Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2009/2732(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumentu lietošanas cikli :

Iesniegtie teksti :

RC-B7-0102/2009

Debates :

PV 22/10/2009 - 12.1
CRE 22/10/2009 - 12.1

Balsojumi :

PV 22/10/2009 - 13.1

Pieņemtie teksti :

P7_TA(2009)0059

Debates
Ceturtdiena, 2009. gada 22. oktobris - Strasbūra Publikācija "Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī"

12.1. Gvineja
Visu runu video
PV
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs. – Nākamais punkts ir debates par sešiem rezolūcijas priekšlikumiem par Gvineju.

 
  
MPphoto
 

  Véronique De Keyser, autore.(FR) Priekšsēdētāja kungs, es uzskatu, ka interese par šo jautājumu ir daudz lielāka, nekā to atspoguļo cilvēku pulks, kas šovakar atsteigušies uz šo sēžu zāli, – par to es izsaku nožēlu gan savas grupas, gan citu vārdā.

Priekšsēdētāja kungs, Gvinejas Konakri ir vajadzīgs starptautiskās sabiedrības atbalsts. Pēc prezidenta Conté nāves varu valstī sagrāba militāra hunta. Lai gan starptautiskā sabiedrība to kritizēja, hunta ieguva pašmāju atbalstu, jo apsolīja ātru pāreju uz nemilitāru režīmu ar brīvām vēlēšanām. Kapteinis Dadis Camara, kurš vadīja huntu, stingri apņēmās nekandidēt prezidenta vēlēšanās, taču pēc katastrofāli neveiksmīgas valsts pārvaldīšanas – nekāda budžeta, nekādu priekšlikumu atklātiem konkursiem, nekādu pamatpakalpojumu iedzīvotājiem – viņš sajuta varas garšu un pieķērās tai tik stipri, ka tagad ir izvirzījis savu kandidatūru vēlēšanās. Viņa priekšvēlēšanu kampaņai ir pieejami visi valsts organizatoriskie, plašsaziņas un ekonomiskie līdzekļi. Ņemot vērā, ka hunta pārkāpa šo iepriekš doto solījumu, opozīcija noorganizēja demonstrāciju, ko prezidenta gvarde brutāli apspieda. Tas beidzās ar 150 nogalinātajiem un vairāk nekā 1000 ievainotajiem, un daudzas sievietes tika izvarotas un uzšķērstas.

Eiropas Parlamenta un, es ceru, arī Eiropas Savienības nostāja būs nepārprotama. Mēs aicinām uz laiku apturēt Eiropas Savienības zivsaimniecības nolīgumu. Mēs aicinām Āfrikas Savienību piemērot miltārajai huntai sankcijas un organizēt dialogu samierināšanas komitejā. Mēs aicinām izveidot pagaidu valdību, lai sagatavotos prezidenta un parlamenta vēlēšanām, starptautiskajai sabiedrībai noteikti pasludinot huntu ārpus likuma.

Es ceru, ka šī reakcija, kas ir adekvāta, ņemot vērā notikušo traģēdiju, kļūs par precedentu un ka citos kliedzošu cilvēktiesību pārkāpumu gadījumos Eiropas Savienībai pietiks drosmes rīkoties tikpat nekavējoši.

 
  
MPphoto
 

  Renate Weber, autore. – Priekšsēdētāja kungs, kad mēs iepazīstamies ar situāciju Gvinejā un uzzinām par zvērībām, kas tur ir notikušas pēdējo mēnešu laikā, pirmais jautājums, ko pamatoti vajadzētu uzdot, ir šāds – kāpēc tas tik maz ir atspoguļots plašsaziņas līdzekļos? Šur un tur ir parādījušās tikai dažas rindiņas, it kā nebūtu nonāvēti tūkstošiem cilvēku, it kā nebūtu notikusi šausminoša spīdzināšana un briesmīgas izvarošanas gadījumi, kuru mērķis ir iznīcināt cilvēku pašcieņu.

