Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumentu lietošanas cikli :

Iesniegtie teksti :

B7-0088/2010

Debates :

PV 09/02/2010 - 4
CRE 09/02/2010 - 4

Balsojumi :

PV 09/02/2010 - 6.1

Pieņemtie teksti :


Debates
Otrdiena, 2010. gada 9. februāris - Strasbūra Publikācija "Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī"

4. Iepazīstināšana ar komisāru kolēģiju un paziņojums attiecībā uz Pamatnolīgumu par Eiropas Parlamenta un Komisijas attiecībām (debates)
Visu runu video
PV
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs. – Es vēlētos sirsnīgi sveikt mūsu sēdē Eiropas Komisijas priekšsēdētāju Barroso kungu un komisāra amata kandidātus. Visi esiet sveicināti! Sveicināti, mūsu viesi!

Mums ir jāpieņem viens no šajā Parlamenta pilnvaru laikā vissvarīgākajiem lēmumiem. Jo tieši mums Eiropas pilsoņi ir uzticējuši labākās Eiropas Komisijas ievēlēšanas uzdevumu. Mēs esam noslēguši uzklausīšanu, un es esmu saņēmis 26 ieteikuma vēstules. Pirmoreiz vēsturē mēs ievēlam Eiropas Komisiju kā līdzvērtīgs likumdevējs. Tas mums uzliek par pienākumu īpaši cieši sadarboties ar Eiropas Komisiju. Mēs pārstāvam divas Eiropas Savienības iestādes. Šajā sakarā mēs esam provizoriski noslēguši jaunu Pamatnolīgumu, un šodien mēs to apstiprināsim. Balsošana notiks plkst. 12.00. Ja mēs savlaicīgi noslēgsim diskusijas, pirms tam, iespējams, būs neliels pārtraukums.

Mēs vēlamies, lai Savienību pārstāv dinamiskākas iestādes, tādēļ šis nolīgums mums ir ļoti svarīgs. Pēdējo mēnešu laikā esam arī ieguvuši labu pieredzi. Tiešo diskusiju stunda ar Eiropas Komisijas priekšsēdētāju šeit plenārsēdē bija ļoti veiksmīga. Mums būs līdzīgas sarunas ar komisāriem, ar Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietniekiem, un mums būs jautājumu un atbilžu stunda, kas mums palīdzēs izprast Komisijas darbu. Mūsu jaunajā Pamatnolīgumā ir arī daudz risinājumu, kādu mums nebija iepriekš. Eiropas Komisijai un Eiropas Parlamentam savā darbā ir jāņem vērā arī valstu parlamentu viedokļi, kas Eiropas Savienībā simbolizē subsidiaritātes principu.

Es esmu pārliecināts, ka šis ir ne tikai jaunas desmitgades, bet arī jauna darba stila sākums Eiropas Savienībā. Mēs visi tam ticam. Trīsdesmit gadus pēc pirmajām tiešajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām mēs atrodamies jaunu lielu pārmaiņu priekšā. Šī ir jauna ēra Eiropas Parlamenta — Eiropas iestādes darbā.

Mūsu diskusijas sākumā vēlos dot vārdu Barroso kungam.

 
  
MPphoto
 

  José Manuel Barroso, Komisijas priekšsēdētājs. (FR) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Komisija sekmē vispārējās Savienības intereses un šajā nolūkā uzņemas atbilstīgu iniciatīvu. Tā nodrošina Līgumu piemērošanu, kā arī iestāžu saskaņā ar Līgumiem pieņemto pasākumu piemērošanu. Tā uzrauga Savienības tiesību piemērošanu, ko kontrolē Eiropas Savienības Tiesa. Tā veic budžeta izpildi un vada programmas. Tā arī veic saskaņošanas, izpildvaras un vadības funkcijas, kas paredzētas Līgumos. Tā nodrošina Savienības ārējo pārstāvību, izņemot kopējās ārpolitikas un drošības politikas jomu un citus Līgumos paredzētus gadījumus. Tā ierosina Savienības gada un daudzgadu programmu izstrādi, lai panāktu iestāžu savstarpējas vienošanās.

Dāmas un kungi, kā jūs zināt, tas ir Līguma par Eiropas Savienību 17. panta 1. punkta un Lisabonas līguma teksts. Es to nolasīju, jo tas parāda Komisijas svarīgumu Eiropas projekta realizācijā, tādas Komisijas, kas, saskaņā ar šo pašu pantu, kopumā ir atbildīga jūsu Parlamenta priekšā.

Tādējādi šodien mēs redzam Eiropas demokrātiju darbībā. Šodien jūsu Parlamentam, ko veido Eiropas sabiedrības tieši vēlēti pārstāvji, ir jādod savs spriedums par jauno komisāru kolēģiju.

Papildinot Komisijas balsojumu par Parlamentu, kas notika 2009. gada 16. septembrī, šis balsojums ir Komisijas demokrātiskās leģitimitātes — un tādējādi arī visa Eiropas projekta — būtiska sastāvdaļa.

Komanda, kas šodien stāv Jūsu priekšā, ir gatava stāties pretī izaicinājumiem. Tā apvieno pieredzi ar jaunām idejām; tā atspoguļo to plašo pieeju un uztveres spektru, kas padara Eiropu par šo brīnišķīgo ideju zemi. Šī ir komanda, par kuru jūs varat balsot ar pārliecību, komanda, kas ir pelnījusi jūsu atbalstu.

Un tālāk? Kas būs tālāk? Vai viss būs kā agrāk? Nē, es tam negribu ticēt, un mūsu pilsoņi to nesaprastu, ja pēc visiem šiem iestāžu debašu gadiem mēs vienkārši turpinātu darboties kā iepriekš. Mēs patiešām dzīvojam īpašā laikā.

Ekonomiskās un finanšu krīzes, klimata pārmaiņu, enerģētiskās drošības un citu faktoru radītie izaicinājumi vienkārši ir pārāk lieli, lai mēs nemainītu savu pieeju.

Ir laiks drosmei. Ir laiks parādīt mūsu pilsoņiem, ka mums tas rūp un ka Lisabonas līguma stāšanās spēkā būtiski mainīs mūsu spēju kalpot viņu interesēs. Es ticu, ka mūsu ekonomiskā un sociālā situācija prasa radikālas pārmaiņas šī brīža status quo, un jaunais līgums to ļauj darīt.

Mūsu uzdevums ir izmantot jauno mehānismu, lai ieviestu jaunu dinamiku. Tādēļ atmetīsim pesimisma intelektuālo šarmu un pastāvīgo Eiropas Savienības nomelnošanu, kas tik ļoti kaitē Eiropas tēlam. Beigsim diskutēt par iestādes ieguldījumu un sāksim diskutēt par politikas ietekmi.

Eiropas veiksmīgai darbībai nepieciešama uz rezultātiem orientēta politika, labākas pārvaldības struktūras un ticība mūsu pašu spējai atrisināt esošās problēmas. Mūsu kopējā valūta — eiro — joprojām būs mūsu attīstības svarīgs instruments, un tiem, kas domā, ka to var apšaubīt, ir jāsaprot, ka mēs turpināsim iesākto kursu. Eiropas Savienībai ir visa nepieciešamā struktūra, lai tiktu galā ar visiem izaicinājumiem, kas šajā sakarā varētu rasties.

Sākumā varam sev pajautāt: vai Eiropas Savienībai pasaulē ir kāda loma? Atbilde ir “jā”. Taču vai šī loma ir pietiekami liela? Atbilde ir “vēl ne”.

Eiropai ir loma tad, ja mēs runājam spēcīgā un vienotā balsī, kad Eiropas intereses ir skaidri definētas un tiek sparīgi aizstāvētas, piemēram, tirdzniecībā un konkurences politikā. Mazāk panākumu ir tad, kad rīkojamies valstu šauru interešu vārdā, nesaskaņoti, vai jomās, kurās Eiropas Savienība kolektīvi nav spējīga aizstāvēt un sekmēt tās kopējās intereses.

Tādēļ, rezumējot, mums ir sev jāvaicā: vai mēs darām visu iespējamo, lai definētu un aizstāvētu Eiropas intereses — tās intereses, kas ir vairāk nekā tikai to summa? Atklāti sakot, es domāju, ka mums ir jādara vairāk. Mums ir jāstrādā saskaņā ar vispārēju ilgāka termiņa vīziju par to, uz kurieni mēs vēlamies Eiropas Savienību virzīt. Tas nodrošinās saskaņotību un dos izpratni par virzienu, kādu varētu atzīt un atbalstīt visā Eiropā.

Politiskās vadlīnijas, ar kurām es iepazīstināju Parlamentu, ir šīs vīzijas „Eiropa 2020“ sākumpunkts. Tās iemieso mūsu pēdējo piecu gadu pieredzes rezultātus. Ne mazāk svarīgi ir tas, ka tās ir arī saspringto diskusiju ar šo Parlamentu rezultāts. Pateicoties Jūsu spēcīgajam atbalstam šīm vadlīnijām, uzskatu, ka tās mums var kalpot par noderīgu izejas punktu.

Vispārējās prioritātes ir skaidras: rast veiksmīgu izeju no krīzes; būt vadošajiem cīņā ar klimata pārmaiņām un energoefektivitātes paaugstināšanā; veicināt jaunus izaugsmes un sociālās kohēzijas avotus, lai atjaunotu mūsu sociālā tirgus ekonomiku; veicināt tautu Eiropu ar brīvību un drošību; un sākt jaunu — globālas Eiropas ēru. Es ticu atvērtai un dāsnai Eiropai, tādai Eiropai, kurai ir īpaši stipra apņemšanās sasniegt Tūkstošgades attīstības mērķus.

Es ticu Eiropai, kas parāda solidaritāti citiem, kā mēs nesen esam to parādījuši Haiti, kur mēs esam devuši būtisku ieguldījumu, sniedzot ārkārtas palīdzību, un mēs sniegsim arī būtisku palīdzību rekonstrukcijas darbos. Taču mēs varam sasniegt vēl vairāk, panākot labāku saskaņotību Eiropas līmenī, un šajā ziņā es nākšu klajā ar ierosinājumiem, analizējot jaunās līguma sniegtās iespējas. Ļoti svarīgs instruments mūsu ārējās politikas saskaņotības un efektivitātes veicināšanai būs Eiropas Ārējās darbības dienests.

Es varu jums apsolīt, ka, ja šī kolēģija gūs Jūsu atbalstu, mēs ķersimies pie darba nekavējoties, politiskās vadlīnijas pārvēršot ambiciozā darba programmā — programmā, kuru es vēlos apspriest ar jums.

Mūsu redzējumā stratēģija „Eiropa 2020” ir gan strukturēta, gan visaptveroša reformu stratēģija, kā arī izejas un atveseļošanās stratēģija. Tādēļ mēs parūpēsimies par to, lai īstermiņa pasākumi Eiropas rīcībspējas atgūšanai tiktu integrēti mūsu ilgtermiņa mērķos, veicinot darba vietu veidošanos ilgtspējīgas izaugsmes ceļā.

Piecu nākamo gadu laikā mēs pārvērtīsim mūsu vīziju par realitāti: padarīsim Eiropu par resursu efektīvu, iekļaujošu sociālu tirgus ekonomiku, atspoguļojot to, kas mūs padara īpašus — Eiropas dzīvesveidu. Tas nozīmē uz zināšanām un jauninājumiem balstītu izaugsmi, produktivitātes uzlabošanu, palielinot savu sniegumu izpētē un attīstībā, kā arī jauninājumu jomā, labāku IKT potenciāla izmantošanu un digitāla kopējā tirgus izveidi, izglītības rezultativitātes paaugstināšanu un prasmju attīstīšanu.

Tas nozīmē iekļaujošu sabiedrību ar augstu nodarbinātības līmeni: iespēju radīšanu cilvēkiem, paaugstinot nodarbinātības līmeni, piemērojot elastīguma un sociālās drošības principus, modernizējot darba tirgus un sociālo aizsardzību, apkarojot nabadzību, lai veidotu iekļaujošāku sabiedrību.

Tas nozīmē „zaļāku” izaugsmi: konkurētspējīgas un ilgtspējīgas ekonomikas veidošanu, cīņu ar klimata pārmaiņām, paātrinot „viedo tīklu” un īstu ES mēroga tīklu izveidi, modernizējot ES ražošanas bāzi un pārvēršot Eiropas Savienību par valstu savienību ar resursu efektīvu ekonomiku.

Lai šos mērķus sasniegtu, mums ir jāatzīst, ka mūsu valstu vietējo ekonomiku savstarpējā atkarība prasa to labāku saskaņošanu. Daži valstu politiķi, atzīsim, neatbalsta saskaņotāku pieeju ekonomiskajā politikā. Taču, ja mēs vēlamies pārvarēt krīzi, nostiprināt sociālo dimensiju un radīt labu pamatu spēcīgai Eiropas ekonomikas nākotnei globalizētajā pasaulē, ja mēs vēlamies nostiprināt mūsu ražošanas bāzi un ieviest jaunus kopējus Eiropas projektus, un ne tikai divpusējus, tad vienīgais risinājums ir labāka ekonomikas saskaņošana.

Šī mandāta laikā ir jāveic arī citi ļoti svarīgi uzdevumi. Mēs jau esam izstrādājuši ļoti ambiciozu un tālejošu programmu tieslietu un iekšlietu jomā. Tā ietver ne tikai cīņu ar terorismu un noziedzību, bet arī tādu ļoti svarīgu prioritāti kā kopēja pieeja migrācijas jautājumiem. Šajā jomā mēs saviem pilsoņiem parādām, ka mums ir svarīga gan brīvība, gan drošība.

Šī mandāta laikā mēs pievērsīsimies arī budžeta pārskatei un jauniem finanšu plāniem. Mēs uzskatām, ka mums ir jākoncentrējas uz izdevumu kvalitāti, tās Eiropas pievienoto vērtību un efektivitāti, lai finanšu plāni kļūtu par Eiropas ambīciju realizēšanas instrumentu mūsu izaugsmes un darba vietu stratēģijas īstenošanai, kā arī ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas mērķu sasniegšanai.

To var veikt tikai spēcīgas Eiropas iestādes un apņemšanās paaugstināt mūsu ambīciju līmeni, lai radītu pārmaiņas. Tādēļ ir ļoti apsveicami, ka viena no svarīgākajām izmaiņām līgumā ir visu Eiropas iestāžu stiprināšana.

Es plānoju to izmantot, lai palielinātu mūsu visu kopīgo ieguldījumu Eiropas projektā. Šis nav īstais laiks, lai mūsu iestādes ietu katra savā virzienā. Taču Komisijai, protams, vienmēr būs īpašas attiecības ar Parlamentu, jo, saskaņā ar Kopienas metodi, mēs esam tās divas iestādes, kurām ir īpaša loma — identificēt, paust un īstenot Eiropas intereses.

Tas padara mūs par divām izcilām Kopienas iestādēm, kurām ir īpašs pienākums nodrošināt, ka Eiropas Savienība ir kas vairāk nekā tikai tās sastāvdaļu summa. Tieši šādā skatījumā savās politiskajās vadlīnijās es jums piedāvāju īpašas attiecības ar Parlamentu. Tieši šādā skatījumā esam apsprieduši jauno Pamatnolīgumu, kura principi ir iekļauti šodien Parlamentā izskatāmajā rezolūcijā.

Šim Pamatnolīgumam būtu jāveicina mūsu kopīgie centieni rast patiesi eiropeiskus risinājumus tiem jautājumiem, ar kuriem eiropieši šodien saskaras. Tādēļ bez šī līguma uzlabošanas, ņemot vērā Lisabonas līgumu, tam ir arī jādefinē jauni veidi, kādos mēs sadarbību padarīsim par ikdienas realitāti.

Tam ir jāpalīdz mums izveidot jaunu partnerības un mērķorientācijas kultūru, izmantot mūsu kopējos līdzekļus, lai attiecībā uz Eiropas projektu panāktu īstu progresu. Daži no šiem jautājumiem ietver arī sadarbību ar Padomi. Tādēļ es ļoti pozitīvi vērtētu plašāku nolīgumu, kas likumdevējiem un Komisijai noteiktu vienotus starpiestāžu sadarbības principus.

Kā jau teicu, mums ir jābūt drosmīgiem. Kā jau teicu, mēs nevaram turpināt strādāt pa vecam. Esmu ieskicējis daudz jauninājumu, kā arī mūsu prioritātes sociālās situācijas risināšanai. Esmu pārliecināts, ka tās stiprinās mūsu iestādes un palīdzēs sasniegt mūsu mērķus pilnīgā saskaņā ar mūsu vērtībām. Jo nekad neaizmirsīsim, ka mūsu Savienība balstās uz vērtībām: uz cilvēka cieņas, brīvības, demokrātijas, vienlīdzības, likuma varas un cilvēktiesību ievērošanas principiem.

Šodien mūsu Eiropas piedzīvojumā sākas jauna nodaļa. Strādāsim kopā, lai gūtu patiesus panākumus — visu mūsu pilsoņu labā.

(Aplausi)

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs. – Tā bija komisāru kolēģijas prezentācija un paziņojums par Pamatnolīgumu par attiecībām starp Eiropas Parlamentu un Eiropas Komisiju. Prezentāciju sniedza Barroso kungs. Mēs apspriežam abus šos jautājumus. Balsošana par Pamatnolīgumu notiks tieši plkst. 12.00, tad būs pārtraukums līdz plkst. 13.30, un tad turpināsim ar balsošanu par komisāru kolēģiju — tāda ir šodienas dienaskārtība.

Es vēlētos arī sveikt Eiropadomes, rotējošās prezidentūras un Spānijas valdības pārstāvjus. Esiet sveicināti visi, kas šodien ir kopā ar mums un klausās mūsu sarunas! Esiet sveicināti!

 
  
MPphoto
 

  Joseph Daul, PPE grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, López Garrido kungs, Komisijas priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Šodien mēs izdarīsim savu spriedumu attiecībā uz jaunās Eiropas Komisijas ievēlēšanu, kas ir būtiska darbība, kura apliecina šī Parlamenta prerogatīvas un nosaka to, kādā veidā Savienība darbosies vairākus gadus.

Taču pirms paust savu un savas grupas uzticību Barroso kunga otrajai Komisijai, vēlos izteikt savu viedokli par kontekstu, kurā tai būs jāstrādā. Šajā sakarā jāsaka — eiropieši vēl nav pārliecināti, ka Lisabonas līgums darbojas labi. Mēs no šī līguma sagaidām daudz, un mums ir jādara viss iespējamais, lai panāktu, ka tas Eiropas piedzīvojumā ir jauns, pozitīvs posms.

Tomēr tiesību akti vēl nav viss. Tām sievietēm un vīriešiem, kuriem tie ir jāievieš, ir jāspēj realizēt mūsu ambīcijas. Tiem ir jānodrošina, ka Eiropas vārds pasaulē atbilst tās vēstījumam, tās labklājībai un tās panākumiem. Patiesībā Eiropas aparātam joprojām acīmredzami ir nepieciešami uzlabojumi.

Tādējādi mums tagad ir Augstais pārstāvis, kas ir arī Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks un kā tāds atskaitās šim Parlamentam. Šai vadošajai personībai ir jābūt Eiropas balsij pasaulē. Viņas klātbūtnei un viņas ambīcijām ir jāiemieso Savienības ambīcijas, Savienības, kas ir pasaules lielākā ekonomika pēc IKP rādītājiem, pasaules lielākais tirgus, lielākā starptautiskās palīdzības sniedzēja.

Patiesībā, vai tā būtu Haiti vai Irāna, Afganistāna vai Jemena, Kuba vai starptautiskās attiecības, Eiropas balss līdz šim vēl nav attaisnojusi mūsu cerības. Mūsu grupa pieprasa radikālu rīcību, lai panāktu, ka mēs mainām savu pieeju un šoreiz sākam dienas gaitas ar labo kāju. Šajā sakarā, Barroso kungs, mēs arī ceram uz Jūsu personīgo devumu un Jūsu vadītprasmi.

Mēs arī ceram, ka jaunais Eiropadomes priekšsēdētājs pārstāvēs Eiropu starptautiskajā arēnā, rosinās un vadīs valstu un valdību vadītāju sanāksmes, un kalpos par atbalsta punktu. Mums ir jādod viņam laiks savas pozīcijas nostiprināšanai, taču es jau tagad ar prieku secinu, ka viņa pirmie soļi ir bijuši pareizā virzienā.

No Ministru Padomes es sagaidu ne mazāk kā ciešu sadarbību uz vienādiem nosacījumiem, vēlreiz uzsveru — uz vienādiem nosacījumiem ar šo Parlamentu. Tomēr SWIFT piemērs rāda, cik daudz šajā sakarā vēl ir darāmā.

Visbeidzot — un es zinu, ka tāds pats viedoklis ir arī priekšsēdētājam Barroso kungam, — no Komisijas es sagaidu priekšzīmīgas darba attiecības un uz uzticību balstītas attiecības. Turklāt šo mūsu abu iestāžu kopīgo vēlmi apliecina arī Pamatnolīgums, par kuru balsosim šodien pusdienlaikā.

Dāmas un kungi, ir noslēgusies tā uzdevuma izpilde, kura laikā mēs esam kritiski izvērtējuši Komisijas locekļus, un es vēlos uzslavēt šo mūsdienu demokrātijas izpausmi, kāda līdz šim nav atrodama nevienā citā parlamentā Eiropā.

Taču mums vēl ir ļoti daudz darāmā, līdz mēs būsim spējīgi veikt savu uzdevumu — spēt vērtēt politiķus no politiskā viedokļa. Mums ir jāturpina uzlabot savas procedūras, lai tās būtu atbilstošākas un vairāk orientētas uz Eiropas politiku saturu.

