Priekšsēdētājs. – Nākamais darba kārtības punkts ir kopīgas debates par šādiem ziņojumiem:

- A7-0035/2009, ko Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas vārdā iesniedza Carlos Coelho, par novērtēšanas mehānisma izveidi, lai uzraudzītu Šengenas acquis piemērošanu (COM(2009)0105–C6–0111/2009–2009/0032(CNS));

- A7-0034/2009, ko Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas vārdā iesniedza Carlos Coelho, par novērtēšanas mehānisma izveidi, lai pārbaudītu Šengenas acquis piemērošanu (COM(2009)0102–C6–0110/2009–2009/0033(CNS)).

  Carlos Coelho, referents. – (PT) Priekšsēdētāja kungs, Barrot kungs, dāmas un kungi, es atbalstu Šengenas novērtēšanas mehānismu, kas uzlabos pašreiz spēkā esošo sistēmu un padarīs to efektīvāku, lai nodrošinātu to, ka Šengenas acquis tiek piemērots pārredzamāk un saskaņotāk.

Tomēr es esmu vīlies Eiropas Komisijas ierosinātajos priekšlikumos. Būtībā šajos priekšlikumos ir saglabāti noteikumi, kas attiecas uz mandāta pirmo daļu, neveicot nekādas izmaiņas, un attiecībā uz mandāta otro daļu vai novērtējot to, kā Šengenas aquis tiek piemērots dalībvalstīs, kas jau ir Šengenas zonā, priekšlikumos ir iekļauti tikai nesenie uzlabojumi pašreizējā novērtēšanas mehānismā.

Vienīgais jauninājums, kuru vērtēju atzinīgi, ir iespēja veikt nepaziņotus apmeklējumus. Attiecībā uz novērtēšanas procesu šajos priekšlikumos paredzēts, ka uzdevumi, ko pašlaik veic Padome, tiek nodoti Komisijas pārziņā, tādējādi atstājot ierobežotas iespējas sadarboties ar dalībvalstīm un pilnībā ignorējot Eiropas Parlamentu visā procesā, nesakot, kas ar šiem pasākumiem tiek iegūts.

Vēl es esmu noraizējies par to, ka mēs esam ceļā uz pilnīgu novērtēšanas mehānismu nodalīšanu katrā mandāta daļā, un tas varētu apdraudēt sistēmas efektivitāti un konsekvenci. Valstis, kas vēlas pievienoties Šengenas zonai, nedrīkst būt pakļautas noteikumiem un novērtēšanas sistēmām, kas atšķiras no tām, kādas ir Šengenas zonā esošajās valstīs.

Ir problēmas ar datu aizsardzību. Nosaukšu trīs piemērus: pirmkārt, punkts par konsulāro iekārtu drošību ir nepilnīgs, jo ārējo iestāžu iekārtas, gadījumos, kad tās tiek iesaistītas, netiek iekļautas. Otrkārt, drošības prasības, kas ierosinātas attiecībā uz Šengenas Informācijas sistēmu (SIS), ir jāiekļauj arī punktā par vīzām. Treškārt, regulas 7. pantā ir jāiekļauj ne tikai riska analīze, bet arī informācija par revīziju un ziņojumi par drošības pārbaudēm, ko dalībvalstis veikušas saskaņā ar noteikumiem, kas ieviesti ar SIS un Vīzu informācijas sistēmas (VIS) instrumentiem.

Bez iepriekš minētajām problēmām un iespējamajiem uzlabojumiem pamatproblēma ir tā, ka Eiropas Parlamentam nav piešķirta būtiska nozīme. Saskaņā ar mūsu Juridiskā dienesta teikto Komisijas izvēlētais juridiskais pamats ir likumīgs. Tomēr regulas projekta izstrādē būtu iespējams piemērot arī koplēmuma procedūru. Politiskā griba ir vienīgais izšķirošais faktors, ja ir divas iespējas. Galu galā, ja spēkā stāsies Lisabonas līgums, kas ir sagaidāms jau pavisam drīz, šie priekšlikumi būs jāpārstrādā vienā priekšlikumā un jāiesniedz atkārtoti, jo pīlāru struktūra būs likvidēta.

Mēs nedrīkstam aizmirst, ka apspriežam brīvas, drošas un tiesiskas telpas drošību, kurā jāiesaistās visām dalībvalstīm un visām Eiropas iestādēm. Tāpēc ir pareizi izvēlēties koplēmuma procedūru. Eiropas Parlamenta loma nedrīkst būt tikai papildinoša, bet tai drīzāk ir jāatspoguļo tā ietekme, kāda tam ir, pieņemot likumdošanas pamatinstrumentus.

Noslēgumā es gribētu pateikties ēnu referentiem par šīs nostājas atbalstīšanu Eiropas Parlamentā, un es aicinu priekšsēdētāja vietnieku J. Barrot, kurš allaž ir izrādījis cieņu šim Parlamentam, atkārtoti iesniegt šos priekšlikumus, ieviešot ne tikai uzlabojumus saturā, bet arī nosakot pienācīgu Eiropas Parlamenta lomu attiecībā uz pašu procedūru.

  Jacques Barrot, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, es centīšos atbildēt uz bažām, ko savā ziņojumā ir paudis Coelho kungs.

Novērtēšanas mehānisms ir galvenais pasākumus, runājot par Šengenas zonas integritātes saglabāšanu un dalībvalstu savstarpējas paļāvības uzturēšanu. Tāpēc Komisija ierosina, lai dalībvalstu eksperti tiktu pilnībā iesaistīti apmeklējumu, apmeklējumu uz vietas, plānošanā, kā arī novērtēšanas un turpmāko pasākumu ziņojumu izstrādē.

Protams, Komisija ir pārliecināta, ka Parlamentam ir jāiesaistās Šengenas novērtēšanā, lai gan pašreiz tas nav paredzēts. Šo novērtēšanu rezultātiem ir jābūt pieejamiem iedzīvotājiem. Tāpēc Komisija ir piedāvājusi Parlamentam iesniegt gada ziņojumus, norādot secinājumus, kas izdarīti pēc katras novērtēšanas, un koriģējošo pasākumu progresu.

Tā ir pirmā atbilde. Tas tiesa, ka Coelho kungs Parlamentā ir aktualizējis jautājumu par koplēmuma procedūru. Pašlaik spēkā esošie līgumi to neatļauj. Tomēr, lai gan koplēmuma procedūra vēl nav iespējama, priekšlikumi pašreizējo mehānismu nodod Kopienas pārziņā. Ar šiem priekšlikumiem mehānismu var padarīt efektīvāku attiecībā uz plānošanas, apmeklējumu uz vietas un turpmāko pasākumu novērtēšanu.

Turklāt Komisijas kā līgumu izpildes uzraudzītājas loma tiks pastiprināta. Tomēr, Coelho kungs, šajā pastiprinātajā lomā lielā mērā konkurenci izrāda Padome. Tāpēc, ņemot vērā divus spēkā esošos līgumus, bija nepieciešami divi paralēli priekšlikumi, jo Šengenas aquis iekļauj gan pirmo, gan trešo pīlāru.

Komisija uzskatīja, ka EK līguma 66. pants, kas paredz apspriešanos ar Eiropas Parlamentu, ir pareizais juridiskais pamats priekšlikumam pirmajā pīlārā. Šis juridiskais pamats tika izvēlēts kā piemērotākais attiecībā uz pašreizējo Šengenas novērtēšanas mehānismu, kad Šengenas aquis tika iekļauts Eiropas Savienības sistēmā ar 1999. gadā pieņemto „sadalīšanas” lēmumu.

Līguma 30. un 31. pantu izvēlējāmies par juridisko pamatu priekšlikumam trešajā pīlārā. Tāpēc mums bija jāatsaucas uz diviem atsevišķiem pantiem pirmā pīlāra un trešā pīlāra novērtējumā.

Komisijai, pamatojoties uz spēkā esošajiem līgumiem un no tiem izrietošajām juridiskajām debatēm, ir jāsaglabā savi priekšlikumi. Coelho kungs, jāteic, ka, ņemot vērā sarežģītās pārrunas Padomē saistībā ar Komisijas pastiprināto lomu, ir saprotams, ka tās tik drīz nebeigsies. Mēs varam cerēt, ka Lisabonas līgums tiks ratificēts, un tad temats tiks skatīts no jauna, un, kad pienāks laiks, Komisija izlems, ko tā uzskata par piemērotāko juridisko pamatu ierosinātajam mehānismam, pēc iespējas vairāk iesaistot Eiropas Parlamentu.

Kad tas laiks pienāks, Komisija acīmredzot varēs iesniegt grozītos vai arī jaunus priekšlikumus — atkarībā no situācijas. Kā jau zināt, es personīgi ļoti atbalstu noteikumu, kas Parlamentam ļaus rīkoties kā otram likumdevējam vairumā tematu saistībā ar tiesiskumu, brīvību un drošību. Protams, es tikai atbalstu to, lai Parlaments varētu iesaistīties aktīvāk. Tomēr pašlaik es nedomāju, ka mēs varam darīt ko citu, kā vien ierosināt šo grozījumu, ņemot vērā pašreizējo juridisko pamatu. Kā jau es teicu, apspriedes Padomē nenorit viegli; ne tāpēc, ka negribējām iesaistīt dalībvalstis, bet tāpēc, ka Komisija, ņemot vērā tās līgumu izpildes uzraudzītājas lomu, uzskata, ka tā ir atbildīga par novērtēšanas mehānisma pārvaldi, iesaistot dalībvalstis un, protams, arī Parlamentu.