Tiesa, dažādas starptautiskās institūcijas ir nosodījušas militāro huntu, kas nāca pie varas pēc apvērsuma, tomēr es uzskatu, ka vajadzēja darīt daudz vairāk, lai informētu parastus pilsoņus, tostarp arī Eiropas pilsoņus. Tāpēc es esmu priecīga, ka vismaz Eiropas Parlaments, runājot to pilsoņu vārdā, kas mūs šeit ir ievēlējuši, ir reaģējis adekvāti un rezolūcija, par kuru mēs šodien balsosim, ir adekvāts risinājums šai situācijai.

Tomēr es uzskatu, ka ir ārkārtīgi svarīgi ne tikai kritizēt un nosodīt pašreizējo režīmu, bet arī novērst mazāko iespēju, ka Eiropas līdzekļi, kas paredzēti palīdzībai Gvinejas tautai, varētu tikt izmantoti nepareiziem mērķiem.

 
  
MPphoto
 

  Cristian Dan Preda, autors.(RO) 28. septembris Gvinejas tautai ir svarīgs datums, jo šajā dienā notika referendums par neatkarību. Tomēr no šā gada 28. septembris būs diena, kas iezīmē Konakri vardarbīgi ieceltās valdības asiņaino izrēķināšanos ar saviem pretiniekiem.

Ļaut šai militārajai huntai saglabāt varu nav pieņemama alternatīva. Faktiski visu šo laiku kapteinis Dadis Camara, kas ir ieguvis varu, ir solījis, ka izstāsies no sacensībām un neizvirzīs savu kandidatūru. Termiņš, līdz kuram tam bija jānotiek, tagad ir beidzies, un drīz beigsies arī Āfrikas Savienības izvirzītā ultimāta termiņš.

Ir acīmredzams, ka tagad, kad militāristi ir pie varas, viņi melo un viņu vārdam nevar ticēt. Tieši tāpēc ir vajadzīga demokrātiski ievēlēta valdība, un starptautiskajai sabiedrībai jāizdara spiediens, lai to panāktu.

 
  
MPphoto
 

  Marie-Christine Vergiat, autore.(FR) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Es jau runāju debatēs, kas notika Briseles īsās sesijas laikā pirms divām nedēļām. Tāpēc es neatkārtošu savu runu.

Mani kolēģi jau ir izteikuši vairākus viedokļus. No savas puses gribu pateikt, cik ļoti es priecājos, ka visas politiskās grupas Parlamentā šodien spēj kopīgi atbildēt uz Gvinejas pilsoniskās sabiedrības aicinājumu, nosodot represijas, ko veica militārā hunta, kura ir pie varas kopš decembra – represijas pret miermīlīgu demonstrāciju, kas bija sarīkota, lai atzīmētu Gvinejas neatkarības gadadienu.

Gvinejas pilsoniskā sabiedrība lūdz mūsu palīdzību, un faktiski būtu pilnīgi nepieņemami, ja Eiropas Savienība piešķirtu līdzekļus kā daļu no zivsaimniecības nolīguma, jo mēs tagad labi zinām, ka tie taisnā ceļā nonāktu pie varas esošās militārās huntas kabatās un netiktu izmantoti, lai palīdzētu Gvinejas zvejniekiem, kā to paredz nolīguma teksts.

Gvinejā valdošais režīms ir pašreiz viskorumpētākais režīms pasaulē. Ne jau es to apgalvoju, bet iestādes, kas atbildīgas par šīs situācijas pārraudzīšanu.

Tāpēc es no visas sirds ceru, ka mēs spēsim nobalsot par šo kopīgo rezolūciju kopumā, arī par punktu, kurā prasīts pārtraukt zivsaimniecības nolīguma darbību, un es ceru, ka mēs šajā jautājumā saņemsim Padomes un Komisijas atbalstu.

 
  
MPphoto
 

  Adam Bielan, referents.(PL) Priekšsēdētāja kungs, kad pagājušā gada nogalē kapteinis Camara vadīja militāro huntu, kas pēc prezidenta Conté nāves nāca pie varas Gvinejā, starptautiskā sabiedrība diemžēl naivi ticēja, ka kapteinis Camara sarīkos brīvas un demokrātiskas vēlēšanas, kurās viņš pats nepiedalīsies. Tagad mēs zinām, ka 28. septembrī, kad vairāk nekā 50000 opozīcijas atbalstītāju sapulcējās nacionālajā stadionā, lai protestētu pret kapteiņa Camara novirzīšanos no sākotnējā kursa un solījumu laušanu, viņš sūtīja pret tiem karaspēku. Vairāk nekā 150 cilvēku gāja bojā, vairāk nekā 1200 tika ievainoti, un notika neskaitāmi izvarošanas gadījumi.

