Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2009/2780(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumentu lietošanas cikli :

Iesniegtie teksti :

RC-B7-0158/2009

Debates :

PV 25/11/2009 - 14
CRE 25/11/2009 - 14

Balsojumi :

PV 26/11/2009 - 8.2
Balsojumu skaidrojumi
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P7_TA(2009)0099

Debates
Ceturtdiena, 2009. gada 26. novembris - Strasbūra Publikācija "Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī"

9. Balsojumu skaidrojumi
Visu runu video
PV
  

Mutiski balsojumu skaidrojumi

 
  
  

- Rezolūcijas priekšlikums: 2009. gada paplašināšanās stratēģijas dokuments attiecībā uz Rietumbalkānu valstīm, Islandi un Turciju (B7-0185/2009)

 
  
MPphoto
 

  Cristian Dan Preda (PPE).(RO) Vispirms es vēlos uzsvērt Gabriele Albertini īstenoto centienu kvalitāti, izstrādājot priekšlikumu. Es vēlos arī teikt, ka es balsoju par šo priekšlikumu, ņemot vērā to, ka paplašināšanās ir svarīgs ES politiskais žests. Turklāt es vēlos norādīt, ka par vairākiem jautājumiem — galvenokārt jautājumiem, kas saistīti ar Kosovu, — es nebalsoju tā, kā mana politiskā grupa, jo mans viedoklis par Kosovu atšķiras no viedokļa, kāds valda lielākajā daļā Eiropas valstu. Tāpēc es balsoju savādāk par 17. grozījumu 19. pantā, 22. grozījumu, 24. grozījumu un arī par grozījumu attiecībā uz tekstu pēc 4. atsauces 10. punktā.

Es joprojām uzskatu, ka paplašināšanās ir ļoti svarīga, bet es arī uzskatu, ka piecu dalībvalstu paustā atšķirīgā nostāja ir jāņem vērā.

 
  
MPphoto
 

  María Muñiz De Urquiza (S&D).(ES) Priekšsēdētājas kundze, Spānijas Sociālistu delegācijas Kosovas jautājumos balsojumi atbalsta nostāju, lai netiktu starptautiski atzīta Kosovas vienpusējā neatkarības pasludināšana.

 
  
MPphoto
 

  Dimitar Stoyanov (NI).(BG) Es balsoju pret rezolūciju par paplašināšanās stratēģiju, jo tajā ir daudz cildinājumu Turcijas panāktajam progresam Kopenhāgenas kritēriju īstenošanas jomā. Es neredzu šāda progresa pazīmes. Kolēģi deputāti, lūdzu, saprotiet reizi par visām reizēm, ka Turcija ir valsts, kura mazāk nekā pirms 100 gadiem īstenoja genocīdu pret tās teritorijā dzīvojošajām tautām un tautām, kas nesen bija atbrīvojušās no Turcijas jūga. Šodien Turcija joprojām īsteno genocīdu, un tās iedzīvotāji un politiķi lepojas ar savas valsts īstenotajām darbībām. Pirms divdesmit gadiem Turcija sponsorēja teroristu organizācijas un eksportēja terorismu. Tā līdz pat šai dienai joprojām atbalsta ciešas attiecības ar teroristu organizācijām. Ja mēs vēlamies, lai Eiropas Savienībā būtu valsts, kura joprojām lepojas ar genocīdu un sponsorē terorismu, tad rīkojieties un pieņemiet rezolūciju. Taču es pilnīgi noteikti esmu pret to.

 
  
  

SĒDI VADA:R. WIELAND
Priekšsēdētāja vietnieks

 
  
MPphoto
 

  Hannu Takkula (ALDE). (FI) Priekšsēdētāja kungs, es balsoju par šo ziņojumu, bet es vēlos ierosināt vienu būtisku jautājumu saistībā ar to.

Es uzskatu, ka mums šeit Eiropas Parlamentā un Eiropas Savienībā ir jānodrošina, lai visas valstis, kuras vēlas pievienoties Eiropas Savienībai, nodrošinātu atbilstību Kopenhāgenas kritērijiem. Ir ļoti svarīgi nodrošināt, lai būtu iespējams īstenot cilvēktiesības, demokrātiju, uzskatu brīvību un tiesiskumu.

Šodien mēs balsojām arī par sieviešu tiesībām un par to, lai sievietēm būtu tiesības uz dzīvi, kurā viņām nav jāsaskaras ar vardarbību. Es domāju, ka šai sakarībā ir ļoti svarīgi nodrošināt, lai sieviešu un bērnu tiesības tiktu īstenotas visās valstīs, kas vēlas pievienoties Eiropas Savienībai.

Es minēju visus šos jautājumus galvenokārt saistībā ar Turciju. Turcijai ir nekavējoties jāīsteno reformas un izmaiņas, lai tā varētu pievienoties Eiropas Savienībai, lai gan es personīgi neticu, ka tas varētu notikt mūsu dzīves laikā. Taču visbūtiskākais ir, lai mēs visi Eiropas Savienībā ievērotu saskaņotus noteikumus — Kopenhāgenas kritērijus.

 
  
MPphoto
 

  Martin Kastler (PPE).(DE) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, arī es balsoju pret, jo es uzskatu, ka Turcijai vispirms ir jāizpilda visi kritēriji, un tikai pēc tam mēs šeit varam sniegt šādu pozitīvu atzinumu. It īpaši es vēlos uzsvērt robežstrīdu starp Kipru un Turciju, kas šogad vēl nav atrisināts, un jautājumu par Kipras nelikumīgo okupāciju, kam vēl nav rasts risinājums. Taču es nevēlējos balsot pret pārējiem pievienošanās kandidātiem. Es īpaši vēlos izdarīt izņēmumu attiecībā uz Balkānu valstīm, kuras es vēlos redzēt šeit šajā Parlamentā pēc iespējas drīzāk.

 
  
  

- Rezolūcijas priekšlikums: Vardarbības pret sievietēm izskaušana (B7-0139/2009)

 
  
MPphoto
 

  Filip Kaczmarek (PPE).(PL) Priekšsēdētāja kungs, es atturējos no balsošanas par šo rezolūciju, lai gan jautājums ir būtisks un pat ļoti būtisks. Tomēr es nesaprotu, kāpēc jautājums par vardarbības pret sievietēm izskaušanu tiek saistīts ar jautājumu par reproduktīvo izvēli. Vakar debašu laikā par šo tēmu daži runātāji pauda pilnīgas muļķības. Senyszyn kungs apsūdzēja katoļu baznīcu sieviešu apspiešanā.

Būtu grūti pateikt kaut ko vēl absurdāku. Polijā nenotiek goda slepkavības, netiek praktizēta meiteņu ģenitāliju apgraizīšana, netiek veikti selektīvie aborti, nav pagaidu laulību un cilvēkus nenomētā akmeņiem par notikušu vai iespējamu laulības pārkāpumu. Sievietes necieš no nekāda veida diskriminācijas tiesību aktos, un visus pret sievietēm vērstas vardarbības gadījumus viennozīmīgi nosoda gan pilsoņi, gan arī katoļu baznīca. Par laimi, rezolūcijā nebija iekļauti šādi galēji paziņojumi, tāpēc es vienkārši atturējos.

 
  
MPphoto
 

  Tiziano Motti (PPE).(IT) Priekšsēdētāja kungs, es balsoju par rezolūcijas priekšlikumu par vardarbības pret sievietēm izskaušanu. Es vēlos veltīt savu balsojumu gandrīz septiņiem miljoniem itāļu sieviešu, pret kurām katru gadu ir vērsta vīriešu vardarbība. Es, bez šaubām, veltu savu balsojumu arī visām pārējām sievietēm Eiropā, kuras nonāk šādā situācijā.

Reizēm mēs gribam ticēt, ka šis fenomens ir sastopams tikai mūsu sabiedrības padibenēs, taču patiesībā vardarbība pret sievietēm galvenokārt tiek īstenota mājās. Tādējādi tas ir fenomens, kas mūs skar tieši.

Vecākām sievietēm ir grūtāk sevi aizsargāt. Tāpēc mēs nedrīkstam aizmirst par viņām, jo vardarbība nav tikai fiziska; tā ir arī kultūras līmenī. Vardarbība var būt arī personas pārvietošanās brīvības ierobežošana.

Turklāt pirms sievietes kļūst pieaugušas, viņas ir mazas meitenes, un vardarbība pret mazu meiteni laupīs viņai prieku par dzīvi uz visiem laikiem.

Tāpēc es ceru, ka turpmāk Parlaments īstenos konkrētus pasākumus, lai nodrošinātu, ka visas šīs idejas nepaliek tikai labu nodomu līmenī.

 
  
MPphoto
 

  Lena Ek (ALDE). (SV) Priekšsēdētāja kungs, vardarbība pret sievietēm ir plaši izplatīta problēma Eiropā un arī pasaulē. Zviedrijā vien, kur iedzīvotāju skaits ir deviņi miljoni, katru dienu vardarbību piedzīvo 380 sievietes. Pret piekto daļu sieviešu ir vērsta vardarbība, un 45 % visu sieviešu vecumā no 16 līdz 64 gadiem vismaz reizi dzīvē ir piedzīvojušas pret viņām vērstu vardarbību. Tas ir drausmīgi. Personas pakļaušana vardarbībai viņas mājās ir visbriesmīgākais noziegums pret personīgo integritāti. Vīriešiem un sievietēm ir jānodrošina vienlīdzīgas iespējas attiecībā uz viņu fizisko integritāti.

Vardarbība, kas tiek īstenota mūsu kontinentā, ir pierādījums tam, ka vienlīdzības veicināšanas jomā Eiropā vēl ir tāls ceļš ejams. ES nevar turpināt ignorēt šos faktus. Tāpēc es atzinīgi vērtēju rezolūciju par vardarbības pret sievietēm izskaušanu un aicinu arī jauno Komisiju un Padomi uzņemties savu atbildības daļu šai sakarībā. Es esmu iecerējusi panākt, lai Komisija nāk klajā ar priekšlikumu situācijas uzlabošanai saistībā ar vardarbību pret sievietēm.

 
  
MPphoto
 

  Anna Maria Corazza Bildt (PPE). – Priekšsēdētāja kungs, es pārliecinoši balsoju par šo rezolūciju, jo es uzskatu, ka mums ir jāapvieno politisko grupu spēki, lai sasniegtu kopīgu mērķi — nosodīt, uzlabot informētību par un cīnīties pret jebkādu varmācību pret sievietēm.

Mani īpaši satrauc sieviešu situācija konfliktu laikā, jo es piedzīvoju konfliktu Bosnijā un Hercegovinā un biju tur klāt, un sniedzu palīdzību visā konflikta laikā un kādu laiku kopā ar Sarkano Krustu biju arī Darfūrā. Es domāju, ka tagad Stokholmas programma mums nodrošina fantastisku instrumentu, kas ļauj mums no vārdiem pāriet pie darbiem. Es vēlos pateikties Zviedrijas prezidentūrai par to, ka tā Stokholmas programmā iekļāva pilnvaras un cīņu pret vardarbību pret sievietēm. Es noteikti strādāšu, lai panāktu, ka, īstenojot Stokholmas programmu, vardarbības pret sievietēm izskaušana kļūst par prioritāti.

 
  
MPphoto
 

  Zbigniew Ziobro (ECR).(PL) Priekšsēdētāja kungs, es vēlos uzsvērt, ka jautājums par vardarbību pret sievietēm ir ārkārtīgi svarīgs, un es esmu patiešām gandarīts, ka Eiropas Parlaments ir sācis risināt šo problēmu. Īpaša uzmanība ir jāpievērš problēmai saistībā ar visagresīvākajiem un smagākajiem seksuālajiem noziegumiem, kuri tiek pastrādāti pret sievietēm, bet uz kuriem dažās Eiropas valstīs ne vienmēr atbilstīgi reaģē tieslietu sistēma. Nereti tiesas šādās lietās pieņem pārāk saudzīgus sodus, un tāpēc vairākos gadījumos sievietēm zūd motivācija ziņot tiesībaizsardzības iestādēm par briesmīgajiem gadījumiem, ar kādiem viņas ir saskārušās. Šāda situācija veicina ēnu kriminālās statistikas veidošanos. Tieši tāpēc gadījumos, kad tiek pastrādāti visbriesmīgākie un smagākie noziegumi pret sievietēm, kuri saistīti ar vardarbību un seksuālo motivāciju, mums lielāka uzmanība ir jāpievērš centieniem standartizēt sodus, lai sniegtu drošības un tiesiskuma klātesamības sajūtu un morālo gandarījumu sievietēm, kas piedzīvojušas šādu nežēlīgu apiešanos.

Es vēlos uzsvērt, ka nevarēju balsot par rezolūcijas beigu daļu, jo tajā pausta ideoloģiska un radikāla attieksme pret abortu jautājumu, attieksme, kas ir pretrunā kristietības vērtībām.

 
  
MPphoto
 

  Janusz Wojciechowski (ECR).(PL) Priekšsēdētāja kungs, es vēlos sniegt balsojuma skaidrojumu par jautājumu par cīņu pret tabakas dūmiem, ja tas ir iespējams. Pavisam īsu paziņojumu.

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs. Wojciechowski kungs, Reglamentā noteikts, ka mums ir jāizskata jautājumi pēc kārtas. Mēs nupat diskutējām par jautājumu par vardarbības pret sievietēm izskaušanu, un nākamais punkts ir politisks risinājums pirātisma problēmai Somālijas piekrastē. Visu pēc kārtas!

 
  
  

- Rezolūcijas priekšlikums: Politisks risinājums pirātisma problēmai Somālijas piekrastē (RC-B7-0158/2009)

 
  
MPphoto
 

  Louis Bontes (NI).(NL) Nīderlandes Brīvības partija (PVV) balsoja pret rezolūcijas par Somāliju projektu, un es vēlos paskaidrot iemeslu.

PVV uzskata, ka kuģu uzraudzība Somālijas piekrastē nav ES uzdevums; tas simtprocentīgi ir NATO uzdevums. Eiropai nav armijas, un tai nekas nav darāms šajā reģionā. Šis darbs simtprocentīgi ir jāveic NATO.

PVV arī uzskata, ka uz tirdzniecības kuģiem ir jābūt jūras kājniekiem, lai būtu iespējams pretoties tiešiem pirātu uzbrukumiem. Es vēlreiz vēlos atkārtot, ka pirātisms Somālijas ūdeņos ir jāaptur, bet ne šādā veidā.

 
  
  

- Rezolūcijas priekšlikums: Vide, kas brīva no tabakas dūmiem (B7-0164/2009)

 
  
MPphoto
 

  Anna Záborská (PPE).(SK) Mērķis Padomes ieteikumiem attiecībā uz vidi, kas brīva no tabakas dūmiem, ir palīdzēt dalībvalstīm to centienos nodrošināt efektīvāku aizsardzību pret tabakas dūmiem. Tas atbilst starptautiskajām saistībām saskaņā ar PVO Pamatkonvenciju par tabakas kontroli.

