Priekšsēdētājs. – Nākamais darba kārtības punkts ir debates par septiņiem priekšlikumiem rezolūcijai par vārda brīvību Azerbaidžānā.

  Fiorello Provera, autors. – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Eiropa ir sākusi interesantu Austrumu partnerības projektu, kuru atbalsta un, sadarbojoties, veicina sešas valstis: Armēnija, Baltkrievija, Gruzija, Moldova, Ukraina un Azerbaidžāna.

Tas uzlabo attiecības starp Eiropas Savienību un minētajām valstīm un var veicināt šā reģiona demokrātisko un ekonomisko attīstību, lai gan tas vairāk vai mazāk ir saistīts ar katras valsts vēsturi. Es uzskatu, ka saskaņā ar gudru politisko stratēģiju nav pieņemami rīkot steidzamas debates par diviem jauniem emuāra autoriem, pret kuriem uzsāktā tiesvedība joprojām turpinās, un tajā pašā laikā nepievērst uzmanību citiem patiesi traģiskiem notikumiem, piemēram, nesen notikušajai masu slepkavībai Filipīnās, kad tika noslepkavoti 57 cilvēki, kuri bija sapulcējušies, lai atbalstītu prezidenta vēlēšanu kandidātu.

Visas parlamentārās grupas, izņemot mūsu grupu, atbalsta rezolūcijas priekšlikumu par Azerbaidžānu, kas ir nepieņemami un neatbilst mūsu uzsāktajām partnerības iniciatīvām. Esmu pārliecināts, ka stingrā nostāja rezolūcijā, par kuru šodien jābalso, var ne tikai sarežģīt Azerbaidžānas valdības un Eiropas attiecības, bet arī negatīvi ietekmēt šo abu jauniešu lietu, jo viņiem var atteikt apžēlošanu.

Šajā saistībā es vēlos jums atgādināt par vakar plenārsēdē pieņemto lēmumu, ar ko mēs noraidījām rezolūciju Aminatou Haidar lietā, lai neapdraudētu patlaban notiekošās diplomātiskās sarunas. Es uzskatu, ka pretrunīgi ir arī tas, ka vienā un tajā pašā sēdē balsošanai tiek izvirzītas divas rezolūcijas — viena par Baltkrieviju, bet otra par Azerbaidžānu, jo šīs rezolūcijas ir ļoti atšķirīgas, lai gan abas valstis ir Austrumu partnerības dalībnieces.

  Lidia Joanna Geringer de Oedenberg, autore. – (PL) Laikā, kad Eiropa šā gada 11. novembrī atzīmēja Pirmā pasaules kara beigu gadadienu, Azerbaidžānā žurnālistiem, kuri uzdrošinājās rakstīt par valstī plaši izplatīto korupciju un bezdarbu, tika piespriests vairāku gadu ilgs cietumsods. Žurnālistus oficiāli apsūdzēja huligānisma un terorisma izplatīšanā.

Freedom House vērtējumā Azerbaidžānai ir piešķirts statuss: „nav brīva”. Organizācija „Žurnālisti bez robežām” apgalvo, ka Azerbaidžāna atrodas 146. vietā starp 175 valstīm, kurās veikta aptauja jautājumā par vārda brīvību. Satraucošu informāciju sniedz arī Economist Intelligence Unit veiktās analīzes par Azerbaidžānas novērtējumu politisko brīvību jautājumā. Šajā kontekstā tas, ka Azerbaidžānas varas iestādes pagājušajā gadā atteica atļaujas tādiem ārvalstu plašsaziņas līdzekļiem kā BBC un Radio Brīvā Eiropa, nevienu nepārsteidz.

Es uzskatu, ka Eiropas Savienībai ir pienācis laiks pārskatīt savu pieeju Azerbaidžānas jautājumā un izmantot priekšrocības, ko dod Baku dalība Eiropas kaimiņattiecību un partnerības politikā, lai izdarītu lielāku spiedienu uz šīs valsts varas iestādēm. Turklāt es pievienojos savas politiskās grupas prasībai par apcietināto žurnālistu bezierunu atbrīvošanu un Azerbaidžānas tiesību aktu atbilstīgu pārskatīšanu.

