Priekšsēdētājs. – Nākamais darba kārtības punkts ir jautājums Komisijai, uz kuru jāatbild mutiski un kuru Starptautiskās tirdzniecības komitejas vārdā iesniedza V. Moreira, par Dohas attīstības programmas perspektīvām pēc PTO septītās ministru konferences (O-0126/2009).

  Vital Moreira, autors. – (PT) Pirms dažām nedēļām man bija gods vadīt šā Parlamenta Starptautiskās tirdzniecības komitejas delegāciju, kas piedalījās Pasaules Tirdzniecības organizācijas septītajā ministru konferencē Ženēvā. Dohas sarunu kārta jeb Dohas attīstības programma nebija iekļauta šīs konferences oficiālajā darba kārtībā, taču liela daļa PTO dalībvalstu oficiālo delegāciju izmantoja iespēju paust savu nostāju šajā jautājumā un paziņot, ka tās vēlas Dohas sarunu kārtu noslēgt līdz 2010. gada beigām.

Taču visiem ir skaidrs, ka pēdējā laikā šajās sarunās nav panākts nekāds progress. Tāpēc man ir gods manis vadītās Starptautiskās tirdzniecības komitejas vārdā uzdot Komisijai dažus jautājumus.

Pirmkārt, vai Komisija var sniegt pašreizējās situācijas novērtējumu par galvenajām Dohas sarunu kārtas sarunu tēmām, jo īpaši lauksaimniecības, ar lauksaimniecību nesaistītu preču tirgus pieejamības (NAMA) un pakalpojumu jomā? Kādi bija Komisijas galvenie sasniegumi PTO septītajā ministru konferencē? Kādi jautājumi, pēc Komisijas domām, vēl ir jārisina, un kuri jautājumi šajās sarunās ir vissarežģītākie?

Otrkārt, kā PTO ministru konference ietekmēs Dohas sarunu kārtu? Kā Komisija nodrošinās to, lai šajās sarunās uzmanība galvenokārt būtu pievērsta attīstībai? Vai Komisija var pateikt, cik liela ir varbūtība, ka Dohas attīstību sarunu kārta tiks veiksmīgi noslēgta līdz nākamā gada beigām?

Mans trešais un pēdējais jautājums ir šāds — kā Komisija plāno Eiropas Parlamenta delegācijas locekļus iekļaut Dohas sarunu kārtā un PTO struktūrā?

Šos jautājumus es uzdodu Starptautiskās tirdzniecības komitejas vārdā un nobeigumā vēlos uzsvērt to, ka šī parlamentārā komiteja uzskata, ka ir ļoti svarīgi uzņemties jaunās saistības un izmantot jaunās pilnvaras, kas tai piešķirtas saskaņā ar Lisabonas līgumu, un starptautiskās tirdzniecības jomā tā arī labprāt veidotu ciešāku un produktīvāku sadarbību ar Komisiju. Protams, lai to nodrošinātu, Komisijai ir jāizrāda interese sadarboties ar Eiropas Parlamentu, vispirms jau atbildot uz mūsu uzdotajiem jautājumiem.

  Mariann Fischer Boel, Komisijas locekle. – Priekšsēdētāja kungs, PTO septītā ministru konference Ženēvā bija ļoti svarīga iespēja visām PTO dalībvalstīm apmainīties ar viedokļiem par savām prioritātēm šajā organizācijā. Manuprāt, ir svarīgi uzsvērt to, ka šī Septītā ministru konference nebija sarunu konference; tā drīzāk bija diskusija par dažādiem jautājumiem.

Pirmajā vietā, protams, ir Dohas attīstības programma. Ja Dohas sarunu kārta tiks noslēgta, tas nāks par labu gan Eiropai, gan visai pasaules ekonomikai. Ja protekcionisms pastiprināsies, no tā cietīsim mēs visi, savukārt, ja ekonomiskā situācija uzlabosies, ieguvēji arī būsim mēs visi. Dohas sarunas ir vislabākais tirdzniecības politikas instruments, kas pieejams abām pusēm.

Dohas sarunas nodrošinās arī attīstību, uz ko cer daudzas pasaules nabadzīgākās valstis. Tā tiktu panākta, ieviešot jaunus tirgus piekļuves noteikumus, īstenojot lauksaimniecības reformu, jo īpaši — ieviešot muitas atvieglojumus. Visās Dohas sarunu jomās jau ir ņemts vērā attiecīgo valstu attīstības aspekts.

Taču ir skaidrs, ka Dohas sarunu kārtu varēs noslēgt tikai tad, ja visām PTO dalībvalstīm izdosies vienoties. Pašreizējā situācija ir tāda, ka Amerikas Savienotajām Valstīm ir nopietnas bažas un neskaidrības, ko tās pārrunā ar lielākajām jaunajām tirgus ekonomikas valstīm. Tuvākajos mēnešos mēs redzēsim šo pārrunu rezultātus, jo strauji tuvojas 2010. gada beigas, kas ir termiņš, līdz kuram G20 ir jānoslēdz Dohas sarunu kārta.

Manuprāt, visi piekritīs, ka, lai noslēgtu Dohas sarunu kārtu līdz 2010. gada beigām, līdz 2010. gada marta beigām ir jāievieš nosacījumi lauksaimniecības un ar lauksaimniecību nesaistītu preču tirgus pieejamības (NAMA) jomā. Tas ir pēdējais termiņš. Līdz tam mēs turpināsim uzstāt uz to, lai tiktu ņemtas vērā Eiropas Savienības intereses, piemēram, tirdzniecības, pakalpojumu un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzības jomā.

Papildus Dohas sarunām ministru konferencē tika izskatīti arī citi PTO dalībvalstīm svarīgi jautājumi. Viens no svarīgākajiem jautājumiem bija nepieciešamība stiprināt PTO lomu uzraudzības un analīzes protekcionisma jomā, kā arī iestāšanās PTO, piemēram, vismazāk attīstīto valstu uzņemšana PTO, kas, mūsuprāt, ir jāuzlabo. Svarīgs jautājums ir arī reģionālo brīvās tirdzniecības nolīgumu skaita pieaugums, un šajā gadījumā mums ir jānodrošina tas, lai šie nolīgumi faktiski papildinātu daudzpusējo tirdzniecības sistēmu. Un visbeidzot — ir jārisina arī jautājums par tirdzniecības politikas ieguldījumu cīņā pret klimata pārmaiņām. Par daudziem no šiem jautājumiem PTO dalībvalstis vienojās, apgalvojot, ka organizācija var strādāt un tas tai arī būtu jādara. Tāpēc es ceru, ka šie jautājumi tiks atrisināti.

