Priekšsēdētāja. - Nākamais jautājums ir Göncz kundzes ziņojums (A7-0050/2009) Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas vārdā par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam, ar ko izveido Eiropas mikrofinansēšanas instrumentu nodarbinātībai un sociālajai integrācijai (mikrofinansēšanas instruments „Progress”) (COM(2009)0333 - C7-0053/2009 - 2009/0096(COD)).

  Pervenche Berès (S&D). – (FR) Priekšsēdētājas kundze, es pamanīju, ka iepriekšējās debatēs jūs norādījāt, ka debates, kuras tūlīt sāksim, būs par programmu „Progress”.

Tomēr šā Parlamenta lēmums, ko ir apstiprinājusi Priekšsēdētāju konference, nosaka, ka mēs balsosim tikai par mikrofinansēšanas instrumentu. Tāpēc es uzskatu, ka šis precizējums ir būtisks. Šīs ir debates par mikrofinansēšanu, nevis par programmu „Progress”.

  Kinga Göncz, referente. – (HU) Liels paldies, priekšsēdētājas kundze, un esmu arī ļoti pateicīga par šo precizējumu, jo tas, ka mēs tagad apspriedīsim mikrofinansēšanas instrumentu, ir ļoti būtiski. Es vēlētos aicināt arī komisāru Špidla piedalīties turpmākajās debatēs. Sākumā es vēlētos norādīt, ka, kļūstot par šīs programmas referenti, es domāju, ka mani gaida ļoti vienkāršs darbs, ņemot vērā plašo atbalstu un vienprātību šajā jautājumā, par ko mēs varējām pārliecināties arī debatēs. Šis atbalsts bija plašs daudzējādā ziņā. No vienas puses, kā krīzes pārvarēšanas instruments šis mehānisms sniegs atbalstu tieši tiem cilvēkiem, kuri atrodas vissmagākajā situācijā, ir zaudējuši darbu un kuriem nav piekļuves kredītam vai palīdzībai finanšu krīzes dēļ.

No otras puses, šis instruments ir tipisks līdzeklis, ar kura palīdzību cilvēkiem netiek dotas zivis, bet gan makšķere. Tas veicina tieši tāda veida radošumu, kāds mums ir nepieciešams, lai nodrošinātu pozitīvu krīzes risinājumu. Trešais aspekts, kas ir saņēmis un turpina saņemt plašu atbalstu, ir Eiropas Savienības resursus pieauguma fakts, kas, manuprāt, ir finanšu ministru sapnis. Daļu resursu sniedz Eiropas Investīciju banka, bet citi resursi nāk no citām komercbankām, jo galveno risku segs Eiropas Savienība, tādējādi atvieglojot citu dalībnieku riska uzņemšanās iespējas.

Kā jau minēju, programmas saturam ir plašs atbalsts. Es domāju, ka, pateicoties šiem aspektiem, problēma, kas raisīja debates diskusiju laikā ar Padomi un Komisiju, bija saistīta ar jautājumu par to, kādus resursus Eiropas Savienība izmantos, lai finansētu šo konkrēto galveno risku, ko tā ir uzņēmusies. Otrs strīdus objekts bija to resursu apjoms, ar kuru palīdzību varētu sākt instrumenta darbību un kuri faktiski spētu piesaistīt citus būtiskus finansējuma avotus. Padome un Komisija sākotnēji ierosināja, ka EUR 100 miljonu būtu jāpiešķir no programmas „Progress”, ko galvenokārt izmanto, lai sagatavotu politikas programmas sociālās atstumtības novēršanai un vienlīdzīgu iespēju atbalstam.

Mēs savukārt jau pašā sākumā teicām, ka programmu „Progress” nedrīkst pakļaut nekādām briesmām, jo pašreizējās krīzes apstākļos tā ir nepieciešama pat vairāk nekā iepriekš. Mums nav arī pieņemama nemākulīga darbošanās ar programmu „Progress” tādā mērā, ka tas patiešām varētu radīt tās apdraudējumu. Parlaments debašu laikā ļoti vēlējās panākt kompromisu. Mēs arī organizējām trīs neformālas triju pušu sarunas, vienai no tām turpinoties līdz pat agrai rīta stundai, un šo sarunu ietvaros mēs ierosinājām darboties ar programmu „Progress” tā, lai tās darbība netiktu apdraudēta. Mēs teicām, ka, ņemot vērā sākotnējo ierosinājumu, mēs varētu paredzēt programmas sākšanu pat ar EUR 100 miljoniem, nevis EUR 150 miljoniem.

Parlamenta 2010. gada budžeta projekta ietvaros tika atrasti resursi EUR 25 miljonu apmērā, ļaujot sākt programmas darbību 2010. gada sākumā. Parlaments šos resursus spēja atrast, neskarot 2010. gada programmu „Progress”. Mēs arī lūdzām šo punktu svītrot no šīsdienas darba kārtības, jo mums neizdevās panākt par to vienošanos. Vēl viens aspekts, ko mēs uzskatījām par problēmu, bija fakts, ka visas trīs reizes prezidentūra uz trīspusējām sarunām ieradās bez pilnvarām, tādējādi tai bija ļoti grūti pienācīgi izskatīt mūsu ierosinājumus.

Es uzskatu, ka Parlamentam ir būtiski par šo jautājumu balsot pēc iespējas drīzāk, pat šīs nedēļas laikā, lai tādējādi šo projektu ar finansējumu EUR 100 miljonu apjomā varētu sākt 2010. gada sākumā, jo tas atbilstu uzstādījumam, ka šis ir krīzes pārvarēšanas instruments un šajā jomā ātrums ir īpaši nozīmīgs apsvērums. Es ļoti ceru, ka komisārs Špidla mums var palīdzēt pārliecināt Komisiju atsaukt tās sākotnējo priekšlikumu par EUR 100 miljonu piešķiršanu no programmas „Progress” finansējuma, lai pēc iespējas drīzāk varētu sākt šīs programmas darbību.

  Vladimír Špidla, Komisijas loceklis. – (CS) Dāmas un kungi, es vēlētos sākt savu runu, uzsverot šīs iniciatīvas nozīmi mikrofinansēšanas jomā. Pašreizējā krīze rada būtisku bezdarba pieaugumu visās dalībvalstīs, un tā sekas diemžēl vissmagāk skars neaizsargātākos mūsu sabiedrības locekļus. Mikrofinansēšanas instruments ir īpaši paredzēts tam, lai sniegtu atbalstu šīm pilsoņu grupām alternatīvu nodarbinātības iespēju rašanai un ļautu šo grupu pārstāvjiem kļūt par mikrouzņēmējiem.

Es vēlētos sveikt Nodarbinātības komiteju par tās izcili veikto darbu šajā jomā un īpaši uzteikt Göncz kundzes ieguldījumu šajā iniciatīvā. Es esmu informēts par sarunās starp Parlamentu un Komisiju ieguldīto darbu, lai panāktu vienošanos pirmajā lasījumā. Ņemot vērā to, ka abas struktūras atbalsta mikrofinansēšanas instrumentu, bija iespējams panākt būtisku progresu attiecībā uz ierosinājuma pamatformulējumu. Šo progresu lielā mērā atspoguļo šodien ierosinātie grozījumi. Protams, sarežģītākais jautājums ir par budžetu. Lai gan, domājams, ka abas struktūras apstiprinās kopējo šā instrumenta budžetu EUR 100 miljonu apjomā, finanšu avotu noteikšana aizvien ir galvenais šķērslis.

Kā jums ir zināms, ierosinājums par mikrofinansēšanu ir daļa no paketes, kas ietver priekšlikumu pārcelt EUR 100 miljonus no programmas „Progress” finansējuma. Jūs esat pieņēmuši lēmumu šonedēļ neveikt balsojumu par šo otro ierosinājumu. Finanšu līdzekļu pārcelšana no programmas „Progress” ir Padomes sniegts atbalsts, un daudzu dalībvalstu gadījumā tas veido būtisku kopējās paketes elementu. Bez vienošanās par finansējuma avotu šajā jomā mēs nesasniegsim savu mērķi, proti, ātru jaunā instrumenta ieviešanu. Tomēr šodien mēs debatējam par lēmuma formulējumu, ar kuru tiks izveidots jaunais instruments.

Nobeigumā es vēlreiz vēlētos izteikt atzinību referentei par viņas veikto darbu, iesniedzot ziņojumu un grozījumus, kas abām likumdevējām iestādēm sniegs iespēju pievērsties galvenai problēmai, kurai joprojām ir nepieciešams risinājums, proti, finansējumam.

  Olle Schmidt , Ekonomikas un monetārās komitejas (ECON) atzinuma sagatavotājs. – (SV) Priekšsēdētājas kundze, ja mēs plānojam samazināt bezdarbu, ES un dalībvalstīm ir jāuzņemas lielāka atbildība. Mikrofinansēšanas priekšlikums ir iniciatīva, ko ir centies panākt Parlaments. Šī iniciatīva ir paredzēta jaunu iespēju nodrošināšanai bezdarbniekiem un uzņēmējdarbības iespēju sniegšanai dažām visneaizsargātākajām iedzīvotāju grupām Eiropas Savienībā, tostarp jauniešiem. Priekšlikums ir izstrādāts, lai veicinātu nelielas investīcijas un nodrošinātu izaugsmes iespējas mikrouzņēmumiem.

Pēc dažu nelielu grozījumu un precizējumu veikšanas priekšlikums saņēma plašu Ekonomikas un monetārās komitejas atbalstu. Kā jau šeit tika minēts, debates izraisījās par finansējumu. Komisija ierosināja nepiešķirt papildu finansējumu, tā vietā līdzekļus iegūstot no programmas „Progress” līdzekļiem. Kļūdaini tika apgalvots, ka šo atzinumu atbalsta arī atbildīgā komiteja, jo tas tā nav.

Tāda ir pašreizējā situācija. Jāatzīst, ka man šķiet savāds Padomes ietiepīgais mūsu priekšlikuma noraidījums par EUR 150 miljoniem perioda laikā — tā ir sīkumaina un nožēlojama attieksme šajos grūtajos laikos!

  Csaba Őry, PPE grupas vārdā. – (HU) Komisāra kungs, dāmas un kungi, arī no iepriekšējām debatēm mēs varējām gūt iespaidu, ka ekonomikas krīze un jautājums par to, kā no tās izkļūt, nodarbina ikvienu no mums un šīm problēmām ir pievērsta plaša uzmanība. Būdams Eiropas Tautas partijas grupas (Kristīgo demokrātu) Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas koordinators, es vienkārši vēlētos apstiprināt, ka mēs ikvienā mums iesniegtajā dokumentā atbalstām vienu no mums būtiskākajiem jautājumiem, proti, darba vietu aizsardzību un jaunu darba vietu radīšanu.

