Priekšsēdētājs. – Nākamais darba kārtības punkts ir kopīgas debates par šādiem ziņojumiem:

- Budžeta komitejas vārdā sagatavotais L. Surján un V. Maňkathe ziņojums (A7-0083/2009) par Padomes grozīto Eiropas Savienības 2010. finanšu gada vispārējā budžeta projektu (visas iedaļas) (11902/2009 - C7-0127/2009 - 2009/2002(BUD)) un grozījumu vēstulēm Nr. 1/2010 (SEC(2009)1133 - 14272/2009 - C7 - 0215/2009), Nr. 2/2010 (SEC(2009)1462 - 16328/2009 - C7-0292/2009) un Nr. 3/2010 (SEC(2009)1635 - 16731/2009 - C7-0304/2009) attiecībā uz Eiropas Savienības 2010. finanšu gada vispārējā budžeta projektu;

- Budžeta komitejas vārdā sagatavotais J. Haug ziņojums (A7-0081/2009) par Eiropas Savienības 2009. finanšu gada budžeta grozījuma Nr. 10/2009 projektu, III iedaļa — Komisija (16327/2009 - C7-0288/2009 - 2009/2185(BUD));

- Budžeta komitejas vārdā sagatavotais R. Böge ziņojums (A7-0080/2009) par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par elastības instrumenta izmantošanu saskaņā ar 27. punktu Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumā par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību (2009/2207(BUD));

- Budžeta komitejas vārdā sagatavotais R. Böge ziņojums (A7-0085/2009) par grozīto priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam, ar ko groza 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību attiecībā uz daudzgadu finanšu shēmu: enerģētikas jomas projektu finansēšana Eiropas ekonomikas atveseļošanas plāna kontekstā (COM(2009)0662 - C7-0305/2009 - 2009/2211(ACI)).

  László Surján, referents. – (HU) Paldies par iespēju uzstāties, priekšsēdētāja kungs. Ministra kungs, komisāra kungs, dāmas un kungi, sākot šīs debates par budžetu, man jāsaka, ka es vēlos nevis strīdēties, bet gan pateikties. Es vēlos pateikties Padomei un Komisijai par rezultatīvo sadarbību, kas galu galā ļāva mums panākt vienošanos un tagad iesniegt šim Parlamentam zināmā mērā kopīgu priekšlikumu. Taču man jāsaka paldies arī dažādajām grupām Parlamentā, jo, ja šīs grupas nespētu sadarboties un kopā pārstāvēt vērtības, kas ir būtiskas Parlamentam un Eiropas pilsoņiem, budžeta izstrāde nebūtu iespējama.

Pirms gada man uzticēja uzdevumu būt par referentu ziņojumam par 2010. gada budžetu. Mēs nekavējoties sākām formulēt Parlamenta politiskās cerības un darbības virzienus. Šos jautājumus Parlaments izskatīja šā gada pavasarī. Arī attiecībā uz nākotni bija svarīgi, lai tiktu pieņemts lēmums, uz ko var balstīties, jo mēs veicām šo darbu vairākus mēnešus pirms provizoriskā budžeta projekta izstrādes. Citiem vārdiem sakot, ES Komisijai bija zināma Parlamenta nostāja, un tā vairāk vai mazāk ņēma to vērā, tostarp arī izstrādājot provizorisko budžeta projektu.

Es domāju, ka mums būtu jānosaka šādi termiņi arī turpmākajos gados. Ko mēs vēlējāmies panākt? Mēs zinājām, ka Eiropas ekonomikā valda krīze. Mēs uzskatījām un joprojām uzskatām, ka šim budžetam jābūt ļoti nozīmīgam krīzes pārvarēšanā. Mēs apspriedām šo jautājumu ar Padomi, jo vēl viens acīmredzams risinājums krīzes pārvarēšanai ir tēriņu samazināšana Eiropā. Tas nav risinājums, bet pasākums, kas var būt noderīgs šajā situācijā. Ja mēs šeit tērēsim līdzekļus saprātīgi un liksim lielu uzsvaru uz efektīvu resursu izmantošanu, ES budžets var kļūt nevis par nastu, bet gan par daļu no risinājuma krīzes pārvarēšanai. Ņemot to vērā, mēs gribējām veicināt konkurētspēju, šā mērķa sasniegšanai izmantojot pētniecības un attīstības programmas. Mēs gribējām arī veidot pamatu kopējai enerģētikas politikai un attīstīt to.

Šo mērķu sasniegšanai ir piešķirti vairāk nekā 11 miljardi eiro. Mēs gribējām veicināt ekonomiku, galvenokārt izmantojot kohēzijas politiku. Šai iniciatīvai ir paredzēti 36 miljardi eiro. Gada laikā kļuva zināms, ka būtiskas problēmas pastāv, piemēram, piensaimniecības nozarē, kas nebija vispārējās ekonomiskās krīzes sekas. Taču Parlaments uzskatīja, ka lauksaimnieki ir jāatbalsta, un tika izveidots 300 miljonu eiro liels piena fonds, kas, lai gan nav pastāvīgs fonds, tomēr nodrošina finansējuma palielinājumu par 300 miljoniem eiro. Tā kā kopējais pieejamais finansējums ir aptuveni 750 miljoni eiro, piensaimniecības nozarei ir iespējams sniegt lielāku atbalstu. Taču Parlaments arī vēlas uzsvērt, ka papildus šai finansējuma piešķiršanai ir jāveic arī pilnīga piensaimniecības nozares problēmu pārskatīšana un tās pārstrukturizācija.

Tajā pašā laikā mums nācās saskarties ar nepietiekamu rīcības brīvību. Dažām budžeta pozīcijām nav rezervju, un tāpēc daudzgadu finanšu shēmas termiņa vidusposma pārskatīšana ir neizbēgama. Tā ir patiešām būtiska, bet patiešām būtiski ir arī tas, lai dalībvalstis daudz mērķtiecīgāk un saprātīgāk izmantotu tām pieejamos līdzekļus izaugsmes veicināšanai. Tikai tad mēs spēsim skatīties acīs Eiropas pilsoņiem un nodokļu maksātājiem, jo mēs tērējam viņu naudu, cenšoties panākt, lai ES darbība būtu efektīvāka un veiksmīgāka.

  Vladimír Maňka, referents. – (SK) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, ministra kungs, dāmas un kungi, šodien man nav jāuztraucas par to, ka es varētu aizmirst pieminēt kādu būtisku sava ziņojuma aspektu. Visi jautājumi, saistībā ar kuriem visu gadu veikts darbs kopā ar kolēģiem un citiem darbiniekiem, jau ir pienācīgi izskatīti Budžeta komitejā, plenārsēdēs un saskaņošanas procedūras vai trialogu laikā. Kas ir visbūtiskākais, attiecībā uz visiem jautājumiem ir saņemts pietiekams šā Parlamenta atbalsts.

Kad mēs sākām budžeta izstrādes darbu gada sākumā, es gribēju zināt, cik tālu man atļaus iet mani padomdevēji, koordinatori un politiskās grupas, jo man tika teikts, ka es jau tā esmu gājis par tālu. Es saskatīju daudz neizmantotu iespēju un trūkumu, ko es vēlējos novērst. Vairākas iespējas un ieteikumi uzlabojumu veikšanai tika ierosināti daudzo diskusiju laikā ar iestāžu augstākā līmeņa pārstāvjiem, departamentu vadītājiem un citiem darbiniekiem.

Iestāžu darbinieki pēc savas iniciatīvas ir sākuši nākt klajā ar informāciju un ierosinājumiem. Man ir sajūta, ka viņi cer un tic, ka kopā mēs varam atrisināt problēmas. No vienas puses, es biju gandarīts, ka viņi izrādīja man šādu uzticēšanos un iniciatīvu, bet, no otras puses, es būtu vēl vairāk gandarīts, ja viņu tiešie vadītāji uzklausītu viņu viedokļus un risinātu problēmas.

Es, neapšaubāmi, uzskatu, ka vairums struktūrvienību veic patiešām augstas kvalitātes un profesionālu darbu, un tāpēc tagad un šeit es vēlos uzsvērt personāla darba nozīmi. Pamatojoties uz dokumentētajiem trūkumiem, mums izdevās īstenot sistemātiskākus pasākumus. Taču nevis referents, bet gan Eiropas Parlamenta ģenerālsekretārs vai attiecīgais Eiropas iestādes augstākā līmeņa pārstāvis var atklāt un risināt šādus jautājumus.

Tāpēc es patiešām atzinīgi vērtēju arbitrāžas procedūras laikā panākto vienošanos ar Eiropas Parlamenta augstākā līmeņa amatpersonām par organizatoriskās revīzijas veikšanu. Pirmo reizi Eiropas Parlamenta pastāvēšanas laikā nākamajā gadā tiks veikts funkcionāls audits divās no tā būtiskākajām struktūrvienībām — Infrastruktūras un loģistikas ģenerāldirektorātā un Drošības dienestā. Mērķis ir nodrošināt efektīvāku resursu izmantošanu.

Līdz šim Revīzijas palāta bija vienīgā iestāde, kas piekrita tās darba ārējai pārbaudei. Rezultāts bija pozitīvs. Revīzijas palāta ir samazinājusi tās administratīvos izdevumus un panākusi darba ražīguma līmeņa paaugstināšanos.

Es vēlos paust atzinību Zviedrijas prezidentūras augstajai profesionalitātei. Jau aprīlī, pirms stājās spēkā mūsu mandāts, mēs tikāmies ar valdības ministru Hans Lindblad un viņa kolēģiem. Mēs ātri vienojāmies par prioritātēm un kopā spējām noteikt racionālus elementus un atskaites punktus.

Mēs šodien plenārsēdes laikā iesniedzam kopīgo deklarāciju par politiku attiecībā uz ēkām, ar kurām saistītās izmaksas veido būtisku iestāžu administratīvo izmaksu daļu. Es uzskatu, ka kopā mums ir izdevies sākt procesu, kas nodrošinās izmaksu samazinājumu šajā jomā.

Dāmas un kungi, tikai īstenojot kopīgus centienus Eiropas līmenī, mēs spēsim risināt 21. gadsimta lielākās problēmas — klimata pārmaiņu, izejvielu un energoresursu risku un izmaksu, ekonomikas globalizācijas un mūsu drošības apdraudējumu problēmas. Ja Eiropa vēlas atrisināt šīs problēmas, tās rīcībā jābūt efektīviem un smalkiem instrumentiem. Lisabonas līgums mums nodrošinās šādus instrumentus. Laikā pēc Līguma stāšanās spēkā ES būs vajadzīgi atbilstīgi finanšu līdzekļi, lai īstenotu jaunās politikas jomas.

Pat ja šodienas debates par ES 2010. gada budžetu patiešām izrādīsies pēdējās šajā gadā, abu referentu darbs saistībā ar 2010. gada budžetu nebeigsies, bet turpināsies vismaz vēl trīs mēnešus ar Lisabonas līguma īstenošanu saistītu iemeslu dēļ. Es ticu, ka šis darbs ļaus gūt pozitīvus rezultātus.

  Jutta Haug, referente. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, Padomes priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, kad mēs pagājušā gada decembrī debatējām par šā gada budžetu, mēs jau zinājām, un es kā ziņojuma par 2009. gada budžetu galvenā referente diskusiju laikā norādīju, ka finanšu tirgus krīzes ietekme un tās sekas reālajā ekonomikā būs jūtamas visās dalībvalstīs. Tieši tas arī ir noticis.

2009. gada aprīlī Parlaments un Padome vienojās par finansējumu Komisijas ierosināto ekonomisko stimulu pirmajai daļai. Lai iegūtu nepieciešamos 2,6 miljardus eiro, mums bija jāveic tā sauktā finanšu shēmas nebūtiskā pārskatīšana. Kā gan citādi mēs būtu varējuši atrast līdzekļus, ņemot vērā mūsu stingros budžeta ierobežojumus? Atlikusī summa 2,4 miljardu eiro apmērā, kas vēl trūkst no kopējās 5 miljardu eiro lielās summas, ir jāatrod šajā rudenī. Tas brīdis ir klāt. Rudens ir pienācis, un, pateicoties tam, ka Parlaments un Padome ir panākuši saprātīgu vienošanos par 2010. gada budžetu, mums ir risinājums. Arī 2009. gada budžetam ir būtiska nozīme šā risinājuma īstenošanā.

2010. gada budžeta papildinājumi un grozījumi paredz samazināt maksājumu apropriācijas par vairāk nekā 3,4 miljardiem eiro. Ņemot to vērā, neizmantotās rezerves dažādās budžeta pozīcijās tiks samazinātas gandrīz par 1,5 miljardiem eiro. Visi šie pasākumi attiecas uz 2009. gada budžetu, kas paredz saistību apropriācijas 133,8 miljardu eiro apmērā un maksājumu apropriācijas 116,1 miljardu eiro apmērā, un tādējādi tie nav īpaši vērienīgi. Novērtējot budžeta pozīcijas, kurām Komisija atrada nepieciešamos līdzekļus, kļūst pilnīgi skaidrs, ka Komisija vienkārši neizturas nopietni pret budžeta lēmējiestādes lēmumiem.

Es vēlos atgādināt Parlamentam, ka arī 2008. gadā, pieņemot 2009. gada budžetu, mūsu prioritātes bija Eiropas Savienības konkurētspēja, izaugsme un nodarbinātība. Tieši tāpēc mēs piešķīrām vairāk līdzekļu, nekā ierosināja Komisija budžeta pozīcijām, kas bija paredzētas sociālās dimensijas paplašināšanai, izveidojot vairāk un labākas darbavietas un atbalstot mazos un vidējos uzņēmumus. Taču tieši šīs budžeta pozīcijas tiek izmantotas pārvedumiem vai budžeta grozījumiem. Vai būtu pārāk daudz prasīts aicināt Komisiju īstenot Parlamenta un Padomes rezolūcijas un īstenot pasākumus, lai nodrošinātu, ka finansējums sasniedz paredzēto mērķi, nodrošinot pozitīvu ietekmi? Budžeta projekts, ko mums iesniedza Komisija, nav ne precīzi aprēķināts, ne arī rūpīgi izsvērts. 2009. gadā tika veikti vairāk nekā 50 pārvedumi un 10 budžeta papildinājumi un grozījumi. Šādā situācijā nevar runāt par budžeta precizitāti un skaidrību, un tā ir jāuzlabo.

Mūsu kolēģiem specializētajās komitejās ir jāpievērš lielāka uzmanība īstenošanas ziņojumiem finanšu gada laikā, un Komisijai beidzot ir jāattaisno tās kā efektīvas Eiropas administratīvās iestādes joprojām labā reputācija. Es ceru, ka mēs visi strādāsim, lai sasniegtu šo mērķi.

  Reimer Böge, referents. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, pēc vienošanās panākšanas par 2010. gada budžetu mēs varam runāt par 141,4 miljardiem eiro saistību apropriācijās un 122,9 miljardiem eiro maksājumu apropriācijās.

Vispirms es vēlos sirsnīgi pateikties abiem referentiem par viņu ieinteresētību, un es vēlos arī teikt, ka viss, ko Haug kundze tikko teica par 2009. gada budžetu, ir pilnīga taisnība.

Apskatot šos skaitļus, mēs redzam, ka līdz daudzgadu finanšu shēmā noteiktajiem griestiem maksājumu apropriācijām ir palikuši neizmantoti vēl 11,2 miljardi eiro. Tas nozīmē, ka vajadzības gadījumā un īstenojot politisko gribu daudzgadu finanšu shēma nodrošina mums zināmu rezervi saskaņotajās robežās.

Pēdējos gados mēs vairākkārt esam atraduši risinājumus, lai īstenotu nepieciešamās izmaiņas ekonomiskajā un politiskajā vidē, izmantojot līdzekļu pārdali, atkārtotu rezervju samazināšanu un vairākkārtēju pārskatīšanu. Šie instrumenti ir pieejami, bet, ņemot vērā 2010. gadā paveikto, šie instrumenti noteikti tuvojas to izmantošanas iespēju robežai. Tas attiecas arī uz 2. budžeta pozīciju, kurā pēc 2010. gada un ņemot vērā iespējamos ierobežojumus iespēju būs daudz mazāk, un patiesībā tās nevajadzētu izmantot vispār.

Patlaban mēs šajās vienošanās esam integrējuši otro finansējuma daļu 2,4 miljardu eiro apmērā, kas paredzēta tā sauktajam „ekonomikas atveseļošanas tiesību aktu kopumam”. Tas bija pareizs lēmums piešķirt otro daļu 2,4 miljardu eiro apmērā 2010. gadā un neatlikt šīs daļas piešķiršanu uz 2011. gadu. Patiešām varētu teikt, ka tas bija nevis ekonomikas atveseļošanas tiesību aktu kopums, bet gan atbilstīgas papildu politiskās prioritātes attiecībā uz enerģētiku un platjoslas interneta nodrošināšanu lauku apvidos.

Elastības instrumenta izmantošana ļāva mums iegūt vēl papildu 120 miljonus eiro projektiem energoapgādes jomā un 75 miljonus eiro Kozloduy atomelektrostacijai. Es vēlos norādīt Komisijai, ka šis jautājums tika risināts patiešām savdabīgā veidā, un man tagad ir skaidri jāsaka, ka tas tomēr nav atrisināts. Mēs ceram sagaidīt 300 miljonus eiro. Šajā sakarībā mēs arī sagaidām, ka, veicot termiņa vidusposma pārskatīšanu, jūs paredzēsiet līdzekļus, kas vēl nav atrasti, atomelektrostacijas attīstībai un nepieņemsiet lēmumu finansēt šo pasākumu, samazinot līdzekļus 1B kategorijai. Ir svarīgi, lai tas tiktu pateikts patiešām skaidri.

Turklāt mēs esam pārskatījuši neizmantotos 2009. gada budžeta līdzekļus, lai varētu nodrošināt kopējo summu 1,9 miljardu eiro apmērā enerģētikai un vēl 240 miljonus eiro platjoslas interneta attīstībai, kas paredzēta II kategorijā.

Tagad es vēlos teikt, ka šis lēmums attiecībā uz kopējo summu bija pareizs, bet, neapšaubāmi, mums šodien ir skaidri jāpasaka, ka mūsu nākamais uzdevums ir Lisabonas līgumā paredzētā budžeta īstenošana. Mēs pilnīgi noteikti nevaram gaidīt līdz 2014. gadam, jo tad mums būs citas politikas prioritātes un citi jauni uzdevumi, kas Eiropas Savienībai jārisina, īstenojot globalizācijas procesu.

Rezolūcijā, kas jāiesniedz ceturtdien, skaidri noteikts, ka mēs aicinām jauno Komisiju pēc iespējas drīzāk publicēt ziņojumu par starpiestāžu nolīguma īstenošanu, kā noteikts nolīgumos. Tajā pašā laikā — un es vēlos to īpaši uzsvērt — Komisijai ir jāapņemas pielāgot, pārskatīt un grozīt pašreizējo daudzgadu finanšu shēmu 2007.–2013. gadam un attiecināt to arī uz laikposmu no 2015. līdz 2016. gadam. Turklāt tai jāsāk īstenot procedūra attiecībā uz nākamo daudzgadu finanšu shēmu, lai organizētu atbilstošas atklātas un publiskas debates par attiecīgo finanšu shēmu.

