Priekšsēdētājs. – Nākamais punkts ir Bairbre de Brún kundzes ziņojums Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas vārdā par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 998/2003 par dzīvnieku veselības prasībām, kas piemērojamas lolojumdzīvnieku nekomerciālai pārvietošanai, projektu (COM(2009)0268 - C7-0035/2009 - 2009/0077(COD)) (A7-0082/2009).

  Bairbre de Brún, referente. – (GA) Priekšsēdētāja kungs, šī ir pirmā grozītā regula, kas nonāk plenārsēdes izskatīšanā, kā arī pirmā, kas ir sagatavota saskaņā ar Lisabonas līguma noteikumiem. Es vēlētos paust savu pateicību ēnu referentiem — Soullie kundzei, Willmott kundzei, Vălean kundzei, Evans kundzei, Nicholson kungam un Rosbach kundzei — par viņu palīdzību virknē sarežģītu pārrunu, un es esmu pateicīga par izcilo atbalstu, ko saņēmu no Parlamenta juridiskajiem dienestiem un koplēmuma sarunu grupas. Es vēlētos pateikties arī Padomei un Komisijai.

Vienošanās par Vides komitejas dokumentu paketes saturu tika panākta decembra sākumā, un, sākot ar šā gada sākumu, mēs esam pētījuši dažus aspektus saistībā ar to, kā, ņemot vērā šo dokumentu paketi, iespējams īstenot Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu.

Dažkārt šķita, ka mēs nekad nespēsim panākt vienošanos. Tomēr mēs to panācām. Mēs vienojāmies par risinājumu attiecībā uz šo dokumentu paketi. Mēs nodrošinājām, ka lolojumdzīvnieku īpašnieki var turpināt ceļot pāri ES dalībvalstu robežām kopā ar saviem lolojumdzīvniekiem, tomēr iekļāvām pārejas sistēmu, kas ļauj konkrētām dalībvalstīm atkarībā no slimības piemērot stingrākas pārbaudes18 mēnešus.

Ierosinātā grozītā regula apliecina līdz šim sasniegto. Lai nodrošinātu, ka trakumsērgas situācija no šā brīža ES uzlabojas, piecās dalībvalstīs pārejas sistēma tiks pagarināta līdz 2011. gada 31. decembrim — ap to laiku noteikumi par lolojumdzīvnieku nekomerciālu pārvietošanu būs vienādi visā ES. Tika ieteikts piemērot pārejas sistēmu arī attiecībā uz lenteņiem (Echinococcus multilocularis) un noteikt tās darbības laiku līdz 2011. gada 31. decembrim.

Saistībā ar jaunajām procedūrām, kas aizstāj komitoloģijas procedūru, Komisijai saskaņā ar šo regulu piešķir pilnvaras pieņemt deleģētos aktus, kā noteikts Līguma 290. pantā, ar kuru Eiropas Parlaments un Padome deleģē Komisijai pilnvaras pieņemt neleģislatīvus aktus, kas ir vispārēji piemērojami, lai papildinātu vai grozītu nebūtiskus elementus.

Piemēram, lai ietvertu arī citas slimības, nevis tikai trakumsērgu, proti, slimības, kuru sastopamība varētu palielināties lolojumdzīvnieku pārvadāšanas rezultātā, Komisija varēja pieņemt preventīvus veselības aizsardzības pasākumus ar deleģēto aktu starpniecību. Otrkārt, lai radītu iespēju tehniskajam progresam, Komisija ar deleģēto aktu starpniecību varēja pieņemt tehnisko prasību labojumus saistībā ar dzīvnieku identificēšanu. Treškārt, ar deleģēto aktu starpniecību tā varēja pieņemt tehnisko prasību labojumus saistībā ar vakcīnām pret trakumsērgu, lai ņemtu vērā zinātniskos un tehniskos sasniegumus.

Mēs spējām vienoties par visa minētā formulējumu un par noteikumiem saistībā ar Līguma 290. panta īstenošanu attiecībā uz šo dokumentu paketi, un mēs iespēju robežās nodrošinājām visa minētā saskaņotību ar Eiropas Parlamenta pilnvarām, kas noteiktas Lisabonas līgumā.

Vienošanās pirmajā lasījumā apliecina, cik ļoti šīs dokumentu paketes pieņemšana ir steidzami nepieciešama ikvienam, kas piedalījās.

Visbeidzot es gribētu sacīt — fakts, ka referente no vienas no mazākajām grupām uzņēmās tik sarežģītas dokumentu paketes izstrādi un aktīvi sadarbojās ar ēnu referentiem no citām politiskajām grupām, ir būtisks demokrātisks signāls un kaut kas tāds, ar ko šai iestādei vajadzētu lepoties. Es vēlreiz vēlētos pateikties ikvienam no trim iestādēm — Parlamenta, Padomes un Komisijas —, kas nerimstoši strādāja, izstrādājot šo dokumentu paketi. Es ceru, ka kolēģi paudīs šim darbam atbalstu ar savām balsīm.

  John Dalli, Komisijas loceklis. – Priekšsēdētāja kungs, es gribētu pateikties Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejai par tās paveikto darbu saistībā ar šo dokumentu paketi. Es īpaši vēlētos pateikties referentei de Brún kundzei par viņas centieniem panākt vienošanos par šo jautājumu, kas dažām dalībvalstīm ir sensitīvs. Mēs novērtējam arī to, ka papildus jau esošajām problēmas, viņai šis process bija jāvada caur sarežģītu deleģēto aktu daļu. Liels jums paldies!

Es esmu gandarīts, ka starp trijām iestādēm notikušo intensīvo debašu rezultātā ir sagatavots kompromisa teksts, kurš pilnībā atspoguļo Komisijas ierosinātos tehniskos pasākumus un kurā risināts jautājums par Lisabonas līgumam sagatavoto priekšlikumu nepieciešamo pielāgošanu Komisijai pieņemamā veidā. Mūsu kopīgais darbs ir bijis sarežģīts, un to palēnināja šī saskaņošana. Tomēr pašreizējā situācija ļauj Padomei nodrošināt šī darba laicīgu pabeigšanu.