Es esmu gandarīts, ka Eiropas Savienības Augstais pārstāvis ārpolitikas un drošības politikas jautājumos Javier Solana tik ātri izteicās par šo situāciju. Es gribu pateikties Francijas valdībai par to, ka tā pārtrauca militāro sadarbību ar Gvineju. Tomēr kopš slaktiņa ir pagājušas trīs nedēļas un šie pasākumi nav devuši nekādu redzamu rezultātu. Šā iemesla dēļ es uzskatu, ka Eiropas Savienībai kopā ar ANO un Āfrikas Savienību jāizdara spiediens uz Gvineju un jāpiemēro iespējami bargākas sankcijas. Tikai tad mēs varēsim runāt par kapteiņa Camara varas nodošanu citiem.

 
  
MPphoto
 

  Isabella Lövin, autore.(SV) Priekšsēdētāja kungs, es atzinīgi vērtēju lēmumu, par kuru pirms pāris dienām pavēstīja zivsaimniecības komisārs Joe Borg, proti, ka Komisija atsauc savu priekšlikumu noslēgt zivsaimniecības nolīgumu ar Gvineju. Zivsaimniecības komiteja jau ir nobalsojusi pret šo nolīgumu. Mēs to izdarījām divas dienas pēc Konakri masu slepkavības, kad Mousa Camara vadītās valdības karaspēks nošāva vairāk nekā 150 cilvēku.

Es ceru, ka šis ir pirmais pasākums attiecībā uz to, lai Eiropas Savienība pārskatītu savu tirdzniecības politiku ar jaunattīstības valstīm. Kā vienam no pasaules svarīgākajiem un lielākajiem dalībniekiem tirdzniecības un arī attīstības jomā mums ir milzīga atbildība. Ir jābūt konsekvencei starp mūsu tirdzniecību un mūsu attiecībām ar šāda veida režīmiem. Gadiem ilgi mēs esam centušies uzlabot zivsaimniecības nolīgumu, sakot, ka daļa naudas no šā nolīguma jānovirza vietējo zvejnieku atbalstīšanai. Tomēr pašas Komisijas veiktie novērtējumi ir parādījuši, ka šī nauda faktiski netiek izmantota nolīgumā noteiktajiem mērķiem, bet gan tiek izmantota, lai atbalstītu šo režīmu. Eiropas Savienībai jāpārtrauc sniegt šī palīdzība.

 
  
MPphoto
 

  Filip Kaczmarek, PPE grupas vārdā.(PL) Priekšsēdētāja kungs, mēs jau runājām par Gvineju pirms divām nedēļām. Tomēr situācija šajā valstī prasa no mums arī turpmāku uzmanību un reakciju. Šajā pirmdienā Attīstības komiteja uzklausīja aculiecinieka ziņojumu par 28. septembra notikumiem, ko sniedza bijušais premjerministrs un opozīcijā esošās Gvinejas Demokrātisko spēku savienības (UFGD) partijas vadītājs Diallo kungs.

Man šķiet, ka nepietiks ar to vien, ka mēs aicināsim huntu ievērot vārda brīvību, pulcēšanās brīvību un cilvēktiesības. Ja hunta ievērotu šos principus, šīs vērtības, tā vairs nebūtu hunta, tāpēc mēs nevaram gaidīt, ka tā uzklausīs šos aicinājumus. Rīcības cilvēku – un kapteinis Dadis Camara noteikti tāds ir – apturēs tikai rīcība, nevis vārdi. Tāpēc es aicinu Eiropas Komisiju rīkoties.

 
  
MPphoto
 

  Patrice Tirolien, S&D grupas vārdā.(FR) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Gvineju pašlaik satricina traģiski notikumi, kas ir šokējuši starptautisko sabiedrību un sašūpojuši likumu.

