Priekšsēdētājs. – Nākamais darba kārtības punkts ir trīs rezolūciju projekti par Nikaragvu(1).

  Bogusław Sonik, autors. – (PL) Priekšsēdētāja kungs, pašreizējā Nikaragvas prezidenta Daniel Ortega politika pierāda, ka joprojām ir aktuāls sens komunistu princips: „iegūstot varu, mēs nekad no tās nešķirsimies”. 80. gados sandīnisti nespēja saglabāt bruņotu diktatūru un, pakļaujoties starptautiskajam spiedienam, bija spiesti pieņemt demokrātiskus spēles noteikumus.

Ortega tika ievēlēts par prezidentu 2006. gada vēlēšanās. Sandīnisti atgriezās pie varas. Jau pašā sākumā viņš sāka izmantot pārbaudītas iebiedēšanas un ierobežošanas metodes pret jebkāda veida politisko konkurenci, maskējot tās ar dažādiem pseidolikumīgiem aizbildinājumiem. Sandīnistu sistēma sāka dublēt valsts sistēmu, sekojot Kubas revolūcijas aizsardzības komiteju piemēram. 2008. gada decembrī Eiropas Parlaments vērsa uzmanību uz valsts iestāžu, partiju un ar sandīnistiem saistīto personu īstenoto vajāšanas kampaņu pret cilvēktiesību organizācijām un to dalībniekiem, žurnālistiem un mediju pārstāvjiem. Organizācija Amnesty International rakstīja par vardarbību pēc vietējo pašvaldību vēlēšanām. Daudzkārt pieauga uzbrukumi žurnālistiem un viņu piekaušanas gadījumu skaits.

Tagad, manipulējot ar Augstāko tiesu, Ortega mēģina izdarīt grozījumus Konstitūcijā, kas ļautu viņam atkārtoti kandidēt vēlēšanās. Mēs ar lielu pārliecību varam prognozēt, ka viņa nākošais solis būs pasludināt sevi par prezidentu uz mūžu, jo Fidel Castro ir populistu paraugs Managvā un Karakasā, un Castro valdīšanas laikā ne reizi nenotika brīvas vēlēšanas.

Es aicinu Eiropas Komisiju izdarīt secinājumus par šo situāciju un attiecībā uz starptautisko cilvēktiesību standartu pārkāpšanu pārbaudīt, vai nav jāpārskata esošie sadarbības līgumi ar šo valsti, lai cilvēktiesību klauzulas nebūtu tikai tukši vārdi.

  Adam Bielan, autors. – (PL) Priekšsēdētāja kungs, pagājušā sestdienā, reaģējot uz opozīcijas politiķu apelācijas sūdzību, desmitiem tūkstoši Nikaragvas pilsoņu piedalījās demonstrācijās pret prezidenta Daniel Ortega politiku — politiku, kas ved tieši pretī diktatūras ieviešanai Nikaragvā.

Es vēlos atgādināt jums, ka 19. oktobrī Augstākā tiesa nolēma likvidēt konstitucionālos šķēršļus, kas liedz prezidentam Ortega palikt amatā uz vēl vienu pilnvaru termiņu. Šādas izmaiņas pašas par sevi nav nekas nedzirdēts, jo, neapšaubāmi, daudzās Eiropas valstīs nav šāda tiesību akta, taču nedzirdēts ir tas, kā šis lēmums tika pieņemts. Kā mēs visi zinām, prezidentu Ortega neatbalsta divas trešdaļas Parlamenta deputātu, tāpēc viņam bija jāpārkāpj konstitūcija, lai atceltu aizliegumu tikt atkārtoti ievēlētam. Ja mēs ļausim Daniel Ortega vēlreiz kļūt par prezidentu 2011. gadā, var izveidoties situācija, ka Nikaragvā valda reāla diktatūra.

Tāpēc es aicinu Eiropas Komisiju pievērst uzmanību šai problēmai turpmāko sarunu laikā par ES un Centrālamerikas asociācijas nolīgumu un izmantot visus pieejamos līdzekļus, lai novestu prezidentu Ortega no šī ceļa.

