Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2010/2512(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumentu lietošanas cikli :

Iesniegtie teksti :

B7-0048/2010

Debates :

PV 21/01/2010 - 3.1
CRE 21/01/2010 - 3.1

Balsojumi :

PV 21/01/2010 - 7.1

Pieņemtie teksti :

P7_TA(2010)0005

Debates
Ceturtdiena, 2010. gada 21. janvāris - Strasbūra Publikācija "Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī"

3.1. Nesenie uzbrukumi reliģisko minoritāšu pārstāvjiem Ēģiptē un Malaizijā
Visu runu video
PV
MPphoto
 
 

  Priekšsēdētājs. - Nākamais darba kārtības punkts ir debates par priekšlikumu rezolūcijai par nesenajiem uzbrukumiem, kas bija vērsti pret reliģiskajām minoritātēm Ēģiptē un Malaizijā.(1)

 
  
MPphoto
 

  Marietje Schaake, autore. – Priekšsēdētāja kungs! Ēģiptes ortodoksālo Ziemassvētku nedēļā notika uzbrukums, kurā gāja bojā un tika ievainoti 20 Ēģiptes kopti. Lai gan uzbrukumu var uzskatīt par indivīdu noziedzīgu darbību, tomēr, ņemot vērā vairākus citus satraucošus incidentus, pastiprināta uzmanība ir jāpievērš visu minoritāšu respektēšanai Ēģiptē.

Vardarbība un naids nav pieļaujami reliģijas vārdā. Visiem cilvēkiem ir tiesības uz reliģijas brīvību, kā arī tiesības nepiederēt nevienai reliģijai. Ja pastāv etniskas un reliģiskas atšķirības, sabiedrībai jābūt modrai un jāspēj novērst domstarpības atklātās debatēs, un šādā sabiedrībā cilvēkam, neatkarīgi no izcelsmes vai pārliecības, jāzina, ka viņa brīvības tiek garantētas.

Atvērta sabiedrība iespējama tikai tad, ja saskaņā ar konstitūciju un visā pārvaldē tiek īstenota reliģijas un laicīgās varas nodalīšana. Vienīgie plurālistiskas sabiedrības pārvaldības līdzekļi nevar būt drošības līdzekļi. Ēģiptē pēdējo 28 gadu laikā ir spēkā valsts tiesību akti ārkārtas situācijām. iespējams, brīvas debates ir visspēcīgākās zāles pret ekstrēmismu un vardarbību. Tāpēc var uzskatīt, ka vārda brīvība gan tiešsaistē, gan nesaistē ir labākais līdzeklis, ar kura palīdzību Ēģiptes valdība var novērst spriedzi sabiedrībā.

Tāpēc ir ļoti grūti saprast vai pieņemt, ka valdības spēki arestēja aptuveni 30 aktīvistus, politiķus un emuāru publicētājus, kad tie devās uz Nag Hammadi pilsētu Ēģiptes dienvidos, lai paustu līdzjūtību sektu vardarbības aktos bojā gājušo ģimenēm. Šie aresti ir īpaši spilgts piemērs tam, ka Ēģiptes valdība sistemātiski iejaucas pilsoņu tiesībās uz vārda brīvību.

Ja pret cilvēkiem attiecas kā pret noziedzniekiem tikai tāpēc, ka viņi cenšas izrādīt līdzjūtību un solidaritāti saviem tautiešiem, kaut kas ir nogājis galīgi greizi! Pārāk daudzreiz tiek ļaunprātīgi izmantots arguments, ka tika uzturēta sabiedriskā kārtība. Kopš 2008. gada ēģiptieši nevar ierīkot nereģistrētu tālruņa līniju, bet kontrole nav pilnīga. Tagad ir spēkā jauni noteikumi, saskaņā ar kuriem bezvadu tīkla lietotājiem ir jāmaksā par pieslēgumu, kura saņemšanai viņiem ir jānorāda e-pasta adrese, uz kuru nosūta paroli un lietotājvārdu. Tādējādi valdībai ir iespēja aktīvi kontrolēt lietotājus. Turklāt parlamentā tiek apspriests likumprojekts par tīkla regulēšanu, kas paredz cietumsodu par „multivides satura publicēšanu bez valdības atļaujas”.

Tomēr Ēģiptes Konstitūcija paredz, ka „tiek garantēta vārda brīvība un uzskatu brīvība. Katram indivīdam ir tiesības paust savu viedokli un izteikt to mutiski vai rakstiski, vai ar fotogrāfiju palīdzību, vai, izmantojot citus līdzekļus, nepārkāpjot likumu”. Paškritika un konstruktīva kritika ir garantija valsts struktūras drošībai.

Ņemot vērā esošo sektantisko spriedzi, es mudinu Ēģiptes valdību atturēties no ārkārtas tiesību aktu ieviešanas, ierobežojot pamatbrīvības. Ir tikai atbilstoši adekvāti reaģēt uz reliģijas vārdā pastrādātiem noziegumiem. Tomēr to nevajadzētu izmantot par iemeslu, lai apspiestu visus iedzīvotājus, ieviešot likumus, kas ierobežo vārda un izpausmes brīvību. Tikai tad, ja Konstitūcija aizsargās pamatbrīvības un tiesību akti visos līmeņos neierobežos brīvo gribu, Ēģiptē būs iespējama atvērta sabiedrība. Ēģiptes valdībai vajadzētu vest savus pilsoņus pa šo brīvības ceļu, un Eiropai šajā ziņā būtu jābūt stiprākajam partnerim.

 
  
MPphoto
 

  Fiorello Provera, autors. (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Rezolūcija, ko es šodien iesniedzu apspriešanai, ir atbilde uz dažiem traģiskiem notikumiem, kas nesen norisinājās Ēģiptē un citās pasaules valstīs (tikko vakar Nigērijā), un tās nolūks ir pievērst Palātas uzmanību nepieļaujamajai situācijai, kas kļūst aizvien nopietnāka, ka tiek vajāti un nogalināti kristieši.

