Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumentu lietošanas cikli :

Iesniegtie teksti :

B6-0247/2009

Debates :

PV 24/04/2009 - 5.3
CRE 24/04/2009 - 5.3
PV 07/05/2009 - 13.1
CRE 07/05/2009 - 13.1

Balsojumi :

PV 24/04/2009 - 7.3
CRE 24/04/2009 - 7.3

Pieņemtie teksti :


Debates
Ceturtdiena, 2009. gada 7. maija - Strasbūra Publikācija "Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī"

13.1. Irāna: Roksanas Saberi lieta
Visu runu video
PV
MPphoto
 

  Priekšsēdētāja. – Nākamais darba kārtības punkts ir debates par sešiem rezolūcijas priekšlikumiem par Irānu: Roxana Saberi lieta(1).

 
  
MPphoto
 

  Tunne Kelam, autors. − Priekšsēdētājas kundze, ir labi zināms, ka Irāna neievēro cilvēktiesības, kā vakar tika norādīts debatēs par cilvēktiesību situāciju pasaulē.

Šodien mēs runājam par Roxana Saberi lietu, par žurnālisti, kuras tiesa notika tikai pirms trim nedēļām un kurai piesprieda astoņus gadus cietumā par tā saukto spiegošanu. Ir zināms, ka R. Saberi vairāk nekā mēnesi nevarēja sazināties ar savu juristu. Nav iespējams runāt par taisnīgu un pārredzamu tiesu, jo tā notika aiz slēgtām durvīm. Viņa vismaz divas nedēļas bija pieteikusi bada streiku. Viņa to izbeidza, taču viņas veselības stāvoklis ir ļoti nedrošs.

Tādēļ mums šodien ir jāsūta Irānas iestādēm vēstījums, ka mēs nepārprotami nosodām spriedumu, ko Irānas Revolucionārā tiesa pasludināja 2009. gada 18. aprīlī, un aicinām nekavējoties un bez nosacījumiem R. Saberi kundzi atbrīvot tādēļ, ka tiesa tika rīkota aiz slēgtām durvīm, neievērojot attiecīgās juridiskās procedūras.

Vēlos piebilst, ka Irānā plašā un sistemātiskā veidā notiek tāda nosodāma prakse kā publiska nāves sodu izpildīšana, vai nu nomētājot ar akmeņiem vai pakarot, tostarp arī nepilngadīgus likumpārkāpējus. Arī tā ir daļa no vēstījuma.

 
  
MPphoto
 

  Erik Meijer, autors. (NL) Divas ar pusi minūtes, priekšsēdētājas kundze. Pēdējo piecu gadu laikā mums ir bijušas daudzas debates par Irānu. Manai grupai bija pozitīva attieksme pret revolūciju septiņdesmito gadu beigās — nevis tādēļ, ka mums būtu simpātijas pret kādu no tā laika reliģiskajiem ekstrēmistiem, bet tādēļ, ka iepriekšējā valdība, kuru vadīja Pahlevi ģimene, nepārstāvēja tautu. Šī valdība spēja pastāvēt tikai tādēļ, ka tai bija ciešas saiknes ar Amerikas Savienotajām Valstīm un Eiropu.

Tā kā pirms tās pastāvējusī valdība, kuru vadīja premjerministrs Minister Mossadeq un kurai bija plašākas tautas atbalsts, tika atcelta ārvalstu spiediena dēļ, plašās tautas masās, kas bija pret šo valdību, izplatījās ārkārtīgi negatīva attieksme pret Rietumiem. Rietumus uzskatīja nevis par sabiedrotajiem cīņā par demokrātiju un progresu, bet gan par politiskiem spekulantiem un apspiedējiem.

