Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2009/2768(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumentu lietošanas cikli :

Iesniegtie teksti :

B7-0065/2010

Debates :

PV 10/02/2010 - 8
CRE 10/02/2010 - 8

Balsojumi :

PV 10/02/2010 - 9.14
CRE 10/02/2010 - 9.14
Balsojumu skaidrojumi
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P7_TA(2010)0024

Debates
Trešdiena, 2010. gada 10. februāris - Strasbūra Publikācija "Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī"

10.  Balsojumu skaidrojumi
Visu runu video
PV
  

Mutiski balsojumu skaidrojumi

 
  
  

Ziņojums: Lambert van Nistelrooij (A7-0048/2009)

 
  
MPphoto
 

  Alfredo Antoniozzi (PPE).(IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, es vēlētos izteikt sirsnīgākos novēlējumus van Nistelrooij kungam saistībā ar viņa ziņojumu, ko es noteikti atbalstu.

Agrāk, izmantojot dažādas iniciatīvas un jautājumus, es interesējos par iespēju izmantot Eiropas Savienības fondus, lai nodrošinātu sociālos mājokļus trūcīgākajām un atstumtākajām sabiedrības kategorijām. Šīs kategorijas vietējās pašvaldības nosaka pēc ienākumu līmeņa, piemēram, lielākajās galvaspilsētās un lielos pilsētu rajonos.

Dzīvojamo telpu jautājums, īpaši sabiedrības neaizsargātākajiem slāņiem, daudzās Eiropas pilsētās ir kļuvis par patiesi kritisku problēmu. Tāpēc es uzskatu, ka van Nistelrooij kunga ziņojums ir solis pareizajā virzienā, bet es arī uzskatu, ka mums šis ceļš ir jāturpina, piešķirot vairāk līdzekļu to neatliekamo jautājumu risināšanai, kas saistīti ar sociālajiem mājokļiem.

 
  
  

Ziņojums: Magdalena Alvarez (A7-0006/2010)

 
  
MPphoto
 

  Zigmantas Balčytis (S&D). – Priekšsēdētāja kungs, es atbalstīju šo ziņojumu, jo uzskatu, ka tas ir solis uz priekšu krāpniecības un izvairīšanās no nodokļu maksāšanas apkarošanas virzienā Eiropas mērogā. Neskatoties uz dalībvalstu vēlmi sadarboties nodokļu jomā, jūtami rezultāti nav sasniegti, un nodokļu samaksas pārkāpumu skaits Eiropas Savienībā saglabājas ļoti augstā līmenī un atstāj pārāk negatīvu ietekmi gan uz mūsu valstu ekonomikām, gan arī uz to iedzīvotājiem.

Es ļoti atzinīgi vērtēju ierosinātos jaunos uzlabojumus, kas, cerams, sniegs jūtamus rezultātus cīņā pret krāpniecību un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, īpaši direktīvas darbības jomas paplašināšanu attiecībā uz visiem nodokļiem, tostarp sociālās apdrošināšanas iemaksām, automātisku informācijas apmaiņu un uzlabotu sadarbību starp dalībvalstīm nodokļu jautājumos.

 
  
  

Ziņojums: Leonardo Domenici (A7-0007/2010)

 
  
MPphoto
 

  Zuzana Roithová (PPE). (CS) Priekšsēdētāja kungs, es vēlos runāt par Domenici kunga ziņojumu un norādīt, ka mēs šeit, Strasbūrā, esam snieguši tik spēcīgu atbalstu pasākumiem, kas uzlabos pārredzamību un informācijas apmaiņu, ka tas ļaus dalībvalstu nodokļu pārvaldībai kļūt efektīvākai. Žēl, ka bija nepieciešama ekonomiskā krīze, lai pamudinātu spert šo soli. Vārīga vieta ir t. s. nodokļu oāžu pastāvēšana dažādās salu valstīs, no kurām vairākas pat saņem atbalstu no ES fondiem. Tāpēc mūsu uzdevums ir risināt šo jautājumu un izmantot visus ES resursus. Atsevišķu dalībvalstu mēģinājumi slēgt divpusējus nolīgumus nav devuši jūtamus rezultātus, kā var secināt no fakta, ka 27 dalībvalstīm 2004. gadā tas izmaksāja 2,5 % no to IKP.

 
  
  

Ziņojums: Magdalena Alvarez (A7-0006/2010)

 
  
MPphoto
 

  Daniel Hannan (ECR). – Priekšsēdētāja kungs, lielāko ierobežojumu valdībai uzliek ārējā konkurence. Valsts var paaugstināt nodokļus tikai līdz noteiktam līmenim, pirms nauda nesāk aizplūst uz ārzemēm un ieņēmumi samazināties. Kā izteicies Miltons Frīdmens, konkurence starp valdībām to pakalpojumu sniegšanas un nodokļu likmju jomā ir tieši tikpat auglīga, cik konkurence starp uzņēmumiem un privātpersonām. Tāpēc ir tik apbēdinoši redzēt, ka Eiropas Savienība novirzās no kursa, kas veicina nodokļu saskaņošanu un augsto izmaksu eksportu no vienas valsts uz citu valsti.

No šīm nesenajām Komisijas iecelšanas uzklausīšanas reizēm izrietēja viens motīvs — vēlēšanās, lai Eiropas Savienībai tiktu radīta speciāla ieņēmumu plūsma un nodokļu saskaņošanas pasākums. Tas izskaidro, kāpēc ES daļa pasaules IKP samazinās; kāpēc ir samazinājums no 36 % (pirms 20 gadiem) uz 25 % šodien, un mēs paredzam, ka 10 gadu laikā ES daļa pasaules IKP samazināsies līdz 15 %.

Labā ziņa ir tā, ka vēlētājiem tas nepatīk. Līdzīgi Masačūsetsas iedzīvotājiem, arī Eiropas iedzīvotāji nevēlas nodokļus bez pārstāvības, un es esmu pārliecināts, ka viņi balsos atbilstoši.

 
  
MPphoto
 

  Syed Kamall (ECR). – Priekšsēdētāja kungs, vairums cilvēku, skatoties uz šo virsrakstu, sacīs, ka sadarbība ir saprātīga lieta. Kam varētu būt iebildumi pret sadarbību? Kamēr jūs nemēģināt saprast, kas bieži tiek domāts, kad cilvēki diskutē par sadarbību nodokļu jomā Eiropas Savienībā un ES līmenī.

Palūkojieties, piemēram, uz tādu drosmīgu valsti kā Kaimanu salas. Atšķirībā no zaļo un sociālistu sapņa — saglabāt jaunattīstības valstīs nabadzību, lai mēs varētu tām sūtīt savu atbalstam paredzēto naudu un mīkstināt baltās vidusšķiras vainu, — šī valsts faktiski pati saviem spēkiem ir mēģinājusi izrauties no nabadzības, nebūdama atkarīga no banāniem vai cukura, bet būdama atkarīga no tādiem augsta līmeņa pakalpojumiem kā finanšu pakalpojumi. Bet, kad Kaimanu salas mēģina to darīt, cilvēki visā ES, bet politiķi šeit, par to žēlojas. Šī valsts neizvairās no aplikšanas ar nodokļiem. Tā mēģina izvairīties no dubultas aplikšanas ar nodokļiem. Cilvēki no ES valstīm joprojām maksā nodokļus savās dalībvalstīs. Ir laiks apturēt šo imperiālismu.

 
  
  

Ziņojums: Theodor Dumitru Stolojan (A7-0002/2010)

 
  
MPphoto
 

  Daniel Hannan (ECR). – Priekšsēdētāja kungs, ja jums būtu jāuzskaita tās valstis, kurās dzīvo bagātākie pilsoņi un kurās ir augstākais IKP uz vienu cilvēku pasaulē, jūs pārsteigtu fakts, ka daudzas no tām ir ļoti mazas valstis. Pirmo desmit valstu skaitā pārsvarā ir pundurvalstis: Lihtenšteina, Luksemburga, Bruneja, Džersija utt.

Pirmā lielvalsts, kas ietilpst pasaules bagātāko valstu skaitā, ir ASV, jo tai unikālā kārtā izdodas pārvaldīt sevi kā štatu konfederāciju, nododot lielu likumdošanas un fiskālo autonomiju tās sastāvdaļām. Tāpēc bija tik traģiski dzirdēt jauno Eiropadomes priekšsēdētāju tikai vakar runājam par Eiropas ekonomikas pārvaldības nepieciešamību, reaģējot uz finansiālo krīzi Grieķijā. Tieši tad, kad valdība kļūst lielāka un attālāka, tā kļūst arī neefektīvāka, izšķērdīgāka un korumpētāka. Ja kolēģi to apšauba, tad es iesaku viņiem palūkoties sev apkārt.

 
  
  

Rezolūcijas priekšlikums B7-0072/2010

 
  
MPphoto
 

  Iva Zanicchi (PPE) . – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, dramatiskā zemestrīce Haiti ir graujoši satricinājusi ne tikai šīs nelaimīgās valsts zemes virsmu, bet arī mūsu visu sirdsapziņu.

Ciešais atbalsts, ko starptautiskā sabiedrība ir demonstrējusi Haiti iedzīvotājiem, ir spilgts solidaritātes un cilvēcīguma piemērs. Eiropas Savienība nekavējoties reaģēja uz šo traģēdiju, uzņemoties tūlītējas un ilgtermiņa finansiālas saistības par kopējo summu vairāk nekā 300 miljonu euro. Šai summai var pieskaitīt arī vairāk nekā 92 miljonus euro, kurus jau ir apsolījušas atsevišķas dalībvalstis.

Runājot par šo tematu, es ar ļoti lielu lepnumu varu uzsvērt to operativitāti un efektivitāti, ar kādu Itālija sniedza palīdzību, tostarp lidmašīnu bāzes kuģa Cavour nosūtīšanu. Šis kuģis ne tikai ļāva izmantot visu savu moderno medicīnisko aprīkojumu, bet arī nogādāja 135 tonnas Pasaules Pārtikas programmas ietvaros piešķirtās palīdzības, un 77 tonnas palīdzības no Itālijas Sarkanā Krusta.

Pateicos jums, priekšsēdētāja kungs! Es vēlējos uzsvērt šo punktu.

 
  
MPphoto
 

  Vito Bonsignore (PPE). (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, 200 000 mirušu, 250 000 smagi ievainotu un 3 miljoni cilvēku, kurus tieši pārsteidza zemestrīce, papildus 2 miljoniem cilvēku, kuriem nepieciešama palīdzība ar pārtiku: tādas ir briesmīgās katastrofas, kas notika Haiti, sekas kopumā.

Eiropas Savienība ir devusi savu ieguldījumu un turpina to darīt. Tā ir galvenā starptautiskā donore. Man tomēr ir jāuzsver, ka augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos tūlīt nedevās uz turieni, lai koordinētu mūsu palīdzību. Mēs viņas rīcību vērtētu augstāk, ja viņa steigtos uz turieni, lai darītu savu darbu. Mums patiktu, ja viņa būtu Haiti un palīdzētu citiem.

Itālijas ārlietu ministrs Frattini kungs konkrēti ir ierosinājis, ka Haiti, kas ir viena no nabadzīgākajām valstīm pasaulē, parāds būtu jānoraksta. Tagad es aicinu Parlamentu atbalstīt šo priekšlikumu, es aicinu Savienību to realizēt un līdz ar to aicinu visas kreditorvalstis atbalstīt Itālijas lūgumu norakstīt Haiti parādus.

 
  
MPphoto
 

  Zuzana Roithová (PPE). (CS) Varbūt tas ir par vēlu, bet mēs vismaz esam pieņēmuši rezolūciju par konkrētiem pasākumiem, lai palīdzētu Haiti. Svarīgi, ka šie pasākumi ir koncentrēti uz šīs briesmīgi iztukšotās salas atveseļošanos ilgtermiņā. Kā par cilvēktiesībām atbildīgās ACT-EU asamblejas priekšsēdētāja vietniece es uzskatu, ka ir svarīgi Eiropas palīdzību tieši Haiti koncentrēt uz veselības aprūpes un izglītības nodrošināšanu ilgtermiņā tūkstošiem bērnu, kas palikuši bez vecākiem. Mums ir arī jānovērš bērnu tirdzniecības risks. Tomēr mani uztrauc plašsaziņas līdzekļu šodienas ziņojumi, ka Haiti iedzīvotāji protestējot tāpēc, ka, neskatoties uz visām pūlēm, viņiem joprojām neesot jumta virs galvas vai pietiekami daudz pārtikas un ūdens. Es arī esmu dusmīga par to, ka augstā pārstāve ārlietās, baronese Ashton, neziedoja savu nedēļas nogali, lai tuvākajā laikā ierastos salā. Tas nav labs sākums uzlabotai ES ārpolitikai pēc Lisabonas līguma ratifikācijas.

 
  
MPphoto
 

  Hannu Takkula (ALDE).(FI) Priekšsēdētāja kungs, ir ļoti svarīgi, ka Eiropas Savienība kā pasaules lielākā ekonomika ir stabili iesaistīta palīdzības pasākumos Haiti katastrofas rajonā pēc zemestrīces. Ļoti reti var iepriekš prognozēt tādas zemestrīces kā šo. Tās notiek negaidīti. Tāpēc mums, globālās kopienas dalībniekiem, faktiski tiek prasīts izrādīt solidaritāti un to, cik lielā mērā mēs esam ieinteresēti līdzcilvēku dzīvēs.

Kā mēdz teikt: mēs esam tik stipri, cik stiprs ir mūsu vājākais posms. Tagad tiek novērtēta arī Eiropas Savienības solidaritāte. Mums ir jābūt stabili iesaistītiem, rūpējoties par mūsu vājāko posmu, mūsu līdzcilvēkiem Haiti, un jānodrošina, ka ES sniegtais atbalsts sasniedz galamērķi un ir efektīvs. Tas, cik atbalsts un centieni sagādāt naudu ir bijuši veiksmīgi, tiks vērtēts, ņemot vērā šos kritērijus.

Acīmredzot arī dalībvalstīm ir jāiesaistās šajos pasākumos, un tās arī to dara tādā pašā veidā kā daudzas kristiešu kopienas, izmantojot tiešus kontaktus zemākajā līmenī. Šādi mēs varam nodrošināt, ka atbalsts nonāk pie tiem cilvēkiem, kuriem tas ir nepieciešams.

 
  
MPphoto
 

  Diane Dodds (NI). – Priekšsēdētāja kungs, piektdien būs pagājis viens mēnesis kopš postošās zemestrīces Haiti. Tiek uzskatīts, ka 230 000 cilvēki ir gājuši bojā, bet 300 000 — ievainoti. Tas liek mums darīt visu iespējamo, lai tiem cilvēkiem, kas ir izdzīvojuši, tiktu sniegta palīdzība, lai viņi varētu atjaunot savas dzīves un savu valsti. Tāpēc es atbalstīju kopējās rezolūcijas izvirzīšanu, tomēr vēlos norādīt, ka iebilstu pret Eiropas civilās aizsardzības spēku koncepciju.

 
  
MPphoto
 

  Daniel Hannan (ECR). – Priekšsēdētāja kungs, diskutējot par šo rezolūciju, mēs vēlreiz pārliecinājāmies, kā Parlamentā iedomātais tiek paaugstināts pār reālo un simboliskais — pār aktuālo. Visa šī saruna bija par to, ka visi palīdzības pasākumi Haiti ir jākoordinē Eiropas Savienībai, un par nepieciešamību noteikt Eiropas civilās aizsardzības spēku principus. Baronese Ashton saņēma daudz kritikas par neierašanos Haiti, lai tur pārstāvētu Eiropu.

Tikmēr amerikāņi, protams, sniedz reālu palīdzību pašā ātrākajā veidā. Un kādu pateicību viņi par to saņem? Francijas ministrs viņus apsūdz valsts okupācijā. Vienkārši mēs redzam, kā Parlamentā vienmēr tiek uzskatīts, ka amerikānim nav taisnība. Ja viņš iejaucas, viņš ir imperiālists. Ja viņš to nedara, viņš ir izolacionists.

Es mazliet novirzīšos un uzdošu jautājumu: vai Eiropas Savienībai nav neatliekamākas rūpes tuvāk pašu mājām, tā vietā, lai iesaistītos Karību jūras reģiona problēmu risināšanā? Grieķija atrodas uz finansiālā sabrukuma robežas. Mēs gatavojamies sankcionēt Grieķijas glābšanu no grūtībām, atklāti pārkāpjot līgumu 125. pantu. Kad mums ir jāsaved kārtībā pašiem savas mājas, tā vietā mēs varbūt nodarbosimies ar morāles lasīšanu citiem.

 
  
  

Rezolūcijas priekšlikums B7-0078/2010

 
  
MPphoto
 

  Miroslav Mikolášik (PPE). (SK) Situācija cilvēktiesību jomā Irānā turpina pasliktināties, neraugoties uz Eiropas Parlamenta 22. oktobra rezolūciju par Irānu, kas, manuprāt, nav radījusi gaidīto morālo spiedienu. Īpaši šokējoša un nožēlojama, manuprāt, ir nepilngadīgo noziedznieku sodīšana ar nāvi, no tiem aptuveni 140 līdz šim ir sodīti ar nāvi Irānā. Viens nesens gadījums bija, piemēram, 17 gadus vecā Mosleh Zamani notiesāšana 2009. gada decembrī.

Diemžēl šķiet, ka aizliegums sodīt ar nāvi bērnus starptautiskajā arēnā nav politiska prioritāte. Irāna neuzņemas nekādu atbildību par šīs šausmīgās rīcības sekām, neraugoties uz to, ka Irānas Islāma Republika ir Konvencijas par bērna tiesībām un Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām parakstītāja. Tāpēc es vēlos aicināt ES veikt konkrētus un apņēmīgi īstenotus pasākumus un pilnībā izmantot tās jaunās iespējas, ko piedāvā Lisabonas līgums.

 
  
MPphoto
 

  Marco Scurria (PPE). (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, es vēlos kaut ko sacīt, jo, kā iepriekš tika minēts, vakar Teherānā tika veikti uzbrukumi Itālijas un citu valstu vēstniecībām.

Tāpēc Parlamentam un Savienībai ir arī jāapsver iespēja izrādīt solidaritāti (ja iespējams — oficiāli) ar mūsu valsti un visām tām valstīm, kuras bija iesaistītas šajā uzbrukumā. Mums tomēr vajadzētu arī sūtīt skaidrus signālus, un tāpēc es izvirzu oficiālu prasību, lai Eiropa netiktu pārstāvēta Irānas Islāma Republikas gadadienas jubilejas svinībās, un šim ir jābūt skaidram signālam, ko mēs nosūtām Irānas varas iestādēm.

Es šo saku dienā, kas itāliešiem ir īpaša, jo šodien ir atceres diena. Tas ir iemesls, kāpēc es, līdzīgi kā daudzi itālieši, — tostarp, es ceru, arī jūs, priekšsēdētāja kungs, — nēsāju šo trīskrāsu rozeti par piemiņu daudziem tiem itāliešiem, kuri šajā dienā tika izdzīti no savām zemēm un bija spiesti tās pamest.

Ar šo atceres aktu es vēlos izrādīt mūsu solidaritāti ar tiem, kas cīnās par demokrātiju un brīvību Irānā. Tāpēc es aicinu mūsu varas iestādes nedoties uz Islāma Republikas gadadienas jubilejas svinībām.

 
  
MPphoto
 

  Zuzana Roithová (PPE). (CS) Ir svarīgi, ka mēs ar savu balsojumu šodien esam skaidri deklarējuši, ka neatlaidīgi pieprasām, lai Irānas kodolprogramma tiktu pakļauta starptautiskai kontrolei, lai gan Irānas parlaments bloķē kodolieroču neizplatīšanas protokola ratifikāciju. ES Padomes prezidentvalstij ir jānodrošina, ka šis jautājums tiek iekļauts Drošības padomes nākamās sanāksmes darba kārtībā. Es atzinīgi vērtēju panākto vienprātību jautājumā par to, ka baronesei Ashton ir jāprotestē pret incidentu, kas notika Itālijas vēstniecībā, jo tas attiecas ne tikai uz Itāliju, bet visu Eiropas Savienību. Mūsu šodienas deklarācija arī parāda, ka Komisija, Padome un Parlaments runā vienā balsī. Es priecājos, ka mums ir vienprātība jautājumā par to, ka ir jāpanāk, lai tirdzniecības nolīgums ar Irānu būtu atkarīgs no drošības un cilvēktiesību saistībām.

 
  
MPphoto
 

  Salvatore Tatarella (PPE).(IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, uzbrukumi Eiropas valstu vēstniecībām, īpaši Itālijas vēstniecībai, un draudi, kas tika izteikti Itālijas premjerministram, ir ļoti nopietns gadījums, kas pelnījis nosodījumu. Sistemātiska jebkādas opozīcijas apspiešana Irānā, šķiet, ir vēl nopietnāks signāls, un Irānas Islāma Republikas kodolprojekts — vēl jo vairāk.

Tas viss ir bijis iespējams daļēji nogaidošās un pārmērīgi tolerantās Rietumvalstu attieksmes dēļ. Tagad, kad arī prezidenta Obama izstieptā roka ir noraidīta, Rietumvalstīm nav citu variantu kā draudēt un nekavējoties ieviest tādu sankciju sistēmu, kas ir efektīvas un stingras, bet selektīvas, lai tās neietekmētu cilvēkus.

Es labi apzinos, ka Krievija un Ķīna iebilst pret sankcijām, tomēr Eiropas Savienībai ir jācenšas, cik vien iespējams, lai pārliecinātu šīs lielvaras piekrist sankcijām, kas ir alternatīva armijas sūtīšanai.

 
  
MPphoto
 

  Hannu Takkula (ALDE).(FI) Priekšsēdētāja kungs, ir skaidri redzams, ka situācija Irānā ir sasniegusi kritisko punktu. Kopš prezidenta vēlēšanām tur ir notikušas demonstrācijas, kurās opozīcija tika ļoti rupji apspiesta, ir bijuši cilvēktiesību pārkāpumi, un turklāt tiek draudēts ar kodolieročiem, kas rada milzīgu apdraudējumu ne tikai Tuvajos Austrumos, galvenokārt Izraēlai, bet arī visai Eiropai.

Varētu rasties iespaids, ka mēs Eiropas Savienībā nespējam runāt ar Irānu. Varbūt tas ir kultūras atšķirību dēļ, jo šiītu teoloģijai un Eiropas humānismam, pēcapgaismības laikmeta domāšanai, abām savā starpā ir diezgan daudz atšķirību. Ja tas ir tā, tad mums jāatrod jauns ceļš.

Jebkurā gadījumā mums jābūt pārliecinātiem un jāaizstāv Eiropas vērtības pat mūsu attiecībās ar irāņiem. Turklāt mums ir ļoti jāpapūlas, lai liktu Irānai saprast, kādi ir mūsu spēles noteikumi: demokrātija, cilvēktiesības un vārda brīvība. Ņemot vērā, ka mēs tagad esam nobalsojuši par šo rezolūciju, ir ļoti svarīgi to iztulkot arī persiešu un arābu valodā — galvenajās valodās, kurās runā Irānā, — lai visiem būtu saprotams, kāda veida režīmu un kādas pamatnostādnes Eiropas Savienība vēlas redzēt šajā reģionā.

 
  
MPphoto
 

  Ryszard Czarnecki (ECR).(PL) Priekšsēdētāja kungs, es parakstīju rezolūciju par Irānu, apzinoties, ka šī valsts ir viena no lielākajām pasaules un Eiropas problēmām un izaicinājumiem. Bet es neparakstīju grozījumus, kurus ierosināja daži mūsu kolēģi deputāti, kuri vēlējās Irānu uzskatīt par rietumvalstu ienaidnieku. Mums jāņem vērā šīs valsts ievērojamā kultūra un vēsture. Irānas pašreizējās varas iestādes varbūt noliedz šo ievērojamo vēsturi un kultūru. Irānas nākamās varas iestādes mums jāuzskata par partneriem. Mēs turpinām saņemt informāciju par turpmākiem tiesas spriedumu izpildes gadījumiem un lielāku nāvessodu skaitu. Mums nepieciešama fundamentāla cilvēciska solidaritāte ar tiem cilvēkiem, kas vēlas labāku Irānu, tādu Irānu, kas būtu Rietumu partneris, bet ne ienaidnieks.

 
  
MPphoto
 

  Gianni Vattimo (ALDE).(IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, es vēlos paziņot, ka no balsošanas par Irānas rezolūciju atturējos divu galveno iemeslu dēļ.

Pirmais iemesls ir specifisks. Rezolūcijā tiek pieņemts kā pats par sevi saprotams fakts, ka vēlēšanu rezultāti, kas atnesa uzvaru prezidentam Ahmadinejad, ir viltoti. Tomēr tas nekādā veidā nav pierādīts, un turklāt godājamais prezidents Lula nesen paziņoja, ka viņš šīs pretenzijas uzskata par aplamām.

Otrs iemesls: Irānai pastāvīgi draud ASV un Izraēlas militārs iebrukums, un mēs to neņemam vērā. Es uzskatu, ka līdzsvarotai rezolūcijai par mieru reģionā nevajadzētu pieņemt tādu intonāciju, kas attaisno draudošu karu, pirms tas ir sācies.

 
  
  

Rezolūcijas priekšlikums B7-0029/2010

 
  
MPphoto
 

  Siiri Oviir (ALDE).(ET) Es atbalstīju apspriežamo rezolūciju, jo es arī uzskatu, ka Eiropas Savienības pašreizējais tiesiskais regulējums par cilvēku tirdzniecību nav bijis pārāk efektīvs, un tas nav pietiekamā mērā īstenots. Mums ar šo jautājumu ir jānodarbojas atkal un atkal.

Tas ir nožēlojami, ka 16 dalībvalstu parlamenti, tostarp, jāatzīst, arī manas valsts parlaments, nav sapratuši cilvēku tirdzniecības problēmas nozīmi un tie nav uzskatījuši par nepieciešamu ratificēt un pieņemt Padomes 2005. gada konvenciju par cilvēku tirdzniecību. Es ceru, ka rezolūcija, ko šodien esam pieņēmuši, tiem dos signālu un atgādinās, cik svarīgi ir koncentrēties uz cilvēku tirdzniecības apkarošanu, kā arī izvairīties no turpmākiem upuriem.

 
  
MPphoto
 

  Zuzana Roithová (PPE). (CS) Es vēlos izmantot šo iespēju, lai uzslavētu Edit Bauer un Simon Busuttil darbu, kuri bija iesaistīti smagās sarunās par kompromisiem, dodot man iespēju balsot par šo ziņojumu, un es priecājos, ka pat sociālisti turēja savu vārdu. Ziņojums tagad arī atrisina jutīgās Eiropas Tautas partijas programmas problēmas, piemēram, par atbalstu tiem, kas sniedz palīdzību cilvēkiem uz robežas saistībā ar viņu izmantošanu tirdzniecībā, kā arī uzturēšanās atļauju piešķiršanas nosacījumu formulējumu, piekļuvi darba tirgum un ģimeņu atkalapvienošanos.

 
  
MPphoto
 

  Elżbieta Katarzyna Łukacijewska (PPE).(PL) Priekšsēdētāja kungs, mēs dzīvojam 21. gadsimtā un uzskatām sevi par civilizētām valstīm, bet cilvēku tirdzniecības problēma paliek neatrisināta, un gluži pretēji — pieaug. Cilvēku tirdzniecības upuri pārsvarā ir sievietes un bērni, un sods, kas draud noziedzniekiem, nav pietiekami bargs, lai atturētu viņus no šāda veida darbībām. Eiropai izlēmīgi ir jāveic darbības, lai ierobežotu šo apkaunojošo procedūru. Tāpēc es parakstīju rezolūciju, kas aicina izstrādāt efektīvus rīkus cīņai pret šo parādību un labākai darbību koordinācijai starp dalībvalstīm un atbilstīgām Eiropas Savienības darbības struktūrām, cerībā panākt labvēlīgu ietekmi.

 
  
MPphoto
 

  Hannu Takkula (ALDE).(FI) Priekšsēdētāja kungs, cilvēku tirdzniecība vienmēr ir pret cilvēcību vērsta rīcība. Mums Eiropā ir ļoti svarīgi beidzot uzsākt reālas darbības, lai pretdarbotos.

Es, protams, balsoju par šo rezolūciju, bet esmu satraukts, domājot par to, ko tā nozīmēs praksē. Vai, formulējot šādu rezolūciju, mēs nemēģinām nomierināt savu sirdsapziņu? Tas nedrīkstētu tā būt: mums jāveic konkrētas darbības.

Cilvēku tirdzniecība arī Eiropas Savienībā vēl arvien ir nopietna problēma. Mums ir jādara viss iespējamais, lai apkarotu cilvēku tirdzniecību, kas galvenokārt ietekmē bērnus un sievietes. Šajā ziņā es ceru, ka Eiropas Savienība un arī dalībvalstis īstenos konkrētus pasākumus un sāks rīkoties. Kā jau minēju, cilvēku tirdzniecība vienmēr ir pret cilvēcību vērsta rīcība, un cilvēka cieņa ir vērtība, ko nedrīkst pakļaut riskam. Mums kā eiropiešiem tā ir jāaizstāv vienmēr un visos apstākļos.

 
  
  

Rezolūcijas priekšlikums B7-0064/2010

 
  
MPphoto
 

  Marisa Matias, GUE/NGL grupas vārdā. – (PT) Priekšsēdētāja kungs, es vēlos sacīt, ka mēs būtu ļoti vēlējušies, lai Kopenhāgenā tiktu pieņemta stingrāka rezolūcija nekā tā, par kuru mēs nobalsojām šodien šeit. Tomēr mēs nobalsojām par šo rezolūciju, jo uzskatām, ka tā ir ļoti svarīga, lai Parlaments izteiktu savu lielo sarūgtinājumu par vienošanos, kas tika panākta Kopenhāgenā. Šī vienošanās nav saistoša, lai gan mums ir netieši paustas vai oficiāli apstiprinātas saistības šajā gadā panākt saistošu vienošanos. Tomēr problēma kļūst dziļāka, laiks aizrit, un mums ir jāuzņemas šīs oficiāli apstiprinātās saistības.

Tāpēc es vēlos aicināt Eiropas Savienību pārtraukt izmantot citus kā aizbildinājumu. Ir ļoti viegli atturēties no rīcības tikai tāpēc, ka citi neko nedara. Tomēr mēs esam ieņēmuši stingru nostāju, un mums ir uz to jābalstās. Šāda aizbildinājumu meklēšana ir bezatbildīga un neattaisnojama. Ir daudzas lietas, ko mēs varam darīt, lai saglabātu mūsu stingro stāju. Viens no šādiem pasākumiem varētu būt ES budžeta pārskatīšana, lai nodrošinātu mūsu pašu kapitālu cīņai pret klimata pārmaiņām. Tas līdz šim vēl nav izdarīts. Cits pasākums būtu papildu līdzekļu piešķiršana, lai palīdzētu jaunattīstības valstīm, nevis noņemtu vai samazinātu esošo humāno palīdzību. Citādi mēs saskaramies ar cinisku mēģinājumu atrisināt klimata pārmaiņu problēmas, vienlaikus ļaujot izpausties citām problēmām, kas apdraud to izdzīvošanu, un ignorējot tās. Mēs nevaram atrisināt papildu problēmas bez papildu resursiem.

Tāpēc mums ir jāuzņemas saistības, un mēs vairs nevaram atļauties gaidīt ilgāk. Mēs Kopenhāgenā bijām ieņēmuši stingru nostāju. Centīsimies tagad dzīvot saskaņā ar to, jo šīs ir reālas problēmas un reāli cilvēki, un mums tagad ar tiem ir jānodarbojas. Tāpēc mēs šodien šeit uzņemamies šo atbildību.

 
  
MPphoto
 

  Alajos Mészáros (PPE). – Priekšsēdētāja kungs, es priecājos par iespēju atbalstīt šo rezolūciju.

Kopenhāgenas augstākā līmeņa sanāksme sagādāja vilšanos daudzos aspektos. ES cieta neveiksmi īpaši attiecībā uz vienotas un efektīvas pieejas demonstrēšanu klimata pārmaiņu novēršanai, kā arī attiecībā uz tās vadošā politiskā stāvokļa nostiprināšanu šajā darba kārtībā. Tāpēc es uzskatu, ka šīs rezolūcijas pieņemšana ir ārkārtīgi svarīgs solis, lai demonstrētu nesalaužamu garu un ES kā vadošās pasaules varas apņēmību cīnīties pret klimata pārmaiņām. Mums ir jāpastiprina un jāveicina turpmāki pasākumi, kuru mērķis ir klimata pārmaiņu novēršana.

 
  
MPphoto
 

  Peter Jahr (PPE).(DE) Priekšsēdētāja kungs, es uzskatu, ka, cīnoties pret klimata pārmaiņām, ir pilnīgi nepareizi koncentrēt uzmanību tikai uz CO2 emisiju samazināšanu. Pirmkārt, daudzi cilvēki aizmirst, ka klimata pārmaiņu cēloņu pētījumi joprojām ir agrā attīstības stadijā, un, otrkārt, ir absolūti nepareizi un nezinātniski klimata pārmaiņas definēt kā parādību, kurai ir tikai viens cēlonis. Tas nozīmē, ka uzmanības koncentrēšana vienīgi uz CO2 nepadarīs pasauli labāku.

Es uzskatu, ka svarīgāk ir uzmanību koncentrēt uz resursu taupīšanu. Fosilo kurināmo patēriņa samazināšana un plašāka atjaunojamo izejmateriālu un enerģijas izmantošana samazinās mūsu ietekmi uz apkārtējo vidi, palielinās efektivitāti un veidos labāku pasauli mūsu bērniem un mazbērniem. Efektīvāka un ilgtspējīgāka resursu izmantošana ir daudz vērtīgāka pieeja mums, mūsu sabiedrībai un apkārtējai videi nekā vienkārši CO2 emisiju samazināšana, neatkarīgi no izmaksām.

 
  
MPphoto
 

  Anja Weisgerber (PPE).(DE) Priekšsēdētāja kungs, kā jau tika minēts, sarunas par klimatu Kopenhāgenā Eiropas Savienībai sagādāja vilšanos. Rezultāts bija ļoti tālu no ES nostājas un tās nostājas, kāda mums ir nepieciešama, lai aizsargātu klimatu. Vienīgais pozitīvais aspekts ir divpakāpju mērķa atzīšana, jo tas varētu novest pie nepieciešamajām samazināšanas saistībām.

Mums tagad vajadzētu pajautāt sev, ko mēs varam mācīties no sarunu neveiksmīgā iznākuma un kas mums būtu jādara tālāk. Svarīgs ir pārdomu periods un kritisks skats uz dažādiem tā ceļa posmiem, pa kuru mēs dodamies. Mums vajadzētu pajautāt sev, kā mēs varam panākt progresu kopīgi ar citām valstīm. Kā mēs varam nodrošināt, ka tad, kad tiekas ASV, Ķīna un Indija, lai vestu sarunas ar mērķi panākt kompromisu, pie galda atrodas arī ES? Kā mēs varam efektīvāk vest sarunas ar jaunattīstības valstīm un jaunajām tirgus ekonomikas valstīm? Vai ir būtiski, ka šīs sarunas notiek ANO aizgādībā?

Visbeidzot, es vēlos sacīt, ka esmu ļoti gandarīta par to, ka man bija iespēja balsot par rezolūciju, jo tā, manuprāt, turpina uzsvērt Eiropas Savienības celmlaužu lomu. Mums tagad ir jāatbild uz šiem jautājumiem un jāturpina pašreizējais ceļš, gan no pašmāju, gan arī no starptautiskās perspektīvas.

 
  
MPphoto
 

  Zuzana Roithová (PPE). (CS) Rezolūcijas projekts par rezultātiem, kas gūti Kopenhāgenas augstākā līmeņa sanāksmē par klimata pārmaiņām, bija pamatīga darba augļi. To veica vairāku komiteju locekļi, un tas ir saistīts ar patiesas apkārtējās vides aizsardzības politikas ilgtermiņa stratēģiju saskaņā ar ES ekonomiskajiem mērķiem globalizētajā pasaulē. Tomēr es protestēju pret daudzajiem bezatbildīgajiem grozījumiem, kurus ierosināja sociālisti un zaļie, īpaši attiecībā uz mēģinājumiem palielināt saskaņotos ilgtermiņa mērķus attiecībā uz emisiju samazināšanu līdz 40 %, kodolieroču aizliegumu vai īslaicīgu Eiropas klimata pārmaiņu nodokli. Man arī nepatīk, kā klimata pārmaiņu nozīmi samazina ERC grupa, un es esmu dusmīga par Dānijas premjerministra absurdo kritiku tā vietā, lai pateiktos par Kopenhāgenas augstākā līmeņa sanāksmes rūpīgo sagatavošanu.

 
  
MPphoto
 

  Albert Deß (PPE).(DE) Priekšsēdētāja kungs, es balsoju pret rezolūcijas priekšlikumu, jo tajā, manuprāt, nav dažu svarīgu datu. Pēdējā laikā parādās arvien vairāk klimata pētnieku — zinātnieku ziņojumu, kuros izmantoti falsificēti dati. Mums ir svarīgi šo jautājumu pārrunāt un paziņot savus viedokļus.

Lai izvairītos no pārpratumiem, es vēlos paskaidrot, ka daudzus gadus es esmu centies panākt fosilo kurināmo patēriņa, un līdz ar to mūsu ietekmes uz apkārtējo vidi, samazināšanu. Tomēr man nav saprotama tās baiļu atmosfēras radīšana, kas tiek saistīta ar frāzi “klimata pārmaiņas”. Savā ilgajā politiķa karjerā šādus gadījumus esmu pieredzējis ļoti daudz. Cilvēki 20. gadsimta 80. gadu sākumā runāja, ka līdz 2000. gadam Vācijā vairs nebūšot neviena koka, tomēr šodien Vācija ir zaļāka, nekā tā ir bijusi jebkad agrāk. Ir tiesa, ka klimats mainās, bet tā tas ir bijis visas vēstures gaitā, un tā tas turpināsies arī nākotnē. Tāpēc es balsoju pret šo rezolūcijas priekšlikumu.

 
  
MPphoto
 

  Daniel Hannan (ECR). – Priekšsēdētāja kungs, Herman Van Rompuy savā pirmajā preses konferencē pēc iecelšanas Eiropadomes priekšsēdētāja amatā minēja faktu, ka 2009. gads bija pirmais globālās pārvaldības gads, un viņš nepārprotami Kopenhāgenas augstākā līmeņa sanāksmi gaidīja kā soli virzienā uz mūsu planētas ekonomisko globālo pārvaldību.

Žēl, ka daudzi cilvēki apkārtējās vides darba kārtību izmanto kā veidu citas darba kārtības sekmēšanai, proti, tādas darba kārtības sekmēšanai, kuras pašos pamatos ir likta vēlēšanās atņemt varu vēlētajiem valstu politiķiem un koncentrēt to starptautiskas tehnokrātijas rokās.

Nelaime ir ne tikai tā, ka mēs kļūstam mazāk demokrātiski: tā slēpjas apstāklī, ka mēs zaudējam vienprātību, kāda mūsu starpā varēja pastāvēt, lai sekmīgi risinātu apkārtējās vides problēmas. Kreisie vai labējie, konservatīvie vai sociālisti — mēs visi varam vienoties par to, ka vēlamies enerģijas piegādes veidu dažādību un ka nevēlamies, lai piesārņotāji tiktu ievadīti atmosfērā, bet tiek piemērots tikai viens politikas pasākumu kopums — tas, kurā ietilpst valstiskums un korporatīvisms. Būtībā tie paši politikas pasākumi, kas neizdevās politiskā un sabiedriskā ziņā, tagad tiek piemēroti apkārtējai videi. Apkārtējā vide kopumā ir pārāk svarīga joma, lai par to lemtu tikai kreisie.

 
  
MPphoto
 

  Syed Kamall (ECR). – Priekšsēdētāja kungs, šeit, Parlamentā, klausoties šo diskusiju, nākas dzirdēt, ka daudzi kolēģi žēlojas par to, ka nesenajās diskusijās Kopenhāgenā ES netika uzklausīta.

Varbūt mums vajadzētu apdomāt, kāpēc tas tā notika. Novērtēsim mūsu pašu izturēšanos šeit, Eiropas Parlamentā. Sākumā mums bija divas Eiropas Parlamenta ēkas. Mēs atnācām uz Strasbūru un turpinājām šo ēku apkurināt un apgaismot arī tad, kad mēs šeit neuzturējāmies, — tā ir liela liekulība. Palūkosimies uz izdevumu režīmu — to izdevumu režīmu, kas iedrošina EP deputātus ņemt taksometrus un automobiļus ar šoferiem. Bet, ja jūs mēģināt izmantot sabiedrisko transportu, jums nav tiesību pieprasīt izdevumu kompensāciju — arī tā ir liekulība. Paskatoties uz Parlamenta ēkām naktī, ir redzams, ka to gaismas ir ieslēgtas un tās ir labi apgaismotas. Palūkojieties uz kopējo lauksaimniecības politiku, ko daudzi EP deputāti šeit atbalsta, — tā ne tikai nodara kaitējumu jaunattīstības valstu ekonomikām, bet arī degradē apkārtējo vidi.

Tāpēc, pirms sprediķot pārējai pasaulei, sakārtosim vispirms paši savas mājas.

 
  
MPphoto
 

  Eija-Riitta Korhola (PPE).(FI) Priekšsēdētāja kungs, es atbalstīju 43. grozījumu, kas aicina visus pievērst uzmanību nesenajiem klimata skandāliem. Šie skandāli to seku nozīmē ir daudz nopietnāki, nekā Parlaments tam gribētu ticēt. Mums jāspēj uzticēties neatkarīgam zinātniskam pētījumam; pretējā gadījumā mums nebūs pamata, uz kā balstīt savas politikas veidošanu.

Esmu bijusi norūpējusies par klimata pārmaiņām visas manas 10 gadu karjeras laikā EP deputātes statusā. Esmu aktīvi meklējusi klimata politiku Eiropai, izmantojot emisiju tirdzniecības likumdošanu, kas būtu ne tikai pretencioza, bet arī racionāla, lai mēs nevarētu vienkārši pārvietot emisijas no vienas vietas uz citu vietu. Mūsu stratēģija tagad ir birokrātiska un neauglīga: mēs nerīkojamies kā celmlauži, un mums nevajadzētu turpināt iepriekšējo ceļu.

Sliktākais šajā visā ir tas, ka ES neseko līdzi jaunākajiem pētījumiem klimata jomā. Mēs esam piedāvājuši paniskus risinājumus, balstoties uz izkropļotu informāciju. Nepatiesie apgalvojumi Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes ziņojumā ir tik nopietna problēma, ka mēs pieprasīsim Rajendra Pachauri atkāpšanos no IPCC vadītāja amata, un atkārtoti izvērtēsim, kas mums ir zināms par cilvēku darbību rezultātā izraisīto klimata pārmaiņu attīstību un cik efektīvas šai sakarā ir bijušas mūsu politiskās darbības.

 
  
MPphoto
 

  Bruno Gollnisch (NI).(FR) Priekšsēdētāja kungs, Parlamenta rezolūcija parāda, ka šajā jomā, tāpat kā daudzās citās, mūsu iestādei nav pilnīgi nekādu lēmumu pieņemšanas pilnvaru attiecībā uz dogmām, ar kurām mums tiek uzbrukts.

Tiešām, daudzi eksperti uzskata, ka bēdīgi slavenā hokeja nūjas formas eksponenciālā globālās sasilšanas līkne patiesībā ir grafisks safabricējums. Ledāji visur nekūst. Katrā ziņā, pretēji tam, ko ir paziņojusi IPCC, tie nekūst Himalajos. Netiek prognozēts, ka ūdens līmenis drīzumā varētu celties un pārklāt Bangladešu, gluži pretēji. Gangas delta paaugstinās aluviālu nogulšņu dēļ. Baltie lāči, kas it kā izzūdot, nekad nav bijuši tik auglīgi kā pašlaik. Karsto un auksto periodu maiņas mūsu vēsturē ir notikušas vairākas reizes, arī pavisam nesen, neatkarīgi no jebkādām cilvēku darbībām. Varbūt to izcelsme ir astronomiska un tās neizraisa aizdomās turētās siltumnīcefekta gāzes.

Kamēr šie jautājumi nav atbildēti, mēs varam tikai ticēt, ka šī ir grandioza ideoloģiska dogma, kas paredzēta pasaules valdības izveidošanas attaisnošanai.

 
  
MPphoto
 

  Giommaria Uggias (ALDE). (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, es vēlos paskaidrot, kāpēc es balsoju par 12. grozījumu, skaidri paziņojot, ka l’Italia dei Valori ir pret kodolenerģijas ražošanu.

Diskusijās par šo sarežģīto tematu mēs jau nostājāmies opozīcijā vēlēšanu kampaņas laikā un iebildumus iekļāvām savā manifestā. Tagad mēs apņēmīgi cenšamies sasniegt šo mērķi, veicot nozīmīgu darbu, ko mēs apstiprinājām savā kongresā, kas nesen notika Itālijā. Mēs esam uzsākuši lielāko kampaņu, lai atbalstītu tautas referenduma rīkošanu pret Itālijas valdības likumu, kas atceļ balsu vairākumu, ko itālieši jau pauda tautas referenduma laikā.

