Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2008/2054(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumentu lietošanas cikli :

Iesniegtie teksti :

A6-0183/2009

Debates :

PV 06/05/2009 - 15
CRE 06/05/2009 - 15

Balsojumi :

PV 07/05/2009 - 9.3
CRE 07/05/2009 - 9.3
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P6_TA(2009)0374

Debates
Ceturtdiena, 2009. gada 7. maijs - Strasbūra Publikācija "Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī"

10. Balsojumu skaidrojumi
Visu runu video
PV
  

Mutiski balsojumu skaidrojumi

 
  
  

- Ziņojums: Jo Leinen (A6-0145/2009)

 
  
MPphoto
 

  Michl Ebner (PPE-DE).(DE) Priekšsēdētāja kungs, Parlamenta jaunā loma pēc Lisabonas Līguma būs ļoti svarīga, un es ceru, ka Parlaments pēc iespējas labāk izmantos tam dotās iespējas. Būdams Eiropas Savienībā tradicionāli pastāvējušas etniskās minoritātes loceklis, esmu sevišķi priecīgs par to, ka etnisko minoritāšu tiesības 2. pantā ir pirmo reizi minētas kā atsevišķas tiesības. Es ceru, ka ļoti drīz sekos arī grupu tiesības.

Es aizeju no aktīva darba apzināti, pēc savas izvēles, taču jūtu noteiktu nostaļģiju pēc pieciem gadiem, kuru laikā biju šī Parlamenta deputāts, un pēc piecpadsmit gadiem, kuru laikā biju parlamenta deputāts Romā. Kā Itālijas pilsonis ar vācu valodu kā dzimto valodu, ar austriešu/slovēņu izcelsmi un ar Tiroles raksturu — īsts eiropietis — esmu sevišķi priecīgs par to, ka esam sanākuši šajā Parlamentā kā minoritātes un ka minoritātēm ir dotas iespējas. Daudzi vēl nav pa īsta, sajutuši, ka pieder minoritātei, bet es ceru, ka tie to jutīs arvien vairāk un vairāk, tostarp arī valstis. Paldies šim Parlamentam par šo jauno izpratni attiecībā uz minoritātēm.

 
  
MPphoto
 

  Laima Liucija Andrikienė (PPE-DE).(LT) Par Leinen kunga ziņojumu un rezolūciju es balsoju šādu iemeslu dēļ. Mēs bieži atkārtojam, ka Eiropas Parlaments ir vienīgā Eiropas Savienības iestāde, ko tieši ievēl pilsoņi. Tomēr, tā kā tā ir pilsoņu ievēlēta iestāde, es uzskatu, ka Eiropas Parlamenta pilnvaras līdz šim ir bijušas nepietiekamas.

Tādēļ es domāju, ka tas, ko mēs pieņēmām šodien, proti, Parlamenta jaunās pilnvaras, piemērojot koplēmuma procedūru, jaunas budžeta pārvaldības pilnvaras, jauno apstiprināšanas procedūru un jaunas pārraudzības pilnvaras, ir ļoti svarīgi. Es arī domāju, ka Lisabonas līgums stiprinās Eiropas Savienības demokrātisko leģitimitāti, jo īpaši palielinot Parlamenta pilnvaras piemērot koplēmuma procedūru.

 
  
MPphoto
 

  Daniel Hannan (NI). – Priekšsēdētāja kungs, tagad es saprotu, kāda taktika tiek izmantota: vienkārši netiek ievēroti balsojumi un Lisabonas Līgums tiek ieviests tā, it kā balsotāji Francijā, Nīderlandē un Īrijā būtu teikuši „jā”.

Viens pēc otra tiek ieviesti tā visstrīdīgākie panti un noteikumi: ārlietu ministrs un ārpolitika, Pamattiesību harta un tieslietu un iekšlietu saskaņošana. Pēc tam kolēģi vērsīsies pie Īrijas vēlētājiem un teiks: „tagad ir par vēl teikt „nē”, jo mēs visu jau esam ieviesuši, tādēļ tas, ko jūs darītu, būtu visus apgrūtināt un sevi izolēt, kad faktiski Lisabonas Līguma lielākā daļa de facto, ja ne de iure jau ir spēkā”.

Es nezinu, vai tas darbosies. Tas būs jāizšķir Īrijas vēlētājiem, taču es būtu ļoti vīlies, ja viņi padosies spiedienam. Protams, viņiem pašiem jāpieņem lēmums, taču tie galu galā ir cilvēki, kuru tēvi piedzīvoja Britu impērijas norietu. Es domāju, ka, ja viņi tagad padosies Eiropas Parlamentam, tad viņu kā tautas svarīgums samazināsies.

 
  
MPphoto
 

  Syed Kamall (PPE-DE). – Priekšsēdētāja kungs, arī es vēlētos pievienoties lielajam skaitam pateicību, kas jums jau izteiktas. Liels paldies par jūsu vadītajām sēdēm un jūsu pacietību, kad mēs uzstājamies ar runām.

Domāju, ka ir ļoti svarīgi, ka, runājot par Lisabonas Līgumu, mēs atzīstam, ka tas vēl nav ratificēts, un mums tādēļ nevajadzētu rīkoties tā, it kā tas būtu ratificēts. Mēs nedrīkstam ignorēt to vēlētāju gribu, kuri to vēl nav ratificējuši, un to valstu gribu, kuras to nav ratificējušas.

Atcerēsimies arī sākotnējos spēles noteikumus, un nemēģināsim noteikumus mainīt pusceļā. Konstitucionāla procesa sākumā noteikumi paredzēja, ka līgums jāratificē katrai valstij vai arī to nepieņem. Francija un Nīderlande to neratificēja, un Konstitūciju nepieņēma. Arī attiecībā uz Lisabonas Līgumu noteikumi sākotnēji paredzēja, ka tas jāratificē katrai valstij vai arī to nepieņem. Tomēr, ka Īrijas tauta nobalsoja „pret”, mēs nolēmām turpināt un prasīt, lai viņi balso atkal.

Ja jūs tiešām vēlaties, lai tam pamatā būtu tautas griba, tad es ierosinu Apvienotās Karalistes valdībai pildīt savu manifestā pausto apņemšanos un rīkot referendumu par Lisabonas Līgumu.

 
  
MPphoto
 

  Gay Mitchell (PPE-DE). – Priekšsēdētāja kungs, Īrijas tauta tiešām rīkosies ļoti muļķīgi, ja sekos Apvienotās Karalistes Konservatīvās partijas skeptiskajam spārnam. Es varu apliecināt Hannan kungam, ka Īrijas tauta nesekos — un nekad nav sekojusi — Apvienotās Karalistes Konservatīvās partijas skeptiskajam spārnam.

Tās darba kārtība neatbilst Apvienotās Karalistes interesēm — tā atbilst Konservatīvās partijas interesēm. Ir nožēlojami, ka šī valsts, kas mums deva Vinstonu Čērčilu, ir atsūtījusi uz šo Parlamentu šos cilvēkus, kas savas šaurās intereses nostāda pirms Apvienotās Karalistes tautas un Eiropas interesēm.

Ir savādi redzēt, ka britu konservatīvie biedrojas ar abstencionistiem — partiju Sinn Fein —, kas ne vieni, ne otri nav šajā Parlamentā bijuši ne šodien, ne vakar. Tie šajā Parlamentā neparādās. Tie nepiedalās Parlamenta komiteju darbā. Es nezinu, kā viņi saņem savas algas un kompensācijas, taču viņi pateica šim Parlamentam, ka apstiprināt šo un citus ziņojumus būtu vissliktākais, kas varētu notikt šī parlamentārā sasaukuma laikā, un ka viņiem pat nav jānāk balsot. Tas ir nožēlojami.

 
  
  

- Ziņojums: Antonio Masip Hidalgo (A6-0285/2009)

 
  
MPphoto
 

  Robert Evans (PSE). – Priekšsēdētāja kungs, pēc 15 gadiem šī būs mana pēdējā runa Eiropas Parlamentā, un es domāju, ka nav daudz problēmu, kas būtu svarīgākas nekā visi tie jautājumi, kas saistīti ar patvērumu un to, kā Eiropas valstis šo problēmu risina.

Uz šo problēmu nav arī vieglas atbildes. Ja būtu, tad kāda valsts to jau būtu atradusi. Realitātē es ierosinātu, ka vienīgais veids, kā samazināt to izmisušo cilvēku skaitu, kas meklē aizsardzību vai patvērumu citā valstī, nevis savā, ir risināt pamatcēloņus, kuru dēļ viņi ir spiesti pamest savas mājas un izcelsmes valstis. Tādēļ ir svarīgi, lai mēs Eiropas Savienībā un visās attīstītajās demokrātiskajās valstīs sniegtu ieteikumus, palīdzību un atbalstu, tostarp finansiālu, tām valstīm, kuras skar kari, iekšējā vardarbība, cilvēktiesību trūkums un diskriminācija.

Mums ir arī visā pasaulē jācīnās pret nabadzību, kas palielina migrācijas spiedienu. Mēs nekad nedrīkstam nosodīt cilvēkus, kuri ir spiesti lūgt patvērumu vai bēgļa statusu. Tā vietā mums ir jājūt viņiem līdz un jāsniedz savs atbalsts. Tas ir mūsu šodienas uzdevums.

 
  
  

- Ziņojums: Jean Lambert (A6-0279/2009)

 
  
MPphoto
 

  Daniel Hannan (NI). – Priekšsēdētāja kungs, tiesības uzraudzīt mūsu robežas ir viens no valstiskumu definējošajiem atribūtiem, un uzturēšanās tiesību vai pilsonības piešķiršana ir nācijas statusa pazīme. Kad mēs to no valsts līmeņa nododam Eiropas līmenim, mēs uzskatām, ka ES ir vienota jurisdikcija ar savām ārējām robežām un pārējiem valstiskuma atribūtiem. Tam nav dotas nekādas pilnvaras — neviens nav balsojis par šo Eiropas Patvēruma atbalsta biroja izveidi. Taču, protams, tas, ko mēs darām, ir jaunas birokrātijas veidošana, kurai tagad būs uzticēta kompetence gadiem ilgi turpināt saskaņot politiku Eiropas līmenī ar vai bez pilsoņu atbalsta.

Man ir vēl tikai jāatbild — attiecībā uz citu jautājumu — uz to, ko pirms brīža teica un uz mani mērķēja Gay Mitchell, EP deputāts no Dublinas. Viņš pieminēja Vinstonu Čērčilu no teica, ka tas ir nožēlojami, ka Čērčila partija uz Strasbūru sūta tādus cilvēkus kā es.

Ļaujiet man pabeigt šo runu, citējot šajā jautājumā pašu Čērčilu. Viņš teica: „Mums ir pašiem savs sapnis un savs uzdevums. Mēs esam kopā ar Eiropu, bet ne daļa no tās. Mēs ar to esam saistīti, bet ne apvienoti. Mēs esam ieinteresēti un iesaistīti, bet ne absorbēti. Un ja Eiropas valstsvīri pie mums vērstos ar vārdiem, kas tika teikti senatnē: „Vai būtu vēlams tevis labad iebilst kādu labu vārdu pie ķēniņa vai pie karaspēka virspavēlnieka?”, tad mums būtu jāatbild šunamiešu sievietes vārdiem — „Nē, es dzīvoju droši savas tautas vidū!”.

 
  
  

- Ziņojums: Ruth Hieronymi (A6-0260/2009)

 
  
MPphoto
 

  Hannu Takkula (ALDE).(FI) Priekšsēdētāja kungs, es pavisam īsi gribētu teikt, ka nobalsoju par Hieronymi kundzes ziņojumu. Vēlos arī pateikties Hieronymi kundzei par šādu lielisku darbu audiovizuālajā jomā, ko viņa veikusi Kultūras un izglītības komitejā. Es zinu, ka viņa aizies no Parlamenta un ka šis bija viņas pēdējais ziņojums mums Eiropas Parlamentā, vismaz uz kādu laiku.

Ir ļoti svarīgi, lai MEDIA Mundus programmas audiovizuālā daļa būtu pieejama arī trešām valstīm, tostarp Āfrikas valstīm. Tas ir viens no veidiem, kā paplašināt sadarbību. Tā ir arī lieliska attīstības sadarbības forma un veids, kā šīs valstis mudināt tiekties pēc labākas dzīves un lielākas attīstības. Tas ir arī līdzeklis, ar kuru mēs varam uzņemties ētisku atbildību — kas būtu tikai pareizi — par Āfrikas tautām. Tomēr šī mana runa pirmkārt ir pateicība Hieronymi kundzei par viņas brīnišķīgo darbu.

 
  
  

- Ziņojums: Paolo Costa (A6-0274/2009)

 
  
MPphoto
 

  Neena Gill (PSE). – Priekšsēdētāja kungs, es izsaku atbalstu Costa kunga ziņojumam. Tomēr man rada bažas un es gribētu arī vērst Parlamenta uzmanību uz to, kā šāda veida noteikumus izmanto, lai bremzētu konkurenci, nevis lai aizsargātu aviosabiedrības, kas ir šī tiesību akta mērķis.

