Priekšsēdētāja. − Nākamais darba kārtības punkts ir jautājumu laiks (B7-0203/2009).

Padomei ir iesniegti šādi jautājumi.

Jautājums Nr. 1, ko iesniedza Marian Harkin (H-0259/09)

Temats: Dzīvnieku labturība

Tā kā dzīvnieku labturība ir viena no Zviedrijas prezidentūras prioritātēm un tā kā dažas valstis, piemēram, Īrija, jau ir ieviesušas veiksmīgas dzīvnieku labturības programmas saistībā ar dzīvu dzīvnieku pārvadāšanu, ieskaitot Zīdītājgovju labturības programmu, kas palīdz nodrošināt, ka mūsu eksportam paredzētie atšķirtie teļi ir izturīgāki un labāk sagatavoti ceļam, vai Zviedrijas prezidentūra plāno ņemt vērā, piemēram, šādas programmas dzīvu dzīvnieku pārvadāšanai, lai nodrošinātu līdzsvara sasniegšanu starp ilgtspējīgu dzīvu dzīvnieku eksportu un dzīvnieku labturības saglabāšanu jebkurā jaunā tiesību aktā? Turklāt, tā kā Īrija atrodas uz salas un tās ekonomika lielā mērā pamatojas uz atšķirto teļu eksportu, vai Zviedrijas prezidentūrai ir kādi priekšlikumi, kas ierobežotu šo Īrijai tik vitāli svarīgo tirdzniecību?

  Cecilia Malmström, Padomes priekšsēdētāja. – (SV) Priekšsēdētājas kundze, man ir tas gods atbildēt uz Harkin kundzes jautājumu. Padomi, tāpat kā Parlamenta deputātus, māc raizes par dzīvnieku labturību. Komisijas regulāras priekšlikumu iesniegšanas rezultātā šajā jomā nepārtraukti tiek pieņemts liels skaits Kopienas tiesību aktu. Zviedrijas prezidentūras mērķis ir turpināt debates par dzīvnieku labturību un rūpīgu lopkopību. Šie ir mūsu prezidentūras prioritārie jautājumi lauksaimniecības jomā. Zviedrijas pilsētā Upsalā 8.–9. oktobrī tiks rīkota dzīvnieku labturības konference.

Tajā tiks apspriesti ES finansētā dzīvnieku labturības kvalitātes projekta rezultāti. Kopš 2004. gada minētajā projektā ir izstrādāta zinātniski pamatota sistēma, lai novērtētu, vai lauksaimnieki pienācīgi aprūpē ganāmpulkus. Projekta mērķis ir arī rast labāko veidu, lai nodrošinātu atgriezenisko saiti lauksaimniekiem, patērētājiem un citām ieinteresētajām personām. Šajā projektā ir piedalījušās vairāk nekā 40 ES un Latīņamerikas valstu iestādes un augstskolas. Minētajā konferencē tiks apspriests arī tas, kā uzlabot dzīvnieku labturību globālā līmenī. Tajā uzstāsies pārstāvji no tādām starptautiskām organizācijām kā PTO, FAO, starptautiskiem gaļas ražošanas uzņēmumiem, kā arī no ASV un Namībijas.

Šīs konferences iznākumam būs liela nozīme Padomes plānoto secinājumu izstrādē, lai atbildētu uz Komisijas gaidāmo paziņojumu par dzīvnieku labturības marķējumu. Kas attiecas uz iniciatīvu tiesību aktu jomā, esmu pārliecināta — dalībvalstis zina, ka izvirzīt priekšlikumus ir Komisijas uzdevums. Zviedrijas prezidentūra pašlaik izskata Komisijas priekšlikumu jaunajai direktīvai par zinātnes vajadzībām izmantojamo dzīvnieku aizsardzību. Šajā posmā Komisija nav iesniegusi jaunus likumdošanas priekšlikumus dzīvnieku labturības jomā, kuri būtu jāizskata Zviedrijas prezidentūras laikā.

  Marian Harkin (ALDE). – Es jūtos gandarīta par to, ka jūs vēlaties turpināt debates, kā arī par to, ka Upsalā tiks rīkota konference par minēto tēmu. Būtībā spēkā esošie tiesību akti tika pieņemti pirms apmēram diviem gadiem, un es zinu, ka Īrijā mēs tos jau esam ieviesuši. Mēs esam nodrošinājuši apmācību dzīvnieku kopējiem, uzlabojuši pārvadāšanas sistēmu, kā rezultātā mūsu tirdzniecības sistēma funkcionē efektīvi. Tomēr, ja mēs to pārtrauksim, tad neapšaubāmi zaudēsim savas valsts tirgus konkurētspēju. Es vēlējos pajautāt, vai ir vajadzība veikt izmaiņas tiesību aktos, kuri ir spēkā tikai divus gadus, ja kopējā sistēma funkcionē efektīvi? Otrs jautājums ir šāds, proti, cik pamatoti ir iegūtie zinātniskie dati, kas nosaka šādu vajadzību?

  Cecilia Malmström, Padomes priekšsēdētāja. − Kā jūs teicāt, ir svarīgi visu rūpīgi izvērtēt un pienācīgi novērtēt paveikto, proti, iznākumu.

Mēs esam apkopojuši jaunākās zinātniskās atziņas. Lai tās pamatotu, Upsalas konferences diskusijās ir uzaicināti piedalīties gan eksperti, gan zinātnieki. Kā jau es minēju, mēs ceram, ka minētās diskusijas būs pamats tam, lai Padome sagatavotu atbildi uz Komisijas paziņojumu. Tā ir mana pašlaik rīcībā esošā informācija.

Tomēr mēs ļoti atzinīgi vērtējam Eiropas Parlamenta atzinumus. Mēs ceram, ka šis varētu būt ļoti labs sākums diskusijām, lai iegūtu pēc iespējas vairāk informācijas.

  Mairead McGuinness (PPE). – Kas attiecas uz dzīvnieku pārvadāšanu, tad es ceru, ka zinātne gūs pārsvaru pār emocijām.

Es gribētu jūs lūgt atrisināt jautājumu par zirgu pārvadāšanu, kuram, manuprāt, līdz šim nav pievērsta vajadzīgā uzmanība, jo, cik man zināms, pašlaik tas rada nopietnas bažas.

Es uzskatu, ka ar dzīvnieku labturību fermās saistītās problēmas varētu palielināties, jo maksa, kuru par saviem ražojumiem saņem daudzu dalībvalstu lauksaimnieki, ir katastrofāli zema. Viņi dara visu iespējamo, lai ievērotu dzīvnieku labturības standartus, neraugoties uz ļoti zemajām izejvielu cenām, kuras negarantē fermām ienākumus. Tādēļ, manuprāt, mums šis jautājums jāizvērtē ļoti rūpīgi.

  Seán Kelly (PPE). – Īrijai šis ir strīdīgs jautājums, tas un ir viens no iemesliem negatīvam balsojumam par Lisabonas līgumu. Ņemot vērā iepriekš minēto, kā arī faktu, ka Īrija ir sala, bez dzīvu dzīvnieku eksporta šeit darbosies omulīgs kartelis, jo īpaši attiecībā uz liellopu gaļas un aitas gaļas cenām. Vai jūs mums varat dot cerību, ka šis jautājums tiks risināts un attiecībā uz to būs iespējams panākt kompromisu līdz 2. oktobrī paredzētajam balsojumam par Lisabonas līgumu?

  Cecilia Malmström, Padomes priekšsēdētāja. − Es saprotu šī Parlamenta deputātu un iedzīvotāju bažas. Diemžēl es nevaru apsolīt, ka šis jautājums tiks atrisināts līdz referendumam.

