Mutiski balsojumu skaidrojumi

Rezolūcijas priekšlikums B7-0091/2010

  Clemente Mastella (PPE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Pamatnolīgums, ko mēs tikko pieņēmām, ievērojami uzlabo Eiropas Parlamenta nozīmi – tā ir palielinājusies, Lisabonas līguma spēkā stāšanās dēļ.

Priekšsēdētāj Barroso! Mēs esam dāvājuši jums savu uzticību, un mēs savukārt gaidām, ka jūs respektēsit mūsu paplašinātās pilnvaras.

Mēs jo īpaši uzskatām, ka ir būtiski ciešāk sadarboties, lai starp abām iestādēm tiktu uzturēts pastāvīgs dialogs. Mēs ņemam vērā garantijas, ko jūs devāt šajā sēžu zālē, jūsu vēlmi padarīt par obligātu pastāvīgu dialogu par galvenajiem būtiskajiem jautājumiem un par svarīgiem likumdošanas priekšlikumiem un jūsu apņemšanos ziņot par katra likumdošanas iniciatīvas pieprasījuma turpmāko pārraudzību triju mēnešu laikā pēc tā pieņemšanas.

Priekšsēdētāja kungs! Mūsu iestādes tiks aicinātas īstenot tā saukto demokrātisko metodi, nodibinot īpašu partnerību, lai definētu, īstenotu un galvenokārt aizsargātu Eiropas patiesās intereses. Komisijai tā ir lielāka atbildība, bet lielāka atbildība ir arī mums, Eiropas pilsoņu tiešajiem pārstāvjiem.

Priekšsēdētāja kungs! Visi šie mērķi prasa lielākas saistības no visiem — no Komisijas, no Parlamenta, no dalībvalstu parlamentiem un valdībām. Tādu Eiropu no mums prasa pilsoņi, un tādu Eiropu mums jāspēj viņiem garantēt nākamajos piecos gados.

  Bernd Posselt (PPE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Es nobalsoju par Komisiju, un es esmu arī par Pamatnolīgumu, kas nozīmē vēsturisku soli uz priekšu. Tomēr es balsoju pret rezolūciju, tāpēc ka mēs saņēmām to vakar kā galīgo tekstu un mums nebija iespējas par to nopietni debatēt, un tāpēc ka visa vaina ir sīkumos. Šā iemesla dēļ es vēlos paskaidrot, ka man ir bažas par formulējumu daudzās vietās, piemēram, attiecībā uz atsevišķu Eiropas Parlamenta deputātu tiesībām uzdot jautājumus un attiecībā uz slepenas vienošanās risku starp Komisiju un Parlamentu par darba kārtību, ja Komisijas locekļi apmeklē Priekšsēdētāju konferenci.

Es tāpēc pieprasu, lai galīgajās sarunās par tekstu tajā tiktu veikti labojumi. Ir pareizi teikts, ka Parlamentam ir vairāk pilnvaru. Mums ir vajadzīga ciešāka partnerība ar Komisiju, bet mums nav vajadzīga slepena vienošanās. Mums ir vajadzīga lielāka demokrātija, nevis mazāka, jo papildu pilnvaras prasa lielāku demokrātiju Parlamentā.

  Daniel Hannan (ECR). – (FR) Priekšsēdētāja kungs! Neviens šajā sēžu zālē nespēj īsti noticēt tam, ka no 500 miljoniem eiropiešu šie 27 kandidāti ir viskvalificētākie, lai kļūtu par Eiropas komisāriem. Komisijai ir pārmērīgi lielas pilnvaras. Būdama izpildvara, tā ierosina tiesību aktus. Ko tad mēs iecelsim šo pilnvaru īstenošanai? Vai vairākus kompromisa kandidātus, ko izvirzījušas dalībvalstu valdības pateicībā par sniegtajiem pakalpojumiem, vai vienkārši, lai atstātu malā konkurentus?

Ņemsim, piemēram, manas valsts kandidāti baronesi Ashton. Mums saka, ka Francijas valdība ir pret viņu, jo viņa nerunā franču valodā. Tomēr, priekšsēdētāja kungs, tas ir mazākais no viņas trūkumiem. Baronese Ashton vienmēr ir izvairījusies no situācijām, kurās viņai būtu jābalotējas vispārējās tiešās vēlēšanās. Kā gan Eiropas Savienība var mācīt demokrātiju Irānai vai Kubai, ja sieviete, kas vada tās Ārējo dienestu, nav ievēlēta amatpersona? Baronese Ashton un viņas draugi no federālistu aprindām izturas pret mums tā, it kā mēs būtu pret Eiropu. Ja tomēr viņa un viņas draugi no kodolatbruņošanās kampaņas būtu uzvarējuši šajā cīņā, mūsu kontinents joprojām būtu sadalīts un simtiem miljonu eiropiešu būtu vēl arvien pakļauti marksistu tirānijai. Neviens īsts eiropietis…

(Priekšsēdētājs pārtrauca runātāju)

Rezolūcijas priekšlikums B7-0071/2010

  Viktor Uspaskich (ALDE). – (LT) Protams, arī es vēlos sveikt jauno Komisiju un jaunos Komisijas locekļus, bet es gribu vērst jūsu uzmanību uz dažiem faktiem, par kuriem nenotika debates ne politiskajās grupās, ne Parlamenta sesijās, ne plenārsēdēs; runājot par pašu Komisijas locekļu iecelšanu. Savā politiskajā grupā es teicu, ka Eiropas Komisijas komisāru amatam vajadzētu izraudzīties vismaz tādus kandidātus, kas ieguvuši divu trešdaļu attiecīgās dalībvalsts parlamenta deputātu atbalstu. Tas ir viens jautājums.

Otrs jautājums, par kuru nenotika debates un kurš, manuprāt, ir ļoti svarīgs, ir tas, ka jaunajai Komisijai jāvelta īpaša uzmanība Eiropas Savienības uzņēmēju aizsardzībai pret to valstu importu, kurās netiek atzītas vērtības, kuras mēs aizstāvam. Tādas vērtības kā vides aizsardzība, sociālās garantijas un, galu galā, demokrātiskās institūcijas. Tieši tam ir jāatvēl vairāk naudas, jo importa preces paaugstina mūsu pakalpojumu un preču cenas un apgrūtina mūsu uzņēmēju konkurences iespējas.

  Daniel Hannan (ECR). – (FR) Priekšsēdētāja kungs! Baronese Ashton un viņas draugi no federālistu aprindām izturas pret mums tā, it kā mēs būtu pret Eiropu. Ja tomēr viņa un viņas draugi no kodolatbruņošanās kampaņas būtu uzvarējuši šajā cīņā, mūsu kontinents joprojām būtu sadalīts un simtiem miljonu eiropiešu būtu vēl arvien pakļauti marksistu tirānijai. Neviens īsts eiropietis un īsts demokrāts nevar no sirds atbalstīt šādus kandidātus. Balsojot par viņiem tikai tāpēc, ka viņi atbalsta Eiropas integrāciju, Parlaments notiesā pats sevi.

Rezolūcijas priekšlikums B7-0090/2010

  Iva Zanicchi (PPE) . – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Es ar prieku atdevu savu balsi par jauno komisāru kolēģiju. Es priecājos, tāpēc ka es redzēju vīriešus un sievietes, kuri ir augstākā mērā eksperti un kuriem ir skaidri formulētas programmas. Ar jūsu atļauju es vispirms gribu novēlēt sekmes šajā amatā Tajani kungam, jo viņš ir ļoti vērtīgs cilvēks, kas spēs dot lielu ieguldījumu Eiropas rūpniecībā.

Nobeigumā es kā Attīstības komitejas priekšsēdētāja vietniece gribu uzsvērt lielisko iespaidu, ko atstāja komisāra amata kandidāte Georgieva. Viņa ir patiešām apņēmīga un spējīga sieviete, kas būs lielisks atskaites punkts Attīstības komitejai. Es novēlu viņiem visiem sekmes darbā!

  Peter Jahr (PPE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Ņemot vērā lielos pārbaudījumus, kuru priekšā ir Eiropa, ir svarīgi un apsveicami, ka mums ir efektīva Komisija. Turklāt sadarbība starp Parlamentu un Komisiju, pamatojoties uz vienlīdzības principu un savstarpēju uzticību, ir būtiska, ja gribam gūt sekmes. Nolīgums, ko šodien pieņēma, būs tam svarīgs pamats.

Parlamentam tagad ir pilnīgas koplēmuma pilnvaras, un tāpēc tam visās jomās ir vienāds statuss ar Komisiju un Padomi. Ņemot to vērā, mēs intensīvi sadarbosimies ar Komisiju — pamatojoties uz uzticību, bet ne bez iedziļināšanās. SWIFT nolīgums jo īpaši parāda, ka jautājumus vairs nevar izlemt bez Parlamenta piedalīšanās. Es ļoti gaidu, ka Parlaments varēs vēlreiz debatēt par SWIFT nolīgumu.

  Alfredo Antoniozzi (PPE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Es nobalsoju par Barroso Komisiju, jo esmu pārliecināts, ka tā spēs veikt uzdevumus, kurus ekonomiskā un finanšu krīze liek mums risināt ar drosmi un apņēmību.

Turklāt es ceru, ka dažus no jautājumiem, kas man ir īpaši tuvi, risinās ar pienācīgu uzmanību. Es to jo īpaši attiecinu uz reģionālo politiku, kas ir būtiski svarīga, ja runājam par mūsu teritoriju izaugsmi un attīstību, un kam pēc Eiropas Savienības budžeta reformas noteikti nevajadzētu samazināt finansējumu.

Es ceru, ka atbalsts tiks sniegts arī mūsu līdzpilsoņiem, lai risinātu mājokļu krīzi, kas bieži sasniedz uztraucošus apmērus jo īpaši lielajās konurbācijās. Tāpēc es ceru, ka īpaši finanšu instrumenti sociālajiem mājokļiem un citām mājokļu politikas jomām būs starp jaunās Komisijas prioritātēm, un es no visas sirds novēlu tai veiksmi darbā.

  Ryszard Czarnecki (ECR). – (PL) Priekšsēdētāja kungs! Pirms vairākiem mēnešiem es ar pilnīgu pārliecību balsoju par Barroso kungu kā Eiropas Komisijas vadītāju. Godīgi runājot, nebija citas alternatīvas. Verhofstadt kungs kā liberāļu alternatīva un Juncker kungs kā federālistu alternatīva nebija pieņemami. Šodien kā cilvēkam, kas ir atbalstījis Barroso kungu, man ar nožēlu ir jāsaka, ka Komisijas personālsastāvam, ko viņš ir izraudzījies, ir ļoti daudz trūkumu. Ne es, ne mani kolēģi nevaram atbalstīt Komisiju, kuras sastāvā ir komisāre, kas, atklāti runājot, vēl tikai apgūst savu profesiju. Ja viņa būtu starptautisko attiecību studente un izteiktos mutiskā eksāmenā tā, kā viņa izteicās uzklausīšanā, viņu droši vien izmestu no eksāmena telpas. Polijā viņa neizturētu nevienu eksāmenu. Es nevaru atbalstīt tādu Komisiju, kuras komisārs no Dānijas vēlas slēgt ogļraktuves, tostarp ogļraktuves manā valstī. Tas ir vēl viens iemesls, kāpēc es atturējos no balsošanas. Esmu pārliecināts, ka attiecībā uz šo Komisiju ir daudz neatbildētu jautājumu, un mēs to ļoti rūpīgi vērosim.

  Joe Higgins (GUE/NGL). – Priekšsēdētāja kungs! Es balsoju pret jaunās ES Komisijas iecelšanu, tāpēc ka tā vienkārši turpinās to pašu labējā spārna neoliberāļu ekonomisko politiku, kas jau ir beigusies ar katastrofālu krīzi daudzu ES dalībvalstu kapitālistiskajā ekonomikā. Izrādīsies, ka šī tā dēvētā jaunā ES Komisija būs tas pats novadējies vīns ar to pašu veco Barroso neoliberāļu etiķeti.

Liberalizācijas, ierobežojumu atcelšanas un privatizācijas politikai, ko īsteno — izsakoties tieši — pēc lielo uzņēmēju prasības, ir katastrofālas sekas strādnieku šķiras cilvēku dzīvē, kurā valda masveida bezdarbs un krasa dzīves līmeņa pazemināšanās. Savā nostājā pret krīzi Grieķijā un Īrijā ES Komisijas vadība ir vienisprātis, ka par to būs jāmaksā strādnieku šķirai, bet baņķierus un spekulantus tā glābj. Eiropas strādniekiem un Eiropas nabadzīgajiem cilvēkiem ir jāmobilizē spēki pret šo katastrofālo politiku un jācīnās par patiesi demokrātisku un sociālistisku Eiropu, un tas nozīmē nostāties pret šīs jaunās ES Komisijas politiku.

  Frank Vanhecke (NI). – (NL) Man piešķirtā ierobežotā laika dēļ es, protams, varu minēt tikai dažus no daudzajiem iemesliem, kāpēc mēs neatbalstījām šo Eiropas Komisiju. Viens no iemesliem, piemēram, ir tas, ka pašreizējā Eiropas Komisija turpina — it kā tas būtu normāli — virzīties uz neeiropeiskas islāmiskas valsts Turcijas pievienošanu Eiropas Savienībai, lai gan pret to ir lielais vairākums eiropiešu, kam nekad nav bijusi iespēja izteikt savu viedokli par šo jautājumu.

Vēl viens iemesls ir tas, ka šī Eiropas Komisija turpina atbalstīt jaunu miljoniem un ilgtermiņā pat desmitiem miljonu neeiropiešu imigrāciju kontinentā, kurā katrā ziņā jau ir desmitiem miljonu bezdarbnieku. Vēl viens iemesls ir tas, ka uzklausīšanā ir atklājies, ka neviens no jaunajiem Eiropas komisāriem nav gatavs neko darīt, lai novērstu demokrātijas trūkumu.