Tas nav nekas neparasts, ka aviosabiedrības uzkrāj lidostu nišas. Varu minēt kādu piemēru. Birmingemas lidosta ir manā vēlēšanu apgabalā. Mēs bijām liecinieki tam, ka tika apturēti tiešie lidojumi no Amritsaras, kurus veica Air India. Šis ļoti populārais un izdevīgais pakalpojums tika atcelts pagājušajā oktobrī, radot patērētājiem neērtības un liekot viņiem lieki ceļot uz citām lidostām, jo Air India nevēlējās zaudēt savas ārkārtīgi vērtīgās nišas Hītrovas lidostā. Jūs pārsteigtu tas, ka ir daudz citu aviosabiedrību, kas vēlētos šīs nišas aizpildīt, taču nevar to darīt, jo Air India tās neatbrīvo.

Es ceru, ka visa tā rezultāts būs tāds, ka mēs nodrošināsim, ka aviosabiedrības vairs neturēsies nevajadzīgi pie savām nišām. Komisijai ir rūpīgi jāraugās, lai šo tiesību aktu neizmantotu nepienācīgā veidā. Tas nav tikai tāpēc, ka mani māc noteiktas aizdomas, taču pastāv iespēja, ka patērētājiem paliks ļoti maz izvēles.

 
  
  

- Rezolūcijas priekšlikums B6-0261/2009 (Moldova)

 
  
MPphoto
 

  Daniel Petru Funeriu (PPE-DE) . – (RO) Stāvoklis Moldovas Republikā tagad ir skaidrs. Tur ir komunistiskā partija, kas rīkojas tieši tādā pašā veidā kā padomju tipa komunistiskās partijas, kas 20. gadsimtā paverdzināja pusi Eiropas. Tur ir opozīcija, kas tiecas pēc demokrātijas un cīnās par to, lai Moldovas Republika pieņemtu Eiropas vērtības.

Rezolūcija, par kuru mēs nobalsojām šodien, raida spēcīgu politisko signālu Kišiņevai, taču šim signālam skaidri jāseko konkrētai rīcībai no Komisijas un Padomes. Es tādēļ aicinu Eiropas Komisiju aktīvi sadarboties ar Kišiņevas demokrātisko opozīciju, lai rastu efektīvus veidus demokrātiskās apziņas stiprināšanai Moldovas republikā. Visefektīvākais veids, kā to darīt, manuprāt, ir Kopienā atcelt vīzas prasības Moldovas Republikas pilsoņiem.

Es vēlos skaidri pateikt Padomei, ka mums nedrīkst būt nekādu ilūziju. Demokratizācija Moldovas Republikā ir joprojām atkarīga no Maskavas. Eiropas Savienībai ir jārīkojas, lai samazinātu šo ietekmi. Vēsture liecina, ka šādai rīcībai jābūt apņēmīgai. Moldovas pilsoņi no Eiropas Savienības sagaida tieši to pašu, ko Austrumeiropas pilsoņi gaidīja no Rietumiem pirms 1989. gada.

 
  
MPphoto
 

  Laima Liucija Andrikienė (PPE-DE).(LT) Es nobalsoju par rezolūciju par stāvokli Moldovā, jo 5. aprīlī es biju viena no starptautiskajiem novērotājiem, kas šajā valstī novēroja parlamenta vēlēšanas. Mēs visi bijām liecinieki nemieriem, kas notika pēc vēlēšanām Moldovā, taču vienu mēnesi pēc šīm vēlēšanām es domāju, ka ir sevišķi svarīgi vēlreiz uzsvērt, ka attiecībām starp Eiropas Savienību un Moldovas Republiku ir jāturpinās attīstīties un ka mēs to vēlamies tādēļ, ka cenšamies Eiropā panākt lielāku stabilitāti, drošību un labklājību un cīnāmies pret jaunām sadalījuma līnijām.

Tomēr Eiropas Savienības sadarbībai ar Moldovu jābūt cieši saistītai ar patiesām un skaidrām saistībām no Moldovas valdošo iestāžu puses tiekties pēc demokrātijas un ievērot cilvēktiesības.

 
  
  

- Ziņojums: Raimon Obiols i Germà (A6-0264/2009)

 
  
MPphoto
 

  Laima Liucija Andrikienė (PPE-DE).(LT) Esmu patiesi iepriecināta ar rezultātiem balsojumam par 2008. gada ziņojumu par cilvēktiesībām pasaulē. Esmu sevišķi iepriecināta par nostāju, ko Parlaments pauda, balsojot par otro grozījumu, kurā runā bija par Pāvestu Benediktu XVI.

Es uzskatu, ka grozījumā izmantotais formulējums, izteicieni un vārdi ir pilnīgi nepieņemami, un man būtu grūti iedomāties situāciju, kurā šos Parlaments pabeigtu šo parlamentāro sasaukumu, pieņemot paziņojumā, kurā Pāvests Benedikts XVI tiek nosodīts par viņa paziņojumiem un par baznīcas mācību.

Es tādēļ apsveicu Parlamentu saistībā ar šī dokumenta pieņemšanu, kurš ir svarīgs dokuments par cilvēktiesību situāciju pasaulē pagājušajā gadā un kurā uzsvērtas vissvarīgākās problēmas — nāves sods, spīdzināšana, nežēlīga, necilvēcīga attieksme, cilvēktiesību aizstāvju situācija, sieviešu un bērnu tiesību situācija un daudzi citi jautājumi.

 
  
MPphoto
 

  Bernd Posselt (PPE-DE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, esmu ļoti pateicīgs šim Parlamentam, ka tas noraidīja liberāļu skandalozo uzbrukumu Pāvestam. Pat tad, ja pieņemtu Graf Lambsdorff nedaudz rūpīgāk izvēlētos vārdus, tas joprojām būtu skandalozs paziņojums. Man skaidri jāsaka, ka šajā Parlamentā tiek veikti mēģinājumi visaugstāko 21. gadsimta morālo autoritāti, kas ir daudz plašāka nekā miljards katoļu un kas sniedz atbalstu Eiropai un visai pasaulei, pielīdzināt spīdzinātājiem, cilvēktiesību pārkāpējiem un diktatoriem. Tas ir nedzirdēti, un Liberāļu grupai, kā arī Vācijas FDP partijai par to vēl nāksies atcerēties.

 
  
MPphoto
 

  Daniel Hannan (NI). – Priekšsēdētāja kungs, kad vien mēs runājam par cilvēktiesībām, mēs it kā runājam par virtuālu Eiropas Savienību — Eiropas Savienību, kas pastāv tikai Parlamenta rezolūcijās, Komisijas preses paziņojumos un Padomes paziņojumos. Tā ir brīnišķīga un miermīlīga cilvēktiesību ES, kas savas vērtības izplata nevis ar šrapneļu bumbām, bet gan ar tirdzniecības līgumiem un partnerattiecību nolīgumiem.

Tomēr man šķiet, ka kādam ir jāapstājas un jāvaicā, kur šāda Eiropas Savienība atrodas reālajā pasaulē. Reālajā pasaulē Brisele mēģina pārdot ieročus komunistu režīmam Pekinā un izolē Taivānu, tā biedrojas ar ajatollām Teherānā, tā atsakās sadarboties ar pret Kastro noskaņotiem disidentiem Kubā un mēģina nogādāt naudu Hamas organizācijai. Tā vada protektorātus — jeb satrapijas, kā tās sauca otomāņu laikos, — Bosnijā un Kosovā, un pati savās robežās tā ignorē referendumos pausto tautas gribu.

Varbūt tad, kad mēs sāksim ievērot tādas pamattiesības kā iespēju ar vēlēšanām nomainīt savu valdību un ar savu balsojumu Eiropas Savienībā mainīt publisko politiku, mums būs morālas tiesības pamācīt citus.

 
  
  

- Ziņojums: Maria Grazia Pagano (A6-0262/2009)

 
  
MPphoto
 

  Syed Kamall (PPE-DE). – Priekšsēdētāja kungs, viens no jautājumiem, kas satrauc daudzus manus vēlētājus Londonā, ir lielā pilsonisko brīvību samazināšanās, ko mēs Apvienotajā Karalistē kopš 1997. gada esam piedzīvojuši leiboristu valdības laikā. Viņu satraukums kļūst vēl lielāks, kad es viņiem pastāstu par pilsonisko brīvību lielo samazināšanos ES līmenī. Mēs esam bijuši liecinieki vairākiem līgumiem, piemēram, Prīmes Līgumam, kas radījuši lielas bažas. Laimīgā kārtā ar nesenu EK Tiesas spriedumu Apvienotās Karalistes valdībai lika atdot datus un ziņas par cilvēkiem, par kuriem pierādīja, ka viņi nav vainīgi, bet valdība vēlējās šos datus un ziņas paturēt.

Tomēr Apvienotās Karalistes valdības lēmums dzēst ziņas par nevainīgiem cilvēkiem tikai pēc vismaz sešiem gadiem pierāda, ka tai maz rūp mūsu brīvības. Šis lēmums liecina par to, ka Apvienotajā Karalistē principu „nav vainīgs, kamēr pierādīts pretējais”, uzskata par tukšu skaņu, nevis vienu no mūsu sabiedrības pamatkoncepcijām. Pietiek jau ar to, ka Apvienotās Karalistes policijai ir piekļuve šim lielajam datu un personas informācijas apjomam, taču tam varēs piekļūt arī citas Eiropas valdības.

Prīmes Līgums Eiropas tiesības tika uzspiests bez pienācīgas demokrātiskās kontroles. Tika uzskatīts, ka Eiropas Savienībā apritē atrodas personas informācija par vairāk nekā 3,5 miljoniem cilvēku. Tas tikai ļoti nedauzos cilvēkos viesīs uzticību.

 
  
  

- Ziņojumi: Jean-Luc Dehaene (A6-0142/2009) un Elmar Brok (A6-0133/2009)

 
  
MPphoto
 

  Christopher Heaton-Harris (PPE-DE). – Priekšsēdētāja kungs, es zinu, ka šajā vietā pastāv niecīgs priekšstats par to, ko patiesībā vēlas Eiropas iedzīvotāji. Tas lielā mērā dot priekšroku tam, lai viņiem teiktu, ko mēs uzskatām, ka viņiem būtu jāvēlas. Esmu nelaipns — domāju, ka šeit esošie deputāti tomēr saprot, ko mūsu vēlētāji vēlas un ko viņi domā par Eiropu. Taču daudziem no mums šeit tas vienkārši ir vienalga.

Viņiem nerūp ieklausīties minoritātēs šajā vietā, kuras uzskata, ka ES dodas nepareizā virzienā, un viņi katrā ziņā nevēlas ņemt vērā balsojumus referendumos visā Eiropas Savienībā, kuros tiek izteikts pretējs viedoklis. Viņiem nerūp tas, vai viņi panāk savu ar valdību — piemēram, kā tas ir Apvienotajā Karalistē, —palīdzību, melojot saviem vēlētājiem, nepamatoti iegūstot pilnvaras, solot referendumu par šiem jautājumiem un pēc tam šo solījumu nepildot. Tas, kas cilvēkiem šeit rūp, ir laiks. Kādēļ? Kādēļ tāda steiga, lai panāktu, ka Lisabonas Līgumu ratificē visas 27 dalībvalstis? Atbilde ir vienkārša: lai liegtu Apvienotās Karalistes pilsoņiem izteikt savu viedokli par šo jautājumu.

Es šo vietu šodien pamatu, cerams, lai atgrieztos savā dalībvalsts parlamentā, Pārstāvju Palātā, lai pārstāvētu cilvēkus no Woodford Halse, Daventry, Long Buckby, Guilsborough, Brixworth, Earls Barton un visās citās vietās vēlēšanu apgabalā, ko sauc par Daventry. Tie ir cilvēki, kuriem jau ir apnicis tas, ka viņu ignorē pašreizējā Apvienotās Karalistes valdība, cilvēki šajā vietā un Eiropas Komisija. Kad tikšu Pārstāvju Palātā, es nelikšos mierā, kamēr maniem vēlētājiem nebūs iespēja teikt savu viedokli par šo Līgumu. Laimīgā kārtā man ir pamats domāt, ka balsojums Apvienotajā Karalistē pienāks ļoti ātri. Tādēļ steidzaties panākt to, ko vēlaties šeit izdarīt. Apvienotās Karalistes pilsoņiem būs iespēja pateikt, ko viņi domā.

 
  
  

- Ziņojums: Elmar Brok (A6-0133/2009)

 
  
MPphoto
 

  Glyn Ford (PSE). – Priekšsēdētāja kungs, es vēlētos sniegt paskaidrojumu par balsojumu par Brok kunga ziņojumu: pirmkārt, kā atzinību par darbu, ko Brok kungs paveicis šajā iestādē, otrkārt, lai paustu manu atbalstu Lisabonas līguma ratifikācijai, bet, pats svarīgākais, lai mudinātu manu valdību tad, kad Lisabonas Līgums būs ratificēts un kad mums Apvienotā Karaliste iegūs vēl vienu vietu, šo vietu piešķirt Gibraltāra iedzīvotājiem.