Tā nav rezolūcija pret Ēģiptes valdību, kas ir rīkojusies, lai nodrošinātu atbildīgo personu saukšanu pie atbildības, bet drīzāk ir pienācis laiks atspoguļot milzīgu un satraucošu problēmu. Katru gadu visā pasaulē — Vjetnamā, Ziemeļkorejā, Ķīnā, Nigērijā, Malaizijā — tiek nogalināti tūkstošiem kristiešu un vēl miljoni citu kristiešu ik dienu tiek vajāti visdažādākajos veidos to ticības dēļ. Sastopoties ar klusēšanu vai vienaldzību, aizvien pieaug šo uzbrukumu skaits un nežēlīgums, tādēļ ir steidzami jārīkojas.

Pirmkārt, ikvienam ir jāapņemas izmainīt reliģiskā naida atmosfēra, kāda aizvien izplešas, un mudināt būt iecietīgiem un pieņemt atšķirīgo. Gadsimtiem ilgi Eiropa bija bēdīgi slavena ar traģiskajiem kariem — savā starpā karoja protestanti un katoļi, nerunājot jau nemaz par ebreju holokaustu. Tieši savas vēstures dēļ Eiropai jāuzņemas saistības šajā ziņā.

Vēl cita iniciatīva varētu būt pārskatīt valstu tiesību aktus, lai mēs atrastu normas, kas paredz kristiešu vai citu reliģisko minoritāšu vajāšanu. Nevalstisko organizāciju sadarbība šajā projektā varētu būt ļoti noderīga, bet ir jābūt arī modriem, lai nodrošinātu, ka gadījumā, ja pastāv tiesības uz reliģisku brīvību, tās patiešām arī tiktu īstenotas.

Šīs debates varētu būt iespēja uzsākt izstrādāt priekšlikumu Eiropas Parlamenta ziņojuma projektam par reliģisko brīvību pasaulē.

 
  
MPphoto
 

  Mario Mauro, autors. (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Šīs rezolūcijas temats patiešām ir reliģiskā brīvība. Tādēļ šis nav identitātes krusta karš vai mēģinājums radīt problēmas vienai vai citai valdībai, bet gan paziņojums par faktu, ka mūsdienās cilvēki pasaulē mirst, jo tic Jēzum, vai arī viņus diskriminē, jo viņu ticība atšķiras no kāda cita ticības.

Tāpēc visas politiskās grupas piekrīt, ka pastāv problēma saistībā ar reliģisko brīvību, un šī problēma ir nopietni un nelokāmi jārisina starptautiskajā sabiedrībā.

Tāpēc mēs lūdzam Padomi un Komisiju un, pirmkārt, jau Ārlietu Augsto pārstāvi pievērst uzmanību šai minoritāšu, tostarp kristiešu minoritātes, situācijai, lai tiktu atbalstītas un uzsāktas iniciatīvas nolūkā veicināt dialogu un cieņu dažādu kopienu starpā, mudinot visas reliģiskās iestādes veicināt iecietību, un nepieļaut naidpilnas un vardarbīgas epizodes.

 
  
MPphoto
 

  Véronique De Keyser, autore. – (FR) Priekšsēdētāja kungs! Bez šaubām Ēģiptē notikušais incidents varēja notikt jebkur citur. Mašīna, kas brauc garām koptu baznīcas durvīm, un uz pūli tiek šauts. Iznākums: septiņi bojā gājušie (seši kopti un viens policists). Ēģiptes iestādes reaģē ātri. Prokurors nolemj (citēju), ka trīs Nag Hammadi notikumos apsūdzētās personas tiesās Valsts ārkārtas drošības tiesā, apsūdzot slepkavībā ar iepriekšēju nodomu.

Malaizijā kristiešu un musulmaņu kopienas strīdas par Allāha vārdu, un šā strīda dēļ tiek izdemolētas un aplaupītas baznīcas.

Šie jaunie notikumi, kurus varētu raksturot kā ikdienišķus, iespaido visu pasauli, tostarp Eiropu. Reliģiskās neiecietības un fanātisma pieaugums apdraud pamatbrīvību — ikvienas personas ticības brīvību — gan reliģisko, gan agnostisko. Visā pasaulē tiek pastrādāti noziegumi pret minoritātēm — kristiešiem, ebrejiem vai musulmaņiem. Visā pasaulē reliģijām nepiederošus vīriešus un sievietes nogalina, jo viņi neievēro rituālus, dogmas vai reliģisku praksi, no kuras viņi ir atbrīvojušies.

Tā kā es neesmu reliģiozs cilvēks, es stingri atbalstu šo rezolūciju, kas ir lūgums būt iecietīgiem, nevis Ēģiptes vai Malaizijas nozākāšana. Tomēr bez jau minētajiem gadījumiem es vēlos norādīt uz atbildību, kas ir valstij, kura rūpējas par savu pilsoņu tiesībām uz izpausmes brīvību. Es uzskatu, ka laicīga valsts, pateicoties savai struktūrai, ir lielākā garantija telpai, kas nepieciešama uzskatu dažādībai. Tieši šādā veidā valsts vislabāk var aizsargāt savus pilsoņus un veicināt dialogu starp savām kopienām.

 
  
  

SĒDI VADA: A. VIDAL-QUADRAS
Priekšsēdētāja vietnieks

 
  
MPphoto
 

  Ryszard Antoni Legutko, autors. – Priekšsēdētāja kungs! Informācija par vardarbību pret kristiešiem Ēģiptē un Malaizijā ir tikai aisberga mala. Es vēlos aktualizēt trīs jautājumus.

Pirmkārt, kristieši ir kļuvuši par brutālas vardarbības upuriem daudzās pasaules valstīs, ne tikai šajās divās. Otrkārt, kristieši ir vienīgā tik ļoti vajātā reliģiskā grupa pasaulē. Skaitļi ir pārsteidzoši — tie ir miljoni, nevis tūkstoši vai simti tūkstošu. Treškārt, Eiropas sabiedrību, Eiropas valstu valdību un ES reakcija līdz šim nav bijusi apmierinoša — bikla, bailīga, gļēva, politiski pareiza vai vispār nekāda.