Es atbalstu ieteikumu. Smēķēšana joprojām ir biežākais slimību cēlonis, kas veicina priekšlaicīgu nāvi. Cita starpā tās ir sirds-asinsvadu slimības, vēzis un hroniskas elpošanas ceļu slimības un mazākā mērā arī jaunu sieviešu un vīriešu reproduktīvo spēju pazemināšanās.

Demogrāfiskās krīzes laikā un laikā, kad tiek attīstītas jaunas, dārgas auglības veicināšanas metodes mums ir jāpievērš lielāka uzmanība informētības uzlabošanai. Tas ir jāsāk darīt jau ģimenē, lai aizsargātu mūsu bērnus no smēķēšanas negatīvajām sekām.

Nobeigumā es vēlos teikt, ka ir būtiski nodrošināt nepārtrauktu uzraudzību, tostarp atbildes darbības, lai reaģētu uz tabakas ražošanas nozares aktivitātēm, kuru mērķis ir apdraudēt pretsmēķēšanas pasākumus.

 
  
MPphoto
 

  Axel Voss (PPE).(DE) Priekšsēdētāja kungs, es vēlos runāt par diviem aspektiem saistībā ar vidi, kas brīva no tabakas dūmiem. Pirmkārt, es balsoju par to, lai dalībvalstīm tiktu piešķirtas pilnvaras rīkoties šajā jomā, no vienas puses, subsidiaritātes principa dēļ un, no otras puses, tāpēc, ka mums nav nekādu pilnvaru. Lai gan es patiešām atbalstu vidi, kas brīva no tabakas dūmiem, es uzskatu, ka šajā gadījumā mums ir jāievēro noteikumi.

Otrkārt, mani kaitina tas, ka Eiropas Savienība subsidē tabakas audzēšanu. Šāda subsidēšana tiks pārtraukta, un es arī balsoju par to, lai tā tiktu pārtraukta, jo, manuprāt, šāda rīcība neatbilst idejai par smēķēšanas pilnīgu aizliegumu. Tāpēc mums ir jābūt konsekventiem. Ja mēs vēlamies cīnīties pret smēķēšanu, mums nevajadzētu subsidēt tabakas audzēšanu.

 
  
MPphoto
 

  Anja Weisgerber (PPE).(DE) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, Vācijas Konservatīvo grupa (CSU) vēlas, lai visā Eiropā tiktu noteikti skaidri un praktiski īstenojami noteikumi nesmēķētāju aizsardzībai. Taču, pēc manām domām, „visā Eiropā” nebūt nenozīmē „sākot ar Eiropu”. Vairākas dalībvalstis jau ir pieņēmušas noteikumus nesmēķētāju aizsardzībai, un citas īsteno šāda veida noteikumu pieņemšanas procesu.

Es — tāpat kā vairums manu kolēģu deputātu Eiropas Parlamentā, kas ir patiešām iepriecinoši, — neuzskatu, ka mums šeit Briselē ir jānosaka noteikumi nesmēķētāju aizsardzībai vai ka mēs to varam izdarīt efektīvāk. Eiropas Savienībai nav pilnvaru šajā jomā. Mēs esam atbildīgi tikai par drošību un veselības aizsardzību darbā. Tieši tā arī ir problēma, jo, manuprāt, visbūtiskākais uzdevums ir aizsargāt bērnus un jauniešus, un šī grupa, kurai vajadzīga īpaša aizsardzība, neietilps to noteikumu darbības jomā, kas attiecas tikai uz drošību un veselības aizsardzību.

Tāpēc šai sakarībā ir jārīkojas dalībvalstīm. Es balsoju par, un es esmu gandarīta, ka šis grozījums tika pieņemts.

 
  
MPphoto
 

  Marian Harkin (ALDE). – Priekšsēdētāja kungs, es esmu no valsts, kas ir ieviesusi smēķēšanas aizliegumu darba vietā. Tajā laikā es biju Īrijas parlamenta deputāts un pilnīgi atbalstīju aizliegumu.

Taču šeit Eiropas Parlamentā mēs esam nedaudz savādākā situācijā, jo mums ir jāņem vērā subsidiaritātes princips. Lai gan mēs patiešām varam runāt par strādājošo veselības aizsardzības jautājumu — mēs jau esam pieņēmuši tiesību aktus šajā jomā, piemēram, par pakļaušanu elektromagnētiskā starojuma iedarbībai, mēs, kā to darījām 7. punktā, nevaram pieprasīt, lai dalībvalstis, kurās jau ir ieviests smēķēšanas aizliegums, ievērotu vienlīdzības principu attiecībā uz dažādiem apkalpošanas nozares uzņēmumiem. Vakar mēs balsojām par valstu parlamentu nozīmi un to pilnvarām attiecībā uz ierosinātajiem ES tiesību aktiem subsidiaritātes jomā atbilstīgi jaunajam Lisabonas līgumam, tāpēc mums ir jābūt ļoti uzmanīgiem, lai balsošanā tiktu ievērota konsekvence.

Nobeigumā es vēlos teikt, ka sākumā runāju ar kolēģi un nokavēju balsojumu par Eiropas Brīvprātīgā darba gadu. Tā kā iepriekšējā Parlamenta pilnvaru termiņa laikā es vadīju kampaņu, lai nodrošinātu, ka 2011. gads iegūst šo statusu, es vēlos norādīt, ka pilnībā atbalstu Parlamenta priekšlikumu attiecībā uz šo gadu.

 
  
MPphoto
 

  Bruno Gollnisch (NI).(FR) Priekšsēdētāja kungs, es kļūstu mazliet emocionāls, skaidrojot šo balsojumu, jo mana māte piedzima tabakas rūpnīcā šeit, Strasbūrā, kur strādāja mans vectēvs. Šo rūpnīcu nesen slēdza.

Kad tabakas un sērkociņu ražošanas uzņēmums Francijā, kas tajā laikā bija valsts uzņēmums, tika pārveidots par sabiedrību ar ierobežotu atbildību, tā darbiniekiem tika teikts, ka tas neietekmēs viņu darbu. Šodien mēs varam saprast arī citu valsts pārvaldīto nozaru bažas, kuras saskaras ar līdzīgām problēmām.

Patiesībā mēs pilnībā varam izprast un pamatot kampaņu pret smēķēšanu, ņemot vērā tās negatīvo ietekmi uz cilvēka veselību. Taču diemžēl Francijas tabakas ražošanas nozare ir izzudusi. Tabakas rūpnīca Strasbūrā ir slēgta, bet cilvēki joprojām smēķē. Viņi turpina smēķēt no ārvalstīm importētu tabaku.

Tieši tāpēc es personīgi atbalstu Eiropas tabakas audzētājiem noteiktās cenas vismaz tik ilgi, kamēr Eiropas iedzīvotāji turpinās smēķēt. Manuprāt, ir labāk redzēt to augam šeit, nevis importēt no citām valstīm.

 
  
MPphoto
 

  Janusz Wojciechowski (ECR).(PL) Priekšsēdētāja kungs, paldies, ka ļāvāt man uzstāties. Es atbalstu Eiropas Savienības darbību, lai mazinātu tabakas patēriņu, taču es nedomāju, ka šī darbība būtu jābalsta, samazinot atbalstu tabakas ražotājiem. Tabakas ražošana nav saistīta ar tās patēriņu. Ja mēs samazināsim vai pārtrauksim ražošanu vai ja mēs liegsim atbalstu saimniecībām, kuras ražo tabaku, patēriņš turpināsies, tikai tas būs importētas tabakas patēriņš. Cīņa pret tabakas ražotājiem nav risinājums smēķēšanas ierobežošanai. To drīzāk var salīdzināt ar mēģinājumu ierobežot alus patēriņu jauniešu vidū, sākot cīņu pret apiņu audzētājiem. Tieši tāpēc es ar savu balsojumu apstiprināju nostāju, kura nosaka, ka tabakas ražošana neietekmē patēriņu.

 
  
  

- Rezolūcijas priekšlikums: ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas augstākā līmeņa tikšanās par nodrošinātību ar pārtiku — Izskaust badu visā pasaulē (RC-B7-0168/2009)

 
  
MPphoto
 

  Anna Záborská (PPE). (SK) Pārtikas krīze ir ne tikai ekonomiska un humāna problēma, bet arī jautājums par mieru un drošību pasaulē.

Es ar prieku atbalstīju apstiprināto rezolūciju, lai gan man ir iebildumi pret risinājumu jautājumam par badu pasaulē. Pasaules augstākā līmeņa tikšanās par nodrošinātību ar pārtiku nenotika tā, kā cerēja organizatori. Lai gan cīņa pret badu ir problēma ar sociālām un ekonomiskām, finansiālām un kultūras sekām, diskusijas tikšanās laikā palika tikai tehniskā līmenī. Pat ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas ģenerāldirektors Jacques Diouf piedzīvoja vilšanos attiecībā uz tikšanos un uz to, ka rietumvalstu pārstāvji nepiedalījās sanāksmē. Attīstīto valstu pārstāvji neuzņēmās konkrētas saistības.

Jautājumu par bada un nabadzības izskaušanu es redzu tikai kā tēmu plašsaziņas līdzekļos, nevis kā konkrētu problēmu, kurai vajadzīgs steidzams risinājums. Solidaritātes pamatā ir griba uzņemties reālu atbildību, tiekoties ar tiem, kuriem ir vajadzīga palīdzība.

 
  
  

Rakstiski balsojumu skaidrojumi

 
  
  

- Marco Scurria ziņojums (A7-0077/2009)

 
  
MPphoto
 
 

  John Stuart Agnew, Marta Andreasen, Gerard Batten, John Bufton, Derek Roland Clark, Trevor Colman, Nigel Farage, Mike Nattrass un Nicole Sinclaire (EFD), rakstiski. UKIP apbrīno brīvprātīgo darbu un atzīst ieguvumu, kādu tas var sniegt sabiedrībai. Taču šajā ziņojumā bija pausts atklāts aicinājums politizēt brīvprātīgo darbu ES interesēs un izmantot Apvienotās Karalistes nodokļu maksātāju naudu, lai panāktu šādu politizāciju. Tāpēc mēs nevarējām apstiprināt šo priekšlikumu.

 
  
MPphoto
 
 

  David Casa (PPE), rakstiski. – Brīvprātīgā darba ideja ir ļoti nozīmīga mūsdienu sabiedrībā. Tas ir darbs, ko iesaistītā persona veic no brīvas gribas un kas var neticami pozitīvi ietekmēt daudzu personu dzīvi. Tāpēc Eiropas brīvprātīgā darba gads ir ļoti svarīga iniciatīva. Es piekrītu referentam. Tieši tāpēc es izvēlējos atbalstīt ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Diane Dodds (NI), rakstiski. – Es balsoju par šo priekšlikumu, lai paustu atzinību daudzajiem brīvprātīgajiem, kuri veic nenovērtējamu darbu, nesaņemot atzinību, ko ir pelnījuši. Bez viņu ieguldījuma sabiedrībā, par ko viņi nesaņem finansiālu atlīdzību, Apvienotā Karaliste nebūtu tāda, kāda tā ir. Lai gan es esmu pret Eiropas pilsonības principu, es atzīstu brīvprātīgo veiktā darba nozīmi. Tāpēc es atbalstīju šo priekšlikumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. (PT) Es balsoju par Scurria kunga ziņojumu par Eiropas Brīvprātīgā darba gadu (2011), kurš aicina ES iestādes nodrošināt lielāku atbalstu šajā jomā, kurā iesaistīti miljoniem Eiropas pilsoņu un kura ir ļoti svarīga solidaritātes un sociālās iekļaušanas veicināšanā. Es uzskatu, ka Kopienas līmenī ir jāpalielina gan budžets, gan arī koordinācija, lai saskaņotu iniciatīvas, kas ietilpst Eiropas Brīvprātīgā darba gada projektā, piemēram, informētības uzlabošanu un pārrobežu apmaiņu, pievēršot uzmanību idejām un labai praksei.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. (PT) Brīvprātīgā darba pamatdefinīcija ir darbība, kas balstīta uz labu gribu. Tas tiek piedāvāts bez maksas, un tas ir dāsns, devīgs un bez nosacījumiem. Tas ir arī būtisks jebkuras sabiedrības balsts, jo tūkstošiem brīvprātīgo — jaunu un vecu, formālu vai neformālu iemeslu vadītu — darbs veselības aprūpes, labklājības, izglītības, vides aizsardzības vai kultūras jomā katru dienu ietekmē tūkstošiem personu dzīvi.

Ņemot to vērā, mums ir atzinīgi jāvērtē iniciatīva sākt Eiropas Brīvprātīgā darba gadu, kas ļaus pienācīgi novērtēt šos anonīmos brīvprātīgos, lai mēs visi uzzinātu, kādu lielisku darbu viņi veic un mēģinātu radīt labvēlīgākus apstākļus viņu darbību īstenošanai.

Šī ideja atbilst Demokrātiskā un sociālā centra/Tautas partijas idejām, kas ir pirmā un vienīgā Portugāles politiskā partija, kura pievēršas brīvprātīgā darba jautājumam un piedāvā praktiskus priekšlikumus, lai palīdzētu brīvprātīgajiem, nodrošinot cieņu un atzinību, kādu viņi ir pelnījuši.

 
  
MPphoto
 
 

  João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski. (PT) Mēs balsojām par šo ziņojumu, neskatoties uz nelieliem iebildumiem un atsevišķām teksta daļām, kurām mēs nepiekrītam.

Brīvprātīgajam darbam neapšaubāmi ir liela nozīme sabiedrībā, popularizējot solidaritātes un savstarpējā atbalsta vērtības, veicinot sociālo integrāciju un cita starpā palīdzot pārvarēt diskriminējošu attieksmi.

Ziņojumā apskatīti būtiskākie aspekti, piemēram, brīvprātīgo sociālais atbalsts, pievēršot uzmanību tādiem jautājumiem kā veselība, drošība un apmācība, un apmaksātā darba un brīvprātīgo darbību nošķiršana.

Taču mēs uzskatām, ka ir jānodrošina, lai brīvprātīgais darbs neaizstātu dalībvalstu uzdevumus un lai tas netiktu izmantots kā sociālo dienestu atbildības jomā esošo vajadzību apmierināšanas veids. Mēs atbalstām nepieciešamību veicināt bezpeļņas organizāciju darbību, nodrošinot efektīvu un pietiekamu atbalstu. Šādas organizācijas cita starpā ir sadarbības grupas, kolektīvi un vietējās asociācijas, iedzīvotāju asociācijas, sporta, brīvā laika pavadīšanas, kultūras, jaunatnes organizācijas un organizācijas, kas strādā ar bērniem.

Mums ir arī jāuzsver, ka brīvprātīgais darbs ir atkarīgs arī no darba ņēmēju brīvā laika un ka tas nav savienojams ar ekspluatāciju, neregulāru vai pārāk ilgu darba laiku, zemu algu un nedrošību saistībā ar darbu.

 
  
MPphoto
 
 

  Seán Kelly (PPE), rakstiski. – Es ar lielu prieku balsoju par to, lai 2011. gads tiktu nodēvēts par Eiropas Brīvprātīgā darba gadu. Tas ir liels ieguvums neskaitāmajām brīvprātīgajām organizācijām visās ES dalībvalstīs. Es vēlos uzsvērt, ka sporta organizācijām ir īpaša nozīme brīvprātīgā darba jomā un, lai gan tas nav skaidri noteikts tiesību aktos, šādu organizāciju nozīme ir jāatzīst. Lielākā brīvprātīgo asociācija Īrijā patiešām ir Ķeltu atlētu asociācija. Visu šajā lieliskajā organizācijā iesaistīto personu centieni ir pienācīgi jānovērtē un jācildina.