Es lepns, ka pēdējos piecus gadus šajā Parlamentā pārstāvēju Gibraltāru, un ar prieku to turpināšu. Taču man godīgi jāsaka, ka septiņiem deputātiem, kas ievēlēti, lai pārstāvētu Gibraltāru, ir grūti pienācīgi tikt galā ar visiem tiem jautājumiem, ar kuriem mēs saskaramies: cilvēktiesības, trauksmes celšana, pensijas, pārrobežu piesārņojums un, protams, divpusējās attiecības ar Spāniju.

Daži saka, ka skaitļi to neatļaujot. Dot Gibraltāram vienu vietu nozīmētu ziedot pārāk daudz. Tomēr jāatzīst, ka daudzu gadu garumā Dānija šajā iestādē vienu vietu piešķīra Grenlandei. Grenlandē ir apmēram divreiz vairāk iedzīvotāju nekā Gibraltārā. Dānija 8 % no savām vietām piešķīra 50 000 cilvēkiem. Es lūdzu Apvienotās Karalistes valdību piešķirt mazāk nekā 1,5 % no savām vietām 26 000 cilvēku Gibraltārā.

 
  
MPphoto
 

  Daniel Hannan (NI). – Priekšsēdētāja kungs, 10 gadu laikā, ko esmu pavadījis šajā Parlamentā, esmu noklausījies milzīgu daudzumu blēņu, taču nedomāju, ka jebkad būtu dzirdējis tādu gvelšanu, kādu es vakar dzirdēju debatēs par šo ziņojumu, ko sagatavojuši tādi paleofederālisti kā Brok kungs un Corbett kungs, kuri liekulīgi runā par valstu parlamentu suverenitāti, it kā tā tiem patiesi rūpētu.

Parlamenta suverenitāte patiesībā nozīmē tautas suverenitāti. Tās mērķis nav garantēt valsts parlamenta deputātu privilēģijas. Kad mēs ievēlam parlamentu, mēs tam uz nosacītu pagaidu laiku uzticam aizstāvēt mūsu brīvības. Valstu parlamentu deputātiem nav tiesību ieviest pastāvīgas atkāpes no šīm brīvībām, neprasot un nesaņemot nepārprotamas pilnvaras no savas tautas.

Apvienotajā Karalistē mums ir 646 parlamenta deputāti. 638 no viņiem ir ievēlēti tādēļ, ka viņi ir nepārprotami solījuši, ka pirms Eiropas Konstitūcijas ratificēšanas viņi to nodos balsojumam referendumā. Kad mēs dzirdam visu, ko saka par to, ka Eiropas Konstitūcija tagad ir likumīga, jo visi šie parlamenta deputāti tai ir piekrituši, tas nenozīmē, ka nav vajadzīgs referendums: tas liek apšaubīt to pārstāvības demokrātiju, kāda mums ir.

Ja vēlaties atjaunot mūsu pastāvošo pārstāvības valdības sistēmu cieņu, nozīmi un jēgu, tad mums ir jāuzticas cilvēkiem un jādod viņiem iespēja balsot referendumā — kā esam solījuši. Pactio Olisipiensis censenda est!

 
  
  

Rakstiski balsojumu skaidrojumi

 
  
  

- Ziņojums: Libor Rouček (A6-0225/2009)

 
  
MPphoto
 
 

  Edite Estrela (PSE), rakstiski. (PT) Es nobalsoju par ziņojumu par integrētu pieeju dzimumu līdztiesībai ES ārējās attiecībās. Sieviešu lielākai iesaistīšanai politikā, jo īpaši ārējās attiecībās un diplomātijā, ir svarīga nozīme ES ārpolitikas sekmīgai īstenošanai, tostarp tādās jomās kā palīdzība, attīstība, paplašināšanās, kaimiņattiecību politika, konfliktu risināšana, drošība un miera stiprināšana un starptautiskā tirdzniecība.

Neraugoties uz to, ka ES līmenī pieņemts noteiks skaits dokumentu par dzimumu līdztiesību un sieviešu tiesībām, praktiska rīcība šajā jomā joprojām ir vāja un budžeta līdzekļi, kas paredzēti tieši dzimumu līdztiesības jautājumiem, nav pietiekami. Ir svarīgi uzsvērt, ka dzimumu līdztiesības nodrošināšanai ir vajadzīgi ne vien augsta līmeņa politiskie paziņojumi, bet arī ES un dalībvalstu vadītāju politiskā griba.

 
  
MPphoto
 
 

  Charles Tannock (PPE-DE), rakstiski. − Apvienotās Karalistes konservatīvie EP deputāti pilnībā atbalsta vienlīdzīgu iespēju un sieviešu nediskriminācijas politiku visās valsts un komerciālās dzīves jomās. Tomēr šī dokumenta pieeja ir pārlieku preskriptīva, un ar to tiek mēģināts mikrolīmenī regulēt visas ārējās rīcības jomas, ieskaitot ES Dzimumu līdztiesības institūta izveidi, neatzīstot lielo progresu, ko visas ES iestādes panākušas attiecībā uz dažādu iespēju nodrošināšanu darbiniecēm sievietēm. Ziņojumā ir runa par kritērijiem un mērķiem, kas liek domāt par kvotām attiecībā uz visu, izņemot vārdus, kā arī tiek aizstāvēt doma par sieviešu sūtīšanu EDAP misijās, lai gan netiek precizēts viņu kā militārpersonu statuss. Tādēļ Apvienotās Karalistes konservatīvie atturējās no balsošanas par šo ziņojumu.

 
  
  

- Ziņojums: Jo Leinen (A6-0145/2009)

 
  
MPphoto
 
 

  Jan Andersson, Göran Färm, Inger Segelström un Åsa Westlund (PSE), rakstiski. (SV) Parlaments šodien balsoja par ziņojumu par Parlamenta jauno lomu un pienākumiem saskaņā ar Lisabonas līgumu. Ziņojumā ir apkopoti dažādu komiteju atzinumi par izmaiņām, ko radīs Lisabonas Līgums. Ziņojumā tiek atzinīgi vērtēts tas, ka Parlamentam būs lielāka ietekme uz ES likumdošanas darbu.

Mēs nolēmām nobalsot par šo ziņojumu, jo Eiropas Parlamentam ir jāsagatavojas tam, lai tas spētu ieviest izmaiņas, kas notikts attiecībā uz tā darbu, ja stāsies spēkā Lisabonas Līgums. Tomēr mūsu balsojumus nedrīkst nekādā gadījumā uzskatīt par kaut ko tādu, kas apsteigtu dalībvalstu ratifikācijas procesus. Mēs pilnībā respektējam katras dalībvalsts tiesības pašai lemt, vai ratificēt Lisabonas līgumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Martin Callanan (PPE-DE), rakstiski. − Eiropas Parlamentam nav nekādas lomas vai pienākuma saistībā ar Lisabonas Līgumu. Kādēļ ne? Tādēļ, ka šis līgums nav stājies spēkā: patiesībā Īrijas vēlētāji pagājušajā gadā to pilnībā noraidīja. Tādēļ runas par Eiropas Parlamenta jauno lomu un pienākumiem saistībā ar Lisabonas Līgumu ir satriecoši augstprātīgas un liecina par institucionālo pretestību demokrātiskam viedoklim, kura raksturo Eiropas Savienību.

Es ceru, ka tad, ka Īrijas vēlētāji šogad dosies uz vēlēšanu iecirkņiem, viņi noraidīs Lisabonas Līgumu. Manas partijas, tas ir, Konservatīvās partijas, vadītājs David Cameron ir apņēmies rīkot valstī referendumu par Lisabonas Līgumu, ja tas jau nebūs stājies spēkā. Es tādēļ ceru, ka Apvienotās Karalistes iedzīvotājiem būs iespēja iedzīt pēdējo naglu šī nožēlojamā līguma zārkā. Apvienotās Karalistes konservatīvajiem ir pavisam citāds redzējums attiecībā uz ES, salīdzinot ar to, kas atspoguļots Lisabonas līgumā, un mēs Eiropas Parlamentā pašlaik veidojam jaunu politisko grupu, lai aizstāvētu savu redzējumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Edite Estrela (PSE), rakstiski. (PT) Es nobalsoju par Leinen kunga ziņojumu. Šajā ziņojumā tiek sniegta sīka analīze par jaunajām Eiropas Parlamenta pilnvarām saskaņā ar Lisabonas Līgumu, jo īpaši par jaunajām koplēmuma pilnvarām, jaunajām budžeta pilnvarām, jauno piekrišanas procedūru, jaunajām kontroles pilnvarām, jaunām tiesībām tikt informētam un jaunām pilsoņu tiesībām.

Galarezultāts ir tāds, ka Eiropas Parlaments pastiprinās savas pilnvaras, jo īpaši attiecībā uz koplēmumu, un palielinās savas iespējas ietekmēt lēmumu pieņemšanas procesu, tādējādi stiprinot Eiropas Savienības demokrātisko leģitimitāti.

 
  
MPphoto
 
 

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL), rakstiski. (PT) Šīs rezolūcija ir daļa no piecu rezolūciju paketes, ko šodien pieņēma Parlaments un kas ārkārtīgi nepārprotami parāda necienīgo izturēšanos pret demokrātiski un suverēni pausto Francijas, Nīderlandes un Īrijas tautu gribu, kas noraidīja Eiropas Konstitūciju un tā saukto Lisabonas Līgumu. Tā ir daļa arī no antidemokrātiskā procesa un kampaņas, kuras mērķis ir uzspiest šo nepieņemamo Līguma projektu.

Pilnībā ignorējot demokrātisko gribu, ko paudušas minētās tautas, un noteikumus, kas iekļauti pašos Līgumos — ko pieņēma ar labējo un sociāldemokrātu apvienotiem spēkiem —, tās spiež Īrijas tautu balsot jaunā referendumā (vienlaikus liedzot citām tautām paust savu viedokli šādā veidā). Tās arī palielina spiedienu un iejaukšanos, kas vērsta uz to, lai piespiestu pieņemt šo Līgumu, kurš palielinās ES federālismu, neoliberālismu un militārismu.

Tāda ir mūsu liekulīgā un ciniskā Eiropas demokrātija. Tie paši cilvēki, kuri, ignorējot to, kas ir ticis teikts (kā Portugāles Sociālistiskā partija un Portugāles Sociāldemokrātiskā partija), ir lieguši savām tautām debates un tautas balsojumu referendumā par ierosināto Lisabonas Līgumu un kuri tautas gribu ievēro tikai tad, kad tā atbilst tam, ko viņi paši grib, tagad prasa, lai citas ES dalībvalsts tauta viņiem uzticētos un par viņiem balsotu paredzamajās Eiropas Savienības vēlēšanās ...

Tā ir vienkārši neiedomājama nekaunība …

 
  
MPphoto
 
 

  Nils Lundgren (IND/DEM), rakstiski. (SV) Lisabonas Līgumu, kas 96 % apmērā ir identisks Konstitucionālā līguma projektam, noraidīja referendumā Īrijā. Pirms tam Konstitucionālo līgumu noraidīja referendumos Francijā un Nīderlandē.

Šī Parlamenta vairākums atsakās atzīt šos politiskos zaudējumus. Tas ir šausmīgs noziegums pret demokrātijas principiem un tikpat šausminošs piemērs varas augstprātībai, kas raksturo sadarbību Eiropas Savienībā.

Leinen kunga ziņojums par Eiropas Parlamenta jauno lomu ietver soļus Eiropas Savienoto Valstu virzienā — kā liecina Lisabonas Līgums —, un tajā tiek arī ierosināts, ka ES tagad jāienāk arī izglītības jomā, kā arī sporta jomā utt.

Būtu bijis labāk, ja tā vietā ziņojumā būtu izskatīts jautājums par to, kādēļ šim Parlamentam trūkst demokrātiskā leģitimitāte. Mums no jauna ir paredzamas vēlēšanas, kurām ir paredzama ļoti zema vēlētāju piedalīšanās. Vēlētāji dalībvalstīs joprojām jūtas ļoti maz saistīti ar supercentrālistisko Eiropas Parlamentu. Kamēr politiskajās debatēs par pārstāvības demokrātiju galvenā uzmanība tiek pievērsta valstu parlamentu vēlēšanām, tikmēr augstākajām lēmumu pieņemšanas struktūrām Eiropas Savienībā jābūt valstu parlamentiem, nevis Eiropas Parlamentam.

Es nobalsoju pret šo ziņojuma projektu.