Pašlaik mēs gaidām Komisijas priekšlikumu. Tas kavējas man nezināmu iemeslu dēļ. Tiklīdz tas būs pieejams, mēs sāksim to apspriest. Vairāk es jums neko nevaru pateikt, jo mēs gaidām šo priekšlikumu. Es ceru, ka mēs to izdarīsim bez liekas dramatizēšanas, raugoties uz šo problēmu no zinātniskā viedokļa un izmantojot pierādījumus.

Jautājums Nr. 2, ko iesniedza Claude Moraes (H-0262/09)

Temats: Bērnu tirdzniecība Eiropas Savienībā

Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūra (FRA) jūlijā publicēja ziņojumu par bērnu tirdzniecību Eiropas Savienībā, atklājot šīs problēmas nopietno raksturu. Eiropas Savienībā notiek daudzi bērnu tirdzniecības gadījumi seksuālas izmantošanas, piespiedu darba, adoptēšanas un orgānu izņemšanas nolūkā.

Atzinīgi vērtējot to, ka Zviedrijas prezidentūra savā darba programmā kā prioritāru jautājumu iekļāvusi cilvēku tirdzniecības problēmu, es vēlētos uzzināt, vai atbilstīgi Pamattiesību aģentūras ieteikumiem tiks izskatīti īpaši priekšlikumi attiecībā uz bērnu tirdzniecību?

  Cecilia Malmström, Padomes priekšsēdētāja. – (SV) Priekšsēdētājas kundze, Zviedrijas prezidentūra pievienojas deputātu bažām par bērnu tirdzniecību seksuālas izmantošanas vai citā nolūkā. Šāds mūsdienās sastopams verdzības veids ir viens no ienesīgākajiem starptautiski organizētās noziedzības veidiem. Protams, tas ir nožēlojami, un tā ir ļoti nopietna problēma gan Eiropas Savienībā, gan citur pasaulē. Cilvēku tirdzniecība ilgu laiku ir bijis būtisks ES darba programmā iekļauts jautājums, un mums noteikti jāturpina īstenot pasākumu kopumu cīņā ar šo šausminošo pamattiesību pārkāpumu.

Eiropai vajadzēs divkāršot centienus, lai veiktu profilakses pasākumus un cīnītos pret organizēto noziedzību, kā arī lai aizsargātu šādas noziedzības upurus. ES saistības apkarot cilvēku tirdzniecību tika skaidri formulētas līdz ar konkrētu tiesību aktu, kā arī juridiski nesaistošu instrumentu pieņemšanu un īstenošanu šajā jomā. Vispirms 1997. gadā tika pieņemta Vienotā rīcība par darbībām, lai apkarotu cilvēku tirdzniecību un bērnu seksuālu izmantošanu. Visnozīmīgākais tiesību akts ir 2002. gada Pamatlēmums par cilvēku tirdzniecības apkarošanu.

2009. gada martā Komisija iesniedza priekšlikumu jaunajam Pamatlēmumam par cilvēku tirdzniecības novēršanu un apkarošanu un cietušo aizsardzību, ar kuru tika paredzēts atcelt 2002. gada pamatlēmumu. Viens no minētā priekšlikuma mērķiem ir kriminālizmeklēšanas un kriminālprocesu laikā nodrošināt īpašu attieksmi pret visneaizsargātākajiem cietušajiem, proti, bērniem, lai novērstu turpmāku kaitējumu.

Šis priekšlikums ir saistīts ar vēl vienu Komisijas vienlaikus iesniegtu priekšlikumu, ar kuru vēl vairāk paredzēts ievērot bērnu īpašās vajadzības. Tas ir priekšlikums Pamatlēmumam par seksuālās vardarbības pret bērniem, bērnu seksuālās izmantošanas un bērnu pornogrāfijas apkarošanu, ar ko atceļ Pamatlēmumu 2004/68. Tā mērķis ir izveidot saskanīgāku un efektīvāku tiesisko regulējumu, paredzot pārkāpējiem bargākus sodus.

Divi minētie priekšlikumi pašlaik tiek apspriesti Padomē. To pamatā ir nozīmīga starptautiska vienošanās, kuru apliecina ANO Palermo Protokols, Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā paredzētie pasākumi cīņā pret cilvēku tirdzniecību, kā arī Eiropas Padomes Konvencija par bērnu aizsardzību pret seksuālo izmantošanu un seksuālo vardarbību.

Kas attiecas uz 19.–20. oktobrī prezidentūras plānoto ministru konferenci Briselē, kurā galvenā uzmanība būs vērsta uz vispārējiem ES pasākumiem cilvēku tirdzniecības novēršanai, tās dalībniekiem būs iespēja iepazīties ar Pamattiesību aģentūras ziņojumu, to detalizēti apspriest, kā arī iesniegt secinājumus Padomei. Zviedrijas prezidentūra ir paredzējusi izvirzīt cilvēku tirdzniecību un bērnu seksuālo izmantošanu kā prioritāros jautājumus Stokholmas programmā, kuru mēs plānojam pieņemt decembra augstākā līmeņa sanāksmē.

  Anna Hedh, aizstājot autoru. – (SV) Liels paldies, ministres kundze. Es zinu, ka šis jautājums ir ļoti svarīgs. Zviedrijā, tāpat kā ES, mēs šo jautājumu risinām jau vairākus gadus. Es tikai gribētu paust nožēlu, ka Eiropas Parlamenta deputāti nespēs ierasties uz konferenci 19.–20. oktobrī, jo mēs būsim šeit, Strasbūrā, un nevarēsim vienlaikus atrasties arī Briselē, lai piedalītos šajā nozīmīgajā konferencē. Žēl, bet tāda ir situācija.

Es arī zinu, ka Zviedrijas prezidentūra ir paudusi savu vēlmi izvirzīt jautājumu par bērnu seksuālo izmantošanu saistībā ar ceļojumiem un tūrismu. To ir paredzēts apspriest 20. novembra konferencē starpvaldību grupas L’Europe de l’Enfance tikšanās laikā, tomēr esmu dzirdējusi, ka šis jautājums darba kārtībā netiks iekļauts. Kādēļ tā? Vai jūs to izvirzīsiet citā reizē?

  Cecilia Malmström, Padomes priekšsēdētāja. – (SV) Priekšsēdētājas kundze, paldies jums, Hedh kundze. Es zinu, ka Hedh kundze ir sevi pilnībā veltījusi šo jautājumu risināšanai.

Žēl, ka Briseles konference norisināsies vienlaikus ar sesiju. Tā tiek plānota minētajos datumos tādēļ, lai sakristu ar ES dienu pret cilvēku tirdzniecību, kas arī notiks tajā laikā. Patiesi ļoti žēl.

Kas attiecas uz deputātes nākamo jautājumu, proti, kādēļ minētais jautājums nav ietverts programmā, tad varu teikt, ka neesmu par to informēta. Man to vajadzēs noskaidrot, jūs informēt un, iespējams, arī nosūtīt atbildi Hedh kundzei.

  Elizabeth Lynne (ALDE). – Liels paldies par šo atbildi. Arī man ir žēl, ka konference notiks laikā, kad būsim Strasbūrā. Vai jūs varētu pārliecināties, ka konferences programmā tiek iekļauts punkts par Eiropas Padomes Konvenciju par cīņu pret cilvēku tirdzniecību? Tas ir svarīgi, jo daudzas dalībvalstis šo konvenciju joprojām nav parakstījušas, savukārt citas, tostarp arī Zviedrija, to vēl nav ratificējušas. Tādēļ, manuprāt, ir svarīgi pārliecināties, lai šis jautājums tiktu iekļauts konferences programmā, un cīņu pret cilvēku tirdzniecību būtu iespējams īstenot dzīvē. Mums ir šādas iespējas, un tās ir jāizmanto.

