Mutiski balsojumu skaidrojumi

- Ziņojums: Reimer Böge (A7-0079/2009)

  Jan Březina (PPE). – (CS) Es balsoju pret Böge kunga ziņojumu par Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda resursu piešķiršanu, tāpēc ka, īpaši sakarā ar Austrijas lūgumu, tas saistīts ar ārkārtīgi nesistemātisku pieeju, piešķirot nedzirdēti lielu atbalstu katrai personai. Ja ir nepieciešams individuāls atbalsts uz noteiktu laiku, lai palīdzētu darba ņēmējiem, kuri ir cietuši globalizācijas izraisītās darba vietu samazināšanas dēļ, tad šādam atbalstam jābūt saistītam ar faktiskām individuālām vajadzībām un patieso ekonomisko situāciju. Tomēr tā nenotiek, tieši pretēji, šī atbalsta noteikšanas pamatā ir nejaušība un patvaļība. Tāpēc, manuprāt, ir jānosaka stingri kritēriji. Šāda līdzekļu izmantošana nav nekāds problēmas risinājums, bet gan nodokļu maksātāju naudas izniekošana.

- Rezolūciju priekšlikumi: Dohas attīstības programmas perspektīvas pēc PTO septītās ministru konferences (RC-B7-0188/2009)

  Syed Kamall (ECR). – Priekšsēdētāja kungs, manuprāt, daudzi no mums runā par tirdzniecību tāpēc, lai apspriestu to, kā mēs varam palīdzēt nabadzīgākajām valstīm izskaust nabadzību. Mēs zinām, ka viens no labākajiem veidiem, kā varam palīdzēt šīm valstīm, ir atbalstot to uzņēmējus. Daudzu nabadzīgāko valstu uzņēmēji izmisīgi lūdz palīdzību un to, lai tiktu atvērts tirgus, un ir svarīgi viņus atbalstīt.

Tomēr mums jāparaugās arī uz savu valstu robežām un jāpavēro, kā mēs paši radām šķēršļus tam, lai atvieglotu tirdzniecību ar nabadzīgākajām valstīm. Bieži vien nabadzīgākās valstis uzskata, ka tirdzniecības noteikumi ir nesamērīgi attiecībā pret tām, tās redz kopējo lauksaimniecības politiku, kokvilnas subsīdijas, sanitāros un fitosanitāros standartus, kā arī augstākus importa tarifus ES. Ir svarīgi parādīt, ka tirdzniecības sistēma ir patiesi atvērta un ka mēs palīdzam nabadzīgākajām valstīm, cik spējam, lai tajās tiktu izskausta nabadzība.

  Nirj Deva (ECR). – Priekšsēdētāja kungs, ja vēlamies mazināt nabadzību pasaulē, mums ir jāpaplašina globālā tirdzniecība. Ja pasaules pašreizējās finanšu krīzes dēļ mēs turpināsim dzīvot saskaņā ar protekcionisma principu, tad vienīgais, ko panāksim, ir tas, ka aizkavēsim iespēju miljoniem cilvēku izkļūt no nabadzības un miljoni cilvēku mirs. Ja tūlīt pat nepieņemsim šo izaicinājumu un neparaudzīsimies tālāk par krīzi, mēs atstāsim aiz sevis šausmīga proporcionālā sadalījuma radītās sekas un miljards cilvēku nespēs dzīvot.

Ir krīze pārtikas apritē, notiek klimata pārmaiņas, mēs piedzīvojam atmosfēras sasilšanu, plūdus, zemestrīces un dažāda veida citas katastrofas, kurās nepieciešama mūsu palīdzība, un vienīgais veids, kā varam visiem palīdzēt, ir patiesi paplašināt globālo tirdzniecību, un es esmu pateicīgs, ka jaunais tirdzniecības komisārs dzird manu uzrunu.

  Marc Tarabella (S&D). – (FR) Priekšsēdētāja kungs, runājot par rezolūciju par Pasaules Tirdzniecības organizāciju, pretēji iepriekšējā runātāja paustajam viedoklim, es neuzskatu, ka starptautiskā tirdzniecība spēs garantēt to, ka mazāk nekā viens miljards cilvēku cieš vai mirst nepareiza uztura dēļ, es uzskatu, ka to varētu garantēt pašnodrošinājuma saimniecība. Tā iepriekš minēto nodrošinās daudz ātrāk kā starptautiskā tirdzniecība.

Man jau debašu laikā bija iespēja runāt par šo jautājumu, un es balsoju pret šo rezolūciju tikai tāpēc, ka tika noraidīti grozījumi sabiedrisko pakalpojumu jomā un attiecībā uz nepieciešamību valdībām spēt kontrolēt sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu pamatjomās, piemēram, saistībā ar ūdens un enerģijas apgādi.

Rakstiski balsojumu skaidrojumi

- Ziņojums: Reimer Böge (A7-0079/2009)

  Andrew Henry William Brons (NI), rakstiski. – Mēs neesam vienaldzīgi kapitālisti un ticam, ka valsts var palīdzēt darba ņēmējiem, kuri ne savas vainas dēļ ir zaudējuši darbu. Mēs vēlētos, lai suverēnas valstis pašas varētu palīdzēt saviem darba ņēmējiem. Protams, mēs neatbalstām pat ES līdzdalību. Tomēr Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonds pastāv, un tam ir piešķirti līdzekļi.

Nav vēlams, lai šis fonds aizstātu to palīdzību, ko varētu sniegt dalībvalstis. Ja tiktu ierosināts izmantot šo fondu, lai palīdzētu darba ņēmējiem Lielbritānijā, tad, protams, es šo ierosinājumu atbalstītu. Tāpēc man nelabprāt jāatbalsta arī ierosinājums ar šī fonda starpniecību palīdzēt darba ņēmējiem Zviedrijā, Holandē un Austrijā. Ja balsojums būtu negatīvs, tad nauda netiktu atgriezta nodokļu maksātājam. To paturētu ES un izlietotu, iespējams, tādam mērķim, kas šādu atbalstu būtu mazāk pelnījis.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonds tika izveidots, lai sniegtu papildu palīdzību darba ņēmējiem, kurus skārušas būtisku izmaiņu radītās sekas starptautiskās tirdzniecības struktūrā. Portugāle, Vācija, Spānija, Nīderlande, Zviedrija, Īrija un Austrija jau pieteikušās palīdzības saņemšanai, kas liecina par to, ka šī problēma skar dalībvalstis dažādās ģeogrāfiskās teritorijās un ar dažādiem ekonomiskiem modeļiem un trajektorijām.

