Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2009/2012(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumentu lietošanas cikli :

Iesniegtie teksti :

A6-0262/2009

Debates :

PV 06/05/2009 - 13
CRE 06/05/2009 - 13

Balsojumi :

PV 07/05/2009 - 9.15
Balsojumu skaidrojumi
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P6_TA(2009)0386

Debašu stenogramma
Trešdiena, 2009. gada 6. maijs - Strasbūra Publikācija "Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī"

13. Divpusēju nolīgumu slēgšana starp dalībvalstīm un trešām valstīm par nozaru jautājumiem un attiecībā uz tiesību aktiem, kas piemērojami līgumiskām un ārpuslīgumiskām saistībām — divpusēju nolīgumu slēgšana starp dalībvalstīm un trešām valstīm par spriedumiem un lēmumiem ģimenes tiesību lietās, vecāku atbildības un uzturēšanas pienākumu lietās Eiropas Savienības krimināltiesiskās telpas izveide (debates).
Visu runu video
PV
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs . – Nākamais jautājums ir kopējās debates par

– ziņojumu, ko Juridisko lietu komitejas vārdā sniedza Tadeusz Zwiefka, par divpusēju nolīgumu slēgšanu starp dalībvalstīm un trešām valstīm par nozaru jautājumiem un attiecībā uz tiesību aktiem, kas piemērojami līgumiskām un ārpuslīgumiskām saistībām, par priekšlikumu regulai, ar ko Eiropas Parlaments un Padome izveido procedūru sarunu risināšanai un divpusēju nolīgumu slēgšanai starp dalībvalstīm un trešām valstīm par nozaru jautājumiem un attiecībā uz tiesību aktiem, kas piemērojami līgumiskām un ārpuslīgumiskām saistībām COM(2008) 0893 – C6-0001/2009 - 2008/0259(COD)) (A6-0270/2009),

– ziņojumu, ko Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas vārdā sniedza Gérard Deprez, par divpusēju nolīgumu slēgšanu starp dalībvalstīm un trešām valstīm par spriedumiem un lēmumiem ģimenes tiesību lietās, vecāku atbildības un uzturēšanas pienākumu lietās, par priekšlikumu Padomes regulai, ar ko izveido procedūru sarunu risināšanai un divpusēju nolīgumu slēgšanai starp dalībvalstīm un trešām valstīm par nozaru jautājumiem un attiecībā uz jurisdikciju, spriedumu un lēmumu atzīšanu un izpildi ģimenes tiesību lietās, vecāku atbildības un uzturēšanas pienākumu lietās un tiesību aktiem, kas piemērojami lietām, kuras saistītas ar uzturēšanas pienākumiem (COM(2008) 0894 – C6-0035/2009 – 2008/0266(CNS)) (A6-0265/2009), un

– ziņojumu, ko Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas vārdā sniedza Maria Grazia Pagano, par Eiropas Savienības krimināltiesiskās telpas izveidi, par priekšlikumu Eiropas Parlamenta ieteikumam Padomei par Eiropas Savienības krimināltiesiskās telpas izveidi (2009/2012(INI)) (A6-0262/2009).

 
  
MPphoto
 

  Tadeusz Zwiefka, referents. (PL) Priekšsēdētāja kungs, komisār, vispirms es vēlos sirsnīgi pateikties referentam Deprez kungam no Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas, visiem opozīcijas referentiem, kā arī Čehijas prezidentūras un Eiropas Komisijas pārstāvjiem par veiksmīgo sadarbību. Lai gan sākotnējās sarunās bija diezgan dažādas nostājas, mums izdevās panākt kompromisu, un es ceru, ka tas ļaus mums ar Padomi vienoties pirmajā lasījumā.

Regulas priekšlikums izveido mehānismu, uz kura pamata dalībvalstis varēs pārrunāt, apspriest un slēgt divpusējos nolīgumus ar trešām valstīm par tiesisko sadarbību civillietās un komerclietās. Līdzīgs mehānisms ir paredzēts divpusējiem nolīgumiem jurisdikcijā, spriedumu un lēmumu atzīšanā un izpildē ģimenes tiesību lietās, vecāku atbildības un uzturēšanas pienākumu lietās. Tā ir atbilde praktiskajai problēmai, kas radās pēc Eiropas Kopienu Tiesas atzinuma 1/03 par jaunu Lugāno konvenciju, saskaņā ar kuru Kopienas kompetencē ir slēgt ārējos nolīgumus tieši, tāpat kā tā izmanto savu mandātu, lai saskaņā ar EK līguma 61. panta c) apakšpunktu pieņemtu tiesiskos līdzekļus sadarbībai civillietu jomā.

Piedāvātais instruments izveido īpašu procedūru. Tādēļ piedāvātā mehānisma tiesiskajiem regulējumiem jābūt stingri ierobežotiem gan apjoma, gan laika ziņā. Pirmais nosacījums ir ievērots, piedāvāto regulu piemērojot tikai divpusējiem nolīgumiem jurisdikcijā, spriedumu un lēmumu atzīšanā un izpildē civillietās un komerclietās. Otrais nosacījums ir ievērots, ieviešot „darbības beigu klauzulu”, saskaņā ar kuru šajā procedūrā slēgtais nolīgums automātiski zaudē spēku brīdī, kad Kopienas noslēdz nolīgumu ar trešām valstīm.

Jāatzīst, es patiešām uzskatu, ka tiesiskajos regulējumos ir jāietver ārējās kompetences jautājumi jomā, kas ietver īpašo tiesību aktu par līgumiskām un ārpuslīgumiskām saistībām, kā arī par ģimenes tiesību lietām. Tomēr liekas, skaidri jāpasaka, ka piedāvātais mehānisms būs piemērojams ne tikai nozaru nolīgumiem, ko nosaka šī priekšlikuma ierobežotais apjoms, bet arī citiem nolīgumiem, piemēram, divpusējiem memorandiem un reģionāliem nolīgumiem starp ierobežotu dalībvalstu skaitu un trešām kaimiņvalstīm, protams, ļoti ierobežotos gadījumos, kas saistīti ar īpašiem jautājumiem un kuru nolūks ir atrisināt vietējas nozīmes problēmas.

Es biju skeptisks par vajadzību noteikt „darbības beigu klauzulu” 2014. gada 31. decembrī, ja saskaņā ar piedāvāto regulu līdz 2014. gada 1. janvārim Eiropas Komisijai ir jāiepazīstina ar ziņojumu par rezolūcijas piemērošanu. Turklāt nolīgumu sarunu process ar trešām valstīm bieži ir sarežģīts un garš, un dalībvalstīm nav iespējas izmantot jauno procedūru. Tāpēc kompromisa priekšlikums par regulas termiņa beigām 2019. gada 31. decembrī ļaus dalībvalstīm izmantot procedūru daudz pilnīgāk un efektīvāk.

Lai gan Eiropas Komisijai ir atšķirīgs viedoklis, es uzskatu, ka ziņojumā par regulas piemērošanu Komisijai ir jāsagatavo regula saskaņā ar citiem tiesību instrumentiem, piemēram, ar Briseles I regulu. Piedāvātais mehānisms, kurā Komisijai ir paredzēta divu pakāpju kontroles funkcija, bez šaubām darbosies, lai nodrošinātu kohēziju ar acquis. Tomēr es mēģināju piedāvāto procedūru padarīt pēc iespējas elastīgāku un saīsināt laiku, kurā Komisijai paredzēts reaģēt, kā arī samazināt birokrātisko slogu. Eiropas Parlamenta demokrātiskās pilnvaras un loma netiek apšaubītas, tāpēc es arī uzstāju, ka jebkurā posmā — no dalībvalsts nodoma sākt sarunas ar trešām valstīm līdz nolīguma noslēgšanai — ir jāinformē Eiropas Parlaments un dalībvalstis.