 
  
MPphoto
 
 

  Barbara Matera (PPE), rakstiski. (IT) Priekšsēdētāja kungs, brīvprātīgais darbs atspoguļo tādu Eiropas sociālo vērtību kā solidaritāte un diskriminācijas novēršana izpausmes. Tas ne tikai veicina brīvprātīgo personības attīstību, bet arī veido sociālo kohēziju. Tāpēc tas ir pienācīgi jāatzīst un jāatbalsta no Eiropas iestāžu, dalībvalstu, vietējo un reģionālo iestāžu un dažādo pilsoniskās sabiedrības elementu puses atbilstīgi to individuālajai pieredzei.

Iniciatīva Eiropas Brīvprātīgā darba gads (2011) ļaus šajā jomā organizētajām darbībām kļūt par Eiropas mēroga darbībām, un tāpēc pastāv cerība, ka tā būtiski ietekmēs pilsonisko sabiedrību.

Paredzamā summa 3 miljonu eiro apmērā sagatavošanās iniciatīvām 2010. gadā, Eiropas Parlamenta apstiprināto apropriāciju pieaugums līdz 8 miljoniem eiro 2011. gadā un lielā projektu līdzfinansējuma daļa — 1,8 %, lai būtu precīzi, — patiešām ļaus sasniegt noteiktos mērķus, īstenojot sadarbību dažādos līmeņos.

Visbeidzot ir vērts pieminēt to, ka, ņemot vērā vecāka gadagājuma cilvēku īpatsvara pieaugumu pilsoniskajā sabiedrībā, brīvprātīgajam darbam, ja to pienācīgi atbalsta, var būt liela nozīme saistībā ar pensionāriem.

 
  
MPphoto
 
 

  Iosif Matula (PPE), rakstiski. (RO) Es balsoju par ziņojuma par Eiropas Brīvprātīgā darba gadu projektu vairāku iemeslu dēļ. Ir labi zināms, ka brīvprātīgais darbs nodrošina divējādus ieguvumus — ieguvumu gan indivīdam, gan arī sabiedrībai. No vienas puses, brīvprātīgais darbs nodrošina iespēju pilsoņiem mācīties un apgūt jaunas prasmes un attīsta personību. No otras puses, tam ir arī sociāla funkcija, veicinot solidaritātes un piederības sajūtu. Ņemot vērā arvien pieaugošo vietējo kopienu savstarpējo atkarību globalizētajā pasaulē un tajā pašā laikā individuālistiskās uzvedības līmeņa pazemināšanos, arvien svarīgāk ir veicināt pilsoņu sociālo līdzdalību. Šajā gadījumā es runāju par darbībām, kurās iesaistās gan jaunieši, gan arī vecāka gadagājuma pilsoņi. Turklāt es uzskatu, ka pieredzes apmaiņai tieši starp brīvprātīgo organizācijām no visdažādākajiem Eiropas Savienības reģioniem ir patiešām liela nozīme, ņemot vērā to, ka vērtības, kas motivē šīs organizācijas, ir vienādas. Mērķis ir viens — paaugstināt dzīves līmeni un uzlabot dzīves kvalitāti, nodrošināt augstu nodarbinātību, uzlabot sociālo kohēziju un cīnīties pret atstumtību. Citiem vārdiem sakot, tās ir vērtības, uz kurām ir balstīta Eiropas Savienība.

 
  
MPphoto
 
 

  Emma McClarkin (ECR), rakstiski. – Neņemot vērā prasību palielināt budžetu, pret kuru es iebildu un balsoju pret komiteju līmenī, kopumā es tomēr pilnībā atbalstu ziņojumu par Eiropas Brīvprātīgā darba gadu. Bieži vien brīvprātīgie ir nezināmi varoņi. Viņiem ir ārkārtīgi liela ietekme uz viņu kopienām un cilvēku dzīvi. Tādā ekonomiski grūtā brīdī kā pašlaik, brīvprātīgais darbs kļūst arvien nozīmīgāks, un tieši tāpēc es un pārējie, kuri virzīja šo ziņojumu, vēlamies ne tikai uzlabot informētību par brīvprātīgā darba ieguvumiem, bet arī noteikt Eiropas gadu, kura laikā atbilstīgi finansētas iniciatīvas nodrošinās brīvprātīgajām organizācijām iespēju piesaistīt jaunus brīvprātīgā darba veicējus.

Mums ir jānodrošina, lai Eiropas Brīvprātīgā darba gads tiktu izmantots kā platforma, lai ne tikai atzītu brīvprātīgo ieguldījumu mūsu kopienās, bet arī izmantotu to kā iespēju labāk izprast brīvprātīgā darba šķēršļus un mūsu veicamos pasākumus, lai palīdzētu tos likvidēt un lai attīstītu brīvprātīgo darbu. Šis ir piemērs tam, ko ES vajadzētu darīt — apmainīties ar labāko praksi tādās jomās kā brīvprātīgais darbs, nevis radīt arvien vairāk nevajadzīgas birokrātijas.

 
  
MPphoto
 
 

  Robert Rochefort (ALDE), rakstiski. (FR) Es atbalstīju ziņojumu par Eiropas Brīvprātīgo darba gadu 2011, kura mērķis ir veicināt dialogu un labas brīvprātīgā darba prakses apmaiņu starp iestādēm un ieinteresētajām personām mūsu dalībvalstīs. Ņemot vērā individuālistiskās uzvedības izplatību pēdējos gados, jaunu individualitātes izpausmju meklējumus vai pat mainīgās demogrāfiskās tendences, pilsoniskā līdzdalība ir būtiski mainījusies.

Tāpēc arī brīvprātīgais darbs ir jāpielāgo, lai nodrošinātu lielāka iedzīvotāju skaita iesaistīšanos brīvprātīgajā darbā dažādos veidos un dažādos viņu dzīves posmos. Tas var nozīmēt arī vecāka gadagājuma pilsoņu potenciāla izmantošanu un jaunu iesaistīšanās formu noteikšanu, veicinot lielāku elastību attiecībā uz iesaistīšanās ilgumu un veidiem.

Eiropai, kurai ir senas brīvprātīgā darba tradīcijas, ir jāpalīdz izmantot tā piedāvātās iespējas. Brīvprātīgais darbs nodrošina tiem, kas tajā iesaistās, iespējas mācīties — tas ir acīmredzams, ka līdzdalība brīvprātīgajā darbā ļauj pilsoņiem apgūt jaunas prasmes, veicina viņu personības attīstību un stimulē viņu piederības sajūtu sabiedrībai. Tas arī atspoguļo tādas Eiropas vērtības kā solidaritāte, pilsoniskā līdzdalība un diskriminācijas novēršana tik dažādās jomās kā izglītība, kultūra, vides aizsardzība, sociālā labklājība vai veselības aizsardzība.

 
  
MPphoto
 
 

  Joanna Senyszyn (S&D), rakstiski. (PL) Es apstiprināju ziņojumu par Eiropas Brīvprātīgā darba gadu (2011). Eiropas Savienības dalībvalstīs mums ir jāpievērš lielāka uzmanība brīvprātīgā darba jautājumam un jāparedz politiskas darbības, kas atbalsta brīvprātīgo darbu. Eiropas Parlamenta ierosinātie grozījumi Komisijas priekšlikumā ievieš vairākas būtiskas izmaiņas, un Padomei tās vajadzētu ņemt vērā. Eiropas brīvprātīgā darba gada (2011) mērķu sasniegšanai paredzētais budžets 6 miljonu eiro apmērā ir nepietiekams. Salīdzinājumam — budžets iniciatīvai Eiropas Gads cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību ir trīs reizes lielāks.

Brīvprātīgais darbs tiek veikts bez maksas un bez atlīdzības, bet tas nenozīmē, kas tas nerada izmaksas. Brīvprātīgajam darbam ir nepieciešams finansiāls un politisks atbalsts no visām ieinteresētajām personām — nevalstiskajām organizācijām, valdībām, valstu un vietējo varas iestāžu administratīvajām struktūrvienībām un uzņēmējiem. Politiskās apņemšanās būtu jāatspoguļo labvēlīgā politikā, kas atbalsta brīvprātīgā darba attīstību un infrastruktūru. Šis jautājums ir īpaši būtisks Polijai, kura 2011. gadā kļūs par ES prezidējošo valsti. Es vēlos aicināt Polijas valdību sekot Eiropas Parlamenta paraugam un veikt pasākumus, lai palielinātu finansiālo atbalstu Eiropas brīvprātīgā darba gada iniciatīvai. Es pilnībā atbalstu priekšlikumu piešķirt finanšu līdzekļus brīvprātīgajiem un brīvprātīgajām organizācijām paredzētas interaktīvas datu bāzes izveidei, kas būtu pieejama visām ieinteresētajām personām un kas turpinātu darbību arī pēc 2011. gada.

 
  
MPphoto
 
 

  Czesław Adam Siekierski (PPE), rakstiski. (PL) 2011. gads būs Eiropas Brīvprātīgā darba gads, un tas tiks veltīts brīvprātīgo un viņu ieguldījuma sabiedrības labā godāšanai un cildināšanai. Tas ir lielisks priekšlikums. Brīvprātīgā darba dažādi veidi ir sastopami visā Eiropā, bet visur neatkarīgi no vietas to raksturo cilvēku vēlme palīdzēt citiem bez samaksas vai viņu brīvprātīga iesaistīšanās vides aizsardzībā vai darbā, lai nodrošinātu, ka visi pilsoņi var dzīvot ar cieņu.

Ir jāuzsver fakts, ka brīvprātīgais darbs neapšaubāmi pozitīvi ietekmē Eiropas identitātes attīstību, kas sakņojas šajā vērtībā un ir labs pamats savstarpējās izpratnes veidošanai starp dažādu sociālo grupu pārstāvjiem un visas Eiropas sabiedrības valstīm. Turklāt brīvprātīgais darbs ir būtisks integrācijai, sociālajai politikai un izglītībai. Mums būtu jāatceras arī, ka tas būtiski ietekmē starpkultūru dialogu un dialogu starp paaudzēm, un tas veicina sociālās atbildības attīstību.

Brīvprātīgajam darbam ir arī ekonomiska nozīme, un mēs to nedrīkstam aizmirst. Brīvprātīgais darbs patiešām ir neapmaksāta un bezmaksas darbība, taču tas nenozīmē, ka tas nav saistīts ar finansiālām izmaksām. Tāpēc ir būtiski, lai brīvprātīgais darbs saņemtu atbalstu no Eiropas Kopienas. Lai veiktu brīvprātīgo darbu, ir nepieciešama politika, kas balstīta uz draudzīgām attiecībām un kas veicina tā attīstību un infrastruktūru. Es domāju, ka atbalsta nodrošināšana, lai atlīdzinātu un atzītu brīvprātīgo darbību, izmantojot finansiālus līdzekļus, motivēs personas, uzņēmumus un organizācijas.

 
  
MPphoto
 
 

  Oldřich Vlasák (ECR), rakstiski. (CS) Es vēlos paskaidrot savu balsojumu attiecībā uz Marco Scurria ziņojumu par priekšlikumu Padomes lēmumam par Eiropas Brīvprātīgā darba gadu. Es personīgi uzskatu, ka neapmaksātas, brīvprātīgas darbības ir svarīga mūsu sabiedrības komponente. Manis pārstāvētajā valstī Čehijas Republikā visvairāk un vissenākās brīvprātīgās organizācijas ir brīvprātīgie ugunsdzēsēji. Viņu senās tradīcijas aizsākās laikā, kad nepieciešamība novērst tādas stihiskas nelaimes kā ugunsgrēkus vienmēr vienoja vairākus dučus brīvprātīgo, kuru mērķis bija aizsargāt savu un kaimiņu un citu apkārtnes iedzīvotāju īpašumu. Citu starpā vislielākās un senākās organizācijas, kas veic brīvprātīgo darbu, ir arī Čehijas Sarkanais Krusts, Čehijas Tūristu klubs, vingrošanas asociācija „Piekūns”, jaunatnes organizācija „Junák” un Brīvprātīgais kalnu glābšanas dienests. Visi tie, kuri sniedz palīdzību skolās, slimnīcās un sporta klubos vai kalnos vai kuri dodas uz ārvalstīm, lai sniegtu palīdzību, ir pelnījuši atzinību. Šai sakarībā es, neapšaubāmi, pilnībā atbalstu ideju veltīt 2011. gadu šim jautājumam. Tāpēc es balsoju par ziņojumu.

 
  
  

- Herbert Reul ziņojums (A7-0074/2009)

 
  
MPphoto
 
 

  Jaromír Kohlíček (GUE/NGL), rakstiski. (CS) Kopumā nolīgumus, kas uzlabo sadarbību ar Eiropas Savienības kaimiņvalstīm, var vērtēt pozitīvi. Salīdzinot ES kaimiņvalstis, var secināt, ka Ukraina ir nākamais svarīgākais partneris aiz Krievijas. Informācijas apmaiņa zinātnes un tehnoloģiju jomā, kopīga programmu īstenošana, darbinieku apmaiņa un pieredzes apmaiņa zinātnes un pētniecības iestāžu pārvaldības jomā ir atbalstāmi mērķi.

Taču es vēlos īpaši iebilst pret nolīguma novērtēšanas metodi. Ja ziņojuma autori ievieš efektivitātes rādītājus, piemēram, „komandējumu un sanāksmju skaits” vai pat „sadarbības pasākumu veidu skaits”, tad man rodas nopietnas šaubas par to, vai viņi ir iepazinušies ar attiecīgo jautājumu. Septītā nodaļa „Krāpšanas apkarošanas pasākumi” rada patiešām nomācošu iespaidu, taču 8.2.2. punkts liek man šaubīties par manu veselo saprātu. Es nesaprotu, kāpēc elektronisko komunikāciju laikmetā ziņojumā par nolīgumu ir paredzēti ES un Ukrainas speciālistu komandējumi un līdzdalība sanāksmēs. Nobeigumā es vēlos teikt, ka es labprāt atbalstu šo pamata nolīgumu, jo es zinu, ka Sestajā pamatprogrammā ar patiešām labiem rezultātiem jau tika aktīvi integrēti pasākumi zinātnes un pētniecības jomā. Izņemot iepriekš minētos iebildumus, GUE/NGL grupa atbalsta Padomes lēmumu.

 
  
  

- Herbert Reul ziņojums (A7-0075/2009)

 
  
MPphoto
 
 

  John Stuart Agnew, Marta Andreasen, Gerard Batten, John Bufton, Derek Roland Clark, Trevor Colman, Nigel Farage, Mike Nattrass un Nicole Sinclaire (EFD), rakstiski. UKIP neiebilst pret sadarbību energoefektivitātes jomā, bet uzstāj, ka šāda sadarbība ir jāīsteno demokrātiski ievēlētām valdībām, nevis to bezatbildīgajiem pilnvarniekiem tādā antidemokrātiskā pārvalstiskā organizācijā, kāda ir ES.

