Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumentu lietošanas cikli :

Iesniegtie teksti :

B7-0052/2009

Debates :

PV 16/09/2009 - 5
CRE 16/09/2009 - 5

Balsojumi :

PV 17/09/2009 - 4.3
CRE 17/09/2009 - 4.3

Pieņemtie teksti :


Debates
Trešdiena, 2009. gada 16. septembris - Strasbūra Publikācija "Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī"

5.  SWIFT (debates)
Visu runu video
PV
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs. − Nākamais darba kārtības punkts ir Padomes paziņojums par SWIFT.

 
  
MPphoto
 

  Beatrice Ask, Padomes priekšsēdētāja. (SV) Priekšsēdētāja kungs, vissvarīgākais jautājums saistībā ar vispārējo cīņu pret terorismu ir jautājums par to, kā šīs darbības tiek finansētas. Izskaužot terorisma finansēšanas iespējas un izsekojot šādu darījumu atstātajām pēdām, ir iespējams novērst teroristu noziegumus, turklāt šiem pasākumiem ir nozīme arī šādu noziegumu izmeklēšanā. Lai šos mērķus īstenotu, ir nepieciešama starptautiskā sadarbība. Mums ir jāievēro ANO 1999. gada Konvencija par cīņu pret terorisma finansēšanu un Eiropadomes konvencijas šajā jomā.

Deputāti, kas piedalījās Pilsoņu brīvības, tieslietu un iekšlietu komitejas slēgtajā sanāksmē 2009. gada 3. septembrī, dzirdēja, kā Teroristu finansēšanas izsekošanas programma jeb TFTP ir palīdzējusi uzlabot Eiropas iedzīvotāju un citu pasaules iedzīvotāju drošību. Pēdējos gados no TFTP datubāzēm iegūtā informācija ir palīdzējusi atklāt un izmeklēt teroristu noziegumus un novērst teroristu uzbrukumus Eiropas teritorijā.

2009. gada 27. jūlijā Padome ar vienprātīgu lēmumu piešķīra prezidentūrai sarunu pilnvaras, kas ir balstītas uz Komisijas priekšlikumu. Būtu labāk, ja sarunas ar ASV notiktu, pamatojoties uz Lisabonas līgumu, jo tad Eiropas Parlaments tajās varētu piedalīties pilnībā. Pagaidām, kā jau jūs zināt, tas vēl nav iespējams. Tā kā gada beigās SWIFT pārvieto savu datubāzi no ASV uz Eiropu, ES ir svarīgi pēc iespējas ātrāk noslēgt īstermiņa nolīgumu ar ASV, lai nepieļautu, ka tiek pārtraukta informācijas apmaiņa. Tas ir mūsu visu interesēs.

Vēlos uzsvērt, ka runa ir par pagaidu nolīgumu, kas attiecas uz laikposmu līdz pastāvīgā nolīguma noslēgšanai. Šī nolīguma darbības laiks nedrīkst būt ilgāks par divpadsmit mēnešiem, un Komisija ir paziņojusi, ka tā plāno iesniegt priekšlikumu par pastāvīgo nolīgumu, tiklīdz stāsies spēkā jaunais līgums. Lai TFTP ES un tās dalībvalstīm būtu noderīga, ASV no TFTP iegūtā informācija ir jāturpina sniegt attiecīgajām Eiropas Savienības pilnvarotajām iestādēm tāpat kā iepriekš. Un tā patiešām būs.

Turklāt šis pagaidu nolīgums paredzēs ES noziedzības novēršanas iestādēm skaidri izteiktu iespēju pašām lūgt informāciju no TFTP datubāzēm teroristu noziegumu izmeklēšanas gaitā. Prezidentūra ir pārliecināta, ka no TFTP datubāzēm iegūtā informācija mums būs noderīga. Taču ir skaidrs, ka pagaidu nolīgumā ir jāietver nepieciešamie mehānismi, lai nodrošinātu indivīdu privātās dzīves aizsardzību, tiesiskumu un datu aizsardzību. Tāpēc nolīguma projektā ir iekļauts noteikums, kas paredz, ka visus ASV lūgumus sniegt informāciju no SWIFT saņem, apstrādā un apstiprina atsevišķa ES iestāde.