  Simon Busuttil, PPE grupas vārdā. – (MT) Šengenas zonas izveide bez šaubām bija milzīgs solis uz priekšu vairākām Eiropas Savienības valstīm. Tā sev līdzi atnesa pilnīgas iedzīvotāju pārvietošanās brīvības ideju reālistiskā veidā, un varētu teikt, ka, iedzīvotāji, ceļojot Šengenas zonā, jūtas tā, it kā ceļotu savā valstī. Tomēr mēs visi apzināmies, ka tika ieguldīts milzīgs darbs un notika vērā ņemama ziedošanās, lai tik vērienīgs projekts izrādītos veiksmīgs. Pats svarīgākais ir tas, ka tad, kad izvēlējāmies atvērt durvis cits citam, mums nācās citam uz citu paļauties tik delikātā jautājumā kā savas valsts robežu aizsardzība. Robežu jautājumā mēs uzticamies konkrētai valstij un pretī arī saņemam uzticēšanos.

Tāpēc, runājot par šiem ziņojumiem, es piekrītu kolēģim Carlos Coelho, ka tie ir paredzēti, lai uzlabotu novērtēšanas mehānismu Šengenas zonas projektā; projektā, kas ir ļoti nozīmīgs un kura pamatā ir savstarpēja uzticēšanās. Tomēr mums ir arī jāpaliek pie tā, ka novērtēšana ir jāveic efektīvi un pārredzami. Turklāt ir jāiesaista Parlaments, kuram ir jāļauj īstenot tā pilnvaras, jo īpaši tagad, kad, iespējams, ir palikušas tikai dažas nedēļas līdz brīdim, kad spēkā stāsies Lisabonas līgums. Tāpēc esmu pārliecināts, ka, ņemot vērā drīzo Lisabonas līguma stāšanos spēkā, Komisija sapratīs mūsu teikto par to, ka ceram uz šim līdzīgiem priekšlikumiem, kuros pilnībā būtu ievērotu pilnvaras, kādas Eiropas Parlamentam pienāksies saskaņā ar šo līgumu.

  Ioan Enciu, S&D grupas vārdā. – (RO) Novērtēšanas un uzraudzības mehānisma izveide, lai pārbaudītu Šengenas aquis piemērošanu, ir nozīmīgs pasākums, kas praksē ieviesīs lēmumus attiecībā uz brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, jo īpaši Hāgas programmas noteikumus. Šodien apspriešanai iesniegtie priekšlikumu projekti ir novērtēšanas mehānisma variants. Tajos ir iekļauti noteikumi, kas attiecas uz mērķa jomu, kā arī atbilstošu pārbaužu metodoloģija.

Tomēr rūpīgāka analīze rāda, ka konkrēti iestāžu sadarbības principi nav ņemti vērā — ne Eiropas Savienības, ne ES un dalībvalstu līmenī. No šī viedokļa raugoties, iesniegtajā priekšlikumā ir noteikumi, kas ierobežo dalībvalstu sadarbību saistībā ar Šengenas līguma piemērošanas rezultātu novērtēšanu. Vienlaikus tas nepieņemami palielina Komisijas lomu šajā procesā, kamēr Eiropas Parlaments netiek iesaistīts novērtēšanas mehānismā.

Turklāt teksts dažos regulas pantos atstāj vietu atšķirīgai izpratnei par Komisijas, Parlamenta un Padomes saikni attiecībā uz to piekļuvi informācijai par Šengenas aquis piemērošanu.

Tāpēc 14. pantā par konfidenciālu informāciju ir uzsvērts, ka „ziņojumi, kas sagatavoti pēc apmeklējumiem uz vietas, klasificējami kā ierobežotai lietošanai paredzēti. Komisija pēc apspriešanās ar attiecīgo dalībvalsti izlemj, kuru ziņojuma daļu drīkst publiskot”.

Saistībā ar šiem noteikumiem vēlos pieminēt arī to, ka 16. pants, kas attiecas uz Eiropas Parlamentam un Padomei iesniegto ziņojumu, nenorāda, ka ziņojumā par iepriekšējā gadā veiktajiem novērtējumiem būs iekļauta arī ierobežotai lietošanai paredzēta informācija. Tāpēc varam secināt, ka Komisija izvērtēs, kuru informāciju iekļaut gada ziņojumā un kuru ne. Tas piešķir Komisijai funkcijas, kas, manuprāt, nav pamatotas.

Drīz spēkā stāsies Lisabonas līgums, un tad koplēmuma procedūra kļūs par ierastu likumdošanas procedūru arī attiecībā uz brīvības, drošības un tiesiskuma jomu. Tiesību aktu priekšlikumi, kurus pašlaik apspriežam, ietver noteikumus, kas ir pretrunā līgumā iekļautajiem principiem. Tāpēc šie dokumentu projekti, ja tos tagad apstiprinās, būs jāpārskata, kad spēkā stāsies Lisabonas līgums.

Kolēģi, brīvība, drošība un tiesiskums ir jomas, kas ir visnozīmīgākās Eiropas iedzīvotājiem, kuru intereses tiešā veidā pārstāv Eiropas likumdevēji. Ierobežot Eiropas Parlamenta lomu ir nepareizi. Noslēgumā vēlos paust atbalstu Coelho kunga priekšlikumam, ka šis dokumenta projekts tā pašreizējā redakcijā ir jānoraida un jānodod atpakaļ Komisijai. Es ierosinu atbalstīt rezolūcijas priekšlikumu.

  Sarah Ludford, ALDE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, mūsu kolēģis, Coelho kungs, kārtējo reizi ir attaisnojis savu otro vārdu: Carlos „Šengens” Coelho. Viņš ir Pilsoņu brīvību, tiesiskuma un iekšlietu komitejas pastāvīgais eksperts, un mēs esam viņam ļoti pateicīgi par darbu un profesionalitāti. Viņš ir izstrādājis ļoti labus apspriežamus ziņojumus par šiem priekšlikumiem, un tajos ir uzsvērts, cik liels juceklis ir Eiropas Savienībā attiecībā uz uzraudzīšanu un novērtēšanu.

Katrā ziņā man, neatkarīgi no jebkāda mistiska dalījuma posmos pirms un pēc pievienošanās Šengenas zonai, nešķiet loģiski, ka par piemērotību iestājai Šengenas zonā ir jālemj tikai dalībvalstīm. Komisijas priekšlikumā regulai ir teikts, ka „tā kā novērtējums pirms piemērošanas ir būtisks dalībvalstīm, lai iegūtu savstarpēju uzticību, šķiet pamatoti, ka par to joprojām ir atbildīgas dalībvalstis”. Bet mēs dalībvalstu pārziņā neatstājam Balkānu valstu novērtēšanu, par kuru piemērotību vīzu režīma atcelšanai, ceļošanai bezvīzu režīmā, šovakar balsos Pilsoņu brīvību, tiesiskuma un iekšlietu komiteja; izvērtēšanu un novērtēšanu veic Komisija, tāpēc nav nekādas konsekvences tajā, ka par citām valstīm ir jāspriež dalībvalstīm.

Ja godīgi, es neizprotu šo īpašo dalījumu starp novērtēšanu attiecībā uz to pasākumu „spēkā stāšanos”, kuri vajadzīgi, lai pievienotos Šengenas zonai, un kuriem saskaņā ar Komisijas teikto ir jāpaliek valdību sadarbības līmenī, un Šengenas aquis „piemērošanas” novērtēšanu. Protams, šķiet, ka dalībvalstis šo uzdevumu neveic spīdoši, jo lēmuma priekšlikumā mēs lasām, ka „pēdējos gados dalībvalstīm nav bijusi vajadzība veikt novērtējumus uz vietas attiecībā uz tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās, ieroču un narkotiku jomā. Arī datu aizsardzība ne vienmēr ir bijusi pakļauta novērtējumiem uz vietas”. Manuprāt, ir daudzi cilvēki ne tikai šajā Parlamentā, bet arī ārpus tā, kuri domā, ka jautājumi saistībā ar sadarbību krimināllietās, narkotikām, narkotiku kontrabandas apkarošanu un privātuma aizsardzību ir gana svarīgi, lai par tiem veiktu novērtējumus uz vietas. Tāpēc es pilnībā atbalstu Carlos Coelho secinājumus, ka mums viss jāapkopo, jākonsolidē procedūras, ar kurām veic šos novērtējumus, jākonsolidē uzdevumi starp pirmo un trešo pīlāru — un es ceru, ka drīz vārdi „trešais pīlārs” piederēs vēsturei un man vairs nenāksies tos teikt — un jāveic vienkārši, efektīvi, produktīvi un pārredzami novērtējumi, kā arī jāgādā, lai pārredzamība nozīmētu pakļautību Eiropas Parlamentam.

Ļoti dīvaini, ka šādos apstākļos, neilgi pirms Lisabonas līguma ratifikācijas, par kuru nu esmu pārliecināta — un, starp citu, pērn es izpildīju savu pienākumu Apvienotās Karalistes Lordu palātā —, Komisija ierosina šos ārkārtīgi mulsinošos un bezjēdzīgos priekšlikumus. Es atbalstu to noraidīšanu un pieprasu Komisijai labāku priekšlikumu, kurā ir ņemts vērā Lisabonas līgums, koplēmuma procedūra, vienkāršība un efektivitāte uzraudzībā un kas ir savienojams ar Komisijas un Parlamenta atbildību citās jomās.

Tas liek apdomāt to, kā 27 dalībvalstu Eiropas Savienībā tiek veikta salīdzinošā pārskatīšana. Manuprāt, šis jautājums ir jāizskata, arī cilvēktiesību joma, jo nešķiet, ka mums būtu skaidri principi un sistēmas, un mēs vienkārši pieņemam dažādus jautājumus dažādās jomās. Lai cik ļoti man patīk dalībvalstis, es baidos, ka tās bieži rīkojas pēc principa „es pakasīšu tavu muguru, un tu pakasi manējo”, kas nozīmē to, ka tās nekritizē cita citu, tāpēc patiesībā tās nav piemērotas tam, lai novērtētu cita citu. Tas jādara Komisijai, kad tā darbojas savu uzdevumu augstumos.