 
  
  

- Rezolūcijas priekšlikums: 2009. gada paplašināšanās stratēģijas dokuments attiecībā uz Rietumbalkānu valstīm, Islandi un Turciju (B7-0185/2009)

 
  
MPphoto
 
 

  Anne Delvaux (PPE), rakstiski. (FR) Saskaroties ar pieteikumu plūdiem par dalību ES, šis ir piemērotākais laiks balsojumam par šo rezolūciju. ES ir stabila klints šajā kontinentā. Tā turpmāk nevar palikt citām Eiropas valstīm slēgts klubs, bet tā nevar arī bezgalīgi atstāt durvis atvērtas. Pirmām kārtām, Eiropas Savienībai ir jānodrošina, lai būtu veiksmīgas jau īstenotās paplašināšanās kārtas, uzņemot jaunās dalībvalstis. Attiecībā uz pārējām valstīm, kas klauvē pie tās durvīm, priekšnoteikums pievienošanās sarunu sākšanai joprojām paliek pilnīga atbilstība Kopenhāgenas kritērijiem (demokrātija, tiesiskums, cilvēktiesības, dzimumu vienlīdzība, tirgus ekonomika u. c.) un starptautisko tiesību aktu beznosacījumu ievērošana. Pievienošanās sarunām ar kandidātvalstīm ir jābūt balstītām uz objektīvi izmērāmiem kritērijiem, piemēram, tiesību un ekonomisko kritēriju ievērošanu un izvairīšanos no jebkāda veida subjektīviem apsvērumiem, kas saistīti ar vērtībām, reliģiju vai kultūru. Tāpēc es uzskatu, ka mums ir jārīkojas šādi: jāapstiprina Balkānu valstu piemērotība dalībai ES, jāatceras, ka paplašināšanās un konsolidācija ir nedalāmi saistītas, attiecībā uz Turciju jāuzstāj, lai tiktu panākta atbilstība pievienošanās kritērijiem, un negatīva sarunu rezultāta gadījumā jāierosina īpaša asociācijas līguma noslēgšana.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. (PT) Neskatoties uz kritiku, kas vērsta pret Eiropas Savienību, ir skaidri redzams, ka daudzas valstis patiešām vēlas tai pievienoties. Vairāku šo valstu, it īpaši Balkānu valstu, nežēlīgā un trauksmainā vēsture ir nostiprinājusi šo valstu pārliecību, ka zem Eiropas Savienības lietussarga tās tiks atsvabinātas no kaimiņvalstu ekspansionisma tendencēm un Krievijas ietekmes.

Izvērtējot valstis šajā sarakstā, ir diezgan viegli pamanīt nevienlīdzību starp dažādajām valstīm to entuziasma un priekšnoteikumu izpildes ziņā saistībā ar pievienošanos Eiropas Savienībai. Manuprāt, Īslande izceļas šajā grupā, jo tās demokrātijas tradīcijas, pilsoņu augstais dzīves līmenis un Kopienas acquis ievērošana attiecībā uz pievienošanās procesu izvirza šo valsti priekšgalā.

Paturot prātā nepieciešamību stingri ievērot Kopenhāgenā noteiktos kritērijus un izpildīt no tiem izrietošās saistības, Eiropas Savienībai tomēr nevajadzētu stūrgalvīgi atteikt pievienošanos tām valstīm, kuras izrāda gatavību to darīt.

 
  
MPphoto
 
 

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. (PT) Šī rezolūcija ir vēl viens gadījums, kad attiecībā uz paplašināšanos un Eiropas Komisijas publicēto paziņojumu ar nosaukumu „Paplašināšanās stratēģija un galvenie uzdevumi 2009.–2010. gadā” deputātu vairākums Parlamentā vēlas paust atzinību Kosovai, pat apgalvojot, ka viņi „atzinīgi vērtē Komisijas nodomu stiprināt attiecības ar Kosovu, tostarp iespēju noskaidrot nosacījumus, lai Kosova varētu piedalīties Kopienas programmās”.

Tādējādi tiek veicināta tādas teritorijas pievienošanās nākotnē, kas proklamējusi tās neatkarību, rupji pārkāpjot starptautiskos tiesību aktus, ignorējot faktu, ka tā ir valsts, kas izveidota prettiesiska kara rezultātā, valsts, kas darbojas, pamatojoties uz prettiesīgiem tiesību aktiem, kurus nav atzinusi ANO.

Arī Turcijas jautājums nav pienācīgi atrisināts, ņemot vērā to, ka šī valsts turpina ES dalībvalsts — Ziemeļkipras — militāro okupāciju un pienācīgi neievēro kurdu tautas tiesības.

Ņemot to vērā, un, lai gan mēs uzskatām, ka jautājums par ES paplašināšanos galvenokārt skar to valstu iedzīvotājus, kuras vēlas pievienoties, mēs balsojām pret ziņojumu, kāds tas ir, tajā izklāstītās stratēģijas negatīvo aspektu dēļ, lai gan tam nav juridiskas nozīmes.

 
  
MPphoto
 
 

  Tunne Kelam (PPE), rakstiski. – Es balsoju pret 4. grozījumu. Es patiešām uzskatu, ka mums ir jāuzsver, ka, sakot „personas, kas nav musulmaņi”, mēs, pirmkārt un galvenokārt, domājam kristiešus, tāpēc kristieši ir skaidri jānorāda līdzās citām reliģiskajām kopienām. Kristieši Turcijā joprojām ir apdraudēti, un tas ir jautājums, kas mūs joprojām visvairāk satrauc. Kristieši un viņu kopienas joprojām nevar brīvi praktizēt savu ticību, kā tam vajadzētu būt demokrātiskā valstī. Es esmu pārliecināts, ka Turcija būs gatava pievienoties ES tajā brīdī, kad uzcelt kristiešu baznīcu Turcijā būs tikpat viegli, cik mošeju Briselē.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. (PT) ES paplašināšanās process vienmēr ir rūpīgi jāizvērtē un, pievienojoties jaunām valstīm, vienmēr ir jāievēro kopīgie kritēriji, par kuriem ir vienojušās ES dalībvalstis.

Es saprotu, ka jautājums par Turcijas pievienošanos ir kļuvis par sākotnējo debašu tēmu, taču tas liecina par to, ka pastāv šaubas, kuras, ja nekā citādi, tad vismaz pamato šīs debates. Debatēs varētu tikt iekļauti šādi jautājumi: vai Turciju no ģeogrāfiskā viedokļa var uzskatīt par daļu no Eiropas, vai tās pasaulīgums ir tikai armijas ietekmes rezultāts, kas to kontrolē, vai būtu saprātīgi izveidot ES, kuras robežas stiepjas līdz Irākas Kurdistānas robežai un vai Turcijas ārkārtīgi lielā iedzīvotāju skaita dēļ tās pievienošanās neizjauks līdzsvaru ES?

Turklāt pastāv neapspriežams pienākums ievērot Kopenhāgenas kritērijus, no kuriem pirmais attiecas uz cilvēktiesībām.

 
  
MPphoto
 
 

  Francisco José Millán Mon un José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra (PPE), rakstiski. (ES) Attiecībā uz rezolūciju par Komisijas 2009. gada paplašināšanās stratēģijas dokumentu mēs Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) Spānijas delegācijas vārdā vēlamies precizēt, ka mūsu atbalsts rezolūcijai kopumā nekādā ziņā nenozīmē, ka piekrītam Kosovas kā neatkarīgas valsts atzīšanai. Mēs uzskatām, ka Kosovas gadījums ir izņēmums, un mēs vēlamies norādīt, ka Kosovas neatkarību nav atzinusi nedz Spānija, nedz arī četras citas dalībvalstis.

Tāpēc gan Ārlietu komitejā, gan arī šodienas plenārsēdē mēs atbalstījām grozījumus, kas bija atbilstīgi mūsu nostājai.

Mēs balsojām par rezolūciju tāpēc, ka mēs nevēlamies, lai mūsu nostāja attiecībā uz Kosovu tiktu saprasta kā negatīva attieksme pret paplašināšanas procesu, kurā ir iesaistītas Rietumbalkānu valstis, Turcija un Īslande.

 
  
MPphoto
 
 

  Franz Obermayr (NI), rakstiski. (DE) Es stingri iebilstu pret Komisijas paplašināšanās stratēģiju attiecībā uz Turciju. Pārliecinošs ES pilsoņu vairākums ir pret Turcijas pievienošanos ES, un tomēr viņi ir spiesti palīdzēt finansēt maksājumus miljardu eiro apmērā Turcijai kā oficiālajai kandidātvalstij. Turcija nav Eiropas valsts ne no ģeogrāfiskā un kultūras viedokļa, ne arī cilvēktiesību, demokrātijas un tiesiskuma ievērošanas ziņā. Īstenojot paplašināšanās stratēģiju, gandrīz nemaz netiek ņemtas vērā Eiropas pilsoņu bažas. Tā vietā šī stratēģija atspoguļo ASV ģeostratēģiskās intereses. Turklāt, ja Turcija pievienosies ES, neatrisinātie konflikti pie tās robežām kļūs par ES problēmām. Man ir ļoti žēl, ka visa paplašināšanās stratēģija, kas attiecas uz Īslandi un Rietumbalkānu valstīm un arī uz Turciju, tika izskatīta kopumā, un tāpēc nebija iespējams izvērst atbilstīgas, selektīvas un diferencētas debates. Iedomība, kas jūtama, risinot jautājumu par Turcijas pievienošanos, ir jūtama arī šajā procedūrā. To personu nevēlamās balsis, kuras iebilst pret pievienošanos un kuras pārstāv iedzīvotāju vairākumu, lielā mērā tiek ignorētas.

 
  
MPphoto
 
 

  Justas Vincas Paleckis (S&D), rakstiski. (LT) Es balsoju par Eiropas Parlamenta rezolūciju par Komisijas 2009. gada paplašināšanās stratēģijas dokumentu, kas attiecas uz Rietumbalkānu valstīm, Īslandi un Turciju, jo pirms 6–15 gadiem Lietuva un Baltijas valstis un citas Centrāleiropas un Austrumeiropas valstis bija līdzīgā situācijā, kādā atrodas kandidātvalstis. Dalība Eiropas Savienībā sniedza manai valstij un citām jaunajām ES dalībvalstīm un to pilsoņiem daudzas jaunas iespējas un palīdzēja uzlabot to ekonomisko situāciju un stiprināt demokrātiju un cilvēktiesību ievērošanu. Stājoties spēkā Lisabonas līgumam, Eiropas Savienības rīcībā būs jauns, spēcīgs dzinējs, kas daudz efektīvāk virzīs mūsu kuģi uz priekšu cauri finanšu un ekonomikas krīzes ūdeņiem, ļaujot mums sasniegt jauno ES paplašināšanās kārtu. Tikai pēc pievienošanās ES Balkānu valstis — nepopulārā Eiropas „pulvera muca”, kas aizšvirkstinājusi karus pasaulē — spēs likvidēt šķēršļus sadarbībai starp dažādu pēdējos gados izveidojušos valstu pilsoņiem, uzņēmējiem un speciālistiem kultūras un zinātnes jomā. Ir svarīgi neizvērt durvis Turcijai, kuru var uzskatīt par Eiropas saikni ar musulmanisko pasauli. Turcijas attiecību atjaunošana ar ES maina šo valsti uz labo pusi, un var redzēt, ka tiek sperti daudzi pozitīvi soļi, lai stiprinātu demokrātiju un cilvēktiesību ievērošanu. Lai gan mēs vēl konkrēti nerunājam par Ukrainas, Moldovas un citu Dienvidkaukāza valstu dalību ES, šāds plāns nākotnē var veicināt stabilitāti, ekonomikas nostiprināšanu, korupcijas ierobežošanu un tiesiskuma konsolidāciju šajās valstīs.

 
  
MPphoto
 
 

  Rovana Plumb (S&D), rakstiski. (RO) ES paplašināšanās process pašlaik notiek ar skarbu, tālejošu recesiju fonā, kas skārusi gan ES, gan arī paplašināšanās procesā iesaistītās valstis. Es atzinīgi vērtēju Turcijas panākto progresu, īstenojot kritērijus dalībai Eiropas Savienībā, it īpaši to, ka šī valsts parakstīja starpvaldību nolīgumu par Nabuko cauruļvadu.

Šā nolīguma īstenošana joprojām ir viena no būtiskākajām prioritātēm ES energoapgādes drošības jomā. Es atbalstu Turcijas valdībai izvirzītās prasības turpināt sociālās politikas reformu, uzlabot sociālo dialogu darba tirgū, kā arī pastiprināt centienus sieviešu tiesību un dzimumu vienlīdzības jomā, it īpaši attiecībā uz vardarbību, kas saistīta ar dzimumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Nikolaos Salavrakos (EFD), rakstiski. – Mēs balsojam pret Gabriele Albertini rezolūcijas priekšlikumu par Komisijas 2009. gada paplašināšanās stratēģijas dokumentu attiecībā Rietumbalkānu valstīm, Īslandi un Turciju, jo mēs uzskatām, ka nedz Turcija, nedz arī Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika nav panākusi progresu Kopenhāgenas kritēriju izpildē, kā arī šīs valstis nav demonstrējušas politisku rīcību, kas ļautu tām kļūt par ES dalībvalstīm. Mēs ceram uzlabot to centienus, lai panāktu atbilstību pievienošanās kritērijiem, un to rādīs nākotne. Katrā ziņā mēs nevēlamies balsot par rezolūcijas priekšlikumu, kas radīs veltīgas cerības un tiks izmantota tikai iekšējām vajadzībām.

 
  
MPphoto
 
 

  Renate Sommer (PPE), rakstiski. (DE) Rezolūcijas priekšlikums par Eiropas Komisijas pašreizējo paplašināšanās stratēģiju ir patiešām līdzsvarots. Tajā pausta atzinība kandidātvalstu panāktajam progresam, bet tajā pašā laikā skaidri noteiktas problēmas. Īpaši Turcija ir spērusi lielu soli atpakaļ. Tāpēc es atzinīgi vērtēju kategorisko kritiku par vārda un preses brīvības būtiskajiem apdraudējumiem un reālajiem ierobežojumiem. Patiešām nesamērīgais nodokļu sods, kas piemērots opozīcijas uzņēmumam „Dogan Media Group”, ir mērķtiecīgs uzbrukums tiem, kuri kritizē valdību. Ir pamatoti iebildumi pret reliģisko minoritāšu diskrimināciju un Turcijas atteikšanos īstenot Ankaras Protokolu. Turklāt ir arī būtiski, lai mēs piesardzīgi novērtētu Turcijas ārpolitiku. Tās atvērtība pret Armēniju un kurdiem līdz šim ir bijusi nekas vairāk kā tikai politisks žests, un pret to iebilst pat Turcijas parlaments un liela iedzīvotāju daļa. Turcijas premjerministra paziņojums arī liek apšaubīt Turcijai paredzēto starpnieka lomu starp austrumiem un rietumiem. Turcijas lišķīgā izturēšanās pret Irānas prezidentu, tās ielūgums Sudānas prezidentam, pret kuru ir izvirzīta prasība par genocīdu, apmeklēt konferenci un tās darījumi ar Izraēlu, šķiet, liecina par tās novēršanos no rietumiem. Tāpēc mūsu aicinājums Turcijas valdībai saskaņot savu ārpolitiku ar ES ārpolitiku un atmest iebildumus pret NATO un ES sadarbību ir tikai pamatoti.