Pirms tiek balsots par kompromisa tekstu, ar gandarījumu vēlos paziņot, ka Komisija negatavojas ierosināt vēl pagarināt pārejas režīmu, kas beigsies 2011. gada 31. decembrī. Tas nozīmē, ka, sākot ar 2012. gada 1. janvāri stāsies spēkā pilnībā saskaņoti noteikumi. Tomēr Komisija gatavojas ierosināt līdz 2011. gada 30. jūnijam pilnībā pārskatīt regulu un it sevišķi deleģēto un īstenošanas aktu aspektus.

Attiecībā uz deleģēto aktu paziņošanu Komisija arī ievēros iestāžu darba pārtraukumus, lai nodrošinātu, ka Eiropas Parlaments un Padome var īstenot savas prerogatīvas, ievērojot attiecīgajos leģislatīvajos aktos noteiktos termiņos.

Visbeidzot, es apstiprinu Komisijas apņemšanos, kas pausta kopā ar Parlamentu un Padomi, ka šīs regulas noteikumi neskars nekādas turpmākas iestāžu nostājas attiecībā uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. panta īstenošanu vai atsevišķus leģislatīvus aktus, kas ietver minētos noteikumus. Es ceru, ka Parlaments atbalstīs kompromisa tekstu, kurā atbilstošā veidā risinātas visas šī Parlamenta uzvirzītās bažas, — par to es esmu pilnībā pārliecināts.

  Christofer Fjellner, PPE grupas vārdā. – (SV) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, šis ir ļoti būtisks ziņojums, daļēji tādēļ, ka tas pievēršas jautājumam par to, kā mēs lolojumdzīvnieku īpašniekiem Eiropā varam atvieglot viņu lolojumdzīvnieku pārvadāšanu pāri valstu robežām, kā arī daļēji tādēļ, ka šajā ziņojumā veltīta uzmanība jautājumam par lolojumdzīvnieku pārnēsāto slimību izplatīšanās novēršanu Eiropā.

Es kā Eiropas Parlamenta deputāts no Zviedrijas esmu īpaši ieinteresēts šajā jautājumā, jo ir divas slimības, kuras Zviedrijā, par laimi, pagaidām nav sastopamas, proti, pundurlentenis un, kas ir būtiskākais, trakumsērga.

Diskusiju laikā par šo priekšlikumu es vairākkārt esmu bijis norūpējies par to, ka mums vajadzētu mainīt pašlaik Zviedrijā spēkā esošos noteikumus un ka tā rezultātā pundurlenteņi un trakumsērga sasniegs Zviedriju. Tam būtu postošas sekas, arī attiecībā uz veidu, kā mēs Zviedrijā izmantojam tiesības uz brīvu piekļuvi lauku apvidiem, citiem vārdiem, tam būtu nevēlamas sekas uz mūsu iespējām brīvi klaiņot pa mežiem un laukiem.

Esmu ļoti gandarīts šodien uzzināt, ka Zviedrijai būs iespēja saglabāt tās pašreiz spēkā esošos izņēmumus, vismaz pārejas periodā, kas mums ļaus nodrošināt, ka šīs slimības neiekļūs mūsu valstī.

Šī procesa laikā mēs šādu iznākumu nevarējām uzskatīt par pašsaprotamu. Pat pašās beigās debates notika saskaņā ar komitoloģijas procedūru, par ko es katrā ziņā biju uztraucies tāpēc, ka tā varētu radīt neskaidrības un nepilnību procedūras piemērošanā, kas savukārt radītu risku, ka šīs slimības sasniegs Zviedriju.

Es vēlētos no sirds pateikties visiem, kuri smagi strādāja, lai rastu risinājumus, kas ļautu pārvadāt lolojumdzīvniekus visā Eiropā un nodrošinātu, ka valstīs, kurās atsevišķas slimības nav sastopamas, būtu iespējams saglabāt izņēmumus, lai nekur Eiropā mums nevajadzētu saskarties ar situāciju, ka šī priekšlikuma rezultātā parādās jaunas slimības. Es vēlētos pateikties referentei, Padomei un komisāram.

  Linda McAvan, S&D grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, vai es drīkstētu sākt ar pateicību de Brún kundzei, kura uzņēmās darbu saistībā ar šo dokumentu paketi, cerot, ka tas būs visai ātri padarāms darbs. Vēlāk tas kļuva ļoti sarežģīts, jo mēs nonācām pie pavisam jaunu deleģēto aktu apspriešanas bez precedentiem turpmākiem aktiem, tāpēc apsveicu viņu, Padomi un Komisiju. Komisāra kungs, viens no jūsu svarīgākajiem uzdevumiem šeit ir risinājuma rašana.

Liela debašu daļa ir veltīta šī tiesību akta tehniskajiem aspektiem, bet tas daudziem iedzīvotājiem ir būtisks tiesību akts, kas attiecas uz viņu lolojumdzīvnieku brīvu pārvadāšanu ES. Kad pirms dažiem gadiem mēs pieņēmām šo tiesību aktu, tam bija liels atbalsts, bet mums ir šis pārejas periods, ko jau minēja Fjellner kungs un kas ir būtisks, lai nepieļautu slimību izplatīšanos valstīs, kurās šīs slimības nav sastopamas.

Es atzinīgi vērtēju Komisijas atbalstu pārejas perioda pagarināšanai, lai tad, kad mums būs jaunais tiesību akts, visām valstīm būtu vienāds tiesiskais regulējums. Ap to laiku mums visā ES būs daudz augstāki dzīvnieku veselības un labturības līmeņi.

Attiecībā uz komitoloģijas procedūras jautājumu — mūsu grupa atbalsta apspriesto kompromisu. Mēs uzskatām, ka Parlamentam likumdošanas jomā jābūt paritātei — līdztiesībai — ar Padomi. Visa problēma bija saistīta ar jautājumu par ekspertu grupām un to, kam vajadzētu būt šiem ekspertiem. Mēs vēlētos sacīt — kad mēs runājam, ka jāapspriežas ar ekspertiem, tad ar to ir domāti visi eksperti, un Komisija veiks izskatīšanu kopā ar ekspertiem no dalībvalstīm, no nevalstiskajām organizācijām un arī, iespējams, kopā ar tiem, ko iesaka Eiropas Parlaments.

