Priekšsēdētājs. – Nākamais punkts ir kopējās debates par:

– Barbara Dührkop Dührkop ziņojumu (A6-0280/2009) Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas vārdā par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam, ar ko groza Lēmumu Nr. 573/2007/EK, ar ko laikposmam no 2008. gada līdz 2013. gadam izveido Eiropas Bēgļu fondu, attiecībā uz finansējuma apturēšanu noteiktām Kopienas darbībām un to finansējuma ierobežojumu izmaiņām (COM(2009)0067 – C6-0070/2009 – 2009/0026(COD)),

– Antonio Masip Hidalgo ziņojumu (A6-0285/2009) Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas vārdā par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko nosaka obligātos standartus patvēruma meklētāju uzņemšanai (pārstrādāta versija) (COM(2008)0815 – C6-0477/2008 – 2008/0244(COD)),

– Jeanine Hennis-Plasschaert ziņojumu (A6-0284/2009) Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas vārdā par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko paredz kritērijus un mehānismus, lai noteiktu dalībvalsti, kura ir atbildīga par trešās valsts pilsoņa vai bezvalstnieka starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu, kas iesniegts kādā no dalībvalstīm, (pārstrādātā versija) (COM(2008)0820 – C6-0474/2008 – 2008/0243(COD)),

– Nicolae Vlad Popa ziņojumu (A6-0283/2009) Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas vārdā par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par pirkstu nospiedumu salīdzināšanas sistēmas EURODAC izveidi, lai efektīvi piemērotu Regulu (EK) Nr. […/…] [, ar ko paredz kritērijus un mehānismus, lai noteiktu dalībvalsti, kura ir atbildīga par trešās valsts pilsoņa vai bezvalstnieka starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu, kas iesniegts kādā no dalībvalstīm] (pārstrādāta versija) (COM(2008)0825 – C6-0475/2008 – 2008/0242(COD)) un

— Jean Lambert ziņojumu (A6-0279/2009) Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas vārdā par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Eiropas Patvēruma atbalsta biroju (COM(2009)0066 – C6-0071/2009 – 2009/0027(COD)).

  Bárbara Dührkop Dührkop, referente. − (ES) Priekšsēdētājas kundze, man ir gods atklāt šīs kopējās debates par pieciem ļoti svarīgiem ziņojumiem saistībā ar Eiropas kopējās patvēruma politikas izveidošanu.

Mans ziņojums attiecas tikai uz grozījumu, ar ko pārdala Eiropas Bēgļu fondam paredzēto finansējumu, lai izveidotu Eiropas Patvēruma atbalsta biroju, kam būs regulatīvās aģentūras statuss. Viens no šīs aģentūras uzdevumiem būs veicināt un uzlabot dalībvalstu praktisko sadarbību, lai palīdzētu īstenot Eiropas kopējās patvēruma sistēmas darbību.

Tā kā Birojs tagad pārņems dažas EBF veiktās un finansētās funkcijas ─ labas prakses veicināšanu, mutiskās un rakstiskās tulkošanas pakalpojumus un atbalstu kopējas statistikas izveidošanai un lietošanai ar mērķi panākt resursu pārredzamību un pareizu pārvaldību ─ daļa EBF līdzekļu jānovirza Biroja vajadzībām.

Pašreizējie noteikumi paredz, ka šo uzdevumu veikšanai jāpiešķir 10 % Bēgļu fonda līdzekļu. Komisija šo apjomu ierosina samazināt līdz 4 % un līdzsvarot jaunā Biroja vajadzībām novirzītos finanšu līdzekļus. Tādējādi EBF plānotais finanšu piešķīrums laikposmam no 2008. līdz 2013. gadam samazinātos no EUR 628 miljoniem uz EUR 614 miljoniem. Mēs piekrītam Komisijas viedoklim, ka ar šo summu Fonda vajadzībām pietiek pirmajā posmā līdz 2013. gadam, kad paredzēta pārskatīšana.

Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja uzskatīja par vajadzīgu uzticēt man šo patīkamo uzdevumu pierādīt šā Biroja izveidošanas lietderību. Šo priekšlikumu vienbalsīgi apstiprināja divas iesaistītās komitejas: Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja un Budžeta komiteja. Lai gan Parlaments, kā zināms, nelabprāt atbalsta jaunu aģentūru izveidošanu, kā budžeta lēmējiestāde tas priekšplānā izvirza jautājumu par pareizu un saprātīgu piešķirto finanšu līdzekļu pārvaldību, šajā gadījumā, lai nodrošinātu dalībvalstu praktisko sadarbību patvēruma jomā.

Mēs visi zinām, ka patvēruma piešķiršanas kritēriji dalībvalstu vidū ievērojami atšķiras, un uzņēmējai dalībvalstij tas daudzkārt sarežģī šīs jomas pārvaldību. Īpaši tas attiecas uz Eiropas Savienības dienvidu dalībvalstīm, ko pastāvīgi pārpludina milzīgas ļaužu masas, kas pēkšņi ierodas pie to robežām; turklāt vēl ir arī jānosaka, kuriem no šiem cilvēkiem ir nepieciešama aizsardzība.

Dalībvalstu solidaritātes vislabākais pierādījums un tās izpausme būtu brīvprātīgi piedāvāt atbalstu patvēruma meklētāju izmitināšanai un pārvietošanai. Tieši tādam jābūt un tādam arī vajadzētu būt šā Biroja izveidošanas galvenajam mērķim.

Priekšsēdētajas kundze, ar to es noslēdzu savu runu par pašlaik apspriežamo jautājumu, un līdzīgi jums, arī es dažas savas pēdējās minūtes gribētu veltīt tam, lai teiktu dažus atvadu vārdus.

Šī ir mana pēdējā runa šajā plenārsesijā. Priekšsēdētājas kundze, tāpat kā jūs, arī es vēlētos pateikties visiem šā Parlamenta deputātiem, manas grupas kolēģiem, Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas priekšsēdētājam un maniem kolēģiem deputātiem komitejā par pēdējo gadu laikā piedzīvoto savstarpējo sadarbību. Mēs diskutējām, un ne vienmēr mūsu viedokļi saskanēja, bet es uzskatu, ka mūsu darba rezultāts galu galā vienmēr bija veiksmīgs un mēs ar to varējām iepazīstināt šā Parlamenta plenārsesijā.

Priekšsēdētājas kundze, kad pirms 22 gadiem es šeit ierados pirmo reizi, šeit bija Eiropas Ekonomikas kopiena ar 12 dalībvalstīm. Un es priecājos, ka tagad, kad es aizeju, šeit ir Eiropas Savienība ar 27 dalībvalstīm. Tā patiesi bija priekšrocība, atrasties vietā, kas ir Eiropas integrācijas virzītājspēks. Tā bija vienreizēja, brīnišķīga pieredze! Priekšsēdētājas kundze, es uzskatu arī, ka viens no vislielākajiem sasniegumiem ir bijis tas, ka mēs esam panākuši, ka nekad vairs neatkārtosies tas, kas bija vienotās Eiropas izveidošanas pats galvenais iemesls; manuprāt, par to mēs varam sevi apsveikt.

Aizejot es ļoti priecājos, ka man bija iespēja iegūt šo pieredzi, un es lūdzu jūsu sapratni, jo es tagad nepiedalīšos šajās debatēs. Es atgriežos Basku zemē, kur pašlaik norisinās vēsturiski notikumi: Pēc 30 basku nacionālistu valdīšanas gadiem Basku zemei būs sociālistu prezidents Patxi López, un rīt, kad viņš stāsies amatā, es gribētu pārstāvēt savu politisko grupu.

Liels paldies un visbeidzot ─ visu labu!

(Aplausi)

  Antonio Masip Hidalgo, referents − (ES) Priekšsēdētājas kundze, Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja ─ pēc jūsu, priekšsēdētājas kundze, vēlēšanās ─ ir apmeklējusi vairākus imigrantu centrus dažādās Eiropas daļās un ir konstatējusi, ka tajos ir ārkārtīgi atšķirīgi apstākļi un nepieļaujamas situācijas, kas jāuzlabo.

Tomēr patvēruma meklētājus nedrīkst pielīdzināt nelikumīgiem imigrantiem. Patvēruma meklētāji bēg no vajāšanas, viņus nepiesaista ekonomiskie apstākļi, bet viņus ir izraidījuši režīmi, kas ir pretrunā ar brīvību. Mēs, spāņi, to ļoti labi saprotam, jo daudzus no mums kā republikāņu trimdiniekus uzņēma Meksikā, Francijā un citās valstīs.

Kad diskutēja par Atgriešanas direktīvu, ļoti skaidri tika norādīts, ka šo tiesību aktu nav jāpiemēro paredzamajam tiesību aktam par patvēruma meklētāju uzņemšanu; arī kolēģi deputāti no Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) un Eiropas Demokrātu grupas teica to pašu. Es uzskatu, ka ir ļoti būtiski sniegt patvēruma meklētājiem informāciju viņiem saprotamā valodā. Ierobežojums nodrošināt informāciju valodā, kuru patvēruma meklētājs saprot vai ko tam vajadzētu saprast, pazemina pašreizējās prasības un, manuprāt, no juridiskā viedokļa jeb cilvēktiesību izpratnes ziņā tas nebūtu pieņemami. Tiesības saņemt pienācīgu informāciju ir pamattiesības, jo tās ir visu pārējo tiesību pamatā.

Es izpētīju mana priekšlikuma par materiālo palīdzību izmaksas. Manā priekšlikumā prasīts, ka atbalstam, ko piešķir patvēruma meklētājiem, jānodrošina atbilstīgs dzīves līmenis, apgādājot viņus ar pārtiku un aizsargājot viņu fizisko un garīgo veselību. Manuprāt, mazākas prasības aizvainotu patvēruma meklētāju cilvēka cieņu.

Manā priekšlikumā noskaidrots aizturēšanas otrs iemesls (8. panta 2. punkta b) apakšpunkts), iekļaujot to iepriekšējās izmeklēšanas procedūrā atbilstīgi Apvienoto Nāciju Organizācijas augstā komisāra bēgļu jautājumos noteiktajām aizturēšanas pamatnostādnēm. Es ierosinu arī ─ 9. panta 5. punkta 1. apakšpunktā ─ tiesu iestādēm veikt aizturēšanas ex officio pārskatu gadījumos, kad mainās apstākļi vai ir saņemta jauna informācija; pēc patvēruma meklētāja pieprasījuma un, kā jau es iepriekš teicu, ja šāda informācija nav saņemta, tad ─ jebkurā gadījumā.

Mutiskais grozījums Nr. 2 un kompromisa grozījums Nr. 5, ko pieņēma komitejā, izvirza jautājumu par bezmaksas tiesiskās palīdzības ieviešanu tikai nepieciešamības gadījumos, pēc patvēruma meklētāja pieprasījuma. Es lūdzu šajos divos jautājumos balsot pa daļām, lai atgrieztos pie tiesiskās palīdzības, kas ir daudz tuvāka bezmaksas palīdzībai, nekā es varētu cerēt.

Visbeidzot, ja samazinās sākotnējā priekšlikumā ierosināto sociālo pabalstu apjomu imigrantiem, kā balsojot komitejā, panāca citas grupas, tad, manuprāt, kaut arī šobrīd mēs atrodamies krīzes situācijā, ir nepieciešams nodrošināt efektīvāku piekļuvi darba tirgum. Šādā veidā patvēruma meklētāji iegūs neatkarību, iekļausies uzņēmējas valsts sabiedrībā un samazināsies viņiem piešķiramo sociālo izdevumu apjoms. Es gribētu arī sirsnīgi pateikties Barrot kungam un viņa vadītajai Komisijai par to darbu, ko viņi ir ieguldījuši šīs direktīvas izstrādāšanas procesā.