Šādas situācijas notiek ļoti strauji, tāpēc lēmumu pieņēmējiem ir rūpīgi jāpārdomā Eiropas ekonomiskais un sociālais modelis, kā arī tā ilgtspējīgums un nākotne. Šādas situācijas liecina arī par to, ka katrā ziņā ir jāveicina jaunu kvalitatīvu darba vietu radīšana. Lai to paveiktu, mums jāsniedz palīdzība, jālikvidē šķēršļi un jāizbeidz nepamatota vilcināšanās attiecībā pret tiem, kuri joprojām vēlas uzņemties risku dibināt jaunus uzņēmumus un iesaistīties inovatīvos projektos, neraugoties uz grūtībām.

Lai kāda būtu palīdzība darba ņēmējiem, tā būs nevērtīga, ja uzņēmumi cits pēc cita tiks likvidēti un mēs nespēsim apturēt investīciju izniekošanu Eiropā.

Attiecīgie gadījumi, kuriem es paužu atbalstu, ir saistīti ar Zviedriju, Austriju un Nīderlandi, tos plaši atbalsta arī attiecīgajās parlamentārajās komitejās, gan saistībā ar rezolūcijas priekšlikuma iesniegšanu, gan atzinuma sniegšanu.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Lai gan mēs joprojām kritiski vērtējam Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fondu, jo uzskatām, ka visupirms bija vajadzīgi pasākumi bezdarba novēršanai, mēs balsojām par šī fonda izmantošanu, lai sniegtu turpmāku palīdzību darba ņēmējiem, kurus skārušas uzņēmumu pārstrukturēšanas vai starptautiskās tirdzniecības liberalizācijas sekas.

Šis gadījums ir saistīts ar aptuveni EUR 16 miljonu izmantošanu Zviedrijai, Austrijai un Nīderlandei, lai palīdzētu darba ņēmējiem, kas zaudējuši darbu automašīnu ražošanas un būvniecības nozarēs.

Šī ir jau piektā reize, kad 2009. gadā fonds tiek izmantots, un no plānotajiem EUR 500 miljoniem ir izlietoti EUR 53 miljoni. Simptomātiski, ka nopietnas sociālās krīzes laikā izmantoti tikai nedaudz vairāk nekā 10 % no plānotās summas, un tas liecina, ka ir jāpārskata noteikumi, ar kuriem reglamentē šo fondu.

  Françoise Grossetête (PPE), rakstiski. – (FR) Es balsoju par Böge kunga ziņojumu par Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda izmantošanu. Tā uzdevums ir aizsargāt darba vietas un atvieglot to darba ņēmēju iespējas atgriezties darba tirgū, kas zaudējuši darbu sakarā ar izmaiņām starptautiskās tirdzniecības struktūrā, kā arī globālās finanšu un ekonomiskās krīzes dēļ.

Trīs gadus pēc fonda izveides 2006. gadā un ņemot vērā pašreizējo globālo ekonomisko un finanšu krīzi, bija jāatvieglo noteikumi, ar kuriem reglamentē šī Eiropas fonda izmantošanu. Patlaban šie efektīvākie un ātrākie pasākumi tiek īstenoti Zviedrijā, Austrijā un Nīderlandē, un es ar nepacietību gaidu to brīdi, kad visām ES dalībvalstīm tiks dota labāka piekļuve šim finansējumam. Saskaņā ar pamatnoteikumiem 2007.–2013. gadam maksimālā summa, ko no šī fonda var izmantot gadā, ir EUR 500 miljoni, tomēr šos resursus vajadzētu izmantot pilnā apmērā, un patlaban tas nenotiek.

Eiropas Savienībai ir jāizmanto visi tai pieejamie resursi, lai novērstu ekonomiskās krīzes radītās sekas.

  Jörg Leichtfried (S&D), rakstiski. – (DE) Es balsoju par šo ziņojumu par EUR 15,9 miljonu piešķiršanu Austrijas, Zviedrijas un Nīderlandes atbalstam. Pasaules ekonomiskās krīzes dēļ Štīrijā vien 744 darba ņēmēji zaudēja darbu autotransporta piegādes nozarē. Beidzot ES ir apstiprinājusi Austrijas pamatoti iesniegto pieteikumu palīdzības saņemšanai, kurā no Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda tiek lūgti EUR 5 705 365.

Tas ir pilnībā pamatoti, jo Austriju ir īpaši smagi skāris eksporta samazinājums. Piemēram, transporta līdzekļu un automašīnu eksports ir samazinājies par attiecīgi 51,3 % un 59,4 %. Tā kā autotransporta nozares uzņēmumi ir savā starpā cieši saistīti, savukārt daudzo piegādātāju diversifikācija ir maza, krīzi izjūt visā autotransporta nozarē.

  Jean-Luc Mélenchon (GUE/NGL), rakstiski. – (FR) Zviedru, austriešu un holandiešu darba ņēmēji tiek upurēti globalizācijas vārdā. Mēs atkārtoti viennozīmīgi nostājāmies pret šī fonda pamata filozofiju, kuras dēļ darba ņēmēji Eiropā tiek padarīti par tik vien kā „pielāgojamiem mainīgajiem”, kas nodrošina nekad neapšaubītas sava veida neoliberālās globalizācijas gludu funkcionēšanu. Patlaban vispārējās Eiropas pilsoņu intereses aizstāj tādu gigantu intereses kā ASV uzņēmums „Ford”, kura īpašumā patlaban ir arī „Volvo Cars” un kurš 2009. gada trešajā ceturksnī guva gandrīz USD 1 miljardu peļņu, vai „Aviva”, „Axa” un „BalckRock”, kas ir galvenie „Heijmans NV” akcionāri. Fonds sekmē šādu laupīšanu.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) Eiropas Savienība ir telpa, kurā valda solidaritāte. Tas arī ir Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda idejas pamatā. Fonds sniedz būtisku atbalstu bezdarbniekiem un tiem, kas zaudējuši darbu sakarā ar uzņēmumu pārvietošanu globalizācijas dēļ. Jo īpaši būtiski tas ir tad, kad apzināmies, ka aizvien vairāk uzņēmumu tiek pārvietoti, tajos izmanto mazāku darbaspēka izmaksu sniegtās priekšrocības, kā tas notiek dažādās valstīs, īpaši Ķīnā un Indijā, bieži vien par sociālā, darba un vides dempinga cenu.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. – (DE) Jau atkal globalizācijas seku novēršanai būs jāizmanto Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonds (EGF). Diemžēl šoreiz globalizācija smagi skārusi arī Štīrijas pavalsti. Deviņos dažādos uzņēmumos kopumā 744 personas ir zaudējušas darbu pēdējo dažu mēnešu laikā, tāpēc Štīrijas pavalsts ir lūgusi ES palīdzību. Tāpat kā iesniedzot iepriekšējos pieteikumus, arī šajā gadījumā viss ir rūpīgi pārbaudīts, un esmu gandarīts, ka Štīrijas ļaudis atbilst visām prasībām. Īpaši pašreizējā finanšu un ekonomiskajā krīzē šis ir vēl viens nepārprotams atgādinājums par globalizācijas radītajām negatīvajām sekām.