Mēs to darām tāpēc, ka vēlamies “tīru” nākotni, kur tiek izmantota atjaunojamā enerģija, balstoties uz saules un vēja enerģiju. Kā jau teicu iepriekš, mēs to darām, pirmkārt, tāpēc, ka vēlamies, lai tiktu pausta Itālijas tautas griba, nevis niecīga vairākuma griba, kurš tagad sēž Itālijas parlamentā.

 
  
  

Ziņojums: Leonardo Domenici (A7-0007/2010)

 
  
MPphoto
 

  Daniel Hannan (ECR). – Priekšsēdētāja kungs, tajā pašā laikā, kad Masačūsetsas labās gribas cilvēki balsoja pret aplikšanu ar pārmērīgi lieliem nodokļiem un pārmērīgu valdību, mūsu pašu Komisijas kandidāti lielījās ar saviem plāniem saskaņot Eiropas Savienībā nodokļu sistēmu un izveidot Briselei atsevišķu ieņēmumu plūsmu. Kā lai izskaidro šo atšķirību starp divām Savienībām?

Šķiet, ka jums izskaidrojums jāmeklē divu politiku pamatā esošajā DNS. ASV tika izveidotas, kad tautas sacēlās pret attālo un autokrātisko valdību un pret augstajiem nodokļiem, turpretim Eiropas Savienība, protams, saskaņā ar tās dibināšanas līguma 1. pantu uzņemas saistības veidot arvien ciešāku savienību. Tādējādi tā pagriežas ar seju pret konkurenci, ārējo raksturlīkni, kas ir valdības galvenais ierobežojums. Tāpēc mēs, rīkojoties saskaņā ar tās pamatā esošajām doktrīnām, tagad redzam šo neiecietību attiecībā uz nodokļu konkurences maskarādi kā uzbrukumu nodokļu oāzēm, kas patiesībā izrādās jurisdikcijas, kurās ir īstenota efektīvāka sistēma un saglabāts zemāks nodokļu līmenis. Realitāte ir tāda, ka nodokļu konkurence vai nodokļu oāze, ja vēlaties lietot šādu apzīmējumu, ir galvenais veids, kā valdību uzturēt nelielu, bet pilsoņus — augstsirdīgus un brīvus.

 
  
MPphoto
 

  Syed Kamall (ECR). – Priekšsēdētāja kungs, tagad būtu jāuzdod jautājums: kāpēc visa šī uzmanības koncentrēšana uz nodokļu problēmām, sadarbību nodokļu jomā un nodokļu pārvaldību?

Lai atrastu atbildi, jums jāpaskatās uz pierādījumiem daudzās dalībvalstīs. Mums ir valstis, kuras ir iekļuvušas lielos parādos. Manā valstī britu valdība bija tērējusi naudu, kuras tai nav, un tagad tai ir jāaizlāpa liels robs budžetā. Pat pirms finansiālās krīzes mums bija valstis, kuras neiekasēja pietiekami daudz nodokļu, lai finansētu sabiedriskos pakalpojumus, kas nepieciešami šo valstu pilsoņiem. Mēs arī tērējam nodokļu maksātāju naudu, lai palīdzētu neveiksmīgiem un slikti pārvaldītiem uzņēmumiem, kā arī slikti vadītām bankām.

Patiesi, ko mēs darīsim? Mums ir jāveicina risinājumu atrašana, pirmkārt, visām tām problēmām, kuras es minēju, bet mēs arī nekad nedrīkstam aizmirst, ka nodokļu konkurence ir ļoti laba lieta, jo tā mudina valdības mazāk izmantot mūsu naudu un saviem pilsoņiem efektīvāk sniegt pakalpojumus.

 
  
MPphoto
 

  Vicky Ford (ECR). – Priekšsēdētāja kungs, šodien Parlaments nobalsoja par dokumentu, kas attiecas uz krāpšanos nodokļu jomā un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, bet mana grupa šo dokumentu neatbalstīja. Lai gan es pilnībā atbalstu daudzus ieteiktos pasākumus, lai apturētu krāpšanos nodokļu jomā un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, šis dokuments gāja daudz tālāk, un bija bažas par trim punktiem.

Pirmkārt, pasākumus pret tām personām, kuras veic krāpnieciskas darbības, nedrīkst izmantot kā slepenu ceļu tie, kas vēlas palielināt nodokļu saskaņošanu visā Eiropā tiem, kas savus nodokļus maksā godīgi. Parlaments ilgu laiku ir aizsargājis dalībvalstu tiesības pašām noteikt uzņēmumu ienākuma nodokļa likmes, un mums ir jāturpina to darīt.

Otrkārt, dokumentā ir ierosināts nodokļu jomās piemērot ES līmeņa nodevu. Mēs iebildām pret Parlamenta plāniem ieviest Eiropas mēroga nodokļus.

Trešais punkts attiecas uz informācijas apmaiņu. Jā, mums ir jāapmainās ar atsevišķu informāciju, bet mums ir vienmēr jādomā, cik daudz, ar kādu nolūku un kā labā, un mēs nedrīkstam uzskatīt, ka visi apstākļi ir identiski.

 
  
  

Ziņojums: Marc Tarabella (A7-0004/2010)

 
  
MPphoto
 

  Astrid Lulling, PPE grupas vārdā.(FR) Priekšsēdētāja kungs, ir žēl, ka aizrautīgais vairākums Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejā ļoti cenšas pārslogot mūsu nostāju attiecībā uz komitejas gada ziņojumu par vīriešu un sieviešu līdztiesību Eiropas Savienībā ar apsvērumiem un prasībām, kas ir neproduktīvas attiecībā uz sievietēm un kas cita starpā mazina to nodarbinātības iespējas.

Lai gan dažiem apsvērumiem, iespējams, ir cēli nolūki, neaizmirsīsim, ka pārāk liela aizsardzība sagrauj visu aizsardzību. Tomēr tiesības uz bezmaksas sociālo abortu, kas tiek pasniegts kā vienkārša dzimstības kontroles metode, manai grupai atkal ir bijis klupšanas akmens.

Mūsu grupa piekrīt piezīmei, ka sievietēm ir jābūt brīvām noteikt savas seksuālās un reproduktīvās tiesības. Mēs arī uzskatām, ka jaunām meitenēm jo īpaši ir jābūt labāk informētām seksuālās un produktīvās veselības jomā. Tomēr, prasība tajā pašā teikumā nodrošināt “ērtu piekļuvi kontracepcijas līdzekļiem un bezmaksas abortiem” apstiprina, ka šā teksta autori nesaskata būtisku atšķirību starp šiem diviem pakalpojumiem un ierindo tos vienā kategorijā, ciktāl tas attiecas uz dzimstības kontroli. Mēs tam nepiekrītam.

Turklāt atbilstīgi subsidiaritātes principam tiesību akti medicīnisko abortu jomā ir dalībvalstu atbildība. Tāpēc Eiropas Savienībā mūsu pienākums nav iejaukties šajā jautājumā. Mēs esam paveikuši daudz, lai panāktu vienprātību ar ziņojuma autoru Tarabella kungu, un mēs to esam darījuši, lai cīnītos pret visu veidu diskrimināciju, kas vēl nav novērsta.

Man žēl, ka vairākums Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejā — un diemžēl arī Parlamentā — ir mēģinājuši izraisīt politiskus un ideoloģiskus strīdus tā vietā, lai koncentrētos uz to, kas būtu jāizvirza kā galvenais mūsu darbību mērķis: censties sasniegt vienlīdzīgu attieksmi un iespējas vīriešiem un sievietēm. Man žēl, ka šo iemeslu dēļ mana grupa nav varējusi balsot par šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 

  Filip Kaczmarek (PPE).(PL) Priekšsēdētāja kungs, es arī balsoju pret šo ziņojumu. Es šādi balsoju, neskatoties uz to, ka atbalstu dzimumu līdztiesību. Tomēr es nevaru piekrist, ka aborti ziņojumā tiek uzskatīti par īpašā veidā izprastām tiesībām un, kā sacīja Lulling kundze, — dzimstības kontroles metodi. Manā valstī aborti šādi netiek saprasti. Esmu pārliecināts, ka tas, kā mēs attiecamies pret abortiem, ir mūsu pašu iekšējā lieta. Ir arī bīstami, ka ziņojums pārkāpj subsidiaritātes principu, un tādējādi izdara sliktu lietu.

 
  
MPphoto
 

  Elżbieta Katarzyna Łukacijewska (PPE).(PL) Priekšsēdētāja kungs, sieviešu un vīriešu līdztiesība ir svarīga tēma. Šajā jautājumā jau daudz kas ir sasniegts, tomēr joprojām pastāv jomas, kurās pret sievietēm izturas sliktāk nekā pret vīriešiem. Mēs vēl aizvien pelnām mazāk, sievietes ir pakļautas lielākam nabadzības riskam, un sievietēm ir grūtāk attīstīt akadēmisko vai uzņēmēja karjeru. Parlamenta ziņojumā ir minētas šīs problēmas un uzsvērta nepieciešamība ieviest konkrētus pasākumus, kas nodrošinātu vienlīdzīgu vīriešu un sieviešu līdzdalību darba tirgū un vienlīdzīgas iespējas iegūt izglītību.

Man žēl, ka nevarēju atbalstīt šo priekšlikumu. Es balsoju pret šo ziņojumu, jo tajā ir iekļauti nosacījumi, kuru nolūks ir padarīt abortus Eiropas Savienībā plaši pieejamus. Pirmkārt, šie jautājumi ir no tās kategorijas, par kuriem lemj tikai dalībvalstis. Otrkārt, jautājums par nevēlamu grūtniecību ir milzīga problēma, tomēr mēs nevaram ieviest tiesību aktu, saskaņā ar kuru aborti tiks uzskatīti par bezmaksas kontracepcijas līdzekļiem. Es arī nevaru piekrist tam, ka aborti varētu atbrīvot cilvēkus no domāšanas par sekām un atbildības, kas saistīta ar seksuālu aktivitāti. Es uzskatu, ka cilvēka dzīvība ir pelnījusi lielāku cieņu.

 
  
MPphoto
 

  Tiziano Motti (PPE) . – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, šodien mēs uzsākām darbības, kuru mērķis ir Savienībā palielināt sieviešu lomu.

Šajā rezolūcijā ir daudzi punkti, kuriem es, protams, piekrītu, un man jāsaka, ka daudzi no tiem attiecas uz manu personisko politisko darbību, īpaši attiecībā uz piekļuvi darba tirgum un sieviešu aizsardzību no visu veidu vardarbības.

Tomēr man arī ir jānorāda, ka šī rezolūcija ir kļuvusi par putru, kurai prasmīgs pavārs ir mēģinājis pievienot vai drīzāk — ir pievienojis ļoti dažādas sastāvdaļas. Ļaujiet man paskaidrot vairāk. Tā runā par vardarbību, par aizsardzību pret vardarbību. Tam seko viena rindiņa par kontracepciju un grūtniecības pārtraukšanu, abortu — divām tēmām, kuras patiesībā ir ļoti atšķirīgas un kuras ir jāaplūko ļoti atšķirīgi. Piemēram, abortu gadījumā mums uzmanība un domas ir jākoncentrē uz dzīvības svētumu.

Šī izvēle nozīmē, ka es nevarēju balsot par šo rezolūciju, un man bija jāatturas. Es domāju, ka šī rūpīgi izstrādātā stratēģija, kas meklē veidus, kā panākt vienprātību starp politiķiem un plašsaziņas līdzekļiem, patiesībā nekalpo Eiropas sieviešu interesēm.

 
  
MPphoto
 

  Siiri Oviir (ALDE).(ET) Priekšsēdētāja kungs, pretstatā iepriekšējiem runātājiem es biju viens no tiem deputātiem (kopskaitā: 381 parlamenta deputāts, un tas 10 reizes pārsniedz deputātu skaitu mūsu sieviešu tiesību komitejā), kuri atbalstīja šā likumprojekta pieņemšanu. Vienlīdzīgas tiesības, vienlīdzīgas iespējas un dzimumu vienlīdzība noteikti ir visu mūsu interesēs. Vienlīdzīgas tiesības sievietēm un vīriešiem nav pašmērķis, bet priekšnoteikums Eiropas Savienības kopējo mērķu sasniegšanai un mūsu pašu potenciāla racionālai izmantošanai.

Fakts, ka mēs par to esam runājuši 40 gadus, noteikti sniedz priekšstatu par to, cik kompleksa un daudzpusīga šī tēma ir un kādā veidā integrēta politika ir nepieciešama šo jautājumu risināšanai. Un es ceru, ka šis nav tikai cits stratēģijas dokuments, un tāpēc es vēlos uzsvērt to, kas bija uzsvērts arī ziņojumā, — īstenošanas un uzraudzības nozīmi.

 
  
MPphoto
 

  Zuzana Roithová (PPE). (CS) Arī es nebalsoju par pretrunīgo un nelīdzsvaroto Tarabella kunga ziņojumu par dzimumu līdztiesību, un man žēl, ka, izņemot Eiropas Tautas partijas EP deputātus, 381 deputāts nobalsoja par šo ziņojumu. Varbūt viņi to nebija izlasījuši. Vairākos priekšlikumos tas nonāk konfliktā ar dalībvalstu ekskluzīvajām pilnvarām, īpaši attiecībā uz to ģimeņu politikām un ētiski jutīgām jomām. Turklāt, vai viņi tiešām vēlas izveidot un finansēt savā ziņā jaunu iestādi, kas kontrolē vardarbību pret sievietēm Eiropas Savienībā? Vai viņi tiešām nezina, ka Savienībai ir līdzekļi, birojs un tiesību akti gan vīriešu, gan arī sieviešu cilvēktiesību ievērošanas kontrolei? Vai viņi tiešām uzskata, ka līdzās pašreizējai saistošajai visu Eiropas pilsoņu Pamattiesību hartai mums ir nepieciešama sieviešu tiesību harta? Šajā ziņojumā ir arī atsauce uz t. s. Barselonas mērķiem, lai gan tie ir pretrunā ekspertu ieteikumiem, jo jaunpiedzimušajiem un maziem bērniem šajā vecumā ir nepieciešama pilnvērtīga ģimenes aprūpe — funkcija, ko nevar nodot mazbērnu novietnēm, pamatojoties uz Barselonas ieteikumiem. Mazbērnu novietnes būtu jāizmanto vienīgi kā galējais līdzeklis. Ziņojuma ieteikumi var nebūt saistoši, tomēr cilvēku stulbums ir lipīgs, un tāpēc Parlamentam šādas lietas nevajadzētu atbalstīt. Šajā balsojumā atturējās tikai 75 deputāti, un es priecājos, ka 253 Tautas partijas deputāti balsoja pret šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 

  Daniel Hannan (ECR). – Priekšsēdētāja kungs, Romas līgumā par šo tēmu ir viens teikums. Tajā ir minēts, ka “vīrieši un sievietes par vienādu darbu saņem vienādu darba samaksu”. Tagad tas izklausās diezgan tieši sacīts. Mēs visi domājam, ka saprotam, ko tas nozīmē.

Bet turpmākajās desmitgadēs Eiropas Tiesa ar tiesu aktīvisma procesa starpniecību ir pakāpeniski paplašinājusi šīs frāzes nozīmi ārpus visām jebkuram saprātīgam cilvēkam pieņemamām robežām. Pirmkārt, “vienādu samaksu” tā definēja vienlīdzīgu pensiju tiesību, vienlīdzīgu tiesību uz brīvdienām u. tml. izpratnē. Pēc tam tā “vienādu darbu” definēja kā vienādi vērtīgu darbu. Pēc kādiem kritērijiem darba devējam tas būtu jāvērtē? Vai tas ir jautājums par to, cik ārēji smagi cilvēks strādā? Vai viņi ir ņēmuši vērā pretendentu ar atbilstīgu kvalifikāciju pieejamību? Turklāt dienvidrietumu vilcienu lietā Lielbritānijā šī frāze tika paplašināta uz viendzimuma laulību dzīvesbiedru tiesībām. Tagad mēs runājam par reproduktīvajām tiesībām.

Ir arguments par labu visiem šiem apstākļiem. Jūs varat uzskatīt, ka valstij nevajadzētu regulēt līgumus starp darba devējiem un darbiniekiem, vai arī jūs varat uzskatīt, ka mums ir nepieciešami šādi tiesību akti. Bet neatkarīgi no tā, kuram viedoklim jūs piekrītat, šis noteikti ir arguments, kas jāņem vērā vēlētajiem pārstāvjiem, par kuriem mēs varam balsot “par” vai “pret”. Būtu briesmīgi, ja šie nosacījumi mums tiktu piemēroti ar tiesas spriedumu. Tiesa ar misiju ir traucēklis, bet augstākā tiesa ar misiju ir tirānija.

 
  
MPphoto
 

  Joanna Katarzyna Skrzydlewska (PPE).(PL) Priekšsēdētāja kungs, mans uzvārds — Skrzydlewska — patiešām ir ļoti sarežģīts, bet es esmu pieradusi pie tā, ka daudzi cilvēki to nespēj pareizi izrunāt.

Šodienas balsojuma laikā mēs balsojām par ziņojumu par vīriešu un sieviešu līdztiesību Eiropas Savienībā 2009. gadā Tomēr starp nosacījumiem attiecībā uz problēmām, kas saistītas ar sieviešu diskrimināciju un sarežģītāku situāciju darba tirgū, ir nosacījumi, kas aicina dalībvalstis veicināt universālu pieeju abortiem un pakalpojumiem, kas saistīti ar reproduktīvo un seksuālo veselību. Es vēlos norādīt, ka jautājumi, kas saistīti ar abortiem, attiecas tikai uz to jomu, par kuru lēmumus pieņem atsevišķas dalībvalstis. Tāpēc galīgajā balsojumā es biju pret šo ziņojumu, jo es uzskatu, ka, cīnoties par tiesībām uz vienlīdzīgu attieksmi pret sievietēm un vīriešiem, mums nav jāpadara šīs tiesības atkarīgas no izvēlēm, kas saistītas ar seksuāliem jautājumiem.

 
  
MPphoto
 

  Bernd Posselt (PPE).(DE) Priekšsēdētāja kungs, esmu ļoti gandarīts, ka mēs, Kristīgie demokrāti no Eiropas Tautas partijas grupas (Kristīgie demokrāti), nobalsojām pret šo briesmīgo ideoloģisko ziņojumu, ko izvirzīja sociālisti, komunisti, zaļie un jo īpaši liberāļi. Tas ir uzbrukums nedzimušo bērnu tiesībām uz dzīvi un uzbrukums subsidiaritātes principam. Jo īpaši mani šausmināja veids, kādā liberāļi ir kļuvuši par kreiso izsūtāmajiem zēniem un rīkojušies pretēji subsidiaritātes principam.

Šāda veida ziņojums diskreditēs mūsu reputāciju iedzīvotāju un kandidātvalstu starpā. Mums kaitējumu nodara arī daži ideoloģiskie elementi, kas progresa ziņojumos attiecas uz Horvātiju un Maķedoniju. Tas ir iemesls, kāpēc mums ir nepārprotami jāizskaidro cilvēkiem acquis communautaire, ko es pilnībā atbalstu, attiecībā uz ES pienākumiem un bīstamo ideoloģisko absurdu. Turpinot metaforu, ko iesāka mans kolēģis no Itālijas: mēs, protams, atbalstām šo putru, bet mēs esam pret to, ka tai tiek pievienots cianīds.

 
  
  

Rezolūcijas priekšlikums B7-0069/2010

 
  
MPphoto
 

  Daniel Hannan (ECR). – Priekšsēdētāja kungs, ļaujiet man pastāstīt jums stāstu par divām Āfrikas valstīm. Kenija 1978. gadā aizliedza ziloņu medības, un šis lēmums sekoja pēc gandrīz pilnīgas ziloņu ganāmpulku iznīcināšanas Kenijā. Aptuveni tajā pašā laikā — 1979. gadā — Rodēzijā (toreiz vēl pastāvēja šāds nosaukums) ziloņi tika padarīti par to personu īpašumiem, pa kuru zemēm tie klejoja. Rezultātā strauji pieauga ziloņu skaits.

Mēs Parlamentā par ziloņiem nedomājam tā, kā to dara afrikāņi. Tie mūs neapdraud, tie nenomīda mūsu labību, tie nesagrauj mūsu ciematus un nekaitē cilvēku veselībai. Vienīgais veids, kā panākt, lai vietējie iedzīvotāji neveic šo saprotamo pasākumu — bīstamā traucēkļa likvidēšanu — ir motivēt viņus uzskatīt to par atjaunināmu resursu. To Dienvidrodēzija, tagadējā Zimbabve, protams, ir veiksmīgi darījusi. Apkārtējās vides politikai ir jāatzīst aristoteliešu pamatgudrība, ka par to, kas nevienam nepieder, neviens arī nerūpējas.

 
  
  

Rezolūcijas priekšlikums B7-0067/2010

 
  
MPphoto
 

  Romana Jordan Cizelj (PPE).(SL) Es atbalstu Horvātijas dalību Eiropas Savienībā, taču tas nedrīkst notikt uz Slovēnijas nacionālo interešu rēķina. Es, protams, runāju par robežstrīdu starp Slovēniju un Horvātiju. Tā vairs nav tikai abstrakta koncepcija, tā ir problēma, kas ietekmē cilvēku dzīves.

Eiropas Parlaments šeit, Strasbūrā, ir aicinājis Slovēnijas parlamentu pēc iespējas ātrāk ratificēt nolīgumu par šķīrējtiesu. Tā, protams, ir iejaukšanās Slovēnijas parlamenta kompetencē. Otrkārt, es vēlētos zināt, vai kāds sev ir uzdevis jautājumu — kāpēc Slovēnija šo nolīgumu vēl nav ratificējusi? Es par šo tēmu varu teikt, ka 2007. gada augustā visas parlamentārās grupas sacīja, ka jebkuram risinājumam ir jābūt saskaņā ar vienlīdzības principu.

Es arī, protams, vēlos zināt, kāpēc vispār kādam ir iebildumi pret šo principu. Un tomēr šis princips nolīgumā par šķīrējtiesu nav nostiprināts. Tāpēc es balsoju pret šo rezolūcijas priekšlikumu, jo tas neatspoguļo šo principu.

 
  
MPphoto
 

  Zuzana Roithová (PPE). (CS) Es šodien jutos gandarīta, ka varēju atbalstīt ziņojumu par Horvātijas panākto progresu, gatavojoties iestāties Eiropas Savienībā. Starp Čehijas un Horvātijas pilsoņiem pastāv senas saites, katru gadu mūsu valsti apmeklē desmitiem tūkstoši ģimeņu, kurām šeit dzīvo draugi. Tāpēc šis mums ir lielisks ziņojums, jo tas apstiprina, ka Horvātija nākamajā gadā būs gatava dalībai Savienībā. Es ticu, ka pievienošanās nolīguma ratifikācijas procesu nepārtrauks nekāda veida iekšējais politikānisms 27 dalībvalstu starpā, kas atbalstīja Lisabonas līgumu, un es arī ticu, ka Slovēnijas un Horvātijas parlamenti saviem robežstrīdiem atradīs taisnīgu risinājumu.

 
  
  

Rezolūcijas priekšlikums B7-0065/2010

 
  
MPphoto
 

  Zuzana Roithová (PPE). (CS) Priekšsēdētāja kungs, es arī izteikšos ļoti īsi. Šis ir vēl viens labs ziņojums par Balkānu reģionu un Maķedoniju, kas arī veiksmīgi virzās uz priekšu ceļā uz to politisko kritēriju izpildi, kas ir priekšnosacījums iestāšanās sarunu sākšanai, kā arī bezvīzu režīmam ar ES. Šajā jomā ir palīdzējušas nesenās vēlēšanas. Tās ir skaidri parādījušas, ka šīs valsts pilsoņi vēlas ievērot starptautiski pieņemtus standartus un mierīgu līdzāspastāvēšanu. Es arī ticu, ka demokrātiskajām iestādēm izdosies pastiprināt sarunas ar Grieķiju par miermīlīgiem risinājumiem problemātiskajās jomās.

 
  
  

Rezolūcijas priekšlikums B7-0068/2010

 
  
MPphoto
 

  Zuzana Roithová (PPE). (CS) Es atkal izteikšos ļoti īsi. Es vēlos sacīt, ka mēs esam pieņēmuši ļoti atklātu ziņojumu par to, kā Turcija var atbildīgi grozīt savus tiesību aktus saskaņā ar ES modeli, un arī attiecībā uz faktu, ka politiskie kritēriji cilvēktiesību jomā, īpaši saistībā ar sieviešu un reliģisko minoritāšu tiesībām, vēl nav izpildīti, jo Kipras jautājums paliek atklāts. Neskatoties uz to, EP deputātu vairākums pirms dažiem gadiem atbalstīja iestāšanās sarunu sākšanu. Es priecājos par to, ka Turcija virzās uz demokrātiju un Eiropu, bet es vēlreiz vēlos sacīt, ka labākais risinājums ekonomiskām attiecībām būtu priviliģētu partnerattiecību izveidošana, nevis apsolījums uzņemt Turciju ar tās 70 miljoniem iedzīvotāju Eiropas Savienībā. Tas būtu godīgāk arī no tāda viedokļa, ka pievienošanās nolīgums, kā es baidos, nākamajā referendumā tik un tā netiks apstiprināts.

 
  
MPphoto
 

  Bernd Posselt (PPE).(DE) Priekšsēdētāja kungs, esmu gandarīts, ka Parlaments ar lielu un nepārprotamu vairākumu ir noraidījis sociālistu un zaļo mēģinājumu kā mērķi noteikt pilnu Turcijas līdzdalību Eiropas Savienībā. Procesam ir jāpaliek atklātam, un, izsakoties vēl skaidrāk, — tas būtu nekavējoties jānovirza piemērota speciāla statusa vai priviliģētu partnerattiecību virzienā.

Turcija nav Eiropas valsts, tomēr tā ir mūsu svarīgākais partneris pie Eiropas robežām. Tāpēc mēs vēlamies ciešu sadarbību, bet, atbildot Kreissl-Dörfler kungam, kurš agrāk izvirzīja šo jautājumu, Turcijai nekļūstot par Eiropas iestāžu dalībnieci un bez pilnas pārvietošanās brīvības. Tomēr mēs vēlamies ciešu ekonomisko un politisko sadarbību. Tā ir ļoti precīza koncepcija, un es ticu, ka pastāv iespēja to īstenot, jo Turcijas un Eiropas Savienības iedzīvotāju vairākums neatbalsta pilnu līdzdalību. Tāpēc būtu saprātīgāk vairs netērēt savus spēkus, bet tā vietā koncentrēt uzmanību vienīgi uz partnerības mērķi.

 
  
MPphoto
 

  Miroslav Mikolášik (PPE). (SK) Katrai valstij, kas cenšas pievienoties Eiropas Savienībai, ir ne tikai formāli jāizpilda minimālās prasības demokrātijas un cilvēktiesību ievērošanas jomā, bet arī iekšēji jāpiekrīt tām.

Saskaņā ar 2009. gada progresa ziņojumu Turcijai vēl ir jāveic garš ceļš. Tai ir jāapņemas veikt reformas, uzturēt labas kaimiņattiecības un panākt pakāpenisku progresu ES standartu un vērtību virzienā, bet šis ir ceturtais gads, kad tai nav izdevies īstenot nosacījumus, kas izriet no asociācijas nolīguma starp Eiropas Savienību un Turciju.

Manuprāt, ir nepieņemami apsvērt tādas valsts līdzdalības iespēju Eiropas Savienībā, kurā tiek pārkāptas sieviešu tiesības un netiek ievērota reliģisko uzskatu, domas un vārda brīvība, kurā tiek pieļauta spīdzināšana, diskriminācija un korupcija un kurā armija turpina iejaukties politiskajos procesos un ārpolitikā. Lai nodrošinātu plurālistiskāku demokrātiju, ir arī jāveic vēlēšanu sistēmas reforma, samazinot 10 % slieksni.

 
  
  

Rakstiski balsojumu skaidrojumi

 
  
  

Ziņojums: David Casa (A7-0008/2010)

 
  
MPphoto
 
 

  Sophie Briard Auconie (PPE), rakstiski. (FR) Casa kunga ziņojums par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu attiecībā uz rēķinu izrakstīšanas noteikumiem tika pieņemts ar ļoti lielu deputātu balsu vairākumu; to atbalstīju arī es. Saskaņā ar šo sistēmu PVN rēķinu izrakstīšanas noteikumi tiks vienkāršoti, pateicoties lielākai Eiropas prasību saskaņošanai un plaši izplatītai elektronisko rēķinu izmantošanai. Tāpēc šīs direktīvas stāšanās spēkā ļaus samazināt administratīvos slogus, kas nomāc uzņēmumus, un palielināt pūles cīņai pret krāpniecību PVN jomā.

 
  
MPphoto
 
 

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Šis priekšlikums attiecas uz pašnovērtēšanas sistēmas izveidi saistībā ar noteiktu preču vai pakalpojumu piegādi vai sniegšanu ar paaugstinātu krāpniecības risku, veicot izlases veida pārbaudes. Saskaņā ar Eiropas Komisijas sniegto informāciju, tas ir nepieciešams, jo vēl aizvien ir daudz krāpšanas gadījumu PVN jomā, un Komisijai ir arī informācija par iespējamiem krāpšanas gadījumiem, kas saistīti ar siltumnīcefektu izraisošo gāzu emisiju licenču tirdzniecību.

Balstoties uz šo informāciju, Parlamenta ziņojumā tiek ierosināts, ka tām dalībvalstīm, kas balso par šo sistēmu, ir jāatbalsta arī siltumnīcefektu izraisošo gāzu emisiju kvotu tirdzniecības sistēma.

Mēs uzskatām, ka priekšlikuma eksperimentālajam raksturam ir savas priekšrocības, tāpēc mēs atbalstām Parlamenta veiktos grozījumus, īpaši priekšlikumu par ziņojumu, kas novērtē “pasākuma kopējo efektivitāti un lietderīgumu un minētā pasākuma izmaksu un ieguvumu attiecību, lai atkārtoti izvērtētu to, vai pasākuma piemērošanas jomas paplašināšana ir pamatota”.

 
  
MPphoto
 
 

  Ian Hudghton (Verts/ALE), rakstiski. – Ziņojumā ir aplūkoti svarīgi jautājumi, kas attiecas uz krāpšanas gadījumiem, tostarp siltumnīcefektu izraisošo gāzu emisiju jomā. Komisijai ir jāziņo par apgrieztās maksāšanas mehānisma efektivitāti, lai noskaidrotu, vai šis mehānisms būtu piemērojams kaut kur citur.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) Direktīvas 2006/112/EK pieņemšana bija svarīgs solis cīņā pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas. Neskatoties uz visām šīs direktīvas labajām īpašībām, tā tomēr nebija pietiekami efektīva, lai uzsāktu nopietnu cīņu pret tā saucamo karuseļveida krāpniecību PVN jomā. Šā veida krāpniecība nodokļu jomā dalībvalstīs rada ievērojamu daļu no kopējiem nodokļu ieņēmumu zaudējumiem, un tā ir viena no izplatītākajām metodēm. Šajā ekonomiskās krīzes laikā, kad cīņā pret krāpniecību nodokļu jomā vēl jo svarīgāk ir pievērst nopietnu uzmanību ieņēmumu zaudējumiem, mums ir jācenšas, cik vien iespējams, lai to apkarotu, jo tas būtiski ietekmēs ne tikai mūsu atbildi uz pašreizējo starptautisko krīzi, bet arī iespēju realizēt atbilstīgu sociālo politiku.

 
  
MPphoto
 
 

  Alfredo Pallone (PPE), rakstiski. (IT) Es biju viens no pirmajiem, kurš atbalstīja ideju, kas ir Eiropas Komisijas priekšlikuma pamatā.

Mēs Ekonomikas un monetāro jautājumu komitejā Komisijas dokumentu esam analizējuši un mazliet uzlabojuši. Es piekrītu referentam, īpaši attiecībā uz skaidrojumiem, kas saistīti ar apgrieztās maksāšanas mehānisma brīvprātīgu piemērošanu un ziņošanas pienākumiem. Faktiski, dalībvalstīm vajadzētu dot iespēju izvēlēties — vai nu ziņot par katru darījumu atsevišķi, vai arī, pamatojoties uz vispārēju darījumu.

Iztirzātais priekšlikums stiprina ETS kvotu drošību pret krāpniekiem, vienlaikus samazinot administratīvo slogu godīgiem uzņēmējiem.

Visbeidzot, es uzskatu, ka Parlamentam ir jābūt pilnībā informētam par šīs apgrieztās maksāšanas mehānisma pagaidu īstenošanas iznākumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Bart Staes (Verts/ALE), rakstiski. (NL) Es par Casa kunga ziņojumu balsoju ar lielu pārliecību. Es kā pirmais Budžeta kontroles komitejas priekšsēdētāja vietnieks un 2008. gada septembrī pieņemtā ziņojuma par krāpniecību PVN jomā referents esmu vairākkārt uzsvēris krāpniecības PVN jomā efektīvas apkarošanas nozīmi, jo tā ir galvenā problēma saistībā ar dalībvalstu ieņēmumiem un iekšējā tirgus pareizu darbību. Plaši izplatīta un īpaši nopietna šīs krāpniecības forma ir pazīstama kā karuseļveida krāpniecība PVN jomā. Tiek lēsts, ka kopējā neiekasēto ieņēmumu summa ir starp 20–100 miljardiem euro gadā. Tā ir milzīga summa, kurai šajos ekonomiskās krīzes laikos noteikti varētu atrast vērtīgu izmantojumu.

Noziedznieki, kas veic darbības šajā jomā, izceļas ar īpašu atjautību. Nesen atklājās, ka viņi savas noziedzīgās darbības izvērš arī emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ETS) ietvaros. Emisijas tiesību nodošanas gadījumi starp nodokļu maksātājiem ETS ietvaros, ko realizē pilnībā elektroniski, tiek uzskatīti par pakalpojumiem, un tie ir apliekami ar nodokli tajā valstī, kurā ir reģistrēts saņēmējs. Tirgotāji oglekļa emisijas kvotas iepērk no piegādātājiem citās dalībvalstīs, kas netiek aplikti ar PVN, un pēc tam pārdod šīs kvotas uzņēmumiem viņu pašu dalībvalstī par cenu, kurā iekļauts PVN. Pēc tam valsts kasei no pazudušajiem tirgotājiem PVN vairs neizdodas iekasēt. Ir ļoti svarīgi, lai mēs pret šāda veida noziegumu enerģiski cīnītos.

 
  
MPphoto
 
 

  Viktor Uspaskich (ALDE), rakstiski. (LT) Es atzinīgi vērtēju apgrieztās PVN maksāšanas sistēmas piemērošanu. Tomēr es tajā saskatu kļūdu. Piemēram, subjekts A kaut ko pārdod subjektam B. Subjekts B to pārdod subjektam C. Subjekts C to pārdod galapatērētājam vai PVN nemaksātājam. Tikmēr subjekts A nesamaksā PVN, jo viņš nav gala pārdevējs. PVN samaksā vienīgi subjekts C, kurš gatavo produkciju pārdod patērētājam. Pamatproblēma slēpjas apstāklī, ka subjekts B netiek aplikts ar nodokli vispār, lai gan viņa uzņēmējdarbības pamatideja ir lēti pirkt un dārgi pārdot. Tāpēc es ierosinu, ka subjektam B par cenu starpību valsts kasē vajadzētu samaksāt PVN. Šai shēmai ir daudz pozitīvu īpašību, ar vienu izņēmumu: neviens nepieteiksies valsts kasē, lai saņemtu PVN atmaksu, bet, ja subjekts C ir krāpnieks, tad viņš kā gala pārdevējs pievienotās vērtības nodokli vienkārši nesamaksās. Citiem vārdiem, piemērojot apgriezto PVN maksāšanas sistēmu, negatīva bilance neizveidosies, jo neviens nepieteiksies PVN atmaksas saņemšanai, un es uzskatu, ka šo shēmu būs ļoti viegli pārvaldīt, jo valstu nodokļu inspekcijām būs ļoti viegli atklāt atšķirības preču cenās. Ja es kļūdos, es būtu ļoti pateicīgs, ja saņemtu rakstisku atbildi par manis ierosinātās shēmas piemērotību vai neatbilstību.

 
  
MPphoto
 
 

  Anna Záborská (PPE), rakstiski. (FR) Šī rezolūcija ir paredzēta Padomes PVN Direktīvas 2006/112/EK grozīšanai, lai ļautu uz noteiktu laiku piemērot apgrieztās maksāšanas mehānismu un tādējādi apkarotu krāpniecību, kas saistīta ar emisiju sertifikātu tirdzniecību un darījumiem ar noteiktām precēm ar paaugstinātu krāpšanas risku. Krāpšana nodokļu jomā ir svarīga problēma saistībā ar vienmērīgu iekšējā tirgus darbību, un tā apdraud dalībvalstu nodokļu ieņēmumus. Tāpēc vairākas no tām ir izteikušas lūgumu ļaut apkarot krāpnieciskos mehānismus, izmantojot apgrieztās maksāšanas mehānismu, kas būtu vērsts pret noteiktiem sektoriem ar paaugstinātu krāpšanas risku un noteiktām precēm. Izplatītākā krāpniecības forma ir, kad piegādātājs, kas reģistrēts kā PVN maksātājs, izraksta rēķinu par preču piegādēm un pazūd, nesamaksājot PVN, ko viņam ir pienākums samaksāt, tajā pašā laikā pircējiem (kas arī ir reģistrēti kā PVN maksātāji) atstājot derīgus rēķinus, kas ļauj no viņiem atskaitīt PVN. Tāpēc valsts Finanšu ministrija neiekasē PVN, kas pienācās par attiecīgajām precēm, un tai nākamajam uzņēmējam PVN ķēdē ir jāmaksā kompensācija par PVN, ko tas ir samaksājis. Līdz ar to dalībvalstis zaudē divreiz. Tas ir iemesls, kāpēc es balsoju par šo normatīvo rezolūciju.

 
  
  

Ziņojums: Lambert van Nistelrooij (A7-0048/2009)

 
  
MPphoto
 
 

  Elena Oana Antonescu (PPE), rakstiski. (RO) Mūsu sabiedrības uzmanības centrā ir jābūt jautājumam, kas saistīts ar iedzīvotāju, īpaši to neaizsargāto cilvēku nodrošināšanu ar mājokļiem, kuri nāk no kopienām, kas saskaras ar galēju nabadzību un nelabvēlīgiem apstākļiem. Finansiālais atbalsts no struktūrfondiem var ievērojami palīdzēt valstu iestāžu centieniem atrisināt šo problēmu. Gan Eiropas Parlaments, gan arī Padome vairākas reizes Eiropas Komisijai ir lūgušas veikt darbības šo kopienu iekļaušanas veicināšanai. Šodienas balsojuma rezultātā mēs esam ieguvuši jaunu, grozītu regulu, kas visām 27 dalībvalstīm ļaus izmantot naudu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF), lai atjaunotu vai aizstātu mājokļus nelabvēlīgos apstākļos esošās kopienās, tādējādi atbalstot neaizsargātākās sabiedrības grupas.

 
  
MPphoto
 
 

  Mara Bizzotto (EFD), rakstiski. (IT) Es vēlos pievērst uzmanību, ka ziņojumā nav sniegts vispārīgs priekšstats par to, kas būs atbalsta pasākumu saņēmēji, ja šādi pasākumi tiks ieviesti: ir sniegta atsauce uz “nelabvēlīgos apstākļos esošu kopienu” koncepciju, bet šā izteiciena būtība, kas tikai socioloģiskā nozīmē var izteikt daudzas dažādas lietas, nav precizēta. Vienīgās norādes, kas katrā ziņā ir jau iekļautas Komisijas priekšlikumā, attiecas uz romiem. Ziņojumā izteiktā prasība, ka norāde uz romiem nedrīkst kavēt pasākumus, lai palīdzētu citām nelabvēlīgos apstākļos esošām kopienām, nesniedz garantiju, ka citi cilvēki, kas ir “nelabvēlīgos apstākļos”, īpaši smagas ekonomiskas, ar darba vai ģimenes apstākļiem saistītas situācijas dēļ, var saņemt palīdzību no tās ERAF daļas, kas novirzīta mājokļu politikai. Visbeidzot, saskaņā ar Parlamentam iesniegto ziņojumu pilnvarām noteikt piemērojamos kritērijus, lai noteiktu, kuru ERAF daļu var piešķirt palīdzībai nelabvēlīgos apstākļos esošām kopienām, ir jābūt Eiropas Komisijas rīcībā: šis nosacījums, šķiet, Komisijai vienai pašai sniedz plašas diskrecionārās pilnvaras pieņemt lēmumus attiecībā uz iepriekšminētajiem kritērijiem; kritērijiem, no kuriem faktiski ir atkarīgs pasākuma apjoms un vēriens, tajā laikā, kad Parlamentam nav pārredzamu iespēju rīkoties un paust savus uzskatus. Gaidot turpmāku informāciju no Parlamenta par šo ziņojumu, un tā kā šis ir pirmais lasījums, es atturēšos no balsošanas.

 
  
MPphoto
 
 

  Vilija Blinkevičiūtė (S&D), rakstiski. (LT) Es atbalstu šo pamatnolīgumu, jo sadarbība starp Eiropas Parlamentu un Eiropas Komisiju ir īpaši svarīga, lai stiprinātu Eiropas Savienības stabilitāti un tās darba efektivitāti. Saskaņā ar šo nolīgumu tūlīt pēc likumdošanas iniciatīvas pieprasījuma iesniegšanas Eiropas Parlamentam Eiropas Komisijai mēneša laikā ir jāsniedz atbilde un gada laikā ir jāsagatavo atbilstīga Eiropas Savienības tiesību aktu daļa. Ja Eiropas Savienība atsakās sagatavot pieprasīto aktu, tai savs lēmums ir detalizēti jāpamato. Līdz šim vienīgi Eiropas Komisijai bija tiesības ierosināt Eiropas Savienības tiesību aktus, bet Lisabonas līgumā ir paredzēts, ka tiesības izstrādāt Eiropas Savienības tiesību aktus ir Eiropas Parlamenta vairākumam. Parlaments un Komisija visu no pilsoņu ierosinājumiem izrietošo likumdošanas iniciatīvu pieprasījumu agrīnajā fāzē cieši sadarbosies. Eiropas Parlamenta eksperti tiks iesaistīti diskusijās arī starptautisku līgumu parakstīšanas laikā. Nolīgumā Parlamentam tiks piešķirtas tiesības novērotāja statusā piedalīties atsevišķās Eiropas Savienības starptautiskās sarunās, kā arī tiesības iegūt papildinformāciju par starptautiskiem līgumiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Carlos Coelho (PPE), rakstiski. – (PT) Esmu gandarīts, ka varu balsot par šo grozījumu Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) regulā, lai paplašinātu pasākumu darbības sfēru mājokļu sektorā un tādējādi palīdzētu nelabvēlīgos apstākļos esošām kopienām visās dalībvalstīs. Līdz šim laikam pasākumus mājokļu sektorā varēja realizēt vienīgi pilsētu attīstības projektu ietvaros, kas attiecās uz mājokļu atjaunošanu. Manuprāt, šis kritērijs ir nepamatots un diskriminējošs, ņemot vērā, ka vairums šo ģimeņu dzīvo patversmēs lauku reģionos, kā tas ir Portugālē. Šie ir cilvēki, kuriem palīdzība nepieciešama visvairāk, un viņiem nedrīkst liegt atbalstu atrašanās vietas dēļ. Es atzinīgi vērtēju Parlamenta sagatavoto grozījumu, kurā tiek atbalstīta teritoriālā vienotība.

Turklāt, atšķirībā no Eiropas Komisijas sākotnējā priekšlikuma, kas ierobežoja tā īstenošanu jaunajās dalībvalstīs, šie jaunie noteikumi paplašina īstenošanas ietvarus uz visām dalībvalstīm, tādējādi izvairoties no bezjēdzīgas nelabvēlīgos apstākļos esošo Eiropas ģimeņu diskriminācijas. Šī ir globāla problēma, un tā ietekmē tūkstošiem ģimeņu visā Eiropā! Portugālē ekonomiskās krīzes dēļ, ko tā piedzīvo, un daudzu ģimeņu galējas nabadzības dēļ šī situācija ir īpaši smaga.

 
  
MPphoto
 
 

  Proinsias De Rossa (S&D), rakstiski. – Es atbalstu šo ziņojumu, kas paplašina tiesības realizēt mājokļu atbalsta pasākumus nelabvēlīgos apstākļos esošās kopienās, izmantojot Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) atbalstu. Saskaņā ar jaunajiem noteikumiem šo ES finansējumu varēs saņemt visas dalībvalstis, lai uzlabotu nelabvēlīgos apstākļos esošo mājsaimniecību apstākļus. Iepriekš šis finansējums nebija pieejams tām dalībvalstīm, kas Eiropas Savienībai pievienojās pēc 2004. gada. Dzīvojamā fonda fiziskā degradācija liedz tā iemītniekiem tiesības uz apmierinošiem dzīves apstākļiem un ir galvenais šķērslis ceļā uz integrāciju un sociālo kohēziju. Šī regula ļauj realizēt ERAF ierosinātus mājokļu atjaunošanas projektus, bet, lai neitralizētu noslāņošanās riskus, šīm iniciatīvām ir jāietilpst plašākos sociālās integrācijas ietvaros veselības, izglītības un labklājības jomā.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Eiropas Komisija mēģina mainīt Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) noteikumu nosacījumus, lai ļautu jaunajām dalībvalstīm izmantot šos fondus un iesaistīties lauku reģionos dzīvojošo, nelabvēlīgos apstākļos esošo kopienu mājokļu sektora uzlabošanas pasākumos.