Tie ir pietiekami iemesli, lai nebalsotu par šo jauno Eiropas Komisiju.

  Francesco Enrico Speroni (EFD). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Mēs neesam saņēmuši konkrētas, pietiekamas atbildes no jaunās Komisijas attiecībā uz nelegālās imigrācijas apkarošanu Eiropas Savienībā. Tas vien jau būtu pietiekams iemesls, lai atturētos apstiprināt tās darbu un tās programmu.

Ir vēl viens iemesls. Komisija un galvenokārt tās priekšsēdētājs ir parādījuši, ka nelabprāt pieņem Parlamenta likumdošanas iniciatīvas. Tas ir demokrātijas principu pārkāpums, vismaz to tā var saprast. Mēs, Parlamenta deputāti, esam vienīgie tieši ievēlētie tautas pārstāvji, un mūsu iniciatīvu tiesību neievērošana vai vismaz mēģinājumi tās neievērot — pat ja saskaņā ar Lisabonas līgumu tas tagad ir sankcionēts ar līgumu 255. pantu — nepieļauj uzticības balsojumu Barroso kungam un viņa komisāriem.

  Syed Kamall (ECR). – Priekšsēdētāja kungs! Skatoties uz kandidātu galeriju, kas šodien stājās mūsu priekšā, man šķiet, ka vairākums Parlamenta deputātu neatkarīgi no saviem politiskajiem uzskatiem teiktu, ka daži no kandidātiem ir labi, daži varētu būt ļoti, ļoti labi, daži ir slikti un daži — diezgan slikti. Diemžēl daži no viņiem neatbildēja uz visiem jautājumiem par savu pagātni, bet kā Eiropas Parlamenta deputāti mēs nevarējām balsot par atsevišķiem komisāriem, tāpēc mums bija jāizvēlas, vai balsot par viņiem visiem kopumā, vai noraidīt viņus. Tas ir ļoti bēdīgi, un tas ir jānožēlo, un šī iemesla dēļ es atturējos no balsošanas.

Mēs dzirdējām Barroso kungu runājam par Eiropu, kas reaģē uz krīzi. Ja mēs patiešām vēlamies reaģēt uz krīzi, atturēsimies uzkrāt arvien vairāk neatbilstošu noteikumu. Gādāsim, lai mums būtu pienācīgs jebkuras direktīvas vai regulas ietekmes novērtējums. Ņemsim, piemēram, Direktīvu par alternatīvu ieguldījumu fondu pārvaldniekiem, kas samazinās Eiropas uzņēmējiem pieejamo naudas summu un liks bagātību radītājiem pamest Eiropas Savienību, samazinot ieguldījumus jaunattīstības valstīs. Kaut mēs spētu samazināt tiesību aktu skaitu, kurus šeit pieņemam!

  Nirj Deva (ECR). – Priekšsēdētāja kungs! Mani ievēlēja dienvidaustrumu Anglijas iedzīvotāji, lai es reformētu ES. Balsojums kopumā par visiem 27 komisāriem ir parastais darījums, ne reforma, ne pārredzamība, ne pārskatatbildība, ne atbildīgs apstiprinājums. Es personīgi uzticos Barroso kungam un dažiem komisāriem, ar kuriem man iepriekš ir bijušas darīšanas. Tomēr tas nenozīmē uzticības balsojumu visai komisāru kolēģijai. Politiskajā vēsturē ikviens komisārs ir neatkārtojams. Nevienai citai personai tā dēvētajā demokrātijā nav pilnvaras ierosināt, izdot un īstenot likumus bez individuālas ievēlēšanas. Tas ir pilnīgi nepieņemami, priekšsēdētāja kungs, un tāpēc man diemžēl bija jāatturas.

  Philip Claeys (NI). – (NL) Es balsoju pret jauno Komisiju, tāpēc ka nav nekādu pierādījumu, ka jaunā Komisija sāks darbu pie plaisas samazināšanas starp parastu Eiropas pilsoni un Eiropas iestādēm, jo īpaši Eiropas Komisiju.

Es klausījos toreizējo Paplašināšanās komisāra amata kandidātu viņa uzklausīšanā Ārlietu komitejā, kurā viņš demonstrēja lielu gatavību noklusēt visus iebildumus pret neeiropeiskās Turcijas pievienošanos, kā tas ir noticis jau piecus gadus.

Jaunā Komisija vēlas arī vairāk ekonomisko imigrantu, vēl aizbildnieciskāku attieksmi un vēl lielāku iejaukšanos, kas saskaņā ar Lisabonas līgumu ir, protams, apkaunojošs stāvoklis un piedāvā visai nepārliecinošas nākotnes izredzes.

  Gerard Batten (EFD). – Priekšsēdētāja kungs! Es balsoju pret Komisiju, jo es nevēlos, lai pār mani valda jebkura sastāva Eiropas Komisija, bet man ir īpaši iemesli balsot pret šo Komisiju. Vairāki Komisijas locekļi bija Komunistiskās partijas biedri vai arī bija ar to saistīti. Piemēram, to starpā ir Barroso kungs, Šefčovič kungs, Füle kungs, Piebalga kungs un Potočnik kungs, un ne tikai viņi. Baronese Ashton bija finanšu pārvaldniece kodolatbruņošanās kampaņā, kas tikai nedaudz atšķīrās no Komunistiskās frontes organizācijas, un daļa no tās finansējuma nāca no Padomju bloka.

Viņa nav piemērota atbildēt par ārlietu, drošības un aizsardzības politiku. Cēlā baronese darbojās, lai sagrautu savas valsts aizsardzības politiku, kad mēs sastapāmies ar lielākajiem draudiem, kodolkara draudiem no mūsu ienaidnieku puses. Komisija ir jaunā de facto Eiropas Savienības valdība. Kā mēnessērdzīga Eiropa tuvojas katastrofai. Mūs tagad pārvalda komunisti, kolaboracionisti un dzimtenes nodevēji.

  Seán Kelly (PPE). – Priekšsēdētāja kungs! Es ar prieku šodien nobalsoju par Komisiju, jo uzskatu, ka pašreizējos apstākļos un saskaņā ar Parlamenta noteikumiem tā ir pareiza rīcība. Mums ir vajadzīga Komisija, un mums tagad tā ir.

Tomēr vairāki kolēģi norādīja — un pareizi norādīja —, ka labāka sistēma būtu, ja katrs no komisāriem tiktu ievēlēts par saviem nopelniem, nevis kopīgi. Galu galā, ja jūs liekat sevi pārstāvēt futbola komandai, jūs neizvēlēsities futbolistus kopumā. Jūs atlasīsit ikvienu spēlētāju par viņa paša nopelniem, lai iegūtu pēc iespējas labākus rezultātus. Manuprāt, mums jācenšas panākt šādu situāciju un jāreformē noteikumi, lai nodrošinātu, ka nākamajā reizē, vēlējot Komisiju, katru komisāru ievēlētu par viņa nopelniem. Tas liktu valstīm izvirzīt iespējami labākos kandidātus un nodrošinātu, ka kandidāti strādā pēc labākās sirdsapziņas. Manuprāt, tā mēs iegūtu labāku komandu. Bet šobrīd es gaidu, ka nākamajos piecos gados mēs pēc iespējas ciešāk sadarbosimies ar Komisiju.

  Paul Rübig (PPE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Es priecājos, ka šodien Parlamentā valda liela vienprātība. Daudzi ir aicinājuši izveidot stipru Eiropu. Vienprātība padara mūs stiprus, un tāpēc man ir prieks redzēt, ka balsojumam par jauno Komisiju ir tādi pozitīvi rezultāti. Galu galā, tikai efektīva Eiropa var būt arī sociāla Eiropa. Komisija šajā ziņā ir uzņēmusies nepārprotamas saistības, jo, galu galā, mēs varam pārdot tikai to, kas ir saražots. Tāpēc mums ir svarīgi rūpēties par mācībām un izglītību un pievērst galveno uzmanību infrastruktūrai un pētniecībai Eiropā.

Ir samērā vienkārši padarīt bagātos nabagus, bet daudz saprātīgāks, rosinošāks un vērienīgāks uzdevums ir padarīt nabagos bagātus. Tam jābūt Eiropas mērķim.

Rakstiski balsojumu skaidrojumi

Rezolūcijas priekšlikums B7-0091/2010

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. – Līdz ar Lisabonas līguma stāšanos spēkā iestāžu attiecības starp Parlamentu un Komisiju veidojas pavisam citādas nekā iepriekš. Mēs, Parlamenta deputāti, sūtām Komisijai skaidru vēsti, ka Eiropas Parlaments nekad vairs nebūs tikai vērotājs no malas, bet dalībnieks ar vienādām tiesībām Eiropas politikas veidošanā. Kopienas līmeņa politiskajiem pasākumiem trūkst saskaņotības, atstājot Eiropu pilnīgi bezpalīdzīgu, ja gadās negaidītas situācijas. Un, kad tās atgadās, mēs nespējam uz tām reaģēt efektīvi un saskaņoti. Komisijas priekšsēdētājs ir apņēmies iesaistīties atklātās, pārredzamās un konstruktīvās attiecībās ar Eiropas Parlamentu, lai kopīgi izvirzītu skaidrus un sasniedzamus politiskus mērķus un nodrošinātu augstas kvalitātes tiesību aktus. Ir pienācis laiks Barroso kungam atcerēties savus solījumus un nodrošināt, lai Eiropas Parlamenta prasības tiktu skaidri atspoguļotas Pamatnolīgumā.

  Vilija Blinkevičiūtė (S&D), rakstiski. – (LT) Es atbalstu šo Pamatnolīgumu, jo sadarbība starp Eiropas Parlamentu un Eiropas Komisiju ir jo īpaši svarīga Eiropas Savienības stabilitātes nostiprināšanā un tās darba efektivitātes palielināšanā. Saskaņā ar šo Nolīgumu, ja likumdošanas iniciatīvas pieprasījums ir iesniegts Eiropas Parlamentam, Eiropas Komisijai ir jāatbild mēneša laikā un jāsagatavo pienācīgs Eiropas Savienības tiesību akts viena gada laikā. Ja Eiropas Savienība atsakās sagatavot pieprasīto tiesību aktu, tai ir sīki jāpamato savs lēmums. Līdz šim tikai Eiropas Komisija varēja ierosināt Eiropas Savienības tiesību aktus, bet Lisabonas līgumā ir noteikts, ka Eiropas Parlamenta vairākums ir tiesīgs izstrādāt Eiropas Savienības tiesību aktus. Parlaments un Komisija cieši sadarbosies, agrīnā posmā izskatot jebkuru likumdošanas iniciatīvas pieprasījumu, kas izriet no pilsoņu iniciatīvām. Parakstot starptautiskus līgumus, Eiropas Parlamenta eksperti arī tiks iekļauti to apspriešanā. Nolīgumā Parlamentam tiks piešķirtas tiesības piedalīties kā novērotājam konkrētās Eiropas Savienības starptautiskās sarunās, kā arī tiesības iegūt vairāk informācijas par starptautiskiem līgumiem.

  Andrew Henry William Brons (NI), rakstiski. – Lai gan mēs piekrītam tām priekšlikuma daļām, kas paredz vienlīdzīgu attieksmi pret Parlamentu un Padomi attiecībā uz piekļuvi sanāksmēm un informācijai, regulāru dialogu starp Komisijas priekšsēdētāju un Parlamenta priekšsēdētāju, sadarbību pilsoņu iniciatīvu jautājumā, tiesību aktu ietekmes novērtējumu un ieteikuma tiesību piemērošanu (nevis represīvo tiesību?), tomēr mēs nepiekrītam tam, ka atkal tiek apstiprināts un nostiprināts direktīvu īstenošanas obligātais termiņš un ka tiek lietota slavinoša valoda attiecībā uz Eiropas Savienību un tās amatpersonām.

  Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. – (PT) Es atzinīgi vērtēju rezolūcijas priekšlikumu, ko šodien apstiprināja, par jaunu politisko pamatnolīgumu, kas pārvaldīs institucionālās attiecības starp Eiropas Komisiju un Eiropas Parlamentu un kas nostiprinās Parlamenta pilnvaras, kuras tam piešķir Lisabonas līgums.

Šajā nolīgumā ir sniegtas garantijas, ka Komisija piemēros Parlamentam un Padomei vienādas attieksmes pamatprincipu, kas ir viens no aspektiem, kurš nodrošina jaunu iestāžu līdzsvaru.

Tajā ir uzsvērta arī lielā nozīme, kāda ir regulāram dialogam starp Komisiju un Parlamentu, nodrošinot piekļuvi attiecīgi Priekšsēdētāju konferenču sanāksmēm un Komiteju priekšsēdētāju konferenču sanāksmēm, kā arī Komisāru kolēģijas sanāksmēm.

Turklāt, ieviešot jautājumu stundu ar Komisijas locekļiem plenārsēdēs, būs nodrošināta labāka vadošo amatpersonu pārskatatbildība.

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. – (PT) Es nobalsoju par Eiropas Parlamenta rezolūciju par pārskatīto Pamatnolīgumu par Eiropas Parlamenta un Komisijas attiecībām nākamajā likumdošanas periodā, jo tas ir svarīgs nolīgums ne tikai tāpēc, ka tam ir simboliska vērtība — ņemot vērā to, ka tas dod nepārprotamu signālu par abu Eiropas iestāžu, Parlamenta un Komisijas, saistībām sadarboties, īstenojot Eiropas projektu —, bet arī tāpēc, ka tas nosaka pušu pienākumus, lai tās varētu pildīt nākotnes uzdevumus un atrisināt pilsoņu problēmas.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Eiropas Parlamentam ir bijis bieži jāsastopas ar faits accomplis no Komisijas un Padomes puses, un tam ir bijusi atvēlēta jau pieņemtu lēmumu ratificētāja loma. Šī situācija, par kuru Parlaments ir sūdzējies, ir radījusi nelīdzsvarotību triju galveno Eiropas iestāžu attiecībās. Ir svarīgi, lai Parlaments, kas kļūst par līdztiesīgāku Padomes partneri lēmumu pieņemšanas procesā, šodien iemantotu tādu pašu uzmanību no Komisijas puses kā Padome.

