Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2009/2604(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumentu lietošanas cikli :

Iesniegtie teksti :

RC-B6-0271/2009

Debates :

PV 07/05/2009 - 13.2
CRE 07/05/2009 - 13.2

Balsojumi :

PV 07/05/2009 - 14.2
CRE 07/05/2009 - 14.2

Pieņemtie teksti :

P6_TA(2009)0392

Debašu stenogramma
Ceturtdiena, 2009. gada 7. maijs - Strasbūra Publikācija "Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī"

13.2. Madagaskara
Visu runu video
PV
MPphoto
 

  Priekšsēdētāja. – Nākamais punkts ir debates par sešiem rezolūciju priekšlikumiem par Madagaskaru.(1)

 
  
MPphoto
 

  Mikel Irujo Amezaga, autors. (ES) Priekšsēdētājas kundze! Kā var sarast pēc pašas rezolūcijas pēc divus mēnešus ilgām vardarbīgām sadursmēm Andry Rajoelina, Madagaskaras galvaspilsētas bijušais mērs, šā gada 17. martā sarīkoja valsts apvērsumu un viņu atbalstīja armija un patvaldības izveidotā „Pārejas perioda augstā iestāde”, kuru viņš vada, un viņš atlaida nacionālo asambleju un senātu. Turklāt spiediena no nemiernieku puses dēļ Madagaskaru bija spiests pamest demokrātiski ievēlētais prezidents.

Taču šā gada februārī Rajoelina kungu, kuru 2007. gada decembrī ievēlēja par Antananarivu mēru, savukārt no varas piespieda atkāpties iepriekšējā valdība. Man jāpiebilst, ka neapmierinātību, kuru izjuta iedzīvotāji, pastiprināja iepriekšējās valdības plāns valsts dienvidos iznomāt Korejas uzņēmumam zemi viena miljona hektāru platībā.

Mēs, protams, arī nosodām valsts apvērsumu un visus mēģinājumus sagrābt varu ar nedemokrātiskiem paņēmieniem. Mēs arī domājam, ka Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padome un starptautiskās organizācijas, kuru locekle ir Madagaskara, neatzīst šo de facto režīmu, un mēs gribam, lai tiktu atjaunota konstitucionālā kārtība. Mēs arī prasām, lai šajā valstī nekavējoties tiktu atjaunota tiesiskā un konstitucionālā sistēma, un mēs aicinām visas Madagaskaras partijas pilnībā ievērot Madagaskaras konstitūcijas noteikumus, lai pārvarētu šo krīzi.

Tomēr mēs arī uzskatām, ka demokrātija nav tikai vēlēšanu sarīkošana un mums ir jādara zināmi lielākie pārkāpumi — a priori — Madagaskaras likumīgajā valdībā.

Tomēr mēs esam pārliecināti, ka, kad tiks atjaunota konstitucionālā kārtība, tās pamatā ir jābūt tiem mērķiem un principiem, kas jau parādās šīs rezolūcijas K apsvērumā, proti: jānosaka precīzs grafiks brīvām, godīgām un pārredzamām vēlēšanām, jāpanāk visu šīs valsts politisko grupu un sociālo dalībnieku, tostarp arī leģitīmā prezidenta Marc Ravalomanana un citu svarīgāko personu līdzdalība; treškārt, jāveicina vienošanās starp Madagaskaras partijām; ceturtkārt, jāievēro Madagaskaras konstitūcija un, visbeidzot, jāpanāk atbilstība attiecīgajiem Āfrikas Savienības instrumentiem un Madagaskaras starptautiskajām saistībām.

Ir skaidrs, ka mēs atkal sastopamies ar situāciju, kur pastāvīgi tiek pārkāptas cilvēktiesības. Kamēr Madagaskaras valdošās grupas iesaistās cīņā pār varu ar valsts apvērsumiem un cīnās par svarīgiem, ienesīgiem darījumu līgumiem, 70 % iedzīvotāju iztiek ar mazāk nekā vienu dolāru dienā. Tas un vienīgi tas mums ir jāatrisina. Tad cerēsim, ka Eiropas Savienība uzņemas atbilstošu lomu šajā lietā.

Priekšsēdētājas kundze! Pilnībā mainot tematu un izmantojot to, ka komisārs L.Orban piedalās šā sasaukuma pēdējā sesijā, es gribētu viņam personīgi pateikties par viņa pārstāvētā ģenerāldirektorāta vadīšanu.