 
  
  

- Ziņojums: Catherine Guy-Quint (A6-0183/2009)

 
  
MPphoto
 
 

  Martin Callanan (PPE-DE), rakstiski. − Kādēļ mēs vispār runājam par Lisabonas Līgumu, ja tas vēl nav stājies spēkā? Kādēļ mēs faktiski ignorējam Īrijas tautas demokrātisko gribu, kas referendumā šo līgumu pirms gada noraidīja? Iemesls, protams, ir tas, ka Eiropas Savienībai ļoti maz rūp demokrātiskais viedoklis un tā ir apņēmības pilna ātri virzīties vēl ciešākas savienības virzienā, neraugoties uz sabiedriskās leģitimitātes trūkumu. Īrijas vēlētājiem būs par šo līgumu jābalso atkal, ko ES vienkārši nepieņem negatīvu balsojumu.

Plaisa starp Eiropas Savienību un tās pilsoņiem nepārtraukti palielinās. Tas, ka par Lisabonas Līgumu tiek runāts kā par faktu, tikai pastiprina šo demokrātijas deficītu. Šī un daudzu citu iemeslu dēļ esmu priecīgs, ka Apvienotās Karalistes konservatīvie būs daļa no jaunas politiskās grupas jaunajā Parlamentā, kas nodarbosies ar ES reformēšanu un cīnīsies pret valdošo ortodoksālo uzskatu par arvien ciešāku sadarbību, kas sabiedrībā guvis ļoti maz atbalsta un kas radījis tiek lielu kaitējumu manā Anglijas Ziemeļaustrumu reģionā.

 
  
MPphoto
 
 

  Charlotte Cederschiöld, Christofer Fjellner, Gunnar Hökmark un Anna Ibrisagic (PPE-DE), rakstiski. (SV) Mēs nobalsojām par ziņojumu par Lisabonas līguma finansiālajiem aspektiem, kurā aplūkota budžeta procedūras forma pēc tam, kad Lisabonas Līgums būs stājies spēkā.

Mēs neatbalstām tās ziņojuma daļas, kurās ir runa par to, ka Eiropas Savienībai varētu būt pašu līdzekļi, kas iegūti ar nodokļu piemērošanas pilnvarām. Mēs iebilstam arī pret elastības mehānismu ieviešanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Nils Lundgren (IND/DEM), rakstiski. (SV) Lisabonas Līgumu, kas 96 % apmērā ir identisks Konstitucionālā līguma projektam, noraidīja referendumā Īrijā. Pirms tam Konstitucionālo līgumu noraidīja referendumos Francijā un Nīderlandē.

Šī Parlamenta vairākums atsakās atzīt šos politiskos zaudējumus. Tas ir šausmīgs noziegums pret demokrātijas principiem un tikpat šausminošs piemērs varas augstprātībai, kas raksturo sadarbību Eiropas Savienībā.

Es nedomāju, ka Eiropas Parlamentam būtu vajadzīga lielāka ietekme attiecībā uz ES budžetu. Laikā, kamēr esmu bijis Parlamentā, esmu laiku pa laikam pieredzējis to, kā federālistu vairākums vēlas liberālā veidā piešķirt līdzekļus pilnīgi visam, sākot no kultūras projektiem līdz strukturālam atbalstam un vēl lielākai ES birokrātijai. Kā uzskata Eiropas Parlamenta vairākums, visām dažādajām interešu grupām reģionālajā politikā, zivsaimniecības nozarē un lauksaimniecībā ir jāsaņem sava daļa no ES pīrāga. Dažos gadījumos šie izdevumi nav nekas cits kā tikai sabiedrisko attiecību izrāde. Šādu liberālu izdevumu politiku ES īsteno krīzes laikā, kad dalībvalstīm ir jāierobežo to izdevumi veselības aprūpes, skolu un labklājības jomā.

Pats galvenais, laimīgā kārtā Eiropas Parlamentam līdz šim nebija pārāk lielas ietekmes uz ES lauksaimniecības politiku. Ja tam šāda ietekme būtu bijusi, tas novest pie tā, ka ES iestigtu protekcionisma muklājā, visām lauksaimniecības nozares grupām maksājot milzīgas subsīdijas.

Es nobalsoju pret šo ziņojumu.

 
  
  

- Ziņojums: Bįrbara Dührkop Dührkop (A6-0280/2009)

 
  
MPphoto
 
 

  Philip Bradbourn (PPE-DE), rakstiski. − Apvienotās Karalistes konservatīvie nobalsoja pret patvēruma paketi, jo, lai gan mēs uzskatām, ka sadarbība šajā jomā ir vajadzīga, mēs nedomājam, ka patvēruma meklētāju un migrācijas politikas jomā būtu vajadzīga Kopienas pieeja. Mēs uzskatām, ka valstu robežu aizsardzība mums ir viena no svarīgākajām valsts politikas sastāvdaļām valsts līmenī.

 
  
  

- Ziņojums: Antonio Masip Hidalgo (A6-0285/2009)

 
  
MPphoto
 
 

  Carl Lang un Fernand Le Rachinel (NI), rakstiski. (FR) Pirms pāris nedēļām Eiropas Parlaments pieņēma ziņojumu par kopējo Eiropas migrācijas politiku, tādējādi paverot ceļu tam, ko jau bija ieplānojusi Eiropas Komisija — masu migrācijai. Šodien pienākusi kārta patvēruma meklētājiem — doma ir izveidot „Patvēruma Eiropu”.

Skaidri paustais mērķis ir nodrošināt augstākus standartus attiecībā pret patvēruma meklētāju uzņemšanas nosacījumiem. Tas nozīmē ne vien to, ka starp dalībvalstīm tiek standartizēti minimālie uzņemšanas nosacījumi, bet arī to, ka patvēruma meklētājiem tiek sniegts liels atbalsts, lai viņi varētu ierasties lielā skaitā.

Šajā nolūkā šīs jaunās direktīvas darbības joma aptvers visas personas, kas likumīgi vai nelikumīgi ierodas Eiropas Savienības teritorijā. Būs pilnībā jāatceļ administratīvie ierobežojumi, kas dalībvalstīs pastāv attiecībā uz piekļuvi darba tirgum. Uzņemošajai dalībvalstij būs jānodrošina sociālā, medicīniskā, psiholoģiskā un mājokļa palīdzība, kā arī juridiskā palīdzība. Par šādas palīdzības nesniegšanu varēs iesniegt juridiskas sūdzības un veikt izmeklēšanu…taču tā bieži vien nav pašu valsts pilsoņu gadījumā …

Pieņemot šo „patvēruma paketes” otro posmu, Brisele atvieglo un veicina globālu migrāciju uz Eiropu.

Mēs vienmēr būsim pret šādam internacionālistu redzējumam, kura vienīgais mērķis ir vienkārši iznīcināt Eiropas tautas un nācijas.

 
  
MPphoto
 
 

  Martine Roure (PSE), rakstiski. (FR) Pēdējā balsojumā šī parlamentārā sasaukuma laikā mums lūdz sniegt savu spriedumu par patvēruma paketi. Tas ir noslēgums procesam, kas norisinājās visa šī sasaukuma laikā. Lai gan ir panākts noteikts progress, starp dalībvalstīm diemžēl joprojām pastāv atšķirības attiecībā uz bēgļu statusa atzīšanu. Par to liecina limiti, kas direktīvā redzami attiecība uz patvēruma meklētāju uzņemšanas nosacījumiem. Arī šoreiz priekšējās līnijās ir dalībvalstis, tādējādi kaitējot Eiropas vienotībai, kas mums vajadzīga šajā jomā. Es ceru, ka nākamā parlamentārā sasaukuma laikā, otrajā lasījumā, mums izdosies mainīt pastāvošo situāciju, lai radītu īstas Eiropas patvēruma tiesības, kas nodrošinātu reālu aizsardzību šiem sevišķi neaizsargātajiem vīriešiem un sievietēm.

 
  
  

- Ziņojums: Jeanine Hennis-Plasschaert (A6-0284/2009)

 
  
MPphoto
 
 

  Charlotte Cederschiöld, Christofer Fjellner, Gunnar Hökmark un Anna Ibrisagic (PPE-DE), rakstiski. (SV) Mēs, konservatīvie, nobalsojām par Hennis-Plasschaert kundzes ziņojumu A6-0284/2009 par kritērijiem un mehānismiem, lai noteiktu dalībvalsti, kura ir atbildīga par trešās valsts pilsoņa vai bezvalstnieka starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu.

Mēs apzināmies un saprotam, ka lielais skaits cilvēku, kas ar laivām ierodas pa Vidusjūru, dažām no mazākām valstīm pie ES dienvidu jūras robežas rada grūtu situāciju, un mēs piekrītam, ka kaut kas jādara, lai šo situāciju labotu.

Ir svarīgi, lai tā saucamais apturēšanas mehānisms netiek izveidots tā, ka rastos risks, ka attiecībā uz dalībvalstīm zustu stimuls uzlabot patvēruma un uzņemšanas procesa līmeni, kas būtu pretrunā galvenajai domai, kura ir kopīga regulējuma pamatā.

 
  
  

- Ziņojumi: Antonio Masip Hidalgo (A6-0285/2009) un Jeanine Hennis-Plasschaert (A6-0284/2009)

 
  
MPphoto
 
 

  Jan Andersson, Göran Färm, Anna Hedh, Inger Segelström un Åsa Westlund (PSE), rakstiski. (SV) Mēs, sociāldemokrāti, atzinīgi vērtējam ikvienu iniciatīvu, kas uzlabo situāciju patvēruma meklētājiem un cilvēkiem bez dokumentiem. Mēs esam par plašu kopējo patvēruma un migrācijas politiku, kuras centrā būtu cilvēku vajadzības, saskaņā ar saistībām, ko uzņēmušās Ženēvas Konvencijas dalībvalstis. Lai gan „patvēruma pakete” ir noteikts solis uz priekšu, mēs esam nolēmuši balsot pret Hennis-Plasschaert kundzes un Masip Hidalgo kunga ziņojumu.

Mēs, sociāldemokrāti, iebilstam pret tādu patvēruma un migrācijas politiku, ko īsteno Eiropas Parlamenta labējais vairākums. Konkrētāk, mēs distancējamies no tā, ka mutiska informācija nav jāsniedz valodā, ko attiecīgās personas saprot, ka aizturēšanai nav jānotiek saskaņā ar Ženēvas Konvenciju, ka jāveic ārsta izmeklēšana, lai noteiktu vecumu, un no jautājuma par bezmaksas juridisko palīdzību. Mēs arī paužam nožēlu par to, ka labējie nevēlas patvēruma meklētājiem dot iespēju sešu mēnešu laikā ienākt darba tirgū.

 
  
  

- Ziņojums: Jean Lambert (A6-0279/2009)

 
  
MPphoto
 
 

  Martin Callanan (PPE-DE), rakstiski. − Šī biroja izveide ir vēl viens solis ceļā uz kopēju ES patvēruma un migrācijas politiku, ko es pilnībā noraidu. Es uzskatu, ka jautājumam par to, kam ļaut ieceļot Apvienotajā Karalistē, jābūt ievēlētu Apvienotās Karalistes parlamenta deputātu un atbildīgo ministru ziņā, nevis ES kompetencē.

Patvēruma un migrācijas politikas nodošana Eiropas Savienībai ļoti kaitētu mūsu nacionālajām interesēm un varētu mums radīt lielāku terorisma un organizētās noziedzības risku.

Progress ceļā uz kopējo patvēruma un migrācijas politiku ir vēl viena zīme tam, ka ES ir apņēmusies izveidot vienotu politisko struktūru ar vienādiem noteikumiem visiem. Tas nav Apvienotās Karalistes konservatīvo redzējums attiecībā uz Eiropas Savienību, un mēs veicināsim pavisam citādu ES redzējumu, kad izveidosim jaunu politisko grupu nākamajā parlamentā.

 
  
MPphoto
 
 

  Bruno Gollnisch (NI), rakstiski. (FR) Visi ar patvēruma tiesībām saistītie ziņojumi, par kuriem mēs balsojām šodien, piedāvā patvēruma tiesību vaļīgu un plašu interpretāciju, kas galu galā rada negatīvas sekas tiem, kam patiešām ir vajadzīga starptautiska aizsardzība, lai glābtu viņu dzīvību, fizisko neaizskaramību un brīvību.

Jaunās sociālās, finansiālās, ģimenes un citas tiesības, kuru piešķiršanu patvēruma meklētājiem jūs vēlaties uzspiest dalībvalstīm, darbosies kā magnēts iespējamiem ekonomiskajiem migrantiem, vēl vairāk appludinās dienestus, kuriem jānodarbojas ar šīm problēmām, un vēl vairāk palēninās šo lietu izskatīšanu. Tas viss notiek tādēļ, ka jūs atkārtoti atsakāties ņemt vērā procedūru ļaunprātīgu izmantošanu un pārkāpumus, un tādēļ, ka tiesības un statusu, kas varētu būt atzītiem bēgļiem, jūs nemitīgi jaucat ar tām tiesībām un statusu, ko jūs vēlaties piešķirt parastiem patvēruma meklētājiem.

