Priekšsēdētājs. – Nākamais darba kārtības punkts ir Padomes un Komisijas paziņojumi par vardarbību Kongo Demokrātiskajā Republikā.

  Cecilia Malmström, Padomes priekšsēdētāja. – (SV) Priekšsēdētāja kungs, diskusija ar Eiropas Parlamentu par ļoti sarežģīto stāvokli Kongo Demokrātiskajā Republikā prezidentūrai ir ļoti svarīga. Cilvēktiesību pārkāpumi un jo īpaši arvien pieaugošā seksuālā un ar dzimumu saistītā vardarbība ir milzīga problēma. Ir pēdējais laiks debatēt par stāvokli valstī, jo īpaši ņemot vērā neseno ANO ziņojumu. ANO ekspertu grupas ziņojums uzsver, ka daudzus aktīvus bruņotus grupējumus valstī atbalsta labi organizēts tīkls, kas daļēji atrodas Eiropas Savienībā.

Man nav jums jāatgādina par ES ilgtermiņa saistībām pret Kongo Demokrātisko Republiku un visu Āfrikas Lielo ezeru reģionu. ES ilgu laiku ir centusies nest valstij mieru un stabilitāti. Ir svarīgi, lai šīs saistības turpinātos gan politiski, gan attīstības ziņā. Es esmu pārliecināta, ka Komisija par šo plašāk runās vēlāk.

Šis atbalsts ir ticis apliecināts dažādos veidos, tostarp ieceļot pirmo ES īpašo pārstāvi reģionā jau tālajā 1994. gadā. Ir tikuši izmantoti gan militāri, gan civili EDAP instrumenti. Mums ir bijusi operācija Artemis Ituri provincē, uz laiku līdz pat 2006. gada vēlēšanām ir tikuši izvietoti EUFOR spēki, kā arī EUSEC RD Congo aizsardzības spēku reformai un EUPOL RD Congo policijas reformai. To visu turot prātā, ir bijusi gan pozitīva, gan negatīva notikumu attīstība. Diplomātiskās attiecības starp Kongo Demokrātisko Republiku un Ruandu ir atjaunotas. Tas jāvērtē atzinīgi. Ar lielāko daļu bruņoto grupējumu valsts austrumu daļā 2008. un 2009. gadā tika parakstīti miera līgumi. Tie tagad jāīsteno.

Stāvoklis daudzējādā ziņā ir nestabils. Daudzi bruņoti grupējumi austrumdaļā integrējas armijā, un šo integrācijas darbu caurvij zināma nenoteiktība. Militāras darbības turpinās pret citiem bruņotiem grupējumiem, tostarp FDLR un Tā Kunga Pretošanās armiju. Šie grupējumi ir tieši atbildīgi par vēršanos pret civiliedzīvotājiem un par cilvēkiem radītām milzīgām ciešanām. Tajā pašā laikā bruņoti grupējumi atkal parādās citās valsts daļās. Valsts austrumu daļa joprojām ir teritorija, kurā tiek pārkāptas starptautiskās tiesības un cilvēktiesības. Slepkavību, vardarbības aktu un seksuālu uzbrukumu līmenis ir augsts. Šie noziegumi izplatās visā valstī satraucošā apmērā, neskatoties uz prezidenta Kabila izsludināto tā saukto neiecietības politiku.

Dabas resursu nelegāla izmantošana ir nākamā lielā problēma. Ir svarīgi, lai valsts bagātīgie derīgo izrakteņu krājumi atrastos leģitīmā nacionālā kontrolē — gan kā valstij ļoti nepieciešams ienākumu avots, gan arī, lai pārtrauktu ekonomisku atbalstu nelegāliem bruņotiem grupējumiem. Padomei ir bažas arī par sagatavošanās darbu un pasākumiem saistībā ar plānotajām vietējām vēlēšanām. Vadības problēmas, nepietiekama pārredzamība un pilsoņu un politisko tiesību pārkāpumi rada nopietnus šķēršļus demokratizācijas procesam.

Tā kā joprojām ir daudzas svarīgas problēmas, kas rada pamatu dziļām bažām, Padome ir pieņēmusi stingru nostāju attiecībā uz nopietnajiem noziegumiem pret starptautiskajām tiesībām un cilvēktiesībām Ziemeļkivu un Dienvidkivu. Padome nesen savos secinājumos nosodīja šos aktus un uzsvēra, ka Kongo Demokrātiskās Republikas valdībai ir jāpanāk, lai visi, kas par tiem atbildīgi, tiktu nodoti tiesai.

ES ir stingri apņēmusies turpināt palīdzību miera, stabilitātes un attīstības nodrošināšanā valsts iedzīvotājiem. Saistībā ar to izšķirīga nozīme valsts stabilizācijā ir drošības sektora reformai. Visiem šā sektora dalībniekiem, tostarp Kongo iestādēm, ir jācenšas nodrošināt, lai tiktu reāli saglabāta kopējā ieinteresētība drošības sektora reformā. Mums arī turpmāk jārosina īpaši uzlabojumi reģiona attiecībās, veidojot stingrākas politiskās un ekonomiskās partnerattiecības šā reģiona valstu starpā.

Es varu jums apliecināt, ka Padome un Eiropas Savienība saglabās savas saistības pret Kongo Demokrātisko Republiku un domās par tās nākotni. Mēs arī turpmāk saglabāsim savas vispusīgās saistības valstī un arī turpmāk asi runāsim ikreiz, kad tiks pārkāptas starptautiskās tiesības vai cilvēktiesības. Mēs esam ļoti pateicīgi šajā ziņā par Eiropas Parlamenta konstruktīvo un neatlaidīgo darbību, un es ceru uzklausīt jūsu viedokļus šajās debatēs.

  Karel De Gucht, Komisijas loceklis. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, aptuveni pirms gada stāvoklis Gomā, pilsētā, ko bija ielenkušas Kongo Tautas nacionālās aizsardzības (KTNA) vienības Laurent Nkunda vadībā, izsauca lielu satraukumu Kongo varas iestādēs un starptautiskajā sabiedrībā.

Tika pieliktas visas pūles, lai novērstu visļaunāko. Politiska nolīguma veicināšana, pirmkārt, KDR un Ruandas starpā un Kongo valdības, KTNA un pārējo bruņoto grupējumu starpā ir ļāvusi uz neilgu laiku neitralizēt vardarbības spridzekli ar laika degli, lai gan tā potenciāls stāvokļa destabilizēšanai šodien joprojām saglabājas. Tas saglabājas, jo pamata cēloņu risinājums ir bijis virspusējs, balstīts uz īstermiņa tīri politiskiem apsvērumiem. Sastopoties tikai ar sliktiem risinājumiem, starptautiskā sabiedrība ir devusi priekšroku vismazāk nopietnajam; tā nav kritika, tikai acīmredzams fakts, novērojums.

Starptautiskā sabiedrība un Eiropas Savienība nav bijusi spējīga pieņemt lēmumu par aizsardzības spēku izvietošanu. MONUC pastiprinājums, ko esam prasījuši vairāk nekā gadu, tikai tagad sāk ierasties. Apvienoto Nāciju Organizācijas neatkarīgo ekspertu grupas nesenais ziņojums, kā arī Human Rights Watch organizācijas ziņojums sniedz satriecošu pārskatu par pašreizējo situāciju, ko nevar ignorēt vai noklusēt.