Es vēlos uzsvērt, ka procedūra divpusējo nolīgumu noslēgšanai ar trešām valstīm piedāvā mums unikālu iespēju parādīt, ka Eiropas Savienība var atrisināt problēmas savu pilsoņu interesēs, kas ir īpaši svarīgi ekonomiskās krīzes un daudzās dalībvalstīs pieaugošā eiroskepticisma dēļ. Visbeidzot, priekšsēdētāja kungs, lai gan ir dažas atšķirīgas pieejas izteikti juridiskā ziņā, mums ir jābūt pragmātiskiem, un tajā pašā laikā, protams, jāievēro acquis communautaire.

 
  
  

SĒDI VADA: A.VIDAL-QUADRAS
Priekšsēdētāja vietnieks

 
  
MPphoto
 

  Gérard Deprez, referents. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, komisār, kā Zwiefka kungs tikko teica, mēs vienlaicīgi apspriežam divus atšķirīgu sfēru ziņojumus, bet tiem ir vienota loģika un vienādas procedūras.

Pirmais ziņojums, kura referents ir Zwiefka kungs — un es vēlos pateikties viņam par atsaucību, ko viņš izrādīja, un pacietību par manām prasībām, — ir saistīts ar priekšlikumu regulai, kas paredz koplēmuma procedūru. Otrs ziņojums, kura referents esmu es, ir priekšlikums regulai, kura paredz vienīgi konsultācijas ar Eiropas Parlamentu.

Priekšsēdētāja kungs, būtībā es piekrītu, ka problēmas, ko mēs mēģinām atrisināt ar šiem diviem instrumentiem, ir nopietnas un ļoti bieži patiesi traģiskas. Katrs no mums ir dzirdējis vai zina gadījumus, kad laulības ar personu no trešās valsts ir izjukušas un tēvam vai daudz biežāk tieši mātei vairāk nav tiesību redzēt savus bērnus, kurus laulātais draugs ir aizvedis uz savu izcelsmes valsti vai kur citur, un dažreiz nevar atklāt viņu atrašanās vietu. Tas pats attiecas uz iespēju saņemt uzturēšanas līdzekļu maksājumus.

Skaidrs, ka šie jautājumi ir patiesi, nopietni un traģiski. Tāpēc jāmēģina steidzami un tiesiski atrast tiem risinājumu, jo īpaši apspriežot nolīgumus ar trešām valstīm.

Kas tad ir sākums jautājumiem, par kuriem mēs šodien esam norūpējušies? Kāpēc tas ir tā, ka Eiropas iestādēm ir jānodarbojas ar šīm problēmām? Atbilde ir vienkārša. Visās šajās lietās nolīgumu apspriešana un noslēgšana ar vienu vai vairākām trešām valstīm ir Kopienas ekskluzīvā kompetencē. Kopienas ekskluzīvā kompetence šajos jautājumos apstiprināta Eiropas Kopienu Tiesas nolēmumos un juridisko dienestu atzinumos. Tas nozīmē, ka jautājumi, kas likās ļoti vienkārši, patiesībā ir nedaudz sarežģītāki un daudz jutīgāki. Tāpēc tagad ir jautājums: vai, ņemot vērā līgumu pašreizējo statusu un Eiropas Kopienu Tiesas praksi, juridiski ir iespējams ļaut dalībvalstīm izmantot vienu no Kopienas ekskluzīvajām kompetencēm un, ja ir, ar kādiem nosacījumiem?

Priekšsēdētāja kungs, es personīgi neesmu liels tieslietu eksperts. Es vispār neesmu tieslietu eksperts, bet pašreizējos līgumos es neesmu atradis juridisku pamatu, kas dalībvalstu interesēs skaidri pilnvarotu Kopienu pilnībā vai daļēji atteikties no ekskluzīvās kompetences. Tas nozīmē, ka es vēl arvien nesaprotu mums piedāvātā mehānisma principu, un ļoti šaubos par to.

To sakot, man jāatzīst, ka mūsu institūciju juridiskie dienesti ir parādījuši vairākas iespējas. Tas ir ļoti saprotams. Komisāra kungs, piemēram, jūsu iestādes juridiskā dienesta atzinums ir šāds, citēju: „piekrīt, ka izņēmuma gadījumos un ar īpašiem nosacījumiem gan pēc formas, gan satura dalībvalstīm ir iespējams tiesiski izmantot Kopienas ārējo kompetenci”. Eiropas Parlamenta juridiskais dienests ir daudz nekonkrētāks, kaut arī tas piedāvā dažas iespējas.

Šie ļoti precīzie un ierobežojošie tiesiskuma principi ir pamatā grozījumiem, kurus es iesniedzu apspriešanai, un tie tika apspriesti ar Padomi un Komisiju trīspusējās sarunās, kurās es piedalījos. Es vēlreiz atkārtoju, ka es apzinos traģēdijas, no kurām cieš mūsu līdzpilsoņi, un es esmu apņēmies pielikt visas pūles, lai viņiem palīdzētu. Tāpēc beigās es piekritu kompromisam, kas tika apspriests ar Padomi un Komisiju, bet es vēlos skaidri pateikt, priekšsēdētāja kungs un komisāra kungs, ka Kopienai ir jāsaglabā sava ekskluzīvā kompetence. Piešķirot neskaitāmas atkāpes un paplašinot apjomu, dalībvalstīm nevajadzētu pieprasīt to, kas ir Kopienas ekskluzīvā kompetence. Tā ir mana nostāja, un nākotnē es to aizstāvēšu.

 
  
MPphoto
 

  Maria Grazia Pagano, referente.(IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, es vēlos sākt, sakot lielu paldies visiem — gan pārējiem deputātiem, gan ierēdņiem —, kas daudz darīja, uzlabojot tekstu, par kuru mēs rītdien balsosim. Īpašu paldies es saku Demetriou kungam, kura iepriekšējie ieteikumi ir izejas pozīcija manam ziņojumam.

Savā darbā es vienmēr apzinājos vajadzību izstrādāt lietderīgas vadlīnijas, lai izveidotu autentisku Eiropas telpu tiesiskai sadarbībai, un es ceru, precīzāk es esmu pārliecināta, ka mans darbs būs atkal noderīgs Zviedrijas prezidentūrai, kura saskarsies ar grūto uzdevumu, izstrādājot Stokholmas Programmu.

Kad rakstīju tekstu, es sāku ar diviem apsvērumiem: pirmais bija, ka kriminālprocesi dažādi un būtiski ietekmē gan nozieguma upuru, gan aizdomās turamo un apsūdzēto pamatbrīvības. Tāpēc cilvēktiesību ievērošana ir prioritāte, kas jāuzsver šim Parlamentam, un tā ir galvenais mana ziņojuma jautājums.

Ieteikumos liela daļa ir veltīta tieši tam, lai aizstāvētu pamattiesības, īpašu uzmanību pievēršot upuru aizsardzībai, apstākļiem cietumos, cietumnieku tiesībām un procesuālajām garantijām, ieskaitot tiesības uzzināt savas tiesības, tiesības uz oficiāli nozīmēta jurista palīdzību, tiesības uz pierādījumiem, tiesības būt informētam par apsūdzības saturu un iemesliem un iegūt piekļuvi attiecīgajiem dokumentiem saprotamā valodā, bet, ja tādas iespējas nav, tad iegūt tiesības uz tulka palīdzību.