  Cecilia Malmström, Padomes priekšsēdētāja. − Jā, Lynne kundze, es par to informēšu organizētājus.

Jautājums Nr. 3, ko iesniedza Mairead McGuinness (H-0264/09)

Temats: Vēstījums ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas augstākā līmeņa sanāksmei

Kādu vēstījumu Padome ES vārdā sniegs ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) konferences gaidāmajā sanāksmē?

  Cecilia Malmström, Padomes priekšsēdētāja. – (SV) Priekšsēdētājas kundze, mēs apspriedīsim visdažādākos jautājumus.

ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) konference sāksies 18. novembrī. Viens no svarīgākajiem programmas punktiem ir FAO reforma. Reformas procesa pamatā ir visu FAO locekļu 2008. gadā apstiprinātais rīcības plāns. Šajā plānā ir paredzēts īstenot dažādas reformas. Cita starpā FAO turpmākās darbības noteiks uz rezultātiem orientēta vadības sistēma, kas efektīvāk ļaus kontrolēt ierobežoto līdzekļu piešķiršanu un izmantošanu. Mēs arī ceram, ka reformas procesam būs ilgtermiņa ietekme uz FAO darbību jautājumos, kas saistīti ar tā personālu un vietējiem birojiem. Konferencē tiks apspriesti arī jautājumi par izmaiņām Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas statūtos, kā arī Pasaules pārtikas nodrošinātības komitejas (CFS) reforma.

Minētā reforma ir nozīmīga, jo tā ir saistīta ar globālo partnerattiecību veicināšanu lauksaimniecības, nodrošinātības ar pārtiku un piegādes jomā. Lai apspriestu minētos jautājumus politiskā līmenī, FAO 16.–18. novembrī Romā plāno rīkot Pasaules augstākā līmeņa sanāksmi par nodrošinātību ar pārtiku. Tajā piedalīsies arī prezidentūras pārstāvji. Viņi iepazīstinās klātesošos ar deklarāciju, kuras pamatā daļēji ir Padomes secinājumi par nodrošinātību ar pārtiku un kuru plānots pieņemt minētajā konferencē.

Padome savos 2008. gada 11. novembra secinājumos par FAO ir atzinusi — lai izkļūtu no pašreizējās pārtikas krīzes, ir vajadzīga vienota un saskaņota starptautiskās sabiedrības rīcība, kā arī pilsoniskās sabiedrības un privātā sektora atbalsts. Tādēļ ES ir jāveido globālās partnerattiecības lauksaimniecības un vispārējās nodrošinātības ar pārtiku jomā saskaņā ar ES rīcības plānu Tūkstošgades attīstības mērķu sasniegšanai. 2008. gada jūnijā to atzinīgi novērtēja Eiropadome.

Turklāt Padome savos secinājumos ir atzinīgi novērtējusi uzsākto FAO reformu, kura tiek konstruktīvi īstenota visās FAO dalībvalstīs. Ņemot vērā šo faktu, prezidentūra uzskata, ka augstākā līmeņa sanāksmei jānotiek ar skaidru politisko mērķi, proti, uzsākt jaunās vadības sistēmas ieviešanu nodrošinātības ar pārtiku jomā, kurā vadošā loma jāuzņemas atjauninātai un ietekmīgākai CFS.

Prezidentūra uzskata, ka ir ļoti svarīgi, lai šīs sanāksmes rezultātā tiktu izveidota uz nākotni vērsta un uz rīcību pamatota sistēma, kura palīdzētu pārvarēt pašreizējo pārtikas krīzi un stiprinātu centienus sasniegt pirmo Tūkstošgades attīstības mērķi, proti, izskaust ārkārtēju nabadzību un badu. Lai to panāktu, liela nozīme ir CFS reformai un saistību izpildei globālo partnerattiecību jomā.

Prezidentūra uzskata, ka augstākā līmeņa sanāksmei jānotiek ar šādu skaidru politisko mērķi, proti, uzsākt jaunās vadības sistēmas ieviešanu nodrošinātības ar pārtiku jomā, kurā vadošā loma jāuzņemas atjauninātai un ietekmīgākai CFS. Kas attiecas uz rīcības līmeni, tad prezidentūra uzskata, ka augstākā līmeņa sanāksmē ir jāizveido uz nākotni vērsta efektīva sistēma, lai pārvarētu pašreizējo pārtikas krīzi un stiprinātu centienus sasniegt Tūkstošgades attīstības mērķus.

  Mairead McGuinness (PPE). – Arī es atzinīgi vērtēju izsmeļošo atbildi. Vai es varētu uzzināt, kāds ir Zviedrijas prezidentūras viedoklis par Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) nozīmi šajā koncepcijā un mērķu par vispārēju nodrošinātību ar pārtiku sasniegšanā? Kāda, jūsuprāt, varētu būt mūsu politikas nozīme minētajā procesā? Vai, jūsuprāt, ir svarīgi, ka mums Eiropā ir šāda kopēja politika, ņemot vērā mūsu bažas par vispārēju nodrošinātību ar pārtiku?

  Cecilia Malmström, Padomes priekšsēdētāja. − Mēs Padomē to neesam apsprieduši saistībā ar minēto konferenci, bet ir skaidrs, ka Kopējai lauksaimniecības politikai ir nozīme un arī turpmāk tā arvien palielināsies, rosinot nabadzīgākās valstis kļūt par kopējā tirgus daļu. Tai ir nozīme arī tajās jomās, kurās mēs varam palīdzēt mazināt un novērst pašreizējo smago krīzi.

Mēs to esam izdarījuši. Pašlaik situācija visā pasaulē ir nedaudz uzlabojusies. No dažādām valstīm tiek saņemti pozitīva satura ziņojumi par situāciju to tirgos. Tas ir apsveicami, tādēļ es vēlos veltīt nedaudz laika, lai pastāstītu, kā risināt šādus konfliktus turpmāk, kā pielietot šo nedaudz pārveidoto Kopējo lauksaimniecības politiku, lai palīdzētu nabadzīgākajām valstīm, un kā izvairīties no līdzīgas situācijas turpmāk.

  Marian Harkin (ALDE). – Mēs šeit runājam par vispārējo nodrošinātību ar pārtiku, bet es vēlētos īsumā apskatīt jautājumu par ES nodrošinātību ar pārtiku. Manuprāt, ES nodrošinātība ar pārtiku ir atkarīga no pārtikas ražošanas tajā. Šodien norisinājās ALDE AGRI grupas tikšanās ar komisāri Fischer Boel kundzi, ar kuru mēs apspriedām šo ļoti nozīmīgo jautājumu un, kā tika norādīts iepriekš, arī Kopējās lauksaimniecības politikas nākotni, jo īpaši pēc 2013. gada, kā arī iespējamo budžeta samazinājumu u.c. Sekas, kas radušās ES pārtikas ražošanas nozarei, patiešām ir smagas.

Es zinu, ka šis jautājums ir tikai neliela, daudz plašāku šīvakara diskusiju daļa, tomēr tas ir ļoti būtisks tiem, kuri ir iesaistīti lauksaimniecības jomā. Jūs jau sniedzāt atbildi, bet, ja jums turpmāk radīsies priekšlikumi par to, kādi jautājumi vēl varētu attiekties uz Zviedrijas prezidentūru, es to atzinīgi novērtēšu.

