Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2010/2594(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumentu lietošanas cikli :

Iesniegtie teksti :

RC-B7-0181/2010

Debates :

PV 09/03/2010 - 16
CRE 09/03/2010 - 16

Balsojumi :

PV 10/03/2010 - 7.8
CRE 10/03/2010 - 7.8
Balsojumu skaidrojumi
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P7_TA(2010)0059

Debates
Otrdiena, 2010. gada 9. marts - Strasbūra Publikācija "Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī"

16.  Regula, ar ko piemēro vispārējo tarifa preferenču sistēmu (debates)
Visu runu video
PV
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs. – Nākamais punkts ir debates par jautājumu, uz kuru jāatbild mutiski un kuru Komisijai uzdeva Daniel Caspary PPE grupas vārdā, Kader Arif S&D grupas vārdā, Niccolò Rinaldi ALDE grupas vārdā, Yannick Jadot Verts/ALE grupas vārdā, Joe Higgins GUE/NGL grupas vārdā un Robert Sturdy ECR grupas vārdā: Regula, ar ko piemēro vispārējo tarifa preferenču sistēmu (O-0022/2010 - B7-0018/2010).

 
  
MPphoto
 

  Daniel Caspary, autors. (DE) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, dāmas un kungi, saskaņā ar vispārējo tarifa preferenču sistēmu (VPS) Eiropas Savienība ir paredzējusi piešķirt piekļuvi tās tirgum 176 jaunattīstības valstīm, samazinot ievedmuitas nodokli. Tas ir ieguvums, kuru mēs, proti, Eiropas Savienība, varam sniegt, negaidot neko pretī no mūsu partneriem. Valstīm ar īpašām problēmām, kā arī tām, kuras atbilst īpašiem nosacījumiem, tiek piešķirts VPS+ režīms.

Kāda ir mūsu izejas pozīcija? Sākot ar 2012. gada 1. janvāri, mums ir vajadzīga jauna regula, jo iepriekšējā būs zaudējusi spēku. Mums ir vajadzīgs laiks atbilstīgai procedūrai, kura nodrošinātu divus lasījumus, tādēļ savas grupas vārdā es vēlos paust cerību, ka Komisija iespējami drīz iesniegs jaunu priekšlikumu. Kā jau es teicu, mums ir nepieciešams pietiekami ilgs laiks procedūrai, kas ietvertu divus lasījumus. Būtu nepieņemami, ja mums, Eiropas Parlamentam, steidzamā kārtā nāktos pieņemt apšaubāmus lēmumus. Mums ir jānovērtē arī esošā sistēma. Es ceru, ka mēs tuvākajā laikā saņemsim faktus, skaitļus un datus, kuri būs apliecinājums tam, cik esošā sistēma ir bijusi efektīva praksē. Vai tā patiesi ir veicinājusi tirdzniecību ar valstīm, kurām vajadzētu gūt labumu no šīs sistēmas? Vai ir palielinājušies eksporta apjomi? Vai ieguvējas ir īstās valstis? Ikvienam, kurš ir šeit, es vēlos uzdot jautājumu: vai ar šo sistēmu viss ir kārtībā? Ja, piemēram, tādai valstij kā Katara, kurā ienākumi uz vienu iedzīvotāju ir lielāki nekā 25 Eiropas Savienības dalībvalstīs, tiks piemērota VPS, esmu pārliecināts, ka mums šo sistēmu vajadzēs ļoti rūpīgi pārskatīt.

Kas attiecas uz rītdienas balsojumu, es gribētu lūgt saviem kolēģiem deputātiem, kuri pārstāv visas politiskās grupas, vienu lietu, proti, mums ir jāpanāk, lai rezolūcija būtu vispārēja, par kādu tika panākta vienošanās tās sākotnējā projektā. Es būšu ļoti pateicīgs, ja šajā rezolūcijā netiks minēti apspriestie īpašie gadījumi.

 
  
MPphoto
 

  David Martin, aizstājot autoru. – Priekšsēdētāja kungs, tāpat kā Caspary kungs, arī es atzinīgi vērtēju trīs dažādos tarifa preferenču režīmus – „Viss, izņemot ieročus”, VPS un VPS+.

Tas tiesa, ka 49 nabadzīgākajām pasaules valstīm ir jānodrošina atklāta piekļuve mūsu tirgos visam, izņemot ieročus. Pareizi ir arī tas, ka, Caspary kunga vārdiem runājot, 176 jaunattīstības valstīm ir jānodrošina preferenciāla piekļuve un 16 valstīm jānodrošina vēl labāka piekļuve mūsu tirgum, nosakot VPS+ režīmu un pretī pieprasot ratificēt un īstenot 27 starptautiskās konvencijas par cilvēktiesībām un darba tiesībām, ilgtspējīgu attīstību un labu pārvaldi.

Tomēr tiesa ir arī tas, ka mēs vēlamies, lai šīs 16 saņēmējvalstis uzņemtos un ievērotu tām paredzētās saistības saskaņā ar minēto konvenciju prasībām.