Tagad pienācis laiks pievērsties šiem pamata cēloņiem un tos atšķetināt, un piedāvāt ilgstošus risinājumus. Tomēr, ja tas ir jādara, būs vajadzīga visu pušu sadarbība — pirmkārt, Kongo un Ruandas valdību un, otrkārt, MONUC, Apvienoto Nāciju Organizācijas, pārējās starptautiskās sabiedrības un Eiropas Savienības sadarbība.

Nav šaubu, ka politiskā un diplomātiskā tuvināšanās starp Ruandu un KDR var būt labvēlīga, radot stabilitāti reģionā, un, ja abas puses to gribēs, tā var palīdzēt izveidot mierīgas līdzāspastāvēšanas situāciju un auglīgu sadarbību starp abām valstīm atdzīvinātajā Lielo ezeru valstu ekonomiskajā kopienā.

Tas tomēr ir tikai gara un problemātiska ceļojuma sākums. Jautājums par FDLR ir problēmas būtība — tāpat kā visi ar to saistītie problēmu kopumi, kas to pavada un sarežģī situāciju: dabas resursu nelegāla izmantošana; mazākumtautību aizsardzības trūkums; nesodāmība plašā teritorijā bez valsts varas, kur sabiedriskās iestādes ne tikai nespēj kontrolēt teritoriju, bet to sastāvā ir pārstāvji, kuri paši bieži ir daļa no problēmas.

Ruandas un KDR nolīgums nozīmē, ka KTNA un Laurent Nkunda izvirzītās nepieņemamās prasības ir uz laiku pakļautas kontrolei. Nolīgums vienkārši beidzās ar to, ka Laurent Nkunda vietā stājās Bosco Ntaganda, kas ir vieglāk ietekmējams un ir mierā ar jebkādu kompromisu apmaiņā pret imunitāti, kas pārkāpj visus starptautiskos noteikumus par noziegumiem pret cilvēci un ko ne Ruanda, ne KDR nav tiesīga vai spējīga viņam piešķirt.

Līdz šim sasteigtā KTNA integrēšana tik neefektīvā un pilnīgi haotiskā armijā, kāda ir KDR armija; tas, ka Bosco Ntaganda iegūst lielāku autonomu varu, pateicoties paralēla komandu sastāva īstenošanai KDR armijā, kam auglīgu augsni nodrošina karavīru neregulārais atalgojums un jebkāda veida disciplīnas vai hierarhijas trūkums; MONUC nepietiekami kontrolētais un neizsvērtais atbalsts militārajām operācijām pret FDLR un jebkādas atbildes trūkums uz ruandofono mazākumtautību prasībām ir tie faktori, kuri var radīt pat vēl nopietnākas problēmas nekā tās, ar kurām saskārāmies pirms gada, — problēmas, kuras vairs nespēs pārvaldīt ne Ruanda, ne KDR.

Šādā kontekstā situācija tikpat kā nav uzlabojusies: humanitārā krīze, kā arī cilvēktiesību pārkāpumi, vardarbības un seksuālu noziegumu pastiprināšanās tendence, nesodāmība par jebkura veida noziegumiem un dabas resursu izlaupīšana joprojām turpinās bez redzamām uzlabošanās pazīmēm. Ir jāpalasa tikai Apvienoto Nāciju Organizācijas un Human Rights Watch ziņojumi, kurus es pieminēju, lai saprastu šīs nebeidzamās traģēdijas apmērus. Ir skaidrs, ka akcijām, kuru mērķis ir nepieļaut FDLR ļaundarības, ir jāturpinās, bet ne par katru cenu, ne tad, ja vispirms nav izdarīts viss nepieciešamais, lai samazinātu riskus, ko militārs spiediens rada nevainīgiem civiliedzīvotājiem.

Tas prasa izstrādāt labākus plānus, pārskatīt un noteikt prioritātes, un labāk aizsargāt iedzīvotājus, kas ir MONUC galvenais uzdevums, ko nosaka tās mandāts. Arī nosacījumiem, kuros MONUC drīkst darboties, jābūt skaidriem un nepārprotamiem. Šis nav aicinājums, lai MONUC atkāptos vai neiesaistītos. MONUC sasteigta aiziešana būtu katastrofiska, jo tā radītu vēl lielāku vakuumu: Ekvatora reģiona nesenie notikumi, kas faktiski ir vēl viens Kongo slimības simptoms, pierāda to.

Skaidrs, ka ir svarīgi pārtraukt arī slepeno politisko un ekonomisko vienošanos, kuras dēļ FDLR joprojām ir ieguvēja šajā reģionā un citur pasaulē, tostarp mūsu dalībvalstīs. FDLR kampaņa nav politiska kampaņa, bet kriminālnoziegums, kura galvenie upuri ir Kongo iedzīvotāji, — tieši tādai ir jābūt attieksmei pret šo kampaņu un visiem tiem, kuri tieši vai netieši ir ar to saistīti. Tāpēc ir nepieciešama stingrāka nostāja pret visiem nelegālas tirdzniecības veidiem. Līdzās atbruņošanas, demobilizācijas, repatriācijas, reintegrācijas un pārcelšanās (DDRRR) procesam Ruandas un Kongo varas iestādēm vienlaikus ir jāattīsta lielāka izšķirtspēja attiecībā uz indivīdiem, kas nav automātiski uzskatāmi par noziedzniekiem.

Turklāt lielai problēmas daļai risinājums ir jāmeklē arī Kongo Demokrātiskajā Republikā. Es, protams, domāju par konflikta vietējiem cēloņiem. Šajā sakarā pilnā apmērā ir jāīsteno 23. marta nolīgumi, pretējā gadījumā agrāk vai vēlāk mēs redzēsim, ka vietējos iedzīvotājos pārsvaru gūst vilšanās. Tas ir absolūti būtiski, ja vēlamies, lai stabilizācijas centieni un griba atdzīvināt ekonomisko aktivitāti Kivu reģionā gūtu panākumus. Šajā jautājumā starptautiskajai sabiedrībai patiešām būs jāuzņemas pienākums.

Taču es domāju ne tikai par Kivu, bet arī par milzīgo haosu, kas pēdējos aptuveni 20 gados ir izveidojies KDR. Tā ir zeme, kurā no jauna jābūvē viss, sākot ar valsti, kuras neesamība ir visu problēmu pamatā.

Lai šo uzdevumu sasniegtu, izšķirīga nozīme ir noteiktiem aspektiem. Pirmkārt, ir vajadzīga demokrātijas konsolidācija. Es, protams, domāju par vietējām, likumdevēja un prezidentālām vēlēšanām, kurām jānotiek 2011. gadā. Vēlēšanas ir viens no demokrātijas aspektiem, bet mēs nedrīkstam aizmirst par nepieciešamību atbalstīt politiskās iestādes un spēkus dialektiskās attiecībās ar opozīciju. Ja to nedarīsim, mēs nedarbosimies patiesi atklātā politiskā sistēmā.

Otrs aspekts, bez šaubām, ir nepieciešamība stiprināt labu pārvaldi. Lai gan ir taisnība, ka KDR, ņemot vērā tās problēmu apjomu, nevar paveikt visu uzreiz, tai skaidri ir jāparāda stingra politiska griba, ja tā cer gūt panākumus. Parlaments izvirzīja jautājumu par nesodāmību. Šis ir labs piemērs, jo tas ir jautājums par politisku gribu, un tā ir arī pamatā visai tiesiskuma apliecināšanas darbībai. Problēma ir tā, ka nekas nav izdarāms izolēti. Tiesiskums prasa arī drošības sektora reformu un reālu progresu attiecībā uz ekonomisko pārvaldi.