  Marietje Schaake, autore. – Priekšsēdētāja kungs! Azerbaidžāna ir parakstījusi vairākus partnerības nolīgumus ar ES. Tā aktīvi iesaistās kaimiņattiecību politikā, kā arī Austrumu partnerībā. Tas attiecas ne tikai uz tirdzniecību. Azerbaidžāna ir apņēmusies ievērot demokrātiju, cilvēktiesības un tiesiskumu. Tomēr pastāvošais režīms nopietni apdraud šīs vērtības.

Šodien mēs pievēršam uzmanību Emin Milli un Adnan Hajizade lietai, kura norāda uz represīviem pasākumiem pret brīvajiem plašsaziņas līdzekļiem, vārda brīvību un pilsonisko sabiedrību un kura ir dziļāka un plašāka, nekā vienkārši lieta par diviem tā sauktajiem emuāra autoriem. Darbojoties jaunatnes organizācijā, viņi patiešām izmantoja tādus jaunus plašsaziņas līdzekļus kā Facebook un Twitter, bet patiesībā mēs pat īsti nezinām, kāpēc viņi ir apcietināti, jo pierādījumi viņu aizstāvībai tiesā netika pieņemti, kā arī tiesa nenotika atbilstīgi starptautiskajiem standartiem, un lieta tiešām šķiet safabricēta.

Ja mēs nevaram paļauties, ka Azerbaidžānas valdība pildīs savas saistības attiecībā uz demokrātijas, cilvēktiesību un tiesiskuma ievērošanu, ko tā uzņēmusies dažādos nolīgumos ar ES, tad Eiropa nevar uzskatīt Azerbaidžānu par uzticamu partneri; tas skar arī tirdzniecības attiecības.

Šajā rezolūcijā Azerbaidžānas valdība tiek mudināta pildīt savus solījumus un vairot savu leģitimitāti starptautiskajā sabiedrībā, cienot savus pilsoņus, garantējot viņiem demokrātiskas tiesības un cilvēktiesības un nodrošinot tiesiskuma ievērošanu.

Vakar Eiropas Parlamentā notika Saharova balvas pasniegšanas ceremonija, un mēs dzirdējām ļoti iespaidīgu Saharova balvas laureāta S. Kovaļova runu, kurā viņš teica, ka bailes var pārvarēt tikai ar domas brīvību, bet domas brīvība var izpausties tikai tad, ja ir garantēta vārda brīvība un mēs ieklausāmies cilvēkos, kuri vienkārši risina tādus jautājumus kā pretestības izrādīšana valdībai, un mums kā eiropiešiem ir jāgarantē šī brīvība partnerattiecībās ar Azerbaidžānu visās jomās.

  Ulrike Lunacek, autore. – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Iepriekšējā runātāja jau minēja dažus minētās rezolūcijas aspektus. Cita starpā rezolūcijas iesniegšanu veicināja 2009. gada jūlijā notikušais starpgadījums kādā restorānā, kad notika uzbrukums diviem jauniem emuāra autoriem Emin Milli un Adnan Hajizade, kuri pēc tam devās uz policiju, lai ziņotu par uzbrukumu, bet viņus tur apcietināja.

Pret viņiem tika ierosināta lieta, un saskaņā ar starptautisko novērotāju, tostarp Amnesty International, sniegto informāciju tiesvedība nebūt nebija godīga. Piemēram, tiesā netika parādīts videoieraksts, kas acīmredzami bija uzņemts restorānā un kurā bija skaidri redzams, pret kuriem cilvēkiem tika vērsts uzbrukums, un ka uzbrucēji bija citi, nevis abi minētie emuāra autori.

Tāpēc ir skaidrs, ka spriedums neatbilst kritērijiem, kādi jāievēro tiesiskā valstī. Es ļoti ceru, ka tad, kad notiks otrā lietas iztiesāšana, būs jāiesniedz visi pierādījumi.