Ja mēs pieļausim, ka minētās valstis var nepildīt savas saistības un neievērot konvenciju noteikumus, tad būsim zaudējuši stimulu, kuru paredz VPS+ režīms. Tas nebūt nenozīmē, ka mēs, kas esam pie varas, varam sodīt citas VPS režīma valstis, atņemot tām preferences un piešķirot tās 16 valstīm, neievērojot šo citu valstu tiesības.

Ņemot vērā iepriekš minēto, es atzinīgi vērtēju Komisijas veikto izmeklēšanu saistībā ar Šrilanku, kā arī ierosinājumu vērst represīvas darbības pret šo valsti. Esmu pārliecināts arī, ka Komisijai vajadzētu sākt izmeklēšanu, lai noteiktu, kā 27 minētās konvencijas īsteno Kolumbija. Tas nenozīmē, ka mums vajadzētu vērst pret to represīvas darbības, bet ir jāveic izmeklēšana, kā tas bija Salvadoras gadījumā, kad tika nolemts, ka šādas darbības nav nepieciešamas.

Man ir trīs jautājumi komisāram.

Pirmkārt, vai Komisija piekrīt, ka Parlamentam turpmāk tiks piešķirtas tiesības ierosināt izmeklēšanu saistībā ar VPS+?

Otrkārt, vai Komisija iesniegs Parlamentam pieprasīto ziņojumu par to, kā VPS+ saņēmējvalstis ratificē un īsteno minētās konvencijas?

Un visbeidzot, kad Komisija ir paredzējusi iesniegt Parlamentam pārskatīto regulu par VPS sistēmas piemērošanu nākamajam laika posmam? Bija apsolīts, ka tā tiks iesniegta līdz jūnijam, un mēs vēlamies, lai šis solījums tiktu izpildīts.

 
  
MPphoto
 

  Niccolò Rinaldi, autors. (IT) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, dāmas un kungi, neilgi pēc tam, kad tika ievēlēts šis Parlaments, mēs saskārāmies ar jautājumu par vispārējo preferenču sistēmas VPS+ režīma atcelšanu, jo īpaši attiecībā uz tā piemērošanu vai nepiemērošanu Šrilankai un Kolumbijai.

Pirmajā gadījumā mēs bijām liecinieki vairākiem pārkāpumiem, no kuriem daži bija nopietni, ņemot vērā, ka Šrilankai vainu mīkstinošs apstāklis ir šīs valsts ilgais pilsoņu karš pret briesmīgu teroristu organizāciju. Manuprāt, Komisija šajā gadījumā reaģēja nekavējoties, un tika izteikts priekšlikums par VPS+ režīma atcelšanu. Tā kā Šrilankai Padomē nebija tā dēvēto „aizstāvju”, priekšlikums tika pieņemts. Kas attiecas uz Eiropas Parlamentu, tam nebija nekādas teikšanas, jo neviens nevēlējās uzzināt mūsu viedokli.

Otrajā gadījumā runa ir par valsti, kurai nākas pārciest nežēlīgu iekšējo partizānu karu un kurā ir novēroti nopietni cilvēktiesību pārkāpumi, tostarp regulāras arodbiedrību aktīvistu slepkavības. Līdz šim Komisija nav paudusi savu viedokli par savlaicīgu izmeklēšanas uzsākšanu, turpinot virzību uz brīvās tirdzniecības nolīgumu, ko personīgi es atbalstu. Mēs Padomē zinām, ka ir tādas valdības, kuras ļoti aktīvi aizstāv Kolumbijas varas iestāžu intereses, un jau atkal Eiropas Parlamentam nav nekādas nozīmes, jo neviens tam nav lūdzis izteikt savu viedokli, neraugoties uz to, ka gandrīz katru dienu šai iestādei ir jāuzklausa citu viedokļi.

Nevienā no minētajiem gadījumiem nav veikts iespējamās režīma atcelšanas ietekmes novērtējums, lai noteiktu, kādas sekas tas radīs ekonomikas un nodarbinātības jomā. Tomēr, neraugoties uz novērotajām pretrunām, šiem gadījumiem ir viena kopīga iezīme, proti, Eiropas Parlamenta niecīgā loma. Tā kā lēmumi ir augstākā mērā politiski, nevis tehniski, manuprāt, tas ir nepieņemami. Ņemot vērā to, ka pašreizējā regula pēc 2011. gada 31. decembra vairs nebūs spēkā, mums ir vajadzīga jauna regula, un es ceru, ka divi minētie piemēri to apliecina. Vienlaikus būtu lietderīgi apspriest arī to, kas pēdējos mēnešos ir noticis šajās konkrētajās valstīs.

Es gribētu zināt, kāds, pēc Komisijas domām, ir pieļaujamais cilvēktiesību pārkāpumu slieksnis, lai Kolumbijā vai kādā citā valstī tiktu uzsākta izmeklēšana, un kādi konkrēti pasākumi būtu jāveic Šrilankas valdībai, piemēram, kara stāvokļa atcelšana, lai panāktu pārtrauktā režīma turpināšanu?