Es esmu ļoti gandarīta, ka mums ir šī vienošanās. Tas ļauj laikus vienoties par pārejas periodu, beidzoties atkāpes darbības termiņam, un mēs ļoti gaidām Komisijas jaunos priekšlikumus turpmākajiem tiesību aktiem.

  Adina-Ioana Vălean, ALDE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, atsauksim atmiņā, ka brīva pārvietošanās ir bijis viens no Eiropas vienotā tirgus pīlāriem, kura mērķis ir panākt konkurences pieaugumu un lielākus apjomradītus ietaupījumus, un tas veido vienu no galvenajiem ES pievilcības aspektiem. Ar laiku šī cilvēku brīvas pārvietošanās spēja ES robežās ir kļuvusi ne tikai par iekšējā tirgus pamatelementu, bet arī par vienu no pamattiesībām.

Novēršot šķēršļus, ko radījuši dalībvalstu atšķirīgie noteikumi un normatīvie akti, Eiropas iedzīvotāji un uzņēmumi var baudīt izaugsmi. Arī ES iedzīvotāju iespēja pārvadāt lolojumdzīvniekus, uz tiem neattiecinot dalībvalstu īpašus normatīvos aktus un standartus, ir būtiska, jo tā var ievērojami samazināt viņu ceļošanā ieguldītos pūliņus un līdzekļus. Esmu gandarīta, ka Komisija ar šo priekšlikums pievērsusies šai problēmai.

Es atbalstu vispārēja režīma pasi, ar kuru tiks saskaņoti dzīvnieku veselības aizsardzības pasākumi un pārbaudes, kas atvieglos brīvu lolojumdzīvnieku pārvadāšanu. Tajā pašā laikā es piekrītu, ka mums ir jānodrošina augsts cilvēku un dzīvnieku veselības aizsardzības līmenis. Šis pārejas periods sniegs vairāk laika, lai sagatavotu atbilstošu infrastruktūru un darbiniekus. Tādējādi atbilstoši šim argumentam Parlaments rīt noteikti balsos par pārejas režīma pagarināšanu dažās valstīs līdz 2011. gada beigām, jo šīm valstīm, kā tiek apgalvots, ir jāņem vērā specifiski veselības riski.

Tomēr šī nav pirmā reize, kad atsevišķām dalībvalstīm ir dota atļauja piemērot daudz stingrākas prasības attiecībā uz veselību nekā citām. Sākotnēji pārejas periods ilga līdz 2008. gada jūlijam. Tad to pagarināja līdz 2010. gadam. Tagad mēs esam piekrituši jaunam pagarinājumam. Tādējādi, kaut gan es izprotu atsevišķu dalībvalstu bažas par to, ka šo valstu lolojumdzīvnieki ir uzņēmīgāki pret konkrētām slimībām, un es saprotu, ka ierosinātais pagarinājums beigtos vienlaikus ar ES finansētām vakcinēšanas programmām, lai atsevišķās dalībvalstīs novērstu lapsu trakumsērgu, es uzskatu, ka šim vajadzētu būt pēdējam īpašās attieksmes pagarinājumam, kas sniegts šīm valstīm. Mēs visi zinām, ka asimetriski pasākumi un izvēles tiesības šajā reģionā nenodrošinās pilnas iekšējā tirgus priekšrocības. Tādējādi piekritīsim, ka šis pārejas režīms ir pārtraucams un ka pēc iespējas drīzāk ir jānodrošina vienlīdzīgi konkurences noteikumi.

Visai interesanti, ka strīdīgākais jautājums šajā ziņojumā nav bijis saturs, kas mūsu vidū radīja karstas debates par to, kā piemērot jaunos Lisabonas līguma noteikumus par komitoloģijas procedūru. Šī ir pirmā koplēmuma lieta, kad šie noteikumi ir praktiski piemērojami. Ņemot vērā Parlamenta paplašinātās pilnvaras saskaņā ar jauno līgumu, mums bija izšķiroši svarīgi, lai šī konkrētā regula neradītu precedentu turpmākajiem lēmumiem.

Saistībā ar to es atzinīgi vērtēju rakstisko paziņojumu, par kuru ar Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās trīspusējo sarunu laikā un kurā teikts, ka šī lieta nav uzskatāma par precedentu.

  James Nicholson, ECR grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, ļaujiet man vispirms sākt ar pateicību referentei par visu smago darbu, ko viņa ieguldīja šajā ziņojumā. Dokumentu pakete, par kuru sākumā daudzi no mums domāja, ka tā neradīs lielas problēmas, izrādījās daudz sarežģītāka, nekā mums šķita.

Diemžēl referentei nācās izturēt gandrīz visu sarunu triecienu, bet viņai noteikti bija smagi jāstrādā, lai nodrošinātu šī ziņojuma iekļaušanos nepieciešamajā laika grafikā, kas bija ļoti būtiski, jo mēs bijām spiesti nodrošināt atkāpes darbības termiņa pagarināšanu, kuram bija jābeidzas šā gada jūnijā.

Manuprāt, šis ir neliels, bet būtisks tiesību akts, kas aizsargās tos reģionus un valstis, uz kurām attiecas trakumsērgas draudi; slimība turpina uzliesmot dažās ES vietās, un cerams, ka līdz 2011. gada beigām vakcinācijas programmas apliecinās savu lietderību un šī slimība būs izskausta uz visiem laikiem.

Tomēr pagaidām mēs esam raduši iespēju, kas pārejas periodā mums ļauj turpināt piemērot mūsu pašu noteikumus, kuri ir stingrāki, pirms mēs kopā ar pārējām ES valstīm pievēršamies vispārējam režīmam.