Problēmu mērogs norāda uz ilgtermiņa politikas nepieciešamību. Tomēr tas nedrīkst attaisnot nekādu tūlītējas rīcības trūkumu. Es jo īpaši domāju par seksuālās vardarbības un cilvēktiesību jautājumiem, kā tos ir uzsvēris Parlaments. Politiskās gribas nozīme šeit var būt izšķirīga, un saistībā ar to mums atzinīgi jāvērtē prezidenta Kabila paustā apņēmība izvēlēties neiecietīgu pieeju. Šī pieeja tagad ir jāpiemēro.

Komisija, kura jau veic lielu darbu šajā jomā (atbalsts tiesu varai, palīdzība upuriem), ir gatava joprojām atbalstīt KDR. Saistībā ar šo es esmu paudis arī savu vēlēšanos, lai Starptautiskajai Krimināltiesai un Komisijai būtu ciešāka praktiska sadarbība attiecībā uz cīņu pret seksuālo vardarbību.

Saliedēta demokrātiska sistēma, laba pārvalde un politiska griba — tādi ir galvenie aspekti, pēc kuriem mēs vēlētos veidot savas partnerattiecības ar KDR kā līdzīgs ar līdzīgu.

  Filip Kaczmarek, PPE grupas vārdā. – (PL) Priekšsēdētāja kungs, faktiski ikviens žurnālists, kas raksta par Āfriku, vēlētos būt nākamais Džozefs Konrads. Tieši tāpēc žurnālisti visbiežāk pievēršas nepatīkamiem aspektiem, jo viņi meklē tumsas sirdi.

Tomēr Kongo nav jābūt tumsas sirdij. Tā var būt normāla valsts. Āfrikā ir normālas valstis, kurās bagātie dabas resursi kalpo tautas labā, valsts iestādes rūpējas par kopēju labumu, bērni iet skolā un sekss ir saistīts ar mīlestību, nevis izvarošanu un vardarbību. Es esmu pārliecināts, ka panākumu atslēga Kivu un visā Kongo ir valdības kvalitāte. Bez demokrātiskas, taisnīgas, godīgas un efektīvas valdības miers un tiesiskums nav sasniedzams. Bez atbildīgas valdības valsts bagātības kalpo vienīgi dažiem, vadītāji rūpējas tikai par sevi, skolas ir tukšas un vardarbība kļūst par ikdienas dzīves sastāvdaļu.

Es atceros 2006. gada optimismu. Es pats biju novērotājs vēlēšanās, un mēs visi bijām gandarīti, jo pēc 40 gadu ilga pārtraukuma šajā lielajā un svarīgajā valstī notika demokrātiskas vēlēšanas. Tomēr mūsu optimisms ir izrādījies priekšlaicīgs. Ir grūti neuzdot jautājumu, kāpēc tā ir noticis un kāpēc vēlēšanas nenesa labāku dzīvi Kongo. Manuprāt, tas ir jautājums par naudu, kā teica Malmström kundze un De Gucht kungs. Viņi runāja par resursu nelegālu izmantošanu un to izlietojumu bruņojuma finansēšanai, kas kalpo konflikta turpināšanai un eskalācijai. Ja mēs varēsim pielikt tam punktu, mēs būsim tuvāk savam mērķim.

  Michael Cashman, S&D grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, es pateicos Komisāram par viņa paziņojumu, kas pavisam noteikti pārliecina mani.

Ļaujiet, komisār, man teikt, ka es absolūti jums piekrītu: mēs nevaram aiziet; mēs nevaram radīt vakuumu, jo vakuums jau tur pastāv; tas ir politiskas gribas vakuums, un mums ir vajadzīga politiska vadība, lai to atrisinātu saskaņā ar starptautiskajām saistībām, kā arī saskaņā ar tiesiskumu.

Ļaujiet man parādīt, ko tas reāli nozīmē. Konfliktā kopš 1998. gada dzīvību ir zaudējuši vairāk nekā 5 000 400 cilvēku, un katru mēnesi tieši vai netieši notiek aptuveni 45 000 nāves gadījumu.

Ziņo, ka ir 1 460 000 valsts iekšienē pārvietotu personu, no kurām lielākā daļa sastopas ar vardarbību, un ļaujiet, lai ar manu balsi skan to cilvēku balsis, kuriem nav balss un kuri cieš šajā vardarbībā. Bruņotie kaujinieki Kongo Demokrātiskajā Republikā (KDR) ir veikuši ar dzimumu saistītu vardarbību dažādās formās, tostarp seksuālu verdzību, cilvēku nolaupīšanu, piespiedu vervēšanu, piespiedu prostitūciju un izvarošanu. Seksuālās vardarbības upuri Kongo ir gan sievietes, gan vīrieši un zēni, kuri ir pārcietuši izvarošanu, seksuālu pazemošanu un ģenitāliju kropļošanu.

Rezolūcijas ir pieņemtas cita pēc citas. Ir pienācis laiks mums starptautiski pieprasīt izbeigt šīs zvērības.

  Louis Michel, ALDE grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, Malmström kundze, komisār, dāmas un kungi, kā jūs zināt, es vienmēr esmu cieši vērojis notiekošo Kongo Demokrātiskās Republikas austrumos. Neskatoties uz daudzsološo progresu, kas tika sasniegts sakarā ar neseno tuvināšanos starp Ruandu un KDR, — tuvināšanos, bez kuras austrumos nebūs risinājuma un kura tāpēc ir jākonsolidē, —, neskatoties uz 23. marta nolīgumiem starp Kinšasu un Kongo nemiernieku grupējumu, par kuru runāja komisārs, stāvoklis austrumos joprojām rada dziļas bažas.

Es vēlētos izteikt septiņus novērojumus. Pirmais ir tas, ka miers, protams, nevar iestāties Kongo austrumos, kamēr nav novērsta iespēja, ka FDLR var nodarīt ļaunumu. Pašlaik KDR izdara militāru spiedienu, kura mērķis ir atdalīt šos ekstrēmistus no viņu bāzēm un ienākumu avotiem; diemžēl tā galvenie upuri ir civiliedzīvotāji, kas ir pastarpinātā kaitējuma upuri, kā arī nosodījuma un citu vardarbīgu aktu upuri.

Šo risku varēja paredzēt, un, kā komisārs teica, MONUC iespējas bija jāstiprina jau pašā sākumā, jo šodien tai vēl joprojām absolūti trūkst piemērotu resursu, lai tiktu galā ar visiem lūgumiem, un arī organizācija uz vietas ne vienmēr ir perfekta.

Lai gan mums ir jāpieprasa augstāka līmeņa koordinācija un lielāka, aktīvāka klātbūtne, būtu bīstami nosodīt vai izteikt piezīmes par MONUC, ko zināmi negatīvi spēki varētu izmantot kā iemeslu tā demonizēšanai. Skaidrs, ka tas būtu pat vēl nopietnāk.

Cits aspekts attiecas uz KDR armijas veiktajiem vardarbības aktiem. Kara apstākļi nevar, protams, nekādā veidā attaisnot šādu izturēšanos, un tāpēc es atzinīgi vērtēju lēmumu, ko pieņēmusi Apvienoto Nāciju Organizācija, lai pārtrauktu sniegt loģistikas atbalstu tām Kongo vienībām, kuras neievēro cilvēktiesības. Neiecietības politika, ko nesen ieviesa prezidents Kabila, nenoliedzami ir vērtējama atzinīgi, bet tas, vai tā tiek ievērota un īstenota, ir cits jautājums.