Vienlīdz svarīgi ir pagaidu nolīgumā iekļaut sīki izstrādātus noteikumus par datu aizsardzību, kuri attiecas uz informāciju, ko ASV ar Eiropas iestādes starpniecību saņem no SWIFT. Šajā ziņā nolīgums būs solis uz priekšu salīdzinājumā ar līdzšinējām vienpusējām saistībām, ko ASV attiecībā pret ES uzņēmās 2007. gada TFTP paziņojumos, kas publicēti Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Vēlos minēt vēl dažus noteikumus, kuru iekļaušanu līgumā mēs plānojam pieprasīt. Mūsuprāt, dati ir jāglabā drošā veidā, pieeja datiem jānodrošina tikai reģistrētiem lietotājiem, un visa veida meklēšanas darbībām TFTP datubāzē jābūt ierobežotām un jāattiecas tikai uz tām personām vai uz to informāciju, attiecībā uz kuru ir pamatotas aizdomas par saistību ar teroristu noziegumiem vai arī ir skaidras norādes par to. Izskatītās informācijas glabāšanas laikam jābūt ierobežotam, un informācija jāizdzēš no datubāzes ne vēlāk kā pēc pieciem gadiem vai ātrāk, ja tas iespējams.

Mēs varam skaidri apstiprināt, ka TFTP drīkstēs izmantot tikai teroristu noziegumu izmeklēšanā, tostarp terorisma finansēšanas gadījumu izmeklēšanā. Ne ASV, ne ES nedrīkstēs izmantot šo sistēmu cita veida noziegumu izmeklēšanā vai citiem nolūkiem. Protams, ir svarīgi nodrošināt arī to, lai informācijas pārsūtīšana no ES uz ASV TFTP ietvaros ir samērīga. Tāpēc papildus noteikumiem par Eiropas iestādi, kuru minēju iepriekš, nolīgumā ir iekļauts nosacījums, kas paredz, ka sistēma jānovērtē neatkarīgai novērtētājai struktūrai. ES gadījumā šo struktūru veidos prezidentūras un Komisijas pārstāvji un divi cilvēki no dalībvalstu datu aizsardzības iestādēm. Novērtētājas struktūras uzdevums būs pārbaudīt atbilstību nolīgumam, noskaidrot, vai tiek pareizi piemēroti noteikumi par datu aizsardzību un pārliecināties, ka datu pārsūtīšana ir samērīga.

Esam kopīgi atbildīgi par to, lai nodrošinātu, ka noziedzības novēršanas iestādes var efektīvi cīnīties ar terorismu. Esam kopīgi atbildīgi arī par to, lai šis mērķis tiktu sasniegts, ievērojot tiesisko noteiktību un cilvēku pamattiesības. Prezidentūra ir pārliecināta, ka informācijas apmaiņa ar ASV TFTP ietvaros palielinās aizsardzību pret terorismu un ka mums izdosies noslēgt gan pagaidu nolīgumu, gan arī tādu ilgtermiņa nolīgumu, kas ne tikai atbilst mūsu striktajām prasībām par datu aizsardzību, bet arī aizsargā cilvēku pamattiesības.

 
  
MPphoto
 

  Jacques Barrot, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. (FR) Priekšsēdētāja kungs, godātie deputāti, vispirms es vēlētos sirsnīgi pateikties Ask kundzei par to, ka viņa īsi pastāstīja par visām norisēm, kas saistītas ar SWIFT, un par sarunām, kas ar Amerikas Savienotajām Valstīm tiek risinātas par Teroristu finansēšanas izsekošanas programmas jeb TFTP darbības nepārtraukšanu.