Tāds ir jaunās Komisijas uzdevums, un mēs, protams, nākamajā ceturksnī izmantosim gan uzklausīšanas, gan arī debates, lai aktīvi aicinātu Komisiju un Padomi ņemt vērā šīs politiskās prioritātes. Mūs gaida aizraujošs posms.

  Hans Lindblad, Padomes priekšsēdētājs. – (SV) Priekšsēdētāja kungs, man ir patiešām liels gods šodien būt šeit un piedalīties jūsu debatēs. 2010. gada budžeta procedūra bija patiešām sarežģīta, un es esmu gandarīts par vienošanos, kas tika panākta starp mūsu iestādēm samierināšanas sanāksmes laikā novembra vidū. Šī vienošanās palīdzēs sasniegt divus dažādus, bet vienlīdz būtiskus mērķus.

No vienas puses, tā izveido pamatu 2010. gada budžeta izstrādei, lai nodrošinātu, ka Eiropas Savienības darbība ir pēc iespējas vienmērīgāka un ka politika tiek īstenota atbilstoši mūsu vēlmēm, garantējot kontrolētu maksājumu pieaugumu, it īpaši situācijā, kādā patlaban nonākušas mūsu dalībvalstis. No otras puses, tā cita starpā nodrošina Atveseļošanas plāna otrās daļas pilnīgu finansēšanu. Tas ir būtisks Eiropas Savienības ieguldījums pašreizējā ekonomiskajā un finanšu situācijā.

Es vēlos arī norādīt, ka Padome ir gandarīta par vienošanos, ko mēs panācām attiecībā uz kopējo ārpolitiku un drošības politiku. Pēc manām domām, 2010. gada budžets kopumā ir līdzsvarots kompromiss starp nepieciešamo budžeta disciplīnu un saprātīgu finanšu pārvaldību, no vienas puses, un mūsu pienākumu īstenot mūsu pilsoņu cerības, no otras puses. Budžets ir arī kompromiss starp dažādām politiskajām grupām, dažādajām dalībvalstīm un Padomes un Parlamenta atšķirīgajām interesēm.

Tas nav gluži tāds budžets, kādu sākumā vēlējās redzēt Padome, un arī ne gluži tāds, kādu sākumā vēlējās redzēt Parlaments. Taču es uzskatu, ka tas ir labs kompromiss, kas labākajā iespējamajā veidā līdzsvaro mūsu mērķus un prioritātes. Šajā sakarībā es vēlos paust lepnumu par to, ka mēs, proti, Parlaments un Padome kā budžeta lēmējiestāde, ar lielu Komisijas atbalstu spējām uzņemties vadību un atbildību un panākt tādu vispārēju vienošanos, kāda tika noslēgta novembrī. Es domāju, ka tādējādi tiek sniegts atbilstīgs vēstījums attiecībā uz Lisabonas līguma stāšanos spēkā.

To nebūtu iespējams paveikt bez mūsu kopīgiem centieniem, jo visi, kas bija iesaistīti šajā procesā, sniedza savu ieguldījumu. To nebūtu iespējams paveikt arī tad, ja nebūtu lieliskās un konstruktīvās gaisotnes, kas, pēc mūsu domām, bija vērojama visā procesa laikā. Tāpēc es vēlos izmantot šo iespēju, lai pateiktos Budžeta komitejas priekšsēdētājam Lamassoure kungam par viņa izturību, atvērtību un prasmi veikt starpnieka uzdevumu. Es vēlos pateikties arī abiem referentiem, Surján kungam un Maňka kungam, par viņu konstruktīvo sadarbību un gribu pateikt paldies saviem kolēģiem Ekonomikas un finanšu padomē. Es vēlos īpaši pateikties komisāram Šemeta kungam, kas bija patiešām godīgs starpnieks.

Visbeidzot, bet ne mazāk svarīgi ir tas, ka es vēlos pateikties visu trīs iestāžu visiem darbiniekiem, kas ļoti profesionāli palīdzēja īstenot šo procesu.

  Algirdas Šemeta, Komisijas loceklis. – Priekšsēdētāja kungs, es patiešām priecājos par iespēju uzrunāt Parlamentu, pirms tas ar balsojumu ceturtdien pabeidz 2010. gada budžeta un budžeta grozījumu Nr. 10/2009, kas daļēji palīdzēja sasniegt ikgadējās budžeta procedūras veiksmīgo iznākumu, izskatīšanu otrajā lasījumā.

Sarunas par 2010. gada budžetu prasīja kompromisus un — es uzdrīkstos teikt — pat upurus no visām iesaistītajām pusēm, lai sasniegtu mūsu kopīgo mērķi. To nebūtu iespējams sasniegt, ja Eiropas Parlaments un Padome sarunu laikā nebūtu rīkojušies konstruktīvi un atbildīgi.

Es vēlos uzsvērt četrus būtiskākos jautājumus.

Pirmkārt, es vēlos minēt dažus svarīgākos saskaņošanas procedūras aspektus. Pēc tam, kad pagājušā gada aprīlī vienojāmies par kopīgo deklarāciju, mēs zinājām, ka mums jāpanāk trausls līdzsvars, lai rastu trūkstošo finansējumu 2,4 miljardu eiro apmērā Eiropas Ekonomikas atveseļošanas plāna īstenošanai. To varēja izdarīt, tikai izmantojot kompensēšanas mehānismu un visus budžeta pasākumus, kas paredzēti daudzgadu finanšu shēmā. Tas bija patiešām sarežģīts uzdevums.

Neskatoties uz veicamā uzdevuma sarežģītību, mēs 2010. gadā atradām visu nepieciešamo finansējumu Atveseļošanas plāna īstenošanai, un, kā jau norādīja galvenais referents, vienojāmies par ES budžetu, kas var būt instruments, lai palīdzētu pārvarēt ekonomisko krīzi.

Es uzskatu, ka šajā grūtajā laikā mūsu vēstījums pilsoņiem ir vēl pārliecinošāks, jo vienlaicīgi mēs arī spējām reaģēt uz neparedzētām konkrētām piena ražotāju vajadzībām, nodrošinot būtisku Parlamenta atbalstu.

Pēdējais, taču ne mazāk svarīgais aspekts attiecas uz to, ka budžeta lēmējiestādes abas „rokas” ir atzinušas, ka 2010. gadā ir jāturpina atbalstīt Bulgārijas centienus saistībā ar Kozloduy atomelektrostacijas ekspluatācijas pārtraukšanu, izmantojot elastības instrumentu.

Otrkārt, attiecībā uz rezervēm es vēlos pateikties Parlamentam un it īpaši galvenajam referentam Surján kungam par to, ka tika ņemtas vērā Komisijas piezīmes par Parlamenta pirmo lasījumu, kas bija iekļautas tā sauktajā „izpildāmības vēstulē”.

Tādējādi tika būtiski samazinātas rezerves, kas Parlamenta pirmajā lasījumā tika paredzētas 2010. gada budžeta projektā.

Treškārt, es vēlos uzsvērt, ka ir svarīgi nodrošināt vienmērīgu pāreju uz Lisabonas līgumu. Attiecībā uz budžeta procedūru mēs patlaban noteikti balstāmies uz Lisabonas līgumu. Neskatoties uz neskaidrībām saistībā ar jaunā Līguma stāšanos spēkā, mēs spējām nodrošināt vienmērīgu pāreju uz jauno tiesisko pamatu.

Mums priekšā ir pārbaudījumu laiks, ko piedzīvos visas iestādes, jo būs jāmaina to pieeja un rīcība un jāpastiprina dialogs jau budžeta procedūras īstenošanas pašā sākumā. Komisija ir gatava veikt savu uzdevumu un saskaņot nostājas jaunajā saskaņošanas komitejā, tajā pašā laikā vienādā mērā ievērojot abu budžeta lēmējiestādes iestāžu tiesības.

Šodien mēs zinām, ka vēl ir jāīsteno centieni, lai ieviestu visus jaunos ar Līguma stāšanos spēkā saistītos normatīvos aktus. Taču, pamatojoties uz lojālo starpiestāžu sadarbību, kas attīstīta pēdējās divās desmitgadēs, mēs spējām vienoties par pārejas pasākumu kopumu, kas nodrošinās efektīvu 2010. gada budžeta izpildi.

Visbeidzot es vēlos pieminēt izstrādātos budžeta grozījumus Nr. 10/2009, finanšu shēmas pārskatīšanu un elastības instrumenta mobilizāciju. Es vēlos norādīt, ka Parlaments ir arī piekritis pieņemt priekšlikumus par daudzgadu finanšu shēmas pārskatīšanu un, kā jau tika minēts, arī elastības instrumenta un budžeta grozījumu Nr. 10 pārskatīšanu.

Es vēlos pateikties referentam Böge kungam par saskaņošanas rezultātu apstiprināšanu. Šāda rīcība parāda, ka mērķa sasniegšanai mēs spējām pēc iespējas efektīvāk izmantot pašreizējās starpiestāžu vienošanās nodrošinātās iespējas.

Es vēlos pateikties arī referentei Haug kundzei par 2009. gada budžetu, par viņas darbu visa gada laikā saistībā ar 2009. gada budžeta izpildi un viņas atbalstu budžeta grozījumiem Nr. 10/2009, kas ir daļa no dokumentu kopuma, kas saistīts ar daudzgadu finanšu shēmas pārskatīšanu un Atveseļošanas plāna īstenošanas finansēšanu.

Es esmu ņēmis vērā arī jūsu kritiskās piezīmes Komisijai par nepieciešamību uzlabot tās darbību saistībā ar budžeta īstenošanu.

Šā gada budžeta grozījumi paredz samazināt maksājumu apropriācijas par 3,2 miljardiem eiro, kas ir daudz mazāk par 4,9 miljardu eiro lielo samazinājumu pagājušajā gadā, un uzlabo budžeta izpildi, kas pēc ierosinātā samazinājuma 2009. gadam ir noteikts 113 miljardu eiro apmērā.

Taču joprojām ir iespējams veikt turpmākus uzlabojumus, un es varu jums galvot, ka Komisija arī turpmāk darīs visu, kas ir tās spēkos, lai 2010. gadā pēc iespējas efektīvāk izmantotu noteiktās budžeta apropriācijas.

Attiecībā uz procedūru vienkāršošanu, lai paātrinātu izdevumu segšanu, es vēlos teikt, ka, lai gan šī joma vēl ir jāizvērtē, manuprāt, ir piesardzīgi jāpanāk līdzsvars starp reālu vienkāršošanu un nepieciešamību ievērot noteikumus, lai aizsargātu ES finansiālās intereses.

Es vēlreiz vēlos pateikties Parlamenta sarunu komandai un it īpaši Budžeta komitejas priekšsēdētājam Lamassoure kungam un ziņojuma par 2010. gada budžetu referentiem Surján kungam un Maňka kungam.

Es vēlos pateikties arī Padomes sarunu komandai un it īpaši valsts sekretāram Lindblad kungam par budžeta izstrādes laikā veikto konstruktīvo darbu.

Es ceru, ka šodienas debates būs konstruktīvas un rezultatīvas un novedīs pie pozitīva balsojuma par 2010. gada budžetu šajā ceturtdienā.

  José Manuel Fernandes, PPE grupas vārdā. – (PT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, šis budžets ir atbilde uz ekonomisko krīzi, un tas galvenokārt ir vērsts uz Eiropas pilsoņiem. Tas ir budžets, kas izstrādāts, lai cīnītos pret bezdarbu un atveseļotu ekonomiku. Tāpēc mēs Eiropas Ekonomikas atveseļošanas plānu nosakām par prioritāti, nākamajam gadam piešķirot finansējumu 2,4 miljardu eiro apmērā. Jānorāda arī, ka mēs veicinām ekonomikas atveseļošanu, palielinot maksājumu apropriācijas būtiskākajos budžeta posteņos.

Attiecībā uz bezdarbu un jauniešu bezdarbu es vēlos uzsvērt priekšlikumu pārskatīt Erasmus programmu. Mēs atzinīgi vērtējam 300 miljonu eiro piešķiršanu papildu atbalstam piena nozarē, bet es vēlos uzsvērt, ka ir jāparedz finansējums, lai izveidotu pastāvīgu fondu šajā nozarē.

Mēs arī uzskatām un jau ierosinājām, ka ir ļoti būtiski pārskatīt pašreizējo daudzgadu finanšu shēmu 2007.–2013. gadam un attiecināt to arī uz 2015.–2016. finanšu gadu. Es vēlos norādīt, ka cīņa pret klimata pārmaiņām un energoapgādes drošība ir ES prioritātes, kas nav pienācīgi ņemtas vērā, izstrādājot šo budžetu. Attiecībā uz Parlamenta un pārējo iestāžu budžetiem, ko mēs esam iesnieguši izskatīšanai otrajā lasījumā, jāsaka, ka tie saglabājas tādi, kādus mēs apstiprinājām pirmajā lasījumā.

Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) grupa atkārto, ka sevišķi svarīga ir stingrība un pārredzamība, un tāpēc tā atbalsta ilgtermiņa politiku attiecībā uz ēkām, nulles budžeta izpildi katra Parlamenta pilnvaru termiņa sākumā un izmaksu un ieguvumu analīzi tādām politikām kā Parlamenta komunikācijas politika. Attiecībā uz jaunajiem pieprasījumiem, kas radās, stājoties spēkā Lisabonas līgumam, mēs atbalstām izcilību likumdošanā un prasību nodrošināt atbilstīgus resursus šā mērķa sasniegšanai.

  Göran Färm, S&D grupas vārdā. – (SV) Priekšsēdētāja kungs, es vēlos teikt lielu paldies visiem, kas bija iesaistīti šajā procesā. Šīs sarunas ir devušas rezultātus. Pirms otrā lasījuma vēl ir jāatrisina tikai dažas problēmas, un visas iesaistītās puses konstruktīvā veidā palīdzēja gūt šos panākumus.

Lai gan tas prasīja ilgu laiku, noteikti ir svarīgi, ka mums izdevās rast finansējumu Ekonomikas atveseļošanas plānam, neatliekot risinājumus uz vēlāku laiku. Mēs bijām gandarīti, ka Padome galu galā piekrita mūsu viedoklim, ka, lai īstenotu risinājumu, tāpat kā Kozloduy atomelektrostacijas gadījumā, bija vajadzīgi papildu līdzekļi un jāizmanto elastības instruments.

Taču mani joprojām pārsteidz Padomes un Zviedrijas prezidentūras nostāja attiecībā uz vairākiem jautājumiem. Piemēram, es nedomāju, ka tās iebildīs pret Parlamenta priekšlikumu jaunajai Stratēģijai Baltijas jūras reģionam piešķirt jaunus savus līdzekļus. Taču es esmu gandarīts, ka tās atkāpās arī no šīs nostājas. Otrais aspekts, kas mani pārsteidza, — un šis jautājums joprojām nav pilnībā atrisināts — ir programma Progress un jaunais instruments mikrokredītiem. Parlamenta izpratnē ideja ir tāda, ka ES būtu jāpalielina ieguldījumi inovāciju jomā, lai izskaustu sociālo atstumtību un bezdarbu. Tas varētu likties īpaši būtiski, ņemot vērā to, ka 2010. gads ir Eiropas sociālās integrācijas gads. Šā iemesla dēļ ir tik grūti saprast, kāpēc Padome un Zviedrija, šķiet, cīnās līdz galam, lai panāktu, ka finansējums jaunajam mikrokredītu instrumentiem tiek rasts, samazinot finansējumu programmai Progress.

Šajā sakarībā es vēlos uzdot tiešu jautājumu Zviedrijas prezidentūrai.

Ņemot vērā augsto bezdarba līmeni, arvien pieaugošo sociālo atstumtību, milzīgās integrācijas problēmas un to, ka programma Progress darbojas patiešām efektīvi, kāpēc Padome uzstāj, lai tiktu samazināts programmai Progress paredzētais finansējums?

Šā gada budžeta sarunu laikā ir nolemts, ka gandrīz visas jaunās prioritātes tiks finansētas, mainot daudzgadu shēmā paredzētās finansējuma augšējās robežas un izmantojot elastīguma instrumentu. Vairs nav atlikušas gandrīz nekādas rezerves. Šī shēma tiks piemērota vēl trīs gadus, bet šādu nosacījumu izpilde tik ilgā laikposmā būs pilnīgi nepieņemama. Tāpēc es vēlos uzdot vēl vienu jautājumu Komisijai un Padomei.

Kāda ir jūsu nostāja attiecībā uz Parlamenta prasību īstenot ātru un stingru finanšu shēmas laikposmam no 2011. līdz 2013. gadam pārskatīšanu?

Mēs uzskatām, ka budžeta sarunas attiecībā uz trijiem atlikušajiem gadiem būs sarežģītas, ja nenotiks pārmaiņas, it īpaši ņemot vērā to, ka mums ir gaidāma jauna paplašināšanās kārta un mums ir jāpilda nozīmīgas jaunas saistības klimata pārmaiņu jomā. Es uzskatu, ka būtu jāievēro princips — jauniem uzdevumiem tiek paredzēti jauni līdzekļi. Šo principu parasti piemēro dalībvalstu līmenī, un tas būtu jāpiemēro arī ES līmenī. Es būtu ļoti pateicīgs, ja jūs darītu zināmu savu viedokli par šo jautājumu.

  Anne E. Jensen, ALDE grupas vārdā. – (DA) Priekšsēdētāja kungs, es vēlos pateikties Surján kungam par sarunu pozitīvo rezultātu. Tāpat kā citi, arī es vēlos paust atzinību par to, ka mēs šeit Parlamentā arī otrajā lasījumā spējām saglabāt savas svarīgās prioritātes, lai gan mums bija jāveic budžeta samazinājumi saistībā ar vienošanos, ko noslēdzām ar Padomi. Papildus Atveseļošanas plānā paredzētajiem ieguldījumiem energoapgādes jomā mums izdevās panākt, ka tiek piešķirti papildu līdzekļi budžeta posteņiem, kas paredzēti uz pētniecību un inovācijām energoapgādes jomā. Mums izdevās nodrošināt savus izmēģinājuma projektus un sagatavošanās pasākumus, kas ir jaunās Parlamenta virzītās iniciatīvas, un es personīgi vēlos teikt, ka mēs Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupā esam gandarīti par to, ka mums izdevās nodrošināt finansējumu Stratēģijai Baltijas jūras reģionā.

Tāpat kā citi, arī es vēlos uzsvērt divus aspektus. Pirmkārt, es vēlos uzsvērt elastības trūkumu, un saistībā ar to es aicinu Šemeta kungu, kurš, protams, turpina darbu jaunā amatā Komisijā, ņemt vērā, ka mums patiešām ir vajadzīga šī budžeta termiņa vidusposma pārskatīšana, un es aicinu Komisiju — jauno Komisiju — izturēties pret to nopietni. Otrkārt, mums rūpīgi jāizvērtē situācija un jāpajautā sev, vai mums šajā jaunajā shēmā ir jāparedz kādas jaunas prioritātes. Vai kāda no programmām joprojām netiek īstenota pietiekami efektīvi? Vai ir iespējams mainīt esošās shēmas prioritātes vai arī mums ir jāpārskata pati shēma? Mēs, neapšaubāmi, spējām atrast līdzekļus tāpēc, ka sākumā daudzgadu finanšu shēmā daudz līdzekļu tika paredzēts lauksaimniecībai. Taču šādi līdzekļi vairs nav pieejami, tāpēc, kā jau Böge kungs norādīja, situācija kļūs sarežģīta. Ir pienācis patiesības mirklis. Turpmākie daži gadi, kad mums būs jābūt ļoti elastīgiem, būs ļoti, ļoti sarežģīti, ja mums neizdosies panākt, ka finanšu ministri piešķir vairāk līdzekļu, un es domāju, ka pašreizējā ekonomiskajā situācijā to izdarīt būs grūtāk nekā jebkad.