Kongo tiesu sistēmas trūkumi rada plaši izplatītu nesodāmības sajūtu. Tāpēc es atbalstu Komisijas centienus ciešā sadarbībā ar dažām ES dalībvalstīm strādāt pie tiesu sistēmas atjaunošanas, tostarp arī austrumdaļā.

Visbeidzot pēdējais punkts: lieta, kas Kongo joprojām ir jāpārveido, ir tiesiskums ar reālām pārvaldes pilnvarām. Šodien šīs pilnvaras absolūti neeksistē, un tādējādi rodas ārkārtīgi nopietns vakuums.

  Isabelle Durant, Verts/ALE grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, Malmström kundze, komisār, kā jūs abi esat teikuši, stāvoklis Kivu reģionā ir ārkārtīgi satraucošs, neskatoties uz gandrīz 20 000 karavīru lielo MONUC vienību klātbūtni.

Civiliedzīvotāji un jo īpaši sievietes ir galvenie upuri konflikta stratēģijās, ko izmanto bruņotie grupējumi un pat, kā to kāds teica, dažas Kongo armijas vienības, kas sistemātisku izvarošanu ir pārvērtušas par kara ieroci. Turklāt pagājušajā mēnesī šeit ieradās Kongo sieviešu grupa, lai mums to pamatoti atgādinātu un panāktu mūsu atbalstu cīņai pret šādu apkaunojošu stratēģiju.

Resursu izlaupīšana, kā jūs teicāt, komisār, ir vēl viens faktors, kas saasina konfliktu. Es piekrītu jūsu teiktajam: ir augstākā mērā bīstami diskreditēt MONUC, diskreditēt to nevajadzīgi, padarīt to par vienīgo stāvokļa vaininieci ilgajos kara un slepkavību gados novārgušo iedzīvotāju acīs.

Es pilnīgi piekrītu, ka nav jāpārskata MONUC mandāts un ka, acīmredzams, nav jālūdz to atkāpties. Taču patiešām ir jāpārskata tās iesaistīšanās noteikumi, tās operatīvās direktīvas, lai tās nevarētu nekādā veidā tikt saistītas vai pašas atbalstīt kādu Kongo vienību, kuras kaujinieku rindās ir vīri, kas pārkāpj cilvēktiesības vai veic vardarbības aktus.

Arī Kongo iestādēm ir jāuzņemas liela atbildība šajā cīņā pret nesodāmību attiecībā uz seksuālās vardarbības aktiem, noziegumiem, kuri, es piebilstu, jānodod Starptautiskajai krimināltiesai. Šīm pašām iestādēm ir jānodrošina arī tas, lai karavīri tiktu nekavējoties izvietoti kazarmās. Ja viņi būtu izvietoti kazarmās, situācija, bez šaubām, būtu citāda.

Visbeidzot es uzskatu, ka mums vēlreiz jāatgriežas pie Amani programmas. Šī programma piedāvā iespēju veidot dialogu un mieru visur, jo tikai tā var garantēt ilgstošu rekonstrukciju. Katrā gadījumā es atzinīgi vērtēju jūsu iejaukšanos, kuru es visnotaļ atbalstu, un es ceru, ka Eiropas Savienība arī turpmāk būs aktīva. Tam ir izšķiroša nozīme, lai gan diemžēl tā nevēlējās izveidot kopēju spēku. Tāda iespēja būtu bijusi pirms nepilna gada. Tomēr es uzskatu, ka Eiropas Savienības rīcība ir izšķiroša.

  Sabine Lösing, GUE/NGL grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, nekur citur pasaulē līdz šim nav bijis tik daudz Eiropas drošības un aizsardzības politikas operāciju kā Kongo Demokrātiskajā Republikā. Kā vienmēr rodas jautājums — kā drošība tiek aizsargāta? Vai tā ir Kongo civiliedzīvotāju, sieviešu un bērnu drošība? ANO misija MONUC nenovērsa tūkstošiem cilvēku nogalināšanu, spīdzināšanu un izvarošanu, un simtiem tūkstošu cilvēku izraidīšanu — zvērības, kurās bija iesaistīti ES atbalstītie valdības spēki.

Tad kas tiek aizsargāts Kongo? Cilvēce? Vai arī mēs apsargājam režīmu, kas laikposmā starp 2003. un 2006. gadu, piemēram, noslēdza ar ieguves uzņēmumiem 61 līgumu, no kuriem, pēc starptautisko NVO atzinuma, neviens nebija pieņemams, raugoties no Kongo tautas viedokļa? Prezidents Kabila uz laiku mainīja kursu un noslēdza mazāk līgumu ar rietumu uzņēmumiem. Šo izmaiņu pārtrauca, kad karadarbība tika izvērsta vēlreiz. Mans jautājums ir šāds: kāpēc tiek uzskatīts, ka cilvēki, kuri lemj par FDLR, vislielāko grupu, kas ir atbildīga par slepkavībām Kongo austrumos, atrodas Vācijā? Es šeit atsaucos uz rezolūciju, ko esmu iesniegusi Eiropas Apvienotās kreiso un Ziemeļvalstu Zaļo kreiso spēku konfederācijas vārdā.

  Andreas Mölzer (NI). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, miljoniem izraidītu, tūkstošiem izvarotu un simtiem noslepkavotu cilvēku nedrīkst būt pasaulē lielākās ANO miera uzturēšanas operācijas skumjais mantojums. Par Kongo operāciju tika nolemts pirms desmit gadiem, bet nekas nav sasniegts. Militārie grupējumi joprojām izlaupa bagātos dabas resursu krājumus reģionā, terorizē iedzīvotājus un izdara noziegumus pret cilvēci.

Līdzšinējie embargo ir bijuši neefektīvi. Nemiernieki vienkārši maina puses un izdara noziegumus, tērpušies drošajos Kongo karavīru formastērpos. Divi kara noziedznieki nesen tika saukti pie atbildības kara noziegumu tribunālā Hāgā, bez tam varēja īstenoties attīstības projekti un vēlēšanas — vismaz daļējs panākums.

Mēs guvām panākumu arī, dodot nelielu triecienu globālajiem Ruandas demokrātiskās atbrīvošanas spēkiem (FDLR). Tomēr mēs neesam spējuši izbeigt šo nežēlīgo pilsoņkaru. Kaujas līnijas nepārtraukti mainās.

Īpaši satraucoši ir tad, kad pret ANO misiju celtās apsūdzības izrādās patiesas. ANO karavīri nedrīkst tur atrasties un neko nedarīt, kad tiek veiktas zvērības, un — vēl jo svarīgāk — armijas loģistikas atbalsts nedrīkst būt saistīts ar atbalstu cilvēktiesību pārkāpumiem. Kongo misija gluži vienkārši nedrīkst pārvērsties par sava veida Vjetnamu Eiropai.

Būtībā mums ir vajadzīga koordinēta Eiropas drošības politika un miera uzturēšanas operācijas, bet galvenokārt teritorijā, kas piekļaujas Eiropai, nevis tālu prom Āfrikā, kur etniskās kaujas līnijas ir neskaidras. Manuprāt, ES ir jākoncentrē savi miera uzturēšanas spēki krīzes reģionos pašai savā piemājas dārzā, piemēram, Balkānos vai Kaukāzā. Tāpēc varbūt mums būtu jāizbeidz ES iesaistīšanās ANO misijā Āfrikā.