Taču visnepieņemamākais no visiem ir Lambert kunga ziņojums, ar kuru izveido Eiropas „atbalsta” biroju, kurš varēs starp dalībvalstīm sadalīt patvēruma meklētājus tā, kā tas gribēs.

Mēs neesam pret valdību sadarbību šajās jomās, ja tiek ievērotas dalībvalstu suverēnās tiesības lemt par to, kurš var ieceļot to teritorijā un ar kādiem nosacījumiem, bet mēs esam pret jūsu politiku.

 
  
  

- Ziņojums: Tadeusz Zwiefka (A6-0270/2009)

 
  
MPphoto
 
 

  Edite Estrela (PSE), rakstiski. (PT) Es nobalsoju par Zwiefka kunga ziņojumu, jo uzskatu, ka ir ļoti svarīgi izveidot procedūru, kas dalībvalstīm ļautu veikt sarunas par starptautiskiem nolīgumiem par jautājumiem, kuri ir Kopienas ekskluzīvā kompetencē, gadījumos, kad Kopiena ir nolēmusi neizmantot savu kompetenci.

Citiem vārdiem, Portugāle pašlaik nevar slēgt starptautiskus nolīgumus, lai paātrinātu tiesu iestāžu sadarbību, tostarp par jautājumiem, kas attiecas uz laulības šķiršanu un laulības atzīšanu par spēkā neesošu, jo tiek uzskatīts, ka Kopiena ir daļēji ieguvusi ekskluzīvu kompetenci šajās jomās. Šis priekšlikums ļauj Komisijai atļaut šādu nolīgumu slēgšanu, ja Kopiena pati nav paredzējusi slēgt vai nav noslēgusi nolīgumu par to pašu jautājumu ar trešo valsti. Es uzskatu, ka ir ļoti svarīgi, lai sarunas par šo regulu tiktu pabeigtas pēc iespējas ātrāk, jo tas ir ne vien Portugāles pilsoņu, bet arī visas pārējās Eiropas pilsoņu interesēs.

 
  
  

- Ziņojums: Ruth Hieronymi (A6-0260/2009)

 
  
MPphoto
 
 

  Marie-Hélène Descamps (PPE-DE), rakstiski. (FR) Attiecībām, kas izveidojušās starp ES dalībvalstu un trešo valstu audiovizuālajām nozarēm, ir jāturpinās, un tās ir jāstiprina ne vien profesionāļu, bet arī patērētāju interesēs. Audiovizuālās sadarbības programma MEDIA Mundus, ko šodien pieņēma Eiropas Parlaments un ko es atbalstu, atbilst šim mērķim.

Tā patiešām nodrošina atbilstošu pamatu, ar ko uzlabot audiovizuālo darbu konkurētspēju un starptautisku izplatīšanu visā pasaulē. Šai programmai, ko ierosināja Eiropas Parlaments, ir arī jāpalīdz veicināt kultūras dažādību, vienlaikus radot reālu pievienoto vērtību pasākumiem, ko šajā jomā jau veic Savienība un dalībvalstis.

Pateicoties mūsu referenta centieniem panākt vienošanos pirmajā lasījumā, drīz jāparādās jaunām komerciālām iespējām, kas audiovizuālās jomas profesionāļiem ļaus veidot ilgtermiņa darba attiecības ar saviem partneriem no trešām valstīm.

 
  
  

- Ziņojums: Paolo Costa (A6-0274/2009)

 
  
MPphoto
 
 

  Jim Higgins (PPE-DE), rakstiski. − Es nobalsoju pret Costa kunga ziņojumu par lidostu nišām, lai uzvērtu to, ka nav veikta nekāda apspriešanās ar lidostu iestādēm un ka nav notikušas debates ar EP deputātiem, kā arī šī tiesību akta sasteigto raksturu. Šis pasākums tikai saasinās problēmas aviācijas nozarē.

 
  
  

- Ziņojums: Gérard Deprez (A6-0265/2009)

 
  
MPphoto
 
 

  Edite Estrela (PSE), rakstiski. (PT) Es nobalsoju par Deprez kunga ziņojumu. Ar šo regulu tiek izveidota procedūra sarunu risināšanai un divpusēju nolīgumu slēgšanai starp dalībvalstīm un trešām valstīm. Es uzskatu, ka ir ļoti svarīgi izveidot procedūru, kas dalībvalstīm ļautu veikt sarunas par starptautiskiem nolīgumiem gadījumos, kad Kopiena ir nolēmusi neizmantot savu kompetenci.

Piemēram, Portugāle pašlaik nevar slēgt starptautiskus nolīgumus, lai paātrinātu tiesu iestāžu sadarbību, tostarp par jautājumiem, kas attiecas uz vecāku atbildību, uzturēšanas pienākumiem un laulības šķiršanu, jo tiek uzskatīts, ka Kopiena ir daļēji ieguvusi ekskluzīvu kompetenci šajās jomās. Šis priekšlikums ļauj Komisijai dot atļauju slēgt šādus nolīgumus.

Ņemot vērā ciešās saiknes, kas Portugālei ir ar noteiktām valstīm, jo īpaši ar Portugāļu valodas valstu kopienu, un lielo skaitu Portugāles izcelsmes migrantu dažādās valstīs, ģimenes tiesību jomā ir ļoti svarīgi, lai Portugāle varētu paātrināt Portugāles pilsoņu tiesību atzīšanu šajās valstīs, slēdzot vai pārskatot divpusējus nolīgumus. Lai gan es kā piemēru esmu minējusi Portugāli, es uzskatu, ka visiem ES pilsoņiem ir svarīgi, lai sarunas par šo regulu tiktu pabeigtas pēc iespējas ātrāk.

 
  
  

- Ziņojumi: Tadeusz Zwiefka (A6-0270/2009) un Gérard Deprez (A6-0265/2009)

 
  
MPphoto
 
 

  Nils Lundgren (IND/DEM), rakstiski. (SV) EK Tiesa ir noteikusi, ka Kopienai ir ekskluzīvas tiesības konkrētās jomās slēgt starptautiskos nolīgumus ar trešām valstīm. Tie paši noteikumi paredz, ka atsevišķas dalībvalstis, kas iepriekš noslēgušas divpusējus nolīgumus ar trešām valstīm vai kas vēlas tā darīt nākotnē, to nedrīkst darīt, jo tiek uzskatīts, ka tas ir pretrunā EK līgumam. Tomēr izņēmuma gadījumos ES var dalībvalstij atļaut slēgt divpusējus nolīgumus: ja Kopienai nav intereses par nolīgumiem ar attiecīgo trešo valsti, ja atsevišķā dalībvalsts ir sevišķi ieinteresēta noslēgt nolīgumu un nolīgums nerada negatīvas sekas attiecībā uz Kopienas tiesībām.

Jūnija saraksts veicina iekšējā tirgus izveidi un atbalsta darbu saistībā ar risinājumu meklēšanu ES līmenī vides problēmām, ar kurām saskaras Eiropa. Šajās jomās mēs pieņemam noteiktu supranacionālisma pakāpi. Tomēr mēs esam pret iepriekš minētajiem supranacionālajiem pasākumiem. Protams, atsevišķām dalībvalstīm jābūt tiesībām slēgt divpusējus juridiskos līgumus ar trešām valstīm, ja tās uzskata, ka šādi nolīgumi tām ir izdevīgāki nekā tie, kas pastāv ES līmenī! Lai gan nav šaubu, ka ir labi, ka neliela pašnoteikšanās pakāpe pašlaik tiek piedāvāta ar sarunu procedūras ieviešanu, tas tomēr ir mazs atvieglojums un nemaina skaidro — pat ja ne nepārprotami izteikto — mērķi izveidot ES valsti.

Es tādēļ nobalsoju pret šo ziņojumu.

 
  
  

- Rezolūcijas priekšlikums B6-0261/2009 (Moldova)

 
  
MPphoto
 
 

  Erik Meijer (GUE/NGL), rakstiski. (NL) Attiecībā uz nesenajiem protestiem pret Moldovas vēlēšanu rezultātiem mana grupa ir iesniegusi atsevišķu rezolūciju, kas atšķiras no četru grupu panāktā kompromisa. Starp abām rezolūcijām nav nekādu atšķirību attiecībā uz mūsu aicinājumiem sarīkot brīvas un taisnīgas vēlēšanas, taču tās atšķiras attiecībā uz valdības un Moldovas vairākuma partijas novērtējumu.

Mana grupa uzskata, ka protestus rīkoja nedemokrātiski spēki, kas vēlas apstrīdēt atkārtotu balsojumu par komunistisko partiju, par kuru nobalsojusi puse no vēlētājiem. Turklāt tiek pieņemts, ka protestus organizēja Moldovas kaimiņvalsts Rumānija, kas vēlas Moldovu anektēt. Ņemot to vērā, mana grupa balsos pret kopīgo rezolūciju. Tomēr es personīgi balsošu par to.

Ir daudz Moldovas pilsoņi, kas lūguši Rumānijas pilsonību. Mūsu politiskie kontakti ar partiju, kas pašlaik ir pie varas Moldovā, nedrīkst mums liegt respektēt lielas Moldovas iedzīvotāju daļas vēlmi pievienoties Rumānijai. Šo vēlmi ir stimulējis tas, ka sabiedriskā doma vairākās dalībvalstīs neatbalsta turpmāku paplašināšanos. Tādēļ pievienošanās Rumānijai būtu vienīgais veids, kā Moldovas iedzīvotāji varētu ienākt Eiropas Savienībā.

 
  
MPphoto
 
 

  Czesław Adam Siekierski (PPE-DE), rakstiski. – (PL) Moldova piedzīvo lielas politiskās un ekonomiskās grūtības. Dramatiskie notikumi, kas 5., 7. un 8. aprīlī pēc vēlēšanām risinājās Kišiņevas ielās, liecina, ka sabiedrība un jo īpaši jaunieši vēlas izmaiņas un ātru pievienošanos Eiropas Savienībai. Komunisti bloķē svarīgas reformas un veic sarunas ar Krieviju, lai gan oficiāli tie atbalsta tuvināšanos Eiropas struktūrām.

Mums šajā ziņā būtu jāpalīdz Moldovai. Lielāka Es iesaistīšanās Moldovas valdībai un tautai dos lielāku drošību par to, ka ES un dalības iespēja ir reāla.

Valdībai ir jāveic ievērojamas reformas, lai nodrošinātu normālu politisko un ekonomisko attīstību, — reformas, kas ļaus ieviest tirgus ekonomiku, īstenot pilsoniskās dzīves demokratizāciju un nodrošināt pilsoņu tiesību ievērošanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Silvia-Adriana Ţicău (PSE), rakstiski. (RO) Es nobalsoju par Eiropas Parlamenta rezolūciju par stāvokli Moldovas Republikā. Es domāju, ka ir ārkārtīgi svarīgi, ka visas politiskās grupas šim tematam veltīja noteiktu uzmanību un atbilstošu atbalstu.

Kā Eiropas Parlamenta Sociālistu grupas loceklis es atbalstu to, ka Eiropas Savienība turpina sniegt Moldovas Republikai visu atbalstu, kas vajadzīgs, lai tā īstenotu savu Eiropas likteni — atbilstoši tās tautas cerībām. Ir svarīgi, lai Moldovas Republika attīstītos ekonomiski un nodrošinātu saviem pilsoņiem vislabākos iespējamos dzīves apstākļus un iespējas īstenot savu potenciālu. Es uzskatu, ka Rumānijai kā Eiropas Savienības dalībvalstij, kas robežojas ar Moldovas Republiku, saskaņā ar nolīgumu par sadarbības, labu kaimiņattiecību un savstarpējas cieņas veicināšanu ir jāsekmē šīs valsts ekonomiskā un sociālā attīstība.

 
  
  

- Ziņojums: Raimon Obiols i Germà (A6-0264/2009)

 
  
MPphoto
 
 

  Martin Callanan (PPE-DE), rakstiski. − Viens no ES pozitīvajiem aspektiem ir veids, kādā tā cenšas visā pasaulē izplatīt demokrātijas, cilvēktiesību un labas pārvaldības vērtības, veidojot savas attiecības ar trešām valstīm. Tomēr tas ir ļoti ironiski, ka ES pievērš tik lielu uzmanību demokrātijai visur citur, bet vienlaikus ignorē demokrātiju pašā Eiropas Savienībā, kā liecina reakcija uz to, ka Īrija noraidīja Lisabonas Līgumu.

Es vēlos pievērst uzmanību divām pasaules daļām: pirmkārt, Centrālajai Āzijai. Lai gan es atzīstu šī reģiona stratēģisko svarīgumu Eiropas Savienībai, es uzskatu, ka, lai ES turpinātu savu iesaistīšanos, Centrālajā Āzijā ir nepieciešams progress cilvēktiesību un demokratizācijas jomā.