Ir vēl viens jautājums, par ko es vēlos runāt un ko es arī aicinu jūs, Šemeta kungs, ņemt vērā savā turpmākajā darbībā. Maňka kungs ir paveicis lielisku darbu saistībā ar administratīvajiem izdevumiem, un patlaban mēs dzirdam patiešām populistiski noskaņotus politiķus sakām, ka mēs nedrīkstam palielināt ES darbiniekiem algas, ko viņi ir patiešām pelnījuši. Manis pārstāvētā grupa neatbalsta esošo vienošanos pārkāpšanu. Ja kāds nav apmierināts ar sistēmu, tam tā jāmaina. Nav nozīmes tikai paust neapmierinātību par esošās sistēmas darbības rezultātiem. Es uzskatu, ka ir labs iemesls pārskatīt ES darbinieku situāciju un, pirmkārt un galvenokārt, novērtēt, vai noteikumi, kas ir spēkā attiecībā uz darbiniekiem ES sistēmā, sekmē arī vadīšanas iespējas, kas mums ir vajadzīgas, lai nodrošinātu ES politikas jomu efektīvu īstenošanu. Ir pagājuši vairāki gadi kopš Kinnock reformas īstenošanas. Ir pagājuši pieci gadi kopš paplašināšanās. Ir pienācis laiks vēlreiz pārskatīt situāciju. Tas, Šemeta kungs, ir tikai ierosinājums pārdomām.

  Helga Trüpel, Verts/ALE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, Lindblad kungs, dāmas un kungi, arī Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupa uzskata, ka 2010. gada budžets, par ko mēs diskutējām un vienojāmies, ir saprātīgs kompromiss. Diskusiju par budžetu sākumā joprojām bija daži neatbildēti jautājumi un budžeta pozīcijas, kurās nebija atrasts finansējums. Patlaban mēs vairāk vai mazāk esam šīs problēmas atrisinājuši. Parlaments piešķirs vienu trešdaļu, bet Padome divas trešdaļas nepieciešamā finansējuma, tāpēc, mūsuprāt, tas ir saprātīgs kompromiss, un mēs esam gatavi sākt jaunu gadu.

Tomēr vispirms es vēlos pievērsties problēmām, kas saistītas ar Eiropas budžeta struktūru un neelastību. Mēs jau dzirdējām par politiskajiem simptomiem. Ņemot vērā to, ka 2009. gadā tika veikti 50 budžeta pārvedumi un 10 budžeta papildinājumi un grozījumi, ikvienam ir jāsaprot, ka šā budžeta ar stingrajiem ierobežojumiem un neelastīgo struktūru mērķi nekādā ziņā vairs neatbilst šodienas vajadzībām. Ja mēs nākotnē vēlamies uzlabot efektivitāti, mums visiem ir jāstrādā kopā, lai mainītu šo situāciju.

Tāpēc tagad es runāšu par jautājumiem, kas attiecas uz plānoto pārskatīšanu. Budžets, ko mēs pieņemsim, ir krīzes laika budžets. Tāda bija Surján kunga devīze. Šajā gadījumā vārds „krīze” attiecas gan uz finanšu, gan arī ekonomisko krīzi. Taču, lai gan patlaban joprojām notiek gatavošanās Kopenhāgenas konferencei, es vēlos sniegt šādu piebildi. Mēs, neapšaubāmi, esam saskārušies ar krīzi, kas apdraud mūsu visu eksistenci, proti, jautājumu par to, vai mēs — ar vārdu „mēs” domājot cilvēkus visā pasaulē — spēsim glābt savu planētu un ierobežot globālo sasilšanu līdz 2 oC. Lai sasniegtu šo mērķi, mums visiem jārīkojas kopā savu budžetu izstrādes, resursu pārvaldības un finanšu pārvaldības jomā. Mums jāpāriet uz atjaunojamiem enerģijas avotiem. Mums būtiski jāsamazina CO2 emisijas. Mums jāpāriet uz zemas oglekļa emisijas ekonomiku. Mums, protams, arī jāveic daudz lielāki ieguldījumi ilgtspējības, jauno materiālu un jauno produktu pētniecības jomā. Tā ir vienīgā iespēja izveidot jaunas darbavietas.

Mums tas jādara tādā veidā, lai nodrošinātu, ka Eiropas iekšējais tirgus gūst labumu no šā procesa, un lai Eiropas Savienībai sniegtu jaunas iespējas pasaules tirgū, izmantojot zaļās tehnoloģijas un videi draudzīgus produktus. Tā ir mūsu vienīgā cerība, lai pārliecinātu Eiropas pilsoņus par to, ka Eiropas projektam ir nākotne. Tas nozīmē arī to, ka mums — dalībvalstīm un Eiropas Savienībai — kopā jānodrošina lielāks ieguldījums izglītībā. Tas ir svarīgākais resurss, kas mums Eiropas Savienībā ir. Mums jāsniedz pilnīgi citādāks atbalsts izglītībai, lai mūsu jauniešiem tiktu nodrošinātas iespējas ne tikai Eiropā, bet visā pasaulē.

Es vēlos piebilst vienu lietu. Mums arī jāveic būtiskas izmaiņas attiecībā uz mūsu lauksaimniecības politiku un subsīdijām lauksaimniecības eksportam, kā arī jāpievēršas struktūrfondiem. Arī tie ir būtiski jāmaina saistībā ar seno ēku atjaunošanu un ilgtspējīgu transporta politiku. Ko es ar to vēlos teikt? 2010. gada budžets ir solis pareizā virzienā, bet ar to nekādā ziņā nepietiek. Mēs Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupā esam ieviesuši terminu „jaunais zaļais darījums”, jo mēs uzskatām, ka tikai dalībvalstu, Komisijas un Eiropas Parlamenta kopīgi centieni Eiropas garā nodrošinās politisko gribu un pārliecību īstenot būtiskas pārmaiņas, pārveidot mūsu ekonomiku un radīt jaunas darbavietas.

Tikai tad, kad mēs varēsim nodrošināt politisko gribu īstenot reālas pārmaiņas, mēs spēsim veikt līdzīgas izmaiņas Eiropas un dalībvalstu budžetos. Attiecībā uz Kopenhāgenu es vēlos teikt, ka dažos turpmākajos gados mēs, cerams, spēsim piešķirt finansējumu, lai nodrošinātu, ka nabadzīgākās valstis un it īpaši Subsahāras Āfrikas valstis īsteno jaunos izaugsmes modeļus. Ir svarīgi, lai tās neatkārtotu mūsu pieļautās kļūdas un lai mēs — industriālās valstis, jaunās ekonomikas un jaunattīstības valstis — sadarbotos, pārejot uz jaunu līdzāspastāvēšanas formu un jauna veida ekonomiku. Tas ir vienīgais veids, kā nodrošināt, lai mēs gūtu panākumus gan Eiropā, gan arī pasaulē.

  Lajos Bokros, ECR grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, ES budžets cieš no vairākām strukturālām problēmām. Tas ir pārāk liels, un tas turpina palielināties. Daudzus budžeta posteņus, it sevišķi, birokrātijas uzturēšanas izmaksas, ir paredzēts palielināt automātiski, nepieprasot pamanāmus snieguma rezultātu uzlabojumus.

Jebkuram budžetam jāatspoguļo kādas noteiktas ekonomikas politikas apsvērumi. ES budžets ir izņēmums. Tas neatspoguļo konsekventu kopīgu vērtību kopumu. Tā vietā tas ir mēģinājums attaisnot ES īstenoto neokeinsisma pieprasījuma pārvaldības politiku, novirzot lielāku finansēju lielākajai daļai posteņu, neveicot strukturālas reformas.

Kā piemēru vēlos minēt Globalizācijas pielāgošanas fondu. Pusmiljards eiro būtu jānovirza globalizācijas negatīvo seko likvidēšanai. Taču dalībvalstis nespēj izstrādāt racionālus priekšlikumus pāris desmitu miljonu izmantošanai. No vienas puses, tā ir neizmērojama ierobežoto līdzekļu izšķērdēšana; no otras puses, tas ir lielisks piemērs kapitālisma kreatīvās destrukcijas nosacījumu kropļošanai.

Budžeta komiteja nepriecājās, ieraugot jauno budžeta pozīciju — Kozloduy atomelektrostacijas ekspluatācijas pārtraukšanas izmaksas —, kas tika iekļauta budžetā pēdējā brīdī. Tā bija nekvalitatīvas plānošanas pazīme. Taču ne tikai Kozloduy atomelektrostacijas ekspluatācijas pārtraukšana, bet pat atbalsts jaunas atomelektrostacijas būvniecībai būtu bijis svarīgāks par finansējumu piena fondam, ņemot vērā tā priekšlaicīgo un neefektīvo palielināšanu.

ES birokrāti saņem nepelnītu un nevajadzīgu algu palielinājumu it kā tie sniegtu ieguldījumu tik vajadzīgā pieprasījuma palielināšanā. Laiks, kad ES cīnās ar nepieredzētu recesiju, nav piemērots, lai sargātu sevi un savu administrāciju no tās negatīvajām sekām. Vai nebūtu pareizāk pieņemt kaut tikai simbolisku algu samazinājumu un tādējādi veicināt nodarbinātību Eiropas solidaritātes vārdā?

Arī tā ir satraucoša neatbilstīgas plānošanas pazīme, ka daudzos posteņos palielinās saistību un maksājumu apropriāciju nesaskaņotība. Tā kā mēs nevaram ieplānot budžeta deficītu, mēs arvien vairāk saistību atliekam uz nākotni. Šāda rīcība ir pielīdzināma ES nākotnes ieķīlāšanai un neatgriezeniski apdraud iespējamo diskrecionāro naudas izlietojumu.

Daudzi Eiropas Parlamenta deputāti koncentrējas uz naudas izlietojumu lolojumprojektiem un tā sauktajai „sabiedriskajai barotavai”. Budžetu nevajadzētu izmantot kā retrospektīvu instrumentu, kas ļauj saglabāt status quo, bet gan kā uz nākotni vērstu instrumentu, ko izmanto, lai uzlabotu ES institucionālo reglamentējošo sistēmu, kuras mērķim, savukārt, būtu jābūt stiprināt vienoto tirgu. Mazāka aizsardzība garantētajām interesēm ir būtiskākais princips, lai ES neieslīgtu aizmirstībā pasaules līmenī.

  Miguel Portas, GUE/NGL grupas vārdā. – (PT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, man šķiet, ka saistībā ar šo budžetu pastāv iespēja, ka mēs aiz kokiem nespēsim ieraudzīt mežu. Taisnību sakot, es vēlos jums uzdot šādu jautājumu: ja nebūtu krīzes, vai šis budžets būtu patiešām citādāks? Tas ir būtiskākais jautājums. Tieši tāpēc ziņojumā, par kuru mēs ceturtdien balsosim, ir atzīts, ka Padome nav gatava palielināt pieejamo finansējumu krīzes seku mazināšanai, krīzes laikā un laikā, kad tā ir patiešām smaga, samazina apropriācijas struktūrfondiem un Kohēzijas fondam un — es atkārtoju vēlreiz — nepievērš klimata pārmaiņu jautājumam uzmanību, kādu tas būtu pelnījis.

Ziņojumā ir izteiktas arī vairākas kritiskas piezīmes — līdzīgas tām, ko minēja Haug kundze. Piemēram, pastāv ārkārtīgi liela atšķirība starp apstiprinātajiem izdevumiem un veiktajiem maksājumiem; izdevumi joprojām ir zemāki par plānotajiem izdevumu griestiem; un būtībā mēs pat nezinām, vai finansējums ir izlietots efektīvi. Ņemot vērā šo negatīvo novērtējumu, kā gan šis Parlaments var apstiprināt šādu budžetu? Ir tikai viens izskaidrojums — Parlaments ir budžeta lēmējiestādes vājais posms. Pat bērni zina, ka mūziku pasūta tas, kurš maksā, un dalībvalstis ir tās, kuras maksā.

Dāmas un kungi, šodien mēs runājam arī par nākotni, jo šajā gadā eiropiešiem visās mūsu dalībvalstīs nāksies saskarties ar vēl nepieredzēti plašu budžeta grozījumu programmu. Vidusmēra pilsonim šāda situācija šķiet gluži vienkārša, proti, kad viena krīze beidzas, sākas nākamā — šajā reizē it kā, lai veiktu publiskā sektora kontu restrukturizāciju. Šāda politika ir bezatbildīga, un tajā pašā laikā tā ļauj saglabāt nulles budžeta deficītu Eiropā. Grūtības nevar atkal un atkal novelt uz vienu un to pašu cilvēku — bezdarbnieku, vidusmēra strādājošo un pensionāru — pleciem, piemēram, samazinot viņu pensijas.

Savienība vairs nebūs viens no problēmas cēloņiem tikai tad, kad tā sāks sūtīt rēķinus pareizajiem adresātiem. Ja mēs nelikvidēsim ārzonas, kurās piemēro pārāk labvēlīgu nodokļu politiku, neapliksim ar nodokli finanšu darījumus un neizdosim parādzīmes, mēs nekad nespēsim cīnīties pret krīzi, sniedzot vienīgo atbildi, kas patiešām var tai pielikt punktu, — sociālais taisnīgums. Tāpēc jūs varat rēķināties ar kreisajiem saistībā ar stingru un radikālu finanšu shēmas pārskatīšanu līdz 2016. gadam, paredzot resursu pārdalīšanu, bet nerēķinieties ar mums, izpušķojot viduvēju budžetu, kas nav izstrādāts ne sociālās krīzes mazināšanai, ne arī pauž nepieciešamo apņemšanos cīnīties pret klimata pārmaiņām.

  Marta Andreasen, EFD grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, 2010. gada budžeta priekšlikumā izskatīšanai otrajā lasījumā joprojām ir paredzēts 6 % palielinājums salīdzinājumā ar 2009. gadu. Izskatās, ka priekšlikums ir izstrādāts uz citas planētas — uz planētas, kur nav finanšu krīzes. Pēc saskaņošanas sanāksmes novembrī Parlaments joprojām pauž nožēlu par Padomes atteikumu palielināt finansējumu programmām, kuras apvienotas zem lielā nosaukuma „Konkurētspēja izaugsmei un nodarbinātībai”. Padomei būtu labi jāzina, kā šis finansējums tiek izmantots.

Parlaments arī kritizē Padomi par maksājumu samazināšanu, apgalvojot, ka tā neveicina saistību un maksājumu atšķirības mazināšanu. Padomei būtu labi jāzina, ka šāda atšķirība rodas saprātīguma un apspriežu trūkuma dēļ, kas raksturo budžeta izstrādes procesu. Revīzijas palāta nesen pievērsa mūsu uzmanību tam, ka nesamaksāto saistību summa patlaban ir 155 miljardi eiro vai 126 % no pašreizējā gada budžeta. Vai tas ne par ko neliecina?

Parlaments atzinīgi vērtē administratīvo izdevumu palielinājumu, kas ietver arī deputātu algas. Nav pieņemami, ka mēs balsojam par savu algu palielināšanu, ko sedz nodokļu maksātāji, kas zaudē savas darbavietas un sociālo nodrošinājumu valstu budžetu samazinājumu dēļ. Pašreizējā situācijā mums būtu jāatsakās no jebkādiem palielinājumiem. Eiropas Parlaments noraida Padomes ierosinātos budžeta samazinājumus struktūrfondiem un Kohēzijas fondam. Kolēģi, vai jūs zināt, ka tās ir jomas, kurās Revīzijas palāta ir konstatējusi augstāko kļūdu īpatsvaru? Vai Eiropas Parlaments uzskata, ka mums būtu jāiegulda vairāk līdzekļu programmās, kuru īstenošanas laikā tiek pieļauti dažādi pārkāpumi?

Turklāt sabiedrībai būtu jāzina, ka šis budžets neietver Lisabonas līguma īstenošanas izmaksas, kuras tiks segtas, veicot budžeta grozījumus, proti, paslepus. Varētu rasties jautājums, cik liela būs šī summa. Atbilde ir šāda: „Kuru tas interesē, tā taču ir nodokļu maksātāju nauda!” Kā jau es minēju oktobrī, Apvienotās Karalistes pilsoņi pieredzēs to, ka viņu ieguldījums Eiropas Savienībā tiks palielināts no 45 miljoniem GBP dienā līdz 50 miljoniem GBP dienā laikā, kad Apvienotās Karalistes valdība ierobežos sabiedriskos pakalpojumus, lai nodrošinātu valsts budžeta samazinājumu par 12 miljardiem GBP. Tā ir gandrīz tikpat liela summa, kādu Apvienotā Karaliste iegulda Eiropas Savienībā. Nav šaubu, ka šis budžets ir nasta, nevis izeja no krīzes.

Kolēģi, ieklausieties savā saprāta balsī un balsojiet pret šo budžetu.

SĒDI VADA: M. A. MARTÍNEZ MARTÍNEZ
Priekšsēdētāja vietnieks

  Angelika Werthmann (NI). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, neatkarīgi no tā, vai mēs dzīvojam pilsētās vai laukos, mēs visi esam daļa no informācijas un zināšanu sabiedrības. Tie iedzīvotāji, uzņēmumi un organizācijas, kas var efektīvāk izmantot modernās informāciju tehnoloģijas, iegūst būtisku salīdzinošo priekšrocību. Un tāpēc, it sevišķi lauku reģionos, ir arī jānodrošina nepieciešamā finansējuma pieejamība tehnoloģiju infrastruktūras attīstīšanai un paplašināšanai platjoslas interneta veidā. Tieši šim mērķim ir paredzēta Eiropas Ekonomikas atveseļošanas programmas otrā daļa, un, loģiski, tas atbilst arī Lisabonas stratēģijai.

Energoapgādes drošība gan tagad, gan arī nākotnē ir būtisks Eiropas līmenī risināms jautājums. Bulgārija ir nolēmusi nekavējoties slēgt Kozloduy atomelektrostaciju. Tas maksās simtiem miljonu eiro, bet radioaktīvie atkritumi arī turpmāk būs ilglaicīgs riska faktors, kas apdraudēs nākamo paaudžu veselību un drošību. Man interesē, kādas ir reālās, ārējās atomelektrostacijas izmantošanas izmaksas un kā tās aprēķina.

Ir pēdējais laiks ne tikai pētīt un popularizēt alternatīvās atjaunojamās enerģijas tehnoloģijas, bet arī plašāk tās izmantot. Kopīgajā deklarācijā par ēku apsaimniekošanas politiku ir uzsvērts, ka liela nozīme ir vidējā termiņa un ilgtermiņa pieejai ēkām. Šajā jomā es personīgi par svarīgiem uzskatu trīs aspektus. Pirmkārt, energoefektīvas ēkas var veicināt CO2 emisiju samazinājumu pat par vienu trešdaļu. Otrkārt, par katru cenu ir jāizvairās izmantot tādus celtniecības materiālus, kas ir kaitīgi veselībai, piemēram, azbestu. Treškārt, es, kā vienmēr, atbalstu politikas pārredzamību un spēju to pārvaldīt, un tas attiecas arī uz ēku projektēšanu un plānošanu.