Tiešām, 2008. gada 28. septembrī kapteiņa Dadis Camara vadītā militārā hunta veica asiņainas represijas pret miermīlīgu demonstrāciju, kas bija sapulcējusi visas opozīcijas partijas.

Kotonū nolīgumos Eiropas Savienības un ĀKK valstu attiecību pamatā ir cilvēktiesību un demokrātisko principu ievērošana. Tāpēc, pieņemot vienpusējo lēmumu atlikt vēlēšanas un atsakoties risināt jautājumu par viņa kandidēšanu uz Gvinejas prezidenta amatu, kapteinis Dadis Camara ir nopietni pārkāpis solījumu viena gada laikā sarīkot brīvas un pārredzamas vēlēšanas.

Tāpēc Eiropas Savienībai nekavējoties jārīkojas saskaņā ar principiem un nemainīgajām vērtībām, kas ir tās darbības pamatā, lai šī vardarbība, ar ko saistīti tik daudzi cilvēktiesību pārkāpumi, tiktu pārtraukta.

Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Es priecājos, ka kompromisa rezolūcija pilnīgi atbilst mūsu vērtībām un principiem, bet es īpaši vēlos uzsvērt šā teksta 10. pantu, proti, par zivsaimniecības protokola starp Eiropas Savienību un Gvinejas Republiku apturēšanu līdz demokrātiskā procesa sākumam.

Es dzirdu cilvēkus prātojam, vai šādam lēmumam nebūs postošas sociālas un ekonomiskās sekas, no kurām cietīs iedzīvotāji, taču, ņemot vērā 28. septembra vardarbību, mums jāsaprot, ka Gvinejas valdību maz interesē tās pilsoņu dzīves apstākļi un ka tā mums neatstāj citu iespēju, kā vien būt stingriem.

Kopš neatkarības iegūšanas 1958. gadā Gvinejā ir valdījuši tikai diktatoriski režīmi.

 
  
MPphoto
 

  Carl Haglund, ALDE grupas vārdā.(SV) Priekšsēdētāja kungs, es neatkārtošu visas tās prātīgās un gudrās domas, ko jau ir izteikuši mani kolēģi. Vispirms es gribētu teikt, ka esmu ļoti gandarīts, ka mēs šodien debatējam tieši par šo jautājumu. Es īsumā mazliet pastāstīšu par debatēm, kas notika mūsu komitejā 30. septembrī saistībā ar zivsaimniecības līgumu. Faktiski, kad mēs debatējām par šo jautājumu, varēja domāt, ka ES gatavojas noslēgt tirdzniecības nolīgumu ar kādu no vecajām Rietumu demokrātiskajām valstīm. Ne pārrunās, ne dokumentos nebija minēts, ka nolīgums, kas atradās mūsu priekšā, tiek noslēgts ar valsti, kurā situācija ir tāda, kāda tā ir šodien, un kura Parlamentā jau ir tikusi ļoti labi raksturota.

Daudzi varbūt domāja, ka zivsaimniecība un cilvēktiesības ir pilnīgi atšķirīgas tēmas un ka mums nevajadzētu tās jaukt kopā. Es personiski nesaprotu, kā politiķis var tā domāt. Tas, ka balsis komitejā sadalījās 11 pret 9 par labu līguma nenoslēgšanai, arī rada lielas bažas. Tas nozīmē, ka Parlamentā bija diezgan daudz tādu cilvēku, kas vismaz tajā posmā uzskatīja, ka ir pilnīgi normāli slēgt tirdzniecības nolīgumu ar tādu valsti kā Gvineja un ar tādu režīmu, kāds tajā valda. Es priecājos pavēstīt, pirmkārt, ka tagad mūsu starpā valda daudz lielāka vienprātība attiecībā uz to, ka mums jāpieņem skaidra nostāja Gvinejas jautājumā, un, otrkārt, ka tiek plaši atbalstīta Padomes rīcība, šo līgumu tagad anulējot. Es par to ārkārtīgi priecājos.

Daži varbūt uzskata, ka cilvēki, kas atbalsta nolīguma anulēšanu, nedomā par zvejniekiem, kurus tas ietekmēs, taču šajā gadījumā tā nav. Protams, ka mums ir jāatrod viņiem ilgtspējīgs risinājums, taču mēs nevaram vienkārši klusēt par cilvēktiesībām tikai tāpēc, ka mums jāgādā par dažām zvejnieku laiviņām.