Otrkārt, es vēlos cilvēktiesību situāciju Ķīnas autoritārajā komunistu diktatūrā salīdzināt ar stingro un brīvo Taivānas demokrātiju. Taivānā pastāv ārkārtīgi augsti cilvēktiesību standarti Austrumu Āzijā, un tā var kalpot par piemēru Ķīnai attiecībā uz to, ko sabiedrības var sasniegt, ja pieņem drosmīgo lēmumu kļūt patiesi brīvām.

 
  
MPphoto
 
 

  Avril Doyle (PPE-DE), rakstiski. − Šajā ziņojumā par 2008. gada ziņojumu par cilvēktiesībām pasaulē tiek novērtēts cilvēktiesību darbību stāvoklis visā pasaulē un tiek aicināts veikt uzlabojumus dažās svarīgākajās jomās.

Runājot par Grozījumu Nr. 2, lai gan es pilnībā nepiekrītu minētajai Pāvesta Benedikta nostājai attiecībā uz prezervatīvu profilaktisku izmantošanu, lai ierobežotu HIV/AIDS izplatīšanos, es šo grozījumu nevarēju atbalstīt, jo tas nebija pienācīgi un pareizi izstrādāts.

 
  
MPphoto
 
 

  Edite Estrela (PSE), rakstiski. (PT) Es nobalsoju par 2008. gada ziņojumu par cilvēktiesībām pasaulē . Šim ziņojumam būtībā ir divi mērķi. Pirmkārt, tas ir paredzēts, lai sniegtu dokumentāru pamatu, kas ļautu apzināt, apspriest un novērtēt gada laikā īstenotos pasākumus un veikt uzlabojumus, labojumus un paplašināšanu attiecībā uz turpmākajām darbībām. Otrkārt, tas ir paredzēts, lai pēc iespējas lielāku auditoriju informētu par ES pasākumiem cilvēktiesību veicināšanai visā pasaulē.

Es uzskatu, ka ir ļoti svarīgi, lai būtu debates, kurās noteiktu prioritātes, noteiktu jautājumus, kuriem nepieciešama rīcība ES līmenī, un, īstenojot periodisku novērtējumu, uzturētu sarakstu ar situācijām, kurām nepieciešama sevišķa modrība.

Šajā ziņojumā ir aplūkots arī sieviešu tiesību jautājums, un tas liecina, ka pastāv plaisa, kas ES konkrētās rīcības un politikas izstrādē jānovērš par labu sieviešu cilvēktiesībām.

 
  
MPphoto
 
 

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL), rakstiski. (PT) Pietiek tikai paskatīties uz rezolūcijas saturu attiecībā uz stāvokli Palestīnā, lai saprastu, cik lielā mērā tā ir nepieņemams liekulības un cinisma pasākums no Parlamenta vairākuma puses attiecībā uz cilvēktiesībām (pasaulē).

Rezolūcijā nav neviena vārda, ar ko tiktu nosodīta Izraēlas nežēlīgā agresija pret Palestīnas tautu, kura nav ne ar ko attaisnojama. Rezolūcijā tiek attaisnots barbarisms, kas tika vērsts pret Palestīnas iedzīvotājiem Gazas joslā — kuru atmaskoja un nosodīja ANO Cilvēktiesību padomes rezolūcijā —, un nav neviena vārda par solidaritāti ar Palestīnas tautu, kas kļuvusi par upuri visbrutālākajiem cilvēktiesību pārkāpumiem, kurus pastrādājusi Izraēlas armija un Izraēlas valsts terorisms.

To rezolūcijas aspektu dēļ, kuriem mēs varam piekrist, nevar aizmirst to, ka šī EP ikgadējā iniciatīva nav nekas vairāk kā nodevīga manipulācija ar cilvēktiesībām un to nepieņemama izmantošana par ieroci, ar kuru ES spēcīgākās valstis (un to lielās ekonomiskās un finanšu grupas) traucē tautām, kuras pieprasa savu neatkarību un tiesības.

Mēs vēlreiz sakām: jūs varat rēķināties ar mums attiecībā uz cilvēktiesību aizsardzību, bet jūs nevar cerēt, ka mēs piedalīsimies liekulības pasākumos.

 
  
MPphoto
 
 

  Filip Kaczmarek (PPE-DE), rakstiski. (PL) Es nobalsoju par Obiols i Germà ziņojumu par cilvēktiesībām pasaulē 2008. gadā un Eiropas Savienības politiku šajā jomā. Es nobalsoju par, tādēļ ka bija noraidīts skandalozais grozījums, ar kuru tika uzbrukts Pāvestam Benediktam XVI. Ja Pāvests būtu jāuzskata par draudu cilvēktiesībām, tas nozīmētu, ka pasaule apgriezusies ar kājām gaisā. Es nesaprotu šī grozījuma autorus.

Tomēr pasaulē ir ļoti daudz cilvēktiesību pārkāpumu gadījumu. Tiem ir nepieciešama mūsu iesaistīšanās, nosodījums un rīcība. Katoļu baznīca un daudzas citas konfesijas ir mūsu sabiedrotie cīņā par to, lai nodrošinātu cilvēka cieņas respektēšanu. Uzbrukumi Pāvestam liecina tikai par pirmsvēlēšanu cinismu un kaitīgu radikālismu. Jāizsaka nožēla, ka šī parlamentārā sasaukuma beigās EP deputāti ir tikuši iesaistīti šādā apkaunojošā lietā.

 
  
MPphoto
 
 

  Nils Lundgren (IND/DEM), rakstiski. (SV) Neatkarīga ārpolitika ir nepieciešama valsts suverenitātes saglabāšanai. Katras dalībvalsts ārējām attiecībām ir jābūt pakļautām demokrātiskai kontrolei. ES nedrīkst īstenot kopīgu ārpolitiku, jo šāds pavērsiens radītu risku, ka cilvēkiem tiktu atņemta iespēja ievēlētos politiķus saukt pie atbildības par viņu rīcību attiecībās ar ārvalstīm.

Šajā ziņojumā ir iekļauti vairāki svarīgi paziņojumi, ar kuriem tiek izteikts atbalsts konkrētiem cilvēktiesību aspektiem. Protams, es par tiem esmu balsojis. Tomēr kopumā ziņojums ir līdzeklis ES pozīcijas stiprināšanai ārpolitikas jomā.

Tādēļ pēdējā balsojumā es nobalsoju pret šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Søren Bo Søndergaard (GUE/NGL), rakstiski. (DA) Es atzīstu to, ka rezolūcijai ir svarīgs mērķis uzlabot cilvēktiesību situāciju vairākās mazāk aizsargātās valstīs. Es piekrītu vēlmei panākt nāves soda atcelšanu un uzlabot darba apstākļus cilvēktiesību aktīvistiem un NVO. Vienlaikus es piekrītu, ka jānosaka cilvēktiesību prasības valstīs, ar kurām ES sadarbojas.

Tomēr es nevaru balsot par šo rezolūciju, jo esmu pilnībā pret to, ka tiek minēta Lisabonas Līguma aizkavētā ratifikācija, kas ir apvainojums Īrijas iedzīvotājiem, kuri noraidīja minēto līgumu. Turklāt es esmu pret mērķi izveidot kopīgas struktūras un personālu patiesu ES vēstniecību izveidei. Es uzskatu, ka ES šajā jomā nav kompetences un ka šādai kompetencei nav arī jābūt.

 
  
MPphoto
 
 

  Charles Tannock (PPE-DE), rakstiski. − Es nepiekrītu Grozījumam Nr. 2, kurā Romas Katoļu baznīca un tās līderis Pāvests Benedikts kritizēti par to uzskatiem par prezervatīvu lietošanu, bet Parlaments rīkojās saprātīgi un šo grozījumu noraidīja. Nav skaidru pierādījumu, ka prezervatīvu lietošanas veicināšana patiešām ierobežotu inficēšanos ar AIDS.

Pāvestam Benediktam ir tiesības uz savu viedokli kā uz savām cilvēktiesībām neatkarīgi no tā, vai citi šim viedoklim piekrīt. Es šaubos, ka šajā ziņojumā kāds būtu uzdrīkstējies tieši tikpat naidīgā veidā kritizēt kādas citas lielākās pasaules reliģijas līderi. Romas Katoļu baznīcas uzdevums ir vadīt ticīgos, nevis būt vadītai. Mums būtu vairāk jāciena baznīca un reliģija, kuru vērtības ir Savienības pamatā.

Konservatīvie EP deputāti no Apvienotās Karalistes atbalsta augstus cilvēktiesību standartus pasaulē, taču kopumā atturējās no balsošanas par šo ziņojumu galīgajā balsojumā, jo tajā bija iekļauti tādi jautājumi kā „reproduktīvās tiesības”, kas faktiski nozīmē abortu, un nāves sods, kā arī tika aizstāvētas tādas politikas jomas kā Starptautiskā Krimināltiesa un Lisabonas Līgums, kas ir pretrunā mūsu partijas nostājai.

 
  
MPphoto
 
 

  Geoffrey Van Orden (PPE-DE), rakstiski. − Es esmu vislielākais patiesu cilvēktiesību aizstāvis un tāpēc daudzi no šī ziņojuma aspektiem man nerada nekādas problēmas. Es pats biju personīgi atbildīgs par tā punkta iekļaušanu, kurā Padome un dalībvalstis tiek aicinātas efektīvāk rīkoties attiecībā uz cilvēktiesību katastrofu, ko Zimbabvē izraisījis Mugabes režīms.

Tomēr ziņojumā tiek konsekventi un nepamatoti runāts par ES, it kā tā būtu suverēna valsts, — gan es, gan citi deputāti nesekmīgi mēģinājām panākt, lai šādas atsauces tiktu svītrotas komitejas stadijā. Doma, ka atsevišķām dalībvalstīm savas nacionālās prerogatīvas cilvēktiesību jomā jānodod Eiropas Savienībai — vai nu Apvienoto Nāciju forumā vai kaut kur citur —, ir pilnīgi nepieņemama. Es iebilstu arī pret nepamatotām atsaucēm uz Lisabonas Līgumu, kam konservatīvie un daudzi citi vienmēr ir bijuši pret. Es tādēļ atturējos no pēdējā balsojuma par šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Anna Záborská (PPE-DE), rakstiski. (SK) Ziņojuma 84. un 96. punktā tiek aplūkota cilvēktiesību situācija Kubā. Jāsaka, ka, neraugoties uz starptautisko spiedienu, pat 2008. gadā ir turpinājusies sistemātiska iebaidīšana, pratināšana un dažādas vardarbības formas pret grupu „Sievietes baltā”. Pirms vairākām nedēļām pastāvošais režīms visādos veidos mēģināja nepieļaut, ka viņas rīko klusējošu protestu viņu vīru ieslodzīšanas sestajā gadskārtā. Lai izrādītu atbalstu, 2009. gada 28. aprīlī Bratislavā tika rīkots gājiens, lai paustu solidaritāti ar „Sievietēm baltā” un viņu vīriem. No 75 aktīvistiem, kurus ieslodzīja pirms sešiem gadiem un kuru prasības atbalsta dažādas organizācijas, tostarp arī ES, 54 joprojām atrodas nebrīvē. Tikai tad, ja sekosim līdzi viņu liktenim, mums izdosies panākt, ka viņi tiek ārā no cietuma, pirms pilnībā tiek sagrauta viņu veselība. Neaizmirsīsim, ka drīz atzīmēsim 20. gadskārtu, kopš Centrālās un Austrumu Eiropas valstīs sabruka komunisms. Tas, ko mēs tagad varam izdarīt Kubas ieslodzīto un viņu sievu labā, ir ziņojuma tekstā saglabāt punktus par cilvēktiesību pārkāpumiem Kubā.

Domāju, ka man jāpiemin arī Grozījums Nr. 2, kurā tiek asi kritizēts Pāvests Benedikts XVI. Šajā grozījumā tiek apmelots Katoļu baznīcas galva. Turklāt šajā grozījumā viņa paziņojumi tiek pielīdzināti noziegumiem, kas tiek pastrādāti valstīs, kur izmanto nāves sodu, kur cilvēki tiek spīdzināti un nogalināti par to, ka izteikuši savu viedokli, un kur netiek ievērotas pašas galvenās cilvēktiesības. Ierosinu šo grozījumu noraidīt.

 
  
  

- Ziņojums: Maria Grazia Pagano (A6-0262/2009)

 
  
MPphoto
 
 

  Philip Bradbourn (PPE-DE), rakstiski. − Apvienotās Karalistes konservatīvie uzskata, ka, lai gan pārrobežu sadarbība krimināltiesiskuma jomā ir svarīga, ziņojumā tiek mēģināts izveidot kopēju tiesiskuma telpu ES līmenī, kas varētu būtiski kaitēt to valstu tradīcijām, kuru tiesību sistēmas pamatā ir anglosakšu tiesības. Tādēļ mēs šo priekšlikumu nevaram atbalstīt.