 
  
MPphoto
 

  Bernd Posselt, autors. (DE) Priekšsēdētājas kundze! Bavārijai un tās pašvaldībām tāpat kā Eihštetes Katoļu universitātei ir daudz kontaktu visā pasaulē. Tāpēc es gribētu sveikt mēru delegāciju no šā reģiona.

Madagaskara ir valsts, ar kuru mēs cieši un intensīvi strādājam. Ir daudzi kontakti kultūras, ekonomikas un zinātnes jomā un spēcīga un atbalstoša garīdznieku klātbūtne. Tāpēc ir vēl jo vairāk žēl, ka šajā pasakaini skaistajā un kulturāli bagātajā valstī tiek izdarīti šādi drausmīgi pārkāpumi. Pastāv reāli draudi, ka Madagaskara savā stratēģiski svarīgajā atrašanās vietā kļūs par valsti, kas cietusi neveiksmi, līdzīgi citām valstīm, kuras mēs zinām Āfrikā, no kurām pirmā un viszināmākā ir Somālija.

Tāpēc ir svarīgi, lai pēc iespējas drīzāk tiktu atjaunotas sakārtotas un demokrātiskas attiecības. Tāpēc es priecājos, ka mēs pirms pāris dienām tikāmies ar kontaktgrupu, lai apspriestu pirmos konkrētus soļus. Mums ir jārada atbilstoša struktūra, lai gatavotos jaunām vēlēšanām gāztā demokrātiski ievēlētā prezidenta vadībā, kuru mēs turpinām atzīt kā vienīgo likumīgo valsts vadītāju.

Ir jāsāk dialogs, kurā jāpiedalās arī ministru prezidentam, kurš pašlaik atrodas cietumā un ir nekavējoties jāatbrīvo. Ir jāturpina sniegt, cik vien iespējams, ne tikai humāno palīdzību, bet arī vitāli svarīgo attīstības atbalstu, jo īpaši medicīnisko aprūpi.

Visu šo iemeslu dēļ mēs Eiropas Savienībā tiekam aicināti piedalīties sarunās šajā valstī, esot ne tikai kā humanitārajam faktoram un ne tikai kā ekonomiskajam faktoram, bet jo īpaši kā politiskajam faktoram, kas rada mieru šajā reģionā. Lai to panāktu, mēs rēķināmies ar Āfrikas Savienības sadarbību, kurai atkal ir iespēja pamazām sevi nostiprināt kā faktoru demokrātiskā stabilizācijā — stabilizācija patiesībā var būt arī antidemokrātiska — kuru mēs neatlaidīgi atbalstīsim ar mūsu rīcībā esošajiem līdzekļiem.

(Aplausi)

 
  
MPphoto
 

  Erik Meijer, autors. − (NL) Priekšsēdētājas kundze! Madagaskarā pie varas esošais prezidents bija spiests atkāpties no amata iedzīvotāju protestu dēļ. Viņš noslēdza darījumus ar ārzemju uzņēmumiem, kas deva īstermiņa ienākumus viņai valdībai, bet bija neizdevīgi viņa valsts iedzīvotājiem. Tas padarīja viņa stāvokli par nestabilu.

Pēc tam opozīcijas līderis, kurš iepriekš bija galvaspilsētas mērs, ar armijas palīdzību tika iecelts par pagaidu prezidentu, neraugoties uz to, ka saskaņā ar likumu viņš bija pārlieku gados jauns, lai tiktu iecelts šajā amatā. Šis process, jo īpaši armijas iesaistīšanās, izraisīja kritiku. Āfrikas Savienība to ir nosaukusi par nelikumīgu varas maiņu un noraida jauno valdību.

Tomēr es domāju, ka mēs varētu arī vilkt paralēles starp šo gadījumu un nesenajiem notikumiem vienā konkrētā Eiropas valstī — Īslandē. Arī šajā valstī valdībai bija jāatkāpjas, saskaroties ar iedzīvotāju protestiem. Pēc tam varu pārņēma mazākuma valdība ar pilnīgi citādu politisko pārliecību, bet neviens to neuzskatīja par apvērsumu. Kopš tā laika ir sarīkotas jaunas vēlēšanas un jaunā valdība ir nodrošinājusi lielu vairākumu. Šāds iznākums ir arī iespējams Madagaskarā, ja vēlēšanās tiek sarīkotas pārredzamā nākotnē.