Šis grozījums attiecas tikai uz jaunajām dalībvalstīm, kurās, neaizmirsīsim, ir lielas nelabvēlīgos apstākļos esošu migrantu kopienas, kas dzīvo lauku reģionos. Tas attaisno īpašas normas pieņemšanu ERAF noteikumu ietvaros.

 
  
MPphoto
 
 

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) Strādājot pie tā, lai risinātu nabadzības problēmu un uzlabotu dzīves apstākļus pašām neaizsargātākajām iedzīvotāju kategorijām, kur trūkumu ir saasinājusi smagā krīze pēdējo dažu gadu laikā, Eiropas Savienībai ir pienākums nodrošināt un veicināt ilgstošus politiskus pasākumus sociālās iekļaušanas jomā. Nemaz jau nerunājot par higiēnas problēmām, dzīves apstākļu pasliktināšanās saasina un bieži rada noslāņošanās un nonākšanas nelabvēlīgos apstākļos risku. Dzīves apstākļi ir noteicošais faktors katra pilsoņa pašcieņai un sociālās vērtības apziņai. Līdztekus izglītībai, veselībai un nodarbinātībai tiem ir izšķirīga loma visu mēģinājumu nodrošināt ilgtspējīgu eksistenci veidošanā, attīstībā un konsolidācijā, individuālā vai ģimenes līmenī.

Tomēr mums ir svarīgi pārliecināties, vai intervences stratēģijas Eiropas Savienībā netiek piemērotas pēc dzimuma, rases vai etniskās piederības principiem. Ja Eiropai ir nepieciešama līdzsvarotāka sabiedrība, tad tikpat svarīgi mums ir izvairīties no geto vai tādu zonu parādīšanās un izplatīšanās, kas viegli tiek asociētas ar īpaši maznodrošinātām vai nelabvēlīgos apstākļos esošām kopienām. Politiskajiem pasākumiem sociālās iekļaušanas jomā ir arī jābūt vērstiem uz tiem iedzīvotājiem, kuriem tie ir visvairāk nepieciešami, neveicot nekādu šķirošanu Eiropas pilsoņu starpā.

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (S&D), rakstiski. – Šī regula dalībvalstīm ļauj Eiropas Reģionālās attīstības fondu izmantot saskaņoti un saprātīgi. Padarot esošos naudas līdzekļus pieejamus nelabvēlīgos apstākļos esošajām kopienām, no kurām daudzas dzīvo lauku reģionos un patversmēs, un nevarēja saņemt atbalstu saskaņā ar iepriekšējām normām, šī jaunā regula sniedz būtisku ieguldījumu attiecībā uz Eiropas ekonomikas atveseļošanas plānu.

 
  
MPphoto
 
 

  Erminia Mazzoni (PPE), rakstiski. (IT) Balsot par šiem grozījumiem mani pamudināja šādi iemesli. Pirmkārt, es uzskatīju, ka visām 27 ES dalībvalstīm ir jāpaplašina ģeogrāfiskais kustības perimetrs, jo problēmas, kuras mēs esam nodomājuši apkarot ar šīs regulas palīdzību, parādās visā Eiropas Savienībā. Tāpēc nav nozīmes ierobežot šīs regulas piemērošanu tikai ar jaunajām ES-12 valstīm. Otrkārt, es uzskatīju, ka bija pareizi atjaunot 7. panta pēdējās daļas iepriekšējo versiju (“Komisija pieņem”, nevis “var pieņemt”), lai tādējādi Komisija var turpināt pildīt savu sākotnējo vērtēšanas un izlemšanas normatīvo funkciju attiecībā uz pasākumu kritērijiem, lai garantētu politikas efektivitāti un pievienoto vērtību, arī ņemot vērā tās izmaksas.

 
  
MPphoto
 
 

  Jean-Luc Mélenchon (GUE/NGL), rakstiski. (FR) Situācija mājokļu jomā Eiropas Savienībā ir kritiska. Mums ir nepieciešama pienācīgu mājokļu politika Eiropas mērogā, kas būtu paredzēta visiem, saistoša un pretencioza ES sociālo mājokļu politika. Protams, Parlamentam bija svarīgi pieņemt nostāju attiecībā uz nelabvēlīgu mājokļu atjaunošanu un graustu rajonu aizstāšanu ar pienācīgām mājvietām, bet tikpat svarīgi un tikpat steidzami Eiropas Savienībai ir noteikt, ka pienācīgu mājvietu pieejamība ir cilvēktiesību pamatnorma. Tai ir gan pienākums to darīt, gan arī līdzekļi šīs normas nodrošināšanai. ES nevar atļauties kļūt par sociāli mazattīstītu reģionu.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) Šā ziņojuma pieņemšana ir ļoti svarīga, jo līdz ar to tiek veikts grozījums Eiropas Reģionālās attīstības fonda regulā, kas palīdzēs nelabvēlīgos apstākļos esošiem sabiedrības locekļiem neatkarīgi no tā, vai viņi dzīvo pilsētu teritorijās vai ne.

 
  
MPphoto
 
 

  Rareş-Lucian Niculescu (PPE), rakstiski. (RO) Es balsoju par šo ziņojumu un vēlos uzsvērt, ka šāda regulāra Eiropas fondu izmantošanu regulējošu tekstu pārskatīšana ir apsveicama. Daudzi no ierobežojumiem, kas bija paredzēti šajos noteikumos, vairs nav piemēroti pašreizējai ekonomiskajai un sociālajai situācijai, un sakarā ar to ir nepieciešamas jaunas intervenču formas. Cits piemērs šai sakarā ir ERAF fondu izmantošanas nosacījumu atvieglošana, lai mājokļos uzlabotu energoefektivitāti, ko pagājušajā pavasarī apstiprināja Parlaments.

 
  
MPphoto
 
 

  Alfredo Pallone (PPE), rakstiski. (IT) Pašreizējā vispasaules ekonomiskā krīze Eiropas Savienībai ir sarežģīta problēma, kuras risināšanai ir nepieciešami politiski pasākumi, kas piedāvā ātrus, elastīgus un efektīvus risinājumus.

Ar kopējiem finanšu resursiem 347 miljardu euro apmērā 2007.–2013. gada plānošanas periodam Eiropas kohēzijas politika ir lielākais investīciju avots reālajā ekonomikā, kas var palīdzēt Eiropai un tās reģioniem atgūties no krīzes un atjaunot paļāvību un optimismu.

Es piekrītu, ka ERAF regulas grozīšanas kontekstā mums ir jāpievēršas nelabvēlīgos apstākļos esošo kopienu mājokļu problēmai. Tā kā pašreizējos likumus nelabvēlīgos apstākļos esošajām kopienām piemērot nevar, ierosinātās izmaiņas aizpildīs plaisas tiesību aktos, lai šo cilvēku bīstamo dzīves apstākļu problēmu atrisinātu piemērotākā veidā.

Pasākums atbilst subsidiaritātes principam, palielinot dalībvalstu iespējas nelabvēlīgos apstākļos esošajām kopienām sniegt atbalstu un palīdzību mājokļu jomā, darot to pēc saviem ieskatiem piemērotākajā veidā un vienlaikus saglabājot integrētu pieeju kā minimālo nosacījumu atbalsta īstenošanai.

 
  
MPphoto
 
 

  Aldo Patriciello (PPE), rakstiski. (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, es apsveicu van Nistelrooij kungu ar izcilo tekstu, ko viņš ierosināja, kas tālāk tika uzlabots ar vairākiem grozījumiem, kuri tika iesniegti Reģionālās attīstības komitejā, ļaujot šo pasākumu attiecināt uz visām Eiropas Savienības dalībvalstīm.

Šodienas teksts ļaus mums piepildīt daudzu to cilvēku sapņus, kuri vēlas, lai viņiem būtu pašiem savas mājas. Esmu pārliecināts, ka, šādi rīkojoties, mēs saviem pilsoņiem parādīsim, ka Parlaments spēj rast risinājumus problēmām, ko rada robežu atvēršana un personu brīva pārvietošanās. Un tāpēc es balsošu par šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Maurice Ponga (PPE), rakstiski. (FR) Es priecājos, ka šodien ar lielu balsu pārsvaru (ar 558 balsīm pret 57) tika pieņemts van Nistelrooij kunga ziņojums. Pieņemot šo ziņojumu, Parlaments sūta pilsoņiem nopietnu vēstījumu un sniedz atbildi uz sociāliem jautājumiem, par kuriem īpaši norūpējušies ir Eurocities tīkla dalībnieki. Šis ziņojums sniedz iespēju izmantot ERAF esošo ēku atjaunošanai un aizstāšanai un jaunām celtnēm, kas paredzētas, lai palīdzētu nelabvēlīgos apstākļos esošām kopienām lauku vai pilsētu vidē katrā no 27 dalībvalstīm.

Šī paplašināšana no 12 valstīm, kas pievienojās 2000. un 2007. gadā, līdz visām dalībvalstīm piedāvā risinājumu tām problēmām, kas noteiktām nelabvēlīgos apstākļos esošām kopienām rodas visā Eiropas Savienībā. Līdz ar to būs iespējams izveidot integrētu un ilgtspējīgu pieeju EU līmenī. Turklāt šī paplašināšana ir pilnīgi saskaņota ar Eiropas gada (2010.) cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību mērķi. Esmu gandarīts, ka Parlaments ir nobalsojis par šiem grozījumiem, un es ceru, ka attiecīgie reģioni atklās tos kā noderīgu instrumentu to problēmu risināšanai, kas šīm kopienām ir neatliekamas un būtiski svarīgas.

 
  
MPphoto
 
 

  Marie-Thérèse Sanchez-Schmid (PPE), rakstiski. (FR) Es no paša sākuma atbalstīju šo ziņojumu, īpaši attiecībā uz intervences jomas paplašināšanu, ietverot visas ES dalībvalstis. Tas ļauj 27 dalībvalstīm izmantot ERAF, lai finansētu jaunu dzīvojamo māju celtniecību nelabvēlīgos apstākļos esošām kopienām un esošo ēku atjaunošanu un aizstāšanu.

Šīs nopietnās ekonomiskās krīzes laikā, kas skārusi Eiropu un ietekmējusi visas dalībvalstis, mājokļu problēmas ir tikai padziļinājušās. Eiropas Savienībai ir jāiejaucas un jāizmanto visi tās rīcībā esošie instrumenti, lai sniegtu atbalstu tiem cilvēkiem, kuriem ir slikti dzīves apstākļi, īpaši nelabvēlīgos apstākļos esošām kopienām, kas iepriekš nevarēja saņemt atbalstu no ERAF resursiem.

Pateicoties grozījumiem, kurus prezidenta vairākuma locekļi iesniedza Reģionālajā attīstības komitejā, tiesības saņemt atbalstu no fonda ir piešķirtas ne tikai jaunajām ES dalībvalstīm, bet visām 27 valstīm, kurām visām ir vienas un tās pašas grūtības. Attiecīgie reģioni sociāli izslēgtajās kopienās neveselīgos mājokļus varēs nomainīt un attīstīt to mājokļu problēmām globālus, integrētus un ilglaicīgus risinājumus.

Šis ziņojums sniedz Eiropas Savienībai konkrētus līdzekļus, lai palīdzētu tās pilsoņiem. Cerēsim, ka tas būs solis uz priekšu sociālas Eiropas virzienā, kas būs tuvāka cilvēkiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Teixeira (PPE), rakstiski. – (PT) Ziņojums, kuru mēs šodien apstiprinājām, groza Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) noteikumus, paplašinot to darbības sfēru mājokļu sektorā nelabvēlīgos apstākļos esošo kopienu labā, jo pašlaik fondu var izmantot tikai pilsētu attīstības iniciatīvu kontekstā. Grozījumi, kurus ierosināju es un mani kolēģi deputāti un kuri šodien tika apstiprināti Parlamentā, nozīmē, ka atbalstu no šā jaunā ERAF finansējuma avota var saņemt arī vecās dalībvalstis, ne tikai jaunās valstis, kā bija ierosināts sākotnējā Komisijas priekšlikumā.

Es arī esmu mēģinājis novērst to, ko es saredzu kā precedentu, kas varētu izslēgt vecās dalībvalstis, īpaši Portugāli, no šā finansējuma un, iespējams, arī no citu Eiropas Kopienas papildu atbalsta avotu izmantošanas. Es vēlreiz vēlos atkārtot, ka laikposmu, cik ilgi tā vai cita valsts ir Eiropas Savienības dalībvalsts, nedrīkst izmantot kā kritēriju struktūrfondu līdzekļu piešķiršanai un ka kohēzijas politikai pēc 2013. gada ir jāturpina būt koncentrētai uz solidaritātes principu un vērstai uz teritoriālo vienotību, kas ir ļoti svarīga visattālākajiem reģioniem, piemēram, Madeira. Tai ir arī jābūt vērstai uz lielāku elastību, pārredzamību un uz rezultātiem orientētu pieeju, apbalvojot tos reģionus, kas demonstrējuši priekšzīmīgu Eiropas Kopienas atbalsta izmantošanu, tā vietā, lai tos sodītu.

 
  
MPphoto
 
 

  Viktor Uspaskich (ALDE), rakstiski. (LT) Lai uzlabotu Eiropas Savienības fondu apgūšanu ēku un māju atjaunošanai un ņemot vērā dalībvalstu praksi un grūtības atrast līdzfinansējumu, valstu valdībām varētu ierosināt izveidot kopēju fondu, kurā tās varētu krāt naudu, sedzot līdzfinansējumu ar valsts naudu. Citiem vārdiem, kamēr līdzfinansējumu sedz valsts, ēku īpašniekiem un māju saimniekiem ir jāmaksā absolūti tieši tā pati summa, ko viņi bija maksājuši līdz atjaunošanai. Tā tas ir tāpēc, ka ēku īpašnieki un māju saimnieki bieži nevar nedz segt līdzfinansējumu no saviem līdzekļiem, nedz arī saņemt bankas aizdevumu šim nolūkam. Es atzinīgi vērtēju šīs iniciatīvas otro punktu — novirzīt atjaunošanai paredzētos līdzekļus lauku reģioniem.

Vairums privātmāju un ciematu tiek apkurināti autonomi — tas nozīmē, ka par apkuri netiek maksāts centralizēti, un tāpēc tiek ierosināts, ka vajadzētu noteikt absolūto ikmēneša summu, ar ko laikus varētu segt šo māju līdzfinansējumu. Tas dalībvalstīm atvieglotu iespēju likumīgi realizēt līdzfinansējumu lauku māju atjaunošanai.

 
  
MPphoto
 
 

  Anna Záborská (PPE), rakstiski. (FR) Šis noteikums ļauj sniegt finansiālu atbalstu no ERAF pasākumu realizēšanai jaunajās dalībvalstīs mājokļu sektorā nelabvēlīgos apstākļos esošo kopienu labā. Lielākā daļa šo kopienu dzīvo lauku reģionos un patversmēs (gan lauku, gan arī pilsētu reģionos). Tās nevar saņemt atbalstu no ERAF. Iejaukšanos mājokļu sektorā ir iespējams veikt pilsētu attīstības pasākumu realizēšanas un esošo māju atjaunošanas laikā. Intervences atbalstam mājokļu sektorā lauku reģionos vai viduvēju mājokļu apmaiņai pilsētu vai lauku reģionos palīdzību no ERAF nevar saņemt. Lai novērstu nepamatotu diskrimināciju, romiem paredzētie intervences pasākumi nedrīkst izslēgt citas grupas, kas atrodas līdzīgos sociālajos un ekonomiskajos apstākļos. Turklāt, tā kā intervences pasākumi ir tikai viena daļa no sarežģītas problēmas, tā ir jārisina integrētas, daudzaspektu pieejas ietvaros dalībvalsts līmenī ar spēcīgākām partnerībām un ņemot vērā aspektus, kas attiecas uz izglītību, sociālajiem jautājumiem, integrāciju, kultūru, veselību, nodarbinātību, drošību un tā tālāk. Šā priekšlikuma mērķis ir nodrošināt pieņemamus dzīves apstākļus integrētas pieejas ietvaros.

 
  
  

Ziņojums: Magdalena Alvarez (A7-0006/2010)

 
  
MPphoto
 
 

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) Krāpniecība un izvairīšanās no nodokļu maksāšanas ir uzbrukums godīgākas, spēcīgākas un vienlīdzīgākas Eiropas veidošanai attiecībā uz sociālo un ekonomisko attīstību. Šajā smagās ekonomiskās un finansiālās krīzes laikā šo nelikumīgo darbību sekas ir kļuvušas acīm redzamākas un nopietnākas, jo dalībvalstu budžeti ir īpaši novājināti un saspīlēti saistībā ar nepieciešamību veikt valsts ieguldījumus un izdevumiem sociālās politikas jomā. Jānorāda, ka krāpnieciskas darbības nodokļu jomā Eiropas Savienībā rada zaudējumus vairāk nekā 200 miljardu euro apmērā gadā, kas atbilst vairāk nekā 2 % no IKP.

Atvērtā tirgus, brīvās preču aprites un personu brīvās pārvietošanās kontekstā kontroles un uzraudzības mehānismi ir kļuvuši vēl sarežģītāki (saistībā ar visu dalībvalstu neatņemamām tiesībām uz suverenitāti). Vēl sliktāk ir tas, ka negodīgi ekonomiskās darbības subjekti, kurus visbiežāk motivē iespējas izmantot ekonomisko krīzi, lai gūtu vieglu peļņu, ķeras pie aizvien izsmalcinātākām un asprātīgākām metodēm nolūkā izvairīties no nodokļu maksāšanas.

Šis priekšlikums stiprina administratīvo sadarbību starp ES dalībvalstīm nodokļu jomā, jo Eiropas integrācijas procesā pastāv acīm redzama neatbilstība starp izstrādātajiem tiesību aktiem un kontroles un uzraudzības mehānismiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Mums ir zināmas šaubas par formulējumu priekšlikumam, kura mērķis ir paplašināt direktīvas darbības sfēru, paplašinot “sadarbību starp dalībvalstīm, aptverot visu veidu nodokļus”, un faktu, ka direktīva “piemērojama arī sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, kas jāsaņem dalībvalstij, dalībvalsts apakšvienībai vai sociālās apdrošināšanas iestādēm, kas izveidotas saskaņā ar publiskajām tiesībām”.

Mēs nepiekrītam, ka dalībvalsts amatpersonām vajadzētu būt pilnvarotām rīkoties citu dalībvalstu teritorijās, tāpēc mēs uzskatām, ka Parlamenta priekšlikums ierobežot jautājumu ar gadījumiem, kuros ir panākta vienošanās starp dalībvalstīm, katrā ziņā ir pareiza pieeja.

Mums ir arī šaubas par prasību, kas attiecas uz automātisku apmaiņu ar informāciju par personu nodokļu ieradumiem, lai gan ir sniegtas dažas atsauces uz datu aizsardzību, īpaši Parlamenta ziņojumā.

Mēs uzmanīgi uzraudzīsim, kā šie jautājumi tiks risināti to attīstības gaitā.

 
  
MPphoto
 
 

  Ian Hudghton (Verts/ALE), rakstiski. – Lai gan es uzskatu, ka ES dalībvalstīm ir jāsaglabā kontrole pār savām nodokļu sistēmām, ir skaidrs, ka nepieciešama sadarbība visā Eiropas Savienībā un arī ar trešām valstīm, lai cīnītos pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas. Manuprāt, šodien panāktais kompromiss būs noderīgs instruments cīņā pret krāpniecību un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas.

 
  
MPphoto
 
 

  Astrid Lulling (PPE), rakstiski. (FR) Es nešaubīgi balsoju pret Alvarez ziņojumu par administratīvo sadarbību nodokļu jomā, jo diemžēl cīņa par pilsoņu brīvībām, ko Parlaments gatavojas vadīt, ir svārstīga un pretrunīga.

Kad darba kārtībā ir ķermeņa skeneru vai SWIFT nolīguma ar ASV ieviešana, savas balsis paceļ nelokāmie personu brīvību aizstāvji, pat ja tas nozīmē diplomātiska saspīlējuma radīšanu.

Bet, kad tiek apspriesta banku datu aizsardzība, labais pēkšņi kļūst par ļauno.

Ideja par automātisku apmaiņu lielos apmēros, kas likta Alvarez un Dominici ziņojumu pamatā, ir skeneris, kas uz katra soļa jūs izģērbj; tas ir SWIFT nolīgums pat vēl plašākā mērogā.

Šo neatbilstību nevar attaisnot pat ar efektivitāti.

Visu datu par katru iebraucēju automātiska apmaiņa Eiropā radīs nekontrolējamu datu plūsmu. Ņemot vērā precedentu saistībā ar uzkrājumu aplikšanu ar nodokli, vajadzētu zvanīt trauksmes zvanus.

Un tiem maniem draugiem, kuri ir norūpējušies par pārmērīgo birokrātiju, ko šī koncepcija varētu radīt, es saku, ka vienīgais risinājums ir pretoties tai principiāli, nevis brīnīties par tās postošajām sekām.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) Kopš pieņemti iepriekšēji tiesību akti, kuros krāpniecība un izvairīšanās no nodokļu maksāšanas tika noteikta par Eiropas Savienības prioritāti, ir pieņemti daudzi tiesību aktu priekšlikumi, kas attiecas uz šo jomu. Administratīvā sadarbība nodokļu jomā ir būtiski svarīga kopējās stratēģijas daļa, lai apkarotu krāpniecību un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas. Efektīvai izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un krāpniecības apkarošanai ir svarīga ietekme uz valstu budžetiem un būtiskiem ieņēmumu zaudējumiem, no kuriem ir paredzēts segt vispārējus valsts izdevumus, īpaši veselības, izglītības un pētījumu jomās.

Izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un krāpniecība pārkāpj vienlīdzīga fiskālā režīma principu, kaitējot tiem iedzīvotājiem un uzņēmumiem, kas izpilda savas nodokļu saistības, un tas noved pie konkurences izkropļošanas, kas ietekmē tirgu pareizu darbību. Šajā krīzes laikā mums ir vēl jo svarīgāk izmantot visas mūsu rīcībā esošās metodes ar nolūku apkarot izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un krāpniecību, lai segtu ārkārtas izmaksas, kas nepieciešamas krīzes ietekmes novēršanai un augsto budžeta deficītu maksimālai samazināšanai.

 
  
MPphoto
 
 

  Alfredo Pallone (PPE), rakstiski. (IT) Priekšlikuma nozīmīgums slēpjas nopietnajās sekās, kādas nodokļu samaksas pārkāpumi Eiropas Savienībā (tiek lēsts, ka to radītie zaudējumi pārsniedz 2 % no IKP) atstāj uz dalībvalstu budžetiem, godīgas nodokļu sistēmas principu, kas rezultātā ir kļuvis vājāks, un tirgu darbību, jo konkurence ir izkropļota.

Komisijas iesniegtais priekšlikums ir solis uz priekšu, nodrošinot efektīvākas sadarbības pasākumus, lai apkarotu krāpniecību un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas visas Eiropas mērogā. Ierosinātā direktīva nozīmē gan kvantitatīvu, gan arī kvalitatīvu palielinājumu: kvantitatīvu tāpēc, ka tā nosaka jaunas saistības; kvalitatīvu tāpēc, ka tā paplašina un precizē esošās saistības.

Ir panākta vienošanās, ka tajā būs iekļauti visu veidu tiešie un netiešie nodokļi, izņemot PVN un akcīzes nodokli, ieviesta automātiska informācijas apmaiņa starp nodokļu administrācijām, kas aizstāj apmaiņu pēc pieprasījuma.

Šis priekšlikums nozīmē, ka mēs varam aicināt izvērst efektīvākus sadarbības pasākumus, lai apkarotu krāpniecību un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, izveidojot drošu, ērti lietojamu un efektīvu sistēmu. Tas mums palīdzēs sasniegt pienācīgu nodokļu integrāciju, kas ir būtiska Eiropas projekta daļa un nākamais solis nodokļu politiku saskaņošanas virzienā.

 
  
MPphoto
 
 

  Marie-Christine Vergiat (GUE/NGL), rakstiski.(FR) Tāpat kā Eiropas Apvienotā kreiso un Ziemeļvalstu Zaļo kreiso spēku konfederatīvā grupa es nobalsoju par šo ziņojumu, kura mērķis ir pastiprināt cīņu pret krāpniecību un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, jo šī cīņa ir svarīga ekonomiskās krīzes kontekstā, ar ko ir saskārušās mūsu dalībvalstis. Ņemot vērā ekonomisko krīzi, ar ko ir saskārušās dalībvalstis, un laikā, kad stingrā budžeta politika uz mazākajām valstīm uzliek arvien lielāku slogu, šā jautājuma izvirzīšana, šķiet, ir mūsu prioritāte.

Saskaņā ar dažiem aprēķiniem nodokļu samaksas pārkāpumu rezultātā ES dalībvalstīm kopumā ir nodarīti zaudējumi 200 miljardu euro jeb 2 % no IKP apmērā, un tas ir divreiz vairāk nekā Eiropas Savienība piešķīra tā sauktajam Eiropas ekonomikas atveseļošanās plānam.

Turklāt Eiropas Parlamenta ziņojumā ir minēta nepieciešamība uzlabot datu aizsardzību. Tas ir svarīgs princips, jo mēs šeit runājam par informācijas un datu apmaiņu.

Tāpat kā ziņojumā paustajām nostādnēm, mums ir jāmudina Komisija un Padome paskaidrot Eiropas Parlamentam, kā ir ņemta vērā tā nostāja un kāds progress ir panākts attiecībā uz sadarbību starp dalībvalstīm krāpniecības un izvairīšanās no nodokļu maksāšanas apkarošanas jomā.

 
  
MPphoto
 
 

  Anna Záborská (PPE), rakstiski. (FR) Direktīvas mērķis ir uzlabot administratīvo sadarbību nodokļu jomā. Tagad vairāk nekā jebkad agrāk mums šajā jomā ir savstarpēji jāpalīdz. Ievērojami ir pieaugusi nodokļu maksātāju mobilitāte, pārrobežu darījumu skaits un finanšu instrumentu globalizācija. Dalībvalstīm ir grūti pareizi novērtēt nodokļu un pienākumu apjomu. Šīs pieaugošās grūtības atstāj ietekmi uz nodokļu sistēmu funkcionēšanu un noved pie dubultas aplikšanas ar nodokļiem, kas veicina krāpniecību un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, kamēr kontroles paliek valstu iestāžu atbildība. Tas apdraud vienmērīgu iekšējā tirgus darbību. Automātiska informācijas apmaiņa starp dalībvalstīm būtu obligāta attiecībā uz direktoru atalgojumu, dividendēm, kapitāla pieaugumu, autoratlīdzību un dzīvības apdrošināšanas produktiem, kas nav ietverti citos ES tiesību aktos, kuri attiecas uz informācijas apmaiņu un līdzīgiem pasākumiem, kā arī izrietošajām pensijām, īpašumtiesībām un ieņēmumiem. Lai uzlabotu informācijas apmaiņu starp dažādām valsts iestādēm, ir arī ierosināts sākt pārbaudīt tos gadījumus, kuros dalībvalstis ir atteikušās sniegt informāciju vai veikt administratīvo izmeklēšanu. Visi šie pasākumi palīdz apkarot krāpšanu nodokļu jomā, un tāpēc es balsoju par šo normatīvo rezolūciju.

 
  
  

Ziņojums: Theodor Dumitru Stolojan (A7-0002/2010)

 
  
MPphoto
 
 

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Ir savādi, ka Eiropas Komisija atzīst, ka “ES līguma brīvās pārvietošanās noteikumi dalībvalstīm apgrūtina iespēju lūgt garantijas nodokļu samaksai to teritorijā”.

Kāpēc tā vietā, lai pieņemtu noteikumus citu aiz cita, kas vēlāk izrādās “nepietiekami”, un atceroties “neapmierinošos rezultātus, kas iegūti līdz šim”, tad vienkārši neķerties pie problēmas saknes, mainot noteikumus, kas attiecas uz pārvietošanās brīvību?

Tomēr mums ir šaubas par priekšlikuma īstenošanu, tajā ir minēts: “Piedziņas savstarpējās palīdzības darbības joma būtu jāpaplašina, ietverot citus nodokļus un nodevas, kas pašlaik nav ietverti, jo jebkura veida nodokļa vai nodevas nemaksāšana ietekmē iekšējā tirgus pienācīgu darbību. Darbības jomā būtu jāietver arī sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas”.

Mēs nepiekrītam, ka dalībvalsts amatpersonām vajadzētu būt pilnvarotām rīkoties citu dalībvalstu teritorijās, tāpēc mēs uzskatām, ka Parlamenta priekšlikums ierobežot īstenošanu ar gadījumiem, kuros ir panākta vienošanās starp dalībvalstīm, katrā ziņā ir pareiza pieeja.

 
  
MPphoto
 
 

  Ian Hudghton (Verts/ALE), rakstiski. – Lielāka personu un kapitāla mobilitāte ir ES stūrakmens, un šajā jomā ir gūti lieli panākumi. Tomēr tai ir arī savas negatīvās puses, tostarp lielākas iespējas krāpniekiem izvairīties no nodokļu un nodevu maksāšanas. Acīm redzami, ka pašreizējās savstarpējās palīdzības sistēmas ir izrādījušās nepietiekamas un šodienas balsojumam jānodrošina tik nepieciešamie uzlabojumi šajā jomā.

 
  
MPphoto
 
 

  Petru Constantin Luhan (PPE), rakstiski. (RO) Situācija ar prasījumu piedziņu saistībā ar nodokļiem un nodevām Eiropas Savienībā nav īpaši labvēlīga. Statistika rāda, ka kopējā atgūšanas likme ir tikai 5 %. Lai uzlabotu prasījumu piedziņu pasākumu efektivitāti, dalībvalstu līmenī ir nepieciešama ciešāka sadarbība. Ņemot to vērā, es nobalsoju par savstarpējās palīdzības priekšlikumu šajā jomā. Es ceru, ka mums reāli izdosies pašreizējos pasākumos novērst trūkumus, kas noveduši pie tā, ka nav pārredzamības un koordinācijas starp valstīm, un pie nepamatotas atveseļošanās procesa aizkavēšanās.

Jaunajā direktīvā līdztekus iesaistīto pušu tiesībām un pienākumiem ir ierosināts skaidrāk definēt tās normas, uz kurām pamatojoties dalībvalstu kompetentās iestādes sniedz palīdzību. Lai veicinātu ieviešanu vai piesardzības pasākumus nolūkā izvairīties no problēmām, kas saistītas ar citu iestāžu izdoto aktu identificēšanu un tulkošanu, tiks sagatavoti standartakti. Komisija atbalstīs sekmīgu sadarbību starp dalībvalstīm un pastāvīgi pārbaudīs visas sūdzības, kas tiks saņemtas saistībā ar informācijas apmaiņu vai atbalstu.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) Arvien lielāks skaits lūgumu pēc palīdzības no dalībvalstīm saistībā ar prasījumu piedziņu noteiktiem nodokļiem līdztekus to neefektīvai iekasēšanai (tikai 5 % apmērā) liecina, ka nepieciešams grozīt Padomes Direktīvu 1976/308/EEK. Lai atrisinātu problēmas, kas saistītas ar lēnumu, neatbilstību, koordinācijas un pārredzamības trūkumu, mums ir nepieciešama šī rezolūcija.

 
  
MPphoto
 
 

  Alfredo Pallone (PPE), rakstiski. (IT) Pašreizējai prasījumu piedziņas sistēmai saistībā ar nodokļiem, nodevām un citiem pasākumiem ir raksturīgs lēnums, neatbilstība un koordinācijas un pārredzamības trūkums. Tāpēc mums ir jārīkojas Kopienas līmenī, lai starp dalībvalstīm pastiprinātu un uzlabotu palīdzību piedziņas pasākumu jomā.

Tāpēc šajā priekšlikumā ir piedāvāti vienoti akti, kas ļauj veikt ieviešanu vai piesardzības pasākumus, lai izvairītos no problēmām, kas saistītas ar to aktu identificēšanu un tulkošanu, kas nāk no citām dalībvalstīm, un standarta veidlapu ar šiem prasījumiem saistīto dokumentu paziņošanai citas dalībvalsts teritorijā.

Vienotas standarta veidlapas ieviešana aktu un lēmumu paziņošanai, kas attiecas uz prasību, palīdzēs atrisināt problēmas, kas saistītas ar to aktu identificēšanu un tulkošanu, kas nāk no citas dalībvalsts. Šim aktam būs būtiska loma tirdzniecības attīstībā Eiropas Kopienas ietvaros un iekšējā tirgus stiprināšanā.

 
  
MPphoto
 
 

  Anna Záborská (PPE), rakstiski. (FR) Padomes direktīvas mērķis ir pašos pamatos pārskatīt savstarpējās palīdzības funkcionēšanu prasījumu piedziņā saistībā ar nodokļiem, nodevām un citiem pasākumiem. Valstu noteikumi attiecībā uz piedziņu tiek piemēroti tikai katras dalībvalsts teritorijā. Administratīvās iestādes pašas nevar piedzīt nodokļus un nodevas ārpus savas dalībvalsts robežām. Vienlaikus palielinās personu un kapitāla mobilitāte, un krāpnieki izmanto valstu iestāžu pilnvaru teritoriālo ierobežotību, lai organizētu savu maksātnespēju tajās valstīs, kurās tiem ir nodokļu parādi. Pirmie noteikumi attiecībā uz savstarpējo palīdzību piedziņas jomā tika ieviesti Direktīvā 76/308/EEK (apkopoti Direktīvā 2008/55/EK) par savstarpējo palīdzību piedziņas jomā attiecībā uz noteiktām nodevām, nodokļiem un citiem pasākumiem. Tomēr šis akts izrādījās nepiemērots, jo pēdējo 30 gadu laikā tas nespēja reaģēt uz izmaiņām iekšējā tirgū. Tāpēc pašreizējā direktīva ir jāatceļ un jānodrošina uzlabota palīdzības piedziņas jomā sistēma iekšējā tirgus ietvaros, kas garantēs ātras, efektīvas un vienotas procedūras visā Eiropas Savienībā. Tāpēc es balsoju par šo rezolūciju.

 
  
  

Rezolūcijas priekšlikums RC-B7-0072/2010

 
  
MPphoto
 
 

  John Stuart Agnew, David Campbell Bannerman, Derek Roland Clark un (grāfs) William Dartmouth (EFD), rakstiski. UKIP pilnībā atbalsta palīdzības pasākumus un ir šokēta par cilvēku bojāeju un tiem, kurus ietekmēja katastrofa, tomēr mēs nevaram piekrist, ka ES gatavojas tērēt simtiem miljonu nodokļu maksātāju naudas līdztekus tās militārajām un diplomātiskajām ambīcijām, lai demokrātiskām un atbildīgām nacionālām valstīm neļautu iejaukties krīzē.

Protams, mēs mudinām valdību un privātpersonas piešķirt palīdzību un naudu, lai palīdzētu cietušajiem un atjaunotu valsti. Tomēr tas jādara pārredzamā veidā, iesaistot sabiedrību, bet ne noslēgtiem, neievēlētiem birokrātiem ar grandiozām starptautiskām ambīcijām.

 
  
MPphoto
 
 

  Liam Aylward (ALDE), rakstiski.(GA) Es balsoju par šo rezolūciju un par finansiālo palīdzību, ko Eiropas Savienība sniegs ilgtermiņa atbalstam, kas tiks pārvaldīts sadarbībā ar vietējām pašvaldībām un Haiti iedzīvotājiem. Šī nauda ir jāizlieto Haiti galveno nabadzības cēloņu novēršanai, lai palīdzētu šai valstij stiprināt tās demokrātiskās struktūras un veidot ilgtspējīgu ekonomiku.

Pēdējā laikā situācija Haiti, paldies Dievam, ir uzlabojusies, un humānā palīdzība tiek sadalīta efektīvi un prioritārā secībā; tas ir iespējams, pateicoties starptautisko organizāciju, nevalstisko organizāciju un Haiti iedzīvotāju, kas visi ir strādājuši kopā, sadarbībai un koordinācijai.

 
  
MPphoto
 
 

  Sebastian Valentin Bodu (PPE), rakstiski. (RO) Eiropas Savienība tāpat kā visa starptautiskā sabiedrība saskaras ar svarīgu solidaritātes pārbaudi attiecībā uz situāciju Haiti. Nākamajā ES augstākā līmeņa sanāksmē ir jāiesniedz izšķirošs, labi koordinēts risinājums, paužot vienotu nostāju, lai varētu veikt Haiti atjaunošanu un sniegt šai valstij palīdzību, jo tā ir pieredzējusi vienu no lielākajām dabas katastrofām mūsdienu vēsturē. Tiek gaidīta atbilde uz Eiropas Parlamenta aicinājumu un Eiropas Komisijai iesniegto pieprasījumu piedāvāt konkrētu priekšlikumu izveidot civilās aizsardzības spēkus, kas varētu ātri reaģēt dabas katastrofu gadījumā jebkurā vietā pasaulē.

Haiti mācību nedrīkst aizmirst, un Eiropas Savienībai šajā gadījumā ir jāparāda, ka tā zina ne tikai to, ko nozīmē solidaritāte, bet arī to, ka tā ir adaptējama un elastīga institūcija, kas no šiem sāpīgajiem notikumiem izdara secinājumus. Eiropas Savienībai ir visa nepieciešamā informācija un līdzekļi, lai iesaistītos Haiti ilgtermiņa atjaunošanas pasākumos. Ir nepieciešama koordinācija ar ASV un Kanādu, lai visa starptautiskā sabiedrība varētu runāt vienā balsī. Haiti iedzīvotājiem, kuriem ir nācies izturēt smagus vēstures un dabas pārbaudījumus, no starptautiskās sabiedrības ir jāsaņem nepieciešamie līdzekļi, lai viņi mācītos palīdzēt paši sev.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. (PT) Es atzinīgi vērtēju to, ka ES ir apņēmusies sniegt palīdzību Haiti iedzīvotājiem pēc zemestrīces, kas šajā valstī notika janvārī. Pirms šīs zemestrīces vairāk nekā 70 % cilvēku Haiti dzīvoja zem nabadzības robežas un valsts ārējais parāds bija USD 890 miljoni. Starptautiskajai sabiedrībai tagad ir pienākums piedalīties valsts atjaunošanas stratēģijas izstrādāšanā, kas būtu ilgtspējīga īstermiņā, vidējā termiņā un ilgtermiņā.

Šis ir kritisks laiks attiecībā uz atjaunošanas pasākumu koordināciju starp starptautiskajiem atbalsta sniedzējiem, Haiti varas iestādēm un pilsonisko sabiedrību, un es atzinīgi vērtēju neseno G7 valstu lēmumu norakstīt Haiti parādus, tostarp parādus daudzpusējām kredītiestādēm. Mums ir ļoti svarīgi palīdzēt šai valstij atgūties no zemestrīces, tomēr starptautiskajai sabiedrībai ir arī jāizmanto šī iespēja, lai palīdzētu Haiti novērst tur pastāvošo ekonomisko, sociālo un politisko nevienlīdzību.

 
  
MPphoto
 
 

  Carlos Coelho (PPE), rakstiski. – (PT) Zemestrīce, kas pārsteidza Haiti salu 2010. gada 12. janvārī, nogalinot tūkstošiem cilvēku un izraisot briesmīgus postījumus un haosu, no mums prasa izrādīt ciešu solidaritāti ar Haiti iedzīvotājiem. Man bija prieks un gods piedalīties šīs Eiropas Parlamenta rezolūcijas sagatavošanā. Pirmkārt un galvenokārt, es vēlos no sirds pateikties profesionāļiem, kuru cēlsirdīgais un ātrais darbs (izmantojot Mobilo starpnieku centru) palīdzēja glābt dzīvības un uz vietas mazināt neatliekamās vajadzības pēc veselības aprūpes, ūdens, higiēnas, apģērba utt. Tas apstiprināja, ka investīcijām, kuras gadu gaitā ir pieprasījis Eiropas Parlaments, var būt praktiska un pozitīva ietekme.

No otras puses, tāpat kā pēc Āzijas cunami, mums no notikušā bija jāizdara secinājumi. Pēc Barnier ziņojuma 2006. gadā Eiropas Komisijai cik ātri vien iespējams bija jāiesniedz likumdošanas pasākumi tādu vienotu, neatkarīgu un pastāvīgu ES civilās aizsardzības spēku izveidošanai, kas spētu veikt glābšanas misijas un nodrošināt kompleksu pieeju palīdzībai, atjaunošanai un attīstībai. Es vēlos arī pateikties dalībvalstīm, nevalstiskajām organizācijām un pilsoniskajai sabiedrībai par visu humāno palīdzību, ko tās sniedza.

 
  
MPphoto
 
 

  Lara Comi (PPE), rakstiski. (IT) Zemestrīce, kura 12. janvārī izpostīja Haiti, nogalinot 200 000 un ievainojot aptuveni 250 000 cilvēku, rosināja Eiropas Savienības dalībvalstis un visu starptautisko sabiedrību paust apņemšanos kopīgiem spēkiem atjaunot šo valsti.

Ņemot vērā ievērojamās summas, kuras Eiropas Komisija un atsevišķas dalībvalstis sākumā ziedoja minētajam mērķim, šāda saskaņa ir izrādījusies efektīva īstermiņā, bet es uzskatu, ka ir svarīgi virzīt šos kopīgos centienus tā, lai atjaunošana būtu ilgtspējīga vidējā termiņā un arī ilgtermiņā un lai no minētās apņemšanās izrietošo labumu galvenie ieguvēji būtu Haiti iedzīvotāji.

Es pievienojos starptautisko humānās palīdzības organizāciju aicinājumam nepieļaut, lai liels skaits zemestrīces dēļ bez vecākiem palikušo bērnu kļūtu par cilvēku tirgotāju upuriem, un uzskatu, ka mums šajā ārkārtas situācijā ir vajadzīgs uzraudzības plāns, lai nodrošinātu, ka papildus Eiropas un ASV prioritātēm pirmajā vietā tiek izvirzītas sabiedrības neaizsargātāko grupu primārās vajadzības.

 
  
MPphoto
 
 

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. (PT) Es balsoju par rezolūcijas priekšlikumu par neseno zemestrīci Haiti, kuras rezultātā gāja bojā 200 000 un tika ievainoti 250 000 tūkstoši cilvēku. Es vēlos izteikt savu visdziļāko līdzjūtību un paust solidaritāti Haiti iedzīvotājiem, kā arī citu tautību personām, šīs traģēdijas upuru ģimenēm un starptautisku organizāciju, tostarp ANO un Eiropas Komisijas, darbiniekiem. Es gribētu pievērst jūsu uzmanību grūtajam darbam, kuru paveica atsevišķas ES dalībvalstis, kā arī efektīvajai šīs palīdzības koordinācijai, ko veica Monitoringa un informācijas centrs saistībā ar ES Civilās aizsardzības mehānismu. Es atzinīgi vērtēju arī Komisijai izteikto aicinājumu novērtēt Eiropas reakciju uz humāno krīzi Haiti un iesniegt priekšlikumus, lai turpinātu uzlabot ES ātrās reaģēšanas iespējas turpmāku katastrofu gadījumos.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) 2010. gada 12. janvāris ieies Haiti vēsturē kā viena no traģiskākajām dienām, kādu šī valsts jebkad ir pieredzējusi. Šo valsti un tās iedzīvotājus, kurus jau bija nomocījusi nabadzība un atpalicība, pēkšņi masveidā izpostīja nežēlīga un nāvējoša dabas katastrofa.

Statistikā atspoguļotie dati (kas bija novecojuši jau to publicēšanas brīdī) par desmitiem tūkstošu bojā gājušo, kā arī ciešanas un izmisums to cilvēku acīs, kuri bija visu zaudējuši, bija vairāk nekā pamatojums starptautiskās sabiedrības un pilsoniskās sabiedrības mobilizācijai visā pasaulē, tādēļ es atzinīgi vērtēju šo soli.

Lielā solidaritāte radīja pozitīvu priekšstatu par atbalsta procesa dalībniekiem, taču šim atbalstam būs jāturpinās arī tad, kad visas pasaules uzmanība tiks pievērsta citās valstīs notiekošiem procesiem.

Neraugoties uz starptautiskajiem centieniem, minētās valsts atjaunošana varēs norisināties vienīgi tad, ja par šo procesu atbildīgās personas un arī iedzīvotāji paši spēs uzņemties vadību un konkrētus pienākumus.

 
  
MPphoto
 
 

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) Lielā nelaime, kas piemeklēja Haiti šā gada 12. janvārī, proti, spēcīgā zemestrīce, bija jauns izaicinājums dažādu valstu un tautu solidaritātes apliecinājumam. Eiropas Savienībai, ņemot vērā tās vēsturi, kultūras identitāti, kā arī nozīmi pasaules ekonomikā, ir jārāda piemērs un jāmudina sniegt atbalstu Haiti iedzīvotājiem, lai palīdzētu atjaunot vienu no nabadzīgākajām valstīm pasaulē. Mums ir jāizmanto tādi finanšu un loģistikas instrumenti, kuri steidzamā kārtā mazinās traģēdijas upuru ciešanas un nodrošinās strauju šīs valsts iedzīvotāju minimālo dzīves apstākļu uzlabojumu. Tomēr šajā valstī jau ir jābūt novērtētiem un nodrošinātiem ilgtspējīgas attīstības nosacījumiem, lai mēs varētu izskaust galēju nabadzību, kas negatīvi ietekmē lielu skaitu tās iedzīvotāju. Manuprāt, līdztekus peļņu nesošas lauksaimniecības, industrializācijas un ilgtspējīgas produktu tirdzniecības attīstības cikla stimuliem, liela nozīme ir arī stabilai vides uzlabošanas stratēģijai, jo Haiti ir uzskatāms un dramatisks piemērs klimata pārmaiņu radītajai iznīcinošajai ietekmei uz cilvēci. Šā iemesla dēļ es balsoju par minētās rezolūcijas priekšlikumu.