Man ir palikušas vēl tikai dažas sekundes, un es gribētu apstrīdēt Bradbourn kungu no ECR grupas jautājumā par brīvu pārvietošanos. Viņš pieprasīja globālu aizliegumu tā sauktajiem „kailo ķermeņu skeneriem”. Būtu bijis labi, ja viņš te būtu bijis balsojumā pērn, kad viņa kolēģi iebilda aizliegumam izmantot šos ķermeņa skenerus, neapsverot cilvēktiesības. Viņa kolēģi balsoja pret šo aizliegumu. Bradbourn kungs pat nebija klāt tajā balsojumā, tāpēc ir mazliet par vēlu tagad par to sūdzēties.

  Tatjana Ždanoka, Verts/ALE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, arī es vēlos pateikties kolēģim Carlos Coelho par viņa ziņojumu. Mums tiešām vajag vienkāršu, efektīvu un pārredzamu mehānismu Šengenas novērtēšanai.

Es piekrītu, ka Komisijai novērtēšanas mehānismā ir jādarbojas aktīvāk, par ko nupat runāja arī Barrot kungs. Tomēr mums, parlamentāriešiem, rodas bažas. Jūs zināt, ka Zaļo grupai ir nelokāma nostāja attiecībā uz datu aizsardzību. Komisija aizmirsa pieminēt ārējo resursu piesaisti, runājot par konsulāro iestāžu drošību. Ir piemirsti arī informācijas tehnoloģijas drošības noteikumi šajās iestādēs.

Papildus gada novērtēšanas programmai regulas 7. pantā ir jāņem vērā ne tikai FRONTEX sniegtā riska analīze, bet arī dalībvalstu veiktās revīzijas un pārbaudes. Tāpēc mēs pieprasām, lai tiktu ņemtas vērā bažas par datu aizsardzību.

Runājot par koplēmuma procedūru un Coelho kunga priekšlikumu, mūsu grupa, Verts/ALE grupa, pilnībā atbalsta viņa nostāju. Es neatgādināšu par Eiropas Parlamenta kā ievēlētas iestādes lomu. Esam jau dzirdējuši, ka saskaņā ar Lisabonas līgumu koplēmuma procedūra būs vienīgā iespēja. Mēs pilnībā atbalstām referentu, kā arī viņa priekšlikumu.

  Rui Tavares, GUE/NGL grupas vārdā. – (PT) Šengenas zona pastāv 20 gadu — vai gandrīz 20 gadu —, un tā ir vērtēta 10 gadus, vispirms to veica pastāvīga komiteja, pēc tam — Novērtēšanas grupa. Tāpēc ir pēdējais laiks uzlabot novērtēšanas procedūras un reaģēt uz bažām par Šengenas zonu.

Žēl, ka Komisija, šai gadskārtai tuvojoties, nav izdarījusi vai progresējusi pietiekami, lai radītu efektīvāku un visaptverošāku novērtēšanas mehānismu, kurš kliedētu ne tikai tās bažas, kas ir radušās Šengenas zonas pirmajos darbības gados, proti, efektīvu un saskaņotu dalībvalstu darbību un konkrētu procedūru līdzvērtīgumu, bet arī bažas saistībā ar pārredzamību, iedzīvotāju kontroli (demokrātisku kontroli) un, visbeidzot, bažas saistībā ar cilvēktiesību ievērošanu, kas šim Parlamentam ir ļoti iemīļota joma. Ir pamatotas bažas, ka lielāka efektivitāte ir panākta uz iedzīvotāju rēķina, un ir pēdējais laiks šīs bažas kliedēt.

Es mazliet gribētu parunāt arī par koplēmuma procedūru. Eiropas Komisija un visi citi, kas aizstāv Lisabonas līgumu, cildinot tā demokrātiskās vērtības, tagad tiek pārbaudīti tajā, vai viņi spēj turēt savus solījumus un pieļaut parlamentārāku un demokrātiskāku Šengenas novērtēšanas procesu uzraudzību. Tomēr es nevaru atbalstīt referenta, mūsu kolēģa Carlos Coelho secinājumus. Es uzskatu, ka viņš Eiropas demokrātijai dara labu, mudinot Komisiju pārstrādāt tās priekšlikumus un piedāvāt kaut ko vienkāršāku, efektīvāku, pārredzamāku, ievērojot cilvēktiesības, kaut ko, kas nodrošinātu parlamentārāku un demokrātiskāku uzraudzību.

  Gerard Batten, EFD grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, bieži negadās, ka es piekrītu Pilsoņu brīvību, tiesiskuma un iekšlietu komitejas viedoklim. Viņi teic, ka šie priekšlikumi par novērtēšanas mehānismiem un Šengenas aquis ir bezjēdzīgi, jo pēc Lisabonas līguma pilnīgas ratificēšanas tie tāpat būs jāmaina.

Pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā tā sauktais pirmais un trešais pīlārs dažādās politikas jomās tiks apvienots vienā. Lisabonas līguma ieviešana bez šaubām nozīmēs centienus izmantot to kā instrumentu, ar kuru piemērot Šengenas aquis visās dalībvalstīs, arī tajās, kas pašlaik no tā ir atbrīvotas, tajā skaitā Apvienoto Karalisti.

Jūs droši vien pamanījāt, ka es teicu „pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā”, nevis „ja tas stāsies spēkā”. Šķiet, ka vienīgais valsts vadītājs, kurš vēl turas pretī, drosmīgais Čehijas prezidents Václav Klaus, tiks iebiedēts tiktāl, ka drīz dos savu piekrišanu. Lielbritānijas nodevīgā leiboristu valdība ir lauzusi savu solījumu sarīkot Lielbritānijas iedzīvotājiem referendumu par Lisabonas līgumu, un vienīgajam, kurš spēja viest cerības par referendumu, David Cameron, nu nepietiek drosmes, principu vai apņēmības to rīkot.

Apvienotajai Karalistei ir pilnībā nekontrolējama, neierobežota un haotiska imigrācijas un patvēruma sistēma. Kā Eiropas Savienības dalībvalsts mēs vairs nekontrolējam savas robežas, un saskaņā ar Lisabonas līgumu līdz šim pieredzētie imigrācijas plūdmaiņu viļņi kļūs par cunami. Tāpēc šis ziņojums itin neko nemainīs, un Komisija ignorēs komitejas un Parlamenta piezīmes.

Dzirdēju šajās debatēs pavīdam vārdus „neatkarība, brīvība un taisnīgums”. Kas gan tā par neatkarību, ja saskaņā ar Lisabonas līgumu ar iedzīvotājiem neapspriežas par jauno konstitūciju, jo viņi to varētu noraidīt? Kas gan tā par brīvību, ja tiesību aktus pieņem nedemokrātiskas iestādes, kuras vēlētāji nevar mainīt? Kas gan tas par tiesiskumu, kad saskaņā ar Eiropas aresta orderiem valstu tiesām tiek atņemtas pilnvaras aizsargāt savus iedzīvotājus no netaisnīga aresta un ieslodzījuma? Tāda Eiropas Savienība ir Orvela veidojums, kur vārdi nozīmē pilnīgi ko pretēju teiktajam.

  Hans-Peter Martin (NI). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, mums vajag demokrātisku revolūciju. Jūs nupat dzirdējāt iepriekšējā runātāja teikto; mēs bieži redzam, ka, pārāk ātri aizejot par tālu, var panākt ko gluži pretēju tam, ko vēlamies panākt.

Šīs grupas devīze ir tāda — ja Eiropas Savienība attīstīsies pārāk strauji, iznākums būs tieši tāds, ko tā nevēlas, proti, jauns nacionālisms. Tas pašlaik ir novērojams manā valstī. Es nāku no sašķeltas valsts; rietumos, Foralbergā un mazliet tālāk, mēs priecājamies par atvērtām robežām, kamēr austrumos var redzēt, ka ar Šengenu esam pārsteigušies. Pretī mēs saņemam jaunu revanšismu un nacionālismu gan manā valstī, gan citviet.

Mēs nedrīkstam slēpties aiz tehniskām debatēm. Mums jārisina šīs problēmas. Protams, tam katrā ziņā jānozīmē, ka Eiropas Parlamentam tiek piešķirtas otra likumdevēja tiesības un ka jums, komisār, ir jānogaida, līdz mums ir šādas tiesības vai vismaz līdz tās tiek piešķirtas automātiski.

  Agustín Díaz de Mera García Consuegra (PPE). – (ES) Priekšsēdētāja kungs, es apsveicu un atbalstu Carlos Coelho, un es gribētu norādīt, ka šis ziņojums Pilsoņu brīvību, tiesiskuma un iekšlietu komitejā tika pieņemts vienprātīgi.

Padomes priekšlikums attiecas uz Šengenas Novērtēšanas darba grupas mandāta otro daļu, kas nozīmē apstiprināt, ka pēc iekšējo robežu kontroles atcelšanas acquis communautaire piemēro pareizi.

Šī mandāta mērķis ir padarīt Šengenas novērtēšanas mehānismu efektīvāku.

Šengenas aquis pareizas piemērošanas novērošanas juridiskais pamats ir trešā pīlāra elements, bet citu aquis aspektu juridiskais pamats ir pirmā pīlāra instrumentos.

Manuprāt, ierosinātais juridiskais pamats ir pareizs, bet šķiet, ka tas nav pārāk saskaņots ar vairāk nekā nozīmīgo Lisabonas līguma stāšanos spēkā, kad pašlaik abu pīlāru dalītās funkcijas un pilnvaras tiks apvienotas.