Ļaujiet man atgādināt, ka PPE grupa jau ilgu laiku ir izteikusi atbalstu mikrokredītu jautājumam. Patiesībā pirmais šo jautājumu sava pastāvīgā ziņojuma ietvaros Parlamentā iesniedza mans bijušais kolēģis Zsolt Becsey 2009. gadā. Tā pamatā bija iepriekš un pašlaik Ungārijā gūtā pieredze, izmantojot šo instrumentu, ko sauca Széchenyi karte, un tam bija tāds pats mērķis kā šajā gadījumā: mikrouzņēmumu nodrošināšana ar nelieliem īstermiņa kredītiem. Padomāsim par miesniekiem, maizniekiem, dārzeņu tirgotājiem vai, iespējams, pat aptiekāriem. Arī viņus skar krīze. Viņi nodarbina milzīgu skaitu darba ņēmēju. Dažās valstīs šajā nozarē strādā pat vairāk nekā 90 % darba ņēmēju. Tā tas ir, piemēram, Ungārijā attiecībā uz vairāk nekā 90 % kompāniju un uzņēmumu. Viņiem nav nepieciešamas lielas naudas summas, un viņi tāpat nevēlas maksāt lielus procentus. Atsevišķos gadījumos viņiem ir nepieciešams īslaicīgs uzņēmuma kredīts un pagaidu palīdzība.

Komisijas ierosinājums attiecas tieši uz šo problēmu, un, kā minēja referente, šim ierosinājumam ir patiešām plašs atbalsts, un par to ir liela vienprātība. Tādēļ es uzskatu, ka ir būtiski pēc iespējas ātrāk vienoties arī par finansējumu. Mēs arī atbalstām 35 ierosinājumus, ko kopā ar sociālistu, liberāļu un konservatīvo spēku deputātiem iesniedza PPE grupa, jo uzskatām, ka tas garantē iespēju apstiprināt šo instrumentu pirmajā lasījumā un sākt tā darbību pēc iespējas ātrāk.

  Pervenche Berès, S&D grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētājas kundze, es esmu visai pārsteigta. Mēs gatavojamies pieņemt dokumentu, ar ko tiek izveidots novatorisks, būtisks instruments, kas neaizsargātākajiem iedzīvotājiem ļautu pārvarēt krīzi un nākotnē pašiem radīt sev darba vietas. Šis dokuments ir jāpieņem, izmantojot koplēmuma procedūru, bet Padome šeit nav pārstāvēta. Jāpieņem, ka tas ir tādēļ, ka Padomei saistībā ar šo jautājumu mums nav nekā piebilstama un tā neuzskata, ka Eiropas Parlamenta nostāja tai ir saistoša. Jebkurā gadījumā, šāds iespaids mums laiku pa laikam ir radies visā sarunu norises laikā.

Eiropas Parlaments uzņemsies savu atbildību. Pateicoties sadarbībai un konstruktīvai izpratnei starp visām grupām, Parlaments pieņems mikrofinansēšanas instrumentu, kas vairāku gadu garumā ir saskaņoti darbojies, kā Őry kungs mums to atgādināja. Tomēr es vēlētos pievērst uzmanību arī izmēģinājumprojektiem, kurus mēs sākām. Mēs zinām, ka šajā krīzes situācijā neaizsargātākie iedzīvotāji, proti, tie, kuriem nav piekļuves lielām bankām, lai saņemtu kredītus savu iniciatīvu finansēšanai, ar šā instrumenta palīdzību spēj sākt paši savas stratēģijas un tādā veidā paši radīt darba vietas.

Es neatgriezīšos pie notikušo sarunu satura, norises un mēroga. Sarunas noritēja atbilstošos apstākļos. Finansējuma jautājums ir nopietnāks. Iepazīstoties ar Barroso kunga sākto iniciatīvu 2008. gada rudenī Eiropas atveseļošanās organizēšanai, redzams, ka šis instruments bija noteikts kā būtisks elements Eiropas Savienības stratēģijas īstenošanai.

Tomēr Komisija mums ir ieteikusi finansēt jaunu iniciatīvu, vienkārši aplaupot jau aktuālu projektu. Mums bija projekts neaizsargātāko iedzīvotāju atbalsta tīklu veicināšanai — projekts „Progress”, kuram Eiropas Parlaments sniedza lielu atbalstu, un mikrofinansēšanas līdzekļu nodrošināšanai Komisija mums iesaka vienkārši izmantot programmai „Progress” piešķirtos līdzekļus.

Šādai viltībai Parlaments nepiekrīt, tādēļ mēs neesam noslēguši sarunas. Šā iemesla dēļ, attiecoties pret šo jautājumu atbildīgi, mēs norādām, ka esam gatavi izskatīt mūsu priekšlikumu kopā ar Spānijas prezidentūru pašā janvāra sākumā: EUR 40 miljonu no budžeta rezervēm, EUR 60 miljonu no programmas „Progress”, pārgrupēti līdzekļi EUR 20 miljonu apjomā, sniedzot iespēju taisnīgi sadalīt slogu. Kad janvārī tiks pieņemta visa pakete, par ko mēs esam pārliecināti, mēs kā Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja uzņemsimies savu atbildību pārraudzīt šīs programmas īstenošanu katrā dalībvalstī, lai nodrošinātu sinerģiju starp dalībvalstīs veiktajiem dažādajiem eksperimentiem.

  Marian Harkin, ALDE grupas vārdā. – Priekšsēdētājas kundze, es priecājos par iespēju pateikt dažus vārdus par ierosināto mikrofinansēšanas instrumentu. Pirms tam mēs apspriedām Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fondu un to, kā tas var palīdzēt atlaistajiem darba ņēmējiem konkrētās nozarēs. Mikrofinansēšanas instruments ir vēl viena „mozaīkas” daļa, ar kuras palīdzību Eiropas Savienība šajā gadījumā cenšas nodrošināt to iedzīvotāju piekļuvi mikrokredītam, kas nespētu saņemt šo kredītu no iestādēm, kuras mēs varētu definēt kā standarta vai ierastās finanšu institūcijas. Šis instruments viņiem ļautu radīt pašiem savu uzņēmumu un veicinātu uzņēmējdarbību.

Saistībā ar to esmu gandarīta, ka krājaizdevu sabiedrības, kooperatīvās bankas un citas kooperatīvās finanšu iestādes var izmantot fondu, jo šīs iestādes bieži vien ir pieejamākas iedzīvotājiem, kuri vēlas izmantot šo konkrēto instrumentu. Es nezinu par situāciju citās dalībvalstīs, bet Īrijā vienīgā finanšu institūcija, kuras saglabāšanai netika pieprasīta nodokļu maksātāju nauda, bija krājizdevu sabiedrību kustība — bezpeļņas organizācija, ko vada tās biedri.

Runājot par sociālo iekļaušanu kā ES sociālās politikas daļu, mums ir jānodrošina, lai mūsu rīcības rezultātā sociālā iekļaušana būtu neatņemama mūsu pieņemto lēmumu sastāvdaļa, un visa šī programma ir veltīta sociālajai iekļaušanai. Saistībā ar to es vēlētos izteikt lielu vilšanos, ka pēc šīm trim sarunām ar triju pušu piedalīšanos mēs nespējām panākt vienošanos par šā instrumenta finansējuma avotu.

Manuprāt, radās iespaids, ka Zviedrijas prezidentūra nespēja nodrošināt saturīgas sarunas par konkrēto jautājumu. Es nezinu jūsu viedokli, bet, kā jau minēju, es biju ļoti vīlusies, ka vienīgais mūsu strīdus objekts bija 27 dalībvalstīm paredzēta summa ne vairāk kā EUR 40 miljonu apjomā trīs gadu laikā. Acīmredzot daudzi finanšu ministri neatbalstīja faktiskas sarunas. Es nevarēju nedomāt par to, ka daudzi no šiem pašiem ministriem piešķīra miljardus, lai atbalstītu bankas, bet nespēja sniegt atbalstu citām finanšu institūcijām, kas nodrošinātu mikrokredītus cilvēkiem, kuri ir zaudējuši darbu un kuriem būtu grūtības saņemt kredītu no tām pašām bankām, kas ir glābtas.

  Elisabeth Schroedter, Verts/ALE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētājas kundze, komisāra kungs, dāmas un kungi, mikrokredīti un nelieli aizdevumi var palīdzēt cilvēkiem, kuri nespēj saņemt kredītu, izmantojot standarta tirgus mehānismus. Kā jau minēts iepriekš, šie aizdevumi var palīdzēt cilvēkiem arī izveidot uzņēmumus un radīt darba vietas, izmantojot savas idejas. Šādi kredīti var palīdzēt cilvēkiem izkļūt no krīzes, ja viņi uz to ir spējīgi.

Mikrokredīti ir arī būtisks instruments sociālās ekonomikas atbalstam. Ņemot vērā šā mehānisma dažādos aspektus un tradīcijas, kopš 2000. gada Eiropas Savienībā tas ir bijis arī populārs vietējās nodarbinātības politikas instruments. Iepriekšminētā rezultātā Parlaments 2006. gadā pēc sava ieskata noteica, ka Eiropas Sociālā fonda resursus var izmaksāt arī mikrokredītu vai subsidētu aizdevumu veidā, kā minēts Regulas par Eiropas Sociālo fondu 11. pantā.

Eiropas Sociālajam fondam ir pieejami līdzekļi EUR 76 miljardu apjomā, un kopā ar līdzfinansējumu summas apjoms ir EUR 118 miljardi! Pat desmitā daļa no šīs summas būtu EUR 11 miljardu, ko dalībvalstis varētu izmantot. Tomēr tās šo summu neizmanto mikrokreditēšanai. Šā iemesla dēļ Komisija izveidoja mikrokredītu pārbaudes posmu, izmantojot instrumentu JASMINE, kas arī ir finansēts ar Eiropas struktūrfondu līdzekļiem. Tā kā minētā iniciatīva bija ļoti veiksmīga, tika paredzēts, ka pēc tās būs jauns instruments. Tomēr šo instrumentu vairs nefinansēs ar līdzekļiem no struktūrfondiem, kuru ietvaros mums ir pieejami miljardi, bet gan ar mazākās Eiropas Savienības nabadzības apkarošanas programmas „Progress” līdzekļiem, kuras ietvaros septiņu gadu laikā kopā ir pieejami tikai EUR 743 miljoni. Šī programma ir paredzēta nevalstiskajām organizācijām, kas nodarbojas ar tīklu veidošanu dalībvalstīs, lai nodrošinātu spiediena grupu visnabadzīgāko cilvēku interešu aizstāvībai. Eiropas romu informācijas birojs 50 % no sava finansējuma saņem no programmas „Progress”. Tas nodarbojas ar valstu un reģionālo informācijas un konsultāciju centru izveidi un pārstāv romu kopienas intereses, jo īpaši Austrumeiropas valstīs.

Ja Parlaments piekritīs Padomei un nosauks šo instrumentu par „Progresu”, kā tas ir ierosināts Eiropas Tautas partijas grupas (Kristīgo demokrātu), Eiropas Parlamenta sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupas un Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupas piedāvātajos kompromisos, Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupa neatbalstīs šo instrumentu. Mēs nevaram pieļaut šādus iluzionista trikus — no vienas puses, atņemt naudu nabadzīgajiem, un, no otras puses, izmaksāt to...