SĒDI VADA: E. McMILLAN-SCOTT
priekšsēdētāja vietnieks

  Jeanine Hennis-Plasschaert, referente. − (NL) Priekšsēdētāja kungs! Vispirms ļaujiet man izteikt dažas vispārīgas piezīmes. Dažu pēdējo gadu laikā kā savas grupas, Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupas, pārstāve es ļoti cieši esmu bijusi iesaistīta Eiropas Patvēruma un imigrācijas politikas uzstrādāšanas procesā. Es esmu pārliecināta, ka patiesībā ikviens saprot to, cik lietderīga un nepieciešama ir šāda politika. Galu galā Eiropai, kur nepastāv iekšējās robežas, ir ārkārtīgi vajadzīga kopēja pieeja šajā jomā. Ar to es gribētu uzsvērt, ka standarti, ko mēs līdz šim esam izstrādājuši un par kuriem mēs esam vienojušies, kā arī mūsu sasniegtie rezultāti ārkārtīgi atšķiras no Tamperes programmā, Hāgas programmā un nesen pieņemtajā Francijas Patvēruma un imigrācijas paktā izvirzītajiem mērķiem.

Problēma ir tāda, ka katru reizi, kad Padomei jāpieņem konkrēts lēmums, augstākais kopsaucējs pēkšņi izrādās zemākais, un tāpēc mums neizdodas panākt vēlamo saskaņošanu. Turklāt tad, kad mūsu panāktās vienošanās bija jātransponē valstu tiesību aktos, daudzas dalībvalstis tās nav īstenojušas ne laika, ne arī precizitātes ziņā.

Praktiski šie apstākļi ir radījuši milzīgas atšķirības dalībvalstu starpā. Šāds stāvoklis rada ne vien neskaidrības, bet ir arī izdevīgs tiem, kas šo sistēmu izmanto ļaunprātīgi. Šķiet, ka Padome pilnīgi vai daļēji neizprot to, ka kvalitātes uzlabošana un lielākas konsekvences un solidaritātes nodrošināšana ir ne vien patvēruma meklētāju interesēs, bet arī pašu dalībvalstu interesēs.

Saistībā ar manu ziņojumu es gribētu teikt, ka pašreizējā Dublinas regula arī ir šāda Padomes trausla politiskā kompromisa rezultāts. Tā rezultātā mums tagad ir dokuments, kura teksts ir pārāk neskaidrs un nepilnīgs. Es pilnībā atbalstu Komisijas centienus izveidot vienotu un efektīvu Dublinas sistēmu.

Manuprāt, 31. pants ir vissvarīgākā pārstrādātās versijas politiskā sastāvdaļa. Kā jau es tikko daudz maz minēju, es redzu, ka Padomei trūkst konsekvences un solidaritātes, un tas ir lielākais klupšanas akmens ceļā uz kopēju politiku patvēruma un imigrācijas jomā. Tieši no šāda viedokļa raugoties, es ļoti labi varu izprast Komisijas priekšlikuma 31. panta noteikumus.

Tomēr nemainīgs paliek fakts, ka Dublinas sistēma netika izveidota kā sloga sadalījuma instruments, un tā arī netiecas tāda būt. Otrkārt, neapšaubāmi ir skaidrs, ka Dublinas sistēma pati par sevi neradās, lai risinātu atsevišķu dalībvalstu problēmas, ko rada ārkārtīgi lielais patvēruma pieteikumu skaits jeb pārmērīgais slogs. Tāpēc es baidos, ka par spīti saviem pozitīvajiem nolūkiem Komisijas priekšlikums neveicinās konsekventu rīcību un solidaritāti dalībvalstu starpā.

Es uzdrošināšos uzsvērt arī to, ka tām dalībvalstīm, kas šobrīd savas demogrāfiskās situācijas, vai varbūt arī ģeogrāfiskā stāvokļa dēļ, ir visvairāk noslogotas, šis priekšlikums nepalīdzēs vai arī palīdzēs nepietiekamā mērā. Tas nozīmē to, ka solidaritātes jautājums jārisina plašākā izpratnē.

Dažu pēdējo gadu laikā nepārprotami ir kļuvis skaidrs, ka dalībvalstīm ir vajadzīga „burkāna un pātagas” pieeja. Es to saprotu tā, ka beidzot ir laiks sākt rīkoties, jo solidaritāti dalībvalstu starpā nevar īstenot ne ar vienu, ne arī ar otru paņēmienu.

Es zinu, ka dažas dalībvalstis reaģēja, maigi izsakoties, negatīvi uz priekšlikumiem, ko pieņēma Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejā. Es apzinos arī to, ka es šeit pieskaros bīstamai tēmai attiecībā uz Komisijas iniciatīvas tiesībām. Tomēr taisnīgums paliek taisnīgums un, diezgan atklāti runājot, man ir apnicis šajā jautājumā klausīties tikai skaistus vārdus.

Es esmu pārliecināta, ka nākamās Zviedrijas prezidentūras Stokholmas programmā arī, ļoti iespējams, būs iekļauti brīnišķīgi formulēti noteikumi, taču, ja tā var izteikties, cienījamais Padomes priekšsēdētāja kungs, es ieteiktu ar tiem nedarīt neko, jo pietiekami drīz dalībvalstis praktiski atkal nepildīs šos noteikumus.

  Nicolae Vlad Popa, referents. – (RO) Kopienas EURODAC IT sistēma sāka darboties 2003. gada janvārī un ir paredzēta patvēruma meklētāju un atsevišķu citu trešo valstu valstspiederīgo vai bezvalstnieku pirkstu nospiedumu salīdzināšanai. Šī sistēma nodrošina pareizu, precīzu un ātru Dublinas Regulas piemērošanu, lai izveidotu efektīvu darbības mehānismu, kas nosaka atbildību par patvēruma pieteikumiem, kuri iesniegti vienā no Eiropas Savienības dalībvalstīm.

EURODAC ir datorizēta datubāze, kurā iekļauti starptautiskās aizsardzības meklētāju daktiloskopiskie dati, un tā attiecas uz personām, kuras sasniegušas vismaz 14 gadu vecumu. Šā ziņojuma mērķis ir šīs sistēmas darbību padarīt efektīvāku un atrisināt problēmas, kas tika konstatētas dažu pirmo gadu darbības novērtējuma gaitā. Mēs esam izstrādājuši vairākus efektīvus, praktiskus risinājumus attiecībā uz problēmām, kas saistītas ar daktiloskopisko datu savākšanu un pārsūtīšanu dalībvalstīs.

Pirmajā pakāpē pirkstu nospiedumus noņems 48 stundu laikā no patvēruma pieprasījuma iesniegšanas brīža, tālāk, otrajā pakāpē, dalībvalstis 24 stundu laikā pārsūtīs iegūtos datus EURODAC centrālajai sistēmai. Šajā ziņojumā iekļauti noteikumi, kas 48 stundu termiņu ļauj pagarināt šādos izņēmuma gadījumos: ja nepieciešams ievērot karantīnas periodu nopietnu infekcijas slimību gadījumos; ja pirkstu nospiedumi ir bojāti; kā arī nepārvaramas varas apstākļos, kas ir atbilstīgi pamatoti un pierādīti, un laikā, kad šie apstākļi dominē.

Ziņojumā ir atbalstīts ierosinājums iespējami ātrāk izveidot decentralizētas EURODAC, VIS un SIS II pārvaldības aģentūras, lai nodrošinātu šo sistēmu iespējami efektīvāku darbību. Šī pārvaldības aģentūra izstrādās kopēju prasību kopumu, kas jāievēro personām, kurām piešķir atļauju piekļūt EURODAC infrastruktūras datiem. Turklāt, lai pasargātu patvēruma meklētāju ģimenes no iespējamām nopietnām sekām, ir ieviesti noteikumi, kuru mērķis ir aizliegt jebkuras trešās valsts, it īpaši aizsardzības pieprasītāja izcelsmes valsts, iestādēm, kas nav pilnvarotas veikt šo darbību, ievadīt datus EURODAC sistēmā.

Sagatavojot ziņojumu, mēs ieviesām dažus noteikumus, kas nodrošinās šīs sistēmas iespējami lietderīgāku un efektīvāku darbību, vienlaikus aizsargājot personu datus un cilvēku pamattiesības.

Un visbeidzot, taču tas nav mazāk svarīgi, es gribētu pateikties ēnu referentiem, ar kuriem man bija lieliska sadarbība un mūsu kolēģiem Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejā, kur lielākais vairākums nobalsoja par šo ziņojumu. Man jāpateicas arī grozījumu autoriem. Es vēlos pateikties arī Padomes un Eiropas Komisijas pārstāvjiem, ar ko mums bija ārkārtīgi laba sadarbība.

  Jean Lambert, referente. − Priekšsēdētāja kungs, mēs tikko dzirdējām Dührkop Dührkop kundzes teikto attiecībā uz Eiropas Bēgļu fondu un tajā ierosinātajiem grozījumiem, lai veicinātu Eiropas Patvēruma atbalsta biroja izveidošanu, un es esmu referente regulai, kas attiecas uz šo konkrēto priekšlikumu ─ par Patvēruma atbalsta biroju.

Šā priekšlikuma mērķis ir izveidot Biroju, kas sniegtu atbalstu dalībvalstīm, lai uzlabotu lēmumu pieņemšanas procesu attiecībā uz pieprasījumiem pēc patvēruma, mēs gribētu teikt ─ uzlabot šā procesa kvalitāti (mēs zinām, ka dažām dalībvalstīm ir grūtības ar kvalitātes uzlabošanas jēdziena izpratni); un šā Biroja mērķis ir arī piedalīties konsekventas pieejas izstrādāšanā visās dalībvalstīs, kā arī atbalstīt tās valstis, kas dažādos laikos ir pārmērīgi noslogotas ne vien tāpēc, ka cauri tām nepārtraukti plūst dažādu ļaužu straumes, kas ierodas šajās valstīs, bet arī citu iemeslu dēļ.

Mēs jau tikko nedaudz iepazināmies ar problēmām, ko rada dalībvalstu konsekvences trūkums, pieņemot lēmumus attiecībā uz patvēruma pieprasījumiem, un tā pamatā noteikti ir sarežģījumi saistībā ar Dublinas sistēmu.

Mēs noteikti gribam panākt uzlabojumus šajā jomā, un daļēji tos var veicināt apmācību nodrošināšana. Mēs aizstāvam uzskatu, ka šajā procesā ir jāiekļauj ANO Augstā komisāra bēgļu jautājumos (UNHCR) pamatnostādnes ─ iespējams, jau sākuma posmā, pat jā tās nav pirmajā vietā ─ un, lai dalībvalstis varētu gūt pieredzi, šis Birojs dalībvalstīm varētu rīkot kopējās mācības vai, noteikti, mācības konkrētās jomās, palīdzēt apgūt specifiskas zināšanas ne vien pašās dalībvalstīs, bet arī ar UNHCR un, protams, attiecīgo NVO atbalstu.

Mēs domājām, ka vienā punktā mēs par šo jautājumu varētu panākt vienošanos pirmajā lasījumā, taču laiks un, protams, mūsu vēlme izveidot Eiropas kopējā patvēruma sistēmas pasākumu kopumu, norāda uz to, ka tik tālu mēs vēl neesam tikuši. Taču mums ar ēnu referentiem un arī ar padomi bija nopietnas diskusijas par šo jautājumu, un to rezultātā radās atsevišķi grozījumi, ko mēs pašlaik apspriežam, daži no tiem attiecas uz regulas noteikumu tehnisko īstenošanu, kam sākotnējā priekšlikumā nebija veltīta pietiekam uzmanība.