Priekšlikumā nav tikpat kā neviena elementa, kas to atšķirtu no pašreiz spēkā esošā novērtēšanas mehānisma, un Carlos to ir minējis jau sākumā. Tomēr tas ievieš izmaiņas, kas acīmredzot ir būtiskas, jo mūsu rokās esošais dokuments nozīmētu pašlaik Padomes veikto uzdevumu nodošanu Komisijas pārziņā.

Šī pilnvaru maiņa de facto nozīmē, ka Parlaments un dalībvalstis novērtēšanas procesā tiek nostumtas malā, neņemot vērā to, ka tieši tām ir pilnvaras attiecībā uz savu ārējo robežu drošību.

Parlamentam, kas pārstāv Eiropas pilsoņus, ir būtiska un arī galvenā nozīme drošības jomā. Mūsu uzdevums ir nozīmīgs, un tas ir atzīts Lisabonas līgumā.

Priekšsēdētāja kungs, tāpēc mēs vēlamies nogaidīt trīs mēnešus, jo tad, ja nogaidīsim trīs mēnešus, nebūs vajadzības šo jautājumu pārskatīt.

Priekšsēdētāja kungs, vēl kas: es nupat redzēju priekšsēdētāja vietnieku uzvelkam džemperi, un te tiešām ir ļoti auksts. Atvainojiet, bet man ir jāiet, lai gan es neeju prom tāpēc, ka nevēlos sekot līdzi debatēm, bet tāpēc, ka man sāk parādīties bronhīta simptomi, kas nebūt nav labi, tāpēc es priecātos, ja jūs varētu kaut ko darīt lietas labā, priekšsēdētāja kungs.

  Monika Flašíková Beňová (S&D). – (SK) Iespējams, te ir tik auksts arī tāpēc, ka Komisija tikpat kā neņem vērā Parlamentu un tā viedokli. Cerams, ka mūsu attiecības turpmāk kļūs siltākas. Es uzskatu, ka šī situācija un šīs debates nav pārāk patīkamas komisāram, jo šķiet, ka mēs visi esam vienisprātis vai arī vairums ir vienisprātis. Lai nu kā — es gribētu pateikties referentam par ziņojumu.

Šengenas zonas izveide tiešām atnesa pārvietošanās brīvību Šengenas zonas iedzīvotājiem, un, manuprāt, tas bija viens no lielākajiem panākumiem Eiropas vēsturē. Tomēr vēl ir daudz darāmā. Lai atceltu kontroli uz iekšējām robežām, ir vajadzīga drošība un arī paļāvība starp daudzām iesaistītajām pusēm attiecībā uz to spēju veikt nepieciešamos pasākumus. Uzraudzības un novērtēšanas mehānisma izveide tādējādi ir ļoti nozīmīga, ja mēs vēlamies iegūt dalībvalstu iedzīvotāju atbalstu. Šo darba kārtību bieži vien izmanto labā spārna ekstrēmisti, kuri izplata apgalvojumus, ka Šengenas zona patiesībā ļauj vairākiem noziedzniekiem iekļūt valstīs, kas ir šajā zonā, un dalībvalstu iedzīvotāji gluži pamatoti mums jautā, kā mēs turpmāk grasāmies to novērst.

Nostiprināt iestāžu sadarbības principu arī ir ļoti būtiski, ko Komisija savā priekšlikumā drīzāk apspiež, kas neapšaubāmi ir postoši, jo, kā vairāki iepriekšējie runātāji jau teica, mēs visi uzskatām, ka Lisabonas līgums drīz stāsies spēkā, un tāpēc būtu labi, ja tiktu iekļauts arī šis konteksts.

Tāpat mēs neredzam iemeslu, kāpēc Eiropas Parlamentam gada ziņojumā nevajadzētu saņemt visu svarīgāko informāciju — diemžēl Komisija ir aizmirsusi savā atzinumā iekļaut šo demokrātijas principu. Tāpēc, esot vienisprātis ar referentu, es labprāt gribētu, lai dokumenta projekts tiek nodots atpakaļ Komisijai un lai mēs uzstātu uz kopīga lēmumu pieņemšanas procesa iekļaušanu tajā, lai princips kopumā tiktu vienkāršots, un viss process padarīts pārredzamāks.

  Cecilia Wikström (ALDE). – (SV) Priekšsēdētāja kungs, kā Coelho kungs un daudzi citi Parlamenta deputāti, arī es vēlētos uzsvērt, ka Šengenas zonas izveide 1980.–1990. gados bija viena no nozīmīgākajām mūsdienu reformām. Jean Monnet, viena no ES nozīmīgākajām personām, esot teicis, ka Eiropas Savienības mērķis nav savest kopā tautas, bet gan cilvēkus.

Gadsimtu gaitā cilvēku pārvietošanās Eiropā ir būtiski sarukusi. Eiropas valstu attiecībās ir dominējušas aizdomas. Reizēm neapšaubāmi ir trūkusi uzticēšanās citām valstīm. Attiecības ir veidojusi neuzticēšanās, nevis uzticēšanās. Par laimi, tā ir pagātne, un nu mēs Eiropā redzam jaunas iespējas. Vairumam no mums šeit, Eiropas Parlamentā, ir bijusi iespēja izmantot brīvību, ko sniedz Šengenas zona. Ir viegli aizmirst unikālo uzticēšanās līmeni starp valstīm, kas veidoja pamatu zonas izveidei. Ir viegli aizmirst grūto ceļu līdz mērķim. Tomēr brīva pārvietošanās ir priekšnoteikums, lai cilvēki varētu satikties ārpus valsts robežām.

Priekšsēdētāja kungs, kā Coelho kungs pamatoti teica, protams, ir svarīgi, lai Šengenas aquis novērtēšanai būtu efektīvs un pārredzams novērtēšanas mehānisms, lai zona paliktu un attīstītos par tādu zonu, kurā raksturīga brīva pārvietošanās. Tomēr Šengenas pamatā ir valstu savstarpēja uzticēšanās un sadarbība, nevis pats mehānisms. Ir svarīgi, lai šis mehānisms būtu gan efektīvs, gan pārredzams, un tāpēc es Komisijas priekšlikumā saskatu problēmu. Problēma ir tāda, ka Padomes pašreizējā loma tiek nodota Komisijai un ka sadarbības mērogi ir būtiski samazināti. Tomēr mans vislielākais iebildums ir tāds, ka mēs, Eiropas Parlamentā ievēlētie pārstāvji, tiekam izstumti no procesa.

Mēs runājam par kaut ko tik tehnisku kā novērtēšanas mehānisms, bet mēs nedrīkstam aizmirst, ka tas attiecas uz Eiropas sadarbības pamatiem: brīvību, drošību un tiesiskumu. Tāpēc ir svarīgi, lai mēs visi būtu iesaistīti jaunu lēmumu pieņemšanā šajā jomā. Tādēļ es mudinu Komisiju ņemt vērā šajā sēžu zālē izskanējušās bažas. Es mudinu Komisiju pēc iespējas drīzāk nākt klajā ar jaunu un labāku priekšlikumu. Jaunā priekšlikuma pamatā ir jābūt domai, ka jebkuras izmaiņas novērtēšanas mehānismā ir jāpakļauj kopīgam lēmumam, kurā iesaistās Komisija, dalībvalstis un jo īpaši Eiropas Parlamentā ievēlētie pārstāvji.

  Kyriacos Triantaphyllides (GUE/NGL). – (EL) Priekšsēdētāja kungs, Komisijas priekšlikuma mērķis ir nostiprināt Šengenas Novērtēšanas darba grupas nozīmi, padarot šo mehānismu efektīvāku un pārredzamāku tā, lai garantētu efektīvu un konsekventu Šengenas aquis piemērošanu. Tomēr interesanti, ka, neskatoties uz brīvu pārvietošanos Eiropas Savienībā, tas vienlaikus arī piespiež izveidot sistēmu, kas ne tuvu neatbilst procedūrām attiecībā uz cilvēktiesību ievērošanu. Grūtības, ar kurām saskaramies Šengenas aquis piemērošanas novērtēšanā, ir saistītas ar mūsu grūtībām pieņemt, ka priekšlikums paredz konfidenciālas informācijas, personas datu un represīvo mehānismu apmaiņu, kas radīti, aizbildinoties ar aizsardzību un brīvu pārvietošanos Eiropas teritorijā.

Komisijai ir tiesības uztraukties. Kontroles atcelšana uz iekšējām robežām ir atkarīga no atbilstošiem kompensēšanas pasākumiem saistībā ar kontroles nostiprināšanu uz ārējām robežām un policijas, muitas un tiesu sadarbību. Tas ir nozīmējis un joprojām nozīmē pastāvīgu informācijas apmaiņu un biometrisko vīzu izmantošanu iebraukšanai Eiropas Savienībā. Mēs uzskatām, ka jebkurā novērtējumā ir jāņem vērā visu izmantoto pasākumu lietderība, nevis tikai jāpārbauda to piemērošana. Mēs nekādā gadījumā neatbalstīsim priekšlikumu, kurš pieņemšanas gadījumā piešķirs lielāku likumību galvenokārt represīviem pasākumiem ar mehānismiem to novērtēšanai.

  Nicole Sinclaire (EFD). – Priekšsēdētāja kungs, man allaž ir šķitis, ka būt Eiropas Parlamenta deputātei ir velta laika šķiešana, bet šovakar nu tiešām ir par traku. Mēs te runājam par kaut ko, kam patiesībā nav jēgas, jo Lisabonas līgums — ar kuru esat panācis savu — pēc apmēram mēneša stāsies spēkā, un mums atkal būs jāatsāk šīs debates. Tā nu mēs te sēžam un izšķiežam laiku — tiešām liels paldies.