 
  
MPphoto
 
 

  Martin Callanan (PPE-DE), rakstiski. − Krimināltiesības pamatoti ir ES dalībvalstu kompetencē. Es varu piekrist, ka dalībvalstīm ir jāsadarbojas pārrobežu lietās, kas saistītas ar krimināltiesībām, taču es nepiekrītu ES krimināltiesiskuma telpas izveidei. Paplašinot tā saucamo ES „kompetenci”, lai ietvertu arī krimināltiesības, būtu nepamatota un nepieņemama iejaukšanās Apvienotās Karalistes suverenitātē. Cilvēki no mana Anglijas ziemeļaustrumu reģiona vēlas, lai krimināltiesības pieņemtu Apvienotās Karalistes parlamenta deputāti, kurus var saukt pie atbildības, un lai tās piemērotu Apvienotās Karalistes tiesneši.

Tas, ka ES cenšas paplašināt savas pilnvaras, iekļaujot jomas, kas līdz šim bija rezervētas tikai dalībvalstīm, parāda ES patieso mērķi: izveidot federālu supervalsti. Cilvēki manā reģionā nevēlas to piedzīvot. Viņi noraida vispārpieņemto domu par arvien ciešāku savienību un vēlas brīvāku, elastīgāku starpvaldību sadarbības sistēmu. Es ceru, ka jaunā grupa, kurai Apvienotās Karalistes konservatīvie piederēs nākamajā parlamenta sastāvā, spēs panākt to, ko lielākā daļa Apvienotās Karalistes pilsoņi vēlas no Eiropas.

 
  
MPphoto
 
 

  Carl Lang (NI), rakstiski. (FR) Izliekoties, ka vēlas cīnīties pret mafijas organizācijām un organizēto noziedzību kopumā, Briseles eirokrāti vēlas vēl vairāk uzspiest savus federālistu uzskatus, kas iznīcina nācijas, tautas un identitātes.

Lai gan visi zina, ka katrai ES dalībvalstij it pašai savi likumi, juridiskās tradīcijas un kodeksi, tagad runa ir par vēl vienu šo fanātisko eirofederālistu uzbrukumu, kas izpaužas kā vēlme izveidot „Eiropas tiesvedības kultūru”.

Lai izveidotu šo kultūru, ir jāizveido turpmāk minētais: Eiropas Juridisko skolu, Eiropas tiesību akadēmiju tiesnešiem, prokuroriem, advokātiem un visiem citiem, kas iesaistīti tiesvedībā.

Bet kā ar valstu juridiskajām skolām? Kā ar nenovēršamajām atšķirībām starp tiesību aktiem, kuru pamatā ir anglosakšu tiesību sistēma, un tiem, kuru pamatā ir rakstītās tiesības?

Protams, uz to netiek dota nekāda atbilde.

Praksē tas nozīmēs, ka šīs piespiedu saskaņošanas dēļ, proti, regresīvas saskaņošanas dēļ, izzudīs dalībvalstīs izzudīs veselas tiesu un krimināltiesību sistēmas.

Eiropas vārdotāju mācekļi nav sapratuši vienu lietu — tikai nācijvalstis, Eiropas galvenās sastāvdaļas, spēs to bagātināt un tai atdot vietu, kas tai pienākas pasaulē.

Eiropu nedrīkst veidot uz tautu un to cilvēku rēķina.

 
  
  

- Ziņojums: Jean-Luc Dehaene (A6-0142/2009)

 
  
MPphoto
 
 

  Jan Andersson, Göran Färm, Inger Segelström un Åsa Westlund (PSE), rakstiski. (SV) Parlaments šodien nobalsoja par ziņojumu par Lisabonas Līguma ietekmi uz Eiropas Savienības iestāžu līdzsvara izveidi. Ziņojumā tiek ierosināts papildu deputātu vietas, ko Zviedrijai un citām dalībvalstīm piešķirs, ja Lisabonas Līgums stāsies spēkā, ievēlēt jau nākamajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās un pēc tam piešķirt viņiem novērotāja statusu Parlamentā. Ziņojumā tiek arī ierosināts jaunā Komisijas priekšsēdētāja iecelšanu veikt saskaņā ar Lisabonas Līgumu. Tas nozīmē, ka priekšsēdētāja izvēlei jāatspoguļo politiskais vairākums Eiropas Parlamentā un ka pirms kandidāta izraudzīšanas jānotiek diskusijām starp Padomi un politiskajām grupām Parlamentā.

Mēs nolēmām nobalsot par šo ziņojumu, jo Eiropas Parlamentam ir jāsagatavojas tam, lai tas spētu ieviest izmaiņas, kas notikts attiecībā uz tā darbu, ja stāsies spēkā Lisabonas Līgums. Tomēr mūsu balsojumus nedrīkst nekādā gadījumā uzskatīt par kaut ko tādu, kas apsteigtu dalībvalstu ratifikācijas procesus. Mēs pilnībā respektējam katras dalībvalsts tiesības pašai lemt, vai ratificēt Lisabonas līgumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Edite Estrela (PSE), rakstiski. (PT) Es nobalsoja par ziņojumu par Lisabonas Līguma ietekmi uz Eiropas Savienības iestāžu līdzsvara izveidi. Šajā ziņojumā tiek aplūkota Lisabonas Līguma ietekme uz ES iestāžu līdzsvara attīstību. Tajā tiek uzsvērts, ka ir svarīgi īstenot jaunos noteikumus un iecelt pirmās amatpersonas.

Tā kā līdz 2009. gada beigām varētu stāties spēkā Lisabonas Līgums, ir nepieciešama politiska vienošanās starp Padomi un Eiropas Parlamentu, lai nodrošinātu, ka nākamā Komisijas priekšsēdētāja izraudzīšanas un nākamās Komisijas sastāva iecelšanas procedūra jebkurā gadījumā atbilstu to jauno pilnvaru būtībai, kas ar Lisabonas Līgumu šajā jomā piešķirtas Eiropas Parlamentam.

Tādēļ ziņojumā tiek izklāstīti vairāki ieteikumi, kas paredzēti iestāžu līdzsvara attīstībai, un tiek uzsvērts, ka Lisabonas Līgums stiprina Eiropas iestādes tā kompetences jomā.

 
  
MPphoto
 
 

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL), rakstiski. (PT) Šīs rezolūcija ir daļa no piecu rezolūciju paketes, ko šodien pieņēma Parlamenta vairākums un kas ārkārtīgi nepārprotami parāda necienīgo izturēšanos pret demokrātiski un suverēni pausto Francijas, Nīderlandes un Īrijas tautu gribu, kas noraidīja Eiropas Konstitūciju un tās „dvīņu brāli” — tā saukto Lisabonas Līgumu. Tā ir arī daļa no daudzām iniciatīvām, kuru mērķis ir uzspiest šo nepieņemamo Līguma projektu.

Tā vietā, lai beidzot reizi pa visām reizēm Lisabonas Līgumu apraktu, EP atkal pieņem rezolūciju, kurā tiek slavināts antidemokrātiskais Eiropas Savienības iestāžu līdzsvars, slēpjot to, ka, nerunājot par daudziem citiem piemēriem, ar to:

- Portugāles tautas suverēnās tiesības tiek nodotas ES supranacionālajām iestādēm, kurās dominē lielvaras, — kā piemēru var minēt jūras bioloģisko resursu pārvaldību mūsu ekskluzīvajā ekonomikas zonā;

- tiek paplašināta vairākuma principa piemērošana lēmumu pieņemšanā, kas pastiprinās lielvaru dominēšanu un Portugālei atņems veto tiesības attiecībā uz lēmumiem, kas ir pretrunā tās nacionālajām interesēm;

- valstu demokrātiskajām iestādēm (vienīgajām, kas tiek izveidotas atbilstoši tautas demokrātiskajai gribai) tiek vēl vairāk atņemta vara, — kā piemēru var minēt pilnvaru pārņemšana no dalībvalstu parlamentiem, kas zaudē tiesības pieņemt lēmumus svarīgās jomās un kas kļūst par noteikta veida konsultatīvām struktūrām bez veto tiesībām attiecībā uz Kopienas lēmumiem, kuri ir pretrunā nacionālajām interesēm.

 
  
MPphoto
 
 

  Nils Lundgren (IND/DEM), rakstiski. (SV) Lisabonas Līgumu, kas 96 % apmērā ir identisks Konstitucionālā līguma projektam, noraidīja referendumā Īrijā. Pirms tam Konstitucionālo līgumu noraidīja referendumos Francijā un Nīderlandē.

Šī Parlamenta vairākums atsakās atzīt šos politiskos zaudējumus. Tas ir šausmīgs noziegums pret demokrātijas principiem un tikpat šausminošs piemērs varas augstprātībai, kas raksturo sadarbību Eiropas Savienībā.

Ir vērts pieminēt, ka Dehaene kunga ziņojuma 4. punktā ir teikts (citāts): „atzinīgi vērtē to, ka Lisabonas līgums paredz, ka Eiropadome var vienprātīgi un ar Eiropas Parlamenta piekrišanu paplašināt kvalificēta balsu vairākuma lēmumu pieņemšanas procedūras darbības jomu, ja vien dalībvalstu parlamenti pret to neiebilst, kā arī piemērot parasto likumdošanas procedūru jomās, uz kurām tā līdz šim neattiecās”.

Neraugoties uz to, ka nav šaubu par to, ka vēlētāji daudzās dalībvalstīs ir skeptiski par Savienības pieaugošo supranacionālo raksturu, Eiropas Parlamenta federālistu vairākums runā par to, ka Lisabonas Līgums ļaus vēl vairāk nostiprināt Savienības supranacionālo raksturu un nodos Eiropas Savienībai vēl vairāk pilnvaru bez nepieciešamības vienoties par jaunu līgumu.

Es nobalsoju pret šo ziņojumu.

 
  
  

- Ziņojums: Elmar Brok (A6-0133/2009)

 
  
MPphoto
 
 

  Jan Andersson, Göran Färm, Inger Segelström un Åsa Westlund (PSE), rakstiski. (SV) Parlaments šodien nobalsoja par ziņojumu par Eiropas Parlamenta un dalībvalstu parlamentu attiecību veicināšanu saskaņā ar Lisabonas līgumu. Ziņojumā tiek atzinīgi vērtētas jaunās pilnvaras, ko dalībvalstu parlamentiem piešķirs Lisabonas Līgums. Tajā tiek aplūkotas arī iespējas turpmākai attiecību veicināšanai starp Eiropas Parlamentu un dalībvalstu parlamentiem.

Mēs nolēmām nobalsot par šo ziņojumu, jo Eiropas Parlamentam ir jāsagatavojas tam, lai tas spētu ieviest izmaiņas, kas notikts attiecībā uz tā darbu, ja stāsies spēkā Lisabonas Līgums. Tomēr mūsu balsojumus nedrīkst nekādā gadījumā uzskatīt par kaut ko tādu, kas apsteigtu dalībvalstu ratifikācijas procesus. Mēs pilnībā respektējam katras dalībvalsts tiesības pašai lemt, vai ratificēt Lisabonas līgumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Edite Estrela (PSE), rakstiski. (PT) Es nobalsoju par Brok kunga ziņojumu. Šajā ziņojumā tiek atzinīgi vērtētas jaunās pilnvaras, ko Lisabonas Līgums piešķir dalībvalstu parlamentiem, un tiek aplūkotas iespējas turpmākai sadarbībai starp dalībvalstu parlamentiem un Eiropas Parlamentu.

Lisabonas Līguma pieņemšana Čehijā ir uzskatāma par svarīgu soli ceļā uz tā ātru stāšanos spēkā. Šajā ziņojumā tiek parādīts tas, cik svarīgs Eiropas Savienībai ir jaunais Līgums.

 
  
MPphoto
 
 

  Bruno Gollnisch (NI), rakstiski. (FR) Mēs nobalsojām pret šo ziņojumu, jo tam, pirmkārt, trūkst jēgas: Lisabonas Līgums nepastāv — to noraidīja trijos referendumos.

Otrkārt, mēs nobalsojām pret to tādēļ, ka tajā tiek ieteikts dalībvalstu parlamentus subordinēt Eiropas Parlamentam, kurš, būdams drošs par spēku, ko tam dod tā pārākums, savā neizturamajā augstprātībā sniegtu atbalstu dalībvalstu parlamentiem, kurus pēc tā domām veido mietpilsoņi un idioti un kuri varētu pārskatīt Eiropas tiesību aktu tekstus. Vai tas ir atbalsts vai spiediens? Tas pats sevi uzaicinātu piedalīties dalībvalstu parlamentu plenārsēdēs, tas rīkotos kā padomdevējs, tas ietekmētu to, kā parlamenti transponē tekstus, lai veicinātu vienotību, tas iesaistītos, lai nodrošinātu, ka tiek apspriesti aizsardzības budžeti … vai tas arī tiem diktētu to, kādā veidā tiem jākontrolē valdības un to rīcība Padomē?