  Alain Lamassoure (PPE). – (FR) Priekšsēdētāja kungs, es, savukārt, vēlos paust atzinību par saskaņošanas laikā panākto vienošanos. Lai to paveiktu, bija vajadzīga Zviedrijas prezidentūras inteliģence, efektīva Komisijas līdzdalība, mūsu referentu kompetence un politisko grupu pārstāvju kompromisa izjūta. Pateiksimies visām iesaistītajām pusēm!

Taču, pēc manām domām, svarīgākās ziņas neattiecas uz šo vienošanos. Saistībā ar Eiropas budžeta nākotni nedēļas nozīmīgākais pasākums nenotiek šeit Strasbūrā, bet gan Kopenhāgenā. Tur mūsu varenie valstu vadītāji divas dienas velta tam, lai atrastu finansējumu 2,4 miljardu eiro apmērā tā sauktā ES atbalsta finansēšanai tām mazāk attīstītajām valstīm, kuras ietekmē klimata pārmaiņas, un tas ir finansējums tikai 2010. gadam. Mūs — Eiropas Parlamenta deputātus — uzskatītu par bezatbildīgiem, ja mēs nespētu samazināt ES budžetu par 81 miljonu eiro, taču šajā gadījumā mēs redzam, ka no tukša gaisa tiek iegūti 2,4 miljardi eiro.

Es atzinīgi vērtēju šādu rezultātu, bet neviens demokrāts nevar pieņemt procedūru, kas ir tik neskaidra, bez jebkādas demokrātiskas kontroles — visiem parlamentiem, Eiropas Parlamentam un dalībvalstu parlamentiem tas tiks paziņots kā noticis fakts — un ar tik netaisnīgām sekām attiecībā uz vairākām dalībvalstīm, jo dažas valstis veiks divas vai trīs reizes lielāku ieguldījumu nekā citas tikpat turīgas valstis.

Tomēr vispirms es aicinu paust atzinību par to, ka mūsu valstu vai valdību vadītāji atzīst, ka kopīgas ES politikas īstenošanai dažādās jomās vairs nepietiek ar budžetu, kas ierobežots līdz 1 % no iekšzemes kopprodukta. Viņi izstrādā jaunu, tomēr zināmā mērā līdzīgu Eiropas budžetu. Es ceru, ka jaunā Eiropas Komisija un Spānijas prezidentūra palīdzēs mums nodrošināt pamatu jaunajam Eiropas budžetam, kura nepieciešamību patlaban neapšauba neviens.

  Francesca Balzani (S&D). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, tuvojoties budžeta procedūras beigu posmam un izmantojot iespēju novērtēt paveikto darbu kopumā, es domāju, ka mums jāuzdod patiešām atklāts un tiešs jautājums — vai šis budžets mums ir piemērots?

Šis budžets ir pārejas laika budžets, kas atspoguļo pāreju uz Lisabonas līguma Eiropu — pāreju visaptverošas ekonomiskās un finanšu krīzes laikā, kas skārusi visu pasauli. Tāpēc šis budžets ir savdabīgs divu iemeslu dēļ. Tam jāatbilst šai krīzes situācijai, bet jāatspoguļo apziņa, ka krīzes laikā pieejamie resursi ir ierobežoti. Tam jānodrošina pozitīvs stimuls ekonomikas atlabšanai, bet jābūt arī samazinātam, ierobežotam un, ja tas ir iespējams, jānodrošina izmaksu samazinājums.

Šis budžets nodrošinās 141 miljarda eiro pieejamību nākamajā gadā. Šī summa nav daudz lielāka par to, kas bija pieejama 2009. gadā, bet ir pieliktas lielas pūles un paveikts liels darbs saistībā ar prioritātēm un pieejamo resursu novirzīšanu pašreizējām prioritātēm. Uzsvars ir likts uz diviem budžeta posteņiem — konkurētspēja un vide. Konkurētspēja tāpēc, ka tā ietver sociālo politiku, nodarbinātības politiku un delikāto problēmu saistībā ar struktūrfondiem, kas joprojām ir finansējuma pārdales politikas stūrakmens Eiropā. Šai budžeta pozīcijai nākamajā gadā tiks piešķirti aptuveni 65 miljardi eiro.

Arī vides jautājumiem paredzētajai budžeta pozīcijai, kas ietver lauksaimniecības politiku, tiks piešķirti aptuveni 60 miljardi eiro. Taču, kas ir visbūtiskākais, šis 2010. gada budžets ir saistīts ar Ekonomikas atveseļošanas plānu. Šis plāns saņēma lielu atbalstu pagājušajā gadā, tomēr 2009. gadā netika pilnībā finansēts. Šodien, pateicoties nozīmīgajām pūlēm pārvietot līdzekļus, beidzot ir rasta iespēja ieguldīt 2,5 miljardus eiro energoapgādes infrastruktūrā un platjoslas interneta nodrošināšanā.

Taču ir paveikts arī liels darbs, lai izstrādātu šo budžetu atbilstīgi Lisabonas stratēģijai, lai piešķirtu vēl vairāk līdzekļu, nekā budžeta projektā paredzēja Komisija, programmai Erasmus un mūžizglītībai, jo mums sev godīgi ir jāpajautā, vai šis budžets mums ir piemērots, bet, pirmkārt un galvenokārt, mums ir būtiski svarīgs kritērijs — nodrošināt, lai budžeta piemērotība būtu atbilstīga Eiropas pilsoņu vajadzībām.

Tam ir jābūt budžetam, kas piemērots visiem Eiropas vidusmēra pilsoņiem, un es uzskatu, ka, pamatojoties uz šo piemērotību, kas pielāgots viņu vajadzībām, mums ir jāuzsāk un jāturpina delikātās debates par pieejamības ierobežojumu un līdzekļu, ko mēs vēlamies nodrošināt Eiropai tās politikas īstenošanai, pārskatīšanu.

  Ivars Godmanis (ALDE). – (LV) Cienījamais prezidenta kungs! Es vēlos runāt par Eiropas struktūrfondiem. Tie ir apmēram 35,5 % no kopējā Eiropas budžeta. Konkrēti, reģionālās attīstības, kohēzijas sociālie fondi no 2007. līdz 2013. gadam ir 308 miljardi. Arī 2010. gadā tie ir 39 miljardi saistībās, apmēram 31 miljards maksājumos. Kāds risks un kādas problēmas ir saskatāmas? Pēdējā informācija uz 2009. gada 1. oktobri. Mēs esam otrā gada beigās, lineārā izpilde varētu būt 28,5 %, izpilde maksājumos „payments rate” ir 24,35 %, un šeit ir pirmās problēmas. 55 % valstu ir zem šī vidējā. Sliktākās valsts rādītājs ir 40 % no vidējā, un atšķirības starp labākajām un sliktākajām valstīm fondu apgūšanā ir 370 % vai 3,7 reizes. Ja mēs skatāmies atsevišķos fondus, tad rekonstrukcijas un reģionālās attīstības fondā 22 % valstu ir zem vidējā, sliktākās rādītājs — 50 % zem vidējā, un atšķirības ir 500 %. Ir valstis, kas apgūst 5 reizes sliktāk līdzekļus nekā tās, kas apgūst vislabāk! Sociālajā fondā — 22 % zem vidējā rādītāja, sliktākie —43 %, atšķirības 3,7 reizes. Un kohēzijas fondā sliktākā valsts ir 68 % zem vidējā un atšķirības starp labāko un sliktāko — 300 %. Kur ir risks? Ja mēs skatāmies salīdzinājumā ar 2000.–. gadu, kad nebija krīzes, tad mēs redzam, ka valstis, kas atpaliek tagad fondu apguvē, ir starp tām valstīm, kas neizpildīja, neapguva fondus pirms tam. Konkrēti, mums ir nesamaksāta nauda 16 miljardi par veco fondu 2000.—2006. gadam. Rekonstrukcijas un attīstības fondā 2,4 miljardi vispār ir pazaudēti. Tas nozīmē, ka 20 % dalībvalstu nav apguvušas šo naudu un vairs arī nesaņems. Sociālajā fondā tie ir 1,9 miljardi, jo 16 % valstu nav izpildījušas rādītājus. Kopumā tas nozīmē, ka 4,3 miljardi ir ieplānoti...

  James Nicholson (ECR). – Priekšsēdētāja kungs, mēs visi zinām, ka saskaņā ar 2010. gada budžetu vēl ir vajadzīgi 2,4 miljardi eiro Eiropas Ekonomikas atveseļošanas plāna īstenošanai, un šajā sakarībā es atzinīgi vērtēju centienus izvest Eiropu no šīs sarežģītās ekonomiskās situācijās. Es uzskatu, ka šajā plānā uzsvars būtu jāliek uz inovācijām un nodarbinātību, un it sevišķi uz darbavietu zaudēšanas ierobežošanu. Es ceru, ka šie līdzekļi netiks izšķērdēti, bet gan izmantoti lietderīgi. Šie līdzekļi ir atbilstīgi jāsadala un efektīvi un lietderīgi jāizmanto dalībvalstīs.

Es esmu gandarīts, ka ir nodrošināti solītie 420 miljoni eiro platjoslas interneta attīstībai lauku reģionos. Tā būs ļoti svarīga iniciatīva daudzos lauku reģionos, un, pienācīgi īstenojot, tai būtu jāveicina mazo un vidējo uzņēmumu attīstība.

Es atzinīgi vērtēju piena fonda izveidi. Es domāju, ka tas bija patiešām vajadzīgs un ir labs piemērs Parlamenta panākumiem šā budžeta izstrādē, izmantojot līdzekļus, kas, teiksim tā, nav izlietoti citās jomās.

Es mazliet vēlos parunāt par to, kādas budžeta pozīcijas es gribētu redzēt nākotnē. Es gribētu, lai budžets nodrošinātu atbalstu cilvēkiem, kas ir terorisma vardarbības upuri, jo es uzskatu, ka šajā jomā mēs varam paveikt vairāk. Šādiem cilvēkiem palīdzība nav sniegta. Šādi cilvēki nesaņem pietiekamu palīdzību, un valstu valdības viņiem arī nesniedz pietiekamu palīdzību. Manā valstī vairākās jomās šiem cilvēkiem tiek sniegts atbalsts, izmantojot esošos fondus, bet citās jomās mēs varētu paveikt vairāk. Pēc 2014. gada finansējums šādiem cilvēkiem nav paredzēts, un es aicinu šo Parlamentu sākt meklēt iespējas, lai mēs varētu sniegt reālu palīdzību terorisma vardarbības upuriem. Es ceru, ka nākamā Spānijas prezidentūra spēs man palīdzēt šajā jautājumā.

Es vēlos izmantot šo iespēju, lai īsumā paustu bažas par 60 miljonu eiro liela finansējuma administrēšanu Ziemeļīrijā. Es ceru, ka komisārs budžeta jautājumos uzņemsies risināt šo jautājumu. Par finansējuma administrēšanu ir atbildīga Ziemeļīrijas Asambleja. Tā jau aptuveni 18 mēnešus kavējas ar finansējuma sadali. Ja Ziemeļīrijas Asambleja plāno administrēt šo finansējumu, es aicinu veikt to efektīvi, izmantot finansējumu lietderīgi un darīt to saprātīgi šajā laikā, kad cilvēkiem darbs ir patiešām vajadzīgs.

  Jacky Hénin (GUE/NGL). – (FR) Priekšsēdētāja kungs, Eiropas Savienībā pieeja uzticamai un zemas oglekļa emisijas elektroapgādei būtu jāatzīst par katra Eiropas pilsoņa pamattiesībām. Šajā sakarībā mūsu Savienībai tā vietā, lai, īstenojot budžeta procedūru, finansētu atomelektrostacijas ekspluatācijas pārtraukšanu Bulgārijā, ir jāizstrādā patiesa sabiedriskā Eiropas energoapgādes politika.

Veidot Eiropu, kurā enerģija pieejama visiem, nozīmē atzīt, ka enerģija ir cilvēces īpašums, nevis prece. Tas nozīmē atcelt visas direktīvas par ierobežojumu atcelšanu un konkurences liberalizāciju energoapgādes nozarē, garantējot visas atomelektroenerģijas nozares pāreju sabiedrības īpašumā un šīs nozares, tostarp jautājumu, kas saistīti ar atomelektrostaciju ekspluatācijas pārtraukšanu un apakšuzņēmuma līgumu slēgšanu, publisku reglamentēšanu. Tas nozīmē izveidot Eiropas energoapgādes aģentūru, kas koordinētu un apkopotu visus dalībvalstu centienus pētniecības un drošības jomā energoapgādes nozarē, un garantēt visiem ES pilsoņiem vienlīdzīgu pieeju energoresursiem, un izveidot ekonomisko interešu grupu, kurā tiktu iekļauti visi Eiropas valsts un privātie uzņēmumi, kas darbojas energoapgādes nozarē.

Šī ekonomisko interešu grupa nodrošinātu iespēju īstenot lielus projektus, kas saistīti ar izplatīšanas tīkliem, zemas oglekļa emisijas energoresursu ražošanu, kā arī pētniecību un drošību, pamatojoties uz sadarbību. Tādējādi eiropiešu nauda tiktu izmantota lietderīgi; tā veicinātu attīstību, nevis tikai ieguldītā kapitāla atdeves pieaugumu.

  Bastiaan Belder (EFD). – (NL) Priekšsēdētāja kungs, 2010. gada budžets tiek pieņemts ekonomiskās krīzes laikā, un tāpēc ES līdzekļu sadale ir jāveic īpaši rūpīgi. Šajā sakarībā Padome ir piespiedusi Eiropas Parlamentu noteikt prioritātes. Ekonomikas atveseļošana un ieguldījumi ilgtspējības nodrošināšanā ir darba kārtības būtiskākie jautājumi, un tas ir pareizi. Savā ziņojumā Surján kungs vairākkārt atsaucas uz ekonomikas izaugsmes un nodarbinātības prioritātēm.

Šīs prioritātes atspoguļojas pārvedumos starp dažādām daudzgadu finanšu shēmas pozīcijām, un tās ir redzamas arī Eiropas Ekonomikas atveseļošanas plāna finansēšanas programmā, kurā pareizi likts būtisks uzsvars uz jaunajām tehnoloģijām. Īpaši svarīgs šajā sakarībā ir atbalsts projektiem, kas saistīti ar ilgtspējīgiem energoresursu avotiem un tādu posmu attīstību, kuri savieno energoapgādes tīklus ar trešo valstu tīkliem. Tādējādi mēs palīdzēsim veikt tik ļoti nepieciešamo energoresursu piegādātāju dažādošanu. Tas ir veiksmīgi izstrādāts prioritāšu kopums.

Taču šajā sakarībā es vēlos darīt zināmu kādu savu novērojumu. Mums vajadzēja būt nelokāmākiem. Ja Eiropas Savienība vēlas, lai tās darbs būtu ticams, tai būtu jāpievēršas saviem būtiskākajiem uzdevumiem, nevis jāpārspīlē sava nozīme krīzes seku likvidēšanā. Citi jautājumi, kas neietilpst Eiropas darbības jomā, ir izglītība, kultūra un pilsonība. Taču katru gadu izvirzītās prasības piešķirt papildu finansējumu ir pretrunā šādam pieņēmumam. Nevajadzētu būt, ka tiek mobilizēts elastības instruments, lai segtu finansējuma trūkumu.

Stingrāku prioritāšu kopums, no otras puses, ļautu mums kļūt par konstruktīvu partneri Padomei, it īpaši ekonomikas krīzes laikā, kad dalībvalstīm trūkst finansējuma un ir jāveic drastiski budžeta samazinājumi. Īsumā es vēlos pateikties referentam Surján kungam par to, ka viņš spēra šo soli pareizajā virzienā un lika uzsvaru uz ekonomikas atveseļošanu, tomēr neatstājot novārtā ES politikas sociālos aspektus, piemēram, rūpes par bērniem aprūpes iestādēs, it īpaši Bulgārijā.

  Frank Vanhecke (NI). – (NL) Priekšsēdētāja kungs, ja ir dota viena minūte laika, lai runātu par 141 miljardu eiro lielu budžetu, neapšaubāmi, ir jāaprobežojas ar būtiskāko, proti, visos līmeņos — Kopienas, valsts, reģionālā un pat zemākajā līmenī — tā sauktā „Eiropas nauda” patiešām tiek tērēta ne tik efektīvi un piesardzīgi kā nodokļu maksātājiem pārredzamāks finansējums. Kā piemēru es varu minēt to, ka pat Eiropas Revīzijas palāta ir norādījusi — līdz šim aptuveni 11 % no lielā Kohēzijas fonda finansējuma ir izmaksāti pilnīgi nepamatoti. 2010. gadā attiecīgā summa varētu būt 4 miljardi eiro — nebūt ne niecīga. Tas ir nosodāmi un nepieņemami. Patlaban 2010. gada budžetā mēs paredzam vēl 2,4 miljardu eiro Ekonomikas atveseļošanas plāna īstenošanai. Es pret to neiebilstu, taču es joprojām šaubos, vai Eiropas līmenis patiešām ir piemērotākais un vai Eiropa negūtu labākus panākumus, ja pievērstos efektīvai reālu un mērķtiecīgu darbību koordinēšanai dalībvalstu līmenī.

Nobeigumā es vēlos norādīt, ka joprojām esmu pret apjomīgo izšķērdēšanu, kas plaši izplatīta visās Eiropas iestādēs.

  Salvador Garriga Polledo (PPE). – (ES) Priekšsēdētāja kungs, es noteikti vēlos paust atzinību abiem referentiem — Lindblad kungam, kas pārstāv Padomi, un it īpaši komisāram Šemeta kungam, kas ir atbildīgs par budžetu tikai dažus mēnešus. Es patiešām uzskatu, ka viņš ir paveicis lielisku darbu un ka viņam izdevās panākt tik svarīgo vienprātību attiecībā uz risinājumu novembrī īstenotajai saskaņošanas procedūrai. Tieši par to es vēlos paust īpašu atzinību komisāram.

Šis ir pēdējais gads, kad mēs izstrādājam budžetus šādā veidā. Es uzskatu, ka šī sistēma ir sevi izsmēlusi un ka politiskajām grupām turpmākajos mēnešos ir ļoti nopietni jādomā par to, kā sagatavot jauno budžeta procedūru atbilstīgi Lisabonas līguma realitātēm.

Es sniegšu jums vienu piemēru. Šogad mēs piedalījāmies diskusijās par lauksaimniecības jomu — tās bija virtuālās diskusijas, bet deva reālus rezultātus. Nākamajā gadā diskusijas notiks klātienē jau no paša sākuma, jo tiks īstenota parastā likumdošanas procedūra, un tāpēc dalība diskusijās būs visu Eiropas Parlamenta deputātu pienākums.