 
  
MPphoto
 
 

  Eva-Britt Svensson (GUE/NGL), rakstiski. – Es atbalstu ES atvērtību pret valstīm, kuras nodrošina atbilstību dalības kritērijiem. Es esmu noraizējusies par šajā rezolūcijā pausto nostāju, ka paplašināšanās ir kategoriska nepieciešamība gan attiecīgajām valstīm, gan arī ES. Tajā nav minēta iespēja, ka iesaistīto valstu labākajās interesēs būtu palikt ārpus ES dažādu sociālu, ekonomisku un citu iemeslu dēļ. Dalība ES ir nozīmīgs iesaistītajām valstīm, un saistībā ar to ir jāizvērš pēc iespējas plašākas debates un apspriedes, iesaistot attiecīgo valstu pilsoņus. Tāpēc es atturējos.

 
  
  

- Rezolūcijas priekšlikums: Vardarbības pret sievietēm izskaušana (B7-0139/2009)

 
  
MPphoto
 
 

  Regina Bastos (PPE), rakstiski. (PT) Starptautiskā diena vardarbības pret sievietēm izskaušanai ir ANO un Eiropas Padomes iniciatīva, kuras mērķis ir diskutēt un izvirzīt priekšplānā jautājumu par vardarbības ģimenē un cita veida sliktas izturēšanās upuriem.

Portugālē situācija saistībā ar šo jautājumu ir satraucoša. Portugāles Upuru atbalsta asociācijas (APAV) reģistrēto noziegumu skaits, kas saistīti ar vardarbību ģimenē, salīdzinājumā ar attiecīgo periodu 2008. gadā ir pieaudzis par 9 %. Saskaņā ar APAV sniegto informāciju fiziskas un psiholoģiskas vardarbības, draudu un seksuālu uzbrukumu gadījumu skaits ir būtiski pieaudzis, salīdzinot ar 2008. gadu. Šogad Portugālē ir mirušas jau divdesmit sešas sievietes, kuras kļuvušas par upuriem vardarbībai ģimenē. Tomēr lielākā daļa vardarbības aktu netiek ziņoti baiļu un kauna dēļ.

ES ir jāpastiprina centieni, lai risinātu šo jautājumu. Es piekrītu tam, ka dalībvalstis ir jāmudina izstrādāt valstu rīcības plānus, lai cīnītos pret vardarbību pret sievietēm. Mēs atbalstām visas iniciatīvas, kas var palīdzēt mainīt attieksmi pret Eiropas gada vardarbības pret sievietēm izskaušanai organizēšanu, lai uzlabotu informētību un brīdinātu gan sabiedrību, gan arī iestādes par šo satraucošo situāciju.

 
  
MPphoto
 
 

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. (PT) Es balsoju par rezolūcijas par vardarbības pret sievietēm izskaušanu priekšlikumu, jo es uzskatu, ka Komisijai un Padomei ir jāsaskaņo ES darbība šajā jomā. ES steidzami ir vajadzīga visaptverošāka politika cīņai pret vardarbību pret sievietēm, un it īpaši Komisijai ir jāizstrādā direktīvas projekts, lai nodrošinātu skaidru tiesisko pamatu jebkādas vardarbības pret sievietēm, tostarp tirdzniecības ar sievietēm, izskaušanai. Mums ir jāatzīst un pozitīvi jānovērtē tas, ka Spānijas prezidentūra šo jautājumu savā rīcības plānā ir noteikusi par prioritāru.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. (PT) Šajā nedēļā, kad biedējošais ar vardarbību ģimenē saistīto gadījumu skaits ir nonācis Portugāles laikrakstu virsrakstos, valdībām ir jārisina jautājums par vardarbību pret sievietēm un bērniem un jāveic būtiski pasākumi.

Es nosodu jebkādu vardarbību, bet it īpaši vardarbību, kas vērsta pret personām, kuras sociāli, ekonomiski vai emocionāli, kā tas nereti ir ar bērniem un sievietēm, ir visneaizsargātākās. Tāpēc dalībvalstīm ir jācenšas izskaust jebkādu vardarbību pret sievietēm un bērniem, it īpaši viņu tirdzniecību seksuālas izmantošanas nolūkā, seksuāli motivētus uzbrukumus un vardarbību ģimenē.

Cilvēka dzīves un cieņas respektēšana nav savienojama ar noziegumiem, kuru upuri ir daudzas Eiropas sievietes un bērni, un tieši tāpēc ir vajadzīga stingra politika vardarbības izskaušanai un pārkāpēju sodīšanai.

 
  
MPphoto
 
 

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. (PT) Starptautiskajā dienā vardarbības pret sievietēm izskaušanai mēs vēlamies uzlabot informētību par šo nopietno sociālo, ekonomisko un politisko problēmu, kas apdraud sieviešu tiesības daudz un dažādās jomās, tostarp darbā, savā ģimenē un sabiedrībā kopumā. Vardarbība pret sievietēm ir cilvēktiesību pārkāpums un šķērslis viņu līdzdalībai sociālajā un politiskajā dzīvē, kā arī līdzdalībai sabiedriskajā un profesionālajā dzīvē, liedzot sievietēm iespēju būt pilntiesīgām pilsonēm.

Lai gan vardarbības daudzie veidi atšķiras atkarībā no kultūras un tradīcijām, kapitālisma izraisītā ekonomiskā un sociālā krīze palielina sieviešu neaizsargātību gan kopumā, gan arī atsevišķi, veicinot viņu ekspluatāciju un tuvinot viņas nabadzībai un marginalizācijai, kas arī sekmē sieviešu tirdzniecību un prostitūciju.

Tāpēc ir būtiski, lai mēs saskaņotu finanšu pasākumus un politiku, kas patiesi ir vērsta uz sieviešu nozīmes stiprināšanu sabiedrībā, veicinot vienlīdzīgas tiesības gan Kopienas, gan arī dalībvalstu līmenī, un īstenojot reālistiskus plānus, lai cīnītos pret jebkādu vardarbību pret sievietēm, vienlaicīgi izskaužot joprojām pastāvošo diskrimināciju un aizsargājot un atbalstot upurus.

 
  
MPphoto
 
 

  Marine Le Pen (NI), rakstiski. (FR) Atzīmējot Starptautiskās dienas vardarbības pret sievietēm izskaušanai desmito gadadienu, jāsaka, ka preventīvie pasākumi, kas īstenoti, ņemot vērā šo mērķi, nav devuši gaidītos rezultātus. Kā mēs varam izskaidrot šo fenomenu? Spriežot pēc šajā Parlamentā notikušajām debatēm, mēs to varam saukt par dzimumu nevienlīdzību.

Ja šī nevienlīdzība bija galvenais šā fenomena iemesls, Ziemeļeiropas valstīm, kuras slavina par to patiešām progresīvo kultūru un tradīcijām, bija jāuzrāda labākie rezultāti. Patiesībā tas tā nav; iespējams, situācija ir pat pretēja. Saskaņā ar Norvēģijas dienas laikrakstā Aftenposten sniegto informāciju Zviedrijā viena gada laikā ir izvarotas 6 % jaunu sieviešu vecumā no 15 līdz 25 gadiem.

Ir vajadzīga drosme, lai atzītu, ka pret sievietēm vērsto vardarbības gadījumu skaita pieaugums sakrīt ar imigrantu masveida ierašanos no ārpus Eiropas esošām valstīm, kuru kultūra un tradīcijas ir pilnīgi pretējas mūsējām. Burka, piespiedu laulības, poligāmija, sieviešu ģenitāliju sakropļošana, goda noziegumi un citas uzvedības formas no cita laikmeta nav pieņemamas.

Tāpēc ir pilnīgi absurdi turpināt veicināt šo imigrāciju, vienlaicīgi paužot apņemšanos cīnīties pret vardarbību pret sievietēm.

 
  
MPphoto
 
 

  Astrid Lulling (PPE), rakstiski. (FR) Ir pilnīgi adekvāti, ka, atzīmējot Starptautisko dienu vardarbības pret sievietēm izskaušanai, Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komiteja mums atgādina, ka, neskatoties uz neskaitāmiem tiesiskiem instrumentiem un ANO deklarācijām, nemaz jau nerunājot par daudzajām rezolūcijām, ko šis Parlaments pieņēmis vairākās desmitgadēs, mēs joprojām esam tālu no pilnīgas neiecietības attiecībā uz vardarbību pret sievietēm. Nenoliedzami vīriešu vardarbība, kas vērsta pret sievietēm, ir cilvēktiesību pārkāpums un ir jāsoda.

Tāpēc šim Parlamentam ir jāatgādina dalībvalstīm viņu pienākumi stiprināt to tiesību aktus un politiku, lai nodrošinātu tām iespēju efektīvi cīnīties pret jebkādu vardarbību pret sievietēm.

Diemžēl mēs atkal esam pārcentušies attiecībā uz mūsu priekšā esošo rezolūciju, un it īpaši mēs esam ignorējuši subsidiaritātes principu.

Prasība Padomei un Komisijai izstrādāt tiesisko pamatu cīņai pret jebkādu vardarbību pret sievietēm parāda to, cik lielā mērā tiek ignorēti Līgumi. Tiesisko pamatu nevar izstrādāt. Tiesiskais pamats vai nu ir, vai arī tā nav.

Aicinājums organizēt vēl vienu augsta līmeņa konferenci radīs tikai izmaksas, kuras būtu lietderīgāk novirzīt konkrētu pasākumu īstenošanai.

 
  
MPphoto
 
 

  Véronique Mathieu (PPE), rakstiski. (FR) Es atzinīgi vērtēju balsojumu Eiropas Parlamentā par rezolūciju par vardarbības pret sievietēm izskaušanu šodien — Starptautiskajā dienā vardarbības pret sievietēm izskaušanai. Šajā datumā 1999. gadā ANO pieņemtā deklarācija un šodien izskatītā rezolūcija ir vērtīgi instrumenti, lai atgāginātu dalībvalstu valdībām to pienākumus, kas izriet no starptautiskajiem nolīgumiem attiecībā uz jebkādas diskriminācijas pret sievietēm izskaušanu. Tieši tāpēc es atbalstu šo rezolūciju, kurā dalībvalstīm pieprasīts nekavējoties stiprināt to tiesību aktus un politiku cīņai pret jebkādu vardarbību pret sievietēm. Eiropas Savienības līmenī ir īpaši svarīgi garantēt palīdzību un atbalstu visiem vardarbības upuriem neatkarīgi no viņu tautības, it īpaši tiem, kuri iesaistīti cilvēku tirdzniecībā, kā arī nodrošināt aizsardzību sievietēm, kuras ir upuri vardarbībai ģimenē un kuru juridiskais statuss, iespējams, ir atkarīgs no viņu partnera.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. (PT) Runājot par vardarbību pret sievietēm, mēs diskutējam par situāciju, kas, neapšaubāmi, ir realitāte visās dalībvalstīs, jo katra ceturtā sieviete ir vardarbības upuris.

Eiropas Savienībā, kas sevi uzskata par līderi tiesību un brīvību nodrošināšanā visiem tās pilsoņiem, mums ir jādara viss, kas ir mūsu spēkos, lai izskaustu šo postu. Šī rezolūcijas priekšlikuma pieņemšana ir ļoti būtisks solis uz priekšu, meklējot jaunus risinājumus, tāpēc es balsoju šādi.

 
  
MPphoto
 
 

  Rovana Plumb (S&D), rakstiski. (RO) Es balsoju par šo rezolūciju, kurā pieprasīts pieņemt steidzamus pasākumus, lai cīnītos pret šo postu, jo vardarbība pret sievietēm joprojām ir problēma, kas ir patiešām aktuāla Rumānijā un visā pasaulē. Problēmas rada nevis tiesību akti, bet gan to piemērošana situācijā, kad daudzas sievietes nevēlas ziņot iestādēm par vardarbības aktiem, kas vērsti pret viņām, izvēloties klusējot turpināt ciest.

Es uzskatu, ka ir vajadzīga intensīva kampaņa, kas vērsta uz sabiedrību kopumā un balstīta uz nepārtrauktām, ilglaicīgām darbībām ar nolūku ietekmēt attieksmi, lai ikviens saprastu, ka vardarbība pret sievietēm nav atļauta un nav attaisnojama. Es piekrītu, ka tajā pašā laikā ir vajadzīga saskaņota iestāžu un pilsoniskās sabiedrības rīcība, lai atbalstītu vardarbības ģimenē upurus.

 
  
MPphoto
 
 

  Peter Skinner (S&D), rakstiski. – Es atzinīgi vērtēju Parlamenta apņemšanos risināt šo problēmu. Ir īpaši svarīgi nodrošināt, lai šo palīdzību saņemtu sievietes, kuras atrodas vissliktākajā situācijā, piemēram, „sieviešu tirdzniecības” upuri.

Es esmu satriekts par to, ka ECR grupa, kurā ir arī britu konservatīvie, ir iesniegusi šā priekšlikuma grozījumu, kas ierobežo tā aptvērumu. Es vēlos norādīt, ka daudzi upuri dzīvo nabadzībā vai ir imigranti vai pārstāv minoritāšu grupas mūsu sabiedrībā. Liegt šīm sievietēm palīdzību, kas vērsta uz to, lai atbalstītu šīs visneaizsargātākās iedzīvotāju grupas, ir tikpat neloģiski, cik necilvēcīgi.

Es esmu satriekts arī par to, ka Zaļie nepiekrīt un atbalsta svītrot pamatotu teksta daļu, kas attiecas uz iecietību pret prostitūciju, lai gan ir skaidrs, ka vardarbība pret sievietēm lielā mērā ir saistīta tieši ar prostitūciju.

 
  
MPphoto
 
 

  Georgios Toussas (GUE/NGL), rakstiski. (EL) Sievietes viegli kļūst par dažādu vardarbības formu upuriem savas nevienlīdzīgās situācijas dēļ visās šķiru sabiedrībās, kurās pret tām ir vērsta šķiru un dzimumu apspiešana.

Fiziskā vardarbība, izvarošana, tirdzniecība un vēl citas darbības ir vardarbības formas, kas liecina par sieviešu nevienlīdzību dzimumu dimensijas šķiru aspektā.

Taču vardarbība ir sociāls fenomens ar īpašiem ekonomiskiem, politiskiem un sociāliem iemesliem. Šos iemeslus, kas sakņojas ražošanas kapitālistiskajās attiecībās, nevar likvidēt, kamēr pastāv šādas attiecības. Vietējām kustībām ir jāpieprasa pasākumi, lai likvidētu šo fenomenu un atvieglotu upuru, sieviešu un bērnu dzīvi, mēģinot ieviest radikālas pārmaiņas, kas ir cilvēku interesēs, sociālā un politiskā līmenī.