Dāmas un kungi, es labi apzinos, ka šajā agrīnajā jaunā līguma ieviešanas stadijā ne visu ir iespējams veikt uzreiz. Taču mums ir jābūt ambicioziem. Tieši šādā gaisotnē mēs veidojam šīs debates, kuru rezultātā ir jāievēl jaunā Komisija: Komisija, kura Barroso kunga vadībā un pieredzējušu komisāru sastāvā ir pilnībā spējīga atrisināt eiropiešu problēmas, Komisija, ar kuru mums ir kopīgi gan galvenie politiskie mērķi, gan prognozes attiecībā uz risināmajām problēmām, gan arī šo problēmu risinājumi; Komisija, kurā atspoguļojas 2009. gada Eiropas vēlēšanas un kurā mana politiskā ģimene - Eiropas Tautas partijas grupa ir ietekmīgākais spēks; visbeidzot, Komisija, kuras galvenā prioritāte ir attaisnot krīzes skarto eiropiešu cerības, to eiropiešu, kurus bieži pārņem pesimisms un kurus uztrauc to vadītāju spēja aizstāvēt un nest Eiropas modeli pasaulē.

Tādēļ PPE grupa balsos par Komisijas ievēlēšanu.

(Aplausi)

 
  
MPphoto
 

  Martin Schulz, S&D grupas vārdā.(DE) Priekšsēdētāja kungs, Barroso kungs, dāmas un kungi! Uzklausīšanas laikā man par Komisiju izveidojās iespaids kā par abatu José Manuel ar saviem 26 mācekļiem no Trapistu mūku ordeņa. Tas ir ordenis, kurš ir devis klusēšanas zvērestu. Šķita, itin kā abats būtu teicis saviem mācekļiem: „Labāk nesakiet neko, nekā pasakiet kaut ko nepareizi.” Tas uzklausīšanā dažiem no jaunajiem cilvēkiem nenāca par labu. Bija pārsteidzoši redzēt, kā Neelie Kroes, kura citkārt ir tik daiļrunīga, pēkšņi sāk skandēt banālas frāzes. Citi, piemēram, Joaquín Almunia, Michel Barnier, jaunais komisārs Maroš Šefčovič un pat Georgieva kundze nedeva klusēšanas zvērestu, un, tiklīdz šis klusēšanas zvērests tika atcelts, parādīja to, ka, ja tu esi tik drosmīgs, lai sāktu dialogu ar Parlamentu, tu vari iegūt labāku novērtējumu, nekā tad, ja tu ļauj ar sevi manipulēt.

(Aplausi)

Tajā pašā laikā Almunia kungs un Barnier kungs atklāja to, kādas lomas tie grasās spēlēt nākamajā Komisijā. Bija interesanti vērot, kā Komisijas atsevišķie locekļi dalīja portfeļus, tajā skaitā uzklausīšanas laikā. Ir tik daudz pretrunīgu iecelšanu, tik daudz struktūru, kas padara gandrīz neizbēgamus kompetences konfliktus un kam būs nepieciešams arbitrs, lai izlemtu par virzienu, kurp doties – tas bija interesanti.

No vienas puses, komisāriem saka: „Es šeit runāšu”, un, no otras, — „kompetences konfliktu gadījumos izlemšu es“. Es nekādā gadījumā nevēlos nomelnot Romas imperatoru, taču tas, Barroso kungs, ļoti izskatās pēc centieniem rīkoties pēc principa „skaldi un valdi“. Tomēr tā ir nepareiza pieeja. Jums ir jāsaprot, ka ikviens, kas vēlas pārvērst kolēģiju par prezidentālu sistēmu, uzņemas milzīgu risku. Tad ir jābūt gatavam, ka gala rezultātā tiks paziņots, ka pie visa ir vainīgs viņš pats un ka viņam ir jāuzņemas atbildība par visām neveiksmēm.

Komisija ir spēcīga tad, kad tā rīkojas kā koleģiāls organisms. Tā ir spēcīga tad, kad tā sevi neredz kā tehnokrātisku administratīvo vadītāju un saprot, ka šī brīža izaicinājumi prasa pārnacionālus, eiropeiskus risinājumus. Jautājums, kuru Jūs uzdevāt savas runas sākumā — „vai Eiropas Savienībai pasaulē ir kāda loma?”, patiešām ir dienaskārtībā. Uz šo jautājumu tiks rastas atbildes nevis tad, ja Jūs centīsities visu pielāgot savām vajadzībām, bet gan tad, ja Jūs Komisijas pienākumu izpildi organizēsiet tik efektīvi, lai sadarbībā ar mums – Eiropas Parlamentu - Komisija var šīs atbildes sniegt.

Šo kontinentu piemeklējusī ekonomiskā un finanšu krīze, ekoloģiskā un sociālā krīze prasa pārnacionālus, eiropeiskus risinājumus. Tā neprasa renacionalizāciju. Tādēļ mums ir vajadzīga spēcīga Komisija, kas Parlamentā var gūt pārliecinoša vairākuma atbalstu. Taču to nedrīkst pielāgot José Manuel Durão Barroso interesēm; tai ir jāatspoguļo plašais visu komisāru spēju diapazons.

(Aplausi)

Atbildi uz jautājumu par to, vai Eiropai pasaulē ir kāda loma, varēja redzēt Kopenhāgenā. Ja mēs sašķeļamies, kad runa ir par vides tiesību aktiem, un ja Eiropa izvēlas renacionalizāciju tā vietā, lai izvēlētos ambiciozu, uz Savienību balstītu pieeju, tad mēs arī citās jomās redzēsim to pašu, ko redzējām Kopenhāgenā, proti, ka lēmumus pieņem Barack Obama un Hu Jintao, Eiropai paliekot malā. Tiem, kas nevēlas, lai pasaule ieslīgtu jauna veida bipolaritātē, ir vajadzīga spēcīga Eiropa un ambicioza Eiropa. Tādēļ mums ir vajadzīga arī spēcīga Komisija, kas šo lomu uzņemtos.

Barroso kungs, debatēs par starpiestāžu nolīgumu Jūs piekāpāties divos punktos, kas, manuprāt, ir būtiski. Ietekmes novērtējums, un jo īpaši sociālās ietekmes novērtējums mums kā sociāldemokrātiem, kā sociālistiem un demokrātiem ir būtisks jautājums. Komisijai un katram no tās atsevišķajiem locekļiem ir jāapzinās, ka lielai daļai Eiropas iedzīvotāju no Eiropas idejas lika novērsties sajūta, ka Komisiju interesē tikai tirgus un nevis, piemēram, tās pilsoņu sociālā aizsardzība. Aizvien vairāk cilvēku ir sajūta, ka Komisijas rīcību nosaka auksta tehnokrātija, nevis sociālā labklājība. Ja šī tendence tagad līdz ar sociālās ietekmes novērtējumu, par kuru tiek panākta vienošanās, mainīsies, tad mēs būsim sasnieguši būtisku progresu.

Tas, starp citu, attiecas arī uz šajā starpiestāžu nolīgumā iekļautajiem pasākumiem, par kuriem esam vienojušies — proti, ka turpmāk Eiropas Parlamenta normatīvās rezolūcijas kļūs par Komisijas iniciatīvām gada laikā. Arī tas ir milzīgs solis uz priekšu abu mūsu iestāžu sadarbībā. Trapistu abats, kuram kopā ar Hermanu Bezvalstnieku, Eiropadomes priekšsēdētāju, ir jāpārstāv Eiropa pasaulē — Daul kungs, tas nederēs. Mums ir vajadzīga efektīva sadarbība starp Eiropas iestādēm.

Taču pie visa nevar vainot tikai Barroso kungu vien. Eiropā ir arī 27 valdību vadītāji, kas uzskata, ka Komisija ir viņu valdību garā roka. Risinājums ir cieša sadarbība starp Eiropas Parlamentu un Komisiju, kas jūt pienākumu strādāt sociālam un ekoloģiskam progresam Eiropā. Tieši tas palielinās Eiropas lomu pasaulē. Ja mēs strādāsim pie tā kopā, tad pēc Jūsu atbildes, Barroso kungs, Eiropas Parlamenta sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupa pārtraukumā apspriedīsies, kā mēs nolemsim rīkoties. Pēc diskusijas mūsu grupā un pēc Jūsu atbildes, es paziņošu par šo lēmumu otrajā kārtā.

(Aplausi)

 
  
MPphoto
 

  Guy Verhofstadt, ALDE grupas vārdā.(FR) Priekšsēdētāja kungs, savas grupas vārdā priecājos būt šodien šeit un beidzot redzēt mūsu priekšā Barroso otro Komisiju. Es domāju, ka tas ir pozitīvi, jo mēs noslēdzam to periodu, kas Eiropas Savienībai bija slikts periods. Situācijai, kad sešu mēnešu garumā nav bijis rīcībspējīgas Komisijas, nevajadzētu atkārtoties nākotnē, jo īpaši šajā ekonomiskās un finanšu krīzes posmā, kad dienaskārtībā ir tādi būtiski jautājumi kā klimata pārmaiņas, Kopenhāgena un tā tālāk.

Jebkurā gadījumā, ticiet, kad saku no savas pieredzes, ka nākotnē nedrīkst atkārtoties tādi periodi, kad Komisija nerealizē īstu pārvaldību, īpaši, ja tas turpinās sešus mēnešus. Es ceru, ka šī Komisija uzsāks darbu pēc iespējas ātrāk, tiklīdz būsim nobalsojuši.

No mūsu puses, Barroso kungs, mēs sagaidām trīs lietas. Pirmkārt, ka šī jaunā Komisija kalpos par Eiropas Savienības dzinējspēku; — mēs uzskatām, ka pēdējo piecu gadu laikā tas tā nav bijis. Šoreiz mēs vēlamies tādu Komisiju, kas atstās pēdējos piecus gadus aiz muguras un kļūs par īstu dzinējspēku daudz intensīvākai Eiropas Savienības integrācijai. Patiešām, viss, kas ir noticis pēdējo nedēļu un mēnešu laikā, rāda, ka Eiropas pozīciju šajā daudzpolārajā pasaulē problemātisku padara kopēja redzējuma un Eiropas integrācijas trūkums. Ar to es domāju Kopenhāgenu un saskaņotības trūkumu Haiti. Tādēļ mēs pieprasām tādu Komisiju, kas, pretēji tam, ko esam redzējuši dažu pēdējo gadu laikā, vienmēr nemeklēs tūlītēju kompromisu ar Padomi, pirms nebūs ar to iepazīstinājuši mūs un centušies panākt mūsu piekrišanu.

Mēs sagaidām no Komisijas, ka tā Padomei sniegs ambiciozus projektus, pat ja mēs jau iepriekš zināsim, ka tā nesaņems 100 % atbalstu un ka tā tālāk vērsīsies pie Eiropas Parlamenta kā pie tās ietekmīgā sabiedrotā, lai pārliecinātu Padomi.

(Aplausi)

Otrā lieta, ko mēs sagaidām no Komisijas — atkārtošu, ko jau teica Schulz kungs, jo uzskatu to par svarīgu, — ka tā strādās kā kolēģija. Spēcīgs Komisijas priekšsēdētājs ir svarīgs, taču būtiska un daudz svarīgāka ir spēcīga un saliedēta kolēģija un Komisija. Tādēļ mēs patiešām sagaidām tieši tādu komisiju, jo pirmo reizi — un Jūs, Barroso kungs, to esat atzinis — tā ir Komisija, kuru veido šī Parlamenta trīs galvenie politiskie spēki. Esmu priecīgs, ka daži ļoti svarīgi portfeļi būs astoņu liberālo komisāru pārziņā. Šai Komisijai tagad iekšēji ir jāstrādā kā šo trīs kustību un šo trīs politisko partiju koalīcijai, un tai ir jācenšas panākt visas Komisijas un visas kolēģijas atbalstītus kompromisus.

Visbeidzot: šīs Komisijas trešā prioritāte, no mūsu viedokļa, acīmredzami ir ekonomiskās krīzes pārvarēšana, un es uzskatu, ka steidzamākais uzdevums ir pēc iespējas ātrāk piedāvāt Parlamentam un Padomei pieņemamu stratēģiju „Eiropa 2020”. Tas ir svarīgākais uzdevums. Šajā sakarā esiet ambiciozs, Barroso kungs! Klausieties ne tik daudz tajā, ko saka dalībvalstis, bet gan tajā, ko piedāvā Spānijas prezidentūra, jo tai šajā jautājumā ir dažas labas idejas. Nāciet klajā ar ambicioziem projektiem. Nedomājiet, ka pietiek ar valstu ekonomisko stratēģiju vāju saskaņošanu. Rītdienas pasaulē un daudzpolārajā pasaulē mums ir vajadzīgs daudz vairāk. Mums ir vajadzīga Eiropas Savienības sociāli ekonomiska pārvaldība. Nepietiek ar monetāro pīlāru — eiro zonu; eiro zonā un Eiropas Savienībā ir vajadzīgs arī ekonomiskais un sociālais pīlārs. Mēs no Jums sagaidām tieši šādu stratēģiju, jo tā būs izšķiroša Eiropas nākotnei un mūsu pilsoņu nākotnei.

(Aplausi)

 
  
MPphoto
 

  Daniel Cohn-Bendit , Verts/ALE grupas vārdā.(FR) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Man ir jāatzīst, ka tas ir neticami. Mūsu priekšā ir liekuļu koalīcija. Tuvojas Valentīndiena, un Barroso kungam saka: „Es tevi mīlu, bet es tevi nemīlu. Es tev neticu, bet es tik un tā balsošu par tevi“. Tāpēc tas patiešām ir...

Jā, Schulz kungs, Jūsu paziņojums „mēs par to padomāsim!“ ir lielisks, jo visi zina, ka jūs balsosiet par šo Komisiju. Tā patiešām ir lieliska stratēģija!

(Aplausi)

Es vēlos kaut ko teikt… Es nezinu, kāpēc Jūs tā satraucaties, Schulz kungs! Jūs vēl neesat Parlamenta priekšsēdētājs! Nomierinieties, mans draugs, nomierinieties!

No savas puses — un Schulz kunga runas laiks bija jāsaīsina par 30 sekundēm — vēlos teikt dažas ļoti vienkāršas lietas, starp mums runājot. Mums ir dažas lielas grupas, kuras grasās atbalstīt Barroso Komisiju. Tās nav spējīgas kopīgi sagatavot rezolūciju par to, kāpēc tās atbalsta šo Komisiju.

Nav spējīgas? Kādēļ? Jo tām nepatīk šī Komisija, un vismaz Verhofstadt kungs skaidri pasaka — „es atbalstu liberāļus”, un otrs atbalsta PPE, un nākamais atbalsta sociālistus…

(Verhofstadt kunga komentārs bez mikrofona: „Un Jūs atbalstāt zaļos!”)

Es? Nē, es neatbalstu nevienu. Taču, jā… kā Jūs zināt, Verhofstadt kungs, mūsu grupa ir vienīgā, kas ir bijusi kritiska, pat, ja Komisijā bija zaļais. Mēs šādā veidā politiku neveidojam. Mums ir jāzina, vai Komisijai būs kāds redzējums, ambīcijas un apņēmība.

Tas, kas tika teikts, ir taisnība. Vairākumam komisāra amata kandidātu — es nesaku, ka visiem, — nebija nedz apņēmības, nedz redzējuma, nedz ambīciju. Taču, vērtējot Komisiju kopumā, mīnusu summa ir pluss. Tāda ir Barroso komisijas jaunā matemātiskā formula.

Nē, tā tas nenotiek. Tādēļ, Barroso kungs, man patīk, kad Jūs lasāt mums līguma tekstu: iniciatīvas, kādas iniciatīvas? Ar kādu iniciatīvu Komisija nāca klajā, lai risinātu krīzi Grieķijā? Solidaritāte —kur tā ir? Spānijā — kur tā ir? Es to neesmu redzējis, es to neesmu dzirdējis.

Ļaujiet man dot Jums kādu padomu. Viena no Grieķijas problēmām ir tās aizsardzības budžets. 4,3 % no Grieķijas IKP aiziet tās aizsardzībai. Kur ir problēma? Problēma ir Kipra, attiecības ar Turciju. Kur ir Komisijas iniciatīva, kad jārisina Kipras jautājums, lai Grieķijas IKP beidzot tiktu atbrīvots no šī muļķīgā, idiotiskā konflikta, kas mums kā eiropiešiem būtu jārisina? Komisijas iniciatīva? — Tai tādas nav!

Tas pats ir ticis teikts arī attiecībā uz Haiti. Baronese Ashton, es zinu, ka Jūs neesat nedz ugunsdzēsēja, nedz vecmāte vai tamlīdzīgi. Tomēr es vēlos, lai Jūs nāktu klajā ar idejām; es vēlos, lai Jūs kaut ko aizstāvētu. Jūs mums vienmēr sakāt: „Tas ir svarīgi, mums tas ir jāsaskaņo, es saskaņošu…”. Mēs nezinām, kāpēc tas ir svarīgi, mēs nezinām svarīgo lietu hierarhiju, bet mēs zinām, ka Jūs par svarīgu uzskatāt visu. Šādā veidā mēs neko nepanāksim.

Tādēļ es uzskatu, ka mums ir problēma. Mums šeit ir būtiska problēma, un tā ir tāda, ka mums kā Parlamentam beidzot ir jāparāda Komisijai sava uzticība. Un, protams, mēs sadarbosimies ar Komisiju, protams, mēs sadarbosimies ar komisāriem, protams — es zinu, būs balsu vairākums.

Tas, ko es vēlētos vienreiz par visām reizēm, ir — lai mēs izbeigtu visus banālos komentārus, izbeigtu visus bezjēdzīgos paziņojumus. Mēs vēlamies politisku Eiropu. Ikreiz, kad rodas izdevība izveidot politisku Eiropu, mēs to palaižam garām! Kad Kopenhāgenā Eiropai bija jāpanāk progress, mēs to palaidām garām!

Man gribētos, ka kādā brīdī Barroso kungs un komisāri — iepriekšējie un topošie — mums pateiktu, kādēļ viņi šīs iespējas palaida garām, kādēļ Eiropa nebija politiska, kādēļ Eiropa nebija globāla spēlētāja. Verheugen kungs aiziet no Komisijas. Viņš Komisijā bija numur divi, un viņš stāsta Vācijai un ikvienam citam, kurš klausās, ka Eiropa nebija globāla spēlētāja, ka Eiropa nespēlēja savu lomu. Viņš nesaka, kādēļ viņš nespēlēja savu lomu.

Tas vienmēr ir kāds cits, un man gribētos, ka šajā Komisijā, šajās debatēs vienreiz par visām reizēm mēs vairs nedzirdētu tādus bezjēdzīgus komentārus, ar kādiem uzstājas Schulz kungs, Verhofstadt kungs un Daul kungs, proti, ka „labākais risinājums būtu noraidīt šo Komisiju, lai mēs kopā beidzot varētu tikt galā ar to, kas notiek pasaulē”.

Pasaulē patiesībā notiek tas, ka Eiropa netiek galā ar ekonomisko krīzi, ekoloģisko krīzi un finanšu krīzi. Pietiek ar tādiem. Pietiek ar tādiem, kas nevar izturēt, ka to saldie vārdi tos māna, — viņi mūs jau ir apmānījuši, viņi mums saka: „Mēs esam pret, mēs esam pret!”, un beigās tie atturas. „Mēs esam pret, mēs esam pret, bet mēs balsosim par.” Tas ir Parlamenta necienīgi. Pamodīsimies, jo Eiropai tas ir vajadzīgs!

(Aplausi)

 
  
MPphoto
 

  Jan Zahradil , ECR grupas vārdā. – (CS) Dāmas un kungi, priekšsēdētāj Barroso! Mana grupa — ECR grupa — atbalstīja Jūs kopā ar liberāļiem un Tautas partiju, un bez tā Jūs šeit nesēdētu. Mēs Jūs atbalstījām, kad citi to nedarīja, un mēs Jūs atbalstījām Jūsu ilggadējās reformatora reputācijas dēļ. Mēs priecātos, ja Jūs pilnībā attaisnotu šo reputāciju šajā vēlēšanu posmā.

Es atceros, kā 2005. gadā Jūs nācāt klajā ar interesantu ideju par Eiropas tiesību aktu vienkāršošanu un izlaušanos cauri šobrīd necaurejamajam kopienas tiesību aktu biezoknim. Es vēlētos atgriezties pie šīs idejas, jo tā bija laba ideja. Mēs dzīvojam Lisabonas līguma laikā, mēs dzīvojam laikā, kad jaunu tiesību aktu pieņemšana būs vēl vienkāršāka, tādēļ es gribētu lūgt Jūs nepieļaut, ka Eiropas ekonomiku nožņaudz neattaisnojama un nepamatota regulējuma atvases, nepieļaut modīgu, politiski korektu tēmu triumfu, kas varētu kļūt par ieganstu tālākai centralizācijai, tālākam regulējumam un tālākai Eiropas Savienības birokratizācijai.

Ja Jūs izvēlēsities šo ceļu, Jūs varēsit uz mums paļauties. Ja Jūs izvēlēsities reformu ceļu, ja Jūs parādīsit sevi kā patiesu reformatoru, Jūs varēsit rēķināties ar mūsu atbalstu un sadarbību. Ja Jūs tomēr turpināsiet iet vecajā virzienā un mīt gludās un labi iestaigātās takas, tad mēs sev paturam tiesības Jums nepiekrist un pat Jums oponēt. Es gribētu cerēt, priekšsēdētāja kungs, ka no pirmā scenārija būs vairāk nekā no otrā un ka mēs spēsim sadarboties daudz lielākā pakāpē un stāvēt vienā barikāžu pusē, nevis pretējās. Novēlu Jums šajā sakarā labu izdošanos!

 
  
MPphoto
 

  Lothar Bisky , GUE/NGL grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, Barroso kungs, 2009. gada septembrī man bija Jums jāsaka, ka Jūsu politiskās vadlīnijas turpina neveiksmīgo Komisijas politiku. Jūsu neoliberālās vadlīnijas neietver stratēģiju sociālā taisnīguma palielināšanai, un tās nenodrošina arī labāku Eiropas aizsardzību pret krīzēm. Tās nenodrošina pamatu veiksmīgai nabadzības un sociālās izstumtības apkarošanai Eiropā. Tagad Jūs mums stādāt priekšā tādu komisāru kolēģiju, kas vislabāk atbilst Jūsu programmai. No mūsu grupas par šo Jūs nesagaidīsiet aplausus.