  Gay Mitchell (PPE). – Priekšsēdētāja kungs, nav noliedzams, ka stāvoklis Kongo Demokrātiskajā Republikā (KDR) ir nožēlojams un konflikta ietekme uz cilvēkiem ir traģiska.

Tomēr ir vairāki svarīgi punkti, kas ir jāatkārto šeit un mūsu kopējā rezolūcijas priekšlikumā. Mums jāatceras, ka vardarbību KDR, tāpat kā daudzus citus šāda veida konfliktus, bieži rada alkatība, bet tās saknes un dzinējspēks ir arī nabadzība. Cīņa par teritoriju, etniskumu, resursiem vai politiku ir tikai viena un tā paša trūdošā vajadzību koka atzari.

Uzlabojiet cilvēka labklājību un dodiet viņam mērķi, un jūs samazināsiet viņa vēlmi nogalināt vai tikt nogalinātam. Tāds ir attīstības uzdevums mums kā Parlamentam.

Otrkārt, mums jānodrošina, lai ikviena militārā klātbūtne ārvalstīs būtu plānota un tiktu īstenota ciešanu un vardarbības samazināšanai, nevis saasināšanai. Mums ir jābūt pīlāriem pret nesodāmību, nevis tās palīgiem.

Ja ir liecības, ka Rietumu misijas nerīkojas atbilstīgi šim standartam, to klātbūtne un darbības nekavējoties ir jāpārvērtē.

Visbeidzot — vēsture mums ir pierādījusi, ka tik iznīcinošos konfliktos kā KDR politisks risinājums ir vienīgā cerība uz mieru. Dialogs un iesaistīšana ir vienīgais ceļš, kas ved pie šāda risinājuma.

Izmantojot pēc Lisabonas radīto Ārējās darbības dienestu, Eiropas Savienībai jāieņem sava vieta starptautiskajā arēnā kā aktīvai dialoga veicinātājai un miera sponsorētājai.

  Corina Creţu (S&D). – (RO) Kā līdz šim ir uzsvērts, miljoniem civiliedzīvotāju ir tikuši tīši nogalināti kara operācijās Kongo Republikas austrumu daļā. Pastāv risks, ka šāda veida ziņas nepieredzēti biežās atkārtošanās dēļ, ar kādu šie vardarbības akti tiek veikti šajā valstī, var kļūt par ierastu lietu. Šo akciju upuru vidū ir bērni, jaunas meitenes un sievietes, nemaz nerunājot par civiliedzīvotājiem, kas saistīti ar cilvēktiesību aizstāvēšanu, un žurnālistiem.

Humanitārā krīze kļūst dziļāka ar katru nākamo dienu. Drošības trūkums šajā reģionā nozīmē, ka humanitārās organizācijas vairs nevar nekādā veidā iejaukties. Vairāk nekā 7 500 izvarošanas un seksuālas vardarbības gadījumu ir reģistrēti tikai šā gada pirmajos deviņos mēnešos vien, kas ir vairāk nekā visā pagājušajā gadā kopā. Visi šie gadījumi ir notikuši apstākļos, kad bads un galēja nabadzība ietekmē miljoniem cilvēku. Vaina par šo traģēdiju gulstas gan uz Kongo armiju, gan Ruandas nemierniekiem. Tomēr diemžēl ir arī norādes uz to, ka ANO vienības, kas atrodas Kongo, nes lielu daļu atbildības, jo ļauj notikt nopietniem cilvēktiesību pārkāpumiem. Tieši tāpēc es uzskatu, ka Eiropas Savienībai ir steidzami jāapspriež, kā ANO spēki Kongo domā pienācīgi sasniegt misijas mērķus, kas tiem ir uzdoti.

Ir vajadzīgi arī pasākumi, lai izbeigtu naudas atmazgāšanas darbības, ieroču un zelta kontrabandu, kā dēļ no Kongo katru gadu tiek nelegāli izvestas vairāk nekā 37 tonnas zelta vairāk nekā EUR 1 miljarda vērtībā. Iegūtā nauda tiek izlietota, lai iegādātu ieročus un veicinātu noziedzību reģionā.

  Sophia in 't Veld (ALDE). – (NL) Priekšsēdētāja kungs, es tikko kā noklausījos Mölzer kunga runu, kurš tagad ir aizgājis, un tās būtība bija šāda: stāvoklis ir tik bezcerīgs, ka mums vienkārši jāpadodas un jāpievēršas mūsu pašu kaimiņiem. Man jāteic, ka patiešām, aplūkojot situāciju, ir kārdinājums visu pārtraukt. No otras puses, es tad iedomājos par sievietēm, kuras apmeklēja mūs pagājušajā mēnesī, sievietēm, kuras pieminēja arī Durant kundze, un interesanti, vai mēs varētu skatīties viņām acīs un stāstīt viņām, ka mēs vienkārši padodamies vai ka tā nav viena no mūsu prioritātēm, vai ka mēs gatavojamies pieņemt vēl vienu rezolūciju un apsvērt darbu, ko esam veikuši. Kad es domāju par šīm sievietēm, par viņu izmisumu un rūgtumu, un sajūtu, ka viņas ir pamestas nelaimē, es patiešām uzskatu, ka visaugstākajā mērā ir iespējams par to debatēt.

Rezolūcijā ir ļoti daudzi pozitīvi elementi, un es ceru, ka mēs tos pastiprināsim ar rīcību, bet es gribēju uzsvērt vienu aspektu. Mēs bieži runājam par izvarošanu vai seksuālu vardarbību, bet faktiski šīs parādības neizsmeļ visu reālo situāciju. Sievietes, ar kurām mēs runājām, sacīja, ka problēma ir daudz plašāka nekā uzbrukumi indivīdiem; tā ir nevis individuāla vardarbība, bet gan uzbrukums kopienai ar nolūku iznīcināt tās struktūru. Tāpēc, manuprāt, tagad mums visneatliekamāk jārīkojas ne tikai, lai izbeigtu nesodāmību, atmaksātu uz vietas un nodrošinātu resursus mūsu paziņotajām akcijām, bet arī, lai parādītu, ka mēs izstiepjam roku pretī cilvēkiem, ka mēs esam solidāri ar viņiem un nepametam viņus nelaimē, ka mēs uzturam savu morālo atbildību.

  Cristian Dan Preda (PPE). – (RO) Pašreizējā situācijā, kura sakrīt ar brīdi, kad Apvienoto Nāciju Organizācija gatavojas paziņot par MONUC mandāta pagarināšanu, es domāju, ka mums jāņem vērā starptautiskās sabiedrības darbības saistībā ar KDR vietējo stāvokli, kurš diemžēl joprojām pasliktinās. Kā to ir pierādījusi pieredze ar operāciju Kimia II, kuru veikusi Kongo armija ar MONUC atbalstu, militārie panākumi nav pietiekami, ja humanitārās izmaksas ir tik augstas un ja tās ar savām ciešanām sedz Kongo civiliedzīvotāji.

Es uzskatu, ka nesenās militārās operācijas, kas tika veiktas pret FDLR, ir atstājušas graujošas sekas, kuru dēļ — un tas mums ir jāapzinās — notiek plaša mēroga cilvēktiesību pārkāpumi un humanitārās krīzes saasināšanās. No otras puses, nesodāmība vilina veikt šos noziegumus atkal un atkal. Es uzskatu, ka civiliedzīvotāju aizsardzībai ir jābūt vissvarīgākajai prioritātei. Eiropas Parlamentam ir stingri jāapliecina, ka vardarbības akti, jo īpaši seksuālā vardarbība, un cilvēktiesību pārkāpumi vispār, kā arī ļaunprātīgā izmantošana, kas notikusi Kivu, ir jāpārtrauc nekavējoties kopā ar nesodāmības gaisotni.