Es no visas sirds ceru, ka pārskatītais Pamatnolīgums starp Eiropas Parlamentu un Komisiju ne tikai nolīdzinās nesaskaņas, bet paātrinās procedūras, novedīs pie ciešākas sadarbības un veicinās ātru un efektīvu informācijas apmaiņu, ļaujot savlaicīgi sadzirdēt un ņemt vērā dalībvalstu ievēlēto pārstāvju viedokli. Ņemot vērā veidu, kādā to sagatavoja, es ticu, ka tas būs iespējams.

Šo iemeslu dēļ Eiropas Komisijas priekšsēdētāja iniciatīva, tiecoties izveidot īpašas partnerattiecības starp Parlamentu un iestādi, kuru tas vada, ir pilnīgi pamatota. Es ceru, ka tās ne tikai zels, bet arī nesīs augļus.

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) Ņemot vērā Lisabonas līguma ietekmi uz Eiropas Savienības iestāžu darbību un dalītas atbildības palielināšanos lēmumu pieņemšanas procesā, ir kļuvis pilnīgi nepieciešams ieviest procedūru kopumu, kas nodrošina un garantē veselīgu un efektīvu informācijas un viedokļu apmaiņu attiecībā uz Eiropas integrācijas nostiprināšanas stratēģiju. Iespēja rīkot sistemātiskas darba sanāksmes, pirms katra iestāde izstrādā likumdošanas un normatīvo materiālu, katrā ziņā veicinās sadarbību, ideju, projektu un plānu saskaņotību un lēmumprojektu uzlabošanos. Tādējādi mēs izvairīsimies no administratīvām un birokrātiskām procedūrām, jo īpaši attiecībā uz rezolūciju atpakaļnosūtīšanu labošanai, novēršot priekšlikumu un pretpriekšlikumu dubultošanos.

Šis ir nolīgums, kas pastiprina sadarbību starp Eiropas iestādēm un garantē, ka Komisija piemēros vienlīdzīgas attieksmes principu Parlamentam un Padomei. Šo iemeslu dēļ ir svarīgi ātri īstenot Pamatnolīgumu, kā arī atzīt vajadzību pēc pastāvīga novērtējuma, lai uzlabotu institucionālo sakaru efektivitāti un iedarbīgumu.

  Robert Goebbels (S&D), rakstiski. – (FR) Es atturējos balsot par Pamatnolīgumu starp Eiropas Parlamentu un Komisiju. Parlamentam, kas arī ir iesaistīts lēmumu pieņemšanā, ir jāatturas no mēģinājuma iegūt arvien lielākas pilnvaras uz Komisijas rēķina. Līgums un nekas cits kā tikai līgums — tā Parlaments vājina Komisijas iniciatīvas tiesības. Priekšsēdētājs Jerzy Buzek teica: „Mēs tikko spērām vienu soli pretī deputātu tiesībām ierosināt tiesību aktus”. Kad pienāks diena, kurā deputātiem būs jāierosina tiesību akti, ikviens lobijs atradīs savu deputātu, kas kalpos viņa interesēm. Es vēlos saglabāt labi pārbaudīto un uzticamo Kopienas metodi — ar Komisiju kā kopējo Eiropas interešu aizgādni un spriedēju, kam pieder ekskluzīvās tiesības ierosināt likumdošanu. To sanāksmju skaita palielināšana, kurās piedalās Komisijas un Parlamenta struktūrvienības, nav īstais veids, kā panākt, lai Eiropas politika kļūtu efektīvāka.

  Ian Hudghton (Verts/ALE), rakstiski. – Es nobalsoju par jauno Pamatnolīgumu starp Parlamentu un Komisiju. Tā kā Lisabonas līgums ir stājies spēkā, Parlaments ir ieguvis lielākas pilnvaras, un mūsu darba attiecības ar Komisiju ir attiecīgi jāpielāgo. Es jo īpaši atzinīgi vērtēju to jaunā Nolīguma iedaļu, kurā ir teikts, ka Komisijas priekšsēdētājam ir jāreaģē uz Parlamenta prasību, ja Parlaments liedz uzticību kādam komisāram. Lai gan es šodien nobalsoju par jauno Komisiju, es iebilstu pret šo „visu vai neko” sistēmu, kad Parlamentam ir jāapstiprina vai jānoraida visa Komisija kopumā. Jebkura procedūra, kas palielinās mūsu iespēju saukt pie atbildības atsevišķus komisārus, ir atzinīgi vērtējama.

  Elisabeth Köstinger (PPE), rakstiski. – (DE) Tas, ka Eiropas Parlaments apstiprināja jauno Komisiju, nenozīmē carte blanche, bet uzticības balsojumu. Tomēr tagad mēs beidzot varam sākt kopīgu darbu ar pilntiesīgu Komisiju. Līdz ar Lisabonas līguma stāšanos spēkā Eiropas Parlamenta nozīme tika nostabilizēta un nostiprināta, un līdz ar Pamatnolīgumu par attiecībām starp Eiropas Parlamentu un Komisiju, ko pieņēma šodien, Eiropas Parlamenta kļūšana par Komisijas līdzvērtīgu partneri tika pienācīgi apstiprināta, un to es vērtēju jo īpaši atzinīgi. Līdz ar to mēs esam ielikuši drošu pamatu turpmākajai sadarbībai, un mēs arī neatlaidīgi pastāvēsim uz šo dialogu kā līdzvērtīgs partneris. Droši vien Komisijas interesēs arī būs iesaistīt Eiropas Parlamentu likumdošanas iniciatīvās agrīnā posmā, lai nodrošinātu efektīvu procesu Eiropas tautu un aktīvas demokrātijas interesēs un labā.

  Jean-Luc Mélenchon (GUE/NGL), rakstiski. – (FR) Eiropas Parlamenta deputātus ievēlē vispārējās tiešās vēlēšanās, un tādējādi viņi pārstāv Eiropas sabiedrību. Tāpēc nav ticams, ka Priekšsēdētāju konference samierināsies ar to, ka viņiem jāizlūdzas piekļuve informācijai, ko saņem Komisija un Padome, vai arī iespēja apmeklēt dažas no to sanāksmēm, lai gan faktiski tās ir aicinātas apmeklēt Parlamenta sanāksmes. Kā tas var būt, ka Parlaments neaizstāv savu tautas pārstāvja lomu, pieprasot, lai Komisija atbalsta tā iniciatīvas kā pašsaprotamu lietu? Kāpēc Parlaments pieņem to, ka Komisija var atteikties atļaut tam atsaukt uzticības balsojumu kādam komisāram, ja Parlaments to pieprasa? Kā var pieņemt to, ka Parlaments nevar sniegt saistošu atzinumu, kad Komisija maina savu darba stilu?

Kā tas ir iespējams, ka Parlaments nepieprasa neko vairāk par novērotāja statusu delegāciju priekšsēdētājiem, kad viņi to pārstāv starptautiskās konferencēs? Viena lieta ir, ja Lisabonas līgums piešķir Parlamentam „atsēdētāja” lomu, bet pavisam cita lieta ir, ja deputāti paziņo, ka piekrīt šai aplamībai. Es balsošu pret šo lēmumu, respektējot tā mandāta godu, ko es saņēmu no Francijas pilsoņiem.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) Līdz ar Lisabonas līguma stāšanos spēkā ir radusies vajadzība risināt sarunas par jaunu Pamatnolīgumu, lai reglamentētu attiecības starp Eiropas Parlamentu un Komisiju. Rezolūcijas priekšlikums, ko šodien apstiprināja ar milzīgu balsu vairākumu, atspoguļo jauno un ārkārtīgi svarīgo nozīmi, ko iegūs Eiropas Parlaments. Lisabonas līguma gars ir skaidri jūtams šajā dokumentā — Parlamenta paplašinātajos pienākumos, vienlīdzīgajā attieksmē pret Parlamentu un Padomi un Parlamenta jaunajās privilēģijās attiecībā uz vairākiem jautājumiem. No šā viedokļa apstiprinātais priekšlikums liecina par ES konstitucionālā procesa padziļinājumu pareizajā virzienā.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. – (DE) Rezolūcijas priekšlikums par pārskatīto Pamatnolīgumu starp Eiropas Parlamentu un Komisiju nākamajā likumdošanas periodā satur dažus saprātīgus izejas punktus. To starpā ir aicinājums Komisijai garantēt, ka tā turpmāk piemēros vienlīdzīgas attieksmes principu Parlamentam un Padomei, kā arī īpašu termiņu noteikšana, kas Komisijai ir jāievēro attiecībā uz likumdošanas iniciatīvu iesniegumiem.

Tomēr aicinājums Komisijas priekšsēdētājam prasīt, lai atsevišķi Komisijas locekļi atkāpjas no amata pēc Parlamenta pieprasījuma, nav pieņemams un ir bezjēdzīgs. Tam būtu kaut kāda jēga, ja Komisijas vēlēšanās būtu iespējams balsot par atsevišķiem kandidātiem, kas pašlaik nav atļauts. Šā iemesla dēļ es balsoju pret rezolūcijas priekšlikumu.

  Birgit Schnieber-Jastram (PPE), rakstiski. – (DE) Es uzskatu, ka atsauces trūkums Pamatnolīgumā uz Eiropas Parlamenta kontroles mehānismiem un neskaidrība attiecībā uz pilnvaru sadalījumu dažās Nolīguma daļās ir jānožēlo. Es tāpēc nolēmu atturēties no balsošanas.

  Nuno Teixeira (PPE), rakstiski. – (PT) Lisabonas līgums iemieso jaunu iestāžu līdzsvaru, kas piešķir Eiropas Parlamentam ievērojami labāku statusu nekā citām iestādēm. Pamatnolīguma mērķis ir reglamentēt ikdienas attiecības starp Parlamentu un Komisiju, kuru partnerattiecības tagad ir pastiprinātas un pielāgotas Lisabonas līguma jaunajiem aspektiem, pamatojoties uz solījumiem, ko deva nesen ievēlētais Komisijas priekšsēdētājs José Manuel Durão Barroso, kā arī uz viņa priekšlikumu par „īpašām partnerattiecībām starp Eiropas Parlamentu un Komisiju”. Lūgums Komisijai, lai tā apsola īsā laika posmā atbildēt uz visiem likumdošanas iniciatīvas pieprasījumiem, ir vērtējams atzinīgi, tā kā tas atspoguļo Eiropas Parlamenta palielināto lomu kā kopējam likumdevējam, jo īpaši tādā jomā kā reģionālā politika. Es uzskatu par ārkārtīgi pozitīvu apstākli to, ka Nolīgums satur arī garantiju, ka Komisija piemēros vienlīdzīgas attieksmes pamatprincipu Parlamentam un Padomei, kā arī vairāk izmantos starpiestāžu sadarbību, sagatavojot un īstenojot likumdošanas programmu un gadskārtējo darba programmu. Šo iemeslu dēļ, un jo īpaši tāpēc, ka tas palielina Eiropas Parlamenta lomu un no jauna stiprina Eiropas Savienību, es nobalsoju par priekšlikumu.

  Róża, Gräfin von Thun Und Hohenstein (PPE), rakstiski. – (PL) Jaunais Pamatnolīgums starp Eiropas Parlamentu un Komisiju satur vairākus svarīgus aspektus. Pirmkārt, vienlīdzīgas attieksmes principu attiecībā uz Parlamentu un Padomi, kas stiprina Eiropas Savienības demokrātiskās garantijas. Otrkārt, tas piešķir Parlamentam papildu pilnvaras Komisijas likumdošanas iniciatīvu uzraudzībā, kas Parlamentam dos lielākas iespējas ietekmēt pieņemamos likumus.

Nolīgumā ir iekļauta klauzula par obligātu atbilstības tabulu publicēšanu, kuras es pieprasīju savā ziņojumā par iekšējā tirgus rezultātu apkopojumu un saistošiem termiņiem direktīvu īstenošanai, kas nedrīkst pārsniegt divus gadus. Pateicoties šai klauzulai, pastāv iespēja, ka iekšējā tirgus izveidi pabeigs ātrāk. Nolīgums stiprina arī Kopienas pieeju un uzlabo abu iestāžu darbību. Tas tām liek darboties tā, lai panāktu, ka Eiropas Savienība kļūst par īstu kopienu.

  Silvia-Adriana Ţicău (S&D), rakstiski. – (RO) Es nobalsoju par Eiropas Parlamenta rezolūciju par pārskatīto Pamatnolīgumu par Eiropas Parlamenta un Komisijas attiecībām nākamajā likumdošanas periodā, jo es uzskatu, ka šis nolīgums ir būtisks sadarbībai starp Eiropas Parlamentu un nākamo Eiropas Komisiju. Eiropas iestādēm ir jānodrošina, lai „Kopienas metode” tiktu efektīvi izmantota Eiropas pilsoņu labā. Saskaņā ar Lisabonas līguma noteikumiem, kas ievieš jaunu iestāžu līdzsvaru, Eiropas Parlaments var pieprasīt, lai Komisija iesniedz likumdošanas priekšlikumus, un tai ir jāiesniedz attiecīgais likumdošanas priekšlikums viena gada laikā no brīža, kad Parlaments to ir pieprasījis. Parlamenta pilnvaru paplašināšana, starpiestāžu sadarbība un vienkāršākas ES likumdošanas veicināšana nodrošina, ka ES likumdošanas process darbojas labāk un ka pilsoņi tiek aktīvāk un tiešāk iesaistīti Eiropas tiesību aktu izstrādē. Komisijai ir jāreglamentē procedūras un nosacījumi, kas paredzēti Lisabonas līgumā, ar ko ES pilsoņi var aicināt Komisiju iesniegt likumdošanas priekšlikumus par jautājumiem, kurus tie uzskata par nepieciešamiem.

