Priekšsēdētāja. – Nākamais dienas kārtības punkts ir Obiols i Germá kunga ziņojums (A6-0264/2009) Ārlietu komitejas vārdā par 2008. gada ziņojumu par cilvēktiesībām pasaulē un Eiropas Savienības politiku cilvēktiesību jomā (2008/2336(INI)).

  Raimon Obiols i Germá, referents. − (ES) Priekšsēdētājas kundze, es vēlos īsi komentēt saturu šim ziņojumam par cilvēktiesībām pasaulē un Eiropas Savienības politiku cilvēktiesību jomā. Vispirms vēlos uzsvērt, ka ziņojumam ir divi atšķirīgi pamatmērķi: pirmkārt, tajā aprakstīta un izvērtēta situācija cilvēktiesību jomā daudzās pasaules valstīs un reģionos, kas ir diemžēl negatīva un bieži vien robežojas ar cilvēces traģēdiju; otrkārt, tajā izvērtēta šā Parlamenta iepriekšējā pieredze attiecībā uz tā nostāju, reaģējot uz dažādām problēmām, kā arī attiecībā uz referenta vēlmi, lai ziņojums atbilstu Eiropas Savienības iestāžu nostājas un darbības galvenajam virzienam, necenšoties uzsvērt domstarpības, bet sirds dziļumos drīzāk gan vienošanās aspektus. Proti, referents uzskata, ka, panākot konverģentu nostāju, mēs varēsim pārliecinošāk un efektīvāk īstenot šo lēno un sarežģīto uzdevumu − uzlabot cilvēktiesību stāvokli pasaulē.

Te ir arī otrs aspekts, kuru es vēlos jo īpaši uzsvērt. Proti, ir jānosaka konkrētas prioritātes jeb, citiem vārdiem, jāsagatavo kopsavilkums par iespējamiem Eiropas Savienības rīcības pamatelementiem attiecībā uz cilvēktiesībām visā pasaulē.

Šajā sakarā es minēšu deviņus punktus, kuri skaidri izriet no manu kolēģu deputātu teiktā un no ziņojuma vispārējām pamatnostādnēm. Pirmais norāda uz steidzamu prioritāti, ja jums tā tīk, lietojot terminu, kas ir nedaudz retorisks vēsturiskā ziņā, cīņā par nāvessoda galīgu atcelšanu visā pasaulē. Tieši tāpat kā mūsu senčiem pagātnē izdevās panākt savu mērķi – pilnībā izskaust verdzību –, arī mēs uzskatām, ka šodien mūsu paaudzei ir pilnīgi iespējams sasniegt vēsturisko mērķi – atcelt nāvessodu visā pasaulē – un ka Eiropas Savienībai šajā jautājumā jābūt priekšgalā un jāspēlē galvenā loma.

Otrkārt, īpaši jāuzsver jautājums, kas ziņojumā dēvēts par ‘cilvēktiesību jautājuma feminizāciju’. Proti, ziņojumā minēts, ka sievietes ir tā cilvēces daļa, kas visvairāk cieš no cilvēktiesību pārkāpumiem un ka ES būtu jāvelta sevišķa uzmanība šim faktam un jānosaka tam īpaša prioritāte. Prioritārs ir arī jautājums par bērnu cilvēktiesībām, kam ziņojumā veltīti vairāki, manuprāt, patiešām interesanti punkti.

Treškārt, ziņojumā izteikts aicinājums Kopienas iestādēm veidot sinerģiju. Tas nenorāda uz lomu specializāciju – vairāk reālpolitikas (realpolitik) Padomē vai, iespējams, Komisijā, un vairāk principu Parlamentā –, bet gan uz nepieciešamību pēc konsekventas nostājas, lai uzlabotu efektivitāti.

Ceturtkārt, ziņojumā minēts, ka jāpaplašina un jāpadziļina ļoti pozitīvā tendence, kā attīstās dialogs par cilvēktiesībām ar valstīm, kas nav ES dalībvalstis.

Visbeidzot, ziņojumā minēts, ka jāveido alianses starptautiskajās institūcijās, piemēram, ANO Cilvēktiesību padomē, kur dažkārt Eiropas Savienība zināmā veidā ir pārstāvēta mazākumā.

  Jan Kohout, Padomes priekšsēdētājs. − Priekšsēdētājas kundze, vēlos izteikt savu atzinību Padomei par referenta, Obiols i Germá kunga, un Parlamenta apakškomitejas paveikto. Obiols i Germá kungs, Jūs esat bijis nenogurdināms un vērtīgs partneris mūsu kopīgajā darbā cilvēktiesību jomā šā sasaukuma laikā.

Jūsu ziņojums ļauj mums rūpīgi izvērtēt Savienības vispārējo politiku cilvēktiesību jomā. Mēs visi ļoti labi apzināmies, ar kādiem izaicinājumiem mēs joprojām saskaramies šajā jomā. Attiecību nostiprināšana starp ES iestādēm ļaus mums kopīgi nostāties pretī šiem izaicinājumiem. Šis ziņojums ir vērtīgs instruments, kas ļauj mums atskatīties uz sasniegto.

Eiropas Parlamenta ziņojumā uzsvērta Eiropas Savienības gada ziņojuma nozīme cilvēktiesību jomā. Mūsu centieni padarīt ziņojumu interesantāku, lasāmāku un noderīgāku daļēji ir bijuši veiksmīgi, taču, protams, ir vajadzīgi vēl papildu uzlabojumi. Mēs turpināsim pie tā strādāt. Jūsu ziņojums noteikti būs noderīgs mūsu pārdomās, kā padarīt ES cilvēktiesību politiku vēl saskaņotāku. Joprojām notiek diskusijas par šo jautājumu, un es vēlos jums apliecināt, ka, neskatoties uz šo diskusiju iznākumu, mēs pieliksim visas pūles, lai panāktu, ka mūsu darbs cilvēktiesību jomā kļūst redzamāks. To varētu panākt, efektīvāk izmantojot tīmekļa avotus vai vairāk popularizējot gada ziņojumu.

Tāpat jūs uzsvērāt, ka jāpievērš lielāka vērība ANO lomai šajā jomā. Mēs turpinājām īstenot koordinētus pasākumus starptautiskajos forumos, jo īpaši ANO Cilvēktiesību padomē saskaņā ar ieteikumiem Andrikienė ziņojumā, kā arī ANO Ģenerālās asamblejas Trešajā komitejā. Mēs centāmies vairot savu ietekmi vidē, kas kļūst aizvien sarežģītāka. Tas nav viegli, taču es vēlos vērst jūsu uzmanību uz vairākiem mūsu panākumiem.

Mēs esam smagi strādājuši, lai panāktu, ka ANO Cilvēktiesību padome gūst lielāku uzticību. 2009. gadu var uzskatīt par galveno pārbaudes gadu Cilvēktiesību padomes darbībā. ES ir bijusi aktīva loma Cilvēktiesību padomes 10. sesijā, un tā nodrošināja vairāku būtisku iniciatīvu pieņemšanu, piemēram, Birmas/ Mjanmas un KTDR pilnvaru pagarināšanu un Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstu grupu (GRULAC) rezolūciju par bērnu tiesībām. Neapmierinoši ir tas, ka mums neizdevās no jauna piešķirt pilnvaru neatkarīgam KDR ekspertam.

Ģenerālajā asamblejā tika apstiprināta Trešās komitejas loma cilvēktiesību aizsardzībā un veicināšanā, un ES aktīvi piedalījās ANO Ģenerālās asamblejas 63. sesijā. Tas sekmēja pozitīvu rezultātu, jo īpaši attiecībā uz turpmāko rezolūciju par nāvessodu. Ievērojama daļa no jūsu ziņojuma ir veltīta šim jautājumam. Mēs šo jautājumu esam bieži ierosinājuši, tostarp arī augstākajā līmenī, mūsu partneriem, kuriem ir līdzīgi uzskati, lai atbalstītu vispārējo tendenci attiecībā uz nāvessoda atcelšanu. Mēs turpināsim šos centienus.