Šis Parlaments jau šī jaunā parlamentārā termiņa laikā ir parādījis, ka demokrātisku kontroli un kopīgu apņemšanos tas uztver nopietni, un es to ļoti apsveicu. Es domāju par jauno Pamatnolīgumu starp Parlamentu un Komisiju un par viena komisāra kandidāta noraidīšanu, un es ceru, ka rīt Parlaments attiecībā uz SWIFT nolīgumu atkal rīkosies apzinīgi.

Starpiestāžu nolīgumos ir svarīga atklātība un godīgums – tikai tādā gadījumā mēs varam sākt runāt par politiku. Runa ir par Eiropas un pārējās pasaules cilvēkiem, par labām darba vietām un plašākām tiesībām uz labu izglītību un taisnīgu samaksu, par viņu tiesībām uz miermīlīgu attīstību un neskartu vidi. Tādēļ, Barroso kungs, mana grupa neatbalstīs Jūsu vadlīnijas un Jūsu piedāvāto kolēģiju. Esiet gatavs skarbai, taču taisnīgai viedokļu apmaiņai ar Jums un Jūsu kolēģiju.

 
  
MPphoto
 

  Nigel Farage, EFD grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs! Mūsu priekšā ir jaunā Eiropas valdība, valdība, kurai saskaņā ar Lisabonas līgumu tagad ir milzīgas pilnvaras ― ne tikai ārlietu ministrs un vēstniecības, ne tikai iespēja slēgt līgumus, bet iespēja tagad izmantot arī ārkārtas pilnvaras, lai burtiski pārņemtu valstis, un - kā mēs šorīt dzirdējām no Eiropas Parlamenta lielo grupu vadītājiem ― pastāv prasība pārņemt pat vēl vairāk pilnvaru un darīt to pēc iespējas ātrāk.

Iespējams, ir vērts sev atgādināt, ka līgums, kas dod Komisijai šīs pilnvaras, nepavisam nav demokrātiski likumīgs Eiropas Savienībā. Jūs ignorējāt referendumus, jūs noliedzāt referendumus, un jūs piespiedāt nabaga īrus veikt vēlēšanas otrreiz.

Esmu pārsteigts, ka tas, kas šajā Komisijā daudzus vieno, ir milzīgais bijušo komunistu vai tiem tuvu stāvošo skaits. Pats Barroso kungs ir bijis maoists. Siim Kallas, ne tuvu nebūdams studentu aktīvists, bija pat Augstākās padomes loceklis — mums šeit ir pirmšķirīgi komunisti. Baronese Ashton vadīja CND, un viņa joprojām atsakās mums izstāstīt, vai ir ņēmusi naudu no Lielbritānijas Komunistiskās partijas.

Es varētu turpināt, bet tad mums būtu šeit jāuzturas kādu laiku. Bet šajā Komisijā mums ir vismaz 10 komunistu, un droši vien viņi jūtas kā atgriezušies vecajos labajos laikos. Komunistu vidū jābūt noteikta veida nostaļģijai. Pirms 60 gadiem Eiropā krita dzelzs priekškars, bet šodien mums ir Eiropas Komisijas dzelzs dūre. Mēs to redzam 121. pantā un efektīvajā Grieķijas pārvēršanā par protektorātu.

Nabaga Grieķija, ievilināta euro ekonomiskajā cietumā! Nabaga Grieķija, ievilināta mūsdienu Völkerkerker, un izrādās, ka izejas no tā nav! Grieķijai, Barroso kungs, ir vajadzīga devalvācija, nevis sado-monetārisms. Kas to lai zina, ko tas ar viņiem izdarīs.

1968. gadā mums bija Brežņeva mācība par ierobežoto suverenitāti. Šodien mums ir "kopīgās vērtības". Tagad mums ir "tuvāka nekā jebkad agrāk Eiropas Savienība" un "kopēja suverenitāte", un to jūs esat izmantojuši, bet, protams, tā nebūs tikai Grieķija, jo tam pašam jānotiek Spānijā, Portugālē un Īrijā. Visos šajos gadījumos tiks piesaukts 121. pants.

Barroso kungs, iepriekš jūs teicāt, ka mēs paliksim pie sava kursa, un tas nozīmē, ka miljoniem Eiropas cilvēku būs jāpārdzīvo sāpes, jo jūs cenšaties saglabāt šo postošo projektu, ko sauc par euro. Nav šaubu par to, ka šis projekts sašķīdīs gabalos: tas ir tikpat droši kā tas, kas notika Lielbritānijā valūtas apmaiņas mehānisma īstenošanas laikā 1992. gadā. Jūs varat smieties, jūs varat smaidīt. Tas nepalīdzēs. Tas nevar palīdzēt. Tas sašķīdīs gabalos, tiklīdz Eiropas tautas būs iejaukušās, un jo ātrāk tas notiks, jo labāk.

Mums tam nepieciešami demokrātiski risinājumi. Ja jūs turpināsiet uzspiest savu ekstrēmo euro-nacionālismu, tas novedīs līdz vardarbībai. Mums jābalso pret šo Komisiju. Ar brīviem un godīgiem referendumiem mums jāieliek Eiropas nākotne katras dalībvalsts iedzīvotāju rokās.

 
  
MPphoto
 

  Zoltán Balczó (NI).(HU) Eiropas Komisija ir Eiropas Savienības noteicošā lēmumu pieņemšanas iestāde. Prasībām attiecībā uz Komisijas locekļiem būtu jābūt šādām: pareizā persona, pamatojoties uz viņa vai 'viņas karjeras ceļu un sagatavotību, pareizajā pozīcijā. Tomēr Komisijas locekļu nominēšanas un ievēlēšanas veids nodrošina, ka šāds pozitīvs rezultāts tiek sasniegts tikai atsevišķos gadījumos. Valdības neiesaka cilvēkus noteikta darba veikšanai, bet gan amatam. Jebkurš nominants, ja vien viņš vai viņa neatsakās, kļūst par ES komisāru. Komisijas priekšsēdētājs mēģina šim cilvēkam atrast atbilstošu darbu, un tāpēc šim procesam ir ačgārna secība. Tas nozīmē, ka tiek mēģināts atrast mēteli, kas atbilstu noteiktajai pogai. Vēl viens jautājums, ko ir vērts pieminēt: specializēto komiteju uzklausīšanai neseko balsošana, bet tā vietā neliela cilvēku grupa raksta vēstules par uzklausīto. Jūs vienmēr runājat par demokrātiju, tomēr joprojām baidāties no tiešām vēlēšanām — vai tā ir ES konstitūcija, referendums vai Komitejas sanāksme par iespējamo kandidātu. Uzklausīšanas gaitā komisāru amatu kandidāti galu galā nepateica neko konkrētu. Viņi nevēlējās uzņemties pienākumus, atzīt atbildību. Galu galā tomēr kļuva skaidrs, ka viņi nepārtrauc attiecības ar iepriekšējo Komisiju, bet vēlas centralizētu Eiropu; viņi nav izdarījuši secinājumus pēc finanšu krīzes, bet turpina ievērot liberālu ekonomisko politiku. Tāpēc daudzi no mums nebalsos par šo Komisiju, un tas mūs nepadarīs par anti-eiropiešiem. Mēs vienkārši darām to, ko mūsu vēlētāji – daudzi miljoni Eiropas pilsoņu – sagaida no mums.

 
  
MPphoto
 

  József Szájer (PPE). (HU) Priekšsēdētāja kungs, Barroso kungs! Daudzās Eiropas valodās priekšstatu par to, ka kaut kas darbojas — var darboties — un kaut kas tiešām strādā, izsaka ar ļoti līdzīgiem vārdiem. Eiropas Savienībā ir pienācis laiks, kad mēs varam sacīt "atpakaļ pie darbiem, Eiropa!"; atgriezīsimies, strādāsim, darbosimies. Jaunais līgums par Eiropas Savienības darbību, Lisabonas līgums, nesen ievēlētais Parlaments un jaunā Komisija, kas tagad tiek veidota, nodrošina pamatu, lai mēs tā rīkotos.

Atstāsim aiz muguras institucionālos strīdus un institucionālo pamatnoteikumu izveidošanu un patiesi pievērsīsim savu uzmanību, un koncentrēsimies uz Eiropas pilsoņu rūpēm un jautājumiem. Tam ir būtiska nozīme, jo mums jāatgūst cilvēku atbalsts, kuru laika gaitā esam pazaudējuši. Dāmas un kungi, godājamie Parlamenta deputāti! Saistībā ar to mums visiem ir darbs, kas jāpadara. Dažu iepriekšējo nedēļu un mēnešu darbība ne vienmēr ir bijusi godājama. Piemēram, šis Parlaments vienam no komisāra kandidātiem nesniedza taisnīgu iespēju tikt sadzirdētam. Tāpēc vērtēsim Komisiju, vērtēsim Padomi, strādāsim ar šiem jautājumiem, bet dažkārt arī paskatīsimies paši uz sevi. Lai sasniegtu rezultātus, ir nepieciešama šo institūciju cieša sadarbība.

Komisijas priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Vēlos arī savas partijas vārdā novēlēt jums veiksmi, un, vēlot veiksmi jums, mēs to nevēlam atsevišķiem indivīdiem, bet gan visiem Eiropas pilsoņiem. Lai Eiropa tās pilsoņu acīs būtu patiess piemērs vismaz darba vietu radīšanā, labklājībā, izaugsmē, aktīvā dalībā pasaules procesos, taisnīgumā un tagad, pamatojoties uz tās jauno konstitūciju, Lisabonas līgumu, lai Eiropa pieaug un kļūst par sevi pašu!

Dāmas un kungi! Kad mans dators nestrādā, es nospiežu pārstartēšanas pogu. Tagad mūsu datorā ir vēl arī jauna programmatūra, ko mēs saucam par Lisabonas līgumu. Dāmas un kungi! Nospiedīsim šo pārstartēšanas pogu!

 
  
MPphoto
 

  Hannes Swoboda (S&D).(DE) Priekšsēdētāja kungs, Barroso kungs! Jūsu Komisijai noteikti ir gan stiprā, gan vājā puse. Es vēlētos vērst uzmanību uz stipro pusi.

Mums ir tāda ārlietu politikas komanda, kādu būtu grūti atrast jebkur citur — gan attiecībā uz ārlietu politiku, gan uz attīstības politiku. Szájer kungs, jūs nevarat noliegt, ka tagad mums ir labāka komanda, nekā tā bija sākotnējā pirmā Bulgārijas kandidāta uzklausīšanas laikā. Es esmu arī pilnībā pārliecināts, ka baronese Ashton šo komandu labi koordinēs.

Atkal un atkal tiek runāts par vienu tālruņa numuru, ko it kā esot pieprasījis Henrijs Kisindžers. Varbūt mums nav šī viena tālruņa numura, bet, ja jūs salīdzināt ar Amerikas Savienotajām Valstīm — piemēram, saistībā ar klimata aizsardzību —, kam mums būtu jāzvana? Prezidentam Obama vai Senātam, kas līdz šim ir atteicies meklēt risinājumu? Vai saistībā ar atbruņošanās jautājumu mums būtu jāsazinās ar prezidentu Obama, kurš ir par atbruņošanos, vai Senātu, kurš nav izvirzījis nekādus risinājumus? Nepadarīsim sevi vienmēr par sliktākiem, nekā mēs esam! Tagad mums ir iespēja radīt labu iespaidu.

(Aplausi)

Mums ir spēcīga komanda, kas ir nodarbināta ar ekonomikas politiku. Es ceru un ticu, ka tie mūsu kolēģi Komisijā, kuri uzklausīšanā neradīja tik spēcīgu iespaidu, laika gaitā šo spēju attīstīs. Kas attiecas uz sociālo politiku, mums ir komisārs, kurš šo darbu dara nopietni, un Komisijas priekšsēdētājs, kurš arī ir apsolījis piešķirt prioritāti sociālajām lietām un sociālajai politikai. Mēs uz to paļaujamies. Mēs uz to ne tikai paļaujamies, mēs arī neatlaidīgi pieprasīsim, lai tas tiešām tiktu īstenots.

Pamatnolīgumā mēs kopīgi atradām risinājumus daudzās sfērās. Dažkārt mums bija domstarpības, tomēr mēs kopīgi labi strādājām. Ja mēs — jūs Komisijā un mēs Eiropas Parlamentā — to uztveram nopietni, tas ir ļoti labs nolīgums. Ja mums izdosies pārliecināt Padomi nopietni uztvert pārredzamības principus, kas ietverti nolīgumā, tad mēs patiesi varēsim sasniegt lieliskus rezultātus.

Lisabonas līguma un Pamatnolīguma rezultātā no likumdošanas procesa paša sākuma līdz pat beigām, līdz ieviešanai, būs tāds pārredzamības līmenis, kāds, iespējams, nav daudzu valstu parlamentos. Tāpēc es aicinu Komisiju un Padomi to uztvert nopietni.

SWIFT gadījumā Komisija un Padome pārredzamību nav nopietni ņēmusi vērā. Tagad mums ir Komisijas loceklis, kas bija atbildīgs par Padomi. Šādu praksi šeit, Parlamentā, mēs vairs nevaram ilgāk pieļaut. Šī jucekļa iemesls nav tas, ka Parlaments varētu būt stūrgalvīgs. Drīzāk tas ir tāpēc, ka pat pārejas laikā, kad bija jau skaidrs, ka šim Parlamentam joprojām ir vēl, ko piebilst, Padome un Komisija — īpaši Padome — nesaprata, ka tai jāiesaista Parlaments. Tas ir kopsavilkums. Barroso kungs, mēs esam panākuši ievērojamu progresu saistībā ar likumdošanas rezolūcijām un Komisijas pienākumu atbildēt – vai nu ar savu likumprojektu, vai arī ar skaidru paskaidrojumu, kāpēc tā nepiedalīsies. Neizliksimies, ka parlamentārās iniciatīvas tiesības vienmēr ir bijušas tik svarīgas valstu parlamentos. Būtībā iniciatīvu jomā ievērojami dominē valdības, un parlamentos bieži tiek īstenoti valdību priekšlikumi. Bet šeit ir cits gadījums. Komisijas priekšlikumi mums vēl nav likumi. Mēs ar tiem strādājam tā, lai ietvertu arī mūsu pašu idejas.

Izmantosim šo iespēju ar jauno Komisiju, jauno līgumu un jauno Pamatnolīgumu! Kā Parlaments būsim pārliecināti par saviem darījumiem ar Komisiju!

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs. – Tagad pirmo reizi šajās debatēs uzstāsies sieviete. Žēl, ka tas notiek tik vēlu.

 
  
MPphoto
 

  Diana Wallis (ALDE). – Priekšsēdētāja kungs! Es ceru, ka bija vērts tik ilgi gaidīt. Piedaloties Parlamenta sarunu grupā, es vēlos pievērst uzmanību Pamatnolīguma rezolūcijai.

Priekšsēdētāj Barroso kungs! Es domāju, ka jūs atzīsiet, ka mums ir bijušas dažas ļoti interesantas debates par vārdu nozīmi, īpaši manā valodā, bet viena no frāzēm, ko jūs lietojāt sanāksmju sākumā, bija par absolūto uzticēšanos Eiropas Savienības "parlamentārajai dimensijai", un es domāju, ka, lietojot šo frāzi, jūs neapšaubāmi bijāt patiess un pozitīvs, tomēr mēs neesam to apsprieduši. Pēc Lisabonas un pēc jaunā Pamatnolīguma rezolūcijas šis Parlaments ir daudz vairāk nekā tikai "dimensija" — tas ir realitāte, reāls spēks, patiess Parlaments, kas ir pelnījis savu vārdu.

Es domāju, ka jūs varētu sākotnējo parlamentāro asambleju nosaukt par "dimensiju", bet ne šo Parlamentu. Saskaņā ar rezolūciju šis Parlaments tagad ir pilnīgs likumdošanas partneris, pret kuru jāizturas tāpat kā pret Padomi, pamatojoties uz integrēšanu un informāciju un neapejot to, lietojot ieteikumu tiesības vai citus instrumentus, jo tas tomēr ir cienīgs Parlaments, kas spējīgs pilnā mērā un taisnīgi kā vadītājs ietekmēt jūsu Komisiju un atskaitīties. Mēs gaidām tikšanos šeit jautājumu stundā pirms plenārsēdes ne tikai ar jums, Barroso kungs, bet arī ar visiem jūsu kolēģiem komisāriem.

Šis Parlaments pieprasīs savas uzraudzības tiesības saistībā ar attiecīgām jūsu grupas izmaiņām; šis Parlaments ir gatavs starptautiskajās attiecībās īstenot savu vienīgā starpnacionālā, tieši ievēlētā Parlamenta lomu. Bet svarīgāk par visu, ka šis spēcīgais Parlaments, kurā ietverts pro-eiropeiskais vairākums, vēlas — lūdzu! —, lai jūs uzņemtos savu lomu, un mēs būsim gatavi tajā iesaistīties kā partneri un atbalstītāji. Tomēr mēs neesam tikai "dimensija", bet gan patiess, īsts Parlaments.

 
  
MPphoto
 

  Jill Evans (Verts/ALE). – Priekšsēdētāja kungs! Greens/EFA grupas rezolūcijas priekšlikums pieprasa jaunu politisku pieeju nacionālā un Eiropas līmenī, kā arī jaunas idejas un nelokāmu darbību. Mēs nevaram pārvarēt ekonomiskās, sociālās un klimata krīzes, ar kurām esam saskārušies, izmantojot to pašu politiku un zināšanas, kuras to radīja. Mēs nevaram uzcelt demokrātiskāku un efektīvāku Eiropu, ja to nedarām reālajā un mainīgajā politiskajā vidē.

Šodien Velsā nacionālā Asambleja uzsāk referenduma procesu par likumdošanas pilnvarām. Pārmaiņas notiek Katalonijā, Skotijā, Flandrijā un citur. Rītdien mēs apspriedīsim ES paplašināšanu, lai iekļautu tajā valstis, kas pašlaik ir ārpus tās robežām, bet mēs pat vēl neesam uzsākuši darbu pie iekšējās paplašināšanas — procesa, kurā valstis ES robežās iegūst neatkarību. Neskatoties uz apkārt notiekošajām pārmaiņām, uz šiem jautājumiem jaunās Komisijas vēlēšanu debatēs netika atbildēts. Es vēlreiz vēlētos lūgt priekšsēdētājam Barroso, lai tiktu uzsākts darbs pie šiem jautājumiem.

 
  
MPphoto
 

  Adam Bielan (ECR).(PL) Barroso kungs! Pirms pieciem mēnešiem es balsoju par Eiropas Komisijas veidošanas misijas uzticēšanu jums, jo es uzskatīju, ka jūs esat labākais izskatāmais kandidāts. Šo balsojumu es nenožēloju, bet šodien, kad mēs apspriežam komisāru kolēģiju, ar ko mēs tikām iepazīstināti, es nespēju slēpt savu sarūgtinājumu. Pēc komisāru amatu kandidātu uzklausīšanas es zinu, ka starp viņiem ir daudz augsti kvalificētu cilvēku, bet diemžēl starp viņiem ir arī tādi, kuriem nemaz nav pieredzes un kuru uzstāšanās uzklausīšanas laikā bija šausmīga.

Es saprotu, ka Komisijas locekļu ievēlēšanas procesā ir ierobežotas manevru iespējas. Es pilnībā atbalstu valstu valdību tiesības izvirzīt kandidātus, tomēr, neskatoties uz to, es nedomāju, ka ierosinātais Komisijas sastāvs ir optimāls. Savā runā jūs jautājāt, vai pasaule rēķinās ar Eiropas Savienību. Labākā atbilde uz šo jautājumu ir nesenais lēmums atsaukt Eiropas Savienības un Amerikas Savienoto Valstu augstākā līmeņa sanāksmi. Vai jūs tiešām domājat, ka šī Kolēģija ļaus Savienībai stiprināt tās pozīciju?

Nobeigumā es vēlētos izteikt arī savu sarūgtinājumu par to, ka noklausīšanās laikā mēs nesaņēmām pietiekami daudz atbilžu uz jautājumiem par energoapgādes drošību.

 
  
MPphoto
 

  Søren Bo Søndergaard (GUE/NGL).(DA) Priekšsēdētāja kungs! Es vēlētos sākt ar veiksmes vēlējumiem Barroso kungam, jo Komisijas priekšsēdētājam ir patiesi veicies, izveidojot Komisiju, kas atspoguļo viņa politisko projektu ES iesaistīšanā. Tomēr manā grupā mēs pilnīgi nepiekrītam šim politiskajam projektam. Sniegšu jums piemēru. Strādnieki daudzās valstīs ir atklājuši, ka ES arvien vairāk kļūst par sinonīmu sliktākiem darba un tā apmaksas nosacījumiem, pret ko viņi ir cīnījušies. Mēs esam atkārtoti jautājuši Komisijas priekšsēdētājam, ko konkrēti viņš darīs, lai nodrošinātu, ka migrējošie darba ņēmēji vairs nebūs nepietiekami atalgoti, diskriminēti un ka viņus vairs neizmantos kā melnā darba veicējus. Problēma ir tāda, ka mēs neesam saņēmuši noteiktu atbildi, arī uzklausīšanas laikā mēs neesam saņēmuši nekādu noteiktu atbildi. Tāpēc es izdaru secinājumus, ka šī Komisija pieņem sociālu dempingu. Tā ir Komisija, kurai iekšējais tirgus ir svarīgāks par vienkāršo strādnieku interešu aizsardzību. Vienā ziņā tomēr ir neliela cerība, jo mūsu grupas sanāksmes laikā Barroso kungs ļoti centās uzsvērt, cik liels dzimumu līdztiesības atbalstītājs viņš ir. Tomēr nepietiek tikai ar vārdiem. Kad 2004. gadā tika nozīmēta pirmā Barroso kunga Komisija, no 25 komisionāriem tikai 9 bija sievietes. Šodien Barroso kungs piedāvā apstiprināšanai Komisiju, kurā no 27 komisāriem tikai 8 ir sievietes. Tātad situācija ir pasliktinājusies. Mēs varam izdarīt secinājumus, ka arī šajā jomā Barroso kungs tikai runā, nevis rīkojas. Diezgan vienkārši, tomēr nepietiekami labi.