Mana ziņojuma otrais apsvērums, kā redzams ziņojumā par Hāgas Programmu 2007. gadam ieviešanu, ir tas, ka ieviešanas līmenis tiesiskai sadarbībai krimināltiesību jomā bija diezgan zems, kaut arī pietiekami uzlabojumi ir novēroti citās nozarēs, piemēram, civiltiesību sadarbībā, robežu pārvaldībā, imigrācijas un patvēruma politikas jomā.

Tāpēc ir skaidrs, ka jādara kaut kas vairāk. Savstarpējas atzīšanas princips, kas ir savstarpējas sadarbības stūrakmens, nav pietiekami apzināts. Lai mēs varētu sagatavot visefektīvākos risinājumus, mums patiesi ir jāatrod problēmas sakne, nosakot cēloni šiem bēdīgi zemajiem uzlabojumiem.

Es uzskatu, ka galvenais cēlonis ir dalībvalstu savstarpējas informētības un uzticības trūkums, un tāpēc ziņojumā uzsveru mācību, novērtējuma, informācijas apmaiņas un labās prakses nozīmi.

Ja runa ir par mācībām, mums jāņem vērā ievērojamie uzlabojumi, ko nodrošināja Eiropas Tiesisko mācību tīkla piedāvātās mācības. Lai veidotu spēcīgāku vienoto tiesisko kultūru, kas mums vēl joprojām trūkst, pēc manām domām, mums katrā ziņā ir jāpārskata pašreizējais mācību modelis, kura pamatā ir valstu augstskolu programmas. Šī iemesla dēļ es uzsveru vajadzību pāriet uz labi organizētu Eiropas mācību institūtu tiesnešiem un juristiem, nodrošinātu ar piemērotiem līdzekļiem, bet tajā pašā laikā ir jāizvairās no bezjēdzīgas atkārtošanās pašreizējo iestāžu vidū un jāatzīmē valstu augstskolu nozīmīgā loma.

Otrkārt, mums ir vajadzīgs daudz efektīvāks vispārējais novērtējuma mehānisms tiesām, tiesu varas iestādēm un Eiropas Savienības direktīvu ieviešanai. Tāpēc ziņojumā tiek piedāvāts izveidot ekspertu grupu, lai tā pastāvīgi pārraudzītu Kopienas likumu piemērošanu un tiesu kvalitāti un efektivitāti, par pamatu ņemot Šengenas savstarpējas novērtēšanas sistēmas modeli. Tās nolūks ir arī noteikt visas vājās vietas sistēmā un tiesiskās nepilnības tiesiskajā sadarbībā krimināltiesību jomā, lai nodrošinātu Eiropas likumdevēja iestādes ar visiem informācijas resursiem, kas ir vajadzīgi piemērotam politiskajam un normatīvajam novērtējumam.

Visbeidzot, jauno tehnoloģiju izmantošana, kas ir ļoti svarīga datu apkopošanai, pastiprina pašreizējās datubāžu sistēmas un informācijas apriti. Es ceru, ka rītdienas balsojumā tiks sasniegti tikpat izcili rezultāti kā vakardienas balsojumā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejā.

 
  
MPphoto
 

  Jacques Barrot, Komisijas viceprezidents.(FR) Priekšsēdētāja kungs, protams, es vēlos pateikties visiem trim referentiem, un vispirms es vērsīšos pie Zwiefka un Deprez kungiem. Protams, Komisija ir gandarīta, ka ir sasniegts kompromiss. Tas ir tiesa, ka kopš februāra ir notikušas intensīvas sarunas, un tāpēc mēs esam vienojušies par pirmo lasījumu diviem priekšlikumiem, ko 2008. gada beigās piedāvāja Komisija.

Šī ir ļoti delikāta joma visām iesaistītajām iestādēm — Komisijai, Padomei, Eiropas Parlamentam —, kā to tik labi uzsvēra Deprez kungs. Es saku paldies visām pusēm, kas vienojās par tekstu, kurš, mūsuprāt, ievēro Komisijas institucionālās prerogatīvas. Izskatās, ka tajā pašā laikā tā ir atbilde uz dalībvalstu un Parlamenta tiesisko paļāvību.

Tomēr es vēlos norādīt, ka šī ir izņēmuma procedūra, ko ierobežo apjoms un laiks, un katrā ziņā ir jāturpina ievērot Komisijas ekskluzīvā kompetence attiecīgajās lietās. Es piekrītu Deprez kunga teiktajam un stingri uzstāju uz to, ka dalībvalstis nedrīkst izmantot situāciju, lai pieprasītu kādas kompetences un mudinātu Komisiju kaut kādā veidā atteikties no idejas par priekšlikumu sagatavošanu.

Es uzskatu, ka šajā jautājumā mēs esam pilnībā vienojušies. Es gribētu teikt, ka šis ir arī gadījums, kad elastīgums atļaus dalībvalstīm izmantot iestāžu sistēmu situācijās, kad Kopiena neizmantos savas kompetences, lai palīdzētu pilsoņiem iegūt piekļuvi tiesām trešās valstīs, īpaši ģimenes tiesību jomā. Tā arī ir taisnība — Zwiefka un Deprez kungi uz to atsaucās —, ka mums jādomā par likumiem, kas attiecas uz šķiršanos, bērnu aizbildnību, piekļuves tiesībām un uzturēšanas pienākumiem, un par sāpīgo situāciju, kas var rasties tiesību aktu trūkuma dēļ, un kura starptautiskajā līmenī šajās jomās ir vispārēji piemērojama.

Priekšlikumam par tiesību aktiem, kas piemērojami līgumiskām un ārpuslīgumiskām saistībām, varētu būt arī pozitīva ietekme ļoti konkrētu, ļoti specifisku problēmu risināšanā, piemēram, to, kas saistītas ar ceļu un upju satiksmi vai tādu lidostu pārvaldīšanu, kuras atrodas uz vairāku valstu robežas, piemēram, Basel-Mulhouse-Freiburg lidosta. Ar to es gribu teikt, ka šis ir vēl viens veids, kā izmantot iestāžu sistēmu, bet tam vienalga ir jāpaliek izņēmumam.

Katrā ziņā es vēlos pateikties Juridisko lietu komitejas un Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas referentiem par darbu, ko viņi ir veikuši, un es pateicos viņiem par sapratni, kas ļāva panākt vienošanos pirms šī Parlamenta sasaukuma beigām.

Tagad es pieminēšu Pagano kundzes ziņojumu, kuras pieejai un saturam es piekrītu. Es atzinīgi vērtēju pieaugošo Parlamenta iesaistīšanos krimināltiesiskajā jomā, ne tikai kas attiecas uz likumdošanu, bet arī kas attiecas uz to, kāda nākotnē būs Eiropas krimināltiesību telpa.

Paldies jums, Pagano kundze, ka atbalstāt darbu, kuru mēs šobrīd darām, jo mēs gatavojam Stokholmas Programmu, un mēs publicēsim paziņojumu, kurā būs ieteikumi periodam no 2010. gada līdz 2014. gadam. Es esmu gandarīts, ka jūsu ziņojumā ir pilnībā atbalstīts savstarpējas atzīšanas princips. Savstarpējas atzīšanas principa dēļ Eiropas Savienība ir guvusi nozīmīgus panākumus, piemēram, ieviesusi Eiropas apcietināšanas orderi, un tas ir patiesas krimināltiesiskās telpas priekšnosacījums.