Aplūkosim Šengenas līgumu un to, ko tas patiesībā ir nozīmējis Eiropai: tas ir ļāvis noziedzniekiem, cilvēku tirdzniecības darbiniekiem un narkotiku tirgoņiem netraucēti šķērsot tūkstošiem jūdžu; tas ir ļāvis otrpus Lamanša jūras šaurumam izveidot Sangatte un „džungļu” apmetnes, kurās cilvēki dzīvo nožēlojamos apstākļos. Es ceru, ka lepojaties ar sevi.

Jūs droši vien zināt par 1951. gadā pieņemto Konvenciju par bēgļa statusu, kurā teikts, ka bēglis var pieprasīt patvērumu pirmajā drošajā valstī, bet jūs to neņemat vērā. Jūs neņemat vērā starptautisku tiesību aktu, bet uzskatāt sevi par atbildīgu juridisku personu, par kādu jūs padarīs Lisabonas līgums. Aiziet, turpiniet vien! Tas ir izsmiekls! Apvienotās Karalistes iedzīvotāji vēlas būt noteicēji pār savas valsts robežām; viņiem pietiek jūsu teikšanas. Es aizeju, izsakot šo brīdinājumu: Lielbritānijas iedzīvotāji ir taisnīgi, iecietīgi un paļāvīgi ļaudis, bet, kad mūs apspiež par daudz, mēs cīnāmies pretī. Un, kad cīnāmies pretī, mēs parasti uzvaram.

SĒDI VADA: I. DURANT
Priekšsēdētāja vietniece

  Philip Claeys (NI). – (NL) Priekšsēdētājas kundze, Šengenas aquis piemērošanas novērtēšanai tik tiešām ir vajadzīgs efektīvāks novērtēšanas mehānisms, bet man rodas iespaids, ka mēs te cenšamies noskaidrot nebūtisko, kamēr ar ES ārējām robežām vēl ir daudz problēmu. Dalībvalstu un ES īstenotai efektīvai ārējo robežu uzraudzībai lielāks sakars neapšaubāmi ir ar politiskās gribas nekā ar efektīva novērtēšanas mehānisma trūkumu.

Mēs visi zinām, ka ir dažas dalībvalstis, kuras nespēj vai nevēlas aizsargāt ES ārējās robežas pret nelegālo imigrāciju. Mēs visi zinām, ka ir valdības, kas apdraud Šengenas sistēmu ar nelegālo imigrantu masveida legalizāciju. Varētu citēt piemērus no J. Zapatero valdības Spānijā, kā arī no Itālijas, Nīderlandes un arī Beļģijas valdībām. Beļģijas valdība patlaban gatavojas legalizēt neskaitāmus jaunus nelegālos imigrantus un tādējādi apdraud visu sistēmu, jo šādi legalizēti nelegālie imigranti var apmesties uz dzīvi jebkurā vietā Eiropas Savienībā.

  Zuzana Roithová (PPE). – (CS) Dāmas un kungi, Šengenas Informācijas sistēmas modernizācija sāk pārtapt murgā. Līdz ar ES turpmāko paplašināšanos pieaug arī terorisma un organizētās noziedzības risks, tāpēc augstāka līmeņa drošībai ir jābūt prioritātei. Ir peļami, ka pāreja uz jauno datubāzi joprojām ir ieilgusi. Sistēmā ir dati par bez vēsts pazudušām personām, nozagtiem priekšmetiem un tiesu prāvām. Pašreizējo sistēmu izmanto kopš 1995. gada, un tā tika izstrādāta 18 valstīm. Es atzinīgi vērtēju Komisijas darbības elastīgumu, kas ir ļāvis paplašināt Šengenas zonu par spīti kavējumiem saistībā ar SIS II. Protams, deviņu jauno dalībvalstu iekļaušana zonā bija iespējama tikai izņēmuma nosacījumu dēļ.

Sistēmas otrā varianta izstrāde ir atlikta vismaz līdz 2011. gadam. Ir paredzams, ka šī sistēma uzlabos pārvaldības, elastīguma, drošības un datu glabāšanas kapacitāti, kā arī nodrošinās citas jaunas iespējas. Tā ļaus citām valstīm pievienoties zonai, tajā skaitā Lielbritānijai un Īrijai. FRONTEX aģentūrai arī ir visas nepieciešamās pilnvaras efektīvai cīņai pret nelegālo imigrāciju. Tomēr es atturīgi vērtēju Šengenas novērtēšanas darba grupas iekļaušanu Kopienas kompetencē, jo baidos, ka tas novedīs pie dalībvalstu atteikšanās no pienākuma veikt kontroli. Bez tam es gribētu vērst jūsu uzmanību uz Čehijas pilsoņu pieredzi, jo man ir zināmi gadījumi, kad Vācijas un Austrijas policisti ir bez iemesla dzinušies pakaļ čehu autovadītājiem.

Es paužu nožēlu, ka prezidents V. Klaus bezjēdzīgi kavē Lisabonas līguma ratifikāciju, bet ir skaidrs, ka drīz pēc tam, kad tas notiks, Komisija no jauna iesniegs šo dokumentu, tikai tad tas būs saskaņā ar Eiropas Parlamenta koplēmuma procedūru. Tāpēc es atbalstu iesniegto priekšlikumu noraidīšanu, kā to ierosina Coelho kungs, un es apsveicu viņu ar labi izstrādātu ziņojumu.

  Marek Siwiec (S&D). – (PL) Priekšsēdētājas kundze, šajā sēžu zālē nemitīgi izskan vārds „Šengena”. Vairums no mums piekrīt, ka Šengenas projekts ir bijis ļoti veiksmīgs un ka jauno valstu, jauno Eiropas Savienības dalībvalstu, iedzīvotājiem tas nozīmē būtiskus panākumus integrācijas jomā. Tomēr vienlaikus Šengenas līgums nosaka arī milzīgu atbildību, kuras ir uzņēmušās tieši jaunās dalībvalstis — Baltijas valstis, Polija, Slovākija, Rumānija un Bulgārija. Atbildība par Eiropas Savienības austrumu zemes robežu gulstas uz jaunajām dalībvalstīm, un tās ar šo atbildību tiek galā ļoti labi.

Tomēr es gribētu parunāt par to, kas šajā sēžu zālē nav izskanējis. Kas mums ir apbrīnas un lepnuma iemesls — es runāju par Šengenu un pārvietošanās brīvību —, tas ir murgs un milzīgu problēmu avots visiem tiem, uz kuriem attiecas vīzu politika un nepieciešamība iegūt tā sauktās „Šengenas vīzas”. Es runāju par Ukrainas, Moldovas un citu austrumu valstu iedzīvotājiem, kuri vēlas iekļūt Eiropas Savienībā. Šengenas vīzas ir ieviestas, bet tās dārgi maksā. Par šīm vīzām to valstu iedzīvotājiem ir jāmaksā apmēram vienas viņu mēnešalgas apmērā. Lai iegūtu šīs vīzas, viņi tiek pakļauti pazemojošai procedūrai, un viņiem ir jāstāv ārkārtīgi garās rindās. Tā arī ir Šengena. Viņiem Šengena nozīmē pazemojumu, šķēršļus un problēmas.

Lai izveidotu sistēmu Šengenas politikas darbības novērtēšanai, es gribētu vismaz minēt ar vīzu politiku saistītas problēmas. Es gribētu novērtēt šo politiku. Iespējams, bija kāds attaisnojums, bet mēs nezinām, cik ilgi šī politika būs spēkā, un es gribētu novērtēt to, kā mēs ieviesām tādus instrumentus, kas nošķir mūs no cilvēkiem, kuri gluži saprotami vēlas ierasties šajā teritorijā, Šengenas zonā. Lai gan ziņojums nav par šo tematu, es tomēr gribēju to pieminēt šodienas debatēs.

  Andreas Mölzer (NI). – (DE) Priekšsēdētājas kundze, kā jau jūs zināt, ir 28 valstis, to skaitā 25 ES dalībvalstis, kuras ir atcēlušas pasažieru plūsmas kontroli uz robežām. Šāda pārvietošanās brīvības pakāpe acīmredzot ir atkarīga no plašas valstu savstarpējās uzticēšanās.

Ir absolūti nepieciešams, lai brīva pasažieru plūsmas pārvietošanās būtu pastāvīgi regulēta ar efektīviem papildu pasākumiem. Jo īpaši svarīgi tas ir efektīvā ārējo robežu uzraudzībā un kontrolē, kas, kā mēs zinām, ir jāveic saskaņā ar vienotiem noteikumiem, izmantojot Šengenas Informācijas sistēmu un ieviešot saskaņotas ieceļošanas prasības trešo valstu iedzīvotājiem. Tomēr līdz tam vēl ir tāls ceļš ejams. Tāpēc atbilstība papildu mehānismiem ir svarīgs ES iedzīvotāju drošības aspekts.

Manu valsti, Austriju, tas skar ļoti lielā mērā sakarā ar tās ģeogrāfisko tuvumu Austrumeiropas valstīm. Šajā saistībā atliek tikai atcerēties nesenāko atgadījumu, kad Austrijā tika konfiscēts kravas transportlīdzeklis ar saldētājfurgonu, kurā atradās 64 nelegālie kurdu imigranti, kurus no Turcijas veda uz Vāciju cauri Ungārijai un Austrijai. Šis gadījums pierāda, cik svarīgi ir paļauties uz pienācīgu un efektīvu ārējo robežu kontroli un cik reti par tādu var runāt.