  Anna Rosbach, EFD grupas vārdā. – (DA) Priekšsēdētāja kungs, es vēlētos pateikties de Brún kundzei par lielisko darbu, ko viņa ir paveikusi saistībā ar tehnisko prasību papildinājumiem šai regulai par ceļošanu ar lolojumdzīvniekiem ES teritorijā. Daudzas parastas ģimenes uzskata, ka tām ir sarežģīti veikt visas vakcinācijas un sagatavot visus dokumentus, kas nepieciešami visiem ģimenes locekļiem, lai kopā dotos brīvdienās. Tomēr tas ir jādara, jo dažas valstis izcīna smagas un ilgas cīņas pret nekontrolējamām dzīvnieku slimībām. Ir veikti dažādi pasākumi: dažāda ilguma karantīna, divkārša veterinārārstu veikta pārbaude gan pirms, gan pēc ceļojuma — atkarībā no galamērķa valsts, dārga obligātā savvaļas dzīvnieku vakcinēšana valsts līmeni, un šie ir tikai daži no pasākumiem. Tādēļ es varu labi saprast, kāpēc atsevišķas dalībvalstis baidās no jebkādas savu stingro valsts normatīvo aktu vājināšanas, un es uzskatu, ka ir nepieciešams, lai mēs cienītu viņu augstās drošības prasības, un es gribētu, lai citi sekotu šim piemēram.

Tādēļ es vēlētos jautāt Komisijai, vai tā nebūtu laba ideja — tomēr veikt veterinārās robežpārbaudes, kurās lolojumdzīvnieka īpašniekam jāapliecina, ka lolojumdzīvnieks, ko tas pārvadā, nav inficēts ar bīstamām slimībām, ir vakcinēts un ka tā dokumenti attiecībā uz galamērķa valsti ir atbilstoši sagatavoti. Tas arī dotu iespēju pārbaudīt transportlīdzekļus, kuros pārvadā cūkas un citus dzīvniekus, kas neatbilst ES prasībām, un robežkontrole varētu atklāt arī pārāk jaunu kucēnu un kaķēnu kontrabandu.

  Horst Schnellhardt (PPE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, esiet sveicināts Eiropas Parlamentā. Dāmas un kungi, arī es vēlētos paust atzinību referentei, kura ir veikusi profesionālu darbu. Dokuments aptver daudzas jomas. Pēdējo gadu laikā mēs esam piedzīvojuši lolojumdzīvnieku un mājdzīvnieku skaita pieaugumu un, dabiski, arī vēlmi ņemt šos dzīvniekus līdzi, kad dodamies ceļojumos. Tas ir pareizi, un tā tam vajadzētu būt, jo iespēja paņemt līdzi lolojumdzīvnieku sniedz vēl lielāku labklājības sajūtu. Šī iemesla dēļ mums Eiropā ir jābūt noteikumiem dzīvnieku epidēmiju izplatības novēršanai. Mums šādi noteikumi ir. Mums ir ļoti labi Direktīvas 998/2003 noteikumi, un no 2011. gada mums būs Eiropas Vakcinācijas karte, kurā tiks precīzi reģistrētas vakcinācijas, kas dzīvniekiem veiktas. Turklāt no 2011. gada elektroniskā identificēšana novērsīs neskaidrības un maldināšanu.

Pēdējo gadu laikā mēs esam paveikuši daudz, lai Eiropā ierobežotu dzīvnieku slimību, īpaši trakumsērgas, epidēmijas, un lieli nopelni ir arī Eiropas Komisijai, kas pirmā panāca un finansēja lapsu vakcināciju. Tas ir ļoti būtisks jautājumus, un mums tas ir jāapzinās. Šie īpašie noteikumi, kas atkārtoti tiek pieņemti attiecībā uz dažādam valstīm, ir slogs iedzīvotājiem. Šoreiz izmaksām nav nekādas saistības ar labumu. Esmu saņēmis daudzu iedzīvotāju vēstules, kurās tie sūdzas par apgrūtinošu attieksmi uz robežām. Ļaujiet man kā piemēru minēt tikai Apvienoto Karalisti: ja ierodaties divas dienas par ātru pirms pusgadu ilgas uzturēšanās, tiek piemērota soda nauda EUR 3000 apjomā un dzīvniekam tiek noteikta karantīna uz sešām nedēļām. Mums vajadzētu apsvērt, vai šāda veida attieksme ir pareiza. Tādēļ, komisāra kungs, es domāju, ka var piekrist vēl vienam gadam, bet pēc tam tas ir jāpārtrauc. Mums ir Eiropas Savienības noteikumi, kas attiecas uz ikvienu. Ja saglabājas pašreizējā dzīvnieku slimību epidēmiju situācija, slimību izplatīšanās risks, pārvadājot lolojumdzīvniekus un mājdzīvniekus, vairs nepastāv.

  Jo Leinen (S&D). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, es sveicu jūs Parlamentā. Es vēlētos piekrist kolēģim deputātam Schnellhardt kungam, sakot, ka jums šajā jomā ir galvenais uzdevums, proti, patiešām vienlīdzīgu apstākļu radīšana 27 dalībvalstīs 2010. gadā, lai mājdzīvniekus būtu iespējams transportēt no vienas valsts uz otru valsti bez šķēršļiem.

Brīva suņu un kaķu pārvadāšana neapšaubāmi bija 2003. gada regulas mērķis. Tagad, trešo reizi, mēs pieļaujam izņēmumu. ES dažas lietas prasa tiešām ilgu laiku — desmit gadus šādu regulu saskaņošanai. Neviena ES dalībvalsts nevēlas pieļaut slimību ievešanu, un manī arī rada izbrīnu tas, kāpēc 22 valstis piekrīt, ka saimniekiem jāļauj pārvadāt suņus un kaķus, bet 5 valstis tam nepiekrīt.

Jums vajadzētu izvērtēt, vai realitāte un šķēršļi vēl aizvien atbilst šiem īpašajiem noteikumiem. Es zinu, ka dalībvalstu līmenī notiek sarežģītas debates, bet mēs tagad esam viena tiesiskā telpa, un ir laiks, lai ne vēlāk kā 2011. gadā ieviestu brīvu kustību, lolojumdzīvnieku vienoto tirgu. Eksperts dzīvnieku jautājumā Schnellhardt kungs jau minēja nosacījumus, proti, ka pastāv vakcinēšanas karte un ka tiks izmantoti tādi instrumenti kā elektroniskā identificēšana, kas tad, kad dodaties atvaļinājumā vai darījuma braucienā un vēlaties ņemt līdzi savus lolojumdzīvniekus, ļaus jums iebraukt piecās valstīs.