  Anna Záborská (PPE), rakstiski. – (FR) 2010. gada februāra plenārsēde liecina par iestāžu sadarbības pašu sākumu, kas turpināsies nākamajos piecos gados. Lai gan Parlaments sāka savu iekšējo darbību pēc Eiropas vēlēšanām un ātri pieņēma lēmumu par amatpienākumu sadali un par iekšējiem noteikumiem, tomēr priekšdarbu veikšana starpiestāžu sadarbības ieviešanai starp Padomi un Komisiju saskaņā ar Lisabonas līgumu ir prasījusi ilgāku laiku. Paralēlais nākamo komisāru iecelšanas process ir, protams, atvieglojis likumdošanas iniciatīvu tiesību ieviešanu, kuras no šī brīža baudīs Eiropas Parlaments. Turpmāk Komisijai ir jāziņo par praktiskajiem pasākumiem, kas veikti, atbildot uz jebkuriem likumdošanas iniciatīvas pieprasījumiem pēc tam, kad tā ir pieņēmusi likumdošanas iniciatīvas ziņojumu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 225. pantu. Ja Eiropas Parlaments to pieprasa ar vienkāršu balsu vairākumu, Komisijai ir jāiesniedz likumdošanas priekšlikums viena gada laikā vai tas jāiekļauj nākamā gada darba programmā. Es aicinu ikvienu labas gribas cilvēku cieši vērot Parlamenta darbu, jo ir skaidrs, ka EP deputāti izmantos šo noteikumu jo īpaši vispārējās sociālās ētikas jomā.

B7-0071/2010

  Andrew Henry William Brons (NI), rakstiski. – Dažus deputātus varētu pārsteigt tas, ka mēs atbalstām GUE/NGL grupas priekšlikumu. Lai gan mēs piekrītam dažiem šīs grupas kritiskiem izteikumiem par Eiropas Savienību, tomēr mūsu viedoklis par to, kam jāaizvieto ES, ir gluži atšķirīgs. Turklāt mūsu ideoloģija ir pilnīgi atšķirīga. Mēs esam nacionālisti, kas augstu vērtē nacionālas valsts suverenitāti. Viņi ir internacionālisti. Mēs atbalstām sistēmu, kas balstās uz privātuzņēmumiem ar nelielu tiesisko regulējumu un dažiem sabiedrisko pakalpojumu īpašumiem, bet viņi, jādomā, daudz vairāk atbalsta valsts īpašumu. Mēs piekrītam neoliberālas ekonomikas politikas noraidījumam, vajadzībai pēc lielāka sociālā taisnīguma (lai gan tā definīcijas mums, iespējams, būs atšķirīgas) un dažu komisāru izvairīgo, nesakarīgo un neapmierinošo atbilžu kritikai. Tomēr mēs labprāt balsosim kopā ar jebkuru grupu, ja mēs piekritīsim tās priekšlikumiem.

  Carlo Casini (PPE), rakstiski. – (IT) Nepārprotami nobalsojot par priekšlikumu, es gribu piešķirt lielāku nozīmi priekšsēdētāja Barroso vārdiem par vienotākas un stiprākas Eiropas veidošanu nākamajos piecos gados.

Viņš sāka savu runu, atgādinot Eiropas vienotības pamatvērtības, no kurām vissvarīgākā ir cilvēka cieņa. Es tam no visas sirds piekrītu, bet problēma ir tajā apstāklī, ka vārds „cieņa” ir kļuvis nenoteikts, jo to lieto ne tikai, lai garantētu dzīvību un cilvēku vienlīdzību, bet arī lai diskriminētu sabiedrības visneaizsargātākos locekļus un nodarītu tiem ļaunu, un pat lai attaisnotu nāvi. Es tāpēc ceru, ka nākamajos piecos gados Komisija strādās tā, lai vārdam „cieņa” atdotu tā nepārprotamo un patieso nozīmi.

Simbolisks fakts ir tas, ka pagājušā gada 15. decembrī, kad centieni izveidot jauno Komisiju sasniedza augstāko pakāpi, 500 000 Eiropas pilsoņu no 17 valstīm kopējā lūgumrakstā pieprasīja, lai mūsu iestādes katrā savā lēmumā skaidro un iemieso Pamattiesību hartu, pamatojoties uz vienādu cieņu pret ikvienu cilvēku.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Es nobalsoju par jaunievēlējamo Komisiju, jo apzinos tās svarīgo lomu visas Eiropas struktūrā un tās arvien lielāko nozīmi likumdošanas iniciatīvu izstrādē. Kā portugālis es nevaru atturēties, neizteicis savu prieku par to, ka atbildīgais Komisijas priekšsēdētāja amats ir vēlreiz uzticēts manam tautietim José Manuel Durão Barroso, cilvēkam, kas iepriekš pildīja savus amata pienākumus ar nenoliedzamu izcilību.

Apzinoties grūtības, ko nesenā pagātne mums atnesusi, bet cerot, ka Eiropas Savienībai un Eiropas projektam pienāks labāki laiki, es vēlu viņam un viņa komandai vislielāko veiksmi.

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) Ņemot vērā dažādo dalībvalstu subsidiaritātes, pārstāvības un vienlīdzīgu tiesību principus, es uzsveru, cik svarīga ir dalīta atbildība un dalītas pilnvaras starp Eiropas Komisijas locekļiem. Ņemot vērā arvien ciešāko sadarbību starp dalībvalstīm un Eiropas Savienības arvien lielākās iespējas ietekmēt notikumus globālā mērogā, būtu nesaprotami, ja dažādos stratēģiskos un politiskos lēmumus un izvēles sadalītu starp dažādām Eiropas iestādēm.

Visus jaunos komisārus iztaujāja un uzklausīja Eiropas Parlamentā, kur viņi varēja izteikt savas cerības un izklāstīt projektus savas kompetences jomās, vienmēr uzsverot, cik svarīga ir dalīta atbildība, sadarbojoties dažādu atbildīgu amatu un pilnvaru pārstāvjiem Eiropas Komisijā. Šī pieeja neliecina par nespēju vai tieksmi uzkundzēties, bet stiprina koplēmuma garu, ko veicina vadība, kas sadarbojas un sekmē efektīvu un lietderīgu dialogu, lai saliedētu Eiropas Savienību. Ņemot vērā iepriekš teikto, es nobalsoju par priekšlikumu.

  João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Rezolūcija, ko iesniedza Eiropas Apvienotā kreiso un Ziemeļvalstu Zaļo kreiso spēku konfederālā grupa, attiecas uz svarīgiem Parlamentam priekšā stādītās Komisāru kolēģijas vērtēšanas aspektiem un apkopo dažus no galvenajiem iemesliem, kāpēc mēs balsojām pret Komisiju: viens no iemesliem ir Komisijas priekšsēdētāja izklāstītā programma — ar kuru komisāri, protams, jūtas saistīti un kuru viņi uzklausīšanā, kas notika Parlamentā, aizstāvēja bez iebildumiem —, kas atspoguļo iepriekšējās Komisijas neveiksmīgās neoliberālās politikas turpinājumu, kā arī tas, ka šī komanda ir izraudzīta, lai īstenotu šo programmu, atbilstoši stratēģijai, kas neieviesīs vajadzīgās pārmaiņas politiskajā orientācijā, lai nodrošinātu lielāku sociālo taisnīgumu, radītu darbavietas un izskaustu nabadzību, stratēģijai, kas satur bīstamus faktorus, kuri saasinās šīs nopietnās problēmas. Rezumējot jāsaka, ka tādu Eiropu, par kuru mēs cīnāmies — taisnīguma un sociālā progresa, ekonomiskas un sociālas kohēzijas Eiropu, kas atbalsta sadarbību starp suverēnām valstīm ar vienlīdzīgām tiesībām un veicina mieru —, ir maz cerību sasniegt, sekojot pamatnostādnēm, kuras ierosina šī Komisija.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) Pēc vairāku nedēļu ilgas jauno komisāru uzklausīšanas šis nav īstais brīdis, lai apšaubītu Komisāru kolēģijas kvalitāti, kura pēc daudzām stundām dažādās komitejās jau ir sniegusi noderīgu savas plānotās politikas skaidrojumu. Tagad ir pienācis laiks nodrošināt ES likumīgi ievēlētu Komisiju, kas spēj pienācīgi reaģēt uz pēdējā laika smagajiem notikumiem.

  Nuno Teixeira (PPE), rakstiski. – (PT) Parlamentam un Komisijai būs jārisina Eiropas Savienības galvenās problēmas, proti, jānovērš krīze, atveseļojot ekonomiku un veicinot nodarbinātību, līdzsvarojot dalībvalstu valsts finanses un risinot sarunas par finanšu shēmu periodam pēc 2013. gada, attiecībā uz kuru es vēlos uzsvērt kohēzijas politikas lielo nozīmi.

Man bija iespēja iztaujāt Johannes Hahn, kandidātu uz reģionālās politikas komisāra amatu, par viņa nodomu izveidot īpašu programmu visattālāko reģionu pastāvīgam finansiālam atbalstam.

Es viņam ierosināju izveidot elastīgāku sistēmu tiesībām saņemt struktūrfondu finansējumu pārejas reģionos, t.i., tajos reģionos, kam ir jānodrošina gan konverģence, gan konkurētspēja un nodarbinātība.

Demonstrēdams gan kompetenci, gan stingrību, komisāra amata kandidāts parādīja, ka viņš ir gatavs izpētīt šīs iespējas, un tāpēc man ir pārliecība, ka viņš turpmāk izrādīs labu gribu un iejūtību pret tādiem visattālākajiem reģioniem, kā, piemēram, Madeira.

Uzticības balsojumā es atdevu savu balsi par šo komisāru komandu, kuru vadīs José Manuel Barroso, jo viņi vispār ir parādījuši labu tehnisko sagatavotību, nopietnību un godkāri un spēs strādāt ES vērienīgo mērķu labā, neaizmirstot vērtības, kas liktas tās izveides pamatā, proti, solidaritāti un teritoriālo kohēziju.

Rezolūcijas priekšlikums B7-0090/2010

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. – (LT) Šodien mēs apstiprinājām jaunās Eiropas Komisijas sastāvu, lai gan ir jāatzīst, ka šaubas par komisāru kandidātiem netika pilnībā kliedētas. Gan Komisijas pasākumu plānam, gan atsevišķu komisāru programmām visvairāk trūkst sociālā aspekta. Rodas iespaids, ka galvenie kritēriji mērķu un uzdevumu formulējumam ir Eiropas nozīmes stiprināšana pasaulē, bet mūsu pilsoņu tiesības un cerības, un sociālā aizsardzība paliek otrajā plānā. S&D grupa ir nolēmusi atbalstīt Komisiju, jo laikā, kad Eiropu moka nebeidzama ekonomiska un finanšu krīze un arvien lielāks bezdarbs un tās pilsoņi ir vīlušies Eiropas projektā, Eiropas Parlaments un Eiropa kopumā nedrīkst sadalīties divās nometnēs — pozīcijā un opozīcijā. Pašlaik ir jāpievēršas vissvarīgākajiem jautājumiem politiskajā dienas kārtībā, cik ātri vien iespējams, jānovērš nenoteiktība un nestabilitāte Eiropā un ātrāk un efektīvāk jāatrisina neatliekamākās problēmas, proti, finanšu krīzes un bezdarba problēmas.

  Bastiaan Belder (EFD), rakstiski. – (NL) Priekšsēdētāja Barroso otrā Komisija ir raiba kompānija. Pēdējās nedēļās mēs esam redzējuši gan dažus stiprus, gan arī dažus ļoti vājus kandidātus. Tāpēc nav viegli novērtēt šo Komisiju kopumā. Divējādās izjūtas pastiprina tas, ka daudzi komisāra amata kandidāti uzkrītoši pieglaimojās Eiropas Parlamentam uzklausīšanas laikā. Tomēr, par ko viņi īsti iestājas, vēl šodien nav skaidrs.

Holandes Reformētā politiskā partija Eiropas Parlamentā ir nolēmusi atturēties no balsošanas, lai paustu divējādās izjūtas, kādas tajā radījusi šī Komisija. Tomēr notiek arī citas lietas. Viena komisāre, kas ir arī priekšsēdētāja pirmā vietniece, raisa lielas bažas. Baronesei Ashton ir apšaubāmais gods būt pirmajai ES amatpersonai, kas savieno karjeru Komisijā ar amatu Ministru Padomē. Mēs nevaram atbalstīt šo nepamatoto, institucionāli riskanto avantūru. Turklāt baronese Ashton nekad nav radījusi iespaidu, ka viņa spēj tikt galā ar šā amata grūtībām. Viņa ir viens no vājākajiem ķēdes posmiem Komisijā un nekad nav radījusi iespaidu, ka viņa labi pārzina ārlietas. Tāpēc mēs gaidām 2010.–2014. gada periodu ar nelielu satraukumu.

  Sebastian Valentin Bodu (PPE), rakstiski. – (RO) Mums ir jauna Komisija, kas ir pieņēmusi pilnvaras grūtā laikā, bet tā sastāv no profesionāļu grupas, uz kuras pleciem gulstas atbildība par visām 27 dalībvalstīm. Mums ir Lisabonas līgums, kas maina pilnvaru samēru un prasa no Komisijas spēju pielāgoties. Tādējādi Eiropas Savienība ir jaunā, delikātā situācijā, kas prasa darbību, stabilitāti un mērķtiecību, ierosinot un īstenojot saskaņotu politiku.

Mēs saskaramies ar jaunu finanšu situāciju, un tas nozīmē, ka no Komisijas puses ir vajadzīga saprātīga reakcija, veicot reformas un jaunus pielāgojumus ikvienā jomā, sākot ar ekonomiku.