Beidzot tas būs reāls budžets, un, kā jau Lamassoure kungs pirms brīža teica, tas būs budžets, attiecībā uz kuru Padome dažu augstākā līmeņa sanāksmju laikā bez Parlamenta līdzdalības nevarēs pieņemt „izcilus” lēmumus iekļaut budžetā jaunas pozīcijas, liekot Eiropas Komisijai un Eiropas Parlamentam pēc tam veikt dažādus burvju trikus finanšu jomā, lai šos jaunos un lieliskos Padomes dotos solījumus paredzētu budžetā. Tā vairs nenotiks, un mēs ceram, ka, sākot ar nākamā gada 1. janvāri, visi iestāžu darbinieki veiks savus pienākumus, lai patiešām izstrādātu budžetus, kas atspoguļo politisko realitāti un ekonomisko un finanšu situāciju Eiropā.

  Eider Gardiazábal Rubial (S&D). – (ES) Priekšsēdētāja kungs, es domāju, ka mums jābūt gandarītiem par Parlamenta un Padomes sarunu iznākumu saistībā ar Eiropas Savienības 2010. gada budžeta pieņemšanu galīgā variantā.

Mums jābūt gandarītiem arī par to, ka mums izdevās saglabāt finansējumu piensaimniecības nozarei, ko mēs Parlamentā apstiprinājām pirmajā lasījumā un kas var palīdzēt mūsu lauksaimniekiem pārciest šo krīzes periodu. Es ceru, ka mēs spēsim rast ilglaicīgu risinājumu un ka drīz viņi ieraudzīs gaismu tuneļa galā.

Mēs varam būt gandarīti arī par to, ka ir panākta vienošanās piešķirt papildu līdzekļus mikrofinansēšanas instrumenta īstenošanai Eiropas Savienībā. Mēs varam būt gandarīti arī par ko tādu, kas šķiet acīmredzams, bet reti tiek pieminēts — par to, ka nav apstrīdēta lauksaimniecības un kohēzijas izdevumu nepieciešamība, kas ir divas nozīmīgākās Eiropas Savienības politikas jomas. Šodien mēs patiešām varam to uzskatīt par sasniegumu.

Mēs varam būt īpaši gandarīti par to, ka mums ir izdevies iegūt papildu finansējumu 2,4 miljardu eiro apmērā Eiropas Ekonomikas atveseļošanas plāna otrās daļas finansēšanai.

Taču aiz šīs cildināšanas slēpjas mazāk patīkama realitāte. Trūkst līdzekļu, lai finansētu Eiropas Savienībai uzticētās politikas jomas, vai drīzāk līdzekļu netrūkst, bet pastāv nelokāma nostāja, ka ne par vienu eiro nedrīkst pārsniegt summas, kas pašreizējā finanšu shēmā tika noteiktas 2006. gadā. Padomes priekšsēdētāja kungs, tā nav budžeta stingrība, bet gan ekonomiska un politiska tuvredzība.

Tikai nedaudz senāk nekā pirms gada Eiropas Komisija ierosināja Eiropas Savienības Ekonomikas atveseļošanas plānu. Tas bija pieticīgs plāns salīdzinājumā ar dalībvalstīs īstenotajiem, bet tas bija vērsts uz mūsu ekonomiku nākotnes nozaru veicināšanu.

Vispirms Padome bija pret šo plānu, jo tika ierosināts palielināt finanšu shēmu par 5 miljardiem eiro. Pēc ilgām sarunām un diskusijām jūs piekritāt plānam, bet mums tas bija jāīsteno divu gadu laikā. Jūs piespiedāt Eiropas Komisiju veikt viltīgas un kreatīvas uzskaites darbības, lai šis finansējums tiktu izlietots, finanšu shēmā to gandrīz nemanot.

Mēs runājam tikai par pārredzamību un vienkāršošanu, bet Komisijai vajadzēja sagatavot efektīvu diagrammu, lai tie no mums, kuri veic darbu saistībā ar budžetu, spētu saprast tās priekšlikumu. Es aicinu jūs, Padomes priekšsēdētāja kungs, izskaidrot šo vienošanos pilsoņiem, kuriem joprojām interesē, ko mēs šeit Eiropas Parlamentā darām.

Tas nozīmē, ka mēs neveidojam pilsoņiem pieejamu Eiropu, ko mēs visi vēlamies panākt. Es to nesaku, lai kritizētu, bet gan tāpēc, ka, manuprāt, kamēr Padome nemainīs tās politiku, Eiropas integrācija būs vāja.

Mēs nesen parakstījām Līgumu, bet mums ir vajadzīga iedvesma. Vai nu mums jāpārstāj uzskatīt, ka katrs Eiropā iztērētais eiro tiek izšķērdēts, vai arī jāpievienojas eiroskeptiķiem.

Ceturtdien mēs pieņemsim rezolūciju ar aicinājumu pārskatīt finanšu shēmu, lai nodrošinātu Savienības jaunās vajadzības. Es pilnībā piekrītu šādai nostājai, bet es jūs brīdinu, ka, pārskatot finanšu shēmu, ir jāparedz palielinājums. Jaunās vajadzības nevar finansēt, atmetot pašreizējās prioritātes. Skaidrāk izsakoties — un ar to es arī beigšu savu runu —, mēs nepiekritīsim finansējuma samazinājumam kohēzijas politikas vai lauksaimniecības politikas jomā.

  Gerben-Jan Gerbrandy (ALDE). – (NL) Priekšsēdētāja kungs, mēs diskutējām par pēdējo budžetu, kas izstrādāts saskaņā ar Nicas Līgumu. Nākamajā gadā situācija būs pilnīgi citādāka — pirmo reizi Parlamentam būs iespēja ietekmēt, piemēram, lauksaimniecības politikas un zivsaimniecības izdevumus. Šī budžeta daļa beidzot kļūs Parlamentam pieejama, un es varu jums pateikt tikai to, ka ar nepacietību gaidu šo brīdi. Lai nu kā, patlaban mēs runājam par 2010. gada budžetu. Es vēlos izteikt pāris īsu piezīmju.

Papildu finansējums energoapgādes un pētniecības jomā un arī Kozloduy atomelektrostacijas ekspluatācijas pārtraukšanai ir pozitīvi aspekti, bet mani neapmierina Eiropas Savienības budžeta pozīciju vērienīgums. Vai Eiropas ieguldījumi patiešām nodrošinās mūsu ekonomikas atbilstību situācijai nākotnē? Atbilde ir „nē”. Nemuļķosim sevi. Izmantosim paredzēto finanšu shēmas pārskatīšanu, lai pievērstu uzmanību nākotnei. Es aicinu Padomi un Komisiju izturēties pret šo pārskatīšanu patiešām nopietni, nevis uzskatīt to par tādu kā joku. Pašreizējais budžets joprojām paredz pārāk lielu ieguldījumu vakardienas ekonomikā — pārāk liela finansējuma daļa tiek novirzīta agrāk paredzētajam atbalstam lauksaimniecībai un reģioniem un pārāk maza — patiešām svarīgām jomām, proti, ilgtspējībai un inovācijām. Mēs esam nonākuši krustcelēs. Vai mēs vēlamies, lai Eiropa kļūtu par brīvdabas muzeju, kur amerikāņi, ķīnieši un indieši vai baudīt lielisku kultūru un labu ēdienu, vai arī mēs vēlamies to izveidot par dinamisku un progresīvu reģionu, reģionu, ko pasaule uzlūko ar skaudību? Citiem vārdiem sakot, mēs izvēlamies stagnāciju vai progresu? Mana atbilde ir skaidra bez teikšanas.

Aicinu jūs rūpīgi izvērtēt Eiropas Savienības finansēšanas instrumentu. Mums, neskatoties ne uz ko, būtu jāpāriet uz pašu resursu sistēmu. Reaģējot uz mūsu grupas — Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupas — aicinājumu, Komisija iesniegs priekšlikumu par šo jautājumu. Es gaidu to ar nepacietību. Pašreizējā sistēma nenodrošina Savienībai pietiekamu rīcības brīvību un rada nevēlamas sekas, veicinot to, ka dalībvalstīm vairāk interesē iegūtais finansējums, nevis Eiropas ieguldījuma efektivitāte. Es arī uzskatu, ka mums ir jādara daudz vairāk, lai apturētu pasaules bioloģiskās daudzveidības samazināšanos.

  Takis Hatzigeorgiou (GUE/NGL). – (EL) Priekšsēdētāja kungs, mums nav pieņemama politiskā pieeja attiecībā uz šo budžetu, jo tā paredz palielināt militāros izdevumus un lēni, bet noteikti pielāgot budžeta izstrādi NATO politikai. Būtībā tādējādi tiek izslēgta iespēja īstenot neatkarīgu Eiropas Savienības ārpolitiku. Piecu gadu finanšu shēmā ir samazināti lauksaimniecības izdevumi un nav paredzēts atbalsts mājsaimniecību ekonomikai, kohēzijai un cīņai par klimata saglabāšanu.

Mēs vēlamies redzēt tādu Eiropas Savienību, kas pieņem tiesību aktus, lai aizsargātu patērētājus no spekulācijām un pilsoņus no varas neizvēlīgās attieksmes. Mēs visi esam padarīti par prima facie aizdomās turētajiem.

Es vēlos skaidri pateikt vienu lietu — mēs esam pret budžetu, bet mūsu argumenti ir pilnīgi pretēji iepriekš dzirdētajiem argumentiem, ko pauda pie politiskajām grupām nepiederoši deputāti no Apvienotās Karalistes. Mēs uzskatām, ka ir jāņem vērā valsts intereses, un mēs nepiekrītam tam, ka ir pareizi katrai valstij ierauties savā čaulā. Tas tikai var veicināt naidīgumu un galu galā arī konfliktu.

  Zoltán Balczó (NI). – (HU) Pamatojoties uz 2009. gada budžeta grozījumiem, Eiropas Komisija plāno būtiski samazināt finansējumu divās jomās. Viena no tām ir konkurētspējas uzlabošana, kas ietver pētniecības un attīstības pamatprogrammas, neskatoties uz to, ka līdz šim tā tika uzskatīta par prioritāti. Ja mēs šajā sakarībā vainojam kandidātvalstis, prasība mazināt birokrātiju kļūst vēl nozīmīgāka. Otra joma ir Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai, kurā finansējums ir samazināts par 1,6 miljardiem eiro. Šo fondu ir paredzēts izmantot, lai lauku reģionos saglabātu vai palielinātu iedzīvotāju skaitu. Šī problēma īpaši smagi ir skārusi Ungāriju. Ungārijas lauksaimniecību galvenokārt veido lielas saimniecības. Tieši tās saņem platībatkarīgos maksājumus, taču salīdzinoši maz izmanto darbaspēku. Referents kritiski izteicās par grozījumu. Viņš minēja, ka Komisija iznīcina būtiskākās nozares. Mans jautājums ir šāds: kāpēc viņš joprojām atbalsta šo grozījumu pieņemšanu?

  Ingeborg Gräßle (PPE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, Lindblad kungs, dāmas un kungi, es vēlos runāt par Garriga kunga aicinājumu izstrādāt reālistiskus budžetus. Cik lielas ir Lisabonas līguma radītās izmaksas? Tā ir kļuvusi par steidzami risināmu problēmu. Kāpēc mēs nespējam būt reālistiskāki attiecībā uz struktūrfondiem? Tie ir kļuvuši par mūsu „svēto govi”. Mēs neesam izmaksājuši apropriācijas jau par divarpus gadiem, un papildus šīm apropriācijām mēs pieļaujam, ka veidojas vēl vismaz 30 miljardu eiro liels apropriāciju uzkrājums.

Mums ir radusies problēma Balkānu valstīs, kas gatavojas pievienoties Eiropas Savienībai. Sociālistu un liberāļu negatīvo rezolūciju dēļ mums gandrīz ir zudusi interese par to, kas patiesībā notiek Balkānu valstīs. Piemēram, kā notiek sadarbība starp dažādām Eiropas Savienības iestādēm Kosovā, kuru tur tagad ir diezgan daudz. Visi grozījumi, ko šis Parlaments noraidīja, bija būtiski, un, pēc manām domām, mums vajadzētu tos ņemt vērā, jo mums šajā reģionā ir jāveic savs darbs.

Kāpēc progresa ziņojumos nav pieminēts progress? Mēs balsojām par Revīzijas palātas ziņojumu, kurā mēs aicinājām ieviest luksofora gaismu sistēmu, bet Budžeta komiteja vēlāk atteicās atbalstīt šo sistēmu ar atbilstīgām rezervēm. Visi šie aspekti rada pretrunas, un, pēc manām domām, Parlaments vēl nav gatavs ieņemt reālistisku nostāju vai nodrošināt atbalstu savām rezolūcijām.

Es vēlos aicināt īstenot reālistisku pieeju attiecībā uz Kozloduy. Komisijas īpašajā ziņojumā par ES finansējuma izmantošanu Bulgārijā līdz šai vasarai Kozloduy atomelektrostacija nebija minēta, lai gan tā ir saņēmusi finansējumu no Phare. Līdz 2009. gada beigām Kozloduy jautājuma risināšanai ir novirzīti ne mazāk kā 602 miljoni eiro. Es mēģināju noskaidrot, kas ir noticis ar šo finansējumu, un es konstatēju, ka atomelektrostacijas ekspluatācija vēl nav pārtraukta. Ir tikai izstrādāti plāni ekspluatācijas pārtraukšanas procesa pārvaldībai. Kozloduy jautājums man parādīja, cik maz Komisijai ir zināms par to, kas notiek ar tās finansējumu. Tas pierādīja arī to, ka neskaitāmie izstrādātie palīgbudžeti apgrūtina situācijas kontroli un arī veicina to, ka Komisijai zūd priekšstats par kopainu. Tāpēc mums vismaz ir jābeidz uzstāt, lai tiktu izveidoti palīgbudžeti, jo to sekas ir tādas, ka mēs vairs nezinām, kas notiek.

  Edit Herczog (S&D). – (HU) Komisāra kungs, dāmas un kungi, pašreizējās finanšu un ekonomiskās krīzes apstākļos īpaša uzmanība jāpievērš izaugsmei, konkurētspējai, darbavietu nodrošināšanai un efektīvākai un vienkāršākai Kohēzijas fonda un struktūrfondu izmantošanai. Papildus šiem mērķiem citi prioritārie mērķi ietver energoapgādes drošības un energoresursu pārvadīšanas uzlabošanu, iekšējo drošību, demogrāfisko problēmu un klimata pārmaiņu jautājuma risināšanu.

Tieši tāpēc mēs atzinīgi vērtējam būtiskākos Parlamenta sasniegumus mūsu priekšā esošā budžeta projekta izstrādē, kas saistīti ar Ekonomikas atveseļošanas plānu un atbalstu ieguldījumiem energoapgādes jomā. Mēs atzinīgi vērtējam arī mazāk būtiskus panākumus, piemēram, piešķirto atbalstu piena ražotājiem vai MVU mikrofinansēšanas instrumentu, kas tika panākti pēc ilgstošām debatēm. Es vēlos pieminēt arī projektus „saprātīgas enerģijas” jomā un atbalstu mūžizglītībai. Mums ir jāuzsver, ka mūsu rastais finansējums 2,4 miljardu eiro apmērā ekonomikas atveseļošanai ir reāls rezultāts. Es esmu gandarīta arī par to, ka mums izdevās panākt programmas Galileo budžeta apstiprināšanu.

Gandrīz 2 miljardi eiro ir piešķirti energoapgādes projektiem, kas, iespējams, ir būtiskākais sasniegums, par kuru Eiropas Parlaments var sevi paslavēt. Mums izdevās iegūt atbalstu arī drošai Kozloduy atomelektrostacijas ekspluatācijas pārtraukšanai Bulgārijā, un šajā sakarībā es īpaši vēlos uzsvērt drošuma aspektu. Mums izdevās panākt, lai pēc Eiropas Parlamenta aicinājuma budžetā tiktu iekļauts atbalsts piena ražotājiem. Mums ir arī jāuzsver, ka Parlaments ir pieņēmis atbildīgus lēmumus, un jāatzīst, ka mēs esam saprātīgi noteikuši budžeta rezerves.

Taču mūsu rezerves sarūk. Parlaments var lepoties ar 2010. gada budžetu. Šajā sakarībā es vēlos paust atzinību referentiem Surján kungam un Maňka kungam. Mūsu uzdevums nākotnē ir nodrošināt, lai Lisabonas līgums ne tikai stiprinātu Parlamenta kompetenci, bet arī lai ES budžets, pateicoties tā reformai, atvieglotu Eiropas uzņēmēju un pilsoņu dzīvi. Lai to panāktu, turpmākajos gados es novēlu mums spēku un izturību. Paldies par uzmanību!

  Nathalie Griesbeck (ALDE). – (FR) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, dāmas un kungi, ir pienākusi mana kārta cildināt mūsu iestāžu izdomu un īstenotos centienus, lai, kā minēja Lamassoure kungs, izmantojot dažas budžeta plānošanas metodes, brīnumainā kārtā atrastu lielas naudas summas, kas atbilst Ekonomikas atveseļošanas plāna otrā posma īstenošanai vajadzīgajam finansējumam, proti, 2 400 000 000 eiro. Es vēlos teikt, ka mani patiešām iepriecina tas, ka mums izdevās atrast 300 miljonus eiro, lai īstermiņā reaģētu un patiešām smago krīzi, kas patlaban skārusi lauksaimniekus. Es ceru, ka šis finansējums un šie sarežģījumi liecina par to, ka mēs īstenojam pragmatisku pieeju attiecībā uz lauksaimnieku nākotni. Mums vajadzētu cildināt arī izmēģinājuma projektus un sagatavošanās pasākumus, kuri, kā uzsvēra Jensen kundze, budžetā ienes jaunas vēsmas.

Papildus šīm patiešām efektīvi izteiktajām piezīmēm es vēlos uzsvērt divus aspektus. Pirmkārt, es vēlos uzdot jautājumu un, otrkārt, paust politisku nostāju. Jautājums ir šāds: es vēlos dzirdēt oficiālu paskaidrojumu attiecībā uz to, kādu nostāju mūsu Eiropas Savienība gatavojas paust attiecībā uz kohēzijas politiku un struktūrfondiem — elementiem, kas, šķiet, ierauti vairākus ES partnerus ietekmējošas vētras epicentrā. Es uzskatu, ka tas liecina par Eiropā notiekošo.

(Priekšsēdētājs pārtrauca runātāju)

  Elisabeth Jeggle (PPE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, Eiropas Parlaments šajās sarunās ir guvis labus rezultātus. Es vēlos pateikties visiem saviem kolēģiem, kas piedalījās sarunās un skaidri pauda savu nostāju Komisijai un Padomei.

Patlaban ir svarīgi, lai mēs pienācīgi novērtētu visus ar Lisabonas līgumu saistītos jautājumus, tostarp visus budžeta jautājumus. Mēs parādījām, ka Parlaments ir jāuztver nopietni un ka ir vērts uztvert Parlamentu nopietni. Šo budžeta sarunu laikā tas tika skaidri parādīts. Vairāki mani kolēģi jau minēja, ka mēs sasniedzām savus visbūtiskākos mērķus.