Mēs esam pilnīgi pret to, ka NVO un privātpersonām būtu jāveido konsultatīvie centri un aģentūras, lai atbalstītu no vardarbības cietušas sievietes. Par šādiem centriem un aģentūrām atbildība ir jāuzņemas tikai valstij.

Rezolūcijā ierosinātie pasākumi nespēs likvidēt problēmu, jo tie nav vērsti uz iemesliem, turklāt to mērķis ir censties pārvaldīt problēmu, tādējādi padarot to ilglaicīgu.

 
  
MPphoto
 
 

  Marina Yannakoudakis (ECR grupas vārdā), rakstiski. – ECR grupa pilnībā atbalsta un uzsver nepieciešamību uzlabot informētību un darbības, lai cīnītos pret vardarbību pret sievietēm. Taču mēs neatbalstām aicinājumus izstrādāt ES tiesisko pamatu un papildu direktīvas (kā noteikts 10., 11. un 27. punktā), lai risinātu šo problēmu.

Lai gan mēs apzināmies, ka vēl ir daudz darāmā šajā jomā, mēs uzskatām, ka attiecībā uz šo jautājumu tiesību akti ir jāpieņem dalībvalstīm. Turklāt ECR grupa uzskata, ka seksuālās un reproduktīvās veselības tiesības ir jautājums, kas ir jāizlemj katram deputātam un dalībvalstij individuāli. Tāpēc ECR grupa atturējās.

 
  
  

- Rezolūcijas priekšlikums: Politisks risinājums pirātisma problēmai Somālijas piekrastē (RC-B7-0158/2009)

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. (PT) Somālija ir viens no spilgtākajiem piemēriem centrālās varas pilnīgam sabrukumam un atgriešanās pie kareivīga cilšu dzīvesveida, jo valsts ir kļuvusi par epicentru vardarbībai un nestabilitātei, kas sniedzas tālu pāri tās robežām. Somālijas piekrasti nepārtraukti apdraud bruņotas grupas, kas ne tikai cīnās par kontroli pār piekrastes teritoriju, bet arī veic nepieļaujamas pirātiskas darbības pret citiem kuģiem, it īpaši komerciāliem, kravas, zvejas, humānās palīdzības un izklaides kuģiem.

Šo gadījumu smagums un biežums pieprasa bezkompromisa rīcību no visas starptautiskās kopienas puses, ieskaitot Eiropas Savienību. ES ir jāpauž apņemšanās cīnīties pret pirātismu un darīt visu, kas ir tās spēkos, lai ne tikai analizētu pirātisma cēloņus un sekas, bet arī lai mobilizētu visus pieejamos un atbilstīgi nodrošinātos Somālijas un starptautiskos spēkus cīņai ar to.

Es vēlos paust atzinību arī visai Portugāles fregates Corte-Real komandai tās kapteiņa vadībā, kas kļuva zināma, cīnoties pret šo postu, un kam nesen cieņu parādīja Starptautiskā Jūrniecības organizācija.

 
  
MPphoto
 
 

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. (PT) Runājot par Somālijas jautājumu, mums ir jāatceras, ka šai krīzei nav militāra risinājuma un ka mums ir jāņem vērā starptautiskās parādu krīzes izraisītais finanšu trūkums valstī, kas radīja vakuumu, veicinot nelegālo zveju tās teritoriālajos ūdeņos, un kas bija viens no būtiskākajiem iemesliem tam, ka Somālijas zvejnieki zaudēja iztikas līdzekļus, jo Somālijas valdība bija spiesta pārtraukt valsts piekrastes apsardzi resursu trūkuma dēļ.

Tāpēc viens no būtiskākajiem uzdevumiem ir nodrošināt tehnisko un finansiālo palīdzību, tostarp atbalstu samierināšanas un starpniecības procesam starp pilsoņu karā iesaistītajām pusēm.

Šā iemesla dēļ Komisijai un Padomei būtu jāpārskata to politiskā stratēģija attiecībā uz Somāliju, tostarp operācija EUNAVFOR Atalanta, un jāpievēršas pašreizējai vispārējai situācijai valstī, it īpaši nepieciešamībai risināt situāciju humānās palīdzības jomā uz zemes, un jāpalīdz likvidēt šīs katastrofālās situācijas cēloņus, kas rada ciešanas miljoniem somāļu.

Visbeidzot mēs vēlamies uzsvērt, ka palīdzībai un attīstībai paredzēto finansējumu vai Eiropas Attīstības fonda līdzekļus nekādā gadījumā nevajadzētu izmantot militāriem nolūkiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Richard Howitt (S&D), rakstiski. – Es patiešām lepojos ar to, ka Apvienotā Karaliste vada ES pirmās jūras EDAP misijas — operācijas Atalanta — darbu ar britu komandieri tās vadībā un operācijas štābu Apvienotajā Karalistē. Operācijas Atalanta darbība, aizsargājot kuģus, kas piegādā pārtikas palīdzību pārvietotajām personām Somālijā un aizsargā apdraudētos kuģus Somālijas piekrastē, ir ārkārtīgi svarīga.

EP leiboristu deputāti aicina bez nosacījumiem atbrīvot visus Somālijas pirātu sagrābtos ķīlniekus, tostarp abus skotus — Paul un Rachel Chandler no Kentas. Mēs domās joprojām esam kopā ar viņu ģimeni, un mēs atzinīgi vērtējam AK Ārlietu ministrijas nepārtrauktās pūles, izmantojot visus iespējamos sakarus ar Austrumāfriku, lai apspriestu pāra drīzu atbrīvošanu.

Visbeidzot attiecībā uz misijas Atalanta aptvērumu mēs aicinām izvērtēt rezolūcijā paustos aicinājumus to paplašināt. Taču es vēlos norādīt, ka, mūsuprāt, pašlaik tas nav lietderīgi, un uzsvērt, ka mums ir jākoncentrējas uz pašreizējās misijas — tādas, kāda tā ir, — ilglaicīgiem panākumiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. (PT) Pašreizējā situācija Somālijas piekrastē ir vērtējama negatīvi visos līmeņos un ietekmē visas valstis.

Es uzskatu, ka tāpēc laikā, kamēr vēl nav rasts politisks risinājums Somālijas problēmai un kamēr šajā reģionā turpina pastāvēt nestabilitāte, būtu būtiski īstenot paaugstinātas drošības stratēģiju attiecībā uz operāciju Atalanta, pat nodrošinot lielāku rīcības brīvību šajā operācijā iesaistītajiem spēkiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Willy Meyer (GUE/NGL), rakstiski. (ES) Es balsoju pret Rezolūciju RC-B7-0158/2009, jo es uzskatu, ka pirātisms nav militāra problēma, bet gan attīstības problēma. Tāpēc es uzskatu, ka problēma būtu jārisina, likvidējot tās cēloni, un ka risinājums nevar būt militārs nedz uz sauszemes, nedz arī jūrā. Par operāciju Atalanta atbildīgā amatpersona norādīja, ka jūras risinājums nav iespējams un ka situācija reģionā ir jāstabilizē. Es uzskatu, ka mums ir jārisina pārvaldības, iestāžu stabilitātes un reģiona ekonomiskās attīstības problēma. Taču, kamēr mēs cenšamies aizlīmēt plaisas, problēma turpina pastāvēt. Balsojot pret šo rezolūciju, es vēlos nosodīt arī bruņoto spēku kompetencē esošo darbību privatizāciju, kā tas notiek, piemēram, Spānijā, kur privātiem drošības uzņēmumiem tiek ļauts izmantot kuģus, kas aprīkoti ar kara ieročiem. Turklāt es uzskatu, ka mums ir jāaptur ne tikai Somālijas pirāti, bet arī ārvalstu pirāti, kas siro Somālijas ūdeņos.

 
  
MPphoto
 
 

  Charles Tannock (ECR), rakstiski. – Operācijas Atalanta, kas tagad pagarināta vēl par gadu, salīdzinošie panākumi skaidri parāda, ka, lai gan Eiropas drošības un aizsardzības politika spēj nodrošināt dalībvalstīm vērā ņemamus panākumus, joprojām nav skaidrs, kāpēc NATO viena pati nespēja atrisināt šo problēmu, tādējādi izvairoties no dublēšanās. Bet pirātisms joprojām ir skaidri jūtams un reāls apdraudējums ūdeņos pie Āfrikas raga. Mums ir jādubulto centieni, lai cīnītos pret šiem draudiem, ne tikai lai aizsargātu mūsu kuģus, bet arī lai sniegtu skaidru vēstījumu par mūsu apņemšanos Al-Kaeda aģentiem, kas pašlaik Somālijā izbauda drošuma paradīzi.

Valsts drošība nebeidzas pie valsts robežām. Ja pirātisma problēma netiks kontrolēta, tā vairos ES bažas par drošību nākotnē. Es arī aicinu Komisiju izvērtēt, kā lielāks politisks atbalsts relatīvi stabilajai, pārtikušajai un demokrātiskajai bijušajai Britu Somalilendai varētu palīdzēt novērst pirātisma draudus šajā reģionā.

 
  
MPphoto
 
 

  Silvia-Adriana Ţicău (S&D), rakstiski. (RO) Es balsoju par Eiropas Parlamenta rezolūciju par politisku risinājumu pirātisma problēmai Somālijas piekrastē, jo jūras pirātisms ir reāla problēma un arī turpmāk būs problēma Somālijas piekrastes ūdeņos. ES ir jāaizsargā kuģi, kas šķērso šā reģiona ūdeņus, piedaloties starptautiskās sarunās un īstenojot aizsardzības pasākumus. Viens risinājums ir sniegt starptautisku atbalstu, lai Somālijā nodrošinātu stabilitāti. Otrs risinājums ir operācija Atalanta, ko nesen sāka īstenot ES, lai likvidētu pirātismu Somālijas piekrastē. Operācijā piedalīsies sešas fregates, trīs jūras patruļas gaisa kuģi un 1200 personas no Apvienotās Karalistes, Francijas un Grieķijas. Nākotnē operācijā iesaistīties arī citas valstis. Īstenojot operāciju Atalanta, ir veiksmīgi izdevies aizsargāt augsta riska kravas, nodrošinot tām eskortu. Ir pārtverti 36 pirātu kuģi, un ir novērsti 14 tiešie uzbrukumi. Taču, lai gūtu labumu no šādas eskortēšanas, atbildīgajām valsts iestādēm un kuģiem ir jāinformē operācijas Atalanta īstenotāji un jāpieprasa aizsardzība. Ir būtiski, lai kuģi izvairītos no nevajadzīga riska un oficiāli un savlaicīgi pieprasītu aizsardzību operācijas Atalanta īstenotājiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Geoffrey Van Orden (ECR), rakstiski. – Mēs atbalstām stingru starptautisku rīcību, risinot pirātisma problēmu, un nešaubāmies, ka Karaliskie Jūras spēki un sabiedroto spēki no ASV un citām Eiropas valstīm paveiks labu darbu. Taču mēs neredzam iemeslu tam, lai jūras operācijās tiktu pacelts ES karogs. Mēs iebilstam pret ES kā iestādes iejaukšanos aizsardzības jautājumos. Tādā veidā netiek paplašinātas militārās spējas, bet gan tikai dublētas vai padarītas sarežģītākas pārbaudītas NATO metodes. Operācija Atalanta bija iecerēta kā politiska iespēja Francijas prezidentūras laikā pievienot EDAP jūras dimensiju. Neskatoties uz ASV vadītās Apvienotās sevišķu uzdevumu grupas 151 un NATO Jūras spēku grupas klātbūtni ūdeņos ap Āfrikas ragu, tika nolemts izveidot vēl vienu floti un pagarināt komandķēdi. Mūs patiešām satrauc arī priekšlikumi attiecībā uz EDAP mācību misiju Somālijā, lai gan EUPOL misija Afganistānā nav izdevusies un daudzas Eiropas valstis nevēlas nodrošināt karaspēku un policiju steidzamām mācību misijām Afganistānā. Starp citu, mēs neatzīstam tādus terminus kā „ES zvejas kuģi”.

 
  
  

- Rezolūcijas priekšlikums: Vide, kas brīva no tabakas dūmiem (B7-0164/2009)

 
  
MPphoto
 
 

  Elena Oana Antonescu (PPE), rakstiski. (RO) Es atzinīgi vērtēju šo rezolūciju, kas ļauj Parlamentam atbalstīt Komisijas lielā mērā brīvprātīgo pretsmēķēšanas politiku. Pakļaušana cigarešu dūmu ietekmei ir galvenais nāves un slimību cēlonis Eiropā, un smēķēšana rada arī lielu slogu veselības aprūpes sistēmām. Es ceru, ka Komisijas pasākumi tiks paplašināti un ka tuvākajos gados mums tiks nodrošinātas tiesības uz veselīgu vidi slēgtās telpās un darba vietā. Es nevaru nepieminēt, ka mēs šeit Eiropā joprojām īstenojam hipokrātisku politiku. Mēs vēlamies panākt, lai smēķēšana izraisītu mazāk veselības problēmu, taču mēs atbalstām subsīdiju saglabāšanu cigarešu ražotājiem, lai gan tās pakāpeniski tiek samazinātas. Es uzskatu, ka kopējā lauksaimniecības politika ir jāizstrādā, lai atbalstītu produktus, kas palīdz saglabāt un uzlabot iedzīvotāju veselības stāvokli, nevis apdraud to. Es ceru, ka Padomes sanāksmes laikā decembrī tiks runāts par bērnu aizsardzību, it īpaši gadījumos, kad viņi ir pakļauti pieaugušo smēķēšanas radītajai ietekmei personīgajos automobiļos vai citās slēgtās telpās. Es uzskatu, ka pieaugušajiem ir jāuzņemas atbildība šai sakarībā, un, ja likumdevējs var iejaukties, tam tas jādara.

 
  
MPphoto
 
 

  Anne Delvaux (PPE), rakstiski. (FR) Es uzskatu, ka mums ir ne tikai jāaizsargā nesmēķētāji no pasīvās smēķēšanas, bet arī jāinformē smēķētāji par viņu ieraduma ietekmi uz viņiem pašiem un apkārtējiem. Viņiem par to nedrīkst būt nekādu šaubu. Arī Beļģijā mēs esam veiksmīgi sākuši risināt šo jautājumu, jo mūsu valsts jau ir noteikusi prasību līdz 2012. gadam noteikt pilnīgu smēķēšanas aizliegumu apkalpošanas nozarē un visās darba vietās.

Tomēr mani joprojām satrauc divi jautājumi. Pirmkārt, vai mēs vēlamies izveidot sabiedrību, kas nosaka vispārējus aizliegumus? Kā mēs izturamies pret individuālo atbildību? Mani nedaudz satrauc doma par sabiedrību, kas atgādina sabiedrību, kas aprakstīta Džordža Orvela darbā „1984”. Otrkārt, ja smēķētājiem ir jāpiespiež atmest viņu kaitīgo ieradumu savās un apkārtējo interesēs, tas ir jādara ar vislielāko cieņu. Tabaka ir narkotiska viela. Aizliegt to pilnībā būtu tas pats, kas noliegt, ka lielākā daļa smēķētāju ir atkarīgi. Pilnīgs aizliegums var tikt uzskatīts par izslēgšanu un var izrādīties neproduktīvs. Tad kāpēc mēs neesam paredzējuši iespēju noteikt smēķētājiem domātas vietas?