Visas dalībvalstis pilnā mērā izjūt finanšu krīzes smagumu. Grieķijas trauksmes zvans ir izraisījis spēcīgu rezonansi, sākot ar valstīm ar stabilu ekonomiku un beidzot ar valstīm, kas visu laiku cīnās, lai samazinātu budžeta deficītu. Stabila, labi koordinēta ekonomikas politika visās 27 dalībvalstīs piedāvā iespēju izvairīties no lielas nelīdzsvarotības ES mērogā un otrajā posmā sasniegt labvēlīgu rezultātu. ES pasākumi ir paredzēti, lai sniegtu risinājumus problēmām, kas saistītas ar krīzi, un radošā veidā atjaunotu stabilitāti dalībvalstīs. Citiem vārdiem sakot, tie ir paredzēti, lai likvidētu deficītu, novērstu disproporcijas, vienlaicīgi nostiprinot ekonomiku.

  Sophie Briard Auconie (PPE), rakstiski. – (FR) Tāpat kā mani kolēģi no trim galvenajām politiskajām grupām Eiropas Parlamentā es tikko atbalstīju Barroso kunga izvirzītās Eiropas Komisāru kolēģijas iecelšanu. Faktiski tā ir laba komanda, kurā sapulcētas personas ar daudzpusīgu un savstarpēji papildinošu pieredzi. Līdz 2014. gadam kristīgie demokrāti, liberāļi un sociālisti aizmirsīs savas politiskās un ģeogrāfiskās domstarpības un kopīgi strādās Kolēģijā, lai kalpotu Eiropas vispārējām interesēm. Trijās nedēļās Eiropas Parlamenta deputāti paveica lielisku darbu, parlamentārās uzklausīšanas procedūrās pārbaudot kandidātu kvalitāti. Šā perioda beigās mūsu pienākums bija pilnā mērā atbalstīt šo jauno komandu. Tagad mēs gaidām, ka priekšsēdētāja Barroso otrā Komisija pārsteigs mūs ar savu stingro apņēmību virzīt uz priekšu Eiropas Savienību. Tās galvenais uzdevums būs katru dienu demonstrēt visiem Eiropas pilsoņiem Eiropas projekta pievienoto vērtību.

  Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. – (PT) Kritiskajā periodā, ko pašlaik piedzīvo Eiropa gan finansiālā, gan ekonomiskā un sociālā ziņā, ir svarīgi, lai mums būtu spēcīga Komisija ar vērienīgu, drosmīgu programmu galvenajās jomās, tādās kā energoapgādes drošība, klimata pārmaiņas, zinātniskā pētniecība un inovācijas.

Komisijas jaunā struktūra, kurā ir īpaši izdalīts klimata pārmaiņu komisāra portfelis un apvienotais inovāciju un pētniecības komisāra portfelis, skaidri liecina par vērienīgu projektu un ticamu stratēģiju Eiropai līdz 2020. gadam.

Šī jaunā Komisija priekšsēdētāja Barroso vadībā, kurai ir jauna struktūra šīm jomām, atbilst vajadzīgajiem kritērijiem, lai kļūtu par ekonomikas atveseļošanas dzinējspēku, pamatojoties uz efektīvu resursu izmantošanu un inovācijām un izvēloties par mērķi sociālo taisnīgumu.

Es atzinīgi vērtēju jauno Komisāru kolēģiju un priekšsēdētāju Barroso un apsveicu viņus ar veiksmīgajiem vēlēšanu rezultātiem. Tie liecina par lielāku Parlamenta atbalstu salīdzinājumā ar atbalstu iepriekšējai Komisijai un dod skaidru iedrošinājuma signālu jaunajai iestāžu sadarbībai starp Parlamentu un Komisiju, lai tie pamazām sāktu runāt vienā balsī Eiropas Savienībā, kas ir pasaules mēroga līdere.

  Françoise Castex (S&D), rakstiski. – (FR) Es balsoju pret šo Komisiju, tāpat kā to darīja visi Eiropas Parlamenta sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupas Francijas deputāti. Vairākums komisāru pārstāv Eiropas Savienības liberālo nostāju, ko mēs noraidām. Ir arī citi komisāri, kurus izvirzījušas dalībvalstis un kuriem nav nekādu tālejošu plānu attiecībā uz Eiropu, nedz arī personīga redzējuma. Ir skaidrs, ka nākamie komisāri neuzņemas nekādas saistības nevienā jautājumā, ko mēs uzskatām par būtisku. Kāda stratēģija palīdzēs mums izkļūt no krīzes? Kā mums jāreaģē uz kritisko stāvokli sociālajā un klimata jomā? Kā mums jāatdzīvina Eiropas projekts? Tā kā mēs nesaņēmām apmierinošas atbildes uz šiem jautājumiem, mēs balsojām pret priekšlikumu, jo mēs nevaram dot Eiropas Komisijai rīcības brīvību. Es neticu, ka, nesasniedzot minētos mērķus, šī Komisija varētu piedāvāt jaunu nākotni Eiropas pilsoņiem vai nodrošināt Eiropai redzamu vietu pasaulē. Pamatojoties uz to, mēs nevaram Komisiju atbalstīt. Protams, tagad man piecus gadus būs jāstrādā pēc šīs Komisijas priekšlikumiem. Mans šodienas balsojums izsaka manu neuzticēšanos un politisko modrību, ko es izrādīšu visā sava pilnvaru termiņa laikā.

  Nessa Childers (S&D), rakstiski. – Kopā ar savu politisko grupu, Sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupu es ļoti priecājos par nākamās Komisijas galīgo sastāvu. Jo īpaši vides un enerģētikas komisāri būs svarīgi Eiropas attīstībai nākamajos gados, un es esmu apmierināta, ka priekšsēdētājs Barroso ir izvēlējies pareizos pārstāvjus.

  Nikolaos Chountis (GUE/NGL), rakstiski. – (EL) Es balsoju pret ieteiktajiem komisāriem (Kolēģiju), tāpēc ka viņi piekops to pašu neoliberālo politiku, kas iedzina Eiropu šajā krīzē, kura skar daudzas jomas un izraisa lielu nevienlīdzību. Viņi veicinās Lisabonas līguma īstenošanu un ES stratēģiju 2020. gadam, kas stiprinās tirgu suverenitāti, palielinās bezdarbu un apdraudēs darbavietu stabilitāti, sagraus sociālā nodrošinājuma sistēmu un ierobežos demokrātiskās un sociālās tiesības. Neskaidras procedūras un demokrātijas trūkums Eiropas Savienībā izraisa neuzticēšanos pilsoņu starpā un saasina uzticības krīzi attiecībā uz Eiropas iestādēm, kā nesen liecināja ārkārtīgi zemā pilsoņu aktivitāte Eiropas vēlēšanās. Šādas politikas turpināšana sagraus Eiropas pilsoņu cerības. Eiropas kreisie spēki pretosies šai politikai Eiropas Parlamentā un cīnīsies plecu pie pleca ar strādniekiem un sociālajām kustībām, lai piepildītu jaunākās paaudzes cerības uz demokrātisku, sociāli taisnīgu, feministisku, ekoloģiski tīru un mieru mīlošu Eiropu.

  Carlos Coelho (PPE), rakstiski. – (PT) Es apsveicu Dr. Barroso ne tikai par lielisko darbu, ko viņš veica savā pirmajā pilnvaru laikā, bet arī par viņa pelnīto otrreizējo iecelšanu Eiropas Komisijas vadītāja amatā jaunajā likumdošanas periodā. Es ceru, ka Parlaments un Komisija spēs cieši sadarboties un ar lielu cieņu izturēsies pret pilnvarām un privilēģijām, kas katrai no tām piešķirtas, lai iedibinātu tās īpašās partnerattiecības starp abām iestādēm, kuras savās politiskajās pamatnostādnēs ierosināja priekšsēdētājs Barroso. Es esmu pārliecināts, ka ievēlētais Komisijas priekšsēdētājs izpildīs Parlamentam dotos solījumus, kas ietverti pārskatītajā Pamatnolīgumā. Tikai šādā veidā mēs spēsim pabeigt Eiropas integrāciju, kuras galvenais mērķis ir aizstāvēt mūsu pilsoņu tiesības.

Komisāra amata kandidātu uzklausīšana ir vienmēr bijis svarīgs brīdis, kas atklāj Eiropas demokrātijas spēku. Parlaments īstenoja savas pilnvaras, un šis process bija cieņas pilns, ass un pārredzams. Es uzskatu, ka priekšsēdētāja Barroso otrā Komisija būs vēl stiprāka un politiskajā ziņā labāk sagatavota nekā iepriekšējā. Es ceru, ka tā būs vienota un ka visi tās locekļi būs piemēroti savai lielajai atbildībai laikā, kad visi ilgojas pēc ekonomikas atveseļošanās un jaunām darbavietām.

  Mário David (PPE), rakstiski. – (PT) Eiropas Parlaments ar lielu balsu vairākumu apstiprināja priekšsēdētāja Barroso jauno Komisiju. Protams, es arī nobalsoju par to. Un es to darīju ne tikai apzināti, bet arī ar lielu uzticēšanos un pārliecību. Es to darīju tāpēc, ka jaunajai Komisāru kolēģijai, pamatojoties uz savu pieredzi, ir daudz lielākas politiskās spējas un tāpēc, ka tā garantē, ka apņēmīgi risinās lielos uzdevumus, kas Eiropas Savienībai ir jāveic: nopietno finansiālo krīzi, ko piedzīvojam, un tās šausmīgās sociālās un ekonomiskās sekas, jo īpaši bezdarba un drošības problēmas un cīņu pret terorismu; Eiropas lomas pasaulē nostiprināšanu, kas nozīmē Eiropu, kurai ir aktīva kopējā ārlietu un drošības politika; cīņu pret klimata pārmaiņām un mūsu ekonomikas konkurētspēju, aizstāvot mūsu sociālo modeli. Reāli izpildāmo un vērienīgo programmu, ar ko iepazīstināja José Manuel Barroso un ko mūsu Parlaments atbalstīja, tagad var beidzot sākt īstenot 500 miljonu Eiropas pilsoņu labā. Es novēlu Eiropas Komisijas priekšsēdētājam un viņa komandai labu veiksmi.

  Marielle De Sarnez (ALDE), rakstiski. – (FR) Septembrī Francijas Demokrātiskās kustības partijas (MoDem) biedri nenobalsoja par Barroso kunga iecelšanu Komisijas priekšsēdētāja amatā, jo viņa sniegums nebija tik izcils, lai ieteiktu viņu ievēlēt otro reizi. Viņi nebalsoja arī šodien par Komisāru kolēģiju, jo vērienīgu mērķu trūkums, ko demonstrēja vairāki tās locekļi uzklausīšanas laikā, deva maz cerību uz spēcīgu Komisiju, kas vajadzīga ES. Turklāt nesenie notikumi diemžēl ir atklājuši šīs komandas nespēju nopietni ķerties pie problēmu risināšanas. Šaubas vispirms radās decembrī Kopenhāgenas augstākā līmeņa sanāksmes laikā, kad Eiropa pierādīja, ka nespēj runāt vienā balsī. Tās nostiprinājās janvārī, kad baronese Ashton neapmeklēja Haiti, lai parādītu, ka Eiropa solidarizējas ar šo valsti, kā arī neieradās Monreālas līdzekļu devēju konferencē, kur viņas klātbūtne bija nepieciešama, lai koordinētu ES un dalībvalstu palīdzību. Un tagad februārī mums nav vairs nekādu šaubu, jo Grieķijai uzbrūk spekulanti, bet Komisija nespēj piedāvāt ticamu glābšanas plānu. Šo iemeslu dēļ ievēlētie MoDem partijas pārstāvji nav dāvājuši uzticību priekšsēdētāja Barroso otrajai Komisijai.

  Martin Ehrenhauser (NI), rakstiski. – (DE) Kā pārliecināts Eiropas idejas aizstāvis es nevaru atzīt jauno Eiropas Komisiju. Tā balstās uz dalībvalstu partiju un valdības iestāžu nepārredzamiem lēmumiem. Ieteiktie ES komisāri nav neatkarīgi politiski korifeji, kā to pamatoti vēlas īpaši gados jaunāki pilsoņi. Atlases procesā netika piemēroti specifisku zināšanu kritēriji. Tas, ka pagāja četras nedēļas no brīža, kad tika izvirzīts Austrijas komisārs Johannes Hahn, līdz laikam, kad viņu iecēla amatā, arī to apliecina. Lai gan ES reformas līgums, Lisabonas līgums, ir stājies spēkā, Eiropas Parlamentam vēl arvien nav tiesību ievēlēt atsevišķus komisārus, nedz arī izteikt viņiem neuzticību. Politiski atbildīgas personas, kā Francijas un Spānijas Eiropas komisāri, šajā Komisijā nogrimtu. Šī Eiropas Komisija nenozīmē lielāku demokrātiju un atmodu, tā ir tā paša ceļa turpinājums, kas noveda mūs līdz pašreizējai krīzei.

  Göran Färm, Anna Hedh, Olle Ludvigsson, Marita Ulvskog un Åsa Westlund (S&D), rakstiski. – (SV) Pagājušajā rudenī mēs balsojām pret Barroso kungu, jo viņš nepiekrīt mūsu viedoklim par labu darba apstākļu, līdztiesības un pārejas uz ilgtspējīgu sabiedrību lielo nozīmi. Šodienas balsojums attiecas uz Kolēģijas 26 komisāriem.

Pirms Barroso kungu ievēlēja par Komisijas priekšsēdētāju, mēs skaidri pieprasījām, lai tiktu pārskatīta Direktīva par darba ņēmēju norīkošanu darbā. Barroso kungs bija spiests piekāpties un pirmo reizi atzina, ka, cita starpā, ir grūtības ar Eiropas Kopienu Tiesas nolēmumiem Laval lietā. Viņš apsolīja arī, ka piedāvās regulējumu šīs problēmas atrisināšanai, cik drīz vien iespējams. Tā ir ļoti svarīga Komisijas priekšsēdētāja nostājas maiņa, bet ar to nepietika, lai mēs atbalstītu viņa kandidatūru.