Šajā ziņojumā tiek apskatīti jautājumi, kas parādās, ieviešot savstarpējas atzīšanas principu, un tā ir tiesa, ka ir jāpārrauga transponēšana un pilnīga un saskaņota piemērošana jebkuriem pašreizējiem instrumentiem, kuru pamatā ir savstarpējas atzīšanas princips. Tā arī ir taisnība, ka savstarpēja atzīšana nevar pastāvēt, kamēr nav uzlabojusies dalībvalstu tiesu iestāžu savstarpēja uzticēšanās. Tā patiesi ir savstarpējas atzīšanas galvenā daļa. Tāpēc es esmu pateicīgs Eiropas Parlamentam par atbalstu patiesi vienotas tiesiskas kultūras izveidei, kā jūs to tikko teicāt, Pagano kundze.

Pareizi, ka jūs pieprasāt juridisko profesiju pārstāvju mācību pilnveidošanu, mācības par Eiropas mehānismiem, attiecībām ar Eiropas Kopienu Tiesu, savstarpējas atzīšanas instrumentu izmantošanu, tiesisko sadarbību un salīdzinošajām tiesībām. Šajā jautājumā es pilnīgi piekrītu jūsu ziņojumam, jo es uzskatu, ka tiesnešu mācības un tiesnešu apmaiņa dalībvalstu starpā būs svarīgākais aspekts Eiropas tiesvedības jomas nākotnei, ko mēs tik ļoti vēlamies, un tas būs ietverts Stokholmas Programmā.

Protams, Tiesiskuma forumam, kas ir satikšanās vieta dažādiem juridisko profesiju pārstāvjiem, būs svarīga loma, palielinot praktizējošo juristu informētību par Eiropas dimensiju viņu darbībai un nodrošinot patiesu labākās prakses apmaiņu, un Eiropas Savienība veicinās to, ka šiem praktizējošiem speciālistiem vajadzēs sadarboties.

Komisija arī piekrīt ziņojuma priekšlikumam par novērtējuma mehānismu, kas attieksies ne tikai uz Eiropas Savienības instrumentu transponēšanu, bet aptvers arī daudz vispārīgākas dalībvalstu tiesības. Patiešām, paldies jums par to.

Šis mehānisms novērtēs efektivitāti, ātrumu un aizsardzības garantiju ievērošanu. Šajā jautājumā darbs jau ir sācies ar Nīderlandes tieslietu ministra ierosināto ideju radīt novērtējuma mehānismu, lai novērtētu, kā likumu principu ievērošanas ziņā darbojas tiesas, izmantojot, protams, pašreizējos instrumentus un dodot pievienoto vērtību politiskās pārraudzības ziņā. Šie novērtējumi ļaus izstrādāt ieteikumus.

Komisija atbalsta arī lielāku Eiropas Parlamenta iesaistīšanos novērtējuma mehānismos. Deprez kungs, tā būtu laba iespēja iesaistīt Parlamentu ekspertu grupu darbā, un šīs grupas mēs izveidosim šim un nākamajiem gadiem.

Vēl jūs pieminējāt jaunā Eurojust lēmuma transponēšanu. Mēs arī piekrītam pieejai, kas tiek piedāvāta ziņojumā, par ieviešanas plāna lietderību un dalībvalstu ekspertu sanāksmēm. To dēļ mēs varēsim ātri ieviest jauno Eurojust lēmumu.

Visbeidzot, ziņojumā tiek pieprasīta jauno tehnoloģiju saprātīga izmantošana. Eiropas e-tiesiskuma stratēģija tika uzsākta, lai izmantotu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju potenciālu tieslietu jomā.

Tāpēc es tikai varu pateikties Eiropas Parlamentam par tā darbu un izteiktajiem viedokļiem šajā jomā. Es esmu arī pārliecināts, ka mēs kopā veiksmīgi izveidosim krimināltiesību telpu; tādu tiesību telpu, kam vajadzētu raksturot pilsoņu kopienu, kuriem pilnīgi noteikti ir tiesības izmantot kvalitatīvu tiesu, neatkarīgi no tā, kurā dalībvalstī viņi atrodas.

 
  
MPphoto
 

  Jan Kohout, Padomes priekšsēdētājs. − Priekšsēdētāja kungs, es atzinīgi vērtēju iespēju runāt par šiem trīs svarīgajiem likumdošanas priekšlikumiem, un es esmu pateicīgs referentiem par lielo darbu, ko viņi ir veikuši, lai sagatavotu savus ziņojumus. Vispirms es vēlos izteikties par pirmajiem diviem priekšlikumiem un tad pievērsties trešajam priekšlikumam par turpmākiem krimināltiesību uzlabojumiem Eiropas Savienībā.

Pirmo divu priekšlikumu mērķis, par ko runāts Zwiefka un Deprez kungu ziņojumos, ir izveidot procedūru, kas ļaus dalībvalstīm apspriest un slēgt nolīgumus ar trešām valstīm par tiesiskās sadarbības aspektiem civillietās, kas līdz šim ietilpa Kopienas ekskluzīvajā kompetencē.

Pirmais priekšlikums, kas ir pakļauts koplēmuma procedūrai, attiecas uz līgumiskām un ārpuslīgumiskām saistībām piemērojamiem tiesību aktiem. Otrajam priekšlikumam piemēro apspriežu procedūru, un tas attiecas uz vairākiem jautājumiem ģimenes tiesību jomā.

Es gribētu uzsvērt, ka procedūra, ko nākotnē noteiks šīs divas regulas, ir izveidota tā, lai nodrošinātu Kopienas tiesību aktu viengabalainību. Pirms nolīguma sarunu pilnvarošanas Komisija pārbaudīs, vai paredzētais nolīgums nepadara neefektīvus Kopienas tiesību aktus, vai netraucē sistēmas pienācīgu darbību, kas ir izveidota saskaņā ar tās noteikumiem. Komisija pārbaudīs arī to, vai paredzētais nolīgums netraucē ārējo attiecību politikai, par ko Kopiena ir vienojusies.

Patiesībā varētu pierādīt, ka, atļaujot dalībvalstīm apspriest un slēgt nolīgumus, kas ir saderīgi ar Kopienas tiesību aktiem, ar trešām valstīm, Kopienas tiesību aktu piemērošanas loks ir paplašinājies, tos piemērojot valstīs ārpus Eiropas Savienības.

Procedūra, ko izveido abi priekšlikumi, galvenokārt tiks piemērota sarunu divpusējo nolīgumu apspriešanai un noslēgšanai starp dalībvalstīm un trešām valstīm. Tomēr dažos gadījumos tā attieksies arī uz reģionālo nolīgumu apspriešanu un noslēgšanu starp vairāk nekā vienu dalībvalsti un/vai vairāk nekā vienu trešo valsti. Attiecībā uz reģionālajiem nolīgumiem, procedūra, ko izveido priekšlikums ģimenes tiesību jomā, attieksies uz divu pašreizējo Ziemeļvalstu Konvenciju grozīšanu vai pārrunāšanu. Priekšlikumā par piemērojamo tiesību aktiem faktiski tikai daži reģionālie nolīgumi ietilpst to piemērošanas jomā. Tie varētu aptvert, piemēram, to lidostu darbību, kas atrodas pierobežas zonā, ūdensceļus, kas ir kopīgi divām vai vairākām valstīm, vai pārrobežu tiltus un tuneļus.