 
  
MPphoto
 

  Timo Soini (EFD).(FI) Priekšsēdētāja kungs! Somijā mēs pieminam Ziemas karu. Pirms septiņdesmit gadiem komunistiskā Padomju Savienība uzbruka niecīgajai Somijai. Mēs aizsargājām savu neatkarību un tiesības uz pašnoteikšanos.

Tas turpinājās arī Otrā Pasaules kara laikā, kas bija šausmīgs un smags pārbaudījums visai Eiropai. Tas mums atstāja spēcīgu vēlmi pēc neatkarības un spēcīgu vēlmi pašiem noteikt savas valsts lietas. Helsinki, Maskava un Londona bija vienīgās galvaspilsētas, kas 2. Pasaules kara laikā netika okupētas. Tāpēc es vēlos, lai katra valsts varētu brīvi lemt par savas valsts lietām.

Kā Komisijai jums noteikti ir labi nodomi, un Komisijā ir labi cilvēki, tajā skaitā Olli Rehn, kas ir soms un cilvēks ar augstiem tikumiem un stingru raksturu. Tomēr Eiropas tautām — somiem, vāciešiem, britiem, dāņiem — kur viņiem bija iespēja balsot un ievēlēt šos komisārus? Nekur. Kā viņus var atbrīvot? Nevar. ES ir birokrātija, nevis demokrātija.

Es esmu par neatkarīgu valstu sadarbību. Es esmu soms, esmu eiropietis, un es mīlu mūsu kontinentu, bet tas nenozīmē, ka esmu Eiropas Savienības atbalstītājs. Katrs no mums ir saņēmis balsis; es Somijā saņēmu 130 000 balsu. Cik balsu saņēma komisāri, un kur viņi tās saņēma? Šeit viņi varētu saņemt 300 balsis, tā varētu būt.

Kas ir demokrātijas būtība? Tā ir valsts suverenitāte. Tas nozīmē, ka tikai tautai, kas veido savu nāciju, kas ir neatkarīga no visām citām, ir pastāvīgas un neierobežotas tiesības vienmēr lemt par savas valsts lietām. Tas ir pamatprincips.

(Aplausi)

 
  
MPphoto
 

  Bruno Gollnisch (NI).(FR) Priekšsēdētāja kungs! Ar gluži parastu uzklausīšanu mēs esam nokļuvuši līdz tās procedūras beigām, kas ievada komisāru iecelšanu. Komisāru kandidāti nāca mums pateikt, ka viņi ir cieši saistīti ar Eiropas Savienību, ka viņi darīs visu iespējamo, lai apgūtu jautājumus, kurus nepārzina, un ka viņi strādās roku rokā ar Parlamentu.

Nekas no tā visa nav ne ļoti svarīgs, ne interesants. Tomēr, lai Parlaments varētu izrādīt savu neatkarību, šeit bija jābūt grēkāzim, izpērkamajam upurim. Šis upuris bija Jeleva kundze, pret kuru, es varētu piebilst, beigās bija relatīvi nedaudz apsūdzību. Ja runa ir par interešu konfliktu, tad par atsevišķu komisāru pagātni — viņi paliks anonīmi — Konkurences komisārs, Lauksaimniecības komisārs, Starptautiskās tirdzniecības komisārs — patiesi bija daudz lielākas šaubas, un tomēr viņi neradīja sevišķu problēmu šim Parlamentam.

Patiesībā, Barroso kungs, es nedaudz jūtu jums līdzi, jo tagad jūs esat šīs Lisabonas līguma sistēmas daļa. Lisabona, būdama jūsu valsts galvaspilsēta, brīnišķīga pilsēta, ir pelnījusi kaut ko labāku, nekā sava vārda aizdošanu šādam dokumentam. Jums tagad būs jāstrādā ar daudziem cilvēkiem. No šī brīža ar Pamatnolīgumu jums būs Parlamenta priekšsēdētājs un Priekšsēdētāju konference, no kuras izslēgti pie politiskām grupām nepiederošie deputāti, kas ir neiedomājams Reglamenta noteikumu pārkāpums. Jums būs jauns — un pastāvīgs — Savienības priekšsēdētājs, kura iecelšanas dēļ tomēr nav nomainīta priekšsēdētāju rotācija. Jums būs baronese Ashton, Eiropas Savienības ārlietu un drošības politikas Augstā pārstāve, kura jaunībā, kad bija runa par reāliem Padomju draudiem, bija viscaur pacifiste, bet kura, bez šaubām, būs ārkārtīgi kaujinieciska attiecībā pret Irānu.

Tā būs sarežģīta politika. Pirms brīža, kad tika piesaukta kāda no jums marksistiskā pagātne, atskanēja smiekli. Patiesībā jūs joprojām esat internacionālisti, bet nekādā veidā vairs neesat proletariāts. Jūs esat kļuvuši pilnīgi vienaldzīgi pret Eiropas strādnieku likteni.

(Runātājs piekrita paņemt zilo jautājumu kartīti saskaņā ar Reglamenta 149. panta 8. punktu)

 
  
MPphoto
 

  William (The Earl of) Dartmouth (EFD). – Priekšsēdētāja kungs! Iespējams, es varu labot Gollnisch kungu. Vai Gollnisch kungs zina, ka baronese Ashton ne tikai jaunībā bija pacifiste, bet bija arī CND priekšsēdētāja vietniece vismaz līdz 1983. gadam, ko viņa nav atklājusi?

 
  
MPphoto
 

  Bruno Gollnisch (NI).(FR) Priekšsēdētāja kungs! Es neatbildēšu uz jautājumiem par baroneses Ashton pagātni. Es zinu, ka arī manā valstī par pacifistiem patiesībā sauca kara kurinātājus, kuri cīnījās par komunisma uzvaru.

 
  
MPphoto
 

  Jaime Mayor Oreja (PPE).(ES) Priekšsēdētāja kungs! Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) vārdā es vēlētos izteikt savu pilnīgo, stingro un atklāto atbalstu Barroso kungam. Tas pamatojas ne tikai uz to, ko viņš ir teicis šodien, bet arī uz Parlamentā teiktajām runām, kuras mūs iedrošināja viņu atbalstīt spēcīgāk un jūtamāk nekā jebkad iepriekš.

Es vēlētos teikt, ka šī atbalsta galvenais iemesls nav mūsu grupas vai politiskā grupējuma komisāru skaits šajā Komisijā, bet drīzāk gan tā ir fundamentālā ticība, ka šis laiks Eiropas Savienībai ir unikāls un atšķirīgs. Šī Komisija nav kāda kārtējā Komisija un Parlaments nav kāds kārtējais Parlaments ne tikai Lisabonas līguma dēļ, bet arī tādēļ, ka mēs Eiropas Savienībā piedzīvojam vēl neredzētu krīzi - gan ekonomisko, gan sociālo krīzi.

Mēs nedomājam, ka Lisabonas līgums ir vissvarīgākā lieta. Vissvarīgākā lieta šeit ir attieksmes maiņa tādā izpratnē, ka visām Eiropas institūcijām jāstūrē lielāku politisko ambīciju virzienā. Tāpēc mēs atklāti atbalstām Barroso kunga vadīto Komisiju. Mēs Komisiju atbalstām arī tāpēc, ka, lai gan pašlaik mēs pārdzīvojam ekonomisku un finanšu krīzi, pēc tam mēs ieiesim citā fāzē – sociālās krīzes fāzē. Atšķirības starp dažādām valstīm pieaugs, un palielināsies sociālie nemieri. Ekonomiskās un sociālās krīzes neapšaubāmi izraisīs sociālo nemieru pastiprināšanos. Cits iemesls ir pašlaik piedzīvotā vērtību krīze, tāpēc ir svarīgi, lai ne tikai Komisija, bet mēs visi mainītu savu personisko attieksmi. Mums visiem ir jāmaina sava attieksme.

Tāpēc mūsu grupa uzskata, ka labākais veids, kā mainīties, pārvērsties un pilnveidoties, ir Barroso kunga vadītās Eiropas Komisijas atbalstīšana.

Es domāju, ka saistībā ar šo uzdevumu un veicamo darbu, PPE grupa ir tā grupa, kas vēlas, lai mēs visi panāktu vislielākās izmaiņas. Arī Eiropas Parlamentam ir jāmainās. Komisija viena pati nevar uzņemties atbildību par biežo vienotības trūkumu šajā Parlamentā, kas lielā mērā ir iemesls tam, ka pasaulē neizskan Eiropas balss.

 
  
MPphoto
 

  Kader Arif (S&D).(FR) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Galvenais Savienības ārējās politikas nosacījums būs tirdzniecības politika. Diemžēl šodien tirdzniecības politika ir Savienības interešu pazušanas simbols, jo tā nav nekas cits kā tikai nacionālo interešu piedeva.

Laikā, kad mēs vēlamies, lai Eiropa aizsargātu tās vērtības — solidaritāti, sociālo taisnīgumu —, kad mēs vēlamies, lai Eiropa tirdzniecības nolīgumos varētu integrēt sociālās tiesības, vides tiesības, cilvēktiesību aizsardzību un tirdzniecības savienības tiesību aizsardzību, mēs konstatējam, ka vienīgais Komisijas piedāvājums mums ir slēgt līgumus, saprotot, ka nav tirgus un tirdzniecības alternatīvas un ka šo līgumu slēgšanas rezultāts ir pats līgums. Mans politiskais grupējums par to ir norūpējies, un tas nav pieņemami.

Laikā, kad mēs vēlamies, lai tirdzniecības politika spētu integrēt industriālo politiku un ar to saistīto ietekmi uz nodarbinātības politiku, mēs saprotam, ka Komisija par šiem jautājumiem nav devusi garantijas Komisijas priekšsēdētāja šī rīta komentāros. Diemžēl tas tomēr mani nepārsteidza. Nekas netika teikts par horizontālo sociālā nodrošinājuma klauzulu, par sabiedrisko pakalpojumu aizsardzību, par to, ka mēs atkal varētu pieredzēt Eiropas politikas maiņu vai pilnīgi citu politiku.

Noslēdzot savas piezīmes par šiem jautājumiem, Barroso kungs, es uzskatu, ka uzticība tiek būvēta divpusējās attiecībās. Jūsu šī rīta komentāros netika piedāvāts tas, kas mums nepieciešams, lai jums uzticētos. Lūdzu, ievērojiet, ka, tā kā jūs neesat sniedzis šīs garantijas, arī es nevaru garantēt, ka jums uzticēšos.

 
  
MPphoto
 

  Alexander Graf Lambsdorff (ALDE).(DE) Priekšsēdētāja kungs! Beidzot man ir sajūta, ka lietas sāk notikt. Lai mēs tiktu pie jaunā līguma, bija vajadzīgi vairāk nekā astoņi, patiešām — gandrīz deviņi gadi, un tikpat daudz mēnešu bija vajadzīgi, lai mēs tiktu pie jaunās Komisijas. Tā nav Eiropa, kas rīkojas, tomēr tieši rīcība ir tas, kas mums nepieciešams. Cilvēki meklē darbu, uzņēmēji meklē noieta tirgu, patērētāji meklē uzticamību, Grieķija meklē stabilitāti, un Eiropa meklē savu lomu pasaulē. Tāpēc ir ļoti labi, ka ir pagājis to sarežģīto debašu laiks, ko varēja saprast tikai eksperti, un šī iemesla dēļ ir labi arī tas, ka Komisija tagad var strādāt tā, lai cilvēki patiešām atkal no tā gūtu labumu.

No jums, Barroso kungs, mēs vēlamies divas lietas. Lūdzu, esiet drosmīgs un padariet Eiropu gan iekšēji, gan ārēji stipru. Mēs vēlamies, lai jūs būtu drosmīgs, un mēs arī vēlamies, lai Eiropa būtu vairāk iesaistīta tādās jomās, kas, iespējams, atšķiras no tām, ko vēlas dalībvalstis vai cilvēki, iesaistoties vēlēšanās, — ekonomikā un finansēs, tiesu un iekšlietu lietās un arī ārlietu un drošības politikā. Šis komentārs īpaši attiecas uz jums, baronese Ashton. Nepilnības ir skaidras. Maza un vidēja lieluma uzņēmumiem iekšējais tirgus nedarbojas pietiekami labi. Bieži vien tas vairāk saistīts ar valsts, nevis Eiropas birokrātiju.

Grieķijai, protams, nepieciešama palīdzība. Tāpēc mums nepieciešama stipra Eiropa. Esmu apmierināts, ka tagad Komisija ir izvirzījusi priekšlikumu. Ikviens, kurš domāja, ka ārpolitikā mēs esam sasnieguši jau pietiekami daudz, saistībā ar Kopenhāgenu ir sapratis, ka ir gluži otrādi. Tāpēc mēs atkārtojam: Barroso kungs, padariet Eiropu iekšēji un ārēji stipru. Jums ir mūsu atbalsts, lai to paveiktu.

 
  
MPphoto
 

  Timothy Kirkhope (ECR). – Priekšsēdētāja kungs! Mūsu grupa pilnībā atbalsta Barroso kungu un viņa reformistisko Eiropas plānu, kas koncentrējas uz mūsu līdzpilsoņu patiesajām šaubām un darbību jomās, kurās var pievienot vērtību mūsu dalībvalstu centieniem. Tāpēc mēs uzskatām, ka viņš ir pelnījis saņemt sarakstu ar tādiem Komisijas kandidātiem, kam ir talants un spējas palīdzēt īstenot viņa ambiciozos plānus.

Tomēr ar dažām no šīm nominācijām viņš ir pievilts. Nekas nespēj slēpt faktu, ka kandidātu pieredze un kompetence ļoti atšķiras, un uzklausīšanās tas bija acīm redzams. Ir nepieņemami, ka dažu dalībvalstu vadītāji pret Komisijas veidošanu joprojām izturas kā pret iespēju atalgot savus kolēģus par iepriekš saņemto atbalstu, iespēju atrisināt vietējās politiskās grūtības vai atvieglot valdībā esošo draugu pirmspensijas periodu.

Ir skaidrs, ka dažas dalībvalstis izmanto faktu, ka mums ir tikai viens balsojums par visu Komisiju kopumā, lai atvieglotu to kandidātu iekļūšanu, kuriem neveiktos ar viņu pašu nopelniem. Šim vienam balsojumam jādara gals. Mums jābalso par katru kandidātu, jo tikai tad visas dalībvalstis uzņemsies atbildību, ņemot vērā procesa nopietnību, un uz Komisiju sūtīs vislabākos pieejamos kandidātus.

 
  
MPphoto
 

  Miguel Portas (GUE/NGL).(PT) Priekšsēdētāja kungs! Es vēlētos vaicāt Barroso kungam par atbildības nozīmi saistībā ar notikumiem, kuru laikā eiro tika pakļauts spekulantu uzbrukumiem. Šajā pēcpusdienā mēs sīkāk pārrunāsim šī notikuma cēloņus, bet pašlaik es vēlētos koncentrēties uz Joaquín Almunia paziņojumiem, jo tie nekavējoties izraisīja starptautiskā kredītu tirgus ziņu izplatīšanos un procentu pieaugumu Portugālē un Spānijā, kas turpmāk pagājušajā nedēļā vājināja euro pozīciju. Nav iemesla sacīt, ka Joaquín Almunia nav teicis to, ko viņš teica. Neatkarīgi no tā, ko dzirdēja žurnālisti, to dzirdēja arī spekulanti, un viņi nekavējoties rīkojās.

Priekšsēdētāj Barroso, komisāra loma nav liet eļļu ugunī. Šis Parlaments nevar attaisnot kādu, kurš kritiskā momentā nebija spējīgs strādāt. Tā ir pirmā problēma, bet otrā problēma ir saistīta ar saziņas veidu. Ko līdz šim brīdim ir izdarījušas Eiropas institūcijas saistībā ar atbildi uz Grieķijas, Spānijas un Portugāles valsts parādu? Trichet kungs ir sevi ierobežojis, sacīdams, ka nevienai valstij nevajadzētu paļauties uz speciālu palīdzību, kaut arī ziņai būtu bijis jābūt gluži pretējai: tas ir, sakot spekulantiem, ka mēs netiksim sašķelti, jo Eiropa ir solidāra. Šeit radies politisks jautājums, un tāpēc mēs sagaidām, ka tiks sniegtas nopietnas atbildes uz jautājumu, kas noticis ar komisāra kandidāta paziņojumiem.

 
  
MPphoto
 

  Klaus-Heiner Lehne (PPE).(DE) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Ļaujiet man izteikt īsu komentāru par mūsu priekšā esošajiem starpinstitucionālajiem nolīgumiem un rezolūciju. Pirmkārt, es priecājos par faktu, ka tagad Komisija šķiet daudz reālāk sagatavota, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta netiešās iniciatīvas tiesības. Vienkārši runājot, tas nozīmē, ka nākotnē tiks noteikti īpaši termiņi, kuru laikā Komisijai būs jāatbild uz mūsu lēmumiem. Tā ir laba lieta, ņemot vērā arī iepriekšējā parlamentārā termiņa pieredzi. Patiesībā tas ir pats par sevi saprotams, bet šis nolīgums nozīmē, ka pret mums un Padomi visādā ziņā izturēsies vienlīdzīgi. Tas ir loģisks Lisabonas līguma spēkā stāšanās rezultāts.

Turklāt es priecājos par faktu, ka mums ir arī panākumi ciešāku darba attiecību veidošanā starp Parlamentu un Komisiju tiesību aktu pieņemšanas plānojuma jomā. Nākotnē mums būs jāizveido šīm trim institūcijām savā ziņā kopīga tiesību aktu pieņemšanas programma, un saistībā ar to būtu noderīgi, ja tradicionālie Savienības interešu pārstāvji ― Komisija un Parlaments — jau iepriekš varētu, cik vien iespējams, vienoties.

Es neesmu pilnībā apmierināts ar ietekmes novērtējuma rezultātiem. Šajā saistībā Parlamentam būs jāapsver, kā tas varētu veikt kvalitātes uzlabojumus tā ietekmes novērtējuma daļā, ņemot vērā faktu, ka Eiropas Komisija nevēlas veikt pilnīgi neatkarīgu ietekmes novērtējumu, kā to pieprasa Parlaments. Es priecājos par faktu, ka attiecībā uz šo pārskatā ir jau paziņots, ka saistībā ar Ārējās darbības dienesta tiesību aktiem būs cieša sadarbība. Arī šeit Komisijai un Parlamentam lielā mērā ir kopīgas intereses, kuras mums vajadzētu noteikt pirms sarunām ar Padomi.

Es domāju, ka ir labi — un faktiski tas ir arī svarīgs Lisabonas līguma rezultāts —, ka Parlamenta pozīcija starptautisko sarunu jomā saistībā ar starptautiskajiem nolīgumiem tiks ievērojami uzlabota un Parlamentam tiks piešķirta dāsna piekļuve visai informācijai un visām konferencēm. Tas ir bijis absolūti izšķirošs jautājums, un es esmu apmierināts, ka šajā saistībā mēs esam varējuši sasniegt to, ko vēlējāmies.

 
  
MPphoto
 

  Evelyne Gebhardt (S&D).(DE) Priekšsēdētāj Barroso kungs! Mēs bijām ļoti priecīgi, ka 1. decembrī tika noslēgts Lisabonas līgums un kopā ar to panākta stingrāka sociālā politika un patērētāju stāvokļa stiprināšana Eiropas Savienības iekšpolitikas jomā. Tomēr tagad mēs redzam, ka jūs, pretēji Lisabonas līgumā teiktajam, proti, horizontālai apņemšanās aizsargāt patērētājus, esat darījuši pilnīgi pretējo ar portfeļu sadali Eiropas Komisijā, jo tagad nav viena komisāra, kurš būtu atbildīgs par patērētāju aizsardzību, bet ir vairāki.

Es vēlētos vaicāt, kā jūs paredzat risināt šo jautājumu? Kā jūs paredzat panākt saskaņu šajā politikas jomā, kas patērētājiem, Eiropas pilsoņiem ir ārkārtīgi svarīga? Atbildība ir sadalīta. Kurš komisārs nodrošinās saskaņu? Lūdzu, nestāstiet mums, ka to izlems kolēģija. Mums nepieciešamas skaidri noteiktas atbildības jomas. Lūdzu, nestāstiet mums arī, ka galu galā dažādu komisāru strīda gadījumā jūs to izlemsiet. Jūs neesat visvarens, un jūs esat kolēģijā.

Man ar šo jautājumu ir nopietnas grūtības, Barroso kungs. Jums man jāpaskaidro, kā jūs šo jautājumu atrisināsiet ar sašķelto politiku patērētāju aizsardzības un arī citās jomās, piemēram, ārpolitikā, lai mums būtu politika, par kuru pēc pieciem gadiem mēs varētu teikt — "jā, tas bija labi, ka mums bija šāda Komisija". Pagaidām es vēl nezinu, kā es vēlāk balsošu. Tas ļoti lielā mērā ir atkarīgs no jūsu atbildēm uz mūsu jautājumiem.

 
  
MPphoto
 

  Adina-Iona Vălean (ALDE). – Priekšsēdētāja kungs! Es domāju, ka jūs ļoti labi zināt, ka Eiropa atrodas pagrieziena punktā, un jums ir iespēja to vest pa vienu ceļu vai pa citu: vai pa drūmo ceļu ar dziļākām ekonomikas krīzēm, sliktām Eiropas uzņēmumu konkurences iespējām, lielāku reglamentējošo un birokrātisko slogu, vai pa drosmīgo ceļu, izmantojot visas iespējas, ko sniedz Lisabonas līgums, lai padarītu Eiropu stiprāku un izmantotu saistītu pieeju globālajam tirgum un problēmām.