Komisāra kungs, mēs vēlamies sekojošo: jaunu priekšlikumu un, ja iespējams, jūnijā; skaidrus kritērijus attiecībā uz saņēmējvalstu tiesībām, ņemot vērā, ka VPS ir attīstības veicināšanas instruments, kā arī to, ka mūsu sarakstā ir dažas valstis, kuras, godīgi runājot, nevarētu saukt par jaunattīstības valstīm; Starptautiskās Darba organizācijas 27 konvenciju ratifikāciju un īstenošanu saņēmējvalstīs; šo valstu rīcības noteikumu pārredzamību; sistēmu VPS ietekmes novērtējuma veikšanai; kā arī ziņojumus Parlamentam. Kā jau minēja Martin kungs, Parlamentam ir jābūt pilntiesīgam lēmējam preferenču sistēmas režīma atcelšanas gadījumā, jo tas ir augstākā mērā politisks lēmums.

 
  
MPphoto
 

  Nicole Kiil-Nielsen, aizstājot autoru. (FR) Priekšsēdētāja kungs, mūsu šīsdienas debates ir veltītas trim vispārējo tarifa preferenču sistēmas aspektiem.

Pirmkārt, pašreizējā regula zaudēs spēku 2011. gada 31. decembrī. Lai Eiropas Parlaments varētu īstenot ar Lisabonas līgumu tam piešķirtās pilnvaras, Komisijai ne vēlāk kā 2010. gada jūnijā mums ir jāiesniedz jaunais regulas projekts.

Otrkārt, veids, kādā darbojas vispārējo tarifu preferenču sistēma (VPS+), nebūt nav nevainojams. Kura iestāde un, pamatojoties uz kādiem kritērijiem, gatavo saņēmējvalstu sarakstu? Apbrīnojami! Kurš faktiski uzrauga 27 starptautisko konvenciju īstenošanu vides un sociālajā jomā, kas ir priekšnoteikums tam, lai kļūtu par VPS+ saņēmējvalsti? Mēs to nezinām.

Kādi ir ieguvumi no VPS+ režīma? Vai tas ir veicinājis ilgtspējīgu attīstību, ražošanas daudzveidību un cieņu pret nodarbinātību, vai drīzāk uz īstermiņa līgumiem pamatotu ražojumu izplatību, arvien lielāku skaitu pamestu saimniecību un uz eksportu orientēto lielo saimniecību koncentrāciju? Mums nav ne jausmas.

Tādēļ šī regula ir rūpīgi jāpārskata, lai nodrošinātu demokrātisku kontroli, kā arī to, ka veiktie pasākumi patiesi būs līdzeklis vēlamo mērķu sasniegšanai.

Tomēr īstais šīvakara debašu iemesls ir nepatīkamais gadījums ar Kolumbiju. Līdz šim Komisija ir atteikusies uzsākt izmeklēšanu par ļoti nopietnajiem cilvēktiesību pārkāpumiem šajā valstī, neraugoties uz to, ka šāda veida izmeklēšana regulā ir paredzēta.

Ņemot vērā vērtības, kuras atbalsta Eiropas Savienība, ir nepieņemami, ka, cenšoties nodrošināt peļņu mūsu starptautiskajiem uzņēmumiem piena, automobiļu būvniecības, farmācijas, telekomunikāciju un banku nozarē, tā ir gatava atteikties no VPS nosacījumiem un dažu pēdējo dienu laikā noslēgt brīvās tirdzniecības līgumu ar Kolumbiju. Tas ir nāvējošs trieciens Kolumbijas arodbiedrībām, mazajiem lauksaimniekiem un patērētājiem, kā arī šīs valsts rūpnieciskajai ražošanai.

 
  
MPphoto
 

  Joe Higgins, autors. – Priekšsēdētāja kungs, sistēma, ar kuru ES piešķir tirdzniecības preferences atsevišķām valstīm, tika izveidota jau 1971. gadā. Tā ir attīstīto valstu un jaunattīstības valstu tirdzniecības nelīdzsvarotības mazināšanas un jaunattīstības valstu ilgtspējīgas attīstības veicināšanas instruments.

Komisāra kungs, vai jūs piekrītat, ka šajā ziņā minētā sistēma ir izrādījusies patiesi liela kļūda un ka ieguvēji no tirdzniecības nolīgumiem galvenokārt ir ES reģistrētas transnacionālās korporācijas, kuras, izmantojot savu pārākumu līdzekļu ziņā, iznīcina daudzu nabadzīgo valstu mazos ražotājus, radot tādas nopietnas problēmas kā vietējā darba tirgus sabrukumu un vides piesārņojumu? Vai tā nav ES Komisijas stratēģiskā dokumenta, proti, pirms trim gadiem publicētā paziņojuma „Globālā Eiropa: konkurence pasaulē” īstā nozīme?

Komisāra kungs, kādas gan cerības var lolot strādnieki Āfrikas, Āzijas un Latīņamerikas valstīs, ja jūsu Komisija vēl pēdējo nedēļu laikā, cerot gūt ātru un vieglu peļņu, gļēvi pievēra acis uz riska ieguldījumu fondu pārstāvju noziedzīgajām spekulācijām attiecībā uz eiro un jo īpaši Grieķiju? Jūs nodevāt Grieķijas strādnieku šķiru un tās nabadzīgos iedzīvotājus šo noziedzīgo parazītu laipnajai „žēlastībai”. Ņemot vērā minēto situāciju, kādas turpmāk var būt ārpus ES robežām dzīvojošo nabadzīgo cilvēku, strādnieku cerības?