(Priekšsēdētāja pārtrauca runātāju)

  Milan Cabrnoch, ECR grupas vārdā. – (CS) Dāmas un kungi, ilgstošas finanšu un ekonomikas krīzes laikā ir jāsniedz atbalsts ne tikai bankām un lielajiem uzņēmumiem, bet arī mazām kompānijām un pašnodarbinātām personām. Mēs visi zinām, ka tieši šie mazie uzņēmumi, ieskaitot ģimenes uzņēmumus, rada un uztur lielu darba vietu skaitu. Mēs atbalstām jauna mikrofinansēšanas programmas finanšu instrumenta izveidi nodarbinātībai un sociālajai iekļaušanai, kas sadarbībā ar Eiropas Investīciju banku uzlabos aizdevumu pieejamību tieši pašnodarbinātām personām, kā arī tikko izveidotiem un ģimenes uzņēmumiem.

Mēs piekrītam resursu piešķiršanai Eur 100 miljonu apjomā šo nelielo aizdevumu garantēšanai noteiktā laika posmā. Mēs uzskatām šo programmu par labu un efektīvu instrumentu aktīvai nodarbinātības politikai un par pozitīvi vērtējamu tā sauktās Eiropas naudas, citiem vārdiem sakot, mūsu naudas izmantošanas veidu. Mēs pilnīgi atbalstām ierosinājumu piešķirt šim finanšu instrumentam nepieciešamos līdzekļus no resursiem, kas sākotnēji bija paredzēti programmai „Progress”. Mēs nepiekrītam līdzekļu piešķiršanai mikrofinansēšanas instrumentam no rezervēm vai citām budžeta nodaļām. Programmas „Progress” resursi, kas ir EUR 700 miljonu apjomā, ja esmu pareizi informēts, tiek izmantoti pētniecības un analīzes tīklu veidošanai. Neviena programmas „Progress” resursu daļa nav asignēta tieša atbalsta sniegšanai cilvēkiem, kuri meklē darbu, vai darba vietu radīšanai. Es neapšaubu, ka tīklu veidošana un analīžu un pētījumu izstrāde ir būtiska. Tomēr šajā uzņēmējiem un darba ņēmējiem grūtajā periodā par prioritāti es uzskatu šo no ES budžeta saņemto resursu izmantošanu tādām programmām, kas ir paredzētas tieši darba devējiem un darba ņēmējiem.

  Thomas Händel, GUE/NGL grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, personām, kuras ir zaudējušas darbu, kurām draud bezdarbs un, pirmkārt, personām, kurām ir grūtības piekļūt tradicionālajam kredītu tirgum, paredzētais mikrofinansēšanas instruments ir labas gribas apliecinājums un pēc būtības iniciatīva, ko mūsu grupa atbalsta. Tomēr Komisijas un Padomes līdzšinējie sasniegumi šajā procesā gluži vienkārši ir nepietiekami un attiecībā uz atsevišķiem aspektiem — aplami, un mūsu grupa to nevar atbalstīt.

Mūsu pirmā kritika ir saistīta ar jautājumu par kopējām apropriācijām. Apspriestais priekšlikums par kopējām apropriācijām nav atbilstošs bezdarba apkarošanas programmai, un to diezin vai var saukt par mikrofinansēšanas programmu. Labākajā gadījumā tā ir nanofinansēšanas programma!

Otrkārt, mēs principiāli iebilstam pret šāda veida iluzionistu trikiem, kuriem nav nekādas ietekmes un kuri tiek finansēti uz citu programmu rēķina, un kuri tādējādi vienkārši beidzas ar neveiksmi.

Treškārt, mēs uzskatām, ka šādas programmas veiksmei un ilgtspējībai ārkārtīgi būtiskas ir konsultācijas un treniņi. Daudzi jaunizveidoti uzņēmumi cieši neveiksmi, jo īpaši mikrofinansēšanas jomā, tādēļ tas ir jāņem vērā programmas ietvaros.

Ceturtkārt, ir jānodrošina, lai gadījumos, kad dalībvalstīs kāda persona izmanto programmu, netiktu pārtraukta sociālās nodrošināšanas pabalstu izmaksa, pretējā gadījumā programmai nebūs nekādas ietekmes. Ilgstoša bezdarba apkarošana šādā veidā nav iespējama. Mēs noraidīsim šādā formā sagatavotu programmu.

  Jaroslav Paška, EFD grupas vārdā. – (SK) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, Eiropas Parlamenta un Padomes pieņemtais lēmuma projekts, ar ko izveido Eiropas mikrofinansēšanas instrumentu nodarbinātības un sociālās iekļaušanas jomā, savā būtībā ir projekts, kas pielāgo oriģinālo programmu „Progress” pašreizējai Eiropas ekonomikas realitātei, kuru iezīmē finanšu un ekonomikas krīze.

Komisija ierosina atbalsta sniegšanu mazajiem uzņēmumiem mikrokredītu veidā, radot stimulu nodarbinātības saglabāšanai un radīšanai krīzes skartajos reģionos. Tomēr, ja mēs vēlamies īstenot šo mērķi, mums ir jānodrošina, lai pieejamie finanšu resursi netiktu izlietoti sociālajiem pabalstiem vai patēriņam. Tie ir jānovirza tikai saprātīgiem un ilgtspējīgiem uzņēmējdarbības pasākumiem, izmantojot objektīvi izmērāmus kritērijus un pārredzamas procedūras.

Tādēļ ir ļoti būtiski pieprasīt, lai galīgie aizdevumu izsniedzēji vispusīgi izvērtētu pieteikumu iesniedzēju uzņēmējdarbības plānus, uzņēmējdarbības projektu riskus, kā arī ieguldīto līdzekļu atgriešanu. Tādējādi es uzskatu, ka ir ļoti nepieciešams sniegt atbalstu un īstenot Ekonomikas un monetārās komitejas grozījumus, kas Komisijas ierosinājumam sniedz saprātīgu pamatu.

  Sari Essayah (PPE). – (FI) Priekšsēdētājas kundze, komisāra kungs, dāmas un kungi, ņemot vērā nodarbinātības situācijas pasliktināšanos, ir dīvaini, ka Parlamentā pastāv opozīcija šai lieliskajai un nozīmīgajai programmai.

Prognozes liecina, ka nākamgad Eiropā bezdarbnieku skaits pieaugs par 10 miljoniem cilvēku un personas ar nestabilāku darba statusu sagaida grūtāki laiki. Šie dati akcentē ieguldījumu nozīmi uzņēmējdarbībā.

Uzņēmumi, kas tikai sāk savu darbību, vienmēr sastopas ar lielākajām grūtībām saņemt banku izsniegtus aizdevumus. Piemēram, vairāk nekā 93 % uzņēmumu Somijā ir mikrouzņēmumi, kuros nodarbināti mazāk nekā 10 cilvēki, un tomēr šie mazie uzņēmumi nodarbina 46 % no darba ņēmēju kopskaita. Tādējādi, reaģējot uz šo nodarbinātības krīzi, ES ir pamats izveidot mikrofinansēšanas instrumentu un tādā veidā sniegt atbalstu arī tām programmām atsevišķās dalībvalstīs, kuras cenšas sasniegt šo pašu mērķi.

Tomēr es vēlētos uzsvērt, ka šai programmai būs nepieciešama vispusīga pieeja. Atbilstoši pārējām nozarēm ir jāattīsta arī sociālo pabalstu, atvaļinājumu un pensiju sistēma. Eiropā īpaši trūkst augsta riska finansējuma un turīgu privāto investoru (”biznesa eņģeļu”), kuri būtu gatavi veikt ieguldījumus darbību nesen sākušā uzņēmumā. Uzņēmējdarbības izglītība un saiknes ar darbu un nodarbinātību būtu jāatbalsta arī visos izglītība līmeņos un būtu jāorganizē lielāks skaits jauniešu semināru un uzņēmējdarbības inkubatoru, kā arī šīm iniciatīvām jānodrošina plašāka piekļuve līdzekļiem.

Mikrofinansēšana var darboties tikai kā šādas visaptverošas pieejas elements, kurā jauno mazo uzņēmēju situācija un kopējā vide, kur tie darbojas, sniedz faktiskas iespējas veiksmīgai un izdevīgai uzņēmējdarbības turpināšanai.

  Proinsias De Rossa (S&D). – Priekšsēdētājas kundze, es ļoti atbalstu šo iniciatīvu. Bezdarbs ir lielākā no problēmām, ar kurām pašlaik saskaramies, un viss, ko varam darīt tā iespaida mazināšanai, ir būtiski mūsu sabiedrību labklājībai.

Tomēr, manuprāt, ierosinājums par EUR 100 miljoniem trīs gadu periodam nav pietiekami vērienīgs, ņemot vērā bezdarba pieaugumu. Esmu arī pārsteigts, ka piedāvātais finansējums nav jauns līdzekļu piešķīrums un ka mēs faktiski atņemsim vienam, lai dotu otram laikā, kad, kā jau minēts, visi pieejamie līdzekļi būtu jāizmanto shēmām, kas jau darbojas programmas „Progress” ietvaros.

Mums jādara viss iespējamais, lai ātri panāktu vienošanos ar Spānijas prezidentūru pēc iespējas drīzākai programmas darbības sākšanai. Padomei ir tādas pašas saistības labi sagatavoties un tikties ar Parlamentu, lai izskatītu mūsu rūpju iemeslus. Šis nav īstais laiks, lai Padome strīdētos par šādu nelielu līdzekļu apjomu.

(Runātājs piekrita atbildēt uz jautājumu, kas uzdots, paceļot zilo kartīti saskaņā ar Reglamenta 149. panta 8. punktu)

  William (The Earl of) Dartmouth (EFD). – De Rossa kungs, vai jums ir ienācis prātā, ka bezdarbam Īrijā ir ļoti liela saistība ar Īrijas ilgstošo dalību eiro zonā, kas nozīmē, ka Īrija nevar veikt devalvāciju, mazināt procentu likmes un veikt jebkādus kvantitatīvu atvieglojumu pasākumus?

Vai jums ir ienācis prātā, ka tā vietā, lai ubagotu iesaistīto Eiropas Savienības valstu atbalstu, iespējams, būt labāk, ja Īrija atteiktos no eiro?

  Proinsias De Rossa (S&D). – Priekšsēdētājas kundze, es nebūt neiebilstu un centīšos atbildēt uz ierastajām no šā Parlamenta galēji labējiem politiskajiem spēkiem dzirdamajām aplamībām. Bez eiro Īrijas ekonomika tagad atrastos bezizejā.

Kā jau norādīju, šis nav īstais brīdis, lai Padome strīdētos par nelielu līdzekļu apjomu, ņemot vērā nodarbinātības krīzes mērogu, kopējā budžeta apjomu un drošību saistībā ar atbalstu, ko dalībvalstis un faktiski Eiropas Centrālā banka ir sniegusi banku sektoram, kas, starp citu, neizsniegs aizdevumus cilvēkiem, kurus mēs cenšamies atbalstīt. Esmu pilnīgi pārliecināts, ka, ja Padomei ir labā griba, mēs varam panākt vienošanos, pamatojoties uz mūsu referentes pragmatisko pieeju. Es ļoti ceru, ka viņi to drīz izdarīs.

  Marek Józef Gróbarczyk (ECR). – (PL) Priekšsēdētājas kundze, komisāra kungs, ņemot vērā šīs debates, būtu jāpievērš uzmanība faktam, ka Eiropas Komisijas īstenotajā stratēģijā tiek pilnīgi ignorēta nodarbinātība jūrniecības ekonomikā. Saskaņotas jūrniecības nozares politikas neesība daudzu gadu gaitā ir bijis iemesls šīs nozares pagrimumam Eiropas Savienībā, lai gan mums būtu jāaptver, ka tas ir milzīgs darba tirgus.