Šodien vairs nav nekādu šaubu, ka vara ir nonākusi tādu grupu rokās, kas ne vien meklē konfliktu ar Amerikas Savienotajām Valstīm un Izraēlu, bet ir arī ārkārtīgi konservatīvas, neiecietīgas un nedemokrātiskas. Tās apspriež pašas savus pilsoņus, tās ir pakļāvušas tiesu iestādes un armiju reliģisko fanātiķu stingrai kontrolei, un tās liedz vēlētājiem balsot par cilvēkiem, kam ir mērenāki uzskati. Sieviešu un etnisko un reliģisko minoritāšu tiesības ir nobīdītas malā, un nāves sodu bieži vien veic publiski un visnežēlīgākajā veidā kā līdzekli nekonformistiskas uzvedības apspiešanai.

Turklāt ar opozīciju saistītas darbības dēļ Irānā var nokļūt ieslodzījumā. Opozīcijas locekļus, kas ir aizbēguši uz ārvalstīm, vajā un diskreditē to valstu valdības, plašsaziņas līdzekļu un sabiedriskā doma, kurās viņi tagad dzīvo. Par to liecina to mēģinājumi trimdā esošo opozīciju iekļaut teroristu organizāciju sarakstos, kā arī to mēģinājumi slēgt Ashraf bēgļu nometni Irākā. Šis Parlaments pilnīgi pamatoti nesen izteicās pret abiem šādas prakses veidiem.

(Priekšsēdētāja izslēdza mikrofonu)

 
  
MPphoto
 

  Paulo Casaca, autors.(PT) Priekšsēdētājas kundze, Pirmais maijs, kas mums Rietumos ir svētku diena, diemžēl joprojām ir cīņas diena Irānā. Šo gadu raksturoja ne vien Irānas strādnieku demonstrāciju parastā brutālā apspiešana, bet arī nāves soda izpilde 17 gadus jaunai sievietei Delara Darabi, kura bija apsūdzēta noziegumā, lai gan viss liecināja par to, ka viņa šādu noziegumu nav izdarījusi.

Kā norāda Amnesty International, dienā pirms nāves soda izpildes šī jaunā sieviete savai mātei stāstīja par saviem nākotnes plāniem, cerot, ka plašā kampaņa, kurā tika prasīts viņu atbrīvot, būs sekmīga.

Delara Darabi ir vēl viena reliģiskā fanātisma mocekle — tāpat kā daudzi citi, kuru sodīšana ar nāvi ir tikusi nosodīta šajā Parlamentā.

Cilvēktiesību organizācijas šonedēļ ir apstiprinājušas arī informāciju, ko 1. maijā publicēja Irānas Pretošanās kustības Nacionālā padome, par to, ka Lakan cietumā tika nomētāts ar akmeņiem kāds vīrietis, kurš bija apsūdzēts laulības pārkāpumā, un paziņoja par to, ka drīz ar akmeņiem tiks nomētāts vēl viens vīrietis Gilan provincē, vēlreiz atspēkojot to, ka Irānā it kā esot noteikts moratorijs šai barbariskajai praksei.

Kā ziņo kustība, kas cīnās par nāves soda atcelšanu, Tire as Mćos de Caim, Irāna ir valsts, kurā ir vislielākais izpildīto nāves sodu skaits per capita pasaulē. Tikai šorīt četriem cilvēkiem izpildīja nāves sodu Evin cietumā, bet vēl astoņi tika sodīti ar nāvi Taibad cietumā 2. maijā.

Arī trešo valstu valstspiederīgo ieslodzīšana, kā tas notika ASV pilsones Roxana Saberi gadījumā, ir parasta prakse, ko izmanto, lai šantažētu citas valstis un panāktu piekāpšanos diplomātijā.

Šajā ziņā ārkārtīgi svarīgs ir organizācijas Tire as Mćos de Caim sekretāra Sergio D’Elia komentārs, kurā uzsvērts šāds nozīmīgs aspekts: par mullu režīma brutalitāti nav atbildīgs tikai Irānas fundamentālistu režīms vien. Ar savu klusēšanu, iecietību un pastāvīgo vēlmi izvairīties no problēmām to veicina arī Eiropas valdības, kas padodas Irānas politiskajai un komerciālajai šantāžai. Teherānas režīms ar rīcību, kas tikusi īstenota gadu desmitiem, apdraud mieru un drošību visā pasaulē un vēl jo vairāk savu pilsoņu mieru un drošību. Tā vietā, lai to ņemtu vērā, Eiropa Irānu padara par risinājumu problēmām Tuvos austrumos, lai gan Irāna pati ir galvenā problēma.