Abu priekšlikumu izveidoto procedūru pamatā ir augstas uzticības pakāpe un sadarbība dalībvalstu un Komisijas starpā. Mehānisms ir izveidots tā, lai risinātu situācijas, par kurām, pamatojoties uz novērtējumu, Komisija izdara slēdzienu, ka tā nevar pilnvarot nolīgumu apspriešanu un slēgšanu. Šādās situācijās attiecīgās dalībvalstis un Komisija sāks diskusijas, lai kopīgi atrastu risinājumu.

Padomes vārdā prezidentūra cer un sagaida, ka par priekšlikumu piemērojamo tiesību aktu jomā būs iespējams vienoties pirmajā lasījumā. Eiropas Parlamenta, Komisijas un Padomes starpā ir notikušas konstruktīvas sarunas, kuru laikā trīs iestādes ir varējušas kopīgi atrisināt vairākus grūtus jautājumus.

Tā kā priekšlikums piemērojamo tiesību jomā lielākoties ir vienāds ar priekšlikumu ģimenes tiesību jomā, tad pats par sevi saprotams, ka pirmajā priekšlikumā izdarītie grozījumi attiecas uz otro priekšlikumu, kaut arī priekšlikums neparedz koplēmuma procedūru. Lai tiesību akti būtu kvalitatīvi, ir vēlams saglabāt atbilstību abos tekstos.

Noslēgumā es vēlos izteikt dažus komentārus par Parlamenta ieteikumu Eiropas Savienības krimināltiesību pilnveidošanai, kas ir Pagano kundzes ziņojuma temats.

Padome patiešām piekrīt, ka savstarpēja atzīšana ir nozīmīga un tā ir Eiropas Savienības tiesiskās sadarbības pamats. Mēs uzskatām, ka, nākotnē pieņemot citus juridiskus instrumentus, tai ir jābūt gan paplašinātai, gan padziļinātai, efektīvāk ieviešot līdz šim pieņemtos savstarpējas atzīšanas instrumentus.

Šajā kontekstā Padome vēlas vērst Parlamenta uzmanību uz to, ka mēs esam ceturtās kārtas noslēguma procesā, lai savstarpēji novērtētu praktiskās Eiropas apcietināšanas ordera ieviešanas un nodošanas procedūras dalībvalstu starpā.

Ņemot vērā savstarpējā novērtējuma vairākas kārtas, eksperti ir izpētījuši jautājumus saistībā ar mijiedarbību, no vienas puses, starp Eiropas apcietināšanas orderi jeb, daudz vispārīgāk runājot, vispārējās atzīšanas principu un, no otras puses, proporcionalitātes principu. Tomēr proporcionalitātes principam ir jābūt sabalansētam ar citu principu, kas Parlamentam ir tikpat tuvs, proti, subsidiaritātes princips. Patiesībā tiesu varas iestādēm dažādās dalībvalstīs ir atšķirīgs uzskats par to, kas ir nopietns pārkāpums.

Padome sagaida turpmāku darbu ar Parlamentu un Komisiju pie sistēmas izveidošanas, kas ieviesīs un novērtēs horizontālas un pastāvīgas ES politikas jomas un juridiskos instrumentus.

Juridisko mācību jautājumā Padomei ir tāds pats viedoklis kā Parlamentam — ir jāveicina patiesa ES tiesiskā kultūra, cita starpā, veicinot dažādu dalībvalstu tiesnešu, prokuroru un juridiskā personāla tiešas apmaiņas programmas un aktīvi pilnveidojot Eiropas Tiesisko mācības tīklu.

Padomei un Parlamentam ir arī vienāds uzskats par to, ka ātri un efektīvi jāievieš jaunie Eurojust un Europol lēmumi.

Noslēgumā es vēlos pateikties Parlamentam par nozīmīgo un pamatīgo darbu, kā rezultātā tika izstrādāti trīs ziņojumi, ko mēs noklausījāmies šo pēcpusdien.

 
  
MPphoto
 

  Gérard Deprez, Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas priekšsēdētājs. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, es vēlos izmantot šo mazo brīdi, lai izteiktu īpaši pozitīvu viedokli par Pagano kundzes ziņojumu, tas gan vairāk ir manas grupas vārdā, ne Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas vārdā. Apsveicu jūs ar šo ziņojumu, Pagano kundze. Es uzskatu, ka, rakstot to, jūs esat izveidojusi sevišķi sīki izstrādātu sarakstu ar lietām, kuras, komisāra kungs, ir skaidri jāiestrādā Stokholmas Programmā un kuras, cik man zināms, Komisija šobrīd aktīvi sagatavo.

Pēc visa tā, kas jau ir pateikts par tiesnešu mācību novērtējuma nozīmi, ļaujiet man uzsvērt divus savstarpējai uzticībai būtiskus jautājumus, kas nākotnē varētu kļūt par savstarpējas atzīšanas pamatu. Pirmkārt, tiesu neatkarība. Šobrīd vairākās ES dalībvalstīs nav tiesas, kas būtu neatkarīgas no politiskās vai citas varas. Tas ir skandāls, un šis skandāls ir jāpārtrauc.

Otrkārt, procesuālās garantijas. Kamēr mēs nevaram būt droši, ka dažās valstīs aizdomās turamās vai par kāda pārkāpuma izdarīšanu apsūdzētās personas nesaņem tādas pašas procesuālās garantijas, kādas ir citās valstīs, būs grūti iegūt plašu piekrišanu savstarpējas atzīšanas principam. Tas ir viens būtiskais jautājums, ko es vēlējos iekļaut šajās debatēs. Apsveicu, Pagano kundze.

 
  
MPphoto
 

  Csaba Sógor, PPE-DE grupas vārdā. – (HU) Pēc Otrā Pasaules kara novilktās valstu robežas sadalīja kopienas un ģimenes. Es vēlos jums pastāstīt par vienu piemēru, kas ir netālu no mums, tepat Eiropā. Kādreiz Szelmenc ciemats bija Ungārijas sastāvdaļa. Tomēr viena tā daļa, Nagyszelmenc, šobrīd atrodas Eiropas Savienības dalībvalsts teritorijā — Slovākijā, bet otra daļa, Kisszelmenc, — Ukrainā.

Pirms 2005. gada 23. decembra starp abiem ciematiem nebija pat robežas pārejas. Vecāki, bērni un radinieki 60 gadus dzīvoja pilnīgi nošķirti viens no otra un nevarēja satikties gadu desmitiem. Izveidojot robežas pāreju, ES viņiem deva ilgi gaidīto iespēju pārtraukt šo situāciju. Tikko pieminētais piemērs ir tikai viens no simtiem un tūkstošiem, tajā pašā laikā ir spēcīgs arguments tam, kāpēc mēs tagad diskutējam par šo ziņojumu.

Regulas projekts piedāvā procedūru jurisdikcijai, ko piemērot starp dalībvalstīm un trešām valstīm saistībā ar ģimenes tiesību lietām, vecāku atbildības un uzturēšanas pienākumu lietām. Regula neaizstās Kopienas tiesību aktus, bet regulu piemēros, kad attiecīgā dalībvalsts uzskatāmi parādīs, ka, lai parakstītu divpusēju nozaru nolīgumu ar trešo valsti, ir īpaša ar ekonomiskajām, ģeogrāfiskajām, kultūras vai vēsturiskajām attiecībām pamatota interese starp dalībvalsti un attiecīgo trešo valsti. Tajā pašā laikā, Komisija uzskata, ka piedāvātajam nolīgumam, pamatojoties uz pieminētajām regulām, ir tikai ierobežota ietekme uz vienotu un konsekventu pašreizējo Kopienas regulu piemērošanu un ieviestās sistēmas darbību.