Turklāt ignorētā kuģubūves rūpniecība, kas faktiski ir iznīcināta, pateicoties Tālo Austrumu valstu dempinga politikai, nav guvusi arī Eiropas Komisijas atbalstu. Manā dzimtenē Polijā Eiropas Komisijas rīcība ir novedusi pie kuģubūves rūpniecības sabrukuma, kā rezultātā vairāki tūkstoši cilvēku tiešā veidā ir zaudējuši darba vietas, kamēr aplēses liecina, ka netieši zaudēto darba vietu skaits sasniedz gandrīz 80 000. Tomēr šī nozare nepazudīs no pasaules ekonomikas. Saskaņā ar pēdējos gados novērojamo modeli šī nozare uz Eiropas darba tirgus rēķina pārvirzīsies uz Tālo Austrumu valstīm. Apstāklis, ka nepastāv stratēģija kuģu atgriešanai zem faktiskās piederības valsts karoga, ir ļoti bīstams. Šādas politikas rezultātā Eiropa neatgriezeniski zaudē milzīgus ienākumus, kas aizplūdīs uz „nodokļu paradīzēm”.

Vēl viens ārkārtīgi būtisks Eiropas Komisijas politikas elements ir zvejniecība, kas ir vienīgā nozare, kura stimulē Eiropas Savienības reģionus, kas nenodarbojas ar rūpniecību. Komisija galvenokārt nodarbojas ar flošu izmēra samazināšanu, tomēr tai neizdodas ierobežot masveidīgo importu Eiropas tirgū no Tālajiem Austrumiem, piemēram, ļoti postošo pangasijas importu. Krīzes laikā Eiropas Komisijas politikai ir jārada pamats ekonomikas attīstībai, nevis nepārdomāti jārisina kļūdainas stratēģijas sekas.

  Regina Bastos (PPE). – (PT) Priekšsēdētājas kundze, komisāra kungs, dāmas un kungi, es apsveicu referenti ar šā ziņojuma sagatavošanas ietvaros paveikto darbu un tikko teikto runu.

Šis jaunais mikrofinansēšanas instruments sniegs iespēju piešķirt mikrokredītus mazajiem uzņēmumiem un cilvēkiem, kuri ir zaudējuši darbu, vēlas sākt paši savu uzņēmējdarbību un radīt savas darba vietas. Tas ir ļoti būtiski situācijā, kurā gaidāms, ka ekonomikas krīzes rezultātā tikai Eiropas Savienībā vien 3,5 miljoni cilvēku zaudēs darba vietas.

Līdz ar ekonomikas lejupslīdi bankas ir pārtraukušas izsniegt aizdevumus jaundibinātiem uzņēmumiem un darba vietu radīšanai, un piekļuve kredītam ir kļuvusi sarežģītāka laikā, kad tiem vajadzētu kļūt vēl pieejamākiem. Šī jaunā mikrofinansēšanas shēma darbosies pretēji šai pašreizējai kredītu piekļuves samazināšanas tendencei, nodrošinot labāku piekļuvi līdzekļiem jaunu uzņēmumu un jaunu darba vietu radīšanai.

Komisija ierosina šim finanšu instrumentam piešķirt EUR 100 miljonu no programmas „Progress” budžeta. Mēs šim priekšlikumam nevaram piekrist. Finanšu un ekonomikas krīze ir arī sociāla krīze. Novirzīt resursus no programmas „Progress”, kas ir paredzēta neaizsargātākajām iedzīvotāju grupām, noteikti nav piemērotākais risinājums. Tādēļ mēs atbalstām atsevišķas budžeta pozīcijas izveidi šā instrumenta finansēšanai, kā arī tās apropriācijas paaugstināšanu līdz EUR 150 miljoniem.

Mēs arī piekrītam nepieciešamībai tiesību aktos precizēt to, ka mērķauditorija ir visas neaizsargātās iedzīvotāju grupas, kuru pārstāvjiem ir grūtības iekļūt vai atgriezties darba tirgū un kuriem draud sociālā atstumtība. Tādēļ būtu jādzēš atsauce uz konkrētām grupām.

Nobeigumā es vēlētos uzsvērt, ka ir būtiski, lai cilvēki, kuri saņem finansiālu atbalstu, tiktu nodrošināti arī ar atbilstošām mācībām.

  Sergio Gaetano Cofferati (S&D). – (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, nopietnas ekonomikas krīzes situācijā, ko raksturo smagas sekas nodarbinātības jomā, kad daudzi darba ņēmēji ir gatavi zaudēt darbu un vienlaikus neskaitāmi jaunieši pirmo reizi ienāk darba tirgū, ir būtiski, lai Eiropas Savienība un dalībvalstis rīkotos, izmantojot gan visaptverošas stratēģijas, gan konkrētam mērķim paredzētus instrumentus.

Mikrofinansēšanas instruments ir tieši iedzīvotājiem paredzēta iniciatīva, kuras mērķis ir reaģēt uz visu to cilvēku vajadzībām, kas, būdami izslēgti no banku kredīta tirgus un sastopoties ar grūtībām iekļūt darba tirgū, gatavojas sākt projektu, saimniecisku darbību, kura spēj nodrošināt patstāvīgus ienākumus, tādējādi veicinot kopējo izaugsmi. Ja vēlamies nodrošināt mikrokreditēšanas instrumenta efektivitāti un paliekošus tā rezultātus, dalībvalstīm ir pietiekami jāsagatavojas, izveidojot arī saiknes ar vietējā administratīvā līmeņa iestādēm, kas tiešākā veidā saskaras ar sociālās krīzes situācijām, un aktīvi līdzdarbojoties, lai nodrošinātu vienkāršu piekļuvi šim jaunam instrumentam.

Būtiski ir uzsvērt, ka ar mikrokreditēšanas instrumentiem finansētu pasākumu ilgtermiņa efektivitāte un pilnīgas sociālās integrācijas sasniegšana lielā mērā ir atkarīga no vienlaicīgi notiekošām konsultāciju, treniņu un mācību programmām, kurām ir jāpapildina mikrofinansēšanas iniciatīva. Tomēr, ņemot vērā ar mikrokreditēšanas instrumenta palīdzību sasniedzamos mērķus, ir nepieciešams uzsvērt izšķiroši svarīgu pasākumu, proti, veicināt sievietēm un vīriešiem vienlīdzīgas piekļuves iespējas mikrofinansēšanas programmām. Faktiski piekļuvē darba tirgum un tradicionālajam kredīta tirgum sievietes tiek īpaši diskriminētas un nostādītas nelabvēlīgākā situācijā.

Kopumā jānorāda, ka ir uzmundrinoši konstatēt, ka Eiropas Parlaments ir vienots un atbalsta mikrokreditēšanas jautājumu šādā sociālekonomiskajā situācijā. Padomei un dalībvalstīm ir jāapliecina, ka viņas pret šo jautājumu izturas nopietni un atbildīgi, un jānodrošina atbilstošs finansiālās situācijas risinājums.

  Siiri Oviir (ALDE). – (ET) Priekšsēdētājas kundze, komisāra kungs, dāmas un kungi, Komisija ir ierosinājusi jaunas finansējuma metodes, proti, mikrokredītu finansēšanas izveidi. Tā ir pozitīvi vērtējama un būtiska iniciatīva, bet ierosinājums nepieciešamos resursus iegūt no programmas „Progress”, kura jau darbojas, nav pieņemams. Es vēlētos atgādināt Padomei un Komisijai, ka iedzīvotāji mūs nav ievēlējuši Parlamentā, lai mēs darbotos kā marionetes. 2006. gada beigās, kad mēs šajā Parlamentā pieņēmām programmu „Progress”, dalībvalstis noteica savus konkrētos mērķus un sāka darbu. Programmas ietvaros tika gūti labi sasniegumi, tādēļ nav pamata uzskatīt, ka tā pārtrauks savu darbību pirms 2013. gada, kad tā noslēdzas.

Programma bija un ir paredzēta visiem cilvēkiem, kuri atrodas nelabvēlīgā situācijā, un šiem cilvēkiem ir bijusi iespēja no programmas saņemt palīdzību. Šobrīd ekonomikas krīze pāraug sociālajā krīzē. Bezdarbs pieaug ar katru mēnesi, un šajā situācijā programmas „Progress” pasākumi aizvien ir nepieciešami. Vienlaikus Komisija turpina īstenot savu vēlmi samazināt finansējumu pasākumiem, kas vēl aizvien ir īstenošanas procesā. Tā ir bezatbildīga un nepieņemama pieeja. Esmu pārliecināta, ka mēs Parlamentā nevaram apstiprināt mikrokredītu finansējumu, pirms droši nezinām, no kurienes nāks līdzekļi šo pasākumu finansēšanai, proti, līdz brīdim, kad būs skaidrs, ka līdzekļi tiks rasti citur, nevis no to plānu finansējuma, kas ir paredzēti visu grūtībās esošo cilvēku atbalstu.

  Arturs Krišjānis Kariņš (PPE). – (LV) Priekšsēdētājas kundze, ES valstu ekonomika vēl aizvien izjūt pasaules ekonomikas krīzes sekas, bet vissmagāk krīzes iespaidu izjūt jaunie uzņēmēji un mazo uzņēmumu direktori, kuru uzņēmējdarbības idejas šobrīd nesaņem aizdevēju atbalstu. Ekonomikas izaugsme notiek tad, kad tiek radītas jaunas darba vietas. Jaunas darba vietas tiek radītas tad, kad uzņēmumiem ir piekļuve finansējumam, lai īstenotu savas idejas. Diemžēl pašreizējā krīzes situācijā bankas nevēlas izsniegt aizdevumus uzņēmējiem, jo tās biedē risks. Ir izsīcis arī privātais kapitāls. Šādos apstākļos vissmagāk vienmēr cieš mikrouzņēmumi un jaunie uzņēmēji. Viņiem ir attīstības idejas, bet nav līdzekļu, un ir skaidrs, ka, ja šie uzņēmumi nevar attīstīties, jaunas darba vietas netiks radītas. Jaunu darba vietu radīšana savukārt ir priekšnosacījums ekonomikas krīzes pārvarēšanai.

Viens šīs problēmas risinājums ir Eiropas mikrofinansēšanas instruments, ar kura palīdzību plānots piešķirt EUR 100 miljonu mikrouzņēmumu un jaunizveidotu uzņēmumu attīstībai, pārceļot resursus no eksistējošiem finansējuma avotiem. Pretēji vērienīgajām stimulu paketēm, kas pēdējo gadu laikā ir radītas galvenokārt finanšu sistēmas glābšanai kopumā, šī programma ir paredzēta tieši uzņēmējiem, nevis bankām. Tas nozīmē, ka šie līdzekļi vistiešākajā veidā palīdzēs radīt jaunas darba vietas un stimulēs reālo ekonomiku. Es aicinu savus kolēģus nešaubīties, pieņemot lēmumu par šīs mikrofinansēšanas programmas izveidi. Eiropas Savienības valstis krīzi piedzīvo šobrīd, jaunas darba vietas ir nepieciešamas šobrīd, un atbalsts jaunām uzņēmējdarbības iniciatīvām ir vajadzīgs nekavējoties.