Izmantojot pēdējo iespēju uzrunāt Eiropas Parlamentu, es aicinu visus tos, kas šeit būs nākamajā sēdē, nepamest Irānas tautu to cietumsargiem un nepamest Tuvo austrumu iedzīvotājus reliģiskā fanātisma bezdibenī.

 
  
MPphoto
 

  Marios Matsakis, autors. − Priekšsēdētājas kundze, es neatkārtošu to, kas jau tika pateikts par cietsirdīgo Irānas teokrātisko režīmu. Es šīm nostājām piekrītu, taču vēlos šo jautājumu aplūkot no tāda aspekta, kas līdzīgs tam, kuru izmantoja mans kolēģis, deputāts Mayer kungs, kurš tikko aizgāja.

Irānā, valstī ar tūkstošiem gadu civilizācijas un kultūras vēsturi, šodien ir nožēlojams stāvoklis, ciktāl runa ir par demokrātiju, pilsoniskajām tiesībām un tiesiskumu. Par šo situāciju zināmā mērā ir vainojamas dažas no mūsu valstīm Rietumos. Mēs nedrīkstam aizmirst, ka noteiktas valdības, piemēram, ASV un Apvienotās Karalistes valdības, ir gadiem ilgi atbalstījušas, bruņojušas un uzturējušas pie varas labi pazīstamo necilvēcīgo Irānas šaha diktatūru. Tas bija neizbēgami, ka pēc tam, kad ar tautas sacelšanos šahs tika gāzts, islāma ekstrēmisti rada auglīgu augsni, kurā tie varēja nostiprināt savu varu un kultivēt naidīgu attieksmi pret Rietumiem.

Tad sekoja pārmērīgi agresīvā rīcība no secīgu ASV administrāciju puses un radikālu sankciju situācija, kas tikai izraisīja jaunas Irānas tautas ciešanas un vēl vairāk pastiprināja iedzīvotāju naidīgo attieksmi pret Rietumiem. Cerams, ka jaunais ASV prezidents Obama, kas ir licis manīt, ka viņš dod priekšroku tam, lai cīnītos ar savām smadzenēm, nevis ar dūrēm, kā to nesekmīgi darīja iepriekšējais prezidents Bušs, radīs pamatu jaunām cerībām, ka varētu uzlaboties Irānas iedzīvotāju stāvoklis un attiecības ar Rietumiem.

Šāda pieeja palīdzēs Irānas ierindas pilsoņiem saprast, ka Rietumi vēlas būt viņu draugi, nevis ienaidnieki, un galu galā pati Irānas tauta gāzīs islāma fundamentālistu režīmu, kas tik nedemokrātiskā veidā kontrolē viņu dzīvi un rada viņiem tik daudz ciešanu kā tajā lietā, par ko šodien notiek mūsu debates.

 
  
MPphoto
 

  Ewa Tomaszewska, autore. (PL) Priekšsēdētājas kundze, Roxana Saberi ir 32 gadus veca žurnāliste, kurai ir gan ASV, gan Irānas pilsonība un kura beigusi vairākas universitātes Amerikas Savienotajās Valstīs, Apvienotajā Karalistē un Irānā. Viņa Irānā strādāja par žurnālisti un turpināja to darīt arī pēc tam, kad bija beigusies viņas akreditācija, un, pamatojoties uz nepatiesu apsūdzību par spiegošanu ASV labā, tika aizturēta un notiesāta uz astoņiem gadiem cietumā. Protestējot pret nepatieso apsūdzību un taisnīgas tiesas trūkumu, viņa pieteica bada streiku. Viņa ir ļoti novājējusi. Viņa sāka dzert saldinātu ūdeni ārsta uzraudzībā un tagad ir beigusi bada streiku un gaida, kad tiks izskatīta viņas apelācija. Viņas veselība un dzīvība joprojām ir apdraudēta.