Iekšlietu jomā mums arī ir jācīnās ar aizvien lielāku noziedzības līmeni vairākos Eiropas reģionos, un arvien biežāk tajā ir vainojamas organizētas pārrobežu bandas. Tāpēc es uzskatu, ka mums ir rūpīgi jāapsver iespēja uz laiku atjaunot iekšējo robežu kontroli. Kā jau jūs zināt, tas izrādījās ļoti efektīvs līdzeklis 2008. gada UEFA čempionāta laikā.

Tā kā novērtēšanas mehānisma ieviešana Šengenas aquis piemērošanas uzraudzībai ir dalībvalstu un galvenokārt to iedzīvotāju lielākā rūpe, manuprāt, ir ļoti būtiski, lai Eiropas Parlaments kā pilsoņu pārstāvētāja iestāde iesaistītos šajos lēmumos.

  Raffaele Baldassarre (PPE). – (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, abi priekšlikumi Komisijas pārziņā pilnībā nodod pilnvaras, kas līdz šim ir bijušas Padomei.

Līdz ar gaidāmo Lisabonas līguma stāšanos spēkā un tam sekojošo pīlāru struktūras atcelšanu, juridiskā situācija būs gluži cita un būtiski mainīta. Tāpēc novērtēšanas mehānisma pamatā vajadzēs būt konsekventai to uzdevumu piešķiršanai, kuri pašlaik ir sadalīti starp pirmo un trešo pīlāru.

Tieši tāpēc man šķiet būtiski, lai saistībā ar Šengenas aquis piemērošanas uzraudzību un novērtēšanu priekšlikumā būtu paredzēta lielāka dalībvalstu iesaistīšanās — Barrot kungs, es nedomāju, ka ar ekspertu iesaistīšanos ir gana — un galvenokārt Eiropas Parlamenta īsta iesaistīšanās, īsta dalība mehānisma koordinācijas grupā. Turklāt, manuprāt, mums ar visaptverošākiem, precīzākiem kritērijiem vajadzētu noteikt un labāk definēt to, kā izmantot migrācijas radītā spiediena rādītāju, kas norāda uz lielāka riska teritorijām, kurās būtu jānotiek nepaziņotām vizītēm.

Visbeidzot, priekšlikumus vajadzētu uztvert kā kopumu, nevis katru atsevišķi, jo abos ir apskatīti vienas problēmas kopīgi aspekti un trūkumi. Tā vajadzētu darīt arī tāpēc, ka līdz ar Lisabonas līguma stāšanos spēkā tiks piemērota koplēmuma procedūra.

Tāpēc es pilnībā atbalstu Coelho kunga nostāju un aicinājumu Komisijai atsaukt šos priekšlikumus un iesniegt citus, labākus, kuros būtu ņemts vērā šajās debatēs teiktais.

  Silvia-Adriana Ţicău (S&D). – (RO) Valsts atrašanās Šengenas zonā attiecīgās valsts pilsoņiem nozīmē neierobežotu pārvietošanās brīvību šajā zonā un pilnīgu robežu nojaukšanu starp dalībvalstīm. Šengenas zonas drošība ir atkarīga no tā, cik bargi un efektīvi katra dalībvalsts kontrolē savas ārējās robežas. Ņemot vērā, ka šajā gadījumā ir runa par divkāršu novērtēšanas mehānismu, tas ir jāievieš, jo mēs runājam par Šengenas Kopienas aquis piemērošanas novērtēšanu un pārbaudi, lai nodrošinātu to, ka tas tiek piemērots pārredzami, efektīvi un konsekventi.

Lai gan Komisijas priekšlikumu gan lēmumam, gan regulai vajadzētu vērtēt atzinīgi, jo mums šķiet, ka tas palielinās to dalībvalstu savstarpējo uzticību, kuras ir piederīgas zonai bez iekšējām robežām un nodrošina augsta līmeņa vienotu standartu ievērošanu, īpaši piemērojot Šengenas aquis, mēs uzskatām, ka priekšlikums ir jāpārskata pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā un ņemot vērā to, ka tas stāsies spēkā.

Es Komisijas priekšlikumā atzinīgi vērtēju to, ka dalībvalstis sadarbojas ar Komisiju koordinācijas grupas sastāvā, lai Komisija varētu ieviest novērtēšanas mehānismu. Tāpat es atzinīgi vērtēju to, ka tiek izstrādātas daudzgadu programmas un iesaistīti valstu eksperti, lai veiktu apmeklējumus uz vietas, kas veicinās labāku informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm Kopienas aquis jomā. Tomēr pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā policijas un tiesu sadarbības joma tiks piesaistīta pirmajam pīlāram, Kopienas tiesību aktu pīlāram.

Vēl es vēlos vērst uzmanību uz to, ka priekšlikuma Padomes lēmumam par novērtēšanas mehānisma izveidi, lai uzraudzītu Šengenas aquis piemērošanu, 14. pants paredz gada ziņojumu, kas Komisijai ir jāiesniedz Parlamentam un Padomei. Tomēr es vēlos atkārtot, ka priekšlikums ir atkārtoti jāizvērtē, ņemot vērā Lisabonas līgumā paredzētos noteikumus.

Vēl es tikai gribētu piebilst, ka Komisijas ieteikums priekšlikumā Padomes lēmumam par šī novērtēšanas mehānisma izveidi rada nopietnus sarežģījumus arī jaunajām dalībvalstīm, jo šajā gadījumā ir runa par Šengenas aquis noteikumu ieviešanas procedūru divos posmos. Daži no tiem ir minēti pievienošanās līgumu I pielikumā, citi stāsies spēkā pēc tam, kad Padome būs pieņēmusi lēmumu attiecībā uz konkrētiem Šengenas aquis noteikumiem.

  Tadeusz Zwiefka (PPE). – (PL) Priekšsēdētājas kundze, ir labi, ka šodienas debates par Šengenas aquis novērtēšanu notiek laikā, kad Eiropas Savienībā un arī Eiropas Parlamentā sākas vērienīgākas debates par Stokholmas programmu. Tas ir nozīmīgs projekts, kas saistīts ar ES iedzīvotāju dzīvē ļoti nozīmīgām jomām, proti, tiesiskumu, brīvību un drošību. Diviem programmas elementiem, ES iedzīvotāju brīvībai un drošībai, neapšaubāmi vajadzētu būt iekļautiem Šengenas projekta novērtējumā.

Tāpēc mums sev jāpajautā, kāpēc tika izveidota Eiropas Savienība un kāpēc mums ir tik svarīgi, lai šis vērienīgais projekts būtu veiksmīgs. Galu galā tā netika izveidota politiķu vai starptautisku organizāciju, bet konkrētu valstu dēļ. Patiesībā tāpēc, lai iedzīvotāji no tās gūtu labumu. Tāpēc labums iedzīvotājiem, viņu neatkarība un brīvība, kā arī visaugstākie drošības standarti, kas viņiem ir jānodrošina, ir galvenie uzdevumu elementi, kuru īstenošana jāuzņemas ES iestādēm.

Tāpēc nav labi, ka mēs runājam tikai par Šengenas zonu, neapvienojot šīs debates par ES migrācijas politikas, vīzu programmas un programmas sadarbībai ar kaimiņvalstīm novērtēšanu. Tikai tad kopīgas debates un situācijas novērtējums ļautu izdarīt atbilstošus secinājumus — tieši tāpēc Parlamentam ir jāiesaistās lēmumu pieņemšanā, un es ceru, ka tā notiks.

Tādēļ es esmu pārliecināts, ka Šengenas zona darbojas labi. Par spīti sākotnējam apgalvojumam, ka jaunu valstu pievienošanās Šengenas zonai nebūs iespējama bez SIS II pieņemšanas, 10 valstu pievienošanās 2004. gadā apliecināja, ka tas ir iespējams un ka nekas traģisks nav noticis. Tagad mums tikai jācenšas nodrošināt, lai pēc iespējas drīzāk tiktu izstrādāti mehānismi sistēmas darbības uzlabošanai un iegrožošanai, protams, ar Eiropas Parlamenta līdzdalību. Tas izskaidro manu cieņu pret Carlos Coelho, un es pilnībā atbalstu viņa ziņojumu.

  Daciana Octavia Sârbu (S&D). – Priekšsēdētājas kundze, es arī gribētu aicināt noraidīt šo priekšlikumu un Komisiju iesniegt jaunu, izvēloties citu juridisko pamatu.

Ir jaušami nepārprotami centieni šajā svarīgajā jautājumā Parlamentu nobīdīt malā, un Parlamenta Juridiskais dienests ir apstiprinājis, ka Komisija šim priekšlikumam varēja izvēlēties citu juridisko pamatu, kas Parlamentam pilnībā ļautu iesaistīties procesā.

Šengenas Informācijas sistēma, Šengenas vīza, Šengenas Robežu kodekss un Vīzu kodekss ir pakļauti koplēmuma procedūrai, un, tā kā ir gaidāma Lisabonas līguma ratifikācija, kā arī vienkāršāka un vienotāka juridiskā struktūra Eiropas Savienībā, Parlamentam šajos jautājumos vajadzētu iesaistīties vairāk, nevis mazāk. Pašreizējā priekšlikumā iesaistīšanās vispār netiek minēta.

Attiecībā uz šiem jautājumiem komiteju posmā vairākas partijas ir vienisprātis, un es ceru, ka nelokāma, skaidra Parlamenta nostāja ar atbilstošu juridisko apstākļu novērtējumu sekmēs priekšlikuma atkārtotu izstrādi un novedīs pie jauna priekšlikuma piemērotākā redakcijā.

  Véronique Mathieu (PPE). – (FR) Priekšsēdētājas kundze, līdzīgi kā citi kolēģi, arī es pilnībā atbalstu ziņojumu, ko izstrādājis Coelho kungs, kuram es no sirds pateicos par lieliski paveikto darbu.