  Cecilia Malmström, Padomes priekšsēdētāja. − Šīs ir sarežģītas un ļoti plašas diskusijas. Tajās tiek runāts tikai par konferenci, tomēr būtībā šo tēmu vajadzētu apspriest daudz plašāk. Mūsu mērķis nav uzsākt šādas plašākas diskusijas. Mēs gaidām Komisijas paziņojumu par turpmāko budžetu. Saskaņā ar Padomes 2004. gada vienošanos, mums tika apsolīts budžeta ieņēmumu un izdevumu izsmeļošs pārskats, arī attiecībā uz KLP, kas veido budžeta lielāko daļu. Minētais paziņojums ir aizkavējies. Klīst baumas, ka tas tiks izdots gada beigās. Ja tā, tad mēs, Zviedrijas prezidentūra, plānojam uzsākt pirmo apspriedi ar dalībvalstīm, bet darbs, kas saistīts ar minēto jautājumu risināšanu, būs jāveic Spānijas prezidentūrai. Tādēļ šobrīd es jums neko vairāk nevaru pastāstīt.

Jautājums Nr. 4, ko iesniedza Rodi Kratsa-Tsagaropoulou (H-0267/09)

Temats: Stabilitātes un attīstības pakts

Eiropadome jūnijā apstiprināja savas saistības attiecībā uz stabilām valsts finansēm un Stabilitātes un attīstības paktu. Taču sagaidāms, ka aptuveni 20 dalībvalstīm gada beigās tiks piemērota pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūra. Kādas iniciatīvas prezidentūra plāno, lai sasniegtu Stabilitātes pakta pareizas un atbildīgas īstenošanas mērķi, un kurās jomās pakta atbilstīgā īstenošanā tā apzinājusi grūtības līdz šim? Vai tā uzskata, ka krīzes apstākļos nepieciešams no jauna pārskatīt paktu vai arī ka 2005. gadā pieņemtā reforma ir pietiekama, lai paktu ievērotu un lai tas būtu efektīvs pašreizējos apstākļos? Kādai izejas stratēģijai un valsts budžeta deficīta samazināšanas stratēģijai tā dod priekšroku un kāds būtu grafiks šādas stratēģijas īstenošanai? Vai tā uzskata, ka 2010. gadam vajadzētu būt fiskālās konsolidācijas un disciplīnas gadam vai ka elastīguma līmenis būtu jāsaglabā attiecībā uz valsts finansēm, jo īpaši saistībā ar nodarbinātības samazināšanās prognozēm?

  Cecilia Malmström, Padomes priekšsēdētāja. – (SV) Šis jautājums šodien jau tika apspriests. Pašreizējos krīzes apstākļos valsts iestādes veic ārkārtējus pasākumus monetārās politikas un budžeta atbalsta jomā. Šie centieni ir vajadzīgi, un tiem ir būtiska nozīme, lai novērstu vēl lielāku krīzi, stabilizētu ekonomiku, kā arī novērstu dramatisku ekonomikas lejupslīdi. Ekonomiskās un finansiālās situācijas stabilizācija nenozīmē, ka lejupslīde ir beigusies. Mums jābūt īpaši piesardzīgiem un jānodrošina, lai mūsu nākotnes politika apvienotu atbalstu ekonomikas atveseļošanai, kas, cerams, tiks panākta ar atbildības pilnu attieksmi pret ilgtspējīgu publisko finansējumu vidējā termiņā un ilgtermiņā.

Tieši vajadzības līdzsvarot šos divus mērķus dēļ 2005. gada pakta pārskatā pieņemtais elastīgums ir tik pamatots. Šajos ekonomikai grūtajos laikos valstu iestādēm ir jāveic atbilstīgi pasākumi, lai uzlabotu saimniecisko darbību. Kad ekonomikas atveseļošana būs uzsākusi tempu un tas paātrināsies, mums vienalga būs jānodrošina ilgtspējīgs publiskais finansējums un jāizstrādā ticami budžeta konsolidācijas plāni.

Tā kā situācija dažādās dalībvalstīs ir atšķirīga, atšķirīgi būs arī finanšu politikas iniciatīvu un monetārās politikas pasākumu grafiki. Tas izpaudīsies kā budžeta deficīta samazināšanas procedūru saskaņošana ar dalībvalstīm atbilstīgi Stabilitātes un attīstības pakta vispārējam kontekstam. Tādēļ prezidentūra rudenī plāno rīkot diskusijas ar Ekonomisko un finanšu jautājumu padomi (ECOFIN) par piemērotām izejas stratēģijām, kā arī to saskaņošanu.

Es ceru, ka šo diskusiju rezultātā tiks panākta vienošanās par vērienīgu fiskālo konsolidāciju katrā dalībvalstī atbilstīgā laikā, kas nodrošinās ilgtermiņa ilgtspēju.

  Marietta Giannakou, aizstājot autoru. − (EL) Paldies, ministres kundze, par jūsu izsmeļošo atbildi. Es ticu, ka jūs palīdzēsiet izvērtēt to, vai mums vajadzētu panākt, lai 2010. gads būtu valstu finanšu uzlabojumu gads, vai arī būs jāmeklē veidi, kā piešķirt pagarinājumus un pieļaut kavējumus, no kā līdz šim ES politika nav guvusi labumu.

  Cecilia Malmström, Padomes priekšsēdētāja. – (SV) Tas ir ļoti sarežģīts jautājums. Nākamajā nedēļā gaidāmajā G20 valstu augstākā līmeņa sanāksmē mēs plānojam uzsākt sākotnēju diskusiju par izejas stratēģijām. Tomēr ir skaidrs, ka dažādās dalībvalstīs situācija ir ļoti atšķirīga, tādēļ atšķirīgi būs arī grafiki. Es ceru, ka mēs varēsim uzsākt šo procesu samērā drīz, tomēr tas būs atkarīgs arī no ekonomiskās situācijas attīstības. Tuneļa galā gaisma jau ir redzama, un mēs domājam, ka sliktākais ir aiz muguras, tādēļ vairāk vajadzētu koncentrēties uz ideju par izejas stratēģijām. Ja mēs to nedarīsim pakāpeniski, tad pieaugošais bezdarbs, līdzekļu samazinājums un inflācijas risks visvairāk ietekmēs īpaši neaizsargātās iedzīvotāju grupas. Tomēr pašlaik vēl ir par agru, lai precīzi prognozētu, kad šāds laiks dalībvalstīm varētu pienākt.

Jautājums Nr. 5, ko iesniedza Seán Kelly (H-0270/09)

Temats: ES pasākumi cīņā pret bezdarbu

Nesenā Eirobarometra aptauja parādīja, ka 72 % ES iedzīvotāju saka — „Eiropas Savienībai ir pozitīva loma, radot jaunas darba iespējas un cīnoties pret bezdarbu”, tomēr tikai mazliet vairāk par trešdaļu respondentu bija dzirdējuši par ES instrumentiem cīņai pret bezdarbu, piemēram, par Eiropas Sociālo fondu un Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fondu. Vai tiek darīts viss iespējamais, lai veicinātu informētību par šiem galvenajiem instrumentiem?

  Cecilia Malmström, Padomes priekšsēdētāja. – (SV) Priekšsēdētājas kundze, Padome pievienojas deputātu bažām par Eirobarometra aptaujas jaunākajiem rezultātiem attiecībā uz informētību par ES galvenajiem instrumentiem cīņai pret bezdarbu, piemēram, par Eiropas Sociālo fondu un Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fondu. Gan no demokrātijas, gan likumiskā viedokļa ir svarīgi, lai ES iedzīvotāji būtu informēti par to, ko dara ES.