  Sylvana Rapti (S&D). – (EL) Priekšsēdētājas kundze, pats fakts, ka Eiropas mikrofinansēšanas instruments nodarbinātībai un sociālajai integrācijai saņēma visu politisko grupu atbalstu un vienprātību, apliecina šā mehānisma lielo nepieciešamību.

Ir ļoti būtiski, lai persona, kura ir zaudējusi darbu vai kurai draud atlaišana, un kura nevar rast risinājumu šai problēmai tradicionālajā banku tirgū, varētu saņemt mikroaizdevumu vai mikrokredītu.

Tomēr, lai mikrofinansēšanas ideja darbotos praksē, tai ir pareizi jāfunkcionē un drīzumā jāsāk darbība, respektīvi, ceturtdien, kad mēs balsosim par 2010. gada budžetu, mums ir jāatbalsta pirmie EUR 25 miljoni, kas tai tiks piešķirti no budžeta. Tomēr ar to nepietiek. Es uzskatu, ka budžetā ir nepieciešams rast finansējumu vēl EUR 75 miljonu apjomā, jo, ja mēs finansējumu iegūsim no programmas „Progress”, tad šāda situācija nozīmēs, ka mēs atņemam līdzekļus mazāk nabadzīgajiem un neaizsargātajiem, lai piešķirtu tos iedzīvotājiem, kuri ir vēl nabadzīgāki un neaizsargātāki.

Ja tas tā notiktu, tas nozīmētu, ka mikrofinansēšanas mehānisma ideja faktiski ir likvidēta. Paturot prātā, ka programma „Progress” būtībā nozīmē progresu Eiropas sociālā profila attīstībā un, ja tas nenotiks un līdzekļi tiks iegūti no programmas „Progress”, mēs būsim piedzīvojuši kritienu atpakaļ. Tieši šā iemesla dēļ es uzskatu, ka Padomei būtu jāatbalsta Eiropas Parlamenta nostāja.

  Filiz Hakaeva Hyusmenova (ALDE). – (BG) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, Eiropas Savienība vairāk nekā gada garumā ir pieņēmusi dažādus instrumentus ekonomikas krīzes pārvarēšanai. Atšķirībā no citiem mehānismiem, mikrofinansēšanas instruments ir faktiski paredzēts neaizsargātāko sabiedrības grupu atbalstam, kuras sastopas ar grūtībām iekļūt un atgriezties darba tirgū.

Solidaritāte, kas ir viens no Eiropas Savienības pamatprincipiem, nosaka, ka šīm grupām būtu jāsaņem īpaša uzmanība. Šobrīd par šo instrumentu ir liela interese, jo īpaši Bulgārijā, un es pieņemu, ka tā tas ir arī citās valstīs. Ar plašsaziņas līdzekļu palīdzību, kuru pārstāvji vēro šā jautājuma attīstību, esmu sekojusi līdzi informācijai par šo tēmu jau kopš debašu sākuma. Eiropas Savienības institūciju interesēs ir apliecināt Eiropas Savienības pilsoņiem, ka neatliekams mūsu uzdevums ir rūpes par krīzes skartajiem un nabadzīgākajiem sabiedrības locekļiem.

Tas iedzīvotājos radīs pārliecību, ka institūcijas efektīvi strādā un rūpējas par iedzīvotāju interesēm. Pastāv zināmas šaubas, vai instruments spēs sasniegt un palīdzēt visiem tā iespējamajiem klientiem. Kredīta trūkums ir milzīgs, un tas ir veicinājis bezdarba palielināšanos. Finansējums EUR 100 miljonu apjomā nebūs pietiekams, lai palīdzētu visiem bezdarbniekiem, kas atrodas sociālās izstumtības situācijā. Galu galā, visiem iedzīvotājiem nav prasmju uzņēmējdarbības attīstīšanai, un nav iespējams visiem nodrošināt veiksmīgas mācības.

Ir būtiski lēmumu pieņemt ātrāk un sākt pēc iespējas vērienīgāku mikrofinansēšanas instrumenta darbību, lai iedzīvotāji, kuriem ir uzņēmējdarbības idejas un dotības, var sākt savu darbību tagad, kad krīze aizvien ir smaga. Nākamais gads ir pasludināts par Eiropas nabadzības un sociālās izstumtības apkarošanas gadu, tādēļ pieņemsim atbilstošus instrumentus un nenovilcināsim atlabšanas procesa sākumu.

  Horst Schnellhardt (PPE). – (DE) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, 2010. gadā mēs neapšaubāmi varam novērot daudzsološas ekonomikas un finanšu tirgu stabilizācijas pazīmes, un es arī vēlos jums atgādināt, ka tas ir iespējams, pateicoties koordinācijai Eiropas līmenī.

Tomēr mēs, protams, saskaramies arī ar pieaugošu bezdarba līmeni, un mums jāpieņem, ka nākamā gada laikā tas pieaugs vēl vairāk. Tādēļ es atzinīgi vērtēju šo jauno finansēšanas instrumentu cilvēkiem, kas vēlas kļūt par pašnodarbinātām personām. Ir, protams, vispārzināms, ka mazi un vidēji uzņēmumi rada darba vietas. Jau daudzus gadus mēs diskutējam par finansiāla atbalsta sniegšanu šādiem uzņēmumiem. Tomēr katru gadu atklājam, ka līdzekļi ir novirzīti tur, kur nevajadzēja.

Pagājušajā nedēļā man bija iespēja piedalīties izmēģinājuma projekta noslēgumā, tomēr laika trūkuma dēļ nebija iespējams gūto pieredzi iekļaut šajā ziņojumā. Tādēļ vēlos to pieminēt savā runā. Izmēģinājuma projektā piedalījās pašnodarbinātas personas vai cilvēki, kas vēlas kļūt par pašnodarbinātām personām, un viņi gada laikā saņēma atbalstu virzībai uz pašnodarbinātību. Tas bija tik sekmīgs, ka es vēlos aicināt to iekļaut šajā projektā, citiem vārdiem sakot — tas ne tikai nodrošināja finansējumu cilvēkiem, kas vēlas kļūt par pašnodarbinātām personām, bet arī tiem, kuri viņus atbalsta. Tas ir nepieciešams, jo bankas, kas viņiem, protams, neizsniedz kredītu, šajā ziņā uzņemas konkrētu risku. Manuprāt, ar šādu finansējumu mēs šo risku neitralizējam.

Otrs jautājums, pie kā diskusijās visu laiku atgriezāmies, ir tas, ka mēs nedrīkstam kredītiem piemērot zemākus ierobežojumus. Līdz šim persona varēja saņemt kredītu tikai EUR 5000 apmērā vai lielāku. Dažreiz cilvēkiem nav vajadzīga šāda summa. Šajos gadījumos pietiek ar daudz mazākām summām, un tas mums jāņem vērā saistībā ar šo programmu.

  Vilija Blinkevičiūtė (S&D). – (LT) Es vēlos uzsvērt, ka pašlaik viens no Eiropas Savienības svarīgākajiem uzdevumiem ir ierobežot masveida bezdarbu, ko radījusi ilgstoša bezdarbība un sociālā krīze. Diemžēl trialogā neizdevās panākt vienošanos par mikrofinansējuma līdzekļu avotu. Šajā sociāli un ekonomiski sarežģītajā laikā Komisijas priekšlikums pārvietot EUR 100 miljonus no programmas „Progress” budžeta būtu nepiemērots risinājums, jo tas nesamazinātu neaizsargāto grupu sociālo izolētību. Esmu pārliecināta, ka mikrofinansēšanas instruments būs efektīvāks un sasniegs tā mērķi, ja to koordinēs, ņemot vērā valstu, reģionālās un vietējās programmas, un ja tas saņems pietiekamu finansējumu.

Ir arī svarīgi ņemt vērā to, ka Eiropas sociālā labklājība ir tieši saistīta ar nodarbinātību un iespējām, ko nodrošina saistībā ar piekļuvi nodarbinātībai. Tādēļ es Komisijai iesaku ņemt vērā ne tikai tos cilvēkus, kas var zaudēt darbu, bet arī tos, kas saskaras ar grūtībām saistībā ar iekļūšanu vai atgriešanos darba tirgū. Pat pirms ekonomiskās lejupslīdes sākuma daudziem izglītotiem un smagi strādājošiem pilsoņiem nebija īstu iespēju atrast darbu, tādēļ liels to skaits emigrēja ārpus Eiropas Savienības robežām. Attiecībā uz sociāli nelabvēlīgā situācijā esošiem cilvēkiem es mudinu Komisiju un Padomi neaizmirst, ka bez jauniem cilvēkiem ir arī citas sociāli nelabvēlīgā situācijā esošas grupas, tostarp sievietes, invalīdi un vecāka gadu gājuma cilvēki, kam vajadzīgas papildu nodarbinātības garantijas. Tādēļ nav citas izejas kā vien rast papildu līdzekļus mikrofinansēšanas instrumentam.

(Runātāja piekrita atbildēt uz jautājumu, kas uzdots, paceļot zilo kartīti saskaņā ar Reglamenta 149. panta 8. punktu)

  Elisabeth Schroedter (Verts/ALE). – (DE) Priekšsēdētājas kundze mēs esam noklausījušies trīs runas no četrām Eiropas Parlamenta sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupas runām, un šie runātāji visi ir sacījusi, ka nevēlas līdzekļus ņemt no programmas „Progress”. Tomēr grozījumos ir noteikts, ka instruments saucams par „Progresu”, un Berès kundze arī sacīja, ka EUR 60 miljoni tiks saņemti no programmas „Progress”. Tās ir divas trešdaļas! Es vēlētos zināt, kāda tieši ir sociālistu nostāja. Vai instrumenta finansējums ir vai nav iegūstams no programmas „Progress” budžeta?

  Vilija Blinkevičiūtė (S&D). – (LT) Es vēlos sacīt, ka labākais risinājums būtu rast papildu līdzekļus, jo programmas „Progress” galvenais mērķis ir šīs pašas grupas, un papildu finansējuma trūkums nozīmētu, ka netiktu nodrošināta vajadzīgā efektivitāte. Tādēļ sanāksim kopā un atradīsim risinājumu, jo bezdarba līmenis krasi paaugstinās, patiesi ietekmējot daudzus cilvēkus, kas jau tagad saskaras ar grūtībām.

  Seán Kelly (PPE). – Priekšsēdētājas kundze, pagājušajā gadā Eiropas Savienībā darbu zaudēja trīsarpus miljoni ļaužu. EUR 100 miljoni situāciju nevērsīs par labu. Patiesībā, ja ņemam vērā, ka MVU strādā simt miljoni cilvēku, tas nozīmē, ka ar šo summu sanāks pa vienam eiro katram darbiniekam. Tomēr tas ir sākums un ir atzinīgi vērtējams, jo, kā norādīja komisārs Špidla, finansējums ir svarīgākais no aktuālajiem jautājumiem.