 
  
MPphoto
 

  Raül Romeva i Rueda, Verts/ALE grupas vārdā. Priekšsēdētāja kungs, man bija tas gods piedalīties Zivsaimniecības komitejas sanāksmē, kad tā, kaut arī ar nelielu balsu pārsvaru, nobalsoja pret zivsaimniecības līguma atjaunošanu ar Gvineju, tieši masu slepkavību, izvarošanas gadījumu un visu cilvēktiesību pārkāpumu dēļ, kas tur notika un kas vēl nav izmeklēti.

Šodien es vēlos, lai Eiropas Parlaments pieņem šo rezolūciju plenārsēdē. Šāds risinājums būtu nepārprotams vēstījums gan Eiropas iestādēm, gan Gvinejas valdībai, ka mēs neesam gatavi ziedot nodokļu maksātāju naudu korumpētas un kriminālās darbībās iesaistītas valdības uzturēšanai pie varas.

Es būtu priecīgs, ja vienreiz – un es ceru, ka tas kļūs par precedentu – cilvēku dzīvības un cilvēktiesības tiktu novērtētas augstāk par ekonomisku nolīgumu. Šāds balsojums mani iepriecinātu vēl vairāk tāpēc, ka Komisija un Zivsaimniecības komiteja jau ir izteikušas savu nostāju. Ir pēdējais laiks, lai arī Eiropas Parlaments savā plenārsēdē ratificētu šo lēmumu.

Tā mums ir lieliska iespēja, un es ceru, kā jau tika minēts, ka desmitais pants paliks nemainīgs.

(Aplausi no dažiem zāles sektoriem)

 
  
MPphoto
 

  Tomasz Piotr Poręba, ECR grupas vārdā.(PL) Priekšsēdētāja kungs, vismaz 157 nogalinātie un vairāk nekā 1200 ievainoto – tādas ir sekas, ko izraisīja Gvinejas armijas iejaukšanās miermīlīgā opozīcijas demonstrācijā, kura septembrī notika Konakri pilsētas stadionā. Tā ir lielākā masu slepkavība kopš Gvinejas neatkarības iegūšanas 1958. gadā.

Nākdams pie varas pagājušā gada decembrī, prezidents Camara solīja apkarot korupciju un anarhiju un tad nodot varu demokrātisku vēlēšanu ceļā ievēlētai valdībai. Šodien militārā hunta turpina pārvaldīt valsti, neievērojot ne tiesiskuma pamatprincipus, ne cilvēku pamattiesības. Karavīru bandas ir regulāri iesaistītas uzbrukumos, laupīšanā un izvarošanā.

Kā demokrātisku valstu pārstāvjiem mums jāpieprasa, lai hunta nekavējoties atkāpjas no varas un lai visi, kas atbildīgi par asiņainajām civiliedzīvotāju slepkavībām, šaušanu pūlī un sieviešu publisku izvarošanu, tiktu tiesāti. Gvineja ir valsts ar milzīgu ekonomisko potenciālu, tomēr par spīti tam tā ir viena no nabadzīgākajām pasaules valstīm un viena no korumpētākajām valstīm Āfrikā, un turpmāka militārās huntas diktatūra var novest pie pilsoņu kara un destabilizēt situāciju visā Rietumāfrikā.

 
  
MPphoto
 

  Anne Delvaux (PPE).(FR) Priekšsēdētāja kungs, 150 zaudētas dzīvības un neskaitāmi seksuālās pazemošanas gadījumi ir reģistrēti līdz šai dienai. 28. septembrī notika bezprecedenta vardarbība pret Gvinejas civiliedzīvotājiem. Represijas, ko veica pie varas esošā militārā hunta, bija neadekvātas, un liecinieku ziņojumi neatstāj vietu šaubām.

Iestājoties pret šādu barbarismu, mums jābūt ārkārtīgi stingriem, un es atzinīgi vērtēju mērķtiecīgās sankcijas pret kapteiņa Mousa Dadis Camara huntu, par kuru piemērošanu vakar lēma ES dalībvalstis. Ir skaidrs, ka nepietiek ar šo notikumu nosodīšanu vien. Mums jāpieprasa, lai tos izmeklē īsta starptautiska izmeklēšanas komisija un lai pastrādātie noziegumi nepaliktu nesodīti.