Iespējas un globālo problēmu risinājumus var atrast tādos sektoros kā, piemēram, IKT digitālā dienas kārtība, izpēte un attīstība, kā arī enerģija. Jaunais līgums, ko beidzot pieņēmušas Eiropas dalībvalstis, uz sudraba paplātes jums pasniedz rīkus, lai sasniegtu šos mērķus.

Visvairāk es baidos no tā, ka varētu paplašināties plaisa starp pilsoņu cerībām un Briseles mazo pasaulīti. Mūsu pilsoņu uzticēšanās un pārliecība pakāpeniski zūd. Cik daudzos gadījumos es esmu novērojusi neatbilstību starp Eiropas administrācijas nodarbošanos ar nesaprotamiem politiskajiem mērķiem un cilvēku patiesajām raizēm? Kāds mērķis ir vienotas enerģētikas politikas izdomāšanai, ja mēs nevaram saviem pilsoņiem piedāvāt drošu, pieejamu un zaļu enerģiju? Kāds mērķis ir enerģētikas infrastruktūras datu vākšanai?

Es uzskatu, ka mēs nevaram izmantot viena veida visiem derīgus risinājumus. Komisijai jāņem vērā katras dalībvalsts atšķirības, iespējas un līdzekļi. Jums būs jābūt tālredzīgiem un radošiem, lai izvilktu Eiropu no drūmās pagātnes. Parlaments šajā darbā jūs atbalstīs. Ja mēs palaidīsim garām šo iespēju, piecu gadu laikā Eiropai otras tādas iespējas nebūs.

 
  
MPphoto
 

  Lajos Bokros (ECR). – Priekšsēdētāja kungs! Grieķija atrodas uz fiskālā sabrukuma sliekšņa. Arī Spānija un Portugāle cīnās ar pieaugošām grūtībām. Ja Eiropas Komisija, Eiropas Centrālā banka un Eiropas Padome nerīkosies, radīsies eiro zonas sabrukuma draudi.

Mēs varam redzēt, ka šajā situācijā komisāru portfeļu sadale nebūt nav optimāla. Joaquín Almunia, kura rokās monetāro un ekonomikas lietu vadība bija drošībā, tagad tiek pārcelts uz konkurences jomu, kas nav viņam gluži piemērota. Olli Rehn, kurš bija izcils paplašināšanās komisārs, tagad darbosies ar ekonomikas un monetārajām lietām, kurās viņš nav tik kompetents.

Kāpēc Eiropas interesēs ir vājināt Komisijas intelektuālo potenciālu tieši krīzes laikā? .

 
  
MPphoto
 

  Werner Langen (PPE).(DE) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, pašlaik mums ir otrā Barroso vadītā Komisija. Veids, kādā sistēma mainījusies, jau tika pieminēts. Šī ir ceturtā Komisija, kopš esmu šeit. Pirmās divas Komisijas, ko vadīja Santer un Prodi, bija koleģiālas struktūras. Pirmā Barroso vadītā Komisija bija ievērojama ar tās atsevišķajiem locekļiem — es domāju Dimas, Kroes vai pat McGreevy, kas jūsu vadībā vairākus gadus pavadīja dīkā. Ja jūs, priekšsēdētāj, pašlaik ieviešat prezidentālu sistēmu, es jums ieteiktu uzņemties vadību, taču atgriezties pie koleģiālas sistēmas. Tas ir labāk Eiropai un labāk sadarbībai ar Parlamentu.

Eiropas pilsoņiem ir cerības — jūs runājāt par drosmi — attiecībā uz Eiropas darba kārtību. Pirmkārt, jums jāstabilizē euro, jāpaplašina euro zona un jāpanāk, ka valstu valdības pilda savus pienākumus. Otrkārt, jums jārada modernas, uz tehnoloģijām balstītas, pasaules standartiem atbilstošas darba vietas, jo 2000. gada Lisabonas stratēģija cieta neveiksmi, lai gan tās mērķi bija pareizi. Treškārt, jums jāturpina attīstīt Eiropu, pamatojoties uz tās līdzšinējiem panākumiem, nevis uz paziņojumiem par pilnīgām neveiksmēm un atteikšanās scenārijiem, un jāpadara Eiropa par līdzvērtīgu partneri ASV un Ķīnai, un, ceturtkārt, jums ne tikai jāuzdod jautājumi par nākotni, jums uz tiem arī jāatbild kopā ar Parlamentu.

Atvērti tirgi un labākas izglītības iespējas, izaugsme un labklājība nedrīkst būt pagātnes temati. Šie temati jārisina arī nākotnē, tāpat kā jautājumi par sociālo drošību, ražošanas bāzi un finanšu tirgu nepaplašināšanu.

Mēs vēlamies godīgu sadarbību ar jums un Komisiju. Turklāt Komisijai jābūt Eiropas dzinējam, nevis pavēlniekam. Divas grupas izlēma atrasties pilnīgā opozīcijā pret jums — zaļie un komunisti. Viņi pārstāv tikai 13 % deputātu. Ja Komisijas priekšsēdētājs un Komisija labi sadarbosies ar pārējo šā Parlamenta daļu, tad mums kopā būs nepieciešamie panākumi.

 
  
MPphoto
 

  Alejandro Cercas (S&D).(ES) Komisijas priekšsēdētāja kungs, kā jūs zināt, Eiropas Parlamenta sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupas deputāti vēlas reālas pārmaiņas Eiropas sociālajā programmā un pārskatītu sociālo programmu.

Daudzi no mums saskata dažas nelielas ekonomikas atveseļošanās pazīmes jūsu runā, solījumos, ko jūs devāt mūsu grupai, komisāra Andor runā un iestāžu nolīgumā, ka mums jāiesniedz turpmākie Eiropas tiesību akti par vides ietekmes novērtējumu. Ir cerības, ka jūs esat mācījies no pēdējām vēlēšanām un strādājošo organizāciju milzīgā klusuma jautājumā par jauno Komisiju.

Tāpēc, Barroso kungs, mūs ļoti interesē, lai šobrīd neskaidrie solījumi kļūtu par realitāti un lai Komisija nodrošinātu pievienoto vērtību patiesām pārmaiņām. Mūs ļoti interesē, lai Barroso II nebūtu tāda pati kā Barroso I.

Komisijas priekšsēdētāj, mēs klausījāmies komisāru Andor, un mums arī ir šis sapnis, šīs cerības. Mēs varam apsolīt būt jums lojāli, ja tiks ievērota apņemšanās attiecībā uz visu, ko jūs paziņojāt ierodoties, un attiecībā uz vienošanos, ko jūs panācāt ar Parlamentu.

Mums, Barosso kungs — tā kā jūs esat gudrs cilvēks —, vajadzīgi šie vides un sociālās ietekmes novērtējumi, lai nodrošinātu jūsu aizstāvētā ekonomikas modeļa noturību. Citādi Eiropai nebūs nākotnes. Eiropai ir jāsamierinās ar savu darba kārtību attiecībā uz tās pilsoņiem un strādājošajiem, citādi tā nepanāks ekonomisko integrāciju un noteikti nepanāks arī politisko integrāciju, kas ir mūsu mērķis. Mūsu mērķis ir veidot Eiropu ar lielām politiskajām ambīcijām, Eiropu, kas no jauna spēj saviļņot savus pilsoņus un no jauna ir svarīga pasaulei...

(Priekšsēdētājs pārtrauca runātāju)

 
  
MPphoto
 

  Mirosław Piotrowski (ECR).(PL) Priekšsēdētāja kungs, kandidātus komisāru amatiem izvirza ES dalībvalstis. Pēc apstiprināšanas Eiropas Parlamentā viņi ir brīvi no saistībām pret savu valsti. Principā, domājams, viņu darba mērķis ir vienlīdzīga attīstība visā Eiropā. Tam vajadzīgas zināšanas un uzticēšanās. Uzklausīšanas laikā pirmais aspekts radīja šaubas. Kandidātu atbildes bieži vien bija iepriekš saskaņotas un formulētas nepieklājīgi vispārīgos izteicienos. Ashton kundze iedziļinājās dažās detaļās, taču viņas atbildes lika vilties. Kopumā komisāru komanda, kas izrādīja savu drošsirdību uzklausīšanas laikā, ir vāja, un daži augsti kvalificētie kandidāti nespēj mainīt šo iespaidu. Mūsu pienākums ir balsot kopumā par visu Komisiju, un tā neparādīja skaidru rīcības stratēģiju.

Vai mēs varam uzticēties Komisijai? Eiropas Konservatīvo un reformistu grupā mums uzdeva šādu jautājumu: vai mēs uzticētu savas ģimenes budžetu un savas ģimenes likteni šai Komisijai? Daudzi no mums atbildēja un arī šodien atbild noraidoši.

 
  
MPphoto
 

  Mario Mauro (PPE).(IT) Priekšsēdētāja kungs, Komisijas priekšsēdētāj, dāmas un kungi, ja mums būtu jāievēro versija par Cohn-Bendit ierosinātajiem faktiem, no kuriem galvenā ir liekulība, Eiropas Tautas partijas grupa (Kristīgie demokrāti) būtu izlēmusi balsot par labu jaunajai Komisijai, jo tai ir trīspadsmit komisāru, un liberāļi tāpēc, ka tiem ir deviņi komisāri, turpretim sociālistiem, iespējams, būtu jāatturas, jo tiem ir mazāk pārstāvju.

Tomēr tas nenotiek šādi. Patiesībā tik daudzas mūsu balsis ir saistītas ar atbildi uz daudz dziļāku jautājumu: kādu lomu ir aicināta ieņemt Barroso Komisija šajos vēsturiskajos apstākļos?

Tā, priekšsēdētāj, ir aicināta atjaunot miljoniem grūtībās nonākušo cilvēku un uzņēmumu cerības un lauzt to bezspēcību saskarē ar likumīgajām interesēm un valdībām, izrādot spītīgu apņēmību un ideju spēku.

Tā, priekšsēdētāj, ir aicināta sniegt Eiropas nostāju imigrācijas un enerģētikas politikas jautājumos un izsniegt euro obligācijas, lai nodrošinātu ekonomikas atveseļošanos. Tā, priekšsēdētāj, ir aicināta izveidot tādu pārliecinošu Eiropas ārējo un drošības politiku, cienījamā baronese Ashton, kas ir šā vārda cienīga.

Saskaņā ar Schulz teikto jūs, dāmas un kungi, esat kā trapistu mūki, kas devuši klusēšanas zvērestu. Atbilstoši jūsu ideālajam svētuma virzienam es jums ieteiktu izvēlēties citu zvērestu — rīcības zvērestu. Patiesībā ir jāatrisina daudz jautājumu. Priekšsēdētāja kungs, darīsim to ātri, labi un kopējiem spēkiem. Mani vislabākie novēlējumi, priekšsēdētāj Barroso!

 
  
MPphoto
 

  Gianluca Susta (S&D).(IT) Komisijas priekšsēdētāj, šeit esošie progresīvie šodien sniedz jums uzticības balsojumu, lai nepakļautu jūs to personu šantāžai, kas īpaši netic šādai Eiropas kopienai, un lai nepakārtotu jūs divdesmit septiņu dalībvalstu valdībām.

Noticēt Eiropas kopienai nozīmē pārtraukt jūsu mēmo klusēšanu un uzņemties galveno lomu svarīgākajos starptautiskajos jautājumos: aizstāvēt Eiropas intereses rūpniecības un ekonomikas jomā; pastiprināt sociālo politiku un vairāk ieguldīt pasaules nabadzības izskaušanā; nostiprināt mūsu aliansi ar Amerikas Savienotajām Valstīm, bet uz vienlīdzīgiem noteikumiem; pastiprināt Eiropas Savienības lomu starptautiskajās iestādēs, sākot ar ANO Drošības padomi; atjaunot daudzpusējās attiecības pasaules tirdzniecībā un izveidot programmu cīņai pret globāla mēroga piesārņojumu.

Mūsu šodienas balsojums bez izņēmumiem būs nosacīts uzticības balsojums Komisijai un atsevišķajiem komisāriem, lai pilnībā sasniegtu jauno, Lisabonā dzimušo Eiropu — politikas dalībnieci pasaules spēcīgāko varu vidū — un lai tā varētu būt – pāri visam — likteņa kopiena, kas veltīta ekonomikas un civilās attīstības progresam un kas par savu pamatuzdevumu nosaka mieru, taisnīgumu un brīvību pasaulē; kas nav tikai atmiņu kopiena, kura pašlaik dzīvo savā pārticībā un pagātnes slavas atmiņās, kas jau ir izbalējušas.

 
  
MPphoto
 

  Alain Lamassoure (PPE).(FR) Priekšsēdētāja kungs, Barroso kungs, Lisabonas līguma panākumi pašlaik ir atkarīgi no jums un jūsu komandas.

Pārsteidzošā kārtā pirmais pastāvīgais Eiropadomes priekšsēdētājs pēc savas ievēlēšanas izlēma nozust. Viņam tas izdevās. Pirms divarpus mēnešiem ārpus viņa valsts neviens neko nezināja par viņu, un neviens neko vairāk par viņu kopš tā laika nav uzzinājis. Spānijas valdības premjerministram bija jāierodas pie mums un jāskaidro Spānijas sešu mēnešu prezidentūras prioritātes. Tas ir tieši pretēji tam, ko vēlējās Lisabonas līguma autori, no kuriem daudzi ir šajā plenārsēžu zālē. Neviens — ne Eiropas iedzīvotāji, ne Amerikas Savienoto Valstu prezidents — vairs nezina, kurš ir atbildīgais par Eiropu.

Pasaulē, kura krīzes dēļ sagriezusies kājām gaisā, kontinentā, kurš zaudējis visus savus orientierus, kurā ir vairāk nekā 20 miljoni bezdarbnieku un kuram pretstatā jaunajām lielvalstīm draud ilgtermiņa lejupslīde, Eiropai ir vajadzīgs līderis, virziens, ambīcijas, apjomīgs apvienojošs projekts, kas var mobilizēt mūsu 27 valstis un pusmiljardu brīvu pilsoņu. Tāpēc, Barroso kungs, nebaidieties, esiet drosmīgs! Mērķiem, stratēģijai, metodēm, finansējumam — visam ir vajadzīga pilnīgi jauna pieeja. Izredzes atgriezties pie stabilas izaugsmes nekad nav bijušas tik tālas. Dalībvalstu solidaritāte nekad nav bijusi tik svarīga. Mūsu spēju un mūsu finanšu resursu atšķirības nekad nav bijušas tik lielas. Eiropas pilsoņu cerības nekad nav bijušas tik augstas. Un nešaubīgi — Eiropas Parlaments nekad nav vēlējies tik ļoti atbalstīt pretenciozu politiku, lai atsvērtu 10 nebeidzamās institucionālajās debatēs zaudētos gadus. Saku jums kā draugs: Parlamenta atbalsts būs proporcionāls nevis jūsu piesardzībai, bet gan jūsu drosmei.

(Aplausi)

 
  
MPphoto
 

  Dagmar Roth-Behrendt (S&D).(DE) Priekšsēdētāj, Barroso kungs, mēs atrodamies atšķirīgos apstākļos, un arī mūsu institucionālā sistēma atšķiras. Tagad, kad spēkā stājies Lisabonas līgums, trim institūcijām — Parlamentam, Padomei un Eiropas Komisijai — būs jāsadarbojas citādāk nekā līdz šim. Es ticu, ka mūsu visu interesēs ir padarīt šo sadarbību veiksmīgu. Jūsu iesaistīšanās Iestāžu nolīguma pirmajā daļā man rada iespaidu — un ne vienmēr es esmu nekritiska pret jums —, ka arī jūs to vēlaties.

Pirmā šā nolīguma daļa, ko mēs apspriedām ar jums, ietver svarīgus jautājumus par Eiropas Parlamenta nozīmi ne vien attiecībā uz mūsu sadarbību ar jums, bet arī ar Padomi. Šie jautājumi ir dialoga stiprināšana starp Parlamentu un Eiropas Komisiju, iespēja saņemt vairāk informācijas, nekā tas bija iepriekš, citiem vārdiem, spēja būt līdzvērtīgam partnerim likumdošanas procesā, un patiess jautājumu laiks, kurā komisāri, kas galu galā ir politiķi, ierodas šeit un atbild uz jautājumiem, uzstājas ar runām un sniedz atbildes bez slēpšanās, ko tie darījuši agrāk. Iepriekš tikai jums, Barroso kungs, bija drosme šādai rīcībai. Tagad tā rīkosies visi. Tas ir labi. Tas ir visu mūsu labā, un tas būs arī Eiropas demokrātijas labā un, cerams, arī pilsoņu interesēs saistībā ar to, ko mēs darām, proti, saistībā ar mūsu likumdošanas darbu visu interesēs.

Visbeidzot, Barroso kungs, attiecībā uz jautājumu par likumdošanas iniciatīvu, es esmu pārliecināta, ka ar to, ko mēs varētu panākt sarunās ar jums par mūsu sadarbību un ko mēs šodien iekļāvām rezolūcijā, mēs esam pietuvojušies Eiropas Parlamenta iniciatīvas tiesībām, cik tuvu vien iespējams. Vairāk neatļauj sui generis struktūra. Jūs sadarbojāties ar mums šajā jautājumā, un jūs pie tā strādājāt nopietni. Es to cienu un augstu vērtēju jūsu ieguldījumu tajā.

Citi deputāti jau pieminēja ietekmes novērtējumus. Jūs apņēmāties to darīt pārredzami un ievērot sadarbību. Jūs teicāt, ka jums ir svarīgi ietekmes novērtējumi. No mūsu skatupunkta tas ir svarīgs jautājums. Es ar to esmu pilnībā apmierināta. Es ticu, ka mums šodien beidzot būtu jāsāk darbs.

 
  
MPphoto
 

  Jacek Saryusz-Wolski (PPE). – Priekšsēdētāja kungs, es vēlos atsaukties uz Pamatnolīgumu un īpašo partnerību starp Komisiju un Parlamentu, par ko jūs runājāt un ko mēs, kā redzams, vērtējam atzinīgi.

Parlaments cīnās par savu kompetenci ne jau šā Parlamenta lepnuma un slavas dēļ. Mēs vēlamies aizpildīt demokrātiskās leģitimitātes trūkumus pēc visām neveiksmēm, ko mēs pieredzējām referendumu laikā. Mēs uzsākam jaunu Kopienas metodes laikmetu, tāpēc, lūdzu, neaizstāviet Komisijas kompetences, it kā mēs, Parlaments, nebūtu daļa no šīs Kopienas metodes. Šeit es atsaucos uz Komisijas likumdošanas monopolu. Šis monopols pastāvēja, kad Eiropas Parlaments nebija tāds, kāds tas ir šobrīd, tāpēc es atzinīgi vērtēju kompromisa risinājumu, kurā vērā ņemtas mūsu iniciatīvas likumdošanas jautājumos un kuru jūs pieņēmāt. Parlaments ļoti uzmanīgi vēros šo kompromisa risinājumu praksē, ņemot vērā mūsu prasību Komisijai īstenot likumdošanas pasākumus.

Otrs jautājums, par ko es vēlos runāt, ir kopējais Ārējās darbības dienests. Tam būtu jāgūst sava ticamība no diviem avotiem — ne tikai no Padomes, bet arī no Eiropas Parlamenta —, un līdz šim mēs neesam pilnībā apmierināti. Es vēršos pie priekšsēdētāja vietnieces Ashton kundzes. Mums žēl, ka mēs neesam iekļauti Augsta līmeņa grupā. Mēs domājam, ka mums būtu jāiesaistās procesā, ko šis Parlaments vienmēr ir pieprasījis. Mums būtu jāiesaistās vēstnieku un ES īpašo pārstāvju kandidātu izvirzīšanā. Varbūt šeit vēl ir palikušas manevrēšanas iespējas, jo šī prasība nav mūsu slavas dēļ, bet gan ar mērķi nodrošināt šim dienestam reālu ticamību eiropiešu acīs. Citādi tas būs vājāks, lai gan abas puses vēlas, lai tas būtu stiprāks.

 
  
MPphoto
 

  Luis Manuel Capoulas Santos (S&D).(PT) Priekšsēdētāj, Komisijas priekšsēdētāj, mani īpaši interesēja lauksaimniecības un zivsaimniecības komisāru kandidātu uzklausīšana, jo tās ir jomas, kam es Eiropas Parlamentā sekoju līdzi īpaši uzmanīgi. Viņu sagatavotība — abos gadījumos — man šķiet piemērota. Tomēr svarīgāk par personībām un spējām ir zināt politiskos apstākļus, kādos viņiem būs jāpilda savs uzdevums. Lai mana politiskā grupa un es spētu pēc labākas sirdsapziņas balsot par Komisijas apstiprināšanu, vai jūs, Barroso kungs, varat man garantēt, ka jūs sniegsiet visu savu atbalstu šiem diviem komisāriem, lai nodrošinātu, ka dziļās reformas, ko viņi uzsāks šajās visplašākajās politikas jomās, lauksaimniecībā un zivsaimniecībā, saglabās savu Kopienas raksturu un noraidīs jebkāda veida renacionalizāciju?

 
  
MPphoto
 

  Paulo Rangel (PPE).(PT) Priekšsēdētāja kungs, es vēlētos izmantot šo iespēju galvenokārt tāpēc, lai uzsvērtu Komisijai un Komisijas priekšsēdētājam veidu, kādā viņi sadarbojušies ar šo Parlamentu uzklausīšanas mēnešu laikā. Pasaulē nav nevienas citas institūcijas ar izpildvaras un likumdošanas iniciatīvas pilnvarām, kas būtu pakļautas šādām prasībām: tās priekšsēdētājam jāizklāsta programma Parlamentam; tā tiek uzklausīta visās politiskajās grupās; uz to attiecas absolūta vairākuma balsojums un tai jāsapulcē šeit visi komisāri, lai tos pa vienam uzklausītu saistībā ar viņu programmām, kam seko trīs vai četru stundas ilgi tiešie jautājumi — jautājumi, uz kuriem jāatbild.