  Johannes Cornelis van Baalen, autors. – Priekšsēdētāja kungs, es esmu ļoti pateicīgs par šā Parlamenta atbalstu organizācijas Liberal International delegācijai, ko es vadīju, dodoties uz Managvu. Mēs turp devāmies miermīlīgā nolūkā, atsaucoties uz parlamenta vairākuma uzaicinājumu, lai runātu par konstitūciju, vēlēšanām, vēlēšanu kampaņu un cilvēktiesībām un pilsoņu brīvībām. Mūs lamāja, mūs sauca par pirātiem un līdzīgos vārdos. Mūs draudēja izraidīt no valsts, draudēja piemērot persona no grata statusu, un tika teikts, ka mēs uzvedam golpe — coup d’état.

Bet, kas ir vēl būtiskāk — viņi lamāja manu valsti, bet viņi apspiež savu tautu. Es uzskatu, ka Eiropas Savienībai būtu jāpavēro, kas notiek Nikaragvā un būtu jāsūta novērotāji uz vēlēšanām 2011. gadā un jāatbalsta demokrātiskā opozīcija. Es arī ceru, ka mēs darīsim to pašu un būsim objektīvi attiecībā uz vēlēšanu rezultātiem Hondurasā. Paskatīsimies, vai vēlēšanas svētdien būs brīvas un taisnīgas, un pēc tam pieņemsim lēmumu. Pastāv iespēja, ka, ja mēs atzīsim vēlēšanu rezultātus, tiks izbeigta konstitucionālā krīze šajā valstī.

  Tunne Kelam, PPE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, šodien Latīņamerikā ir vērojama bīstama tendence nostiprināt populistisko režīmu, pagarinot pašreizējo prezidentu mandātu — vēlams uz mūžu. Tāds bija Hitlera valdīšanas stils. Ļeņinam bija vienalga, bet rezultāti bija tādi paši.

Šie prezidenti ar paplašinātām pilnvarām nav spējuši vai nav gribējuši uzlabot savas tautas dzīves kvalitāti. Kuba ir drūms un sāpīgs piemērs tam, kā normālu cilvēku dzīves tiek kropļotas un bojātas gadu desmitiem. Nikaragvā mēs redzam satraucošu piemēru tam, ka šādi valdītāji nemainās. Viņi atkal nonāk pie varas tikai tāpēc, lai atkal to izmantotu ļaunprātīgi.

Tāpēc tagad mūsu uzdevums ir stingri nosodīt šos Nikaragvas Konstitūcijas pārkāpumus un saistīt šo jautājumu ar daudz efektīvāku kontroli pār Nikaragvai attīstības nolūkā piešķirto finansējumu. Ir ļoti žēl, ka Amerikas Valstu Organizācija nereaģē uz šiem kliedzošajiem konstitūcijas pārkāpumiem, ko pieļauj viena no tās dalībvalstīm.

  Véronique De Keyser, S&D grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, es priecājos, ka van Baalen kungs sveiks un vesels ir atgriezies Eiropā un ka viņš tika izraidīts tikai tad, kad jau atradās lidmašīnā.

Ņemot vērā iepriekš minēto un nopietni runājot, es manas grupas vārdā vēlos teikt, ka mēs neiesaistīsimies šajā spēlē. Ar to es gribu teikt, ka, lai gan Eiropas Tautas partijas grupa (Kristīgie demokrāti) atteica mums ārkārtas debates par Ugandu saistībā ar tiesību aktiem pret homoseksuāļiem un ārkārtas debates par Irānu saistībā ar tur izpildītajiem nāves sodiem, tā tagad vēlas, lai mēs iesaistītos spēlē par vai pret Ortega laikā, kad viņa valstī notiek demonstrācijas.

Tas nenotiks! Es uzskatu, ka šajā Parlamentā notiekošās ārkārtas debates ar mērķi patiesībā sniegt palīdzību cilvēkiem, kas nonākuši grūtībās vai sarežģītās situācijās, nedrīkst izmantot mūsu Eiropas Parlamenta deputātu personīgajās politiskajās interesēs. Tāpēc mana grupa nolēma ne tikai neparakstīties zem šīs rezolūcijas, bet arī nebalstot un protestēt pret šeit notiekošo. Šīs situācija apkauno Eiropas Parlamentu.