Kā Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas referente ziņojumam par lauksaimniecības budžetu es vēlos teikt, ka, lai gan mūsu budžets — lauksaimniecībai paredzētā daļa — ir stipri samazināts, mēs joprojām iekļaujamies noteiktajās robežās. Mēs esam kļuvuši pieticīgāki. Mēs to panācām paši, strādājot savā komitejā, un, manuprāt, tas ir ļoti svarīgi. Tas ir panākums, ka, neskatoties uz visiem Komisijas un Padomes gadu gaitā izvirzītajiem argumentiem, Parlamentam izdevās nodrošināt 300 miljonus eiro piena fondam, it īpaši ņemot vērā sarežģīto situāciju, kādā ir nonākuši piena ražotāji.

Arī citas lauksaimnieciskās ražošanas nozares patlaban ir nonākušas grūtībās. Tās skar ne tikai lauksaimniecības nozari un lauksaimniekus, bet arī daudzās darbavietas saistītajās nozarēs. Ņemot vērā pašreizējo situāciju, sarežģījumu kļūst arvien vairāk. Mums ir vajadzīga pastāvīga budžeta pozīcija piena fondam, un mēs plānojam to panākt nākotnē. 2010. gada budžetā mēs paredzējām lielākus līdzekļus nekā 2009. gada budžetā. To nosaka pašreizējā situācija, un mēs to apzināmies. Mēs attiecīgi rīkosimies un darīsim visu, kas ir mūsu spēkos, lai nodrošinātu mūsu lauksaimniecības politikas ilgtspējību un novatorismu.

  Estelle Grelier (S&D). – (FR) Priekšsēdētāja kungs, būtībā balsojums par budžetu ir tikai politisks akts, un mums no ierosinātā budžeta ir jāgūst politiska mācība — nozīmīga, fundamentāla mācība.

Eiropas Savienības budžets, it sevišķi šis budžets, liecina par Eiropas politiskā projekta neesamību, lai gan krīzes apstākļos un mūsu jauno mandātu īstenošanas sākumposmā Eiropas pilsoņiem tas ir vajadzīgs vairāk nekā jebkad agrāk. Šis budžets liecina par globāla redzējuma trūkumu Eiropā.

Padome un Komisija ir nolēmušas ļaut dalībvalstīm izstrādāt savus — nereti konkurējošus — ekonomikas atveseļošanas plānus un pārtraukušas centienus koordinēt ekonomisko, sociālo un vides atveseļošanu Eiropas Savienības līmenī. Tās nemēģināja nedz izmantot savu ietekmi, nedz arī veicināt Eiropas solidaritāti.

Padome un Komisija atvieglo savu sirdsapziņu, pamazām īstenojot Atveseļošanas plānu. 2010. gada budžetā patiešām ir paredzēts finansējums Atveseļošanas plāna otrajai daļai 5 miljardu eiro apmērā, kas patiesībā ir smieklīga summa. Lai gan tiks piešķirti 300 miljoni eiro piena fondam, ar to nepietiek, zinot, ka, piemēram, Francijā lauksaimnieku tīrie ienākumi 2009. gadā ir samazinājušies par 34 %.

2010. gada budžetā ir paredzēti 25 miljoni eiro mikrofinansēšanai, un, pretēji Padomes ierosinājumam, budžeta projektā tiek saglabāts finansējums, lai nodrošinātu Kohēzijas fonda intervenci.

Tāpēc zināmā mērā mēs balsosim par šo budžetu alternatīvu trūkuma un bezizejas dēļ, jo Eiropa, jeb, pareizāk sakot, pilsoņi nevar iztikt bez tā nodrošinātās intervences, lai cik neatbilstīga tā būtu. Tomēr kopā mums ir jāizstrādā instrumenti — un tas jādara steidzami —, ar kuriem apbruņot Eiropu, lai tā varētu finansēt vērienīgo programmu īstenošanu un atsvabināt ES budžetu no tā pašreizējā ierobežojošā un nepiemērotā ietvara.

Neskatoties uz skaļajiem politiskajiem paziņojumiem, Komisijas priekšsēdētājam Barroso kungam mums jāpaskaidro, kā viņš plāno finansēt Eiropas nākotnes politikas jomas, par kurām viņš tik daudz runā, it īpaši jomas, kas saistītas ar jauno izaugsmes stratēģiju un klimata pārmaiņām. Turpmāk Komisija vairs netiks cauri ar tik slikti izstrādātu budžetu, kāds ir iesniegts mums.

  Pat the Cope Gallagher (ALDE). – (GA) Priekšsēdētāja kungs, es pilnībā atbalstu Eiropas Parlamenta lēmumu prioritizēt finansējumu Eiropas Ekonomikas atveseļošanas plāna īstenošanai. Šāds atveseļošanas plāns ir vajadzīgs, lai palielinātu pieprasījumu ekonomikā un atjaunotu reģiona konkurētspēju.

Ekonomiskās krīzes dēļ Eiropā pieaug bezdarba līmenis, un tas būtiski ietekmē Eiropas ekonomiku. Diemžēl visvairāk šajā situācijā cieš jauni cilvēki, kuri meklē darbu pirmo reizi dzīvē. Ir svarīgi, lai tiktu veikti pasākumi, lai aizsargātu visnelabvēlīgākajā situācijā nonākušos.

Mums ir jāīsteno pārkvalifikācijas programmas, lai tās personas, kas šodien zaudē darbu, drīz varētu atrast citu darbu.

Programmu ir iecerēts īstenot, izmantojot Eiropas Sociālo fondu un Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fondu.

Kopš 1973. gada, kad Īrija piekrita pievienoties Eiropas Ekonomikas kopienai, Eiropas Savienība vajadzības gadījumā atkal un atkal ir uzņēmusies centrālo lomu cīņā pret valsts bezdarba problēmām, izmantojot Eiropas Sociālo fondu.

Eiropas Savienība atkal ir uzņēmusies šo pozitīvo lomu Īrijā, un šajā sakarībā Atveseļošanas plānam ir ļoti liela nozīme.

  Priekšsēdētājs. – Paldies jums Gallagher kungs. Kā par daudzvalodību atbildīgais priekšsēdētāja vietnieks es vēlos teikt, ka mēs patiešām priecājamies dzirdēt jūs šeit Parlamentā runājam gēlu valodā.

  Danuta Maria Hübner (PPE). – Priekšsēdētāja kungs, es vēlos izteikt četras piezīmes.

Pirmkārt, es vēlos uzsvērt nepieciešamību izmantot 2010. gada budžetu un it īpaši Eiropas kohēzijas politikas finanšu instrumentus pēc iespējas efektīvāk, lai stimulētu ekonomisko darbību visos Eiropas Savienības reģionos un pilsētās un nodrošinātu stimulu ekonomikas atveseļošanai dalībvalstīs. Kohēzijas politika veido stabilu un vajadzīgu saikni starp atgūšanos no krīzes un Eiropas ekonomikas ilgtermiņa strukturālo pārveidošanu.

Otrkārt, tieši tāpēc Reģionālās attīstības komiteja aicināja Komisiju un dalībvalstis izmantot pieejamos finanšu līdzekļus ne tikai, lai veiktu ieguldījumus kohēzijas politikas 2007.–2013. gada prioritāšu — klimata pārmaiņas, zināšanas un inovācijas, energoefektivitāte, atjaunojamie enerģijas avoti, platjoslas internets, ilgtspējīgs pilsētas transports un pārkvalifikācija — īstenošanā, bet arī lai attīstītu kohēzijas politikas „sviras efektu”, proti, efektīvi izmantotu visus finanšu inženierijas instrumentus, kas izstrādāti, pamatojoties uz kohēzijas politiku sadarbībā ar Eiropas Investīciju banku, lai palīdzētu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem ne tikai pārdzīvot šo sarežģīto laiku, bet, pirmām kārtām, sasniegt mērķus, pielāgoties mainīgajai globālās ekonomikas videi, kas transformē pati sevi, un risināt klimata pārmaiņu radītās problēmas un arī izmantot to sniegtās iespējas.

Treškārt, es vēlos informēt deputātus, ka visi maksājumu pieteikumi finansējuma saņemšanai no Eiropas Reģionālā attīstības fona un Kohēzijas fonda 2009. gada budžeta par kopējo summu 25,5 miljardi eiro ir pilnībā izpildīti, tādējādi veicinot ekonomikas atveseļošanu, strukturālas pārmaiņas, izaugsmi, nodarbinātību un energoefektivitātes uzlabošanu klimata pārmaiņu mazināšanai.

Visbeidzot šajā sakarībā es vēlos paust nožēlu par atbalsta samazinājumu kandidātvalstīm, PPI reģionālajai attīstībai un cilvēkresursu instrumentam, ko izmanto, lai risinātu tādus jautājumus kā bezdarbs, sociālā atstumtība un ieguldījumi izglītībā, — samazinājumu 7 miljonu eiro apmērā, kas ir 0,5 % no administrēšanai paredzētās operatīvo kredītu summas, — neņemot vērā nepieciešamību nodrošināt efektīvu vietējo administrēšanu un efektīvas finanšu pārvaldības pamatprincipus, kas šim Parlamentam ir tik svarīgi.

  Cătălin Sorin Ivan (S&D). – (RO) Vispirms es vēlos paust atzinību referentiem par viņu gūtajiem panākumiem sarunās par 2010. gada budžetu. Eiropas pilsoņiem patlaban vairāk nekā jebkad agrāk ir vajadzīgs labi izstrādāts Eiropas budžets, lai cīnītos pret ekonomikas krīzi un problēmām.

Cenšoties atrisināt ekonomikas krīzi, dalībvalstu budžeti patlaban saskaras ar lielām grūtībām, it īpaši tāpēc, ka daudzas no risināmajām problēmām sniedzas pāri valstu robežām. Tās ir globālas problēmas un prasa koordinētu rīcību augstākajā līmenī. Tāpēc es esmu gandarīts par to, ka mēs šodien šajā Parlamentā varam piedāvāt budžetu, kas paredz pilnībā finansēt Eiropas Ekonomikas atveseļošanas plāna otrā posma īstenošanu 1980 miljonu eiro apmērā. Pirmās ekonomikas atveseļošanas pazīmes, visticamāk, mēs redzēsim 2010. gadā, taču dalībvalstu budžetus smagi skars pagājušajā gadā īstenotie pasākumi. Turklāt tiek prognozēts, ka bezdarbs dalībvalstīs sasniegs rekordaugstu līmeni.

Jaunajai Komisijai būs jāuzņemas ārkārtīgi liela atbildība, palīdzot dalībvalstīm un Eiropas Savienībai pārvarēt šīs grūtības. Taču es vēlos vērst dalībvalstu uzmanību uz to atbildību izmantot Eiropas fondus. Nav jēgas censties sarunās panākt līdzekļu piešķiršanu kohēzijas politikas jomām, ja šis finansējums netiek izmantots. Es pievienojos kolēģu aicinājumam pēc iespējas drīzāk pārskatīt 2007.–2013. gada daudzgadu finanšu shēmu, jo, ja tas netiks izdarīts, mēs nevarēsim šeit atgriezties ar 2011. gada budžetu.

Es vēlos uzsvērt vēl vienu aspektu, kas ir arī pēdējais. 2010. gada budžetā tomēr ir ieviests viens jauninājums, kas daudziem var nešķist svarīgs, bet tas tā nebūt nav. Es runāju par sagatavošanās pasākumiem, lai izstrādātu kopīgu Eiropas regulējumu Melnās jūras reģionam. Ar šo pasākumu Melnās jūras reģions tiek atzīts par Eiropai nozīmīgu reģionu un tiek mazinātas atšķirības attieksmē pret Melnās jūras reģionu un Baltijas jūras reģionu kā daļu no Eiropas Savienības politikas.

  Jean-Pierre Audy (PPE). – (FR) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, ministra kungs, es vēlos paust atzinību referentiem un mūsu Budžeta komitejas priekšsēdētājam, savam draugam Lamassoure kungam.

Es vēlos izteikt piecus apsvērumus. Pirmais attiecas uz pētniecību un it sevišķi uz sesto un septīto pamatprogrammu. Tiesiskās noteiktības labad mēs — Budžeta kontroles komiteja — atkārtoti aicinām Eiropas Komisiju neveikt pārrēķinu saskaņā ar atbilstības kritēriju jauno interpretāciju pabeigtu projektu finanšu pārskatiem, ko tā ir jau apstiprinājusi un apmaksājusi. Mēs atkārtoti aicinām Komisiju neatkāpties no starptautiskajiem grāmatvedības un revīzijas standartiem.

Otrais apsvērums attiecas uz ES darbinieku pensiju iekļaušanu budžetā. Mēs ierosinām kā aktīvus pārskatā iekļaut prasības pret dalībvalstīm saistībā ar darbinieku pensijām par kopējo summu 37 miljardi eiro līdz 2008. gada 31. decembrim, kas ir pieaugums par 4 miljardiem eiro kopš 2007. gada, un mēs ierosinām veikt pētījumu par ES pensiju fonda izveidi.

Trešais apsvērums attiecas uz to, ka būtu jāatbalsta Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai. Tas būtu jānostiprina, lai efektīvāk varētu veikt savu darbu, it īpaši gadījumos, kas saistīti ar intervenci ārpus Eiropas Savienības.

Ceturtais apsvērums attiecas uz to, ka mēs lūdzam Komisiju nodrošināt resursus, lai mēs varētu organizēt starpiestāžu konferenci ar mērķi iegūt pozitīvu Eiropas Revīzijas palātas ticamības deklarāciju. Šajā konferencē tiktos valstu revīzijas iestāžu, Eiropas Revīzijas palātas, valstu parlamentu un iesaistīto administrāciju pārstāvji.

Pēdējais apsvērums ir saistīts ar Eiropas Savienības nepietiekamajiem ieguldījumiem, un es vēlos izteikt personīgu ierosinājumu: vai nav pienācis laiks budžetā iekļaut ieguldījumu sadaļu un sadarbībā ar Eiropas Investīciju banku — tā kā Eiropas Savienībai ir juridiskas personas statuss, es ierosinu tai kopā ar dalībvalstīm kļūt par EIB partneri — izstrādāt ieguldījumu plānu, it sevišķi saistībā ar Viseiropas tīkliem. Tas aptvertu jautājumus saistībā ar energoapgādi, automaģistrālēm, liela ātruma dzelzceļa līnijām, ūdensceļiem, universitātēm, izglītību, platjoslas internetu, veselības aprūpi, kosmosa izpēti un citus.

  Derek Vaughan (S&D). – Priekšsēdētāja kungs, šis ir pirmais budžets, ko izskatu kā šā Parlamenta deputāts, un mani patiešām pārsteidza vienprātība attiecībā uz Parlamenta prioritātēm un attiecībā uz to, ka mums šīs prioritātes ir jāaizstāv. Es vēlos pateikties visiem šajā procesā iesaistītajiem.

Mēs esam sasnieguši patiešām daudz. Mēs neesam sasnieguši visu, bet es esmu gandarīts par to, ka mums ir izdevies sasniegt tik daudz. Es esmu īpaši gandarīts par paziņojumiem attiecībā uz struktūrfondiem un kohēzijas politiku. Es ceru, ka šie paziņojumi netiks aizmirsti, lemjot par politiku pēc 2013. gada. Taču Parlamentam vēl ir jāpieņem sarežģīti lēmumi, piemēram, par finansējumu mikrofinansēšanas instrumentam — es ceru, ka deputāti joprojām uzskatīs to par prioritāti, par iespēju rast finansējumu Kozloduy atomelektrostacijas ekspluatācijas pārtraukšanai nākamajos trijos gados un par iespēju rast finansējumu jaunajām prioritātēm — prioritātēm, ko noteiks Kopenhāgenā, prioritātēm atbilstīgi Lisabonas līguma īstenošanai un prioritātēm saskaņā ar jauno stratēģiju 2020. gadam, par ko mēs diskutēsim nākamajā gadā.

Mums ir jāatrisina visas šīs problēmas, zinot, ka rezerves nav lielas un ka Padome nevēlēsies piešķirt papildu finansējumu. Tieši tāpēc nākotnē tik ļoti ir vajadzīga vērienīga budžeta pārskatīšana. Mums būtu jānodrošina, lai budžets nākotnē atbilstu mūsu prioritātēm.

Mums ir arī jāizvērtē iespēja izveidot jaunu budžeta pozīciju Globalizācijas fondam, nevis jāturpina ņemt līdzekļus no citām pozīcijām. Mums ir arī jānodrošina, lai pietiktu līdzekļu elastības instrumentam, lai mēs varētu nodrošināt prioritātes un mainīt tās. Patlaban ar piešķirto finansējumu nepietiek. Ja mums izdotos visu to paveikt, mēs spētu īstenot savas prioritātes un, kas ir vēl būtiskāk, mēs varētu parādīt Eiropas pilsoņiem, ka šis Parlaments ir nozīmīga iestāde.

Budžetam būtu jāatbilst mūsu prioritātēm, bet tam būtu jāatbilst arī pilsoņu prioritātēm. Tāds ir būtiskākais vēstījums mums — Parlamentam — un arī būtisks vēstījums Komisijai un Padomei.

  Csaba Őry (PPE). – (HU) Tā, iespējams, nav sakritība, ka 2010. gada budžeta izstrāde piesaista tik lielu uzmanību. Visa pievērstā uzmanība ir pilnībā pamatota, ņemot vērā situācijas pasliktināšanos nodarbinātības jomā un ekonomikas krīzes radītās problēmas. Kā Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas atzinuma referents es vēlos pateikties referentam Surján kungam par viņa profesionalitāti darbā saistībā ar visiem attiecīgajiem dokumentiem.

Manis izstrādātajā Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas atzinumā mēs iepriekš noteicām vairākas prioritātes. Mēs, protams, noteicām par prioritāriem instrumentus, kas paredzēti, lai mazinātu finanšu un ekonomiskās krīzes ietekmi uz Eiropas pilsoņiem. Mēs atbalstījām visus priekšlikumus, tostarp priekšlikumu par 8,4 % palielinājumu konkurētspējas veicināšanai, kuri, kā mēs cerējām, palīdzēs saglabāt vai radīt jaunas darbavietas un veicinās Ekonomikas atveseļošanas plāna un pārskatītās Lisabonas stratēģijas, kā arī mūžizglītības programmas īstenošanu.

Mēs arī uzsvērām uzdevumus saistībā ar sociālo fondu, profesionālo izglītību, tehniskās kvalifikācijas iegūšanu un mūžizglītību. Īpaši būtiski, manuprāt, ir tas, ka mums izdevās rast finansējumu 25 miljonu eiro apmērā paredzētā mikrofinansēšanas instrumenta īstenošanai 2010. gadā. Vakar mēs diskutējām par šo jauno instrumentu. Es ceru, ka drīzumā mēs spēsim vienoties arī par pārējiem finansēšanas nosacījumiem.

Manuprāt, saistībā ar budžetu ir svarīgi uzsvērt, ka liela nozīme ir 1a budžeta pozīcijā iekļautajām darbībām un politikai. Tās veicinās ilgtspējīgu attīstību un darbavietu izveidi. Es īpaši atzinīgi vērtēju pozīcijas, kas paredzētas mazo un vidējo uzņēmumu situācijas uzlabošanai, kā arī atbalstu programmai Progress, EURES konsultāciju un informācijas tīklam un tādiem izmēģinājuma projektiem kā Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonds.

Ņemot to vērā, es uzskatu, ka Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas noteiktajiem mērķiem var būt liela nozīme budžeta pieņemšanā, par ko mums jāpateicas referentiem.