Komisija piekrita uzsākt sarunas ar Parlamentu par Pamatnolīgumu, kurā, pirmkārt, tā piekrita attaisnot un palielināt Parlamenta pilnvaras attiecībā uz likumdošanas iniciatīvu; otrkārt, tā piekrita pilnīgai informācijas pieejamības brīvībai gan attiecībā uz likumdošanas un politisko darbību, gan attiecībā uz starptautiskajām sarunām. Visbeidzot, tā piekrita ņemt vērā Parlamenta atzinumu par komisāriem un komisāru pārgrupēšanu.

Manuprāt, šis ir skaidrs pierādījums tam, ka Komisija kopš jūlija uzskatāmi parādījusi savu gatavību ciešai sadarbībai ar Parlamentu un, rīkodamās šādi, tā skaidri, acīmredzami un nepārprotami parādījusi, ka stratēģiskā alianse Lisabonas līguma ietvaros Kopienas metodes veicināšanai, par ko runāja Saryusz-Wolski, ir alianse starp Parlamentu un Komisiju. Tāpēc gan Komisija, gan Pamatnolīgums ir pelnījuši Eiropas Tautas partijas grupas (Kristīgo demokrātu) pilnīgu atbalstu.

 
  
MPphoto
 

  Othmar Karas (PPE).(DE) Priekšsēdētāj, dāmas un kungi, demokrātijā apstiprinājums nekad nav bezierunu tiesības, tas vienmēr ir uzticības atzinums, kas sākumā jāattaisno. Tāpēc atvērsim kopā jaunu sadaļu, nevis turpināsim tikai, kā līdz šim, kā jūs, Komisijas priekšsēdētāj, teicāt. Līgums, krīze un globalizācija liek mums visiem mainīt savu darbības veidu. Mums vajadzīga lielāka Eiropas apziņa dalībvalstīs, lielāka atklātība attiecībā uz Eiropas Savienību, vairāk ES Eiropā un vairāk ES pasaulē. Tāpēc katram komisāram jābūt līderim, kas gatavs politizēt Eiropas Savienības debates.

Eiropas Parlamentam un Komisijai ir jāuzsāk jauna partnerība — partnerība Eiropas tuvināšanai pilsoņiem, partnerība, kas vērsta pret nacionālismu, protekcionismu un ekstrēmismu, negodīgumu, pārmērīgu vienkāršošanu, bezatbildību un cieņas trūkumu. Papildus stabilitātes paktam monetārajā jomā mums vajadzīgs stabilitātes pakts visās politikas jomās, lai iegūtu lielāku ticamību un atgūtu zaudēto uzticību. Procedūra pārmērīga deficīta novēršanai, izejas stratēģija un stratēģija Eiropa 2020 būs jāapvieno kopējā koncepcijā, lai samazinātu valsts parādu, atrisinātu deficīta problēmas, veicinātu inovācijas un izaugsmi un radītu ilgtermiņa darba vietas.

Visbeidzot, priekšsēdētāja kungs, es mudinu jūs izveidot sākuma bilanci un iesniegt priekšlikumus ekonomikas, sociālās, fiskālās, pētniecības, jauninājumu un izglītības politikas saskaņošanai, jo mums vajag vairāk Eiropas.

 
  
MPphoto
 

  Gunnar Hökmark (PPE). – Priekšsēdētāja kungs, galvenais šīs Komisijas izaicinājums nebūs cīņa ar krīzi, ko mēs pieredzējām. Mēs pakāpeniski no tās izkļūstam, kaut gan tas vēl aizvien būs svarīgs uzdevums, lai īstenotu to politiku, ko mēs esam noteikuši. Galvenajam uzdevumam jābūt pamata sagatavošanai Eiropas ekonomikas attīstībai nākotnē, lai nodrošinātu dinamisku ekonomiku, kas spēj konkurēt un būt pasaules ekonomikas vadībā.

Tāpēc vajadzīga politika attiecībā uz jaunām darba vietām, ieguldījumiem un dinamisku ekonomikas izaugsmi. Citādi mēs turpināsim saskarties ar krīzes radītajām problēmām — bezdarbu un deficītu. Svarīgi, lai Komisija, ko šodien šeit Parlamentā apstiprinās, šo izaicinājumu uztver nopietni.

Eiropas balsotāji jūnijā sniedza ļoti skaidru vēstījumu. Viņi vēlas nevis uz sociālistu regulējuma balstītu modeli, bet gan modeli, kas balstīts uz atvērtību, nosakot pamatu līdzvērtīgiem darbības apstākļiem un sociālai Eiropai, t.i., darba vietām, izaugsmei, iespējām un pārrobežu integrācijai. Šīs jaunās Komisijas uzdevums ir likt pamatu ekonomikai, labklājībai un sociālajam nodrošinājumam, tai jābūt progresīvi domājošai un jāatbalsta inovācijas.

 
  
MPphoto
 

  Tunne Kelam (PPE). – Eiropas Kopienai pašlaik ir vairāk nekā 50 gadu. Daži runā, ka tā piedzīvo pusmūža krīzi, — jūtas mazliet nogurusi, morāli nomocīta, svārstās jautājumā par turpmāko paplašināšanos.

Ņemot vērā to, jums, Barroso kungs, ir vēsturiska iespēja parādīt savu līdera māku, ieviešot reālas reformas un ilgtermiņa redzējumu. Jūsu otrais pilnvaru termiņš sakrīt ar Šūmana deklarācijas 60. gadadienu. Eiropas dibinātāju vienīgā iecere bija nevis panākt politiskos strīdus, bet gan pacelties virs valstu interesēm, lai izveidotu pārvalstisku Eiropas politiku, kas balstās uz atvērtu un augstsirdīgu attieksmi, kā jūs pats minējāt.

Vispirms mēs sagaidām kopējo Eiropas politiku reālu īstenošanu, jo īpaši kopējā enerģētikas tirgus pabeigšanu. Eiropas Komisija ir bijusi Eiropas Parlamenta galvenais sabiedrotais un sadarbības partneris. Mēs vēlam veiksmi jums un visai komisāru kolēģijai.

 
  
MPphoto
 

  Marian-Jean Marinescu (PPE).(RO) Es uzskatu, ka jaunās Komisijas galvenais uzdevums ir īstenot Lisabonas līgumu. Mūsu uzdevums ir uzskatāmi parādīt Eiropas pilsoņiem, ka jaunais līgums atbilst viņu gaidām, un iedvest viņos uzticību tam.

Tuvākajos gados līdz ar daudziem citiem svarīgiem risināmiem jautājumiem Komisijai būs jāiesniedz pārskatīšanai divas ļoti svarīgas politikas: kopējā lauksaimniecības politika un kohēzijas politika. Es domāju, ka budžeta politiku laika posmam no 2014. līdz 2021. gadam varēs plānot un veidot tikai pēc tam, kad būs pabeigtas minētās politikas. Šā iemesla dēļ jaunās Komisijas pamatprogrammā šis jautājums ir jāietver kā absolūta prioritāte. Es ceru, ka šo divu Eiropas politiku pārskatīšana mums palīdzēs vidējā termiņā un ilgtermiņā līdzsvarot ekonomisko, finansiālo un sociālo situāciju visās dalībvalstīs, lai novērstu tāda veida nelīdzsvarotību, kāda novērojama pašlaik un kas apdraud Eiropas Savienības ilgtspējīgu attīstību kopumā.

 
  
MPphoto
 

  Csaba Sándor Tabajdi (S&D). (HU) Jaunās dalībvalstis pamatoti ir nobažījušās, ka Eiropas Savienībā pastiprinās nacionālais egoisms un renacionalizācija. Eiropas Savienība nevar pastāvēt bez solidaritātes, kohēzijas vai mazāk attīstīto jauno dalībvalstu izaugsmes. Barroso vadītajai Komisijai 2020. gada programma būs jāveido tā, lai mums būtu nevis jāsamazina, bet gan jāsaglabā — veicot reformas — un jāstiprina Kopienas politika, ko mēs līdz šim esam ievērojuši, jo īpaši kohēzijas politika un reģionālā politika, kā arī kopējā lauksaimniecības politika. Mēs redzam satraucošus mēģinājumus pakāpeniski izbeigt šo politiku un jo īpaši samazināt kopējās lauksaimniecības budžetu. Padomei būtu jāizstrādā konkrēti pasākumi, lai pasaules ekonomikas krīze nekļūtu par bezdarba un sociālo krīzi. Visbeidzot, mēs nedrīkstam atļaut traģiskajai Grieķijas situācijai būt par pamatu secinājumam, ka mums nevajadzētu turpināt euro zonas stiprināšanu un paplašināšanos Rietumbalkānu virzienā.

 
  
MPphoto
 

  Lena Ek (ALDE). – Priekšsēdētāja kungs, Alberts Einšteins ir teicis, ka dzīve ir kā brauciens ar divriteni — lai noturētu līdzsvaru, ir jāturpina kustība. Tieši to mēs sagaidām no jaunās Komisijas. Vienlaikus pastāv arī bažas. Piemēram, jautājums par klimata pārmaiņām ir sadalīts starp vairākiem portfeļiem, un tas ir visuztraucošākais. Tajā pašā laikā jautājumus par rūpniecības politiku un enerģētikas politiku risina komisāri, kas nāk no vienas politiskās grupas, — arī tas rada nopietnas bažas. Pašlaik mums vajadzīgs līdzsvars un atbalsts ilgtspējīgai ekonomikas izaugsmei, un svarīgi, ka tas tiek atspoguļots stratēģijā Eiropa 2020.

Visgrūtāk vienmēr ir uzrakstīt romāna pirmos vārdus. Komisijas radītais iespaids un tās darbības veids tiks atspoguļots un ierakstīts stratēģijā Eiropa 2020, kas būs jaunās Komisijas darba un kvalitātes rādītājs. Es ceru, ka tas būs ilgtspējīgs.

 
  
MPphoto
 

  Ulrike Lunacek (Verts/ALE).(DE) Priekšsēdētāj, dāmas un kungi no jaunās kolēģijas, dāmas un kungi šeit, plenārsēžu zālē un viesiem paredzētajā balkonā! Šajā ekonomikas, finanšu un klimata krīzes laikā Eiropas pilsoņi no jums sagaida vadību. Viņi sagaida drosmīgus un skaidrus projektus. Barroso kungs, jūs šodien vairākas reizes pieminējāt, ka mēs nevaram turpināt tā, it kā runa būtu par ikdienišķiem darījumiem, un mums jābūt pašapzinīgiem un drošsirdīgiem. Taču mēs to nemanījām ne jūsu pamatnostādnēs, ne arī lielākās daļas komisāru uzklausīšanas laikā.

Piemēram, ārpolitika. Baronese Ashton, jūs esat cilvēks, kam būtu un ir jāpauž Eiropas vienotā nostāja. Tas nav tikai jautājums par labu saskaņošanu vai apspriedēm ar dalībvalstīm. Jums būtu jāiesniedz Padomei drosmīgi, īpaši projekti, piemēram, par cilvēka izraisīto katastrofu novēršanu Eiropā saskaņā ar Barnier ziņojumu. Jums ir jārāda priekšzīme — arī jautājumos par finanšu krīzi. Mums vajadzīga kopēja finanšu tirgus uzraudzība un finanšu darījumu nodoklis.

Iesniedziet šos priekšlikumus Padomei. Lūdzu, dariet to un negaidiet, līdz Padome pateiks „jā” vai „nē” vai arī atsevišķas dalībvalstis sāks jūs lobēt. Ja mēs no jums sagaidīsim šo vadību, jūs arī saņemsiet Eiropas Parlamenta atbalstu. Pašlaik jums tā vēl nav.

 
  
MPphoto
 

  John Bufton (EFD). – Priekšsēdētāja kungs, man jāizvirza jautājums, kas, manuprāt, ir ļoti svarīgs attiecībā uz Apvienoto Karalisti.

Pašlaik AK mums ir izņēmuma tiesības attiecībā uz 48 stundu darba nedēļu. Tomēr pēc Andor uzklausīšanas — man nav nekādu personīgu pretenziju pret Andor — esmu ļoti nobažījies par virzienu, kurā viņš, manuprāt, mūs vedīs. Pēc manām domām ir pilnīgi iespējams, ka AK zaudēs šīs izņēmuma tiesības. Ja tā notiks, no tā mūsu valstī cietīs trīs miljoni cilvēku. Viņi labprāt strādā papildu stundas. Ir apdraudēts mūsu brīvprātīgo ugunsdzēsēju dienests AK, jo īpaši manā reģionā, Velsā, kur 75 % no tā veido brīvprātīgie ugunsdzēsēji.

Pie mums drīzumā gaidāmas vispārējās vēlēšanas, tāpēc es aicinu visus šodien klātesošos Eiropas Parlamenta deputātus no Lielbritānijas balsot pret jauno Komisiju, pamatojoties uz smagajām sekām, kādas mums būs, ja manas valsts iedzīvotāji zaudēs šīs izņēmuma tiesības strādāt 48 stundas. Tas ir atkarīgs no deputātiem. Trīs miljoni cilvēku skatīsies, kā viņi balsos, tāpat arī es.

 
  
MPphoto
 

  Andreas Mölzer (NI).(DE) Priekšsēdētāja kungs, Lisabonas līgums ir paredzēts, lai stiprinātu Eiropas Savienību un tādējādi, protams, galvenokārt Eiropas Komisiju un arī mūsu Parlamentu. Tomēr apkaunojoši, ka, neraugoties uz to, ES institūciju vadošajos amatos ir iecelti politiski vāji pārstāvji. Politiskie novērotāji piekrīt, ka jaunajā Komisijā nav reālu politiski svarīgu personu. Ja jau Komisijas priekšsēdētājs ir mazākais kopsaucējs starp lielo ES dalībvalstu varām, tad attiecībā uz atsevišķajiem komisāriem šī situācija, saprotams, turpinās bez ierobežojumiem. Jaunais Padomes priekšsēdētājs un jo īpaši Augstā pārstāve arī ir drīzāk politiski mazsvarīgas personas. Tādi svarīgi mūsu politiskie partneri kā ASV to jau ir likuši mums skaidri noprast, un mēs nezinām, kā reaģēs citi partneri, piemēram, Krievija.

Rezultātā rodas jautājums, vai spēcīgāks Eiropas Parlaments sadarbībā ar vāju Komisiju faktiski spēs paveikt kādu pozitīvu darbu integrācijas un Eiropas iedzīvotāju interešu labā.

 
  
MPphoto
 

  Paul Rübig (PPE).(DE) Priekšsēdētāja kungs, mans vēlējums jaunajai Komisijai ir, lai tā vairāk rūpējas par mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Šādos uzņēmumos strādā divas trešdaļas mūsu darba ņēmēju, un tie rada 50 % no iekšzemes kopprodukta. Mums galvenokārt jāraugās, lai tiktu palielināta mazo un vidējo uzņēmumu kredītspēja, jo it īpaši krīzes laikā sevišķi svarīgs ir riska kapitāls, lai saglabātu spēju maksāt labas algas. Mums jābūt konkurētspējīgākiem, un tāpēc mums jānodrošina labāks atbalsts infrastruktūrai. Jo īpaši būtu jāuzlabo Eiropas komunikāciju tīkli.

Mums jāraugās, lai mazajiem un vidējiem uzņēmumiem būtu arī pētniecības iespējas — tādējādi tie spētu piedāvāt jaunus produktus un pakalpojumus, izmantojot Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūtu. Mums arī jāuzlabo profesionālā izglītība un apmācības. Tas ir Eiropas Komisijas galvenais uzdevums. Novēlu jaunajai Eiropas Komisijai sekmes un labus panākumus nākotnē.

 
  
MPphoto
 

  Milan Zver (PPE).(SL) Esmu no tiem, kas uzskata, ka šodien Eiropas demokrātijai ir liela diena, — ne tikai tāpēc, ka mēs pabeigsim jauno Eiropas institūciju un struktūru izveidi, bet arī tāpēc, ka mēs pieņemsim šo iestāžu nolīgumu, kas kopā ar Lisabonas līgumu faktiski palielinās Eiropas pilsoņu ietekmi uz Eiropas politiku.

Man pašlaik ļoti svarīgas šķiet, kā mēs jau to pieredzējām vai varam sākt novērot, Eiropas demokrātijas pirmās krīzes pazīmes. Pierādījums tai ir aizvien sarūkošais atbalsts vēlēšanām, cilvēku arvien mazākā uzticēšanās galvenajām demokrātiskajām institūcijām un fakts, ka dažās Eiropas galvaspilsētās notiek izrēķināšanās ar demonstrantiem, savukārt citās tiek pieminēti totalitārisma un tamlīdzīgu režīmu simboli.

Īsumā — es uzskatu, ka Eiropas politikai ir pēdējais laiks attīstīt demokrātiju institūciju līmenī, taču ar to vien nepietiks. Mums arī jācenšas paaugstināt demokrātiski politiskās kultūras līmeni, jo īpaši postkomunisma valstīs.

 
  
MPphoto
 

  Juan Fernando López Aguilar (S&D). (ES) Priekšsēdētāja kungs, Eiropas Parlamenta sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupas Spānijas delegācija balsos par pilnvaru piešķiršanu Komisijai, kas nodēvēta par Barroso II. Mums tam ir labi iemesli. Viens no iemesliem ir mūsu pārliecība, ka pat Barroso nevarēja piekrist Barroso I Komisijas kritiķiem, kad viņam uzticēja veidot Barroso II Komisiju.

Ikviens var redzēt iemeslus. Eiropa mainījās, pasaule mainījās un iestājās krīze. Globalizēta pasaule, saskarsme ar globālo krīzi, kurai vajadzīga globāli atbilstoša Eiropa. Tā vietā, lai reaģētu uz krīzi ar citām krīzēm, mums ir jārīkojas, un mums tas ir jādara tagad. Mums ir jārīkojas, lai risinātu klimata pārmaiņu problēmas, aktivizētu jaunu enerģijas avotu iespējas, mūsu ārpolitikas nozīmi globālajā mērogā un mūsu ieguldījumu drošākas pasaules izveidē, cīnoties pret noziedzību un terorismu. Šie pasākumi mums ir jāveic tagad.

Pēc vēlēšanām jau pagājuši 6 mēneši, un tagad ir laiks Komisijai, kas darbojas no visas spēka un ar pilnu jaudu. Tieši to šobrīd no mums sagaida tie 500 miljoni eiropiešu, kas mūs vēro. Tāpēc mēs esam pārliecināti — tā kā bezdarbība nav iespēja —, ka vienīgā iespēja Barroso II Komisijai ir pārsteigt Barroso I Komisijas kritiķus ar rīcību, ar stingru rīcību.

 
  
MPphoto
 

  Cristian Dan Preda (PPE).(RO) Arī es atzīstu, ka šodien ir svarīga diena, jo mēs balsosim ne tikai par 27 dalībvalstu, bet arī par vienotas Eiropas Komisiju. Šajā plenārsēžu zālē ir izskanējis, ka Lisabonas līguma īstenošana ir neatliekams jautājums. Tas ir steidzams jautājums, ko aizēno milzīgas grūtības, jo pašreizējā krīze nemaz neveicina šā līguma īstenošanu, kam jārada vienota 27 valstu Eiropa un vienlaikus Eiropa, kurai uzticas ikviens eiropietis.

Es vēlētos uzsvērt, ka, manuprāt, lielākais izaicinājums Eiropas Savienībai faktiski ir solidaritātes sajūta starp veco un jauno dalībvalstu eiropiešiem, citiem vārdiem, solidaritāte starp rietumeiropiešiem un austrumeiropiešiem. Tikai šādi mēs Eiropas uzticamību varam pierādīt tām valstīm, kas agrāk vai vēlāk centīsies pievienoties mūsu Savienībai, neatkarīgi no tā, vai tās būs Rietumbalkānu valstis, Moldova, Turcija vai Īslande.

 
  
MPphoto
 

  Liisa Jaakonsaari (S&D).(FI) Priekšsēdētāja kungs, Komisijas izveide noteikti aizņēma pārāk ilgu laiku. Nākotnē vēsturnieki noteikti brīnīsies, kā bija iespējams veltīt sešus mēnešus Komisijas izveidei, kamēr mēs Eiropā piedzīvojam visdziļāko recesiju Eiropas ekonomikas vēsturē.

Es domāju, ka šis process kopumā deva iespējas Komisijai un Parlamentam un stiprināja tos. Tāpēc mani pārsteidza Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupa, kas vienprātīgi nolēma balsot pret jauno Komisiju, jo īpaši saistībā ar viņu pašu biežajiem izteikumiem, ka viņi šajā procesā daudz ieguvuši un ka viņu mērķi tika pieņemti. Godīgi sakot, es uzskatu, ka šis gadījums ir galējs populisms.

Iekšējā tirgus un sociālās Eiropas dzīvotspēja ir kā brālis un māsa: tie iet roku rokā. Ļoti svarīgi, lai sociālās ietekmes novērtējums būtu solis sociālās Eiropas virzienā.

 
  
MPphoto
 

  Eva Lichtenberger (Verts/ALE).(DE) Barroso kungs, priekšsēdētāj, esmu vīlusies ne tikai par Komisijā ietilpstošajām personām, bet arī par portfeļu sadalījumu. Dažus no tiem jūs esat sadalījis tā, ka nākotnē būs ļoti grūti vadīt konkrētas sarunas komitejās. Turklāt jūs dažiem komisāriem atņēmāt darba jomas, kurās viņi patiesībā bija pierādījuši savas spējas, un nodevāt tās citiem, kas nemaz par to nepriecājas. Raugoties uz to vairāk no psiholoģiskā viedokļa, nelaimīgs komisārs, Barroso kungs, var nodarīt lielu kaitējumu, jo, it īpaši uzsākot savu darbu, viņš saskarsies ar ļoti daudziem cilvēkiem, kas centīsies pārliecināt un ar kuriem viņš nepratīs apieties. Manuprāt, tas ir nepareizs lēmums.