Visbeidzot, mēs pret to nobalsojām tādēļ, ka tā pamatā ir dubulta liekulība: viss, ko dalībvalstu parlamenti ir ieguvuši, ir grūti īstenojamas un tādēļ neefektīvas tiesības uzraudzīt subsidiaritātes principa ievērošanu — šis princips ir ilūzija, jo ir nostiprinātas daudzas it kā ekskluzīvas ES kompetences jomas un Līgumos paredzētā subsidiaritātes definīcija faktiski veicina Briseles pilnvaras.

 
  
MPphoto
 
 

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL), rakstiski. (PT) Šīs rezolūcija ir daļa no piecu rezolūciju paketes, ko šodien pieņēma Parlamenta vairākums un kas ārkārtīgi nepārprotami parāda necienīgo izturēšanos pret demokrātiski un suverēni pausto Francijas, Nīderlandes un Īrijas tautu gribu, kas noraidīja Eiropas Konstitūciju un tās „dvīņu brāli” — tā saukto Lisabonas Līgumu. Tā ir arī daļa no daudzām iniciatīvām, kuru mērķis ir uzspiest šo nepieņemamo Līguma projektu.

Rezolūcija „par Eiropas Parlamenta un dalībvalstu parlamentu attiecību veicināšanu saskaņā ar Lisabonas līgumu” ir viens no galvenajiem maldināšanas piemēriem.

EP atzinīgi vērtē „dalībvalstu parlamentu pienākumus un tiesības, kas tiem piešķirtas saskaņā ar Lisabonas līgumu ..., kurš veicina šo parlamentu lomu Eiropas Savienības politiskajos procesos”. Būtu smieklīgi, ja tas viss nebūtu nopietni. EP slēpj to, ka, ciktāl runa ir par to, ka it kā tiekot veicināta dalībvalstu loma lēmumu pieņemšanas procesos, faktiski līdz ar Lisabonas Līgumu šie parlamenti zaudē vairāk, nekā tiek (šķietami) iegūst, jo ir jāatceras par to, cik daudz pilnvaru tiek nodotas Eiropas Savienības iestādēm. Pat subsidiaritātes principa ievērošanas (šķietamā) kontrole (attiecībā uz to, kā Kopienas iestādes īsteno pilnvaras, ko dalībvalstu parlamenti pa to laiku nodevuši Eiropas Savienībai) nevienam dalībvalsts parlamentam nedod veto tiesības.

 
  
MPphoto
 
 

  Nils Lundgren (IND/DEM), rakstiski. (SV) Lisabonas Līgumu, kas 96 % apmērā ir identisks Konstitucionālā līguma projektam, noraidīja referendumā Īrijā. Pirms tam Konstitucionālo līgumu noraidīja referendumos Francijā un Nīderlandē.

Šī Parlamenta vairākums atsakās atzīt šos politiskos zaudējumus. Tas ir šausmīgs noziegums pret demokrātijas principiem un tikpat šausminošs piemērs varas augstprātībai, kas raksturo sadarbību Eiropas Savienībā.

Brok kunga ziņojumā tiek slavināts Konvents, kas izstrādāja Konstitucionālā līguma projektu. Šis Konvents ir ticis kritizēts par to, ka tas ir pilnīgi nedemokrātisks un ka to no augšas kontrolēja tā priekšsēdētājs Giscard d’Estaing.

Manuprāt, Brok kunga ziņojumā bija jāsecina, ka tik ilgi, kamēr politiskajās debatēs par pārstāvības demokrātiju galvenā uzmanība tiek pievērsta valstu parlamentu vēlēšanām, tikmēr augstākajām lēmumu pieņemšanas struktūrām Eiropas Savienībā jābūt valstu parlamentiem, nevis Eiropas Parlamentam.

Es nobalsoju pret šo ziņojumu.

 
  
  

- Ziņojums: Sylvia-Yvonne Kaufmann (A6-0043/2009)

 
  
MPphoto
 
 

  Jan Andersson, Göran Färm, Inger Segelström un Åsa Westlund (PSE), rakstiski. (SV) Parlaments šodien nobalsoja par ziņojumu ar prasību Komisijai iesniegt priekšlikumu regulai par pilsoņu iniciatīvas īstenošanu, tiklīdz būs ratificēts Lisabonas Līgums. Pilsoņu iniciatīva nozīmēs, ka viens miljons pilsoņu no samērā liela skaita dalībvalstu varēs izvirzīt iniciatīvu, prasot Komisijai iesniegt normatīvu priekšlikumu. Tas pilsoņiem dos tādas pašas tiesības kā Padomei, proti, prasīt Komisijai nākt klajā ar normatīvajiem priekšlikumiem.

Mēs nolēmām nobalsot par šo ziņojumu, jo Eiropas Parlamentam ir jāsagatavojas tam, lai tas spētu ieviest izmaiņas, kas notikts attiecībā uz tā darbu, ja stāsies spēkā Lisabonas Līgums. Tomēr mūsu balsojumus nedrīkst nekādā gadījumā uzskatīt par kaut ko tādu, kas apsteigtu dalībvalstu ratifikācijas procesus. Mēs pilnībā respektējam katras dalībvalsts tiesības pašai lemt, vai ratificēt Lisabonas līgumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Richard Corbett (PSE), rakstiski. − Es un mani leiboristu kolēģi atbalstam pilsoņu iniciatīvas ieviešanai gadījumā, ja tiks sekmīgi ratificēts Lisabonas Līgums. Tā ļautu stiprināt pilsoņu tiesības piedalīties Eiropas politiskajā procesā un būtu papildu tiesības jau pastāvošajām vērtīgajām tiesībām iesniegt Parlamentam lūgumrakstu.

Tomēr mani satrauc tas, ka Kaufman kundzes priekšlikumi novestu pie tā, ka pilsoņu iniciatīvas procesu apgrūtinātu vai kavētu lielās birokrātiskās prasības (piemēram, ka dalībvalstīm jāpārbauda visi paraksti un ka Komisijai pirms tam jāapstiprina, ka tas ir likumīgi). Lai sekmētu plašāku līdzdalību, mums būtu jāievēro pilsoņu iniciatīvas gars, proti, ka tai jābūt pēc iespējas pieejamākai un vienkārši izmantojamai. Tādēļ mums nebija citas izvēles kā atturēties no balsojuma par šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Edite Estrela (PSE), rakstiski. (PT) Es nobalsoju par ziņojumu par pilsoņu iniciatīvas īstenošanu. Ar Lisabonas Līgumu tiek ieviesta Eiropas pilsoņu iniciatīva jeb, citiem vārdiem, pilsoņu tiesības piedalīties Eiropas likumdošanas procesā. Tas ir pilnīgi jauns instruments, ar ko tiek stiprināta demokrātija un pilsoņu tiesības.

Nav šaubu, ka tas ir viens no veidiem, kādā Eiropas pilsoņus tuvināt Eiropas iestādēm un palielināt viņu informētību par lēmumu pieņemšanas procesu un viņu līdzdalību šajā procesā.

 
  
MPphoto
 
 

  Bruno Gollnisch (NI), rakstiski. (FR) Kaufmann kundzes ziņojuma mērķis ir noteikt veidu, kādā mums jāīsteno „pilsoņu iniciatīva”, kas definēta neveiksmīgā Līguma par Eiropas Savienību, 11. pantā: „Savienības pilsoņi, kuru skaits nav mazāks par vienu miljonu un kas pārstāv ievērojamu dalībvalstu skaitu, var izrādīt iniciatīvu un aicināt Eiropas Komisiju saskaņā ar tās pilnvarām iesniegt atbilstīgu priekšlikumu jautājumos, kuros pēc pilsoņu ieskata Līgumu īstenošanai ir nepieciešams Savienības tiesību akts”.

Ziņojumā tādēļ tiek noteikti precīzi pieņemamības nosacījumi un konkrētas procedūras, ar kurām šādu iniciatīvu izvirzīšana tiek padarīta ārkārtīgi grūta.

Šajā ziņā es vēlētos brīdināt pilsoņus. Šīs jaunās „tiesības” ir ilūzija. Tās paredz tikai vienu: iespēju lūgt Komisiju pieņemt jaunus Eiropas tiesību aktus, nevis atcelt vai grozīt tos, kas jau pastāv, nedz arī mainīt pastāvošās politiskās nostādnes. Turklāt jebkurā gadījumā Komisijai nav pienākuma šīs iniciatīvas uzklausīt.

Ja eirokrāti tiešām vēlas Eiropas pilsoņiem piešķirt noteiktas tiesības, tiem jāsāk ar to, ka tiek ievērotas viņu tiesības, un beidzot jāsaprot, ka „nē” nozīmē „nē” franču, nīderlandiešu, gēlu un ikvienā citā valodā.

 
  
MPphoto
 
 

  Pedro Guerreiro (GUE/NGL), rakstiski. (PT) Šīs rezolūcija ir daļa no piecu rezolūciju paketes, ko šodien pieņēma Parlamenta vairākums un kas ārkārtīgi nepārprotami parāda necienīgo izturēšanos pret demokrātiski un suverēni pausto Francijas, Nīderlandes un Īrijas tautu gribu. Tā ir arī daļa no daudzām iniciatīvām, kuru mērķis ir uzspiest nepieņemamo Lisabonas Līguma projektu.

Šai rezolūcijai ir raksturīgs absurdums un liekulība.

Protams, EP var retoriski cildināt iespēju „netraucēti, pārredzami un efektīvi īstenot Eiropas Savienības pilsoņu līdzdalības tiesības” un tā saucamo „pilsoņu iniciatīvu”, kas iekļauta Līguma projektā, ko tagad pazīst kā Lisabonas Līgumu. Patiesībā tie spēki, kas vada un veicina Eiropas integrāciju un šo Lisabonas Līgumu, ir darījuši un dara visu, ko spēj, lai nepieļautu, ka cilvēki sāk apspriest un izprast šī Līguma projekta saturu un ka viņu viedokli ņem vērā, rīkojot referendumu.

Turklāt pēc tam, kad īri noraidīja šo federālistisko, neoliberālo un militāristisko Līguma projektu, viņi dara visu, ko spēj, lai panāktu, ka šajā valstī rīko vēl vienu referendumu (tik reizes, cik vajadzīgs, kamēr Īrijas tauta saka „jā”).

Citiem vārdiem, viņi liedz tautai izteikt savu demokrātisko un suverēno gribu referendumā, kā arī, izmantojot pievilcīgus formulējumus, uzmet dūmu aizsegu, cildinot tā saucamo „pilsoņu” iniciatīvu, kas tomēr jau no paša sākuma būs saistīta ar daudziem nosacījumiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Nils Lundgren (IND/DEM), rakstiski. (SV) Lisabonas Līgumu, kas 96 % apmērā ir identisks Konstitucionālā līguma projektam, noraidīja referendumā Īrijā. Pirms tam Konstitucionālo līgumu noraidīja referendumos Francijā un Nīderlandē.

Šī Parlamenta vairākums atsakās atzīt šos politiskos zaudējumus. Tas ir šausmīgs noziegums pret demokrātijas principiem un tikpat šausminošs piemērs varas augstprātībai, kas raksturo sadarbību Eiropas Savienībā.

Kaufmann kundzes ziņojumā cāļi tiek skaitīti, pirms tie vēl izšķīlušies. Tas liecina par ārkārtīgi lielu augstprātību attiecībā pret demokrātiju un galvenokārt pret Īrijas iedzīvotājiem, kuriem atkal uzspiež referendumu, jo pēc valdošo aprindu domām pagājušajā reizē viņi sniedza „nepareizu” atbildi. Šajā situācijā nav nekādas jēgas šo ziņojumu apspriest Eiropas Parlamentā. Ierosinātā pilsoņu iniciatīva pati par sevi ir ārkārtīgi neskaidrs priekšlikums tam, kā nodrošināt pilsoņu ietekmi attiecībā uz ievēlētiem politiķiem. Ja tie vēlas, viņi šīs iniciatīvas var pilnībā ignorēt.

Es nobalsoju pret šo ziņojumu.

 
  
  

- Rezolūcijas priekšlikums B6-0258/2009 (Ķimikālijas)

 
  
MPphoto
 
 

  Kartika Tamara Liotard (GUE/NGL), rakstiski. (NL) Lai gan tā ir laba rezolūcija, es nobalsoju pret to, jo Eiropas Parlaments rezolūcijā piekrita tam, ka Komisija noteiktas elektrolīzes iekārtas atbrīvo no azbesta aizlieguma. Es domāju, ka tad, ja tiek teikts, ka Eiropā pastāv absolūts azbesta aizliegums, tas ir konsekventi jāievēro un nedrīkst pieļaut nekādus izņēmumus. Ir cilvēki, kuri ir smagi slimi tādēļ, ka bijuši pakļauti azbesta iedarbībai, un es nespēju saprast, kādēļ komisija to nav ņēmusi vērā. Es nobalsoju pret šo rezolūciju, lai izrādītu solidaritāti ar azbesta upuriem.

 
Pēdējā atjaunošana - 2009. gada 9. septembrisJuridisks paziņojums