Pilsoņu brīvības, tieslietu un iekšlietu komitejas sanāksmē 22. jūlijā man bija iespēja skaidrot TFTP darbības principus un to, kāpēc mums nepieciešams pagaidu risinājums, lai nepieļautu šīs programmas darbības pārtraukšanu. Pilsoņu brīvības, tieslietu un iekšlietu komitejas un Ekonomikas un monetāro jautājumu komitejas apvienotajā sanāksmē 3. septembrī piedalījās Zviedrijas prezidentūra, Tiesiskuma, brīvības un drošības ģenerāldirektorāta ģenerāldirektors J. Faull un J. L. Bruguière. Manuprāt, šajā sanāksmē tika iesviesta skaidrība par vairākiem neatrisinātiem jautājumiem.

Es vēlētos izcelt dažus aspektus. Pievienoto vērtību, kas piemīt ASV Valsts kases veiktajam ar TFTP saistīto datu novērtējumam, apstiprināja Bruguière kunga ziņojums, kuru Pilsoņu brīvības, tieslietu un iekšlietu komitejas un Ekonomikas un monetāro jautājumu komitejas locekļi izskatīja apvienotajā sanāksmē septembra sākumā. Prezidentūras pārstāve mums jau atgādināja, ka šī datu analīze ir palīdzējusi ASV iestādēm novērst teroristu uzbrukumus un ir atvieglojusi ar teroristu uzbrukumiem saistīto izmeklēšanu gaitu gan ASV, gan Eiropā.

Tiesneša Bruguière ziņojums apstiprināja arī to, ka ASV iestādes ir ievērojušas saistības, ko tās 2007. gadā uzņēmās attiecībā uz datu aizsardzību, proti, saistības ierobežot datu glabāšanas laiku un pieeju datiem tā, lai tie tiktu lietoti tikai gadījumos, kad ir aizdomas, ka līdzekļus izmanto teroristu finansēšanai. Ask kundze jau to ļoti labi paskaidroja. Īsi sakot, Bruguière kungs norādīja, ka ASV ir izpildījusi šīs saistības.

Tomēr ir skaidrs, ka 2007. gada tiesiskais regulējums vairs nebūs spēkā, jo pēc pārmaiņām SWIFT arhitektūrā, kuras paredzēts īstenot gada beigās, dati vairs netiks uzglabāti Amerikas Savienotajās Valstīs. Starptautisks pagaidu nolīgums starp Eiropas Savienību un Amerikas Savienotajām Valstīm ir nepieciešams, lai ASV iestādes varētu turpināt analizēt datus par darījumiem starp Eiropas valstīm, kuri notiek Nīderlandē.

Šajā nolīgumā noteikti ir jāiekļauj visas tās garantijas, kas nepieciešamas, lai nodrošinātu mūsu iedzīvotāju pamattiesību aizsardzību, jo īpaši personas datu aizsardzību. Mēs, protams, pilnībā atbalstām prezidentūras centienus šajā jomā.

Godātie Parlamenta deputāti, priekšsēdētāja kungs, turpinājumā es vēlos norādīt, ka, kā jau ministres kundze teica, runa ir par pagaidu nolīgumu, kura darbības laiks nedrīkst būt ilgāks par 12 mēnešiem. Tas nozīmē, ka tūlīt pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā varēs sākt risināt sarunas par pastāvīgā nolīguma noslēgšanu, un tajās pilnībā varēs iesaistīties arī Eiropas Parlaments. Katrā ziņā es šodien varu apliecināt, ka Komisija arī turpmāk pastāvīgi informēs Parlamentu par šīs lietas turpmāko attīstību.