Lai jūs gūtu priekšstatu, vēlos pastāstīt, ka nedēļas nogalē es uzzināju par situāciju, ka uzņēmums, kas saskāries ar būtisku pasūtījuma kavējumu par trim mēnešiem, devās uz savu banku, ar kuru sadarbojas 15 gadus, lai saņemtu pārejas finansējumu. Tas netika apstiprināts. Uzņēmuma direktoru informēja, ka finansējumu piešķirtu, ja viņš ieķīlātu savu dzīvojamo māju. Viņš to izdarīja, tomēr pēc nedēļas saņēma vēstuli, kas atcēla kredītlīniju, jo uzņēmums tobrīd atradās situācijā ar augstu riska līmeni. Rezultātā uzņēmumu likvidēja, un 10 cilvēki zaudēja darbu.

Ar to es nonāku pie jautājuma, ko minēja mana kolēģe Marian Harkin, proti, ka šim finansējumam iespēju robežās ir jānonāk nekomerciālu banku rīcībā, piemēram, krājaizdevu sabiedrību rīcībā, kuras — vismaz manā valstī — ir katrā pilsētā un paveic apjomīgu darbu, jo visas liecības liek domāt, ka komerciālas bankas, pat saņēmušas finansējumu no Eiropas Investīciju bankas, to nenodrošina klientiem, bet drīzāk patur, lai atbalstītu savu finansiālo stāvokli.

Šo divu iemeslu dēļ, manuprāt, mums būtu jābūt ļoti uzmanīgiem saistībā nevis ar to, no kurienes līdzekļi tiek iegūti, bet gan kur tie nonāk. Ja tie nonāk pareizo cilvēku rokās, tā būtu Eiropas līmenī vispareizāk izmantotā nauda pēdējā laikā.

Visbeidzot vēlos atbildēt uz grāfa samērā pārsteidzīgajiem komentāriem, kad viņš runāja par ubaga roku. Runa nav par ubaga roku. Runa ir par palīdzības sniegšanu tiem, kas palīdz citiem veidot nodarbinātību un saglabāt nodarbinātību. Mēs esam lepni un gandarīti, ka pievienojāmies eiro zonai, un prom iet netaisāmies.

  Iliana Malinova Iotova (S&D). – (FR) Priekšsēdētājas kundze, Lisabonas līguma klauzulā par sociālās politikas virzieniem ir paredzēts, ka Eiropas Savienībai jāņem vērā nodarbinātība, sociālā aizsardzība un cīņa pret sociālo atstumtību.

Ekonomikas un finanšu krīze, kas pārņēmusi Eiropu, ir sekmējusi ļoti nopietnas humānās un sociālās krīzes iestāšanos, un tai būs tādas sekas, kuras pašlaik ir neiespējami novērtēt.

Līdz šim lielākā daļa centienu ir vērsta uz banku stabilizāciju un bankrotu novēršanu. Papildus pasākumiem bezdarba novēršanai, mums jāizstrādā mehānisms, lai nodrošinātu atjaunotu stimulu Eiropas Savienības ekonomiskajai izaugsmei.

Komisijas izmantotais mehānisms ir izstrādāts, lai izveidotu infrastruktūru, kas savukārt pilsoņiem nodrošinātu darbu. Praktiski ir iespējams no pagaidu stratēģijas pāriet uz ilgtermiņa stratēģiju. Šis mehānisms ir ātri jāpiemēro — 2010. gada janvārī. Mūsu šodienas debates un mūsu lēmumus uzklausa daudzi cilvēki, kas saskaras ar nevienlīdzību, un daudzi jauni cilvēki, kuri vēlas iekļūt darba tirgū un kuriem mums jāsniedz palīdzīga roka.

Es vēlreiz vēlos pieminēt jau izvirzīto priekšlikumu izveidot atsevišķu budžeta pozīciju EUR 50 miljonu apmērā šī mehānisma finansēšanai. Tas ļaus apmēram 6000 Eiropas uzņēmēju sākt savu uzņēmējdarbību, to attīstīt un tādējādi radīt jaunas darba vietas.

Turklāt — un tas ir pats svarīgākais — ir būtiski uzlabot piekļuvi resursiem, kā arī, protams, nodrošināt plašāku informāciju pilsoņiem par visiem projektiem, kuros viņi var piedalīties.

  Małgorzata Handzlik (PPE). – (PL) Priekšsēdētājas kundze, simtiem tūkstošu eiropiešu izjūt ietekmi, ko radījusi ekonomikas krīze, kura viņus ietekmējusi vissmagāk, jo viņi ir zaudējuši darbus. Katrā ES dalībvalstī ir palielinājies bezdarba līmenis, un tieši šī krīzes iezīme visvairāk uztrauc mūsu pilsoņus. Finanšu iestādes saņem būtisku palīdzību. Diemžēl palīdzība laikus nesasniedz cilvēkus, kas saskaras ar risku zaudēt darbu, un tieši viņi visilgstošāk izjūt šīs krīzes sekas.

Tādēļ es arī atzinīgi vērtēju Eiropas mikrofinansēšanas instrumenta, ar ko veicina nodarbinātību un sociālu iekļaušanu, izveidi. Īpaši ir vērts pieminēt šī instrumenta papildināšanu ar uzņēmējdarbības atbalsta vispārējo mērķi. Ar šī instrumenta palīdzību nodrošinātie līdzekļi sekmēs jaunu uzņēmumu izveidi. Tās ir labas ziņas mūsu ekonomikai, jo tieši mazi un vidēji uzņēmumi ir ekonomikas pamats un tieši tie rada darba vietas.

Instruments lieliski atbilst Mazo uzņēmumu hartā paredzētajam uzņēmējdarbības atbalsta jēdzienam. Ir svarīgi, lai uzņēmumi saņem atbalstu arī turpmāk, ne tikai izveides posmā, jo šī instrumenta finanšu līdzekļi iesaistītajiem cilvēkiem un tautsaimniecībām nodrošinās ieguvumus tikai tad, kad izveidotie uzņēmumi spēs izdzīvot tirgū.

Es arī ceru, ka uzņēmējdarbība, jo īpaši MVU, nebūs mūsu debašu temats tikai krīzes laikā. Mums jāpieņem visaptveroša pieeja uzņēmējdarbībai, jo uzņēmumi nodrošina darba vietas mūsu pilsoņiem ne tikai krīzes laikā.

  Silvia Costa (S&D). – (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, ir ļoti svarīgi, lai 2010. gads, kas ir nabadzības un sociālās atstumtības izskaušanas Eiropas gads, būtu jauna Kopienas finanšu instrumenta izveides gads; instrumenta, kura galvenais mērķis ir mikrofinansējums tiem, kuri atrodas nelabvēlīga situācijā saistībā ar piekļuvi banku sistēmai, bet kuriem ir mikrouzņēmējdarbības plāns.

Kā mēs zinām, mikrokreditēšana izrādījusies kā neparasts instruments pašnodarbinātības iespēju un plašas sociālās vērtības izveidei jaunattīstības valstīs, jo īpaši sievietēm. Tā ir kļuvusi par Apvienoto Nāciju Organizācijas un Pasaules Bankas jauno stratēģiju, un to arī apliecina pozitīvi rezultāti daudzās valstīs, daudzās ES dalībvalstīs, tostarp Itālijā, jo īpaši attiecībā uz imigrantiem, sievietēm un jauniem cilvēkiem.

Pieņemot šo ziņojumu, Parlaments nopietnas ekonomikas un finanšu krīzes apstākļos nodrošinās ne tikai stratēģisku iespēju attiecībā uz sociālo atstumtību, bet arī pozitīvu izaicinājumu banku sistēmai, jo tajā izstrādā jaunu pieeju un jaunas pilnvaras, sadarbojoties ar bezpeļņas organizācijām, kā arī vietējām un valstu iestādēm.

Es atzinīgi vērtēju daudzu manis ierosināto grozījumu pieņemšanu, ko nepieminēšu vēlreiz, bet vēlos sacīt, ka šodien jums prasām ne tikai mikrokreditēšanas līdzekļus, bet arī lai mikrokreditēšana …

(Priekšsēdētājs pārtrauca runātāju)

  Christa Klaß (PPE). – (DE) Priekšsēdētājas kundze, komisār, dāmas un kungi, pēdējā mēneša laikā Komisija ir iesniegusi savu jauno stratēģiju „Eiropa 2020”, lai turpinātu Lisabonas mērķus, un cita starpā aicinājusi veidot sociālāku Eiropu.

Ja mēs cenšamies nodrošināt nodarbinātības ilgtspēju Eiropas pilsoņiem, tad īpaši tagad, šajā sarežģītajā ekonomiskajā situācijā, mums jānodrošina, ka cilvēki var īstenot savas labās idejas paši, lai viņi varētu paši radīt savus ieņēmumus. ES mikrofinansēšanas instrumenta nodarbinātībai mērķis ir nodrošināt iespēju jaunam sākumam un vienmērīgai virzībai uz uzņēmējdarbību.

Virzībai uz pašnodarbinātību nereti ir vairāki posmi. Ir daudz vieglāk tikt galā ar maziem sākotnējiem ieguldījumiem, nevis uzkrāt lielus parādus. Sievietes īpaši vēlas, lai risks saistībā ar pašnodarbinātības sākšanu būtu pārvaldāmāks un viņas nereti prasa sākuma kapitālu, lai nodrošinātu uzņēmējdarbības sākšanu, kā arī paplašināšanu, ja uzņēmējdarbības labi sokas. Sievietes vēlas augt kopā ar savu uzņēmējdarbību. Tādēļ pilsoņiem jāpiedāvā pēc iespējas mazāki aizdevumi. Ar to domāju daudz mazākas summas par EUR 25 000, kas ir summa, kuru parasti piedāvā mikrokreditēšanā.

Ekonomikas krīzes apstākļos vairumam iedzīvotāju īpaši jānodrošina vajadzīgā likviditāte. Ja tas nodrošina veidu, kā saglabāt zemā līmenī mikrokreditēšanas parasti augstās procentu likmes un administratīvās izmaksas, tas mums dod iespēju ekonomikai nodrošināt jaunu stimulu.

Es atzinīgi vērtēju Komisijas priekšlikumā ietverto ideju. Eiropas Parlamenta komitejas nav vienisprātis par finansējumu. Šajā jomā noteikti ir pieļaujami apšaubīt Eiropas politikas piemērošanas jomu. Galvenā atbildība gulstas uz dalībvalstīm. Tomēr, manuprāt, jo īpaši līdzekļi no Kopienas programmas nodarbinātībai un sociālai solidaritātei (Progress), kā tiek ierosināts, ļaus cilvēkiem iesaistīties pašnodarbinātībā.

  Antonio Cancian (PPE). – (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, šovakar mēs apspriežam jautājumus, kas patiesi ir mūsu sabiedrības aktuālo sociālo aspektu centrā — iepriekš apspriedām Globalizācijas pielāgošanās fonda mobilizāciju un ceram uz progresu tuvākajās dienās, un šis Eiropas mikrofinansēšanas fonds ir piemērots un svarīgs instruments.