Ņemot vērā iepriekš minēto, vēl neizprotamāka šķiet Parlamenta šodien pieņemtā rezolūcija, ar kuru veicina liberalizāciju un nojauc tirdzniecības šķēršļus, tādā veidā sekmējot arī globalizāciju. Kamēr ES nemainīsies domāšana, viss, ko varam darīt, ir mazināt globalizācijas radītās sekas konkrētās valstīs. Tāpēc es bez iebildēm balsoju par fonda līdzekļu piešķiršanu.

  Wojciech Michał Olejniczak (S&D), rakstiski. – (PL) Es atbalstīju Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda izmantošanu, jo pašreizējās darba tirgus situācijas dēļ mums ir jārīkojas darba ņēmēju labā. Iepriekšējās krīzes skāra tikai atsevišķus reģionus, tās ietekmēja kādu konkrētu vietu. Tādos brīžos visi, kas zaudēja darbu vai saskārās ar finansiālām problēmām, varēja doties darba meklējumos uz citām valstīm jeb varēja strādāt vairākus darbus. Patlaban tas nav iespējams, jo šī ir globāla finanšu krīze.

Sakarā ar pašreizējo situāciju finanšu tirgos mums ir jāatbalsta daudzi miljoni cilvēku, kas pēdējā gada laikā zaudējuši darbu. Protams, runa nav tikai par palīdzību saistībā ar darba meklējumiem; es runāju arī par to, ka ir jāizmanto darba tirgus elastīgums, ir jāpalīdz darba ņēmējiem iegūt jaunu kvalifikāciju un ir jāorganizē piemērota apmācība, piemēram, datorapmācība, kā arī jāsniedz konsultācijas profesionālās izaugsmes jautājumos. Lielākā daļa Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda līdzekļu būtu jānovirza uzņēmējdarbības veicināšanai un pašnodarbināto atbalstīšanai, jo pēc darba zaudēšanas cilvēki, veidojot savu uzņēmumu, var radīt ienākumus, uzturēt finanšu stabilitāti un attīstīties.

Manuprāt, tādas programmas kā Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonds ir ļoti nepieciešamas, jo ar to starpniecību var reaģēt konkrētā situācijā un palīdzēt tieši tiem, kurus krīze skārusi vissmagāk.

  Aldo Patriciello (PPE), rakstiski. – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, vispirms vēlos pateikties referentam par veiksmīgi paveikto darbu. Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonds ir līdzeklis, ko Eiropas Parlaments patlaban aizvien vairāk izmanto sarežģītās ekonomiskās konverģences situācijas dēļ, kuru patlaban piedzīvo mūsu kontinents.

Tas liecina, ka krīzes situācijā Eiropas Parlaments, izmantojot plaša spektra politisko mērķu sinerģiju, ir spējis pieņemt mūsu pārstāvētajiem pilsoņiem labvēlīgus politiskus pasākumus. Tāpēc es balsoju par fonda izmantošanu, jo esmu pārliecināts, ka tas nodrošinās būtisku instrumentu profesionālai un tādējādi arī sociālai to darba ņēmēju integrācijai, kas ir zaudējuši darbu.

  Marit Paulsen, Olle Schmidt un Cecilia Wikström (ALDE), rakstiski. – (SV) Sakarā ar to, ka Zviedrijas autotransporta nozarē tiek samazināts darba vietu skaits, Zviedrija ir lūgusi palīdzību Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fondam.

Mēs esam pārliecināti, ka ekonomikas attīstību veicina brīvā tirdzniecība un tirgus ekonomika, tāpēc principā iebilstam finansiālas palīdzības sniegšanai valstīm vai reģioniem. Tomēr šī ekonomiskā krīze ir dziļāka par jebkuru citu iepriekšēju krīzi, kas Eiropu skārusi kopš 20. gadsimta trīsdesmitajiem gadiem, turklāt šī krīze skārusi arī automobiļu ražotājus Zviedrijā un, jo īpaši smagi, „Volvo Cars”.

Komisija uzskata, ka štatu samazināšana „Volvo Cars” rada „būtisku negatīvu ietekmi uz vietējo un reģionālo ekonomiku” Zviedrijas rietumu daļā. „Volvo Cars” ir ļoti nozīmīgs darba devējs Zviedrijas rietumu daļā. Ja Eiropas Parlaments nerīkosies, smagi cietīs „Volvo Cars” darbinieki un piegādātāji. Pastāv liels sociālas marginalizācijas un pastāvīgas izslēgšanas risks, un to mēs, liberāļi, nevaram pieņemt. Mēs viennozīmīgi jūtam līdzi visiem tiem, kas zaudējuši darbu, un mēs priecātos, ja šīm personām tiktu piedāvāta apmācība.

Zviedrija Eiropas Savienībā ir neto-ieguldītāja valsts, tāpēc ir svarīgi, lai arī darba ņēmēji uzņēmumos, kas atrodas Zviedrijā, saņemtu palīdzību no ES, ja tos skārusi ekonomiskā krīze.

  Marie-Christine Vergiat (GUE/NGL), rakstiski. – (FR) Es atturējos no balsošanas par turpmāku Globalizācijas pielāgošanas fonda izmantošanu.

Šis balsojums, cita starpā, ir par diviem maksājumiem, kuru kopējais apjoms ir gandrīz EUR 24 miljoni, ko paredzēts piešķirt autotransporta nozarei Zviedrijā un Austrijā. Otrs pieteikums attiecas uz būvniecības uzņēmumu Nīderlandē.

Galveno labumu no šī fonda gūst autotransporta nozare, lai gan tā nemitīgi slēdz ražotnes, pārvieto ražošanu, atlaižot ievērojamu skaitu darba ņēmēju un atstājot apakšuzņēmējus viegli ietekmējamā stāvoklī. Turklāt šī nozare saņēmusi gan cita veida finansiālo palīdzību no dalībvalstīm saistībā ar ekonomikas atveseļošanas plāniem, gan arī palīdzību, kas piešķirta tieši saistībā ar klimata pārmaiņu apkarošanas politiku.