Padome uzskata Eiropas Sociālo fondu un Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fondu par ļoti nozīmīgiem. Mēs vēlamies tos efektīvi izmantot cīņai pret bezdarbu. Šie divi instrumenti ir nozīmīgi finanšu instrumenti, kuri tiek pielietoti, lai cīnītos ar pašreizējo ekonomisko lejupslīdi un palielinātu nodarbinātības līmeni, ieviešot integrētas elastdrošības stratēģijas, kā arī nodrošinot prasmju uzlabošanu un labāku saskaņošanu ar vajadzībām. Šādu nostāju Padome pauda 2008. gada decembrī, kad tā atbalstīja Eiropas Sociālā fonda papildu pasākumu nodarbinātības veicināšanai straujo ieviešanu. Padome arī paziņoja par Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda procedūru uzlabošanu. Šajā nolūkā tika pārskatīta sākotnējā regula, lai fonds varētu efektīvāk reaģēt un atbalstīt ne tikai globalizācijas rezultātā atlaistos darbiniekus, bet arī tos, kuri darbu ir zaudējuši finanšu krīzes un ekonomiskās lejupslīdes rezultātā. Tomēr jāuzsver, ka šo fondu līdzekļu apguve, kā arī atbilstīgas informācijas un reklāmas nodrošināšana, ir dalībvalstu un Komisijas uzdevums. Kas attiecas uz Eiropas Sociālo fondu, dalībvalstīm ir jāsniedz informācija par tā iniciatīvām un līdzfinansētajām programmām, lai uzsvērtu Kopienas lomu un popularizētu fondu sniegto atbalstu. Saistībā ar iepriekš minēto es vēlētos pieminēt Komisijas 2005. gadā ierosināto Eiropas pārredzamības iniciatīvu. Viens no šīs iniciatīvas galvenajiem mērķiem ir uzlabot sabiedrības informētību par ES fondu pieejamību, publiskojot saistībā ar ES kohēzijas politiku tiešo subsīdiju saņēmējus.

Kas attiecas uz ES Globalizācijas pielāgošanas fondu, dalībvalstīm ir jānodrošina informācija par tā finansētajiem pasākumiem. Vienlaikus es vēlētos jums atgādināt, ka Globalizācijas pielāgošanas fonds tika izveidots samērā nesen. Informētības trūkums par šo fondu varētu būt saistīts ar faktu, ka tas pagaidām ir sniedzis palīdzību tikai dažos gadījumos.

  Seán Kelly (PPE). – Liels paldies par jūsu izsmeļošo atbildi. Man ir vēl viens jautājums. Es apzinos, ka Padomē daudzi izturas noraidoši pret priekšlikumu turpmākos divus gadus izmantot Eiropas Sociālā fonda līdzekļus pilnā apmērā. Ja šī noraidošā attieksme saglabāsies, vai Padome ierosinās kādu citu no izvirzītajām alternatīvām, lai nodrošinātu Eiropas ekonomikas atveseļošanas plāna izpildi?

  Cecilia Malmström, Padomes priekšsēdētāja. − Jā, mēs Padomē to patiesi esam apsprieduši jau vairākas reizes. Viedoklis par minēto jautājumu ir samērā vienprātīgs, proti, lai nodrošinātu projekta kvalitāti, ar daļēju finansējumu tajā ir jāpiedalās arī dalībvalstīm. Tādēļ Padome neatbalsta priekšlikumu to ierobežot.

Tomēr mēs esam informēti par situāciju un problēmām. Mēs esam lūguši Komisiju sagatavot alternatīvu priekšlikumu. Pirms divām dienām es šo jautājumu pārrunāju ar komisāru Samecki kungu, kurš par to ir atbildīgs. Viņi jau gatavo šādu priekšlikumu un pēc iespējas ātrāk ar to iepazīstinās.

  Silvia-Adriana Ţicău (S&D). – (RO) Man ir žēl, ka Padome neatbalsta minēto vajadzīgo finansējumu 100 % apmērā laikā, kad mēs runājam par Eiropas Sociālā fonda nozīmi bezdarba samazināšanā, jo īpaši pašreizējās krīzes apstākļos. Es arī vēlētos piebilst, ka pašreizējās ekonomiskās krīzes apstākļos ir paredzams bezdarba līmeņa pieaugums, kas īpaši negatīvi ietekmēs tērauda ražotnēs un kuģu būvētavās, kā arī tehniskajās nozarēs strādājošos. Ņemot vērā vajadzību veikt ieguldījumu ES ekonomiskās konkurētspējas nodrošināšanai nākotnē, es vēlētos jums uzdot šādu jautājumu, proti, kādi pasākumi ir paredzēti, lai veicinātu Eiropas Sociālā fonda un Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda līdzekļu izmantošanu ekonomiskās grūtībās nonākušo rūpniecības nozaru atbalstam?

  Cecilia Malmström, Padomes priekšsēdētāja. − Kā jau es teicu, mēs esam aicinājuši Komisiju nākt klajā ar alternatīviem priekšlikumiem par to, kādas ir iespējas izmantot Eiropas Sociālo fondu pašreizējā situācijā, kad saskaņā ar jūsu teikto daudzi cilvēki visā Eiropā ir zaudējuši darbu. Mēs ceram, ka Komisija sagatavos šādu priekšlikumu bez nepamatotas kavēšanās.

Tomēr mēs veicam arī daudzus citus bezdarba novēršanas pasākumus. Protams, tas ir dalībvalstu pienākums, tomēr tā ir arī mūsu kolektīvā atbildība censties koordinēt un sekmēt iekšējā tirgus izveidi, novērst šķēršļus, nodrošināt Pakalpojumu direktīvas stāšanos spēkā sākot ar 1. janvāri, lai samazinātu birokrātiju un rosinātu cilvēkus būt nodarbinātiem, vienlaikus piešķirot līdzekļus, lai viņi varētu pabeigt izglītību, vai pārkvalificēties.

Oktobrī ECOFIN neoficiālajā sanāksmē tiks apspriesta arī bezdarba problēma, kas būs viens no svarīgākajiem darba kārtības punktiem. Ņemot vērā diskusijas attiecībā uz Lisabonas stratēģijas nākotni, kuras, cik man zināms, norisinās ne tikai Eiropas Parlamentā, bet arī gandrīz visās Padomes struktūrās, vēl ir daudz apspriežamu jautājumu.

Tādējādi Sociālais fonds ir vienīgais instruments cīņā pret bezdarbu. To var uzlabot, lai parādītu sabiedrībai, kā šo fondu izmantot pēc iespējas efektīvāk. Tomēr tas ir un paliek vienīgais mūsu rīcībā esošais instruments cīņā pret bezdarbu.

Jautājums Nr. 6, ko iesniedza Bernd Posselt (H-0271/09)

Temats: Informācija par Čečeniju

Kādus pasākumus veic Padome, lai pēc cilvēktiesību un miera aktīvistes Natalia Estemirova nogalināšanas un sekojošas memoriālā biroja slēgšanas Čečenijā padarītu tur iespējamu arī turpmāku situācijas novērošanu cilvēktiesību jomā? Kāds ir Padomes viedoklis attiecībā uz ideju Groznijā vai Čečenijas tiešā tuvumā atvērt ES biroju, kas īstenotu šo uzdevumu, vai arī vismaz nosūtīt uz šo zemi pagaidu misiju?

  Cecilia Malmström, Padomes priekšsēdētāja. – (SV) Priekšsēdētājas kundze, kolīdz prezidentūra uzzināja par Natalia Estemirova slepkavību, tā nekavējoties izdeva paziņojumu, kurā nosodīja slepkavību un izteica visdziļāko līdzjūtību bojā gājušās ģimenei un cilvēktiesību aizstāvju organizācijas „Memoriāls” kolēģiem. Mēs arī mudinājām Krievijas iestādes pēc iespējas ātrāk un rūpīgāk izmeklēt šo slepkavību un nodot vainīgos tiesai.