Šī regula par lolojumdzīvniekiem ieies vēsturē. Patiesībā tas ir pirmais tiesību akts kopš Lisabonas līguma pieņemšanas, un mēs vēlējāmies vienādus nosacījumus ar Ministru padomi attiecībā uz pilnvaru piešķiršanu Komisijai saistībā ar deleģētajiem aktiem. Tā bija grūta cīņa, bet bija tā vērta. Apsveicu De Brún kundzi par šo ziņojumu un, protams, par šo procedūru, kas aizsāks jaunu periodu. Tā ir tik būtiska tāpēc, ka mēs pieņemam, iespējams, simt tiesību aktus gadā, bet deleģēto aktu skaits ir 6000, un no tā mēs varam secināt, cik svarīgi jau no paša sākuma pareizā gultnē ievirzīt jauno procedūru.

  Chris Davies (ALDE). – Priekšsēdētāja kungs, es tikai vēlējos pateikt dažus cildinošus vārdus par mūsu tiesību aktiem. Es saprotu, ka tie balstīti uz Apvienotās Karalistes lolojumdzīvnieku pārvadāšanas shēmu, kas tika ieviesta aptuveni pirms desmit gadiem. Tā mums palīdzēja ievērojami samazināt to karantīnas noteikumu skaitu, kuri bija spēkā mūsu valstī un kuri radīja daudz pārdzīvojumu gan lolojumdzīvniekiem, gan viņu saimniekiem. Es uzzināju, ka pirmais dzīvnieks, kas izmantoja lolojumdzīvnieku pārvadāšanas shēmas sniegtās priekšrocības, bija suns Frodo Baggins, un kopš tā laika simtiem tūkstošu dzīvnieku pārvadāšana kļuva vienkāršāka.

Tad pirms pieciem gadiem šo tiesisko regulējumu ieviesa ES, balstoties uz ļoti līdzīgiem principiem, un tā izrādījās liela veiksme. Tagad katru gadu visā Eiropā kopā ar saviem īpašniekiem ceļo simtiem tūkstošu dzīvnieku. Esmu dzirdējis, ka 60 % no tiem pieder britiem, un tas varētu kaut ko liecināt par britu raksturu, bet mēs šajās diskusijās tam nepieskarsimies. Protams, mēs arī esam saglabājuši vajadzīgo līdzsvaru. Bija svarīgi nodrošināt pārvietošanu, neizplatot slimības, un situācija ir tāda, ka attiecībā uz trakumsērgu ir saglabāta stingra kontrole — 2700 gadījumu pirms 20 gadiem, bet mazāk nekā 300 gadījumu pagājušajā gadā, un neviens no šiem gadījumiem neattiecas uz mājdzīvniekiem, kurus pārvadā atbilstoši šai shēmai.

Esmu zināmā mērā vīlies, ka balto sesku pārvadājumu apjomi ir mazāki, nekā es gaidīju. Kad pirmo reizi tika apspriests šis tiesiskais regulējums, daudzi balto sesku īpašnieki Apvienotajā Karalistē vērsās pie manis un jautāja, vai šajā regulējumā varētu ietvert arī viņu dzīvniekus. Viņi vēlējās tos vest uz balto sesku izstādēm visā Eiropā. Komisārs izskatās pārsteigts, bet šādas debates notika. Acīmredzot jūs varat vakcinēt balto sesku pret trakumsērgu, bet šī vakcīna neuzrādās, tādējādi tas bija problemātiski. Visbeidzot mēs nolēmām, ka balto sesku saslimstība ar trakumsērgu ir tik reti sastopama, ka mēs tos varētu iekļaut regulējumā, bet acīmredzot, pēc man sniegtās informācijas, šo dzīvnieku pārvadājumu skaits ir bijis samērā neliels. Iespējams, viens šīs situācijas iemesls — mana atbilde uz Jo Leinen pausto — ir fakts, ka dažās valstīs, piemēram, Portugālē, baltie seski vēl aizvien tiek klasificēti kā kaitēkļi, tādējādi lolojumdzīvnieku īpašnieki ne īpaši vēlas vest savus dzīvniekus uz šīm valstīm. Varētu būt vēl ļaunāk — piemēram, es pieņemu, Ķīnas gadījumā.

Komisāra kungs, nobeigumā gribu sacīt — man tas ir liels panākums, ka varu uzlūkot savus vēlētājus un tad, kad viņi man vaicā, ko Eiropas Savienība ir izdarījusi viņu labā, varu atbildēt, ka mēs esam nodrošinājuši jums iespēju ņemt līdzi atvaļinājumā savus lolojumdzīvniekus — savu kaķi, suni, balto sesku.

  John Stuart Agnew (EFD). – Priekšsēdētāja kungs, es zinu, ka sākotnējā ideja par lolojumdzīvnieku pasu ieviešanu ir nākusi no Official Monster Raving Loony Party Apvienotajā Karalistē, kas, iespējams, vislabāk raksturo šo bīstamo shēmu.

Manā valstī pastāvēja sešus mēnešus ilgs obligāts karantīnas periods mājdzīvniekiem. Saskaņā ar ES lolojumdzīvnieku pasu sistēmu šī būtiskā aizsardzība pret slimību izplatīšanos tika vienkāršotā veidā atcelta. Eiropas Komisija, kura nav vēlēta, spēja atcelt Apvienotās Karalistes demokrātiski ievēlētās valdības lēmumu un ieviest sistēmu bez karantīnas perioda, kas balstās uz vakcināciju un dokumentācijas precizitāti.