 
  
MPphoto
 
 

  João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Lai mazinātu Haiti iedzīvotāju ciešanas šajā dramatiskajā situācijā, kad šī valsts ir pilnībā sagrauta, mums ir vajadzīga tūlītēja, efektīva un patiesa solidaritāte. Ņemot vērā šo traģēdiju, mums ir arī jānovērš un jānosoda jebkāds militāras okupācijas mēģinājums, nodrošinot Haiti suverenitātes un neatkarības nepārprotamu aizsardzību, bet šis aspekts minētajā dokumentā nav atspoguļots. Diemžēl šī rezolūcija ir sagatavota daudz vēlāk par atsevišķu valstu un valdību vadītāju, kā arī ANO amatpersonu paziņojumiem par desmitiem tūkstošu lielu ASV militāro spēku vienību izvietošanu šajā valstī. Haiti un tās iedzīvotājiem ir vajadzīgi ugunsdzēsēji, ārsti, slimnīcas, lai veicinātu neatliekamo vajadzību mazināšanu.

ES reakcija bija Padomes lēmums nosūtīt uz Haiti 350 militāros policistus. Nevar nepieminēt arī tādas valstis kā Kuba, kura sniedza tūlītēju atbalstu, nosūtot uz Haiti 400 ārstus, lai glābtu cilvēku dzīvības, novērstu epidēmijas, izveidotu medicīnisko infrastruktūru un izdalītu pirmās nepieciešamības preces, kā arī Venecuēla, kura piedāvāja atcelt parādu un piegādāja degvielu.

 
  
MPphoto
 
 

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Mūsuprāt, ir pienācis laiks sniegt humāno palīdzību, materiālo atbalstu un izvērst sadarbību, lai veicinātu Haiti atjaunošanu, kuru tās iedzīvotāji ir pelnījuši, ņemot vērā viņu izrādīto pašcieņu un drosmi. Diemžēl pārāk daudz laika ir veltīts aizsardzības stiprināšanai un ne viss noritēja gludi. Mēs jau esam ziņojuši par to, ka atsevišķas valstis, jo īpaši ASV, ir bijušas vairāk aizņemtas ar savas militārās klātbūtnes stiprināšanu Haiti, izvietojot karaspēku, nekā ar palīdzības sniegšanu tās iedzīvotājiem.

Mēs paužam nožēlu par to, ka pieņemtajā rezolūcijā nav paredzēta pietiekama Haiti un tās iedzīvotāju aizsardzība. Labs sākums būtu izteikt nosodījumu ikvienai valstij, kura vēlētos gūt labumu no šīs katastrofas, atsākot neokoloniālisma politiku. Šāda attieksme, šķiet, netieši izpaužas tūkstošiem bruņoto Ziemeļamerikas militāro vienību izvietošanā, neraugoties uz to, ka vairums Haiti iedzīvotāju dzīvo nabadzībā un jau tāpat ir starptautisku uzņēmumu ekspluatācijas un ārējo struktūru, jo īpaši ASV, iejaukšanās upuri.

Mēs turpinām paust savu solidaritāti Haiti iedzīvotājiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Sylvie Guillaume (S&D), rakstiski. (FR) Es atbalstīju šo rezolūciju tādēļ, lai pievērstu uzmanību lielajai solidaritātei, kas izpaužas kā Eiropas Savienības iesaistīšanās atbalsta sniegšanā Haiti, kura tika izpostīta gandrīz pirms mēneša. Pēc šīs katastrofas ir jānodrošina ilgtermiņa palīdzība, jo īpaši visneaizsargātākajām grupām un valdības struktūrām, kurām pašlaik nav citu alternatīvu kā vienīgi nodot savas pilnvaras ASV bruņotajiem spēkiem. Turklāt Eiropai ir jāgūst mācība no šādiem incidentiem, lai tā turpmāk varētu ātrāk un efektīvāk reaģēt un optimizēt humānās palīdzības sniegšanu cilvēkiem, kuriem tā ir visvairāk nepieciešama.

 
  
MPphoto
 
 

  Richard Howitt (S&D), rakstiski. – Eiropas Parlamenta leiboristu deputāti vēlas izteikt visdziļāko līdzjūtību visiem Haiti postošās zemestrīces upuriem. Mēs pilnībā atbalstām starptautiskos centienus katastrofu seku likvidēšanā. Mēs atbalstām šo rezolūciju ar vienu mērķi, proti, lai darītu zināmu, ka Eiropas Parlaments un leiboristu deputāti ilgtermiņā atbalstīs Haiti iedzīvotājus valsts infrastruktūras un komunikāciju atjaunošanas darbā. Mēs bijām īpaši gandarīti par to, ka šajā rezolūcijā ir atspoguļots Lielbritānijas un arī pārējo G7 valstu lēmums atcelt Haiti starptautiskā parāda prasījumu un pausts aicinājums pārējām valstīm rīkoties tāpat.

Tomēr mēs nepiekrītam rezolūcijas 24. punktam, jo uzskatām, ka ikviens priekšlikums uzlabot ES ātrās reaģēšanas iespējas turpmāko katastrofu gadījumos ir jāizvirza, pirms tam savstarpēji konsultējoties un to rūpīgi izvērtējot, nevis tūlīt pēc vienas, kaut arī šausminošas cilvēces traģēdijas. Šis punkts jo īpaši apdraud ES dalībvalstu pašreizējos brīvprātīgos pasākumus. Mums nevajadzētu pārāk zemu vērtēt dalībvalstu reaģēšanas spējas, jo īpaši tādēļ, ka Apvienotās Karalistes ātrās reaģēšanas vienība uzsāka darbu jau stundu pēc Haiti zemestrīces.

 
  
MPphoto
 
 

  Ian Hudghton (Verts/ALE), rakstiski. – Pēdējās nedēļās mēs visi esam bijuši Haiti šausminošās traģēdijas liecinieki. Kā jau tas parasti ir lielu dabas katastrofu gadījumos, preses un plašsaziņas līdzekļu uzmanība ir īslaicīga un virsraksti jau itin drīz vēsta par citiem notikumiem. Būtu nepiedodami, ja arī vadošo politiķu interese šādos gadījumos mazinātos tikpat ātri, tādēļ ir pareizi, ka šis Parlaments cenšas saglabāt minētās katastrofas seku likvidēšanu kā savas darba programmas prioritāti. Šī rezolūcija atspoguļo gan ES iestāžu, gan arī dalībvalstu attiecīgo struktūru līdz šim paveikto lielo darbu, un jācer, ka ES augstā pārstāve pilnībā ņems vērā šodien Parlamentā apspriestos jautājumus.

 
  
MPphoto
 
 

  Anneli Jäätteenmäki (ALDE), rakstiski. – Pēc Haiti iestāžu datiem kopējais zemestrīcē bojā gājušo skaits pārsniedz 230 000 cilvēku. Tādējādi šī katastrofa ir vēl lielāka nekā 2004. gada Āzijas cunami. Pēc tam, kad ir sniegta ārkārtas palīdzība, mums vajadzētu koncentrēties uz Haiti ilgtermiņa attīstību. Haiti kā viena no nabadzīgākajām valstīm pasaulē nebija gatava tam, lai pārvarētu šāda apmēra katastrofu. Es atzinīgi vērtēju nesenos solījumus attiecībā uz parādu atvieglojumiem Haiti un aicinu visas līdzekļu devējas valstis palīdzēt ilgtermiņā nodrošināt šīs valsts ilgtspējīgu atjaunošanu. Visbeidzot, daži kolēģi apšaubīja baroneses Ashton lēmumu neapmeklēt Haiti tūlīt pēc zemestrīces. Viņu šaubām būtu bijis pamats, ja iespējamais apmeklējums izrādītos lietderīgs, nodrošinot praktisku palīdzību Haiti iedzīvotājiem. Tomēr, lai neradītu priekšstatu par to, ka tā ir vienīgi publicitātes veicināšana, formāli apliecinot ES klātbūtni, viņas lēmums ir bijis pareizs.

 
  
MPphoto
 
 

  Eija-Riitta Korhola (PPE), rakstiski. (FI) Priekšsēdētāja kungs, es balsoju par rezolūciju par neseno zemestrīci Haiti. Tās radītajām cilvēku ciešanām nav robežu. Simtiem tūkstošu ir miruši vai ievainoti, un Portoprensa ir gandrīz pilnībā nopostīta. Tiek lēsts, ka palīdzība ir nepieciešama aptuveni diviem līdz trim miljoniem cilvēku.

Neraugoties uz to, ka eiropieši jūt līdzi traģēdijas upuru ģimenēm, ir jārīkojas. Ir ļoti svarīgi, lai ES uzņemtos plašas un tūlītējas saistības, kuras izpaustos kā palīdzības sniegšana Haiti. Visai pamatotu izbrīnu radīja jaunās ārlietu administrācijas novēlotā reakcija. Ir skaidrs, ka ES augstajai pārstāvei turpmāk ir jābūt atbildīgai par ātrākas un saskaņotākas ES reakcijas nodrošināšanu. Haiti vēl ilgi būs vajadzīga palīdzība, lai sadziedētu brūces un radītu jaunas mājvietas.

Filozofs Ludvigs Vitgenšteins ir paudis atziņu, ka nav lielāku ciešanu par viena cilvēka ciešanām. Manuprāt, viņš ar to vēlējās darīt mums zināmu, ka nav lielākas apziņas vienības par atsevišķa indivīda apziņu. Nav iespējams saskaitīt sāpes. Nav kopējās apziņas, kuras ciešanas būtu lielākas par atsevišķa cilvēka ciešanām. Masveida ciešanas vienmēr ir arī atsevišķu cilvēku ciešanas. Tajās ir cerība. Māte Terēze ir teikusi: ja viņa būtu centusies sniegt palīdzību masām, tad neko nebūtu panākusi. “Ja man izdosies palīdzēt kaut vienam cilvēkam, tad es būšu palīdzējusi vislielākajai iespējamajai vienībai, proti, viena cilvēka visai pasaulei”.

 
  
MPphoto
 
 

  Petru Constantin Luhan (PPE), rakstiski. (RO) Manuprāt, ES ir jānodrošina efektīvāka koordinācija un jāpiešķir lielāka nozīme atbalsta sniegšanai Haiti. Pašlaik vislielākās problēmas rada loģistikas grūtības (ierobežotas nolaišanās un preču izkraušanas iespējas Portoprensas lidostā), kā arī tas, ka ir jārod risinājums, kā palīdzēt joprojām bez pajumtes palikušajiem cilvēkiem, jo īpaši ņemot vērā tuvojošos lietus sezonu.

Mums ir jādomā par nākotni un veidu, kā panākt ātrāku un efektīvāku rīcību šādās situācijās. Es atbalstu šo rezolūciju, jo tajā, pamatojoties uz Lisabonas līgumā noteiktajiem pienākumiem, ir izteikts aicinājums starptautiskās sadarbības, humānās palīdzības un krīžu pārvaldības komisārei nodrošināt Eiropas Savienības vadošo lomu krīzes situāciju novēršanā, efektīvāk koordinējot tās reakciju.

Turklāt ir ļoti svarīgi, lai Eiropas iestādes, pamatojoties uz ES Civilās aizsardzības mehānismu, iespējami drīz iesniegtu Parlamentam priekšlikumus par Eiropas civilās aizsardzības spēku izveidi. Tas ļaus Eiropas Savienībai izveidot nepieciešamās rezerves, lai nodrošinātu ārkārtas humāno palīdzību jau 24 stundu laikā pēc katastrofas.

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (S&D), rakstiski. – Zemestrīce, kura pagājušajā mēnesī satricināja Haiti, ir radījusi katastrofālus postījumus, tādēļ tās seku likvidēšana būs ilgstoša, paredzot konkrētas saistības. Es esmu gandarīts par to, ka ES reaģēja ātri un jau ir piešķīrusi EUR 196 miljonus. Es atbalstu šo rezolūciju un aicinu ES rīkoties efektīvi un saskaņoti, ilgtermiņā sniedzot šai valstij humāno palīdzību un nodrošinot tās atjaunošanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) 2010. gada 12. janvāra zemestrīce Haiti ir gan daudzus nogalinājusi, gan arī negatīvi ietekmējusi aptuveni vēl 3 miljonus cilvēku, kuriem ir nepieciešama humānā palīdzība. ES ārpolitikas loma ir precizēta un vērtības, kuras tā cenšas veicināt cita starpā, ir vērstas uz miera un drošības stiprināšanu, kā arī cilvēktiesību ievērošanu visā pasaulē. Tādēļ mums vajadzētu atzinīgi novērtēt dalībvalstu veiktos pasākumus, kuru mērķis ir palīdzēt Haiti likvidēt šīs katastrofas sekas un nodrošināt tajā pilnībā funkcionējošu demokrātiju un ekonomiku, kas spētu sniegt atbalstu šīs valsts iedzīvotājiem. Mums vajadzētu arī apzināties, ka atjaunošanas process nevar noritēt bez Haiti valdības un iedzīvotāju līdzdalības.

 
  
MPphoto
 
 

  Willy Meyer (GUE/NGL), rakstiski. (ES) Es atturos no balsojuma par Rezolūciju RC-B7-0072/2010 par neseno zemestrīci Haiti, jo uzskatu, ka bruņoto spēku vietā uz minēto reģionu ir steidzami jāsūta tādi profesionāļi kā ārsti, arhitekti un ugunsdzēsēji. Haiti politisko, ekonomisko un sociālo stabilitāti būs iespējams panākt vienīgi tad, ja šīs valsts brīvību neapdraudēs ārvalstu iejaukšanās. Tādām finanšu iestādēm kā Pasaules Bankai, Starptautiskajam Valūtas fondam un Haiti sociālajiem partneriem ir nekavējoties jāatceļ Haiti ārējais parāds.

Turklāt es atbalstu pret ASV vērstās alianses “Bolivāra alternatīva Latīņamerikas un Karību valstīm” dalībvalstu uzsāktos pasākumus (finansiālā atbalsta sniegšana no Humanitārā fonda līdzekļiem, kā arī atbalsta nodrošināšana enerģijas ražošanai, lauksaimniecības attīstībai un ražošanas veicināšanai), kuri ir dažādu valstu brālīgas solidaritātes apliecinājums. Ar savu atturēšanos es vēlos uzsvērt, ka Haiti atjaunošana nevar notikt, militarizējot atbalstu, ir jālikvidē mehānismi, kuri ir radījuši galēju nabadzību šajā valstī, piemēram, tādi kā ārējais parāds, ko es aicinu atcelt.

 
  
MPphoto
 
 

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. (DE) Haiti bija nabadzīga valsts jau pirms zemestrīces ar vairāk nekā diviem miljoniem bez vietējās pārtikas atstātu cilvēku un simtiem tūkstošu ielās klaiņojošu bāreņu. Protams, Haiti iedzīvotājiem ir ļoti svarīgi, lai valstī tiktu atjaunota infrastruktūra un nodrošināta iestāžu ilgtermiņa darbība, tomēr mēs nedrīkstam aizmirst, ka atbalsta sadale nenorit vienmērīgi un daudzas sievietes un bērni ir īpaši neaizsargātā situācijā, tādēļ mums ir jārīkojas ļoti piesardzīgi. Es balsoju par šīs rezolūcijas priekšlikumu, jo šķiet, ka tādējādi būs iespējams rast taisnīgu risinājumu vairumam minēto problēmu.

 
  
MPphoto
 
 

  Wojciech Michał Olejniczak (S&D), rakstiski. (PL) Zemestrīce, kas šā gada janvārī satricināja Haiti, ir viena no lielākajām 21. gadsimta katastrofām pasaulē. Zemestrīces nodarīto zaudējumu apmērus vēl jo vairāk palielina fakts, ka postošā katastrofa ir skārusi vienu no nabadzīgākajām valstīm pasaulē. Šī traģēdija pievērsa visas pasaules uzmanību Haiti. Humānā palīdzība būs jāsniedz arī pēc tam, kad sala būs atjaunota, jo tajā ir jāatjauno arī sociālās attiecības, garantējot cilvēku savstarpējo cieņu un sociālo taisnīgumu. Lai tas notiktu, ir svarīgi ne tikai sniegt Haiti neatmaksājamo palīdzību, bet arī pārliecināties, ka šai valstij un tās sabiedrībai ir dota iespēja sākt visu no jauna.

Pamatojoties uz iepriekš teikto, es atbalstu aicinājumu atcelt Haiti starptautisko parādu, bet nepiekrītu tādiem starptautiskā atbalsta veidiem, kuri veicinās Haiti ārējā parāda palielinājumu. Ņemot vērā visus iepriekš minētos faktorus, esmu nolēmis atbalstīt Eiropas Parlamenta kopīgās rezolūcijas priekšlikumu par neseno zemestrīci Haiti.

 
  
MPphoto
 
 

  Alfredo Pallone (PPE), rakstiski. (IT) Es balsoju par kopīgās rezolūcijas priekšlikumu par neseno zemestrīci Haiti.

Es jo īpaši piekrītu 4. , 8. un 9. punkta saturam, sevišķi faktam, ka ES prioritāte ir palīdzības sniegšana atjaunošanas procesā un humanitārā stāvokļa uzlabošanā, koncentrējoties uz iedzīvotāju neaizsargātajām grupām, proti, sievietēm un bērniem, kā arī nodrošinot pajumti, medicīnisko aprūpi, loģistikas palīdzību un pārtiku. Mēs aicinām dalībvalstis būt gatavām izpildīt ANO prasības attiecībā uz turpmāko palīdzību un atzinīgi vērtējam Komisijas sākotnējo piešķīrumu EUR 30 miljonu apmērā humānās palīdzības nodrošināšanai. Mēs arī atzinīgi vērtējam G7 valstu lēmumu atcelt Haiti starptautiskā parāda prasījumu un aicinām Starptautisko Valūtas fondu pilnībā norakstīt nesamaksāto parādu. Mūsuprāt, ārkārtas palīdzība zemestrīces gadījumā ir jāsniedz piešķīrumu veidā, nevis izsniedzot aizdevumus, kas palielina parādu.

 
  
MPphoto
 
 

  Anna Záborská (PPE), rakstiski. (FR) Dabas katastrofu gadījumā humānā palīdzība ir jānodrošina nekavējoties. Vienīgi ASV spēja bez birokrātiskas kavēšanās sniegt šādu palīdzību Haiti. Ir skaidrs arī tas, ka ātrākās un efektīvākās humānās palīdzības sniedzējas parasti ir tās organizācijas, kuras tiek regulāri nosodītas šā Parlamenta rezolūcijās, proti, Katoliskā Baznīca, kā arī kristīgās organizācijas. Šajā rezolūcijā, kuru es pilnībā atbalstu, Parlaments aicina starptautisko sabiedrību rūpēties par to, lai Haiti iedzīvotājiem un tās valdībai tiktu noteikta galvenā loma atjaunošanas procesā, nodrošinot viņiem iespēju pašiem būt sava likteņa lēmējiem. Deputāti atbalsta arī ES lēmumu palīdzēt Haiti atsākt vietējo pārtikas ražošanu, atjaunojot bojāto infrastruktūru un nodrošinot sīkzemniekus ar pavasara sējai (kas sāksies martā un veido 60 % no valsts pārtikas ražošanas) nepieciešamos materiālus (sēklas, mēslošanas līdzekļus un instrumentus). Es vēlos uzsvērt, ka pašlaik, kamēr starptautiskā sabiedrība sniedz ieguldījumu, lai atjaunotu zemestrīcē cietušās infrastruktūras, starptautiskajiem fondiem vajadzētu piešķirt līdzekļus arī nopostīto reliģisko ēku, proti, baznīcu un garīgo semināru atjaunošanai.

 
  
  

Rezolūcijas priekšlikums B7-0078/2010

 
  
MPphoto
 
 

  John Stuart Agnew, Andrew Henry William Brons, David Campbell Bannerman, Derek Roland Clark un (grāfs) William Dartmouth (EFD), rakstiski. – Apvienotās Karalistes Neatkarības partija ir patiesi nobažījusies par situāciju Irānā un aicina abu pušu valdības rast risinājumu sarežģītajai politiskajai un cilvēktiesību situācijai diplomātiskā, mierīgā ceļā. Šajā gadījumā ES nedrīkst iejaukties, jo tas vienīgi saasinātu jau tā saspīlēto situāciju. Ja sarunas risinās bezatbildīgie ES birokrāti, nevis vēlēti politiķi, to iznākums būs nevēlams gan Irānai, gan arī pārējām pasaules valstīm. Sarunas ir jāorganizē sadarbībā ar citu valstu valdībām, nevis jāpieļauj, lai tās no augšas uzspiestu ES. Ir daudzas valstis, kuras vēlas saglabāt neitralitāti, piemēram, Īrija, tādēļ ES, pārstāvot šīs valstis minētajā jautājumā, nopietni apdraud šo valstu uz demokrātiju balstīto politiku.

 
  
MPphoto
 
 

  Mário David (PPE), rakstiski. – (PT) Es balsoju par šo dokumentu ar lielu atbildības sajūtu, cerot, ka minētā rezolūcija palīdzēs rast risinājumu. Es vēlētos izteikt atzinību Parlamenta politiskajām grupām par centieniem panākt vienotību, jo ar šādu vienotu nostāju tās ir apliecinājušas Eiropas demokrātiju un uzsvērušas stingro, pragmatisko nostāju, kura ir atspoguļota šajā rezolūcijā, kurā ir izteikti arī priekšlikumi attiecībā uz veidiem, risinājumiem un īpašiem pasākumiem, lai ES varētu uzlabot situāciju Irānā. Ņemot vērā iepriekš minēto, es vēlos uzsvērt nepieciešamību: a) izteikt visstingrāko nosodījumu uzņēmumiem, kuri piegādā Irānas varas iestādēm iekārtas un tehnoloģijas cenzūras un uzraudzības nodrošināšanai, kas Eiropā būtu jāaizliedz; b) lūgt vai vislabāk — pieprasīt, lai tiktu ievērotas Vīnes konvencijas prasības un diplomātijas normas; c) noteikt stingrākas sankcijas tām Irānas organizācijām un amatpersonām, kuras darbojas ārvalstīs un ir atbildīgas par represijām un brīvību ierobežojumiem minētajā valstī, kā arī tām, kuras neievēro Irānas starptautiskās saistības attiecībā uz kodolprogrammu; un d) neraugoties uz šķēršļiem, veicināt dialoga padziļināšanu ar Irānu, jo īpaši ar pilsonisko sabiedrību.

 
  
MPphoto
 
 

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. – (PT) Es balsoju par rezolūcijas priekšlikumu par situāciju Irānā, jo esmu noraizējusies par nebeidzamajiem cilvēktiesību pārkāpumiem šajā valstī, jo īpaši attiecībā uz biedrošanās, vārda un informācijas brīvību, kā arī atbalstu Irānas iedzīvotāju demokrātiskās vēlmes.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Pēdējo mēnešu laikā attiecībā uz Irānu ir divi jaunumi, no kuriem diemžēl neviens nav iepriecinošs. Pirmais ir tās gūtie panākumi urāna bagātināšanā kodolenerģijas ražošanas nolūkā, bet otrs ir pret Mir-Hossein Moussavi vadīto mēreno grupējumu vērstās represijas, jo viņš apstrīdēja nesen notikušo prezidenta vēlēšanu rezultātus. Šie divi notikumi ir satraucoši jau katrs par sevi, bet abi kopā tie rada vēl lielākas bažas.

Ko gan lai saka par šo nestabilo valsti, kurā arvien radikālāk noskaņotā valdība nogalina, spīdzina un iesloga savus oponentus, kas iziet ielās un protestē pret to, un kura vienlaikus ir iesaistījusies urāna bagātināšanas programmā ar mērķi iegūt kodolenerģiju?

Neraugoties uz ajatollu fundamentālistu režīma pārstāvju paziņojumiem, ka viņu nodomi ir labi un kodolenerģijas ieguve turpinās miermīlīgos nolūkos, starptautiskā sabiedrība par to nav pārliecināta un gluži pamatoti uzskata, ka Irāna rada pieaugošus draudus.

Papildus tam, ka ES jau no paša sākuma ir nosodījusi pret Irānas mēreno grupējumu vērstās brutālās represijas, tai kopā ar sabiedrotajiem un citiem starptautiskajiem dalībniekiem ir jācīnās, lai noteiktu stingrākas sankcijas Teherānai, un jādara viss iespējamais, lai novērstu jebkādus draudus.

 
  
MPphoto
 
 

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Mēs esam par vārda brīvību un demokrātiju un atbalstām nepieciešamību paust bažas par pēdējo mēnešu notikumiem Irānā, jo īpaši tiem, kuri ir saistīti ar Irānas drošības spēku izvērstajām masveida represijām. Tomēr ierosinātajā tekstā tas nav pietiekami uzskatāmi atspoguļots.

Mūsuprāt, izvērtējot nepieciešamību paust bažas par situācijas attīstību Irānā, mēs nedrīkstam aizmirst par šīs valsts suverenitātes un teritoriālās integritātes apdraudējumu, ko rada ASV administrācijas vadīto diplomātisko un militāro spēku aizvien pieaugošā iesaistīšanās, kā arī to koncentrācija minētajā reģionā. Mums jāapzinās, ka šie elementi apdraud Irānas iedzīvotāju tiesības un tos spēkus, kuri cīnās par demokrātiju, progresu un sociālo taisnīgumu. Pieņemtajā tekstā tas nav atspoguļots.

Irānas nākotne ir atkarīga vienīgi no Irānas iedzīvotāju politiskās un sociālās darbības. Mēs vēlamies apliecināt savu solidaritāti Irānas iedzīvotājiem un demokrātiskajām organizācijām, kuras cīnās par sociālo taisnīgumu un šīs valsts progresu.

 
  
MPphoto
 
 

  Sylvie Guillaume (S&D), rakstiski. (FR) Es atbalstu rezolūciju, kurā ir nosodīta Irānas rīcība attiecībā uz kodolieroču ražošanu un tās centieni apspiest vārda brīvību, ar ko šīs valsts iedzīvotāji saskaras dienu no dienas. Irānas varas iestāžu vardarbība pret demonstrantiem ir nepieņemama, tāpat kā preses cenzūra un informācijas iegūšanai liktie šķēršļi.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) Pašreizējais sociālais apvērsums Irānā, sistemātiskās represijas pret tiem, kuri pretojas esošajam režīmam, preses un vārda brīvības ierobežojumi, nevēlēšanās atcelt nāvessodu, kā arī tas, ka, neraugoties uz starptautiskās sabiedrības iebildumiem, tiek turpināta kodolprogrammas īstenošana, ir pietiekams iemesls masveida bažām. Tomēr vēl satraucošāks ir fakts, ka pagājušajā mēnesī Irāna veiksmīgi izmēģināja tālās darbības rādiusa raķeti, tādējādi apdraudot gan reģiona, gan visas pasaules drošību. Irānas nesen atceltā ES Parlamenta delegācijas plānotā vizīte, ir vēl viens nepārprotams apliecinājums tam, ka šī valsts nevēlas sadarboties. Ņemot vērā iepriekš minēto, mums ir pamatots iemesls nosodīt Irānas režīma politiku.

 
  
MPphoto
 
 

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. (DE) Ir daudzas valstis, kurās situācija demokrātijas un cilvēktiesību jomā ir nestabila. ES ir jāturpina tās centieni mainīt situāciju šajā jomā, izsakot lūgumus un lietojot citas līdzīgas metodes. Mums nevajadzētu justies pārsteigtiem par Irānas rīcību un tās centieniem kļūt par kodolenerģijas galveno ražotāju. Cita starpā, tas ir arī kļūdainas ASV politikas dēļ. Spriedzi šādā situācijā var mazināt vienīgi diplomātijas ceļā, bet ES šajā ziņā nedrīkst ļaut ASV sevi izmantot. Rezolūcijas priekšlikumā ir norādīts, ka minētās situācijas uzlabošanā vērā ņemami panākumi nav gūti, tādēļ vienīgais risinājums ir dialoga atsākšana.

 
  
MPphoto
 
 

  Sławomir Witold Nitras (PPE), rakstiski. (PL) Es atbalstu šo rezolūciju, kuras mērķis ir paust nepārprotamu Eiropas Savienības nostāju attiecībā uz cilvēku pamattiesību ievērošanu Irānā. Es tāpat kā vairums deputātu esmu sašutis par to, kā Irāna izturas pret opozīcijas pārstāvjiem. Nāvessoda piespriešana Mohammed Reza Alizamani un Arash Rahmani par viņu politisko darbību, manuprāt, ir pretrunā visiem mūsdienu pasaules standartiem. Es jūtos gandarīts par ES nelokāmo nostāju šajā jautājumā, tomēr vienlaikus vēlos paust nožēlu par to, ka vienlīdz enerģiska reakcija nesekoja pēc tam, kad 2010. gada 31. janvārī tika novērsta Maskavā un Sanktpēterburgā paredzētā Krievijas opozīcijas demonstrācija un arestēti tās organizētāji, tai skaitā pagājušajā gadā Saharova balvu ieguvušās organizācijas Memorial priekšsēdētājs Oleg Orlov. Manuprāt, ES augstās pārstāves reakcijai šajā ziņā ir jābūt tikpat dinamiskai, kāda tā bija uz notikumiem Irānā, un tai ir jāsaskan ar Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja Buzek kunga Krievijas varas iestādēm izteikto kritiku.

 
  
MPphoto
 
 

  Franz Obermayr (NI), rakstiski. (DE) Mums ir ļoti svarīgi atsākt dialogu ar Irānu, tādēļ es vēlos paust nožēlu par atcelto ES delegācijas vizīti Irānā un ceru, ka visdrīzākajā laikā tā tiks ieplānota atkārtoti. Ir skaidrs, ka pašlaik Irānā netiek ievēroti cilvēktiesību un demokrātijas principi, tomēr stingrāku sankciju noteikšana šajā gadījumā nebūs pareizākais veids, lai atrisinātu problēmu. Arī Irānas valdības opozīcija ir pret to, lai tiktu noteiktas stingrākas sankcijas, jo tās varētu negatīvi ietekmēt šīs valsts iedzīvotājus. Turklāt ES jau atkal piemēro dubultstandartus. ES izliekas neredzam tādu nozīmīgu ekonomisko partneru kā Ķīna vai Indija problēmas. Šo iemeslu dēļ esmu nolēmis atturēties.

 
  
MPphoto
 
 

  Alfredo Pallone (PPE), rakstiski. (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, es balsoju par rezolūcijas priekšlikumu par situāciju Irānā, jo īpaši pēc nesenajiem un arī vakardienas uzbrukumiem Itālijas un Francijas vēstniecībām.

Faktiski Eiropas Savienībai ir jāpārstāv pašai sevi un jāieņem stingra nostāja attiecībā uz Teherānas režīmu. Irānas varas iestādes ir tās, kuras veicina neiecietību, cenšoties iebiedēt atsevišķas ES dalībvalstis. Uzbrukumus vēstniecībām organizēja tie, kuri ir pret jebkādām brīvības izpausmēm un vēlas apgriezt demokrātijai spārnus.

Es ceru, ka Eiropas iestādes iespējami drīz ieņems stingrāku nostāju, nosodīs notiekošo un lems par to, kādi diplomātiskie pasākumi būtu veicami attiecībā uz Irānu.

 
  
MPphoto
 
 

  Geoffrey Van Orden (ECR), rakstiski. ECR grupa atbalsta rezolūcijas priekšlikumu par situāciju Irānā. Mēs atbalstām ideju par enerģisku starptautiska mēroga rīcību, lai mazinātu Irānas pieaugošos centienus ražot kodolieročus. Tādēļ vēl jo vairāk ir jānosoda fakts, ka Eiropas Parlaments nevēlas izmantot iespēju un atsaukties starptautiskās sabiedrības aicinājumam noteikt šai valstij papildu sankcijas. Laimīgā kārtā Teherānā nav ES vēstniecības, bet tur ir dalībvalstu vēstniecības.

 
  
MPphoto
 
 

  Anna Záborská (PPE), rakstiski. (FR) Irānas Islāma Republika neatlaidīgi nosoda slikto attieksmi pret musulmaņiem visā pasaulē. Tomēr mullas nebeigs vajāt kristiešus un nenosodīs sliktos apstākļus, kādos nākas dzīvot kristiešiem. Pievēršanās kristietībai tiek uzskatīta par novēršanos no islāma un sodīta ar nāvi. Diemžēl Eiropas Parlamentam trūkst drosmes nosodīt kristīgās pasaules mocekļu stāvokli Irānā. Pāvests Jānis Pāvils II teica: “Vajāšana ietver dažāda veida diskrimināciju gan pret ticīgajiem, gan arī pret visu Baznīcas kopienu. Šādas diskriminācijas formas ir vērojamas samērā bieži, neraugoties uz to, ka vienlaikus ir atzītas tiesības uz apziņas un reliģisko brīvību, atspoguļojot to atsevišķu valstu tiesību aktos, kā arī starptautiskajās deklarācijās ... Mūsdienās, papildus ieslodzījumam cietumā, koncentrācijas nometnēs vai piespiedu darba nometnēs, kā arī izraidīšanai no savas valsts, pastāv arī citi, mazāk zināmi, bet vairāk izsmalcināti soda veidi, proti, nevis vardarbīga nāve, bet tāda, kas līdzinās civilai nāvei un nevis izolēšana cietumos vai nometnēs, bet sociālā diskriminācija vai pastāvīgi personu brīvības ierobežojumi.” Ja Parlaments nopietni vēlas iestāties par cilvēktiesību ievērošanu visā pasaulē, tad tam vajadzētu ieņemt stingrāku nostāju attiecībā uz Irānā vajātajiem kristiešiem.

 
  
  

Rezolūcijas priekšlikums B7-0021/2010

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Pastāv draudi, ka Jemena varētu kļūt par jaunu Afganistānu, proti, al-Qaeda iecienītāko mācību nometni un perēkli fundamentālistu un teroristu izplatībai visā islāma pasaulē.

Pilsoņu kara izraisītā sociālā, politiskā un ekonomiskā degradācija, ja ne pilnīgs sabrukums, kā arī tas, ka trūkst jebkādas valdības, kas varētu efektīvi kontrolēt visu tās teritoriju, ir pārvērtis šo valsti par vietu bez likumiem un kārtības, tādējādi radot labvēlīgu augsni radikālisma un vardarbības uzliesmojumiem.

Tas nozīmē, ka starptautiskajai sabiedrībai vajadzētu ieņemt stingrāku nostāju Jemenas jautājumā un rūpīgāk raudzīties, lai šai valstij sniegtais atbalsts būtu vērsts uz tās iedzīvotāju dzīves apstākļu efektīvu uzlabošanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) Vispārējā situācija Jemenā ir radījusi bažas visā pasaulē, un, ņemot vērā nesenos terorisma draudus, ES ir aizvien aktīvāk jācīnās par to, lai Jemena nekļūtu par vēl vienu bēdīgi slavenu valsti starptautiskajā arēnā.

 
  
MPphoto
 
 

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. – (DE) Pašlaik cīņā pret terorismu galvenā uzmanība ir pievērsta Jemenai, kura ir islāma ekstrēmistu perēklis. Ar nabadzības izskaušanu un militārā atbalsta palielināšanu vien Jemenas problēmas netiks atrisinātas. Risinājums varētu būt lielāks atbalsts attīstībai, lai sagrautu pamatu zem atsevišķu džihāda algotņu kājām. ES nekādā ziņā nedrīkst ļaut sev uzspiest ASV kasiera funkcijas, bet tai ir jāieņem objektīva brokera nostāja, lai veicinātu dialoga uzsākšanu un panāktu ilgtermiņa politisko risinājumu. Šajā rezolūcijas priekšlikumā ir atspoguļota līdzīga pieeja, tādēļ es balsoju par to.

 
  
MPphoto
 
 

  Geoffrey Van Orden (ECR), rakstiski. – Kaut arī es piekrītu šīs rezolūcijas par situāciju Jemenā pamatjēgai, jo piedalījos tās izstrādē, es nevaru piekrist tajā ietvertajiem ieteikumiem attiecībā uz Eiropas Ārējās darbības dienesta (EĀDD) koordinējošo lomu Jemenas jautājuma turpmākajā risināšanā. Es lūdzu, lai dokumenta izstrādes posmā šie ieteikumi tiktu svītroti, tomēr citas politiskās grupas to atteicās darīt. EĀDD ir izveidots, pamatojoties uz Lisabonas līgumu, kuru es neatbalstu un kuram nav demokrātiskas leģitimitātes. EĀDD būs balstīts uz ES vēstniecību tīklu, un tā darbību uzraudzīs jaunā ES augstā pārstāve un Komisijas priekšsēdētāja vietniece, kura ir atbildīga par ES militārās politikas un ārpolitikas izstrādi un īstenošanu.

Es jau ilgu laiku esmu pretojies tam, ka ES iesaistās šajās divās politikas jomās, jo uzskatu, ka tām ir jābūt vienīgi dalībvalstu kompetencē.

 
  
  

Rezolūcijas priekšlikums B7-0029/2010

 
  
MPphoto
 
 

  John Stuart Agnew, David Campbell Bannerman, Derek Roland Clark un (grāfs) William Dartmouth (EFD), rakstiski. – Apvienotās Karalistes Neatkarīgā partija pilnībā noraida cilvēku tirdzniecību, jo tā ir verdzības mūsdienu variants. Mēs aicinām valstī noteikt visaugstākos sodus noziedzniekiem, kas izdara šādu noziegumu, un veikt nopietnus pasākumus, lai izskaustu šādu darbību. Tomēr mēs nevaram atbalstīt to, ka ES izmanto cilvēku tirdzniecību kā ieganstu, lai harmonizētu imigrācijas un robežkontroles politiku, apejot ievēlētās valdības. Par valsts politiku šajos jautājumos jālemj vēlētājiem, ejot pie vēlēšanu urnām un ievēlot politiķus, nevis ES jāpārņem vēl viena politikas joma, kas likvidēs demokrātisku pārskatatbildību. Ja Eiropas Savienībā nebūtu atvērtas robežas un ja katrai valstij būtu pašai sava imigrācijas politika, būtu daudz vieglāk iznīdēt nopietno organizēto noziedzību un cilvēku tirdzniecību.

 
  
MPphoto
 
 

  Liam Aylward (ALDE), rakstiski.(GA) Es balsoju “par” šo rezolūcijas priekšlikumu, jo mums jānodrošina, lai jautājums par cilvēku tirdzniecību un veidu, kādā šī tirdzniecība tiek izmantota kā resurss darba tirgū, būtu gan praktiska, gan morāla prioritāte.

Saskaņā ar Lisabonas līgumu Eiropas Savienībai ir gan pilnvaras, gan iespēja stiprināt Eiropas politiku attiecībā uz cilvēku tirdzniecību. Kā es teicu debatēs par šo rezolūciju, šim jautājumam ir jāierāda svarīga vieta darba kārtībā. Savas svarīgās nozīmes dēļ globālajā tirdzniecībā un savas apņemšanās dēļ aizsargāt cilvēktiesības Eiropas Savienība ir atbildīga par cilvēku tirdzniecības un bērnu darba apkarošanu jo īpaši.

 
  
MPphoto
 
 

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. – Cilvēku tirdzniecība ir viens no šausmīgākajiem un nopietnākajiem noziegumiem. Cīņa nevar būt efektīva bez saskaņotas politiskas pieejas, kas pievēršas novēršanai, cietušo aizsardzībai un efektīvām sankcijām pret cilvēku tirgotājiem. Brīva pārvietošanās Eiropas Savienībā ir nesusi būtiskus labumus mūsu pilsoņiem, bet vienlaikus atvērusi daudzus ceļus cilvēku tirgotājiem. Desmitiem tūkstošu jaunu sieviešu un bērnu no jaunajām dalībvalstīm katru gadu kļūst par cilvēku tirdzniecības upuriem. Eiropas Parlamentam būs jāuzņemas būtisks pienākums cīņā pret cilvēku tirdzniecību. Mums būs jānodrošina, lai novēršana, aizsardzība un atbalsts cietušajiem ieņemtu svarīgu vietu politiskā darba plānā. Mums jāpieprasa, lai dalībvalstis pilnībā īsteno pašreizējo ES politiku un pārējos instrumentus pret cilvēku tirdzniecību, un jānodrošina, lai tiktu pieņemti stingrāki sodi un sankcijas.

 
  
MPphoto
 
 

  Vilija Blinkevičiūtė (S&D), rakstiski. (LT) Es balsoju “par” šo rezolūciju, jo Eiropas Savienības pienākums ir apkarot nelegālo imigrāciju un cilvēku tirdzniecību. Bezdarbam pieaugot, pieaugs cilvēku skaits, kas var kļūt par cilvēku tirdzniecības upuriem vai var tikt izmantoti piespiedu darbos. Pirmkārt, cilvēki, kas pazaudējuši darbu savā valstī, pazaudējuši cerību uz labāku dzīvi, meklēs veiksmi kaut kur citur. Šādu stāvokli var izmantot noziedzīgi grupējumi. Galvenā tirdzniecības joma, kurā iesaistīti bērni, jo īpaši meitenes un sievietes, nav mainījusies daudzus gadus. Seksuāla izmantošana verdzībai līdzīgos apstākļos ir sevišķi izplatīta pārsvarā Austrumeiropā, kas ir kā tranzīta ceļš cilvēku tirdzniecībai uz rietumiem. Mums jāsagatavo stratēģija par pasākumiem cilvēku tirdzniecības apkarošanai, vislielāko vērību pievēršot cīņai pret cilvēku tirdzniecību, novēršanai un cietušo aizsardzībai un sodiem. Visām dalībvalstīm jāveic stingri pasākumi, lai cīnītos pret cilvēku tirdzniecību, nodrošinot valsts tiesību aktu koordinēšanu. Mums jācenšas panākt visu ieinteresēto pušu ciešāku sadarbību jautājumā par cilvēku tirdzniecību.

 
  
MPphoto
 
 

  Carlos Coelho (PPE), rakstiski. (PT) Šis mūsdienu verdzības veids pēdējos gados ir pieredzējis satraucošu pieaugumu un kļuvis par trešo ienesīgāko organizētās noziedzības darbību. Pēc ANO vērtējuma 2009. gadā bija 270 000 cietušo, un pēc Europol datiem sieviešu tirdzniecība seksuālai izmantošanai nesamazinājās, bet palielinājās cilvēku tirdzniecībā piespiedu darbam. Tas ir nepieņemami, un nedrīkst pieļaut, ka likumdošanas nepilnības to veicina. Mums jādod strauja, globāla, vispusīga un saskaņota atbilde gan likumdošanā, gan operatīvajā darbā. Ar Lisabonas līguma stāšanos spēkā es mudinu Komisiju tik ātri, cik vien iespējams, iesniegt jaunu priekšlikumu, par vienu no savām galvenajām prioritātēm padarot saskaņotas Eiropas politikas radīšanu efektīvai cīņai pret cilvēku tirdzniecību. Priekšlikumā jāiekļauj visi šā jautājuma aspekti, tostarp jautājumi saistībā ar izcelsmes un galamērķa valstīm, cilvēkiem, kuri vervē, transportē un ekspluatē, un citiem starpniekiem, klientiem un labuma guvējiem.

Tajā pašā laikā mums ir jānodrošina pienācīga aizsardzība cietušajiem un lieciniekiem, sniedzot tūlītēju palīdzību. Ir jācenšas arī šajā jomā pilnībā izmantot instrumentus, kurus diemžēl iestādes, tostarp Europol, Eurojust un Frontex, vēl joprojām izmanto nepietiekami.

 
  
MPphoto
 
 

  Vasilica Viorica Dăncilă (S&D), rakstiski. (RO) Es noteikti piekrītu un dodu savu atbalstu pastāvīgas platformas izveidei Eiropas Savienības līmenī, kura garantēs to, ka cilvēku tirdzniecības politikas jomā tiks iekļauti aspekti, kas saistīti gan ar sociālām lietām, gan sociālo integrāciju, kā arī piemērotu un efektīvu programmu pieņemšanu cietušo sociālās reintegrēšanas atbalstam, tostarp pasākumus saistībā ar darba tirgu un sociālās nodrošināšanas sistēmu.

 
  
MPphoto
 
 

  Lena Ek, Marit Paulsen un Olle Schmidt (ALDE), rakstiski. (SV) Mums šķiet, ka sākotnējais 13. un 15. punkta formulējums par atšķirību starp cilvēku tirdzniecībā cietušajiem un nelegālajiem imigrantiem un par uzturēšanās atļaujām cilvēkiem, kuri ir tikuši pakļauti cilvēku tirdzniecībai, ir labāks, bet mēs balsojam “par” šo punktu grozījumiem, lai panāktu kompromisu. Šā kompromisa rezultātā cilvēku tirdzniecībā cietušajiem tiks piešķirtas pagaidu uzturēšanās atļaujas un robežkontroles iestādēm būs labāka izpratne par cilvēku tirdzniecības jautājumiem. Tas ir pirmais pasākums. Mēs tagad dodam priekšroku rezolūcijas pieņemšanai un turpināsim strādāt, lai panāktu, ka cilvēku tirdzniecībā cietušajiem tiek piešķirta pastāvīgas uzturēšanās atļauja.