Turklāt es gribētu tajās 30 sekundēs, kas man atlikušas, aicināt Eiropas Savienību izmantot visus tai pieejamos līdzekļus, lai cīnītos pret seksuālas vardarbības izmantošanu kā kara paņēmienu. Tā ir parādība, kas strauji izplatās visās bruņotu konfliktu zonās. Par upuriem kļūst sievietes, bieži vien ļoti vecas vai ļoti jaunas sievietes. Tomēr visos gadījumos šī vardarbība ir vērsta pret neaizsargātiem cilvēkiem.

Tiesiskuma un labas pārvaldības atbalstīšanai automātiski jāiet roku rokā ar cilvēktiesību ievērošanu, dzimumu vienlīdzību un visneaizsargātāko iedzīvotāju aizsardzību, un tiem jābūt obligātiem nosacījumiem jebkādu jaunu sadarbības līgumu noslēgšanai.

 
  
MPphoto
 

  Harlem Désir (S&D).(FR) Priekšsēdētāja kungs, komisār, dāmas un kungi! 28. septembrī Gvinejas iedzīvotāji izgāja ielās pieprasīt, lai tiktu pildītas uzņemtās saistības un sarīkotas brīvas un demokrātiskas vēlēšanas, kā tiem bija solīts.

Viņi piedzīvoja visšausmīgākās represijas, kādas vien iespējamas, no režīma, kurš jau tad bija nelikumīgs, bet kurš tajā dienā zaudēja jebkādas goda paliekas. Vīrieši tika apspiesti, sievietes uzšķērstas ar durkļiem un izvarotas, un politiskie pretinieki un arodbiedrību pārstāvji spīdzināti un sakropļoti.

Šodien Eiropas Savienībai jāatbalsta Āfrikas Savienība, Rietumāfrikas valstu ekonomikas kopiena (ECOWAS) un Apvienoto Nāciju Organizācija, lai nepieļautu, ka šis noziegums paliek nesodīts, un galvenokārt lai parādītu solidaritāti ar Gvinejas tautu. Šī valsts, kas ir tik bagāta ar dažādiem resursiem, nekad nevarēs tos izmantot savai attīstībai, kamēr korumpēti diktatori spēs tos sagrābt, lai izmantotu viena klana labā.

Tieši tāpēc es atzinīgi vērtēju Eiropas Komisijas pasludināto stingro pieeju, kādu šodien var parādīt arī mūsu Parlaments. Mēs nevaram salīdzināt strikti ekonomiskas intereses ar saistībām, ko uzņēmās Eiropas Savienības partneri, jo īpaši tie, kas parakstīja Kotonū nolīgumu attiecībā uz cilvēktiesību un demokrātisko principu ievērošanu. Šodien mūsu pienākums pret Gvinejas iedzīvotājiem ir atbalstīt viņus cīņā par brīvību un demokrātiju.

 
  
MPphoto
 

  Ioannis Kasoulides (PPE). – Priekšsēdētāja kungs, es lūdzu vārdu tikai tāpēc, lai izteiktos par priekšlikumu pārtraukt pašreizējo ES un Gvinejas zivsaimniecības līgumu. Es šaubos, vai brutālu režīmu, kas nevilcinājās upurēt 156 savu pilsoņu dzīvības un kas ir atbildīgs par tik daudzām citām zvērībām, kaut kā ietekmēs tik nesamērīgi nenozīmīgas sankcijas šajā jautājumā. Mums arī jāpatur prātā, ka attiecībā uz šo līgumu mums ir saistības pret zivsaimniecībā nodarbinātajiem Gvinejas iedzīvotājiem, kuriem nav nekāda sakara ar šo brutālo režīmu. Tieši tāpēc EPP vilcinās atbalstīt šo priekšlikumu.