  Raül Romeva i Rueda, Verts/ALE grupas vārdā. – (ES) Priekšsēdētāja kungs, piekrītot iepriekš teiktajam, es uzskatu, ka tas ir ne tikai skumji, bet pilnīgi apkaunojoši, ka šādā svarīgā ārkārtas jautājumiem veltītā sanāksmē notiek šādas manipulācijas, un tāpēc es esmu pārsteigts ne tikai par to, ka šodien tiek runāts par Nikaragvas jautājumu, bet arī par citiem gadījumiem, kad mums bija jādiskutē par daudz svarīgākiem jautājumiem, ko mēs nedarījām. Turklāt šodien ir jāņem vērā vēl viens apstāklis, proti, ka citi jautājumi, kas bija darba kārtībā, netiek izskatīti tikai tāpēc, ka tiek iekļauts šis jautājums. Tas ir pilnīgi nepieņemami, ņemot vērā debašu par ārkārtas jautājumiem saturu.

Piemēram, mēs varējām un mums vajadzēja runāt par Rietumsahāru. Mums vajadzēja runāt par tādu cilvēku pašreizējo situāciju kā Aminatou Haidar, kura pašlaik cieš tāpēc, ka ir rupji pārkāptas un liegtas viņas pamattiesības. Mums būtu jārunā par ļoti daudzu cilvēku situāciju, kuri atrodas bēgļu nometnēs vai okupētajās teritorijās Marokā, par jautājumiem, attiecībā uz kuriem skaidra nostāja ir patiešām vajadzīga.

Šodien mēs varējām debatēt par visiem šiem jautājumiem, taču tas nav iespējams, jo Eiropas Tautas partijas grupa (Kristīgie demokrāti) piespiež mūs runāt par jautājumu, kas, manuprāt, nav jāizskata vai kas nav pietiekami svarīgs, lai to izskatītu šādā sanāksmē.

  Ilda Figueiredo, GUE/NGL grupas vārdā. – (PT) Priekšsēdētāja kungs, šīs ir nožēlojamas debates par viltus ārkārtas jautājumu, kas tikai apkauno Eiropas Parlamentu.

Ārkārtas jautājums būtu bijis debates par nesen notikušo traģēdiju, ko izraisīja viesuļvētra Ida, kad tā skāra Salvadoru novembra sākumā. Šīs viesuļvētras dēļ gāja bojā 200 cilvēki un daudzi pazuda bez vēsts, tika iznīcināta infrastruktūra un svarīgi objekti, it īpaši veselības aizsardzības, izglītības, ūdensapgādes un kanalizācijas jomā, saasinot nabadzības problēmu valstī.

Ārkārtas jautājums būtu bijis debates par ārkārtas finansējuma pieejamību un pieejamā ES finansējuma novirzīšanu ārkārtas situācijas risināšanai, atjaunošanas plāna īstenošanai un risku mazināšanai, kā arī palīdzības sniegšanai Salvadoras iedzīvotājiem.

Ārkārtas jautājums būtu bijis šā Parlamenta nosodījums attiecībā uz militāro apvērsumu Hondurasā un prasība atgriezt varu prezidentam Zelaya, kuru likumīgi ievēlēja Hondurasas iedzīvotāji.

Ārkārtas jautājums būtu bijis pieprasīt ievērot Rietumsahāras iedzīvotāju pamattiesības.

Diemžēl nevienu no šiem jautājumiem nebija iespējams izskatīt Eiropas Tautas partijas grupas (Kristīgie demokrāti) iebildumu dēļ. Tāpēc, kā jau mani kolēģi norādīja, mēs atsakāmies sadarboties saistībā ar šo viltus ārkārtas jautājumu, kas ir apkaunojums Eiropas Parlamentam.