Manuprāt, ir bezjēdzīgi nemitīgi atkārtot, ka tas risina vai cenšas risināt to pilsoņu problēmas, kam tas visvairāk nepieciešams, un ka tas pilsoņiem vieš pārliecību un cerību attiecībā uz uzņēmējdarbību un nākotni, tādēļ uzskatu, ka šobrīd mēs nedomājam par kaitējumu, ko radījusi šī krīžu vētra, un daudz dzirdam par izkļūšanas stratēģiju, vai par to, kā izkļūt no šīs krīzes. Mēs izkļūsim tikai tad, ja risināsim nodarbinātības problēmu, kas ir mūsu traģēdija, tādēļ mums jāmēģina nodrošināt, lai viss notiek pēc iespējams ātrāk un lai tiek piemērotas striktas garantijas attiecībā uz šo instrumentu, jo mums ir jāmobilizē daudz apjomīgāki resursi par tiem, kurus šovakar dzirdējām diskusijās, un mums noteikti nav jānovirza nauda no viena instrumenta uz citu, jo visiem trim ir vajadzīga šī nauda.

Es uzskatu, ka šie EUR 100 miljoni noteikti nav jāņem no programmas „Progress”, jo tai ir tie paši mērķi, bet tai jābūt pilnīgi nošķirtai un atsevišķai budžeta pozīcijai, kā arī jānodrošina daudz lielāku resursu mobilizācija.

  Pascale Gruny (PPE). – (FR) Priekšsēdētājas kundze, komisār, dāmas un kungi, pirmkārt, vēlos pateikties referentei par paveikto darbu un mūsu kolēģiem deputātiem par ieguldītajām pūlēm, lai izstrādātu šo mikrofinansēšanas instrumentu.

Šis Eiropas instruments nodrošinās iespēju piešķirt mikrokredītus maziem uzņēmumiem un cilvēkiem, kuri zaudējuši darbu un vēlas izveidot savus mazos uzņēmumus. Finanšu krīzes apstākļos visvairāk ir skarti mazaizsargāti cilvēki, jo īpaši bezdarbnieki un jauni cilvēki. Faktiski šogad Eiropas Savienībā ir zaudēti 3,5 miljonus darba vietu. Šā jaunā instrumenta pieņemšana šādiem cilvēkiem atvieglos piekļuvi kapitālam, kas vajadzīgs, lai izveidotu vai attīstītu uzņēmumu un piepildītu viņu sapņus par uzņēmējdarbību. Mēs nedrīkstam aizmirst, ka vairāk nekā trešdaļu mikrouzņēmumu izveido bezdarbnieki.

Manā reģionā ar mani nereti sazinās pilsoņi, kas vēlas saņemt palīdzību sava uzņēmuma izveidei. Esmu pārliecināts, ka šī jaunā iniciatīva dos pozitīvu rezultātu saistībā ar darba vietu saglabāšanu, kā arī radīs jaunas darba vietas. Priekšlikums sekmēs jaunus ieguldījumus mazu summu veidā un mikrouzņēmumiem nodrošinās izaugsmes iespēju.

Priekšsēdētājas kundze, es vēlos izteikt savu atbalstu pievienotajai vērtībai, ko nodrošina mikrokreditēšana, kuru īstenos kopā ar jauniem atbalsta pasākumiem, piemēram, mācībām un mentoringu, kas savukārt jauniem cilvēkiem un bezdarbniekiem ļaus iegūt garantijas un palīdzību viņu ieguldījumu plāniem. Es ceru, ka šis jaunais nodarbinātības sekmēšanas instruments tiks pieņemts pēc iespējas ātrāk un ka Parlaments un Padome vienosies par to, lai šis instruments, kas ir svarīgs mūsu pilsoņiem īpaši šajā krīzes laikā, tiktu ieviests kā pastāvīgs instruments.

Dāmas un kungi, neaizmirsīsim, ka tieši mazie un vidējie uzņēmumi rada darba vietas.

  Raffaele Baldassarre (PPE). – (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, mikrokreditēšanas instruments nodarbinātībai ietilpst Eiropas līmenī pieņemtās iniciatīvās un bezdarbniekiem nodrošina iespēju jaunam sākumam, kā arī atver durvis uz uzņēmējdarbību dažām no Eiropas mazaizsargātajām grupām, tostarp, protams, jauniem cilvēkiem.

Jaunajam instrumentam saistībā ar pašreizējo kreditēšanas samazinājumu ir jāpapaplašina mērķtiecīga finansiāla atbalsta piemērošanas joma, ietverot jaunus uzņēmējus. Palīdzību sniegs arī atsevišķiem uzņēmējiem un mikrouzņēmumu dibinātājiem, nodrošinot mentoringu, apmācību, mācības un administratīvās spējas palielināšanu papildus procentu likmju atbalstam no Eiropas Sociālā fonda.

Ir skaidrs, ka, ņemot vērā pašreizējo banku izsniegto aizdevumu zemo līmeni un sarežģījumus, kas pastāv saistībā ar piekļuvi kredītiem, ja mūsu sabiedrības vājākie pārstāvji — bezdarbnieki un neaizsargātas grupas — vēlas īstenot kādu rīcību, piemēram, uzņēmējdarbību, tam jāsniedz spēcīgs atbalsts, jo tas ir viens no instrumentiem, kas mums var palīdzēt cīnīties pret finanšu krīzes dabisko epilogu, proti, nodarbinātības krīzi. Lai gan varam vērot ekonomikas atgūšanās pazīmes, rādītāji joprojām ir negatīvi attiecībā uz nodarbinātību.

Tomēr ir nepieciešams, lai programmas „Progress” līdzekļu sadale paliktu nemainīga, jo mēs nevaram likt domāt, ka programmas „Progress” resursi tiks novirzīti. Šie resursi jāatrod citos avotos un noteikti jāsaista ar citām Eiropas iniciatīvām, lai tiktu veidots spēcīgs tēls un piemēroti centieni bezdarba novēršanai Eiropā.

  Elisabeth Morin-Chartier (PPE). – (FR) Priekšsēdētājas kundze, komisār, dāmas un kungi, es vēlos vērst jūsu uzmanību uz mikrokreditēšanas lielo nozīmi šīs nodarbinātības krīzes laikā. Mikrokreditēšana nodrošina bezdarbniekiem iespēju jaunam sākumam, pateicoties riska dalīšanai un finansēšanas instrumentiem, tādējādi nodrošinot piekļuvi uzņēmējdarbībai.

Ņemot vērā finanšu krīzi un izsniegto aizdevumu skaita būtisko samazinājumu, es atbalstu Eiropas Komisijas priekšlikumu izveidot mikrofinansēšanas instrumentu, kura mērķis ir atbalstīt mazaizsargātas grupas, jo īpaši sievietes, jaunus cilvēkus un bezdarbniekus.

Es vēlos paust atbalstu saviem kolēģiem no Eiropas Tautas partijas grupas, kas kopā ar pārējām grupām — sociālistiem, liberāļiem un konservatīviem — ir iesnieguši kompromisa grozījumus, lai pēc iespējas ātrāk izveidotu mikrofinansēšanas instrumentu, sākot no 2010. gada. Es arī aicinu Ministru padomi uzņemties atbildību attiecībā uz ātra risinājuma rašanu šajos krīzes apstākļos, lai apkarotu bezdarbu un nodrošinātu ilgtspējīgu risinājumu šīs mikrokreditēšanas finansēšanai.

  Artur Zasada (PPE). – (PL) Priekšsēdētājas kundze, programma „Progress” ir svarīga iniciatīva, kuras mērķis ir palīdzēt dalībvalstīm efektīvi īstenot mērķus nodarbinātības un sociālo jautājumu jomā. Pagājušajā nedēļā es tikos ar programmas komitejas locekļiem, lai runātu par programmas „Progress” īstenošanu. Mani secinājumi ir šādi. Pirmkārt, netiek nodrošināta pietiekama redzamība reklāmas kampaņai, ar ko potenciālie programmas ieguvēji būtu jāiepazīstina ar programmas darbību jomu. Otrkārt, lielākā daļa informācijas par piedāvājumiem un konkursiem ir pieejama tikai trīs valodās: angļu, vācu un franču. Tas nosaka funkcionālu ierobežojumu cilvēkiem, kas nepārzina nevienu no šīm valodām. Manuprāt, ir jāpārskata reklāmas kampaņas principi. Mums pēc iespējas ātrāk būtu jāpaplašina programmas „Progress” atpazīstamība un jāizplata informācija par to visā ES.

  Silvia-Adriana Ţicău (S&D). – (RO) Mikrofinansēšanas instruments, ar ko veicina nodarbinātību un sociālu iekļaušanu, atbalsta un tam ir jāatbalsta vienkāršu procedūru piemērošana, lai iesaistītās personas varētu no tā gūt efektīvu labumu. Tomēr es uzskatu, ka mikrofinansēšanas instruments galvenokārt jāvērš uz cilvēkiem, kas zaudējuši darbu un atrodas nelabvēlīgā situācijā saistībā ar piekļuvi tradicionālajam kreditēšanas tirgum, kā arī kas vēlas izveidot vai turpināt attīstīt savus mikrouzņēmumus, tostarp pašnodarbinātību.

Manuprāt, īpaša uzmanība jāpievērš arī jauniem cilvēkiem, kas diemžēl saskaņā ar jaunāko Eiropas statistiku saskaras ar aizvien ilgstošākiem bezdarba periodiem vai tiek pieņemti darbā uz noteiktu laiku. Turklāt gada ziņojums par piešķirtā budžeta izmantojumu nodrošinās iespēju tuvākajā laikā veikt nopietnu analīzi un vajadzības gadījumā papildināt šo budžetu. Ja mēs līdzekļus pārvietosim no vienas programmas uz citu, mēs riskējam sagraut abas.

  Karin Kadenbach (S&D). – (DE) Priekšsēdētājas kundze, šodien mēs diskutējām par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fondu, savukārt tagad runājam par mikrokreditēšanu. Abi instrumenti ir ļoti būtiski, lai novērstu finanšu un ekonomikas krīzes ietekmi ES un sekmētu Eiropas darba tirgu.

Mums vajadzīgi abi instrumenti, jo ne jau visiem lemts kļūt par uzņēmējiem. Un mūsu nodarbinātības politikas mērķim arī nevajadzētu būt jaunu pašnodarbinātu uzņēmēju dibināšanai uzņēmējdarbības nolūkos bijušo darbinieku vietā un tā darbaspēka vietā, kas nav pašnodarbināts. Šādiem cilvēkiem piemērotāks būtu termins „šķietama pašnodarbinātība”. Dalībvalstīm šajā saistībā arī jāveic piemēroti piesardzības pasākumu. Tomēr visiem, kas vēlas pieņemt pašnodarbinātības izaicinājumu, jānodrošina piekļuve resursiem, lai ļautu viņiem sākt vai paplašināt savu uzņēmējdarbību. Tomēr vienlaikus jānodrošina — un tas ir Eiropas Parlamenta un dalībvalstu pienākums —, ka tiek turpināta normāla sociālā nodrošinātība. Mums vajadzīgi jauni līdzekļi jaunām idejām.

  Zigmantas Balčytis (S&D). – (LT) Manuprāt, šodien EP deputāti ir vienisprātis par to, ka šis mikrofinansēšanas atbalsta instruments ir ļoti svarīgs. Dzīves un darba apstākļi ir būtiski izmainījušies, un nodarbinātības trūkums, kas ir skāris gandrīz katru valsti, liek mums izvirzīt konkrētus priekšlikumus grozīt konkrētus atbalsta mehānismus. Līdz šim lielākā daļa finansiālā atbalsta tika paredzēta lieliem uzņēmumiem un organizācijām, un daudzkārt ticis uzsvērts, ka līdz šim parastajiem Eiropas Savienības pilsoņiem bija maz vai nebija cerību saņemt finansiālu atbalstu. Manuprāt, Komisijas nākotnes risinājums censties panākt vienošanos kopā ar Eiropas Parlamentu ir absolūti nepieciešams. EUR 100 miljonu ir pats sākums. Tas ir pirmais mēģinājums, bet esmu pārliecināts, ka tas būs sekmīgs.