Vēlos piebilst, ka esam ļoti priecīgi par to, ka varam gatavot šo pastāvīgo, ilgtermiņa nolīgumu, protams, sagaidot pilnīgu savstarpīgumu no ASV partneru puses. Cīņa pret terorismu attiecas arī uz mums, un nav iemesla neievērot šādu pilnīgu savstarpīgumu. Tieši tāpēc es uzskatu, ka Parlamenta iesaistīšanās sarunās par ilgtermiņa nolīgumu būs ļoti vērtīgs pavērsiens.

Šāda ir mana dziļākā pārliecība. Un es vēlreiz vēlos pateikties Zviedrijas prezidentūrai un Ask kundzei par to, ka tik izsmeļoši raksturojāt situāciju, kas ir noteikusi nepieciešamību pēc šī, vēlreiz uzsveru, pagaidu nolīguma.

 
  
MPphoto
 

  Ernst Strasser, PPE grupas vārdā. (DE) Priekšsēdētāja kungs, Ask kundze, komisāra kungs, dāmas un kungi, ASV ir nozīmīgs partneris cīņā pret terorismu. Tomēr mēs vēlamies, lai attiecībā uz datiem, jo īpaši attiecībā uz slepenajiem datiem, sadarbībā ar ASV tiek ņemti vērā Eiropas noteikumi par datu drošību, mūsu iedzīvotāju civilajām tiesībām un personas tiesībām. Tāpēc mēs, Eiropas Tautas partijas grupa (Kristīgie demokrāti), lūdzam ievērot vairākus pamatkritērijus, noslēdzot šāda veida līgumu.

Pirmkārt, ir jābūt līdzsvaram starp civilo drošību un civilajām tiesībām. Otrkārt, ir jānodrošina tiesiskā noteiktība attiecīgajiem uzņēmumiem un ES iedzīvotājiem. Treškārt, mēs atbalstām Eiropas Parlamenta līdzdalību nolīguma slēgšanā, tāpēc atzinīgi vērtējam nodomu noslēgt pārejas nolīgumu. Ask kundze un komisāra kungs, nākamajās nedēļās vēlam jums veiksmi šī jautājuma risināšanā.

Ceturtkārt, mēs uzskatām, ka gan pārejas nolīgumā, gan galīgajā nolīgumā jānosaka, ka uz Eiropas iekšējiem datu kopumiem attiecas Eiropas tiesību akti. Piektkārt, mēs vēlamies, lai ES līmenī tiek ieviests TFTP programmai līdzīgs instruments. Sestkārt, mēs uzskatām, ka šis ir priekšnoteikums savstarpīguma nodrošināšanai.

Tāds ir mūsu viedoklis, un mēs ceram, ka plenārsēdē tas tiks atbalstīts ar lielu vienprātību. Drīz pēc tam, kad tiks noslēgts pārejas nolīgums, mums ir jāsāk risināt sarunas par galīgo nolīgumu un jānoslēdz arī tas.

 
  
MPphoto
 

  Claude Moraes, S&D grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, SWIFT sistēma nenoliedzami ir kļuvusi par izmēģinājuma lauciņu centienos nodrošināt līdzsvaru starp mūsu sadarbību ar Amerikas Savienotajām Valstīm, terorisma apkarošanu un mūsu pamattiesību aizsardzību.

Nav šaubu, ka Parlaments savās 2006. un 2007. gada rezolūcijās lūdza pārvietot SWIFT spoguļvietni no ASV uz ES teritoriju tāpēc, ka mēs uzskatījām, ka aizsardzība, ko ES iedzīvotājiem piedāvā ASV regulējums, neatbilst ES standartiem un ir jāuzlabo. Tātad šis ir pozitīvs pavērsiens, un mūsu grupa atzinīgi vērtē to, ka Eiropā tiks izvietoti divi jauni SWIFT serveri un ka tiks ieviests jauns tiesiskais regulējums, saskaņā ar kuru ASV arī turpmāk izmantos un apstrādās datus TFTP programmā sadarbībā ar mūsu tiesībaizsardzības iestādēm.