Turpinājumā vēl daži vārdi par ES pamatnostādnēm. Pēc pārskata par Eiropas Savienības pamatnostādnēm par cilvēktiesībām un jaunu pamatnostādņu pieņemšanas attiecībā uz vardarbību pret sievietēm galvenā vērība tagad jāpievērš to efektīvai īstenošanai. Šajā sakarā prezidentūrai bija vairāki priekšlikumi, piemēram, nodrošināt metodisku norāžu nosūtīšanu misiju un Komisijas delegāciju vadītājiem. Mēs grasāmies ierosināt šos jautājumus arī mūsu dialogos un konsultācijās ar trešām valstīm.

Ziņojumā vērsta uzmanība uz sieviešu tiesību jautājumiem, un es zinu, ka Obiols i Germį kungs pievērš īpašu uzmanību šim jautājumam. Tā ir viena no mūsu galvenajām prioritātēm. Mēs strādājam pie ANO Drošības padomes rezolūcijas Nr. 1325 ieviešanas, ko mēs izmantojam kā pamatprincipu EDAP operācijās un kas mums ļāva izstrādāt dzimumu vienlīdzības nodrošināšanas pamatnostādnes.

Attiecībā uz cilvēktiesību aizstāvjiem ES turpinās sadarbību ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām. Padomē oficiālā līmenī turpinās darbs, lai nodrošinātu iespēju attīstīt vīzu izsniegšanu cilvēktiesību aizstāvjiem. Dialogos ar trešām valstīm mūsu dienas kārtības galvenie jautājumi joprojām būs vārda brīvība un individuāli gadījumi.

Attiecībā uz dialogiem un konsultācijām ar trešām valstīm ES pieliks visas pūles, lai nodrošinātu, ka šie instrumenti kļūst par vēl efektīvākiem rīkiem mūsu cilvēktiesību politikas ieviešanā. Jo īpaši mēs esam vienojušies organizēt dialogus uz vietas piecās Latīņamerikas valstīs – Brazīlijā, Kolumbijā, Argentīnā, Čīlē un Meksikā –, un mēs turpināsim organizēt dialogus pārējās Āzijas valstīs.

Turpinājumā es vēlos bilst dažus vārdus par ES un Ķīnas 27. dialogu cilvēktiesību jautājumā, kas notiks 14. maijā Prāgā. Jānodrošina, lai mūsu dialogi ir cik vien iespējams produktīvi un ar būtiskiem rezultātiem. ES un Ķīnas dialogs ir visilgstošākais dialogs. Jānodrošina, lai tas var pielāgot un atspoguļot mūsu progresu cilvēktiesību jautājumu risināšanā. Abas mūsu iestādes cieši seko notikumiem Ķīnā. Dažādi šogad paredzētie pasākumi ļaus mums saglabāt ciešus saziņas līdzekļus ar mūsu darījumu partneriem Ķīnā. Šis dialogs ir vērtīgs. Mēs ar prieku gaidām šo sarunu rezultātus, kas kļūst aizvien uzskatāmāki.

Nobeigumā es vēlos uzsvērt, ka cilvēktiesību veicināšana un ievērošana visā pasaulē ir viena no galvenajām ārpolitikas prioritātēm. Izmantojot demaršus un paziņojumus, kā arī mūsu dažādos politiskos dialogus un krīzes pārvarēšanas operācijas, ES strādā, lai uzlabotu cilvēktiesības visā pasaulē. Lai sasniegtu rezultātus, mums jāizmanto vienota pieeja. Šis Parlaments ir aktīvi mudinājis panākt lielāku konsekvenci visos līmeņos, un mēs to ļoti atzinīgi novērtējam.

Kopumā esmu ļoti pateicīgs par šā Parlamenta darbu un tā atbalstu cilvēktiesību jautājumos. Saharova balvas kā mūsu kopīgo vērtību veicināšanas instrumenta nozīme ir atzīta visā pasaulē. Mēs turpināsim pārskatīt, cik lielā mērā cilvēktiesību instrumentiem – klauzulām, sankcijām un dialogiem –, kurus šis Parlaments ir tik rūpīgi pārbaudījis, var būt efektīva loma kā daļai no mūsu ārpolitikas, nodrošinot visaugstākos standartus cilvēktiesību jautājumā.

  Jacques Barrot, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. – (FR) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, man ir liels prieks piedalīties šajās plenāra debatēs par Jūsu ziņojumu, Obiols i Germį kungs. Es aizvietoju savu kolēģi Ferrero-Waldner kundzi, kas ir aizkavējusies Prāgā, apmeklējot Eiropas Savienības un Kanādas augstākā līmeņa sanāksmi.

Vispirms vēlos pateikties Obiols i Germį kungam par viņa darba kvalitāti. Paldies par pozitīvo toni, ko piešķīrāt savam ziņojumam. Tas liecina par Komisijas un Padomes gadu gaitā veltītajām pūlēm, ieviešot Parlamenta ieteikumus.

Vai nu cilvēktiesību vai politiskajos dialogos starptautiskajās organizācijās, iestādes ir centušās progresēt, piešķirt Eiropas Savienībai vēstnieka tēlu – dedzīga un uzticama vēstnieka – cilvēktiesību, pamatbrīvību, demokrātijas un taisnīguma aizstāvēšanā un sekmēšanā.

Pagājušo, 2008., gadu iezīmēja vispārējās cilvēktiesību deklarācijas 60. gadadiena, kuru kopīgi atzīmēja visas Eiropas iestādes. Turklāt šajā gadā Komisija spēja nošķirt divas prioritātes, proti, sievietes un bērnus, un tika sekmēta starpiestāžu pieeja.

Mēs centāmies ieviest vairākus vispārīgus ieteikumus, kas bija minēti iepriekšējos ziņojumos un kas tika ļoti labi pārstrādāti ziņojumā, kuru mēs apskatām šodien. Mēs vienojāmies koncentrēt mūsu darbību uz vairākām valstīm attiecībā uz to, kā piemērot pamatnostādnes par bērnu tiesībām, un mēs mobilizējām Eiropas Savienības dalībvalstu vēstniecības un Eiropas Kopienas delegācijas šo darbību pārraudzīšanai. Tādējādi mēs esam uzņēmušies vadību cīņā pret vienu no ļaunākajiem cilvēktiesību un bērnu tiesību pārkāpumiem, proti, bērnu karavīru vervēšanu un bērniem nodarītajām ciešanām bruņotu konfliktu laikā.

Ļaujiet man minēt dažus piemērus. Savienība pieņēma jaunas pamatnostādnes par bērnu tiesībām 2007. gada 10. decembrī. Pirmajā to ieviešanas posmā tā koncentrēs savu uzmanību uz vardarbību pret bērniem. Mēs uzsākam pilotprogrammu, kuras mērķis ir 10 valstis dažādos kontinentos. Šīs valstis tika izvēlētas tāpēc, ka to valdības jau ir apņēmušās apkarot vardarbību pret bērniem, un arī tāpēc, ka to valdībām vajadzīga starptautiska palīdzība, lai turpinātu apkarot vardarbību pret bērniem. Eiropas Savienības Padome 2008. gada jūnijā pārskatīja pamatnostādnes par bērniem, kurus skāruši bruņoti konflikti, lai varētu efektīvāk un globālāk rīkoties attiecībā uz bruņotu konfliktu īstermiņa, vidēja termiņa un ilgtermiņa ietekmi uz bērniem.

Komisijas paziņojumā ir īpašs noteikums, kas attiecas uz bērniem Eiropas Savienības ārējās darbībās, un ieteikta konsekventa pieeja, lai veicinātu bērnu tiesības un uzlabotu bērnu stāvokli visā pasaulē. Par šo paziņojumu ir notikušas ļoti plašas apspriedes. Īpaša vērība tajā veltīta nevalstiskām organizācijām. Pamatojoties uz šo paziņojumu un ar to saistīto darbības plānu, Eiropas Savienības Padome 2008. gada maijā pieņēma secinājumus, kuru mērķis ir stiprināt Savienības ārpolitiku bērnu tiesību jomā.