  Gay Mitchell (PPE). – Priekšsēdētāja kungs, iepriekšējā Parlamenta darbības laikā liela uzmanība tika pievērsta deputātu un palīgu statūtiem, un es uzskatu, ka tas bija diezgan pareizi. Tagad — šā Parlamenta un jaunās Komisijas pilnvaru termiņa sākumā — ir pienācis laiks pievērst uzmanību pārējiem visu triju iestāžu darbiniekiem un izvērtēt šo darbinieku veikumu.

Mēs nudien esam priviliģētā stāvoklī, jo Parlamentā, Padomē un Komisijā strādā patiešām profesionāli un ieinteresēti darbinieki, bet patiesībā mums šeit šajā Parlamentā nav ne jausmas, ko dara lielākā daļa šo darbinieku. Viņi jau gadiem ilgi dara to, ko dara.

Tā kā šajā Parlamentā ir pārstāvētas 27 dalībvalstis, Komisijā kopā sanāk 27 komisāri no dalībvalstīm, un Padomes ministri ierodas šeit un pēc tam atgriežas savos parlamentos, darbiniekiem, kas ievēlēti, lai aizstāvētu mūsu intereses, patiesībā ir pavisam viegli pārņemt darba kārtībā esošo jautājumu risināšanu.

Jau kopš šā Parlamenta pilnvaru termiņa sākuma es aicinu jauno Komisiju — starp citu, es nezinu, cik liela budžeta daļa ir paredzēta personāla komplektēšanai, bet es zinu, ka tā ir patiešām liela, — pieprasīt veikt pētījumu par to, ko dara triju iestāžu darbinieki, lai nodrošinātu efektivitāti un lietderību un, kas ir visbūtiskāk, lai nodrošinātu viņu darbības pārredzamību un uzskatāmību. Es domāju, ka tas būtu nozīmīgs veikums sabiedrības interesēs.

Arvien populārāks kļūst uzskats, ka birokrātija ir anonīma. Es tam nepiekrītu, un es to nedomāju kā divdomīgu komplimentu, jo mums patiešām ir arī labi darbinieki, bet tas nav efektivitātes un lietderības rādītājs. Mums ir jāzina, ar ko nodarbojas darbinieki, un, ja mēs patiešām vēlamies īstenot Lisabonas programmu un panākt ekonomikas efektivitāti un produktivitāti, mums ir jānodrošina, lai visu triju iestāžu darbinieku darbību raksturotu efektivitāte, produktivitāte un pārredzamība. Es uzskatu, ka katrā iestādē būtu jāieceļ ģenerālsekretāra vietnieks, kas laiku pa laikam ziņotu attiecīgajām iestādēm par darbinieku efektivitāti un produktivitāti.

Es aicinu Komisiju jaunās Komisijas pilnvaru termiņa sākumposmā veikt neatkarīgu un godīgu pārbaudi.

  Tadeusz Zwiefka (PPE). – (PL) Priekšsēdētāja kungs, tā vien šķiet, ka budžeta debašu laikā ir vērts arī norādīt, ka tiesības ir būtisks sabiedrības dzīves elements un ka to kohēzija vieno mūsu kontinentu. Šajā sakarībā liela nozīme ir Eiropas Kopienu Tiesai, un tāpēc Juridiskā komiteja ierosināja vairākus grozījumus, lai tiktu atjaunoti sākotnējā budžeta projektā paredzētie līdzekļi, kas Eiropas Kopienu Tiesai ļautu nodrošināt tikai tās būtiskākās vajadzības.

Viena no aktuālākajām problēmām ir jautājums par budžeta līdzekļu palielināšanu 2010. gadā tādu dokumentu tulkošanai, kas minēti prejudiciālos nolēmumos, proti, svarīgākajā dalībvalstu tiesu izmantotajā instrumentā, kas ļauj tām pielāgot dalībvalstu jurisdikciju Eiropas jurisdikcijai. EKT nepietiek līdzekļu, lai palielinātu finansējumu tulkošanas dienesta darbiniekiem, un tādējādi tiek kavēta tiesvedība. Papildu finansējuma piešķiršana EKT veicinās darbības efektivitātes uzlabošanu šajā jomā un arī novērsīs tiesvedības kavēšanu dalībvalstīs. Padomes veiktā finansējuma samazināšana ietekmē jau tā nepietiekami finansētus stratēģiski svarīgus IT projektus, ko EKT ierosināja īstenot 2010. gadā, lai uzlabotu pakalpojumu kvalitāti un vienlaicīgi samazinātu darbinieku skaitu. Ir ļoti svarīgi atjaunot kopīgajā budžeta projektā paredzēto finansējumu. Informāciju tehnoloģijas ir ļoti svarīga nozare, kas nodrošina iespēju risināt jaunās problēmas, veicināt ietaupījumu ilgtermiņā un piedāvāt labākus pakalpojumus pilsoņiem.

Es vēlos arī uzsvērt nepieciešamību atbalstīt pamatprincipu ietvarstruktūru projektus. 2009. gada februārī akadēmiķu grupa nāca klajā ar pamatprincipu ietvarstruktūru projektu kopsavilkuma galīgo versiju, ko Eiropas iestādes varēs izmantot kā pamatu Eiropas līgumtiesību izstrādei. Šajā posmā ir ļoti svarīgi nodrošināt ietvarstruktūru pieejamību pēc iespējas vairākās oficiālajās valodās, lai ļautu politiķiem un tieslietu speciālistu grupām un citām ieinteresētajām personām īstenot plašas diskusijas par Eiropas līgumtiesību nākotni. Es priecājos par to, ka Eiropas Parlaments izlabos šīs Padomes kļūdas un nodrošinās iespēju Eiropas Kopienu Tiesai strādāt efektīvāk.

SĒDI VADA: L. ROUČEK
Priekšsēdētāja vietnieks

  György Schöpflin (PPE). – Priekšsēdētāja kungs, tāpat kā visi pārējie, arī es uzskatu, kas šis ir patiešām labi izstrādāts budžets. Tā izstrādē ir ieguldīts liels darbs, un es vēlos paust atzinību visiem, kas bija tajā iesaistīti.

Šajā debašu posmā es mēģināšu novērtēt situāciju kopumā. Saistībā ar vairākiem jautājumiem ir veikts ārkārtīgi liels darbs, taču, lai saprastu mūsu izskatīto jautājumu nozīmību, mums jāvērtē situācija plašākā Eiropas kontekstā. Es uzskatu, ka demokrātijā katrai iestādei jābūt savam budžetam, un iestādei ir jāatbild par saviem tēriņiem tiem, kas patiesībā veic iemaksas un nodrošina līdzekļus.

Tāpēc šis konkrētais budžets ir saistīts ar lielu atbildību. Patiesībā tas ir saistīts ar tik lielu atbildību tāpēc, ka ir tādas iestādes budžets, kas īpaši apņēmusies nodrošināt pārredzamību un pārskatatbildību. Kas ir ne mazāk svarīgi, ņemot vērā mūsu apņemšanos nodrošināt pārredzamību un pārskatatbildību, šis budžets veicinās labu pārvaldību, un ideālos apstākļos tas veicinās uzticēšanos starp tiem, kas finansējumu izlieto, un tiem, kas to nodrošina. Man, iespējams, būtu jāuzsver, ka ne vienmēr apstākļi ir ideāli — realitāte nereti ir citāda. Šāda pārredzamība ir īpaši būtiska tāpēc, ka tā var palīdzēt novērst atsvešinātību, kas pastāv starp iedzīvotājiem un tiem, kuri īsteno varu. Šāda atsvešinātība — es domāju, ka jūs visi tam piekritīsiet, — ir neizbēgama modernās dzīves pazīme, tāpēc katrai iestādei ir jādara viss iespējamais, lai būvētu tiltu pāri šai aizai.

Turklāt Eiropu sagaida grūti laiki, un es domāju, ka šī situācija veicina pilsoņu nedrošību. Šajā sakarībā tas, ko mēs varam darīt, ir izskaidrot dažādus jautājumus, veicinot debates un diskusijas, kurām, starp citu, būtu jāietver arī domstarpību risināšanu. Šādā perspektīvā es uzskatu, ka budžets ir liels solis pareizajā virzienā, un es vēlos paust tam stingru atbalstu.

  Peter Šťastný (PPE). – Priekšsēdētāja kungs, 2010. gada budžets, tāpat kā ikviens cits budžets, ne tuvu nav dāsns budžets. Pašreizējā situācijā mums jāstrādā, ņemot vērā to, kas ir būtiski, un būtiska ir prioritāte — plašās globālās krīzes ietekme. Visi pārējie jautājumi ir sekundāri.

Kā Starptautiskās tirdzniecības komitejas (INTA) referents es ceru, ka palielinātais finansējums 4. postenim (ES kā globāls dalībnieks) tiks izmantots un uzraudzīts efektīvi, lai stimulētu finansējuma plūsmu pieaugumu tirdzniecībā, un, vienlaicīgi likvidējot šķēršļus, mums būtu jāpanāk lielāks IKP un nodarbinātības rādītāju pieaugums.

PTO Dohas Attīstības programma ir labākā daudzpusējā platforma, kas nodrošina šā uzdevuma veikšanu, it īpaši jaunattīstības valstīs. Tāpēc ir patiešām liels stimuls pabeigt šo ieilgušo sāgu, pieņemot veiksmīgu rezolūciju, jo tikai tad mēs spēsim cīnīties pret globalizācijas nepatīkamo ietekmi, izmantojot patiešām spēcīgu instrumentu.

  Czesław Adam Siekierski (PPE). – (PL) Dāmas un kungi, 2010. gada budžets ir sarežģīts kompromiss. No vienas puses, tam jāierobežo ekonomikas krīzes ietekme, un tajā pašā laikā mēs finansējam centienus cīņā pret klimata pārmaiņām, galvenokārt ierobežojot CO2 emisijas. Tas ir vērtējams pozitīvi, bet, neapšaubāmi, īstermiņā kavē attīstību, kas ir joma, kurā mēs joprojām veicam pārāk mazu ieguldījumu.

Finansējuma palielinājums pētniecībai un inovācijai ir pamatots. Tas uzlabos mūsu konkurētspēju. Tā vien šķiet, ka mēs joprojām piešķiram pārāk maz līdzekļu izglītībai, tostarp apmaiņas programmai Erasmus. Ir labi, ka ir atrasts finansējums — lai gan nepietiekams — piena fondam, jo iepriekšējais gads bija grūts gads Eiropas lauksaimniekiem. Ja mēs vēlamies stimulēt ekonomiku un mazināt bezdarbu un sociālo atstumtību, mums būtu jāpalielina finansējums mikrofinansēšanas instrumentam. Platjoslas interneta finansēšana lauku apvidos ir nozīmīga attīstībai, bet, neapšaubāmi, kā jau es teicu, šis budžets ir kompromiss.

  Nathalie Griesbeck (ALDE). – (FR) Priekšsēdētāja kungs, es vēlos uzstāties saskaņā ar nepieteiktas uzstāšanās procedūru, jo iepriekš man tika atvēlēta tikai viena minūte, lai uzstātos, lai gan darba kārtībā bija norādīts, ka man ir divas minūtes laika. Es vēlos tikai papildināt iepriekš teikto — lai gan es pievienošos pārējiem manas grupas deputātiem ceturtdien, lai balsotu par budžetu, par kuru debatējam, es tomēr vēlos uzsvērt, ka pašlaik mēs piedzīvojam ne tikai ekonomisko, finanšu un vides krīzi, kā tika minēts iepriekš, bet arī patiešām izteiktu sociālo krīzi, kas saistīta ar bezdarba pieaugumu.

Lai gan, izstrādājot budžetu, ir panākts trausls līdzsvars, es, personīgi, vēlos paust nožēlu par to, ka dalībvalstis neņem vērā spēcīgos politiskos signālus, kas tika sūtīti tieši grūtībās nonākušajiem iedzīvotājiem. Tika pausta vēlme piešķirt papildu finansējumu, īstenojot plānu palīdzēt nabadzīgākajiem pilsoņiem, bet diemžēl tā nav īstenota. Man ir žēl, ka tas tā ir noticis, jo tās īstenošana būtu spēcīgs signāls mūsu virzībai uz sociālāku Eiropu.

  Zigmantas Balčytis (S&D). – (LT) Paldies jums, priekšsēdētāja kungs, Padomes un Komisijas pārstāvji, dāmas un kungi, 2010. gada budžets patiešām ir laba kompromisa paraugs. Es noteikti nepiekrītu tiem kolēģiem, kuri minēja, ka 2010. gada budžets ir krīzes laika budžets. Mēs — dažu valstu pārstāvji — ļoti labi zinām, kas ir krīzes laika budžets, kad budžeta ieņēmumi divu gadu laikā samazinās par 30 un vairāk procentiem.

Mēs varam paust atzinību Komisijai par vairākām prioritātēm; kopā ar Padomi un Parlamentu tā mobilizēja papildu līdzekļus, it sevišķi, lai finansētu Ekonomikas atveseļošanas plānu, labāku pieeju platjoslas internetam un arī, lai finansētu ETS plānu. Es vēlos minēt arī to, ka pastāv vairākas problemātiskas jomas.

Taču es vēlos pievērst uzmanību kolēģa Godmaņa kunga runai, kurš minēja, ka jau vairāk nekā gadu atsevišķas valstis nav spējušas pārvaldīt finanšu atbalstu. Tāpēc es patiešām uzskatu, ka šis ir labi izstrādāts budžets, tas būtu jāatbalsta, un es apsveicu Komisiju.

  Ivars Godmanis (ALDE). – Priekšsēdētāja kungs, tā kā šeit ir komisāra kungs, es vēlos īsi uzsvērt vienu aspektu.

Mums ir problēma — Reģionālās attīstības komitejā mēs joprojām strādājam saistībā ar priekšlikumiem izmaiņu veikšanai, taču laikposmam no 2009. līdz 2010. gadam Eiropas Komisija (EK) nepieprasīs dalībvalstīm līdzfinansējumu. Kopējā summa ir vairāk nekā 6,6 miljardi eiro. Mēs esam pieņēmuši 2010. gada budžetu, taču šajā budžetā nav paredzēti līdzekļi, lai apmierinātu šīs vajadzības; 2009. gada budžets ir pabeigts.

Reģionālās attīstības komiteja joprojām gaida jauno EK priekšlikumu, jo iepriekšējo priekšlikumu Padome noraidīja. Mums skaidri jāzina, ko darīt tālāk. Es saprotu, ka šis priekšlikums nav paredzēts, taču šī situācija ir jāklasificē. Citādi Reģionālās attīstības komiteja strādā vienā virzienā, un mēs Budžeta komitejā nezināsim, ko darīt, jo mums vairs nav līdzekļu šiem priekšlikumiem jaunajā 2010. gada budžetā.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL). – (PT) Priekšsēdētāja kungs, man ar nožēlu jāsaka, ka ekonomiskās un sociālās krīzes laikā, kas dramatiski ietekmē nodarbinātību un cilvēku dzīves apstākļus, šis Kopienas 2010. gada budžeta projekts ne tuvu nav pietiekams. To izstrādājot, nav ņemti vērā pat finanšu shēmas, kurās tika ierosināts noteikt budžetu 1,1 % apmērā no Kopienas nacionālā kopienākuma, vai iesniegtais un pirmajā lasījumā apstiprinātais šā budžeta projekts, kas veidoja 1,08 % no Kopienas NKI.

Šis apstiprināšanai iesniegtais budžeta projekts ir budžets, kurā prioritizētas un finansētas Eiropas Savienības neoliberālās un militārās tendences. Jāatzīmē, kas šis pirmais budžets saskaņā ar Lisabonas līgumu ir nelabvēlīgs izslavētajai ekonomikas un sociālās kohēzijas politikai, kas tagad saņem daudz mazāku finansējuma daļu. Attiecībā uz kopējiem maksājumiem jāsaka, ka salīdzinājumā ar pirmajā lasījumā apstiprināto finansējumu kohēzijas finansējums ir samazināts par aptuveni 2,5 miljardiem eiro.

Visu minēto iemeslu dēļ mēs nevaram apstiprināt šo budžeta projektu, kas ir par vairāk nekā 11 miljardiem eiro mazāks, nekā paredzēts daudzgadu finanšu shēmā 2010. gadam.

  Hans Lindblad, Padomes priekšsēdētājs. – (SV) Priekšsēdētāja kungs, es domāju, ka šīs bija aizraujošas debates. Mēs dzirdējām dažādus viedokļus, un tieši tā arī jābūt. Daži vēlas samazināt budžetu. Taču tā vien šķiet, ka daudzi nebūs pilnībā apmierināti, kamēr visi valstu budžeti netiks nodoti ES rīcībā. Par laimi pilnīga varas nodošana Eiropas Parlamentam, iespējams, nav tas, ko vēlas mūsu vēlētāji.

Färm kungs uzdeva tieši man adresētu jautājumu. Klausoties Färm kunga teiktajā, varētu šķist — ja nebūtu mikrokredītu, mums Eiropā nebūtu arī nodarbinātības politikas. Protams, ka tas tā nav. Vairākas dalībvalstis veic patiešām ļoti lielus ieguldījumus ekonomikas un nodarbinātības atbalsta veicināšanā. Turklāt Eiropa ir būtiski palielinājusi budžeta līdzekļus, tostarp piešķirot 5 miljardus eiro Atveseļošanas plāna īstenošanai. Visbeidzot mums ir arī Eiropas Centrālās bankas patiešām ekspansīvā politika. Tādējādi mums, neapšaubāmi, ir spēcīga nodarbinātības un izaugsmes politika.

Ja Färm kungs uzskata, ka mikrokredīti būtu jānosaka par prioritāti, kāds cits jautājums, protams, kļūs mazāk svarīgs. Mums ir jāizdara izvēle. Taču rēķinu izrakstīšana vairākām dalībvalstīm tikai tāpēc, ka vienkārši gribas vairāk, neapšaubāmi, nav pieņemams risinājums.

  Vladimír Maňka, referents. – (SK) Dāmas un kungi, paldies par jūsu iedvesmojošajām runām. Es vēlos pateikties Eiropas iestāžu pārstāvjiem, Eiropas Parlamenta priekšsēdētājam, ēnu referentiem, koordinatoriem un visiem jums.

Šajā gadā visi panākumi ir gūti divu Budžeta komitejas priekšsēdētāju vadībā. Pirmajā pusgadā tas bija Böge kungs, un otrajā — Lamassoure kungs. Böge kungs, Lamassoure kungs, es esmu pārliecināts, ka neesmu pirmais, kas jums saka, ka jūs abi esat veikuši lielu ieguldījumu komitejas darbā un budžeta izstrādes procesā kopumā.

Es atzinīgi vērtēju Zviedrijas prezidentūras un komisāra sadarbību. Vārdā nenosauktās sievietes un vīrieši ir mūsu konsultanti, asistenti un administratīvie darbinieki. Taču viņi visi ir nozīmīgi cilvēki. Bez viņiem mēs nebūtu sasnieguši šodien redzamos rezultātus. Es vēlos pateikties viņiem visiem.