Šodien mēs pieņemsim nostāju attiecībā uz visu komisāru grupu, un mēs ceram, ka daži komisāri, kas ir iecelti svarīgos amatos, lai risinātu nodarbinātības krīzes jautājumus, regulētu finanšu tirgus un aizstāvētu būtiskas arodbiedrību tiesības, spēs panākt pārmaiņas. Īpaši pozitīvs apstāklis ir tas, ka Barnier kungs un Andor kungs ir skaidri paziņojuši, ka nav nekādu problēmu ar Eiropas Kopienu Tiesas sniegto Direktīvas par darba ņēmēju norīkošanu darbā interpretāciju. Viņi arī lika skaidri saprast, ka ir gatavi sākt darbu pie vajadzīgo grozījumu ieviešanas Eiropas tiesību aktos.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Es atzinīgi vērtēju to, ka Lisabonas līgumā ir saglabāta iespēja katrai valstij izvirzīt savu komisāru, kas ir būtiski, ja vēlamies lai Eiropā būtu dažādi viedokļi par procesiem un projektiem, kurus izstrādā Eiropas Komisija.

Man žēl, ka kandidātu uzklausīšanā Parlamentā radās dažas grūtības, kas noveda pie vienas kandidātes atsaukšanas, un es ļoti ceru, ka šādi atgadījumi kļūs arvien retāki.

Es uzskatu, ka pieņemtā metode, kas pakļauj komisāra amata kandidātus Parlamenta pārbaudei, ir lietderīga Eiropas integrācijas procesā, jo tā nodrošina lielāku pārredzamību debatēs un personu piemērotības attiecīgajam amatam novērtēšanā, un es aicinu noturēt uzklausīšanu prasīgā, bet sirsnīgā gaisotnē, jo Eiropas Parlaments un tā deputāti nedrīkst censties pārvērst uzklausīšanu par izrādi ar nepelnītiem apvainojumiem un konfrontāciju.

Es ceru, ka Komisija izvēlēsies labāku likumdošanas procesu, vienmēr paturēs prātā vajadzību pienācīgi ievērot subsidiaritātes principu un par galveno politikas prioritāti izvēlēsies ekonomiskās krīzes problēmu risināšanu.

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) Ekonomikas atveseļošanas izšķirošajā posmā José Manuel Durão Barroso vadītās Komisijas pieredze un daudzpusība, kā arī Parlamentā uzklausīto komisāru acīmredzamā atdeve, kompetence un dižo Eiropas mērķu atzīšana būs izšķiroša, nodrošinot vienotu, sociāli taisnīgu Eiropu, kas ir spējīga uzņemties vadību cīņā pret klimata pārmaiņām un mūsu uzņēmumu konkurētspējas stiprināšanā, atbalstot zinātnisko pētniecību un inovācijas.

Es uzsveru mūsu atjaunotās cerības, ka mums būs komanda, kas uztver dažādu kultūru un personību lielo daudzveidību Eiropā kā priekšrocību, kas palielina ikvienas dalībvalsts vērtību. Ņemot vērā izaicinājumus, kas rodas mūsdienu sabiedrības attīstības ceļā, es uzskatu, ka pie jaunajām iestāžu attiecībām, kuras rada Lisabonas līguma īstenošana, Eiropas Savienība ar šo Komisiju ir palielinājusi savas iespējas iejaukties pašreizējā ekonomikas, sociālajā un politiskajā struktūrā ne tikai Eiropas Savienības robežās, bet arī globālā mērogā.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Mūsu balsojums pret Eiropas Komisiju ir dabīgas sekas mūsu domstarpībām par tās programmu, par vairākuma komisāra amata kandidātu nostāju, kas tika atbalstīta uzklausīšanas sanāksmēs, un par paša Lisabonas līguma mērķiem un saturu, ko Komisija sola aizstāvēt, bet kam mēs nepiekrītam.

Lai gan var piekrist, ka Eiropas Komisija ir viena no Eiropas Savienības vissvarīgākajām iestādēm, tomēr jāpiekrīt arī tam, ka Komisāru kolēģija sastāv no komisāriem, kurus izvirza Eiropas Savienības dalībvalstis. Tā kā vairākums dalībvalstu valdību ir labējā spārna konservatīvie vai sociāldemokrāti ar līdzīgu politiku, nepārsteidz tas, ka Eiropas Komisijai ir tāda pati nosliece pastiprināt neoliberālo, militāristu un federālistu politiku. Tāpēc mēs faktiski nedzirdējām nekādu atsaukšanos uz nopietnajām ekonomiskajām un sociālajām problēmām, ar kurām sastopas strādnieki un pilsoņi.

Mēs cīnāmies par citādu Eiropu, kurā valda taisnīgums un sociāls progress, kurā ekonomiskā un sociālā kohēzija ir realitāte un sadarbība starp suverēnām valstīm, kam ir vienādas tiesības un kas dzīvo mierā, ir galvenais mērķis.

  Robert Goebbels (S&D), rakstiski. – (FR) Es nobalsoju par priekšsēdētāja Barroso jauno, otro Komisiju. Kopš Eiropas vēlēšanām 2009. gada jūnijā Eiropas Savienība ir atradusies politiskā vakuumā, kas pasliktinājās aizkavētās Lisabonas līguma spēkā stāšanās dēļ. Tāpēc jaunajai Komisijai, vienīgajai Eiropas iestādei, kam ir pilnvaras ierosināt tiesību aktus, ir steidzami jāsāk darbs. Izņemot Jeleva kundzi, kam bija jāatsauc sava kandidatūra, tie 26 komisāri, kas ir iecelti amatā, ir individuāli saņēmuši Eiropas Parlamenta deputātu atbalstu. Nebūtu bijusi nekāda jēga noraidīt Komisāru kolēģiju. Tāpēc balsojums par Komisijas iecelšanu bija tikai formalitāte, administratīvs „jā” vārds. Nobalsojot par priekšsēdētāja Barroso otro Komisiju, es negatavojos tai sniegt beznosacījumu politisku atbalstu. Es spriedīšu par Komisiju pēc tās politiskajām iniciatīvām.

  Sylvie Goulard (ALDE), rakstiski. – (FR) Lai gan Komisāru kolēģijā ir vairākas augsti kvalificētas personas, es balsoju pret Komisijas iecelšanu divu iemeslu dēļ. Attiecībā uz ekonomiskiem un monetāriem jautājumiem (Lisabonas stratēģiju, eiro zonas pārvaldību) iepriekšējās Komisijas trūkumi ir labi zināmi. Attiecībā uz ES ārējo pārstāvību jāsaka, ka baronesei Ashton nav nepieciešamo prasmju, un man nešķiet, ka viņa būtu nolēmusi tai pārāk nodoties, kā redzējām saistībā ar Haiti traģēdiju. Viņa bija premjera Blair valdībā, kas atbalstīja iebrukumu Irākā, pārkāpjot starptautiskos tiesību aktus, un kas risināja sarunas par izstāšanos no Pamattiesību hartas.

  Mathieu Grosch (PPE), rakstiski. – (DE) Es nobalsoju par Komisiju, jo tā visumā ir parādījusi — īpaši ar jauno komisāru iecelšanu amatā —, ka tā var sekmīgi pildīt savu darbu. Arī sarunas starp Komisiju un Parlamentu ir devušas pietiekamus rezultātus. Manuprāt, īpaši svarīgs apstāklis ir tas, ka Komisija nesaņem carte blanche nākamajiem pieciem gadiem, bet būs pakļauta sava veida nepārtrauktai vērtēšanai.

Atliek vēl īpašs uzdevums ieviest saskaņotību dažādās politikas jomās, piemēram, vides, sociālajos un ekonomikas jautājumos, un veidot mūsu sakarus ar pārējo pasauli tā, lai padarītu Eiropas politiku pārredzamāku un saprotamāku visiem pilsoņiem.

  Sylvie Guillaume (S&D), rakstiski. – (FR) Es balsoju pret Barroso kunga Komisiju tāpēc, ka tā neatbilst manām prasībām attiecībā uz sociālo reformu veicināšanu, kas mums vajadzīgas, lai izkļūtu no krīzes, kurā atrodamies. Ir skaidrs, ka šī Komisija nekādā ziņā nebūs aktīvs spēks, kas cīnīsies par politiski stipru Eiropu, un ka tā ir ļoti tālu no tās Eiropas, ko es vēlos redzēt. Ar slikti formulētiem amata pienākumiem un samazinātām pilnvarām šai Komisijai nebūs līdzekļu aktīvai darbībai, un, protams, tā tieksies saglabāt dalībvalstu intereses, nevis aizstāvēt Eiropas intereses.

  Ian Hudghton (Verts/ALE), rakstiski. – Es nobalsoju par jauno Komisāru kolēģiju. Skotijas viedoklis — nācijas, ko es pārstāvu, — ir, ka jaunajiem komisāriem būs jārisina svarīgi jautājumi un uzdevumi. Tā kā kopējas zivsaimniecības politikas (KZP) un kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) reforma vairs nav aiz kalniem, ir jāatzīst Skotijas būtiskās intereses šajās politikas jomās, un es aicinu attiecīgos komisārus nodrošināt, lai Skotijas piekrastes un lauku kopienas dzīvotu sociālā un ekonomiskā labklājībā. Tā kā Skotija ir potenciāli liels enerģijas ražošanas avots, jo īpaši atjaunojamu energoresursu avots, Komisijai kā prioritārus vajadzētu izvēlēties projektus un iniciatīvas, kas palīdzētu attīstīt Skotijas kā tīras, videi nekaitīgas enerģijas piegādātājas lielo potenciālu.

Kā tādas partijas biedrs, kas atbalsta ES, es ceru, ka šī Komisija spēs atdot cilvēkiem ticību Eiropas Savienībai, ko daudzi skoti zaudējuši, piemēram, Skotijas bēdīgās pieredzes dēļ attiecībā uz neveiksmīgo kopējo zivsaimniecības politiku.

  Cătălin Sorin Ivan (S&D), rakstiski. – (RO) Priekšsēdētāja Barroso otrā Komisija būs pirmā, kas saskaņā ar Lisabonas līgumu strādās kopā ar Eiropas Parlamentu, kam piešķirtas paplašinātas pilnvaras, kuras to padara par redzamāku un aktīvāku partneri nekā jebkad agrāk. Pamatojoties uz balsošanas rezultātiem, mēs esam iecēluši Komisāru kolēģiju, kuras vispārējais sniegums nebija bez kavēkļiem, kā gadījumā ar komisāri, ko izvirzīja un pēc tam aizvietoja Bulgārija, kas uzsver manis teikto. Tas, ka mēs esam sekmīgi veikuši savu uzdevumu mainīt Kolēģijas sastāvu, ir faktiski liels sasniegums Eiropas Parlamentam vispār un mūsu grupai jo īpaši. Es uzskatu, ka balsojums par šo Kolēģiju ir vislabākā izvēle šajā laikā, kad vilcināšanās būtu novedusi ES neērtā situācijā, kurā pārmetumi par nemākulību būtu bijuši pamatoti. Jaunajai Komisijai ir svarīgi sākt darbu pēc iespējas ātrāk un panākt Eiropas Parlamentu, kas tika ievēlēts pirms septiņiem mēnešiem un ir paveicis jau krietni daudz. Mēs varam tikai cerēt uz labu sadarbību, mērķiem un pasākumu plāniem iegūstot konkrētāku veidolu nekā tad, kad ar tiem iepazīstināja uzklausīšanas reizēs.

  Danuta Jazłowiecka (PPE). – (PL) Es atturējos no balsošanas par Eiropas Komisijas sastāvu, tāpēc ka blakus labiem kandidātiem bija vāji un ļoti vāji kandidāti. Man tas nav pieņemams, un es nevaru piekrist, ka svarīgiem Eiropas diplomātijas amatiem — ekonomikas un monetāro jautājumu komisāra amatam, nodarbinātības un sociālo lietu komisāra amatam — tiek izvirzīti cilvēki, kas nav pietiekami kvalificēti šiem amatiem. Mums jāatceras, ka mēs vēl arvien dzīvojam krīzes situācijā un ka mēs vēl arvien meklējam ceļu, kā pārvarēt krīzi. Eiropa tāpēc nevar atļauties iecelt komisārus, kas vēl tikai vēl gatavojas apgūt savu amatu. Es esmu pārsteigta par Eiropas Komisijas priekšsēdētāja nostāju, kurš pēc piecu gadu ilgas kalpošanas šajā amatā un ar tik lielu pieredzi Komisijas vadīšanā ir ieteicis tik vājus kandidātus. Godīgi runājot, man vajadzēja balsot pret ierosināto Komisijas sastāvu, bet blakus vājiem kandidātiem bija vairāki ļoti labi kandidāti, tostarp Polijas kandidāts Janusz Lewandowski. Lai gan es atturējos, es vēlu visai Komisijai veiksmi, jo tas ir ļoti svarīgi visiem eiropiešiem.

  Tunne Kelam (PPE), rakstiski. – Es nobalsoju par Komisāru kolēģiju, galvenokārt parādot savu ticību Komisijas priekšsēdētājam. Es neuzskatu, ka Komisijas sastāvs ir ideāls. Augstā pārstāve ārlietās manī pastāvīgi izsauc bažas, jo viņai nav nepieciešamās pieredzes ārlietās, un viņai trūkst skaidra redzējuma par to, kā vadīt ES ārlietu un drošības politiku. Tomēr es uzskatu, ka ir ārkārtīgi svarīgi, lai Komisija sāktu strādāt, izmantojot visas savas pilnvaras, un es uzskatu, ka Eiropas Parlamenta plašs atbalsts ir ļoti svarīgs, Komisija un Eiropas Parlaments ir tuvākie sabiedrotie, veidojot ES kopējo politiku.