Mums ir jārīkojas apņēmīgi, vai arī kristiešu vajātāji domās, ka klusuciešot mēs atbalstām viņu rīcību. Vai mēs patiešām to vēlamies?

 
  
MPphoto
 

  Heidi Hautala, autore. (FI) Priekšsēdētāja kungs! Ir nožēlojami, ka pasaulē tik daudzi konflikti notiek, aizbildinoties ar reliģiju. Šajā sakarā jāsaka, ka pasaulē ar kristietību, islāmu vai citām reliģijām ir saistītas ļoti daudzas dažādas fundamentālistiskas tendences. Personīgi es ar dažiem no šiem fundamentālistu centieniem saskāros saistībā ar budismu. Jebkurā gadījumā ir svarīgi, lai tad, kad starp reliģiskajām grupām notiek šāda veida vardarbīgās epizodes, Eiropas Parlaments pieņemtu savu nostāju.

Tomēr es vēlos teikt, ka vakar Parlamenta uzmanība tika vērsta uz 33 cilvēktiesību aizstāvjiem, kuri tika patvaļīgi arestēti, kad centās atbalstīt šajā rezolūcijā minētos kristiešu koptus, un pret kuriem izturējās vardarbīgi. Tagad es vēlos teikt Ēģiptes iestādēm, ka mums ir jānodrošina, lai cilvēkiem šādā veidā netiktu liegts aizstāvēt citus. Mums ir jāuzstāj, lai citās situācijās netiktu arestēti cilvēktiesību aizstāvji vai pret viņiem neizturētos vardarbīgi. Šajā gadījumā nenoliedzams fakts ir tas, ka cietumā pret šiem 33 koptu aizstāvjiem izturējās nehumāni. Viņus turēja nehumānos apstākļos.

Es ceru, ka turpmāk Parlaments vienmēr pievērsīs uzmanību gadījumiem, kad pret kādu reliģisko grupu tiks vērsta vardarbība, un nekoncentrēsies vienīgi uz kristiešu vajāšanu!

(Aplausi)

 
  
MPphoto
 

  Bernd Posselt, PPE grupas vārdā. (DE) priekšsēdētāja kungs! Tunisijā, Ēģiptē un Malaizijā iecietība ir sena tradīcija. Pierādījums tam ir tādi vārdi kā, piemēram, Tunku Abdul Rahman, Malaizijas neatkarīgās valsts dibinātājs, vai prezidents Sadats, kura runa šeit, Eiropas Parlamentā, bija kā Lielā harta par kristiešu un musulmaņu līdzāspastāvēšanu.

Tieši tāpēc mums ir jāatbalsta šo valstu valdības cīņā pret islāma ekstrēmismu un uzbrukumiem kristiešiem. Protams, mums Eiropā, kas galvenokārt ir kristiešu kontinents, ir īpašs pienākums aizstāvēt kristiešus visā pasaulē, jo, ja ne mēs, tad kurš?

Tomēr runa pavisam noteikti ir par pašu reliģijas brīvību, un es vēlos, piemēram, pateikties Malaizijas valdībai par faktu, ka Viņa Majestāte Yang di-Pertuan Agong un ministru prezidents 9. janvārī izskaidroja savu nostāju šajā jautājumā. Mēs vēlam viņiem veiksmi cīņā par reliģisku iecietību, kuras jomā šī valsts bija un joprojām ir spilgts piemērs, un mums — partneriem, kas var atklāti runāt par jautājumiem saistībā ar cilvēktiesībām — tas ir jāsaglabā Ēģiptē, Tunisijā un Malaizijā.

 
  
MPphoto
 

  Peter van Dalen, ECR grupas vārdā. (NL) Priekšsēdētāja kungs! Reliģijas brīvība ir būtisks cilvēktiesību elements. Diemžēl mēs redzam, ka daudzās valstīs, kur dominē islāma ticība, kristieši piedzīvo īpaši grūtus laikus. Tāda valsts citu starpā ir arī Ēģipte. Koptu ortodoksālie kristieši, un arī Romas katoļi un protestanti un ebreji Ēģiptes institucionālajā sistēmā atrodas neizdevīgākā situācijā. Piemēram, musulmaņi, kas pieņem kristīgo ticību, tiek apspiesti. To pierāda tas, ka viņu identitātes dokumentos joprojām norāda, ka viņi ir musulmaņi, jo reliģiskās piederības maiņa ir aizliegta ar likumu.

Īpaši jau pēdējo 10 līdz 20 gadu laikā vardarbība pret koptiem ir ārkārtīgi pieaugusi. Jau ir ziņots par vairāk nekā 100 uzbrukumiem, kuros ir tūkstošiem upuru. Ēģiptes valdības attieksme, manuprāt, ir gļēva. Ir arestēti trīs vīrieši, bet kopumā vardarbība pret kristiešiem tiek pieciesta. Es aicinu Padomi un Komisiju tiešā veidā uzsākt ar Ēģipti dialogu, lai nodrošinātu, ka tās valdība maina savu nostāju. Ja Kaira atteiksies to darīt, es uzskatu, ka tam vajadzētu iespaidot mūsu divpusējās attiecības ar Ēģipti.

 
  
MPphoto
 

  Joe Higgins, GUE/NGL grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs! Visi, kas ir apņēmušies ievērot demokrātiskās tiesības un reliģisko brīvību, atklāti nosodīs gan kristiešu slepkavību Ēģiptē, gan spridzināšanu baznīcās Malaizijā. Mums ir jāņem vērā arī tas, ka pieaug uzbrukumu skaits reliģiskajām minoritātēm pašā Eiropā, un tieši tāpat tas jānosoda.