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. (PT) Kaut arī es balsoju atbilstīgi Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) nostājai, es vēlos izteikt dažas personīgas piezīmes par šo rezolūcijas priekšlikumu.

Pirmkārt, es uzskatu, ka politiku par vidi, kas brīva no tabakas dūmiem, ir jāpieņem dalībvalstīm un ka Eiropas iestāžu uzdevumam, ievērojot subsidiaritātes principu, arī turpmāk jābūt nesaistošu ieteikumu pieņemšanai. No otras puses, es arī uzskatu, ka dalībvalstīm būtu jāatbalsta politika videi, kas brīva no tabakas dūmiem, bet, ka tām nevajadzētu ierobežot uzņēmēju izvēles brīvību, it īpaši viesnīcu nozarē, kurā viesnīcu īpašniekiem būtu jānodrošina iespēja izvēlēties, vai viņu viesnīcā var vai nevar smēķēt. Ņemot to vērā, vēlos norādīt, ka labi izsvērts bija nesen Portugālē pieņemtais tiesību akts.

Otrkārt, mani satrauc ierosinājums pārtraukt tiešās subsīdijas, kas saistītas ar tabakas ražošanu. Tā kā arī Portugāle ir tabakas ražotāja, es uzskatu, ka šāda politika ir ārkārtīgi rūpīgi jāizvērtē; pretējā gadījumā tā var nodarīt būtisku kaitējumu lauksaimniekiem, kuri nespēs turpināt ražošanu, ja viņiem netiks piedāvāta stabila alternatīva. Tāds ir mans viedoklis par šīs rezolūcijas 9. punktu.

 
  
MPphoto
 
 

  João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski. (PT) Šīs rezolūcijas pamatā ir ideja par cilvēka veselības aizsardzību un darbinieku un visas sabiedrības dzīves kvalitātes nodrošināšanu darba vietā, un tāpēc mēs balsojām par to.

Ir būtiski uzlabot nesmēķētāju aizsardzību, novēršot pasīvo smēķēšanu, kā arī radot nepieciešamos priekšnoteikumus, lai kontrolētu smēķētājus un mudinātu viņus atmest ieradumu. Aizlieguma politika būtu jāīsteno situācijās, kad tā ir vajadzīga.

Attiecībā uz tiešajām ar ražošanu saistītajām subsīdijām mēs iesakām īstenot pasākumus tabakas ražošanas uzņēmumu pārveidošanai. Taču mēs uzskatām, ka mums nevajadzētu radīt situāciju, kad jāveicina tabakas imports no trešām valstīm, tādējādi atbalstot lielu daudznacionālu tabakas ražošanas uzņēmumu darbību.

 
  
MPphoto
 
 

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. (PT) Es balsoju par to, lai tiktu svītrots sākotnējā teksta 13. punkts, kurš bija šāds: „aicina Komisiju līdz 2011. gadam iesniegt Parlamentam un Padomei priekšlikumu tiesību aktam strādājošo veselības aizsardzības jomā par smēķēšanas aizliegumu visās darbavietu slēgtajās telpās, tostarp visās sabiedrisko ēku slēgtajās telpās un sabiedriskajā transportā ES”. Svītrojums tika apstiprināts, nodrošinot atbilstību subsidiaritātes principam šai sakarībā.

Es uzskatu, ka visām dalībvalstīm vēl ir tāls ceļš ejams, lai radītu vidi, kas brīva no tabakas dūmiem, īstenojot efektīvas informētības uzlabošanas kampaņas un piemērojot labāko praksi 14. punkta īstenošanai (pasākumi pieprasījuma mazināšanai ir atkarīgi no pieraduma līmeņa un to personu skaita, kuras vēlas atmest smēķēšanu).

Taču es uzskatu, ka šie pasākumi, pirmām kārtām, būtu jāīsteno katrai dalībvalstij. Rezolūcijas sākotnējā tekstā tabakas ražošana tika jaukta ar tās patēriņu, tādējādi radot neskaidrības. Tāpēc es atzinīgi vērtēju Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) iesniegtā grozījuma pieņemšanu, ar kuru tiek svītrota daļa no sākotnējā teksta 9. punkta, proti, atsauces uz tabakas ražošanu. Šie divi grozījumi uzlaboja galīgo rezolūcijas tekstu. Pārējos punktus es vērtēju pozitīvi, tāpēc es balsoju par rezolūciju.

 
  
MPphoto
 
 

  Robert Goebbels (S&D), rakstiski. (FR) Es atturējos balsot par rezolūciju par smēķēšanu. Es nekad neesmu smēķējis, bet es uzskatu šādu nepārtrauktu smēķētāju vajāšanu par brīvības ierobežošanu. Ar pašreizējiem aizliegumiem ir vairāk kā pietiekami.

Es distancējos no šīs nepārtrauktās, neproduktīvās vajāšanas. Vēlme likvidēt tabakas plantācijas Eiropā veicinās importa pieaugumu no trešām valstīm.

 
  
MPphoto
 
 

  Elisabeth Jeggle (PPE), rakstiski. (DE) Veselības politika un tādējādi nesmēķētāju aizsardzība noteikti ir dalībvalstu kompetencē, un tai nevajadzētu piemērot centralizēti pieņemtas regulas. Dalībvalstīm ir jāparedz brīvība noteikt, kādā mērā tās vēlas aizsargāt nesmēķētājus. Ir skaidri jānosaka, ka ES nav pilnvaru šajā jomā. Tāpēc es balsoju par Parlamenta rezolūciju attiecībā uz ES veselības ministru augstākā līmeņa sanāksmi, kas notiks nākošnedēļ.

 
  
MPphoto
 
 

  Eija-Riitta Korhola (PPE), rakstiski. (FI) Priekšsēdētāja kungs, es balsoju par rezolūciju, lai gan es gribēju, lai tā būtu stingrāka. Smēķēšana ir galvenais priekšlaicīgas nāves iemesls Eiropā. Tabakas dūmi ir vides piesārņotājs, kas sastāv no vairāk nekā simts veselībai kaitīgām sastāvdaļām. Tomēr dažās vietās Eiropā tiek pieļauts, ka ne tikai tabakas lietotāji, bet arī apkārtējie tiek pakļauti dūmu iedarbībai. Pasīvā smēķēšana ir morāles problēma, jo tiem, kas cieš no pasīvās smēķēšanas, nav izvēles. Īpaši svarīgi ir aizsargāt bērnus.

Pētījumi liecina, ka bērns, kura vecāki lieto tabaku, patiesībā „izsmēķē” katru ceturto cigareti, ko smēķē bērna vecāki. Katru gadu smēķēšana izraisa priekšlaicīgu nāvi gandrīz 100 000 eiropiešu. Daudzas valstis jau ir īstenojušas lieliskus pasākumus. Kad Somija beidzot aizliedza smēķēšanu restorānos un bāros, sekoja protestu vētra. Tagad, divus gadus vēlāk, iedzīvotāji ir tikai pateicīgi. Šis piemērs atspoguļo sabiedrības veselības politikas būtību — noturīgus rezultātus var panākt, veicot preventīvus pasākumus un uzlabojot informētību, bet likumdevējiem ir jābūt gataviem pretestībai. Es nepiekrītu vairāku citu šeit klātesošu deputātu viedoklim, ka Kopienai nav vajadzīgi saistoši tiesību akti drošībai un veselības aizsardzībai darbā. Ir jāatzīst, ka visās jomās ar ieteikumiem nepietiek. Es patiešām atbalstu rezolūcijas 13. punktu, kurā Komisija tiek aicināta nākt klajā ar priekšlikumu tiesību aktam par smēķēšanas aizliegumu visās darbavietu slēgtajās telpās un sabiedriskajā transportā.

Smēķēšana sabiedrībai izmaksā dārgi, un turklāt galu galā šīs izmaksas sedz 70 % eiropiešu, kuri nesmēķē. Tāpēc es piekrītu Parlamenta 2007. gadā paustajam viedoklim, ka Tabakas izstrādājumu direktīvas saturam ir jābūt stingrākam un jāparedz ražotāju atbildība par veselības aprūpes izmaksām, kas rodas tabakas patēriņa dēļ. Savienībai vispirms ir jāizņem gruzis no savas acs. Ir pēdējais laiks izbeigt pakāpenisku subsīdiju piešķiršanas pārtraukšanu tabakas audzētājiem un pārtraukt tās pavisam.

 
  
MPphoto
 
 

  Elisabeth Morin-Chartier (PPE), rakstiski. (FR) Priekšsēdētāja kungs, es balsoju par rezolūciju, atbalstot vidi, kas brīva no tabakas dūmiem, jo es uzskatu, ka ir ļoti svarīgi uzraudzīt panākto progresu attiecībā uz tādas vides vispārēju nodrošināšanu visā Eiropas Savienībā, kas ir brīva no tabakas dūmiem, un veicināt labas prakses apmaiņu starp dalībvalstīm un politikas koordināciju pilsoņu aizsardzībai pret smēķēšanas radītajiem apdraudējumiem. Es balsoju arī par to, lai tiktu saglabāts 9. punkts, kurā noteikts, ka līdz 2010. gadam jāpārtrauc piešķirt tabakas audzētājiem subsīdijas, kas tieši saistītas ar ražošanu, tabakas ietekmes uz veselību dēļ. Es atbalstu arī kolēģus deputātus no Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas, kuri atgādināja mums, ka smēķēšana joprojām ir galvenais nāves un slimību cēlonis Eiropas Savienībā. Paldies jums, priekšsēdētāja kungs.

 
  
MPphoto
 
 

  Mariya Nedelcheva (PPE), rakstiski. (BG) Dāmas un kungi, es balsoju par to, lai rezolūcijas priekšlikuma 9. punktā tiktu svītrota kategoriskā atsauce uz 2010. gadu. Manā valstī tabakas audzēšana ir ļoti svarīga un svarīga nozare lielai iedzīvotāju daļai reģionos, kuros tā ir vienīgais ienākumu avots. Viens no šiem reģioniem ir arī reģions, no kura nāku es — Blagoevgrada.

Mana valsts bija viena no astoņām lielākajām tabakas audzētājām valstīm Eiropā, kas pirms vairākiem gadiem lūdza pašreizējo subsīdiju piešķiršanu pagarināt līdz 2013. gadam, neskatoties uz vienošanos, kurā bija noteikts, ka līdz 2010. gadam jāpārtrauc piešķirt resursi, kas tieši saistīti ar ražošanas apjomu. Katru reizi tiekoties ar tabakas audzētājiem, viens no visbiežāk uzdotajiem jautājamiem ir šāds: kas ar mums notiks?

Es nevaru viņiem apsolīt brīnumus, taču mēs sadarbojamies ar mūsu valdību, lai izstrādātu pasākumus, kas neļaus viņiem palikt bez izvēles iespējām un zaudēt viņu galveno ienākumu avotu. Kolēģi deputāti, es varu saprast to deputātu argumentus, kuri cīnās pret smēķēšanu. Taču es aicinu jūs nejaukt cīņu pret smēķēšanu ar risku iznīcināt tabakas audzēšanas nozari Eiropā. Es aicinu jūs šajā ekonomikas krīzes laikā rīkoties apdomīgi un saprātīgi.

 
  
MPphoto
 
 

  Rareş-Lucian Niculescu (PPE), rakstiski. (RO) Es atbalstu visus saprātīgos pasākumus, kas vērsti uz cīņu pret smēķēšanu un nesmēķētāju aizsardzību, un tieši tāpēc es balsoju par šo rezolūciju. Taču mani satrauc sekas, kādas būs jebkāda veida pasākumiem, kas vērsti pret tabakas audzētājiem. Rumānijā pašlaik ir aptuveni 1600 hektāri tabakas plantāciju, kur iegūst aptuveni 3000 tonnas tabakas. Taču Rumānijā izaudzētās tabakas apjoms ir neliels, salīdzinot ar Rumānijas tabakas pārstrādātāju pieprasīto apjomu, kas ir 30 000 tonnas.

Apjoma starpību, kas ir aptuveni 27 000 tonnas, veido imports, galvenokārt no Āfrikas un Āzijas reģioniem. Ja mēs vērsīsimies pret tabakas ražošanu dalībvalstīs, mēs veicināsim importa apjoma pieaugumu no šīm trešām valstīm, nodarot kaitējumu Eiropas ražotājiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Frédérique Ries (ALDE), rakstiski. (FR) Mēs izskatām proaktīvu un vērienīgu rezolūciju. Taču mani mulsina daudzu kolēģu deputātu, it īpaši kristīgo demokrātu, balsojums, kuri, pakļaujoties attiecīgo sabiedriskās domas ietekmēšanas grupu un ieinteresēto personu intensīvai lobēšanai, noraidīja 13. punktu.

Tādējādi viņi uzskata, ka Eiropai nav vietas šajās debatēs un ka tā nevar nodrošināt nekādu pievienoto vērtību, lai garantētu Eiropas pilsoņiem veselīgu vidi visās sabiedriskajās vietās, darbā un sabiedriskajā transportā. Citiem vārdiem sakot, viņus nesatrauc diskriminācija pret strādājošajiem Eiropā. Kā piemēru var minēt to, ka Īrijas iedzīvotājus labi aizsargās valsts tiesību akti, taču mēs varam tikai cerēt, ka kādu dienu arī Grieķijas vai Čehijas Republikas iedzīvotājiem tiks nodrošināta šāda iespēja vai drīzāk šādas tiesības.

Vēl viens pierādījums sabiedriskās domas ietekmēšanas grupu „smadzeņu skalošanai” ir tas, ka kolēģi noraidīja arī 9. punktu, kurā bija norādīta atsauce uz vienu no kopējās lauksaimniecības politikas reformām, par kuru jau ir pieņemts lēmums, proti, uz nepieciešamību līdz 2010. gadam pārtraukt subsīdijas tabakas audzētājiem, kas tieši saistītas ar ražošanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Vilja Savisaar (ALDE), rakstiski. (ET) Rezolūcijas par nesmēķētāju zonām priekšlikums paredzēja būtiskas izmaiņas — noteikt smēķēšanas aizliegumu visās Eiropas sabiedriskajās iestādēs un publiskajās telpās. Rezolūcijas mērķis bija aicināt Komisiju izstrādāt nepieciešamo tiesību aktu, kas stātos spēkā 2011. gadā. Lai gan ļoti daudzi deputāti, tostarp arī es, balsoja par smēķēšanas aizliegumu sabiedriskās vietās (it īpaši darba vietās), Tautas partija diemžēl ieņēma pretēju nostāju. Deputātu vairākums Parlamentā neizrāda interesi par visu Eiropas pilsoņu veselības aizsardzību un jo īpaši to pilsoņu, kuri paši nesmēķē, taču ir spiesti ieelpot dūmus sabiedriskās vietās un tāpēc cieš no veselības problēmām. Es ceru, ka šis jautājums nenogrims aizmirstībā un ka tas vēlreiz tiks iekļauts šajā darba kārtībā, jo daudzas dalībvalstis līdz šim nav noteikušas smēķēšanas aizliegumu sabiedriskās vietās, lai gan tām bija iespēja to izdarīt.