Mana grupa ir pamanījusi, ka Padomes pieņemtajā ieteikumā tiek mēģināts risināt dažus jautājumus, kuri uztrauc Parlamentu un Eiropas datu aizsardzības uzraudzītāju. Tomēr daži būtiski jautājumi joprojām nav atrisināti. Ja ES teritorijā ES datu apstrādei arī turpmāk tiek piemēroti ASV tiesiskie standarti, kā mēs nodrošināsim ES standartu ievērošanu attiecībā uz procesuālajām tiesībām un personas datu aizsardzību? Pie kura tiesneša ES pilsonis vai ES uzņēmums var vērsties kriminālvajāšanas gadījumā?

Protams, viens no būtiskākajiem jautājumiem ir nolīguma darbības laiks un tā pagaidu raksturs, kā Padome un Komisija jau norādīja. Tā kā ir izvēlēts trešā pīlāra tiesiskais pamats un nolīgumam ir pagaidu raksturs, Parlaments un attiecīgi arī ES iedzīvotāji, nevar piedalīties likumdošanas procesā. Mēs, Sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupa, esam pārliecināti, ka šim pagaidu līgumam jābūt spēkā tikai 12 mēnešus un ka sarunas par jaunu nolīgumu jārisina ar Parlamenta līdzdalību, tā lai Parlaments varētu nodrošināt, ka šajā svarīgajā un izšķirošajā cīņā pret terorismu tiek saglabāts trauslais līdzsvars Eiropas iedzīvotāju pamattiesību aizsardzības jomā.

 
  
MPphoto
 

  Sophia in 't Veld, ALDE grupas vārdā.(NL) Priekšsēdētāja kungs, es mazliet sabojāšu to pozitīvo gaisotni, ko radīja iepriekšējie runātāji. Savā runā es nepievērsīšos saturam, jo, manuprāt, ir skaidrs, ka visas vienošanās, kas ir panāktas, atbilst Eiropas standartiem tiesiskās aizsardzības un personas datu aizsardzības jomā, taču es ļoti vēlētos saņemt dažas atbildes saistībā ar procesu, jo jau kuro reizi lēmumus, kas ietekmē iedzīvotājus, Padome pieņem aiz slēgtām durvīm. Eiropas valstu un Amerikas Savienoto Valstu valdības vēlas zināt visu par mūsu privāto dzīvi, bet mēs, iedzīvotāji, nevaram uzzināt, ko dara Padome. Manuprāt, tas nav pareizi. Cīņa pret terorismu ir kļuvusi par neapturamu procesu, kuru Padome vada, izrādot pilnīgu necieņu pret Eiropas iedzīvotājiem un parlamentāro demokrātiju. Neatkarīgi no tā, vai runa ir par SWIFT, pasažieru datu reģistru, datu saglabāšanu vai ko citu, ikreiz mums tiek apgalvots, ka „tas ir nepieciešams cīņai pret terorismu”. Iespējams, ka tā ir, ministres kundze, bet kad mēs saņemsim reālus faktus, kad tiks veikts novērtējums šajā jomā? Es vēlētos saņemt atbildes arī uz vairākiem jautājumiem, kas saistīti ar SWIFT, jo 3. septembrī šīs atbildes netika sniegtas. Kāpēc tā? Jau 2007. gadā bija zināms, ka SWIFT arhitektūrā ir nepieciešamas reformas. Kāpēc Padome nāca klajā ar šo plānu tikai pēdējā mirklī, vasarā, kad Parlaments vēl nebija sācis darbu? Kāpēc jūs neapspriedāties ar valstu valdībām par pilnvarām? Kāpēc? Vai jums nešķiet, ministres kundze, ka šī situācija, kad Eiropas valstu valdības mēģina iegūt pieeju mūsu datiem caur ASV valdību, ir netīrās politikas atmazgāšana? Atzīstiet to!