Otrs punkts, par ko es gribētu izteikties, ir iestāžu nolīgums. Mēs noteikti cīnīsimies par tā īstenošanu, jo pašlaik spēkā jau ir Lisabonas līgums. Mums būs savas tiesības jautājumos par starptautiskajiem nolīgumiem, un mēs tās īstenosim arī tad, ja gan Padome, gan Komisija izrādīs noturīgu pretestību. Komisijai jābūt tam gatavai.

 
  
MPphoto
 

  Czesław Adam Siekierski (PPE).(PL) Priekšsēdētāja kungs, Eiropas Savienība atrodas pilnīgi jaunā situācijā. Lisabonas līgums ir ieviesis svarīgas pārmaiņas. Ko mēs varam teikt divus mēnešus pēc tā darbības sākuma? Patiesībā, ja mēs padomājam nopietnāk, tas ir tikai labs un svarīgs sākums. Tagad ir pienācis laiks šiem noteikumiem un lēmumiem piešķirt reālu saturu. Mums būtu atbilstoši jāsadala kompetences starp institūcijām vai no jauna radītiem svarīgiem augstiem amatiem un jāizveido politiskie principi un noteikumi sadarbībai. Mums arī jāsaglabā dalībvalstu, kā arī dalībvalstu un Eiropas Savienības patiesas līdztiesības princips. Svarīgi ir nesamazināt atsevišķo dalībvalstu īstenotās prezidentūras nozīmi.

Tikai saliedēta Eiropas Savienība, kurai ir vienprātīga nostāja, ieņems tai pienākošos vietu pasaulē. Pagājušajos divos mēnešos gūtā sākotnējā pieredze rada pamatu dažādām šaubām. Tāpēc šīs problēmas būtu nopietni jāpārdomā un jāveic pasākumi, kas mums ļaus sasniegt gaidītos rezultātus un Eiropas Savienības rīcībai nodrošinās jaunu kvalitāti.

 
  
MPphoto
 

  Csaba Sógor (PPE).(HU) Bieži vien tiek atkārtots Kisindžera reiz uzdotais jautājums — kurš atbildēs, kad es zvanīšu? Runa ir par to, ka mums vajadzīgas spēcīgas un apņēmīgas personības. Nē! Mums vajadzīgas spēcīgas institūcijas. Mums vajadzīga Padome, Parlaments, Savienība, kurā ikviens no Padomes var atbildēt uz zvanu, jo spēj sniegt kompetentu atbildi un kompetentu risinājumu. Pašlaik es vēlētos piezvanīt, lai sniegtu šādu ierosinājumu: mēs vēlamies Eiropu, kurā tiek ievērotas arī tradicionālo nacionālo minoritāšu tiesības, kurā nav slovāku valodas likumu. Stājoties spēkā minētajam valodas likumam, tika pārkāptas ne vien ES pamattiesības un Eiropas Cilvēktiesību konvencijas noteikumi, bet arī lielākie sasniegumi Eiropas integrācijas jomā; arī vienota iekšējā tirgus funkcionēšana ir apdraudēta. Es uzstāju, ka Komisijai jāveic nepieciešamie pasākumi atbilstoši Juridiskā dienesta atzinumam, lai nodrošinātu, ka Kopienas likumi turpina darboties uzticami.

 
  
MPphoto
 

  Derek Vaughan (S&D). – Priekšsēdētāja kungs, struktūrfondi gan iepriekš bija, gan arī pašlaik ir svarīgi tādiem reģioniem kā Velsa. Tie palīdzējuši daudzām privātpersonām, kopienām un uzņēmumiem. Īpaši svarīgi tie bija nesenajos grūtajos ekonomikas apstākļos.

Tāpēc ir ļoti svarīgi, lai visas šīs grupas varētu gūt labumu no struktūrfondiem arī turpmāk. Es uzskatu, ka struktūrfondiem jābūt pieejamiem visiem Eiropas reģioniem, ja tie kvalificējas laika posmam pēc 2013. gada. Es domāju, ka mums jāizslēdz struktūrfondu renacionalizācija, un īpaši atzinīgi es vērtēju piebildes, ko dzirdējām no finanšu plānošanas un budžeta komisāra kandidāta, kurš izteica savu negatīvo nostāju pret kohēzijas politikas un struktūrfondu renacionalizāciju.

Es arī uzskatu, ka ir ļoti svarīgi, lai finansējums visām manis nosauktajām grupām pēkšņi neapstātos 2013. gadā. Tāpēc es uzskatu, ka ir svarīgi, lai attiecībā uz tiem reģioniem, kas neatbilst konverģencei pēc 2013. gada, būtu pieejams pārejas statuss. Es ceru, ka Komisija turpmākajās nedēļās un mēnešos kohēzijas politikai un struktūrfondiem nodrošinās tiem pienākošos prioritāti.

 
  
MPphoto
 

  Gay Mitchell (PPE). – Priekšsēdētāja kungs, es vēlos šeit uzdot jautājumu, ko esmu uzdevis savā valstī, — cerībā, ka, uzdodot to no apakšas un no augšas, mēs kaut kādā veidā varētu panākt attiecīgu rīcību.

Mēs pastāvīgi runājam par banku krīzi un par to, ko mēs varam darīt mazo un vidējo uzņēmumu labā. Problēma ir apstāklī, ka ir ļoti daudz mazu un vidēju uzņēmumu, kas vienkārši nevar saņemt aizdevumu, lai gan to uzņēmējdarbība ir dzīvotspējīga un tie var nodrošināt darba vietas. Lielākais iemesls tam, manuprāt, ir bankas menedžeru trūkums. Mēs nokļuvām šajā krīzē, jo banku sistēma bija automātiska, — un daudzos gadījumos tā joprojām ir automātiska. Eiropas Centrālā banka un Eiropas Komisija sniegusi lielu atbalstu finanšu iestādēm. Tagad mums ir laiks atgriezties un izmantot visu savu ietekmi, lai atgrieztos pie tradicionālā bankas menedžera, kas var veikt riska aprēķinu, pamatojoties uz raksturu, spējām un rezultātiem.

Es tiešām domāju, ka tas iedarbotos, un es saku visiem šeit esošajiem 27 komisāriem: nenovērtējiet par zemu savu ietekmes spēju...

(Priekšsēdētājs pārtrauca runātāju)

 
  
MPphoto
 

  Jörg Leichtfried (S&D).(DE) Priekšsēdētāj, Barroso kungs, es vēlētos runāt par diviem jautājumiem, kas man ir ļoti svarīgi. Šodien daudz tika runāts par krīzes pārvarēšanu. Šajā saistībā mums jāuzmanās no viena — krīze netiks pārvarēta, ja atkal tiks izmaksātas prēmijas, tiklīdz bankas atgūs stabilitāti. Šī krīze būs pārvarēta tikai tad, kad tie, kas pašlaik palikuši bez darba, atgūs savas darba vietas, un tie, kuri līdz šim ir bijuši bez darba, varēs strādāt. Tad mēs būsim pārvarējuši krīzi.

Tāpēc ir ļoti svarīgi, lai jūsu Komisija sekotu mērķim radīt un nosargāt darba vietas, un nodrošināt, ka smagi strādājošie par savu darbu saņem pienācīgu atalgojumu un vairāk gūst no vispārējās labklājības, nekā tas bijis līdz šim. Ja jums tas izdosies, Barroso kungs, tad, manuprāt, jaunā Komisija būs daudz sekmīgāka par iepriekšējo.

 
  
MPphoto
 

  Seán Kelly (PPE). – Priekšsēdētāja kungs, es ceru, ka mēs šovakar līdzīgi kā pāvesta vēlēšanās varēsim teikt: „Habemus Papam; habemus Komisija”. Taču gan mani, gan daudzus citus cilvēkus uztrauc viens jautājums, proti, atbilstoši Lisabonas līgumam mums skaidrības labad bija jāieceļ Padomes priekšsēdētājs. Neesmu drošs, vai esam ieguvuši skaidrību, tāpēc varbūt priekšsēdētājs Barroso mums varētu atbildēt uz šo jautājumu.

Kad krīzes laikā apstākļi piespiedīs, kurš būs tas cilvēks, kas pārstāvēs Eiropu? Vai tas būs Van Rompuy? Vai tā būs baronese Ashton? Vai tas būs kāds no komisāriem? Vai tā būs rotējošā prezidentūra, vai arī tas būs pats priekšsēdētājs Barroso? Es vēlētos saņemt atbildi uz šo jautājumu.

 
  
MPphoto
 

  José Manuel Barroso, Komisijas priekšsēdētājs. – Priekšsēdētāja kungs, es mēģināšu sākt ar atbildēm uz dažiem konkrētiem jautājumiem un tad pāriešu pie vispārīgākiem.

Pirmkārt, par euro zonu. Daži šā Parlamenta deputāti uzdeva jautājumus par euro zonu un dažām aktuālajām problēmām, ar ko mēs saskaramies euro zonas dalībvalstīs. Vispirms ļaujiet man atgādināt, ka euro ieviešana ir viens no lielākajiem panākumiem Eiropas vēsturē. Kopš tā ieviešanas 11 dalībvalstīs euro zona ir paplašinājusies līdz 16 dalībvalstīm. Eiro zona ir bijusi stabilitātes un darba vietu radīšanas zona. Protams, to ir skārusi krīze. Krīze skāra arī valstis, kas neietilpst euro zonā. Man nav jums jāatgādina, ka tikai pirms dažām dienām pie manis ieradās Īslandes premjerministrs. Īslande ir mums ļoti tuva valsts, kas arī neietilpst euro zonā un ko patiešām skāra šī krīze. Es vēlos atgādināt, ka šī krīze neradās euro zonā, tā ienāca no ārpuses.

Taču patiesībā euro aizsargāja valstis, kurās izmanto vienoto valūtu. Es uzskatu, ka situācija Eiropā šobrīd būtu daudz sarežģītāka, ja mums nebūtu euro. Tomēr mums jāizmanto visas euro priekšrocības. Lai to paveiktu, mums euro zonā jāpastiprina ekonomikas koordinācija. Patiesībā mums nav tikai monetārā savienība. Mums būtu vajadzīga reāla ekonomikas savienība. Līgums sniedz jaunas iespējas, kuras es paredzu izmantot. Olli Rehn, šīs jomas jaunais komisārs — ja mēs gūsim jūsu atbalstu — attīstīs šo virzienu.

Lūkoties nākotnē, kā stiprināt euro zonu, ir ļoti svarīgi, taču, protams, tas neaizkavē mūs paraudzīties uz šodienu. Periods, ko piedzīvo euro zona, ir sarežģīts. Nav iemesla to noliegt. Citas valstis, kas atrodas ārpus euro zonas, arī piedzīvo ļoti grūtus laikus. Atzīsim arī to. Tomēr man jāatzīst, ka veids, kādā dažkārt tiek atspoguļota situācija finanšu tirgos, palielina problēmas un ne vienmēr sniedz objektīvu situācijas novērtējumu. Šādas analīzes parasti sniedz valstis, kas atrodas ārpus euro zonas.

Taču euro zona spēj atrisināt problēmas, ar ko tā pašlaik saskaras. Mums ir sava fiskālo noteikumu sistēma, Stabilitātes un izaugsmes pakts, kas jāīsteno pareizi. Grieķijas gadījumā mēs spējam novērtēt un uzraudzīt tās fiskālās korekcijas programmu. Mums ir iespēja ieteikt Grieķijai drosmīgas strukturālās reformas, ko arī cieši uzraudzīs Komisija.

Komisija 3. februārī pieņēma pasākumu kopumu attiecībā uz Grieķiju, ko nākamās nedēļas sākumā nosūtīs Padomei. Protams, lai atrisinātu situāciju, vispirms ir vajadzīga Grieķijas rīcība. Atbalsts Grieķijas iestāžu apņēmībai palielinās paļāvību attiecībā uz to pieņemtās vērienīgās programmas veiksmīgu īstenošanu.

Dalībvalstīm, jo īpaši euro zonas dalībvalstīm, vienmēr jāatceras, ka katras dalībvalsts ekonomikas politikai ir ietekme un citu dalībvalstu ekonomiku. Es atzinīgi vērtēju skaidrās pazīmes, kas liecina, ka visas dalībvalstis apzinās problēmu un attiecīgi rīkosies.

Šeit izskanēja konkrēts jautājums par patērētāju politiku, ko, manuprāt, uzdeva Gebhardt kundze. Komisijā ir persona, kas atbildīga par patērētāju politiku, proti, komisārs Dalli. Viņš atbildēs par šo politiku, ierosinās iniciatīvas šajā jomā un apspriedīs tās ar jums Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejā un plenārsēdēs. Par īpašiem civiltiesību jautājumiem atbildēs tieslietu komisāre, priekšsēdētāja vietniece Reding. Lielākajā daļā Eiropas izpildvaru ir normāli, ka šos īpašos jautājumus risina tieslietu ministrs.

Protams, visi lēmumi par jaunām iniciatīvām būs jāapstiprina kolēģijai. Es ļoti atbalstu koleģialitāti. Patiesībā daudzi no jums ir mudinājuši Komisiju saglabāt lielu uzsvaru uz koleģialitāti. Saskaņā ar līgumiem Komisijas priekšsēdētājs ir koleģialitātes garants. Mūsdienu politikā tā ir normāla tendence. Aizvien vairāk jautājumu pēc savas būtības ir transversāli vai horizontāli. Tiem vajadzīgs kopējs mērķis un dažādu nozaru politiku integrācija.

Tas, kas norisinās Komisijā, vairāk vai mazāk ir tas pats, kas notiek valsts pārvaldībā un globālajā pārvaldībā. Tagad mēs redzam, ka valsts vai valdības vadītājiem ļoti bieži saskaņotā un saistītā veidā jārisina jautājumi, ko iepriekš atsevišķi risināja dažādu valdību atbildīgās personas.

Tieši to mēs vēlamies darīt. Es vēlos šo punktu uzsvērt ar īpašu lepnumu, jo pašlaik mēs veidojam šo jauno Komisiju, balstoties uz iepriekšējās Komisijas pieredzi. Iepriekšējā Komisija bija pirmā šīs paplašinātās Eiropas Komisija — pirmo reizi mums bija Komisija, kurā ietilpa 27 locekļi no 27 dažādām valstīm. Fakts, ka minētā Komisija strādāja patiesi koleģiālā garā ar mērķa sajūtu, patiešām uzskatāmi parāda, ka paplašinātā Eiropas Savienība var funkcionēt ar 27 vai vairāk dalībvalstīm. Es domāju, ka arī nākotnē tas būs ļoti svarīgi.

Izskanēja daži konkrēti jautājumi par kohēzijas politiku un tādām Kopienas politikas jomām kā zivsaimniecība un lauksaimniecība, piemēram, Capoulas Santos uzdotais jautājums. Kohēzijas politika ir atspoguļota Lisabonas līgumā. Pēc sava rakstura tā ir Eiropas politika. Mums jāredz, kā mēs varam turpināt reformu procesu, lai varētu turpināt uzlabot politikas finansiālo izdevīgumu un nodrošināt, ka kohēzijas politika un reģionālā politika rada reālu konkurētspējas palielinājumu visos Eiropas reģionos. Mums jābūt drošiem, ka ar politiku var panākt to, ka nākamajā finanšu apspriedē mums ir nopietns piedāvājums. Es vēlētos apliecināt jums visu savu apņemšanos — un es domāju, ka varu teikt, jaunās Komisijas pilnu apņemšanos — attiecībā uz sociālās, ekonomiskās un teritoriālās kohēzijas principiem, kas arī atspoguļoti Lisabonas līgumā. Protams, mēs darām visu, kas mūsu spēkos, lai veicinātu Eiropas kopējo politiku.

Izskanēja daži konkrēti jautājumi par sociālās ietekmes novērtējumu — Cercas jautājums. Es vēlos paskaidrot, ko es publiski esmu pieminējis iepriekš. Mēs esam apņēmušies savā darbā ieviest šo sociālās ietekmes novērtējumu, ko veiks Ietekmes novērtējuma padome. Mēs uzskatām, ka esam paveikuši lielu progresu attiecībā uz ietekmes novērtējumu. Mēs vienmēr esam gatavi uzlabot šo darbu, un mēs uzskatām, ka sociālie jautājumi mūsu darbā būtu jārisina pareizi.

Daži šā Parlamenta deputāti man uzdeva jautājumus par energoapgādes drošību. Es vēlos uzsvērt, ka energoapgādes drošību mēs iekļausim savā priekšlikumā par stratēģiju Eiropa 2020. Viens no stratēģijas Eiropa 2020 jauninājumiem ir precīzi apvienot dažas politikas jomas, kas iepriekš tika risinātas atsevišķi. Es uzskatu, ka energoapgādes drošības un energoefektivitātes veicināšanai jābūt svarīgam jautājumam mūsu darba kārtībā par konkurētspēju un videi draudzīgāku, noturīgu un resursu ziņā efektīvu Eiropas izaugsmi. Tas parāda, cik svarīga, mūsuprāt, ir šī darba kārtība.

Daži no jums — Hökmark un citi — jautāja par MVU un iekšējā tirgus vērtību. Pašlaik ir ļoti svarīgi atsākt iekšējā tirgus darbību. Ir svarīgi izskaidrot, ka iekšējais tirgus neattiecas tikai uz tirgu, lai gan arī tirgi ir svarīgi.

Daži uzskata, ka mēs aizstāvam tirgu tāpēc, ka mēs esam tirgus pamatprincipu atbalstītāji. Tas ir tālu no patiesības. Mēs uzskatām, ka iekšējais tirgus vispirms ir Eiropas projekta pamats. Bez iekšējā tirgus mums nebūs stingras Eiropas Savienības. Ja jūs pieļausiet iekšējā tirgus sadrumstalošanu, mēs atkal Eiropā piedzīvosim ekonomisko nacionālismu. Mums jārunā droši un jāapliecina, ka iekšējais tirgus pastāv, lai aizstāvētu vājākos — patērētājus —, lai aizsargātu mazos un vidējos uzņēmumus pret monopoliem un, protams, lai aizstāvētu Eiropas projektu kopumā. Tāpēc es lūdzu Monti sagatavot ziņojumu, lai mēs varētu ierosināt dažas jaunas idejas un arī radīt plašāku vienprātību, atsākot un padziļinot iekšējā tirgus darbību kā vienu no mūsu Eiropas projekta izcilajiem pagātnes un nākotnes sasniegumiem.

(FR) Tagad es vēlētos runāt par vienu vai diviem vispārīgākiem jautājumiem, ko daži no jums uzdeva. Daul, Schulz, Lamassoure — kas teica runu, kurā viņš uzsvēra drosmes nozīmi —, López Aguilar, Mayor Oreja un daudzi citi uzdeva jautājumu par mērķi. Tas, manuprāt, ir ļoti svarīgs, un mums tas godīgi jāapspriež.

Daži no jums, jo īpaši Schulz, man atkal uzdeva jautājumu par tirgu un sociālo politiku. Atkārtoju jums vēlreiz: ne jau Komisija ir tā, kas jums jāpārliecina par vajadzību īstenot sociālo mērķi. Jūs strādāsiet kopā ar mums, lai mēģinātu pārliecināt konkrētas galvaspilsētas, jo patiesība ir ļoti skaidra: dažas galvaspilsētas uzskata, ka Eiropa attiecas tikai uz tirgu un ka saskaņā ar solidaritātes principu tās atbild par sociālo politiku. Tam es nepiekrītu. Es uzskatu, ka, lai radītu arī emocionālo saikni ar Eiropu, mums ir vajadzīga sociālā dimensija. Mums vajadzīga sociālā dimensija, kas faktiski apvieno Eiropas līmenī paveicamo ar valsts līmenī paveicamo. Neviens nevēlas radīt Eiropas sociālā nodrošinājuma sistēmu vai centralizētu veselības aizsardzības sistēmu Eiropā. To mēs neierosinām.

Turklāt to nevajadzētu uzskatīt par konkurenci starp valsts līmeni un Eiropas līmeni. Tomēr, ja papildus mūsu darbam iekšējā tirgus, konkurences, valsts atbalsta politikas un citu politiku jomā, piemēram, ārējās tirdzniecības politikas jomā, Eiropā nebūs sociālās dimensijas, mums būs grūti nodrošināt Eiropas projekta leģitimitāti.

Tāpēc es vēlētos uzsvērt šādu viedokli: mēs neesam tie, kas jāpārliecina par sociālās dimensijas nepieciešamību. Strādājiet kopā ar mums, lai nostiprinātu Eiropas sociālo dimensiju — sociālā tirgus ekonomiku —, kas turklāt ir Lisabonas līguma mērķis. Es to ļoti atbalstu, un mums jācenšas to panākt kopā. Par to nav nekādu šaubu.

(Aplausi)

Kas attiecas uz pārvaldības jautājumu — Verhofstadt un arī manu iecienīto jautājumu —, vēlreiz atkārtoju, palīdziet mums, atbalstiet mūs! Es atbalstu stiprinātu Eiropas pārvaldību, un Eiropai ir vajadzīga šī stiprinātā pārvaldība. Mana runa — jūs to sauksiet par runu - tā ir runa, taču tāpat tā ir arī runa, ko es saku jaunās kolēģijas vārdā un kas atspoguļo politisko mērķi, politisko nostāju, — ir skaidra. Mēs dzīvojam bezprecedenta laikā. Kā jau teicu, gan Eiropā, gan ārpus tās mums vajadzīga lielāka apņēmība attiecībā uz Eiropas jautājumiem. Esmu pilnīgi pārliecināts, intelektuāli un politiski, ka, ja Eiropa nerīkosies saskaņoti, nākotnē pasaules līmenī mēs riskēsim iegūt tikai mazsvarīgu lomu. Es to minēju savās pamatnostādnēs valsts un valdību vadītājiem, un es to atkārtošu neformālajā Eiropadomes sanāksmē parīt, jo es par to esmu pārliecināts.