Malaizijā ilgu laiku dažādi ekonomikas un valdošās varas pārstāvji ir izmantojuši taktiku atdalīt un lemt par rasistiskām un reliģiskām nostājām. Pašreizējai Tautas frontes valdībai šajā ziņā var pārmest liekulību, lai gan publiski tā pasludina politiku „Viena Malaizija”, kas saskaņā ar apgalvojumiem aptver visas reliģijas un minoritātes, aiz kulisēm tā manevrē, izmantojot dažādus reliģiskus un rasu iedalījumus, lai pārbaudītu un stutētu pati savas pozīcijas malajiešu musulmaņu vairākuma grupas vidū, tāpat kā tā darīja saistībā ar „Allāha” nolēmumu.

Ekonomiski Malaizijas pastāv milzīgs iedalījums. Tā ir pati neviendabīgākā sabiedrība visā Dienvidaustrumāzijā. Pašreizējā valdības valdīšanas pamatā ir korumpēts kapitālisms. Rezultātā darba vietās bieži sastopama parādība ir izmantošana, un arodbiedrību tiesības ir stipri ierobežotas. Vislabākais pamats reliģiskajai brīvībai un demokrātijai Ēģiptē un Malaizijā un jebkur citur patiešām būtu ekonomiskais taisnīgums un demokrātija, kad bagātība un vara ir liela vairākuma strādnieku un trūcīgo rokās, nevis lielajām korporācijām un kukuļdevējiem kapitālistiem.

 
  
MPphoto
 

  Daniël van der Stoep (NI). (NL) Priekšsēdētāja kungs! Vakar Nīderlandē sākās briesmīga politiskā prāva pret mūsu partijas līderi Geert Wilders. Nīderlandes parlamenta deputātu un Brīvības partijas līderi Nīderlandes Parlamentā Wilders kungu apsūdz par sava viedokļa paušanu. Wilders kungu apsūdz kreiso elite, jo viņš brīdina Nīderlandi, Eiropu un pasauli par fašistisko ideoloģiju, kas slēpjas zem islāma vārda. Tas ir briesmīgs apkaunojums!

Priekšsēdētāja kungs! Nīderlandes un Eiropas islamizēšana apdraud Eiropas ebreju un kristiešu humāno kultūru, un, lai gan daudzi cilvēki, tostarp šajā Palātā, pieliecas un ļauj islāma cunami pārskaloties viņiem pāri, Brīvības partija cīnās par Eiropas kultūru. Priekšsēdētāja kungs! Barbariskie akti, kas notikuši Malaizijā, Ēģiptē un daudzviet citur visā pasaulē, piemēram, šonedēļ Nigērijā, ir neiecietīgas un fašistiskas ideoloģijas, ko sauc par islāmu, auglis! Islāma valstīs cilvēkus, kas nav musulmaņi, sistemātiski pazemo un nogalina. Notikumus Malaizijā un Ēģiptē nevar uzskatīt par nesaistītiem incidentiem — to izcelsme meklējama ideoloģijā, kas pieprasa cieņu, bet pati nedod to. Šis parlaments var nodrošināt, lai šādi briesmīgi notikumi nekad nenotiktu Eiropā, kopā ar Brīvības partiju uzsākot cīņu pret Eiropas islamizēšanu. Mēs jums to lūdzam!

 
  
MPphoto
 

  Filip Kaczmarek (PPE). (PL) Priekšsēdētāja kungs! Parlamentā mēs diezgan bieži runājam par dažādām fobijām un to kaitīgo iespaidu uz sabiedrību. Es domāju ksenofobiju un homofobiju. Diemžēl šīs divas nav vienīgās fobijas. Pastāv arī tāda parādība kā „kristianofobija” — bailes no kristietības. Tieši tāpat kā citu fobiju gadījumā, arī šai fobijai ir kaitīgas un dažreiz pat traģiskas sociālās sekas, un tieši šā iemesla dēļ mums jāpārtrauc kristiešu tiesību pārkāpumi dažādās pasaules vietās.

Mēs palīdzam gadījumos, kuros iesaistīti dažādu reliģiju sekotāji un pat cilvēki, kas nepieder nevienai reliģijai. Savas rūpes mēs nedrīkstam liegt arī kristiešiem! Mēs to darām, jo reliģiskā brīvība ir viena no Eiropas Savienības pamatvērtībām. Tieši šā iemesla dēļ mēs nosodām un nosodīsim jebkāda veida vardarbību, diskrimināciju un neiecietību pret jebkuras reliģijas līderiem vai piekritējiem. Vardarbība, kas pastrādāta upura ticības dēļ, ir pretīga, un nav šaubu, ka tā ir pelnījusi nopēlumu.

 
  
MPphoto
 

  Konrad Szymański (ECR). (PL) Priekšsēdētāja kungs! Reliģiskā brīvība ir tiesības, kas vairāk nekā 50 gadus tiek atzītas gan starptautiskās, gan Eiropas konvencijās par cilvēktiesībām. Tajā pašā laikā mēs jau daudzus gadus sastopamies ar reliģisko naidu, kas visbiežāk ir skāris kristiešus visā pasaulē. Antikristietiskā komunisma vietu mūsdienās galvenokārt ir ieņēmis kareivīgais islāms. Ēģiptes un Malaizijas konstitūcijas garantē reliģisko brīvību, bet zem radikālo islāma piekritēju spiediena valdības tur pietiekami neaizsargā kristiešu reliģisko brīvību.

Eiropas Savienībai, kuras rīcībā ir jauni ārpolitikas instrumenti, ir vairāk jāiesaistās, vēršoties pret kristianfobiju, kas ir piekaušanas, izlaupīšanas un slepkavību avots. Vienīgi ideoloģisku aizspriedumu dēļ Eiropas Savienībai šodien ir tas nekavējoties jādara. Uz spēles ir likta mūsu ticamība!