Nobeigumā vēlos pieminēt pārredzamības jautājumu. Dokumenti, jo īpaši juridiskie atzinumi, ko sniedzis Padomes juridiskais dienests, ir jādara zināmi atklātībai. Tie nedrīkst būt pieejami tikai Parlamenta deputātiem, jo mēs jau zinām, kas tajos rakstīts. Tiem jābūt pieejamiem visiem Eiropas iedzīvotājiem. Tāda ir īsta pārredzamība.

 
  
MPphoto
 

  Jan Philipp Albrecht, Verts/ALE grupas vārdā. (DE) Priekšsēdētāja kungs, prezidentūra un Komisija nemitīgi runā par civiltiesību stiprināšanu un Eiropu, kas pārstāv iedzīvotāju intereses. Taču patiesībā cilvēku pamattiesības tiek apdraudētas un tiek likti šķēršļi atbilstošām publiskajām debatēm par tām. Tiek darīts viss, lai parlamenti netiktu iesaistīti un informācija netiktu izpausta. Demokrātiskā Eiropā šāda nepārredzama sistēma nav pieļaujama.

Ar pieklauvēšanu pie durvīm vien nepietiek, atbildīgajam parlamentam ir jāpieliek punkts šai nevēlamajai tendencei. Prezidentūrai ir jāpārtrauc sarunas līdz brīdim, kad tā spēs nodrošināt iedzīvotāju un parlamentu tiesības. Ja attiecībā uz banku datiem tiks īstenoti vienīgi mēģinājumi panākt vienošanās par lietām, kuras minējāt, bet netiks ieviesti saistoši aizsardzības mehānismi, Eiropas iedzīvotāju tiesības uz datu aizsardzību būs apdraudētas un tiks radītas preventīvas vispārējas aizdomas pret visiem iedzīvotājiem.

Mēs, Zaļo grupa, neatbalstīsim šos pasākumus. Mēs neatbalstīsim tos pat īstermiņā un noteikti neatbalstīsim tos tad, ja serveri būs arī šeit, Eiropā, ne tikai ASV, jo dati tik un tā tiks sūtīti ASV un netiks nodrošināta tiesiskā aizsardzība.

 
  
MPphoto
 

  Marie-Christine Vergiat, GUE/NGL grupas vārdā.(FR) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, man ir liels gods pirmo reizi uzstāties šeit, Parlamentā, pārstāvot miljoniem Eiropas iedzīvotāju, kuri ilgojas pēc citādākas Eiropas.

SWIFT lieta ir apliecinājums rupjajām kļūdām, kas drošības jomā pieļautas terorisma vārdā, jo ir izrādīta pilnīga necieņa pret lielāko daļu no mūsu līdzcilvēku pamattiesībām. Šajā lietā Amerikas Savienotās Valstis bez jebkāda tiesiskā pamata un, Eiropas iestādēm nesniedzot pat visniecīgāko informāciju, ieguva banku datus. Šis skandāls ir licis Eiropas iestādēm sākt domāt par šo jautājumu. Tika parakstīts nolīgums ar ASV valdību. Šo nolīgumu ir novērtējis eksperts. Bet kas ir šis eksperts? Tas ir Francijas pretterorisma lietu tiesnesis Bruguière kungs, kura kļūdas pamattiesību jomā Francijā ir ļoti labi zināmas. Tāpēc mēs apšaubām viņa ziņojuma kvalitāti.

Bez principa jautājuma piedāvātajā rezolūcijas priekšlikumā ir iekļauti vairāki brīdinājumi, kuriem mēs piekrītam, bet tie nav pietiekami. Mēs ierosinām veikt grozījumus, lai stiprinātu prasības, kuras Eiropas Parlamentam ir jāizvirza. Mums ir jādara vēl vairāk un jāpieprasa pārtraukt nolīgumu, ja minētie principi netiek ievēroti. Mēs vēlētos uzzināt, kāpēc Eiropas iestādes tik ilgi neinformēja Parlamentu un kāpēc ir tāda steiga attiecībā uz šī jaunā nolīguma noslēgšanu.