Šos līdzekļus, kurus paredzēts izmantot, lai apmācītu darbu zaudējušus cilvēkus (kas ir svarīgi, lai tie varētu atrast jaunu darbu), nepiešķir apmaiņā pret solījumiem Eiropas autotransporta nozarē vairs neatlaist darbiniekus.

Te nevar būt ne runas par manu atbalstu šādai politikai, jo tā faktiski atbalsta pārvietošanu.

- Ziņojums: Jutta Haug (A7-0081/2009)

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Šie budžeta grozījumi skaidri atspoguļo pretrunas Eiropas Savienības budžetos. No vienas puses, to globālā vērtība ir zema salīdzinājumā ar ekonomisko un sociālo kohēzijas politiku vajadzībām. No otras puses, līdzekļi netiek izmantoti, jo valstis, kurām šī nauda bija visvairāk vajadzīga, nespēja budžetā paredzēt nepieciešamo līdzfinansējumu.

Tomēr mūsu iesniegtie priekšlikumi par līdzfinansējuma prasību samazināšanu, īpaši krīzes laikā, tika noraidīti. Šāds Kopienas politikas pretrunīgums un iracionalitāte nāk par labu vienīgi bagātajām un attīstītajām valstīm, tādā veidā saasinot sociālo nevienlīdzību un reģionālās atšķirības. Tāpēc mēs balsojām pret.

Mūsu nostāju attaisno arī pats ziņojums, kurā uzsvērts, ka „acīmredzamajam maksājumu palēninājumam salīdzinājumā ar gaidāmo tempu ir dažādi iemesli, atkarībā no attiecīgās dalībvalsts. Pirmkārt, pašreizējā ekonomiskā situācija dažviet ir radījusi grūtības nodrošināt valstu līdzfinansējumu. Otrkārt, tas, ka lauku attīstība 2009. gadā ir lēnāka nekā attiecīgajā gadā iepriekšējā plānošanas periodā, ir skaidrojams ar konkrētu programmu vēlo apstiprināšanu, kā arī —Rumānijas un Bulgārijas gadījumā — iepriekšējas pieredzes trūkumu lauku attīstības programmu īstenošanā”.

- Rezolūciju priekšlikumi: Dohas attīstības programmas perspektīvas pēc PTO septītās ministru konferences (RC-B7-0188/2009)

  Nikolaos Chountis (GUE/NGL), rakstiski. – (EL) Es balsoju pret šo priekšlikumu, jo kopumā tas sekmē tirgu liberalizāciju un tādas tirdzniecības sistēmas izveidi, kas kaitē nabadzīgajām un jaunattīstības valstīm, kā arī neizrāda nekādas patiesas bažas par planētas vides vajadzībām. Manuprāt, ir jānoraida tirdzniecības liberalizācija un tās katastrofālās sekas, kas radījušas pašreizējo finanšu, ekonomikas un klimata krīzi, kā arī krīzi pārtikas apritē, kuru dēļ tiek zaudētas darbavietas un tiek sekmēta nabadzība un deindustrializācija. Es balsoju pret rezolūciju arī tāpēc, ka tā pilnībā neaizstāv valdību tiesības aizsargāt spēju reglamentēt un sniegt pamata pakalpojumus, īpaši sabiedrisko labumu un pakalpojumu jomās, piemēram, veselības, izglītības, kultūras, komunikācijas, transporta, ūdens un elektroapgādes jomā.

Diemžēl Eiropas Apvienotās kreiso un Ziemeļvalstu Zaļo kreiso spēku konfederālās grupas iesniegtie grozījumi tika noraidīti. Mēs cīnīsimies par reālu starptautiskās tirdzniecības sistēmas reformu, kas būs virzīta uz tādu brīvās tirdzniecības noteikumu ieviešanu, kuri atbildīs starptautiskajiem noteikumiem tādās jomās kā sociālais taisnīgums, draudzīgums pret vidi, pārtikas apgādes suverenitāte un nekaitīgums, ilgtspējīga lauksaimniecība, dzīvotspējīga izaugsme un kultūras daudzveidība.

  Anne Delvaux (PPE), rakstiski. – (FR) Es balsoju pret kopējo priekšlikumu rezolūcijai par Dohas attīstības programmas perspektīvām pēc PTO septītās ministru konferences. Tā rīkojos, ņemot vērā vispārējo perspektīvu, jo šai rezolūcijai acīmredzami trūkst vīzijas par attīstības sekmēšanu un cieņu pret jaunattīstības valstīm, tomēr galvenokārt tā rīkojos tāpēc, ka, lai gan ir būtiski veiksmīgi noslēgt Dohas sarunu kārtu, to tomēr nedrīkst darīt par jebkādu cenu. Starptautiskajā tirdzniecībā ir jāievēro Eiropas senā tradīcija sadarboties ar nabadzīgākajām valstīm. Turklāt, runājot par lauksaimniecību un pakalpojumu liberalizāciju, es neatbalstu šajā rezolūcijā ierosināto pieeju, jo vairāk tāpēc, ka netika pieņemti visi grozījumi, kas tika izstrādāti līdzsvara nodrošināšanai šajā redakcijā. Piemēram, vienošanās par sarunu paātrināšanu saistībā ar pakalpojumu nozari (lai sasniegtu plašāku liberalizāciju) tika pilnīgi noraidīta.

Visbeidzot, man žēl, ka rezolūcijas sakarā tika atbalstīta divpusējo brīvās tirdzniecības nolīgumu stiprināšana. Bieži vien šādu nolīgumu noteikumi jaunattīstības valstīm ir vēl nelabvēlīgāki. Tā kā šīm valstīm ir pašām jāstājas pret ES, tās atrodas daudz vājākā sarunu pozīcijā un mēdz tikt iedzītas stūrī.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Manuprāt, Dohas sarunu kārta ir ļoti būtiska starptautiskās tirdzniecības sakarā un var lielā mērā palīdzēt mazināt nabadzību jaunattīstības valstīs, kā arī taisnīgāk sadalīt globalizācijas sniegtās priekšrocības. Tāpēc ir svarīgi Dohas attīstības programmā ņemt vērā šādu ietekmi un nodrošināt, ka ar programmas starpniecību var patiesi sasniegt Tūkstošgades mērķus.