Parlaments uzskata, ka ANO Augstajam komisāram bēgļu jautājumos ir ārkārtīgi nozīmīga loma Patvēruma atbalsta biroja darbībā. Mēs vēlamies, lai arī NVO cieši sadarbotos ar Biroju konsultatīvajā forumā un, protams, iesaistītos mācību rīkošanas un saņemšanas procesā, kur tās būtu dalībvalsts izveidotās patvēruma sistēmas daļa.

Tomēr, lai panāktu vienošanos ar Padomi, Parlamentam bija mazliet sarežģītāka loma. Mēs vēlamies, lai Parlaments daudz ciešāk iesaistītos izpilddirektora iecelšanas procesā, varbūt varētu rīkoties līdzīgi kā Pamattiesību aģentūras gadījumā. Otrs klupšanas akmens, kā jau Jeanine savā ievadrunā par Dublinas sistēmu norādīja, ir jautājums par to, cik lielā mērā mēs patiesībā varam rēķināties ar dalībvalstu sadarbību, faktiski tai vajadzētu būt jau no paša sākuma, kas šo iesaistīšanos no brīvprātīgas padarītu par obligātu. Šobrīd šīs, tātad, ir divas lielākās problēmas.

Mēs priecājamies, ka Padome ir paudusi gatavību labprāt pieņemt mūsu grozījumus attiecībā uz mācībām, un nepieciešamības gadījumā noteikti piesaistīt ārējos ekspertus, piemēram, saistībā ar tulkošanu.

Tātad, mēs uzskatām, ka šajā jautājumā mēs esam panākuši attīstību, taču mēs vēl redzēsim ─ varbūt, ja mēs saņemsim no Komisijas norādījumus par veidu, kā uzlabot sadarbību dalībvalstu starpā ─ cik lielā mērā mēs šo priekšlikumu spēsim attīstīt.

  Jacques Barrot, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, šo tiesību aktu priekšlikumu, kam jūs tikko pasludinājāt savu spriedumu, mērķis ir izveidot reālu kopējā patvēruma sistēmu, kas sniegs lielāku aizsardzību, būs efektīvāka un vienotāka.

Es sirsnīgi pateicos visiem pieciem referentiem par viņu ievērojamo un izcilo darbu. Parlaments pirmo reizi, piedaloties likumdošanas procesā, ir pasludinājis spriedumu patvēruma jautājumos. Man jāsaka, ka ir sākušās auglīgas darba attiecības. Es priecājos, ka Parlaments lielā mērā atbalsta Komisijas priekšlikumu mērķus. Ja mēs jau pirmajā posmā gribam novērst atsevišķas juridisko instrumentu nepilnības, tad šis atbalsts mums ir ļoti būtisks. Šobrīd šie priekšlikumi ir pieņemti vienīgi pēc apspriešanās ar Parlamentu.

Tomēr es gribētu komentēt dažus ierosinātos grozījumus, kas ir radījuši iemeslu bažām un ir tā vērti, lai tiem veltītu īpašu uzmanību. Vispirms es pievērsīšos Popa kungam. Kopumā es piekrītu viņa priekšlikumiem attiecībā uz EURODAC. Tagad ļaujiet man pievērsties Masip Hidalgo kungam un parunāt par pieeju attiecībā uz uzņemšanas nosacījumiem. Es piekritīšu grozījumam tik jutīgajā jautājumā par patvēruma meklētājiem piedāvātā materiālā atbalsta līdzvērtīgumu minimālajai sociālajai palīdzībai, ko valsts nodrošina saviem pilsoņiem.

Tomēr Komisijai ir vajadzīgs kāds rādītājs, uz ko atsaukties. Šis rādītājs dalībvalstīm neuzliks pienākumu sniegt sociālo palīdzību patvēruma meklētājiem, taču tas ļaus ieviest skaidrus noteikumus, lai saglabātu patvēruma meklētāju cilvēka cieņu un palīdzētu mums, un, tātad, Komisijai, uzraudzīt kopējo standartu piemērošanu katrā dalībvalstī.

Tas pats attiecas arī uz cilvēku ar īpašām vajadzībām tiesībām saņemt tādu pašu veselības aprūpi kā attiecīgās valsts pilsoņiem. Es varu piekrist grozījumam arī šajā jautājumā, taču es gribētu arī sagaidīt, ka tiktu saglabāts atsauces rādītājs, jo Komisijas priekšlikuma mērķis ir pārvarēt pašreizējās nepilnības attiecībā uz mazāk aizsargāto personu veselības aizsardzību. Tas ir viss par uzņemšanas nosacījumiem. Es vēlreiz pateicos Masip Hidalgo kungam par lielisko uzstāšanos.

Tagad es pievēršos Dublinas Regulai. Es pateicos arī Hennis-Plasschaert kundzei par to, ka viņa mūs tik lieliski iepazīstināja ar savu ziņojumu par Dublinas Regulas pārskatīšanu. Es vēlos uzsvērt jautājumu, kas man ir ārkārtīgi svarīgs: ģimenes atkalapvienošanās un problēma saistībā ar nepavadītiem nepilngadīgajiem. Dublinas sistēma bieži ir kritizēta par tās iespējamo negatīvo ietekmi uz patvēruma meklētājiem, it īpaši attiecībā uz ģimenēm un mazāk aizsargātām personām.

Komisija savā priekšlikumā gribēja nodrošināt, lai praksē ģimenes netiktu šķirtas un lai nepilngadīgos nepārvietotu, izņemot ģimeņu atkalapvienošanās gadījumus. Mēs nevaram atbalstīt grozījumus, kas maina šo pieeju. Es vēlos akcentēt solidaritātes jautājumu, jo tas ir dažu Dublinas Regulas ietvaros apspriešanai iesniegto grozījumu temats.

Vispirms es gribētu pateikties referentei Hennis-Plasschaert kundzei, kā arī Parlamentam par ieviesto iespēju gadījumos, kad dalībvalstij rodas grūtības, pārvietot patvēruma meklētājus. Tomēr nav iespējams vairāk iejaukties Dublinas Regulas pamatnostādnēs, jo šī regula, Hennis­Plasschaert kundze, nevar kļūt par instrumentu patvēruma meklētāju pārvietošanai no vienas dalībvalsts citā. Es patiesi uzklausīju jūsu aicinājumu ievērot solidaritātes principu, un Komisija var pieņemt Regulas preambulas grozījumu, lai paustu politisku vēstījumu par uzlabota, oficiāla solidaritātes mehānisma izveidošanu.

Patiesībā es esmu apņēmies vēlāk ierosināt konkrētus instrumentus, lai palielinātu solidaritāti Eiropas Savienības līmenī un atvieglotu slodzi dažu dalībvalstu patvēruma sistēmām. Mums jāpanāk, lai starptautiskās aizsardzības saņēmēju izvietošana dalībvalstīs notiktu taisnīgāk. Eiropas Savienība Eiropas Bēgļu fondam jau ir atļāvusi atbalstīt izmēģinājuma projektus šajā jomā. Turklāt tad, kad Patvēruma atbalsta birojs sāks darboties, tas varēs sniegt ekspertu atbalstu tām dalībvalstīm, kas to pieprasītu. Tomēr jūs varat definēt problēmu, proti, nepieciešamību pēc lielākas solidaritātes un konsekvences dažādu dalībvalstu starpā.

Tagad es runāšu par Patvēruma atbalsta biroju. Paldies jums, Dührkop Dührkop kundze un Lambert kundze par jūsu nozīmīgo, ātro un efektīvo darbu no brīža, kad 18. februārī Komisija tikai izvirzīja apspriešanai savus priekšlikumus. Šoreiz man patiešām vajadzīgs Parlamenta atbalsts, lai drīzāk izveidotu Biroju, un es ar gandarījumu atzīmēju, ka Eiropas Bēgļu fonda grozījuma priekšlikums ir saņēmis atbalstu.

Daži ar Patvēruma atbalsta biroju saistītie aspekti prasa komentārus. Gan Parlamentam, gan arī man nenoliedzami ļoti rūp solidaritātes jautājums. Es runāju par grozījuma projektu, kurā aicināts izveidot biroju, lai atbalstītu starptautiskās aizsardzības saņēmēju pārdalījuma obligātā mehānisma ieviešanu. Komisijas priekšlikums atbilst Imigrācijas un patvēruma paktam, kas paredz brīvprātīgu sistēmu.

Tomēr, kā jau es tikko iepriekšējā atbildē teicu, kamēr Komisija strādā pie saskaņotāka mehānisma izveidošanas, risinājums nebūs viegls. Tikmēr Birojs atbalstīs iekšējās pārdales mehānismus tādā veidā, kā tie ir definēti, lai arī kādi tie būtu. Regula, ar ko izveido patvēruma atbalsta biroju, nav īstais veids, kā regulēt šo mehānismu finansēšanas principus, taču Komisija vēlreiz, līdzīgi kā attiecībā uz Dublinas regulu, pieņems preambulas grozījumu.

Turklāt Komisija uzskata, ka Biroja ārējām pilnvarām nav jāaprobežojas tikai attiecībā uz izmitināšanu un reģionālajām aizsardzības programmām. Ir jāizvairās no grozījumiem, kas ierobežo Patvēruma atbalsta biroja pilnvaras. Dažu grozījumu mērķis ir radikāli mainīt topošā Biroja izpilddirektora iecelšanas procedūru. Būsim piesardzīgi! Grozījumos ierosinātā procedūra varētu ievērojami aizkavēt izpilddirektora iecelšanu. Mums šis Birojs jāizveido patiešām ātri un efektīvi. Komisijas ierosinātā formula ir horizontālā formula, ko jau piemēro attiecībā uz 20 regulatīvajām aģentūrām, ko ietver pirmais pīlārs. Mums būtu žēl atteikties no šīs saskaņotās formulas, ja aģentūru starpiestāžu darba grupā, kur piedalās Parlaments, notiks horizontālās diskusijas.

Es beigšu savu runu. Es jau esmu diezgan ilgi runājis, taču Parlamenta darbs prasa sniegt konkrētas atbildes. Daži no jums kritizēja priekšlikumus attiecībā uz Dublinas regulu un pārāk dāsnos uzņemšanas nosacījumus. Daži saka: „Jā, bet šāda Eiropas patvēruma sistēma aicinās iesniegt nepamatotus patvēruma pieprasījumus.” Citi, kā redzams, piesauca subsidiaritātes principu. Atklāti runājot, es nepiekrītu tik kritiskai nostājai. Vienīgi patiesa Eiropas patvēruma noteikumu saskaņošana, piemērojot skaidrus standartus, kas nodrošina taisnīgumu un efektivitāti, ļaus Eiropai praktiski īstenot savu vēlmi aizsargāt tās personas, kam patiešām nepieciešama šāda aizsardzība, vienlaikus izvairoties no ļaunprātīgas izmantošanas, ko veicina neskaidri, nevienādi piemēroti standarti. Pieredze rāda, ka tad, kad dalībvalstis objektīvi un profesionāli izskata pieprasījumus pēc patvēruma, nemaz nerodas vilinājums ļaunprātīgi izmantot šo sistēmu. Manuprāt, nav līdzsvara starp procedūru izmantošanas ļaunprātīgos nolūkos izskaušanu un aizsardzības standartu paaugstināšanu.

Noslēgumā es vēlētos pateikties Parlamentam par līdzdalību likumdošanas procesā šajā jutīgajā jautājumā par patvēruma piešķiršanu. Es saku ļoti vienkārši, taču patiesi, vēl pirms prezidentūra to ir teikusi: mums patiešām ir vajadzīgs Eiropas Parlamenta atbalsts, lai gūtu piekrišanu šai patvēruma politikai. Šī politika balstās uz Eiropas vērtībām, un patiesībā tās dažreiz var pat izraisīt bailes un kritisku nostāju, kaut gan šīs vērtības ir mūsu kontinenta humānā gara un humāno tradīciju sastāvdaļa.