Tādējādi rodas jautājums: kāds ir Komisijas vērtējums attiecībā uz to, kā valstis, kuras gūst labumu no preferenciālajiem tirdzniecības nolīgumiem ar ES, aizsargā strādājošo tiesības un cilvēktiesības? Lūdzu, pastāstiet to mums.

Turklāt, kā jūs varēsiet turpināt attiecības ar Kolumbijas valdību, ja arvien vairāk kļūst skaidrs, ka šīs valsts valdības kontrolētās struktūras, sevišķi armija, ir vainojamas visšaušalīgākajos noziegumos, kā to pierāda nesen Lamakarenas tuvumā atrastie nevainīgo upuru masu apbedījumi?

Un, visbeidzot, kāds ir Komisijas viedoklis attiecībā uz GSP+ režīma turpmāko piemērošanu Šrilankai, ņemot vērā faktu, ka pēc vēlēšanām Mahinda Rajapaksa valdības politika neparedz strādājošo tiesību un cilvēktiesību aizsardzību šajā valstī?

 
  
MPphoto
 

  Syed Kamall, aizstājot autoru. – Priekšsēdētāja kungs, manuprāt, mēs visi apzināmies, ka viens no VPS mērķiem ir nabadzīgāko valstu integrācija pasaules tirdzniecības sistēmā. Preferenciālo režīmu piešķiršana tiek uzskatīta par piemērotu veidu, lai mazinātu tirdzniecības nelīdzsvarotību starp bagātajām un nabadzīgākajām valstīm.

Man, kuram šajās nabadzīgajās valstīs ir daudz draugu un radu, šķiet, ka mums pirmkārt vajadzētu pievērsties tām problēmām, kuras rada minēto valstu valdības, proti, sliktai pārvaldībai, valsts monopolam un valdību korumpētībai, kas traucē uzņēmējiem nodrošināt labklājību, jo viņiem tiek likti šķēršļi nepieciešamo materiālu importam, lai radītu pievienoto vērtību un veicinātu labklājību. Problēma ir arī tā, ka daudziem šo valstu iedzīvotājiem ir liegta piekļuve precēm un pakalpojumiem, kas mums ES un daudzās bagātākajās valstīs šķiet pašsaprotama lieta.

Mums ir jāapzinās, ka vislabākais veids, kā palīdzēt cilvēkiem izkļūt no nabadzības, ir atbalstīt uzņēmējus. Uzņēmēji savukārt nodrošinās darba vietas, veicinās labklājību un tādējādi palīdzēs mazināt nabadzību.

Pēdējās sarunās par ekonomisko partnerattiecību nolīgumiem (EPN) daudzu politisko grupu deputāti pauda bažas par Komisijas „viens izmērs der visiem” pieeju attiecībā uz EPN.

Manī radīja bažas tas, ka tad, kad Komisijas pārstāvim komitejā tika uzdots jautājums, viņš atbildēja, ka EPN mērķis ir atbalstīt ne tikai tirdzniecību, bet arī reģionālās integrācijas procesus un ES modeli. Kad mēs jautājām, vai atsevišķām ĀKK valstīm, kuras ir saskārušās ar konkrētām problēmām, kā alternatīvu varētu piešķirt VPS+ režīmu, mums tika paskaidrots, ka tas nav iespējams, jo šīs valstis ir pārkāpušas vairāku konvenciju noteikumus un tādējādi nevar pretendēt uz minēto režīmu.

Turpmāk mums noteikti vajadzētu būt elastīgākiem, piemērojot VPS+ režīmu, kas varētu būt alternatīva EPN. Risinājumi šajā ziņā varētu būt dažādi. Mēs varam piemērot sankcijas valstīm, kas neatbilst noteiktajiem standartiem, bet mēs varam arī turpināt dialogu ar tām, lai panāktu situācijas uzlabojumu, jo mums ir jāsaprot, ka Roma netika uzcelta vienas dienas laikā, un to nevarēs panākt arī attiecībā uz valstu atbilstību Eiropas visaugstākajiem standartiem. Ir laiks iesaistīties un palīdzēt jaunattīstības valstu uzņēmējiem, nevis nodarboties ar šā jautājuma pārmērīgu politizēšanu.

 
  
MPphoto
 

  Karel De Gucht, Komisijas loceklis. – Priekšsēdētāja kungs, pašreizējā VPS regula zaudēs spēku 2011. gada 31. decembrī. Komisija jau ir uzsākusi darbu pie šīs sistēmas pārskatīšanas un uzlabošanas. Šomēnes es esmu paredzējis uzsākt iespējamo uzlabojumu un izmaiņu plašu sabiedrisko apspriešanu, kurai sekos detalizēts ietekmes novērtējums. Tādējādi Komisija varētu nākt klajā ar pārskatītās regulas priekšlikumu 2011. gada pirmajā ceturksnī. Uz šo priekšlikumu, protams, attieksies parastā likumdošanas procedūra, kura var ievilkties ilgāku laiku pat pēc 2011. gada 31. decembra, kad pašreizējā sistēma jau vairs nebūs spēkā.