Ir būtiski, lai PTO locekļi arī turpmāk izvairās pieņemt protekcionisma mērus, kas varētu ārkārtīgi smagi ietekmēt pasaules ekonomiku. Esmu pārliecināts, ka, iztiekot bez protekcionisma pasākumiem, mēs veiksmīgāk, lai arī lēnāk, atveseļosimies no pašreizējās ekonomiskās krīzes.

Tāpēc ir svarīgi, lai PTO locekļi divpusējo un daudzpusējo attiecību ietvaros cīnās pret protekcionismu turpmākajos līgumos.

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) Es atbalstu to, ka Eiropas Savienība uzņemas vadošo lomu pašreizējās sarunās ar PTO, lai varētu noslēgt Dohas sarunu kārtu, vienlaikus atceroties par jaunajiem globālajiem izaicinājumiem, piemēram, klimata pārmaiņām, drošību, kā arī suverenitāti pārtikas apgādē. Es ceru, ka tā visa rezultātā radīsies jaunas tirgus iespējas un tiks izstrādāti stingrāki daudzpusējās tirdzniecības noteikumi, tādējādi ar tirdzniecību veicinot ilgtspējīgu attīstību. PTO varētu labāk tikt galā ar globalizāciju. Tomēr es apzinos, ka pašreizējā ekonomiskajā krīzē PTO pieņemtie noteikumi un saistības lielā mērā liedz tās locekļiem īstenot tirdzniecības ierobežojumus, un tādēļ tie īsteno ekonomikas atveseļošanas pasākumus.

PTO locekļiem arī turpmāk aktīvi jācīnās pret protekcionismu. Es ceru, ka nākotnē tiks veicināta arī labāka sadarbība starp PTO un citām starptautiskajām organizācijām un iestādēm, piemēram, ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizāciju (FAO), Starptautisko darba organizāciju (ILO), ANO Vides programmu (UNEP), ANO Attīstības programmu (UNDP) un ANO Tirdzniecības un attīstības konferenci (UNCTAD). Tāpēc es balsoju par.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Šajā rezolūcijā uzsvērtas Parlamenta neoliberālās nostājas Dohas sarunu kārtā, kas tika uzsākta 2001. gadā, lai gan dažreiz tiek pieminēti arī sociālie jautājumi un Tūkstošgades attīstības mērķi.

Tomēr galvenais uzsvars tiek likts uz pilnīgu pasaules tirgus liberalizāciju. Tā ir atteikšanās pieņemt to, ka ir pienācis laiks mainīt prioritātes starptautiskajā tirdzniecībā un noraidīt brīvo tirdzniecību, pamatojoties uz to, ka tās negatīvo seku dēļ radās finanšu, ekonomiskā, pārtikas aprites un sociālā krīze, ar ko šobrīd saskaras cilvēki, pārdzīvojot pieaugošo bezdarbu un nabadzību. Brīvā tirdzniecība palīdz īstenot tikai bagātāko valstu un galveno ekonomisko un finanšu grupu intereses.

Noraidot mūsu ierosinātos grozījumus, tika noraidītas būtiskas izmaiņas sarunās, kurās par prioritāti tiktu izvirzīta attīstība un sociālā stāvokļa uzlabošana, tādu darbavietu radīšana, kurās tiek ievērotas tiesības, kā arī cīņa pret badu un nabadzību. Nožēlojami, ka par galveno prioritāti netika izvirzīta „nodokļu paradīžu” atcelšana, pārtikas aprites suverenitātes un nekaitīguma veicināšana, kvalitatīvu sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas atbalstīšana, kā arī cieņa pret valdību tiesībām saglabāt ekonomiku un sabiedriskos pakalpojumus, īpaši tādās jomās kā veselība, izglītība, ūdens apgāde, kultūra, komunikācijas un energoapgāde.

  Bruno Gollnisch (NI), rakstiski. – (FR) Nē, globāla brīvā tirdzniecība nav risinājums pašreizējai krīzei. Tieši pretēji, tas ir viens no tās galvenajiem cēloņiem. Jau no paša sākuma pārrunas Dohas sarunu kārtā nav bijušas stabilas un būtiskas problēmas dēļ viens gads ir pagājis sastingumā, proti, sistēma ir sasniegusi pieļaujamās robežas attiecībā pret visiem — neatkarīgi no tā, vai runa ir par attīstītajām, jaunattīstības vai neattīstītām valstīm, kā starptautiskā žargonā dēvē valstis, kuras skārusi nabadzība un kuras ir spiestas integrēties sevišķi konkurētspējīgā pasaules tirgū, kas tās aprij. Eiropā mēs dzīvojam saskaņā ar paradoksu, ko mums uzspiež pseidoelite, kas pār mums valda un vēlas, lai mēs visi būtu vienlaikus bagāti un nabagi: nabagi, lai mēs būtu nepietiekami atalgoti un vēlētos cīnīties tirgus karā, kurā mūs nostāda pret tādām valstīm, kurās samaksas līmenis ir zems; savukārt bagāti, lai mēs varētu patērēt lētās un bieži vien nekvalitatīvās importa preces, kas ieplūst mūsu tirgos.

Pirms dažiem desmitiem gadu Nobela prēmijas ekonomikā ieguvējs no Francijas nāca klajā ar acīmredzamu risinājumu: brīvā tirdzniecība ir iespējama un vēlama vienīgi starp tādām valstīm jeb struktūrām, kuru attīstības līmenis ir vienāds. Tādā veidā tā ir izdevīga abām iesaistītajām pusēm. Citādi tirdzniecība ir jāreglamentē, neatkarīgi no tā, vai pravietiskajiem ultraliberāļiem tas patīk vai ne.

  Sylvie Guillaume (S&D), rakstiski. – (FR) Es ceru, ka, pateicoties Dohas attīstības sarunu kārtai, tiks izveidotas godīgas un taisnīgas tirdzniecības attiecības. Tāpēc es atbalstu savas politiskās grupas iesniegtos grozījumus, kuri izstrādāti nolūkā uzlabot šo rezolūciju, lai stiprinātu ar attīstību saistītās prasības, pieprasītu sabiedrisko pakalpojumu neapšaubīšanu sarunās par pakalpojumiem, attiecībā uz industriāliem tarifiem pieprasītu atzīt nepieciešamību ņemt vērā katras valsts attīstības līmeni, nevis negaidīti atvērt šīs nozares konkurencei un, visbeidzot, saglabātu īpašu un atšķirīgu noteiktu produktu veidu apstrādi lauksaimniecības nozarē.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) Starptautiskās tirdzniecības sistēmas dažādie traucējumi netaisnīgi palīdz uzsvērt kontinentu nevienādību. Šajā sakarā viss, kas ļauj novērst pašreizējo nelīdzsvarotību, nes labumu ikvienam un tādējādi noteikti palīdz veidot daudzpusēju sistēmu, kuras pamatā ir godīgāki un vienlīdzīgāki noteikumi. Tādā veidā mēs iegūsim godīgu pakalpojumu tirdzniecības režīmu ikvienam. Tāda ir Dohas attīstības programmas būtība.