Tāpēc, priekšsēdētāja kungs, es esmu ārkārtīgi pateicīgs visiem deputātiem un it īpaši pieciem referentiem par izcilo darbu.

  Jan Kohout, Padomes priekšsēdētājs. − Priekšsēdētāja kungs, šajā mūsu darba jaunajā posmā, kad mēs domājam par Eiropas kopējās patvēruma sistēmas izveidošanu, būs vajadzīga gan Parlamenta, gan arī Padomes reāla līdzdalība.

Padome pilnībā piekrīt tam, ka patvēruma jomā ir jāpanāk konkrētāka saskaņošana. Kad Eiropadome pieņēma Eiropas Imigrācijas un patvēruma paktu, tā atzinīgi novērtēja līdz šim panākto progresu patvēruma jomā, taču tā vienlaikus arī atzina, ka dalībvalstu starpā ir saglabājušās būtiskas atšķirības attiecībā uz aizsardzības piešķiršanu un tās veidu.

Eiropadome, vairakkārt uzsverot, ka par aizsardzības un bēgļa statusa piešķiršanu ir atbildīga katra dalībvalsts, konstatēja arī, ka ir pienācis laiks uzsākt jaunas iniciatīvas, lai pabeigtu Hāgas programmā paredzēto Eiropas kopējās patvēruma sistēmas izveidošanu un tādējādi, kā ierosināja Komisija savā patvēruma politikas plānā, piedāvātu augstāku aizsardzības līmeni.

Tāpēc Padome atzinīgi vērtē šos četrus tiesību aktu priekšlikumus, ko ar šādu mērķi Komisija izvirzīja apspriešanai laikā no decembra līdz 2009. gada februārim, un kas ir mūsu šodienas debašu galvenais jautājums.

Šajos priekšlikumos ir runa par starptautiskās aizsardzības pieteikumu iesniedzēju uzņemšanas nosacījumiem, tā saukto Dublinas regulu, un EURODAC, ar ko mūs iepazīstināja pagājušā gada decembrī, kā arī par priekšlikumu Eiropas patvēruma atbalsta biroja izveidošanai, ar ko iepazināmies šā gada februārī.

Šajā neilgajā laika sprīdī, kas pagājis no iepazīšanās brīža, Padomes struktūrās par šiem priekšlikumiem jau ir notikušas diskusijas. Šo priekšlikumu būtības un aplūkoto jautājumu sarežģītības dēļ visos Padomes līmeņos pārbaude vēl nav pabeigta.

Tāpēc es nevaru formulēt stingru Padomes nostāju attiecībā pret grozījumiem, ko Parlaments ierosina šajos ziņojumu projektos. Es vienīgi varu teikt, ka Padome rūpīgi sekos visām Parlamenta ziņojumu detaļām, lai iespējami īsākā laika sprīdi panāktu progresu šo svarīgo pasākumu īstenošanā.

Es ļoti ceru, ka mēs drīz vien sekmīgi varēsim atrisināt jautājumus, kas saistīti ar tiem diviem priekšlikumiem, kuru darbības joma ir stipri ierobežota. Šajos priekšlikumos ir ierosināts izveidot Eiropas Patvēruma atbalsta biroju un grozīt EURODAC regulu. Tātad par šiem priekšlikumiem Padomes struktūrās arī norisinājās visauglīgākās diskusijas un var teikt, ka attiecībā uz tiem Padomes un Parlamenta viedokļi lielā mērā saskan.

Eiropas Patvēruma atbalsta biroja izveidošana vienkāršos informācijas, pētījumu rezultātu un pieredzes apmaiņu dalībvalstu starpā, kā arī veicinās pārvaldes iestāžu praktisko sadarbību, izskatot patvēruma pieteikumus. Izmantojot izcelsmes valstu kopējās zināšanas, šis Birojs palīdzēs arī savstarpēji saskaņot valstu prakses, procedūras un līdz ar to arī lēmumus. Gan Padome, gan arī Parlaments atbalsta šāda Biroja izveidošanu. Prezidentūra uzskata, ka par šo priekšlikumu var vienoties un par to drīz vien ir jāvienojas Parlamentam un Padomei, pamatojoties uz abām pusēm pieņemamiem nosacījumiem. Kā jau godājamajiem deputātiem ir zināms, šo priekšlikumu papildina priekšlikums par grozījumiem attiecībā uz Eiropas Bēgļu fondu. Tā kā tajā ir ierosināts nodrošināt Patvēruma atbalsta biroja finansējumu, abi šie instrumenti ir jāpieņem vienlaikus.

Padome arī cer, ka tuvākajā laikā varētu būt iespējams panākt vienošanos attiecībā uz EURODAC regulu, jo Komisija ir ierosinājusi tikai dažus tehniskus uzlabojumus, un tiem ir jāveicina šis sistēmas veiksmīgāka darbība.

Līdz šim Padomē notikušās diskusijas attiecībā uz abiem pārējiem priekšlikumiem ─ grozījumiem direktīvā par patvēruma meklētāju uzņemšanas noteikumiem un tā sauktajā Dublinas regulā ─ liecina par to, ka šajos priekšlikumos izvirzītie jautājumi neapšaubāmi ir daudz sarežģītāki un smagāki.

Kā jau godājamajiem deputātiem ir zināms, Komisijas priekšlikumi attiecībā uz direktīvu par patvēruma meklētāju uzņemšanas noteikumiem, paredz grozīt pašreizējo direktīvu, lai novērstu nepilnības, ko Komisija ir atklājusi pēdējo gadu laikā. Komisija uzskata, ka spēkā esošajā Direktīvā dalībvalstīm piešķirtā rīcības brīvība ir pārāk plaša un ka tas ir traucējis sasniegt mērķi patvēruma meklētājiem visās dalībvalstīs nodrošināt atbilstīgus uzņemšanas noteikumus. Tāpēc Komisija ierosināja vairākus grozījumus attiecībā uz tādiem jautājumiem kā patvēruma pieteikumu iesniedzēju piekļuve nodarbinātībai, uzņemšanas materiālo nosacījumu uzlabošana, neaizsargātu personu vajadzību labāka apmierināšana un aizturēšanas noteikumu uzlabošana.

Dublinas regula, ar ko paredz kritērijus un mehānismus, lai noteiktu dalībvalsti, kura ir atbildīga par patvēruma pieteikuma izskatīšanu, paredz novērst patvēruma piešķiršanas procedūru ļaunprātīgu izmantošanu, kad viena un tā pati persona iesniedz pieteikumus vairākās dalībvalstīs. Tagad Komisija ierosina vairākus grozījumus ar mērķi palielināt pašreizējās sistēmas efektivitāti, kā arī nodrošināt patvēruma pieteikumu iesniedzējiem labākus aizsardzības standartus. Priekšlikumā ir iekļauts arī pārvietošanas apturēšanas mehānisms tajos gadījumos, kad dalībvalsts patvēruma sistēma tiek īpaši noslogota un tā patvēruma meklētājiem nevar nodrošināt atbilstīgus aizsardzības standartus un uzņemšanas nosacījumus.

Šobrīd Padome detalizēti pārbauda Komisijas priekšlikumus saistībā ar uzņemšanas nosacījumiem un Dublinas regulu. Komisijai tagad jāpauž sava nostāja vairākos jautājumos, kas aplūkoti šajos priekšlikumos, un šobrīd vēl notiek diskusija par atsevišķiem svarīgākajiem jautājumiem. Šie jautājumi attiecas uz piekļuvi nodarbinātībai un aizturēšanu saistībā ar Uzņemšanas nosacījumu direktīvu, un to, kā saistībā ar Dublinas regulu labāk risināt to dalībvalstu vajadzības, kas ir visvairāk noslogotas. Prezidentūrai jau ir skaidrs, ka vairāk jāstrādā Padomes līmenī, lai dalībvalstu starpā par šiem priekšlikumiem panāktu vajadzīgo vienošanās pakāpi, un tas ļautu Padomei iesaistīties diskusijās ar Parlamentu un panākt vienošanos divu iestāžu starpā. Protams, mēs šo mērķi saglabāsim, un Parlaments var būt pārliecināts, ka Padome pilnībā ņems vērā Parlamenta attiecīgajos ziņojumu projektos ierosinātajos grozījumos pausto viedokli.

Gan Padome, gan Parlaments ir pauduši apņēmību izveidot Eiropā kopējo patvēruma sistēmu, kas sniedz augstu aizsardzības pakāpi un kas darbojas efektīvi. Tāpēc mums jārisina svarīgs uzdevums, kas ļautu mums atrast pareizos risinājumus šā mērķa sasniegšanai. Es esmu pārliecināts, ka gan Padome, gan Parlaments vēlas sasniegt šādu rezultātu, un, paturot prātā šo mērķi, Padome tagad uzsāks Parlamenta priekšlikumu par visiem šiem četriem instrumentiem detalizētu pārbaudi.

  Simon Busuttil, Budžeta komitejas atzinuma sagatavotājs. – (MT) Kā jau mana kolēģe Jeanine Hennis-Plasschaert pamatoti teica, un es vēlos viņai izteikt atzinību par to, šā tiesību aktu kopuma pamatā ir solidaritātes princips. Solidaritāte nepieciešama tiem, kas pelnījuši aizsardzību, bet vispirms solidaritāte ir nepieciešama arī ar tām valstīm, kas ir nevienmērīgi noslogotas. Vienojoties par Komisijas priekšlikumu atcelt Dublinas regulu attiecībā uz tām valstīm, kas ir nevienmērīgi noslogotas, tika ievērots solidaritātes princips. Šis pats solidaritātes princips piemīt Eiropas Parlamenta priekšlikumam ieviest sloga dalīšanas mehānismu, kas tagad vairs nebūs brīvprātīgs, bet visām dalībvalstīm tas būs obligāts.

Tomēr mūsu centienus atbalstīt solidaritāti mazina notikumi citur pasaulē, un cilvēki nevar saprast, kā mēs šeit varam runāt par solidaritāti, kamēr reālajā dzīvē ikviens savu atbildību mēģina uzvelt citam. Tieši šobrīd, kad mēs Parlamentā diskutējam par šiem jautājumiem, starp Maltu un Itāliju norisinās nopietns incidents, kas jau ir trešais šāda veida gadījums dažu dienu laikā.

Divas laivas ar 130 imigrantiem, kas dodas Lampedūzas salas virzienā, pašlaik atrodas netālu no Lampedūzas, tomēr Itālija atsakās tām doties palīgā. Saskaņā ar starptautiskajām tiesībām šīs personas ir jāpavada uz tuvāko ostu un, kā priekšsēdētāja vietnieks J.  Barrot toreiz, kad notika pirmais incidents, teica, šajā gadījumā pirmā tuvākā osta ir Lampedūzas osta. Priekšsēdētāja kungs, Itālijas rīcība, jeb drīzāk Itālijas ministra R. Maroni rīcība, no starptautisko tiesību viedokļa ir nelikumīga, tā ir pārākuma izrādīšana attiecībā pret Maltu un ir necilvēciska attiecībā pret visiem iesaistītajiem imigrantiem. Šāda rīcība nedara godu Itālijai un šajā situācijā, priekšsēdētāja kungs, tai var būt nopietnas sekas, jo tā pauž bīstamu vēsti, ka var neglābt imigrantus, jo, ja jūs to darīsiet, tad šo cilvēku uzturēšanas slogu jums nāksies iznest uz saviem pleciem. Tā ir ārkārtīgi bīstama vēsts.