Es varu apgalvot, Posselt kungs, ka Padome arī turpmāk vērīgi sekos līdzi norisēm Čečenijā, īpašu uzmanību pievēršot cilvēktiesībām un cilvēktiesību aizstāvju situācijai. Padome vairākas reizes ir mudinājusi Krievijas iestādes darīt visu iespējamos, lai Krievijā aizsargātu šos cilvēkus saskaņā ar vispārēji atzīto ANO Cilvēktiesību aizstāvju deklarāciju. Es gribētu uzsvērt, ka saistībā ar Komisijas atbalsta projektu ES pārstāvji, kā arī Maskavas vēstniecību ES dalībvalstīs diplomāti jau atrodas Čečenijā vai arī regulāri to apmeklē.

Padome vēlas uzsvērt, ka tā uzskata Posselt kunga jautājumu par ļoti nozīmīgu un arī ir nobažījusies par stāvokli Čečenijā cilvēktiesību jomā, tomēr mēs uzskatām, ka pašlaik nav lielas vajadzības tur atvērt ES biroju vai sūtīt uz turieni misiju. Eiropas Savienība jau tiek pārstāvēta šajā reģionā. Mēs arī turpmāk novērosim situāciju cilvēktiesību jomā šajā valstī, kā arī sekosim līdzi tam, kā tur tiek ievēroti tiesiskuma un demokrātijas principi, un vajadzības gadījumā risināsim ar tiem saistītās problēmas.

  Bernd Posselt (PPE). – (DE) Paldies jums, Malmström kundze. Tā ir pirmā pozitīvā no Padomes saņemtā atbilde uz šo jautājumu. Paldies jums.

Tomēr man ir īss papildjautājums, proti, vai Padome ir paredzējusi izskatīt jautājumu par Čečeniju Zviedrijas prezidentūras laikā atkārtoti, jo Krievijas vadošās iestādes ir izdevušas virkni paziņojumu par izmaiņām. Pēc šiem paziņojumiem būtu jāseko rīcībai, tomēr mēs to neredzam. Tādēļ es gribētu jūs lūgt vēlreiz mūs īsi informēt par šo jautājumu, pirms tiek uzsāktas sarunas par nolīgumu. Rīt mēs esam ieplānojuši steidzamas debates par šo jautājumu.

  Cecilia Malmström, Padomes priekšsēdētāja. – (SV) Jā, priekšsēdētājas kundze, dialogā ar Krieviju mēs regulāri apspriežam cilvēktiesību jautājumus, un šī tēma tiks ietverta arī rudenī plānotā ES un Krievijas augstākā līmeņa sanāksmes darba kārtībā.

Jautājums Nr. 7, ko iesniedza Nikolaos Chountis (H-0273/09)

Temats: Turcijas valdības atļauja veikt ogļūdeņražu meklēšanu ES dalībvalstu ekskluzīvajās ekonomiskajās zonās

Turcijas valdība ir nolēmusi atļaut valsts uzņēmumam Turkish petroleum corporation (TPAO) veikt ogļūdeņražu krājumu meklēšanu Grieķijas un Kipras ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā (EEZ). Tas ir turpinājums Turcijas iebiedēšanas taktikai, lai aizkavētu Kipru turpināt veikt EEZ izpēti, tādējādi spiežot Kipru noteikt veto Turcijas iestāšanās sarunu enerģētikas nodaļas atbloķēšanai. Ņemot vērā potenciāli bīstamo ietekmi, ko Turcijas un ES dalībvalstu attiecībās var izraisīt šāds lēmums, aicinām Padomi atbildēt uz šādiem jautājumiem.

Kādus tūlītējus pasākumus tā veiks, lai nodrošinātu, ka Turcijas valdība atceļ lēmumu atļaut veikt ogļūdeņražu krājumu meklēšanu ES dalībvalstu ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā? Kādus pasākumus tā veiks, lai nodrošinātu, ka attiecībā uz Kipru arī Turcija ievēro Ankaras nolīguma Papildprotokolu un atzīst tās tiesības uz EEZ? Kad ir sagaidāms, ka Turcija pieņems Jūras tiesību konvenciju, kas ir iekļauta Kopienas tiesību sistēmā?

  Cecilia Malmström, Padomes priekšsēdētāja. – (SV) Priekšsēdētājas kundze, Padome ir informēta par šī Parlamenta deputāta izklāstītajiem notikumiem. Kas attiecas uz Turcijas attiecībām ar citām šī reģiona valstīm, tai, tāpat kā jebkurai citai valstij, ir pienākums rīkoties tā, lai tiktu veicinātas labas kaimiņattiecības un panākts strīdu mierīgs atrisinājums. Tāda ir ANO hartas būtība.

Tas ir arī svarīgs iestāšanās ES priekšnoteikums. Turcijas un ES sarunu rezultātā Padome ir sagatavojusi secinājumus, aicinot Turciju atturēties no draudiem un darbībām, kas varētu nelabvēlīgi ietekmēt robežstrīdu mierīga risinājuma procesu. Turklāt ES ir atkārtoti uzsvērusi, cik svarīgi ir normalizēt Turcijas un ES dalībvalstu, tostarp Kipras Republikas divpusējās attiecības un ievērot visu ES dalībvalstu suverenitātes tiesības.

Kas attiecas uz Papildprotokolu, tad ES nostāja šajā jautājumā ir skaidra. Turcijai ir pienākums to ievērot pilnībā, turklāt nediskriminējošā veidā. Visus šos jautājumus ES izvirza regulāri, un pēdējo reizi tie tika apspriesti jūlijā rīkotajā ES trijotnes un Turcijas ministru sanāksmē Stokholmā, kā arī Asociācijas padomes sanāksmē maijā. Es varu apgalvot, ka Padome šos jautājumus uzskata par ļoti nozīmīgiem. Mēs turpināsim vērīgi sekot līdzi minētajām norisēm.

  Nikolaos Chountis (GUE/NGL). – (EL) Ministres kundze, es atzinīgi vērtēju jūsu vēlmi un apņēmību sniegt skaidras atbildes uz mūsu jautājumiem.

Es vēlētos jums darīt zināmu, ka rīt mēs Parlamentā apspriedīsim jautājumu par gāzes cauruļvadu Nabucco, kā arī atgādināt, ka 2009. gada janvārī Turcijas premjerministrs draudēja Briselei, ka viņa valsts atkārtoti izvērtēs atbalsta sniegšanu dabasgāzes cauruļvada būvniecībai, ja iestāšanās sarunās ar Turciju netiks turpināta enerģētikas sadaļas apspriešana.

Kā jums zināms, Kipra noteica veto šīs sadaļas atbloķēšanai, jo Turcija tai bija izteikusi draudus par ekskluzīvās ekonomiskās zonas izpēti.

Tā kā jautājums par ekskluzīvajām ekonomiskajām zonām ir ļoti nozīmīgs un var radīt lielas problēmas vairākām ES politikām, es gribētu jums vēlreiz uzdot jautājumu, proti, kādus pasākumus Padome plāno veikt, lai nodrošinātu, ka Turcija atzīst Kipras tiesības uz ekskluzīvo ekonomisko zonu?

  Cecilia Malmström, Padomes priekšsēdētāja. – (SV) Priekšsēdētājas kundze, gan Padome, gan Komisija šo jautājumu ir ņēmušas vērā, un mēs turpināsim sekot līdzi šīm norisēm. Visās turpmākajās sarunās ar Turciju mēs turpināsim apspriest gan šo jautājumu, gan arī jautājumu par labām kaimiņattiecībām. Nākamā šāda iespēja būs novembrī plānotā trijotnes ārlietu ministru sanāksme. Es ceru, ka deputāta minētie incidenti tiks novērsti.