2009. gadā mēs turpinām šo ceļu ar šādām iniciatīvām. Jūnijā Komisija organizēs Eiropas bērnu tiesību forumu Briselē. Šis forums īpaši koncentrēsies uz bērnu darbu. Mēs centīsimies uzaicināt visas ieinteresētās puses. Es personīgi piešķiru šim forumam īpaši lielu nozīmi. Jūlijā nākamā Zviedrijas prezidentūra un Komisija organizēs NVO forumu Stokholmā, lai konkrēti strādātu pie jautājuma par vardarbību pret bērniem. Visbeidzot, rudenī mēs publicēsim ziņojumu par Savienības veiktajiem bērnu darba apkarošanas pasākumiem, jo īpaši tiem, kas attiecas uz tirdzniecību. Tātad, šis ir gads, kurā būtu jāturpina attīstīt Eiropas Savienības saistības, ko tā uzņēmusies attiecībā pret bērniem.

Tagad es pievērsīšos sieviešu tiesībām. Pēdējo mēnešu laikā Eiropas Savienība ir stiprinājusi tās ārpolitiku attiecībā uz sieviešu tiesībām. Jaunajās pamatnostādnēs par vardarbību pret sievietēm un sieviešu visāda veida diskriminācijas apkarošanu ir ierosināti konkrēti pasākumi. Šos pasākumus veicinās Savienības misiju un Komisijas delegāciju uzņemtās saistības un atbalsts.

Es vēlos vērst jūsu uzmanību uz ES ārlietu ministru nesen pieņemto Savienības globālo pieeju, ieviešot ANO Drošības padomes rezolūcijas Nr. 1325 un 1820. Atgādināšu arī par ANO ģenerālsekretāra pozitīvo atbildi uz kopējo apelācijas sūdzību, ko iesniedza Ferrero-Waldner kundze un 40 sievietes, kas ieņem prominentus amatus starptautiskā mērogā.

Šajā apelācijas sūdzībā Apvienotās Nācijas tika aicinātas organizēt ministru konferenci, kas veltīta Rezolūcijas Nr. 1325 pārskatīšanai. Šī ministru konference ir paredzēta 2010. gadā. Kā redzams, mēs strādāsim kopā ar nākamo Zviedrijas prezidentūru, lai sagatavotu savu nostāju šīs rezolūcijas pārskatīšanā.

Tas ir viss, priekšsēdētājas kundze; neapšaubāmi, man būtu vēl, ko teikt, taču es vēlreiz vēlos uzsvērt, ka Eiropas politikas stiprināšanā par labu demokrātijai un cilvēktiesībām, protams, vajadzīga augsta līmeņa sinerģija starp iestādēm. Komisija ir gatava rīkoties saskaņā ar šo nostāju. Tā vēlas izveidot ciešu sadarbību, lai mūsu trīs iestādes patiešām var piedāvāt viena otrai savstarpēju atbalstu. Šajā ziņā Eiropas Parlamentam var būt būtiska loma, jo pēc definīcijas un aicinājuma tā ir vispiemērotākā iestāde, lai runātu apspiesto un cietēju vārdā.

Šos jautājumus es gribēju apspriest ar jums pēc prezidentūras runas, un tagad es uzmanīgi klausīšos deputātu runas.

  Laima Liucija Andrikienė, PPE-DE grupas vārdā.. – Priekšsēdētājas kundze, es vēlos pateikties mūsu kolēģim Raimon Obiols par viņa ziņojumu un rezolūciju. Rezolūcijas projekts, par ko mēs balsojām Ārlietu komitejā, ir līdzsvarots. Kompromisi ir panākti. Ziņojumā ietverts garš saraksts ar svarīgiem cilvēktiesību jautājumiem, un es ceru, ka rītdien vairākums nobalsos par labu rezolūcijai.

To sakot, es vēlos izcelt dažus jautājumus un norādīt uz ļoti strīdīgu grozījumu, kas iesniegts apspriešanai plenārsēdē. Es runāju par grozījumu, ko iesnieguši mūsu ALDE kolēģi. Tā kā mēs visi piekrītam, ka Savienības pamatā ir vērtības, tostarp kristīgās vērtības, kā var iedomāties, ka šis Parlaments sava termiņa beigās nosodīs pāvestu Benediktu XVI par viņa paziņojumiem? Es uzskatu, ka grozījumu parakstītāju formulējums ir absolūti nepieņemams un būtu jānoraida.

Cilvēktiesību aizstāvji, es ierosinu mums, Eiropas Parlamentam, rezolūcijā vairākkārt atkārtot mūsu prasību, lai visiem Saharova balvas ieguvējiem, jo īpaši, Aung San Suu Kyi, Oswalda Payį Sardiñas, Kubas „Sievietēm baltā” un Hu Jia ir nodrošināta piekļuve Eiropas iestādēm. Mēs izsakām savu nožēlu par to, ka nevienam no viņiem nebija ļauts piedalīties Saharova balvas divdesmitās gadadienas ceremonijā.

Pēdējais, bet ne mazāk svarīgs ir jautājums par terorisma apkarošanu un cilvēktiesībām. Es ierosinu Eiropas Parlamentam aicināt Eiropas Savienību un tās dalībvalstis apkarot terorismu, pilnībā ievērojot cilvēktiesības un pamatbrīvības kā vienu no galvenajām Savienības prioritātēm un galveno elementu tās ārējos darījumos. Nebūtu produktīvi minēt konkrētus vārdus mūsu rezolūcijā.

  Richard Howitt, PSE grupas vārdā.. – Priekšsēdētājas kundze, vai varu apsveikt savu draugu un kolēģi Raimon Obiols i Germį ar viņa ziņojumu? Kā viens no šā Parlamenta ikgadējiem cilvēktiesību ziņotājiem iepriekšējo pilnvaru laikā un arī kā mūsu Cilvēktiesību apakškomitejas sociāldemokrātu grupas priekšsēdētāja vietnieks šajā debatē, kurai drīz būs pieci gadi šajā Parlamentā, es vēlos informēt Parlamentu par mūsu sasniegumiem.

Es uzskatu, ka mums ir bijusi laba sadarbība ar Parlamenta delegācijām, kā rezultātā Parlamenta deputāti ir uzdevuši smagus jautājumus mūsu pārstāvniecību valdībām visā pasaulē; es lepojos ar savu dalību šajā procesā: no Kolumbijas līdz Turcijai, no Gruzijas līdz Horvātijai. Es ārkārtīgi lepojos ar komitejas un deputātu darbu attiecībā uz demokrātijas un vēlēšanu pārraudzības attīstīšanu. Patiešām, Afganistānā, Kongo Demokrātiskajā Republikā, Palestīnas teritorijās un Angolā pieredzētais man pašam nozīmē vienu no īpašākajām pieredzēm, ko esmu guvis pēdējo piecu gadu laikā.

Es ļoti lepojos ar faktu, ka mēs esam iesaistījuši un pārstāvējuši šo Parlamentu – manuprāt, teicami –Cilvēktiesību padomē Ženēvā. Es uzskatu, ka mums tur ir bijusi reāla ietekme. Mēs centāmies novērst Eiropas „bloku mentalitāti”, lai sasniegtu pārējos pasaules reģionus, un, protams, cieši sadarbojāmies ar īpašajiem pārstāvjiem un ziņotājiem, tostarp jāmin ANO īpašā pārstāvja uzņēmējdarbības un cilvēktiesību jautājumos neseno vizīti, kuras uzņemšanā es palīdzēju; šis jautājums man ir īpaši svarīgs.

Esmu priecīgs, ka mēs sarīkojām kampaņu un bijām tās priekšgalā, lai Eiropas Kopienas pirmo reizi parakstītu cilvēktiesību dokumentu – ANO Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām. Komisār, esmu priecīgs, ka, neskatoties uz sākotnējo Komisijas opozīciju, šis Parlaments uzstāja, lai tiktu saglabāta atsevišķa Eiropas demokrātijas un cilvēktiesību iniciatīva, lai mūsu finansējums cilvēktiesībām būtu redzams, prominents un saglabājas pat tajās valstīs, kuru režīms pretojas cilvēktiesībām.