Domāju, jūs visi piekritīsiet, ka mēs nedrīkstam pieļaut, lai VPS saņēmējvalstis ar 2012. gada 1. janvāri zaudētu tām piešķirtās preferences, tādēļ mēs papildus svarīgajam jaunās VPS regulas sagatavošanas darbam iesniegsim priekšlikumu par pašreizējās regulas termiņa pagarinājumu un no tā izrietošo preferenču saglabāšanu līdz jaunās regulas spēkā stāšanās datumam. Tādējādi jums būs pietiekami ilgs laiks jaunās sistēmas izstrādei, vienlaikus nodrošinot, lai VPS saņēmējvalstis nepaliktu „pie sasistas siles”. Minēto dokumentu Jūs saņemsiet aprīlī.

Es esmu atzīmējis jūsu jautājumu par to, kā Komisija veic saņēmējvalstu uzraudzību attiecībā uz atbilstības nodrošināšanu pašreizējā VPS+ režīma kritērijiem. Galvenais VPS+ režīma piešķiršanas kritērijs ir 27 starptautisko konvenciju par cilvēktiesībām, darba tiesībām, ilgtspējīgu attīstību un labu pārvaldi īstenošana. Saņēmējvalstu rūpīga uzraudzība, lai nodrošinātu atbilstību minētajiem kritērijiem, ir Komisijas uzdevums.

Komisija uzrauga VPS+ režīma ievērošanu un novērtē efektīvu īstenošanu, balstoties uz secinājumiem, kas izdarīti, izmantojot uzraudzības mehānismus, ko pārrauga tādas starptautiskās organizācijas kā ANO, SDO un citas attiecīgās aģentūras, kā arī izmantojot uzraudzības mehānismus, kas paredzēti pašās konvencijās un kuri kļuvuši publiski pieejami, pateicoties šīm aģentūrām.

Tas nodrošina nepārprotamu un objektīvu pārskatīšanu. Uzraudzību atvieglo arī Komisijas divpusējais dialogs ar VPS+ režīma saņēmējvalstīm par jautājumiem, kas saistīti ar konvenciju īstenošanu. Ja minētie ziņojumi ietver informāciju par daļēju neatbilstību VPS kritērijiem, VPS regulā ir paredzēts, ka Komisija var uzsākt izmeklēšanu, lai noskaidrotu faktisko situāciju, kā arī veikt atbilstīgas darbības.

Šis ir svarīgs izmeklēšanas instruments, kurš tiek pielietots atbilstīgā situācijā, tomēr izmeklēšanas uzsākšana nav viegls solis, jo var negatīvi ietekmēt mūsu attiecības ar partnervalstīm, kā, piemēram, nesenajā gadījumā ar Šrilanku.

Tā kā VPS+ režīma mērķis ir stimulēt valstis ievērot starptautiskos labas pārvaldības standartus, tām valstīm, kuras gūst labumu no VPS+, pirmajām vajadzētu dot iespēju apliecināt savu apņemšanos īstenot VPS+ mērķus, kā arī vēlmi sadarboties ar starptautiskajām uzraudzības iestādēm un novērst konstatētos trūkumus.

Šāda pieeja, ņemot vērā tos pasākumus, kurus konkrētās valstis jau ir veikušas, paredz tām „atlaides” un ir saskaņā ar VPS+ režīma pamatā esošo vispārējo veicinošo pieeju.

Es esmu ieinteresēts apspriest ar jums turpmāko VPS, jo īpaši VPS+ režīmu. Gatavojot pašreizējās sistēmas pārskatu, kurš ietvers informāciju par VPS+ kritērijiem un to ievērošanas uzraudzību, rūpīgi tiks analizēti arī Eiropas Parlamenta izvirzītie jautājumi.

Tā kā uz minēto pārskatu attieksies parastā likumdošanas procedūra, Eiropas Parlamentam un Padomei būs vienāda ietekme, pieņemot jaunās regulas galīgo redakciju.

 
  
MPphoto
 

  Laima Liucija Andrikienė, PPE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, turpinot tēmu, kuru aizsāka mūsu kolēģis Daniel Caspary, kuram es pilnībā pievienojos, es vēlētos uzsvērt dažus aspektus. Pirmkārt, kopš ir stājies spēkā Lisabonas līgums, ir palielinājusies Parlamenta loma attiecībā uz ES tirdzniecības politikas formulējumu. VPS ir viena no jomām, kurā Parlamentam tagad ir lielāka ietekme un rīcības brīvība.

Komisāra kungs, es vēlētos, lai jūsu attieksme pret pieaugošo Parlamenta lomu jūsu pārraudzītajā jomā būtu labvēlīgāka. Ņemot vērā iepriekš teikto, es jūs aicinu apspriesties ar Parlamentu, kad runa būs par VPS un VPS+ režīma saņēmējvalstu saraksta izveidi un pārskatīšanu.

Treškārt, Parlaments būtu jāiesaista arī uzraudzības procesā, lai pārliecinātos, ka VPS saņēmējvalstis ir ne tikai ratificējušas 27 SDO un ANO konvencijas, bet arī tās efektīvi īsteno. Komisijai vismaz vajadzētu apspriest šo jautājumu ar Parlamentu, savukārt Parlamenta pienākums ir pārliecināties, ka attiecīgās mūsu iestādes un komitejas ir izstrādājušas atbilstīgus mehānismus, lai veicinātu šādu uzraudzību. Nobeigumā es gribētu atkārtot rezolūcijas projektā, par kuru mēs rīt balsosim, izteikto ierosinājumu, proti, ka Komisijai iespējami drīz ir jāizstrādā jaunais VPS regulas projekts.