 
  
MPphoto
 

  Bogusław Sonik (PPE). (PL) Priekšsēdētāja kungs! Es vēlos atbalstīt sava biedra, Provera kunga, ideju, kurš teica, ka būtu jāizstrādā ziņojums par reliģisko brīvību. Es vēlos ikvienam atgādināt, ka iepriekšējā sasaukuma laikā Mauro kungs un es iesniedzām priekšlikumu ziņojuma projektam par kristiešu situāciju valstīs, kur viņi ir minoritāte, valstīs, kurās dominējošā reliģija ir islāms. Diemžēl Birojs šo priekšlikumu nepieņēma, bet, iespējams, būtu vērts sagatavot ziņojumu. Te es vēlreiz ierosinu to pašu.

Rezolūcijai, kuru mēs šodien pieņemam, būtu jāpauž skaidrs vēstījums. Koptu minoritāte veido gandrīz 10 % no Ēģiptes iedzīvotājiem, bet, pat ja tie būtu tikai 0,5 %, Eiropas Parlamentam būtu uzdevums reaģēt, jo īpaši situācijā, kurā tik radikāli tiek pārkāptas cilvēktiesības.

Es uzmanīgi izlasīju vēstuli, ko Tautas asamblejas maršals nosūtīja Buzek kungam. Šajā vēstulē viņš apgalvo, ka notikumi, par kuriem es runāju, bija nesaistīti incidenti. Man ir grūti tam noticēt. Koptus Ēģiptē vajā jau daudzus gadus. Šoreiz mēģināsim nodrošināt, lai mūsu palīdzība šai apspiestajai minoritātei nebeigtos ar tukšām deklarācijām!

 
  
MPphoto
 

  Ryszard Czarnecki (ECR). (PL) Priekšsēdētāja kungs! Ne tikai Ēģiptē, ne tikai Malaizijā, bet arī Sudānā, Nigērijā un daudzās citās Āfrikas valstīs, daudzās Āzijas valstīs un daudzās sabiedrībās pret kristiešiem izturas kā pret nenovēršamu ļaunumu un dažreiz par kā pret ienaidniekiem. Neslēpsim šos faktus, nebāzīsim galvu smiltīs kā strausi! Tā ir reāla problēma, un kristīgās Eiropas, kristīgo tradīciju un kristiešu mantojuma parlamentam par to ir jārunā!

Tomēr mums nevajadzētu nožēlā sist sev pa krūtīm! Pirms brīža deputāts, kurš runāja tieši pirms manis, pareizi pieminēja par Parlamenta grēku, ka tas nerīkojās pagājušajā sasaukumā. Es atceros debates, kuras mums bija pirms dažām nedēļām, kad mēs pareizi nosodījām uzbrukumus un apspiešanu, ko piedzīvojusi uiguru musulmaņu minoritāte Ķīnā. Tomēr toreiz dažas politiskās grupas noraidīja grozījumus, kuru nolūks bija uzsvērt, ka Ķīnā arī kristieši cieš un ir diskriminācijas upuri. Mēs nevaram pieļaut situāciju, kad mēs aizstāvam dažas reliģiskās minoritātes, bet citas — aizstāvam mazāk vai vispār neaizstāvam!

 
  
MPphoto
 

  Eija-Riitta Korhola (PPE) . (FI) Priekšsēdētāja kungs! Mēs no vairākiem avotiem dzirdējām satraucošas ziņas par noziegumiem pret kristiešiem Ēģiptē un Malaizijā. Attiecībā uz Malaiziju es vispirms vēlos teikt, ka es patiešām raizējos par uzbrukumiem baznīcām valstī, kas tradicionāli ir bijusi iecietīga un mērena.

Otrkārt, es vēlos pieminēt izcilo musulmaņu nevalstisko organizāciju darbu reliģiskās iecietības vairošanai. Malaizijas ministru prezidenta paziņojumi par Allāha vārda izmantošanu izraisīju publisku neapmierinātību, kas bija vērsta pret kristiešu kopienām. Tomēr musulmaņu nevalstisko organizāciju attieksme un nelokāmā publiskā nostāja, kas var kalpot par paraugu, attiecībā uz ministru prezidenta izteikumiem situāciju padarīja mierīgāku. Diemžēl mēs to nepieminējām savā nobeiguma rezolūcijā, jo, manuprāt, mēs šeit pārāk reti pievēršam uzmanību pozitīvām situācijām. Vai nevajadzētu arī uzslavēt musulmaņus, ja tam ir pamats?

Reliģiskā iecietība jāveicina gan tiem, kuru rokās ir politiskā vara, gan pamata līmenī. Saprast kļūmes ir tikpat svarīgi kā atzīt progresu un atbalstīt to!

 
  
MPphoto
 

  Dominique Baudis (PPE). (FR) Priekšsēdētāja kungs! Darbības, ko paveikuši fanātiski noziedznieki, kas nogalināja dažus kristiešus Ēģiptē, nevar attiecināt uz visiem iedzīvotājiem un to valdību! Būtu netaisnīgi likt Ēģiptei un ēģiptiešiem atbildēt par šo briesmīgo slaktiņu, par kuru vainīgie nokļūs tiesas priekšā.

Mēs nedrīkstam jaukt viena noziedznieka darbības ar visas valsts politiku! Nebāzīsim fanātiķus vienā maisā ar visiem iedzīvotājiem! Visbeidzot, cenšoties jaukties pa vidu koptiem un viņu līdzpilsoņiem musulmaņiem, mēs pielejam eļļu ugunī ekstrēmistiem, kas vēlas Austrumu kristiešus attēlot kā Rietumu aģentus.

 
  
MPphoto
 

  László Tőkés (PPE). - (HU) Pašas jaunākās ziņas ir tādas, ka pirms dažām dienām Ēģiptes režīms arestēja vairākus koptu tiesību aizstāvjus, kas devās uz nozieguma vietu Nag Hammadi ciematā, lai tur aizstāvētu tās koptu kristiešu kopienas, kuru locekļi Ziemassvētkos tika nogalināti, un atbalstītu tās. Ēģiptes iestādes ir neobjektīvas attiecībā pret musulmaņu vairākumu un cenšas apslāpēt pret koptu minoritāti pastrādātos vardarbības aktus, un tagad diskriminējot liek šķēršļus kristiešu likumīgai sevis aizstāvēšanai, Amerikas Savienoto Valstu valdība ir nepārprotami iestājusies pret to. Zinot, ka koptu kristiešu kopiena, kurus uzskata par Ēģiptes vietējiem iedzīvotājiem, vairāk nekā 1500 gadu laikā bieži ir nežēlīgi apspiesta, Eiropas Savienībai ir jāpalīdz to aizstāvēt daudz iedarbīgāk un nepārprotamāk nekā pašlaik.