  Willy Meyer (GUE/NGL), rakstiski. – (ES) Brīvā tirgus fundamentālisms pastāvēja trīsdesmit gadus, un nu globālo ekonomiku ir piemeklējusi smagākā krīze kopš Lielās depresijas 20. gadsimta trīsdesmitajos gados. Pasaules Tirdzniecības organizācijas neoliberālā programma, kurā ietverta ierobežojumu atcelšana, kā arī liberalizācija un privatizācija pakalpojumu sniegšanas jomā, ir vairojusi nabadzību lielākajai daļai pasaules iedzīvotāju gan jaunattīstības, gan arī industriāli attīstītās valstīs. Mana grupa vienmēr ir iestājusies pret tirdzniecības liberalizāciju un tās postošajām sekām, kas ir viens no pašreizējās ekonomiskās, klimata un pārtikas aprites krīzes iemesliem.

Tāpēc es balsoju pret Parlamenta rezolūciju par PTO ministru konferenci, un mana grupa ir ierosinājusi pieprasīt jaunas pilnvaras sarunām ar PTO. Pilnvaras jāpielāgo pašreizējai situācijai pasaulē. Par mērķi jāizvirza reālu reformu īstenošana starptautiskās tirdzniecības sistēmā, pieņemot tādus godīgus tirdzniecības noteikumus, ar kuriem tiek respektēti starptautiskie nolīgumi un valstu tiesību akti tādās jomās kā sociālais taisnīgums, vide, pārtikas suverenitāte un ilgtspējīga lauksaimniecība.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. – (DE) Eiropas Tautas partijas grupas (Kristīgo demokrātu), Eiropas Konservatīvo un reformistu grupas un Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupas kopējā rezolūcijas priekšlikumā par Dohas attīstības programmu un PTO tiek saglabāta globālās liberalizācijas tendence visās ekonomikas zonās. Nav šaubu, ka labklājību veicina tirdzniecības šķēršļu likvidēšana un tirdzniecības paplašināšana dažās zonās. Turklāt esam redzējuši, ka jo īpaši brīvā tirdzniecība nes labumu līdzīgi attīstītām valstīm.

Tomēr, ja tirdzniecības partneru attīstības stadijas ir pārāk atšķirīgas, bieži vien tas negatīvi ietekmē abas puses. Dažos gadījumos, kad jaunattīstības valstu tirgus ir ticis pilnībā atvērts industriāli attīstīto valstu eksportam, vietējā ekonomikas struktūra ir sabrukusi, vairojot iedzīvotāju nabadzību, un tāpēc aizvien vairāk cilvēku vēlas pārcelties uz Rietumvalstīm. Savukārt Eiropa ir pārpludināta ar lētām precēm no Tālajiem Austrumiem, kuru ražotāji bieži vien netaisnīgi izmanto darba ņēmējus. Vietējā ražošana ir tikusi pārcelta vai slēgta, tādējādi radot bezdarbu Eiropā. Tāpēc, raugoties no šāda aspekta, daži tirdzniecības šķēršļi, piemēram, pārtikas suverenitātes saglabāšana Eiropā, ir pilnīgi saprotami. Nedrīkst piemirst, ka pašreizējā finanšu un ekonomikas krīzē būtiska nozīme bija pakalpojumu liberalizācijai finanšu tirgos. Tomēr rezolūcijas priekšlikumā pausts atbalsts liberalizācijas procesa turpināšanai un lielākas lomas piešķiršanai PTO jaunas vispārējas ekonomikas tiesiskās politikas ietvaros, tāpēc es balsoju pret.

  Evelyn Regner (S&D), rakstiski. – (DE) Es šodien balsoju pret rezolūciju par Dohas attīstības programmu, jo iebilstu pret jebkāda veida sabiedrisko pakalpojumu liberalizāciju. Īpaši runāju par ūdensapgādes liberalizāciju, pakalpojumiem veselības jomā un enerģētikas nozarē. Sabiedrības kohēzijas nodrošināšanai ir būtiski, ka sabiedriskie pakalpojumi ir pieejami visiem pilsoņiem. Tiem jābūt kvalitatīviem un saskaņā ar universāluma principu, un, kas vēl būtiskāk, tiem jābūt par pieejamu cenu. Šajā sakarā valsts iestādēm jādod ievērojama rīcības brīvība un plašas iespējas šo pakalpojumu veidošanai.

  Frédérique Ries (ALDE), rakstiski. – (FR) Šajā globalizācijas laikmetā efektīva tirdzniecības reglamentēšanas sistēma ir svarīgāka kā jebkad. Šis uzdevums ir jāpilda Pasaules Tirdzniecības organizācijai, kas 1995. gadā tika izveidota VVTT vietā. Kā norādīts kopējā priekšlikuma rezolūcijā, kas iesniegts saskaņā ar Parlamenta tiesībām un kuru es šodien atbalstīju, PTO ir būtiska loma sekmīgākā globalizācijas pārvaldīšanā un vienmērīgākā tās radīto priekšrocību sadalē. Protams, protekcionisma atbalstītāji, kas vēlas vērsties pret sevi, pieņem nepareizu lēmumu, padarot PTO par nāvējošu nekontrolētas liberalizācijas ieroci. Pašreizējais šīs Apvienoto Nāciju Organizācijas iestādes ģenerāldirektors Pascal Lamy 1999. gadā norādīja, kādā virzienā mums jādodas, proti, kontrolētas globalizācijas virzienā.

Lai mēs varētu doties šajā virzienā, Eiropas Parlaments ierosina īstenot dažus praktiskus risinājumus: nodrošināt mazāk attīstītām valstīm pilnīgu beznodokļa un bez-kvotu piekļuvi tirgum, panākt sekmīgu Dohas sarunu kārtu iznākumu jaunattīstības valstīm, ievērot prasības attiecībā uz vides un sociāliem standartiem, kā arī dot Komisijai pilnvaras pārraudzīt lauksaimniecības jomu. To ierosinot, mēs norādām arī uz to, ka Eiropas Savienībai par prioritāti ir jāizvirza tās politiskie mērķi, nevis tikai jākoncentrējas uz mērķiem tirdzniecībā.