Esmu gandarīta, ka mums ir izdevies sagatavot rezolūciju, kuru atbalsta gandrīz visas grupas. Man žēl, ka tā vietā, lai mums pievienotos, Provera kunga grupa uzsver, ka mums ir jāgaida, kamēr lieta atrisināsies pati no sevis, un jāizmanto diplomātiskie sakari.

Provera kungs, es uzskatu, ka Parlamentam, kurš sadarbojas ar Azerbaidžānas parlamentu, ir skaidri jāpauž sava nostāja. Cilvēktiesības ir ļoti būtisks jautājums. Schaake kundze minēja vakar pasniegto Saharova balvu. Mums ir jāatbalsta domas brīvība visā pasaulē un jānodrošina tās aizstāvība.

Prezidents Alijevs ir bieži runājis par to, cik svarīgas ir katra žurnālista tiesības un ka valstij tās jāaizstāv. Mūsu uzdevums ir visiem to atgādināt, un es ļoti ceru, ka turpmāk mums būs vēl viena rezolūcija par Azerbaidžānas un Eiropas Parlamenta partnerattiecībām, jo diemžēl pirms divām nedēļām to neizdevās sagatavot.

  Joe Higgins, autors. – Priekšsēdētāja kungs! Es atzinīgi vērtēju to, ka uzmanība ir pievērsta šokējošiem un mērķtiecīgiem cilvēktiesību pārkāpumiem Azerbaidžānā – tiek ierobežota plašsaziņas līdzekļu brīvība, desmitiem žurnālistu pēdējo gadu laikā ir apcietināti, piekauti un pat nogalināti. Bet mums būtu jājautā, kāpēc Alijeva režīms īsteno šādas šausminošas represijas. Skaidrs, ka tie ir centieni slēpt valstī pastāvošo ārkārtīgi lielo korupciju. Valdošā elite ir kļuvusi pasakaini bagāta, īpaši pateicoties naftas un gāzes nozarei, savukārt 90 % Azerbaidžānas iedzīvotāju dzīvo galējā nabadzībā un nav guvuši nekādu labumu no savas valsts dabas bagātībām.

Šajā jomā rietumvalstu valdības un daudznacionālās korporācijas kā parasti rīkojas ļoti liekulīgi. Tās regulāri sadarbojas ar režīmu, lai veicinātu uzņēmējdarbību, un korporācijas gūst milzīgu peļņu, izmantojot dabas resursus, kas patiesībā pieder Azerbaidžānas tautai. Rietumvalstu valdībām būtu jāatbild uz jautājumu, kādēļ tās neprasa, lai naftas ieguvi izmantotu cilvēku dzīves uzlabošanai, bet atbalsta šo režīmu.

Tas ir pilnīgi pareizi, ka Eiropas Parlamenta deputāti bargi nosoda Azerbaidžānas centienus ierobežot tiesības uz uzskatu brīvību un tiesības brīvi iziet demonstrācijās, un es gribētu izmantot šo iespēju arī, lai izteiktu nosodījumu par apkaunojošiem represīvajiem pasākumiem, ko Dānijas policija nesen veica pret protestantiem, apcietinot 1000 pilnīgi miermīlīgu protestētāju, saslēdzot viņus roku dzelžos un atstājot guļot aukstumā vairākas stundas.

Tad, kad es protestēju un pieprasīju dažu CWI kolēģu atbrīvošanu, policija man paziņoja, ka apcietināšana un aizturēšana bija preventīvs pasākums. Arī Eiropas Savienības dalībvalsts, nepārprotami, ir pelnījusi saņemt tādu pašu nosodījumu kā Azerbaidžāna.

  Ryszard Antoni Legutko, autors. – (PL) Priekšsēdētāja kungs! Azerbaidžānā divi cilvēki tika bargi notiesāti un ieslodzīti cietumā par diezgan maigas un saudzīgas kritikas izteikšanu valdībai. Ko tas nozīmē?