Attiecībā uz jūsu pēdējo jautājumu — mēs, protams, Parlamentu pilnīgi informēsim par notikumu gaitu šajā jomā, jo īpaši attiecībā uz Dohas sarunu kārtu. Patiesībā Lisabonas līgums ļauj vēl ciešāk sadarboties ar Parlamentu, un turpmākos gadus tā būs Komisijas tirdzniecības politikas galvenā prioritāte.

  Georgios Papastamkos, PPE grupas vārdā. – (EL) Priekšsēdētāja kungs, mēs atbalstām daudzpusējo tirdzniecības sistēmu un Pasaules Tirdzniecības organizāciju, kuras uzdevums ir nodrošināt uz noteikumiem pamatotu tirdzniecības sistēmu un sistēmu, kas garantē labāku globalizācijas pārvaldību, kā arī no globalizācijas gūtā labuma taisnīgāku sadali.

Pašreizējā ekonomikas krīzē tieši PTO acquis lielā mērā nodrošināja to, lai PTO dalībvalstis neizmantotu tirdzniecību ierobežojošos pasākumus, vienlaikus nodrošinot pietiekamu rīcības brīvību, lai panāktu ekonomikas atveseļošanos.

Eiropas Tautas partijas grupa (Kristīgie demokrāti) atbalsta Dohas attīstības programmas integrāciju saskaņā ar integrētu, mērķtiecīgu un saskaņotu sarunu iznākumu. Mēs aicinām Komisiju sarunās saglabāt stingru nostāju, lai patiešām stiprinātu Eiropas preču un pakalpojumu piekļuvi attīstītāko valstu un jauno tirgus ekonomikas valstu tirgū.

Runājot par lauksaimniecību, es aicinu Komisiju — un, M. Boel kundze, es jums ieteiktu to pierakstīt — stingri ievērot Padomes nodoto sarunu pilnvaru, kas paredz to, ka tās sarunu nostājas tēmas robežas ir atkarīgas arī no līdzvērtīgas piekāpšanās no mūsu tirdzniecības partneru puses. Es vēlos uzsvērt to, cik svarīgi ir stingri aizstāvēt savu nostāju attiecībā uz ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm.

Dohas attīstības programmas rezultātiem ir jānodrošina vēl efektīvāka jaunattīstības valstu, jo īpaši vismazāk attīstīto valstu, integrācija pasaules tirdzniecības sistēmā.

Un visbeidzot mēs aicinām veidot ciešāku sadarbību starp Pasaules Tirdzniecības organizāciju un citām starptautiskām organizācijām, lai nodrošinātu savstarpēju atbalstu un vienotību tirdzniecības un ar tirdzniecību nesaistītu aspektu jomā, piemēram, saistībā ar vides ilgtspējību, pārtikas nodrošinājumu, drošību un pienācīgiem darba apstākļiem.

  Harlem Désir, S&D grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, komisāres kundze, dāmas un kungi, Dohas sarunu kārta tika sākta 2001. gadā ar mērķi novērst neatbilstības jeb netaisnības starptautiskajā tirdzniecības sistēmā, kas tika ieviestas pēc Urugvajas sarunu kārtas, kad tika izveidota PTO.

Tika konstatēts, ka Urugvajas sarunu kārtā netika izpildīti visi solījumi attiecībā uz jaunattīstības valstīm un ka dienvidu valstis tirdzniecības noteikumu jomā bija netaisnīgi nevienlīdzīgā situācijā, jo īpaši lauksaimniecības jomā, jo šie tirdzniecības noteikumi ļāva bagātākajām valstīm aizsargāt savu tirgu un atbalstīt ražošanu attiecīgajā valstī un eksportu, vienlaikus līdz bankrotam novedot lauksaimniekus dienvidu valstīs. Šādu situāciju simbolizē kokvilna.

Tāpēc, sākot „attīstības sarunu kārtu”, PTO dalībvalstis izvirzīja mērķi labot daudzpusējos tirdzniecības noteikumus, lai tirdzniecība patiešām veicinātu ekonomisko un sociālo attīstību visās valstīs un visos kontinentos.

Tāpēc mums visu laiku ir jāpatur prātā tas, ka šī sarunu kārta nav tāda kā citas un ka, lai gan kā jau jebkurās sarunās, arī šajās katrs gaida to, ka tiks panākts progress sev aktuālajā jautājumā, kas industrializētām valstīm ir rūpniecības produkti un pakalpojumi, jau sākumā tika nolemts, ka šīs sarunu kārtas galvenais mērķis ir panākt līdzsvaru, uzlabojot situāciju jaunattīstības valstīs.

Šodien, pēc septītās ministru konferences, tāpat kā pirms tās, sarunas lielā mērā ir apstādinājusi Capitol Hill nogāze Vašingtonā, gluži tāpat kā pirms tam mēs piedzīvojām neveiksmīgas sarunas Kankūnā, kas lielā mērā notika Eiropas Savienības prasību dēļ.

Sarunās industrializētās valstis izvirzīja pārāk augstas prasības, un tādēļ tika apdraudēts sarunu kārtas galarezultāts un tika apšaubīta PTO uzticamība. Visi galveno uzmanību pievērš tikai saviem mērķim, nevis kopīgajam mērķim izveidot daudzpusēju tirdzniecības sistēmu, kam pamatā būtu godīgāki noteikumi, lai veicinātu godīgāku tirdzniecību, un kas veicinātu ilgtspējīgu attīstību un palīdzētu izskaust nabadzību.

Viens no šā strupceļa rezultātiem ir daudzpusējo tirdzniecības nolīgumu skaita pieaugums; turklāt bieži vien šie nolīgumi ir vēl nelabvēlīgāki tām valstīm, kuras atrodas Dienvidu puslodē. Tas ir solis atpakaļ.

Tāpēc Eiropas Savienībai ir jāieņem skaidra nostāja. Galvenais ir panākt to, lai šī sarunu kārta tiktu noslēgta kā attīstības sarunu kārta, un necensties vienam otru pārspēt attiecībā uz rūpniecības produktiem un pakalpojumiem. Šīs sarunas nedrīkst uztvert kā kaut ko pašsaprotamu, mēs nedrīkstam aizspriedumaini aizstāvēt tikai savas intereses.