  Jürgen Klute (GUE/NGL). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, es pilnībā piekrītu iepriekšējiem runātājiem. Es vēlos visiem atgādināt, ka arī Kolumbijas prezidents mēģināja pagarināt savu pilnvaru termiņu, pārkāpjot spēkā esošos Kolumbijas tiesību aktus, un tāpēc būtu jāizskata arī šis jautājums.

Taču, kas ir visbūtiskākais, es vēlos uzsvērt to, ka Friedrich-Naumann fonds Vācijā — fonds, kas cieši sadarbojas ar Vācijas brīvo demokrātu partiju, — bija iesaistīts apvērsumā Hondurasā. Vismaz Vācijā par to tika runāts. Fonda stipendiāti distancējās no šīs politikas, nosūtot atklātu vēstuli. Mēs nedrīkstam aizmirst, ka van Baalen kungs ir organizācijas Liberal International prezidents, un Friedrich-Naumann fonda mājas lapā ir minēts, ka viņš ir runājis par apvērsumu Nikaragvā, iesaistot tajā bruņotos spēkus. Es uzskatu, ka šādos apstākļos — un tas netiek apstrīdēts — ir tikai normāli, ka tāda valsts kā Nikaragva ir pietiekami drosmīga, lai izraidītu šādu politiķi. Patiesībā mums jāatzīst, ka Eiropa rīkotos tāpat.

Tas, kas šeit notiek, ir nekas vairāk par skaidri redzamu mēģinājumu celt neslavu un publiski kaunināt tās valstis, zemes un valdības Latīņamerikā, kuras mēģina ieviest sociālāku politiku. Eiropas Apvienotās kreiso un Ziemeļvalstu Zaļo kreiso spēku konfederālās grupas vārdā es vēlreiz vēlos skaidri pateikt, ka mēs šādu mēģinājumu neatbalstīsim.

  Ioannis Kasoulides (PPE). – Priekšsēdētāja kungs, es neizprotu mūsu godāto kolēģu šajā zālē no manis pa labi reakciju attiecībā uz šodien izskatāmo jautājumu izvēli.

Es nesaprotu, kāpēc nevar uzstāties ar ārkārtas jautājumu, runājot par izturēšanos pret vienu no šā Parlamenta deputātiem, kurš apmeklēja valsti, īstenojot savas tiesības kā Liberal International prezidents. Es nesaprotu, kāpēc mēs nevaram uzstāties un runāt par šo jautājumu un arī runāt par šo jauno tendenci Latīņamerikā, kur tiek mēģināts patvaļīgi grozīt valsts konstitūciju un izskaust tradīciju, kas vienmēr ir pastāvējusi, saistībā ar attiecīgās valsts vadītāja vienu vai diviem pilnvaru termiņiem.

Turklāt mūsu godātie draugi šeit jau ir runājuši par četriem citiem jautājumiem, un es vēlos zināt, kad mēs diskutēsim par šo konkrēto jautājumu, ņemot vērā to, ka darba kārtībā ir tikai trīs jautājumi.

(Priekšsēdētājs pārtrauca runātāju.)

  Justas Vincas Paleckis (S&D). – (LT) Es pilnībā atbalstu manas grupas viedokli, ka šo jautājumu nevajadzēja iekļaut darba kārtībā, jo pasaulē ir daudz būtiskāku un steidzamāk risināmu problēmu. Ja mēs grasāmies diskutēt par Nikaragvu, mums vispirms būtu jārunā par to, ka tā ir valsts ar lielākajām parādsaistībām pasaulē un ka tā ir viena no nabadzīgākajām Latīņamerikas valstīm. Komunisma eksperiments nebija piemērots risinājums šajā valstī, un arī neoliberālisma eksperiments neizdevās. Tā ir valsts, kuras darbībā pārāk daudz iejaucās tādas lielvaras kā Amerika un Padomju Savienība, un tieši tāpēc šī valsts nepārtraukti atrodas uz pilsoņu kara sliekšņa. Ir saprotams, kāpēc šajā valstī ir vērojamas „stiprās rokas” tendences un tās ir jānosoda. Taču neaizmirsīsim, ka arī Eiropā ir vērojamas šādas „stiprās rokas” tendences. Tāpēc koncentrēsimies uz daudz būtiskākiem jautājumiem.