 
  
MPphoto
 

  Charles Tannock (ECR). – Priekšsēdētāja kungs, notikumi Gvinejas Konakri attīstās pēc nomācoši pazīstama scenārija: valdnieks diktators; militārs apvērsums; viens autoritārs režīms nomaina otru; un lielākā tautas daļa dzīvo galējā nabadzībā. Bagātīgie izrakteņu un naftas resursi varētu padarīt Gvineju par vienu no pārtikušākajām Āfrikas valstīm. Tā vietā bagātība izraisa konfliktus un ciešanas ne tikai Gvinejā, bet visā reģionā, kas pēdējo 20 gadu laikā ir piedzīvojis drausmīgu asinsizliešanu un hronisku nestabilitāti.

Jau agrāk esmu prasījis, lai Eiropas Komisija palīdz izveidot tādu kā Kimberli procesu resursiem, kas nav dimanti, lai nodrošinātu, ka kalnrūpniecības uzņēmumi ar savu darbību neatbalsta pilsoņu karu vai tādus nežēlīgus diktatorus, kāds Gvinejā ir kapteinis Camara. Tāpēc mani īpaši satrauc vērienīgais darījums, kas tika noslēgts starp Gvineju un Ķīnas uzņēmumiem, un es ceru, ka Komisija un Padome darīs Pekinai zināmu, ka mēs sagaidām, lai viņu biznesa aktivitātes neizprovocē iekšējus konfliktus un vēl vairāk neiedragā cilvēktiesības Gvinejā. Tomēr man tāpat kā Kasoulides kungam ir aizdomas, ka priekšlikumi anulēt ES zivsaimniecības līgumu tikai sodīs vietējo sabiedrību, nevis militāro huntu.

 
  
MPphoto
 

  Heidi Hautala (Verts/ALE).(FI) Priekšsēdētāja kungs, ja jau mēs te slavējām Komisiju par tās lēmumu attiecībā uz Gvinejas zivsaimniecības līgumu, proti, cilvēktiesību pārkāpumu dēļ, es gribu pajautāt Komisijai, vai tā tagad ir nolēmusi veikt sistemātisku izpēti par līdzīgām situācijām vai vismaz gatavojas rīkoties konsekventi un vienlīdz stingri, ja šādi nopietni cilvēktiesību pārkāpumi notiks citur?

 
  
MPphoto
 

  Eija-Riitta Korhola (PPE).(FI) Priekšsēdētāja kungs, nesen man kāds Somijas vēlētājs jautāja, kā es definētu cilvēktiesības. Es teicu, ka man nevajadzētu tās definēt vienai pašai un ka to nav vērts darīt, citādi tās netiktu tālāk par manām namdurvīm; ar to es gribēju pateikt, ka cilvēktiesības jau ir definētas un ka valstu pienākums ir tās ievērot. Starptautiskajai sabiedrībai tās ir saistošas. Tāpēc mēs pie tām apelējam.

Gvineja ir parakstījusi Kotonū nolīgumu, kas uzliek pienākumu ievērot cilvēktiesības un demokrātiju. Tas ir galvenais priekšnoteikums. Noslēdzot jaunus sadarbības līgumus uz Kotonū nolīguma pamata, mums tiešām ir jāuzstāj, lai valsts būtu pienācīgi nostājusies uz demokrātiskā attīstības ceļa. Kā jau mēs dzirdējām, situācija Gvinejā pašlaik ir neciešama un liek reaģēt ātri ar iespējamu sankciju piemērošanu. Gvinejai ir svarīgas rūdas rezerves un tātad arī lieliskas attīstības iespējas. Tomēr tā ir viena no korumpētākajām valstīm pasaulē. Ir diezgan nožēlojami, ka Ķīnai piederošie valsts uzņēmumi, kas veic ieguldījumus Gvinejā, nekādi nepieprasa ievērot cilvēktiesības.

 
  
MPphoto
 

  Leonard Orban, Komisijas loceklis.(RO) Komisija ir ātri reaģējusi, vairākos gadījumos stingri nosodot (priekšsēdētājs pārtrauca runātāju) masu slepkavības un kliedzošos cilvēktiesību pārkāpumus, kas notika 2009. gada 28. septembrī un kas kopš tās dienas aizvien vēl turpinās.

Darbojoties Starptautiskajā kontaktgrupā Gvinejas jautājumos, Komisija atbalstīja secinājumus, kas tika izdarīti 12. oktobra sanāksmē, paredzot dažādu pasākumu pieņemšanu cilvēktiesību ievērošanas atbalstam.