Visbeidzot - man jāsaka, ka nepiekrītu manu kolēģu teiktajam par Kolumbiju. Kolumbija ir tādi pati kā daudzas citas šā reģiona valstis. Mēs nevaram neņemt vērā pozitīvās tendences, panākumus cilvēktiesību jomā, kā arī cilvēktiesību aizstāvju situācijas uzlabojumu šajā valstī. Nav vajadzības publiski nosodīt tieši Kolumbiju, jo mūsu rezolūcija attiecas tikai uz jauno regulu un tās nepieciešamību.

 
  
MPphoto
 

  Vital Moreira, S&D grupas vārdā.(PT) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, ir patīkami, ka komisārs De Gucht kungs mums garantē, ka, īsi sakot, Komisija nosūtīs Parlamentam likumdošanas iniciatīvu, kuras mērķis ir pārskatīt vispārējo preferenču sistēmu, nodrošinot likumdošanas procesam vajadzīgo laiku un vienlaikus saglabājot saņēmējvalstīm piešķirtās preferences, kuru termiņš beidzas nākamā gada pēdējā dienā.

Šī sistēma ir jāpārskata. Pirmkārt, tā ir instruments attīstības palīdzības nodrošināšanai, garantējot konkrētām valstīm priviliģētu piekļuvi Eiropas tirgum. Otrkārt, šī sistēma ir arī instruments cilvēktiesību situācijas un labas pārvaldības uzlabošanai jaunattīstības valstīs, ar nosacījumu, ka VPS tiek piešķirta gadījumos, kad saņēmējvalstis ir izpildījušas tām izvirzītos noteikumus.

Minēto divu iemeslu dēļ Eiropas Savienībai ir jāatjauno šā instrumenta pielietošana, lai nodrošinātu tirdzniecības atvieglojumus, kā arī veicinātu attīstību un cilvēktiesību ievērošanu VPS saņēmējvalstīs. Turklāt šādai atjaunošanai ir jāpamatojas uz iepriekšējā perioda novērtējuma rezultātiem.

No otras puses, izstrādājot jauno regulu, būtu jāievēro šādas konkrētas, uz līdzšinējo pieredzi balstītas prasības: pirmkārt, ir jāsaglabā līdzšinējie VPS nosacījumi, lai tos vajadzības gadījumā varētu atcelt; otrkārt, ir jāpadziļina un jāuzlabo saņēmējvalstu diferencēšanas un atlases metodes, ņemot vērā katras valsts attīstības līmeni un ārējo konkurētspēju. Treškārt ir jāuzlabo VPS nosacījumu izpildes uzraudzības mehānismi, jo īpaši attiecībā uz cilvēktiesību ievērošanu.

Nobeigumā, komisāra kungs, es gribētu atzinīgi novērtēt to, ka jau no likumdošanas procesa sākuma ir ņemts vērā Parlamenta viedoklis.

 
  
MPphoto
 

  Georgios Papastamkos (PPE).(EL) Priekšsēdētāja kungs, VPS preferenču saņemšanā mērķvalstīm vajadzētu būt tām jaunattīstības valstīm, kurām šādas preferences ir visvairāk vajadzīgas. Jaunajam saņēmējvalstu sarakstam vajadzētu atspoguļot jaunattīstības valstu ekonomikas faktisko stāvokli un konkurētspēju.

Tas, ka jaunattīstības valstis netiek diferencētas, negatīvi ietekmē vismazāk attīstītās valstis. Ir pašsaprotami, ka pirms ierosinātās pārskatīšanas būs jāveic novērtējums, lai noteiktu, kāda ir bijusi VPS ietekme uz saņēmējvalstīm tās iepriekšējā piemērošanas periodā.

Nav šaubu, ka tirdzniecības politika, jo īpaši tirdzniecības nosacījumi, var lielā mērā veicināt globālās pārvaldības efektivitāti, īstenojot maigo varu. Tā stimulē globalizācijas sociālās dimensijas veicināšanu plašākā nozīmē, proti, pienācīgas kvalitātes nodarbinātību, dzīvotspējīgu attīstības stratēģiju un demokrātisku pārskatatbildību.

Ar jauno, pārskatīto sistēmu Eiropas Parlamentam ir jāgarantē radošas līdzdalības iespēja, lai nodrošinātu saņēmējvalstu nolīgumos paredzēto saistību izpildes efektīvu uzraudzību.

 
  
MPphoto
 

  Bernd Lange (S&D).(DE) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, mēs visi zinām, ka VPS ir laba sistēma, savukārt VPS+ ir ļoti laba sistēma. Mums ir jānodrošina abu minēto sistēmu termiņa pagarinājums, tādēļ ir nepieciešams jūsu priekšlikums, lai Parlamentā izvērstu pienācīgas debates. Komisāra kungs, lūdzu, paātriniet šo procesu.