 
  
MPphoto
 

  Glyn Ford, autors. − Priekšsēdētājas kundze! Es runāju Sociāldemokrātu grupas vārdā un kā Eiropas Sociālistu partijas „ēnu” referents par ekonomisko partnerattiecību nolīgumu (EPN) ar Dienvidāfrikas valstu grupu, kas ietvēra Madagaskaru. Aprīlī mēs ar lielu pārsvaru apstiprinājām šo ekonomisko partnerattiecību nolīgumu ar iebildumiem par stāvokli Zimbabvē. Ja mēs tagad apspriestu šo EPN, mums būtu jāiekļauj mūsu iebildumi attiecībā uz Madagaskaru.

Vēl tikai pirms 15 gadiem, šķiet, ka Madagaskarai ir bijusi iespēja būt tik atšķirīgai. Es spēju atcerēties tolaik jaunievēlētā prezidenta Albert Zafy vizīti 1993. gadā. Bet, protams, līdz 1996. gadam viņš tika apsūdzēts korupcijā un pilnvaru ļaunprātīgā izmantošanā. Kopš tā laika Madagaskarai ir sagādājušās raizes īslaicīgas valdības ar atšķelšanās un apsūdzēšanas valsts noziegumā draudiem, kas akcentē nestabilo politiku.

Tagad mums ir situācija — armijas īstenotais valsts apvērsums — kuru daļēji izraisījis iepriekšējās valdības plāns valsts dienvidos iznomāt Korejas uzņēmumam zemi viena miljona akru platībā intensīvās lauksaimniecības vajadzībām, kad liels vairums iedzīvotāju iztiek ar mazāk nekā vienu eiro dienā. Šī pretkonstitucionālā valdības maiņa ir nopietns demokratizācijas šķērslis.

Mēs atzinīgi vērtējam to, ka ANO ir aicinājusi sniegt humāno palīdzību gandrīz 36 miljonu ASV dolāru apmērā, paredzot pārtikas trūkumu, kas vēlāk šajā gadā sekos pašreizējiem politiskajiem notikumiem Madagaskarā, bet mēs stingri nosodām valsts apvērsumu un visus mēģinājumus sagrābt varu ar nedemokrātiskiem paņēmieniem. Mēs aicinām nekavējoties atjaunot tiesisko un konstitucionālo kārtību šajā valstī un prasām visām Madagaskaras partijām pilnībā ievērot šīs valsts konstitūcijas noteikumus. Mēs vēlamies redzēt nacionālās asamblejas un senāta darbības atjaunošanu un mudinām ievērot deputātu pilnvaras un neaizskaramību.

Bet tas notiks tikai tad, ja starptautiskā sabiedrība varēs kopīgi strādāt, lai pastiprinātu centienus un izdarītu spiedienu izbeigt politisko vardarbību un rast izeju no politiskā strupceļa šajā valstī.

 
  
MPphoto
 

  Thierry Cornillet, autors. (FR) Priekšsēdētājas kundze! Mēs nevaram klusēt par situāciju Madagaskarā un mēs nebūsim vienīgie, kas to nosoda. Āfrikas Savienība, Dienvidāfrikas Attīstības kopiena, Starptautiskā Frankofonijas organizācija, Parlamentu savienība, Eiropas Savienība, kuru pārstāv Komisija, Amerikas Savienotās Valstis un daudzas valstis, tostarp arī mana valsts un Norvēģija — runājot par valstīm no Eiropas kontinenta — ir nosodījušas to valsts apvērsumu — jo tieši to tas nozīmē —, kas ir noticis Madagaskarā.

Mēs nevaram klusēt un mēs aicinām atgriezties pie konstitucionālās kārtības. Mēs vienkārši aicinām izmantot pieeju, ar kuru atkal ievērotu pamatprincipus, ja nepieciešams, izlemjot Madagaskaras iedzīvotājiem ar apspriešanos prezidenta vēlēšanu vai referenduma veidā. Tā ir asambleju un Madagaskaras politiķu atbildība izlemt par visefektīvāko apspriešanas veidu.

Tādējādi mēs ar šo kopīgo rezolūcijas priekšlikumu aicinām pievienoties starptautiskās sabiedrības paustajam viedoklim, lai skaidri norādītu tiem, kuri ir sagrābuši varu pilnīgi nedemokrātiskā veidā ar valsts apvērsumutik slēptā veidā, cik vien tas iespējams, —, ka ir jāatjauno Madagaskaras konstitucionālā kārtība kā viens no garantiem šīs lielās Indijas okeāna salas turpmākai attīstībai.