  Gesine Meissner (ALDE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, par šo jautājumu jau ir izskanējuši dažādi viedokļi. Viens no runātājiem skaidroja, ka šis nav piemērots jautājums debatēm, jo ir daudzi svarīgāki jautājumi, kas saistīti ar lielākiem cilvēktiesību pārkāpumiem. Var jau būt, ka tas tā ir, taču es uzskatu, ka mums eiropiešiem, kas veic darbu, lai nodrošinātu, ka tādas vērtības kā cilvēktiesības un brīvības, piemēram, preses brīvība, tiktu ievērotas visur, ir jāaizstāv šī brīvība vienmēr, kad mums kļūst zināms, ka tā ir apdraudēta.

Tika teikts, piemēram, arī tas, ka Friedrich-Naumann fonds bija iesaistīts apvērsumā. Kā FDP loceklis es pilnībā noraidu šādu apgalvojumu. Tās ir baumas, kas tika izplatītas un kas ir pilnīgi nepamatotas.

Mana trešā piezīme attiecas uz to, ka tika minēts, ka van Baalen kungu apsūdzēja apvērsuma apspriešanā un tāpēc izraidīja no valsts. Ja nav iespējams atklāti runāt par dažādiem jautājumiem, — mums tā ir daļa no preses un runas brīvības, divām brīvībām, ko ievērojam un augsti vērtējam, — vai kādu patiešām var izraidīt no valsts tikai tāpēc, ka tiek runāts par kādu konkrētu jautājumu? Tas, ka ir notikusi tikai diskusija vai jautājuma publiska apspriešana, nav iemesls personas izraidīšanai no valsts. Tā ir pilnīgi nepareiza pieeja.

  Charles Tannock (ECR). – Priekšsēdētāja kungs, Nikaragva joprojām ir viena no nabadzīgākajām valstīm Amerikas kontinentos. Tas, ka prezidentam Daniel Ortega nav izdevies uzlabot situāciju valstī, neskatoties uz neskaitāmiem sociālistu utopiskajiem solījumiem pilnvaru termiņa sākumā, liecina par to, ka Nikaragvā patlaban ir vajadzīgi jauni līderi.

Valsts konstitūcija paredz tikai vienu valsts vadītāja pilnvaru termiņu, un tā reizēm ir saprātīga politika reģionā, kurā valda nestabilitāte, bet Ortega jau atkal necienīgi izturas pret parlamentāru demokrātiju un tiesiskumu, neatbilstīgi izmantojot Konstitucionālās tiesas pilnvaras.

Šai sakarībā jāsaka, ka viņš neatšķiras no sava kolēģa — kreisi orientētā Venecuēlas prezidenta Hugo Chávez. Abi šie cilvēki kļuva pazīstami, atmaskojot caudillos, taču viņi paši kļūst par kreiso spēku caudillos un kā tādi rada reālu apdraudējumu reģionālajai demokrātiskajai stabilitātei, it īpaši ņemot vērā haosu blakus esošajā Hondurasā. Daniel Ortega ir pievīlis savu tautu un savu valsti vairākas reizes. Ja mēs patiešām ticam demokrātijai un brīvībai, mēs nevaram ignorēt Nikaragvas pilsoņu nožēlojamo stāvokli.

  Reinhard Bütikofer (Verts/ALE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, šajās diezgan sarežģītajās debatēs viena lieta ir kļuvusi skaidra. Deputāte no Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupas netieši apstiprināja, ka jautājums par apvērsumu patiesībā bija šo diskusiju tēma. Viņa notikušo aizstāvēja, izmantojot argumentu, ka ir jābūt iespējai runāt par visiem jautājumiem, pat par apvērsumu. Tas ir viens būtisks šo debašu rezultāts, kas ļauj gūt skaidrāku priekšstatu par situāciju, un es esmu par to pateicīgs.