Pirmkārt to, ka valstī trūkst labu tiesu iestāžu, un nešķiet, ka šādas iestādes tiks izveidotas. Otrkārt to, ka Azerbaidžānā pastāv autoritāra sistēma, kura kontrolē arvien vairāk jomu politiskajā dzīvē. Katra piekāpšanās tiek sodīta. Ko mēs varam darīt šādā situācijā?

Mums noteikti jāiejaucas katrā konkrētā gadījumā, kad tiek pārkāpts taisnīgums, līdzīgi kā mēs to darām šajās debatēs. Diezgan bieži šāda iejaukšanās ir veiksmīga. Ievērojami sarežģītāk ir piespiest kādu veikt institucionālas pārmaiņas. Līdz šim ES centieni šajā jomā ir bijuši neapmierinoši, daļēji tāpēc, ka pret dažiem tirāniem mēs joprojām izturamies iecietīgi, bet skaļi kritizējam pārējos. Biedrības „Memoriāls” pārstāvji to vairākkārt minēja Parlamentā.

Mums ir problēmas arī daļēji tāpēc, ka autoritārisma izskaušana ir ļoti grūts, sarežģīts un ilgstošs process. Tas ir ļoti pesimistisks secinājums, bet es noslēgumā gribētu pateikt, ka, par spīti visam, mēs nedrīkstam atteikties no mūsu centieniem, un mums jābūt vienotiem, lai ietekmētu šo procesu.

  Tunne Kelam, autors. – Priekšsēdētāja kungs! Šā gada sākumā Eiropas Savienība nāca klajā ar paziņojumu par brīvību un plašsaziņas līdzekļiem Azerbaidžānā. Man žēl, ka nav saņemta nekāda reakcija pēc tam, kad tikšanās laikā ar Azerbaidžānas parlamentāriešiem tika izteiktas bažas par plašsaziņas līdzekļu brīvību. Tādēļ Eiropas Parlamentam ir jāpieņem sava nostāja. Turklāt šī ir pēdējā rezolūcija, kuru mēs pieņemam 2009. gadā.

Priecājos, ka ne tikai PPE grupā, bet arī visās citās frakcijās lielākās bažas rada plašsaziņas līdzekļu brīvības mazināšanās Azerbaidžānā. Satraucoša ir plaši izplatītā prakse aizskart, vajāt un tiesāt opozīcijas žurnālistus. Mēs aicinām Azerbaidžānas varas iestādes nekavējoties atbrīvot apcietinātos žurnālistus. Tas attiecas arī uz abiem jaunajiem emuāra autoriem.

Otra problēma ir Azerbaidžānas varas iestāžu nesen pieņemtais lēmums par FM radio licences anulēšanu vairākām starptautiskām raidorganizācijām, proti, Radio Brīvā Eiropa, Amerikas balss, BBC World Service un citām, tādējādi atņemot šīs valsts iedzīvotājiem vērtīgus un neatkarīgus informācijas avotus. Tādēļ es aicinu kolēģus pieņemt rezolūcijas 7. punkta mutisko grozījumu, proti, ne tikai paust nožēlu par pašreizējo situāciju, bet arī mudināt Azerbaidžānas valdību atcelt savu lēmumu un atjaunot FM radio licences minētajām raidorganizācijām.

Kā vakar Parlamentā teica Sergejs Kovaļovs, informācijas dažādība, brīvība un neatkarība veido pamatu spēcīgai pilsoniskai sabiedrībai. To var pilnībā attiecināt arī uz ES attiecībām ar Azerbaidžānu.

  Laima Liucija Andrikienė, PPE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs! Azerbaidžāna ir svarīgs Eiropas Savienības partneris. Tā nepārprotami ir nozīmīgs partneris centienos garantēt Eiropas energoapgādes drošību.