Kas attiecas uz enerģētikas sadaļu, šis jautājums pašlaik tiek apspriests vairākās Padomes struktūrās, un sarunas turpinās. Tomēr vēl ir par agru paziņot šīs analīzes rezultātus, jo, kā jau deputātam ir zināms, katrā šī procesa posmā ir jāpanāk Padomes vienprātība.

Jautājums Nr. 8, ko iesniedza Liam Aylward (H-0278/09)

Temats: ES politika Mjanmā

Vai Eiropadome var sniegt paziņojumu par Eiropas Savienības politiku attiecībā uz Mjanmu un īsumā izklāstīt pasākumus, ko Eiropas Savienība veic, lai palīdzētu atbrīvot Aung San Sui Kyi, kuru tur apcietinājumā jau no 1990. gada?

  Cecilia Malmström, Padomes priekšsēdētāja. – (SV) Priekšsēdētājas kundze, ES ir vērīgi sekojusi līdz Aung San Suu Kyi lietai jau divdesmit gadus, kopš viņa tika apcietināta. Padome viņas vārdā ir aktīvi un nenogurstoši strādājusi. Vairākas reizes mēs esam aicinājuši Mjanmas iestādes viņu atbrīvot.

Turklāt Padome saistībā ar šo lietu ir veikusi īpašus pasākumus, par kuriem es pastāstīšu sīkāk.

Augustā ES nekavējoties nosodīja juridiski nepamatoto, pret Aung San Suu Kyi uzsākto tiesvedību, kā arī spriedumu viņas lietā. Mēs aicinājām Mjanmas iestādes viņu nekavējoties un bez jebkādiem nosacījumiem atbrīvot. Padome norādīja, ka pret Aung San Suu Kyi uzsāktā tiesvedība ir valstu un starptautisko tiesību aktu pārkāpums.

Turklāt ES Augstais pārstāvis Javier Solana uzstājās Aung San Suu Kyi vārdā jūlijā notikušajā ASEAN ministru sanāksmē un tai sekojošajā ASEAN un ES ministru konferencē, kurā piedalījās arī pārstāvis no Mjanmas. Stingras prasības attiecībā uz Aung San Suu Kyi un pārējo politieslodzīto tūlītēju atbrīvošanu izvirzīja arī citi minētās konferences dalībnieki, tostarp ASV, Ķīnas, Krievijas un citu valstu pārstāvji.

ES ir aktīvi atbalstījusi ANO pasākumus ar ES Īpašā sūtņa Mjanmā Piero Fassino, kā arī ANO ģenerālsekretāra īpašā padomnieka Ibrahim Gambari līdzdalību, kā arī apspriedusies ar nozīmīgākajiem ES partneriem Āzijas valstīs.

Mjanmas iestādes turpina ignorēt pret Aung San Suu Kyi ieslodzījumu vērstos protestus, kā arī aicinājumu viņu atbrīvot, kuru ir izteikušas daudzas valstis un organizācijas, tostarp ANO ģenerālsekretārs, ASEAN ģenerālsekretārs un vairākas ASEAN dalībvalstis.

Tā kā Mjanma nesniedza atbildi, ES tieši vērsās pret tiem, kuri ir atbildīgi par spriedumu. Mēs iekļāvām par spriedumu atbildīgos tiesnešus un pārējos pret Aung San Suu Kyi vērstajās darbībās to personu sarakstā, uz kurām attiecas ceļošanas aizliegums un līdzekļu iesaldēšana. Mēs arī esam izveidojuši to personu sarakstu, uz kurām attiecas ierobežojoši pasākumi, lai attiecinātu līdzekļu iesaldēšanu uz uzņēmumiem, kas pieder Mjanmas režīma locekļiem vai ko viņi kontrolē, kā arī uz fiziskām un juridiskām personām, kuras ir saistītas ar tādiem.

Padomes 13. augusta atbilde pilnībā atbilst Eiropas Parlamenta 2008. gada oktobra rezolūcijai. Es varu deputātam apgalvot, ka papildus minētajiem īpašajiem pasākumiem ES veiks intensīvāku darbu starptautiskajā līmenī, jo īpaši sadarbojoties ar līdzīgi domājošiem partneriem Āzijas valstīs, lai panāktu Aung San Suu Kyi un citu politisko ieslodzīto tūlītēju beznosacījumu atbrīvošanu. Tas būs pirmais un galvenais solis nacionālā izlīguma procesā, lai 2010. gadā plānotās vēlēšanas varētu uzskatīt par brīvām, godīgām un ticamām.

  Liam Aylward (ALDE). – Priekšsēdētājas kundze, es gribētu jums pateikties par jūsu izsmeļošo atbildi. Vai drīkstu jautāt, kādus pasākumus Eiropas Savienība ir veikusi vai veic, lai palīdzētu tūkstošiem bēgļu, kuri ir pametuši Shan štatu Mjanmas ziemeļu daļā un devušies uz Ķīnu pēc augustā notikušajām vardarbīgajām sadursmēm starp militāro huntu un etniskajām minoritātēm?

  Cecilia Malmström, Padomes priekšsēdētāja. − Es ļoti atvainojos, bet domāju, ka nevarēšu atbildēt uz šo jautājumu. Es to noskaidrošu un darīšu jums zināmu.

Jautājums Nr. 9, ko iesniedza Brian Crowley (H-0280/09)

Temats: Ciešākas ES un ASV attiecības

Vai Eiropadome var iepazīstināt ar iniciatīvām, ko tā īsteno, lai būtu iespējams veidot ciešākas politiskās un ekonomiskās attiecības starp Eiropas Savienību un Amerikas Savienotajām Valstīm?

  Cecilia Malmström, Padomes priekšsēdētāja. – (SV) Priekšsēdētājas kundze, Padome attiecības starp ES un ASV uzskata par ļoti nozīmīgām. Transatlantiskās attiecības ir ES ārpolitikas pamats, kas balstās uz mūsu kopīgajām vērtībām, proti, demokrātiju, cilvēktiesībām un mūsu saistībām attiecībā uz atvērtu, integrētu ekonomiku. Jaunā ASV administrācija ir devusi jaunu impulsu šīm attiecībām.

Mēs esam cieši nolēmuši turpināt šo sadarbību. Šis ir laiks, kad abos Atlantijas okeāna krastos mūsu transatlantiskajās attiecībās tiek gaidīti konkrēti rezultāti. Es jūtos gandarīta par to, ka ES cieši sadarbojas ar ASV daudzās jomās, lai paplašinātu mūsu stratēģiskās partnerattiecības un gūtu pozitīvus rezultātus. Protams, mēs turpināsim ciešu sadarbību vairākos reģionālos jautājumos, piemēram, attiecībā uz Afganistānu, Pakistānu, Irānu, miera procesu Tuvajos Austrumos, kā arī Krieviju un Rietumbalkāniem. Mēs regulāri sadarbojamies krīzes pārvarēšanas jomā, un es jūtos gandarīta, ka ASV piedalās EDAP civilajā misijā Kosovā.

Mēs cieši sadarbosimies arī jautājumos, kas saistīti ar klimata pārmaiņām un gada beigās plānoto Kopenhāgenas augstākā līmeņa sanāksmi. Jaunā administrācija ir palīdzējusi ASV kļūt mērķtiecīgākai šajā jomā. Mēs to atzinīgi vērtējam un ceram, ka tā saskaņā ar nolīgumu spēs izvirzīt līdzīgus mērķus attiecībā uz emisiju samazinājumu vidējā termiņā. Mēs esam ilgstoši sadarbojušies arī enerģētikas jomā. Mēs uzskatām, ka ir pienācis laiks šos jautājumus risināt augstākā līmenī, tādēļ esam paredzējuši izveidot īpašu ES un ASV enerģētikas padomi. Tā varētu būt laba iespēja, lai paplašinātu sadarbību mūsu starpā tādās jomās kā energoapgādes drošība, tirgi, ilgtspējīgas attīstības politika un jaunu enerģijas tehnoloģiju pētniecība.