 
  
MPphoto
 

  Ewa Tomaszewska, autore. (PL) Priekšsēdētājas kundze! Politiskā krīze Madagaskarā ir novedusi pie pretkonstitucionālas valdības maiņas. Šī valdības maiņa notika ar nemieriem, kuros dzīvību zaudēja vairāk nekā 130 cilvēki.

Madagaskaru līdz 1960. gadam pārvaldīja Francija. Tā ir valsts, kas atrodas sarežģītā situācijā. Tai ir nepieciešama humānā palīdzība un jo īpaši pārtikas atbalsts, un Madagaskarai ir sniegta šī palīdzība. Varas iestādes un sekojošās vēlēšanas, kuras tās organizēja, atbalstīja armija. Prezidents Ravalomanana zaudēja atbalstu un 2009. gada 17. martā viņš atkāpās no amata. Varu sagrāba Rajoelina, kuru iecēla armija.

Eiropas Savienība neatzīst jauno valdību tā nedemokrātiskā veida dēļ, kādā notika šī varas maiņa. Āfrikas Savienība ir apturējusi Madagaskaras dalību šajā organizācijā un iebilst pret Ravalomanana atstādināšanu piespiedu kārtā. Tā ir draudējusi noteikt sankcijas, ja sešu mēnešu laikā netiks atjaunota konstitucionālā kārtība.

Mēs aicinām atjaunot konstitucionālo kārtību Madagaskarā. Mēs aicinām starptautisko sabiedrību atbalstīt centienus atjaunot šīs valsts darbības tiesisko pamatu. Es domāju, ka starptautisko organizāciju pārstāvjiem, tostarp arī jo īpaši mūsu Parlamenta deputātiem, ir cieši jāuzrauga un jānovēro šis vēlēšanu process.

 
  
MPphoto
 

  Lidia Joanna Geringer de Oedenberg, PSE grupas vārdā. (PL) Priekšsēdētājas kundze! Marta pirmajās nedēļās mēs bijām liecinieki dramatiskam valsts apvērsumam Madagaskarā. Sāncensība, kas vairākus gadus ir pastāvējusi starp gāzto prezidentu un opozīcijas līderi, noveda šo salu līdz pilsoņu kara robežai. 2009. gada 17. martā, dienu pēc prezidenta pils ieņemšanas ar armijas palīdzību, Andry Rajoelina sevi pasludināja par valsts vadītāju. Madagaskaras Augstākā tiesa paziņoja, ka Antananarivu bijušais mērs ieņem šo amatu saskaņā ar konstitūciju. Par to ir radušās šaubas jau tāpēc vien, ka šajā konstitūcijā ir pants, ar kuru nosaka, ka, lai būtu prezidents, cilvēkam ir jābūt vismaz 40 gadus vecam, un jaunam prezidentam ir tikai 34 gadi.

Šī varas sagrābšana un Augtākās tiesas lēmums ir izraisījuši vispārēju diskusiju. Lielākā daļa ārvalstu diplomātu boikotēja zvēresta nodošanas ceremoniju, un Āfrikas Savienība ir apturējusi Madagaskaras dalību. Šī politiskā krīze ir novedusi pie vispārēja haosa un destabilizācijas šajā valstī, kur lielākā daļa cilvēku gadiem ilgi ir dzīvojuši drausmīgā nabadzībā, iztiekot ar vienu ASV dolāru dienā, un viņiem ir ierobežota piekļuve pārtikai un ūdenim, medicīnas pamatpakalpojumiem un izglītībai. Es sešus gadus dzīvoju Madagaskarā un es esmu pamatīgi iepazinusies ar šīm problēmām un tāpēc es ļoti stingri atbalstu ANO aicinājumu steidzami sniegt Madagaskaras iedzīvotājiem humāno palīdzību.

Eiropas Parlamentam ir stingri jānosoda šis valsts apvērsums un visi mēģinājumi sagrābt varu, ar kuriem tiek pārkāpti demokrātijas principi. Eiropas Savienībai ir jāprasa atjaunot abu parlamenta palātu darbību, kuras ir atlaidis jaunais režīms. Mums ir arī jāatbalsta Āfrikas Savienības īpašā sūtņa un ANO pārstāvju centieni viņu sarunās ar vietējo politisko partiju pārstāvjiem un visām ieinteresētajām grupām, lai panāktu to, ka šajā valstī nekavējoties tiek atjaunota konstitucionālā kārtība, un starptautiskajai sabiedrībai ir noteikti jāpastiprina centieni sniegt humāno palīdzību salas iedzīvotājiem, kuri dzīvo uz nabadzības robežas.