  Luis Yáñez-Barnuevo García (S&D). – (ES) Priekšsēdētāja kungs, pārējie deputāti jau ir izteikušies par traģisko stāvokli Kongo Demokrātiskajā Republikā. Viņi ir runājuši par miljoniem nogalināto un izvarošanas un ļaunprātīgas izmantošanas gadījumu, kas vērsti pret civiliedzīvotājiem. Viņi ir runājuši par Apvienoto Nāciju Organizācijas misiju Kongo Demokrātiskajā Republikā (MONUC) un par Eiropas Komisijas sadarbību uz vietas. Tomēr mazāk ir teikts par nepieciešamību kontrolēt izejvielu, piemēram, dimantu, zelta un citu materiālu, nelegālo plūsmu uz pārējo pasauli. Šie materiāli tiek „atmazgāti” likumīgos banku rēķinos un uzņēmumos mūsu pašu valstīs vai Amerikas Savienotajās Valstīs.

Šī ir svarīga darba joma Ashton kundzei. Līdz ar pilnvarām, kas viņai piešķirtas ar Lisabonas līgumu un 27 dalībvalstu un šā Parlamenta atbalstu, viņa varētu koordinēt veselu rīcības programmu, lai novērstu šo bagātību nonākšanu bruņoto grupējumu vadoņu rokās, kuri ir atbildīgi par slepkavībām un izvarošanu.

  Anne Delvaux (PPE). – (FR) Priekšsēdētāja kungs, saistībā ar nesenajiem satraucošajiem ziņojumiem no Ziemeļkivu un Dienvidkivu un ņemot vērā pret civiliedzīvotājiem un jo īpaši pret sievietēm, bērniem un veciem cilvēkiem vērsto uzbrukumu vardarbīgo raksturu, steidzamība — vārds, ko Eiropas Savienība un visa starptautiskā sabiedrība tik bieži lieto attiecībā uz Kongo — man šķiet visneatliekamākā prasība. Tagad ir jādara viss, lai nodrošinātu civiliedzīvotāju aizsardzību. MONUC personālam, kas ir uz vietas, dotais mandāts, bez šaubām, tiks pagarināts, bet tas ir pilnīgi jāpārvērtē un arī jāpastiprina, lai šis augošais vardarbības paisums būtu savaldāms.

Jau daudzus gadus starptautiskā sabiedrība, nevalstiskās organizācijas un Kongo sievietes ir nepārtraukti pūlējušās cīnīties pret seksuālu uzbrukumu izmantošanu kā kara ieroci. Šodien notiek šā ieroča sistemātiska un izplatīta lietošana mierīgās teritorijās, un vienmēr tā ir pilnīgi nesodīta. Es atzinīgi vērtēju neseno apņēmību, ko pauda Kongo varas iestādes, izbeigt šo nesodāmību, bet šai neiecietības politikai ir jābūt vērienīgai — visiem vardarbības veicējiem bez izņēmuma jāatbild par savu rīcību — un patiešām efektīvai.

Sākoties Starptautiskās krimināltiesas pirmajiem procesiem pret iespējamajiem seksuālo noziegumu veicējiem bruņotā konflikta laikā, tiesai ir jābūt spējīgai identificēt visus vainīgos, lai varētu viņus nekavējoties notiesāt.

Visbeidzot — nav nepieciešams teikt, ka tas viss iet roku rokā ar valsts struktūru stiprināšanu, tiesiskuma uzturēšanu, dzimumu līdztiesības veicināšanu un cilvēktiesību, tātad arī sieviešu un bērnu tiesību, aizsargāšanu, jo viņu cieņa, bērnība un nevainība bieži tiek upurēta cita veida pazemojumam — vienaldzībai.

  Michèle Striffler (PPE). – (FR) Priekšsēdētāja kungs, humanitārā situācija Kongo Republikas austrumdaļā — konkrēti austrumu provincē un Kivu reģionā — ir katastrofāla, kā mēs tagad zinām. Civiliedzīvotāju drošības situācija pasliktinājās pēc kopējām militārām operācijām, ko Kongo armija kopā ar Ugandas un Ruandas vienībām veica pret visiem nemiernieku bruņotajiem grupējumiem, operācijām, pēc kurām sekoja neskaitāmas masveida slepkavības un cilvēktiesību pārkāpumi.

Seksuāla vardarbība ir ļoti satraucoša un izplatīta tendence, un tagad tā ir Kongo tautas ikdienas dzīves sastāvdaļa. Vēl vairāk satrauc tas, ka daudzi vardarbības akti tiek vērsti pret humānās palīdzības darbiniekiem.

Saskaņā ar oficiālajiem datiem Kongo Republikas austrumos ir vairāk nekā 2 113 000 pārvietotu personu. Kopš 2009. gada 1. janvāra ir reģistrēts vairāk nekā 775 000 jaunu personu pārvietošanas gadījumu Kivu reģionā un 165 000 gadījumu austrumu provinces austrumu rajonos.

Pašlaik tiek lēsts, ka humānā palīdzība ir vajadzīga gandrīz 350 000 neaizsargātu cilvēku: bērniem, atraitnēm un seksuālas vardarbības upuriem. Tāpēc Eiropas Savienības ātra reakcija ir izšķirīga.

  Marc Tarabella (S&D). – (FR) Priekšsēdētāja kungs, komisār, dāmas un kungi, visi runātāji ir pamatoti uzsvēruši drausmīgo situāciju, kādā dzīvo Kongo tauta, jo īpaši Kongo sievietes, šās valsts austrumdaļā. Viņi runāja par izvarošanām un barbariskajiem pāridarījumiem, ko šie cilvēki izcieš, un par slepkavībām, kurām viņi ir kļuvuši par upuri. Tomēr es aicinātu nevis runāt par to, bet paviesoties UNICEF un V-day tīmekļa vietnēs, kas nepārprotami pasaka visu, kas ir sakāms par šo tematu.

Šodien es gatavojos runāt ar jums par reālajām sekām, kādas šie barbariskie nodarījumi ir radījuši Kongo; es grasos runāt par fiziski un garīgi ievainotajām sievietēm, kuras ir jāaprūpē; un es gatavojos runāt par noslepkavotajām sievietēm, kuras vairs nevar dot savu ieguldījumu Kongo ekonomiskajā attīstībā un kuru nedzimušie bērni arī nekad vairs nevarēs tajā dot savu ieguldījumu. Es vēlos runāt arī par AIDS izplatīšanos, par traumu, kuras radītajām ciešanām pakļauti visi Kongo iedzīvotāji un kuras dēļ starptautiskajā sabiedrībā veidojas negatīvs priekšstats par Kongo kā par valsti, kura grimst arvien lielākā un lielākā haosā.

Ilgstoša miera rosināšana un Kongo ekonomiskās attīstības veicināšana ir iespējama vienīgi tad, ja Kongo valdībai un ANO izdosies gūt panākumus cīņā pret seksuālo vardarbību pret sievietēm un, plašākā skatījumā, ja šajā valstī tiks nodrošināta patiesa tiesiskuma izveidošana.