Mēs varētu ieviest dažus uzlabojumus pat VPS+ režīmam, tādēļ es vēlos minēt piecas jomas, kurās varētu veikt šādus uzlabojumus. Pirmkārt, kurš nosaka to, kā 27 konvenciju paredzētie standarti tiek īstenoti faktiski, turklāt ne tikai praksē, bet oficiāli? Vai tā ir SDO, vai arī mums ir vajadzīga vērtēšanas komiteja, lai lemtu par atbalsta sniegšanas nepieciešamību minēto standartu īstenošanas procesā?

Otrkārt, kā mēs iesaistām minētajā procesā pilsonisko sabiedrību? Es vēlētos, lai VPS+ režīma ietekmes novērtējumā tiktu atspoguļota pilsoniskās sabiedrības koordinācija konkrētajā valstī, tāpat kā mēs esam vienojušies par to nolīgumā ar Dienvidkoreju.

Treškārt, kurš faktiski uzsāk izmeklēšanas procesu gadījumā, kad tiek konstatētas problēmas? Tajā ir nepieciešama arī Parlamenta līdzdalība, jo man šķiet, ka Padomei — papildus pienākumam veikt izmeklēšanu — ir radušās citas intereses, tādēļ arī Parlamentam vajadzētu uzsākt šo procesu.

Mums ir arī skaidri jāzina, kādi būs turpmākie pasākumi un preferenču atcelšanas kārtība, bet varbūt mēs to varētu padziļināti apspriest citā reizē.

 
  
MPphoto
 

  Thomas Mann (PPE). (DE) Priekšsēdētāja kungs, ar VPS jaunattīstības un jaunajām tirgus ekonomikas valstīm galvenokārt tiek piešķirtas tirdzniecības preferences. Šāds mūsdienīgs attīstības palīdzības veids, no tarifu samazinājuma līdz pat tirdzniecības atvieglojumiem industriālajām valstīm, ir izrādījies ļoti efektīvs. VPS+ īpašais režīms ir paredzēts, lai īstenotu sociālos un vides standartus. Tas ir arī iemesls, lai arvien vairāk valstu parakstītu ANO un SDO konvencijas.

Komisāra kungs, kā Komisija kontrolē minēto kritēriju ievērošanu? Vai piešķirto preferenču atcelšanas lēmumi ir konsekventi, piemēram, ja eksportēto preču ražošanā tiek izmantots piespiedu vai vergu darbs, kā arī, ja tiek konstatēta negodīga tirdzniecības prakse un nav iespējams pārbaudīt produktu izcelsmi? Turklāt, vai prasībai par situācijas uzlabojumu cilvēktiesību jomā, ko ir paredzēts panākt ar VPS+ režīmu, nevajadzētu attiekties arī uz tādām lielvalstīm, kā, piemēram, Ķīnu? Mūsu rezolūcijas, demonstrācijas un divpusējās sarunas starp ES un Ķīnu nav veicinājušas situācijas uzlabojumu cilvēktiesību jomā. Tādēļ simtiem tūkstošu cilvēku rīt, atzīmējot Tibetas Nacionālās sacelšanās piemiņas dienu, izies ielās, un šīs valsts karogi tiks pacelti desmitiem tūkstošos ES pilsētu un kopienu. Mēs paudīsim solidaritāti ar cilvēkiem, kuri cīnās par savas kultūras, valodas un reliģijas autonomiju.

Komisāra kungs, vai jūs piekrītat, ka cilvēktiesību, sociālie un vides standarti ir jāsvītro no īpašo pasākumu saraksta, iekļaujot tos VPS kritēriju sarakstā? Sadarbība ar mūsu tirdzniecības partneriem nedrīkst pamatoties vienīgi uz ekonomiskiem apsvērumiem.

 
  
MPphoto
 

  Gianluca Susta (S&D).(IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, šī ir lieliska iespēja atkārtoti apliecināt VPS nozīmi. Ar iniciatīvu „Viss, izņemot ieročus” saistītā vispārējo tarifa preferenču sistēma un arī VPS+ režīms ir vērsti uz nabadzības mazināšanu saskaņā ar primāro saistību nodrošināt cilvēktiesību ievērošanu. Tieši līdzāspastāvēšanas principa pārkāpšana bija iemesls tam, ka Eiropas Savienība pēc Komisijas veiktās rūpīgās izmeklēšanas nesen atcēla preferenču režīma piemērošanu Šrilankai.

Jaunajai iestāžu sistēmai tomēr ir jāparedz Parlamenta pilnīga iesaistīšanās spēkā esošā tiesību akta pārskatīšanas procesā, tādēļ mēs ceram, ka — saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru — minētā regula tiks pilnībā pārskatīta, jo tai ir vairāki trūkumi, arī tādi, kas attiecas uz izmeklēšanas procesu. Nākamais solis būs kopīgā rezolūcija.