 
  
MPphoto
 
 

  Ioan Enciu (S&D), rakstiski. (RO Es balsoju “par” Eiropas Parlamenta rezolūciju par cilvēku tirdzniecības novēršanu, jo uzskatu, ka ir ārkārtīgi svarīgi pastiprināt cīņu pret cilvēku tirdzniecību, kas ir pieņēmusi satraucošus apmērus un nozīmē nopietnu cilvēka pamattiesību pārkāpumu.

Direktīvas projektam, kas drīz tiks iesniegts izskatīšanai Parlamentā, jāveicina stingri soda pasākumi Eiropas līmenī pret ikvienu personu, kas iesaistīta šāda veida tirdzniecībā. Ir jāizdara grozījumi dalībvalstu tiesību aktos attiecībā uz sankciju saskaņošanu, lai nodrošinātu, ka cilvēku tirgotājiem tiek uzlikti maksimāli sodi, jo pašlaik tie dažādās valstīs ievērojami atšķiras.

No šā viedokļa raugoties, pārrobežu pieeja arī ir vajadzīga, lai pretotos šim ļaunumam, palielinot sadarbību ar izcelsmes un tranzīta valstīm, kurās cilvēku tirgotājiem dažkārt tiek uzlikti tikai nenozīmīgi naudas sodi. Tajā pašā laikā ir jāsniedz aizsardzība un palīdzība cilvēku tirdzniecībā cietušajiem, pirmkārt, sievietēm un bērniem, kas saskaņā ar statistikas datiem veido aptuveni 80 % no visiem cietušajiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. (PT) Es balsoju “par” rezolūciju par cilvēku tirdzniecības novēršanu, atbalstot nepieciešamību Komisijai un Padomei nodrošināt, lai cīņai pret šo ļaunumu arī turpmāk būtu ierādīta redzama vieta prioritāšu starpā pat ekonomiskās un finansiālās krīzes laikā. Dalībvalstīm, kuras to vēl nav izdarījušas, ir jāīsteno visi ES politikas aspekti attiecībā uz cilvēku tirdzniecību valsts līmenī un jāratificē pārējie tiesību instrumenti šajā jomā tik ātri, cik vien iespējams, lai nodrošinātu cilvēku tirdzniecībā cietušajiem lielāku aizsardzību un palīdzību.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. (PT) Cilvēku tirdzniecība šodien tās upuriem ir necilvēcīga mūsdienu verdzības forma. Tās veicējiem, noziedzīgām organizācijām, kas iesaistītas prostitūcijā un seksuālā izmantošanā, nelegālā adopcijā, piespiedu darbā, nelegālā imigrācijā un nelegālā orgānu tirdzniecībā, tā ir ārkārtīgi ienesīga darbība.

Ar skumjām jāatzīst, ka šī briesmīgā realitāte ir arī Eiropas Savienībā. Tāpēc es mudinu Eiropas Komisiju veikt stingrus un nežēlīgus pasākumus cīņā pret cilvēku tirdzniecību. Ir vajadzīga trīspusēja pieeja: i) pietiekama aizsardzība cietušajiem, kuru lielākā daļa ir sievietes un bērni, nosargājot viņu vissvarīgākās pamattiesības, piemēram, uz dzīvību, brīvību, fizisku un morālu integritāti un seksuālu pašnoteikšanos; ii) preventīvi pasākumi, lai izmeklētu un likvidētu tīklus cilvēku tirdzniecības veicināšanai un peļņas gūšanai, un visbeidzot iii) bargs sods par cilvēku tirdzniecību un ekspluatāciju jebkādos negodīgos nolūkos un pastrādātajiem noziegumiem samērīgi sodi.

 
  
MPphoto
 
 

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. (PT) Kā norādīts pieņemtajā rezolūcijā, ir jāveic steidzami pasākumi “pret cilvēku tirdzniecību, izmantojot uz cilvēktiesībām pamatotu holistisku pieeju un galveno uzmanību pievēršot cilvēku tirdzniecības apkarošanai, preventīviem pasākumiem un cietušo aizsardzībai”. Jāīsteno “pieeja, kurā galvenā vieta ierādīta cietušajiem, ar to saprotot, ka visu iespējamo kategoriju cietušie ir jāidentificē, jārisina to problēmas un tie ir jāaizsargā, īpašu uzmanību veltot bērniem un citām riska grupām”.

Tomēr mēs ar nožēlu konstatējam, ka ir tikuši noraidīti grozījumi, kurus mēs ierosinājām šai rezolūcijai, lai gan tie pievērsās cēloņiem, kas slēpjas aiz cilvēku tirdzniecības, un veidiem to apkarošanai, jo īpaši šādiem:

- bezdarba, atstumtības un nabadzības kā cilvēku tirdzniecības pamatcēloņu apkarošana, uzsverot steidzamo nepieciešamību mainīt ekonomisko un sociālo politiku, lai par prioritāti izvēlētos sociālo un darba tiesību stiprināšanu, nodrošināšanu ar tiesībām darbavietā, labus sabiedriskos pakalpojumus un ekonomisku un sociālu progresu;

- sadarbības un solidaritātes stiprināšana ar migrantu izcelsmes valstīm, jo īpaši veicot ieguldījumus to ekonomikā, izglītības lielākā pieejamībā, parādu atlaišanā un finansiālo darbību nodokļos.

 
  
MPphoto
 
 

  Bruno Gollnisch (NI), rakstiski.(FR) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Mēs balsojām pret šo rezolūciju par cilvēku tirdzniecību, lai gan tas ir viens no viszemiskākajiem noziegumiem, kādi vispār ir. Mēs tā darījām tāpēc, ka jūs to izmantojat politiski, lai vēl vairāk palielinātu Briseles Eiropas, tās iestāžu un daudzo aģentūru varu, kuras tomēr joprojām pierāda savu neefektivitāti. Otrkārt un galvenokārt, mēs tā darījām tāpēc, ka jūs izmantojat uzmanību, kas dabiski tiek pievērsta cietušajiem, lai radītu jaunu, papildinošu ietekmi saistībā ar imigrāciju: sociālu un juridisku palīdzību, automātiski izsniedzamu uzturēšanās atļauju, piekļuvi darba tirgum, vienkāršoti pieejamu ģimenes atkalapvienošanos un sociālu aizsardzību. Tas viss tiktu piešķirts neatkarīgi no tā, vai cietušais sadarbojas ar iestādēm, lai tām palīdzētu notvert tirgotājus un likvidēt tīklus. Tādējādi vienīgais, kas nelegālam imigrantam būs jādara, lai tiktu Eiropā, būs jāsaka, ka viņš ir cietis tīklā, kurš no viņa izspiež tūkstošiem euro. Rezultātā, lai ko jūs domātu par to, nelegālie imigranti pieprasīs šo statusu un šo aizsardzību, un jūs viņiem to piešķirsiet. Jūs esat bezatbildīgi!

 
  
MPphoto
 
 

  Sylvie Guillaume (S&D), rakstiski. (FR) Es balsoju “par” rezolūciju par cilvēku tirdzniecības novēršanu, ko iesniedza Eiropas Parlamenta kreisā spārna un centra grupas, jo mums ir skaļi un skaidri jāapliecina, ka cilvēku tirdzniecībā cietušajiem, kuru lielākā daļa ir sievietes un bērni, ir jāsaņem beznosacījuma aizsardzība un palīdzība. Šiem cietušajiem ir jābūt prioritārām tiesībām uz brīvu juridisku palīdzību, sodiem pret tirgotājiem ir jābūt bargākiem un ir jāatrod veidi, kā mazināt klientu pieprasījumu pēc pakalpojumiem. Šī ir nepieņemama vardarbības forma pret sievietēm, un ir kopīgi jārīkojas, lai šādu tirdzniecību novērstu, lai aizsargātu cietušos un vajātu šādas vardarbības veicējus.

 
  
MPphoto
 
 

  Ian Hudghton (Verts/ALE), rakstiski. – Laikā, kad daudziem cilvēkiem ES ir samērā ērta dzīve, realitāte ir tāda, ka visā ES, tostarp pašās visbagātākajās vietās, daudzi cilvēki dzīvo verdzībā. Fakts, ka cilvēku tirdzniecībai ir pārrobežu raksturs, nozīmē, ka šis ir jautājums, kurā ES iestādēm ir jāuzņemas galvenais pienākums, un tāpēc es atzinīgi vērtēju šīsdienas rezolūciju.

 
  
MPphoto
 
 

  Lívia Járóka (PPE), rakstiski. (HU) Cilvēku tirdzniecība ir viens no vislielākajiem cilvēktiesību pārkāpumiem, un tam var būt daudz veidu, sākot ar seksuālu izmantošanu un piespiedu darbu, tirdzniecību ar orgāniem un beidzot ar paverdzināšanu mājsaimniecībā, turklāt cietušie galvenokārt ir sievietes un bērni. Pašreizējā tiesiskā struktūra Savienībā cīņai ar cilvēku tirdzniecību ir nepietiekama, tāpēc ir būtiski, lai Eiropas Savienība, izmantojot Lisabonas līguma nodrošināto mandātu, uzsāktu daudz enerģiskāku rīcību pret šo parādību, īpaši pievēršoties riska grupu, jo īpaši bērnu, aizsardzībai un palīdzības sniegšanai. Šajā nozīmē iniciatīva par ES koordinatora izveidošanu cīņai pret cilvēku tirdzniecību ir vērtējama atzinīgi, un tas, ka priekšlikums aicina dalībvalstis noteikt spriedumus, kas atbilst nozieguma smagumam un iedarbojas brīdinoši, arī ir pozitīvs fakts. Ļoti svarīgs faktors ir rezolūcijas priekšlikuma atbalsts tam, ka cietušā piekrišana izmantošanai nav būtiska saistībā ar apsūdzību un ka cietušajam ir jānodrošina palīdzība neatkarīgi no viņa vai viņas labprātīgas piedalīšanās procedūrā.

Svarīgi ir arī iesaistīt pilsonisko sabiedrību iestāžu darbībā tik plaši, cik vien iespējams, lai izskaustu cilvēku tirdzniecību un uzsāktu informācijas un zināšanu izplatīšanas kampaņas vislielākajam riskam pakļautajās grupās. Cerams, ka dalībvalstis savos tiesību aktos drīz īstenos šo integrēto pieeju, kurā ietilpst novēršana, sankcijas un cietušā aizsardzība un, ratificējot attiecīgos tiesību instrumentus, tās nozīmīgi pavirzīsies uz priekšu modernā laikmeta verdzības izskaušanā.

 
  
MPphoto
 
 

  Filip Kaczmarek (PPE), rakstiski. (PL) Priekšsēdētāja kungs, es atbalstīju rezolūcijas par cilvēku tirdzniecību pieņemšanu. Cilvēku tirdzniecība ir viens no vislielākajiem pārkāpumiem, ko cilvēki var citiem nodarīt. Ir šausmīgi apzināties, cik parasta ir šī briesmīgā parādība. Es nevaru atrast nevienu attaisnojumu vai vainu mīkstinošu apstākli tiem, kuri šādā veidā sabradā visas vērtības, kas mums ir tik svarīgas. Cilvēku tirdzniecība ir brīvības, cieņas un vienlīdzības noliegums. Es ceru, ka Eiropas Parlaments dos savu ieguldījumu cilvēku tirdzniecības ierobežošanā un turpmāk pilnīgā izskaušanā.

 
  
MPphoto
 
 

  Timothy Kirkhope (ECR), rakstiski. – ECR grupa ir vienota savā izpratnē, ka cilvēku tirdzniecība nav ciešama un ir jāpārtrauc. Tomēr mums ir nopietni iebildumi pret rezolūcijas piemērotību to pamatcēloņu risināšanai, kuri rada cilvēku tirdzniecību, un tāpēc mēs esam izvēlējušies balsot pret to. ECR grupai šķiet, ka šī rezolūcija pieņem “cietušajam pievērstas uzmanības pieeju”, kas paredz, kā dalībvalstīm jārūpējas par cietušajiem, kad tie ir ievesti, tādējādi pieņemot, ka cilvēku tirdzniecība ir nenovēršams fakts. Tomēr ECR grupa kopā ar EPP parakstīja rezolūciju, kas aicina pastiprināt sadarbību starp dalībvalstīm, policiju un robežkontroles iestādēm, kurās var aizsargāt personu datus un kur atsevišķas dalībvalstis var lemt par cietušā aprūpi.

 
  
MPphoto
 
 

  Jean-Luc Mélenchon (GUE/NGL), rakstiski.(FR) Visas verdzības formas, “mūsdienīgas” vai citādas, ir absolūti nepieņemamas. Tāpēc šī rezolūcija pelna uzslavu par mēģinājumu vardarbībā cietušos aizsargāt pret necilvēcisko peļņas alkatību un glābt no tās radītā sociāli un psiholoģiski nožēlojamā stāvokļa. Tomēr jāizsaka nožēla, ka tā aprobežojas ar tiem, kas cietuši pagrīdes ekonomikas noziedzīgos tīklos, jo cilvēku tirdzniecībai ir arī legāls variants, kas ir ne mazāk nicināms.

Neoliberālisms un tā apmātība ar peļņu, tā nepārtrauktā darba ņēmēju savstarpējā rīdīšana un pārvietošana arī iedarbojas uz pilsoņiem gan kā simboliska, gan fiziska vardarbība. Tas piespiež viņus migrēt pret viņu pašu gribu un iegrūž viņus tādās grūtībās, ka pašnāvību skaits saistībā ar darbu palielinās. Kas cits, ja ne tas pats īpašums uz cilvēkiem jeb verdzība, ir pilsoņu pakļaušana šādā veidā, lai padarītu viņus par vienkāršiem izmantojamiem līdzekļiem neefektīvā, neveselīgā sistēmā, izmantojot viņus kā rīkus, kas kalpo finanšu elites interesēm, neveltot nekādu uzmanību viņiem un apdraudot viņu dzīvību? Atzīstot, ka noziegums patiešām ir jāapkaro, tikpat nepieciešami ir apkarot institucionalizētus pārkāpumus un pārvērst Eiropas Savienību par pilsoņu atbrīvošanas savienību.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. (PT) Cilvēku tirdzniecība pārkāpj visbūtiskākās cilvēka pamattiesības un ir verdzības paveids, kura pamatā ir seksuāla izmantošana un piespiedu darbs. Starptautiski vērtējumi rāda, ka cilvēku tirdzniecība ir trešais visienesīgākais nelegālās tirdzniecības veids. Tagad, kad Lisabonas līgums ir stājies spēkā, Eiropas Savienības darbība tiesu un policijas sadarbības veicināšanā nenoliedzami ir pastiprinājusies. Cīņai pret cilvēku tirdzniecību jābūt vienam no galvenajiem Eiropas Savienības mērķiem, un tas nozīmē, ka Parlamentam, līdzdarbojoties kā likumdevējam, būs jāpilda svarīgs uzdevums. Cīņai pret cilvēku tirdzniecību tāpēc arī turpmāk jābūt vienai no ES galvenajām prioritātēm pat ekonomiskās un finansiālās krīzes apstākļos.

 
  
MPphoto
 
 

  Wojciech Michał Olejniczak (S&D), rakstiski. (PL) Cilvēku tirdzniecība ir viena no visļaunākajām šā gadsimta sākuma slimībām. Tiem, kuri to sauc par modernu verdzības paveidu, nevar pārmest pārspīlēšanu. Tā ir darbība, kas ir ārkārtīgi ienesīga un ko kontrolē bīstami organizētas noziedzības grupējumi. Es pilnībā atbalstu rezolūcijas priekšlikumu (B7-0029/2010) par cilvēku tirdzniecības novēršanu, ko iesniedza plaša Eiropas Parlamenta politisko grupu koalīcija. Manuprāt, Eiropas Komisijai ir jāizstrādā rīcības plāns, lai efektīvi izskaustu cilvēku tirdzniecību. Tajā pašā laikā es pilnībā atbalstu rezolūcijas autoru aicinājumu iecelt ES koordinatoru cīņai pret cilvēku tirdzniecību tieslietu, pamattiesību un pilsonības komisāra pakļautībā. Es ceru, ka tas dos jaunu stimulu aktīvākai darbībai pret cilvēku tirdzniecību.

 
  
MPphoto
 
 

  Daciana Octavia Sârbu (S&D), rakstiski. (RO) Cilvēku tirdzniecība ir augošs tirgus, kas mūsdienās salīdzināms ar narkotiku vai ieroču tirdzniecību, un ir parādība, kas izplatījusies visā pasaulē, bet īpaši asa tā ir mazāk attīstītās valstīs. Saskaņā ar ANO darba grupas ziņojumu cilvēku tirdzniecībā cietušie nāk no dažādiem sociāliem slāņiem, no turīgiem līdz visnabadzīgākajiem, no augsti izglītotiem līdz pilnīgiem lasīt un rakstīt nepratējiem, no ļoti jauniem cilvēkiem līdz vecākām sievietēm. Mums ir labāk jākoordinē informācija, lai efektīvāk cīnītos pret šo augošo parādību. Saistībā ar šo būtu lietderīgi, ja Eurojust, Europol un Frontex katru gadu varētu publicēt apvienotu ziņojumu par cilvēku tirdzniecību. Ja Eiropas Savienība grib būt vadībā attiecībā uz cilvēktiesību ievērošanu, tai aktīvāk jāiesaistās sadarbībā ar trešām valstīm, lai palīdzētu apturēt šo parādību. Turklāt ir nepieciešams arī labāks finansējums programmām, kas domātas cilvēku tirdzniecības apkarošanai un efektīvākai koordinācijai iestāžu starpā dalībvalstīs, kas iesaistītas cīņā pret cilvēku tirdzniecību.

 
  
MPphoto
 
 

  Joanna Senyszyn (S&D), rakstiski. (PL) Cilvēku tirdzniecība ir viskliedzošākais cilvēktiesību pārkāpuma veids. Šā modernā verdzības veida upuru skaits ar katru gadu pieaug. Šā veida noziegumu atklāšanas līmenis ir ļoti zems. Tāpēc es atbalstu Eiropas Parlamenta rezolūciju par cilvēku tirdzniecības novēršanu. Pret cilvēku tirdzniecību jācīnās, izmantojot visus iespējamos līdzekļus, sākot ar pamatīgu un vispusīgu informācijas kampaņu, lai parādītu šīs parādības mērogu un liktu sabiedrībai kļūt jutīgākai pret to. Ar informāciju par atsevišķiem notikušiem cilvēku tirdzniecības gadījumiem, kuri ir tikuši atklāti, vien nepietiek. Katru reizi ir būtiski dot arī iestāžu adreses, kas iesaistījušās cīņā pret šo nodarbošanos.

Ziņojums, ko 2010. gada janvārī sniedza Juridiskās palīdzības centrs un La Strada fonds, ar nosaukumu “Centrālās un Austrumu Eiropas sieviešu tirdzniecības novēršana: Informācija — novēršana — identificēšana — iejaukšanās”, norāda, ka Polijā netiek piemērotas procedūras, kas garantē cilvēku tirdzniecībā cietušajiem viņu tiesības. Viena no vislielākajām problēmām ir ieilgušais darbs pie Kriminālkodeksa papildināšanas ar cilvēku tirdzniecības modernu definīciju. 2005. gadā Varšavā tika parakstīta Eiropas Padomes Konvencija par rīcību pret cilvēku tirdzniecību. Juristiem bija vajadzīgi ne mazāk kā trīs gadi, lai to ratificētu. Mums šodien vēl joprojām nav saistošas cilvēku tirdzniecības definīcijas, un tas traucē veikt sagatavošanas un tiesvedības procedūras un tātad traucē ievērot cilvēktiesības Polijā.

 
  
MPphoto
 
 

  Søren Bo Søndergaard (GUE/NGL), rakstiski. (DA) Mans balsojums “par” tomēr nav jāuztver kā atbalsts grozījumiem rezolūcijā, kas saistās ar vairāku pilnvaru pāriešanu no dalībvalstīm uz ES, piemēram:

- atļauja ES noteikt stingrākas sankcijas šajā jomā;

- atsaukšanās uz Lisabonas līgumu, kas pastiprina ES darbību kriminālnoziegumu jautājumos;

- augstākas tiesiskas struktūras izveide šajā jomā.

 
  
MPphoto
 
 

  Eva-Britt Svensson (GUE/NGL) , rakstiski. (SV) Es balsoju “par” Rezolūciju Nr. B7-0029/2010 “Cilvēku tirdzniecības novēršana”, jo tā skar ļoti svarīgu lietu un nosauc lietas, kas jāizdara cīņā pret cilvēku tirdzniecību. Tomēr mans atbalsts rezolūcijai nav jāuztver kā atbalsts rezolūcijas priekšlikumiem, kas saistās ar vairāku pilnvaru pāreju no dalībvalstīm uz ES, piemēram, par atļauju ES noteikt stingrākas sankcijas šajā jomā, atsaukšanās uz Lisabonas līgumu, kas pastiprina ES darbību kriminālnoziegumu jautājumos, un augstākas tiesiskas struktūras izveide šajā jomā.

 
  
MPphoto
 
 

  Anna Záborská (PPE), rakstiski. (FR) Es balsoju “par” rezolūciju, jo es personīgi esmu iesaistījusies cīņā pret cilvēku tirdzniecību Slovākijā. Es biju tā, kas uzsāka kampaņu “Vai tu zini, kur pašlaik ir tavs bērns?.” Arī Sieviešu komiteja debatēs par budžeta procedūru pieņēma grozījumu par daudzgadu kampaņas sākšanu saziņas līdzekļos ar nosaukumu “Vai tu zini, kur pašlaik ir tavs bērns?”, ciešā sadarbībā ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām, lai vecāku vidū vairotu zināšanas par savu atbildību, uzlabotu bērnu aizsardzību pret visiem vardarbības veidiem un lai efektīvāk cīnītos pret bērnu tirdzniecību. Šī jaunā rezolūcija, kuru es no visas sirds vērtēju atzinīgi, ir sadalīta piecos galvenajos virzienos: vispārīgi apsvērumi, informācijas apkopošana, preventīvie pasākumi, kriminālvajāšana un aizsardzība, atbalsts un palīdzība cietušajiem. Komisija tiek aicināta uzņemties iniciatīvu, jo īpaši par informāciju un preventīvajiem pasākumiem, lai identificētu cilvēku tirdzniecības dziļākos cēloņus un faktorus izcelsmes un galamērķa valstīs, kuri veicina cilvēku tirdzniecību. Es paļaujos uz vecākiem, kas apzinās savu nopietno atbildību pret saviem bērniem, lai neļautu bērniem un pusaudžiem kļūt par cilvēku tirdzniecības upuriem.

 
  
  

Rezolūcijas priekšlikums RC-B7-0064/2010

 
  
MPphoto
 
 

  John Stuart Agnew un (grāfs) William Dartmouth (EFD), rakstiski. – AKNP uzskata, ka vides aizsardzība ir svarīga. Lai gan mēs apstrīdējām zinātnisko premisu, uz kuru balstījās Kopenhāgenas sarunas, mums nav iebildumu pret pasākumiem, kas tiek veikti atsevišķas valsts līmenī vides aizsardzībai.

 
  
MPphoto
 
 

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. (PT) Es balsoju “par” šo rezolūciju, jo uzskatu, ka ES ir jārada jauna attīstības paradigma, lai risinātu klimata pārmaiņas. Nākamajā pārstrādātajā budžeta variantā jāparedz pietiekami resursi pasākumiem, kas var atrisināt šo svarīgo problēmu. Mēs nevaram izlaist no redzesloka savu apņēmību apkarot klimata pārmaiņas. Mums kā eiropiešiem jāpieņem mērķis par CO2 samazināšanu par vairāk nekā 20 % līdz 2010. gadam. Sadarbība ar citiem pasaules partneriem arī būs svarīga, lai panāktu vērienīgu, visaptverošu un juridiski saistošu nolīgumu saistībā ar mērķi izvairīties no sasilšanas, kas pārsniedz 2 °C. Es arī uzskatu, ka iniciatīvām, kas izstrādātas ES, lai veicinātu un iedrošinātu zaļu ekonomiku, energoapgādes drošību un atkarības samazināšanu, ir arī turpmāk jābūt prioritārām. ES varētu smelties iedvesmu savai politikai manā reģionā, Azoru salās, kur aptuveni 30 % enerģijas jau nāk no atjaunojamiem avotiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. (LT) Gan Eiropa, gan pārējā pasaule ar Kopenhāgenas konferenci saistīja lielas cerības. ES bija gatava kļūt par šīs sanāksmes vadītāju un atgriezties ar juridiski saistošu nolīgumu, bet, sanāksmei beidzoties, bija ļoti maz skaidrības par to, kā turpmāk būtu jāattīstās cīņai pret klimata pārmaiņām. Kopenhāgenas vienošanās, kas nenosaka ne vērienīgus mērķus, ne saistības, ir neapmierinošs iznākums. ES vērienīgā iecere par 20-20-20 var vienkārši palikt tāls sapnis, ja šis jautājums netiek atrisināts globālā līmenī. Eiropas Savienībai ar tās Ārējās darbības dienestu tik drīz, cik vien iespējams, ir jāsāk pildīt diplomātijas stratēģiju klimata pārmaiņu jomā un jānodrošina, pirmkārt, lai Eiropa runātu vienā balsī sarunās ar citām valstīm un saglabātu principālo nostāju, lai tādējādi varētu panākt saistošu starptautisku klimata pārmaiņu nolīgumu tik ātri, cik vien iespējams.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. (PT) Es atzinīgi vērtēju rezolūcijas priekšlikuma pieņemšanu par līgumslēdzēju pušu 15. konferences (COP 15) rezultātiem, kuram es biju līdzautore, un rezultātus sarunās starp dažādām politiskām grupām, jo tās apliecina arvien pieaugošu interesi par šo jomu, par ilgtspējīgu nākotni kā mērķi. Es vēlreiz vēlos paust savu vilšanos par Kopenhāgenas augstākā līmeņa sanāksmes iznākumu un es aicinu ES atgriezties pie uzdevuma vadīt cīņu pret klimata pārmaiņām un ieguldīt pūles juridiski saistoša nolīguma sasniegšanai ar izmērāmiem, paziņojamiem un pārbaudāmiem samazināšanas mērķiem COP 16 sanāksmē, kurai jānotiek šogad Meksikā.

Ja Eiropas rūpniecība grib būt konkurētspējīgāka un radīt vairāk darbavietu, ir būtiski ieguldīt ilgtspējīgā nākotnē, kas ietvers klimata aizsardzību, energoapgādes drošību, energoatkarības samazināšanu un resursu efektīvu izmantošanu. Ņemot to vērā, es aicinu rūpnieciskās valstis vairāk ieguldīt jaunu tehnoloģiju pētniecībā ar mērķi samazināt CO2, kā arī veicināt efektīvāku un ilgtspējīgu dabas resursu izmantošanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Nikolaos Chountis (GUE/NGL), rakstiski. (EL) Priekšlikumā ir pozitīvi aspekti, piemēram, tas atzīst vidēja termiņa un ilgtermiņa mērķu trūkumu, kā arī neskaidro un vājo finansējumu jaunattīstības valstīm. Tomēr es balsojumā atturējos, jo visi manas grupas grozījumi par turpmākiem pasākumiem CO2 izmešu samazināšanai par vismaz 40 % līdz 2020. gadam, pamatojoties uz juridiski saistošu nolīgumu, par kodolenerģijas kā “tīras” enerģijas noraidīšanu, par lielāku finansiālu palīdzību nabadzīgu un jaunattīstības valstu attīstībai un tehnoloģijas pārnesei un par sociāli dzīvotspējīgu zaļu ekonomiku, kas var pastiprināt ieguldījumus un nodarbinātību un uzlabot dzīves kvalitāti, balsojumā tika noraidīti, un arī tāpēc, ka netika pieņemts svarīgais grozījums ar ierosinājumu par 0,01 % nodokli finansiāliem darījumiem, kurš varētu dot EUR 20 000 miljonus gadā, lai palīdzētu jaunattīstības valstīm apkarot klimata pārmaiņas un pielāgoties tām. Mūs nevar aizvilināt uz Meksiku ar neskaidro un nomācošo Kopenhāgenas nolīgumu. Mums radikāli jāpārskata klimata pārmaiņu politika, lai nākamajās sarunās mums būtu kārtīgs nolīgums. Tas ir panākams, vienīgi atzīstot un labojot Kopenhāgenas kļūdas, ko Eiropas Parlamenta rezolūcija nespēj izdarīt.

 
  
MPphoto
 
 

  Spyros Danellis (S&D), rakstiski. (RO) Fakts, ka Kopenhāgenas augstākā līmeņa sanāksme vispār tiek raksturota kā “nožēlojami neveiksmīgs” mēģinājums panākt globālu vienošanos par siltumnīcefektu izraisošo, Zemes klimatu sildošo izmešu ierobežošanu, palīdz izgaismot pilnīgo koordinācijas trūkumu ES dalībvalstu starpā attiecībā uz ASV un strauji augošajām valstīm.

Kopenhāgenas vienošanās pat neizvirza mērķi, kas izteikts pieļaujamā globālās temperatūras palielināšanās ierobežojumā. Tomēr es ceru uz pozitīvu iznākumu un spēcīgu Eiropas balsi par klimata pārmaiņu ietekmes ierobežošanu sanāksmē, kura notiks nākamā gada februārī, kad pasaules valstis tiek aicinātas iesniegt savus plānus par to, kā tās gatavojas samazināt izmešus līdz 2020. gadam.

 
  
MPphoto
 
 

  Mário David (PPE), rakstiski. (PT) Es balsoju “par” kopīgo rezolūciju par Kopenhāgenas konferences rezultātiem, jo es piekrītu tam, kas ietverts ierosinātajos pasākumos, vispār un diviem pasākumiem jo īpaši. Pirmais pasākums ir absolūtā nepieciešamība ES runāt vienotā balsī starptautiskās sarunās, jo tikai tā mēs varam nodrošināt sev vadošu vietu pasaulē, risinot šo svarīgo jautājumu. Šī lieta atsauksies uz nākamajām paaudzēm, un tāpēc tā prasa stingru, mērķtiecīgu, tūlītēju un saprātīgu rīcību, kā ES ir to darījusi citos, piemēram, finansiālās krīzes, jautājumos. Ir vajadzīga jauna “klimata diplomātija”, lai šo mērķi panāktu. Šajā nolūkā svarīgi ir ne tikai ES, bet arī Ķīnas un ASV centieni, kā tas skaidrots šā dokumenta 5. un 15. punktā.

Otrais pasākums, ko es vēlos uzsvērt, ir nepieciešamība jaunattīstības valstīm un valstīm ar strauji augošu ekonomiku pieņemt noteikumus par klimata pārmaiņām, kuri attiecas uz ES dalībvalstīm. Saistībā ar šo es un daži mani kolēģi ir iestājušies par oglekļa nodokļa ieviešanu importa izstrādājumiem no trešām valstīm, lai tādā veidā šī ideja virzītos uz priekšu un turpmāk tiktu izskatīta, ko es uzskatu par īpaši svarīgu pasākumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. (PT) Es balsoju “par” rezolūcijas priekšlikumu par Kopenhāgenas klimata pārmaiņu augstākā līmeņa konferences rezultātiem. Līgumslēdzēju pušu 15. konferences (COP 15) iznākums bija neapmierinošs. Tāpēc Eiropas Savienībai ir jāpieliek visas pūles ārlietu diplomātijā un jārunā vienotā balsī, lai tādējādi nodrošinātu juridiski saistošu starptautisku nolīgumu par klimata pārmaiņām, kas pieļaus globālās temperatūras paaugstināšanos ne vairāk kā par 2 °C.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. (PT) Pēc Kopenhāgenas klimata pārmaiņu konferences Eiropas Savienībai ir svarīgi turpināt līdzšinējo virzienu, uzņemoties nopietnas saistības attiecībā uz ilgtspējīgu attīstību un mēģinot samazināt oglekļa izmešus bez apdraudējuma Eiropas rūpniecībai.

Jaunā klimata politika, jo īpaši vispārējās krīzes apstākļos, nedrīkst izlaist no redzesloka ekonomisko efektivitāti un nekādā veidā nedrīkst vājināt Eiropas valstu ekonomisko ilgtspēju. Šā iemesla dēļ es mudinu izvēlēties jaunu pieeju enerģētikas politikai, tādu, kas balstās uz tīru enerģiju, uz mūsu rīcībā esošo dabas resursu efektīvāku izmantošanu un stingriem ieguldījumiem pētniecībā un videi labvēlīgākās tehnoloģijās, lai tādējādi mēs varētu saglabāt Eiropas konkurētspēju un radīt darbavietas ilgtspējīgas attīstības kontekstā.

 
  
MPphoto
 
 

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. (PT) ES vienmēr ir rīkojusies kā vadošs spēks starptautiskās sarunās par klimata pārmaiņām. Tomēr, neskatoties uz vērienīgo ieceri, pēdējā klimata pārmaiņu konference Kopenhāgenā bija neveiksme visiem, kas bija nolēmuši panākt juridiski saistošu nolīgumu. Šis rezultāts ļoti tālu atpaliek no ES nostājas šajā lietā, un tas arī tālu atpaliek no tā, kas vajadzīgs, lai aizsargātu klimatu. Ņemot vērā Kopenhāgenas augstākā līmeņa sanāksmes neapmierinošo iznākumu, Parlaments grib dot skaidru signālu Eiropas un pasaules sabiedrībai, ka tas joprojām saglabā savu apņēmību cīnīties pret klimata pārmaiņām. Mēs tagad gatavojamies nākamajai konferencei Meksikā, kurā būs jācenšas apliecināt visu pušu apņēmību. Mēs nevaram atkārtot tās pašas kļūdas, kas tika pieļautas Kopenhāgenā. Mums jāprasa pašiem sev, kas notika nepareizi šajās sarunās, un jādomā par to, kā rīkoties, ja gribam piesaistīt ASV, Ķīnu un Indiju.

 
  
MPphoto
 
 

  João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski. (PT) Apspriežamā rezolūcija nedod Kopenhāgenas konferences neveiksmes cēloņu kritisku analīzi, kas ir nepieciešama. Nopietnas analīzes vietā par to, kāda nozīme šajā neveiksmē bija pašai ES, šā Parlamenta vairākums turpina meklēt grēkāžus, piemēram, Ķīnu (kuras oglekļa dioksīda izmeši atmosfērā uz vienu iedzīvotāju ir uz pusi mazāki nekā ES) un tagad Bolivāra Amerikas Tautu alianses valstis. Šādas nostājas pamatā ir vienīgi visredzamāko politiķu aklums un lobijs, un tas apdraud un grauj to, kas patiesībā notika Kopenhāgenā. Zīmīgi, ka šī nostāja uzsver tirgus instrumentu efektivitāti, piemēram, emisiju licenču tirdzniecību, ignorējot to neefektivitāti un perverso raksturu, kas jau ir parādījies to izmantojumā. Un atkal tiek atstāta novārtā nepieciešamā diskusija par tā sauktajiem elastīgajiem mehānismiem, piemēram, tīras attīstības mehānismu.

Tajā pašā laikā vajadzība ievērot jaunattīstības valstu suverenitāti, nosakot un īstenojot tā saukto pielāgošanās stratēģiju, tiek noraidīta. Sāksim ar to, ka nekāds taisnīgs un ilgtspējīgs risinājums klimata pārmaiņu problēmai vai citām vides problēmām nav gaidāms no iracionālās sistēmas, kas ir to cēlonis. Tas, kas mums ir vajadzīgs, ir cits ekonomisks un sociāls modelis, kas ir pretējs kapitālismam.

 
  
MPphoto
 
 

  Adam Gierek (S&D), rakstiski. (PL) Šī rezolūcija apliecina faktu, ka Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) uzskatu “piekritēji” neko nav sapratuši. COP 15 vājuma galvenais cēlonis bija nespēja novērtēt: trešo valstu un jaunattīstības valstu, un arī dažu ES valstu jutīgumu pret “taisnīgumu klimata jomā”; faktu, ka divas vislielākās lielvalstis, ASV un Ķīna, sacenšas savā starpā gan ekonomiski, gan militāri; faktu, ka “vērienīgie” plāni ierobežot CO2 izmešus balstījās uz klimata sasilšanas antropogēno paradigmu, kurai nav īpaši augstas zinātniskas ticamības. IPCC trauksmes cēlāju paziņojumi ir jāuzskata par ļoti bezatbildīgiem, jo politiskie un ekonomiskie lēmumi, kas uz tiem balstījās, ietekmēs daudzas nākamās paaudzes. Tāpēc šie lēmumi nedrīkst balstīties uz to cilvēku atzinumiem, kas īsteno dzīvē tēzi, kura ir izvirzīta jau iepriekš, — teoriju, ka cilvēce ir globālās sasilšanas cēlonis. IPCC zinātnisko ticamību iedragā tādas lietas kā “klimatgeitas” skandāls, globālo temperatūras tendenču viltošana (Krievija un Austrālija) un “šļūdoņgeitas” skandāls.

Tāpēc visi tiesību regulējumi, kas nav labvēlīgi Eiropas ekonomikas attīstībai un ir pamatoti ar IPCC paziņojumiem, ir nekavējoties jāpārskata. Jautājumā par klimata pārmaiņām, kurš ir tik svarīgs visai civilizācijai, Eiropas Komisijai ir pienācis laiks savā darbībā balstīties pašai uz savu klimata pētniecības meta analīzi, kas jāveic klimata speciālistu komandai, kuri nav atkarīgi no Komisijas atzinumiem un brīvi no jebkāda politiska spiediena. Šie divi pēdējie nosacījumi nav atrodami rezolūcijā, un tāpēc es balsoju pret tās pieņemšanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Robert Goebbels (S&D), rakstiski.(FR) Es balsoju pret rezolūciju, jo tajā ir pārāk daudz vēlmju domāšanas. Mēs Kopenhāgenā redzējām, ko pārējā pasaule domā par Savienības vadošo lomu attiecībā uz klimatu. Tā sauktā Kopenhāgenas vienošanās tika panākta prezidenta Obama sarunās ar Ķīnu, Indiju, Brazīliju, Dienvidāfriku un dažām citām valstīm, kurās Barroso, Sarkozy un pārējie pat nebija aicināti. Ieguldīsim nākotnes tehnoloģijās, nevis uzliksim jaunus slogus savai ekonomikai un pilsoņiem! Pagājušajā gadā Ķīna kļuva par pasaulē vadošo vēja turbīnu aprīkojuma un fotoelementu eksportētāju. Eiropai ir jāiesaistās šajā tehnoloģiju cīņā, nevis jāuzliek sev kolektīvs sods, kas ne uz vienu ārpus Eiropas neatstāj nekādu iespaidu un kas nepiesaistīs nevienu sekotāju.

 
  
MPphoto
 
 

  Sylvie Guillaume (S&D), rakstiski. (FR) Mans balsojums par šo rezolūciju izteica manu vilšanos ar Kopenhāgenā 2009. gada beigās beidzot panākto nolīgumu, nolīgumu, kuru es uzskatu par pārāk pieticīgu un kurā trūkst kvantitatīvu saistību. Es izsaku nožēlu arī par to, ka netika pieņemts manas grupas iesniegtais grozījums par 0,01 % gada nodokļa noteikšanu finanšu darījumiem, lai finansētu centienus vērsties pret klimata pārmaiņām visnabadzīgākajās un vistiešāk skartajās valstīs EUR 20 miljardu apmērā gadā. Visbeidzot, ja ES cer iegūt kādu ietekmi tādās starptautiskās sarunās, kādas bija šīs, tai jāiemācās runāt vienā balsī, lai nepalaistu garām iespēju atrasties vadošā vietā globālajās klimata pārmaiņās. To var izdarīt, izvirzot vērienīgus mērķus, lai samazinātu siltumnīcefektu izraisošo gāzu izmešus par vairāk nekā 20 % līdz 2020. gadam.

 
  
MPphoto
 
 

  Ian Hudghton (Verts/ALE), rakstiski. – Kopenhāgenas augstākā līmeņa sanāksmē netika izmantota liela iespēja censties risināt klimata pārmaiņas. Mana valsts, Skotija, ir pieņēmusi visvērienīgāko klimata pārmaiņu tiesību aktu pasaulē, bet Skotijas valdības nesenā sadarbība ar Maldivu valdību kalpo kā starptautiskas vienošanās paraugs. Šīsdienas rezolūcija aicina uz “Eiropas Parlamenta un valstu parlamentu divpusējām sanāksmēm”, lai veicinātu sapratni; es ceru, ka Skotijas valsts parlaments būs iekļauts ikvienā šādā sanāksmē, ņemot vērā tā vadošo stāvokli pasaulē.

 
  
MPphoto
 
 

  Jean-Luc Mélenchon (GUE/NGL), rakstiski.(FR) Šajā rezolūcijā ir iekļauti daži visai nozīmīgi ierosinājumi no labējo grupām, kas to parakstīja: atsauce uz IPCC darbu attiecībā uz klimata pārmaiņām, aicinājums pilsoniskajai sabiedrībai vairāk iesaistīties Meksikas konferences darbā, aicinājums Eiropas Savienībai turpināt virzīt savus mērķus par siltumnīcefektu izraisošo gāzu izmešu samazināšanu vairāk nekā par 20 %, kas ierosināts līdz 2020. gadam. Tomēr ar to nepietiek, un uzslava oglekļa tirgum nozīmē, ka viņi zaudē jebkādu ticamību. Piedāvātā palīdzība dienvidu valstīm, kurām mēs esam parādā par klimatu, nav pietiekama.

Tāpat arī piedāvātais mērķis virzīties uz siltumnīcefektu izraisošo gāzu izmešu 30 % samazinājumu līdz 2020. gadam tālu atpaliek no IPCC ieteiktajiem 40 %. Turklāt nemaz nav pieminēta Bolīvijas prezidenta Evo Morales Ayma iniciatīva par Pasaules tautu klimata pārmaiņu konferenci. Līdz šim tomēr tā vienīgā piedāvā pasaules tautām iespēju atzīt savas tiesības uz ekosistēmu un izveidot klimata tiesu.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. (PT) Lielās cerības, kas saistījās ar daudz cildināto Kopenhāgenas augstākā līmeņa sanāksmi, ir izgaisušas. Valstis, kuras visvairāk atbildīgas par šo lietu, nepanāca vienprātību par siltumnīcefektu izraisošo gāzu izmešu samazināšanu. Šai problēmai, kas rada bažas visā pasaulē, ir vajadzīgs ātrs risinājums. Līgumslēdzēju pušu 16. konferencē (COP 16) Meksikā jābūt lielākai pārredzamībai un lielākam pilsoniskās sabiedrības devumam. Eiropas Savienībai ir jāspēj ieņemt vadošo vietu cīņā pret klimata pārmaiņām. Visām valstīm no ASV līdz tā sauktajām ātri augošajām valstīm, tostarp Ķīnai, kuras ir lielas piesārņotājas, arī jāuzņemas sava atbildība cīņā, kas atstāj arvien mazāk jaunu iespēju. Jautājums ir par cilvēces ilgtspējīgu nākotni. Ja nekas netiks laicīgi darīts, mēs varam nonākt līdz punktam, aiz kura vairs nav atgriešanās.

 
  
MPphoto
 
 

  Willy Meyer (GUE/NGL), rakstiski. (ES) Es atturējos balsojumā par Rezolūciju RC-B7-0064/2010 par Kopenhāgenas klimata pārmaiņu augstākā līmeņa konferences rezultātiem, jo es uzskatu, ka tā bija neveiksme, ņemot vērā, ka Kopenhāgenas vienošanās nav juridiski saistoša un nenosaka izmešu samazināšanas globālos mērķus. Attīstītās valstis šajā sanāksmē neatzina savu klimata parādu jaunattīstības valstīm, tās neizrādīja arī nožēlu par pašreizējo (oglekļa tirdzniecības) tirgus mehānismu kaitīgajām sekām. Atturoties es vēlējos paust savu visdziļāko vilšanos par sanāksmes rezultātiem, kas bija krietni zemāki par mūsu pilsoņu cerībām.

Eiropas Savienībai ir beidzot jāuzņemas atbildība un jādara viss iespējamais, lai CO2 izmeši tiktu samazināti par 40 % līdz 2020. gadam. Tāpēc es uzskatu, ka mums ir jāierosina jauns ekonomikas un sociālais modelis kā izaicinājums kapitālismam. Es atzinīgi vērtēju Bolīvijas prezidenta Evo Morales lēmumu sasaukt Pasaules tautu klimata pārmaiņu un mātes Zemes tiesību konferenci.