Tā mēs nonākam strupceļā, novirzoties no galvenā uzdevuma — izveidot starptautiskās tirdzniecības sistēmas regulēšanai jaunu mehānismu, kas veidos jaunu globālo pārvaldību, kuru visi gaida, jo īpaši kopš G20, lai risinātu pašlaik aktuālās problēmas, proti, lai nodrošinātu godīgu attīstību visos kontinentos, izskaustu nabadzību, nodrošinātu pārtiku, sociālo tiesību ievērošanu un pienācīgus darba apstākļus, kā arī cīnītos pret klimata pārmaiņām.

Šajās sarunās Eiropas Savienībai ir jāparāda, ko tā dara, lai tirdzniecības noteikumi palīdzētu uzlabot situāciju nākotnē. Tieši tādēļ ir jāizskata visi šie jautājumi:

– lauksaimniecība: īstenot saistības, kas noteiktas kopš 2008. gada jūlija, noslēgt sarunas par procedūrām, jo īpaši garantējot speciālu un diferenciālu apstrādi un speciālu produktu un drošības mehānismu ievērošanu, kā arī nodrošinot lauksaimniecības atbalstu saskaņā ar ilgtspējīgas lauksaimniecības un pārtikas nodrošinājuma standartiem;

– NAMA produkti: aicināt jaunattīstības valstis samazināt tarifus — esmu jau gandrīz visu pateicis —, lai tie atbilstu šo valstu attīstības līmenim;

un

– pakalpojumi: aizsargāt ikvienas valsts tiesības arī turpmāk regulēt savus sabiedriskos pakalpojumus.

  Michael Theurer, ALDE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, komisāres kundze, dāmas un kungi, pirms divām nedēļām Ženēvā notika Pasaules Tirdzniecības organizācijas septītā ministru konference. Man kā Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupas delegācijas pārstāvim bija iespēja piedalīties šajā konferencē un kā līdzautoram līdzdarboties šā kopīgā rezolūcijas priekšlikuma izstrādē.

No šīs pieredzes var un vajadzētu mācīties četras lietas. Ekonomikas un finanšu krīze arī ietekmēja starptautiskās tirdzniecības līmeņa strauju samazinājumu. Tāpēc ir ļoti svarīgi ātri noslēgt Dohas sarunu kārtu, lai no jauna stimulētu pasaules ekonomiku.

Noslēdzot Dohas sarunu kārtu, būtu iespējams atjaunot godīgu un brīvu tirdzniecību pasaulē, un tas ir jāizdara. Eiropas Savienība ir daudz darījusi, lai atbalstītu savus partnerus, jo īpaši jaunattīstības valstis. Piemēram, mēs apsolījām pilnīgi atcelt eksporta subsīdijas lauksaimniecības produktiem.

Tagad šīs sarunas ir jānoslēdz, un, lai to izdarītu, mums ir skaidri jāapliecina politiskā griba. Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupa ir apņēmusies noslēgt Dohas sarunu kārtu. Tagad! Tāpēc ir ļoti svarīgi sadarboties, lai noslēgtu šo sarunu kārtu. Eiropas Savienība šajā procesā var uzņemties vadību, un tas tai arī būtu jādara. Mums arī būtu jāuzņemas līdzvērtīgi pienākumi, piemēram, sasaukt kopā Amerikas Savienotās Valstis, jaunās tirgus ekonomikas valstis un jaunattīstības valstis, kā to paredz mūsu kopīgā rezolūcija.

Tagad mums ir jāvairo sabiedrības informētība un jāpanāk lielāks iedzīvotāju atbalsts. Būtu jāuzsver pasaules tirdzniecības priekšrocības, jo godīga un brīva tirdzniecība pasaulē ir izdevīga mums visiem.

Runājot par Dohas sarunu kārtu, es neredzu citu alternatīvu. Alternatīva būtu konkurence par tādu divpusēju nolīgumu noslēgšanu, kas apdraudētu vājāku valstu piekļuvi un ar cilvēktiesībām un vidi saistītu mērķu iekļaušanu. To nedrīkst pieļaut. Tāpēc Dohas sarunu kārta ir jānoslēdz tagad.

  Martin Häusling, Verts/ALE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, Dohas sarunu kārta risinās jau astoņus gadus, turklāt lielākā daļa jaunattīstības valstu šo Dohas sarunu kārtu nemaz neatbalstīja. Sākumā Amerikas Savienotās Valstis un Eiropa gribēja panākt jaunattīstības valstu piekrišanu, lietojot jēdzienu „attīstība”. Taču šīs sarunas jau divreiz cieta neveiksmi. Tikai divas lielas eksportētājvalstis — Brazīlija un Argentīna — un varbūt arī Indija patiesi vēlas gūt rezultātus šajā jomā. Arī Eiropas Savienība faktiski ir spērusi soli atpakaļ, ko apliecina Eiropas Savienības kārtējās prasības dažos pēdējos gados, kā arī tās, kas attiecas uz dažiem turpmākajiem gadiem.

Taču mums ir objektīvi jāizvērtē pēdējo gadu rezultāti, izņemot divdesmit gadu liberalizācijas politiku. Šī liberalizācijas politika zināmā mērā izraisīja pašreizējo ekonomikas un finanšu krīzi. Mēs nedrīkstam izlikties, ka drīkstam turpināt iet pa iemīto taku. Es nemaz negribu runāt par to, kā tas ietekmēs pasaules klimatu, ja mēs arī turpmāk rīkosimies kā līdz šim un ja netiks izstrādāti atbilstoši noteikumi.

Konferencē, kas notika Ženēvā, krīzes apstākļu iespaidā visi apgalvoja, ka mums ir jāturpina iesāktais un ka mēs varam pagaidīt līdz krīzes beigām un tad domāt tālāk. Vairākkārt tika uzsvērts, ka Dohas sarunu kārta veicinās ekonomikas atveseļošanos. Taču skaitļi liecina par pretējo, turklāt īstenošanas laiks un posms būs daudz par ilgu. Atkārtoti arī izskanēja apgalvojums, ka tā palīdzēs atveseļoties arī jaunattīstības valstīm. Taču, izvērtējot šo lietu objektīvi, jāatzīst, ka lielākajai daļai jaunatīstības valstu tas nepalīdzēs atjaunot ekonomiku, bet drīzāk tieši kaitēs. Turpretī lielākajai daļai jaunattīstību valstu neto ietekme būs negatīva. Tāpēc mēs nevaram daudzām jaunattīstības valstīm ieteikt krīzes apstākļos ar mums sadarboties.