 
  
MPphoto
 

  Anna Záborská (PPE). - (SK) Paldies jums, ka atkal pievērsāt uzmanību reliģiskās brīvības pārkāpumiem noteiktās valstīs, tieši tāpat kā 2007. un 2008. gadā! Es brīnos, vai tas ir ES vārgums, vai vienaldzība, kas liedz tai daudz konsekventāk stimulēt cilvēktiesību ievērošanu šajā teritorijā? Mēs visu laiku klausāmies vienas un tās pašas sūdzības un ierosinām vienus un tos pašus pasākumus.

Ēģipte un Malaizija ir vienas no tām valstīm, kur kristieši dzīvo ārkārtīgi bīstamos apstākļos, viņus vajā, izdzen no mājām, nolaupa un slepkavo un slēdz viņu baznīcas. Tā notiek no Magrebas līdz Irānai, Indijā, Ķīnā, Pakistānā un daudzās citās valstīs. Kristiešus parasti vajā ekstrēmistu grupas. Tomēr tas apdraud visus kristiešus, ebrejus un musulmaņus. Es pieprasu, lai ES pārstāvji un Eiropas Parlamenta delegācijas izmantotu katru iespēju uzlabot dialogu, reliģisko iecietību un cieņu un dažādu valstu līdzāspastāvēšanu!

 
  
MPphoto
 

  Mitro Repo (S&D). (FI) Priekšsēdētāja kungs! Es īpaši raizējos par situāciju Ēģiptē ar to saistītās vēsturiskās, etniskās un politiskās pagātnes dēļ. Faktiski koptu kristieši joprojām ir vērā ņemama minoritāte. Ēģiptē dzīvo astoņi miljoni koptu kristiešu, kas ir aptuveni 10 % no visiem iedzīvotājiem, un tas ir tāpēc, ka agrāk viņi bija vairākums. Viņi lepojas par to un par savām Austrumu kristīgajām tradīcijām. Šā iemesla dēļ provokācija Ziemassvētku svinību laikā pagājušajā janvārī bija īpaši kliedzoša un iepriekš plānota. Turklāt uz daudziem koptiem ir izdarīts vardarbīgs spiediens, lai tie mainītu savus uzskatus, un ir bijuši izvarošanas gadījumi un citi noziedzīgi nodarījumi.

Situācija Ēģiptē ir ļoti slikts piemērs citām valstīm, kurās var notikt līdzīgi atriebības akti, un tieši tādēļ ES ir jābūt modrai, nekavējoties jāiejaucas, kad radušās problēmas, un jāuzsver, cik svarīgs ir miermīlīgs dialogs starp reliģiskajām grupām.

 
  
MPphoto
 

  Ivo Vajgl (ALDE) (SL) Kad notiek slepkavība, jo īpaši reliģisku motīvu dēļ, mēs parasti nevaram darīt neko daudz vairāk kā tikai šausmās novērsties un nosodīt.

Tomēr šis jaunais incidents un šis jaunais noziegums Vidējos Austrumos faktiski liecina par vispārējo tendenci un esošo neiecietību pret reliģisko brīvību, un cieņas trūkumu pret tiem, kas ir savādāki. Tā sakot, daudzās aprindās reliģiskās vērtības netiek cienītas.

Iemesls, kāpēc Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupa ierosināja atlikt šīs debates vai drīzāk debates par cilvēktiesību ievērošanu un reliģisko brīvību Ēģiptē un Malaizijā sarīkot atsevišķi, ir tas, ka mums pret šiem jautājumiem ir jāattiecas ļoti delikāti un katras valsts situācija jāaplūko atsevišķi. Ēģipte noteikti nav sliktākais reliģiskās neiecietības piemērs. Tieši pretēji.

 
  
MPphoto
 

  Charles Tannock (ECR). – Priekšsēdētāja kungs! Diemžēl islāma pasaulē aizvien pieaug džihāda kareivīgums, kas vērsts pret tām kopienām šajā pasaulē, kas nav musulmaņu kopienas, jo īpaši un daudz biežāk tas nozīmē kristiešus.

Kopti, kuri pārstāv vienu no senākajām kristīgajām baznīcām pasaulē, ir liela diaspora Londonā, kuru pārstāvu es. Viņu līderi ir tikušies ar mani un sūdzējušies par situācijas pasliktināšanos Ēģiptē, pie kā vainojama „Musulmaņu brālība”. Par spīti prezidenta Mubarak valdības vislabākajiem centieniem aizstāvēt viņus, situācija ir pasliktinājusies.

Līdzīgs stāsts ir asīriešiem (kristiešiem) Irākā, kristiešiem Palestīnā un Pakistānā un tagad pirmoreiz pat Malaizijā.

Manuprāt, Parlaments pārāk ilgi ir ignorējis kristiešu minoritāšu tiesības pārējā pasaulē, bet viņi lūkojas uz Eiropas Savienību un Amerikas Savienotajām Valstīm cerībā uz aizstāvību. Tādēļ es priecājos par šo rezolūciju.

 
  
MPphoto
 

  Gerard Batten (EFD). – Priekšsēdētāja kungs! Kristiešu un citu reliģisko minoritāšu vajāšana islāma valstīs pieaug. Aizvien vairāk tiek vajāti un izdzīti no savu senču zemes kristieši, kas dzīvojuši tādās valstīs kā Ēģipte un Vidusjūras reģionā gandrīz 2000 gadus. Iemesls tam ir neiecietīgā islāma fundamentālistu un ekstrēmistu ideoloģija — islāma fašisms.