 
  
MPphoto
 
 

  Wojciech Michał Olejniczak (S&D), rakstiski. (PL) Lielākā daļa novērotāju Kopenhāgenas klimata pārmaiņu augstākā līmeņa sanāksmi pamatoti uzskatīja par neveiksmi. Ir grūti pretoties iespaidam, ka Kopenhāgenā pasaules vadītāji piedalījās riskantā spēlē un necentās izstrādāt vislabāko nolīgumu, bet vainoja otru pusi par nolīguma trūkumu. Satrauc tas, ka ES, neskatoties uz izstrādāto kopējo nostāju, nebija spējīga to izmantot kā platformu nolīgumam ar citām valstīm. Eiropas Savienībai ir jācenšas, lai COP 16 konference Meksikā beigtos ar panākumiem. Klimata nolīgumam, kas ES ir jāvirza, ir jāatbilst trim pamatiezīmēm: tam jābūt juridiski saistošam, jāapliecina solidaritāte un jābūt vērienīgam. Lēmums, kas tika pieņemts ES augstākā līmeņa sanāksmē Seviļā, no kura izriet, ka ES neierobežos savus izmešus vairāk kā par 20 % salīdzinājumā ar 1990. gadu, ir jāuztver ar satraukumu.

Tiek atkārtots nosacījums, ka vispirms citām valstīm ir jānāk ar paziņojumu par lielāku samazinājuma mērķi, paaugstinot to līdz 30 %. Pašlaik tomēr starptautiskā situācija šķiet tāda, ka vienīgi ES var nodrošināt impulsu nozīmīgākiem samazinājumiem. Neviens nestāsies ES vietā šajā jautājumā, un ES nedrīkst atteikties no radikālu līdzekļu globālā virzītāja uzdevuma cīņā pret globālo sasilšanu. ES ir jāatrod EUR 7,2 miljardi un jāsāk tos izlietot valstīm, kuras ir vismazāk attīstītas un visvairāk apdraudētas klimata pārmaiņu dēļ.

 
  
MPphoto
 
 

  Frédérique Ries (ALDE), rakstiski.(FR) No Kopenhāgenas augstākā līmeņa sanāksmes neveiksmes jāgūst mācība — tā ir Eiropas Parlamenta prioritāte, par kuru es ar šo rezolūciju balsoju “par”. Mēs zinām, kas ir nepareizi: ANO metode vairs nedarbojas, Amerikas Savienotās Valstis un Ķīna ir uzvedušās kā pretējās puses cīņā pret klimata normu atcelšanu, un Eiropas Savienība nav spējusi uzstāties vienotā balsī. Ja mēs zinām, kas ir nepareizi, mums tomēr ir jārada pretlīdzekļi, lai varētu panākt nolīgumu Kankūnā 2010. gada novembrī.

Lai noturētos vadībā, Eiropai būs jādemonstrē inovatīva pieeja klimata jautājumam un jāpiedāvā kaut kas cits nekā vienīgi mērķis par izmešu globālo samazināšanu ar ārkārtīgi spekulatīvu tirgus sistēmu siltumnīcefektu izraisošo gāzu izmešiem, rīku, kuru ASV valdība turklāt tikko ir noraidījusi. Ir laiks pāriet uz citu metodi un piedāvāt “tehnoloģisku” tiltu starp industrializētām valstīm un reģioniem un nelielām valstīm, kuras visvairāk pakļautas klimata pārmaiņām. Tie ir vērienīgi papildu pasākumi saistībā ar tīrām tehnoloģijām, ēku un transporta sistēmu energoefektivitāti un “zaļu” darbavietu veicināšana, kas radīs cerības uz rītdienu, cerības uz nolīgumu nākamajā Kankūnas augstākā līmeņa sanāksmē, lielākas cerības uz kopēju pasaules skatījumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Czesław Adam Siekierski (PPE), rakstiski. (PL) Kopenhāgenas klimata pārmaiņu konference nedeva risinājumu un nespēja nonākt pie gala rezolūcijām vai lēmumiem par izmešu ierobežojumu skaitu un apjomu vai finanšu līdzekļiem, kurus izmantos šajā nolūkā. Taču es nedomāju, ka tā bija sakāve, lai gan tā noteikti nepiepildīja ES cerības. Šīs cerības bija iracionālas gan attiecībā uz ierosināto siltumnīcefektu izraisošo gāzu samazinājumu apmēru, gan attiecībā uz cerētajiem finanšu līdzekļiem cīņai pret klimata pārmaiņām. Papildus visam mazliet augstprātīgas bija arī gaidas uz vadošu vietu cīņā pret klimata pārmaiņām. Manuprāt, mēs joprojām atrodamies stadijā, kad nav ieteicams pieņemt saistošus un galīgus lēmumus. Tam iemesls cita starpā ir tāds, ka mums joprojām nav ticamu zinātnisku datu par klimata pārmaiņām un cilvēces lomu šajā procesā. Nesen mēs bijām liecinieki ekspertu un zinātnieku strīdiem par šo tematu, kas apstiprina, ka viņi visi nav vienisprātis par globālās sasilšanas ietekmēm. Papildu arguments par labu galīgā lēmuma atlikšanai ir ekonomiskā krīze, kas liek valstīm taupīt un samazināt izdevumus. Grūtajos ekonomikas recesijas laikos prioritāru risinājumu pieprasa sociāli jautājumi, piemēram, cīņa pret bezdarbu un sabiedrības grimšanu nabadzībā, atbalsts uzņēmējdarbībai un citi pasākumi ekonomikas izaugsmes paātrināšanai.

 
  
MPphoto
 
 

  Peter Skinner (S&D), rakstiski. – Lai gan Kopenhāgenas augstākā līmeņa sanāksme tika vērtēta ar vilšanos par tās gala iznākumu, tajā nenoliedzami ir daudz kā, kas rosina turpmākus centienus. Vienkārši nav alternatīvas kolektīvai rīcībai šajā jautājumā.

Tā kā Eiropas Savienība arī turpmāk atradīsies centrā, dodoties pretī nākamajai konferencei Meksikā, ir jācenšas, cik vien iespējams, lai panāktu politisku akceptu globālā līmenī. Tikai pamatojoties uz daudzu zinātnieku un citu novērotāju izklāstītajiem atzinumiem, pilsoņi pieņem savu lēmumu atbalstīt priekšlikumus par klimata pārmaiņām. Tie, kuri paļaujas vienīgi uz baiļu un naidīguma gaisotnes radīšanu, maz dara savas argumentācijas izstrādē.

ES valdību pieņemtā nostāja ministra Ed Miliband vadībā ir guvusi atbalstu un piedāvā reālu cerību par vienošanos. Parlamentam arī turpmāk jāatbalsta šī pieeja.

 
  
MPphoto
 
 

  Bart Staes (Verts/ALE), rakstiski. (NL) Es balsoju par labu šai rezolūcijai, jo tā aicina ieņemt stingrāku nostāju sarunās par globālu klimata politiku. Turklāt starptautiska nolīguma trūkums nav iemesls turpmāk atlikt ES politikas pasākumus, lai īstenotu iepriekšējos ES solījumus samazināt izmešus par 20 % līdz 2020. gadam.

Parlaments atkārtoti apliecina savu mērķi paaugstināt šo samazinājumu līdz 30 %. Labi, ka Parlaments nepārprotami paziņo, ka uzsāktās iniciatīvas veicināt un intensificēt zaļo ekonomiku, energoapgādes drošību un samazināt energoatkarību arvien vairāk atvieglos sasniegt iecerēto 30 % samazinājumu.

Ir svarīgi mācīties no neveiksmes Kopenhāgenā. Tāpēc mums ir svarīgi būt paškritiskiem un atzīt, ka ES sarunu laikā nespēja radīt pārliecību ar konkrētiem iepriekš dotiem solījumiem par starptautisku valdības finansējumu klimata pasākumiem jaunattīstības valstīs. Tāpat arī ir svarīgi atzīt, ka ES kolektīvais ieguldījums centienos panākt samazinājumu un finansēt ar pielāgošanos saistītās jaunattīstības valstu vajadzības 2020. gadam nevar būt mazāks par EUR 30 miljardiem gadā. Es ceru, ka Meksikā iznākums būs veiksmīgs.

 
  
MPphoto
 
 

  Thomas Ulmer (PPE), rakstiski. (DE) Es balsoju pret rezolūciju. Diemžēl tika noraidīti vairāki labi grozījumi. Cilvēku realitātes izjūta attiecībā uz klimata aizsardzību, šķiet, ir izgaisusi. Kritiskas piezīmes un korekti zinātniski darbi par klimata aizsardzību ir tikuši noraidīti, bet ir pieņemta Eiropas darbošanās vienatnē. Manā izpratnē tā nav atbildīga politika mūsu pilsoņu priekšā.

 
  
MPphoto
 
 

  Marie-Christine Vergiat (GUE/NGL), rakstiski.(FR) Es atturējos balsojumā par Eiropas Parlamenta rezolūciju par Kopenhāgenas klimata pārmaiņu augstākā līmeņa sanāksmi, jo tā neatbilst šīs sanāksmes neveiksmei, lai gan Eiropas Parlaments ir skaidri nosodījis Eiropas Savienības trūkumus šajā gadījumā.

Jāatzīst, ka ir pieņemti daži pozitīvi pasākumi, piemēram, aicinājums Komisijai būt vērienīgākai attiecībā uz siltumnīcefekta izraisošo gāzu izmešiem un piešķirt atbilstīgu finansējumu, lai šīs gāzes likvidētu.

Citi grozījumi nav pieņemami, jo regulēšanu atstāj tirgum, izmantojot izmešu atļaujas, tīras attīstības mehānismus un tamlīdzīgi. Turklāt tiek izteikta prasība Eiropas Savienībai uzsākt sarunas ar Amerikas Savienotajām Valstīm nolūkā radīt transatlantisku oglekļa tirgu.

Visbeidzot, es izsaku nožēlu par to, ka tika noraidīts aicinājums radīt zaļu Tobin nodokli, kura ieņēmumi būtu palīdzējuši jaunattīstības valstīm apkarot klimata pārmaiņas.

Būtībā nav atrodams nekāds ilglaicīgs, nopietns vai sakarīgs risinājums klimata pārmaiņām sistēmā, kura tās radījusi. Eiropas Savienībai ir pienākums virzīties uz priekšu un rādīt piemēru neatkarīgi no tā, kāda ir citu valstu attieksme. Tā to var darīt, ja spēj nodrošināt sevi ar nepieciešamajiem resursiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Anna Záborská (PPE), rakstiski. (FR) Kopenhāgenas konference bija neveiksme. Tomēr šī vienošanās iemieso pirmo soli, kas saved kopā dalībnieku lielāko daļu un rada pamatu saistībām par samazināšanas, finansēšanas, mērīšanas, paziņošanas un pārbaudīšanas darbībām, lai mazinātu klimata pārmaiņas un cīnītos pret atmežošanu. Atbalstot rezolūciju, es izteicu savu vēlēšanos, lai tiktu izveidota “klimata diplomātija” starptautiskā līmenī, kuras galvenais mērķis būtu radības aizsargāšana. Parlaments ir arī paziņojis, ka Savienības kolektīvajam ieguldījumam centienos samazināt klimata pārmaiņas un palīdzēt jaunattīstības valstīm pielāgoties ir jābūt ne mazākam kā EUR 30 000 miljoni gadā no šodienas līdz 2020. gadam, zinot, ka šis skaitlis var pieaugt, palielinoties zināšanām par nopietnām klimata pārmaiņām un ar tām saistītajām izmaksām. Neskatoties ne uz kādu vides romantismu, mēs nedrīkstam aizmirst Eiropas rūpniecību. Tieši tāpēc es uzskatu, ka Eiropas rūpniecības konkurētspējai būtiska ir prasība, lai pārējās industrializētās valstis, kas ir ārpus ES, un jaunattīstības valstis, un strauji augošās valstis veiktu tādus pašus centienus īstenot saprātīgus samazinājumus. Samazināšanas mērķiem jābūt mērāmiem, nozīmīgiem un pārbaudāmiem katram, ja vēlamies panākt taisnīgumu klimata jomā.

 
  
MPphoto
 
 

  Iva Zanicchi (PPE), rakstiski. (IT) Es balsoju “par” rezolūcijas priekšlikumiem par Kopenhāgenas klimata pārmaiņu konferences rezultātiem, kaut arī ar zināmām šaubām.

Kopenhāgenā, kur es piedalījos kā Eiropas Parlamenta delegāte, tika panākta juridiski nesaistoša vienošanās. Šī vienošanās ne tikai nepiedāvā pieņemamu starptautisku reakciju cīņā pret klimata pārmaiņām, bet tā arī neatrisina starptautiskās konkurences izkropļoto nosacījumu problēmu. Tie darbojas par sliktu Eiropas uzņēmumiem, kuriem pretēji saviem galvenajiem konkurentiem no citām valstīm, piemēram, Amerikas Savienotajām Valstīm un Ķīnas, jau tagad ir jāievēro vērienīgie izmešu samazināšanas mērķi.

Es uzskatu, ka Eiropas Savienībai ir jāizstrādā efektīva stratēģija attiecībā uz nākamajām starptautiskajām sanāksmēm; stratēģija, kuras mērķis ir veicināt zaļās tehnoloģijas, energoefektivitāti un atjaunojamos avotus; stratēģija, kas ievieš patiešām efektīvu globālu sistēmu cīņai pret klimata pārmaiņām — tāda stratēģija, kas nepieļauj nekādus izkropļojumus starptautiskajā konkurencē.

 
  
  

Ziņojums: Leonardo Domenici (A7-0007/2010)

 
  
MPphoto
 
 

  Nessa Childers (S&D), rakstiski. – Es atturējos balsojumā par Domenici ziņojumu, lai gan tajā ir daudzi saprātīgi priekšlikumi. Ir jāturpina detalizētas debates par dažādajiem jautājumiem, kas tajā apskatīti. No vienas puses, ir jānodrošina, lai dažādi uzņēmuma ienākuma nodokļu režīmi neradītu iespēju uzņēmumiem izvairīties no pienākumiem atbalstīt sabiedrību ar daļu no to peļņas, izmantojot taisnīgu uzņēmuma ienākuma nodokļa režīmu. Tomēr īpaša uzmanība jāpievērš negatīvajai ietekmei, kāda KKUINB var būt mazās valstīs (piemēram, Īrijā), kuru uzplaukums un nodarbinātības līmenis lielā mērā ir atkarīgs no to spējas piesaistīt ārvalstu investīcijas.

 
  
MPphoto
 
 

  Proinsias De Rossa (S&D), rakstiski. – Es balsoju “par” ziņojumu par labas pārvaldības veicināšanu nodokļu lietās, kas ir būtiska pasaules ekonomikas pārbūvei. Tā prasa pārredzamību, informācijas apmaiņu, pārrobežu sadarbību un godīgu konkurenci nodokļu jomā. Tā vērstos pret krāpšanu un izvairīšanos no nodokļiem, radot konkurētspējas priekšrocības uzņēmumiem, kuri maksā nodokļus, un samazinot spiedienu uz valdībām pazemināt uzņēmuma ienākuma nodokļa likmes, kas pārceļ nodokļu slogu uz darba ņēmējiem un zemu ienākumu mājsaimniecībām, vienlaikus liekot samazināt sabiedriskos pakalpojumus. Ikvienam Eiropas nolīgumam par kopēju konsolidētu uzņēmuma ienākumu nodokļa bāzi ir jāņem vērā ES ģeogrāfisko robežu reģionu, piemēram, Īrijas, vajadzības un to spējas piesaistīt tiešas ārvalstu investīcijas. KKUINB nav saistīta ar kopēju nodokļu likmi. Uzņēmumu aplikšana ar nodokļiem ir katras dalībvalsts pilnīga atbildība. KKUINB jēga ir izveidot kopēju juridisku bāzi peļņas aprēķināšanai uzņēmumiem, kam ir uzņēmumi vismaz divās dalībvalstīs. Par KKUINB ziņojumā teikts šādi: “Atgādina, ka kopējas konsolidētas uzņēmumu ienākumu nodokļu bāzes ieviešana ES palīdzētu risināt jautājumus, kas saistīti ar nodokļu dubultu uzlikšanu un iekšējām norēķinu cenām konsolidētās grupās”. Es atzinīgi vērtēju Īrijas valdības priekšlikumu šā gada Īrijas Finanšu likumā regulēt transnacionālo korporāciju noteiktās iekšējās norēķinu cenas.

 
  
MPphoto
 
 

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. (PT) Mēs atzinīgi vērtējam ziņojumā skaidri paziņoto, ka tas “stingri nosoda nodokļu oāzes, kas veicina gan likumīgu, gan nelikumīgu izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un kapitāla aizplūšanu, gūstot no tā spekulatīvu peļņu; tādēļ mudina dalībvalstis cīņu pret nodokļu oāzēm, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nelikumīgu kapitāla aizplūšanu noteikt par prioritāti”.

Mēs atbalstām arī paziņojumu, ka “kopā ar centieniem, kas īstenoti kā daļa no ESAO vadītajām iniciatīvām,” šie “rezultāti vēl aizvien nav pietiekoši, lai atrisinātu nodokļu oāžu un ārzonu centru radītās problēmas, un tādēļ ir nepieciešama apņēmīga, efektīva un konsekventa rīcība”, un pat, ka “G20 saistības nav pietiekamas, lai risinātu problēmas, ko rada izvairīšanās no nodokļu maksāšanas, nodokļu oāzes un ārzonas centri”.

Vissvarīgākā lieta tomēr bija to nereducēt tikai līdz labiem nodomiem, bet gan efektīvi apkarot un izskaust nodokļu oāzes un ārzonu centrus, īpaši tad, kad, kā, piemēram, tas notiek dažos gadījumos, vērojams noteikts situācijas dramatisms saistībā ar sabiedrisko deficītu, kura mērķis ir īstenot un pat pastiprināt to pašu neoliberālisma politiku, kura atkal atstāj darba ņēmējiem un tautai rēķinu, kas maksājams par krīzi.

 
  
MPphoto
 
 

  Bruno Gollnisch (NI), rakstiski.(FR) Laba pārvaldība nodokļu lietās jums nenozīmē cīņu pret krāpšanu, panesamu nodokļu uzlikšanu vai sabiedrisko fondu labu izmantošanu. Tā nozīmē sistemātisku nodokļu maksātāja, galvenokārt Eiropas nodokļu maksātāja, vajāšanu un automātisku apmaiņu ar informāciju par viņa banku rēķiniem, lai gan viņš nav izdarījis nekādu pārkāpumu. Vēl vairāk — es šeit nerunāju par lieliem uzņēmumiem vai par ļoti bagātiem indivīdiem, kas vienmēr pratīs izslīdēt cauri tīklam, bet par vidusmēra eiropieti.

Jūsu runa par nodokļu oāzēm ir liekulīga: jūs pārmetat Lihtenšteinai vai Karību salām, bet nesakāt ne vārda par Eiropas lielāko nodokļu oāzi Sitiju vai par oāzēm Amerikas Savienotajās Valstīs. Tāpat ne vārda jūs nesakāt par to, kas ļauj šīm oāzēm pastāvēt, — nodokļu elli, kas tagad ir raksturīga lielākajai daļai Eiropas dalībvalstu, ko sakropļojuši parādi un deficīts. Tāpēc sabiedriskie izdevumi ir eksplodējuši jūsu ekonomiskās politikas un masveida imigrācijas pārmērīgo izmaksu radīto sociālo seku dēļ. Tāpēc dalībvalstis vairs nevar nomaksāt savus parādus, ja nevēršas pie tirgiem un nepakļaujas to nosacījumiem, kas nozīmē, ka šodien tādā valstī kā, piemēram, Francija 15–20 % no budžeta izdevumiem aiziet tikai tās procentu maksājumu segšanai. Mūs neizmantos par šādas politikas morālu attaisnojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Marian Harkin (ALDE), rakstiski. – Izmantot KKUINB, lai apkarotu dubultu aplikšanu ar nodokļiem, nozīmē izmantot veseri riekstu skaldīšanai. Ir daudz efektīvāki veidi, kā risināt dubultās nodokļu aplikšanas jautājumu. Tādēļ es nobalsoju pret 25. apsvērumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Ian Hudghton (Verts/ALE), rakstiski. – Pašreizējā ekonomiskā krīze ir izgaismojusi vairākas svarīgas jomas, kuras Eiropā un plašāk pasaulē ir jāreformē. Laba pārvaldība nodokļu lietās ir augstākā mērā svarīgs veselīgas ekonomikas elements, un ES ir jāpilda svarīgs pienākums veicināt starptautisku labu pārvaldību šajās lietās.

 
  
MPphoto
 
 

  Arlene McCarthy (S&D), rakstiski. – Krāpšanās ar nodokļiem un izvairīšanās no nodokļu maksāšanas dēļ katru gadu pēc aprēķiniem tiek zaudēti EUR 200 miljardi — nauda, kas nozagta nodokļu maksātājiem bagātajās valstīs un vistrūcīgākajiem jaunattīstības pasaulē. Šis ļaunums ir jānovērš, un mana delegācija atbalsta ziņojumu, kas raida spēcīgu signālu, ka Eiropas Parlaments necietīs krāpšanu, izvairīšanos vai nodokļu oāžu nesodītu darbību.

Jo īpaši atzinīgi es vērtēju skaidro paziņojumu, ka mūsu mērķim jābūt, lai automātiska apmaiņa ar informāciju kļūtu par vispārēju noteikumu. Pētījumi rāda, ka tas ir visefektīvākais veids, kā novērst izvairīšanos un aizsargāt ienākumus. Tie, kas pretojas šiem aicinājumiem, rīkojas mazas bagātu indivīdu elites un korporāciju interesēs, kuras izmanto nodokļu oāzes, un pret tiem daudzajiem, kuri maksā nodokļus un paļaujas uz pakalpojumiem, ko tie apmaksā.

Ziņojumā pieminēts nākamais ietekmes novērtējums ierosinātajai kopējai konsolidētajai uzņēmuma ienākumu nodokļa bāzei. Lai gan mums nav iebildumu pret turpmāku analīzi, mana delegācija vēlētos stingrākus pamatojošus pierādījumus, lai varētu apsvērt atbalstu šādam priekšlikumam. Ziņojumā arī prasīts analizēt iespējamās sankcijas pret nodokļu oāzēm, ko mēs atbalstām, neskarot galīgo nostāju.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. (PT) Laba nodokļu pārvaldība ir būtiska, lai nodrošinātu garantijas ārkārtīgi svarīgās jomās, piemēram, pārredzamības principu, informācijas apmaiņu un godīgu nodokļu konkurenci. Finansiālā krīze ir palielinājusi spiedienu uz visu, kas saistās ar cīņu pret izvairīšanos no nodokļiem un krāpšanu līdzās cīņai pret nodokļu oāzēm. Laikā, kad miljoniem cilvēku visā pasaulē cieš krīzes dēļ, būtu bezjēdzīgi apkarot tos, kuri nepilda savas saistības. Šī iniciatīva dod svarīgu signālu, kas trešām valstīm vēsta, ka ES efektīvi cīnās pret nodokļu oāzēm. Cīņa pret nodokļu oāzēm visā pasaulē ir ne tikai tiesisks jautājums, bet, galvenokārt, tas ir jautājums par sociālu taisnīgumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Alfredo Pallone (PPE), rakstiski. (IT) Mums jāīsteno labas pārvaldības politika gan Eiropas Savienībā, gan ārpus tās, cita starpā arī tādēļ, lai pretotos negodīgai nodokļu konkurencei, jo īpaši tajās valstīs, kuras pārstāv nodokļu oāzes. Pārredzamība un reāla apmaiņa ar informāciju ir godīgas konkurences un godīga nodokļu sloga sadalījuma pamats.

Turklāt laba nodokļu pārvaldība ir svarīgs priekšnosacījums finanšu tirgu integritātes saglabāšanai. Priekšlikumi par administratīvo sadarbību un savstarpēju palīdzības sniegšanu nodokļu piedziņā, kurus mēs šajā plenārsēdē pieņemam, virza mūs šajā virzienā. Starptautiskajā līmenī viens no instrumentiem, ko ES var izmantot, lai veicinātu labu pārvaldību nodokļu lietās trešās valstīs, ir sarunas ar tām par nodokļu krāpšanas apkarošanas nolīgumiem, kuros ietverta klauzula par informācijas apmaiņu.

Piecu valstu paziņojumi, ar kurām ES ir nolīgums par uzkrājumiem (Monako, Šveice, Lihtenšteina, Andora un Sanmarīno), ir svarīgs solis pretī pilnīgās nelīdzsvarotības izbeigšanai. Tomēr pēc šādiem paziņojumiem jāseko juridiski saistošu nolīgumu noslēgšanai. ES jārīkojas arī kā dzinējspēkam šajā nozarē, rādot labu piemēru un pildot to, ko G20 augstākā līmeņa sanāksme jau iedarbināja.

 
  
MPphoto
 
 

  Aldo Patriciello (PPE), rakstiski. (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Temats par labu nodokļu pārvaldību vienmēr ir bijis ļoti svarīgs, bet tas kļuvis vēl būtiskāks sakarā ar lielo ekonomisko un finansiālo krīzi, kas skāra mūsu kontinentu aptuveni pirms diviem gadiem.

Pēdējos gados par šo tematu ir spriests Eiropas un starptautiskās augstākā līmeņa sanāksmēs, īpašu vērību veltot cīņai pret izvairīšanos no nodokļiem un nodokļu oāzēm. Grūti noliegt Komisijas apņemšanos un gribu, bet mums nenoliedzami ir jāīsteno nopietna politika, lai novērstu izvairīšanos no nodokļiem tajos uzņēmumos, kuri izvairās no likumiem par nodokļiem, vienkārši noklikšķinot datora peli tīmeklī.

Es esmu pārliecināts, ka labas pārvaldības princips, kas balstās uz pārredzamības principu un informācijas apmaiņu, var kļūt par pamatu Eiropas Savienības prioritārā mērķa sasniegšanai cīņā ar nodokļu oāzēm, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nelikumīgu kapitāla aizplūšanu.

Eiropas Savienībai arī starptautiski jāuzstājas vienoti un jācīnās par ESAO standartu uzlabošanu, lai panāktu, ka informācijas apmaiņa notiek automātiski, nevis pēc pieprasījuma. Šā iemesla dēļ es balsoju par labu šim ziņojumam.

 
  
MPphoto
 
 

  Evelyn Regner (S&D), rakstiski. (DE) Es balsoju “par” šo ziņojumu, kas veicina labu pārvaldību nodokļu lietās, jo es uzskatu, ka efektīva cīņa pret krāpšanu un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas ir ļoti svarīga. Turklāt mums jāpārvar blokāde, kas uzlikta nodokļu jautājumiem Ministru padomē, un jāpastiprina laba pārvaldība nodokļu uzlikšanas jomā.

 
  
  

Ziņojumi: Magdalena Alvarez (A7-0006/2010), Leonardo Domenici (A7-0007/2010)

 
  
MPphoto
 
 

  Robert Goebbels (S&D), rakstiski.(FR) Es esmu par starptautisku sadarbību attiecībā uz izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, bet es šaubos, vai administratīva sadarbība, kas virzīsies uz automātisku apmaiņu ar informāciju par visiem datiem attiecībā uz Eiropas pilsoņu aktīviem, ir vislabākais veids, kā panākt godīgu aplikšanu ar nodokļiem. Nodokļa atskaitīšana ienākuma izcelsmes vietā visām finanšu operācijām būtu daudz efektīvāka metode.

Šādai atskaitīšanai ienākuma izcelsmes vietā ir jābūt galīgam nodoklim. Tas varētu kļūt par Eiropas resursu. Tā sauktā “labā pārvaldība”, ko iesaka Eiropas Parlaments, pilnībā atklāj visus pilsoņu privātās dzīves aspektus. Tā sagrauj individuālo datu aizsardzību, ko paradoksālā veidā Eiropas Parlaments vēlas nosargāt SWIFT mapē. Tieši šo iemeslu dēļ es nebalsoju par labu šiem ziņojumiem.

 
  
  

Ziņojumi: Magdalena Alvarez (A7-0006/2010), Theodor Dumitru Stolojan (A7-0002/2010), Leonardo Domenici (A7-0007/2010)

 
  
MPphoto
 
 

  Jean-Luc Mélenchon (GUE/NGL), rakstiski.(FR) Lai gan nodokļu krāpšana ir jāapkaro, mēs nedrīkstam aizmirst, ka krāpšana viena pati nekad nebūtu novedusi mūs līdz ekonomiskajai krīzei, kuru tagad pārciešam. Šī ir kapitālisma strukturāla krīze, un to rada pats sistēmas domāšanas veids, tikumi, kurus Eiropas elites akli cildina. Es balsoju par šo dokumentu, jo es nosodu dzīšanos pēc personīgas peļņas uz kopējā labuma rēķina. Šis domāšanas veids ir pamats ne tikai krāpšanai nodokļu maksāšanā, bet arī Eiropas neoliberālismam, kas par Tūkstošgades attīstības mērķu neveiksmi ir atbildīgs daudz vairāk nekā nodokļu krāpšana, lai gan baidās to atzīt.

PVN, ko šis dokuments arī atbalsta, ir viena no šīs sistēmas novirzēm. Tas ir visnetaisnīgākais nodoklis pasaulē, jo visus pilsoņus pakļauj vienai un tai pašai nodokļu likmei, neskatoties uz milzīgajām atšķirībām ienākumos, kas raksturīgas neoliberālismam. Žēl, ka dokuments nerisina pamatproblēmu vai nemēģina beidzot iekļaut Eiropas politikas darba kārtībā jautājumu par kopējam labumam saražotās bagātības taisnīgu sadali.

 
  
  

Ziņojums: Marc Tarabella (A7-0004/2010)

 
  
MPphoto
 
 

  John Stuart Agnew un (grāfs) William Dartmouth (EFD), rakstiski. – Lai gan AKNP piekrīt vīriešu un sieviešu līdztiesībai, mēs noraidām katru ES mēģinājumu pieņemt tiesību aktus šajā jomā. Mēs uzskatām, ka šeit piemērotāki ir pasākumi valsts līmenī.

 
  
MPphoto
 
 

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. (PT) Es balsoju “par” Tarabella kunga ziņojumu, jo uzskatu, ka vīriešu un sieviešu līdztiesība Eiropas Savienībā, kā to atzīst Līgums par Eiropas Savienību un Eiropas Savienības Pamattiesību harta, ir pamatprincips, kas vēl arvien netiek īstenots visur vienādi.

Neskatoties uz atšķirīgu atalgojumu vīriešiem un sievietēm, profesionālu segregāciju un dzimumu stereotipiem, ziņojuma nolūks ir uzsvērt principu “vienāds atalgojums par vienādu darbu”, kā tas noteikts Kopienas līgumos kopš 1957. gada. Tas uzsver to, ka ekonomiskā, finansiālā un sociālā krīze, kas pārņēmusi Eiropas Savienību un pārējo pasauli, reāli ietekmē sievietes, viņu darba nosacījumus, viņu vietu sabiedrībā un sieviešu un vīriešu līdztiesību Eiropas Savienībā.

 
  
MPphoto
 
 

  John Attard-Montalto (S&D), rakstiski. – Es vēlos paskaidrot savu balsojumu attiecībā uz Tarabella ziņojumu ar nosaukumu “Sieviešu un vīriešu līdztiesība Eiropas Savienībā – 2009”. Bija vairāki grozījumi ar tiešām vai netiešām atsaucēm uz abortiem. Malta ir pret abortiem. Šajā jautājumā galveno politisko partiju starpā valda pilnīga vienprātība. Arī sabiedrības lielākā daļa piekrīt šim viedoklim. Turklāt svarīgs elements ir reliģiskais un morālais aspekts.

 
  
MPphoto
 
 

  Regina Bastos (PPE), rakstiski. (PT) Eiropas Komisija savā ziņojumā par vīriešu un sieviešu līdztiesību ES 2009. gadā norāda, ka ģimenes dzīves un profesionālās darbības savienošana, profesiju un nozaru segregācija pēc dzimuma, algu atšķirības un zems sieviešu nodarbinātības līmenis ir galvenās atšķirības starp dzimumiem. Šīs atšķirības sieviešu un vīriešu starpā īpaši saasinājušās pašreizējās ekonomiskās, finansiālās un sociālās krīzes dēļ. Es balsoju pret ziņojumu, jo uzskatu, ka tas tika izkropļots, iekļaujot tādus jautājumus kā, piemēram, abortu pieejamība un brīvi pieejamas konsultācijas par abortiem. Šie temati ir ļoti delikāti, un saskaņā ar subsidiaritātes principu tie ir dalībvalstīm individuāli lemjama lieta.

 
  
MPphoto
 
 

  Vilija Blinkevičiūtė (S&D), rakstiski. (LT) Es balsoju “par” šo ziņojumu, jo sarežģītajā ekonomiskajā, finansiālajā un sociālajā situācijā svarīgāk nekā jebkad iepriekš ir īstenot vienu no svarīgākajiem Eiropas Savienības pamatprincipiem — vīriešu un sieviešu līdztiesību. Katrai dalībvalstij jānodrošina, lai tās abu dzimumu strādājošie saņemtu vienādu atalgojumu par vienādi vērtīgu darbu. Lai veicinātu vīriešu un sieviešu līdztiesību, mums jānodrošina, lai vīrieši un sievietes dalītos atbildībā par ģimeni un mājsaimniecību. Ir ļoti svarīgi, lai tēva atvaļinājums tiktu drīz iekļauts direktīvā, tā radot nosacījumus tēvu iesaistīšanai bērna aprūpē. Cilvēku tirdzniecības upuri galvenokārt ir sievietes. Tāpēc es aicinu tās dalībvalstis, kurām vēl jāratificē Eiropas Padomes Konvencija par rīcību pret cilvēku tirdzniecību, darīt to bez kavēšanās.

 
  
MPphoto
 
 

  Carlo Casini (PPE), rakstiski. (IT) Es balsoju pret rezolūciju par sieviešu un vīriešu līdztiesību Eiropas Savienībā – 2009, kaut arī lielā mērā piekrītu tās saturam, jo mēs nevaram pieprasīt līdztiesību noteiktai cilvēku kategorijai, neliedzot to citai cilvēku kategorijai.

Es atsaucos uz 38. punktu, kas garantē sieviešu tiesības, nodrošinot viņām ērti pieejamus abortus. Vismazāko un vismazāk aizsargāto indivīdu (kādi ir nedzimušie bērni) iznīcināšanu nevar uzskatīt par veidu, kā apliecināt sieviešu cieņu un brīvību. Darbojas pret dzīvību vērsta sazvērestība, kas izmanto izmēģinātus un pārbaudītus krāpšanas veidus. Mums jāparāda, kas ir patiesībā.

Ārkārtīgi taisnīgu prasību savienošana kopā ar ārkārtīgi netaisnīgiem apgalvojumiem un vārdu nozīmju sagrozīšana ir tie stratēģiskie paņēmieni, kuri pierādījuši savu efektivitāti Eiropas Parlamenta balsojumos, bet man ar tiem nebūs nekā kopēja. Mēs nevaram runāt par abortu drāmu, kas ir pelnījusi politiķu, kā arī morālistu uzmanību, vienlaikus neatzīstot arī jaundzimušo tiesības vai nepieprasot pienācīgu izglītību vismaz attiecībā uz cieņu pret dzīvību un neorganizējot atbalsta veidus sarežģītas vai nevēlamas grūtniecības gadījumos, lai tai varētu ļaut nonākt līdz dabiskiem secinājumiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Françoise Castex (S&D), rakstiski. (FR) Es atzinīgi vērtēju šo pieņemto ziņojumu par vīriešu un sieviešu līdztiesību ES. Ziņojumā uzsvērts, ka steidzami vajadzīga Kopienas iniciatīva, lai efektīvi apkarotu vardarbību pret sievietēm. Šīs rezolūcijas pieņemšana integrē arī divas dimensijas, kuras es uzskatu par fundamentālām. Pirmkārt, ieteikums par tēva atvaļinājumu Eiropas līmenī. Ja līdztiesība ir vajadzīga nodarbinātībā, līdztiesībai ir jābūt arī sabiedrībā un ģimenes dzīvē. Šī rezolūcija skaidri parāda Komisijas atbildību par tiesību aktiem šajā jomā. Tomēr īstā lielā uzvara ar šo balsojumu ir tā, ka tas vēlreiz apstiprina tiesības uz abortu. Neviens Eiropas dokuments kopš 2002. gada nav atkārtoti apstiprinājis šīs tiesības, jo to nevēlējās viena labējā spārna partija. Sievietēm ir jābūt brīvām noteikt savas seksuālās un reproduktīvās tiesības. Protams, ka ir daudz vairāk jādara saistībā ar informācijas, kontracepcijas un abortu reālo pieejamību, bet Tarabella ziņojums jāizmanto kā atbalsta pamatpunkts Eiropas tiesību aktu pilnveidošanai šajā jomā.

 
  
MPphoto
 
 

  Nessa Childers (S&D), rakstiski. – Es šodien balsoju “par” šo ziņojumu, kas pēc būtības ir progresīvs, jo tā nolūks ir veicināt vīriešu un sieviešu līdztiesību, tostarp vecāku atvaļinājuma, bērna aprūpes, ģimenes vardarbības un atšķirīga atalgojuma jomās. Tas veicina arī ievērojami plašāku izpratni gan par sieviešu, gan vīriešu seksuālās veselības jautājumiem. Taču šis nav tiesību akta priekšlikums. Šis galvenokārt ir principu izklāsts, ko es labprāt atbalstu. Tas atbilst Darba un sociāldemokrātisko partiju izvirzītajiem principiem visā Eiropā. Ir jānorāda, ka noteikums par abortu pakalpojumiem ir pilnīgi un vienīgi atsevišķu dalībvalstu kompetences jautājums. Šo faktu ziņojums nemaina un nevar mainīt.

 
  
MPphoto
 
 

  Mário David (PPE), rakstiski. (PT) Es balsoju pret ziņojumu par vīriešu un sieviešu līdztiesību ES 2009. gadā, jo uzskatu, ka to izkropļoja tādu jautājumu iekļaušana kā, piemēram, aborta pieejamība un brīvi pieejamas konsultācijas par aborta izraisīšanu. Šie temati ir ļoti delikāti, un saskaņā ar subsidiaritātes principu tie ir vienīgi individuālām dalībvalstīm lemjama lieta.

 
  
MPphoto
 
 

  Proinsias De Rossa (S&D), rakstiski. – Es stingri atbalstu šo ziņojumu. Sieviešu un vīriešu līdztiesība jau ilgi ir Eiropas Savienības pamatprincips. Tomēr, neskatoties uz panākto progresu šajā jomā, vēl saglabājas daudzas nevienlīdzības izpausmes. Atšķirība starp sieviešu un vīriešu nodarbinātības līmeņiem sarūk, bet sievietes joprojām ir vairāk nodarbinātas nepilnas slodzes darbos un/vai līgumdarbos uz noteiktu laiku un vairumā gadījumu iestrēgst zemu atalgotos amatos. Nepilnā slodzē sievietes Eiropā strādā četras reizes vairāk nekā vīrieši. Atalgojuma starpība pēc dzimuma — 17,4 % — tikpat kā nav samazinājusies kopš 2000. gada. Lai nopelnītu tikpat daudz, cik vīrietis vidēji pelna kalendārajā gadā, sievietei vidēji jāstrādā līdz nākamā gada februārim, kopā 418 dienas. Globālā ekonomiskā, finansiālā un sociālā krīze liek sievietēm ciest “divkāršu triecienu”. Nozares, kurās viņas veido darbaspēka lielāko daļu, ir sabiedriskajā sektorā (piemēram, izglītība, veselība un labklājība), kurš tiek īpaši pakļauts darbavietu skaita samazināšanai. Turklāt, tā kā notiek pakalpojumu samazināšana, sievietes, kas izmantoja bērnu aprūpi un vecu cilvēku aprūpi, mācību atbalstu utt., ir spiestas atstāt darbu, lai šos pienākumus uzņemtos pašas.

 
  
MPphoto
 
 

  Robert Dušek (S&D), rakstiski.(CS) Marc Tarabella ziņojumā ir skaidri uzsvērts vislielākais šķērslis dzimumu līdztiesībai. Es zinu, ka daži deputāti neuztver nopietni jautājumu par dzimumu līdztiesības trūkumu un ar to saistīto diskrimināciju pret sievietēm. Tomēr es zinu par šiem sarežģījumiem. Globālā ekonomiskā krīze ir saasinājusi situāciju, un izskatās, ka sievietes tiks “ziedotas” fiskālo izmaksu samazināšanas politikas labā, samazinot maternitātes pabalstus un izdevumus sociālajiem dienestiem. Tā kā sievietes tradicionāli ir vairāk pakļautas nabadzības un zemu ienākumu riskam, jo viņas pārtrauc vai izbeidz savu profesionālo karjeru ģimenes dzīves vārdā, dod priekšroku sava vīra karjerai vai bērnu un vecāku aprūpei, referents ierosina piemērotus veicināšanas līdzekļus. Tarabella kungs pareizi konstatē, ka princips “vienāda alga par vienādu darbu”, kas ir spēkā kopš 1957. gada līgumiem, nav ticis ievērots un sievietes dažās dalībvalstīs vēl arvien nesaņem tādu pašu atalgojumu par tādu pašu darbu kā vīrieši.

Bez tam ir izveidotas vairākas ES programmas, kuru mērķis ir palīdzēt ģimenēm ar bērniem, bet kuras tomēr nepiemin vientuļās mātes vai tēvus, kas dzīvo kopā ar bērniem. Prasība noteikt ar Eiropas līmeņa tiesību aktu apmaksātu tēva atvaļinājumu arī ir pareiza. Taisnīgs sieviešu un vīriešu atbildības sadalījums par ģimeni un mājsaimniecību palīdzēs uzlabot situāciju. Pieminēto iemeslu dēļ es piekrītu 2009.–2010. gada ziņojuma vērtējumiem un tāpēc balsoju par tā pieņemšanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. (PT) Es balsoju “par” Tarabella ziņojumu par vīriešu un sieviešu līdztiesību Eiropas Savienībā 2009. gadā, jo tajā ir priekšlikumi par konkrētiem un novatoriskiem pasākumiem un politiku attiecībā uz dzimumu līdztiesību. Direktīvas izstrādāšana par visu veidu vardarbības pret sievietēm novēršanu un apkarošanu un tēva atvaļinājuma ieviešana Eiropas tiesību aktos ir tie priekšlikumi, kuri, manuprāt, ir būtiski dzimumu līdztiesības veicināšanai un garantijai, ka atbildība par ģimeni starp vīriešiem un sievietēm tiks sadalīta līdzīgākās daļās.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. (PT) Kaut kas nav kārtībā, ja Parlaments pieprasa ievērot, bet nevar to panākt.

Šādi būtiski un nopietni jautājumi ir pelnījuši, lai mēs tiem pievērstu uzmanību, par tiem diskutētu un censtos nonākt pie vislielākā kopsaucēja. Es pat neuzskatu, ka to būtu grūti panākt. Tomēr klusais un nemanāmais veids, kā šo pašu tematu aizsegā tiek ievilkti strīdīgi jautājumi, kļūst par nožēlojamu ieradumu. Parlaments vēlreiz ir kļuvis par vienkāršu apspriežu forumu ar visekstremālāko darba kārtību.

Es pilnīgi noteikti nevaru nenoraidīt šo mēģinājumu veicināt abortu liberalizāciju un kopā ar to nevērību pret cilvēka dzīvību un cieņu, kā ieganstu izmantojot atbalstu vīriešu un sieviešu līdztiesībai, un prettiesisko mēģinājumu saistīt abas šīs lietas un manipulēt ar dalībvalstu pilnvarām šajos jautājumos.

Šī apmātība ar seksuālās un reproduktīvās veselības izpratnes paplašināšanu, lai iekļautu abortus, kopā ar izdarīto spiedienu to īstenot it visur parāda viltīgās metodes, ko izmanto tie, kuri mēģina izskaistināt realitāti. Šis eifēmisms, kas radīts, lai apklusinātu sirdsapziņu, nevar to padarīt mazāk brutālu, vardarbību pret sievietēm mazāk nežēlīgu vai šo stratēģiju mazāk nožēlojamu.

 
  
MPphoto
 
 

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. (PT) “Vardarbība pret sievietēm, iespējams, ir visapkaunojošākais cilvēktiesību pārkāpums… Tā nepazīst ne ģeogrāfiskas, ne kultūras, ne bagātības robežas. Tik ilgi, kamēr tā turpinās, mēs nevaram uzskatīt, ka notiek reāls progress ceļā uz līdztiesību, attīstību un mieru.” Šie ir Apvienoto Nāciju Organizācijas bijušā ģenerālsekretāra Kofi Annan vārdi, un tie diemžēl vēl arvien ir spēkā. Šodien dzimumu diskriminācija attīstītajā pasaulē un Eiropā pastāv tāpēc, ka tā ir strukturāla problēma, un tā ir problēma, kas nopietni atsaucas uz iespēju nevienlīdzību. Šodien vēl arvien pastāv atšķirības starp vīriešiem un sievietēm izglītībā, valodā, mājas pienākumu sadalē, piekļuvē darbam un profesionālo pienākumu veikšanā. Es uzskatu, ka piekļuve darbam un attīstība darbā un darba veikšanā, lai tas būtu privātais sektors vai sabiedriskie pakalpojumi, vai pat politika, ir jābalsta uz indivīda panākumiem un īpašībām neatkarīgi no dzimuma. Tomēr es balsoju pret rezolūciju tajā iekļauto jutīgo jautājumu, piemēram, abortu pieejamības, dēļ, kas ir tikai dalībvalstu kompetences jautājums.