Mūs bieži cildina par mūsu darbu cilvēktiesību jomā šajā Parlamentā, bet es cildinu to cilvēktiesību aizstāvju vīrišķību un drosmi, ar kuriem mēs tiekamies un runājam ikdienā, kas noliek savas dzīvības par vērtībām un standartiem, kas ir universāli mūsu pasaulē un ir dārgi mums visiem.

  Jules Maaten, ALDE grupas vārdā. – (NL) Priekšsēdētājas kundze, vienmēr ir grūti izcelt dažus punktus šādā rezolūcijā, jo to ir tik viegli pārvērst par Ziemassvētku eglīti. Tomēr referents ir paveicis izcilu darbu, un viņa uzsvērtajiem jautājumiem, piemēram, par nāvessodu, tik tiešām jāsaglabā absolūta prioritāte visos mūsu centienos cilvēktiesību jomā. Tāpēc viņam ir pilnīga taisnība.

Es arī uzskatu, ka mēs jau pārāk ilgi nepievēršam pietiekamu uzmanību jautājumam par sieviešu iesaistīšanu cilvēktiesību jautājumos, protams, runājot par sieviešu kā 'cilvēktiesību aizstāvju’ lomu. Attiecībā uz šo punktu mana grupa nenonāks līdz jautājumiem par seksistu valodu. Es neticu, ka tādas problēmas var atrisināt ar jaunvalodu (newspeak) vai politkorektumu, taču tas ir pilnīgi pareizi, ka šis jautājums tika izvirzīts dienas kārtībā.

Tas pats attiecas uz bērniem. Rezolūcijā minētas dažas ļoti labas lietas par bērniem, un jo īpaši es atsaucos uz tekstu par bērnu seksa tūrismu. Attiecībā uz šo īpašo tematu mēs kopā ar dažiem citiem deputātiem esam uzsākuši kampaņu, par kuru internetā ir parakstījušies vairāk nekā 37000 cilvēku. Diemžēl vēl joprojām pastāv situācija, kad katru nedēļu simtiem Eiropas vīriešu lido uz Dienvidāziju, Latīņameriku un Āfriku, lai ļaunprātīgi izmantotu bērnus – nereti ļoti mazus bērnus – un ir patiešām pēdējais laiks, lai Eiropa sāktu rīkoties šajā frontē.

Es priecājos, ka šodien šeit kopā ar mums ir komisārs Barrot, jo viņš ir īpaši pūlējies un izvirzījis dažus ļoti labus priekšlikumus. Manuprāt, tas liecina par nopietnu signālu.

Cilvēktiesības vēl aizvien ir kā pelnrušķīte Eiropas ārpolitikā. Paraugoties uz mūsu ārpolitiku, jūs redzēsiet, ka tajā vēl joprojām lielā mērā dominē tirdzniecības veicināšana un līdzīgi jautājumi. Manuprāt, cilvēktiesībām būtu jānosaka daudz augstāka prioritāte. Turklāt es jo īpaši aicinātu Komisiju pievērst lielāku uzmanību jautājumam par interneta cenzūru, jo šajā ziņā šā Parlamenta četru lielo grupu deputāti ir uzsākuši iniciatīvu attiecībā uz Globālo tiešsaistes brīvības likumu (Global Online Freedom Act), kura pamatā ir ASV Kongresa ierosinātie priekšlikumi.

Cik man zināms, daži komisāri, piemēram, Reding kundze un Ferrero-Waldner kundze, ir izrādījuši par to īpašu interesi. Es ceru, ka mums visiem patiešām būs konkrēti priekšlikumi šai ziņā, jo, lai gan samaksa skaidrā naudā uz vietas ir svarīga, mums jābūt arī gataviem veicināt Eiropas pieeju cilvēktiesībām un demokrātijai.

  Konrad Szymański, UEN grupas vārdā.. – (PL) Priekšsēdētājas kundze, mēs atkal runājam par ziņojumu par cilvēktiesībām, kas tika uzrakstīts zem ideoloģijas diktāta. Šodienas kreisā spārna ideoloģija ir pilnīgi akla attiecībā uz jautājumiem par reliģijas brīvību dažādās pasaules daļās. Kristiešus vajā Ķīnā, Indijā, Irānā, Vjetnamā, Krievijā un kopš neilga laika arī Pakistānā. Neskatoties uz skaidri formulētiem noteikumiem Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas 18. pantā un Eiropas Konvencijas 9. pantā, kreisos neinteresē reliģijas brīvība. Tā vietā kreisā spārna ideoloģija patoloģiski koncentrējas uz seksuālo minoritāšu nediskriminēšanas principu, kas netiek tik stingri sargāts starptautiskajos tiesību aktos.

Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupas priekšlikums kritizēt Svēto tēvu Benediktu XVI par viņa izteiktajiem paziņojumiem Āfrikā patiešām ir dīvains. Šķiet, ka liberāļi ir aizmirsuši principu, ka baznīca ir nošķirta no sabiedriskās dzīves, ko viņi bieži mums ir atgādinājuši. Izrādās, ka šodien liberāļi pieprasa reliģisko iestāžu padotību valstij un valsts institūcijām. Šī prasība ir vērsta pret baznīcas brīvību un pret runas brīvību, un šā priekšlikuma pieņemšana nozīmē, ka mēs balsosim pret ziņojumu.

  Hélène Flautre, Verts/ALE grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētājas kundze, Obiols i Germį kunga sagatavotais gada ziņojums ir izcils. Tā mērķis tāpat kā visu šā Parlamenta sasaukuma Cilvēktiesību apakškomitejas īstenoto pasākumu mērķis ir novērst neatbilstību starp vārdiem un darbiem Eiropas ārpolitikā un izskaust visas mūsu politikas pretrunas un vājības, sākot ar dalībvalstīm, kurām pārāk bieži ir nesaskaņas ar starptautiskajiem tiesību aktiem. Pietiek vien minēt apiešanos ar migrantiem, sadarbību ar CIP slepenajiem lidojumiem vai starptautisko konvenciju neratificēšanu.

Arī Padomes prasības ir nekonsekventas. Kā lai izskaidro to, ka Padome vēl nav devusi piekrišanu, lai īstenotu 2. pantu asociācijas līgumā ar Izraēlu pēc ilgstošajiem pārkāpumiem, ko mēs novērojam? Mūsu politika ir sadrumstalota. Tādēļ tai bieži pietrūkst globālas perspektīvas un tā nav integrēta, un mūsu instrumenti nav optimizēti, nav saskaņoti. Iedomājieties: Padome ir publicējusi paziņojumu, apsveicot tās cilvēktiesību apakškomiteju ar Tunisiju, lai gan ar šo valsti mēs vēl aizvien nevaram atbalstīt cilvēktiesību aktīvistus dēļ tās radītajiem šķēršļiem.

Mūsu kārtējos pašiniciatīvas ziņojumos mēs ierosinājām konkrētus ieteikumus, piemēram, izstrādāt projektu cilvēktiesību stratēģijām pa valstīm, un aicinājām deputātus tiešāk piedalīties politikā, un mēs guvām panākumus, pārvietojot robežas. Es šeit domāju, piemēram, pamatnostādnes par spīdzināšanu.

Šodien cilvēktiesību aktīvisti ir labāk pasargāti, un es priecājos par faktu, ka cilvēktiesību klauzulas tagad studē Padomē un Komisijā. Turklāt, šajā sakarā es vēlos norādīt, ka mēs vēlamies, lai šo klauzulu pārformulē. Mēs vēlamies, lai tiktu ieviests mehānisms, kas regulē dialoga uzsākšanu, un lai tas sistemātiski tiktu ietverts visos Eiropas Savienības nolīgumos.

Jau piecus gadus mēs esam gatavi sākt strādāt kopā ar Padomi un Komisiju, lai uzlabotu Savienības politiku. Šis uzdevums jau tiek īstenots, vismaz šodien, un es vēlos silti pateikties šīm iestādēm, jo to atvērtība, kā arī manu kolēģu deputātu atvērtība, ir bijusi būtiska gūtajos panākumos un uzticībā, kas mums šodien ir šajā jomā.