  Karel De Gucht, Komisijas loceklis. – Priekšsēdētāja kungs, godātie kolēģi, kā jau jūs zināt, Eiropas Savienība ir iesaistīta sarežģītā dialogā ar šo valsti, lai saglabātu demokrātiju un atjaunotu pilsoņu uzticību valsts demokrātiskajām iestādēm.

Tajā pašā laikā ES mēģina saglabāt līdzsvaru attiecībā uz mūsu ilglaicīgo apņemšanos atbalstīt attīstību un stabilitāti šajā jaunattīstības valstī un Centrālamerikas reģionā kopumā.

Kopš pašvaldību vēlēšanām 2008. gada novembrī, ko aizēnoja apsūdzības par plašu krāpšanu, starptautisko līdzekļu devēju uzticība pašreizējai valdībai ir zemāka nekā jebkad. Nespēja ievērot būtiskākos demokrātijas principus, tostarp attiecībā uz brīvām un taisnīgām vēlēšanām, lika līdzekļu devēju kopienai sistemātiski pārskatīt to sadarbības portfeļus un atsevišķos gadījumos pārorientēt vai apturēt sadarbības pasākumus līdz situācijas uzlabošanai.

Komisāre Ferrero-Waldner kundze pieņēma lēmumu apturēt jebkādus budžeta atbalsta maksājumus Nikaragvai no 2009. gada 1. janvāra. Pirms šā lēmuma pieņemšanas notika apspriedes ar dalībvalstīm Padomē.

Pēc vairākkārtējas saziņas ar Nikaragvas iestādēm, kas deva ticamus solījumus, ka tiks veikti situācijas izlabošanas pasākumi, Komisija oktobra sākuma veica vienreizēju maksājumu 10 miljonu eiro apmērā no mūsu budžeta atbalsta programmas izglītības nozarei. Tā ir neliela daļa no apturētā finansējuma, kura atlikusī summa ir vēl 46 miljoni eiro.

Attīstības padomē pagājušā nedēļā izskanēja kritika, ka par šo jautājumu nenotika iepriekšēja apspriešanās ar dalībvalstīm. Neiedziļinoties šajā jautājumā, es vēlos teikt, ka uzskatu, ka, pieņemot šāda veida lēmumus, ir būtiski ievērot noteiktu procedūru, kuras laikā mums vismaz jāmēģina panākt, lai Eiropas Komisijai un dalībvalstīm būtu vienota nostāja attiecībā uz konkrētām valstīm. Ja galu galā to nav iespējams izdarīt, tad, protams, katrs var darīt tā, kā uzskata par vajadzīgu.

Nikaragvas valdība ir paziņojusi, ka nākamajās reģionālajās vēlēšanās 2010. gadā un vispārējās vēlēšanās 2011. gadā varēs piedalīties nacionālās un starptautiskās novērotāju delegācijas. Valdība jau oficiāli ir uzaicinājusi ES īstenot novērošanas misiju. Valdība cita starpā ir arī apņēmusies ar EK projekta atbalsta palīdzību nākamajā gadā pilnveidot tās iedzīvotāju un vēlētāju reģistru un nozīmēt uzticamas un profesionālās vēlēšanu iestādes.

No otras puses, nesenie notikumi, piemēram, Konstitucionālās tiesas lēmums, noteikti met ēnu uz Nikaragvas valdības apņemšanos pildīt savus solījumus. ES vairākkārt — pēdējoreiz saistībā ar vietējās trijotnes pirmdien, 21. novembrī, veiktajām darbībām — ir paudusi bažas par šo situāciju.

Galu galā šo solījumu izpilde būs ļoti svarīga pakāpeniskai mūsu budžeta atbalsta programmu īstenošanas atsākšanai. Mēs turpinām cieši sadarboties ar dalībvalstīm, kā arī ar Eiropas Parlamentu, kā jau tas ir redzams šajās debatēs. Vai tas tiek vai netiek darīts savlaicīgi, protams, ir jautājums, kas būtu jāizvērtē pašam Parlamentam.

  Priekšsēdētājs. – Ar šo šis punkts tiek slēgts.

Balsojums notiks pēc debatēm.