  Alan Kelly (S&D), rakstiski. – Mēs visi vēlam šai jaunajai Komisijai labu. Tai ir daudz prioritāšu, bet nav šaubu, ka viena joma, par kuru mūsu uzskati sakrīt, ir vajadzība radīt darbavietas. Tam jābūt galvenajam pīlāram, pēc kura spriest par šo jauno Komisiju. Būsim atklāti, daudzas dalībvalstis piedzīvo ekonomisku sabrukumu. Šīs situācijas novēršana un spēcīgas sociālas tirgus ekonomikas attīstīšana, kurā ES būtu globāla līdere visās ekonomikas jomās, būs kritērijs, pēc kura spriedīs par šo Komisiju. Es jo īpaši ceru, ka komisārei no Īrijas Geogheghan Quinn kundzei pētniecības un inovāciju komisāres amatā būs vadoša loma jaunajā Komisijā. Viņai būs izšķiroša nozīme Eiropas atveseļošanā, un es vēlu viņai šajā darbā veiksmi.

  Morten Løkkegaard (ALDE), rakstiski. – (DA) Priekšsēdētāja kungs! Daudz jauku vārdu ir teikti par Barroso kunga jauno komisāru komandu — pareizu vārdu.

Es tagad runāju tāpēc, ka ir jāpievērš uzmanība lielai kļūdai, kas pieļauta attiecībā uz jauno Komisiju — jūs velti meklēsit komunikāciju komisāra amatu. Tas gluži vienkārši ir PAZUDIS — un tas notiek laikā, kad vairāk par visu citu mums ES ir vajadzīga pienācīga, labi koordinēta, pārdomāta komunikāciju politika.

Pirms pāris nedēļām es nosūtīju Barroso kungam vēstuli Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupas vārdā, izsakot mūsu bažas un vaicājot, KĀPĒC mums vairs nav komunikāciju komisāra.

Es neesmu saņēmis nekādu atbildi, kas varbūt ir sava veida atbilde, lai gan neapmierinoša.

Tādējādi šķiet, ka neviens nezina, kāpēc ES nav komisāra neticami svarīgā — faktiski izšķirošā — jomā, ja vien daudzās lieliskās runas par tuvināšanos ES pilsoņiem un Eiropas kopējās sabiedriskās telpas radīšanu nav tikai skaisti vārdi.

Es vēl arvien gaidu atbildi no Barroso kunga — ja iespējams, ar pienācīgu plānu komunikāciju jomā nākamajiem pieciem gadiem.

  Isabella Lövin (Verts/ALE), rakstiski. – Es piekrītu kritikai par Komisijas izvirzīšanas procedūru, kas izskaidrota Zaļo grupas rezolūcijā, jo īpaši par pārredzamības trūkumu un to, ka dalībvalstis izvēlas savus kandidātus saskaņā ar iekšpolitikas apsvērumiem, nevis tāpēc, ka viņi ir piemērotākie, un par iespējas trūkumu noraidīt atsevišķus kandidātus. Tomēr es nevarēju balsot pret visu Komisiju, jo komisāra amata kandidāti izšķirošos un būtiskos jautājumos, tādos kā klimats, vide, attīstība, humānā palīdzība, lauksaimniecība un zivsaimniecība, tika uzskatīti par ļoti kompetentiem un uzticīgiem savai lietai. Tāpēc es atturējos no balsošanas par jauno Komisiju.

  Thomas Mann (PPE), rakstiski. – (DE) Es tikko apstiprināju Eiropas Komisijas ievēlēšanu, lai gan tas nebija viegls lēmums, tāpēc ka uzklausīšanas laikā kļuva skaidrs, ka dažiem dalībvalstu izvirzītajiem kandidātiem nav vajadzīgo speciālo zināšanu un viņi nespēj piedāvāt konkrētas idejas par saviem amata pienākumiem, nedz vispār kaut kādu nākotnes redzējumu. Pamatnolīgums starp Eiropas Parlamentu un Komisiju par turpmāko sadarbību arī atstāj daudzus jautājumus neatbildētus. Pašlaik tas ir tikai Eiropas Parlamenta vēlmju saraksts, kurā nav minēti nekādi pienākumi. Tagad īpašās sarunās tas būs visos sīkumos jāprecizē, lai noteiktu, cik lielā mērā Lisabonas līgums var nostiprināt mūsu kā tautas pārstāvju tiesības. Iestāžu nolīgums tomēr satur dažus svarīgus soļus pareizajā virzienā. Visu Komisijas pasākumu ietekme ir regulāri jānovērtē neatkarīgiem ekspertiem. Parlamentu savlaicīgi informēs par Komisijas personālsastāva maiņu. Parlamenta delegācijas priekšsēdētājam starptautiskās konferencēs piešķirs novērotāja statusu. Eiropas Parlamentam būs tiesības iesaistīties ES ikgadējās darba programmas sagatavošanā un īstenošanā. Visbeidzot, Eiropas Komisija apņemas trīs mēnešu laikā iesniegt ziņojumu par savām likumdošanas iniciatīvām. Tāpēc es šodien nobalsoju par J. M. Barroso jauno Komisiju.

  Bogdan Kazimierz Marcinkiewicz (PPE), rakstiski. – (PL) Mans balsojums par Eiropas Komisiju izsaka manu ticību un cerības, kuras es saistu ar Barroso kunga jaunievēlēto kabinetu. Es uzskatu, ka, neņemot vērā strīdus un dažu komisāru iespējamo pieredzes trūkumu, mums ir jādod Eiropas Komisijai iespēja nopietni ķerties pie aktuālo jautājumu risināšanas. Tikai aktīvi iesaistoties un uzsākot reāli strādāt, komisāri varēs parādīt, ko viņi spēj. Es ceru, ka jaunais kabinets, cieši sadarbojoties ar Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Parlamentu un būdams efektīvi kontrolēts, parādīs, ka mans balsojums ir bijis pareizs.

  David Martin (S&D), rakstiski. – Es atzinīgi vērtēju jaunās Komisijas iecelšanu un ar nepacietību gaidu, kad tā sāks pildīt dotos solījumus. Mani jo īpaši iepriecina Cathy Ashton apstiprināšana Augstās pārstāves amatā, un es esmu pārliecināts, ka viņas rāmā diplomātija nesīs labumu visai Eiropai.

  Jean-Luc Mélenchon (GUE/NGL), rakstiski. – (FR) Kā liecina priekšsēdētāja Barroso ievēlēšana, viņa otrā Komisija ir iepriekšējo Komisiju turpinājums — neoliberālās politikas turpinājums, kas noveda ES līdz ilgstošai ekonomiskai, sociālai un vides krīzei, kura ar šo brīdi kļūst par Komisijas krīzi. Ne programma, ar ko mūs iepazīstināja Barroso kungs, ne izvirzītie komisāri neliecina par Komisijas politisko mērķu maiņu.

Atrodoties starp sliktākās situācijas turpinājuma iespēju un tās mazināšanos, priekšsēdētāja Barroso otrā Komisija iemieso Eiropu, kas novesta līdz sociālai sagrāvei un līdz Ziemeļatlantijas aliansei, ko tik ļoti iecienījusi neoliberālā elite, Eiropu, kas atsakās saraut saites ar neoliberālo dogmu, kura vērsta vienīgi uz peļņu, kas iznīcina planētas iedzīvotājus. Mans uzdevums kā Eiropas Parlamenta deputātam ir veidot tādu Eiropu, kurā bagātība ir vienmērīgi sadalīta un kurā tiek veikta vides plānošana, kas vajadzīga tautām. Tāpēc es balsošu pret Komisiju, kas ir pretmets visam minētajam.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) Pēc vairāku nedēļu ilgām jauno komisāru uzklausīšanas sanāksmēm šis nav piemērotākais laiks apšaubīt Komisāru kolēģijas kvalitāti, kura pēc daudzām stundām dažādās komitejās ir jau sniegusi noderīgus plānotās politikas skaidrojumus.

Tagad ir pienācis laiks nodrošināt ES likumīgi ievēlētu Komisiju, kas spēj pienācīgi reaģēt uz pēdējā laika smagajiem notikumiem. Šis skaidrojums atkārto manu nostāju balsojumu skaidrojumos, ko sniedzu attiecībā uz rezolūciju priekšlikumiem B7-0071/2010, B7-0088/2010 un B7-0089/2010. Ar savu parakstu es apliecinu, ka jo īpaši atzinīgi vērtēju to, ka Eiropas Savienība tagad ir labāk sagatavota, lai risinātu tagadnes problēmas un nākotnes uzdevumus.

  Elisabeth Morin-Chartier (PPE), rakstiski. – (FR) Kā nelokāma Eiropas idejas atbalstītāja es, tāpat kā vairākums manu kolēģu no Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) grupas, pēc Pamatnolīguma noslēgšanas starp Eiropas Komisiju un Eiropas Parlamentu nākamajiem pieciem gadiem atbalstīju jaunās Eiropas Komisijas iecelšanu. Balsošanas iznākums ir skaidrs: 488 no maniem kolēģiem pievienojās man un atbalstīja Eiropas Komisijas Kolēģijas iecelšanu. Es vēlos uzsvērt, ka šī ir pirmā reize Eiropas vēsturē, kad mēs esam iecēluši Eiropas Komisiju, uzņemoties savu jauno lomu kā pilntiesīgi likumdevēji kopā ar Komisiju. Eiropai, kura ir krīzes varā un kurai ir jauna iestāžu struktūra, ir vajadzīgs vērienīgums un liels vienojošs projekts, lai izveidotu spēcīgāku Eiropu tās pilsoņu labā. Tāpēc es dedzīgi aicinu Eiropas Komisiju nekavējoties uzsākt darbu.

  Rareş-Lucian Niculescu (PPE), rakstiski. – (RO) Es nobalsoju par priekšsēdētāja Barroso otro Komisiju divu iemeslu dēļ. Pirmais iemesls ir tas, ka Komisija ir ierosinājusi ticamu un reālistisku programmu, kuru es uzskatu par piemērotu pašreizējām vajadzībām. Es ceru, ka jaunā Kolēģija sāks īstenot šo programmu pēc iespējas ātrāk. Otrais iemesls ir tas, ka Barroso kunga komandā ir daudz uzticamu profesionāļu, kas, saskaņā ar manu stingru pārliecību, dos ievērojamu ieguldījumu to reformu sekmēšanā, kas mums turpmākajos gados būs vajadzīgas.

  Wojciech Michał Olejniczak (S&D), rakstiski. – (PL) Uzticības balsojumā Eiropas Parlamenta sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupas Polijas delegācija nobalsoja par jauno Eiropas Komisiju. Mēs tomēr apzināmies jaunievēlētās Komisijas vājās puses un iebildumus pret dažu komisāru kompetences trūkumu. Mums ir bijis ilgi jāgaida uz jauno Eiropas Komisiju. Tomēr ir jāatzīst, ka jaunā Komisija tiešām saņēma milzīgu balsu vairākumu. Tās ir lielas pilnvaras turpmākajam darbam. Tomēr, no otras puses, gandrīz visiem, kas balsoja par jauno Komisiju, bija iebildumi. Viena no problēmām, protams, ir tā, ka 27 komisāru amata pienākumi daudzos gadījumos daļēji sakrīt, un tas rada neskaidrības.

Daudzi no maniem kolēģiem norāda, ka Barroso kungs pārmērīgi kontrolē dažus komisārus. Mēs atzinīgi vērtējam to, ka jaunā Komisija veiks finansiālās krīzes sociālo un ekonomisko seku novērtējumu. Es ar lielu vilšanos tomēr konstatēju, ka Barroso kungs savā runā nesniedza nekādu informāciju ne par kopējās lauksaimniecības politikas, ne kohēzijas politikas reformu. Šīs, protams būs vissvarīgākās darba jomas nākamajā Eiropas Komisijas likumdošanas periodā.

  Justas Vincas Paleckis (S&D), rakstiski. – (LT) Visu ES dalībvalstu pilsoņiem un iestādēm vajadzētu tiekties, lai par komisāriem kļūtu labākie un spēcīgākie kandidāti. To valstu atbildība, kas izvirza kandidātus, un Eiropas Parlamenta deputātu atbildība ir liela. Diemžēl dažas valstis šo apstākli neņem vērā. Rodas iespaids, ka reizēm ES dalībvalstu valdības sūta uz Briseli vājus un „nevēlamus” politiķus, lai atbrīvotu viņu amata vietas savās galvaspilsētās. Tā ir bīstama tendence. Tomēr Eiropas Parlaments cenšas parādīt „sarkano kartīti” vājajiem kandidātiem, kurus viņu valdība ir iecēlusi amatā un kuri ir saņēmuši Komisijas priekšsēdētāja Barroso apstiprinājumu vai arī to cilvēku apstiprinājumu, kuru finansiālās intereses nav pārredzamas. Pirms pieciem gadiem uzticības balsojumu neizturēja divi kandidāti, šogad — viens. Tomēr Eiropas Parlamenta deputātiem vēl nav tiesību balsot par atsevišķiem komisāriem, mēs balsojam par Komisāru kolēģiju. Tā kā vairākums komisāru kandidātu atstāja labu iespaidu, es nobalsoju par jauno Eiropas Komisiju.

  Alfredo Pallone (PPE), rakstiski. – (IT) Eiropai ir steidzami vajadzīgs autoritatīvs līderis, ko pilnā mērā iemieso šī Komisija.

Jaunajai Komisijai būs jārisina grūtais uzdevums veicināt ilgtspējīgu izaugsmi, pilnībā īstenojot Eiropas ekonomisko modeli, proti, sociālas tirgus ekonomikas modeli.

Iekšējā tirgus nostiprināšanai ir jānodrošina veselīga konkurence, lai veicinātu jaunu darbavietu radīšanu un izaugsmi. Es jo īpaši lepojos ar to, ka jaunajā Eiropas izpildvarā Itālija Tajani kunga personā nodrošinās izcilības un kompetences nepārtrauktību, jo tai ir piešķirts viens no galvenajiem amata portfeļiem, proti, rūpniecības, kam ir liela stratēģiska nozīme krīzes pārvaldībā un Eiropas ražošanas reorganizācijā.