  Czesław Adam Siekierski (PPE), rakstiski. – (PL) Es ar prieku atzinīgi vērtēju rezolūciju par PTO, jo patlaban tā ir īpaši liela problēma. Šī krīze ir globāla, tāpēc mūsu visu interesēs ir pēc iespējas ātrāk no tās izkļūt. Manuprāt, viens no veidiem, kā efektīvi mazināt krīzi, ir paplašināt tirdzniecību pasaulē. Ir vienkāršāk reformas ekonomikā atstāt tikai reģionālā vai valstu līmenī, tomēr ilgtermiņā tas nav labākais veids krīzes pārvarēšanai, jo tās apjoms ir globāls un tās novēršanai nepieciešami kopēji pasaules mērogā izmantoti instrumenti. Tāpēc mums jādara viss iespējamais, lai paātrinātu sarunas ar Pasaules Tirdzniecības organizāciju, jo tādā veidā varam nodrošināt tirgus liberalizāciju. Vienlaikus mums jāpieņem saprātīgi konkurētspējas principi. Tajos īpaši liela nozīme ir produktu kvalitātes standartiem un ražošanas apstākļiem, tostarp saistībā ar cīņu pret klimata pārmaiņām un CO2 emisiju samazināšanu. Rūpīga pieeja nepieciešama attiecībā pret tādām īpaši jutīgām precēm kā, piemēram, lauksaimniecības un pārtikas produkti. Nākotnē mums vajadzētu padomāt par to, vai vienlaikus ar lauksaimniecības produktu tirdzniecības liberalizāciju PTO ietvaros pasaules līmenī tādā pašā līmenī nevajadzētu ieviest arī dažu lauksaimniecības politikas elementu standartizāciju. Jāņem vērā lauksaimniecības nozares īpašā būtība — atkarība no klimata apstākļiem, ar pārtikas nodrošinājumu saistītā kvalitāte, ražošanas apstākļi, kā arī problēma, kas saistīta ar pārtikas apgādes aizsargāšanu pasaulē. Sarunās ar PTO mums jāizrāda lielāka sapratne citam pret citu un labā griba.

- Personu tiesības ierobežojoši pasākumi pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā (B7-0242/2009)

  Nikolaos Chountis (GUE/NGL), rakstiski. – (EL) Es balsoju pret šo priekšlikumu, jo tas pilnībā izsaka „terorisma apkarošanas” doktrīnu un politiku, kas joprojām tiek izmantota, lai attaisnotu tiesību un brīvību ierobežojumus un legalizētu saskaņā ar Lisabonas līgumu īstenotos militāros pasākumus un darbības. Galu galā Eiropas Parlaments ir izslēgts arī no līdzdalības likumdošanas aktu izstrādē, kā arī no tādu pasākumu pārbaudes un kontroles, kas saistīti ar personu tiesībām un pretterorisma politiku, tādējādi mazinot tā lomu būtisku jautājumu risināšanā. Visbeidzot, es vēlos uzsvērt, ka, neņemot visu citu vērā, diemžēl tika pieņemts grozījums, kas izkropļo nevalstisko organizāciju būtību, pārvēršot tās par informācijas sniedzējām un dažādo „pretterorisma” drošības dienestu izpausmes līdzekli, nevis par palīgiem tajās sabiedrībās, kurās šīs organizācijas aktīvi darbojas.

  Carlos Coelho (PPE), rakstiski. – (PT) Publiska piekļuve dokumentiem ir svarīga, lai nodrošinātu iestāžu demokrātisku kontroli, garantējot šo iestāžu efektīvu darbību, tādējādi vairojot pilsoņu uzticību. Stokholmas programmā Padome atkārtoti apstiprināja pārredzamības nozīmīgumu un aicināja Komisiju rast labāko veidu, lai nodrošinātu pārredzamību lēmumu pieņemšanas procesā, piekļuvē dokumentiem un labā pārvaldībā, ņemot vērā jaunās iespējas, ko nodrošina Lisabonas līgums. Es nešaubos, ka ir jāmaina juridiskais pamats, uz ko balstās regulējums, kas attiecināms uz piekļuvi dokumentiem, turklāt jāmaina arī juridiskais pamatojums, kurā šis regulējums īstenojams, īpaši ņemot vērā Eiropas Savienības institūciju attiecības ar pilsoņiem.

Uzlabojumi jāveic arī tajā, ko es, piemēram, uzskatu par visa pamatu, proti, Parlamenta spējā īstenot demokrātisku kontroli, izmantojot piekļuvi slepeniem dokumentiem. Pārredzamība, neatkarīgi no tā, vai sabiedrības vai starpiestāžu kontekstā, ir ES pamatprincips. Visu ES institūciju, iestāžu, dienestu un aģentūru darbību un lēmumu pamatā jābūt pēc iespējas pilnīgākai atbilstībai atvērtības principam.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Aplūkojamais jautājums ir saistīts ar Lisabonas līgumu, jo īpaši ar to, kā saskaņot līguma 75. un 215. pantu saistībā ar Parlamenta kompetenci procedūrā, kurā tiek pieņemti ierobežojoši pasākumi, kas vērsti pret konkrētām personām un struktūrām.

Līguma 215. pantā, šķiet, teikts, ka Parlaments nepiedalās lēmumu pieņemšanas procesā, savukārt 75. pantā noteikta vispārējā likumdošanas procedūra un tādējādi Parlamenta līdzdalība tādu pasākumu noteikšanā un pieņemšanā, kas paredzēti terorisma apkarošanai un ar to saistītām darbībām.

Tā kā 215. pantā minētie ierobežojošo pasākumi bieži vien tiek pamatoti tieši ar cīņu pret terorismu, ir svarīgi noteikt, vai šis pants ir 75. panta izņēmuma gadījums, un, ja tā ir, jānosaka, vai ir pieņemams, ka Parlaments sistemātiski nepiedalās procedūrā, kurā tiek pieņemti šādi pasākumi.

Manuprāt, ir skaidrs, ka likumdevēja iestāde ir vēlējusies šādu pasākumu pieņemšanu uzticēt tikai Padomei. Iespējams, tas tāpēc, ka šādi lēmumi jāpieņem ātri un vienoti. Tomēr es uzskatu, ka ikvienā situācijā, kas nav steidzama, un ja ir paredzēts pieņemt šādus pasākumus, noderīgas būtu arī apspriedes ar Parlamentu.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Jau atkal cīņa pret terorismu tiek izmantota kā iegansts tam, lai pieņemtu ierobežojošus pasākumus un sankcijas pret trešo valstu valdībām, fiziskām vai juridiskām personām, grupām vai nevalstiskām struktūrām. Tas ir nepieņemami, jo pat ziņojumā ir teikts, ka praksē ir grūti nošķirt apdraudējumu veidus, kaut arī ziņojumā to mēģina darīt.