Man kā lauksaimniekam ir zināma izpratne par vakcināciju. Tas nekādā gadījumā nav garantijas veids pret to, ka dzīvnieki, šķērsojot robežas, neievedīs slimības. Vakcinācijas efektivitāti var traucēt dažādi apstākļi, piemēram, situācija, kad tiek vakcinēts dzīvnieks, kurš jau ir inficēts ar slimību, pret ko viņš tiek potēts. Arī vakcinēti dzīvnieki var būt slimības nēsātāji, lai gan neuzrāda konkrētās saslimšanas simptomus. Dažādas kvalitātes vakcīnu partijas un viltoti dokumenti ir reāla varbūtība.

Es saprotu, ka nepastāv standartizēta shēmas ieviešana. Dažas valstis pieprasa oficiālu pasi, kamēr citas valstis pieņems jebkāda veida dokumentu. Vēl citas valstis nepieņems pasi kā vakcinācijas apliecinājumu. Daudzas aviokompānijas nespēj sniegt detalizētu informāciju par oficiālajām procedūrām, un to darbinieki ir slikti sagatavoti.

Citiem vārdiem, tā ir nelaime, kas gaida īsto brīdi, lai notiktu. Manā valstī ir paruna: „Ja lieta nav salauzta, kādēļ to labot?” Šāds ieteikums Komisijā nerod dzirdīgas ausis.

(Runātājs piekrita atbildēt uz jautājumu, kas uzdots, paceļot zilo kartīti saskaņā ar Reglamenta 149. panta 8. punktu)

  Chris Davies (ALDE). – Priekšsēdētāja kungs, es cienījamam kungam tikai vēlētos pajautāt, vai viņš nedomā, ka viņa pret Eiropas Savienību vērstā tirāde būtu iedarbīgāka, ja Apvienotās Karalistes valdība nebūtu ieviesusi līdzīgu tiesisko regulējumu, pirms to izdarīja Eiropas Savienība?

  John Stuart Agnew (EFD). – Priekšsēdētāja kungs, es uzskatu, ka Eiropas Savienība ir kļuvusi pārlieku liela, tajā ir pārāk daudz kultūru, un es vienkārši itin nemaz neuzticos šai sistēmai, un situācija kļūs vēl sliktāka.

  Mairead McGuinness (PPE). – Priekšsēdētāja kungs, es sveicu komisāru un pateicos referentei par paveikto darbu. Turpinot Agnew kunga uzskatu par „ja nav salauzts, nav jālabo”, vēlos sacīt, ka tieši to, manuprāt, mēs šeit darām: mēs pagarinām atkāpes darbības termiņu gadījumos, kad to pieprasa dalībvalstis, bet mēs pieļaujam lolojumdzīvnieku pārvadāšanu. Esmu pārliecināta, ka oficiālajiem apmeklētājiem paredzētajā balkonā sēdošie domāja, ka jautājums par lolojumdzīvnieku pārvadāšanu starp dalībvalstīm ir visai vienkāršs, bet, tā kā mēs risinām ar dzīvnieku veselību un, protams, arī ar cilvēku veselību saistītus jautājumus, tas tomēr nav tik vienkāršs. Mums šajā jomā ir nepieciešami stingri noteikumi un pārbaudes, bet mums arī jāsaprot, ka daudziem britiem un citu dalībvalstu iedzīvotājiem patīk sev līdzi vadāt lolojumdzīvniekus.

Manas raizes saistībā ar šo ziņojumu bija tādas, ka tas varētu iestrēgt tehnisko īpatnību dēļ, ņemot vērā Lisabonas līgumu, par ko, godīgi sakot, daudziem cilvēkiem ārpus šī Parlamenta nevajadzētu uztraukties vai pat zināt, jo tas bija nozīmīgs mums, Parlamentam. Es uzskatu, ka referente šo jautājumu mūsu vārdā ir atrisinājusi ļoti labi, un viņai par to ir pausta atzinība. Pastāvēja nopietnas bažas, ka, ja tas būtu palaists garām, mums nebūtu instrumentu, ar ko risināt Zviedrijas, Īrijas, Apvienotās Karalistes un citu valstu gadījumus. Bet patlaban mēs esam uz pareizā ceļa.

Es uzskatu, ka nākotne ir daudz būtiskāka. Komisāra kungs, jūs minējāt, ka jums ir nodoms pievērsties jaunam tiesiskajam regulējumam šajā jomā. Es domāju, ka šajā posmā mums būtu jārunā par to. Mēs visi šajā Parlamentā vēlamies, lai būtu augsti dzīvnieku un cilvēku veselības standarti, un jaunajam regulējumam, ko jūs solāt, to vajadzētu nodrošināt.

Tādēļ izsaku atzinību referentei un pārējiem, kas sagatavoja šo ziņojumu. Tajā ir apmierinātas visu intereses, lai gan varbūt ne gluži visu, ja runājam par šeit klātesošajiem galēji kreisajiem spēkiem, tomēr lielākās mūsu daļas gan. Es ceru, ka jūs veiksiet izsvērtu un plašu apspriešanos par to, kas mums ir nepieciešams jaunajā tiesiskajā regulējumā par lolojumdzīvnieku pārvietošanu. Mums šāds regulējums ir par lauku saimniecību dzīvniekiem. Mums ir nepieciešami vienkāršoti, bet efektīvi noteikumi attiecībā uz lolojumdzīvniekiem.

  Marita Ulvskog (S&D). – (SV) Priekšsēdētāja kungs, Komisija ir sagatavojusi atzinīgi vērtējamu priekšlikumu attiecībā uz regulas par dzīvnieku veselības prasībām, kas piemērojamas lolojumdzīvnieku pārvadāšanai, grozīšanu. Es esmu jo īpaši gandarīta, ka tas mums ļaus pagarināt periodu, kura laikā vairākas valstis, arī Zviedrija, var saglabāt stingrākus noteikumus attiecībā uz trakumsērgu un pundurlenteni.

Zviedrijas Lauksaimniecības ministrija, kas ir atbildīgā iestāde Zviedrijā, ir paudusi — ja nebūtu bijusi iespēja veikt īpašas pārbaudes, Zviedrijā būtu ieviesies, piemēram, lentenis. Tas negatīvi ietekmētu brīvas piekļuves iespēju lauku teritorijām, kas ir būtiska iedzīvotāju ikdienas daļa tādā valstī kā Zviedrija.