 
  
MPphoto
 
 

  Marc Tarabella (S&D), rakstiski. (FR) Es piekrītu šajā rezolūcijā paustajam aicinājumam panākt progresu cīņā pret pasīvo smēķēšanu, kam pakļauti nesmēķētāji. Taču daži izmanto situāciju, lai iekļautu šajā rezolūcijā noteikumu, protestējot pret subsīdijām, kas tiek maksātas tabakas audzētājiem. Es, personīgi, atbalstu šāda finansējuma piešķiršanu tiem, kuri joprojām strādā šajā izmirstošajā nozarē. Jūs, iespējams, zināt, ka tabaka veido mazāk par 10 % no cigarešu sastāva; vai tikpat daudz jautājumu tiek uzdoti par piedevām, kas veido vairāk nekā 90 % no cigarešu sastāva, un par to kaitīgumu?

 
  
  

- Rezolūcijas priekšlikums: ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas augstākā līmeņa sanāksme par nodrošinātību ar pārtiku — izskaust badu pasaulē (RC-B7-0168/2009)

 
  
MPphoto
 
 

  Liam Aylward (ALDE), rakstiski. – Ņemot vērā to, ka katru gadu 40 miljoni cilvēku mirst no bada un nabadzības dēļ, tostarp viens bērns katrā sestajā sekundē, un ka globālā krīze pārtikas apritē ir viens no galvenajiem apdraudējumiem mieram un drošībai pasaulē, es balsoju par šo savlaicīgo rezolūciju. Rezolūcijā pausts aicinājums Komisijai veikt pilnu ES lauksaimniecības, attīstības un tirdzniecības politikas jomu un programmu ietekmes novērtējumu, lai nodrošinātu saskaņotu, ilgtspējīgu politikas pieeju jautājumam par globālo nodrošinātību ar pārtiku. Tā kā rezolūcijā bija norādīts, ka ikvienam ir tiesības uz drošu un uzturvielām bagātu pārtiku, Eiropas Savienībai ir jārīkojas, lai nodrošinātu, ka minētās politikas jomas garantē ilgtspējīgu nodrošinātību ar pārtiku.

 
  
MPphoto
 
 

  Ole Christensen, Dan Jørgensen, Christel Schaldemose un Britta Thomsen (S&D), rakstiski. (DA) Mēs, Dānijas sociāldemokrāti, piekrītam tam, ka pakāpeniski ir jāpārtrauc ES atbalsts lauksaimniecības jomā. Šodien mēs atbalstījām rezolūciju par ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas augstākā līmeņa sanāksmi par nodrošinātību ar pārtiku — rezolūciju, kurā uzmanība pievērsta būtiskākajām problēmām, ar kurām mēs sastopamies, saistībā ar bada izskaušanu un labāku iespēju nodrošināšanu jaunattīstības valstīm nākotnē, taču mēs nekādā ziņā nepiekrītam cildinošajiem paziņojumiem par lauksaimniecības politiku un atbalstu, kas cita starpā pausti rezolūcijas 3., 9. un 14. punktā.

 
  
MPphoto
 
 

  Corazza Bildt, Christofer Fjellner, Gunnar Hökmark un Anna Ibrisagic (PPE), rakstiski. (SV) Zviedru konservatīvie šodien balsoja pret rezolūciju (B7-0168/2009) par ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas augstākā līmeņa sanāksmi par nodrošinātību ar pārtiku. Mēs esam noraizējušies par badu pasaulē un uzskatām, ka koncentrēšanās uz nodrošinātību ar pārtiku ir svarīga. Taču, atšķirībā no rezolūcijā paustās nostājas, mēs, Zviedru konservatīvie, uzskatām, ka kopējā lauksaimniecības politika (KLP) ir daļa no problēmas, nevis tās risinājums un ka tajā ir jāveic reforma.

 
  
MPphoto
 
 

  Lena Ek, Marit Paulsen, Olle Schmidt un Cecilia Wikström (ALDE), rakstiski. (SV) Pasaulē šodien ir izveidojusies dīvaina situācija — viens miljards cilvēku cieš no aptaukošanās un tajā pašā laikā viens miljards cilvēku cieš badu. Šī situācija ir katastrofāla, un tāpēc ir jāveic efektīvi pasākumi, it īpaši no pārtikušās Eiropas Savienības puses. Taču mēs neuzskatām, ka ES kopējā lauksaimniecības politika tāda, kāda tā ir pašlaik, var nodrošināt risinājumu. Mūsu lauksaimniecības politika bija veiksmīga pagātnē, taču tai nav vietas nākotnē. Tā kā šajā rezolūcijā tiek iebilsts pret pašreizējās Eiropas lauksaimniecības atbalsta sistēmas pārskatīšanu, kas būtu labvēlīga klimatam un pasaules nabadzīgajiem lauksaimniekiem un Eiropas lauksaimniekiem, mēs neredzējām citu iespēju, kā vien atturēties no balsošanas.

 
  
MPphoto
 
 

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. (PT) Es balsoju par kopīgo rezolūcijas priekšlikumu par ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas augstākā līmeņa sanāksmi par nodrošinātību ar pārtiku — izskaust badu pasaulē, jo es uzskatu, ka ir jāveic steidzami pasākumi, lai likvidētu šo postu, kas ietekmē sesto daļu pasaules iedzīvotāju. Ņemot vērā klimata pārmaiņu ietekmi uz lauksaimniecību, it īpaši samazināto ražīgumu ūdens trūkuma dēļ, it sevišķi valstīs, kuras jau cīnās pret šīm problēmām, mums ir jānodrošina, lai tiktu izstrādāta saskaņota lauksaimniecības politika, kas ir atbilstīga nepieciešamībai aizsargāt klimatu un cīnīties ar badu.

 
  
MPphoto
 
 

  Göran Färm (S&D), rakstiski. (SV) Mēs, zviedru sociāldemokrāti, šodien nolēmām balsot par kopīgo rezolūcijas priekšlikumu par ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas augstākā līmeņa sanāksmi par nodrošinātību ar pārtiku. Vairāk nekā viens miljards cilvēku pašlaik cieš no bada. Arī ārkārtējās cenu svārstības un dramatiskais pārtikas cenu pieaugums pasaules tirgū veicināja globālo krīzi pārtikas apritē, kas vēl vairāk apgrūtina pasaules nabadzīgāko iedzīvotāju pieeju pārtikai.

Taču mēs vēlamies norādīt, ka nepiekrītam Parlamenta nostājai, ka nevajag ierobežot tirgus atbalsta pasākumus un atbalsta maksājumus lauksaimniekiem saskaņā ar ES kopējo lauksaimniecības politiku. Mēs neuzskatām, ka šie atbalsta pasākumi un maksājumi palīdzēs uzlabot nodrošinātību ar pārtiku jaunattīstības valstīs ilgtermiņā. Gluži pretēji, šiem pasākumiem būs pretēja ietekme. Subsidēta Eiropas pārtika par zemu cenu tiek eksportēta uz jaunattīstības valstīm, un Eiropas pārtikas konkurētspējīgās cenas dēļ no tirgus nereti tiek izstumta šo valstu pārtikas produkti, liedzot šīm valstīm iespēju nodrošināt pašpietiekamību ilgtermiņā.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. (PT) Neviens nespēj palikt vienaldzīgs pret šo globālo problēmu, zinot, ka katru gadu badā mirst 40 miljoni cilvēku un katru sesto sekundi nepareiza uztura dēļ mirst bērns.

Eiropas Savienība ir galvenā līdzekļu devēja attīstībai un humānajai palīdzībai, bet tikai neliela daļa šo līdzekļu ir novirzīti lauksaimniecības nozarei, kas varētu apmierināt pārtikas vajadzības tūkstošiem cilvēku, kuri joprojām cieš no nepareiza uztura. Tāpēc Eiropas Savienībai steidzami būtu jāpārskata tās palīdzības un attīstības politika un lielāka uzmanība jāpievērš lauksaimniecības atbalstam jaunattīstības valstīs, nozarei, kas ir ienākumu avots vairāk nekā 70 % darbaspēka.

Arī kopējā lauksaimniecības politika iekšēji ir jāpielāgo krīzei, ko pašlaik pārciešam un kas cita starpā palielina Eiropas lauksaimnieku ražošanas izmaksas, izvairoties no politikā paredzēto tirgus atbalsta pasākumu atcelšanas un/vai lauksaimniecības subsīdiju samazināšanas un pievēršot īpašu uzmanību mazo un vidējo lauksaimnieku atbalstam un viņu iespējām saņemt kredītus, lai lauksaimnieki, neskatoties uz ražošanai vajadzīgo izejvielu izmaksu pieaugumu, varētu saglabāt ražošanas līmeni.

 
  
MPphoto
 
 

  João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski. (PT) Lai gan mēs nepiekrītam visiem izvirzītajiem apsvērumiem, mēs nolēmām apstiprināt šo rezolūciju, jo tajā uzsvērta to principu nozīme, kurus mēs uzskatām par būtiskākajiem reālā cīņā pret badu pasaulē, it īpaši:

– uzsverot, ka „cīņai ar badu vajadzētu balstīties uz pārtikas pašnodrošinājuma tiesību atzīšanu”,

– atzīstot „vietējo iedzīvotāju tiesības kontrolēt lauksaimniecības zemi un citus dabas resursus, kas ir svarīgi nodrošinātībai ar pārtiku”.

Rezolūcijā vērsta uzmanība arī uz lauksaimniecības nozīmi cīņā pret badu un uzsvērta lauksaimnieku ienākumu nozīme. Vēl nav zināms, vai nākotnē šis Parlaments spēs nodrošināt atbilstību šodien šeit apstiprinātajiem principiem vai arī notiks tā, kā nereti noticis līdz šim, — Parlaments pieņem šādus labus lēmumus, bet vēlāk, kad tie jāīsteno praksē, novēršas no saviem vārdiem un apstiprina tiesību aktus, kas ir pretrunā šiem principiem.

Mums nevajadzētu aizmirst, ka vairākas kopējās lauksaimniecības politikas reformas pēc lauksaimniecības tirgu liberalizācijas, ko īstenoja Pasaules Tirdzniecības organizācija, un kas atbilda tikai lielo lauksaimniecības pārtikas uzņēmumu interesēm, veicināja globālās lauksaimniecības nozares izputināšanu. Lauksaimniecisko ražošanu būtu jāizmanto galvenokārt, lai pabarotu cilvēkus, nevis lai nodrošinātn labumu eksporta monopoliem.

 
  
MPphoto
 
 

  Anne E. Jensen un Jens Rohde (ALDE), rakstiski. (DA) Mēs, Eiropas Parlamenta deputāti, kas pārstāv Dānijas Liberālo partiju, balsojām par rezolūciju par nodrošinātību ar pārtiku, jo mēs vēlamies uzsvērt ES nozīmi, uzņemoties globālo atbildību cīņā pret badu un nabadzību. Tomēr mēs iebilstam pret rezolūcijas 9. punktu, kurā apšaubīta turpmākā ES lauksaimniecības politikas liberalizācija. Dānijas Liberālo partija vēlas, lai pakāpeniski tiktu atcelts atbalsts lauksaimniecībai, kā arī, lai tiktu noteikti kopīgi noteikumi, kas nodrošinātu līdzvērtīgus konkurences apstākļus Eiropas lauksaimniekiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Elisabeth Köstinger (PPE), rakstiski. (DE) Ilgtermiņa nodrošinātība ar pārtiku ir viens no būtiskākajiem kopējās lauksaimniecības politikas uzdevumiem. Īpaši ņemot vērā pārtikas trūkumu, mums ir jāuzsver spēcīgas KLP loma, kam būs liela nozīme nākotnē, risinot globālās problēmas. Tas nozīmē, ka ir vajadzīgs atbilstīgs KLP ilgtermiņa finansējums. KLP ir būtisks ES pārtikas un drošības politikas aspekts, un pēc 2013. gada tai būs liela nozīme attīstības politikā un ārējā politikā nodrošinātībai ar pārtiku.

Tāpēc pienācīgi funkcionējošas ekosistēmas, auglīga augsne, stabili ūdens resursi un lauku ekonomikas turpmāka dažādošana ir galvenās prioritātes. Starptautiskā sadarbība un solidaritāte kopā ar līdzsvarotiem tirdzniecības nolīgumiem, kas nevis apdraud, bet gan veicina nodrošinātību ar pārtiku, ir būtisks aspekts nodrošinātībai ar pārtiku pasaulē, un šai sakarībā spēcīga KLP var dot nozīmīgu ieguldījumu. No pārtikas cenu pieauguma visvairāk cieš neto pārtikas importētājas valstis, taču daudzas no šīm valstīm visā pasaulē ir vismazāk attīstītās valstis. ES ir jāveic pasākumi, lai novērstu šo situāciju.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. (PT) Bads ir posts, kas skar arvien lielāku skaitu cilvēku. Tā kā ES ir solidaritātes telpa, tai ir jābūt vadībā, cīnoties pret šo pieaugošo problēmu. Pasaules krīze pārtikas apritē ir viens no lielākajiem apdraudējumiem globālajam mieram un drošībai, tāpēc ir jāpastiprina visas globālās un Eiropas politikas nodrošinātībai ar pārtiku.

 
  
MPphoto
 
 

  Georgios Toussas (GUE/NGL), rakstiski. (EL) Lai gan šīs rezolūcijas autori ir spiesti uzsvērt bada problēmu un problēmas, kas ierosinātas Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas augstākā līmeņa sanāksmē, viņi tomēr ir noklusējuši šīs problēmas būtiskāko iemeslu, proti, kapitālistisko ekspluatēšanas sistēmu un stratēģiju, kurai lojāli kalpo arī ES, lai kapitāls nestu peļņu. Pārtikas ražošanas un izplatīšanas daudznacionālie uzņēmumi iznīcina lauksaimniekus un koncentrē zemes īpašumus, tādējādi dodot smagu triecienu nabadzīgiem un vidēji nodrošinātiem lauksaimniekiem. Strādniekiem un zemākajām sabiedrības klasēm pat attīstītās kapitālistiskās valstīs kļūs arvien grūtāk nodrošināt veselīgu, drošu pārtiku, kamēr pārtikas daudznacionālie uzņēmumi gūst milzu peļņu un iepērk lielas zemes platības, it īpaši Āfrikā, rēķinot, ka pārtikas ražošana līdz 2050. gadam ir jādubulto. ES ir līdere pārtikas ražošanas faktoru — ūdens, energoresursu, transporta un tehnoloģiju — liberalizācijā un privatizācijā un ar PTO un divpusēju nolīgumu palīdzību piespiež to darīt arī trešām valstīm.

KLP apstiprina mazo un vidējo saimniecību iznīcināšanas politiku un atbalsta monopolus un to peļņas palielināšanu. Lauksaimnieki un strādnieki cīnās pret šo politiku, cīnās, lai iznīcinātu šo uz ekspluatāciju vērsto sistēmu un nodrošinātu pietiekamu, veselīgu un drošu pārtiku ikvienam.

 
Pēdējā atjaunošana - 2010. gada 16. aprīlisJuridisks paziņojums