Tāpēc es šeit vēršos pie Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieka Jacques Barrot un lūdzu viņam nekavējoties iejaukties, lai novērstu šādu situāciju. Es gribētu viņam lūgt arī pieprasīt Itālijai pildīt savus starptautiskos pienākumus, un es viņam lūdzu arī paskaidrot visām Eiropas Savienības dalībvalstīm, ka šis gadījums neattiecas vienīgi uz Maltu un Itāliju, bet par to esam atbildīgi mēs visi un, tātad, šis pienākums jāveic mums visiem. Priekšsēdētāja kungs, ja praksē mēs atteiksimies no solidaritātes, tad mēs zaudēsim savstarpējo uzticību, un mēs zaudēsim arī visu Eiropas pilsoņu uzticību. Ja mēs patiesi ticam solidaritātei, tad mēs nevaram pieļaut, ka valstu egoisms svin uzvaru pār to. Ikvienam ir jāveic sava darba daļa! Paldies!

  Agustín Díaz de Mera García Consuegra, PPE-DE grupas vārdā. – (ES) Priekšsēdētāja kungs! Es vēlētos paust atzinību referentei Hennis­Plasschaert kundzei par viņas gatavību iesaistīties dialogā un sarunās par šo ziņojumu.

Es jums gribētu atgādināt, ka sniegt patvērumu ir veiksmīgāko valstu morālais pienākums. Mēs nedrīkstam aizmirst, ka par spīti pašreizējiem nopietnajiem ekonomiskajiem apstākļiem, solidaritāte ─ solidaritāte ar tiem, kas pamatoti meklē mūsu aizsardzību, un solidaritāte ar tiem mūsu Kopienas partneriem, kas sava ģeogrāfiskā stāvokļa un lieluma dēļ saskaras ar vislielāko migrantu pieplūdumu ─ ir būtiska mūsu patvēruma un imigrācijas politikas sastāvdaļa.

Šajā jomā „Patvēruma pakete” ir ne vien svarīgs instruments, bet tai ir arī noteicoša loma Eiropas Savienības imigrācijas politikas turpmākajā attīstībā. Tomēr es gribētu uzsvērt, ka tik svarīgi pasākumi, kādi ir tie, par ko mēs šodien runājam, prasa vairāk laika pārdomām un apsvērumiem; pilnīgi nepiemērota ir stingri ierobežotā rīcības brīvība, ko mēs sasniedzām noteiktā termiņa beigās.

Priekšlikumā iekļauti vairāki aspekti, kas tuvākajā nākotnē ir attiecīgi jāpārskata. Es šeit runāju par patvēruma meklētāju stāvokli, par gadījumiem, kad viņus var aizturēt, par būtisko atšķirību starp jēdzieniem „apcietinājums” un „aizturēšana”, par aizturēšanas vietām, kur šīs personas varēs turēt, par pārvietošanas izņēmumu formulējumu, ka pastāv izņēmumi attiecībā uz pamatprincipu, kas nosaka, kura valsts ir atbildīga par pieteikuma atzīšanu, par to, kādas personas konkrēti ir uzskatāmas par „nukleārās ģimenes” locekļiem, un atbalstu, kas būtu jāsniedz tām dalībvalstīm, kuras saņem lielāku pieteikumu skaitu.

Neraugoties uz šiem jautājumiem un ņemot vērā mūsu darba ātrumu, mēs varam teikt, ka kopumā ir pieņemts līdzsvarots ziņojums. Šis ir līdzsvarots tiesību aktu kopums, kas atspoguļo manas politiskās grupas intereses, it īpaši tās, kuru mērķis ir nodrošināt starptautiskās aizsardzības meklētāju tiesības un kas paredz atbalstīt tās dalībvalstis, kuras saņem visvairāk starptautiskās aizsardzības pieprasījumu.

Noslēgumā es jums gribētu atgādināt, ka tiesības uz efektīvu juridisko aizsardzību ir pamattiesības, kas noteiktas Eiropas konstitūcijās un īpaši Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pantā. Tāpēc tiesu iestādēm vajadzētu būt augstākajai instancei, kas nodrošina starptautiskās aizsardzības meklētāju individuālās tiesības; lai to panāktu, būs nepieciešams nodrošināt tiesisko palīdzību tiem pieprasījumu iesniedzējiem, kam tā varētu būt nepieciešama.

Priekšsēdētāja kungs, noslēgumā es aicinu atzīt Eiropas Patvēruma atbalsta biroja un atbalsta, ko varētu piešķirt ar Eiropas Bēgļu fonda palīdzību, nepieciešamību.

  Roselyne Lefrançois, PSE grupas vārdā – (FR) Priekšsēdētāja kungs, būdams Dublinas regulas pārstrādātās redakcijas referents, es vēlos pateikties Eiropas Komisijai par priekšlikumu tekstu augsto kvalitāti. Patiesībā šis priekšlikums būtiski uzlabos Dublinas sistēmu, it īpaši starptautiskās aizsardzības meklētāju pamattiesību ziņā.

Starp būtiskākajiem uzlabojumiem ierindojas ģimenes vienotības principa pastiprināšana; papildu uzmanība ir veltīta nepilngadīgām personām un bērna interešu jēdzienam, labākas informācijas nodrošināšanai un starptautiskās aizsardzības meklētāju lēmumu pārsūdzēšanas līdzekļiem; ir stingri ierobežoti aizturēšanas pasākumi; kā arī iespēja uz laiku pārtraukt izvietošanu tajās valstīs, kuru uzņemšanas telpas ir īpaši noslogotas jeb kuras nenodrošina atbilstīgu aizsardzības līmeni.

Kad notika balsojums Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejā, mēs veiksmīgi apturējām Eiropas Tautas partijas (Kristīgo Demokrātu) un Eiropas Demokrātu grupu, kas gribēja noraidīt dažus no šiem noteikumiem, tostarp arī priekšlikumu par patvēruma meklētāju turēšanas apsardzībā regulējumu. Patiesībā tas sniedz mums būtiskas garantijas, jo tie, kas lūdz starptautisko aizsardzību, nav noziedznieki un tāpēc nav iemesla tos ieslodzīt aiz restēm.

Tomēr daži šajā ziņojumā iekļautie punkti vēl aizvien ir problemātiski, nerunājot nemaz par jautājumu, kādā valodā jāsniedz informācija pieteikuma iesniedzējam. Mēs uzskatām, ka tai jābūt valodai, ko šī persona sapratīs, nevis valoda, ko tai vajadzētu saprast. Es gribētu piebilst, ka, persona tiek turēta apsardzībā, ja to nosaka Eiropas Cilvēktiesību konvencija.

Mēs vēlamies arī sagaidīt, ka, lai izvairītos no nepilngadīgo pārvietošanas no vienas valsts citā, nepilngadīgo, kam nav vecāku Eiropas Savienības teritorijā, iesniegumus pārbauda tajā dalībvalstī, kurā ir iesniegts jaunākais pieprasījums. To paredzēja Komisijas sākotnējais priekšlikums, taču Eiropas Tautas partija, ko atbalstīja arī referents, noraidīja šo priekšlikumu.

Visbeidzot, tā kā Dublinas regulas mērķis nav nodrošināt taisnīgu atbildību sadalījumu attiecībā uz starptautiskās aizsardzības pieprasījumu izskatīšanu, man šķiet, ka ir būtiski, kā jūs teicāt, komisār J. Barrot, izveidot citus instrumentus, lai nostiprinātu solidaritāti ar dalībvalstīm, kas atrodas pie Eiropas Savienības ārējām robežām.

  Jeanine Hennis-Plasschaert , ALDE grupas vārdā. – (NL) Kā jau es savā pirmajā runā Parlamentam norādīju, vēl aizvien pastāv milzīgas atšķirības dalībvalstu starpā, un šajā jautājumā patiesībā nav izdevies panākt vēlamo saskaņošanas pakāpi. Mēs vairs nevaram ilgāk kavēties. Šīs direktīvas drīzāk nosaka vairākus procesuālos standartus, nevis standarta procedūru. Ņemot vērā daudzās atšķirības, ko mēs tagad mēģinām nolīdzināt, Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupa nepārprotami izvēlas pragmatisku pieeju.

Cik mums zināms, tālāka dalībvalstu tiesību aktu aptuvena saskaņošana, protams, iekļaujot arī pareizas īstenošanas pamatnostādnes, ir vienīgais pareizais attīstības virziens, taču to atkal jāsavieno ar nepieciešamo reālās situācijas pārbaudi un pragmatisku pārliecību.

Šajā saistībā mēs uzskatām, ka ārkārtīgi svarīgi ir izveidot Eiropas Patvēruma aizsardzības biroju un īstenot ierosinātos Uzņemšanas nosacījumu direktīvas un EURODAC regulas grozījumus. Tāpēc ir žēl, un es šo mazo atkāpi veltu Komisijai, ka mums vēl aizvien ir jāgaida, kad tiks publicēta gan pārstrādāšanas procedūra, gan arī Atzīšanas direktīva. Tās ir paredzēts publicēt 24. jūnijā. Tomēr, lai panāktu lielāku saskaņotību un veiksmīgāku tiesību aktu pieņemšanas procesu, daudz loģiskāk būtu šos divus priekšlikumus iekļaut esošajā tiesību aktu paketē patvēruma jomā.

Es piekrītu tam, ka Padome pieņems galīgo lēmumu šajā jautājumā. Tomēr ļaujiet man atkārtoti uzsvērt apstākli, ka lielāka saskaņotība, labāka kvalitāte un lielāka konsekvence ir svarīgas visām dalībvalstīm. Es vienmēr atcerēšos mūsu steidzīgos apmeklējumus pie Eiropas ārējām robežām, it īpaši labi zināmajos karstajos punktos. Šajā saistībā Eiropas Savienības uzticības pakāpe kādu brīdi ir apdraudēta. Tādēļ es aicinu jūs turēt savus solījumus!

  Mario Borghezio, UEN grupas vārdā. – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Nesen es dzirdēju, dažus ļoti nopietnus un pat apmelojošus apgalvojumus, kad Maltas deputāts apsūdzēja Itālijas valdību un īpaši ministru R. Maroni.

Patiesībā nav īsti skaidrs, kādu spēli tad Malta spēlē, un es tūlīt paskaidrošu savus vārdus. Es gribētu to nosaukt par netīru spēli, vienkārši tāpēc, ka ir jāciena katra Eiropas Savienības dalībvalsts, taču mūsu kolēģim godīgi vajadzēja pateikt, ka Malta vienmēr pārmērīgi ir mēģinājusi sagrābt visus teritoriālos ūdeņus līdz pat Lampedūzas salai. Itālijas valdība vairākas reizes ir pieprasījusi Maltai samazināt savu teritoriālo ūdeņu mērogus. Malta atzīst par labāku saglabāt tos, tieši tāpat tā var saglabāt arī savas prasības pilnībā saņemt atbalstu no Eiropas Savienības.

Tāpēc ir jāizstāsta pilnīga patiesība: patiesība par Itālijas spēju un gatavību uzņemt, aizsargāt un nodrošināt migrantu tiesības, kuri piedalās šajā cilvēku tirdzniecībā un ir tās upuri, ir tik nepārprotami skaidra un labi dokumentēta, ka man nav nepieciešams to vēlreiz apstiprināt.