Es vēlētos pateikties Komisijai, referentei un ēnu referentiem par mūsu prasību uzklausīšanu, tādējādi ļaujot ieviest to, kas sākotnēji ir pagaidu risinājums.

SĒDI VADA: E. McMILLAN-SCOTT
Priekšsēdētāja vietnieks

  Nessa Childers (S&D). – Priekšsēdētāja kungs! Vispirms es vēlētos pateikties savai kolēģei B. de Brún par rūpīgo darbu, gatavojot šo ziņojumu.

Pagājušajā gadā Belfāstas Karaliskajā Viktorijas slimnīcā mirušās 38 gadus vecās sievietes gadījums bija neliels atgādinājums par pastāvīgo apdraudējumu, ko Īrijai rada trakumsērga. Uzskata, ka viņa saslima ar šo slimību atvaļinājuma laikā Dienvidāfrikā, kad reiz centās pārtraukt divu suņu cīņu.

Nesen četriem cilvēkiem Dublinā nācās saņemt profilaktiskās vakcīnas, jo viņus sakoda kāds nelegāli ievests kaķēns, kurš bija sācis dīvaini uzvesties.

Trakumsērga ir viena no vecākajām zoonotiskajām infekcijām, kas skar cilvēkus, un tā vienmēr izraisa nāvi, tiklīdz ir parādījušies simptomi. Pasaules mēroga ceļošanas shēmas nozīmē, ka šī slimība vienmēr var pieklauvēt arī pie mūsu durvīm.

Tieši tāpēc Īrijā piemēro stingru karantīnu ievestajiem dzīvniekiem, un tikai šo stingro pasākumu dēļ mēs spējam saglabāt tādas valsts statusu, kurā nav trakumsērgas. Lai tas tā paliktu arī turpmāk, ir svarīgi nepieļaut, ka 2010. gada jūlijā tiek izbeigts pārejas nolīgums, kuru šajā priekšlikumā ierosināts pagarināt līdz nākamā gada beigām.

Ierosinātie papildu drošības pasākumi ir nozīmīgi gan cilvēku, gan dzīvnieku veselībai, jo tie palīdzēs cīņā ne tikai pret trakumsērgu, bet arī pret konkrētām ērču sugām un lenteņiem, kuru pašlaik Īrijā nav.

Pieņemot šo priekšlikumu, Parlaments veicinātu cīņu pret trakumsērgu un nodrošinātu pamatu šīs slimības izskaušanai visā Eiropā. Tādēļ šis jautājums noteikti ir steidzams.

  Miroslav Mikolášik (PPE). – (SK) Es atbalstu grozījumu regulā par dzīvnieku veselības prasībām, kas piemērojamas lolojumdzīvnieku nekomerciālai pārvietošanai, jo tas de facto veicina pārrobežu pārvietošanos Eiropas Savienībā.

Es gribētu arī izteikt atzinību referentei par paveikto darbu, sagatavojot šo ļoti kvalitatīvo ziņojumu, kurā ietverti pasākumi, kas veicinātu vakcinēšanu pret trakumsērgu un citām slimībām, kā arī turpmāki profilaktiskie pasākumi. Es esmu pārliecināts, ka, pieņemot šādus pasākumus, mēs pilnībā saskaņosim standartus Eiropas Savienības iekšējā tirgū un centīsimies panākt, lai aktīvāk nekā līdz šim tiktu novērsts apdraudējums, ko rada šo slimību pārnēsāšana.

Tomēr es apzinos risku un apdraudējumu, ko rada dzīvnieku pārvadāšana, un tāpēc es atbalstu saprātīgu pārejas perioda pagarināšanu tādām dalībvalstīm kā Malta, Īrija un Zviedrija, kuru iekšējie standarti ir stingrāki. Tā ir apdomīga pieeja, kurā uzmanība galvenokārt veltīta profilaksei un tiek ņemtas vērā attiecīgo valstu īpatnības.

  Daciana Octavia Sârbu (S&D). – (RO) Vispirms es gribētu apsveikt referenti par rūpīgi paveikto darbu, kā arī visus tos, kam izdevās panākt šo kompromisu. Esmu gandarīta, ka šajā ziņojumā dalībvalstīm ļauts arī turpmāk īstenot pasākumus aizsardzībai pret trakumsērgas izplatību, tādējādi radot iespēju pēc 2011. gada brīvi un droši pārvadāt lolojumdzīvniekus visā Eiropā.

Manuprāt, ir panākts labs kompromiss, kas ļauj efektīvi reaģēt, ja dalībvalstīm ir pamatotas bažas par konkrētu slimību izplatību, vienlaikus nodrošinot, ka, izmantojot deleģētās pilnvaras, Komisija apspriedīsies ar vairākiem Komisijas, dalībvalstu, NVO vai dalībvalstu parlamentu ekspertiem.

Mēs arī esam saņēmuši rakstiskus apliecinājumus, ka šis ziņojums neradīs precedentu turpmākai deleģēto pilnvaru izmantošanai. Tāpēc tiks ņemtas vērā Parlamenta bažas par precedenta radīšanu jaunajai komitoloģijas procedūrai, kas paredzēta Lisabonas līgumā.

  Andreas Mölzer (NI). – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Eiropas Savienības centieni apturēt vai pilnībā izskaust tādas dzīvnieku epidēmijas un slimības kā trakumsērga, protams, ir milzīgas uzslavas cienīgi, un neapšaubāmi pozitīvi ir tas, ka tiek veikti pasākumi, lai atvieglotu pārrobežu ceļošanu kopā ar lolojumdzīvniekiem.

To atvieglos tādi saprātīgi pasākumi kā Eiropas Vakcinācijas karte, vakcinācijas programmas vai pat lolojumdzīvnieku elektroniska identificēšana. Tomēr, cik man zināms no mūsu pieredzes Austrijā, pastāv arī zināms apdraudējums. Piemēram, nelikumīga kucēnu ievešana no lētajām Austrumeiropas valstīm Centrāleiropā vai Eiropas Savienībā atkārtoti izraisa šo slimību izplatību.