Rietumu masu saziņas līdzekļos krietni par maz tiek ziņots par kristiešu un citu minoritāšu vajāšanu islāma pasaulē. Masu saziņas līdzekļiem nevajadzētu ne tikai ziņot par šiem gadījumiem tad, kad tie jau ir notikuši, bet arī izskaidrot plašākai sabiedrībai to iemeslus. Tiem vajadzētu izskaidrot, kurš to dara, proti, islāma fanātiķi, un kāpēc — islāma ideoloģijai raksturīgās neiecietības un vardarbīgo aspektu dēļ.

Demokrātiskajām valdībām visā pasaulē būtu jāizdara maksimāls diplomātiskais spiediens uz tādām valstīm kā Ēģipte, lai apspiestu šo neiecietīgo vajāšanu.

 
  
MPphoto
 

  Neelie Kroes, Komisijas locekle. – Priekšsēdētāja kungs! Komisiju dziļi šokēja un apbēdināja tas, kas ir noticis koptu Ziemassvētku svinībās Nag Hammadi ciematā Dienvidēģiptē — traģiskā sešu koptu un musulmaņu policista traģiskā nāve, kad uz tiem atklāja uguni garāmbraucošs automobilis.

Mēs piekrītam, ka varas iestādes ātri reaģēja un atrada un arestēja par šo briesmīgo noziegumu aizdomās turamos, un rūpīga izmeklēšana un atbildīgo personu tiesāšana būs skaidrs signāls, ka Ēģiptes sabiedrībā netiek pieļauta vardarbība, kuras iemesli ir reliģiska ietekme.

Ēģiptes Konstitūcija paredz uzskatu brīvību un reliģiskās prakses brīvību. Tomēr mēs dzirdama sūdzības par diskrimināciju pret koptiem un citām reliģiskajām minoritātēm, piemēram, bahajiem darba vietās un tiesu sistēmā. Mēs zinām, ar kādām grūtībām Ēģiptes tiesās saskārās vairāki musulmaņi, kas pievērsās kristīgajai ticībai, piemēram, Maher El-Gohary un Mohammed Hegazy. Mēs šos jautājumus uzdevām pastāvīgajā politiskajā dialogā ar Ēģipti.

Mēs saprotam, ka valdība cenšas novērst dažas pārestības, kas nodarītas koptiem, piemēram, novērst šķēršļus, kas aizkavē un ierobežo baznīcu celtniecību un remontēšanu. Mēs priecājamies un atbalstām šādu rīcību un mudinām valdību identificēt un risināt reliģiskās spriedzes patiesos iemeslus Ēģiptes sabiedrībā un izbeigt diskrimināciju pret citu reliģiju piekritējiem.

Vandālisma akti baznīcās Malaizijā pēc tam, kad Augstā tiesa pieņēma nolēmumu par vārda „Allāhs” lietošanu, rada nopietnas bažas. Valdība, kā arī opozīcija, tostarp Malaizijas Islāma partija, un 130 musulmaņu NVO, ir paudušas skaidru nosodījumu par šiem uzbrukumiem. Valdība ir pastiprinājusi drošības pasākumus, lai aizsargātu visas lūgšanu vietas, kā arī atkārtoti apstiprinājusi, ka apņemas aizsargāt Malaizijas sabiedrības un reliģisko harmoniju un dažādās reliģiskās un etniskās grupas.

Malaizijas Federālā konstitūcija nosaka, ka islāms ir Federācijas reliģija, bet jebkurā Federācijas daļā mierā un harmonijā ir atļauts praktizēt arī citas reliģijas.

Mēs mudinām iestādes, cik drīz vien iespējams, sākt visaptverošu dialogu ar visu reliģisko grupu pārstāvjiem, lai veicinātu savstarpēju izpratni, ka Malaizija turpinās attīstīties miermīlīgi etniskā un sociālā harmonijā. Šajā saistībā Malaizijas Iekšlietu ministrija ir īpaši atbildīga par attiecīgā jautājuma rūpīgu un objektīvu izskaidrošanu saviem pilsoņiem.

Mēs noteikti nosodām jebkādu neiecietības izpausmi pret ikvienu personu tās reliģijas vai ticības dēļ neatkarīgi no vietas. Diemžēl pret to nav imūna neviena valsts. Mēs aicinām valsts iestādes pilnībā aizsargāt visas reliģiskās kopienas, tostarp kristiešus, no diskriminācijas un apsiešanas!

Komisija par prioritāru uzskata reliģijas vai ticības brīvību, kas ir ES cilvēktiesību politikas pamatprincips, un aktualizē šo jautājumu dialogā ar valstīm, kurās pastāv šāda problēma, atbalsta vietējos cilvēktiesību aizsardzības projektus un faktiski veicina reliģijas vai ticības brīvību ANO forumos.

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs. - Debates tiek slēgtas.

Balsošana notiks rīt plkst. 12.00.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 149. pants)

 
  
MPphoto
 
 

  Carlo Casini (PPE), rakstiski. (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Balsošanā par kopīgo deklarāciju es vēršu jūsu uzmanību uz to, cik smaga vardarbība tika pastrādāta Malaizijā, atbildot uz tīri nominālistisku jautājumu.

Patiešām, gan kristieši, gan musulmaņi tic tikai vienam dievam, kas ir Dievs visiem cilvēkiem — ticīgajiem un neticīgajiem. Fakts, ka Viņu sauc dažādos vārdos, ir absolūti sekundārs. Pieprasīt, ka musulmaņu Dievs ir tikai musulmaņiem un tādēļ to piesaukt drīkst tikai musulmaņi, izmantojot tradicionālo musulmaņu vārdu, nozīmē atgriezties pie mūsu senču un cilšu uzskatiem, ka katrai cilvēku grupai ir savs dievs. Citiem vārdiem sakot, tas ir pretrunā monoteiskajai idejai, saskaņā ar kurām tādas universālās reliģijas kā kristietība un islāms tiek pretnostatītas elku pielūgšanai un politeismam.