  Erik Meijer, GUE/NGL grupas vārdā. – (NL) Priekšsēdētājas kundze, mēs joprojām esam liecinieki faktam, ka pasaulē ārpus Eiropas valdības nogalina cilvēkus par darbībām, kuras mēs neuzskatām par sodāmām, vai kuras, lielākais, būtu pelnījušas vieglu sodu. Joprojām pastāv režīmi, kas cenšas noturēt varu ar vardarbību; joprojām ir cilvēki, kurus diskriminē, un joprojām ir cilvēki, kas dzīvo nožēlojamos un pazemojošos apstākļos zem nabadzības sliekšņa.

Joprojām ir iedzīvotāju grupas bez savas valsts, kas uzskata, ka tās valsts valdība, kurā šīs grupas atrodas, labāk vēlētos, lai tās pamet šo valsti un atbrīvo vietu cilvēkiem, kas pieder pie vairākuma grupas. Joprojām ir valdības, kuras neinteresē zināmas iedzīvotāju grupas un kuras atsakās risināt to problēmas.

Mēs Eiropā piekrītam, ka tas nav pieņemami, taču mēs turpinām piemērot dubultus standartus. Tām valstīm, ar kurām mēs vēlamies saglabāt draudzību, jo tās ir lielas un ekonomiski spēcīgas, vai tām, kuras ir svarīgi tirdzniecības partneri vai kuras mēs uzskatām par saviem sabiedrotajiem, tiek pieļautas lielākas atkāpes nekā mazām un vājākām valstīm. Mums tas ir jāizbeidz. Pretējā gadījumā tiks apšaubīta mūsu statistikas par cilvēktiesību ļaunprātīgas izmantošanas gadījumiem uzticamība.

  Bastiaan Belder , IND/DEM grupas vārdā.. – (NL) Priekšsēdētājas kundze, es kā referents, kas atbildīgs par Eiropas un Ķīnas attiecību uzraudzīšanu, esmu ārkārtīgi priecīgs redzēt, ka pašreizējā ziņojuma 80. un 87. punktā īpaša vērība ir pievērsta Ķīnas cilvēktiesību situācijas nopietnībai. Tomēr ziņojumā nav iekļauts kāds ļoti nopietns cilvēktiesību pārkāpums Ķīnas Tautas Republikā, un ar to es domāju ļaunprātīgu psihiatrijas izmantošanu pret disidentiem politiskos nolūkos.

Uz šo veselības aprūpes perversiju var attiecināt vārdu ankang, kas nozīmē ‘veselība, pateicoties atpūtai', kas ir diezgan satraucoši, un tā patiešām ir taisnība: ja cilvēku apdullina ar nomierinošiem līdzekļiem, viņš kļūst mierīgs. Oficiāli Ķīna vienmēr ir dedzīgi noliegusi visas apsūdzības sakarā ar manā ziņojumā minēto ankang sistēmu. Tomēr es ar nepacietību gaidu informāciju no Komisijas par ļaunprātīgu psihiatrijas izmantošanu Pekinā.

Man bija ļoti interesanti uzzināt, ka Čehijas prezidentūra tikko ir paziņojusi par nākamnedēļ paredzēto cilvēktiesību sapulci. Tāpēc es lūgtu Čehijas prezidentūru iekļaut šīs sapulces dienas kārtībā jautājumu par politisko psihiatriju Ķīnā. Es būtu ļoti pateicīgs, ja jūs to varētu izdarīt, jo īpaši ņemot vērā Ķīnas noliegumus.

Priekšsēdētājas kundze, nobeigumā es vēlos minēt, ka pirms gada es personīgi apmeklēju Ķīnu un piedzīvoju to, ko ir izcietuši vietējo protestantu baznīcu locekļi. Ja kāds no viņiem izrāda nodomu runāt ar ārzemnieku, viņu soda ar ilgstošu apcietinājumu policijas iecirknī vai profilaktisku iebiedēšanu. Par laimi, tos trīs ķīniešus, ar kuriem es vēlāk runāju, atbrīvoja samērā ātri.

Šādus atgadījumus var novērst, ja Komisija un Parlaments attiecīgi rīkojas, kā minēja Jarzembowski kungs. Paldies viņam par to. Manuprāt, tas neapgāžami pierāda to, ka Eiropas Savienība var būt efektīva cilvēktiesību aizsardzībā. Tas mums dod cerību nākotnei.

  José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra (PPE-DE). – (ES) Priekšsēdētājas kundze, Obiols i Germį kunga ziņojums par cilvēktiesībām pasaulē liecina par šā Parlamenta nemainīgām un permanentām saistībām attiecībā uz cēloni cilvēktiesībām pasaulē, kā jau citkārt esmu minējis; šim cēlonim nav jāattiecas tikai uz vienu reģionu, valsti vai kontinentu, bet gan tam jābūt globālam vai universālam.

Ziņojumā par cilvēktiesību stāvokli izklāstīta situācija tādās valstīs kā Irāna, Ķīna vai Krievija, Gvantanamo un citās valstīs, piemēram, Kubā, kur pamattiesību īstenošana nav atļauta. Ziņojumā minēts gadījums, kad grupai ‘Damas de Blanco’ (Sievietes baltā) tika aizliegts ierasties uz Saharova balvas saņemšanu, ieceļot savā valstī un izceļot no tās; līdzīgas ļaunprātības notiek arī citās valstīs, piemēram, Nikaragvas un Venecuēlas gadījumā šajā sakarā pieņems atsevišķu rezolūciju, par kuru rīt notiks balsojums. Šī situācija atklāj, cik tāls ceļš vēl ejams par spīti mūsu pūliņiem, lai panāktu cilvēktiesību ievērošanu visos pasaules reģionos.

Priekšsēdētājas kundze, es vēlos atsaukties uz dažu manu kolēģu deputātu iesniegto grozījumu, kurā izteikts lūgums šim Parlamentam nosodīt kādas institūcijas vadītāju. Šī institūcija, kas, iespējams, ir pieļāvusi kļūdas tās vairāk nekā divus tūkstošus gadu ilgajā pastāvēšanas laikā, un par kurām tā vairākkārt ir atvainojusies, izceļas ar patiesi apņēmīgu cilvēka cieņas aizstāvību. Fakts, ka Pāvests, būdams simtiem miljonu cilvēku garīgais vadītājs un neatkarīgas valsts galva, nevar godīgi, bez apkārtējo nosodījuma, izteikt savu viedokli par pašreizējo delikāto jautājumu, atklāti runājot, liecina par neiecietību. Priekšsēdētājas kundze, es uzskatu, ka grozījums ir grotesks.

Esmu jau agrāk strādājis kopā ar šā grozījuma autoriem, taču es uzskatu, ka šoreiz, iesniedzot šo grozījumu apspriešanai, viņi neatšķir mazsvarīgo no būtiskā. Es uzskatu, ka būtiski ir cienīt citu viedokli pat tad, ja tas atšķiras no mūsējā, nevienu nenosodot, un, priekšsēdētājas kundze, tas nozīmē arī nejaukt attēla ēnu ar pašu attēlu.

  Maria Eleni Koppa (PSE). - (EL) Priekšsēdētājas kundze, Eiropas Parlamenta debates par cilvēktiesībām pasaulē ir viens no politiskā procesa augstākajiem punktiem. Tomēr Savienība var tikai tad ietekmēt cilvēktiesību aizsardzību pasaulē, ja tā rāda savu personīgo piemēru šajā jomā.

Cilvēktiesību klauzulas iekļaušana visās sarunās ir liela uzvara, taču rezultāti ir regulāri jāizvērtē tā, lai varētu pielāgot politiku un iniciatīvas.