 
  
MPphoto
 

  Marios Matsakis, ALDE grupas vārdā. – Priekšsēdētājas kundze! Madagaskara, kas ir bijusī Francijas kolonija, šķiet, ka pieredz nepatīkamu — bet ne neparastu — pēckoloniālo nestabilitāti savā politiskajā dzīvē ar tai sekojošām ciešanām šīs valsts iedzīvotājiem.

Daudzas citas Eiropas valstu kolonijas ir cietušas — vai joprojām cieš — tā paša iemesla dēļ. Ir daudzi piemēri. Mana valsts Kipra ir viens piemērs. Pēc tam, kad tā 1960. gadā daļēji ieguva neatkarību no tās koloniju pārvaldītājas Lielbritānijas, britu starptautiskās diplomātijas agresīvās politikas atbalstītāji 1963. gadā spēja izraisīt cīņu kopienu starpā, kas galu galā noveda pie šīs salas sadalīšanas 1974. gadā.

Tas ir sadalījums, kas pastāv pašlaik, un situācija, kas apmierina Lielbritāniju. Sadalītā Kipra nevar veiksmīgi mēģināt atbrīvoties no divām atlikušajām Lielbritānijas koloniālajām teritorijām Akrotiri un Dekelijas, kuras Lielbritānija izmanto militāriem mērķiem un kuru pievienošanos ES Lielbritānijas valdībai faktiski ir izdevies apkaunojošā kārtā novilcināt, lai tur dzīvojošajiem tūkstošiem Kipras civiliedzīvotāju — tagad ES pilsoņiem — nevarētu piemērot acquis.

 
  
MPphoto
 

  Leonard Orban, Komisijas loceklis. − Priekšsēdētājas kundze! Vispirms es gribētu uzsvērt, ka Komisijai ir nopietnas bažas par pašreizējo nestabilo situāciju Madagaskarā. Es arī gribētu uzsvērt Komisijas pastāvīgo iesaisti attiecībā uz Madagaskaras iedzīvotājiem.

Pēc prezidenta Ravalomanana piespiedu atstādināšanas 17. martā situācija šajā valstī ir pelnījusi un mums tai ir jāpievērš nedalīta uzmanība, un Komisija tāpat kā Eiropas Parlaments ļoti cieši seko notikumiem.

Komisija ir pilnībā atbalstījusi Čehijas prezidentūras paziņojumu, kas 20. martā sniegts Eiropas Savienības vārdā, ar kuru nosoda šo varas maiņu un aicina Madagaskaras partijas pilnībā ievērot Madagaskaras konstitūcijas noteikumus.

Komisija uzskata, ka ir bijis smags Kotonū nolīguma būtisko nosacījumu pārkāpums un ka tas ir „īpašas steidzamības gadījums” šā nolīguma 96. panta nozīmē. Tāpēc Komisija ir uzsākusi procedūru, lai ierosinātu Padomei sākt konsultācijas ar varas iestādēm, lai apsvērtu iespējamos risinājumus krīzei, kuri ir vērsti uz konstitucionālās kārtības atjaunošanu.

Komisija turpinās izmantot visus tās rīcībā esošos dialoga instrumentus, lai rastu visaptverošu risinājumu pašreizējai krīzei. Šajā nolūkā tā paplašina politisko dialogu, pamatojoties uz Kotonū nolīguma 8. pantu, ar visām attiecīgajām iesaistītajām pusēm Madagaskarā.

Tā arī iesaistās galvenajos īstenotajos starptautiskajos centienos, jo īpaši saistībā ar Āfrikas Savienības nesen izveidoto starptautisko kontaktgrupu. Šajā posmā pārsvarā paustais viedoklis ir, ka attiecīgie Madagaskaras politiskie dalībnieki piekrīt par rīcības plānu par atgriešanos pie konstitucionālās kārtības un vēlēšanu sarīkošanu.

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētāja. – Debates tiek slēgtas.

Balsojums notiks debašu noslēgumā.

 
  

(1)Sk. protokolu.

Juridisks paziņojums - Privātuma politika