Sākumā iekšējo robežu kontroles atcelšanas raison d’être, sine qua non, bija kompensēšanas pasākumi, kas tika izveidoti, lai novērstu drošības trūkumu, par kuru daudzi baidījās. Šie pasākumi veido savstarpējās uzticēšanās pamatu, kas ir būtisks priekšnoteikums labai sadarbībai Šengenas zonā. Tādējādi tikai ar efektīvu un pārredzamu mehānismu Šengenas aquis piemērošanas novērtēšanai mēs varēsim nodrošināt šo paļāvību, kā arī dalībvalstu sadarbību ļoti augstā līmenī.

Tāpēc izaicinājums ir milzīgs, un Parlamenta lomai šī jaunā instrumenta izveidē ir jābūt tikpat lielai. Ja šo tekstu pieņems pirms Lisabonas līguma stāšanās spēkā, mehānisms vai vismaz tā elementi, kas saistīti ar pirmo pīlāru, būs jāpieņem ar koplēmuma procedūru.

Lai gan neapšaubāmi ir jāizdara secinājumi par Šengenas aquis iekļaušanu Kopienas un ES tiesību aktos, tas nenozīmē, ka šī novērtējuma pārvaldība būtu jāuztic tikai Komisijai.

Dalībvalstīm šajā novērtēšanas mehānismā ir jāiesaistās vairāk, citādi šī savstarpējā uzticēšanās būs apdraudēta. Tas pats attiecas uz dalībvalstu iekšējo drošību. Kad kāda dalībvalsts aquis piemēro nepienācīgi, sekas izjūt visas pārējās dalībvalstis.

Visbeidzot, runājot par efektivitāti, manuprāt, nav vajadzīgi divi atsevišķi mehānismi abiem novērtēšanas posmiem, proti, pārbaudei pirms aquis piemērošanas un tam, kā Šengenas valstis piemēro aquis.

Tāpēc es esmu vienisprātis ar Coelho kungu, aicinot Komisiju atsaukt šo priekšlikumu un iesniegt jaunu, kurā lielāka uzmanība būtu pievērsta aquis filosofijai un dalībvalstu lomai aquis piemērošanas novērtēšanā.

  Alan Kelly (S&D). – Priekšsēdētājas kundze, es paužu visdziļāko nožēlu, ka uzrunāju klātesošos kā deputāts no valsts, kura vēl nav Šengenas zonas valsts. Es atbalstītu pievienošanos. Ceru, ka Šengenas Novērtēšanas darba grupa beidzot pierādīs Īrijai un mūsu kaimiņiem Lielbritānijā, kādu neapšaubāmu labumu dod Šengena.

Pārvietošanās brīvība ir pamattiesības un ES pilsonības pīlārs, pēc kā mēs visi tiecamies. Iespēja samazināt robežu skaitu un piešķirt ceļošanas brīvību un labumus ES iedzīvotājiem ir atzīstama, jo īpaši ņemot vērā Eiropas vēsturi. Tas, ka to varēja paveikt, vienlaikus palielinot iestāžu spējas apkarot noziedzību, kas saistīta ar robežu šķērsošanu, ir bijis nozīmīgs vēsturisks sasniegums un viens no lielākajiem līdzšinējiem ES panākumiem. Tieši Šengenas līgums pamudināja Īriju izveidot pilnīgu kriminālinformācijas datu sistēmu, kas turpmākajos gados, cerams, tiks savienota ar Eiropas sistēmu. Šengenas projekts ir darbojies ļoti labi, un visi to var redzēt.

Tieši šī vērā ņemamā sasnieguma dēļ ir žēl, ka mana valsts Šengenas projektā piedalās tikai daļēji. Lai gan policijas darbības jomā sadarbība starp Īrijas drošības iestādēm un Eiropas kolēģiem ir bijusi pilnīga, Īrijas iedzīvotāji nevar izmantot visas ES priekšrocības. Robežkontroles atcelšanai ir vajadzīga savstarpēja uzticēšanās starp visām iesaistītajām dalībvalstīm. Diemžēl Īrijas valdības nostāja pagaidām ir tāda, ka tā nespēj pilnībā uzticēties Eiropas kaimiņvalstīm un attiecībā uz cilvēku brīvu pārvietošanos Eiropā darbojas neaktīvi. Es paužu par to dziļu nožēlu. Patiesībā mums vajag ES mēroga vīzu sistēmu, kuras izstrādi, cerams, veicinās Šengena un šodienas debates.

Attiecībā uz iesniegto priekšlikumu — es gribētu lūgt Komisijai to atsaukt. Manuprāt, tas Komisijai piešķir pārāk lielas pilnvaras. Patiesībā Komisija cenšas ignorēt Eiropas Parlamentu. Tai vajadzētu iesniegt jaunus priekšlikumus, kuros būtu ņemta vērā koplēmuma procedūra, turklāt pēc Lisabonas līguma ratifikācijas jebkurā gadījumā būs prasība iesniegt jaunus priekšlikumus.

  Petru Constantin Luhan (PPE). – Priekšsēdētājas kundze, vispirms es gribētu apsveikt Coelho kungu ar ļoti labi paveiktu darbu. Vienkārša, efektīva un pārredzama novērtēšanas mehānisma izveide, kas papildinātu pašreizējo Šengenas novērtēšanu, ir atzinīgi vērtējama iniciatīva.

Tomēr referents jau iepriekš uzsvēra, ka ir arī vairākas problēmas datu aizsardzības jomā. Diemžēl par spīti nepieciešamajiem uzlabojumiem pašreizējā procedūrā ar mums tikai apspriežas. Pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā Parlamentam saskaņā ar trešo pīlāru automātiski būs koplēmēja pilnvaras. Tā kā uz spēles ir likta Šengenas zonas un tās iedzīvotāju drošība, visiem dalībniekiem ir aktīvi jāiesaistās šo novērtēšanas sistēmu izveidē, tādējādi garantējot un konsolidējot savstarpējās uzticēšanās principu, kas ir būtisks Šengenas zonas saglabāšanā.

Visu šo iemeslu dēļ es atbalstu referentu un viņa iniciatīvu, ar kuru Komisijai tiek pieprasīts atsaukt priekšlikumus un iesniegt jaunus, pilnīgākus.

  Elena Oana Antonescu (PPE). – (RO) Es gribētu apsveikt Coelho kungu ar lieliski paveiktu darbu un par viņa izrādīto apņēmīgo vēlmi ieviest novērtēšanas mehānismu, lai novērtētu, vai Šengenas aquis tiek piemērots vienkārši, efektīvi un pārredzami.

Man brīvas pārvietošanās ieviešana ES teritorijā un iekšējo robežu kontroles atcelšana šķiet viens no nozīmīgākajiem Eiropas Savienības panākumiem. Ņemot vērā robežu caurlaidību, mums ir nepieciešami augsta līmeņa standarti Šengenas aquis izmantošanai praksē, lai mēs spētu panākt arvien lielāku savstarpējās uzticēšanās līmeni dalībvalstu starpā, tajā skaitā arī to spējā ieviest ar iekšējo robežu kontroles atcelšanu saistītus pasākumus.

Mums jāuzlabo novērtēšanas mehānisms Šengenas aquis piemērošanas uzraudzībai. Lai spētu uzturēt augsta līmeņa drošību un uzticēšanos, ir nepieciešama laba sadarbība starp dalībvalstīm un Komisiju. Ņemot vērā to, cik svarīgi ir noteikumi šajā jomā no pamattiesību un brīvību perspektīvas, Eiropas Parlamentam ir jāuzstāj, lai Lisabonas līguma ieviešana būtu pirmais nosacījums jebkādu ar palielinātu robežu drošību saistītu likumdošanas pasākumu izstrādē.

Paturot prātā, cik svarīga ir šī likumdošanas iniciatīva, ir nožēlojami, ka ar Eiropas Parlamentu tikai apspriežas, nevis uztver kā otru likumdevēju, kā tam vajadzētu būt.

Radīt tiesisku, brīvu un drošu zonu ir Eiropas Savienības galvenā prioritāte. Tāpēc ir būtiski, lai dalībvalstis, Komisija un Eiropas Parlaments vienlīdz aktīvi būtu iesaistīti tās uzraudzībā un attīstībā.

Visbeidzot, es pilnībā atbalstu referenta ieteikumu aicināt Komisiju Eiropas Parlamentam iesniegt jaunu, uzlabotu priekšlikumu, lai nodrošinātu Parlamentam iespēju darboties kā otram likumdevējam.

  Jacques Barrot, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. – (FR) Priekšsēdētājas kundze, esam pārcietuši aukstuma vilni šajā sēžu zālē.

Iespējams, šajās debatēs ir noticis kāds pārpratums ar to, ka priekšlikuma mērķis ir novērtēšanas procesu nodot Kopienas pārziņā. Ir tiesa, ka mums ir Šengena — minēšu, ka lielākā daļa Parlamenta deputātu cildināja Šengenas panākumus, kas ļauj baudīt pārvietošanās brīvību un vienlaikus arī drošību.

Ir tiesa, ka Šengenas novērtēšana sākotnēji bija starpvaldību process un ka Komisija piedalījās tikai kā novērotāja. Tomēr ir tiesa, ka Komisijai kā līgumu izpildes uzraudzītājai ir jābūt atbildīgai par novērtēšanu. Bet nav runas par to, ka tās rokās būs monopols attiecībā uz novērtēšanu — tas mums ir skaidri jāsaprot. Mēs, protams, iesaistīsim dalībvalstis, dalībvalstu eksperti tiks iesaistīti apmeklējumu grafika plānošanā, apmeklējumos uz vietas un novērtēšanas ziņojuma izstrādē.