Savā nākamajā pilnvaru laikā Komisijai ir jānosaka precīzas prioritātes un jāspēj izstrādāt Eiropas imigrācijas un enerģētikas politikas nostādnes, tādējādi nodrošinot Eiropas Savienībai konsekventu pieeju, ko pašlaik, šķiet, ir grūti sasniegt. Tai arī būs jāspēj izstrādāt Eiropas Savienības ārlietu un aizsardzības politiku, kas būtu sava vārda cienīga.

  Teresa Riera Madurell (S&D), rakstiski. – (ES) Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja ir atbildīga par pētniecību, enerģētiku un informācijas sabiedrības attīstību. Tās ir trīs prioritātes, kas palīdzēs mums izkļūt no krīzes un atjaunot mūsu ražošanas sistēmu, kuru mana grupa, Eiropas Parlamenta sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupa, vēlas redzēt konkurētspējīgāku un novatoriskāku, kā arī ilgtspējīgāku sociālajā un vides jomā. Pētniecība un inovācijas ir galvenie pārmaiņu virzītājspēki. Barroso kungs ir uzņēmies saistības ieguldīt 3 % finansējuma pētniecībā un izstrādē. Tomēr mēs ar bažām vērojām, kā šī joma, jo īpaši attiecībā uz politisko grafiku un budžetu, pamazām zaudē prioritāti. Komisija šajā ziņā ir uzņēmusies skaidrākas saistības. Ekonomikas atveseļošanās notiks, lielā mērā pateicoties mūsu enerģētikas modeļa maiņai. Mūsu ekonomikas nākotne ir saistīta ar videi nekaitīgas ekonomikas attīstību. Komisija ir vēlreiz apstiprinājusi šo mērķi. Attiecībā uz informācijas sabiedrību mēs piekrītam, ka mums ir jārisina daudz uzdevumu, lai ikvienam jebkurā vietā garantētu piekļuvi informācijai un komunikāciju tehnoloģijām. Komisāri, kas piedalījās mūsu komitejas sanāksmē, uzņēmās īpaši nopietnas saistības, un uzticības balsojumā mēs nobalsojām par viņiem, bet mēs garantējam, ka nodrošināsim šo saistību pildīšanu.

  Bart Staes (Verts/ALE), rakstiski. – (NL) Balsojumā uz jautājumu, vai mēs uzskatām, ka J. M. Barroso ir piemērots kā Eiropas projekta virzītājspēks, iniciators un iedvesmotājs, es atbildēju ar „nē”. J. M. Barroso nav tas spēcīgais līderis, kas mums vajadzīgs. Viņš pieļāva, lai tāpat vien paiet pieci ārkārtīgi izšķiroši gadi. Tie bija gadi, kad ES būtu varējusi sekot mazāk neoliberālai un vairāk sociāli orientētai politikai. Tie bija gadi, kad Eiropa būtu varējusi veicināt MVU, gadi, kad viņš būtu varējis atbalstīt Eiropas neatkarīgo plašsaziņas līdzekļu kvalitāti, kā arī būtu varējis palīdzēt demokratizēt Eiropas lēmumu pieņemšanas procesu, lai iedvestu miljoniem pilsoņu vairāk ticības Eiropas sadarbības projektam. Tomēr tas nenotika.

Pēc aklas pievēršanās liberalizācijai, biržas cenām un makroekonomiskajai izaugsmei ES sociālie un ilgtspējības mērķi kļuva neskaidri. Pasaulei postu ir atnesušas trīs krīzes — finansiāli ekonomiska, sociāla un vides krīze. Kopīgas rīcības trūkums vairo sabiedrībā cinismu un politisku nihilismu. J. M. Barroso vājais un nenoteiktais politiskais plāns dod maz cerību uz pārmaiņām. Viņš samierinājās ar to, ka dalībvalstis nereti izvirzīja galīgi nespējīgus kandidātus, viņš pārdalīja dažu komisāru portfeļus, un tas izraisīja neziņu par to, kas galu galā ir atbildīgs par svarīgām politikas jomām. J. M. Barroso trūkst redzējuma un politiskas drosmes, un tas nedod Eiropai nekā laba. Ar to es izskaidroju savu „nē” balsojumu.

  Nuno Teixeira (PPE), rakstiski. – (PT) Parlaments un Komisija risinās Eiropas Savienības galvenās problēmas, proti, krīzes mazināšanas problēmu, atveseļojot ekonomiku un nodarbinātību, līdzsvarojot dalībvalstu finanšu sistēmu un risinot sarunas par finanšu shēmu periodam pēc 2013. gada, un šajā sakarībā es vēlos uzsvērt kohēzijas politikas lielo nozīmi. Man bija iespēja iztaujāt reģionālās politikas komisāra amata kandidātu Johannes Hahn par viņa vēlēšanos izveidot īpašu programmu visattālāko reģionu pastāvīgam finansiālam atbalstam, Es viņam ierosināju izveidot elastīgāku sistēmu tiesībām saņemt struktūrfondu finansējumu pārejas reģionos, t.i., tajos reģionos, kam ir jānodrošina gan konverģence, gan konkurētspēja un nodarbinātība. Demonstrēdams gan kompetenci, gan stingrību, komisāra amata kandidāts parādīja, ka viņš ir gatavs izpētīt šīs iespējas, un man ir pārliecība, ka viņš turpmāk izrādīs labu gribu un iejūtību pret tādiem visattālākajiem reģioniem, kā, piemēram, Madeira. Uzticības balsojumā es atdevu savu balsi par šo komisāru komandu, kuru vadīs José Manuel Barroso, jo tā vispār ir parādījusi labu tehnisko sagatavotību, nopietnību un godkāri un spēs strādāt ES vērienīgo mērķu labā, neaizmirstot vērtības, kas liktas tās izveides pamatā, proti, solidaritāti un teritoriālo kohēziju.

  Róża, Gräfin von Thun Und Hohenstein (PPE), rakstiski. – (RO) Mums ir jauna Komisija, kas ir pieņēmusi pilnvaras grūtā laikā, bet tā sastāv no profesionāļu grupas, uz kuras pleciem gulstas atbildība par visām 27 dalībvalstīm. Mums ir Lisabonas līgums, kas maina pilnvaru samēru un prasa no Komisijas spēju pielāgoties. Tādējādi Eiropas Savienība ir jaunā, delikātā situācijā, kas prasa darbību, stabilitāti un mērķtiecību, ierosinot un īstenojot saskaņotu politiku.

Mēs saskaramies ar jaunu finanšu situāciju, un tas nozīmē, ka no Komisijas puses ir vajadzīga saprātīga reakcija, veicot reformas un jaunus pielāgojumus ikvienā jomā, sākot ar ekonomiku. Visas dalībvalstis pilnā mērā izjūt finanšu krīzes smagumu. Grieķijas trauksmes zvans ir izraisījis spēcīgu rezonansi, sākot ar valstīm ar stabilu ekonomiku un beidzot ar valstīm, kas visu laiku cīnās, lai samazinātu budžeta deficītu.

Stabila, labi koordinēta ekonomikas politika visās 27 dalībvalstīs piedāvā iespēju izvairīties no lielas nelīdzsvarotības ES mērogā un otrajā posmā sasniegt labvēlīgu rezultātu. ES pasākumi ir paredzēti, lai sniegtu risinājumus problēmām, kas saistītas ar krīzi, un radošā veidā atjaunotu stabilitāti dalībvalstīs. Citiem vārdiem sakot, tie ir paredzēti, lai likvidētu deficītu, novērstu disproporcijas, vienlaicīgi nostiprinot ekonomiku.

  Georgios Toussas (GUE/NGL), rakstiski. – (EL) Eiropas Komisijas locekļiem ir uzticības votums tikai no kapitāla politiskajiem pārstāvjiem, nevis no strādniekiem. Eiropas Komisijas locekļus iecēla ES dalībvalstu neoliberālās un sociāldemokrātiskās valdības un apstiprināja Eiropas Parlamenta balsojums, un vienīgais politiskais kritērijs viņu ievēlēšanai bija viņu spēja netraucēti kalpot kapitāla interesēm. Eiropas Komisijas locekļi pielika pūles, lai to apliecinātu uzklausīšanā Eiropas Parlamenta komiteju sanāksmēs, bez vilcināšanās atbalstot ES imperiālistisko būtību, tās prettautisko politiku un militārās intervences starptautiskā līmenī ar mērķi veicināt kapitāla ienesīgumu; tie palika uzticīgi vienotā tirgus izveidei un četrām Māstrihtas brīvībām, konkurētspējai un kapitālistiskajai pārstrukturēšanai ar nolūku radīt piemērotus apstākļus kapitāla koncentrācijai; tie piekrita pret vienkāršo tautu vērsto pasākumu pastiprināšanai — totālajam uzbrukumam darba ņēmēju tiesībām uz darbu, atalgojumu, sociālajām tiesībām un tiesībām uz apdrošināšanu, lai palielinātu monopolu peļņu; tie neprotestēja pret reakcionāru vajāšanas instrumentu skaita pastiprinātu izmantošanu, lai apspiestu darba ņēmēju un tautas demonstrācijas. Eiropas Parlamenta Grieķijas Komunistiskā partijas deputāti balsoja pret Eiropas Komisiju, kas uzturēs un pastiprinās darba ņēmēju, trūcīgo lauksaimnieku un pašnodarbināto personu ekspluatācijas politiku.

  Geoffrey Van Orden (ECR), rakstiski. – Mums ir vajadzīga pragmatiska Eiropas Komisija, kas ierosinās un veicinās reformas, tostarp ES izdevumu noregulēšanu un samazināšanu, vairāk koncentrējoties uz organizatoriska rakstura jautājumiem nekā uz politisko integrāciju. Daži no komisāra amata kandidātiem ir kompetenti, bet citi tādi nav. Augstā pārstāvja amats ir Lisabonas Līguma produkts. Es neatbalstu šo līgumu, nedz arī to, kas tā rezultātā ir radies. Tam nav demokrātiskas leģitimitātes. Baronese Ashton tika izvēlēta aizkulišu darījuma rezultātā, ko pēc Lielbritānijas premjerministra novēlotas iniciatīvas savā starpā noslēdza Eiropas sociālistiskās partijas. Turklāt, ņemot vērā, ka viņai nav nekādas pieredzes vajadzīgo uzdevumu veikšanā, viņai ir ļoti apšaubāma vēsture kodolatbruņošanās kampaņas (CND) finanšu pārvaldnieces amatā. Aukstā kara kulminācijas laikā šī kaitnieciskā organizācija centās panākt vienpusēju Lielbritānijas atbruņošanu un radīja trauksmi un izmisumu. Daudziem no izvirzītajiem kandidātiem ir komunistiska pagātne. Daži kandidāti kā, piemēram, László Andor, izrādīja visai sliktu izpratni par saviem amata pienākumiem un šķita noskaņoti uzspiest arvien jaunus un jaunus nelietderīgus noteikumus. Ir ļoti nepareizi, ka Parlaments nevar balsot par katru komisāru atsevišķi, bet tam jābalso par visu Kolēģiju kopumā. Dažus kandidātus es varētu atbalstīt, bet citi manu balsi neiegūtu. Mūsu grupas solidaritātes vārdā es atturējos.

  Angelika Werthmann (NI), rakstiski. – (DE) Barroso kungs! Pragmatisks iemesls, lai balsotu „par” jaunieceļamo Komisiju, ir tas, ka darbu, ko nepieciešams paveikt, tagad beidzot varēs sākt darīt. Tas palīdzēs ietaupīt vērtīgo nodokļu maksātāju naudu. Barroso kungs! Jūs esat parādījis savu lietpratību, ievēlējot Komisiju. Daži no komisāra amata kandidātiem ir lieliski. Ir arī daži, kuriem pavisam noteikti ir iespējas attīstīties. Viņiem jādod iespēja, ko viņi paši vēlas, iepazīties ar Eiropas izaicinājumiem. Tomēr attiecībā uz dažiem komisāra amata kandidātiem atliek vēlēties ko labāku, jo šķiet, ka viņiem nav speciālo zināšanu un vajadzīgās mērķtiecības, lai ieņemtu vadošos amatus Eiropā.

Šo iemeslu dēļ es esmu noraidījusi priekšlikumu veidot jaunieceļamo Komisiju šādi. Es gribētu, lai komisāri tiktu iecelti pārskatāmākā veidā, un es gribētu, lai tiktu atrastas labāk kvalificētas komisāres-sievietes.

  Anna Záborská (PPE), rakstiski. – (FR) Es balsoju par rezolūcijas priekšlikumu un tādējādi arī par jauno Eiropas Komisiju. Eiropas Parlaments nedod Barroso kungam un Komisāru kolēģijai neaizpildītu čeku. Tomēr es diezgan regulāri tikos ar priekšsēdētāju Barroso viņa pirmajā pilnvaru termiņa laikā, kad es šajā pašā laikposmā pārraudzīju Parlamenta Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas darbu. Tāpēc man bija iespēja novērot viņa delikāto pieeju Eiropas Komisijas darba organizēšanai un cieņu, ar kādu viņš izturas pret saviem līdzcilvēkiem un kopējiem mērķiem. Es arī ļoti priecājos par slovāku kandidātu, kas tika pakļauts netaisnīgiem, zināšanu trūkuma izraisītiem uzbrukumiem, kuri tika pret viņu vērsti tikai un vienīgi maznozīmīgu politisku iemeslu dēļ. Kad apmelojumi un minoritātes tiek izmantotas nomelnošanas kampaņā, lai apšaubītu politiķa godprātīgumu maznozīmīgu politisku iemeslu dēļ, tas iezīmē institucionālās politiskās kultūras beigas. Es no sirds vēlu visiem Eiropas Komisijas locekļiem veiksmi viņu centienos paveikt lielisku darbu.