Vispārējā kontekstā nāvessoda un spīdzināšanas atcelšana joprojām ir mūsu galvenā prioritāte, un Savienībai intensīvāk jādarbojas šajās jomās. Visbeidzot, mēs nedrīkstam aizmirst, ka 2008. gads noslēdzās ar traģiskiem notikumiem Gazā, kur tika uzkrītoši pārkāptas cilvēktiesības un Izraēlas karaspēks izmantoja eksperimentālus un aizliegtus ieročus.

Mums, Eiropas Parlamentam, ir pienākums aicināt pilnībā izgaismot šo jautājumu, rūpīgi uzraudzīt izpēti un uzstāt, lai tiktu prasīta atbildība par jebkuriem pārkāpumiem attiecībā uz starptautiskajiem tiesību aktiem humāno tiesību jomā. Starptautiskā sabiedrība nedrīkstētu izrādīt ne mazāko iecietību attiecībā uz kara noziegumiem, lai kur tie notiktu un lai kas tos pastrādātu. Nobeigumā es vēlos pateikties referentam par viņa izcilo darbu.

  Milan Horáček (Verts/ALE). – (DE) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, es arī vēlos apsveikt referentu Obiols i Germį kungu ar viņa ļoti labo ziņojumu.

Cilvēktiesību stāvoklis daudzās pasaules valstīs ir ļoti slikts. Tas attiecas arī uz Eiropu, piemēram, Baltkrievijas gadījumā. Tāpēc Eiropas Savienībai jādubulto savi centieni, īstenojot cilvēktiesību politiku visās jomās un nosakot skaidrus standartus. Mēs uzskatām, ka cilvēktiesības ir nedalāmas. To var ņemt vērā, piemēram, sarunās par jaunu nolīgumu ar Krieviju nosakot saistošu cilvēktiesību klauzulu, kas ietekmēs visas sarunu jomas.

Turklāt es vēlreiz vēlos ierosināt Cilvēktiesību apakškomitejas pārveidošanu par pastāvīgo komiteju.

  Tunne Kelam (PPE-DE). - Priekšsēdētājas kundze, situācija cilvēktiesību jomā pasaulē izskatās drūma, un tika minētas vairākas lielas valstis, kas ir svarīgi ES partneri. Tāpēc ir svarīgi, lai Parlaments savā rezolūcijā uzstāj, lai tiktu pievērsta lielāka uzmanība cilvēktiesībām, jo īpaši politiskajām tiesībām, sarunās par divpusējiem tirdzniecības līgumiem un to ieviešanu pat tad, ja tos noslēdz ar svarīgiem partneriem.

Tātad, jautājums ir šāds: ko mēs praktiski varam darīt, lai uzlabotu situāciju? Varbūt mums vajadzētu sākt ar mēģinājumiem mazināt Šrēdera ietekmi Eiropā (de-Schröderise)? Tomēr demokrātiskās valstis nevar izvairīties no savas atbildības par šo drūmo situāciju plašā pasaules daļā.

Ņemsim par piemēru Krieviju. ES un Krievijas cilvēktiesību konsultācijās Parlamenta secinājums ir graujošs. ES nav izdevies ieviest jebkādas izmaiņas Krievijas politikā, jo īpaši attiecībā uz tiesas varas neatkarību, izturēšanos pret cilvēktiesību aizstāvjiem un politiski ieslodzītajiem. Khodorkovsky lieta būtībā ir simboliska. Viens mēnesis viņa otrajā tiesas prāvā liecina par pēdējo sešu gadu laikā notikušo izmaiņu vērienu. Tiesas vara krimināllietās ir bijusi pilnībā pakārtota valsts varai.

Visbeidzot, es vēlos uzsvērt Parlamenta lūgumu Padomei atbildēt pēc būtības, jo īpaši attiecībā uz Parlamenta steidzamajām rezolūcijām. Eiropas Parlaments vislabākajā veidā iemieso mūsu planētas demokrātisko sirdsapziņu. Tas ātri un noteikti reaģē uz cilvēciskajām traģēdijām visā pasaulē. Tomēr, lai varētu patiesi ietekmēt cilvēktiesību situāciju, mēs sagaidām no Padomes ātru un pozitīvu reakciju. Bieži vien mēs saskaramies arī ar problēmu, kas ir saistīta ar vērtību un ekonomisko interešu pretstatījumu.

  Georg Jarzembowski (PPE-DE). - (DE) Priekšsēdētājas kundze, Eiropas Demokrātu grupa (Kristīgie demokrāti) un Eiropas Demokrāti aicina Ķīnas valdību un Komunistisko partiju konstruktīvi risināt nākamo cilvēktiesību dialogu. Tas ievērojami mazinātu saspīlējumu ES un Ķīnas attiecībās. Mēs esam patiesi ieinteresēti uzlabot divpusējos sakarus. Tomēr šim dialogam jābūt godīgam. Tādēļ mums būs jāpastāv uz mūsu pamatotajām prasībām pret Ķīnu. Mēs uzskatām, ka civiltiesību kampaņas dalībnieks Hu Jia nekavējoties jāatbrīvo. Jāatsāk sarunas ar Dalai Lama, Tibetas reliģisko vadītāju. Ķīnas reģionam Tibetā jābūt atvērtam žurnālistiem un ANO cilvēktiesību ekspertiem.

Manuprāt, Ķīnas Tautas Republika Olimpisko spēļu sagatavošanas laikā demonstrēja, ka tā varētu, piemēram, piešķirt lielāku preses brīvību, saglabājot valsts stabilitāti. Tagad tai būtu jāuzdrošinās uzsākt jaunas reformas: attiecībā uz pāraudzināšanas nometnēm, apsūdzēto tiesībām, nāvessodu, reliģisko brīvību un pulcēšanās brīvību. Tai būtu patiesi jārisina šie cilvēktiesību jautājumi un jāveido ar mums dialogs.

  Robert Evans (PSE). - Priekšsēdētājas kundze, apsveicu referentu un citus kolēģus ar padarīto darbu. Tomēr šim ziņojumam jābūt kam vairāk nekā tikai vārdiem dokumentā. Tam ir jāaicina uz noteiktu rīcību. Ziņojuma 1. punktā minēts: ‘Uzskata, ka ES jāattīsta saskaņota un konsekventa politika, aizstāvot un veicinot cilvēktiesības visā pasaulē’ un tas jādara ‘vēl efektīvāk’. Es vēlos izteikties par situāciju Šrilankā, un šeit ir noderīgi vairāki ziņojuma jautājumi.

Ziņojuma 63. punkts attiecas uz bērnu karavīru iesaukšanu armijā, ko es, un esmu pārliecināts, ka arī citi kolēģi, uzskatu par nožēlojamu. Manuprāt, tas bija ziņojuma 48. punkts, kurā ir minēts nāvessods. Kopš gada sākuma aptuveni 5000 civiliedzīvotāju tika nogalināti Šrilankas valdības uzbrukumos tās teritorijā: es teiktu, ka tas ir līdzvērtīgi nāvessodam un nevainīgu iedzīvotāju nāvei. Šrilankas valdība un tās karaspēks tiek apsūdzēti daudzos cilvēktiesību ļaunprātīgas izmantošanas gadījumos pret tās iedzīvotājiem, sākot ar slimnīcu bombardēšanu, nelegālu ieroču izmantošanu līdz pat atteikumu sniegt humanitāru un medicīnisku…

(Priekšsēdētāja pārtrauca runātāju.)

  Andrzej Wielowieyski (ALDE). – (FR) Priekšsēdētājas kundze, es labi izprotu iemeslus, kādēļ mani kolēģi no Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupas un no Demokrātiem Eiropai ir iesnieguši apspriešanai 2. grozījumu par cīņu pret AIDS, un es vēlos uzsvērt, ka kopumā es atbalstu šos iemeslus.

Tomēr es iebilstu pret šo grozījumu. Katoļu baznīca ir neatkarīga no dalībvalstīm, un tai ir tiesības cīnīties pret AIDS savā veidā, pat ja mēs uzskatām, ka to varētu darīt labāk.

Būtībā nav godīgi un saprātīgi sākt niknu uzbukumu Pāvestam pirms Eiropas vēlēšanām. Tas varētu vēl dziļāk sašķelt mūsu sabiedrību, un tā rezultātā cilvēki varētu sākt apšaubīt, vai ir vērts piedalīties vēlēšanās.