  Frédérique Ries (ALDE). – (FR) Priekšsēdētāja kungs, ministre, komisār, es, savukārt, vēlos atsaukties uz seksuālās vardarbības traģēdiju, kurā cietušas sievietes KDR, konkrētāk runājot, valsts austrumdaļā. Šī nav jauna parādība. Tā ir ārkārtīgi sarežģīta. Tā ir daudzšķautņaina. Upuru fiziskās un psiholoģiskās ciešanas palielina sociālā atstumtība, kas viņiem ir traģiska. Prezidenta Kabila neiecietības politika šodien sāk dot pirmos eksperimentālos augļus, bet ikviens apzinās, ka tikai ar globālu stratēģiju šo ļaunumu var apkarot uz ilgu laiku.

Es zinu, komisār, ka Komisija jau iejaucas un dara to, izmantojot daudzus dažādus projektus un arī budžetus. Tomēr, saskaroties ar šiem skaitļiem un briesmīgajiem, šausminošajiem pārskatiem, kurus mēs saņemam, vai jūs nedomājat, ka mēs šajā Parlamentā esam tiesīgi šaubīties par šīs stratēģijas rezultātiem? Sievietes, komisār, ir galvenais miera un atjaunošanas līdzeklis jebkurā valstī. Viņas ir Kongo nākotne. Kā jūs domājat aktivizēt un paātrināt rīcību?

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE). – (FR) Priekšsēdētāja kungs, arī es vēlējos piedalīties šajās debatēs, jo tās skar tematu, ko esmu pētījis ilgu laiku. Diemžēl, ņemot vērā pastāvīgos vardarbības un cilvēktiesību pārkāpumu gadījumus KDR austrumdaļā, mums vēlreiz ir jāizsaka stingrs nosodījums masveida slepkavībām, noziegumiem pret cilvēci un seksuālai vardarbībai, kas vērsta pret sievietēm un meitenēm un kas joprojām notiek austrumu provincē.

Tieši tāpēc es pievienojos saviem kolēģiem deputātiem, aicinot visas kompetentās iestādes nekavējoties iejaukties, lai šo noziegumu veicējus nodotu tiesai, un aicinot Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomi vēlreiz steidzami veikt visus pasākumus, kas ļauj turpmāk reāli novērst visus citus uzbrukumus civiliedzīvotājiem KDR austrumu provincē.

Tāpat es aicinu arī visas iesaistītās puses aktivizēt cīņu pret nesodāmību un vairot tiesiskumu, apkarojot cita starpā sieviešu un meiteņu izvarošanu un bērnu iesaukšanu karadienestā.

  Franz Obermayr (NI). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, 2009. gada novembrī notika vēstnieku apmaiņa starp Ruandu un Kongo Demokrātisko Republiku — mazs cerību stariņš šai daudz cietušajai zemei un tās daudz cietušajiem cilvēkiem. Turklāt Ruandas Demokrātiskās atbrīvošanas spēku vadītājs tika arestēts. Abi notikumi bija zīmes, kas liecināja par uzlabošanos Austrumkongo situācijā. Mans jautājums Komisijai ir šāds: kādus pasākumus plānojat veikt, lai panāktu turpmāku tuvināšanos starp Kongo un Ruandu?

Attiecībā uz ANO mandātu šeit šodien daudz tika teikts par dažādu darbību veikšanu. Būsim atklāti: ja ir ANO mandāts, tam skaidri jābūt to cilvēku aizsardzībai, kuri tiek apspiesti, mocīti, vardarbīgi un ļaunprātīgi izmantoti, jo īpaši — šīs valsts sieviešu un bērnu aizsardzībai. Attiecībā uz šo ir jābūt pilnīgi skaidram: ja ir izdots ANO mandāts — un mēs, austrieši, šajā jomā ievērojam stingrību —, tam ir jābūt konsekventam un, ja nepieciešams — tostarp apspiestās tautas aizsardzībai—, tad vietējie spēki ir jāapbruņo.

  Seán Kelly (PPE). – Priekšsēdētāja kungs, man ir žēl, ka Ziemassvētku laikā šīs pēdējās divas dienas mēs esam pavadījuši, spriežot par vardarbību pasaulē — gan Čečenijā, gan Afganistānā, gan kā tagad — Kongo. Bet diemžēl tā ir realitāte.

Tajā pašā laikā, saņemot šī svētku laika miera un labas gribas vēstījumu, mums, kā to tik labi pateica mans kolēģis Mitchell kungs, ir jākļūst par miera labdariem. Un šī ir lieliska iespēja Augstajai pārstāvei lēdijai Ashton izmantot Eiropas Savienības ietekmi un atbalstu tā, kā to būtu varējuši darīt agrāk, lai šajā valstī atjaunotu kārtību un mēģinātu tur atvieglot briesmīgās ciešanas.

Taču ilgtermiņa risinājumu dos nevis ekonomiski uzlabojumi, bet izglītība, un mums jāmēģina nodrošināt labas izglītības brīvu pieejamību šajās valstīs, jo tas patiešām ir ceļš uz mieru ilgā laika posmā.

  Jim Higgins (PPE). – Priekšsēdētāja kungs, 1960. gadā Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretārs zviedrs Dag Hammarskjöld lūdza Īrijas armijas vienības doties kā miera uzturētājiem uz vietu, ko tajā laikā sauca par Beļģijas Kongo un kas kļuva par Kongo. Viņi veica milzīgu darbu.

Mani ārkārtīgi satrauc Apvienoto Nāciju Organizācijas vienības, kas atrodas Kongo pašlaik: marokāņi, pakistānieši un indieši. Mēs runājam par izvarošanu, vardarbību, tirdzniecību un tā tālāk, bet Apvienoto Nāciju Organizācijas vienības nevairo savu slavu un faktiski izdara sev sliktu pakalpojumu.

Es pilnīgi piekrītu Mitchell kungam par to, ka Eiropas Savienības rīcībai ir jābūt stingrai. Mēs esam pilnīgi vienota Eiropas Savienība. Mēs teicami strādājām Čadā. Mums tur ir vajadzīgi pašiem savi miera uzturētāji, un mēs nevaram paļauties uz Apvienoto Nāciju Organizāciju. Situācija ir tāda, ka mums ir brīnišķīgi cilvēki, Eiropas kolonizācijas upuri, cilšu konfliktu upuri, starptautiskas aklības upuri, un mēs nevaram vairs ilgāk šajā aklībā kavēties. Mums vienkārši jādodas turp un jāglābj šie cilvēki.

  Alf Svensson (PPE). – (SV) Priekšsēdētāja kungs, ir gandrīz neiespējami aptvert briesmīgos statistikas datus, kas tiek pieminēti, un tomēr mēs zinām, ka tie ir patiesi. Tomēr rodas sajūta, varbūt pat daudziem, ka tad, kad runa ir par absolūti visnabadzīgāko valsti Subsahāras Āfrikā, mūsu apņēmība nav tik stingra vai tik konkrēta, kādai tai būtu jābūt. Tika pieminēta militāra vara. Manuprāt, mēs visi saprotam, ka mums jāapkaro nabadzība un korupcija, ja gribam panākt progresu, atvieglojot vai uzlabojot šīs dzīves apstākļus valsts iedzīvotājiem, kas tik briesmīgi ir cietuši.

Mēs labprāt runājam par Afganistānu un pavadām daudz laika, diskutējot par terorismu un Taliban darbību tur, un tas ir pareizi darīts. Te ir citi cilvēki, kas taču arī ir cietuši un joprojām cieš visdrausmīgākajos apstākļos. Es vēlos uzsvērt, ka ir nevalstiskas organizācijas, kas var veikt darbu, ja tām tiek nodrošināts valsts atbalsts un ES atbalsts, bet tas bieži šķiet ļoti grūti izdarāms.