Pirmkārt, humanitārā līmenī, mums jāpanāk, lai ikviens cilvēks, ko patvaļīgi arestēja, tiktu atbrīvots, lai nogalināto mirstīgās atliekas atdotu viņu ģimenes locekļiem un lai visi ievainotie, jo īpaši izvarotās sievietes, saņemtu medicīnisko aprūpi. Mēs varam tikai paust savas bailes un uztraukumu par to, ka līdz šim brīdim, šķiet, nekas no tā nav izdarīts.

Otrkārt, Komisija atzinīgi vērtē ANO ģenerālsekretāra lēmumu izveidot starptautisku izmeklēšanas komisiju, kas izmeklētu 28. septembra slaktiņus, lai nodotu tiesai tos, kas vainojami šajos nodarījumos. Ir ļoti svarīgi, lai mēs pieliktu punktu viņu visatļautībai un apturētu cilvēktiesību situācijas pasliktināšanos Gvinejā. Starptautiskā izmeklēšanas komisija un Starptautiskās Krimināltiesas veiktā iepriekšējā izmeklēšana palīdzēs uzlabot situāciju šajās jomās.

Šajā situācijā Komisija ir gatava izskatīt iespēju piešķirt finansiālu atbalstu starptautiskai novērošanas misijai un piedāvāt tai aizsardzību, lai Komisijas locekļi un liecinieki būtu pasargāti no iebiedēšanas mēģinājumiem un lai palīdzētu radīt drošības gaisotni Gvinejas iedzīvotāju vidū.

No otras puses, papildus pilnīga ieroču embargo noteikšanai Komisija sliecas izskatīt iespēju atbalstīt reformu drošības jomā, lai veiktu reformas armijā, pārveidojot to par profesionālu armiju, lai Gvinejā varētu atjaunot stabilitāti.

Visbeidzot, es gribu norādīt, ka pasākumus, kas paredzēti Kotonū nolīguma 96. pantā, pieņēma jau 2009. gada 27. jūlijā.

Vēl es vēlos pieminēt vienu jautājumu, kas jau tika uzsvērts iepriekš. Lai saglabātu konsekvenci un palielinātu spiedienu uz militāro huntu, zivsaimniecības un jūrlietu komisārs Borg kungs ir paziņojis par Komisijas nodomu anulēt ierosināto partnerattiecību līgumu zivsaimniecības nozarē, ko bija paredzēts parakstīt ar Gvineju. Faktiski, pagaidām mēs nemaksāsim (aplausi) paredzētās finanšu iemaksas.

Atbildot uz man adresēto jautājumu, citos gadījumos Komisija, protams, rīkosies atkarībā no konkrētajiem apstākļiem un izvērtēs radušās situācijas atkarībā no konkrētajiem apstākļiem.

Pateicos.

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs. – Debates tiek slēgtas.

Balsošana notiks pēc debatēm.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 149. pants)

 
  
MPphoto
 
 

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski.(PT) Eiropas Savienības un Gvinejas Konakri jaunā partnerattiecību nolīguma galvenais mērķis ir stiprināt sadarbību starp ES un Gvinejas Republiku, lai veicinātu partnerības izveidošanos ar nolūku izstrādāt ilgtspējīgu zvejas politiku un atbildīgu zivsaimniecības resursu izmantošanu Gvinejas zvejas zonā abu pušu interesēs.

Finanšu iemaksas, kas noteiktas saskaņā ar līgumu, ir EUR 450 000 gadā par zvejas iespējām, kas attiecas uz tālu migrējošo zivju sugām. Kopējā summa ir paredzēta tādai valsts zivsaimniecības politikas izstrādei, kuras pamatā būtu atbildīga zveja un ilgtspējīga zvejas resursu izmantošana Gvinejas ūdeņos.

Iepriekš minētais ir saskaņā ar Portugāles Komunistiskās partijas priekšlikumu attiecībā uz zvejas nolīgumiem ar trešām valstīm, tāpēc es balsoju par šo dokumentu.

 
Pēdējā atjaunošana - 2010. gada 16. februārisJuridisks paziņojums