Masveidīga dzīvnieku pārvadāšana Eiropas Savienībā, arī Austrijā, varētu raisīt bīstamu slimību atkārtošanos. Turklāt savvaļas dzīvnieki spēj izvairīties no robežkontrolēm un, protams, var atkārtoti izraisīt dzīvnieku epidēmiju, piemēram, trakumsērgas, izplatīšanos. Šajā jomā nāksies veikt pasākumus.

  John Dalli, Komisijas loceklis. – Priekšsēdētāja kungs! Es domāju, ka mēs visi varam lepoties ar straujo progresu, kas šajā jomā panākts ārkārtēja laika trūkuma apstākļos un sarežģītā juridiskā kontekstā.

Pārejas režīma pagarināšana par 18 mēnešiem attiecībā uz dzīvnieku pārvadāšanas regulējumu piecās dalībvalstīs dos šīm valstīm laiku pielāgoties režīmam, ko piemēro pārējām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Es arī esmu apstiprinājis, ka Komisija neplāno ierosināt šī pārejas perioda turpmāku pagarināšanu.

Tajā pašā laikā tas ļaus Komisijai sagatavot vispusīgu priekšlikumu, kura mērķis ir pārskatīt visu regulējumu kopumā un it īpaši saskaņot iepriekšējos komitoloģijas noteikumus atbilstīgi Lisabonas līguma garam.

Man jāpiekrīt, ka Eiropas iedzīvotājiem šis ir nopietns jautājums, un es priecājos, ka mēs esam sekmīgi to atrisinājuši.

  Bairbre de Brún, referente. – (GA) Priekšsēdētāja kungs! Es arī vēlētos sveikt komisāru J. Dalli Eiropas Parlamentā, un es arī priecājos par iespēju strādāt kopā ar viņu. Es atzinīgi vērtēju komisāra šāvakara paziņojumu Parlamentam. Kā viņš teica, mana ziņojuma būtība atbilst priekšlikumā paustajai Komisijas pieejai.

Es arī gribētu pateikties visiem, kas uzstājās šajās debatēs; vairākums atbalstīja ierosināto sistēmu, un tikai daži iebilda pret to.

Komisijas priekšlikumā un manā ziņojumā izmantota zinātniska pieeja. Ņemot vērā atšķirīgo situāciju dalībvalstīs attiecībā uz trakumsērgu, Komisija izvēlējās piesardzīgu pieeju. Lietderīgi ir tas, ka ierosinātā pagarinājuma termiņš sakrīt ar laikposmu, kurā paredzams, ka Eiropas Komisija pārtrauks ES finansējuma piešķiršanu vakcinācijas programmai, kuras mērķis ir izskaust trakumsērgu, ko pārnēsā savvaļas dzīvnieki dažās dalībvalstīs.

Kā saistībā ar ierosināto termiņu minēja komisārs Dalli un Vălean kundze — pašreizējo struktūru var mainīt un darbinieki var pārkvalificēties. Pārejas sistēma tiks pagarināta piecās dalībvalstīs līdz 2011. gada beigām, un pēc tam noteikumi par lolojumdzīvnieku nekomerciālu pārvietošanu būs vienādi visā Eiropas Savienībā. Pa to laiku cilvēki varēs šķērsot ES robežas kopā ar saviem lolojumdzīvniekiem, bet pārejas sistēma tiks saglabāta, lai dažas dalībvalstis šajā laikposmā varētu piemērot stingrāku kontroli.

Es vēlreiz gribētu pateikties visiem, kas palīdzēja šajā darbā. Lai gan darbs reizēm bija sarežģīts un grūts, tas bija tā vērts. Paldies jums visiem!

  Priekšsēdētājs. – Debates tiek slēgtas.

Balsošana notiks rīt (otrdien, 2010. gada 9. martā).

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 149. pants)

  Pavel Poc (S&D), rakstiski. – (CS) Regulas (EK) Nr. 998/2003 par dzīvnieku veselības prasībām, kas piemērojamas lolojumdzīvnieku nekomerciālai pārvietošanai, kura stājās spēkā 2003. gada 3. jūlijā, mērķis bija vienkāršot lolojumdzīvnieku īpašnieku ceļošanu kopā ar saviem lolojumdzīvniekiem. To bija plānots panākt, ieviešot pasi, kurā apstiprināts, ka dzīvnieks ir vakcinēts pret trakumsērgu, un uzliekot par pienākumu iezīmēt dzīvniekus, lai tie būtu skaidri identificēti. Papildus centieniem padarīt sākotnējo regulu specifiskāku tehniskā ziņā ierosinātais grozījums atkal pagarina laikposmu, kurā ceļošana ar suņiem un kaķiem uz Apvienoto Karalisti, Īriju, Maltu, Somiju un Zviedriju ir pakļauta stingrākām prasībām. Atšķirības starp iepriekš minēto dalībvalstu aizsardzības pasākumiem, it īpaši atšķirīgie potēšanas un seroloģisko pārbaužu termiņi, kā arī termiņš pārbaudēm uz parazītu esību, nevajadzīgi sarežģī ceļošanu ar lolojumdzīvniekiem Eiropas Savienībā un palielina ceļošanas izmaksas. Tas nozīmē, ka diezgan daudz ES iedzīvotāju, kas izmantos savas tiesības brīvi pārvietoties starp ES dalībvalstīm, vēl pusotru gadu tiks nevajadzīgi diskriminēti. Noteiktā laikposma atkārtota pagarināšana var norādīt uz to, ka Komisija sākotnējā direktīvā ir nepareizi noteikusi termiņu, nerēķinoties ar reālo situāciju, vai ka atsevišķas dalībvalstis nav varējušas vai nav vēlējušās laikus īstenot Regulu Nr. 998/2003. Katrā ziņā šādi izņēmumi neliecina par objektīvu Komisijas pieeju vispārējo režīmu īstenošanai ES dalībvalstīs.