Skarbs Parlamenta nosodījums miljoniem ticīgo garīgajam vadītājam būtu nopietna kļūda.

  Árpád Duka-Zólyomi (PPE-DE). – (SK) Kā cilvēks, kurš ļoti labi pazīst situāciju Kubā, es vēlos norādīt uz dažiem faktiem saistībā ar Kubu. Es uzskatu, ka ir būtiski saglabāt ziņojuma 84. un 96. pantu. Ziņojuma 84. pantā Eiropas Parlaments vēlreiz apstiprina savu nostāju attiecībā uz kubiešu Saharova balvas ieguvējiem, Oswaldo Payį Sardiñas un grupu „Sievietes baltā”. Ziņojuma 96. pantā atzinīgi novērtēts cilvēktiesību dialoga sākums ar Latīņamerikas valstīm, pieprasot politieslodzīto atbrīvošanu un cilvēktiesību ievērošanu.

Tāpat es vēlos uzsvērt, ka ziņojuma sarakstā iekļauti tikai divi cilvēktiesību pārkāpumu gadījumi Kubā, taču tur varētu vēl minēt neskaitāmus citus. Piemēram, 49 gadus vecais Librado Linares Garcia, „melnā pavasara” upuris un vīrs vienai no „Sievietēm baltā”, cietumā slimo ar dažādām slimībām, tostarp acu infekciju, kas izraisījusi pakāpenisku redzes zudumu vienā acī un kas nu jau ir iekļuvusi arī otrā acī. Šim cilvēkam nav sniegta nekāda veselības aprūpe cietumā.

  Marios Matsakis (ALDE). - Priekšsēdētājas kundze, lai varētu pārliecinoši kritizēt citus, vispirms jābūt kritiskam pašam pret sevi. Šajā sakarā, nosodot cilvēktiesību pārkāpumus visā pasaulē, mums vienmēr jāatceras par cilvēktiesību pārkāpumiem, kas notiek Eiropā.

Ļaujiet man jums atgādināt par diviem gadījumiem. Pirmkārt, Turcija, ES kandidātvalsts, pēdējo 35 gadu laikā ir militāri okupējusi Kipras ziemeļu daļu, ar varu padzenot aptuveni 200 000 cilvēku no savām mājām. Turcijas armijas okupētajā Kipras teritorijā tika izpostīti vairāk nekā 500 kristīgo baznīcu un klosteri un apgānīti simtiem kristīgo kapsētu. Šodien joprojām bez vēsts pazuduši ir 1600 ES pilsoņu kopš Turcijas iebrukuma Kiprā 1974. gadā.

Otrkārt, Lielbritānija. Šī dalībvalsts joprojām uztur savā pārvaldībā divas kolonijas Kiprā: Akrotiri un Dhekelia apgabalus. Tūkstošiem iedzīvotāju – ES pilsoņu – dzīvo šajos apgabalos un ir pakļauti…

(Priekšsēdētāja pārtrauca runātāju.)

  Sophia in 't Veld (ALDE). - Priekšsēdētājas kundze, esmu nedaudz pārsteigta, ka manu grozījumu dēvē par ‘grotesku’ un ‘nepieņemamu’. Es uzskatu, ka neviens nav ārpus kritikas, pat ne Pāvests, un šajā Parlamentā mēs vienmēr esam bargi kritizējuši ASV mutes aizbāšanas politiku Buša administrācijas laikā, taču ne tik bargi kā Pāvestu. Pāvestam būtu jāzina, ka viņš ir ļoti svarīgs un ietekmīgs reliģiskais vadītājs, ka viņa vārdiem ir nozīme un ka viņš var tieši un netieši novest tūkstošus, pat miljonus cilvēku līdz nāvei no AIDS. Es uzskatu, ka tas ir tikai pareizi, ka šim Parlamentam tas būtu jākritizē.

Otrkārt, ES vienmēr ir bijusi dzinējspēks cilvēktiesību jomā, taču mēs zaudējam ticamību. Pēdējo astoņu gadu laikā mēs esam zaudējuši morālo autoritāti tādēļ, ka mēs atbalstījām veidu, kādā ASV cīnījās pret terorismu. Manuprāt, Eiropai ir pēdējais laiks sekot Obama administrācijas piemēram un tikt skaidrībā par mūsu lomu cīņā pret terorismu.

  Jan Kohout, Padomes priekšsēdētājs. − Priekšsēdētājas kundze, pirms es izklāstu savus secinājumus, es vēlos informēt godājamos deputātus par diskusiju rezultātu Čehijas senātā Lisabonas līguma sakarā.

Man ir tas prieks jums paziņot, ka senatoru vairākums nobalsoja par Lisabonas līgumu.

(Aplausi)

Liels paldies! Tas ir īss prieka brīdis mūsu prezidentūras laikā.

Turpinot iesākto tematu, ļaujiet man vēlreiz pateikties referentam par viņa darbu un paveikto sarežģīto uzdevumu, sagatavojot šo ziņojumu. Referents identificēja vairākas prioritātes, kurām es vēlos veltīt nedaudz laika, izsakot savas piezīmes.

Attiecībā uz nāvessodu ir skaidrs, ka nāvessoda atcelšanai jākļūst par mūsu paaudzes sasniegumu.

Attiecībā uz sieviešu tiesībām es uzskatu, ka šis jautājums ir īpaši svarīgs, jo īpaši ņemot vērā aizvien lielāku ES iesaistīšanos EDAP operācijās un misijās tajos apgabalos, kur sievietes joprojām ir apdraudētas un ir vissmagāko cilvēktiesību pārkāpumu upuri. Jo īpaši es šeit domāju par KDR un Afganistānu, kur mums ir ES misijas un kur mums noteikti jādara viss iespējamais, lai uzlabotu situāciju.

Viens no mūsu galvenajiem iekšējiem izaicinājumiem ir aizvien lielāka cilvēktiesību iesaistīšana EDAP un KĀDP, kas jau arī tika minēts šo debašu laikā. Prezidentūras kopā ar Ģenerālsekretāra/Augstā pārstāvja personīgo pārstāvi cilvēktiesību jautājumos ir turpinājušas iesaistīt cilvēktiesības attiecīgajās ģeogrāfiskajās un tematiskajās darba grupās un politiskajos dialogos.

Prezidentūra turpina iepriekšējo prezidentūru centienus, sekmējot cilvēktiesību iekļaušanu īpašā pārstāvja darbībā, kā arī EDAP operācijās. Šajā kontekstā Solana kunga personīgā pārstāve Kionka kundze noorganizēja semināru ES īpašajiem pārstāvjiem un augstajiem pārstāvjiem par galvenajiem punktiem, kas paredzēti, lai nodrošinātu viņiem aprīkojumu, kas palīdzētu ikdienas darbā, veicinot cilvēktiesības.

Un pēdējais, bet ne mazāk svarīgs jautājums ir tas, ka mēs identificējām cīņu par universālajām cilvēktiesībām par vienu no mūsu galvenajiem izaicinājumiem, ar ko mēs saskaramies starptautiskajos forumos.

Es uzskatu, ka mums ir jādubulto mūsu pūliņi, lai rastu valdību atbalstu. Mums jāatbalsta topošās pilsoniskās sabiedrības organizācijas un cilvēktiesību aizstāvji, kas iekšēji ir labākie cilvēktiesību aizstāvības atbalstītāji. Demokrātiskās valstis ir parādā pateicību topošajām pilsoņu kustībām, kas līdzīgi kā savulaik Harta 77 manā valstī var palīdzēt ieviest izmaiņas.

  Jacques Barrot, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. – (FR) Vispirms es gribētu apsveikt jūs ar šīm labajām ziņām, kas sekojušas neveiksmēm, jo tās paver ceļu Lisabonas līgumam, kuru mēs tā vēlamies un kurā ietverta – un es to paturu prātā šo debašu laikā –Pamattiesību harta.