Ne mazāk nopietna ir koptu vajāšana Ēģiptē. Tieši Vidusjūras krastos radās monoteiskās reliģijas, kuras uzskata un kuras patiešām ir brālīgu attiecību veicinoši spēki. Tomēr nevar nepamanīt, ka tieši Vidusjūras krastā, Jeruzalemē — Svētajā pilsētā tiem, kas tic Dievam, Allāham un Jehovam — atrodas arī galvenais konfliktu avots.

Tieši Ēģipte, kas ir visvarenākā valsts šajā reģionā, miermīlīgi jāpastāv līdzās gan kristiešiem, gan musulmaņiem, lai nodrošinātu mieru visā Dienvidvidusjūras reģionā.

 
  
MPphoto
 
 

  Edit Estrela (S&D), rakstiski. (PT) Es atbalstu kopīgu ierosinājumu pieņemt deklarāciju par nesenajiem uzbrukumiem kristiešu kopienām, jo tādējādi mēs skaidri nosodītu jebkāda veida vardarbību, diskrimināciju vai neiecietību, kuras pamatā ir reliģija vai ticība. Es domāju, ka ir būtiski svarīgi atbalstīt iniciatīvas, kuru mērķis ir veicināt dialogu un savstarpējo cieņu starp kopienām un aizsargāt tādas pamattiesības kā domas apziņas un reliģisko brīvību.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. (PT) Vīrieši un sievietes visā pasaulē tiek visbrutālākajā veidā vajāti tikai tādēļ, ka viņi tic Dievam, tieši tāpat kā Viņu pielūdz no Atlantijas okeāna līdz pat Urālu kalniem. Pēc Ķīnas, Indijas, Irākas, Pakistānas, Turcijas un Vjetnamas paziņojumiem cita starpā Parlaments šodien nosodīja uzbrukumus kristiešiem Ēģiptē un Malaizijā.

Eiropa uz to visu raugās ar salīdzinošu vienaldzību. Daži pat šo bezdarbību attaisno ar cieņu pret citu tautu kultūru un reliģijas brīvību. Eiropas klusēšana šajā jautājumā, kas ir patiešām pārsteidzoša, ņemot vērā, ka tieši šajā reģionā ir cēlusies kristīgā ticība un veidojusies tās kultūra un tradīcijas, var padarīt kurlu…

Tas atsauc atmiņā Boloņas arhibīskapa kardināla komentāru par pirmajiem vajāšanas aktiem, kas ļoti labi ilustrē mūsu laikos valdošo garu — viņš atzīmēja, ka cilvēki drīzāk uztraucas par polārlāču likteni, nevis par tūkstošiem kristiešu, kas dzīvo briesmās.

 
  
MPphoto
 
 

  Jacek Olgierd Kurski (ECR), rakstiski. – (PL) Jaunais 2010. gads ir sācies ar asiņainu kristiešu vajāšanu daudzās pasaules malās. Mēs, Eiropas Parlaments, nevaram būt pasīvi, redzot šos noziegumus un vardarbības aktus. Kristiešu situācija ir vienlīdz dramatiska arī valstīs, kas nav pieminētas šodienas rezolūcijā, piemēram, Ziemeļkorejā, Irākā, Indijā un Sudānā. Vjetnamā pieaug uzbrukumi katoļiem. Būdams deputāts no Polijas, kurai ir dziļi iesakņojušās kristīgās tradīcijas un senas tradīcijas attiecībā uz daudzu reliģisko kopienu līdzāspastāvēšanu, es vēlos paust solidaritāti upuru ģimenēm. Ēģiptes un Malaizijas iestādēm ir jāgarantē iespēja kristiešiem un citām kopienām un reliģiskajām minoritātēm izbaudīt visas cilvēktiesības un pamatbrīvības, vai arī Eiropas Savienībai ir jāparedz sankcijas. Šā iemesla dēļ mums būtu jāapstiprina rezolūcija par nesenajiem uzbrukumiem kristiešu kopienām.

 
  
MPphoto
 
 

  Csaba Sógor (PPE), rakstiski. (HU) Uz nesenajiem uzbrukumiem kristiešu kopienām Ēģiptē un Malaizijā var raudzīties no divām dažādām perspektīvām. Pirmkārt, mums ir jāuzsver, ka Eiropas Savienība, kas ir Eiropas valstu kopiena un ir sasniegusi augstu demokrātijas un tiesiskuma līmeni, un kas ciena reliģisko iecietību, cilvēktiesības un minoritāšu tiesības, nedrīkst klusuciešot ignorēt šādus notikumus, neatkarīgi no tā, kur pasaulē tie var notikt. Mums ir jāpaskaidro valdībām, kuras cenšas uzturēt ar mums labas attiecības, ka Eiropa pieprasa, lai tās partneri ievēro vispārpieņemtās universālo cilvēktiesību normas, un ka problēmas saistībā ar cilvēktiesību ievērošanu var iespaidot turpmākās attiecības. Tajā pašā laikā mēs nedrīkstam aizmirst cilvēktiesību pārkāpumus, kas notiek pašas Eiropas Savienības teritorijā.

Dažos gadījumos arī pašā Eiropas Savienībā ir vairāk jāveicina reliģiskā iecietība un jāievēro cilvēktiesības un minoritāšu tiesības, tostarp reliģisko minoritāšu tiesības. Ja Eiropa vēlas rādīt pasaulei piemēru, tā nevar pieļaut, lai kāds tās teritorijā tiktu diskriminēts savas reliģiskās pārliecības, etniskās izcelsmes vai mazākumtautības piederības dēļ. Mēs redzam, ka Ēģiptē spēkā esošie tiesību akti līdzīgā veidā garantē reliģisko brīvību, bet praksē kristiešu pieredze ir pavisam pretēja. Diemžēl līdzīgus likuma un ikdienas prakses neatbilstības piemērus mēs varam atrast arī ES dalībvalstīs.

 
  

(1)Sk. protokolu.

Pēdējā atjaunošana - 2010. gada 18. aprīlisJuridisks paziņojums