Irāna ir labi pazīstama savu drakonisko sodu dēļ, kā arī tādēļ, ka šajā valstī tiek rīkotas publiskas nāves sodu izpildīšanas, tostarp nepilngadīgajiem. Mēs prasām atbrīvot R. Saberi. Mēs aicinām viņas lietu izskatīt taisnīgā tiesā. Es domāju, ka starptautiskajai sabiedrībai ir jāizdara spiediens uz Irānu, lai panāktu šīs drakoniskās prakses izbeigšanu.

 
  
MPphoto
 

  Laima Liucija Andrikienė, PPE-DE grupas vārdā.(LT) Mēs runājam par Roxana Saberi, ASV un Irānas žurnālisti, kura strādāja ABC Radio, BBC un Dienvidāfrikas televīzijā. Apsūdzēta par spiegošanu un notiesāta un ieslodzīta uz astoņiem gadiem, viņa pieteica bada streiku. 1. maijā viņu ļoti novārgušu nogādāja cietuma slimnīcā. Mēs zinām, ka piecas nedēļas viņai tika liegts tikties ar savu advokātu. Viņas tiesa nebija nedz taisnīga, nedz pārredzama.

Vakar BBC ziņoja, ka nākamajā nedēļa, 12. maijā, Apelācijas tiesa izskatīs Roxana Saberi apelāciju, bet ka tas atkal notiks sēdē aiz slēgtām durvīm. Mēs nosodām Irānas Revolucionārās tiesas nepamatoto spriedumu Roxana Saberi lietā. Turklāt es domāju, ka ir ļoti svarīgi vēlreiz mudināt Irānas valdības iestādes ievērot visus noteikumus, ko paredz visi Irānas ratificētie starptautiskie cilvēktiesību instrumenti un jo īpaši Starptautiskais Pakts par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām un Vispārējā Cilvēktiesību deklarācija, kas abi paredz tiesības uz taisnīgu tiesu.

 
  
MPphoto
 

  Justas Vincas Paleckis, PSE grupas vārdā. (LT) Šī parlamentārā sasaukuma pēdējā dienā, kas ir tika jauka pavasara diena, gribētos cerēt, ka šis jautājums, proti, cilvēktiesību pārkāpumi, kādreiz vairs nebūs Parlamenta darba kārtībā, ka mums tas vairs nebūs jāapspriež šajā brīnišķīgajā sēžu zālē. Tomēr tā diemžēl ir tikai ilūzija, un šodien kā vienmēr mūsu darba kārtība ir pārpildīta un tajā pat nav iekļauti visi sāpīgie gadījumi no dažādām valstīm visā pasaulē.

Šī nav pirmā reize, kad mēs šajā plenārajā sesijā esam diskutējuši par Irānu. Šoreiz mēs esam nobažījušies par Roxana Saberi nelikumīgo ieslodzīšanu. Viņu vispirms aizturēja par samērā nenozīmīgu pārkāpumu — vīna pirkšanu —, lai gan Irānā tas ir pārkāpums. Tomēr pēc tam viņu apsūdzēja par to, ka viņa strādājusi par žurnālisti bez oficiālas akreditācijas, bet vēlāk tas pārtapa par apsūdzību par to, ka viņa ir ASV spiegs. Irānas valdība sarīkoja vienas dienas slēgtu tiesu bez lieciniekiem vai konkrētām, publiskotām apsūdzībām.

Tā nav pirmā reize, kad Irānas valdība ir samīdījusi cilvēktiesības, nelikumīgi ieslodzījusi cilvēkus un pasludinājusi spriedumus, kas ir pretrunā starptautiskajiem standartiem. Delara Darabi sodīšana ar nāvi, žurnālistes Maryam Malek un strādnieku tiesību aizstāvju ieslodzīšana — tiek ir tikai daži piemēri. Mums ir jāatzīst, ka Irānas fundamentālisti turpina rīkot politiskas tiesas, mēģinot vēl vairāk iebaidīt tos, kuri uzdrīkstas domāt brīvi. Atliek tikai paust nožēlu par to, ka Irāna šādā veidā turpina savu pašizolēšanās politiku un neizmanto starptautiskās sabiedrības un jaunās ASV administrācijas iniciatīvas normalizēt attiecības.