Tāpat esmu ārkārtīgi pateicīgs par to, ka Eiropas Parlaments ir savā ziņā kļuvis par padomdevēju ekspertu grupu visās likumīgajās prasībās, kas attiecas uz cilvēktiesību aizstāvēšanu. Man jāsaka, ka mēs Eiropā lepojamies, ka mums ir tāds Parlaments kā šis, kas ir tik jutīgs attiecībā uz visām problēmām pasaulē, kuras saistītas ar cilvēktiesībām, bērnu tiesībām un sieviešu tiesībām saistībā ar pārkāpumiem un diskriminējošām darbībām.

Jūs minējāt visus šos uzdevumus, kuri pašlaik tiek īstenoti saskaņā ar izcilo ziņojumu, ko sagatavoja jūsu referents Obiols i Germá kungs, kuram es vēlreiz gribu izteikt savu atzinību. Vēlos pateikt, cik ļoti mēs vēlamies, lai turpinās šī sadarbība ar Eiropas Parlamentu un varbūt Ferrero­Waldner kundze varētu pateikt labāk par mani, cik lielā mērā Eiropas Savienības ārpolitika būtu jāiedvesmo ar daudzām vērtībām, ar tām, kuras Eiropas Parlaments jau ir minējis vairākās runās.

Ļaujiet man, savukārt, izteikt, cik ļoti es ienīstu nāvessodu un spīdzināšanu. Šajā sakarā es tomēr vēlos uzsvērt, ka Eiropas Savienība priecājas, redzot, ka Amerikas Savienotās Valstis ar prezidentu Obama priekšgalā izbeidz dažas galējības, kas, iespējams, tika pastrādātas cīņā pret terorismu. Tie ir svarīgi jaunumi, un tiem būtu jāstiprina mūsu apņēmība cīnīties pret visāda veida spīdzināšanu Eiropā. Tā ir personīga apņemšanās, kas man ļoti daudz nozīmē.

Tāpat es vēlos uzsvērt Eiropas Savienības lomu daudzajās vēlēšanu palīdzības un novērošanas misijās, kas arī, protams, palīdz aizsargāt un veicināt demokrātiju pasaulē. Mēs zinām saistību starp demokrātiju un cilvēktiesību ievērošanu. Arī tas, manuprāt, ir Eiropas Savienības nopelns.

Es būtu varējis atbildēt uz konkrētākiem jautājumiem par bērniem. Komisija manā uzdevumā pārņēma pamatlēmuma pārskatu par bērnu seksuālu izmantošanu, lai cita starpā – tā kā vienā runā bija atsauce uz šo jautājumu – mūsu dalībvalstis varētu uzsākt kriminālprocesu seksa tūrisma lietā arī tad, ja šīs darbības nav notikušas Eiropā. Tas ļaus izvērst tik vajadzīgo tīrīšanu šajā jomā.

Es nevaru sniegt atbildes uz visiem jautājumiem, ko jūsu izcilās runas būtu pelnījušas, priekšsēdētājas kundze, taču man jāpateicas Eiropas Parlamentam par tā modrību šajā jomā, kas galu galā atklāj Eiropas Kopienas labāko pusi – mūsu pieķeršanos kopējām vērtībām.

  Raimon Obiols i Germį, referents. − – (ES) Priekšsēdētājas kundze, es vēlos ātri minēt divas lietas. Pirmkārt, attiecībā uz cilvēktiesībām vislabākā politika neapšaubāmi ir tāda, kas spēj apvienot cilvēkus; tāpēc, ja ziņojumā ir kāda ideja svarīgāka par pārējām, tad tā ir vienotības ideja. Tas, pirmkārt, attiecas uz ES dalībvalstu vienotību, jo nesen mums šajā ziņā ir bijušas problēmas, un tās ir jāatrisina cik vien ātri iespējams; otrkārt, tas nozīmē vienotību starp iestādēm; un, treškārt, tas nozīmē pieeju un interešu vienotību un konverģenci.

Starp reālpolitiku (realpolitik), kas izskatās pretēji, ja tiek pārkāptas cilvēktiesības, sliecoties uz citām interesēm, un svārstīgumu ir politiskās gribas un politiskās inteliģences ceļš, kuram mums jāseko.

Otrkārt, protams, ja mēs atbalstam efektivitāti, ko var panākt ar vienotību, tad rītdienas balsojumā par šo ziņojumu vairākums būs vēl lielāks un tā ieviešana nākotnē būs vēl efektīvāka. Šajā sakarā es vēlos teikt, ka, balsojot par grozījumiem, pamatprioritātei jābūt iespējami lielākai vairākuma rašanai šajā Parlamentā; tas nav saistīts ar personīgiem iemesliem, tā kā uz ziņojumiem neattiecas autortiesības, bet gan ar vēlēšanos panākt politisko efektivitāti nākotnē.

  Priekšsēdētāja. – Debates ir slēgtas.

Balsojums notiks rītdien.

Pirms mēs pārejam pie nākamā ziņojuma, es vēlos izmantot tā fakta priekšrocību, ka esmu priekšsēdētāja pēdējo reizi un šis faktiski ir ziņojums, pie kura strādājusi mana komiteja, un, dāmas un kungi, es vēlos izmantot priekšrocību, ka jūs esat šeit klāt, lai pateiktu, cik ļoti man patika strādāt kopā ar jums pēdējos 10 gadus, un pēdējie pieci gadi ir bijuši ārkārtīgi neparasti.

Jo īpaši es vēlos pateikties komisāram Barrot, kurš mūs ir laipni atbalstījis – es teiktu ar savu laipno iestādi – un es esmu īpaši pateicīga mūsu komitejas priekšsēdētājam, Deprez kungam, un visiem maniem kolēģiem.

Es neminēšu jūs visus, taču  Hennis­Plasschaert kundze ir šeit, in’t Weld kundze ir šeit, Lambert kundze ir šeit, un  Busuttil kungs,  Masip Hidalgo kungs un  Dührkop Dührkop kundze arī ir šeit. Es patiešām vēlos pateikties jums visiem un atvadīties. Varbūt man būs iespēja jūs atkal satikt. Šoreiz es nevadīšu sēdi. Es domāju, ka es stādīšu jums priekšā McMillan-Scott kungu, un pēc tam viņš vadīs sēdi.

Ja jums nav iebildumu… Paldies!

(Aplausi)

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 142. pants)

  Kinga Gál (PPE-DE) , rakstiski. – (HU) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi!

Novērtējot situāciju cilvēktiesību jomā 2008. gadā, it īpaši saistībā ar ES politiku šajā jomā, mums vēl aizvien ir iemesls bažām.

Tāpēc es gribētu pievērst uzmanību situācijai bērnu tiesību jomā, jo šī problēma ir aktuāla visā pasaulē. Lai nodrošinātu bērnu tiesību ievērošanu, mums īpaša uzmanība jāvelta ne vien tiešiem tiesību pārkāpumiem, bet arī netiešiem draudiem, piemēram, noziegumiem internetā vai tiesību pārkāpumiem plašsaziņas līdzekļos.

Mūsu politikai cilvēktiesību jomā jābalstās uz atziņu, ka cilvēktiesību pārkāpumi nav kaut kas tāds, kas parasti notiek kādā citā valstī. Diemžēl arī ES pavisam nesen ir notikuši vairāki cilvēktiesību pārkāpumi.

Īpaši es gribētu atgādināt 2006. gada 23. oktobra notikumus Budapeštā, kad mēs bijām liecinieki masveida pārkāpumiem cilvēktiesību jomā, kur policija vardarbīgi un noziedzīgi izturējās pret nevainīgiem cilvēkiem, kas piedalījās mierīgā piemiņas pasākumā. Par to liecina arī gleznu izstāde, ko pašlaik var aplūkot šeit, Parlamentā.

Mums jādara viss, lai novērstu šādu situāciju atkārtošanos, un mums jāsaprot, ka pat Eiropas Savienībā mums katru dienu jāturpina cīnīties par cilvēku pamattiesību un pamatbrīvību, kā arī par demokrātijas, vārda brīvības un tiesiskuma principu ievērošanu.