Pievēršoties šā ziņojuma būtībai, es gribētu uzsvērt, ka ─ tā vietā, lai turpināt šos strīdus, kas līdzinās gaiļu cīņām A. Manzoni slavenajā romānā ─ mūsu pienākums, mūsu dalībvalstu pienākums ir neļauties vilinošajiem aicinājumiem uzlabot pasauli, kam, iespējams piejaukta liekulība un ļoti konkrētas politiskās un ekonomiskās intereses. Mums pašiem stingri jāapņemas īstenot neizskaramo patvēruma principu, un šādi rīkojoties jāatņem jebkādas iespējas rīkoties tiem, kas vēlas to izmantot negodīgos nolūkos, kas ir pretrunā ar tiem cēlajiem principiem, kas to iedvesmojuši, un tādējādi jānovērš ļaunprātīga izmantošana, ko izvēlas tieši tās noziedzīgās organizācijas, kas organizē un aktīvi nodarbojas ar nelegālo imigrantu tirdzniecību, par ko mēs runājam pašreizējās situācijas kontekstā.

Es atkārtoju: mūsu pienākums nav aizbildināties, meklēt argumentus, kas paver ceļu ekspluatācijai, bet atrast kopēju pieeju, kas sniegtos tik tālu, ka cīnītos un pieņemtu efektīvus pasākumus, kas aizstāvētu patvēruma tiesības un tās nekļūtu par ļaunprātīgu izmantotāju un organizētās noziedzības sindikātu tiesībām izmantot cildenus un labus likumus sava pretīgā mērķa ─ ekspluatēt jaunattīstības valstu iedzīvotājus ─ sasniegšanai.

  Jean Lambert, Verts/ALE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, arī es esmu šīs tiesību aktu paketes ēnu referents un es gribētu papildināt to, ko A. Díaz de Mera García Consuegra teica par morālo pienākumu. Tātad, kā minēja daži deputāti, daži no mums daudz vairāk raizējas par to, lai noteikumus ieviestu stingri, nevis par to, lai patiesībā šos noteikumus piemērotu godīgi un lai tie nekavētu sniegt reālu aizsardzību personām, kam tā nepieciešama. Viens no jautājumiem attiecībā uz šo tiesību aktu paketi ir jautājums par to, kā mēs to uzlabosim un kā nodrošināsim, lai visas dalībvalstis rīkotos atbilstīgi vieniem un tiem pašiem augstajiem standartiem.

Attiecībā uz patvēruma meklētāju uzņemšanas nosacījumu pārskatīšanu mēs ļoti atzinīgi vērtējam Komisijas sākotnējo priekšlikumu un gribam saglabāt atsevišķas tā daļas, jo īpaši tās, kas attiecas uz piekļuvi darba tirgum un pietiekamu finansiālo atbalstu, par ko mēs nobalsojām šīs dienas sākumā. Man ļoti žēl, ka mana valsts, Apvienotā Karaliste ir izvēlējusies noraidīt šos divus konkrētos priekšlikumus. Tas patiesi ir apkaunojoši šā vārda vistiešākajā nozīmē.

Protams, arī piekļuve veselības aprūpei ir būtiski svarīga ne vien ārkārtas gadījumos, bet arī attiecībā uz veselības aprūpi kopumā, it īpaši tām personām, kas iespējams, pārdzīvojušas spīdzināšanu, un tāpēc tām nepieciešama palīdzība garīgās veselības saglabāšanai.

Arī attiecībā uz Dublinas regulas pārskatīšanu mēs atzinīgi vērtējam sākotnējo priekšlikumu, mēs atbalstām atlikšanas mehānismu un noteikti balsosim par to, lai saglabātu iespējami plašāku jēdziena „ģimenes atkalapvienošanās” definīciju.

  Giusto Catania, GUE/NGL grupas vārdā. – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Mana pēdējā uzstāšanās šajā Parlamenta sasaukumā ir saistīta ar zināmām emocijām, un es vispirms gribētu runāt par jautājumiem, kas šajā zālē jau izskanēja, un aicināt komisāru J. Barrot iejaukties un atrisināt šo jautājumu, kas pārāk bieži dažām dalībvalstīm atbildību par patvēruma meklētāju bojāeju liek uzvelt kādai citai valstij.

Tikai pirms dažām minūtēm mēs bijām liecinieki tam, ka Itālija un Malta mēģināja novelt atbildību viena uz otru, tāpat arī pirms dažām dienām mēs uzzinājām par notikumu ar laivu Pinar, kas pārāk ilgi atradās jūrā, un bojā gāja cilvēki, kas, iespējams, būtu varējuši izglābties. Manuprāt, tieši par to mēs runājam, kad runājam par patvērumu ─ mēs runājam par tiem, kam patiešām nepieciešama palīdzība, un dalībvalstīm jāapņemas šo jautājumu risināt uzņemšanas politikas ietvaros.

Es ļoti atzinīgi vērtēju manu kolēģu Masip Hidalgo kunga un Hennis­Plasschaert kundzes izvirzītos priekšlikumus grozīt Uzņemšanas nosacījumu direktīvu un Dublinas regulu. Abi šie priekšlikumi ir vērsti uz to, lai uzlabotu Eiropas Savienības patvēruma meklētāju uzņemšanas sistēmu.

Es uzskatu, ka mums ir pienākums uzsvērt Eiropas pilsoņu un patvēruma meklētāju līdzvērtīgumu, jo patvērums nav kaut kas tāds, ko dalībvalstis nodrošina cilvēkiem, kuri bēg no kara, patvērums ir dalībvalstu pienākums, un cilvēkiem ir tiesības palikt mūsu valstīs un saņemt visas tās pašas tiesības, ko saņem Eiropas pilsoņi. Tādēļ es uzskatu, ka civilizācijai tas ir mūsu politiskās iniciatīvas un likumdošanas spējas etalons.

Tādēļ es piekrītu šīs direktīvas un regulas grozījumiem, es uzskatu, ka mums jānodrošina tiesības uz patvērumu visiem, kas to lūdz, jo Eiropas Savienības nākotne ir atkarīga no patvēruma meklētāju uzņemšanas kvalitātes. Es uzskatu, ka mūsu izpratnē par Eiropas Savienības ideju šim apstāklim ir jābūt noteicošajam.

  Johannes Blokland, IND/DEM grupas vārdā. – (NL) Priekšsēdētāja kungs, rīt, kad mēs pēdējo reizi sapulcēsimies Parlamenta pašreizējā sastāvā, mēs balsosim par priekšlikumiem tiesību aktu kopumam, kas uzlabos mūsu patvēruma politiku. Pēc piecus gadus ilgušajām debatēm un patvēruma centru apmeklējumiem, beidzot ir laiks ierosināt konkrētus pasākumus. Ja pēc tam mēs vēl kavēsimies šos pasākumus īstenot, tad galu galā patiešām būs jau par vēlu.

2005. un 2006. gada notikumu dēļ mums bija jārisina nelikumīgas emigrācijas jautājums, taču šajā procesā patvēruma meklētāji burtiskā nozīmē ir “pārmesti pār bortu”. Lai gan es atbalstu sadarbības aģentūras izveidošanu, mani māc zināmas bažas par tās veidu un uzdevumu. Kā mēs varam iegūt ticamus datus par drošām izcelsmes valstīm? Kādus avotus mēs grasāmies izmantot, lai iegūtu šos datus? Kā mēs varēsim nodrošināt atbilstīgu aizsardzību nedrošu valstu informācijas avotiem? Vai šos avotus var atklāt publiski un vai neatkarīgs tiesnesis varēs uzticēties šiem datiem? Es vēlos dzirdēt Padomes atbildi attiecībā uz to, kā mēs varētu izvairīties no šīm problēmām.

Kāpēc mēs praktisko sadarbību neesam uzdevuši organizēt aģentūrai FRONTEX? Šīs aģentūras darbības joma ir ierobežota un, ja mēs palielināsim tās finansējumu, patiešām būtu vēlams risināt šo jautājumu. Tādēļ mums katrā ziņā jāvar arī atbilstīgi reaģēt uz reālajiem notikumiem attiecīgajās valstīs, ar kuriem FRONTEX jau tagad saskaras. Balstoties uz mūsu pieredzi attiecībā uz patvēruma meklētājiem un nelikumīgajiem imigrantiem, mums tad, uzņemot patvēruma meklētājus, vajadzētu veikt piemērotus pasākumus. Manuprāt, tas ir ļoti praktisks risinājums.

  Hubert Pirker (PPE-DE). - (DE) Priekšsēdētāja kungs, komisār! No to priekšlikumu klāsta, ar ko mēs iepazināmies, es labprāt atbalstīšu regulas par Eiropas Patvēruma atbalsta biroja, Eiropas bēgļu fonda izveidošanu un EURODAC regulas projektus.

Tomēr es gribētu diskutēt par Uzņemšanas nosacījumu direktīvu un Dublinas regulu, un man šķiet, ka es esmu vienīgais, kas šajās debatēs to dara.

Uzņemšanas nosacījumu direktīva ir paredzēta, lai bēgļi ─ tie, kas patiešām ir bēgļi ─ iespējami īsāka laikā varētu saņemt iespējami labāko atbalstu. Tomēr man šķiet, ka ieviešot ierosinātos grozījumus mēs it kā uzaicinām imigrantus ieceļot, izmantojot patvēruma sistēmu, jeb ielūdzam ļaunprātīgi izmantot patvēruma sistēmu, ja jums labpatīk to nosaukt šādi.

Kādēļ? Visiem patvēruma meklētājiem nekavējoties jānodrošina piekļuve darba tirgum. Es uzskatu, ka šis lēmums ir jāpieņem dalībvalstīm. Šeit tiek ierosināts paplašināt personu grupas, kam ir tiesības iesniegt pieprasījumu patvēruma saņemšanai, iekļaujot arī personas, kam ir garīgās veselības problēmas ─– jā, arī es pazīstu daudzus cilvēkus ar garīgās veselības problēmām, taču ne visiem no tiem ir tiesības uz patvērumu ─ vai, piemēram, iekļaujot arī gados vecākus cilvēkus. Tiek lietoti neskaidri juridiski jēdzieni. Es nepiekrītu arī tam, ka patvēruma meklētājiem jānodrošina sociālā palīdzība tādā pašā apmērā kā attiecīgās valsts pilsoņiem. Un turklāt vēl apmēram 95 % no tiem vispār nepiešķir patvērumu. Manuprāt, tas, ko ierosina šie grozījumi ir nepareizais ceļš. Tāpēc es kopā ar Austrijas Tautas partijas delegāciju balsošu pret šiem grozījumiem.

Atsevišķos punktos arī Dublinas regula rīkojas līdzīgi, jo tā veicina patvēruma „pirkšanu”. Šī jaunā klauzula, ko ievieš kā rīcības brīvības klauzulu, dod iespēju patvēruma meklētājam izvēlēties valsti, kurā iesniegt savu pieprasījumu un, protams, ─ ja to apstiprina ─ šādā veidā tā rada iespējas „pirkt” patvērumu.

Es uzskatu, ka problemātiski ir arī uz laiku apturēt pārvietošanu. Es ļoti labi saprotu Maltas situāciju, tomēr es uzskatu, ka daudz lielāku palīdzību var sniegt, ļaujot atbalsta vienībām rīkoties nekavējoties, nevis iet pa šeit ierosināto ceļu. Mums jānodrošina bēgļiem ātra palīdzība un vienlaikus jānovērš patvēruma ļaunprātīga izmantošana jebkura veidā.

  Claude Moraes (PSE). - Priekšsēdētāja kungs, es tūlīt atļaušos paust atšķirīgu viedokli: gan tiesību aktu pakete patvēruma jomā, gan arī pieci referenti, kas to ar lielu rūpību ir sagatavojuši, ir pelnījuši Parlamenta atbalstu.