Es vēlos pateikties referentam Deprez kungam, ka viņš uzņēmās izpētīt šo svarīgo jautājumu, kas ietekmē gan ES, gan citu valstu pilsoņu dzīves, jo īpaši tāpēc, ka šis dokuments līdzsvaro Kopienas iestāžu un valstu tiesisko jurisdikciju.

 
  
MPphoto
 

  Manuel Medina Ortega, PSE grupas vārdā.(ES) Priekšsēdētāja kungs, es uzskatu, ka priekšlikumi regulām, ko mums iesniedza Komija, ir svarīgi un nepieciešami, un, no otras puses, arī Eiropas Parlamentā ir svarīgi un vajadzīgi neatlaidīgi pieprasīt principu, ko pieprasa divi referenti — Zwiefka un Deprez kungi — un kas ir Kopienas kompetences princips.

Tas ir Kopienas kompetences jautājums, kam praktisku iemeslu dēļ ir ieteicams nodrošināt kādas atbildības, ko var izmantot dalībvalstis, bet, kā teica Barrot kungs, tām ir jābūt ierobežotām apjoma un arī laika ziņā. Nav iespējams mazināt Kopienas kompetences izmantošanu, un ne Padomei, ne Komisijai, ne Parlamentam nav varas atsaukt šīs Kopienas kompetences.

Izveidojot šo procedūru — un tā ir izņēmuma procedūra —, es uzskatu, ka grozījumi, ko mēs esam apsprieduši un pārrunājuši un kurus, es ceru, Parlaments rītdien apstiprinās, dos iespēju pieņemt šo pasākumu kopumu pirmajā lasījumā. Tomēr, kas attiecas uz Komisiju, es arī ceru, ka nākamajā posmā un vēlāk mēs varam gūt panākumus patiesas Eiropas privāto tiesību sistēmas pilnveidošanā. Kā jau iepriekš norādīts, piemēram, Sogor kunga iepriekšējā runā, šī sistēma kļūst arvien vajadzīgāka. Mēs runājam par problēmām, kas vistiešāk ietekmē cilvēkus, un, ja mēs varam atrisināt viņu problēmas, cilvēki sapratīs, ka Eiropas Savienībai ir nozīmīga loma.

Visbeidzot, priekšsēdētāja kungs, es vēlos apsveikt savus kolēģus Deprez un Zwiefka kungus un pateikties Komisijai un Padomei par vēlmi šajā jautājumā strādāt kopā ar mums.

 
  
MPphoto
 

  Sarah Ludford, ALDE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, es gribētu pateikties Pagano kundzei par lielisko ziņojumu un viņas sadarbību, izstrādājot kompromisa grozījumus, kuros, piemēram, tika iekļauti arī daži mani ieteikumi.

Es domāju, ka šobrīd Eiropas Parlaments padara saprotamākus savus centienus nākotnē izveidot Eiropas krimināltiesisko telpu, kā arī saukt noziedzniekus pie kriminālatbildības un aizstāvēt apsūdzēto un cietušo tiesības. Ziņojums uzsver galvenos jautājumus, piemēram, tādus kā vajadzība pārraudzīt tiesību aktu ieviešanu, atbalstīt tiesnešu, prokuroru un advokātu mācības, un, kā to uzsvēra Gérard Deprez kungs, radīt jaunus tiesību aktus, kas nodrošina procesuālās garantijas.

Eiropas apcietināšanas orderis ir efektīvs instruments, lai sauktu noziedzniekus pie kriminālatbildības, un es ļoti nožēloju, ka britu konservatīvie bija pret to. Tomēr mums ir jānodrošina — un valdībām ir jānodrošina —, lai Eiropas apcietināšanas orderi netiktu izmantoti nenozīmīgos jautājumos, tādos kā apsūdzot cilvēkus, kas ir nozaguši cūku vai nav samaksājuši viesnīcas rēķinu. To nevajadzētu izmantot bez iemesla, bet to vajadzētu izmantot tikai apsūdzībām un notiesāšanai.

Kā citi to jau ir teikuši, Eiropas apcietināšanas orderis un visas kriminālās tiesības ir balstītas uz savstarpēju uzticību. Līdz ar to dalībvalstīm, izveidojot augstas kvalitātes tiesiskās sistēmas un ievērojot, piemēram, Eiropas Cilvēktiesību konvencijas un Strasbūras Tiesas spriedumus, jāparāda, ka tās ir pelnījušas šo uzticību. Ar Eiropas apcietināšanas orderiem mēs nevaram atgriezt personas ES valstīs, kuri tad tiek sūtīti atpakaļ spīdzināšanai uz trešo valsti. Ja notiek nepakļaušanās Strasbūras Tiesai, tad Eiropas apcietināšanas orderī vajadzētu iekļaut pamattiesību garantijas. Es domāju, ka ES valdības ir izvairījušās risināt problēmas, kas saistītas ar būtiskām atšķirībām tiesību sistēmās un paviršu taisnu tiesu un cilvēktiesību ievērošanu.

Mums ir arī jācenšas nodrošināt, lai nākotnē krimināltiesību likumu kvalitāte būtu labāka. Cerams, ka pēc Lisabonas — es esmu priecīgs, ka Čehijas senāts ir ratificējis Lisabonas Līgumu, — mums būs mazāk preses paziņojumu par dalībvalstu priekšlikumiem, kas, pat ja tie ir apstiprināti, nekad nav pienācīgi ieviesti. Eiropas mēroga tiesas un augsti juridiskie standarti mūsu pilsoņiem ir būtiski, kad viņi ceļo, strādā vai uzsāk uzņēmējdarbību citās valstīs un kad cilvēkiem jāmēģina izskaidrot kāda situācija citā valodā. Šis ir īstais laiks, lai mēs pārliecinātos, ka visi, kas ir nokļuvuši citas dalībvalsts krimināltiesību sistēmā, būtu informēti par savām tiesībām un saņemtu pienācīgu juridisko palīdzību, mutvārdu un rakstveida tulkošanas palīdzību.

Visbeidzot, es esmu ļoti vīlies, ka Apvienotās Karalistes valdība bija viena no tām, kas nobloķēja procesuālo tiesību pasākumu. Es ceru, ka nākotnē viņi mainīs savas domas.

 
  
MPphoto
 

  Luca Romagnoli (NI). (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, es daļēji piekrītu trīs ziņojumiem, ko mēs tagad apspriežam.

Zwiefkas kunga ziņojumu ir vieglāk saprast, jo tas izstrādā viengabalainas un, pēc visa spriežot, daudz pārredzamākas procedūras divpusējo nolīgumu par nozaru jautājumiem apspriešanai un slēgšanai starp dalībvalstīm un ārpus ES esošajām valstīm.

Kas attiecas uz Depreza kunga ziņojumu, es būtībā piekrītu otrajai pusei, ka ir vajadzīga Komisijas konsekvence, ja mēs nolemjam pilnveidot Kopienas politiku saistībā ar ārējām attiecībām tiesiskās sadarbības nozarē. Tomēr, ja runa ir par dalībvalstu iespēju pašām slēgt nolīgumus, es kā nacionālists, protams, esmu apmierināts ar to un ceru, ka tas nav apjomā un laikā ierobežots process.