  Cecilia Malmström, Padomes priekšsēdētāja. – (SV) Priekšsēdētāja kungs, kā to rāda šīs debates, ir ārkārtīgi labs iemesls, kāpēc mūsu saistības Kongo Demokrātiskajā Republikā jāturpina. Eiropas Savienībai jau ir liela apņēmība valstī panākt ilgtermiņa stabilitāti, drošību un attīstību. Komisārs De Gucht sniedza garu pārskatu par ES darbībām.

Kopumā dalībvalstu un Komisijas devums padara ES par vienu no lielākajiem ieguldītājiem palīdzībā reģionam, un tāpēc mums var būt ietekme. Ja Kongo Demokrātiskajā Republikā un reģionā ir jāuztur stabilitāte, tad ir būtiski, lai Kongo iedzīvotāju dzīves līmenis tiktu uzlabots, lai cilvēktiesības tiktu aizsargātas un lai tiktu veikta enerģiska darbība pret korupciju ar mērķi izveidot tiesisku sabiedrību.

Biedējošā seksuālā vardarbība, ko šeit ir apliecinājuši daudzi deputāti un par ko mēs diemžēl dzirdam no pārāk daudziem ziņojumiem, protams, ir pilnīgi nepieņemama. Pārkāpēji nedrīkst palikt brīvībā. Viņi ir jātiesā. Kongo valdība ir pilnībā atbildīga par to, lai tas tiktu nodrošināts un lai prezidenta Kabila neiecietības politika nebūtu tikai skaisti vārdi, bet rīcība ar reāliem rezultātiem.

Runājot par Padomi — divu EDAP misiju mandāts tika pārskatīts pēc tam, kad Kongo Demokrātiskajā Republikā 2009. gada sākumā notika izmeklēšana, lai palīdzētu apkarot tieši šādu seksuālo vardarbību. Rezultātā EUPOL RD Congo jānosūta divas daudzdisciplīnu komandas uz Kongo Ziemeļkivu un Dienvidkivu provinci ar mandātu, kas aptver visu valsti. Šīs komandas nodrošinās dažādu speciālistu ekspertīzi tādās jomās kā, piemēram, noziegumu izmeklēšana un seksuālās vardarbības kontrole. Pašlaik notiek darbinieku pieņemšana šīm komandām.

Protams, šis ir tikai neliels ieguldījums. Tik lielā valstī tas ir pieticīgs. Tomēr tas ir svarīgs, un šis jaunais speciālistu sastāvs spēs atbalstīt seksuālas vardarbības aktu izmeklēšanas pareizu procedūru īstenošanu, jo īpaši gadījumos, kad šos aktus veic formas tērpos ģērbti cilvēki.

Drīz sāksies jautājumu laiks, bet šī ir mana pēdējā uzstāšanās debatēs šajā Parlamentā kā Zviedrijas prezidentūras pārstāvei. Es vēlos pateikties jums par daudzām labām debatēm, patīkamo laiku un ļoti labo sadarbību, ko esmu baudījusi kopā ar Eiropas Parlamenta deputātiem un jums, priekšsēdētāja kungs.

  Priekšsēdētājs. – Arī es vēlos izteikt visu savu kolēģu deputātu vārdā sirsnīgu pateicību par jūsu lietpratību un centieniem, kas deva mums arī daudz prieka.

  Karel De Gucht, Komisijas loceklis. – Priekšsēdētāja kungs, vispirms es vēlos pateikties visiem deputātiem, kas ir devuši savu ieguldījumu šajās debatēs. Es negatavojos atgriezties atpakaļ pie sava sākotnējā paziņojuma. Ļaujiet man pievērsties tikai trim lietām.

Pirmkārt, Eiropas Komisija dara ļoti daudz saistībā ar humāno palīdzību un tiesiskuma atjaunošanas programmām. Mēs runājam par desmitiem miljonu un pat par vairāk nekā simts miljonu eiro sākotnēji. Bet jautājums, protams, ir — kāds tam visam galu galā ir efekts, ja politiskajā arēnā nav kārtīga partnera?

Otrkārt, es vēlos izteikties par MONUC mandātu, jo, lai gan MONUC var kritizēt un tā jākritizē par nesen notikušo, manuprāt, būtu ļoti liela kļūda prasīt, lai viņi atstāj KDR. Tas būtu vissliktākais, ko var iedomāties.

Ļaujiet man jums nolasīt dažas rindkopas no ANO Drošības padomes pagājušā gada sākumā pieņemtā mandāta. Tas nosaka, ka „arī Padome pieņēma lēmumu, ka, sākot ar šīs rezolūcijas pieņemšanu, MONUC ir piešķirts mandāts šādā prioritāšu secībā: strādāt ciešā sadarbībā ar KDR valdību, lai nodrošinātu, pirmkārt, civiliedzīvotāju, tostarp humanitārā personāla un Apvienoto Nāciju Organizācijas personāla, un iekārtu aizsardzību; nodrošinātu civiliedzīvotāju, tostarp humanitārā personāla, aizsardzību nenovēršamu fiziskas vardarbības draudu situācijās, jo īpaši gadījumos, kad vardarbība draud no konfliktā iesaistītajām pusēm.”

Vēl viens ļoti būtisks punkts ir G punkts attiecībā uz saskaņotām operācijām. Tas nosaka „koordinēt operācijas ar KDR armijas spēkiem — armijas integrētajām brigādēm, kas izvietotas Kongo Demokrātiskās Republikas austrumu daļā un atbalstīt operācijas, ko veic un kas ir kopīgi plānotas ar šīm brigādēm saskaņā ar un ņemot vērā starptautiskās humanitārās, cilvēktiesības un bēgļu tiesības” utt.

Tātad mandāts faktiski ir ļoti skaidrs, un diskusijai jābūt par iesaistīšanās noteikumiem. Faktiski vienīgais, kas MONUC jādara, ir jāievēro pašai savi iesaistīšanās noteikumi, jo viņiem ir jāpieņem lēmums par to, kā rīkoties.

Visbeidzot — ir izteikts daudz kritikas arī par starptautisko krimināltiesvedību Cilvēki šaubās, vai tā ir savienojama ar politiku. Vai ir iespējama starptautiska krimināltiesvedība no vienas puses un atbilstīga politiska krīzes vadība no otras puses? Tas ir ļoti interesants jautājums.

Kongo dod jums vienu no atbildēm. Mēs esam atļāvuši Bosco Ntaganda pārņemt KTNA vadību no Laurent Nkunda, lai gan par Bosco Ntaganda ir izdots apcietināšanas orderis, un jūs redzat, kas notiek. Nekas nav par brīvu. Nevar izvēlēties, no vienas puses, politiskas krīzes vadību un, no otras puses, starptautiskas krimināltiesvedības īstenošanu dzīvē. Manuprāt, gan Eiropas Parlamentam, gan Eiropas Komisijai priekšroka ir jādod pienācīgai starptautisko krimināltiesību piemērošanai.

  Priekšsēdētājs. Esmu saņēmis sešus rezolūciju priekšlikumus(1), kas iesniegti saskaņā ar Reglamenta 103. panta 2. punktu.

Debates ir slēgtas.

Balsošana notiks ceturtdien, 2009. gada 17. decembrī.

SĒDI VADA: D. WALLIS
Priekšsēdētāja vietniece