Mēs saprotam, ka ir nepieciešami citi pamatnoteikumi, ar kuriem reglamentēt atbilstību starptautiskajiem tiesību aktiem. Mēs nepieņemam tādu dubultstandartu politiku attiecībā pret trešo valstu valdībām, fiziskām vai juridiskām personām, grupām vai nevalstiskām struktūrām, ko novērtē atbilstīgi Amerikas Savienoto Valstu vai varenāko Eiropas valstu interesēm. Tādu piemēru ir daudz. Minēšu tikai dažus no tiem: Rietumsahāras pretlikumīgā okupācija, Aminatou Haidar un citu saharavi ļaužu aizturēšana Marokā, kā arī Turcijas rīcība pret kurdiem un Kipru.

Tāpēc mēs balsojām pret šo ziņojumu, kaut arī piekrītam dažiem tajā ietvertajiem punktiem, īpaši tiem, kuros tiek lūgts Komisijas skaidrojums.

  Bruno Gollnisch (NI), rakstiski. – (FR) Šajā Parlamenta rezolūcijā pastāv nemitīga svārstīšanās starp vajadzību veikt konkrētus pasākumus pret teroristu organizācijām un valstīm, kas tās atbalsta, piemēram, iesaldējot to aktīvus vai piemērojot diplomātiskas un ekonomiskas sankcijas utt., un starp cieņu pret indivīdu un organizāciju tiesībām aizstāvēt sevi pret šādām apsūdzībām un sankcijām.

Parlaments nepārprotami ir izvēlējies aizstāvēt aizdomās turamo tiesības, nevis rūpēties par valstu drošību. Tomēr, ja demokrātiskas valstis nespēj apkarot terorismu, noliedzot savas vērtības, tad tās nevar arī atļauties radīt iespaidu, ka ir neuzmanīgas vai vājas. Baidos, ka tieši tādu iespaidu rada šī rezolūcija. Tāpēc mēs balsojām pret rezolūciju, lai gan pastāv institucionālas perspektīvas.

  Sylvie Guillaume (S&D), rakstiski. – (FR) Es balsoju par rezolūciju, jo mums — Eiropas Parlamenta deputātiem — ir jāizmanto parlamentārā kontrole pār lēmumiem par sankciju piemērošanu pret personām, kuras saistītas ar al-Qaeda un Taliban grupējumiem, kā arī pret personām, kas apdraud tiesiskumu Zimbabvē un Somālijā. Izvēlētais tiesiskais pamats nav pieņemams; mēs lūdzam rīkot apspriedes saskaņā ar vispārējo likumdošanas procedūru un informēt par ANO Sankciju komitejas darba gaitu. Visbeidzot, šajā sakarā es paužu nožēlu par Padomes uzturēto ārkārtīgi administratīvo pieeju, lai gan mēs runājam par pasākumiem, kas saistīti ar indivīdu tiesībām.

  Timothy Kirkhope (ECR), rakstiski. – ECR grupa viennozīmīgi atbalsta pasākumus, kas vērsti pret teroristiem Eiropas Savienībā, un jo īpaši uzskata, ka Eiropas Savienības valstu valdībām ir jāsastrādājas, lai novērstu pastāvīgos terorisma draudus. Tomēr šīs rezolūcijas sakarā ECR grupa divu iemeslu dēļ ir nolēmusi atturēties — pirmkārt, mēs iebilstam pret jebkādu likumdošanu, kas mūs virza pretī kopējai Eiropas ārpolitikai un drošības politikai, jo tā vietā vēlamies, otrkārt, lai tiktu uzlabota un pastiprināta koordinācija un sadarbība starp ES un valstu valdībām, un mēs esam dziļi vīlušies par to, ka šī rezolūcija to pietiekami neatspoguļo.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) Attiecībā uz uzdotajiem jautājumiem veselais saprāts vedina pievērsties kam vairāk nekā tikai doktrīnu un paziņoto nodomu un to traktējumu atbilstības izvērtēšanai. Senajai parunai par to, ka tas, kurš var izdarīt vairāk, var neapšaubāmi izdarīt arī mazāk, ir arī praktiskas sekas, proti — kāda jēga no tā, ka krimināllietās un teroristu uzbrukumu novēršanā un apkarošanā kompetenta iestāde, kuru iesaista lēmumu pieņemšanas procesā, pēc tam a priori tiek izslēgta no šī procesa laikā, kad tiek apdraudēti arī citi šajā kontekstā būtiski pasākumi, jo ietekmē pilsoņu tiesības?

Ir ļoti svarīgi, lai Lisabonas līguma interpretācija tiesību aktos patiesībā atbilst paredzētajai Parlamenta pilnvaru un kompetences stiprināšanai. Vismaz dažos gadījumos, piemēram, saistībā ar jautājumu, kad tiek apdraudētas pilsoņu tiesības un pretterorisma politika, ir jābūt divkāršam tiesiskajam pamatam. Citos gadījumos, piemēram, Zimbabves un Somālijas sakarā, jāparedz iespējamas apspriedes, kā patiesībā norādīts Štutgartes deklarācijā par Eiropas Savienību, kas arī tika pieminēta šajā jautājumā.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. – (DE) Pēdējos gadus terorisma apkarošanas vārdā ierobežo aizvien vairāk brīvību. Ar SWIFT nolīguma un īpaši Stokholmas programmas starpniecību „pārredzamā persona” kļūst aizvien reālāka. Protams, laikā, kad tiek izmantotas modernās tehnoloģijas, pastāv globalizācija un ES bez robežām, varas iestādēm ir jāsadarbojas un tām attiecīgi jāsagatavojas. Tomēr valstij nav jāpazeminās līdz teroristu līmenim. Mums jādomā tikai par ES un atsevišķo dalībvalstu apšaubāmo lomu CIP pārlidojumu un slepeno ASV cietumu sakarā.

Likumības uzraudzīšana ir nozīmīgs pretsvars, ar kura starpniecību var nodrošināt to, ka apsūdzētajam tiek garantētas minimālās tiesības saskaņā ar modernās demokrātijas prasībām. Šajā ziņojumā šī pieeja nav pietiekami skaidri atspoguļota un agrākās kļūdas un datu aizsardzības jautājumi nav aprakstīti. Tāpēc es atturējos no balsošanas.