 
  
MPphoto
 
 

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. (PT) Šīs rezolūcijas pieņemšana Parlamentā bija izšķirīga, neskatoties uz konservatīvo labējo vēlmi to izjaukt, jo tā nostiprina svarīgas tiesības sievietēm. Neskatoties uz dažiem trūkumiem, ziņojumā izdevies izcelt svarīgus jautājumus, piemēram, tēva atvaļinājuma nepieciešamību saistībā ar dzemdību atvaļinājumu, jautājumu par seksuālām un reproduktīvām tiesībām un nepieciešamību pastiprināt cīņu pret nevienlīdzību un diskrimināciju darbavietā, pret vardarbību un sieviešu un meiteņu tirdzniecību, kā arī nosodījumu nabadzībai un daudzu sieviešu nodarbināšanai nenoteiktā, slikti apmaksātā darbā.

Bija svarīgi vēlreiz paust atbalstu domai, ka “sievietēm ir jābūt brīvām noteikt savas seksuālās un reproduktīvās tiesības, īpaši izmantojot ērtu piekļuvi kontracepcijas līdzekļiem un abortiem”.

Šī rezolūcija ir īpaši nozīmīga Starptautiskās sieviešu dienas simtgades un Pekinas platformas 15. gadadienas svinību priekšvakarā. Cerēsim, ka tā tiks īstenota dzīvē.

 
  
MPphoto
 
 

  Bruno Gollnisch (NI), rakstiski. (FR) Jā, sievietes saskaras ar īpašām grūtībām. Tomēr, kā parasti notiek šajā Parlamentā, sākotnējais nodoms bija labs, bet tas noveda pie sagrozītas analīzes un patvaļīgiem priekšlikumiem.

Šis ziņojums attēlo Eiropas sabiedrības karikatūru, kas iezīmīga ar ikdienišķu un sistemātisku naidīgumu pret sievietēm: atveseļošanas politika piekopj acīm redzamu seksismu, jo tiecas palīdzēt nozarēm, kurās nodarbināti vīrieši, tāda pati ir arī stingrā budžeta politika, jo ietekmē feminizētos sabiedriskos sektorus… Turpretī absolūti tiek noklusētas sekas, kādas Eiropā rada masveidīgā imigrantu iedzīvotāju klātbūtne, kuru kultūra un ikdienas prakse sievietēm nosaka zemāku statusu, kas atrodas gaismas gadu attālumā no mūsu vērtībām un mūsu jēdzieniem.

Tiek klusēts arī par negatīvajām sekām, ko rada jūsu runāšana par totālu vienlīdzību: Sievietes pakāpeniski zaudē īpašās un likumīgās sociālās tiesības, kas iegūtas, atzīstot viņu mātes lomu. Visbeidzot, tiek klusēts arī par vecāku algām, kas ir vienīgais veids, kā sievietēm ļaut izvēlēties starp profesionālo un ģimenes dzīvi vai kā tās abas apvienot.

Nobeigumā, kad es redzu tik daudzus mūsu kolēģus deputātus histēriskā aizrautībā nosakām vispārējus, masveidīgus un obligātus abortus, kas ir iecelti pamatvērtību rangā Eiropai, kura ir ceļā uz kolektīvu pašnāvību, man pretēji savai gribai jāsāk nožēlot, ka viņu mātes ir dzimušas, nevis iznīdētas abortos.

 
  
MPphoto
 
 

  Jacky Hénin (GUE/NGL), rakstiski.(FR) Lai gan es kategoriski iebilstu pret visiem ES negatīvajiem pasākumiem — un tādu ir daudz, es tos atbalstu, ja lietas attīstās pareizajā virzienā. Šajā ziņojumā ir izteikti stingri aicinājumi (sevišķi Eiropas Komisijai) attiecībā uz nevienlīdzīgo attieksmi, kurā cieš sievietes, tēva atvaļinājuma ieviešanu, vardarbības pret sievietēm izskaušanas gada ieviešanu un tiesībām uz brīvi pieejamu kontracepciju un abortiem. Ziņojumā arī tiek uzsvērts, ka sievietēm ir jābūt pieejamām bezmaksas konsultācijām par abortiem.

Tādēļ mana pozitīvā balsojuma iemesls ir panāktais uzlabojums, bet šim uzlabojumam ir jābūt skaidrāk redzamam praksē.

Tas vēl būtiskāk ir tādēļ, ka es varu tikai izteikt nožēlu par Parlamenta vairākuma atteikumu atbalstīt Eiropas Sieviešu tiesību hartas, Eiropas dzimumu savstarpējās vardarbības uzraudzības centra un “Starptautiskās vienlīdzīgā atalgojuma dienas” izveidi. Tāpat šis Parlaments nav mēģinājis novērst dziļākos cēloņus šai nevienlīdzībai, kuri ir meklējami tikai tirgus likumiem pakļautajā ekonomiskajā sistēmā, ko Eiropa piemēro ikdienā.

 
  
MPphoto
 
 

  Ian Hudghton (Verts/ALE), rakstiski. – Lai gan dzimumu līdztiesība Eiropas Savienībā ir viena no pamattiesībām, kas ir atzīta Līgumā par Eiropas Savienību, daudzās jomās saglabājas nevienlīdzība nepieņemamā līmenī. Ir skaidrs, ka vēl arvien saglabājas milzīgas problēmas, un tāpēc ES iestādēm obligāti jāstrādā, lai konstatētu un meklētu pozitīvus risinājumus šiem jautājumiem visur, kur vien tie Eiropas Savienībā pastāv.

 
  
MPphoto
 
 

  Gunnar Hökmark, Christofer Fjellner un Anna Ibrisagic (PPE), rakstiski. (SV) Šodien, 2010. gada 10. februārī, Zviedrijas konservatīvie balsoja pret ziņojumu par sieviešu un vīriešu līdztiesību – 2009 (A7-0004/2010). Kaut arī mēs atbalstām referenta vēlmi uzlabot sieviešu un vīriešu līdztiesību Eiropā, mēs neuzskatām, ka pareizais ceļš ir iejaukšanās dalībvalstu suverenitātē, izmantojot prasības par tā saukto budžeta plānošanu pēc dzimumu līdztiesības principa, mudinot dalībvalstis nesamazināt sociālos pabalstus un ar tiesību aktiem nosakot kvotas. Līdztiesība ir jāpanāk individuālā līmenī, paplašinot iespējas pašam ietekmēt savu situāciju, nevis izmantojot tiesību aktus Eiropas līmenī un žestu politiku, piemēram, īpaši noteiktas dienas, ES papildu iestādes un ES Sieviešu tiesību hartu. Jau ir ES Pilsoņu brīvību un cilvēktiesību harta, ko ir nostiprinājis Lisabonas līgums un kas attiecas arī uz sievietēm. Mums ir jāiestājas par subsidiaritātes principu. Tādēļ galīgajā balsojumā mēs balsojām pret šo ziņojumu, kaut arī tajā, saprotams, ir punkti, kurus mēs atbalstām; piemēram, mēs pilnībā atbalstām paziņojumu, ka sievietēm ir jābūt brīvām noteikt savas seksuālās un reproduktīvās tiesības.

 
  
MPphoto
 
 

  Monica Luisa Macovei (PPE), rakstiski. – Es balsoju par X atzinumu un par vairumu no 38. punkta daļām, atturoties balsojumā par 38. punkta vienu daļu šādu iemeslu dēļ:

sieviešu seksuālās un reproduktīvās tiesības ir jāievēro kā galvenais princips, jo īpaši vīriešu un sieviešu līdztiesības kontekstā, ko nodrošina ES Pamattiesību harta (23. pants).

Tomēr es uzskatu, ka sievietēm ir jāiemācās aizsargāt pašām sevi pret nevēlamu grūtniecību; citiem vārdiem sakot, ja ir ērta piekļuve kontracepcijai un specializētam padomam, aborti ir grūtāk attaisnojami.

Daudzi mani vēlētāji Rumānijā būtu vīlušies, ja es balsotu citādāk. Turklāt, kā ir uzsvērts 2006. gada ziņojumā, kuru uzdeva sagatavot Rumānijas prezidents, vēl arvien dzīva mūsu atmiņās ir pagātne, kad komunistu partija veica drakoniskus pasākumus pret abortiem, lai nodrošinātu partijas kontroli pār sieviešu privāto dzīvi. Daudzas sievietes gāja bojā pēc nelikumīgiem abortiem, kas tika veikti bez medicīniskas aprūpes.

 
  
MPphoto
 
 

  Erminia Mazzoni (PPE), rakstiski. (IT) Es pilnībā atbalstu rezolūcijas virzošo jēgu, kura ir vērtīga ar to, ka tā balstās uz pieņēmumu, ka debates par demogrāfiskām pārmaiņām ir saistītas ar debatēm par nepieciešamajiem pasākumiem, lai cīnītos pret ekonomiskās un finansiālās krīzes ietekmi uz darba tirgu.

Uzskatot, ka mūsu analīze par progresu Lisabonas mērķu sasniegšanā nav iepriecinoša, mēs atzinīgi vērtējam rezolūcijā pausto aicinājumu paātrināt dalībvalstīs izmaiņas tiesību aktos, padarīt stingrākas pienākuma neizpildes procedūras un veicināt sieviešu lielāku līdzdalību darba tirgus galvenajās nozarēs, kas atspoguļo viņu sasniegtos mērķus, ciktāl tas attiecas uz apmācību.

Līdz ar to mans pienākums ir izteikt savu pilnīgo neapmierinātību, kas jau ir pausta balsošanas stadijā, par šo kaitīgo vēlmi veicināt abortu sabiedrību, nodrošinot stimulus brīvi pieejamai grūtniecības pārtraukšanai.

Pieņēmums, ka sievietēm ir jābūt brīvāk pieejamai abortu veikšanai, lai atgūtu savas tiesības uz seksuālo brīvību, ir pretrunā ne tikai ar vispārējo laicīgo morāli, bet arī ar tiem principiem, kas paredzēti Z apsvērumā, kas nosaka, ka Eiropas rīcībai ir būtiski veicināt “augstāku dzimstības līmeni, lai apmierinātu nākotnes prasības”. Es stingri palieku pie savas apņēmības veicināt atbildīgu seksuālo kultūru.

 
  
MPphoto
 
 

  Jean-Luc Mélenchon (GUE/NGL), rakstiski.(FR) Sievietes ir galvenie upuri ekonomiskajai un sociālajai krīzei, ko ir izraisījusi Eiropas Savienības neoliberālā politika. Krīzes dēļ palielinās nedrošu darbavietu un piespiedu nepilna laika darbavietu skaits. Patriarhāts vēl arvien pilnībā caurvij mūsu sabiedrību. Pēdas tajā ir atstājusi pārliecinošā atgriešanās pie reliģiski pamatotas vainas meklēšanas, un sievietes vienmēr ir šo pārmaiņu galvenie upuri.

Tādēļ ir gandarījums redzēt, ka Eiropas Parlaments darba kārtībā iekļauj tik būtisku jautājumu kā sieviešu un vīriešu līdztiesība. Tomēr ir kauns, ka šis dokuments nepievēršas neoliberālisma nevienlīdzīgajam raksturam pēc būtības. Neoliberālisms ir atbildīgs par daudzām problēmām, ko sievietes ir pārcietušas, un, padziļinot nevienlīdzību dzimumu starpā, tas rod vēl vienu veidu, lai uzplauktu.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. (PT) Vīriešu un sieviešu nevienlīdzība dažādos līmeņos profesijas, nozares vai dažādu stereotipu ziņā ir gadu gaitā kļuvusi neskaidra. Vīriešu un sieviešu līdztiesība Eiropas Savienībā arvien vairāk kļūst par realitāti, un, kaut arī vēl arvien notiek diskriminācijas gadījumi, mēs redzam sākumu ļoti pozitīvai situācijas attīstībai.

 
  
MPphoto
 
 

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. (DE) Lai gan sieviešu vienlīdzīgu iespēju jomā ir bijuši daudzi uzlabojumi, vēl arvien ir daudz darāmā. Viens no vissteidzamākajiem jautājumiem ir nodrošināt lielāku atbalstu profesionālās un ģimenes dzīves saskaņošanai, kas daudzām sievietēm, jo īpaši vientuļajām mātēm, ir nepārvarams šķērslis. Fakts, ka vīriešiem tomēr visdrīzāk tiek uzticēti atbildīgi amati, pierāda, ka līdztiesību darbā var panākt tikai, mainot attieksmi un nevis nosakot kvotas, jo īpaši tādēļ, ka kvotas ir strīdīgas un viegli var izraisīt konfliktu. Tā kā šis ziņojums neņem vērā aizrādījumu, ka dzimumu līdztiesības integrēta pieeja var pavērsties arī pretējā virzienā, es esmu balsojis pret šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Mariya Nedelcheva (PPE), rakstiski.(FR) Rezolūcija par sieviešu un vīriešu līdztiesību Eiropas Savienībā man šķiet pilnīgi līdzsvarota, un es atzinīgi vērtēju to darbu, ko ir veicis Tarabella kungs, lai sasniegtu šo rezultātu. Kliedzoša nevienlīdzība starp vīriešiem un sievietēm pašreiz vēl arvien pastāv nodarbinātības jomā, jo īpaši, runājot par atalgojuma atšķirībām vai pat par darba un ģimenes dzīves saskaņošanu. Šajā jomā vēl arvien ir jāstrādā.

Turklāt attiecībā uz seksuālo un reproduktīvo tiesību aizsardzību ir būtiski, ka sievietēm ir piekļuve kontracepcijai un abortiem. Sievietēm ir jāpiešķir fiziska autonomija. Tādēļ es balsojumā atbalstīju pasākumus saistībā ar šo tiesību aizsardzību.

Visbeidzot, es balsoju pret priekšlikumu izveidot Eiropas Sieviešu tiesību hartu, jo, kopš ir stājies spēkā Lisabonas līgums, Pamattiesību harta, kas ietver sieviešu tiesības, veido līgumu neatņemamu sastāvdaļu. Šī harta ir juridiski saistoša, un tā ļauj sievietēm saņemt tādu pašu aizsardzību kā vīriešiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Rareş-Lucian Niculescu (PPE), rakstiski. (RO) Rumānijā 1967. gadā tika pieņemts dekrēts, ar kuru aizliedza abortus, un tas nozīmēja, ka sievietes zaudēja tiesības izvēlēties, vai turpināt grūtniecību vai pārtraukt to. Šim aizliegumam bija dziļi traumējoša ietekme uz Rumānijas sabiedrību, liekot mums apzināties to, cik šāds lēmums ir bīstams.

Sievietēm ir jābūt brīvām noteikt savas seksuālās un reproduktīvās tiesības. Tādēļ es balsoju par visiem tiem aspektiem Tarabella ziņojumā, kuri attiecas uz ērtu piekļuvi kontracepcijai un abortiem, un galu galā par šo ziņojumu kopumā.

 
  
MPphoto
 
 

  Aldo Patriciello (PPE), rakstiski. – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Šodien izskatāmā ziņojuma sarežģītība jau bija acīm redzama, strādājot Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejā, kurā smieklīgs triju balsu vairākums un EP deputātu masveida prombūtne ļāva pieņemt šo dokumentu.

Es uzskatu, ka kopš 1975. gada ir bijuši efektīvi tiesību akti par sieviešu aizsardzību. Es tādēļ uzskatu, ka mums ir nevis jācenšas ierosināt jaunas direktīvas, bet jānodrošina, lai valdības pilnībā piemērotu pašreizējos tiesību aktus.

Tādēļ, kaut arī es nevēlos balsot pret šo ziņojumu, kurā noteikti ir daži pozitīvi aspekti, es izvēlos nošķirt sevi no pārējiem aspektiem, lai uzsvērtu savu neapmierinātību par noteiktām daļām, sevišķi par tām, kuras attiecas uz abortiem, par kuriem mums, katoļiem, dabiski nav vēlēšanās meklēt kompromisu.

 
  
MPphoto
 
 

  Cristian Dan Preda (PPE), rakstiski. (RO) Kaut arī es neesmu pret abortiem, es balsoju pret 38. punktu, jo tas var tikt interpretēts kā šīs prakses veicināšana. Es arī atbalstu to, ka kontracepcijai un izglītībai par šiem jautājumiem ir jākļūst ērtāk pieejamai, jo tas ir vislabākais veids, kā izvairīties no nevēlamas grūtniecības. No otras puses, es uzskatu, ka ir kopienas, kuras dažādu iemeslu dēļ vēlas paturēt tiesības kontrolēt abortus valsts līmenī, un tām ir jāļauj to darīt. Šī ir joma, kurā ir jāpiemēro subsidiaritātes princips. Es nedomāju, ka labākais risinājums ir šā jautājuma apspriešana ziņojumā par vīriešu un sieviešu līdztiesību Eiropas Savienībā.

 
  
MPphoto
 
 

  Evelyn Regner (S&D), rakstiski. (DE) Es esmu balsojumā atbalstījusi ziņojumu par vīriešu un sieviešu līdztiesību Eiropas Savienībā, jo tas ir saskaņā ar manu pamatpārliecību, ka sievietēm ir neierobežotas tiesības uz autonomiju, jo īpaši attiecībā uz savām seksuālajām un reproduktīvajām tiesībām kopā ar ērtu piekļuvi kontracepcijai un abortiem. Šīs tiesības ir modernas Eiropas sabiedrības koncepcijas un paštēla būtiska daļa.

 
  
MPphoto
 
 

  Alf Svensson (PPE) , rakstiski. (SV) Vakardienas balsojumā es balsoju pret ziņojumu par sieviešu un vīriešu līdztiesību. Tas bija galvenokārt tādēļ, ka pēc manām domām daudzi punkti šajā ziņojumā ir pretrunā subsidiaritātes principam, piemēram, jautājumā par kvotām. Es atturējos no balsošanas par X apsvērumu un 38. punktu, kas attiecas uz sieviešu piekļuvi abortiem. Es domāju, ka pašreizējais formulējums būtu pretrunā subsidiaritātes principam. Kā vispārēju principu es uzskatu to, ka mums Eiropas līmenī nav jātērē savs laiks jautājumiem, par kuriem lemt valsts līmenī ir tiesības pašām dalībvalstīm atsevišķi. Saprotams, es atbalstu Zviedrijas nostāju šajā jautājumā, proti, ka lēmums par abortiem galu galā ir lēmums, kas jāpieņem attiecīgajām sievietēm, nevis likumdevēju lēmums.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Teixeira (PPE), rakstiski. (PT) Eiropas Savienība pašreiz pārdzīvo masveida ekonomisku, finansiālu un sociālu krīzi, kas nopietni ietekmē sieviešu profesionālo un privāto dzīvi. Dzimumu nošķiršana profesionālajā jomā, atalgojuma atšķirība un grūtības saskaņot profesionālo un personīgo dzīvi ir šķēršļi sieviešu pilnīgai līdzdalībai darba tirgū. Neskatoties uz uzlabojumiem darba vietā un to sieviešu pieaugošo skaitu, kuras ieņem atbildīgus amatus, vēl arvien ir vajadzīga labāka izpratne par vienlīdzīgu attieksmi. Mums šis ziņojums ir jāvērtē atzinīgi, jo tas mums rada iespēju atkārtoti noteikt pamatnostādnes par atšķirību izskaušanu starp vīriešiem un sievietēm darba tirgū. Tikai tad Eiropas Savienība var sasniegt savus izaugsmes, nodarbinātības un sociālās kohēzijas mērķus. Noteikumu iekļaušana attiecībā uz “seksuālajām un reproduktīvajām tiesībām” ziņojumā tomēr ir neveiksmīga, kas parādās ekonomiskas krīzes kontekstā un kas pats galvenokārt attiecas uz šīs krīzes ietekmi uz sieviešu darba apstākļiem un sieviešu vietu sabiedrībā. Iepriekšminēto iemeslu dēļ un tādēļ, ka netika apstiprināti ierosinātie 38. punkta grozījumi, kurus es atbalstīju un uzskatīju par būtiskiem dokumenta struktūrai, es balsoju pret ziņojumu par vīriešu un sieviešu līdztiesību Eiropas Savienībā.

 
  
MPphoto
 
 

  Thomas Ulmer (PPE), rakstiski. (DE) Es balsoju pret ziņojumu, jo mana pamatpārliecība neļauj man atzīt neierobežotas tiesības uz abortiem un reproduktīvo brīvību. Manuprāt, tiesības uz dzīvību ir pamattiesības, kuras ir jāaizstāv un jāievēro visos gadījumos. Citas ziņojuma daļas ir pilnīgi pieņemamas, un tās demonstrē, ka Eiropa ir panākusi progresu virzībā uz sieviešu līdztiesību. Vēl viena pozitīva iezīme ir tā, ka lielāka nozīme tiek piešķirta saistībām attiecībā uz ģimeni.

 
  
MPphoto
 
 

  Marina Yannakoudakis (ECR), rakstiski. – ECR grupa ir spēcīgāka vīriešu un sieviešu līdztiesības atbalstītāja, un tā jo īpaši atbalsta vienlīdzīgu atalgojumu un vienlīdzīgas iespējas darba vietā. ECR grupa ir nolēmusi balsot par labu tiem punktiem, kas šādi atbalsta līdztiesību. ECR grupa tomēr nobalsoja pret šo rezolūciju divu konkrētu iemeslu dēļ. Pirmkārt, mēs iebilstam pret visiem tiem tiesību aktiem, kuri pieņem, ka sieviešu veselība, izglītība un reproduktīvās tiesības ir nevis dalībvalstu, bet ES atbildība. Otrkārt, kaut arī ECR grupa pilnībā atbalsta vajadzību pēc maternitātes un paternitātes noteikumiem, mēs esam izvēlējušies atturēties no šādām atsaucēm šajā ziņojumā, jo mēs iebilstam pret tādu ģimenes politiku, kas tiek diktēta Eiropas līmenī; šis ir jautājums, par ko ir jālemj valstu valdībām.

 
  
MPphoto
 
 

  Anna Záborská (PPE), rakstiski. (FR) Es balsoju pret šo rezolūciju. Tā drīzāk šķir, nevis vieno vīriešus un sievietes. 36. punkta formulējums nemaz nav nevainīgs: “sievietēm ir jābūt brīvām noteikt savas seksuālās un reproduktīvās tiesības, īpaši izmantojot ērtu piekļuvi kontracepcijas līdzekļiem un abortiem”. Referents arī uzstāj, ka sievietēm ir jānodrošina bezmaksas piekļuve konsultācijām par abortiem. Tomēr abortu jautājums ir vienīgi dalībvalstu kompetencē. Tā kā šī rezolūcija nav juridiski saistoša, to nevar izmantot, lai izdarītu spiedienu ar mērķi liberalizēt abortus. Tad Parlaments prasa, lai tiktu izskausti seksisma stereotipi, jo īpaši par vīriešu un sieviešu darbu ģimenē. Rezolūcija uzsver nozīmi, kāda ir pirmsskolas vecuma bērnu aprūpes nodrošināšanai, bērnu aprūpes pakalpojumiem un palīdzības nodrošināšanai veciem cilvēkiem un citām apgādājamām personām. Tādējādi Parlaments tiecas graut dabisko ģimeni kā vietu, kur notiek socializācija un solidaritāte paaudžu starpā. Šī rezolūcija nepiedāvā nekādu pievienoto vērtību sievietēm vai vīriešiem, vai Savienībai. Žēl, jo cieņa pret cilvēkiem, kuri ir atšķirīgi, un vienlīdzīgu iespēju veicināšana vīriešiem un sievietēm ir reāla sociāla problēma.

 
  
MPphoto
 
 

  Artur Zasada (PPE), rakstiski. (PL) Es balsoju pret šo rezolūciju. Referents Tarabella kungs nav ņēmis vērā valsts kontekstu. Morāle ir daļa no pasaules uzskata, kas iekļauts valsts tiesību sistēmā. Mēģinājums ieviest Polijas tiesību aktos iespēju neierobežotai piekļuvei abortiem ir kaut kas nedabisks, un ir acīm redzams, ka tas izraisīs opozīciju. Rīkojoties saskaņā ar savu sirdsapziņu un ņemot vērā Polijā spēkā esošos juridiskos noteikumus, es balsoju pret šo rezolūciju. To darot, es esmu devis skaidru signālu, ka saskaņā ar subsidiaritātes principu vienīgie likumdevēji šādos delikātos jautājumos ir visas 27 dalībvalstis.

 
  
  

Rezolūcijas priekšlikums B7-0069/2010

 
  
MPphoto
 
 

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. (PT) Es kopumā balsojumā atbalstīju rezolūcijas priekšlikumu par ES stratēģiskajiem mērķiem Konvencijas par starptautisko tirdzniecību ar apdraudēto savvaļas sugu dzīvniekiem un augiem (CITES) Pušu konferences 15. sanāksmei. Es atbalstīju arī grozījumus par zilās tunzivs iekļaušanu CITES II pielikumā saskaņā ar nesenajiem ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) Ad hoc komitejas ierosinājumiem, kas atbalstīja paziņojumu par zilās tunzivs iekļaušanu CITES II pielikumā. Pēc tam Starptautiskās Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisijas (ICCAT) Ģenerālā asambleja nolēma ievērojami samazināt zilās tunzivs nozveju par 13 500 tonnām, un Eiropas Komisija atkārtoti pauda bažas par tunzivju krājumu samazināšanos un apņēmās veikt pamatīgākus zinātniskus pētījumus.

Es saprotu, ka bioloģiskās daudzveidības zudums ir nopietna problēma visā pasaulē, un es uzskatu, ka citiem dzīvniekiem ir jābūt citu saglabāšanas priekšlikumu uzmanības centrā. Es uzskatu, ka šī konference ir svarīga daudzu sugu izdzīvošanai un ilgtspējai. Kopumā es uzskatu, ka pilnīgs starptautisks tunzivju tirdzniecības aizliegums — tā iekļaušana I pielikumā — būtu priekšlaicīgs, jo tas radītu nozares krīzi bez nekāda konkrētu faktu pamatojuma.

 
  
MPphoto
 
 

  John Attard-Montalto (S&D), rakstiski. – Attiecībā uz rezolūciju par galvenajiem mērķiem Konvencijas par starptautisko tirdzniecību ar apdraudēto savvaļas sugu dzīvniekiem un augiem (CITES) Pušu konferences 15. sanāksmei es balsoju pret zilās tunzivs zvejas aizliegumu. Iemesls tam ir tāds, ka aizliegums ļoti negatīvi ietekmēs Maltas zvejnieku iztiku. Maltas zvejnieku lielākā daļa nav spējīgi zvejot alternatīvas sugas un alternatīvās zvejas vietās tā tradicionālā veida dēļ, kādā zveja tiek veikta. Turklāt esmu pārliecināts, ka attiecībā uz zilo tunzivi nav ievēroti kritēriji iekļaušanai CITES sarakstā.

 
  
MPphoto
 
 

  Liam Aylward (ALDE), rakstiski. – (GA) Es nobalsoju par CITES konvencijas ziņojumu. Dzīvnieku un augu sugas izzūd ar ātrumu, kas ir tūkstoš reižu lielāks par dabisko ātrumu. Cilvēku darbība palielina šo izzušanas ātrumu un apdraud bioloģisko daudzveidību. CITES ir galvenais rīks starptautiskajos centienos apkarot primāro apdraudējumu bioloģiskajai daudzveidībai, apkarot nelegālu tirdzniecību un izdot attiecīgu regulu par savvaļas dzīvnieku un augu tirdzniecību.

Es atbalstu tos, kuri grib, lai starptautiskās tiesībsargājošās iestādes vairāk iesaistītos noziegumu pret savvaļas dzīvniekiem un augiem izbeigšanā un lai tās pievērstos briesmām, ko var radīt elektroniskā tirdzniecība. Es atbalstu arī ieteikumu par vienības stiprināšanu cīņai pret vides noziegumiem.

Es vēlos vērst uzmanību uz to, kā CITES pasākumi ietekmēs trūcīgo lauku iedzīvotāju nodarbošanos un tos, kuru iztika ir atkarīga no tirdzniecības ar noteiktām sugām. Mums jāturpina palīdzēt šīm valstīm izmantot CITES sarakstu, lai tādējādi mēs varētu strādāt ar tiem, kuri ir atkarīgi no savvaļas dzīvniekiem un augiem savā teritorijā.

 
  
MPphoto
 
 

  Christine De Veyrac (PPE), rakstiski.(FR) Eiropas Parlaments aicina pilnīgi aizliegt zilās tunzivs starptautisko tirdzniecību. Būdama Sète baseina vēlēta pārstāve, es nebalsoju par šo pasākumu: pašlaik nav panākta vienošanās par šo aizliegumu ne zinātnieku starpā, ne arī, jāpiebilst, vides asociāciju starpā. Ja tomēr starptautiskajā Dohas konferencē martā šāds radikāls aizliegums tiktu pieņemts, es aicinātu Eiropas Komisiju nebloķēt finansiālu kompensāciju, kas dalībvalstīm varētu būt jāmaksā zvejniekiem. Zvejnieki pēdējos gados ir centušies, cik iespējams, lai ievērotu liegumu kvotas, modernizētu savu floti un tā tālāk. Būtu nepareizi viņus piespiest turpmāk mainīt profesiju, nepiešķirot viņiem ievērojamu finansiālu atbalstu.

 
  
MPphoto
 
 

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. (PT) Es balsoju “par” rezolūciju ar nosaukumu “CITES Pušu konferences galvenie mērķi”, jo nākamajā Konvencijas par starptautisko tirdzniecību ar apdraudēto savvaļas sugu dzīvniekiem un augiem Pušu konferencē jāpastiprina bioloģiskās daudzveidības aizsardzība. Bioloģiskā daudzveidība ir būtiska cilvēces labklājībai un izdzīvošanai. Mums jābūt vērienīgiem un jāpieprasa visu to sugu aizsardzība, kurām draud iznīkšana.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. (PT) Konvencija par starptautisko tirdzniecību ar apdraudēto savvaļas sugu dzīvniekiem un augiem (CITES) ir galvenā globālā vienošanās, kas ir spēkā par savvaļas sugu saglabāšanu. Tās nolūks ir novērst šo sugu pārmērīgu izmantošanu starptautiskajā tirdzniecībā. Tāpēc ir svarīgi, lai Eiropas Savienība konstruktīvi piedalītos Pušu 15. konferencē nākamā gada martā.

Es atzīstu, ka apdraudēto dzīvnieku un augu sugu saglabāšana ir svarīga planētas bioloģiskās daudzveidības un ekoloģiskā līdzsvara nosargāšanai, un es piekrītu, ka ilgtspējīga attīstība paredz dabas resursu saprātīgu izmantošanu, netraucējot darbībām, kas nepieciešamas attīstībai.

Tāpēc tagad, kad tiek apspriestas izmaiņas CITES pielikumos, es atzīstu arī to, ka ir svarīgi nodrošināt, lai būtu pietiekama apdraudēto savvaļas dzīvnieku un augu sugu aizsardzība, nepakļaujot riskam vai neatstājot aizmirstībai nevienu darbību, kas nodrošina daudzu kopienu ekonomisko un sociālo dzīvotspēju.

 
  
MPphoto
 
 

  João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski. (PT) Konvencija par starptautisko tirdzniecību ar apdraudēto savvaļas sugu dzīvniekiem un augiem (CITES) ir bijusi kā svarīgs rīks apdraudēto augu un dzīvnieku sugu saglabāšanai, īpaši to sugu, kuras piesaista komerciālu interesi un tāpēc ir jāaizsargā un jābagātina. Mēs saprotam, ka lēmumi par izmaiņām šajā konvencijā, tostarp tās pielikumos, ir svarīgi, jo ļauj mums atzīt un pienācīgi ņemt vērā apliecinātās izmaiņas sugu saglabāšanas statusā. Šiem lēmumiem jābalstās uz datiem un jābūt pamatotiem ar zinātniskiem atzinumiem. Mēs neuzskatām, ka priekšlikums par zilās tunzivs (Thunnus thynnus) iekļaušanu CITES I pielikumā ir pamatots, ņemot vērā pieejamos datus. Mums jāatceras, ka Starptautiskās Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisijas (ICCAT) pēdējā sanāksmē 2009. gada novembrī eksperti izteica viedokli, ka suga tiek pārzvejota, bet tas nenorāda uz pilnīgu zvejas aizliegumu. Ieteikumi norādīja uz nozvejoto lomu būtisku samazināšanu, kuri bija robežās no 8 000 līdz 15 000 tonnām ar 13 500 tonnām kā noteiktu robežu. Šajos apstākļos mēs uzskatām, ka mums jāsagaida izvērtējums un ieteikums no ekspertiem, kas stingri seko stāvoklim 2010. gadā.

 
  
MPphoto
 
 

  Françoise Grossetête (PPE), rakstiski.(FR) Es balsoju par šo rezolūciju. Viens no tās mērķiem ir zilās tunzivs saglabāšana, kas ir būtisks komponents jūras vides bioloģiskās daudzveidības līdzsvarā.

Starptautiskās tirdzniecības aizliegums attiecībā uz zilo tunzivi ļaus mums saglabāt savus zilās tunzivs krājumus, kurus apdraud pārzveja.

Tomēr Eiropai būs jāpārbauda pasākumi, ko veiks trešās valstis, jo kā mēs izskaidrosim saviem zvejniekiem Eiropā, ka Japānas, Libānas vai Tunisijas traleru apkalpes pavisam legāli izlaupa mūsu zilās tunzivs krājumus?

Mums būs jāpievēršas arī sarunām par ekskluzīvas ekonomiskas jomas organizēšanu, kas dos iespēju turpināties maza apjoma zvejniecībai, jo tā neapdraud resursus.

 
  
MPphoto
 
 

  Sylvie Guillaume (S&D), rakstiski. (FR) Es balsoju “par” aizlieguma noteikšanu tirdzniecībai ar zilo tunzivi un līdz ar to par kompensāciju tunzivju nozarei, kas paredzēta grozījumā, kuru parakstīju arī es un kurš daļēji tika pieņemts. Tādējādi zilā tunzivs ir jāiekļauj Konvencijas par starptautisko tirdzniecību ar apdraudēto savvaļas sugu dzīvniekiem un augiem (CITES) I pielikumā, uz kuru attiecas vispārējs izņēmums vietējai tirdzniecībai, kas ļaus mazā apjomā krasta zvejniecību turpināt, un stingrāka nelegālās zvejniecības kontrole. Mums ir jāpievēršas ne tikai šai apdraudētajai sugai, kuras krājumi pēdējos 10 gados ir samazinājušies par 60 %, bet arī jārada nosacījumi būtiskai palīdzībai zvejniekiem un kuģu īpašniekiem, kurus šis pasākums ietekmēs. Tas ir obligāti.

 
  
MPphoto
 
 

  Danuta Jazłowiecka (PPE), rakstiski. – Es balsoju par zilās tunzivs iekļaušanu CITES I pielikumā, jo lielākā daļa ekspertu Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas Ad hoc konsultatīvajā komitejā uzskatīja, ka pieejamie pierādījumi ir pietiekams pamats priekšlikumam par iekļaušanu. Suga ir piedzīvojusi ievērojamu samazināšanos, ir tikusi lielā mērā pārzvejota un to apdraud pārmērīgs izmantojums starptautiskajā tirdzniecībā. Tāpēc tā atbilst kritērijiem, kas noteikti iekļaušanai CITES I pielikumā.

 
  
MPphoto
 
 

  Oriol Junqueras Vies (Verts/ALE), rakstiski. (ES) Zilās tunzivs pašreizējais stāvoklis nav ilgtspējīgs, un tās izdzīvošanu var garantēt vienīgi, samazinot kvotas; es varētu piebilst, ka šīs kvotas vienmēr ir bijušas augstākas par zinātnisko aprindu ieteiktajām robežām. Zilās tunzivs iekļaušana Konvencijas par starptautisko tirdzniecību ar apdraudēto savvaļas sugu dzīvniekiem un augiem (CITES) I pielikumā un turpmākais aizliegums par starptautisku komerciālu tirdzniecību ar šo sugu ir risinājums, kas vislabāk garantē sugas atveseļošanos. Tomēr ir jānorāda, ka dažas zivsaimniecības nozares ir rīkojušās atbildīgi, ievērojušas kvotas un pielāgojušās visām prasībām, kas noteiktas pēdējos gados. Šā iemesla dēļ es balsoju “par” tādu nosacījumu ievērošanu zilās tunzivs iekļaušanai CITES I pielikumā, kādi beidzot tika pieņemti: Padomes Regulas (EK) Nr. 338/97 grozījums, kas nosaka vispārēju izņēmumu vietējai tirdzniecībai; Eiropas Savienības finansiālu atbalstu cietušajiem kuģu īpašniekiem; un pastiprinātu kontroli un sodus, lai apkarotu nelegālu un neregulētu zveju. Es balsoju arī par to, lai uz 18 mēnešiem tiktu atlikta zilās tunzivs iekļaušana I pielikumā saistībā ar neatkarīgu zinātnisku ziņojumu. Šis priekšlikums netika pieņemts.

 
  
MPphoto
 
 

  Erminia Mazzoni (PPE), rakstiski. (IT) Šodien, 2010. gada 10. februārī, Eiropas Parlaments tikai aicināts paust savu viedokli par ES stratēģiskajiem mērķiem Konvencijas par starptautisko tirdzniecību ar apdraudēto savvaļas sugu dzīvniekiem un augiem (CITES) Pušu konferences 15. sanāksmei Dohā (Katarā) 2010. gada 13.–25. martā. Lai gan Parlamentam ir tikai konsultatīva loma, es tomēr domāju, ka ir svarīgi parakstīt un balsot par grozījumu, kas cenšas nepieļaut sarkano korāļu iekļaušanu Konvencijas II pielikumā, kas būtu ievērojami samazinājis sarkano korāļu kā apdraudētas sugas zveju un tirdzniecību. Corallium spp iekļaušana II pielikumā patiešām šķiet pārmērīga piesardzība, un tā nebalstās uz pienācīgiem zinātniskiem datiem. Turklāt ekonomiskās un sociālās sekas, kādas šī iekļaušana varētu izsaukt Itālijas ekonomikā un jo īpaši dažos reģionos Itālijas dienvidos, radīja manī lielas bažas un lika man balsot par šo grozījumu. Faktiski es domāju, ka ir lietderīgāk dot mūsu uzņēmumiem šajā nozarē vairāk laika savas ražošanas restrukturizēšanai un tādējādi saglabāt konkurētspēju tirgū.

 
  
MPphoto
 
 

  Jean-Luc Mélenchon (GUE/NGL), rakstiski.(FR) Zilajām tunzivīm draud izzušana, jo šā resursa pārmērīgā zveja netiek kontrolēta. Zilo tunzivju tirgošanas aizliegums pašlaik šķiet neizbēgams. Tā mērķis ir aizsargāt šo sugu. Zinot par šo problēmu, daudzi zvejnieki, īpaši Francijas zvejnieki, gadiem ilgi ir darījuši visu, kas viņu spēkos, lai savas laivas pielāgotu noteikumiem un ievērotu zvejas kvotas, kas nodrošina zilo tunzivju izdzīvošanu. Šie zvejnieki, kurus jau ir stipri skārusi krīze, būs šāda pasākuma galvenie upuri, kas nepieciešams nelegālas zvejošanas un slepenu rūpniecisku tīklu izmantošanas dēļ. Šiem zvejniekiem nav jāiznes uz saviem pleciem viss šo pasākumu smagums.

Mēs nevaram aicināt viņus ziedoties planētas vārdā, kamēr valstis, kas pulcējās Kopenhāgenā, ir parādījušas, ka izvairās no šā jautājuma. Tāpēc jāpiemēro ANO princips par kopīgu atbildību par vides problēmām un zvejnieku centieni jākompensē ar ieguldījumu no Eiropas Savienības. Turklāt Francijas izveidota īpaša ekonomiskā zona Vidusjūrā nodrošinātu resursu rezervātu, vienlaicīgi saglabājot neliela mēroga zveju, kas ievēro ekoloģisko līdzsvaru.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. (PT) ES jāpiedalās Konvencijas par starptautisko tirdzniecību ar apdraudēto savvaļas sugu dzīvniekiem un augiem (CITES) Pušu 15. konferencē ar skaidri definētiem mērķiem attiecībā uz sugām, kurām draud izzušana un kuras nepieciešams aizsargāt. CITES ir nozīmīga loma savvaļas sugu aizsardzībā, un tās mērķis ir aizkavēt savvaļas dzīvnieku un augu sugu pārmērīgu izmantošanu ārējā tirdzniecībā.

 
  
MPphoto
 
 

  Willy Meyer (GUE/NGL), rakstiski. (ES) Es atturējos balsojumā par Rezolūciju Nr. B7-0069/2010 par ES stratēģiskajiem mērķiem Konvencijas par starptautisko tirdzniecību ar apdraudēto savvaļas sugu dzīvniekiem un augiem (CITES) Pušu 15. konferencē, jo es uzskatu, ka ziemeļu zilā tunzivs nav jāiekļauj CITES 1. pielikumā. Tas nozīmētu tradicionālo, ilgtspējīgo zvejas paņēmienu izzušanu, lai gan faktiski pie izsmeltajiem krājumiem vainīgas rūpnieciskās riņķvadu zvejas laivas. Es aicinu ar jaunu, godīgāku kvotu sadali un stingrākiem pasākumiem apstiprināt, ka katrai zvejas metodei ir sava nozīme satraucošajā situācijā attiecībā uz zilajām tunzivīm.

Tāpēc jāatbalsta tradicionālās zvejas metodes; tās nodrošina tūkstošiem cilvēku ar iztikas līdzekļiem un ir daudz selektīvākas. Mums jābūt godīgiem: ir liela atšķirība starp rūpniecisko zveju un tradicionālajiem zvejas paņēmieniem. Es vēlos uzsvērt zilo tunzivju aizsardzības nozīmi, bet mums arī jāpanāk līdzsvars, kas garantē sugas turpināšanos, nenosodot Vidusjūras zvejas metodes, piemēram, almadraba paņēmienu.

 
  
MPphoto
 
 

  Frédérique Ries (ALDE), rakstiski.(FR) Svarīgākais apsvērums rezolūcijā par CITES konvenciju, kura galveno uzmanību pievērš sugām, ko apdraud izzušana, ir būtisks: panākt Eiropā vienošanos par zilo tunzivju starptautiskās tirdzniecības aizliegumu. Saskaroties ar zvejnieku lielo naidīgumu pret šo aizliegumu, zinātnes un vides eksperti rada trauksmi. Pašlaik un neraugoties uz radikālajiem pasākumiem, kas veikti pēdējos gados, zilās tunzivis varētu pilnībā un vienkārši izzust trīs gados. Itālija jau ir izrādījusi žestu, ieviešot moratoriju no 2010. gada. Arī Francija to ir izdarījusi, bet daudz vērienīgāk, piedāvājot 18 mēnešu periodu “resursu stāvokļa novērtēšanai”. Runājot par Spāniju un Maltu, to klusēšana ir peļama. Tomēr tas ir steidzams jautājums, un tikai radikāli pasākumi var palīdzēt papildināt krājumus. Tas ir arī vienīgais veids, kā aizsargāt zvejnieku iztikas līdzekļus vidējā termiņā un ilgtermiņā.

Šī rezolūcija pilnībā neaizliedz zilo tunzivju zveju un neliek tiem vispār nozust no mūsu šķīvjiem. Neliela mēroga un sporta zveja arī turpmāk būs atļauta. Ar pasākumu starptautiskās tirdzniecības aizlieguma jomā jāpietiek, lai pasargātu sugu, ņemot vērā, ka 80 % no Vidusjūrā nozvejotajām zilajām tunzivīm tiek eksportētas tieši uz Japānu.

 
  
MPphoto
 
 

  Bart Staes (Verts/ALE), rakstiski. (NL) Neraugoties uz faktu, ka es uzskatu, ka oriģinālais Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas dokuments bija labāks, īpaši ņemot vērā atsauci uz ziemeļu zilo tunzivi, es balsoju “par”. Tomēr ir svarīgi, ka Padome un Komisija saņem no Parlamenta signālu, ka mēs atbalstām ziemeļu zilās tunzivs iekļaušanu CITES I pielikumā. Es būtu devis priekšroku tam, ja netiktu iekļauti trīs plenārsēdē izstrādātie nosacījumi, bet es atbalstīju grozījumu, kas ierosināja sniegt atbalstu skartajām zvejnieku kopienām.

Komisija un dalībvalstis arī saņem mūsu atbalstu saviem mēģinājumiem pārcelt leduslāci no CITES II pielikuma uz I pielikumu.