Lai gan neviena no Pasaules Tirdzniecības organizācijas dalībvalstīm vai neviena no Eiropas Parlamenta lielākajām politiskajām grupām neuzdrošinās to pateikt, Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupa to pateiks — mēs aicinām beidzot noslēgt Dohas sarunu kārtu, kas jau vairākus gadus ir strupceļā un kas pašreizējos apstākļos ir pilnīgi nevietā. Mūsuprāt, PTO ir vajadzīga reforma, un pašreiz tā nespēj palīdzēt izkļūt no pasaules mēroga krīzes. Turpmāk ir jānodrošina godīga, nevis tikai principā brīva tirdzniecība.

Izvērtējot lauksaimniecības nozares pēdējo divdesmit gadu darbības rezultātus, nav skaidrs, kāds īsti ir labums no šīs pastāvīgās liberalizācijas. Tā ir radījusi lielu spiedienu attiecībā uz rūpnieciski attīstīto valstu racionalizāciju. Procesi ir padarīti rūpnieciski, un būtībā jaunattīstības valstis no tā neko neieguva; tikai tika destabilizēts tirgus. Tā vietā, lai atbilstošu vērību pievērstu pārtikas nodrošinājuma principam, mēs galveno uzmanību pievērsām pilnīgi brīvas tirdzniecības principam. Tāpēc Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupa aicina izsmeltajā Dodas sarunu kārtā politisko kapitālu vairs neieguldīt. Mēs ierosinām sākt jaunu procedūru.

  Jan Zahradil, ECR grupas vārdā. – (CS) Priekšsēdētāja kungs, komisāres kundze, šobrīd tiešām valda ekonomiskā lejupslīde un krīze, un tas ir nepatīkami, taču šādas krīzes nāk un iet, tās ir tirgus ekonomikas ciklisks elements, un tās nedrīkst izmantot kā attaisnojumu pārmērīgu, ekonomiku ierobežojošu noteikumu ieviešanai, jo šie noteikumi paliks spēkā arī pēc tam, kad krīze beigsies, un tas attiecas arī uz starptautisko tirdzniecību. Tāpēc Eiropas Savienība nedrīkst padoties protekcionisma vilinājumam, veidojot komercattiecības, jo tā mēs kaitētu ne tikai sev, bet jo īpaši tām valstīm, kurām mēs vēlamies palīdzēt, jeb, citiem vārdiem sakot, galvenokārt vismazāk attīstītajām valstīm; un mums ir jāveicina tieši šo valstu pilnīga integrācija pasaules tirdzniecības sistēmā.

Eiropas Konservatīvo un reformistu grupas vārdā es vēlos izteikt atzinību par Eiropas Tautas partijas grupas un Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupas darbu; mēs kopā ar šīm grupām sagatavojām kopīgo rezolūcijas priekšlikumu par Dohas attīstības programmu pēc Pasaules Tirdzniecības centra septītās konferences. Progress starptautiskās tirdzniecības jomā nāks par labu šai attīstības programmai, un, ja Amerikas Savienotajām Valstīm tas radīs kādas problēmas, Eiropas Savienībai būs jāuzņemas vadība, lai veiksmīgi noslēgtu Dohas sarunu kārtu un nodrošinātu šo vismazāk attīstīto valstu pilnīgu iesaistīšanos pasaules tirdzniecībā.

Eiropas integrācijas pamatā ir brīvā tirdzniecība. Sākumā Eiropas Savienība jeb Eiropas Kopiena bija tirdzniecības zona, un es ceru, ka Eiropas Komisijas pašreizējam sasaukumam un turpmākiem sasaukumiem būs skaidra Eiropas integrācijas būtība un tā pie tās atgriezīsies. Mums arī turpmāk būtu jānodrošina šo vismazāk attīstīto valstu pilnīga iesaistīšanās pasaules tirdzniecībā un jāparaksta jauni divpusēji un brīvas reģionālās tirdzniecības nolīgumi papildus daudzpusējam pamatnolīgumam.

  Helmut Scholz, GUE/NGL grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, komisāres kundze, jautājums, ko šajās debatēs ierosināja komitejas priekšsēdētājs, atspoguļo pašreizējo situāciju pasaulē. Pasaules ekonomikā valda haoss. Divi miljardi cilvēku dzīvo pilnīgā nabadzībā, klimata pārmaiņu rezultātā savas mājas ir pametuši vairāk nekā 40 miljoni cilvēku, un globālās finanšu tirdzniecības izplatība izraisīja pēdējos 80 gados vissmagāko ekonomikas krīzi.

J. Zahradil kungs, mums priekšā ir vēsturisks uzdevums — ieviest pilnīgi jaunu pasaules ekonomikas regulu, kuras galvenie mērķi būtu ilgtspēja, vides aizsardzība, sociālais taisnīgums un pārtikas nodrošinājums. Vērtējot Ženēvas konferences rezultātus, es varu teikt tikai to, ka Pasaules Tirdzniecības organizācijai šo mērķi sasniegt neizdevās. Lai gan tika izteikti dažādi apgalvojumi, netika izmantota iespēja, ko piedāvā šāda valstu tikšanās.

Ir skaidrs, ka Dohas sarunu kārtas dalībnieki joprojām darbojas pilnīgi novecojušu un, godīgi sakot, neveiksmīgu sarunu pilnvaru ietvaros. Eiropas Apvienotā kreiso un Ziemeļvalstu Zaļo kreiso spēku konfederālā grupa uzskata, ka šī situācija ir steidzami jāmaina, jo neveiksmīgās sarunas Ženēvā un Romā, kā arī sarežģītās sarunas, kas pašreiz tiek risinātas Kopenhāgenā, ir tieši saistītas.

Tāpēc es aicinu Komisiju tieši sadarboties ar Eiropas Parlamentu, lai formulētu jaunas sarunu pilnvaras attiecībā uz PTO turpmāku attīstību un pārveidi. Ir jāņem vērā arī pasaules tirdzniecības arhitektūras nozīme pasaules krīžu izraisīšanā, un, iespējams, arī to apkarošanā, vienlaikus ņemot vērā nepieciešamību pārskatīt komercattiecības.