Visbeidzot, man godīgi jāsaka, ka es nedaudz šaubos par Pagano kundzes Eiropas Parlamenta ieteikumu. Es esmu pateicīgs par to, ka viņa uzsvēra un atbalstīja e-tiesiskuma stratēģiju, vēl jo vairāk tāpēc, ka es biju atbildīgs par ziņojuma izstrādi, un es vēl joprojām esmu pateicību parādā visiem, kas sadarbojās, lai ziņojums būtu veiksmīgs. Tomēr mana sapratne par jautājumu, kas saistīts ar cietušo un arī aizdomās turamo un apsūdzēto pamattiesībām, kā arī vajadzība ieviest tiesnešu un tiesu sistēmā strādājošo juridiskās mācības, liek man piebilst, ka mums vēl ir daudz darāmā šajā jomā — vismaz tā ir pie mums Itālijā. Turklāt, ja runa ir par Eiropas apcietināšanas orderi, godīgi sakot, manas šaubas pārvēršas par atklātu opozīciju. Tomēr es saku paldies referentiem par prasmīgo un precīzo darbu šajos jautājumos.

 
  
MPphoto
 

  Panayiotis Demetriou (PPE-DE). - (EL) Priekšsēdētāja kungs, es arī vēlos apsveikt visus trīs referentus — Zwiefka kungu, Deprez kungu un Pagano kundzi. Jo īpaši es vēlos apsveikt Pagano kundzi kā opozīcijas referenti par viņas ziņojumu un pateikties viņai par labajiem vārdiem, un tajā pašā laikā pateikties par ciešo sadarbību, izstrādājot ziņojumu. Es vēlos arī izteikt gandarījumu, ka, saskaņā ar komisāra teikto, Komisija pieņem gandrīz visus ziņojumā iekļautos punktus. Es pilnībā atbalstu Pagano kundzes ziņojumu un, protams, visu, ko viņa šodien teica Parlamentā.

Komisār, ir pagājuši 10 gadi, kopš Tamperē Eiropas Padome paziņoja, ka tā ir apstiprinājusi stratēģisko mērķi izveidot Eiropas Savienības brīvības, tiesiskuma un drošības telpu, ir pagājuši 10 gadi kopš paziņojuma, ka tiesiskās sadarbības stūrakmens ir augstāko tiesu nolēmumu savstarpēja atzīšana un uzticība tiem. Man ir jāsaka, ka maz kas ir darīts šajā virzienā.

Tādējādi, ja civiltiesībās daži jautājumi ir atrisināti, tad krimināltiesībās situācija ir palikusi nemainīga. Mēs ceram, ka, pieņemot Lisabonas līgumu, būs lielāks progress arī šajā jomā.

Komisār, pat šis priekšlikums par minimālām procesuālajām garantijām netiek virzīts uz priekšu, un mēs pieprasām — un es to saku arī Padomei —, lai jūs to virzītu. Es beigšu savu runu, sakot, ka, protams, ir atšķirības starp tiesu sistēmām, bet ir iespējams tās saskaņot. Tāpēc ir jāievieš ieteikums izveidot ekspertu komiteju, kas izpētīs atšķirības un līdzības likumos, lai mums būtu īpaši ekspertu atzinumi par mūsu likumu konverģenci un savstarpēju uzticību tiesu sistēmām.

 
  
MPphoto
 

  Lidia Joanna Geringer de Oedenberg (PSE). (PL) Priekšsēdētāja kungs, bez acquis communautaire civiltiesību jomā ir vairāki divpusējie nolīgumi, ko dalībvalstis ir noslēgušas ar trešām valstīm. Saskaņā ar EK līguma 307. pantu dalībvalstīm ir jānovērš visi noteikumi, kas neatbilst acquis un kuri varētu būt šāda veida nolīgumos.

Eiropas Kopienu Tiesa 2006. gada 7. februāra atzinumā 1/03 secina, ka Komisija ir ieguvusi ekskluzīvu kompetenci slēgt starptautiskus nolīgumus ar trešām valstīm par spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās. Tāpēc rodas jautājums, vai visi jautājumos esošie pašreizējie un piedāvātie divpusējie nolīgumi ar šīm valstīm un šajos jautājumos būs jāaizvieto ar Kopienas nolīgumiem? Vai ir jāpilnvaro dalībvalstis noslēgt tos nolīgumus, kuros Kopienas intereses nav ietvertas?

Tomēr šai procedūrai, kas ir noteikumu izņēmums, ir jābūt saistītai ar īpaši noteiktiem nosacījumiem attiecībā uz mehānisma apjomu un laiku, kad tas ir spēkā. Tāpēc ir svarīgi, ka Komisija izveido stratēģiju un nosaka prioritātes, paturot prātā Kopienas politikas pilnveidošanu, kas attiecas uz ārējām attiecībām tiesiski sadarbībai civillietu un komerclietu jautājumos.

 
  
MPphoto
 

  Jacques Barrot, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. (FR) Priekšsēdētāja kungs, es runāšu īsi, jo es esmu ļoti apmierināts ar veidu, kā Parlaments palīdzēja skaidri parādīt šo tiesību aktu, tiesiskuma, drošības un brīvības telpu, ko mēs vēlamies izveidot Eiropas Savienībā. Es atzinīgi novērtēju visu, kas ir teikts, jo īpaši savstarpējas atzīšanas principu, kas pats par sevi rada tiesnešu savstarpēju uzticību.

Kā jau tika labi izskaidrots, tā ir taisnība, ka tiesu sistēmu konverģence ir iespējama un, jo īpaši krimināllietu izskatīšanā tā ir jāizveido ar minimālām procedūrām. Es tiešām uzskatu, ka tas palīdzēs sagatavot labu Stokholmas Programmu, un es vēlos par to pateikties Parlamentam.

Kas attiecas uz pārējiem jautājumiem, es varu apstiprināt, ka patiešām būs iespējams atrast institucionālu sistēmu divpusējiem nolīgumiem, bet ekskluzīvā kompetence paliek Kopienai un Komisijai. Tas ir tas, ko es varu pateikt. Es nevēlos turpināt debates. Lai arī ir vēl daudzas lietas, ko teikt.

Es esmu pateicīgs Parlamentam, un tā kā man nebūs iespējas vēlreiz izteikties, man ir jāsaka, ka es kā komisārs esmu papildinājis savu pieredzi, jo es patiesi uzskatu, ka Komisijas un Parlamenta labā sadarbība bieži var parādīt un veicināt vispārējo Eiropas interesi, un es atvainojos prezidentūrai, ka es uz to norādu, bet tā ir patiesība.

Es, protams, esmu pateicīgs prezidentūrai par atbalstu. Visām trīs iestādēm ir jāsadarbojas; tomēr es pateicos Parlamentam, kas šovakar atkal ir sniedzis ļoti labu ziņojumu. Paldies, Pagano kundze.

 
  
MPphoto
 

  Jan Kohout, Padomes priekšsēdētājs. − Priekšsēdētāja kungs, šīs debates bija ļoti interesantas, un izskatās, ka mēs esam tuvu tam, lai pirmajā lasījumā vienotos par priekšlikumu piemērojamā likuma jomā. Vai drīkstu teikt, ka tā nav tikai vienošanās, bet gan godīga un līdzsvarota vienošanās. Es domāju, ka tā lieliski parāda Parlamenta, Komisijas un Padomes labo sadarbību.