Ir diezgan skaidrs, ka dalībvalstu bažas arī ir radušās pārpratuma dēļ. Tā kā vēlamies, lai starp dalībvalstīm valdītu uzticēšanās, nevar būt ne runas par viņu ciešu neiesaistīšanu novērtēšanas procesā attiecībā uz Šengenas un Šengenas aquis piemērošanu.

Tagad par Parlamentu. Ir pārpratums arī šajā jautājumā. Mūsu mērķis nav atbīdīt Parlamentu malā, kā te kāds teica. Mūsu mērķi patlaban ir vienkārši saprast, kā Parlamentu varētu iesaistīt vēl vairāk ar regulāru ziņojumu starpniecību. Tomēr tas nekādā mērā neizslēdz iespēju, ka mēs piešķirsim Parlamentam lielāku lomu šajā Kopienas pārziņā nodotajā mehānismā, tiklīdz kā tiks ratificēts Lisabonas līgums. Esmu nepiekāpīgs, jo mēs zinām, ka Eiropas vispārējās intereses dažkārt dominē, kad šī metode tiek izmantota, pat ja reizēm dalībvalstis rīkojas gausi saistībā ar šo Eiropas vispārējo interešu aizstāvību.

Tāpēc ir vēl daži pārpratumi, kuros es gribētu viest skaidrību.

Es gribētu arī teikt, ka priekšlikumi piešķir zināmu pievienoto vērtību, ja tos salīdzina ar pašreizējo mehānismu. Novērtējumus veiks biežāk, un tie būs skaidrāki. Tiks plānoti apmeklējumi uz vietas, pamatojoties uz riska izvērtējumiem, būs nepaziņoti apmeklējumi un augsta līmeņa ekspertu darbība visā novērtēšanas procesā, un iesaistīto ekspertu skaits apmeklējumus padarīs efektīvus.

Tiks uzlabota to pasākumu izvērtēšana, kuri sekos uz vietas veiktajos novērtējumos paustajiem ieteikumiem.

Tās ir manas domas, priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi. Es pilnībā saprotu, ka jūs ar nepacietību gaidāt Parlamenta lielāku iesaistīšanos, kas būs iespējama pēc Lisabonas līguma ratificēšanas. Nav šaubu, ka Parlamentam ir aktīvi jāiesaistās šajā Kopienas metodē, bet mēs šo priekšlikumu esam izstrādājuši tādēļ, lai šos jautājumus nodotu Kopienas kompetencē, saprotot, ka tas nepārprotami ļauj iesaistīt Eiropas Parlamentu.

Es uzmanīgi noklausījos visas runas, un es katrā ziņā pamanīju Parlamenta būtībā vienprātīgo nostāju. Tomēr es uzskatu, ka tā visa pamatā ir pārpratumus, kuru var noskaidrot.

  Carlos Coelho, referents. – (PT) Noslēgumā man ir trīs lietas sakāmas. Pirmkārt, es gribētu pateikties tiem deputātiem, kuri atbalstīja manu ziņojumu un saistībā ar to izteicās šajās debatēs, kā arī vēlos pateikties priekšsēdētāja vietniekam J. Barrot par viņa paziņojumu, kurā viņš mudināja Eiropas Parlamentu iesaistīties kā otru likumdevēju, tādējādi pēc iespējas vairāk izmantojot Lisabonas līguma sniegtās iespējas. Tas man nebija pārsteigums. Es zinu, ka komisāra J. Barrot nostāja ir šāda jau ilgāku laiku, bet ir labi, ka viņš kā Komisijas priekšsēdētāja vietnieks mums to oficiāli darīja zināmu.

Otrkārt, es gribētu atgādināt par komisāra J. Barrot teikto, kad viņš minēja par sarežģītajām sarunām ar Padomi. Mēs apzināmies arī to un saprotam, ka šajā jomā gaidīt ko citu būtu grūti. Tieši tāpēc arī mēs cerējām, ka Komisija Parlamentu uzskatīs par partneri ar koplēmuma pilnvarām, jo attiecībā uz pieeju Eiropas jautājumiem Komisija un Parlaments ir vienisprātis, ka lēmumu pieņemšana nevar turpināties tikai starpvaldību līmenī.

Treškārt, es gribētu uzsvērt divus secinājumus, kas, manuprāt, ir izdarīti šajās debatēs. Pirmām kārtām nedrīkst pārtraukt konsekvenci. Nevar būt divas novērtēšanas sistēmas; ir jābūt tikai vienai — vai nu jaunajām Šengenas dalībvalstīm, vai jau esošajām. Turklāt savstarpējās uzticēšanās principu nedrīkst apdraudēt. Ir jāiesaistās visām pusēm. Novērtēšanas procesā ir jāiesaistās gan dalībvalstīm, gan Eiropas iestādēm. Eiropas iestādes nenozīmē tikai Komisiju vai Padomi, bet arī Parlamentu, un tāpēc mēs pieprasām koplēmuma procedūru.

  Priekšsēdētājs. – Kopīgās debates tiek slēgtas.

Balsojums notiks rīt.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 149. pants)

  Vilija Blinkevičiūtė (S&D), rakstiski. – (LT) Ir būtiski, lai būtu vienkāršs, efektīvs, iedarbīgs un pārredzams novērtēšanas mehānisms, kas ļaus Šengenas zonu saglabāt kā brīvas pārvietošanās zonu, lai gan ir nepieciešams starpvaldību sistēmu Šengenas novērtēšanai pielāgot ES sistēmai. Eiropas Parlamenta Juridiskais dienests veica pētījumu un konstatēja, ka konsultāciju procedūras vietā šī priekšlikuma apspriešanai vajadzēja izvēlēties koplēmuma procedūru. Drīz spēkā stāsies Lisabonas līgums, un saskaņā ar to Eiropas Parlamentam būs lielākas pilnvaras brīvības, drošības un tiesiskuma jomā, uz ko attiecas šis priekšlikums. Tā kā Šengenas zonas un tās iedzīvotāju drošība ir ļoti svarīga, mums ir jāizvēlas koplēmuma procedūra.

  Kinga Gál (PPE), rakstiski. – (HU) Šengenas sadarbība var izpausties daudzējādi. Var izvēlēties ļoti daudzus piemērošanas gadījumus un tos rūpīgi izpētīt. Es kā Eiropas Parlamenta deputāte uzskatu — un to tieši tagad te ir vērts pieminēt —, ka viens no cilvēku brīvas pārvietošanās pamatnosacījumiem ir pilnīga Šengenas sistēma, kas darbojas efektīvi un kuras pamatā ir savstarpēja uzticēšanās. Robežkontrole, kopīga vīzu politika, policijas pārrobežu sadarbība un datu aizsardzības jautājumi ir tikai šīs sistēmas elementi. Atšķirīgi jautājumi, bet tos kopā saista viens svarīgs aspekts. Eiropas iedzīvotājiem ik dienas ir un tiek piešķirts tik daudz papildu brīvības, kas viņiem simbolizē vienu no uzskatāmākajiem panākumiem Eiropas Savienības vēsturē.

Kā to vēlētāju pārstāve, kuru dalībvalsts pievienojās tikai pirms pāris gadiem, es to ar prieku varu apstiprināt. Jaunās dalībvalstis nebūtu Šengenas sistēmā, ja Portugāles ES prezidentūra to nebūtu ierosinājusi. Patiesībā jaunākā (otrā) Šengenas Informācijas sistēmas versija vēl nedarbojas. Komisijas un dalībvalstu pienākums ir saglabāt šo brīvību, un tas ir minēts divos darba kārtības jautājumos. Arī Eiropas Parlamentam ir šāds pienākums, un tieši tāpēc tam ir jāiesaistās jautājumos, kas saistīti ar iedzīvotāju brīvību. Es neapšaubāmi atbalstu referenta centienus un piekrītu viņa priekšlikumiem.

  Siiri Oviir (ALDE), rakstiski. – (ET) Eiropas zonas izveide 1980. gadu beigās un 1990. gadu sākumā bija viens no lielākajiem sasniegumiem Eiropas vēsturē. Šengenas aquis noteikumi ir bijuši iekļauti Eiropas Savienības sistēmā kopš 1999. gada, kad spēkā stājās Amsterdamas līgums. Būtisks Šengenas aquis noteikumu piemērošanas uzraudzības elements ir novērtēšanas mehānisms, kuram ir jāgarantē pārredzama, efektīva un konsekventa Šengenas aquis piemērošana, kā arī jāatspoguļo izmaiņas juridiskajos aspektos, kas radās pēc Šengenas aquis iekļaušanas ES sistēmā.

Es piekrītu referenta uzskatam, ka patlaban iesniegtajos priekšlikumos ir iekļauti daži vispārēji un nesen pausti ieteikumi esošā Šengenas novērtēšanas mehānisma uzlabošanai. Vienīgais jauninājums visā likumprojektā ir noteikums attiecībā uz iespēju veikt nepaziņotus apmeklējumus, kas ir vērtējams ļoti atzinīgi. Tomēr es nevaru pieņemt to, ka pašreizējā Padomes loma tiek pilnībā nodota Komisijai. Šis priekšlikums paredz ļoti ierobežotas iespējas sadarbībai ar dalībvalstīm un neļauj procesā iesaistīties Eiropas Parlamentam. Nedrīkst aizmirst, ka šī zona, kuras pamatā ir brīvība, drošība un tiesiskums, kā arī pienākums saglabāt un uzlabot šo zonu neattiecas tikai uz Komisiju kā konstitucionālā līguma ievērošanas uzraudzītāju, bet arī uz dalībvalstīm, kuras pastāvīgi ir atbildīgas par drošību uz to ārējām robežām, kā arī uz Eiropas Parlamentu, kas pārstāv Eiropas Savienības iedzīvotājus.