  Bastiaan Belder, EFD grupas vārdā. – (NL) Priekšsēdētāja kungs, strupceļā nonākusī Dohas sarunu kārta neizbēgami bija melnais punkts PTO augstākā līmeņa sanāksmē, kas notika mēneša sākumā. Ekonomikas krīzes apstākļos, kad 2010. gada prognoze nebūt nav cerīgāka, no politiskā viedokļa ir ārkārtīgi svarīgi veiksmīgi noslēgt Dohas sarunu kārtu. Aprēķini par būtiskiem ienākumiem tirdzniecības apgrozījuma jomā un labklājības līmeņa celšanās ļauj man cerēt, ka izdosies īstenot Ženēvā izvirzītos mērķus, kas paredz 2010. gadā noslēgt Dohas sarunu kārtu.

Es pēc tautības esmu dānis, un mani ļoti interesē komisāres kundzes viedoklis par diviem priekšlikumiem, ko PTO augstākā līmeņa sanāksmes laikā iesniedza Nīderlandes valdība. Kā jūs vērtējat „zaļo vēstnešu” grupu veidošanos PTO, kuras veido tās valstis, kas vēlas ilgtspējīgiem produktiem atcelt muitas nodevas, lai veicinātu šo produktu noietu? Un, komisāres kundze, vai jūs piekrītas Nīderlandes pārstāvjiem, kuri apgalvo, ka PTO sarunu sistēma atpaliek no globalizācijas? Vai jums ir padomā kāds risinājums?

  Marine Le Pen (NI). – (FR) Priekšsēdētāja kungs, lai gan pēdējos 30 gadus tirdzniecības liberalizācija ir bijusi acīmredzami neveiksmīga un izraisījusi vairumtirdzniecības deindustrializāciju rūpnieciski attīstītās valstīs un nabadzību mazāk attīstītās valstīs, lai gan ir finanšu un banku krīze un šobrīd arī dalībvalstu parādu krīze, kuru, kā apgalvo visi neatkarīgie ekonomisti, izraisīja finanšu un komerciālā globalizācija, PTO ģenerāldirektors P. Lamy joprojām vēlas paātrināt starptautiskās tirdzniecības liberalizācijas procedūru.

Visi mūsu rīcībā esošie statistikas dati liecina, ka globalizācija izraisīja darbinieku masveida atlaišanu un algu samazināšanu, un tas beigsies tikai tad, kad algas Eiropā būs pielīdzināmas algām Ķīnā vai Indijā.

Vai šādu ekonomikas attīstības modeli Eiropai vajadzētu piedāvāt Eiropas iedzīvotājiem?

Ir vēl viens modelis: Eiropas valstu ekonomikas likumīga aizsardzība pret negodīgu konkurenci no valstīm, kas maksā mazas algas. Šis protekcionisms paredz izveidot jaunu starptautisko monetāro sistēmu, kas nodrošinātu godīgu tirdzniecību. Nebūtu loģiski un tādējādi arī nepieņemami nodalīt tirdzniecības sarunas no sarunām par naudu.

P. Lamy kungs un visi tie, kuri atbalsta nekontrolētu brīvo tirdzniecību un kuri aizstāv nevis visu kopīgās intereses, bet gan to finanšu un komerciestāžu intereses, kas viņiem maksā. Ja Eiropas iestādes arī turpmāk rīkosies tā kā līdz šim, tiesiskuma krīze, kas šobrīd ietekmē PTO un SVF, tās ietekmēs arī turpmāk.

Ja jūsu mērķis ir iznīcināt Eiropas rūpniecības nozari un lauksaimniecību un pārvērst šo kontinentu par vāji attīstītu ekonomikas zonu, tad dariet to, ko saka P. Lamy kungs.

Savukārt, ja vēlaties pasargāt Eiropu, tad P. Lamy kungs ir jāpārceļ citā amatā, kā uzstāj Francijas Nobela prēmijas laureāts ekonomikā Maurice Allais. Šī ir vienīgā pārcelšana, ko Eiropa varētu atbalstīt.

  Béla Glattfelder (PPE). – (HU) Eiropas Savienības tirdzniecības deficīts pēdējos piecos gados ir palielinājies trīs ar pusi reizes. Tik liels tirdzniecības deficīta pieaugums nav noturīgs. Pusi no šā tirdzniecības deficīta pieauguma izraisīja ES tirdzniecība ar Ķīnu. Pasaules ekonomikas krīzes rezultātā šis deficīts strauji pieauga, taču otra puse un faktiski viss tirdzniecības deficīts, kas reģistrēts 2009. gada pirmajā pusgadā, atbilst mūsu pašreizējam tirdzniecības deficītam ar Ķīnu.

Nesen es lasīju kāda amerikāņu autora grāmatu, kurā aprakstīts šāds iespējamais scenārijs. Eiropas ūdeņos nozvejotās zivis tiek sasaldētas un nosūtītas uz Ķīnu, kur tās atkausē, no tām pagatavo filejas; tad tās atkal sasaldē un nosūta atpakaļ uz Eiropu. Tas tiek darīts tādēļ, ka algas Ķīnā ir daudzreiz zemākas un no enerģijas taupības viedokļa atmaksājas šīs zivis sasaldēt, nosūtīt, sasaldēt un pēc tam nosūtīt atpakaļ uz Eiropu. Katrs darbinieku atlaišanas gadījums Eiropā izraisīja CO2 emisiju pieaugumu par daudziem simtiem kilogramu.

Pašreizējā tirdzniecības sistēma veicina CO2 emisiju pieaugumu. Bezdarba līmeņa pieaugums Eiropā nozīmē CO2 emisiju pieaugumu. Kopš Kioto protokola parakstīšanas Ķīnas CO2 emisiju apjoms ir trīskāršojies, jo par to netiek noteiktas nekādas sankcijas. Jaunie PTO noteikumi būs pieņemami tikai tādā gadījumā, ja tajos tiks integrēti arī klimata aizsardzības aspekti. Ja mēs vēlamies panākt to, lai šie noteikumi ierobežotu CO2 emisiju pieaugumu, nevis to veicinātu, ir jāievieš sankcijas.

  Kader Arif (S&D). – (FR) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, Dohas sarunu kārtas mērķis bija skaidrs. Tas bija veicināt attīstību, ļaujot jaunattīstības valstīm labot pašreizējās liberālās politikas neatbilstības, ņemot vērā bēdīgi slaveno Vašingtonas konsensu.

Nav nekāds pārsteigums, lai gan man tas ir žēl, ka krīzes laikā arvien mazāk cilvēku atbalsta godīgu tirdzniecību. Ņemot vērā Amerikas Savienoto Valstu nostāju, kas nemainīsies līdz veselības reformas beigām, un pieaugošo pretestību no arodbiedrību un galveno rūpniecības nozares lobiju grupu puses, Eiropa nespēj mainīt robežas, tāpēc visticamāk tuvākajā laikā vienošanās netiks panākta.