Lai gan naftai un gāzei ir liela nozīme, tas tomēr nav galvenais. Azerbaidžāna ir apņēmusies veidot demokrātisku un plurālistisku sabiedrību, jo to nosaka Partnerības un sadarbības nolīgums un Austrumu partnerības politika, kurā Azerbaidžāna plāno pilnībā iesaistīties. Mums ir jāuzslavē prezidents Alijevs par to, ka 2007. gada beigās viņš ir spēris soļus pareizajā virzienā, piemēram, lai atbrīvotu 119 ieslodzītos, tostarp, piecus žurnālistus.

Tomēr situācija, kas saistīta ar plašsaziņu līdzekļu brīvību, tikai pasliktinās. Minēto apgalvojumu apstiprina vairākas lietas — gan emuāra autoru lieta, gan licences BBC, Radio Brīvā Eiropa, u.c. Mums nav jāizvairās atgādināt Azerbaidžānai par to, ka cilvēkiem ir tiesības brīvi izteikties pat tad, ja tā ir kritika, kas vērsta pret valdību. Tas ir demokrātiskas sabiedrības pamatprincips, un demokrātiskas Azerbaidžānas veidošana ir tikpat svarīgs mērķis kā...

(Priekšsēdētājs pārtrauca runātāju)

  Vilija Blinkevičiūtė, S&D grupas vārdā. – (LT) Vārda brīvība ir cilvēka pamattiesības un demokrātijas stūrakmens. Azerbaidžāna ir ratificējusi Eiropas Cilvēktiesību konvenciju un apņēmusies ievērot šīs konvencijas 10. pantu, kas paredz vārda un informācijas brīvību. Šajā pantā noteiktas ikviena cilvēka tiesības brīvi paust savu viedokli, saņemt un izplatīt informāciju bez iejaukšanās no valsts iestāžu puses. Azerbaidžāna ar dalību Eiropas kaimiņattiecību politikas un Austrumu partnerības iniciatīvas īstenošanā ir arī apņēmusies ievērot cilvēktiesības, neapdraudēt personas brīvību un aizsargāt demokrātijas principus savā valstī. Tomēr pēdējā laikā Azerbaidžānā vārda brīvība un biedrošanās brīvība tiek arvien vairāk apdraudēta un tiek ierobežota plašsaziņas līdzekļu darbība. Pieaug vardarbība pret žurnālistiem un pilsoniskās sabiedrības aktīvistiem. Es gribētu mudināt Azerbaidžānu ņemt vērā Eiropas Parlamenta priekšlikumus un iedrošinājumu uzlabot cilvēktiesību aizsardzības sistēmu, kā arī nodrošināt, lai tiktu ievērota plašsaziņas līdzekļu brīvība.

  Ryszard Czarnecki, ECR grupas vārdā. – (PL) Priekšsēdētāja kungs! Jautājums par Azerbaidžānu ir atkal iekļauts Eiropas Parlamenta dienas kārtībā. Mēs runājām par Azerbaidžānu iepriekšējā Parlamenta sasaukumā, kad pieņēmām trīs rezolūcijas, tostarp vienu par plašsaziņas līdzekļu brīvību Azerbaidžānā. Mēs runājām arī par Dienvidkaukāzu, atkal skarot Azerbaidžānas jautājumu.

Mēs esam ieinteresēti Azerbaidžānā un ļoti vēlamies darīt labu šai valstij. Azerbaidžāna soli pa solim cenšas atrast savu ceļu, un, patiesi, tā arvien vairāk pietuvinās rietumu pasaulei, nevis austrumiem. Mums tas ir jānovērtē. Es uzskatu, ka mēs izturamies ļoti labvēlīgi gan pret Azerbaidžānu, gan pret tās varas iestādēm. Tomēr mūsu labā griba nedrīkst liegt mums runāt par lietām, kas mums nepatīk. Protams, nav pieļaujama tāda situācija, ka divi emuāra autori tiek apcietināti, jo viņi izteica savas domas par varas iestādēm.