Mūsu grupā ir EURODAC un J. Lambert priekšlikumu ēnu referenti, un, manuprāt, mums bija lieliska sadarbība, izstrādājot tiesību aktu paketi, kas atbilst realitātei un ir arī īstenojama un kurā liela nozīme piešķirta pārredzamībai. Piemēram, jautājumā par EURODAC sistēmu ─ ļoti jutīgajā jautājumā par patvēruma meklētāju pirkstu nospiedumu noņemšanu ─ mēs panācām uzlabojumus attiecībā uz daktiloskopisko datu izmantošanu un Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja lomas paplašināšanu un pilnvaru konkretizēšanu.

Mēs gribētu sagaidīt galvenās atsauces uz daudz vairākiem Pamattiesību hartas pantiem, cilvēka cieņu un bērnu tiesībām, kā arī patvēruma meklētāju valodas veiksmīgu risinājumu, ko jau tik labi izvirzīja Antonio Masip Hidalgo un Rosalyne Lefrançois.

Attiecībā uz J. Lambert ziņojumu par Eiropas Patvēruma atbalsta biroja izveidošanu: mēs uzskatām, ka tas ir izšķirošs solis uz priekšu, lai izveidotu dalībvalstu reālu savstarpējo sadarbību Eiropas kopējās patvēruma sistēmas ietvaros. Sociāldemokrātu grupa Eiropas Parlamentā atbalsta šo ziņojumu, tomēr mēs esam arī ierosinājuši apspriešanai grozījumus. Mēs sagaidām daudz lielāku pārredzamību un atbildību, un, manuprāt, arī referents to ir centies panākt. Mēs sagaidām Apvienoto Nāciju Organizācijas Augstā komisāra bēgļu jautājumos un NVO pienācīgu iesaistīšanu, un es pievienoju grozījumus, kas šajā sistēmā labā līmenī ieviesīs Eiropas Parlamenta uzraudzību.

Es saprotu komisāra teikto, ka ātrāk jāatrisina jautājums par Eiropas Patvēruma atbalsta biroja izveidošanu, tomēr atbildība un pārredzamība un patvēruma informācijas kvalitāte arī ir ļoti svarīgi jautājumi. Lai Eiropas Patvēruma atbalsta birojs veiksmīgi darbotos, ir jāsniedz vislietderīgākā, vispārredzamākā un objektīvākā informācija, kas regulāri jāpārbauda. Ar šādiem piesardzības pasākumiem mēs izveidosim spēcīgu, taisnīgu un līdzsvarotu Eiropas kopējo patvēruma sistēmu.

  Bogusław Rogalski (UEN). – (PL) priekšsēdētāja kungs, Eiropas Savienības Pamattiesību harta, Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija un Eiropas Cilvēktiesību tiesas lēmumi ietver izsmeļošu informāciju par tiesībām uz patvērumu. Tās ir pamattiesības tad, ja personu viņa izcelsmes valstī vajā rases, etniskās izcelsmes, politiskās pārliecības vai dalības konkrētās politiskās grupās dēļ, un mūsdienu pasaulē tā ir diezgan parasta lieta. Sniedzot cilvēkiem šīs tiesības, vienlaikus jāgarantē tiem arī tiesības sekmīgi veidot savu dzīvi. Tam ir jākļūst par pamatprincipu.

Lai to panāktu, mums cilvēkiem, kas ir pieprasījuši patvērumu, jānodrošina piekļuve darba tirgum, jo tas ir labākais veids, kā ļaut patvēruma meklētājiem pašiem sevi nodrošināt. Tas novērsīs arī sociālo atstumtību un palīdzēs patvēruma meklētājiem iepazīt uzņēmējas valsts kultūru. Mums cilvēkiem, kas ir pieprasījuši patvērumu, jānodrošina plaša mēroga procedurālā aizsardzība, kur jāiekļauj augstvērtīga juridiskā palīdzību, lai atvieglotu viņiem izpratni par savām tiesībām.

  Adamos Adamou (GUE/NGL). – (EL) Priekšsēdētāja kungs, EURODAC sistēmu izmanto patvēruma meklētāju pirkstu nospiedumu noņemšanai. Lai gan mēs atzīstam, ka ir veikts mēģinājums uzlabot EURODAC sistēmas darbības iepriekšējās pamatnostādnes, mūs vēl aizvien māc šaubas attiecībā uz diviem galvenajiem jautājumiem: pirmkārt, attiecībā uz to cilvēku pamattiesību ievērošanu, kuri ierodas Eiropā labākas nākotnes meklējumos ─ mēs būtībā kategoriski nepiekrītam Eiropas sodu reģistram. Otrkārt, vai pasākumi, ko mēs pieņemsim, atbilst pašas Eiropas Savienības pamatprincipiem, piemēram, personas datu aizsardzības principam un vai paredzētie pasākumi atbilst proporcionalitātes principam. Mēs nepiekrītam pirkstu nospiedumu noņemšanai 14 gadus veciem bērniem.

Ierosinātie pasākumi, kuriem mēs nepiekrītam, liedz patvēruma meklētājiem lūgt otru iespēju citā dalībvalstī, ja no vienas tie ir izraidīti. Tajā pašā laikā mēs visi zinām, ka patvēruma piešķiršanas procedūras vienmēr ir zināmā mērā subjektīvas, un tas kaitēt personām, kas jau tā ir cietušas.

– Tā kā šī ir mana pēdējā runa šajā Parlamentā, tad es gribētu pateikties visiem kolēģiem un darbiniekiem par sadarbību.

  Catherine Boursier (PSE). – (FR) Priekšsēdētāja kungs, Barrot kungs, dāmas un kungi! Arī es priecājos, ka varu paust savu viedokli šajās nozīmīgajās debatēs par tiesību aktu paketi patvēruma jomā, īpaši šā Parlamenta sasaukuma priekšpēdējā dienā.

Pateicoties mūsu milzīgajām pūlēm un par spīti Eiropas Patvēruma sistēmas pirmā posma pieņemšanai, mēs esam sapratuši, ka attiecībā uz bēgļa statusa piešķiršanu vēl aizvien pastāv atšķirības dažādu dalībvalstu starpā.

Mums jāatzīst arī, ka neraugoties uz ievērojamo attīstību, ko direktīva ir veicinājusi attiecībā uz uzņemšanas nosacījumiem ─ kā jau minēja mana kolēģe Lefrançois kundze, kuras novērojumus es pilnībā atbalstu ─ mums jāatzīst, ka dalībvalstīm vēl aizvien ir pārāk liela rīcības brīvība šajā jautājumā. Tādēļ arī es gribētu pieprasīt, lai šajā jomā ─ un pirmkārt jau šajā jomā ─ mēs atrastu veidu, kā piemērot Eiropas solidaritātes principu.

Visbeidzot: īpaši šobrīd es vēlos uzsvērt, ka patvēruma meklētāji un personas, kas pieprasa starptautisko aizsardzību, ir neaizsargātas un, kā tādām, tām jāvelta īpaša uzmanība. Sevišķi tas nozīmē to, ka šos cilvēkus nevar turēt apcietinājumā.

Debates par Atgriešanas direktīvu ir slēgtas; mēs visi tai piekrītam. Diskutējot par patvērumu, nav nepieciešams atsākt debates par šo jautājumu.

  Jacques Barrot, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, es vēlos pateikties visiem runātājiem, it īpaši es gribētu vēlreiz pateikties visiem referentiem. Es tikai piebildīšu pāris piezīmes, pirmkārt, attiecībā uz valodu jautājumu, un es tās veltīšu īpaši Lefrançois kundzei. Man jāsaka, ka Komisija atzina, ka priekšlikums informēt patvēruma meklētājus valodā, kādu tiem vajadzētu saprast, ir līdzsvarots. Šā pasākuma mērķis ir veicināt atbilstīgu informāciju patvēruma meklētājiem, vienlaikus novēršot iespējamos gadījumus, kad daži patvēruma meklētāji šo informāciju izmantotu ļaunprātīgi.

Tagad es vēlētos pateikties Parlamentam. Tomēr ļaujiet man paust pārsteigumu, it īpaši par Pirker kunga runu. Pirker kungs, es nevaru ļaut jums izkropļot Komisijas priekšlikumu. Kad es dzirdēju jūsu vārdus par to, ka Dublinas regulas pārskatīšana radīs „iepirkšanās” vietu, es to nevaru pieļaut, tas nav iespējams un tā nav taisnība. Komisijas priekšlikums nemaina Dublinas sistēmas pamatprincipus. Patvēruma meklētāji nevarēs izvēlēties patvēruma valsti, lai gan tā ir taisnība, ka atbildīgo valsti noteiks, pamatojoties uz objektīviem rādītājiem, taču tiks ņemti vērā daudz cilvēcīgāki apsvērumi, it īpaši ģimeņu atkalapvienošanās apstāklis.

Es neticu, ka būdams Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) un Eiropas Demokrātu grupas loceklis, jūs nevēlaties risināt ģimeņu atkalapvienošanās problēmu. Es nevaru jums ļaut izkropļot šo priekšlikumu. Arī Komisijai ir jāizveido stingri noteiktas garantijas, lai izvairītos no šīs sistēmas ļaunprātīgas izmantošanas. Cita starpā mēs esam ieviesuši mehānismus, ar kuru palīdzību noteikt, kāda persona ir jāuzskata par neaizsargātu personu. Dalībvalstīm nenoliedzami jānodrošina mūsu ierosināto principu godīga, līdzsvarota īstenošana.

Es gribētu arī teikt Blokland kungam, ka ir svarīgi nejaukt Frontex uzdevumus ar Patvēruma atbalsta biroja uzdevumiem. Tie ir atšķirīgi uzdevumi, kam vajadzīgas atšķirīgas iemaņas, ja mēs patiešām gribam, lai pret patvēruma meklētājiem visā Eiropā izturētos ar pienācīgo stingrību un cilvēcību.

Es nevaru ticēt, ka, pamatojoties uz referentu paveiktā darba rezultātiem, Eiropas Parlaments nespēs rast vispārēju vienošanos. Protams, jūs piederat dažādām politiskajām grupām ar atšķirīgu politisko un filozofisko pārliecību, taču atcerēsimies, ka šī Eiropa, kas ir bijusi lieciniece vajāšanai un dažreiz milzīgi riskējusi, apdraudot vajāto dzīvības, nav vieta, kur šo savu pārliecību demonstrēt. Runa ir nevis par ideālistisku sprediķošanu, bet gan par uzticību mūsu vērtībām. Es pastāvu uz to! Personiski man vajadzīgs ļoti plašs Eiropas Parlamenta atbalsts.

  Jan Kohout, Padomes priekšsēdētājs. − Priekšsēdētāja kungs, savās noslēguma piezīmēs es gribētu uzsvērt to, ka Padome atzinīgi vērtē Parlamenta vēlmi ātrāk panākt progresu šajos svarīgajos jautājumos un to, ka tas atzīst Eiropas kopējās patvēruma sistēmas pareizas darbības nozīmi.

Es varu apliecināt, ka tagad Padome, sadarbojoties ar attiecīgajām Padomes struktūrām, rūpīgi izskatīs Parlamenta nostāju attiecībā pret šiem priekšlikumiem. Padome īpaši rūpīgi pārbaudīs Parlamenta grozījumus, lai noteiktu, vai ir iespējama vienošanās par tiem priekšlikumiem, darbs pie kuriem ir visvairāk pavirzījies uz priekšu.

Atļaujiet arī man izteikties par solidaritātes principu. Daži godājamie deputāti pamatoti uzsvēra, ka dažu dalībvalstu patvēruma sistēmas ir īpaši noslogotas šo valstu ģeogrāfiskā stāvokļa un demogrāfiskās situācijas dēļ.