Esmu vienmēr teicis, ka dialogs un savstarpēja sapratne ir labāka nekā konfrontācija, taču šoreiz es ierosinu uz šo lietu reaģēt ļoti stingri un apņēmīgi, kā arī prasīt, lai Irānas režīma tiesa ievēro visus starptautiskos standartus.

 
  
MPphoto
 

  Struan Stevenson (PPE-DE). – Priekšsēdētājas kundze, žurnālistes Roxana Saberi ieslodzīšana, pamatojoties uz safabricētām apsūdzībām par spiegošanu, ir vēl viens apkaunojošs un drausmīgs noziegums garajā sarakstā ar Teherānas fašistiskā režīma pastrādātajiem kriminālnoziegumiem.

Pagājušajā piektdienā, kā mums teica Paulo Casaca, viņu bendes 23 gadus jaunu meiteni no viņas kameras aizveda uz karātavām, neļaujot viņai vispirms runāt ar saviem vecākiem. Viņi pakāra Dilara Darabi par noziegumu, attiecībā uz kuru viņa noliedza, ka būtu to pastrādājusi 17 gadu vecumā.

To Irānā sauc par tiesiskumu. Viduslaiku spīdzināšana un sieviešu — pat grūtnieču — un bērnu sodīšana ar nāvi tur ir parasta parādība. Cilvēktiesību pārkāpumi ir ikdienas parādība, taču šajā Parlamentā joprojām ir cilvēki, kas atbalsta šo korumpēto un ļauno režīmu, — tieši tāpat kā tie Eiropas uzņēmumi, kas, izliekoties akli un kurli, lai nedzirdētu apspiesto kliedzienus, turpina darījumus ar Irānu. Kauns un negods šiem uzņēmumiem un brutālajiem mullām! Tiem vajadzētu atcerēties vēstures mācības: ikviens fašistisks režīms ir lemts sakāvei — brīvība un tiesiskums vienmēr gūst pārsvaru pār ļaunumu.

 
  
MPphoto
 

  Erik Meijer (GUE/NGL).(NL) Priekšsēdētājas kundze, mans sākotnējais runas laiks tika netaisnīgi saīsināts, kad tas tuvojās divu ar pusi minūšu robežai, taču manas argumentācijas secinājums bija tāds, ka pārmaiņas nevar panākt ar ārvalstu iejaukšanos vai citām militāras vardarbības formām. Tieši šāda veida pieeja bija tā, kuras dēļ pagātnē dzima pašreizējais režīms. Ja Irānai draudēs ar ārvalstu intervenci, tad daudzi Irānas iedzīvotāji, kuri ienīst pašreizējo valdību, patiesībā steigsies sniegt savai valdībai atbalstu, lai aizstāvētu savu tēvzemi.

Tomēr mēs nedrīkstam pieļaut arī otru galējību. Nav pareizi censties ar šo režīmu sadarboties, domājot, ka pašreizējais grupējums būs pie varas vienmēr vai ka stabilitātes atbalstīšana šajā valstī nāks par labu Eiropas apgādei ar enerģiju. Vienīgais veids, kā panākt uzlabojumus, ir konsekventa cilvēktiesību aizstāvēšana un atbalsta sniegšana demokrātiskajai opozīcijai. Tas nozīmes uzlabojumus arī upurim, par ko ir šīs debates.

 
  
MPphoto
 

  Christopher Beazley (PPE-DE). – Priekšsēdētājas kundze, es vēlos paust atbalstu savam kolēģim — pat ja viņš ir skots — Struan Stevenson.

Kā mēs zinām, Persija bija viena no diženākajām mūsu kontinenta un visas pasaules civilizācijām. Ir daudz irāniešu, kuri ir piedienīgi un labi cilvēki. Struan Stevenson runāja no sirds, un viņam ir taisnība. Neviena cilvēcīga būtne nenogalina sievietes un bērnus un turpina dzīvot, par to lieloties. Ko mēs varam darīt? Mēs esam tikai Eiropas Parlamenta deputāti. Mēs varam tikai dusmās kliegt par šo brutalitātes, necilvēcīguma izpausmi.