Dāmas un kungi, Lisabonas līgums ietekmēs visu Eiropas Parlamenta un citu iestāžu pakalpojumu klāstu. Attiecībā uz Eiropas Parlamentu jāsaka, ka dramatiski palielināsies līdzdalība koplēmuma procedūrā, kas aptvers līdz pat 95 % no tiesību aktiem tādās jomās kā brīvība, drošība un tiesiskums, kā arī lauksaimniecība, zivsaimniecība, pētniecība un struktūrfondi. Plašāk tiks izmantota kvalificēta vairākuma balsošana Padomē, un tiks izstrādāti vairāki jauni juridiskie pamatojumi tādās jomās kā tūrisms, sports, enerģētika, civilā aizsardzība un administratīvā sadarbība. Tādējādi tiks paplašinātas ES likumdošanas darbības, galvenokārt būtiski ietekmējot Eiropas Parlamenta pilnvaras un tā darbību un tādējādi arī veicinot nepieciešamību paplašināt administrāciju.

Turpmākajos mēnešos mēs pārbaudīsim un noteiksim, kādi finanšu resursi vajadzīgi Eiropas Savienības jauno ar Lisabonas līgumu saistīto politikas jomas īstenošanai. Es ticu, ka kopā mēs gūsim panākumus nākamā budžeta procesa īstenošanā.

  Jutta Haug, referente. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, es vēlos pateikties visiem saviem kolēģiem. Mums ir izdevies panākt kopēju nostāju attiecībā uz Padomi. Taču patlaban es vēlos sirsnīgi pateikties arī Padomei un Padomes prezidentūrai. Visi, kas mani pazīst, zina, ka parasti es nemētājos ar uzslavām un pateicībām. Tomēr es vēlos sirsnīgi pateikties Zviedrijas prezidentūrai un it īpaši Lindblad kungam par veikto darbu un pastāvīgo klātbūtni diskusijās par budžeta jautājumiem. Tās bija patīkamas pārmaiņas salīdzinājumā ar citām Padomes prezidentūrām, ko pieredzēju savas ilglaicīgās Eiropas Parlamenta deputātes karjeras laikā. Liels jums paldies!

Šorīt daudzi deputāti piedalījās diskusijās, un, manuprāt, šoreiz iesaistījās daudz vairāk deputātu nekā parasti. Lielākā daļa no viņiem runāja par budžeta ierobežojumiem un tā struktūru. Dāmas un kungi, mēs varam droši pieņemt, ka 2010. gada budžets ir pēdējais šāda veida budžets, — pēdējais budžets ar šādu struktūru, kas liek mums domāt, ka mēs varam finansēt nepieciešamās Eiropas Savienības politikas jomas un tās jaunās problēmas un uzdevumus šādā veidā.

Mēs sagaidām, ka jaunā Komisija nekavējoties veiks termiņa vidusposma pārskatīšanu, jo saskaņā ar 2006. gadā noslēgtā nolīguma noteikumiem pārskatīšanas rezultāti bija jāiesniedz ne vēlāk kā 2009. gadā jeb, citiem vārdiem sakot, līdz šā gada beigām. Precīzāk, mēs sagaidām arī pārskatīšanas priekšlikumu attiecībā uz pašreizējo finanšu shēmu. Mēs nevaram atlikt reformu uz 2014. gadu. Mums ir vajadzīgs ilgtspējīgs instruments jau tagad, lai, kā jau mūsu visu vārdā tikko aicināja Budžeta komitejas priekšsēdētājs Lamassoure kungs, nodrošinātu iespēju Eiropas Savienībai risināt tuvākās nākotnes problēmas ar demokrātisku leģitimitāti.

  Reimer Böge, referents. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, patlaban, kad esam vienojušies par 2010. gada budžetu, ņemot vērā politisko realitāti, mums, protams, jāpievērš uzmanība tam, kas mūs sagaida turpmākajos dažos mēnešos.

Tā kā Eiropadome, īstenojot patiešām vienpusīgu procedūru, piešķīra sev 23,5 miljonus eiro, mums nekavējoties būs jānosaka nepieciešamie papildinājumi attiecībā uz Parlamenta budžetu, lai saglabātu līdzsvaru starp iestādēm un lai nodrošinātu Parlamenta spēju reaģēt uz Lisabonas līguma izvirzītajiem uzdevumiem. Mums būs jāpievērš pienācīga uzmanība arī grupu, komiteju un it īpaši atsevišķu deputātu spējai rīkoties attiecībā uz mūsu risināmajiem uzdevumiem.

Turklāt dažos turpmākajos mēnešos mums būs jāorganizē vispārīgas diskusijas par grozījumiem, pārbaudēm un pārskatīšanu. Tās attieksies uz starpiestāžu nolīguma grozīšanu, pārbaudi un pārskatīšanu. Tās attieksies uz starpiestāžu nolīguma sadaļu pielāgošanu daudzgadu finanšu shēmai, kurai saskaņā ar Lisabonas līgumu piemēro citādu lēmumu pieņemšanas procedūru. Tās attieksies uz koplēmuma procedūru, kas paredzēta Finanšu regulā. Turklāt tās attieksies, piemēram, uz lielu tiesību aktu kopumu par Eiropas Ārējās darbības dienesta attīstību, uz to, lai tiktu garantētas Parlamenta budžeta tiesības, un uz iespējamām tiesiskā pamata izmaiņām, kas var būt nepieciešamas Ārējās darbības dienesta daudzgadu programmu īstenošanai.

Tāpēc šajā brīdī es vēlos vēlreiz norādīt, ka, neveicot grozījumus, pārbaudes un pārskatīšanu, mēs neko nesasniegsim. Mēs nevaram bezgalīgi atlikt tik vajadzīgo procesu — Lisabonas līgumā noteikto budžeta uzdevumu pakāpenisku īstenošanu. Es sagaidu, ka jaunā Komisija nekavējoties sāks darbu un nāks klajā ar priekšlikumiem, kas garantēs Parlamenta tiesības visās jomās un kas nebūs mēģinājumi slepus ietekmēt individuālas tiesības, jo tas nenāk par labu Parlamentam. Mēs zinām, kā to novērst.

  László Surján, referents. – (HU) Ja mēs 2010. gadā vēlamies nostiprināt eiropiešu drošības sajūtu, mums šis budžets jāīsteno efektīvi un praktiski. Tieši tāpēc mēs palielinājām finansējumu energoapgādes drošībai, atbalstām darbavietu radīšanu un mikrofinansēšanas instrumenta ieviešanu. Mēs atbalstām arī pētniecību un attīstību, kā arī mūžizglītību. Mēs vēlamies palīdzēt piensaimniecības nozarei un, ciktāl tas ir iespējams, mazināt klimata pārmaiņu negatīvo ietekmi.

Mēs guvām šos panākumus, izmantojot katru saskaņā ar daudzgadu finanšu shēmu piešķirtā finansējuma peniju. Taču tas liecina par to, ka budžets ir kļuvis pilnīgi neelastīgs un nenodrošina pietiekamu rezervi. Tas ir vēl viens iemesls, lai steidzami tiktu veikta termiņa vidusposma pārskatīšana, ko arī es atbalstu. Komisija un dalībvalstis dala īpašo atbildību par panākumiem nākotnē. Mēs varēsim skatīties acīs nodokļu maksātājiem tikai tad, kad mums pieejamais finansējums tiks izmantots ne tikai likumīgi, bet arī mērķtiecīgi.

Ja ir pieejami resursi jaunu darbavietu izveidei, ir gaidāms reāls darbavietu skaita pieaugums. Ja ir pieejami papildu resursi, lai veicinātu mazāk attīstītu reģionu virzību uz priekšu, ir gaidāms reāls vietējā IKP palielinājums šajos reģionos. Tikai tad, ja mēs spējam kontrolēt šos apstākļus, mēs varam teikt, ka mūsu nauda tiek izmantota efektīvi un ka Eiropas pilsoņu nestais upuris ir tā vērts, jo pašreizējās iemaksas ES budžetā 123 miljardu eiro apmērā patiešām ir upuris.

Priekšsēdētāja kungs, ministra kungs, komisāra kungs, es ceru, ka šis Parlaments nodrošinās spēcīgu atbalstu šim iesniegtajam ziņojumam un ka ceturtdien mēs piedāvāsim Eiropas pilsoņiem labi izstrādātu un ne tikai juridiski, bet arī morāli pamatotu budžetu.

  Priekšsēdētājs. – Kopīgās debates tiek slēgtas.

Balsojums par Jutta Haug ziņojumu notiks rīt.

Balsojums par Surján kunga, Maňka kunga un Böge kunga ziņojumiem notiks ceturtdien.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 149. pants)

  Ádám Kósa (PPE), rakstiski. – (HU) Mans kolēģis no Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) grupas Surján kungs, kā arī Maňka kungs ir veikuši nozīmīgu uzdevumu. Tāpat kā budžeta debatēs jebkuras valsts parlamentā, arī mums šajā Parlamentā ir skaidri jānosaka, kādas prioritātes budžeta projekts ietver un kādu vēstījumu tas sniedz sabiedrībai. Neskatoties uz to, ka ziņojumā nav minēts jautājums par pieejamību, es vēlos vērst jūsu uzmanību uz šādu aspektu — saskaņā ar Vispārējo lietu padomes 26. novembra lēmumu ES kā reģionāla organizācija ir pievienojusies Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijai par personu ar invaliditāti tiesībām. Ņemot to vērā un saskaņā ar 43. pantu un ziņojuma 2. pielikuma noteikumiem, mums būtu atzinīgi jānovērtē kopīgā deklarācija par ēku politiku.

Taču ir ļoti svarīgi, lai, paredzot investīcijas būvniecībā un cita veida infrastruktūrā, papildus citām būtiskām prasībām (piemēram, attiecībā uz enerģijas ietaupījumu) tiktu ņemts vērā arī jautājums par pieejamību. Papildu izmaksas, kas rodas saistībā ar pieejamības nodrošināšanu, vienmēr ir daudz augstākas. Šajā sakarībā ir ārkārtīgi svarīgi, lai Eiropas Parlaments attiecībā uz drošības prasībām ņemtu vērā arī vājredzīgo vajadzības. Piemēram, projektējot ēkas un sagatavojot tās ekspluatācijai, būtu jāizmanto skaidri pamanāmas zīmes, kā arī sataustāmas brīdinājuma ierīces uz grīdas seguma, lai palīdzētu vājredzīgām personām atrast ceļu. Turklāt saistībā ar valodas tiesībām es uzskatu, ka ir svarīgi, lai, nodrošinot ēku pieejamību, vienlaicīgi dokumentos, tostarp to elektroniskajās versijās, tiktu iekļauta arī atbilstīga informācijai par pieejas nodrošināšanu vājredzīgām personām — es vēlos noskaidrot, kāda programmatūra tiek ieteikta.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. – (DE) Ekonomiskās krīzes laikā, kad pār Eiropas pilsoņiem veļas darbavietu skaita samazināšanas un sociālo pakalpojumu ierobežošanas viļņi, arī Eiropas Savienībai jārīkojas taupīgāk. Nākamajā gadā ES plāno izlietot aptuveni 123 miljardus eiro, kas ir par septiņiem miljardiem vairāk nekā šogad. Ekonomiski sarežģītā laikā, neapšaubāmi, ir vajadzīgi pasākumi ekonomikas stimulēšanai, taču es šaubos, vai tas ir izdarāms, izmantojot tādus instrumentus kā Eiropas Ekonomikas atveseļošanas programma. Līdz šim vairākas izslavētas ES programmas ir izrādījušās nekam nederīgas. Turklāt dažādas ES subsīdijas bija kā uzaicinājums pieļaut daudz un dažādus pārkāpumus. Jau vairākus gadus Eiropas Revīzijas palāta tās gada pārskatā konstatē rupjus pārkāpumus lauksaimniecības un struktūrfondu izmantošanas jomā. Tas nozīmē, ka grūti pelnītā nodokļu maksātāju nauda jau gadiem ilgi aizplūst nezināmā virzienā. Sarežģītie noteikumi, kas nereti nav saprotami pat Briseles eirokrātiem, ir būtiskākais sistēmas nepilnīgās darbības iemesls. ES pat nespēj kontrolēt kļūdaini izmaksātā finansējuma atgūšanu. Tāpēc nav pareizi turpināt uzpūst ES budžetu. Tā vietā būtu jānovērš sistēmas kļūdas, īstenojot tālejošus nacionalizācijas pasākumus, piemēram, lauksaimniecības nozarē. Tādējādi dalībvalstīm tiktu dota iespēja pašām izlemt, kuras nozares tās vēlas subsidēt. Attiecībā uz ekonomikas stimulēšanas pasākumiem es vēlos teikt, ka tiem būtu jāveido daļa no koordinētas dalībvalstu pieejas.

  Siiri Oviir (ALDE), rakstiski. – (ET) 2009. gada martā, kad Eiropadome apstiprināja Ekonomikas atveseļošanas plānu, tika paredzēts, ka 2009. un 2010. gadā neizmantotie ES budžeta līdzekļi 5 miljardu eiro apmērā tiks novirzīti ieguldījumiem projektos, kas saistīti ar energoapgādes tīklu un platjoslas interneta tīklu attīstību. Es ar gandarījumu varu atzīmēt, ka attiecībā uz Eiropas Ekonomikas atveseļošanas plāna otro finansēšanas gadu (2010. gads), novērtējot 2007.–2013. gada finanšu shēmu un novirzot finansējumu, tika gūti panākumi Samierināšanas komitejā, garantējot līdzekļus 2,4 miljardu eiro apmērā nākamajā gadā un nodrošinot iespēju sasniegt Ekonomikas atveseļošanas plānā paredzētos mērķus. Ja, izdarot izmaiņas finanšu shēmā saistībā ar Eiropas Ekonomikas atveseļošanas plāna īstenošanu, atlikušais finansējums 2010. gadam paredzēto finanšu vajadzību segšanai ir patiešām nepietiekams, tad es piekrītu referenta nostājai, ka pašreizējā daudzgadu finanšu shēma neatbilst Eiropas Savienības finansiālajām vajadzībām un ka Eiropas Komisijai nekavējoties būtu jānāk klajā ar priekšlikumu par pašlaik spēkā esošā daudzgadu finanšu shēmas starpposma pārskatīšanu.

  Pavel Poc (S&D), rakstiski. – (CS) Vispirms es vēlos paust apbrīnu visiem tiem, kas veica darbu saistībā ar šo budžetu. ES budžeta izstrāde ekonomiskās krīzes laikā un laikā, kad notiek pāreja no Nicas līguma un Lisabonas līgumu, bija patiešām sarežģīts uzdevums. 2010. gada budžets ir pēdējais budžets ar šādu struktūru. Taču Lisabonas līgums jau ir stājies spēkā, un būs grūti strādāt, pamatojoties uz budžetu, kura struktūra neatspoguļo jaunos apstākļus. Lai arī cik sarežģīta galu galā bija Lisabonas līguma ratifikācija, tā nevar būt attaisnojums Komisijas nespējai savlaicīgi iesniegt jaunās budžeta struktūras projektu. Komisijai nekavējoties jāveic šis uzdevums. 2010. gada budžets ir rūpīgi līdzsvarots, jo tas paredz pilnībā izmantot visas izdevumu segšanas iespējas. Ņemot to vērā, kā arī ņemot vērā trauksmainā ekonomiskās krīzes perioda izraisītās ekonomiskās svārstības, budžets var kļūt patiešām nestabils. Šis budžets ir jāatbalsta, zinot, ka tas, iespējams, ir pārāk rūpīgi izstrādāts pašreizējam nedrošības periodam, un ka darbs, kas tiks veikts, pamatojoties uz šo budžetu 2010. gadā, prasīs zināmu prasmi pielāgoties.

  Georgios Stavrakakis (S&D) , rakstiski. – (EL) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, arī es vēlos paust gandarījumu par panākto vienošanos attiecībā uz 2010. gada budžetu. Taču tajā pašā laikā es vēlos atzīmēt, ka turpmākajos gados pieejamās rezerves ir ārkārtīgi ierobežotas. Tādējādi, ja Eiropas Savienībai jāreaģē uz neparedzētām prasībām vai ja tā vēlas īstenot jaunus politiskos uzdevumus, piemēram, ES stratēģiju 2020. gadam vai pasākumus cīņai pret klimata pārmaiņām, tās rīcības brīvība ir ierobežota.

Es esmu īpaši gandarīts par to, ka, pateicoties Eiropas Parlamenta uzstājībai, mums izdevās nodrošināt finansējumu energoapgādes tīklu un infrastruktūras attīstībai Ekonomikas atveseļošanas plāna ietvaros, liekot uzsvaru uz „videi draudzīgām tehnoloģijām”, inovāciju, pētniecību un platjoslas interneta tīklu izveidi lauku apvidos.

Ļoti svarīgi ir arī tas, ka mums izdevās nodrošināt esošo Kopienas infrastruktūru un instrumentu dzīvotspēju civilās aizsardzības jomā, it sevišķi turpinot stiprināt Eiropas Savienības ātrās reaģēšanas spēju dabas katastrofu gadījumā un tādējādi veicinot Eiropas civilās aizsardzības spēku izveidi nākotnē.

Nobeigumā es vēlos teikt, ka, manuprāt, jūs visi piekritīsiet, ka mēs nevaram runāt par labāku Eiropu, par pilsoņiem pieejamāku Eiropu, ja nav atbilstīga finansējuma.

  Silvia-Adriana Ţicău (S&D), rakstiski. – (RO) ES 2010. gada budžets ir pēdējais budžets, kas tiek apstiprināts saskaņā ar Nicas līgumu. Jaunais Līgums Eiropas Parlamentam piešķir lielākas pilnvaras un galīgā vārda tiesības attiecībā uz budžeta pieņemšanu. Parlamentam un Padomei kā likumdevējiem būs vienādas pilnvaras tādās jomās kā lauksaimniecība, energoapgāde, imigrācija, tiesiskums un iekšlietas, veselības aprūpe un struktūrfondi, kas acīmredzot ietver arī to attiecīgos budžetus. Liela 2010. gada budžeta līdzekļu daļa ir paredzēta dabas resursu saglabāšanai un pārvaldībai, sociālajai un ekonomiskajai kohēzijai, izaugsmei un nodarbinātībai, konkurētspējai un inovācijām, reģionālajai attīstībai, lauksaimniecībai un lauku attīstībai. ES 2010. gada budžetā 2,4 miljardi eiro ir paredzēti Eiropas Ekonomikas atveseļošanas plāna īstenošanai, lai finansētu stratēģiskus projektus, kas saistīti ar energoapgādi, transportu, platjoslas interneta tīklu attīstību lauku apvidos un lauku kopienu atbalstu. Es atzinīgi vērtēju to, ka Eiropas Parlamentam izdevās panākt, lai 300 miljoni eiro tiktu piešķirti piena ražotāju atbalstam. Ekonomiskā krīze ir ietekmējusi dalībvalstu IKP un ietekmēs dalībvalstu iemaksas ES budžetā. Es ceru, ka 2007.–2013. gada finanšu shēmas termiņa vidusposma pārskatīšana 2010. gadā ļaus dalībvalstīm labāk apgūt struktūrfondus, it īpaši transporta un dzīvojamo māju energoefektivitātes uzlabošanas jomā.

(Sēdi pārtrauca plkst. 11.25 un atsāka plkst. 12.00)

SĒDI VADA: G. PITTELLA
Priekšsēdētāja vietnieks