Vēl viens ļoti nozīmīgs jautājums, protams, ir finanšu un ekonomiskā krīze. Ja mēs vēlamies atjaunot uzticību finanšu tirgiem un panākt, lai tie pienācīgi funkcionētu, arī šajā jomā ir vajadzīga ļoti cieša sadarbība. Tirdzniecības jomā 2010. gadā ir sekmīgi jāpabeidz Dohas sarunu kārta. Tam ir liela nozīme, ja vēlamies paātrināt ekonomikas atveseļošanos un novērst protekcionismu. Šajā jomā ASV ir galvenā loma.

Mēs apspriedīsim šos jautājums nākamajā nedēļā plānotajā G20 valstu augstākā līmeņa sanāksmē. Abas puses ir izrādījušas interesi padziļināt sadarbību tieslietu un iekšlietu jomā, kā arī palielināt savstarpējo izpratni par abu pušu tiesisko regulējumu un politisko sistēmu. Paziņojums par ieslodzījuma vietu slēgšanu Gvantanamo līcī ir nozīmīgs solis, lai padziļinātu transatlantisko sadarbību tieslietu un iekšlietu jomā.

Kas attiecas uz kodolieroču neizplatīšanu un atbruņošanos, tad sadarbība starp ES un ASV ir no jauna aktivizējusies, un prezidenta Obama administrācija ir izrādījusi lielu interesi par to. Vašingtona un Brisele sadarbojas, lai nodrošinātu pozitīvus rezultātus tādos jautājumos kā Kodolieroču neizplatīšanas līguma pušu pārskatīšanas konference, Līguma par kodolizmēģinājumu vispārējo aizliegumu stāšanās spēkā un risinājuma rašana ANO Atbruņošanās konferences sarunu strupceļa gadījumā, lai mēs varētu noslēgt līgumu, ar kuru tiktu aizliegts ražot skaldāmu materiālu, kas paredzēts kodolieroču vai citu kodolspridzināšanas ierīču ražošanai.

Abas puses ir izrādījušas lielu interesi par transatlantiskā politiskā dialoga stiprināšanu un sadarbību attīstības veicināšanā. ES un ASV ir pasaulē lielākās līdzekļu devējas, tādēļ mums ir kopīgas intereses veltīt visus spēkus attīstības veicināšanai. Mēs rīkojam pārrunas par to, kā to izdarīt. Gaidāmā ES un ASV augstākā līmeņa sanāksme būs lieliska iespēja augstākajā līmenī apspriest šos un daudzus citus nozīmīgus jautājumus. Es esmu lepna par to, ka Zviedrijas prezidentūrai ir dota iespēja būt vadošajai ES valstij šajā augstākā līmeņa sanāksmē. Mēs esam cieši pārliecināti, ka minētā sanāksme veicinās transatlantiskās attiecības pozitīvā un konstruktīvā veidā.

  Brian Crowley (ALDE). – Liels jums paldies, ministres kundze. Lieliski, ka esat atgriezusies, kaut arī citā statusā.

Es uzskatu, ka mēs jo īpaši varam sadarboties divās tādās jomās kā ieroču izplatīšana un finanšu krīze.

Vai Zviedrijas prezidentūrai, pārstāvot Padomi, būs kāds īpašs jautājums, kuru tā vēlas izvirzīt apspriešanai pēc neilga laika paredzētajā ASV un ES augstākā līmeņa sanāksmē, jo īpaši attiecībā uz nesaskaņām, kuras radušās starp Franciju un Lielbritāniju, no vienas puses, un pārējām ES dalībvalstīm, no otras puses, attiecībā uz finanšu noteikumu piemērošanu? Iespējams, ka ASV tuvākas ir pārējo ES valstu, nevis Francijas un Lielbritānijas idejas, kuras vakar izklāstīja Gordon Brown.

  Cecilia Malmström, Padomes priekšsēdētāja. − Šorīt mēs apspriedām gatavošanos G20 sanāksmei. Es zinu, ka plašsaziņas līdzekļos tiek apspriesti vairāki priekšlikumi, tomēr man jāsaka, ka ES rīcība ir pietiekami labi saskaņota. Mums ir bijušas sarunas ar finanšu ministriem, un rītvakar tiek rīkotas vakariņas, kurās tiksies valstu vadītāji un premjerministri, lai pabeigtu saskaņošanu attiecībā uz Pitsburgas sanāksmi.

ES ir vienota. Mēs zinām, ko vēlamies. Mums ir konkrēts priekšlikums, un rīt mēs veiksim tā precizēšanu. Tādēļ es par to neuztraucos un jūtos gandarīta, ka ar Komisijas un komisāra Almunia kunga palīdzību mums ES ir izdevies panākt tik ciešu vienotību. Runa ir par mūsu prioritātēm un risinājumiem, un G20 sanāksmē mēs centīsimies panākt vienošanos pēc iespējas vairākos jautājumos gan ar ASV administrāciju, gan arī ar pārējiem partneriem.

Mēs esam gandarīti, ka darba kārtībā atkal ir iekļauts jautājums par kodolieroču neizplatīšanu. Kādu laiku bija grūti šo jautājumu izvirzīt, tādēļ mēs esam pateicīgi prezidentam Obama par to, ka tas ir izdarīts. Tomēr, lai atrisinātu šo jautājumu, būs vajadzīgs zināms laiks. Ir radušies daži sarežģīti tehniska rakstura jautājumi, un paies laiks, līdz tie tiks atrisināti. Mēs esam orientēti uz procesu. Mēs centīsimies virzīties uz priekšu šajā jomā, bet es jums nevaru pateikt, cik ilgs laiks tam būs vajadzīgs, un es nevaru minēt arī konkrētus termiņus. Tomēr šis jautājums ir iekļauts darba kārtībā. Mēs esam ieinteresēti šī jautājuma atrisināšanā, un es domāju, ka tāda ir arī mūsu ASV kolēģu vēlme.

  Justas Vincas Paleckis (S&D). – Priekšsēdētājas kundze, es vēlētos uzdot jautājumu par ES, ASV un Krievijas trijstūri. Kā mēs zinām, pēc prezidenta Obama iniciatīvas ASV un Krievija ir uzsākušas ļoti nozīmīgas sarunas par kodolatbruņošanos. Kā, jūsuprāt, Padome un Eiropas Savienība varētu to veicināt un sniegt ieguldījumu šajās cilvēcei tik nozīmīgajās sarunās?

  Cecilia Malmström, Padomes priekšsēdētāja. − Es esmu ļoti priecīga par šo ziņu. Manuprāt, tas ir nozīmīgs panākums, ka šīs divas valstis var sēdēt pie viena galda un apspriest, kā jūs sakāt, cilvēcei svarīgus jautājumus. Mēs ceram, ka tie tiks atrisināti.

2010. gada martā tiks rīkota Pasaules kodoldrošības augstākā līmeņa sanāksme, kurā piedalīsies arī ES. Tā būs laba iespēja salīdzināt mūsu uzskatus, lai redzētu, kādu ieguldījumu varam sniegt, lai šīs sarunas būtu pēc iespējas veiksmīgākas un rezultatīvākas.

  Priekšsēdētāja. Uz jautājumiem, uz kuriem netika atbildēts laika trūkuma dēļ, sniegs rakstiskas atbildes (sk.Pielikumu).

Jautājumiem atvēlētais laiks ir beidzies.