Mēs paļaujamies uz Zviedrijas prezidentūru. Mēs arī turpmāk raudzīsimies, lai tiek ievērotas cilvēktiesības. Jā, mūsu līdzcilvēkiem ir tiesības uz drošību, bet mēs nevēlamies, lai tās tiktu nodrošināts tādā viedā, ka mēs esam spiesti dzīvot „lielā brāļa” sabiedrībā un apstākļos, kad visi visu par mums zina.

 
  
MPphoto
 

  Beatrice Ask, Padomes priekšsēdētāja. (SV) Priekšsēdētāja kungs, es pateicos visiem par svarīgajiem viedokļiem. Īsajā laikā, kas man atvēlēts, es mēģināšu atbildēt uz dažiem jautājumiem.

Vispirms, protams, rodas jautājums par to, kā mēs nodrošināsim, ka ASV ievēro nolīgumu. Vēlos norādīt, ka, pirmkārt, mums ir Bruguière ziņojums, kurā ir apliecināts, ka ir ievēroti noteikumi, par kuriem bijām vienojušies līdz šim. Otrkārt, nolīguma projektā ir minētas novērtētājas struktūras, par kurām jums stāstīju, un arī prezidentūra, Komisija un valstu datu aizsardzības iestāžu pārstāvji. Visas šīs struktūras palīdzēs mums pārliecināties par to, ka viss norit pareizi. Protams, ir svarīgi, lai informācija būtu uzticama. Turklāt ir svarīgi, lai ikviens saprastu, ka informācijas nosūtīšana ar šīs datu programmas starpniecību nenozīmē to, ka cilvēki jebkurā laikā varēs piekļūt šai programmai un aplūkot visu tiem interesējošo informāciju. Lai iegūtu piekļuvi šai informācijai, obligāts priekšnosacījums ir aizdomas par teroristisku noziegumu vai šādu noziegumu finansēšanu. Protams, šādi tiek ierobežotas šīs informācijas izmantošanas iespējas.

Attiecībā uz kritiku par to, ka šie pasākumi ir uzsākti tagad, vasarā, vēlos norādīt, ka prezidentūrai radās gandrīz tādi paši jautājumi, kādi rodas Eiropas Parlamenta deputātiem. Mūsu uzdevums bija rūpīgi izpētīt šo jautājumu un cita starpā izanalizēt šo ziņojumu, kas sniedz atbildes uz dažiem jautājumiem, taču mums bija jārisina arī citi jautājumi. Turklāt ne jau mēs nolēmām, ka SWIFT ir jāpārvieto uz Eiropu; šis process notiek, pamatojoties uz citiem lēmumiem. ASV ir priecīga par to, ka viņiem ir bijusi iespēja izmantot šo instrumentu cīņa pret terorismu, un mēs uzskatām, ka līdzīga informācija būtu noderīga arī mums. Lai tā notiktu, mums ir nepieciešams nolīgums. Tā kā Lisabonas līgums vēl nav stājies spēkā, mēs uzskatījām par nepieciešamu piedāvāt pagaidu risinājumu. Un tieši to esmu mēģinājusi jums paskaidrot.