Ļoti svarīgs noteikums attiecībā uz Komisiju un dalībvalstīm ir Tanzānijas un Zambijas mēģinājumu pārcelt Āfrikas ziloni no CITES I pielikuma uz II pielikumu attiecībā uz tirdzniecības pārtraukšanu. Arī Parlaments vēlētos, lai visus priekšlikumus par Āfrikas ziloņiem pārvieto uz noraidīto turpmāko pielikumu, vismaz līdz brīdim, kad ir iespējams iegūt pienācīgu novērtējumu par to, kādas sekas bija vienreizējai pārdošanai 2008. gada novembrī Botsvānā, Namībijā, Dienvidāfrikā un Zimbabvē, jo pienāk arvien vairāk un vairāk signālu par to, ka visā Āfrikā pieaug nelegāla un organizēta tirdzniecība ar šo dzīvnieku izcelsmes produktiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Dominique Vlasto (PPE), rakstiski.(FR) Zinātniski ziņojumi par pašreizējo zilo tunzivju biomasu ir satraucoši: nekontrolēta rūpnieciska mēroga zveja ir nopietni samazinājusi krājumus. Šāda rūpnieciska un starptautiska zveja apdraud tradicionālo piekrastes zveju Vidusjūrā. Lai izvairītos no ekoloģiskas katastrofas, kuru divkārt smagāku padarītu ekonomiskā krīze zvejniecības nozarē, ir steidzami jāievieš zilo tunzivju rūpnieciskās zvejas starptautiskā aizlieguma politika. Es vēlos saskaņot divus galvenos jautājumus: zilo tunzivju efektīvu aizsardzību, lai dotu tām iespēju izdzīvot un nākotnē tās varētu laist tirgū, un Eiropas piekrastes zvejnieku atbalstu, kuru iztikas līdzekļi ir daļēji atkarīgi no šīs tirdzniecības. Tādēļ es atbalstu zilās tunzivs iekļaušanu CITES I pielikumā, lai aizsargātu to no pārmērīgas izmantošanas un izzušanas, bet saskaņā ar šādiem nosacījumiem: turpinās zinātniski novērtējumi, lai noteiktu šīs sugas biomasas precīzu stāvokli, Eiropas zvejniecības nozares dalībniekiem piešķir sociālo atbalstu un, visbeidzot, attiecībā uz vietējo zilo tunzivju tirdzniecību tiek ieviests izņēmums, lai palīdzētu izdzīvot maza mēroga piekrastes zvejai, kas ir tradicionāla nodarbošanās Vidusjūrā.

 
  
MPphoto
 
 

  Anna Záborská (PPE), rakstiski. (FR) Vašingtonas Konvencija par starptautisko tirdzniecību ar apdraudēto savvaļas sugu dzīvniekiem un augiem, kuru pazīst kā CITES, ir starptautisks nolīgums starp valstīm. Visas dalībvalstis ir tā dalībnieces. Konvencijas mērķis ir nodrošināt, lai starptautiskā tirdzniecība ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām neapdraud to sugu izdzīvošanu, pie kurām tās pieder. Ir aprēķināts, ka starptautiskās tirdzniecības ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām vērtība ir miljardiem dolāru gadā un tā ietver simtiem miljonu augu un dzīvnieku eksemplāru. Diemžēl ES ir viens no galvenajiem savvaļas sugu nelegālās tirdzniecības tirgiem. Nolīgums, kas garantē ilgtspējīgu tirdzniecību, ir svarīgs, lai šos resursus nosargātu nākamajām paaudzēm. Eiropas Savienības dalībvalstu tiesību akti katrā valstī atšķiras. Lai labāk aizsargātu savvaļas sugas, jāpaplašina dalībvalstu un Eiropas iestāžu veikto pasākumu koordinēšana, lai nodrošinātu, ka ES tiesību akti tirdzniecības ar savvaļas sugām jomā tiek ievēroti. ES arī nepiekāpsies citiem CITES dalībniekiem. Tāpēc es balsoju par šo rezolūciju.

 
  
  

Rezolūcijas priekšlikums B7-0067/2010

 
  
MPphoto
 
 

  Elena Băsescu (PPE), rakstiski. (RO) Es balsoju par Horvātijas 2009. gada progresa ziņojuma pieņemšanu. Es uzskatu, ka tas ir līdzsvarots ziņojums, kas apraksta Horvātijas gūtos panākumus kritēriju izpildē, lai pievienotos Eiropas Savienībai. Pēc vairāk kā deviņus mēnešus ilgušā strupceļa pievienošanās sarunas atsākās 2009. gada oktobrī. Horvātijai jāturpina reformu process un Eiropas tiesību aktu pieņemšana, lai sekmīgi pabeigtu sarunas līdz šā gada beigām. Ziņojums arī norāda uz vairākiem jautājumiem, kas ietekmē Horvātijas integrēšanās procesu Eiropas Savienībā. Eiropas Parlaments mudina Horvātijas iestādes pārvarēt šos šķēršļus un palielināt centienus, lai ar kaimiņvalstīm atrisinātu visus robežu strīdus. Eiropas plenārsēdes pieņemtais ziņojums ietver grozījumus, kurus es esmu iesniegusi. Šie grozījumi mudina Horvātiju turpināt kultūras dažādības veicināšanu. Tie arī ietvēra grozījumu par Horvātijas atbalstu pārrobežu sadarbības projektu attīstībai, kurus izstrādā, lai veidotu sociālu, ekonomisku un teritoriālu vienotību, kā arī celtu pierobežas teritoriju iedzīvotāju dzīves līmeni.

 
  
MPphoto
 
 

  Philip Claeys (NI) , rakstiski. (NL) Vai tiešām šis Parlaments nav neko mācījies no savām iepriekšējām kļūdām? Arī ziņojumi par Bulgāriju un Rumāniju atkārtoti norādīja, ka korupcija ir plaši izplatīta un ka policijas un tiesu vara ir pilnīgi neatbilstīga. Neraugoties uz to, tika nobalsots par šo valstu pievienošanu, un mēs visi zinām, kādas ir sekas. Dalība ES un ar to saistītais lielais finansējuma apjoms ir tikai turpinājis padziļināt korupciju, kura darbojās jau pirms tam.

Manuprāt, Horvātijai var atļaut pievienoties, bet tikai tad, kad tā ir gatava un korupcija vairs netur sabiedrību savā varā. Kad Horvātija būs pievienojusies — un, kā jūs visi dzirdējāt, es neuzskatu, ka tam jānotiek pārāk ātri — paplašināšanās jāaptur. Visu Rietumbalkānu valstu pievienošanos, kā to paredz šis ziņojums, es uzskatu par nepieņemamu.

 
  
MPphoto
 
 

  Mário David (PPE), rakstiski. – (PT) Demokrātijas īstenošana ir ilgs process un tas prasa stingru valdības un pilsoniskās sabiedrības apņemšanos. Tas ir grambains un grūtību pilns ceļš — mēs, Portugāles iedzīvotāji, to zinām ļoti labi. Ja to pavada tādas valsts sabrukums, kura, neraugoties uz to, ka bijusi federāla valsts, bija diezgan centralizēta un kuru vadīja diktatorisks režīms, kas krita, novedot pie šausmīga kara, ko nākamās paaudzes nespēs viegli aizmirst, mēs tiešām varam būt ļoti priecīgi, un es tāds biju, ka varam balsot par šo rezolūciju, kura stāsta par Horvātijas gūtajiem panākumiem. Tomēr es zinu, ka vēl ir daudz darba un bez brīvas un neatkarīgas tiesu sistēmas, likuma varu un cilvēktiesības nav iespējams garantēt, tāpat kā nevar būt ārvalstu ieguldījumu vai progresa.

Tā tas ir Horvātijas gadījumā un jebkuras citas potenciālas kandidātvalsts gadījumā. Es esmu gandarīts par to, ka ātrumu, kādā Horvātija virzās uz ES, šī valsts ir uzņēmusi pati, jo dalības noteikumi ir pārredzami un labi zināmi. Es zinu, ka Horvātija var ievērot savu apņemšanos. Mēs ceram, ka sarunas var pabeigt šogad. No mūsu puses Horvātija var rēķināties ar pilnīgu atbalstu.

 
  
MPphoto
 
 

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. – (PT) Es balsoju par rezolūcijas priekšlikumu par Horvātijas 2009. gada progresa ziņojumu, jo es uzskatu, ka Zagreba gūs panākumus savu problēmu pārvarēšanā un pabeigs sarunas par valsts pievienošanos Eiropas Savienībai 2010. gadā. Tāpēc bijušajai Dienvidslāvijai ir svarīgi pasteidzināt reformas dažādās Kopienas acquis jomās, kā arī sadarbību ar Starptautisko Krimināltiesu.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Horvātija ir guvusi ievērojamus panākumus daudzās dažādās jomās, kas to parāda ne tikai kā Eiropas Savienības uzticamu partneri, bet arī kā spēcīgu dalības kandidāti. Neraugoties uz personīgajām traģēdijām un materiālo sagrāvi, kas izpostīja valsti asiņainā konflikta laikā, kurš radās bijušās Dienvidslāvijas sabrukuma rezultātā, valsts atjaunošanas centieni un tās pastāvīgā virzība saskaņošanas ar ES virzienā ir bijusi ievērojama.

Lai gan vēl ir daudz darba, īpaši nozaru jomās, saprotams, ka Horvātija ir paveikusi pietiekami, lai būtu pelnījusi būt par dalībvalsti, un es ceru, ka tā varēs pievienoties ES drīzāk agrāk, nekā vēlāk.

Es ceru, ka Horvātijas iespējamo iestāšanos Eiropas Savienībā Balkānos uztvers kā cerības zīmi un citas reģiona valstis, īpaši Serbija, atzīs valsts un starptautiskās priekšrocības un labumus, kurus sniedz pievienošanās Eiropai.

Es arī ceru, ka robežu jautājumi ar Slovēniju tiks nekavējoties atrisināti, jo tie kaitē procesam, un ka tas notiks maksimāli nopietni, pamatīgi un labticīgi.

 
  
MPphoto
 
 

  Lívia Járóka (PPE), rakstiski. – Es vēlētos pievērst jūsu uzmanību reti uzsvērtam aspektam attiecīgo valstu sasniegumu novērtēšanas procesā: romu stāvoklim. Saprotot diskriminācijas novēršanas tiesiskā regulējuma nozīmi līdz 2004. gadam, ES ieviesa dažus reālus uzlabojumus, nosakot stingrākus pievienošanās nosacījumus jaunām dalībvalstīm. Es ar prieku vēroju progresa ziņojumu kritisko attieksmi pret šo trīs valstu sasniegumiem, kuri atklāj, ka tikai Horvātija ir spējusi sasniegt diezgan nelielus uzlabojumus romu sociālās iekļaušanas veicināšanā.

Kandidātvalstīm jāiekļaujas Eiropas līmeņa romu integrācijā, jo pievienošanās sarunas piešķir vienreizēju iespēju panākt ievērojamu pārmaiņu valdības attieksmē pret vienlīdzīgas piekļuves nodarbinātībai, izglītībai, dzīves vietai un veselības aprūpei piešķiršanu romiem, veicinot politisko līdzdalību un stiprinot romu pilsonisko kustību. Visas Eiropas valstis — esošās un nākamās Eiropas Savienības dalībvalstis — jāiesaista saskaņotos pasākumos, lai pārvarētu kontinenta lielākās etniskās minoritātes vēsturisko sociālo izstumšanu un parakstītu kopienas rīcības plānu, kurš nodrošina atbilstīgas tiesiskas sviras un mudina dalībniekus ievērot savu apņemšanos.

 
  
MPphoto
 
 

  Monica Luisa Macovei (PPE), rakstiski. – Es balsoju par 6. grozījumu, jo piekrītu, ka Horvātijas valdībai jāveic papildu pasākumi, lai samazinātu aizspriedumus un cīnītos ar jebkādu diskrimināciju, tostarp diskrimināciju seksuālās orientācijas dēļ (viens no nediskriminācijas pamatojumiem ES Pamattiesību hartas 21. pantā).

Mana pieeja jautājumam par diskrimināciju seksuālās orientācijas dēļ, kā arī jebkuras minoritātes diskriminācijai, atbilst ES tiesību aktiem un citiem starptautiskajiem cilvēktiesību aktiem, kā arī daudzu manu Rumānijas vēlētāju uzskatiem un manai pārliecībai.

 
  
MPphoto
 
 

  Jean-Luc Mélenchon (GUE/NGL), rakstiski.(FR) Tā nav Horvātija, kurai es izrādu pretestību, balsojot pret šo progresa ziņojumu. Horvātijas iedzīvotāji nav pelnījuši nekāda veida atstumšanu. Tomēr es nosodu eiroliberāļu diktātu, ko piemēro gan ES dalībvalstīm, gan kandidātvalstīm. Kopenhāgenas kritēriju ekonomiskais aspekts un tirgu liberalizācija, ko šie kritēriji pieprasa, apdraud kandidātvalstu sociālās tiesības. Es atbalstīšu jaunu valstu dalību tikai tad, kad ES reģionālā integrācija darbosies visu to pilsoņu labā, kuri ir izveidojuši ES, nevis kapitāla interesēs, kas ES dominē šodien un nodrošina tajā tādu integrācijas regulējumu, kuru pilsoņi nevar kontrolēt.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) Neraugoties uz deviņus mēnešus ilgušo strupceļu, kurā nonāca sarunas robežu strīda ar Slovēniju dēļ, Horvātija ir guvusi ievērojamus panākumus ceļā uz dalību ES. Tā demonstrē lielu atbilstības spēju prasītajiem un iepriekš saskaņotajiem nosacījumiem attiecībā uz politiskās, ekonomiskās un reģionālās sadarbības kritēriju. Lai gan darāmā šajā grūtajā virzībā uz paplašināšanos vēl ir ļoti daudz, es atzinīgi vērtēju sasniegumus, kas gūti saistībā ar Horvātijas pievienošanos, tostarp tās miera nesējas lomu Balkānos.

 
  
MPphoto
 
 

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. (DE) Horvātija neapšaubāmi ir valsts, kurai ir līdz šim vislielākie sasniegumi visu pievienošanās kandidātu starpā. Tāpēc būtu pareizi paātrināt sarunu gaitu, lai tās šogad varētu pabeigt. Kopienas acquis īstenošana šajā ziņā, protams, ir būtiska prasība. Ziņojums atbalsta Horvātijas mērķus un šā iemesla dēļ es balsoju par to.

 
  
MPphoto
 
 

  Franz Obermayr (NI), rakstiski. (DE) Horvātija ir daudz sasniegusi vairākās jomās attiecībā uz iekšpolitiku un ārpolitiku. Tāpēc es balsoju par rezolūcijas priekšlikumu un atbalstu Horvātijas ātru pievienošanos ES.

 
  
MPphoto
 
 

  Czesław Adam Siekierski (PPE), rakstiski. (PL) Mēs esam pieņēmuši svarīgu rezolūciju, kas novērtē Horvātijas pievienošanās sarunu stāvokli. Ir svarīgi, ka rezolūcija norāda uz pasākumiem, kas jāveic, lai paātrinātu pievienošanās sarunas tādā veidā, ka tehniskos darbus var pabeigt 2010. gadā. Horvātijas iestādēm jāvelta vairāk uzmanības, lai sniegtu sabiedrībai pietiekamu informāciju par ES dalības priekšrocībām. Horvātijas darbība vienota, kopīga Eiropas tirgus sistēmā dos komerciālas apmaiņas attīstību, ieguldījumu pieplūdumu un vispārēju ekonomisku izaugsmi.

Atbalsts no ES fondiem Horvātijas ekonomikas modernizēšanai, infrastruktūras veidošanai un lauksaimniecības rekonstrukcijai arī ir svarīgs. Šeit var minēt daudzus piemērus par labumiem, kurus saņēmušas valstis, kas pievienojušās pēdējos divos paplašinājumos. Noteikti arī pats fakts par piederēšanu pie apvienotās Eiropas nav mazsvarīgs. Sarunas zvejas, vides un kopējās ārpolitikas un drošības politikas jomā jāatsāk pēc iespējas drīzāk.

Es ceru, ka prezidentūra un Komisija veiks īpašus pasākumus šajā jomā. Līdz šim mēs esam skaidrojuši, ka turpmāka paplašināšanās var notikt tikai pēc Lisabonas līguma pieņemšanas. Tagad līgums ir stājies spēkā, un mums jāpaātrina sarunas par Horvātijas dalību kopā ar sagatavošanas darbiem attiecībā uz Eiropas Savienības paplašināšanos, iekļaujot citas Balkānu valstis. Tas ir ļoti svarīgi reģiona stabilizācijai.

 
  
MPphoto
 
 

  Thomas Ulmer (PPE), rakstiski. (DE) Es atturējos balsojumā par Horvātijas ziņojumu, jo, manuprāt, īsais termiņš, kas minēts ziņojumā, lai Horvātija būtu gatava pievienoties 2010. gada pirmajā pusē, nav nepieciešams. Nav vajadzības steigties, un neviens īss termiņš nepamato šādu procesu.

 
  
MPphoto
 
 

  Anna Záborská (PPE), rakstiski. (FR) Rezolūcija par Horvātiju ir politiska rezolūcija bez juridiski saistoša spēka. Es balsoju par to, jo Horvātijai ir jākļūst par dalībvalsti tuvākajā nākotnē. Ja nebūtu noticis karš Balkānos, tā būtu pievienojusies 2004. gadā. “LGBT minoritātes” 21. punkts, kurš ir gan pretrunīgs, gan nelietderīgs, tika ieviests plenārsēdē. Es balsoju pret šo punktu. Horvātija ir gan ANO Vispārējo cilvēktiesību deklarācijas, gan Eiropas Padomes Eiropas Cilvēktiesību konvencijas dalībniece. Tāpēc nav iemesla uzskatīt, ka Horvātija ir valsts, kas naidīgi izturas pret LGBT minoritāti. Neraugoties uz simbolisko spiedienu, Horvātija saglabā visaptverošu valsts kompetenci jomās, kas saistītas ar nediskrimināciju. Tāpēc es aicināju Horvātijas ģimeņu apvienības, kuras es nesen satiku vizītes laikā viņu valstī, turpināt lielisko darbu savas tautas kopējo interešu labā un visas Eiropas labākai nākotnei. Spēja uzņemties saistības, kas rodas, pievienojoties Eiropas Savienībai, un Kopienas acquis ieviešana nenozīmē dalībvalstu tradicionālās valstu kultūras noliegumu.

 
  
  

Rezolūcijas priekšlikums B7-0065/2010

 
  
MPphoto
 
 

  Elena Băsescu (PPE), rakstiski. (RO) Es balsoju par Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas 2009. gada progresa ziņojumu, jo es uzskatu, ka tas ir svarīgs ziņojums, kuram būs pozitīva ietekme uz šīs valsts pievienošanās procesu. Izredzes pievienoties Eiropas Savienībai ir galvenais faktors, kas garantē stabilitāti un reformu procesa turpināšanos Rietumbalkānos, tostarp Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikā. Ziņojumā norādīti šīs valsts gūtie sasniegumi to tiesību aktu pieņemšanas ziņā, kuri nepieciešami integrācijai Eiropas Savienībā. Es uzskatu, ka nākamajā posmā Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas iestādēm īpaša uzmanība jāpievērš šo pieņemto tiesību aktu īstenošanai. Turklāt jāveic pasākumi, lai uzlabotu starpetniskās attiecības un dialogu ar kaimiņvalstīm, kā arī jānodrošina tiesību aktu vides aizsardzības jomā atbilstība. Šodien pieņemtais ziņojums ietver manus grozījumus, kas iesaka konsolidēt Eiropas Savienības piešķirto pirmspievienošanās līdzekļu pārvaldes spēju un atbalstīt to reformu īstenošanu, kuras ietilpst pievienošanās procesā.

 
  
MPphoto
 
 

  Göran Färm, Anna Hedh, Olle Ludvigsson, Marita Ulvskog un Åsa Westlund (S&D), rakstiski. – (SV) Mēs, Zviedrijas sociāldemokrāti, balsojām pret 4. grozījumu, kas ir lielāks kompromiss. Mēs uzskatām, ka svarīgāk bija parādīt plašu vienošanos, atbalstot Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas dalību, nekā vēlreiz uzsvērt mūsu nostāju par to, ka, mūsuprāt, domstarpībām starp šo valsti un tās kaimiņvalstīm nebūtu jāietekmē valsts iespēja pievienoties Eiropas Savienībai.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika ir labs piemērs interešu un dažādu tautību sajaukumam, kurš ne vienmēr ir miermīlīgs vai vienots, kā tas raksturīgs Balkānu reģionam.

Visi galvenie politiskie dalībnieki piekrīt, ka virzība uz Eiropas Savienību ir vislabākais ceļš valstij, bet tās dalībai ir daudzi šķēršļi.

Daži no tiem ir materiāli, bet citi drīzāk vēsturiski vai politiski. Viens no pēdējiem minētajiem ir jaunās valsts nosaukums, kas ir radījis spriedzi attiecībās ar kaimiņvalstīm, īpaši ar Grieķiju, tāpēc ir nepieciešami nopietni un pastāvīgi centieni, lai to pārvarētu.

Tiesu varas stabilizēšana, regulāras brīvas un godīgas vēlēšanas un demokrātijas apstiprinājums visos tās aspektos, tostarp subsidiaritātes un decentralizācijas principu īstenošana, ir jautājumi, kas turpmāk jārisina Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikai, ja tā nevēlas atkāpties no mēģinājumiem kļūt par Eiropas Savienības dalībvalsti. Es no visas sirds ceru, ka tas izdosies.

 
  
MPphoto
 
 

  Petru Constantin Luhan (PPE), rakstiski. (RO) Es uzskatu, ka Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas valdība ir guvusi ievērojamus panākumus 2009. gadā, kā tas norādīts rezolūcijā par 2009. gada darbības ziņojumu. Balsojot par šo ziņojumu, es īpaši vēlējos atzinīgi vērtēt šādus aspektus: vīzu atcelšanu, līdzdalību ES civilajās un militārajās misijās, valsts iestāžu pieteikšanos uz IPA komponentiem attiecībā uz reģionālo un lauku attīstību, kā arī panākumus, kas gūti sagatavošanas darbos piešķirtā finansējuma pārvaldības pārņemšanā pirmspievienošanās palīdzības instrumentu (IPA) jomā. Es ceru, ka pievienošanās sarunas tiks uzsāktas tuvākajā nākotnē un ka Eiropadome augstākā līmeņa sanāksmē martā apstiprinās, ka tā pieņem Komisijas ieteikumu uzsākt sarunas. Attiecībā uz nosaukuma jautājumu, es piekrītu referenta nostājai, proti, ka Grieķijai un Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikai jācenšas atrast abpusēji pieņemamu risinājumu augstākajā līmenī ANO aizbildnībā. Es arī uzskatu, ka Eiropas Savienībai jāsniedz palīdzība sarunu procesā.

 
  
MPphoto
 
 

  Monica Luisa Macovei (PPE), rakstiski. – Es balsoju par 18. grozījumu, jo noteikumi par diskriminācijas novēršanu seksuālās orientācijas dēļ ir ES pievienošanās prasība un pieaugošā tiesiskā aizsardzība pret diskrimināciju ir signāls, ko valdība raida visai sabiedrībai par ikviena tās locekļa nozīmīgumu. Seksuālā orientācija ir viens no nediskriminēšanas pamatojumiem ES Pamattiesību hartas 21. pantā. Mana pieeja jautājumam par diskrimināciju seksuālās orientācijas dēļ, kā arī attiecībā uz jebkuras minoritātes diskrimināciju, atbilst ES tiesību aktiem un citiem starptautiskajiem cilvēktiesību aktiem, kā arī daudzu manu Rumānijas vēlētāju uzskatiem un manai pārliecībai.

 
  
MPphoto
 
 

  Jean-Luc Mélenchon (GUE/NGL), rakstiski.(FR) Tā nav Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika (FYROM), kurai es izrādu pretestību, balsojot pret šo progresa ziņojumu. FYROM iedzīvotāji nav pelnījuši nekāda veida atstumšanu. Tomēr es nosodu eiroliberāļu diktātu, ko piemēro gan ES dalībvalstīm, gan kandidātvalstīm. Kopenhāgenas kritēriju ekonomiskais aspekts un tirgu liberalizācija, ko šie kritēriji pieprasa, apdraud kandidātvalstu sociālās tiesības. Es atbalstīšu jaunu valstu dalību tikai tad, kad ES reģionālā integrācija darbosies visu to pilsoņu labā, kuri ir izveidojuši ES, nevis kapitāla interesēs, kas ES dominē šodien un nodrošina tajā tādu integrācijas regulējumu, kuru pilsoņi nevar kontrolēt.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) Kopš iepriekšējā progresa ziņojuma Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika ir guvusi ievērojamus panākumus. Ir svarīgi uzsvērt, ka iespējamā dalība ES bija viens no virzītājspēkiem Balkānu reģiona valstu attīstībā un reformās. Ja Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika kļūs par ES dalībvalsti tuvākajā nākotnē, tai tagad jāpieņem un jāpilda dalības kritēriji, kurus ES piemēro attiecībā uz politisko, ekonomisko un reģionālo sadarbību.

 
  
MPphoto
 
 

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. (DE) Manuprāt, mums jāatbalsta Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas pievienošanās centieni, jo šī valsts neapšaubāmi pieder pie Eiropas un rietumu kultūras tradīcijām, un pēdējos mēnešos un gados tā ir guvusi panākumus daudzās jomās. Ziņojumā ļoti labi aprakstīti nākamie pasākumi, kas valstij jāveic. Neapšaubāmi Maķedonijai vēl vairāk jāuzlabo attiecības ar kaimiņvalstīm un īpaši jācenšas atrisināt strīdu par nosaukumu ar Grieķiju. Es balsoju par ziņojumu, jo tas sniedz visu iesaistīto faktoru līdzsvarotu aprakstu.

 
  
MPphoto
 
 

  Franz Obermayr (NI), rakstiski. (DE) Tā kā Maķedonija acīm redzami guvusi panākumus, es balsoju par rezolūcijas priekšlikumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Justas Vincas Paleckis (S&D), rakstiski. (LT) Iepriekšējā sasaukumā es strādāju Delegācijā attiecībām ar Maķedoniju (Bijušo Dienvidslāvijas Republiku) un apmeklēju šo valsti. Tāpēc mani iepriecina tās sasniegumi. Maķedonijai 2009. gads bija veiksmīgs. ES ieviesa bezvīzu režīmu ar šo valsti. Tas īpaši veicina cilvēku savstarpējo kontaktu attīstību. Iepriekšējā gadā Maķedonija nosprauda robežu ar Kosovu un uzlaboja attiecības ar Grieķiju. Rezolūcijā par Maķedonijas panākumiem 2009. gadā, lai izpildītu kritērijus dalībai ES, mēs pievērsām uzmanību faktam, ka valsts valdībai jūtīgāk jāizturas pret etnisko minoritāšu jautājumiem un plašsaziņas līdzekļus jācenšas padarīt pārredzamākus. Mēs aicinām ES iestādes palīdzēt risināt Skopjes un Atēnu strīdu par Maķedonijas valsts nosaukumu.

Mēs arī aicinājām ES Ministru padomi apstiprināt pievienošanās sarunu sākumu ar Maķedoniju martā. Panākumi, kurus Maķedonija guvusi 2009. gadā, bija ES pievilkšanas spēka rezultāts. Neapšaubāmi dalības izredzes ES mudina Maķedoniju uz pozitīvām pārmaiņām. Šī valsts īsteno būtiskas reformas. Tāpēc es balsoju par rezolūciju, kas tās atzīst, vienlaikus arī norādot uz rīcības plānu, lai gūtu turpmākus panākumus.

 
  
MPphoto
 
 

  Alfredo Pallone (PPE), rakstiski. (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, es atbalstu rezolūcijas priekšlikumu par Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas progresa ziņojumu.

Es pilnīgi piekrītu rezolūcijas pieejai, kas atbilst Komisijas ieteikumiem un atbalsta sarunu uzsākšanu ar FYROM pārliecībā, ka tas ir būtisks pasākums šīs valsts attīstībā un Eiropas Savienības interesēm svarīga reģiona stabilitātei.

 
  
  

Rezolūciju priekšlikumi B7-0067/2010, B7-0065/2010

 
  
MPphoto
 
 

  Andrew Henry William Brons (NI), rakstiski. – Es atturējos balsojumā par Horvātijas un Maķedonijas progresa ziņojumiem. Es to nedarīju tāpēc, ka es kādu no šīm valstīm uzskatītu par nederīgu, lai tā kļūtu par Eiropas Savienības dalībvalsti. Pareizāk būtu teikt, ka es uzskatīju ES par organizāciju, kura nav derīga nevienai no šīm valstīm. Dalība Eiropas Savienībā ietver nopietnu atteikšanos no suverenitātes un nevēlamu tās tiesību aktu iejaukšanos valsts ikdienā. Tā arvien postošāk iedarbojas uz runas, rakstītu tekstu un pat domāšanas brīvību. Abas valstis ieguva neatkarību no Dienvidslāvijas Federācijas un tagad gatavojas atteikties no suverenitātes par labu Eiropas Savienībai.

 
  
  

Rezolūcijas priekšlikums B7-0068/2010

 
  
MPphoto
 
 

  Elena Băsescu (PPE), rakstiski. (RO) Es balsoju par Turcijas 2009. gada progresa ziņojuma pieņemšanu. Lai gan pievienošanās sarunas ar Turciju sākās 2005. gada 3. oktobrī, līdz šim tā ir guvusi nelielus panākumus. Eiropas Parlaments uzskata, ka Turcija arvien vēl neatbilst Kopenhāgenas politiskajiem kritērijiem. Ir nepieciešama radikāla konstitucionāla reforma, lai nodrošinātu lielāku cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanu. Eiropas Komisija norādīja, ka 2009. gadā Turcija guva dažus panākumus attiecībā uz politiskajām reformām, lai gan tie bija ierobežoti. Attiecībā uz vārda brīvību minoritāšu valodās situācija Turcijā ir uzlabojusies.

Es uzskatu, ka Eiropas Savienībai jāturpina dialogs ar Turciju un jārāda atvērtība šai valstij. Turcija ir ļoti nozīmīga Eiropai gan ekonomisko, gan politisko saišu ziņā, kā arī Eiropas Savienības energodrošības ziņā. Mana valsts vēlas attīstīt partnerattiecības ar Turciju gan Melnās jūras reģiona sinerģijas programmas, gan Eiropas Savienības kaimiņattiecību programmas jomā.

 
  
MPphoto
 
 

  Philip Claeys (NI) , rakstiski. (NL) Galu galā es balsoju pret šo rezolūciju, jo pēc tās grozīšanas Ārlietu komitejā un plenārsēdē, mēs saņēmām dokumentu, kas pieņem Turcijas dalību Eiropas Savienībā. Būtu bijis labāk uzsvērt, ka sarunas nav beztermiņa, un tas padarītu iespējamas reālistiskākas alternatīvas, piemēram, preferenciālas partnerattiecības. Visbeidzot, ir pilnīgi skaidrs, ka Turcija neizpilda pievienošanās ES nosacījumus, un tas atkārtosies gan pēc 10, 15 vai 20 gadiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Lara Comi (PPE), rakstiski. (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, es nolēmu atturēties galīgajā balsojumā par Turcijas 2009. gada progresa ziņojumu.

Lai gan dokuments kritizē šīs valsts spēju uzņemties atbildību, kas izriet no pievienošanās Eiropas Savienībai, mana atturēšanās balsojumā pauž vēl piesardzīgāku nostāju.

Pašreizējā situācija Turcijā attiecībā uz demokrātiju, tiesu varu, cilvēktiesību un minoritāšu aizsardzību ir vēl ļoti tālu no Eiropas standartiem. Šeit es īpaši vēlos minēt Turcijas vēlēšanu sistēmu, kura neievēro plurālismu, tiesību aktus, kas ļauj slēgt politiskas partijas, militāru iejaukšanos politiskajā dzīvē, kurdu jautājumu un nepārtrauktus minoritāšu tiesību, reliģijas brīvības un preses brīvības ierobežojumus. Mūsuprāt, tās ir būtiskas vērtības un principi — Eiropas integrācijas procesa stūrakmens.

Taisnība, ka šīs valsts ielaišana Eiropas Savienībā varētu radīt lielas ekonomiskas priekšrocības, īpaši uzņēmumiem, bet es uzskatu, ka atbilstība Kopenhāgenas kritērijiem ir galvenais nosacījums, kurš Eiropas Savienībai ir stingri jāuzrauga.

 
  
MPphoto
 
 

  Mário David (PPE), rakstiski. – (PT) Ir labi saprotams, ka Turcijas politiskā, ekonomiskā un kultūras elite vēlas, lai valsts kļūst par Eiropas Savienības dalībvalsti. Tomēr vērtības, tradīcijas un noteikumi, kurus mēs ievērojam, ir sabiedrības zināšanas, un mēs nevaram tos vienkārši izmainīt, lai visi varētu pievienoties. Kandidātvalsts ziņā ir tos pieņemt un vēlāk pēc iestāšanās Eiropas Savienībā dzīvot saskaņā ar tiem, bet tikai tad. Tomēr garā sarunu procesā, kas ir turpinājies ar ES, Turcijas iedzīvotāji ir uzskatījuši, ka pārkāpumi attiecībā uz viņu paradumiem un tradīcijām, kuras, jāsaka, viņi pat neievēro, tiek pieminēti tikai ar nolūku atteikties no dalības ES referendumā, kurš noteikti notiks dalībvalstīs pat tad, ja politiķi beidzot vienosies.

Tomēr Turcija ir draudzīga valsts ar ļoti bagātu vēsturi un kultūru. Tā ir mūsu partneris NATO un pelnījusi pienācīgu attieksmi. Ņemot to vērā, es ieteiktu pat šajā vēlajā posmā Turcijā organizēt referendumu, kurā iedzīvotājiem jautāt, vai viņi atzīst un vēlas pieņemt mūsu principus un vērtības, vai arī viņi dod priekšroku sarunu uzsākšanai par jaunām un dziļākām īpašām partnerattiecībām ar ES.

 
  
MPphoto
 
 

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. (PT) Es balsoju par rezolūcijas priekšlikumu par Turcijas 2009. gada progresa ziņojumu, jo es uzskatu, ka gan ES, gan Turcijas interesēs ir turpināt virzību uz dalību ES. Es uzskatu, ka ES jāpilda apņemšanās, ko tā ir izteikusi Turcijai. Savukārt Turcijai jāapņemas turpināt pašlaik notiekošo reformu procesu.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Turcija vēl ir tālu no Kopenhāgenas augstākā līmeņa sanāksmē noteikto kritēriju izpildes, un šķiet, ka ne tikai izturas mazāk apņēmīgi, bet arī ir mazāk ieinteresēta.

Tādēļ 2009. gads bija grūts gads, tad noskaidrojās, ka vēl ir milzīga plaisa, kas atdala Turciju no Eiropas Savienības dalībvalstīm jautājumos, kas attiecas uz politiku, tiesību aktiem, cilvēktiesībām, biedrošanās, vārda un informācijas brīvību, kā arī daudzos citos jautājumos.

Neraugoties uz to, kā attiecības starp ES un Turciju izskatīsies nākotnē, es ceru, ka tās vērsīsies vienā virzienā un ies pa dialoga un efektīvas sadarbības ceļu un Turcija turpinās darbību brīvības un demokrātijas virzienā rietumu izpratnē.

 
  
MPphoto
 
 

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) Papildus ekonomiskajai, politiskajai un sociālajai nozīmei Turcijas dalība ES ir izaicinājums abām pusēm, un tai ir liela simboliska nozīme kā iespējamam tiltam starp austrumiem un rietumiem. Pasaules arēnā Eiropas Savienību uzskata par ekonomiskās attīstības paraugu, tā ir daudzkultūru reģions, kas veicina minoritāšu un cilvēku līdztiesības ievērošanu, neraugoties uz dzimumu, rasi, etnisko vai reliģisko piederību. Tās ir nešķiramas Eiropas integrācijas projekta vērtības un tās ir Turcijas iedzīvotāju, kā arī miermīlīga viņu etniskās un kultūras dažādības uzlabošanas iespēja. Neraugoties uz to, dalības pieteikšanas process ES ieilgst, negūstot nekādus reālus panākumus, tas atspoguļo garu ceļojumu, sākot ar oficiālu lūgumu par dalību 1987. gadā, kas noveda pie sarunu uzsākšanas 2005. gadā.

Tādējādi, atceroties šā procesa efektivitāti, es uzskatu, ka ir svarīgi par prioritāti izvirzīt referenduma veicināšanu Turcijā, kura mērķis ir dot sabiedrībai iespēju skaidri izteikt viedokli par pilntiesīgas dalības ES, kā arī tās ietekmes uz sociālajiem un kultūras principiem un vērtībām pieņemšanu, vai arī tā vietā izvēlēties dziļākas partnerattiecības ar ES.

 
  
MPphoto
 
 

  Jean-Luc Mélenchon (GUE/NGL), rakstiski.(FR) Tā nav Turcija, kurai es izrādu pretestību, balsojot pret šo progresa ziņojumu. Turcijas iedzīvotāji nav pelnījuši nekāda veida atstumšanu. Tomēr es nosodu eiroliberāļu diktātu, ko piemēro gan ES dalībvalstīm, gan kandidātvalstīm. Kopenhāgenas kritēriju ekonomiskais aspekts un tirgu liberalizācija, ko šie kritēriji pieprasa, apdraud kandidātvalstu sociālās tiesības. Es atbalstīšu jaunu valstu dalību tikai tad, kad ES reģionālā integrācija darbosies visu to pilsoņu labā, kuri ir izveidojuši ES, nevis kapitāla interesēs, kas ES dominē šodien un nodrošina tajā tādu integrācijas regulējumu, kuru pilsoņi nevar kontrolēt.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) Man ir iebildumi pret Turcijas dalību ES. Pastāvošā Kipras daļas okupācija, atteikums atvērt ostas un lidostas reģionā, politisko, reliģisko un etnisko minoritāšu tiesību pārkāpumi, sieviešu diskriminācija, politisko partiju izslēgšana un to tiesību aktu atcelšana, kuri ierobežo militāro tiesu jurisdikciju, ir tikai daži no šiem iebildumiem. Ir arī citi pamatjautājumi. Lielākā Turcijas daļa ģeogrāfiski nepieder pie Eiropas. Turcijā valda islāma tradīcija, kas ļoti atšķiras no jūdu-kristiešu tradīcijas vairumā ES valstu. Runājot stratēģiski, ES būtu problemātiski robežoties ar Irākas Kurdistānu. Valsts šķirtību no baznīcas nodrošina tikai ar militāru spēku. Visbeidzot, iedzīvotāju pārvietošanās no valsts, kas kļūtu par iedzīvotāju skaita ziņā vislielāko valsti ES, radītu milzīgu nelīdzsvarotību darba tirgū. Nekas no minētā nekavē atzīt Turcijas pēdējo gadu centienus izpildīt konkrētus kritērijus, kurus izvirzīja ES, un norādīt, ka šai valstij ir nenovērtējama nozīme NATO. Varbūt būtu daudz labāk garantēt Turcijai priviliģētu un preferenciālu partnerattiecību statusu ar ES, nevis radīt nepamatotas gaidas un cerības par dalību ES, ko faktu un apstākļu dēļ būtu grūti piemērot.

 
  
MPphoto
 
 

  Willy Meyer (GUE/NGL), rakstiski. (ES) Es atturējos balsojumā par Rezolūciju Nr. B7-0068/2010 attiecībā uz Turcijas 2009. gada progresa ziņojumu, jo es uzskatu, ka Turcijai ir ļoti negatīva nozīme sarunās starp Kipras Republikas prezidentu un Kipras turku kopienu. Turcija neatbilst ANO rezolūcijām, un tā pārkāpj starptautiskos tiesību aktus: tā atstāj 40 000 karavīru Kipras ziemeļu daļā, karaspēks turpina norobežot Famagustas pilsētu un to okupēt, Turcija arvien vēl sūta kolonistus uz salas ziemeļiem.

Manuprāt, Eiropas Savienībai jāuzrauga sarunas un jāraida nepārprotams signāls Turcijai: ja tā saglabās savu pašreizējo nostāju, tā nekad nevarēs pievienoties ES, jo turpina okupēt Kipras teritoriju, kas ir Eiropas Savienības dalībvalsts. Tāpēc pilnīga Turcijas karaspēka izvešana no Kipras Republikas un Famagustas pilsētas atgriešana ir Turcijas pievienošanās Eiropas Savienībai sine qua non nosacījumi.

 
  
MPphoto
 
 

  Czesław Adam Siekierski (PPE), rakstiski. (PL) Turcija ir daudz paveikusi, lai atbilstu Kopenhāgenas kritērijiem. Lieli panākumi ir gūti attiecībā uz atbilstību tirgus ekonomikas standartiem. Ja tomēr mēs runājam par pārmaiņām politikas, demokrātijas vai cilvēktiesību jomā, tad, lai gan ir gūti būtiski panākumi tiesību aktu izstrādāšanā, to īstenošana nav bijusi tik veiksmīga. Ir arī jāsaprot, ka tas prasa sociālās apziņas maiņu, kura notiek ļoti lēni. Tomēr Eiropas standarti cilvēktiesību, sieviešu tiesību un attieksmes pret ieslodzītajiem, kā arī nacionālo un reliģisko minoritāšu jomā ir jāievēro.

Daži Turcijas integrācijas oponenti atsaucas uz iemesliem, kas nav saistīti ar jautājuma būtību, un citi uz bailēm, ka Turcija ir liela valsts, kurai būs liela ietekme uz ES lēmumiem, jo saskaņā ar Lisabonas līgumu katras dalībvalsts balsstiesības ir atkarīgas no iedzīvotāju skaita. Turcijas dalība noteikti būs liels slogs ES budžetam, tomēr jāatceras, ka tas ir liels tirgus, kas ir svarīgs Eiropas Savienībai. Turcija ir svarīga NATO locekle un būtiska ASV un daudzu ES dalībvalstu partnere. Tā ir arī teritorija, kas varētu nodrošināt ar enerģijas avotu pārvadājumu maršrutiem uz Eiropu.

Visbeidzot atcerēsimies, ka Turcija varētu kļūt par tiltu starpreliģiju dialogam, kā arī kultūras un pat makroreģionālam dialogam. Turcijas klātbūtne Eiropas Savienībā varētu palīdzēt nostabilizēt šo lielo un svarīgo pasaules reģionu. Turcijai jāsaprot, ka tā nevar izmainīt savu pagātni. Kļūdas jāatzīst. Tad ir vieglāk dzīvot un veidot labas attiecības ar kaimiņvalstīm.

 
  
MPphoto
 
 

  Renate Sommer (PPE), rakstiski. (DE) Pretēji Komisijai un Padomei, Eiropas Parlaments ir spējis ļoti skaidri aprakstīt daudzas ar Turciju saistītās problēmas un problēmas pašā Turcijā. Aizliegums attiecībā uz kurdiem labvēlīgo Demokrātisko sabiedrības partiju (DTP) ir uzbrukums demokrātijas iedīgļiem šajā valstī un īpaši kurdu minoritātei, kas pārstāv 20 % no Turcijas iedzīvotājiem. Fakts, ka tas ir jau 27 partijas aizliegums 10 gados, sniedz skaidru izpratni par attieksmi pret demokrātiju Turcijā. To tiesību aktu atcelšana, kuri ierobežo militāro tiesu jurisdikciju, ir vēl viena norāde uz vienības trūkumu valstī. Tikko Turcijas valdība plāno nelielu piekāpšanos ES, to atmasko nacionālistu opozīcija.

Gandrīz katrā jomā panākumus ir nomainījis sastingums vai viss sācis virzīties atpakaļ. Turcijas valdība cenšas apspiest kritiku iedīglī, atriebjoties naidīgiem žurnālistiem un plašsaziņas līdzekļiem. Reliģijas brīvībai piemēro dubultos standartus. Premjerministrs vēlas atcelt aizliegumu par galvas lakatu nēsāšanu un vecuma ierobežojumu Korāna skolās, vienlaikus diskriminējot reliģiskās minoritātes un turpinot tās novārdzināt. Tās ir šausmīgas izmaiņas. Tādēļ šķiet tikai loģiski, ka Turcijas galvenais sarunu vadītājs, Bagis kungs, mūsu rezolūciju un tādējādi arī mūsu demokrātiskās lēmuma pieņemšanas struktūras neuztver nopietni. Turcija ir ļoti skaidri parādījusi, ka tā ir vēl paaudzēm tālu no pievienošanās ES.

 
  
MPphoto
 
 

  Ernst Strasser (PPE), rakstiski. (DE) Būtiska prasība sarunu turpināšanai ar Turciju ir pilnīga Ankaras protokola īstenošana un ES dalībvalsts Kipras atzīšana.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Teixeira (PPE), rakstiski. – (PT) Turcijas pieteikums dalībai ES ir kļuvis par garu, izplūdušu procesu, kura rezultātu mēs vēl tikai uzzināsim. Turcija ir apņēmusies ieviest reformas, uzturēt labas attiecības ar kaimiņvalstīm un pakāpeniski pielāgoties Kopienas acquis. Tomēr šie centieni jāpalielina, lai pilnībā atbilstu Kopenhāgenas augstākā līmeņa sanāksmē noteiktajiem kritērijiem un īstenotu tiesu un vēlēšanu sistēmu, kā arī tiesību aktus.

Virzība reālu reformu jomā apstājās 2009. Gadā, un tādi jautājumi kā ostu un lidostu neatvēršana Kiprā noteikti ietekmē sarunu procesu. Tādā pašā veidā Turcijas Konstitucionālās tiesas lēmums aizliegt kurdiem labvēlīgo Demokrātisko sabiedrības partiju un to tiesību aktu atsaukšana, kuri ierobežo militāro tiesu jurisdikciju, nozīmē procesa aizkavēšanu.

Faktiski reformas ir nepieciešamas un steidzamas, kā to nolēma Parlamenta rezolūcija. Tomēr pašlaik, kad nepieciešami lielāki centieni, lai atbilstu kritērijiem dalības pieteikuma procesam, ieteikums organizēt referendumu ir piemērots. Šis referendums vaicātu Turcijas iedzīvotājiem, vai viņi tiešām atzīst un vēlas pieņemt Eiropas principus un vērtības, vai arī viņi dod priekšroku jaunām un dziļākām īpašām partnerattiecībām ar ES.

 
Pēdējā atjaunošana - 2010. gada 7. maijsJuridisks paziņojums