Mums jāatbalsta Azerbaidžānas varas iestāžu centieni virzībā uz Eiropu, jo šajā valstī nepārtraukti notiek politiskas diskusijas par to, vai ir jātuvinās Eiropas Savienībai vai Krievijai. Šādā situācijā mums ir jāatbalsta visi, kas vēlas būt tuvāk rietumu pasaulei. Tomēr, sniedzot atbalstu, mums ir arī jārunā par vērtībām, kas veido šo pasauli – preses brīvība un vārda brīvība ir pamatvērtības, un mums uz to skaidri jānorāda.

Azerbaidžāna nenoliedzami atrodas sarežģītā situācijā, jo Krievija cenšas atjaunot savas politiskās un ekonomiskās ietekmes zonas, bet mums ir ne tikai jāpalīdz Azerbaidžānas varas iestādēm arvien vairāk tuvināties ES, bet arī jānorāda uz šīs valsts trūkumiem.

  Jaroslav Paška, EFD grupas vārdā. – (SK) Vārda brīvība ir ļoti svarīga demokrātiskas sabiedrības iezīme. Tādēļ ir pareizi, ka ES ļoti uzmanīgi seko līdzi jebkurām darbībām, kuru mērķis ir iebiedēt cilvēkus, kas atklāti kritizē valsts amatpersonu pieļautās kļūdas.

Raugoties no šī viedokļa, es saprotu, ka tas ir izaicinājums Parlamentam vērsties pie Azerbaidžānas varas iestādēm, lai paustu savu satraukumu par policijas izmeklēšanas rezultātiem to abu jauniešu lietā, kuri rakstīja satīriskas piezīmes par savas valsts politiskās dzīves acīmredzamajiem trūkumiem. Es piekrītu, ka mēs nevaram neņemt vērā nepārprotami nelabvēlīgos signālus, kas nāk no Azerbaidžānas, un es neapšaubu kritiku attiecībā uz Azerbaidžānas politisko vidi, bet es arī uzskatu, ka Eiropas Parlaments nav izteicis nopietnu kritiku par pašreizējiem notikumiem Filipīnās, kur tika noslepkavoti 57 politiskie ķīlnieki. Es uzskatu, ka mums jārisina visi jautājumi, kas satricina demokrātisko pasauli.

  Bernd Posselt (PPE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Pēc pirmajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām, kas notika 1979. gadā, man bija tas gods strādāt kopā ar Otto von Habsburg kungu, kurš tagad ir nopietni slims, lai iedibinātu Eiropas Parlamentā cilvēktiesību tradīcijas, tostarp šīs aktuālās un steidzamās debates ceturtdienas pēcpusdienā. Mani ievēlēja Eiropas Parlamentā 1994. gadā un man bija tas gods strādāt kopā gan ar Schulz kungu, gan ar pārējiem, lai turpinātu pilnveidot šo cilvēktiesību tradīciju, ar ko mēs pamatoti lepojamies. Tāpēc es esmu satriekts par to, ka Provera kungs, atsaucoties uz Schulz kungu, kurš gan nebija to pelnījis, pateica, ka mums ar šo lietu nav jānodarbojas, un gandrīz atkārtoja draudus, ko Azerbaidžānas režīms vērsa pret savas valsts cilvēktiesību aktīvistiem, sakot, ka viņiem ar to būs jāsamierinās.

Šodien jau tika pieminēta balva cilvēktiesību jomā. Es labi atceros, ka laikā, kad mēs izteicām savu atbalstu Andrejam Saharovam, Vītautam Landsberģim un citiem cilvēktiesību aizstāvjiem, cilvēki teica: lūdzu, neiesaistieties. Mēs izmantosim diplomātiskos kanālus, bet jūs nodarīsiet vairāk ļaunuma nekā labuma. Tagad mēs zinām, ka šiem cilvēkiem bija ļoti svarīgi, ka Parlaments viņu vārdā pauda pārliecinošu nostāju. Tādēļ, Schulz kungs, dāmas un kungi, turpināsim mūsu neatkarības tradīciju ceturtdienu pēcpusdienās. Es gribētu lūgt grupu priekšsēdētājus dot mums zināmu rīcības brīvību.