  Vladimír Špidla, Komisijas loceklis. – (CS) Dāmas un kungi, diskusijas nepārprotami ir parādījušas Parlamenta atbalstu mikrofinansēšanas instrumentam, un, manuprāt, nav būtisku strīdu par šī jautājuma būtību. Manuprāt, paustās nostājas arī ir lielā mērā līdzīgas Padomes nostājai attiecībā uz šī jautājuma būtību.

Nenoslēgts ir jautājums par finansējumu. Protams, finansējums ietilpst arī koplēmuma procedūrā, kas nozīmē, ka būs ļoti būtiski un vēlami meklēt kompromisu, un esmu gandarīts, ka debatēs ir pausta spēcīga vēlēšanās nekavējoties atjaunot sarunas ar Padomi. Vienlaikus debates ir norādījušas uz kompromisa iespējamību dažās jomās.

Debatēs bieži tika pieminēta un kritizēta Komisija saistībā ar programmu „Progress” un tās izmantojumu saistībā ar šo jauno instrumentu. Man jāsaka, ka Komisija nesaskārās ar vienkāršu problēmu, jo tai bija jārisina šis jautājums pašreizējā budžeta vai Iestāžu nolīguma ietvaros. Komisija varēja izmantot tikai pieejamos līdzekļus. Izsverot mūsu lēmumu attiecībā uz programmas „Progress” resursu izmantošanu, mēs ļoti rūpīgi apsvērām sekas un secinājām, ka, lai gan tas nebija nevainojams risinājums, tas, iespējams, bija viens no iespējamiem risinājumiem.

Debatēs vairākkārt tika apgalvots, ka tas saistīts ar zināmu roku veiklību vai naudas pārvietošanu no viena poda otrā. Tas tomēr tā nav, jo visās analīzēs ir skaidri parādīts, ka saistībā ar mikrokreditēšanas principu izmantotajiem līdzekļiem piemēro aprēķināto pieckāršošanas efektu. Otrā programmā šie līdzekļi sasniegtu rādītāju 1, savukārt mikrokreditēšanas programmā tie var teorētiski sasniegt pat rādītāju 5. Skatoties no šādas perspektīvas, tas vairs nav vienkārši jautājums par līdzekļu pārvietošanu, bet gan par līdzekļu jauna veida izmantošanu. Es vēlos atkārtot, ka tas nebija viegls lēmums, un es nedomāju, ka tas bija vienīgais lēmums; manuprāt, debatēs par kompromisu noteikti tiks rasts piemērots pamats, vismaz es tā ceru.

Mikrokreditēšanas idejas pamatā ir skaidrs apgalvojums, ka pašreizējā finanšu sistēma nenodrošina pietiekamus finansējuma avotus maziem un ļoti maziem uzņēmumiem; citiem vārdiem sakot, sistēma neizmanto cilvēkkapitālu, ko nodrošina cilvēki, kuri pieder tā sauktajām neaizsargātajām grupām. Es to uzskatu par iespējas palaišanu vējā, tādēļ esmu gandarīts, ka Komisija ir ierosinājusi šo instrumentu, kā arī ka Parlaments to tik augstu vērtē.

Kā jau sacīju, doma ir izmantot cilvēkkapitālu, ko nodrošina cilvēki, kuri parasti nevarētu izmantot savu kapitālu uzņēmējdarbībā. Tomēr ir arī ļoti svarīgi izmantot laiku. Manuprāt, pārmērīgi ilgstošas debates būtu pretrunā šā instrumenta būtībai, kas īpaši ir vajadzīgs krīzes laikā. Es arī uzskatu, ka tas būs vajadzīgs laikā, kad krīzes vairs nebūs, un tas kļūs par Eiropas darba tirgus un ekonomikas politikas pastāvīgu elementu.

  Kinga Göncz, referente. – (HU) Paldies par atbalstošajām piezīmēm un komentāriem. Es arī vēlos paust vilšanos par Komisijas nevēlēšanos rast kompromisu. Man komisāram arī jāsaka, ka, ja mēs pārvietojam programmas „Progress” resursus, tas norāda uz to, ka brīdī, kad runa ir par līdzekļiem sociālajai iekļaušanai, mēs varam paredzēt atbalstu mazaizsargātām grupām tikai tad, ja resursus ņemam no mehānismiem, kas vērsti uz tiem pašiem mērķiem. Mēs nespējam atrast cita veida resursus. Manuprāt, tas ir nepieņemami.

Koplēmuma procedūra arī nozīmē, ka visiem — katrai partijai — ir jārīkojas. Parlaments šajā jautājumā izvirzīja vairākus ierosinājumus un priekšlikumus, savukārt Padome un Komisija neizvirzīja priekšlikumus, kas būtu palīdzējuši panākt vienošanos. Man jāsaka Schroeder kundzei, ka tas, ka mēs aizstāvam programmu „Progress”, liecina par mūsu kopīgo pārliecību, ka mēs joprojām vēlamies rast kompromisu šajā jautājumā un ka šī programma ir jāīsteno pēc iespējas ātrāk.

Sniegtā palīdzība būs efektīva tikai tad, ja instrumentu var sākt īstenot 2010. gada sākumā. Ja Parlaments patiesi nobalsos par šo jautājumu šonedēļ, tad tas no savas puses būs izdarījis visu iespējamo, lai nodrošinātu šīs programmas īstenošanas sākumu 2010. gada sākumā. Tā kā Parlaments, iespējams, balsos par EUR 25 miljoniem no paša resursiem nākamajam gadam, un, ja Parlaments nobalsos par visu summu, tas būs pietiekami, lai Komisija parakstītu vienošanās, kas var sekmēt programmas īstenošanas sākšanu.

Manuprāt, tas atspoguļo Parlamenta konstruktīvo pieeju. Jebkurā gadījumā es uzskatu, ka šī programma ir ļoti svarīga, skatoties no sociālās iekļaušanas perspektīvas. Es arī vēlos lūgt saviem kolēģiem deputātiem, kas to atbalstīja, piekrist tam, ka mēs neņemam visus resursus no programmas „Progress”, un aģitēt savas valdības, kā arī resursus, ņemot vērā, ka šo valstu valdības ir Komisijas locekles.

  Priekšsēdētāja. – Debates tiek slēgtas.

Balsojums notiks rīt.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 149. pants)

  Corina Creţu (S&D), rakstiski. – (RO) Ekonomikas krīze kļuvusi par smagu sociālo krīzi, kam mēs vēl neesam raduši risinājumu. Diemžēl viens no rādītājiem, kas palīdzētu sākt atgūšanos, proti, kreditēšana, ir sasniegusi rekordzemu līmeni — zemāko eiro zonā kopš 1991. gada, un saskaras ar iepriekš nepieredzētu sabrukumu jaunajās dalībvalstīs, piemēram, Rumānijā. Tas ir viens no aspektiem, kas ir licis šaubīties par izredzēm pārvarēt lejupslīdi. Šajā saistībā es atzinīgi vērtēju Eiropas Komisijas priekšlikumu par mikrofinansēšanas instrumenta izveidi.

Tomēr, lai nodrošinātu efektīvus sociālās iekļaušanas pasākumus, instruments jāiekļauj atsevišķā budžeta pozīcijā. Programmas „Progress” līdzekļu pārvietošana ietekmētu īpašās pamatnostādnes par kopienas rīcību un izplatītu satraucošu signālu attiecībā uz Eiropas izpildvaras sociālo atvērtību, kas līdz šim diemžēl bijusi ārkārtīgi negribīga saistībā ar pietiekamas sociālās iesaistīšanās nodrošināšanu.

Krīze skar visus neaizsargātos cilvēkus, bet mēs nedrīkstam neņemt vērā nopietno problēmu saistībā ar jaunu cilvēku bezdarbu. Tam, ka katram piektajam jaunam cilvēkam Eiropā nav darba, var būt vairākkārtējas sekas ekonomikas un sociālā līmenī, kā arī saistībā ar demogrāfiju un noziedzību. Tādēļ es domāju, ka ir atbilstīgi pievērst lielāku uzmanību jaunu cilvēku iespēju sekmēšanai saistībā ar iekļūšanu darba tirgū.

  Vasilica Viorica Dăncilă (S&D), rakstiski. – (RO) Kopš pagājušā gada rudens vairāk nekā 5 miljoni Eiropas pilsoņi ir zaudējuši darbu, kas kopā nozīmē 22,5 miljonus bezdarbnieku Eiropā. Šajā saistībā mēs nevaram neievērot būtisko bezdarba līmeni starp jauniem cilvēkiem. Ir ļoti satraucoši, ka katram piektajam jaunam cilvēkam Eiropā nav darba, jo tam ir vairākkārtējas sekas ekonomikas un sociālā līmenī, kā arī saistībā ar demogrāfiju un noziedzību. Dažās valstīs bez darba esošo jauno cilvēku daļa ir pat augstāka valsts bezdarba līmeņa procentuālajā rādītājā. Piemēram, katrs trešais latviešu jaunietis ir bezdarbnieks, savukārt Spānijā ar šo problēmu saskaras 43 % pilsoņu, kas jaunāki par 25 gadiem. Manuprāt, jāpievērš lielāka uzmanība jauniem cilvēkiem. Šajā saistībā Eiropas Komisijas izvirzītā iniciatīva par mikrofinansēšanas programmām, kas iekļautas atsevišķā budžeta pozīcijā, palīdzēs mudināt un motivēt jaunus cilvēkus iekļūt darba tirgū, tādējādi samazinot bezdarba līmeni, kas šajā grupā ir paaugstinājies.

  Iosif Matula (PPE), rakstiski. – (RO) Ir jāpalielina centieni, ko pašlaik piemēro gan ES, gan valstu līmenī, lai sekmētu mikrokreditēšanas iespējas. Eiropas Mikrofinansēšanas instrumentam ir jānodrošina lietderīga palīdzība bezdarbniekiem un mazaizsargātiem cilvēkiem, kas vēlas izveidot vai vadīt mikrouzņēmumus. Manuprāt, Eiropas Mikrofinansēšanas instrumentam jābūt atsevišķai kredītlīnijai, jo šīs shēmas saņēmēji nav tās pašas personas, kas gūst labumu no programmas „Progress”. Nekādā gadījumā nedrīkst samazināt programmas „Progress” līdzekļus šajos krīzes apstākļos, jo to mērķis ir mazaizsargātās grupas. Es arī uzskatu, ka Eiropas Mikrofinansēšanas instrumentam ir jānodrošina pietiekami liela budžeta pozīcija, lai tas būtu patiesi efektīvs savu mērķu sasniegšanā attiecībā uz nodarbinātību un sociālo iekļaušanu. Dalībvalstī un ES kopumā jāturpina efektīvi īstenot programmu „Progress” globālās ekonomikas krīzes apstākļos.