Es esmu pārliecināts, ka dalībvalstis labi izmantos procedūras, kuras noteiks abas turpmākās regulas, un šī situācija ļaus tām izveidot piemērotu tiesisko sistēmu attiecībās ar vairākām trešām valstīm, ar kurām tām ir īpašas saites.

Kā es uzsvēru iepriekš, vienošanās pirmajā lasījumā par priekšlikumu piemērojamo tiesību jomā ietekmēs otru priekšlikumu ģimenes tiesību jomā, pieņemot, ka abi teksti lielākoties ir identiski. Tādējādi ar vienošanos pirmajā lasījumā mēs esam sagatavojuši cita priekšlikuma ātrāku pieņemšanu. Tas patiešām ir vēlams uzlabojums.

Daudzām dalībvalstīm ir bijusi milzīga interese par iespēju slēgt nolīgumus ar trešām valstīm ģimenes tiesību jautājumos, tādos kā bērnu aizbildnība, piekļuves tiesības un uzturēšanas pienākumu lietas, jo, piemēram, šīm valstīm ir īpašas vēsturiskās vai sociālās saites.

Visbeidzot, Padomes vārdā es vēlos pateikties Parlamentam par iedvesmojošajiem ieteikumiem, lai pilnveidotu ES krimināltiesības, kas ir Maria Grazia Pagano kundzes ziņojuma temats. Es vēlos pateikties Parlamentam par vērtīgajām debatēm un izcilajiem rezultātiem.

 
  
MPphoto
 

  Tadeusz Zwiefka, referents. – (PL) Priekšsēdētāja kungs, kad mēs sākām šo darbu, mēs apzinājāmies, ka staigājam pa naža asmeni. No vienas puses, šie tiesiskie instrumenti, pie kuriem mēs strādājam, ir neparasti svarīgi un tie ir izņēmums. No otras puses, mēs apzinājāmies, ka laiks paiet un šī Eiropas Parlamenta sasaukuma beigas ir nenovēršamas, un, treškārt un visbeidzot, gan dalībvalstis, gan Eiropas Savienības pilsoņi sagaida, ka kādā precīzi noteiktā laikā būs pieejama palīdzība viņiem svarīgos un grūti risināmos jautājumos.

Tikai pateicoties mūsu vēlmei sasniegt rezultātu, pilnībā ievērojot Kopienas tiesību aktus, un mūsu vēlmei pilnveidot instrumentu, kas iekļausies ES tiesību sistēmā, kā arī pateicoties mūsu vēlmei strādāt kopīgi, mēs varējām panākt to, ka mēs beidzam debates šodien, un tāpēc, visticamāk, pirmais lasījums būs veiksmīgs.

Tāpēc es vēlos vēlreiz izteikt sirsnīgu pateicību Deprez kungam par lielajām pūlēm, atturot mūs no robežu pārkāpšanas. Es vēlos arī pateikt sirsnīgu paldies Kohout kungam par neparasti dinamisko Čehijas prezidentūras pārstāvju darbu un komisāram Barrot kungam par patiesi perfektu Komisijas pārstāvju sadarbību. Es vēlos pateikties arī citiem deputātiem, kas šodien ir runājuši un kas visa darba laikā veicināja sekmīgu iznākumu, kā arī mūsu kolēģiem, jo īpaši Juridisko lietu komitejas darbiniekiem, kuri strādāja daudz un no visas sirds, lai iznākums būtu veiksmīgs.

 
  
MPphoto
 

  Gérard Deprez, referents. (FR) Priekšsēdētāja kungs, man nebūs vajadzīgas divas minūtes. Es uzskatu, ka — un to es uztvēru kā Padomes aicinājumu un Zwiefka kunga vēlmi — tā kā mēs esam labi strādājuši kopā, cik atkarīgs no manis, rītdien mēs vienosimies pirmajā lasījumā. Tāpēc saviem politiskajiem draugiem balsošanas instrukcijās es došu padomu balsot par nolīguma tekstu, kuru mēs apspriedām ar Padomi un Komisiju, un jāpiebilst, es to darīšu neatkarīgi no savām personīgajām sajūtām un uzlabojumiem, ko es būtu gribējis ielikt šajā tekstā.

Priekšsēdētāja kungs, tā kā man ir palicis nedaudz laika, es negribētu to izmantot, lai vēl runātu par mūsu ziņojumiem, bet es vēlos pateikt ministram, cik es esmu priecīgs, ka šodien Čehijas Senāts ir ratificējis Lisabonas līgumu. Es domāju, ka bez darba, ko mēs esam izdarījuši, šie ir labi jaunumi; tie ir šīs dienas galvenie labie jaunumi.

(Aplausi)

Es pateicos visiem, kas ir strādājuši pie tā, jo mēs visi zinām, ka apstākļi nebija viegli. Jūsu valstī bija nopietna opozīcija. Pēdējie politiskie notikumi nebūt nepadarīja situāciju vieglāku, un tāpēc es vēlos izteikt atzinību gan jūsu valsts varas iestādēm, gan iedzīvotājiem. Šodien jūs patiesi rīkojāties Eiropas interesēs!

 
  
MPphoto
 

  Maria Grazia Pagano, referente. (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, es vēlos pateikties Padomei par principu atbalstīšanu, jo īpaši vēlos pateikties komisāram Barrot kungam, ar kuru man bija ļoti vērtīga domu apmaiņa, kas vēlāk ir noderējusi Parlamenta darbā. Es vēlos arī sirsnīgi pateikties tiem deputātiem, kas strādāja pie šī ziņojuma, izsakot idejas, un, protams, apkopojot visu savu pieredzi. Vispirms un galvenokārt, es vēlos pateikties Demetriou kungam, Ludford kundzei un izcilajam Deprez kungam.

Es gribēju teikt, ka Demetriou kungs, Ludford kundze un Deprez kungs trāpīja naglai uz galvas, viņi norādīja uz problēmu, ar ko saskaras Eiropas Savienība, jo sasniegt kopīgu Eiropas tiesisko kultūru — tas, protams, nozīmē nopietni apkarot Deprez kunga minētos faktorus: izveidot tiesu sistēmu neatkarību, nodrošināt garantijas un izlīdzināt dažādo tiesu sistēmu būtiskās atšķirības, un tās ir problēmas, kas mūs sagaida. Tomēr es uzskatu, ka darbs, ko mēs esam izdarījuši, ļauj mums būt optimistiskiem.

Es vēlos pateikt Romagnoli kungam, ka — tas ir mans viedoklis, kam vajadzētu būt arī viņējam, — ņemot vērā, kā situācija ir uztverta, Itālijā noteikti ir pesimisms, bet mums ir jābūt optimistiem, un darbs, ko arī jūs, Romagnoli kungs, esat darījis, un ieguldījums, ko jūs devāt ziņojuma izstrādei, nozīmē, ka kopīgi mēs varam izveidot Eiropas Savienību un arī itāliešiem Eiropas Savienība ir realitāte.

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs . − Debates tiek slēgtas.

Balsojums notiks rīt, ceturtdien, plkst. 12.00 pēcpusdienā.

Sēde tika pārtraukta vairākas reizes.

 
  
  

SĒDI VADA: M. A. DOS SANTOS
priekšsēdētāja vietnieks

 
Juridisks paziņojums - Privātuma politika