Tāpēc lielākā daļa Parlamenta deputātu šo situāciju izmanto, lai atgrieztos pie savas agresīvas tirdzniecības ideoloģijas, kuras pamatā ir tikai vēlme iegūt lielāku piekļuvi tirgum. Tajā vainojama krīze. Šāda rīcība, kuras galvenais mērķis ir atvērt tirgu un likvidēt visus tirdzniecības šķēršļus, no labējo puses arī pilnīgi izslēdz to, ka mūsu interesēs ir iegūt spēcīgus tirdzniecības partnerus, kas būtu pilnīgi integrēti pasaules tirdzniecības sistēmā. Īstenībā šāda vienošanās nenāktu par labu nevienai jaunattīstības valstij.

Sadarbībā ar mūsu grupas referentu šīs rezolūcijas ietvaros H. Désir mēs iesniedzām vairākus grozījumus kopīgā kompromisa dokumentā, ko sagatavoja labējās Eiropas politiskās partijas. Protams, es gribētu, lai tiktu pieņemta manas grupas rezolūcija, taču tas nenotiks.

Tāpēc mēs iesakām grozīt vairākus punktus. Pirmkārt, ir ļoti svarīgi, lai sabiedriskie pakalpojumi netiktu iekļauti sarunās, jo tie ir saistīti ar iedzīvotāju pamatvajadzībām un tos nevar atstāt tirgu pārziņā.

Otrkārt, īpaša uzmanība būtu jāpievērš produktiem, kas jaunattīstības valstīs uzskatāmi par jutīgiem, jo īpaši lauksaimniecības jomā. Finanšu un ekonomikas krīze ļāva cilvēkiem aizmirst pārtikas krīzi, taču mums jāatceras, ka mūsu prioritātei un galvenajam Tūkstošgades attīstības mērķim ir jābūt pārtikas apgādes suverenitātei.

Visbeidzot, mūsuprāt, jaunattīstības valstīs būtu jāsaglabā valstu intervences joma, ne tikai atceļot jebkādu valsts līgumu liberalizāciju, bet arī aizsargājot jauno rūpniecības nozari.

Šie ir tikai daži punkti, un tie ir pats minimums, kas vajadzīgs, lai Dohas sarunu kārta patiesi veicinātu attīstību. Ja tie netiks ņemti vērā dokumenta galīgajā variantā, es aicināšu savu grupu balsot pret to

(Aplausi)

  Niccolò Rinaldi (ALDE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, komisāres kundze, dāmas un kungi, es vēlos norādīt, ka pirms dažiem mēnešiem neoficiālā sarunā, kas notika ārpus manis pārstāvētas Pasaules Tirdzniecības organizācijas koordinācijas komitejas sanāksmes, kāds kolēģis no Namībijas pauda vilšanos par to, ka atsevišķu Eiropas lauksaimniecības un citu produktu cenas Namībijā ir zemākas nekā vietējiem produktiem. Šis ir viens no daudziem tirgus izkropļojumiem, kas jāatrisina ar Dohas sarunu kārtas palīdzību.

Pirmkārt, šajā jomā Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupa iesniedza grozījumus, kur aicina tuvākajā laikā pilnīgi atcelt visu veidu eksporta subsīdijas, turklāt, kā Komisijai tas ir labi zināms, runa ir ne tikai par Eiropu, bet arī par Amerikas Savienotajām Valstīm.

Otrkārt, runājot par pakalpojumiem, ir svarīgas vairākas lietas, bet es vēlos norādīt, ka ir skaidri jāizšķir pakalpojumi un sabiedriskie pakalpojumi. Mums ir jācīnās un Dohas sarunu kārtas kontekstā jāuzņemas saistības, lai nodrošinātu pakalpojumu liberalizāciju, kas bieži vien prasa sadarboties ar īstām valstu oligarhijām, kuras ierobežo vietējās ekonomikas attīstību. Šīs valstu oligarhijas eksistē komunikāciju, banku un apdrošināšanas nozarē, kā arī citās nozarēs. Mums patiesi ir jāmēģina izšķirt visu to, kas attiecas uz sabiedriskiem pakalpojumiem, par kuriem, protams, jāatbild katrai valstij.

Treškārt, ir vēl kāds aspekts, kas vēl nav minēts: šobrīd ir spēkā Lisabonas līgums, un tāpēc es saskaņā ar mūsu kompromisa rezolūciju aicinu Komisiju pārskatīt iestāžu nolīgumu.

Mums ir jāpanāk pavisam jauns modus vivendi Parlamenta un Komisijas attiecībās, lai Parlaments piedalītos visās sarunās un dažādās sarunu kārtās, lai Parlaments sarunu laikā varētu pieņemt priekšlikumus un lai tas pilnīgi iesaistītos un uzņemtos atbildību, kā tas ir cita, bet līdzīga veida sarunās ar ES nākamajām dalībvalstīm.

  Jacky Hénin (GUE/NGL). – (FR) Priekšsēdētāja kungs, 5. decembrī ekonomists un Nobela prēmijas laureāts Maurice Allais teica, ka krīzi patiesībā izraisīja Pasaules Tirdzniecības organizācija un ka steidzami ir vajadzīga reforma, un viņš izpētīja, ka pašreizējo masveida bezdarbu izraisīja vairumtirdzniecības liberalizācija, kas ir izdevīga tikai bagātākajām valstīm.

Ignorējot iedzīvotāju ciešanas un tikai tāpēc, lai izpatiktu starptautiskiem, lieliem, finanšu, kapitālistiskiem un daudznacionāliem uzņēmumiem, PTO, G20 un Komisija uzstāj, lai Dohas sarunu kārta par katru cenu tiktu noslēgta, un izsludina bezjēdzīgu karu pret protekcionismu. Lai to panāktu, šīs iestādes vilto ekonomikas vēstures datus, saistot 1929. gada krīzi un Otro pasaules karu ar protekcionismu. Apgalvojot, ka tas tiek darīts nabadzīgāko valstu interesēs, tiek piešķirta jauna nozīme vārdu savienojumam „kaunpilns cinisms”.

Kā norādīja Maurice Allais un saprātīgi ekonomisti, pilnīga tirgus liberalizācija izraisītu konkurenci, kas sanaidotu visas puses un veicinātu pārcelšanu, palielinot algas ierobežojumus, masveida bezdarbu un tādējādi arī padziļinātu ekonomikas krīzi. Ja mēs nerīkosimies, galu galā brīvā tirdzniecība pasaulē mūsu civilizāciju iznīcinās daudz ātrāk nekā globālā sasilšana.