Tam nav nekāda sakara ar partiju politiku. Pagājušās plenārsēdes laikā kāds deputāts teica, ka, tā kā mēs gatavojamies sanāksmei ar Ķīnu, mums nevajadzētu runāt par Ķīnu. Šodien tā bija cita tēma — Rietumsahāra. Varbūt atsevišķos gadījumos tas ir pamatoti, bet es esmu nopietni noraizējies par mūsu darbu cilvēktiesību jomā. Dāmas un kungi, Azerbaidžānas jautājums parāda, cik liela nozīme ir izpratnei. Šī valsts bija PSRS satelītvalsts. Tika ieviesta monokultūra, valsts tika iznīcināta un pakļauta brutālam režīmam. Tagad tā pamazām kļūst demokrātiskāka. Azerbaidžāna, kā Eiropas Padomes dalībvalsts, ir apņēmusies ievērot cilvēktiesības, un mums ir jāpalīdz tai turpināt šo ceļu.

(Aplausi)

  Cristian Dan Preda (PPE). – (RO) Es arī piekrītu Posselt kunga iepriekš teiktajam. Tajā pašā laikā es aicinātu Azerbaidžānas valdību ievērot katra pilsoņa tiesības uz vārda brīvību un nekavējoties atsaukt apsūdzības diviem jauniešiem, kuriem tās tika izvirzītas, pamatojoties uz nepatiesiem pierādījumiem, kā to jau iepriekš minēja Lunacek kundze. Es uzskatu, ka jārīkojas nekavējoties, jo, kā tas arī norādīts Eiropas Padomes un Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) jaunākajos ziņojumos, situācija attiecībā uz preses brīvību šajā valstī ir strauji pasliktinājusies.

Es arī uzskatu, ka Azerbaidžānas valdībai jārīkojas nekavējoties, jo tai jāpilda saistības saskaņā ar Eiropas Kaimiņattiecību politiku un Austrumu partnerību.

Nobeigumā vēlos teikt, ka šodien arī mani pārsteidza notikumu pavērsiens Haidar kundzes jautājumā, it īpaši tāpēc, ka veiksmīga sadarbība Marokas un Spānijas varas iestāžu starpā varētu novērst viņas ciešanas.

Es ceru, ka mūsu rezolūcija nenodarīs ļaunumu, bet drīzāk darīs daudz laba.

  Tadeusz Zwiefka (PPE). – (PL) Priekšsēdētāja kungs! Es vēlētos citēt Azerbaidžānas Konstitūcijas 47. pantu: „ikvienam ir tiesības uz domas un vārda brīvību”. Diemžēl tie ir tikai tukši vārdi, jo konstitūcija netiek ievērota.

Vairāk nekā piecus gadus es esmu bijis ES un Dienvidkaukāza Parlamentārās sadarbības komiteju loceklis. Es apmeklēju Azerbaidžānu katras apvienotās parlamentārās sesijas laikā. Vienā no dokumentiem ir punkts par vārda brīvības principu pārkāpumu un par to, ka žurnālisti un izdevēji tiek apcietināti, visbiežāk pamatojoties uz safabricētām apsūdzībām, un ka slimības gadījumā viņiem netiek sniegta medicīniskā palīdzība. Mums ir zināms gadījums, kad žurnālists nomira, jo nesaņēma medicīnisko palīdzību.

Man bija iespēja apmeklēt Azeri cietumus. Šo cietumu standarti krasi atšķiras no tiem, kādus mēs esam pieraduši redzēt Eiropā. Tādēļ ir pareizi, ka mēs turpinām uzstāt, ka Azerbaidžānai ir jāievēro tās konstitūcijā noteiktie principi.