Turklāt nav tā, ka prezidentūra kaut kādā ziņā vēlas bez vajadzības ierobežot debates vai spēju izprast šo jautājumu. Pirmkārt, šīs ir publiskas debates, otrkārt, mēs labprāt runājam pat to, kā šīs diskusijas norit. Tomēr sarunu procesā nav iespējams nodrošināt pastāvīgu piekļuvi dokumentiem, jo sarunu gaitā daudz kas arvien mainās. Esmu centusies jums raksturot mūsu sākotnējo nostāju un pilnvaras, ko mums skaidri piešķīrusi Padome. Šajā jautājumā mēs esam apņēmības pilni panākt gan lielu efektivitāti un augsta līmeņa praktisko pielietojumu, gan to mūsu strikto prasību atzīšanu, kuras attiecas uz tiesisko noteiktību, kā arī uz pilsonisko brīvību un cilvēktiesību ievērošanu. Esmu pilnīgi pārliecināta, ka mums tas izdosies. Ja mūsu cerības tomēr nepiepildīsies, tad nolīgums netiks noslēgts.

 
  
  

SĒDI VADA: R. WIELAND
Priekšsēdētāja vietnieks

 
  
MPphoto
 

  Jacques Barrot, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. (FR) Priekšsēdētāja kungs, es vēlētos apstiprināt ministres kundzes teikto un vērst uzmanību uz skaidro secinājumu, ko viņa neviļus izteica: ja šis pastāvīgais nolīgums, ko prezidentūra ar Komisijas atbalstu plāno noslēgt, nesniegs vajadzīgās garantijas attiecībā uz datu aizsardzību, tad mēs to neparakstīsim.

Tomēr es uzskatu, ka mēs spēsim saskaņot šos jautājumus un varēsim cīnīties pret terorismu saskaņā ar tām pamatvērtībām un pamatprincipiem, kas apliecina, ka mēs šeit, Eiropā, lielu nozīmi piešķiram gan privātās dzīves aizsardzībai, gan visa veida komerciālās spiegošanas izskaušanai.

Es vēlos norādīt, ka, būdams savā amatā, es, protams, zināju, ka Padome ir lūgusi tiesnesim Bruguière veikt šo faktu vākšanas misiju Amerikas Savienotajās Valstīs. Bruguière ziņojums tapa 2008. gada decembrī, bet manās rokās tas nonāca 2009. gada janvārī. 2009. gada februārī ar ziņojumu tika iepazīstināts Eiropas Parlaments un Tieslietu un iekšlietu padome. Tobrīd Komisija saprata, ka tās rīcībā ir būtiski līdzekļi, kas ļauj nodrošināt TFTP darbības turpināšanu līdz brīdim, kad pēc Lisabonas līguma parakstīšanas un Parlamenta iesaistīšanās sarunās mums būs iespēja noslēgt ilgtermiņa nolīgumu, kurā būs iekļautas visas tās garantijas, par kurām runāja ministres kundze, un arī visas prasības ievērot savstarpīguma principu, kuras jo īpaši minēja Strasser kungs.

Padome tikko ļoti skaidri pauda savus mērķus attiecībā uz šo jautājumu. Komisija pievienojas šai nostājai un atbalsta šo Padomes stingro un skaidro apņemšanos nodrošināt Eiropas Parlamenta iesaistīšanos pastāvīgā līguma noslēgšanas procesā.

 
  
MPphoto
 

  Sophia in 't Veld (ALDE). – Priekšsēdētāja kungs, vēlos izteikt piezīmi par reglamenta neievērošanu. Padome atkal nesniedza atbildes uz jautājumiem, kurus mēs uzdodam. Es uzdevu jautājumu, kāpēc Padome gaidīja divus gadus, līdz pēdējam brīdim, lai pieņemtu lēmumu šajā jautājumā. Es vēlētos uzzināt arī to, kāpēc dalībvalstu parlamenti nav iesaistīti šajā procesā (atbildi esam ar mieru saņemt arī rakstiski). Es izlasīju jūsu atbildi, tā bija ļoti nekonkrēta un, šķiet, vēstīja, ka jūs nepubliskosiet Padomes Juridiskā dienesta sniegto atzinumu.

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs. − Debates tiek slēgtas.

(Balsojums: 2009. gada 17. septembrī)

 
Pēdējā atjaunošana - 2010. gada 26. janvārisJuridisks paziņojums