Ņemot vērā šo apstākli, Eiropadome 2008. gada rudenī pieņemtajā Imigrācijas un patvēruma paktā uzsvēra solidaritātes principu. Šajā paktā skaidri pausts aicinājums uz brīvprātīgu un saskaņotu solidaritāti, lai labāk izvietotu starptautiskās aizsardzības saņēmējus, kā arī, lai pieņemtu tiesību aktus, piemēram, programmas „Solidaritāte un migrācijas plūsmu pārvaldība” daļu, un nodrošinātu tādu darbību finansējumu, kurās dalībvalstis atkal varētu piedalīties brīvprātīgi.

Ir jāatzīmē, ka Eiropas Patvēruma atbalsta birojs var kļūt par instrumentu, ar kura palīdzību pārvietot patvēruma meklētājus Kopienas iekšienē, jo tas atvieglos informācijas apmaiņu par šādiem pārvietošanas gadījumiem. Turklāt Birojs var palīdzēt koordinēt darbinieku pārvietošanu no citām dalībvalstīm uz īpaši noslogotajām dalībvalstīm. Tomēr šī regula nevar kalpot par juridisko pamatu, lai izveidotu mehānismu starptautiskās aizsardzības saņēmēju pārvietošanai Kopienas iekšienē.

Ļaujiet man manu piezīmju noslēgumā piebilst, ka mūs šajā jomā sagaida vēl daudz darba, jo Komisija jau paziņoja savu nolūku iesniegt apspriešanai turpmākos tiesību aktu priekšlikumus, kas palīdzētu pilnveidot Eiropas kopējo patvēruma sistēmu. Šie priekšlikumu attieksies uz patvēruma procedūrām un standartiem, ar ko nosaka patvēruma meklētāju bēgļa statusu, kā arī izvietošanas shēmu izstrādāšanu personām, ko aizsargā ANO Augstais komisārs bēgļu jautājumos. Mums šajā jomā iespējami drīzāk jāpanāk pozitīvs rezultāts un vienlaikus jānodrošina, lai ātrums nelabvēlīgi neietekmētu kvalitāti. Es esmu pārliecināts, ka tas ir kaut kas tāds, kam mēs visi varam piekrist.

  Antonio Masip Hidalgo, referents − (ES) Komisār J. Barrot, es jūs atbalstīšu; to, ko jūs lūdzat Parlamentam, to jūs vispirms saņemsiet no šā referenta, un jums ir taisnība jau no mana ziņojuma pirmajām rindiņām. Arī es gribētu teikt, ka šajā pēcpusdienā jūs savās divās runās esat sniedzis mums juridisku, morāles un vēstures mācību stundu.

Viens no runātājiem atsaucās uz efektīvu juridisko aizsardzību. Protams, efektīva juridiskā aizsardzība ir pamatprincips. Šā iemesla dēļ es pieprasīju iekļaut prasību informēt patvēruma meklētājus valodā, kādu tie saprot, nevis kādā citā valodā. Ja tā nenotiks, tad efektīva juridiskā aizsardzība nav iespējama, un, lūdzu, nenoliedziet to, jo tā jūs rīkosieties pretēji tiem pašiem tiesiskuma principiem, uz kuriem jūs tikko atsaucāties.

  Nicolae Vlad Popa, referents. – (RO) Valstī, kuru es pārstāvu ─ Rumānijā ─ līdz 1989. gadam valdīja komunisma totalitārais režīms, ko jūs varētu aprakstīt kā noziedzīgu. Šis režīms savus pilsoņus turēja it kā lielā cietumā. Tomēr desmitiem tūkstošu, riskējot ar savām dzīvībām, bēga no valsts un pieprasīja politisko patvērumu. Es pazīstu daudzus no šiem cilvēkiem, un es zinu, cik svarīga ir starptautiskā aizsardzība, it īpaši aizsardzība, ko nodrošina politiskā patvēruma sistēma.

Tomēr ir ārkārtīgi svarīgi, lai mēs varētu noteikt, kuras personas ir patvēruma meklētāji un kuru pieprasījums pēc politiskā patvēruma ir pilnībā pamatots. Uzlabojot reģistrācijas sistēmu, mēs nenoliedzami varēsim daudz ātrāk izskatīt šīs lietas. Tomēr vienlaikus es gribētu arī pārrunāt kādu citu problēmu, kas saistīta ar noziedzīgajām struktūrām, konkrētāk, par struktūrām, kurās ir iesaistīti noziedznieki, kas nelikumīgi pārvadā patvēruma meklētājus. Šīs struktūras pelna milzīgas naudas summas, pārvadājot patvēruma meklētājus uz Eiropas Savienības dalībvalstīm. Arī es uzskatu, ka šīs noziedzīgās darbības apkarošanai jābūt mūsu prioritātei, un ir jāizstrādā tās risināšanas stratēģija.

  Jean Lambert, referente. − Priekšsēdētāja kungs, es atzinīgi vērtēju Eiropas Patvēruma atbalsta birojam šajā pēcpusdienā veltīto vispārējo atbalstu, un es vēlos sirsnīgi pateikties kolēģiem par sadarbību un ieguldīto darbu.

Mēs ceram, ka šis Birojs iespējami drīzāk tiks izveidots un sāks savu darbību. Protams, tā mērķis ir uzlabot dalībvalstu savstarpējo uzticēšanos, jo patvēruma sistēmas nodrošināšanu var uzlabot, balstoties uz praktisko sadarbību ekspertu starpā, apmācību, kā arī visu iesaistīto dalībnieku savstarpējo sadrbību. Varbūt, uzlabojoties uzticamībai, mēs piedzīvosim, ka dalībvalstis mazāk raizēsies par obligāto prasību sadarboties, lai pildītu savu pienākumus.

Es atzinīgi vērtēju komisāra skaidro nostāju attiecībā uz Patvēruma atbalsta biroja un aģentūras Frontex atšķirīgajiem uzdevumiem. Tie ir ļoti atšķirīgi uzdevumi, kam ir dažādi mērķi, lai gan, protams, ir svarīga to savstarpējā sadarbība un uzdevumu izpilde. Viens no aspektiem, par kuriem šeit runāja, bija informācija par trešām valstīm ─ starptautiskās aizsardzības meklētāju izcelsmes valstīm. Protams, tā ir viena no jomām, ko Patvēruma atbalsta birojs pārraudzīs: kā standartizētā formā apkopot informāciju no dažādiem avotiem un, iespējams, tādā formā, lai cilvēkiem būtu daudz lielāka uzticība tam, ka šo informāciju neizmantos politiskiem mērķiem.

Manuprāt, daudzi no mums ir diezgan pārsteigti par to, ka viena valsts piešķirs Čečenijas cilvēkiem bēgļa statusu ar diezgan augstu pieņemšanas koeficientu, kamēr cita valsts nolems vienkārši nepieņemt nevienu bēgli no Čečenijas. Daudzi no mums uzskata, ka ir pilnīgi neticami, ka šajā gadījumā ir saņemta viena un tā pati informācija. Tātad uzticēšanās informācijas kvalitātei un veidam, kā šī informācija pēc tam var tikt izmantota dalībvalstīs, arī ir ārkārtīgi svarīga uzlabotās sadarbības sastāvdaļa, un mēs to noteikti sagaidīsim. Mēs ar cerībām gaidām tā īstenošanu.

  Jacques Barrot, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, neraugoties uz to, ka es nevaru sniegt patiesi apmierinošu atbildi, es nevēlētos atstāt neatbildētus Busuttil kunga, Itālijas deputātu, kas runāja ─ Borghezio kunga, Catania kunga ─ un visu pārējo deputātu uzdotos jautājumus; tomēr es vēlos teikt, ka problēma, ar ko mēs saskaramies Vidusjūrā neattiecas vienīgi uz Maltu un Itāliju. Eiropiešiem patiešām jāapzinās šeit aprakstītās situācijas pieaugošais traģisms un dramatisms.

Personiski es esmu bijis Lampedūzas salā un Maltā; pēc pirmā incidenta es Briselē tikos ar abiem ministriem. Paldies Dievam, mēs spējam rast risinājumu. Tomēr es šo jautājumu vēlreiz izvirzīšu visiem iekšlietu ministriem nākamajā TI padomes sanāksmē jūnija sākumā.

Savu iespēju robežās mēs mēģināsim palīdzēt Maltai un Itālijai, bet ir taisnība, ka Eiropai un visām tās dalībvalstīm jāķeras pie šīs situācijas risināšanas, nevar likt šīm divām dalībvalstīm to risināt vienatnē.

Tādēļ mums vajag apdomāt šo jautājumu; tas šajā diskusijā bija svarīgs jautājums, un tas norādīja, ka Eiropā ir nepieciešams palielināt solidaritāti.

  Priekšsēdētājs. − Debates ir slēgtas.

Balsošana notiks otrdien, 2009. gada 7. maijā.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 142. pants)

  Marian-Jean Marinescu (PPE-DE), rakstiski. – (RO) Eurodac ir viens no svarīgākajiem instrumentiem, kas nodrošina datus par personām, kuras uzturas dalībvalstī kā pieteikuma iesniedzēji starptautiskai aizsardzībai vai imigrantiem, kas ir vai nu aizturēti par robežas nelikumīgu šķērsošanu, vai uzturas dalībvalstī pēc tam, kad ir beidzies likumīgais uzturēšanās laiks.

Eurodac Regulas reforma atrisinās ar tiesību aktu efektivitāti saistītas grūtības, piemēram, tādas kā dalībvalstu novilcināta pirkstu nospiedumu nosūtīšana uz centrālo Eurodac sistēmu, datu apmaiņa par atzītajiem bēgļiem kādā konkrētā dalībvalstī un kļūdaini norādītas varas iestādes, kam ir piekļuve Eurodac datubāzei.

Es domāju, ka Eurodac datubāzi varēs izmantot daudz efektīvāk tikai tad, kad Eurodac lietos to pašu tehnisko platformu, kuru SIS II (Šengenas Informācijas sistēma II) un VIS (Vīzu informācijas sistēma). Lai nodrošinātu sistēmu savstarpēju izmantojamību un samazinātu izmaksas, SIS, VIS un Eurodac ir jāizmanto viena un tā pati Biometrisko datu salīdzināšanas sistēma.

Es aicinu Komisiju iesniegt nepieciešamos tiesību aktu priekšlikumus, lai izveidotu aģentūru, kas būtu atbildīga par tādu šo trīs IT sistēmu pārvaldīšanu, kas šos instrumentus varētu apvienot vienā vietā, tādējādi ilgtermiņā nodrošinot labāko iespējamo sadarbību to starpā un izvairoties no datu dublēšanas un neatbilstības.

  Toomas Savi (ALDE), rakstiski. – Priekšsēdētāja kungs, es ļoti atzinīgi vērtēju ideju izveidot Eiropas patvēruma atbalsta biroju, jo situācija trešās valstīs, it īpaši Āfrikā un Tuvajos Austrumos, nepārtraukti pasliktinās. Es iebilstu pret jebkādiem nodomiem radīt „Eiropas cietoksni”, kas būtu izolēts no trešās pasaules problēmām, no kurām daudzas tieši vai netieši ir izraisījuši iepriekšējie kolonizatori. Eiropa nevar nepievērst uzmanību saistībām pret valstīm, ko tā reiz neapdomīgi izmantoja.

Eiropas patvēruma atbalsta birojs nodrošinās koordinētu pieeju Kopējai Eiropas patvēruma politikai. Ja runa ir par patvēruma meklētājiem, es piekrītu Eiropas Savienības solidaritātes principam. Dažu dalībvalstu robežas ir Eiropas Savienības ārējās robežas, tāpēc tās pastāvīgi ietekmē imigrantu pieplūdumi.

Cerams, ka Eiropas patvēruma atbalsta birojs palīdzēs atvieglot attiecīgo dalībvalstu problēmas.