Mans vienīgais secinājums ir, ka mums ir jāatbalsta šie demokrātiskie, civilizētie Irānas iedzīvotāji un ar viņiem jāsadarbojas, lai panāktu pienācīgu, humānu un civilizētu valdību Irānas tautai un lai slepkavas tiktu notiesāti.

 
  
MPphoto
 

  Leonard Orban, Komisijas loceklis. − Priekšsēdētājas kundze, Komisija ļoti cieši seko Roxana Saberi kundzes lietai, tostarp arī tam, kā tiek gatavots apelācijas process, kas sāksies nākamās nedēļas sākumā. Komisija ir nobažījusies par Saberi kundzes veselību, ko novājināja bada streiks, kuru, kā norāda Saberi kundzes tēvs, viņa sāka pēc tam, kad Teherānas Revolucionārā tiesa pagājušajā mēnesī viņai piesprieda astoņus gadus cietumā par to, ka viņa it kā esot spiegs.

Komisija uzskata, ka Saberi kundzes tiesa, kas notika aiz slēgtām durvīm, neatbilda minimālajiem standartiem, kas nepieciešami taisnīgai un pārredzamai tiesai. Komisija pilnībā atbalstīja Padomes Čehijas prezidentūras 2009. gada 22. aprīļa deklarāciju par Saberi kundzes lietu. Mēs ceram, ka Irānas tiesu iestādes nekavējoties nodrošinās taisnīgu un pārredzamu tiesu ar visām garantijām, kas paredzētas Irānas tiesību aktos.

Komisija ir ļoti nobažījusies par to, ka Irānā ir krasi pasliktinājusies cilvēktiesību un pamatbrīvību situācija. Nesenā nāves soda izpilde Delara Darabi kundzei, kuru 1. maijā pakāra par noziegumu, ko viņa it kā pastrādājusi, vēl būdama nepilngadīga, ir vēl viens šīs nomācošās situācijas apstiprinājums. Arī šajā gadījumā ES pieņēma paziņojumu, ar kuru stingri nosodīja šo nāves soda izpildi.

Komisija ir vairākkārt mudinājusi un turpinās mudināt Irānas iestādes ievērot to starptautiskās saistības cilvēktiesību jomā, tostarp attiecībā uz Starptautisko Paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām un Vispārējo Cilvēktiesību deklarāciju. Cilvēktiesību situācijas uzlabošanās Irānā Komisijai ir svarīga, lai tuvākajā nākotnē varētu stiprināt tās politisko dialogu un sadarbību ar Irānu.

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētāja. – Debates tiek slēgtas.

Balsošana notiks pēc debatēm.

Rakstiskas deklarācijas (142. pants)

 
  
MPphoto
 
 

  Glyn Ford (PSE), rakstiski.Roxana Saberi notiesāšana 2009. gada 18. aprīlī par “spiegošanu” notika, liedzot viņai iespēju tikties ar advokātu un pamatojoties uz tiesas procesu, kas nebija ne taisnīgs, ne pārredzams.

Es neesmu naivs. ASV iesaistās spiegošanā, bet, ja Roxana Saberi bija spiedze, Irānas iestādes ar savu rīcību neizdarīja neko, lai kādu par to pārliecinātu. Neobjektivitāte, kā arī tiesas un apsūdzētās ietekmēšana bija parodija par jebkādu taisnīguma izpratni.

Es varu tikai atzinīgi novērtēt rezolūcijas prasību par to, ka Roxana Saberi ir nekavējoties jāatbrīvo, pamatojoties uz to, ka lietas iztiesāšana notika aiz slēgtām durvīm bez atbilstošas tiesiskās procedūras un starptautiskās normas vispār netika ievērotas.

 
  

(1)Skat. protokolu.

Pēdējā atjaunošana - 2009. gada 9. septembraJuridisks paziņojums