Ir svarīgi, lai mēs nekavējoties sāktu īstenot mērenu, saprātīgu, sociāli pamatotu un taisnīgu protekcionismu, kas atspoguļotu dažādu tautu un kontinentu savstarpēji izdevīgu sadarbību.

  Hans-Peter Martin (NI). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, mums ir vajadzīga demokrātijas revolūcija. Es ļoti skaidri atceros, ka šodienas debates šajā Parlamentā aizsākās pirms desmit gadiem. Komisāres kundze, lūdzu, ņemiet vērā H. Désir, kā arī Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupas un dažu kreisās puses deputātu teikto.

Vai jūs neredzat, ka ar tādu pieeju, ar kādu Eiropas Savienība sāka šīs sarunas, mēs nevaram kā godīgi aģenti novērst neatbilstību saistībā ar pašreizējiem notikumiem Kopenhāgenā un ka patiesībā mums ir vajadzīga jauna pieeja. Lielā mērā jaunattīstības valstis pašreiz vairs nevar uzskatīt par jaunattīstības valstīm. Tās ir jaunās tirgus ekonomikas valstis, rūpnieciski attīstītas valstis, un tās to ļoti labi apzinās. Ja Eiropa neuzdrīkstēsies sākt visu no gala, ieviešot godīgas prasības, rezultāts būs tieši tāds, kādu mēs nevēlamies, proti, tiks ieviests protekcionisms un atkārtosies 1933. gada un turpmāko gadu notikumi Eiropā.

  George Sabin Cutaş (S&D). – (RO) Priekšsēdētāja kungs, komisāres kundze, dāmas un kungi, es nevēlos strīdēties ar saviem kolēģiem, kuri uzstājās pirms manis, taču, manuprāt, saistībā ar pašreizējām peripetijām, kas ietekmē ekonomikas vidi, un to, ka ir vajadzīga daudzpusēja iestāde, kas pārraudzītu komercdarbības īstenošanas veidus, Pasaules Tirdzniecības organizācijas nozīme ir palielinājusies.

Dohas attīstības programmas ietvaros Pasaules Tirdzniecības organizācija turpinās uzlabot situāciju tirdzniecības un ieguldījumu jomā pasaulē, piemērojot skaidrākus noteikumus. Ņemot vērā Dohas attīstības programmas svarīgo nozīmi ekonomikas attīstības un bezdarba un nabadzības mazināšanas jomā, manuprāt, šī programma ir jānoslēdz 2010. gadā un attīstības kritērijiem arī turpmāk jābūt šīs programmas galvenajam pīlāram. Pēc tam šī programma var kļūt par stingru pamatu, saskaņojot daudzu ekonomikas dalībnieku darbības, lai palīdzētu izkļūt no lejupslīdes un pārstrukturētu ekonomiku.

Nobeigumā es ieteiktu Eiropas Komisijai sniegt Eiropas Parlamentam regulāru pārskatu par progresu Dohas attīstības programmas sarunu jomā.

  Paul Rübig (PPE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, komisāres kundze, es vēlos izteikt īpašu atzinību komisāres kundzei par ļoti skaidru Eiropas Savienības ideju atspoguļojumu Ženēvas konferencē, jo, mūsuprāt, Dohas sarunu kārta paredz izveidot jaunu struktūru attiecībā uz pasaules ekonomiku, kas šobrīd ir nonākusi krīzes situācijā.

Es nesaku, ka 153 dalībvalstīm ir viegli vienoties par vienotu risinājumu, taču, protams, jo īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem, kas ir Eiropas ekonomikas pamats, tirdzniecības atvieglojumi ir viens no svarīgākajiem aspektiem, kas mums ir jāņem vērā, lai panāktu arī pasaules ekonomikas turpmāku pieaugumu par 2–3 %, lai varētu nodrošināt nodarbinātību Eiropā un arī daudzās citās pasaules valstīs.

Tāpēc ir svarīgi arī aizsargāt mūsu produktus, jo īpaši lauksaimniecības produktus, norādot produktu izcelsmi, lai pievienoto vērtību varētu pareizi izmantot arī vietējā mērogā.

  Marc Tarabella (S&D). – (FR) Priekšsēdētāja kungs, iesākumā es vēlos minēt kādu satraucošu faktu un piedāvāt iespējamo risinājumu.

Esmu uzzinājis satraucošu faktu, ka PTO diemžēl nespēj attaisnot savas pastāvēšanas mērķi, proti, mazināt nabadzību nabadzīgākajās valstīs, un tas šajā Parlamentā tika minēts jau vairākas reizes. Pašlaik miljards cilvēku nesaņem pietiekamu uzturu un paradoksāli ir tas, ka 700 miljonu no šiem cilvēkiem ir lauksaimnieki.

No lauksaimniecības viedokļa risinājums būtu tāds, ka mums, bez šaubām, ir jāpārtrauc monokultūru audzēšana eksporta nolūkos, jo īpaši Āfrikā, un attiecīgajās valstīs pirmajā vietā jāliek pašnodrošinājuma lauksaimniecība, nevis starptautiskā tirdzniecība.

Mums ir jāizvēlas — turpināt iesākto un vēl vairāk pazudināt Āfrikas kontinentu vai krasi mainīt pašreizējo kārtību un uzlabot pašreizējo situāciju, jo īpaši Āfrikā, un es atkārtoju, ka to ir iespējams panākt ar pašnodrošinājuma lauksaimniecības palīdzību, kam jābūt svarīgākai par starptautisko tirdzniecību.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL). – (PT) Ir pienācis laiks mainīt starptautiskās tirdzniecības prioritātes un noliegt brīvo tirdzniecību, pamatojoties uz tās negatīvo ietekmi uz pašreizējo finanšu, ekonomikas, pārtikas un sociālo krīzi, kas izraisa arvien pieaugošu bezdarbu un nabadzību. Brīvā tirdzniecība veicina tikai bagātāko valstu un galveno ekonomisko un finanšu grupu intereses.

Ir būtiski jāmaina sarunas par prioritāšu noteikšanu attīstības un sociālā stāvokļa uzlabošanas, tiesisku darbavietu izveides un cīņas pret badu un nabadzību jomā. Tas nozīmē aizliegt nodokļu oāzes, ieguldīt līdzekļus pārtikas suverenitātei un nodrošinājumam, atbalstīt kvalitatīvus sabiedriskos pakalpojumus un ievērot valdību tiesības saglabāt savus ekonomiskos un sabiedriskos pakalpojumus, jo īpaši veselības aprūpes, izglītības, ūdens, kultūras, komunikāciju un enerģijas jomā.