  Paweł Samecki, Komisijas loceklis. – Priekšsēdētāja kungs! Azerbaidžāna Eiropas Savienībai ir svarīga gan kā enerģijas ražotāja un tranzītvalsts, gan kā Dienvidkaukāza reģiona stabilitātes veicinātāja. Azerbaidžāna ir viena no sešām Austrumu partnerības partnervalstīm, un mums ir ļoti svarīgi, lai tiktu cienītas kopējās vērtības, kas ir šo attiecību pamatā.

Partnerattiecību un sadarbības nolīgums ir spēkā jau 10 gadus. Tomēr Azerbaidžāna ir izrādījusi interesi veidot ciešāku sadarbību ar Eiropas Savienību, noslēdzot asociācijas nolīgumu, kas aizstātu minēto nolīgumu.

Pamatojoties uz ES ārlietu ministru septembrī pieņemto lēmumu par priekšdarbu sākšanu, lai noslēgtu šādus nolīgumus ar Dienvidkaukāza valstīm, pašlaik tiek apspriestas sarunu direktīvas, tostarp attiecībā uz Azerbaidžānu.

Saskaņā ar Padomes lēmumu sākums sarunām attiecībā uz visām Dienvidkaukāza valstīm būs atkarīgs no tā, vai ir panākts pietiekams progress, lai izpildītu politiskos nosacījumus, proti, tiesiskums un cilvēktiesību ievērošana, tirgus ekonomikas principi, kā arī ilgtspējīga attīstība un laba pārvaldība.

Katru gadu mēs sagatavojam visaptverošu un līdzsvarotu novērtējumu un nosakām katras partnervalsts gūtos panākumus, lai īstenotu to rīcības plānus saskaņā ar Eiropas kaimiņattiecību politiku. Mēs tikko sākām sagatavošanas darbus 2009. gada ziņojuma izstrādāšanai.

Es nevēlos ietekmēt mūsu ziņojumu, bet tikai izteikt dažas piezīmes, proti, par situāciju saistībā ar pamatbrīvībām un cilvēktiesībām. Savā 2008. gada ziņojumā mēs norādījām, ka „Azerbaidžāna ir guvusi labus panākumus ekonomiskajā attīstībā, bet tai joprojām ir slikti radītāji cilvēktiesību un pamattiesību, demokrātijas un tiesiskuma ievērošanas jomā”.

Kopš tā laika mēs diemžēl esam redzējuši vairākas negatīvas tendences, tostarp izmaiņas Konstitūcijā, valsts vadītāja pilnvaru ierobežojumu atcelšanu, kā arī divu emuāra autoru aizturēšanu un notiesāšanu.

Papildus plašsaziņas līdzekļu brīvības ierobežošanai negatīvās tendences ietver arī cilvēktiesību aizstāvju, opozīcijas aktīvistu un žurnālistu nepārtrauktu vajāšanu.

Eiropas Savienība, izmantojot dažādus sakarus, ir risinājusi šos jautājumus ar varas iestādēm visos līmeņos un turpinās to darīt. Tajā pašā laikā Komisija izmanto plašu instrumentu klāstu, lai palīdzētu Azerbaidžānai risināt problēmas, kas saistītas ar jauno nolīgumu.

Mēs sniedzam palīdzību saskaņā ar Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumentu (EKPI). Mēs nodrošinām mērķtiecīgu atbalstu saskaņā ar visaptverošu iestāžu kapacitātes veicināšanas programmu. Tie būs svarīgi elementi, kas saistīti ar tiesiskumu un tiesu neatkarības principu.

Azerbaidžāna gūs ieguvēja arī no palīdzības, kuru tā saņems saskaņā ar Eiropas demokrātijas un cilvēktiesību iniciatīvu.

Visbeidzot, saskaņā ar spēkā esošo partnerattiecību un sadarbības nolīgumu mēs ierosinām izveidot apakškomiteju, kas nodarbosies ar taisnīguma, brīvības un drošības, cilvēktiesību un demokrātijas jautājumiem. Tas būs svarīgs papildu forums mūsu vēstījumu paziņošanai.

  Priekšsēdētājs. – Debates tiek slēgtas.

Balsošana notiks pēc debatēm.