Es uzskatu, ka nesenie notikumi tikai kalpoja tam, lai daudz spilgtāk uzsvērtu šo situāciju. Starptautiskā finanšu krīze tikai pierādījusi, cik savstarpēji saistītas ir mūsu ekonomikas. Arī problēmas, ko pašlaik piedzīvo euro zona, parāda, cik savstarpēji saistītas ir mūsu ekonomikas. Tāpēc mums jāpastiprina savi centieni attiecībā uz saskaņošanu un pārvaldību Eiropas līmenī. Valsts kompetences nav obligāti jānodod Briselei: tās ir 20. gadsimta debates, kas, manuprāt, ir beigušās. Ir nepareizi rīkot tādas debates kā „tas ir Briselei, tas ir Komisijai, tas ir pret dalībvalstīm...”, jo tās ir smieklīgas.

Ir skaidrs — lai gan mēs šodien vēlamies būt svarīgi pasaulē, mūsu dalībvalstīm vienām pašām nav nepieciešamās ietekmes, lai vienādā līmenī apspriestos ar Amerikas Savienotajām Valstīm, Krieviju vai Ķīnu. Tāpēc mums ir vajadzīga šī dimensija, nevis lai stiprinātu Briseli, bet lai stiprinātu Eiropu un galvenokārt koncentrētos uz katra mūsu līdzpilsoņa patiesajām interesēm. Tāpēc mums ir jāstrādā kopā, un tāpēc es jums saku: atbalstiet mūs. Mums vajadzīgs jūsu atbalsts nevis veidā, kas nenovēršami novedīs pie kara starp institūcijām — pašlaik vairāk nekā jebkad mums vajadzīga iestāžu partnerība —, bet lai aizstāvētu Eiropas intereses pasaulē.

Visbeidzot, ieviesīsim pilnīgu skaidrību arī ārējo attiecību jautājumā. Kurā jomā Eiropa ir svarīga pasaulei? Pasaules mērogā Eiropa patiesībā ir svarīga jomās, kurās tai ir saskaņota nostāja. Eiropu respektē tirdzniecības jomā, to es varu jums galvot. Mūsu konkurences likumus ievēro visas lielākās starptautiskās korporācijas. Mums ir kopēja politika. Mums ir institūcijas. Mums ir pamats, saskaņā ar kuru mēs rīkojamies. Tomēr atcerieties, jo īpaši attiecībā uz starptautisko drošību, ka mēs dzīvojam laikā, kurā Eiropai nav tādu ģeopolitisko un aizsardzības instrumentu, kādi ir citiem. Runājot ar dažiem mūsu starptautiskajiem partneriem, es redzu ļoti skaidri, ka viņu domas galvenokārt saistītas ar drošību. Viņu domas saistītas ar stratēģisko līdzsvaru. Un tāpēc jāpasaka skaidri, ka Eiropa nedrīkst būt naiva.

Problēma Kopenhāgenā nebija, kā daži uzskata, Eiropas ambīciju trūkums. Gluži pretēji, mēs bijām visambiciozākie. Mani Kopenhāgena pārliecināja, ka mums bija jāizrāda Eiropas intereses dažādās jomās un jāaizstāv tā konsekventi un stratēģiski kopā ar visiem mūsu partneriem. Tāpēc mums ir ne tikai jāīsteno augstsirdīga politika, lai gan tā ir svarīga; mums arī jābūt spēkam aizstāvēt savu augstsirdību un pārliecībai aizstāvēt savas intereses. To es esmu iecerējis darīt, un es arī ceru saņemt jūsu atbalstu šajā jautājumā.

Visbeidzot, daži deputāti — Lehne un Swoboda, Roth-Behrendt, Wallis un Rangel — cita starpā daudz runāja par institucionālo jautājumu un jo īpaši par Pamatnolīgumu. Es vēlos jums pateikt, ka sarunās ar jums es tieši izteicu Lisabonas līguma jēgu un būtību.

Daži cilvēki vēl nav aptvēruši, ka Eiropas Parlamentam šodien ir tādas pilnvaras, kādas tam nebija pirms Lisabonas līguma. Es ticu parlamentāriešu Eiropas dimensijai, un, kad es lietoju vārdu „dimensija”— mana angļu valoda nav tik laba kā jūsējā, Wallis kundze -, ar to netiek domāts nekas nenoteikts. Man „dimensija” nozīmē dziļumu un vērienu. Jebkurā gadījumā ar to domāts kaut kas ļoti ambiciozs.

Šādā garā es vēlos strādāt ar Parlamentu, nevis pret citām institūcijām, jo es uzskatu — un man tas ir jāsaka šeit —, ka mums vajadzīga ļoti spēcīga Padome un Eiropadome. Es atzinīgi vērtēju Lisabonas līgumā ietvertos jauninājumus, jo īpaši pastāvīgas prezidentūras ieviešanu Eiropadomē, jo tā nodrošina nepārtrauktību un saskaņu ilgtermiņā.

Es ļoti atzinīgi vērtēju Augstā pārstāvja amata izveidi; Augstais pārstāvis vienlaikus ir Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. Runa nav par lietu sarežģīšanu, gluži pretēji! Divu ārējo attiecību centru vietā, no kuriem viens bija Padomē un otrs — Komisijā, mums tagad ir viena galvenā persona — šajā gadījumā baronese Ashton —, kas aizstāvēs eiropiešu intereses, ievērojot starpvaldību leģitimitāti, kas ārlietu jautājumos saglabājas ļoti svarīga, kā arī Eiropas leģitimitāti.

Tāpēc es to apgalvoju ar lielu pārliecību. Es uzskatu, ka būtu kļūda pašlaik uzsākt debates vai institūciju nesaskaņas. Mums vajadzīgas dažādas institūcijas. Daži cilvēki uzskatīja par vajadzīgu uzdot mūžīgo jautājumu par Kisindžeru un zvanīšanu. Es jau reiz teicu: Kisindžers bija valsts sekretārs. Es ticu, ka no šā brīža ASV valsts sekretārs zvanīs baronesei Ashton. Tas ietilpst viņas kompetencē, un viņa spēj tikt galā ar šo pienākumu.

Tomēr valsts vai valdības vadītāju līmenī, neatkarīgi no attiecībām ar mūsu dalībvalstīm, mums saskaņā ar Lisabonas līgumu ir Padomes priekšsēdētājs, kas pārstāv Eiropu ārpolitikas jautājumos un kopējās drošības jautājumos, un Komisija, kas saskaņā ar 17. panta noteikumiem pārstāv Eiropu visos citos ārējo attiecību aspektos. Tā ir mūsu sistēma.

Daži vēlētos pilnīgi vienotu sistēmu. Kā daži pieminēja, Amerikas Savienotajām Valstīm dažkārt arī nav pilnīgi vienotas sistēmas. Dažkārt mēs apspriežamies ar ASV administrāciju un pēc tam secinām, ka Kongress neievēro tieši tās pašas nostādnes, ko ASV administrācija.

Šeit ir arī svarīgi saprast, ka ES sastāv no 27 dalībvalstīm. Mums ir sistēma, kas, salīdzinot ar iekšējo sistēmu, ir uzlabota. Prezidentūras, kas mainās ik pēc sešiem mēnešiem, vietā mums ir pastāvīga Padomes prezidentūra. Mums tagad ir Augstā pārstāve un Komisijas priekšsēdētāja vietniece. Tas ir solis uz priekšu, patiesi, tomēr dinamika ir daudz svarīgāka par mehānismu, tāpēc mums savai rīcībai jāsniedz jauna dimensija.

Noslēgumā es izteikšu aicinājumu šim Parlamentam. Līdz ar varu nāk atbildība. Es būšu pret jums ļoti godīgs, dāmas un kungi: pateicoties šīm reformām, Eiropas Parlaments ir ieguvis ļoti lielu varu. Es ceru, ka šī vara tiks izmantota ne tikai attiecībā uz simpātiskiem jautājumiem, bet arī kā daļa no atbildības par Eiropas pārvaldību kopā ar pārējām institūcijām. Tas ir liels pārbaudījums visu iestāžu — Eiropas Parlamenta, Komisijas un Eiropadomes — atbildībai.

Daži no jums mani lūdza — es ticu, ka patiesi — izrādīt lielāku drosmi. Es jums varu pateikt, ka esmu gatavs vadīt šo cīņu. Tomēr Komisija viena pati nespēs to īstenot. Ieviesīsim skaidrību šajā jautājumā. Tā būtu ilūzija, ja Komisija censtos nostiprināt savu ietekmi, savu varu, savu virzienu pretēji mūsu dalībvalstu — demokrātisku valstu — gribai.

Mums šie jautājumi jārisina kopīgi ar parlamentāro asambleju — šajā gadījumā Eiropas Parlamentu —, kas patiesi uzņemas savu atbildību un kas nav tikai, kā daži cilvēki to vēlas, protesta vieta. Turklāt es ievēroju, ka daži cilvēki runā skaļāk, jo viņi ir vājāki! Tāpēc mums vajadzīgs, lai visas pie varas esošās Eiropas politiskās grupas strādātu kopā.

Dažas politiskās grupas teica, ka balsošot pret mums. Varu pateikt, ka ārkārtas situācijā es uztrauktos, ja viņi būtu balsojuši par mums. Man nav vajadzīgs šāda veida atbalsts. Komisija nevēlas viņu atbalstu. Tomēr Eiropa vēlas un lūdz visu Eiropas spēku atbalstu. To es jums lūdzu. Es to lūdzu neuzstājīgi, taču ar stingru pārliecību, ka mums vajadzīgs jūsu atbalsts un ka jūs varat palīdzēt mums aizpildīt šodien eksistējošo plaisu.

Kas ir patiesā problēma? Ieviesīsim skaidrību arī šajā jautājumā. Kad mēs par to runājam ar saviem līdzpilsoņiem, izskan tas, ka šobrīd Eiropā — tas būs mans pēdējais punkts, priekšsēdētāj, — ir liela plaisa starp mūsu izvirzītajiem mērķiem un rezultātiem, ko mēs spējam sasniegt.

Daži šobrīd vēlas izmantot šo plaisu kā līdzekli mūsu mērķu samazināšanai. Citi — un mēs esam starp tiem — vēlas uzlabot mūsu rezultātus, lai tie atbilstu mūsu mērķiem. Es paļaujos uz šo Parlamentu, lai sasniegtu mūsu mērķi — spēcīgāku Eiropu - pasaulē, kuras prasības arvien palielinās.

Lūdzu jūs sniegt savu atbalstu jaunajai Komisijai, lai mēs, sekojot savam mērķim, varētu pārvērst Eiropas sapni par īstenību.

(Aplausi)

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs. – Paldies, Barroso kungs, par detalizētajām atbildēm uz jautājumiem un piezīmēm, ko jums uzdeva plenārsēžu zālē, kā arī par ļoti vispusīgo mūsu — Eiropas Komisijas un Eiropas Parlamenta — kopējās sadarbības izklāstu. Mēs apzināmies atbildību, kas gulstas uz Eiropas Parlamentu. Mums ir jauna veida nolīgums, un ar savu sadarbību mēs satuvināsimies vairāk, nekā tas bija iepriekš. Divu Kopienas institūciju — Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas — kopējā atbildība ir īpaši svarīga. Paldies jums arī par sava redzējuma izklāstu saistībā ar Eiropas Komisijas darbu un šā darba mērķiem. Es vēlētos vēlreiz pateikties López Garrido, kas pārstāv Spānijas prezidentūru, kā arī visai Spānijas delegācijai par atrašanos šeit, plenārsēžu zālē, uzklausīšanas un debašu laikā.

Esmu saņēmis piecus rezolūciju priekšlikumus(1), kas iesniegti saskaņā ar Reglamenta 106. panta 4. punktu.

Debates tiek slēgtas.

Balsošana notiks otrdien, 2010. gada 9. februārī.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 149. pants)

 
  
MPphoto
 
 

  Carlo Casini (PPE), rakstiski.(IT) Es vēlētos pateikt, cik iepriecināts es kā Konstitucionālo jautājumu komitejas priekšsēdētājs esmu par vienošanos, kas galvenajos vilcienos panākta attiecībā uz Pamatnolīgumu starp Komisiju un Parlamentu.

Tomēr man jāpaskaidro, ka mums jādomā nopietnāk par šo divu institūciju attiecību raksturu. Demokrātiskās izaugsmes izredzes Eiropas Savienībā joprojām saistās ar Parlamentu, kas pārstāv iedzīvotājus, un Padomi kā sava veida otro palātu, kas pārstāv valstis. Šajā saistībā Komisija būtu jāuzskata par valdību, un ir skaidrs, ka šādai konfigurācijai nepieciešami noteikumi, kas ir izstrādāti ievērojami sīkāk nekā šodien pelnīti uzsvērtie precizējumi.

Es vēlētos papildināt domu par pilsoņu iniciatīvas tiesībām. Attiecīgie noteikumi ir jāpielāgo ietekmei, kam, mūsuprāt, jāseko kā rezultātam. Šī ietekme jāapsver, salīdzinot ietekmi, kas izriet no ikviena pilsoņa spēkā esošajām tiesībām iesniegt lūgumrakstu Eiropas Parlamentam, un ietekmi, kas saistīta ar Parlamenta ierobežotajām pilnvarām. Parlamentam nav iniciatīvas tiesību, tomēr tas ir tiesīgs pieprasīt Komisijai ierosināt tiesību aktus.

 
  
MPphoto
 
 

  Edite Estrela (S&D), rakstiski.(PT) Tagad, kad institucionālās problēmas ir atrisinātas, stājoties spēkā Lisabonas līgumam un ievēlot jauno Komisiju, Eiropas Savienībā sākas jauns vēstures posms — jauns ambiciozu mērķu laikmets ar savām iniciatīvas spējām un izredzēm attiecībā uz lieliem mūsdienu izaicinājumiem; jauns laikmets, kurā Komisija strādās pilnīgā saskaņā ar Parlamentu, meklējot risinājumus problēmām, ar ko saskaras Eiropas pilsoņi, kā paredzēts iestāžu nolīgumā; jauns laikmets Eiropas vadībā attiecībā uz svarīgākajiem mūsdienu pasaules jautājumiem un turpmāko problēmu piemērotiem risinājumiem; jauns laikmets taisnīgākas Eiropas integrācijā, Eiropas, kas izrāda lielāku solidaritāti.

Kā liecina komisāru uzklausīšanā gūtā informācija, jaunā Komisāru kolēģija atbilst nepieciešamajiem kritērijiem, lai atrisinātu pašreizējās vajadzības. Tā ir līdzsvara Komisija, kurā apvienota pieredze, kas piemīt tās vienai pusei — veterāniem -, un jaunības svaigums, kas raksturo otru pusi Komisijas locekļu. Arī dzimumu līdzsvars tajā ir saskaņots, ievērojot, ka viena trešdaļa Komisijas locekļu ir sievietes, un tas ir mazliet vairāk nekā iepriekš. Trīs institūciju pilnvaru līdzsvars nevis kādu pavājina, bet gan drīzāk stiprina Eiropu.

 
  
MPphoto
 
 

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski.(PT) Iepazīstinot ar jauno Eiropas Komisiju, priekšsēdētājs Barroso iepazīstināja ar programmu, kas turpina vecās Komisijas neoliberāļu, federālistu un militāristisko politiku. Komisāru kolēģija, ar ko viņš iepazīstināja, turpinās savu iesākto. Tas, kā mēs redzējām, apstiprinājās uzklausīšanā, kas notika parlamentārajās komitejās. Mūs sagaida tādu priekšlikumu periods, kas padziļinās Eiropas kapitālistu integrāciju, ko mēs piedzīvojam jau pašlaik.

Iepriekšējā Komisija atstāja ievērojamu sagatavoto darbu daudzumu, tostarp vispārējas norādes un to, ko dēvē par sabiedrisko apspriešanu saistībā ar stratēģiju, kas turpinās tā saukto Lisabonas stratēģiju. Pašlaik viņi to sauc par stratēģiju Eiropa 2020, taču viņi jau teica, ka patiesībā runa ir par „realizāciju. Esošie instrumenti jāizmanto ar jaunu pieeju”. Citiem vārdiem sakot, mēs jau pašlaik zinām, ka mūs sagaida tas pats vēl lielākā apmērā.

Viņi ignorē vajadzību novērtēt, cik lielā apmērā ir īstenoti Lisabonas stratēģijas vārdā pieņemtie pasākumi un kādā apmērā ir sasniegti tajā laikā pasludinātie mērķi, vai kādas sekas ir Stabilitātes pakta piemērošanai. Viņi slēpj faktu, ka ES kopumā ir vairāk nekā 23 miljoni bezdarbnieku, ka īpaši no bezdarba cieš jaunieši, jo viņu bezdarba līmenis pašlaik pārsniedz 21 %, un ka ES ir vairāk nekā 85 miljoni nabadzīgu cilvēku. Mēs nevaram rīkoties citādi, kā vien balsot pret šo jauno Komisiju.

 
  
MPphoto
 
 

  Lidia Joanna Geringer de Oedenberg (S&D), rakstiski. (PL) Priekšsēdētāja kungs, Eiropas Komisija, ko vada Barroso, šodien saņēma lielāku atbalstu nekā 2004. gadā. Tomēr debatēs, kas notika pirms balsošanas, tika izteikti daudzi iebildumi gan pret Komisijas sastāvu, gan kompetenču neskaidro sadalījumu jaunajā kolēģijā. Piemēram, patērētāju aizsardzība ietilpst pat sešu dažādu komisāru darbības jomā. Pašlaik ir grūti iedomāties, kā šīs kopējās kompetences praksē ietekmēs attiecīgo komisāru darba efektivitāti. Eiropas Komisijai, ko ievēlēja šodien, 2010. gada 9. februārī, darbs būs jāsāk ātri, jo apmēram kopš pagājušā gada oktobra, kad bija paredzētas jaunās Komisijas vēlēšanas, vecā Komisija tikai ieņēma amatus un neierosināja nekādas jaunas iniciatīvas. Pamatizpratnes par sadarbību ar Parlamentu ievērošana būs pārbaudījums jaunajai Komisijai, īpaši attiecībā uz principu par vienlīdzīgu attieksmi pret Parlamentu un Padomi.

Es gribētu arī atzīmēt, ka pašreizējās Komisijas pilnvaru termiņa laikā tiks pārskatīts 2003. gada Iestāžu nolīgums par labāku likumdošanas procesu. Kā Juridiskās komitejas referente es pašlaik nodarbojos ar šo jautājumu, un es ceru, ka konstruktīva sadarbība ar jauno Komisiju šajā jomā sniegs ievērojamus rezultātus.

 
  
MPphoto
 
 

  Rareş-Lucian Niculescu (PPE), rakstiski.(RO) Jaunā komisāru kolēģija ir pirmā pilnā Eiropas Savienības komanda, kurā ietilpst visu 27 dalībvalstu pārstāvji. Rumānijai un Bulgārijai, kas Eiropas Savienībai pievienojās 2007. gada 1. janvārī, tikai tagad bija iespēja izvirzīt komisāru visam piecu gadu pilnvaru termiņam.

Es apsveicu Rumāniju ar Cioloş izvēli. Es domāju, ka viņa sniegums uzklausīšanā, kas notika Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejā, atstāja dziļu iespaidu uz visiem uzklausīšanas dalībniekiem. Es arī ticu, ka viņa profesionālisms ir labi paredzams, ja mēs domājam par galvenajām problēmām, kas mūs sagaida viņa vadītajā jomā. Es galvenokārt atsaucos uz gaidāmajām debatēm par kopējās lauksaimniecības politikas nākotni.

Lai atrastu vispiemērotākos risinājumus, kas pielāgoti visu dalībvalstu vajadzībām un interesēm, jaunajam komisāram būs vajadzīga dziļa izpratne par Eiropas lauksaimniecību, intensīvs darbs un lielas diplomāta spējas, un es zinu, ka visas šīs īpašības viņam piemīt. Novēlu visai komisāru kolēģijai labus panākumus un ceru, ka darbs, ko tā veiks saskaņā ar tai nākotnē piešķirtajām pilnvarām, būs sekmīgs, lai pietuvinātu Eiropas Savienību tās pilsoņiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Rafał Kazimierz Trzaskowski (PPE), rakstiski. (PL) Es apsveicu Barroso un visu komisāru kolēģiju, taču vienlaikus ceru, ka tagad mums būs neatkarīgāka un dinamiskāka Komisija. Komisija, kas galvenokārt aizsargās kopējās intereses un veiks drosmīgas ES politikas reformas, kuras mums jāuzsāk pēc gadiem ilgi veiktās mūsu institūciju reformas. Kas attiecas uz attiecībām starp Komisiju un Parlamentu, mēs esam liecinieki jaunai atklātībai, kas izriet ne tikai no Parlamenta jaunajām pilnvarām, bet arī, kā mēs dzirdējām pagājušajā rudenī, no Barroso vēlēšanās izveidot īpašu partnerību ar Parlamentu. Ir zināms, ka sākotnējā Pamatnolīguma par divu institūciju sadarbību īpašie noteikumi ievērojami pastiprina Parlamenta lomu lēmumu pieņemšanas procesā, padarot šo procesu demokrātiskāku. Tomēr negatīvais apstāklis slēpjas detaļās, tāpēc mēs visu laiku cieši uzraudzīsim sarunas, lai pārliecinātos, ka tiek ievēroti tādi solījumi kā Parlamenta iekļaušana ES diplomātijas izveides procesā.

 
  
  

(Sēdi pārtrauca plkst. 11.50 un atsāka plkst. 12.05)

 
  
  

SĒDI VADA: J. BUZEK
Priekšsēdētājs

 
  

(1) Sk. protokolu

Pēdējā atjaunošana - 2010. gada 7. maijsJuridisks paziņojums