  Mariann Fischer Boel, Komisijas locekle. – Priekšsēdētāja kungs, es vēlos atsaukties uz to, ko pieminēja viens no godājamiem deputātiem, proti, ka Eiropas Savienībai šajās sarunās ir jābūt godīgajam aģentam. Es neiebilstu, taču, manuprāt, šajā sarunu kārtā Eiropas Savienībai nevajadzētu būt vienīgajam baņķierim.

Daudzi atzīst, ka Eiropas Savienība paveica lielu darbu, neļaujot mūsu vilcienam noskriet no sliedēm. Tas ir tāpēc, ka iepriekšējās sarunu kārtās mēs bijām ļoti viegli ievainojami mūsu lauksaimniecības sektora dēļ, taču šajā sarunu kārtā situācija ir atšķirīga. Mēs iesniedzām nopietnu priekšlikumu, un tādēļ mēs tagad esam ļoti izdevīgā situācijā.

Taču es arī vēlos teikt, ka Eiropas Savienība neieviesīs papildu koncesijas lauksaimniecības jomā; un to es saku ne tikai šeit, bet arī citur, ieskaitot sarunas Ženēvā. Mēs esam izdarījuši visu, kas bija mūsu spēkos un patiesībā tas tika atzinīgi novērtēts.

Dohas sarunu kārtas mērķis viennozīmīgi bija attīstība. Manuprāt, sarunu dokuments, kuru mēs šodien pārrunājam, apliecina to, ka, ja mēs noslēgsim šo sarunu kārtu, tas nudien būtu ieguvums attīstības jomā. Piemēram, noteikumi tirgus atvēršanās jomā jaunattīstības valstīm un rūpnieciski attīstītām valstīm atšķirtos, savukārt visnabadzīgākajām valstīm — vismazāk attīstītajām valstīm — savi tirgi nemaz nebūs jāatver. Eiropas Savienība atbalsta elastīgu pieeju.

Pašreiz Eiropas Savienība ir vienīgais rūpnieciski attīstīto valstu bloks, kas savu tirgu ir pilnīgi atvēris vismazāk attīstītajām valstīm, nodrošinot beznodokļu un bezkvotu piekļuvi visās jomās. Citas rūpnieciski attīstītās valstis šajā jomā nav paveikušas tik daudz, cik mēs, taču, lai noslēgtu šo sarunu kārtu, šo bloku valstis arī būs spiestas to izdarīt.

Runājot par to, vai vienošanās ir pietiekami laba, manuprāt, panākot vienprātību starp 150 dažādām valstīm ar pilnīgi atšķirīgām pieejām, būtu neprāts domāt, ka tiks panākts vislabākais iespējamais rezultāts. Taču es uzskatu, ka Eiropas Savienības priekšlikumi ir spēcīgi un tie noteikti pozitīvi ietekmēs tirdzniecību visā pasaulē.

Nobeigumā es tikai vēlos vēlreiz atkārtot, ka Komisija pozitīvi un atklāti vērtē Parlamenta jauno, turpmāko pienākumu, nodrošinot sadarbību un pārredzamību sarunās, kas noteikti tiks organizētas par tirdzniecības jautājumu attīstību nākotnē.

  Priekšsēdētājs. – Debates tiek slēgtas.

Rakstiskas deklarācija (Reglamenta 149. pants)

  Filip Kaczmarek (PPE), rakstiski. – (PL) Dāmas un kungi! Tirdzniecība var būt pamatā ilgstošai un godīgai attīstībai. Lai izskaustu nabadzību un badu, ir jāuzlabo situācija tirgū. Tie, kuri tam nepiekrīt, nolemj nabadzīgos nepārtrauktai paļāvībai uz palīdzību, pastāvīgai atkarībai un nebeidzamai nedrošībai par nākotni. Vienīgais veids, kā palīdzēt nabadzīgajām valstīm un to iedzīvotājiem izkļūt no pašreizējiem atkarības valgiem, ir izveidot pareizu tirgus ekonomiku. Globalizācija var būt svētība, nevis lāsts. No Pasaules Tirdzniecības organizācijas Dohas attīstības programmas sarunu kārtas atlikšanas visvairāk ir cietušas tieši jaunattīstības valstis. Situāciju pasliktina fakts, ka tās notika pārtikas, degvielas un ekonomikas krīzes laikā. Mums ir jādara viss iespējamais, lai atjaunotu uzticību tirdzniecības daudzpusējai sistēmai. Ja šī problēma netiks atrisināta, nabadzīgo, izolēto un apdraudēto cilvēku situācija neuzlabosies. Liels paldies!

  Tokia Saïfi (PPE), rakstiski. – (FR) Dohas sarunu kārtas noslēgšana joprojām ir problēma, un septītajā ministru konferencē, kas decembra sākumā notika Ženēvā, netika izveidoti apstākļi starptautiskās tirdzniecības daudzpusējās struktūras stiprināšanai. Ir skaidrs, ka PTO darbs ir ļoti nozīmīgs pasaules ekonomikas atlabšanai. Pasaulei, kāda tā būs pēc krīzes, proti, savstarpējās atkarības pasaulei, būs pašai sevi jāsargā no ekonomiskā nacionālisma un pārmērīga protekcionisma, galveno uzmanību pievēršot godīgas tirdzniecības vides regulēšanai un saglabāšanai. Pašreiz vairāk nekā jebkad mums ir jāatceras, ka mūsu mērķis ir mērķtiecīgi un apdomīgi noslēgt Dohas sarunu kārtu. Eiropas Savienības konstruktīvos priekšlikumus lauksaimniecības komponenta jomā (vairākas koncesijas un pamatīga KLP reforma) var uzskatīt par būtisku ceļā uz vienošanos. Tāpēc tagad šīs koncesijas ir jāsaskaņo ar progresu ar lauksaimniecību nesaistītu preču tirgus pieejamības (NAMA) un pakalpojumu jomā. PTO ir starptautiska organizācija, kas var palīdzēt apkarot nevienlīdzību un stiprināt tirdzniecības veiktspēju jaunattīstības valstīs. Taču tai ir jāspēj mainīties un ņemt vērā tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības savstarpējo iedarbību.