Minētās regulas efektivitāte būs atkarīga no tās uzticamības un pamatkritēriju objektivitātes, un stingrības, ar kādu tā tiks piemērota. Eiropā, kur vairums iedzīvotāju neatbalsta demokrātijas eksportu piespiedu kārtā, tirdzniecība un tās atbalsts ir svarīgi uz cilvēktiesību ievērošanu balstītā līdzāspastāvēšanas principa popularizēšanas līdzekļi. Mēs nedrīkstam kļūt vienaldzīgi, kas būtu nepareizi, bet mums ir arī jāizvairās no pārsteidzīgiem, negrozāmiem lēmumiem attiecībā uz atsevišķām valstīm, kā tas bija gadījumā ar Kolumbiju.

Ņemot vērā iepriekš teikto, es nevaru atbalstīt gandrīz vienpusēju, neelastīgu attieksmi pret kādu konkrētu valsti, tomēr stingri atbalstu vajadzību pastiprināti veikt visu problemātisko situāciju uzraudzību saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem un regulējuma principiem, uz kuriem esam paredzējuši pamatot minētā tiesību akta pārskatīšanu.

 
  
MPphoto
 

  Christofer Fjellner (PPE).(SV) Priekšsēdētāja kungs, VPS, kuru mēs šodien apspriežam, ir ļoti labs un svarīgs instruments, jo tas nodrošina pasaules nabadzīgākajām valstīm iespēju eksportēt uz Eiropu preces un attīstīt tirdzniecību. Daudzas Eiropas valstis šādā veidā ir panākušas labklājību, tādēļ ir svarīgi, lai mēs to palīdzētu sasniegt arī citām valstīm.

Šajās debatēs, kā arī, gatavojoties gaidāmajai VPS pārskatīšanai, mums ir jākoncentrējas uz galveno VPS uzdevumu un mērķi, proti, cīņu pret nabadzību. Ir svarīgi atcerēties, ka tirdzniecība neapšaubāmi ir efektīvākais veids, lai cīnītos pret nabadzību un veicinātu ekonomisko izaugsmi.

VPS ir arī labs veids, lai rosinātu valstis ievērot starptautisko nolīgumu un konvenciju prasības cilvēktiesību un arī citās jomās, kā arī pildīt tām noteiktās saistības. Vienlaikus mēs nedrīkstam aizmirst, ka VPS mērķis ir veicināt attīstību. Protams, ES ir jābūt spējīgai atcelt preferenciālo režīmu tām valstīm, kuras nepilda savas saistības, tomēr šajā ziņā ir jābūt piesardzīgiem. Valstij, kurai ir liegta tirdzniecības brīvība un jaunas eksporta iespējas, nebūs viegli ievērot saistības un izpildīt mūsu izvirzītās prasības.

Likumsakarība ir tāda, ka korupcija, slikti darba apstākļi un cilvēktiesību pārkāpumi veicina nabadzību, savukārt nabadzība apgrūtina cīņu ar korupciju, cilvēktiesību problēmām un sliktiem darba apstākļiem. Es vēlētos dzirdēt komisāra kunga viedokli par 22. punktu, proti, par risku, kuru var radīt tirdzniecības preferenču atcelšana, jo šādā gadījumā valstīm būs grūtāk panākt uzlabojumus tādā jomā, kā, piemēram, slikti darba apstākļi.

Mēs pieprasām, lai daudzas valstis ratificē un pilnībā īsteno 27 SDO un ANO konvencijas. Es vēlētos, lai tiktu veikta padziļināta analīze par to, vai visas ES dalībvalstis ir pilnībā ratificējušas un īstenojušas šīs konvencijas, jo, manuprāt, tas nav iespējams. To vajadzētu atcerēties, kad mēs izvirzām šādas prasības citām valstīm.

 
  
MPphoto
 

  Rareş-Lucian Niculescu (PPE).(RO) Es gribētu uzdot komisāra kungam vienkāršu jautājumu. Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 732/2008, valstīm, kuras vēlas, lai tām tiktu piešķirti atviegloti nosacījumi saskaņā ar VPS+ režīmu, ir iespēja iesniegt pieteikumus līdz šā gada aprīļa beigām. Ņemot vērā, ka tuvojas minētā termiņa beigas, es vēlos noskaidrot, vai komisāra kunga rīcībā ir informācija par to, kuras valstis jau ir iesniegušas šādus pieteikumus, kā arī to, vai mums vajadzētu piešķirt preferences vēl citām valstīm, ja esam paredzējuši mainīt režīma piešķiršanas kritērijus. Es atbalstu arī savu kolēģu deputātu viedokli, kuri uzsvēra, ka attiecībā uz VPS piemērošanu ir jākonsultējas ar Eiropas Parlamentu.

Paldies.

 
  
MPphoto
 

  Karel De Gucht, Komisijas loceklis. – Priekšsēdētāja kungs, par Šrilanku un Kolumbiju tika uzdoti vairāki jautājumi. Kādēļ vienā gadījumā mēs pieņēmām lēmumu sākt izmeklēšanu, bet otrā nē?

Šrilankas gadījumā Komisijas uzmanību pievērsa Apvienoto Nāciju Organizācijas ziņojumi un pārskati, kā arī no citiem attiecīgajiem avotiem, tostarp no nevalstiskajām organizācijām publiski pieejamie ziņojumi, kuri liecināja, ka Šrilanka nav īstenojusi vairākas cilvēktiesību konvencijas, jo īpaši Starptautisko paktu par pilsoņu un politiskajām tiesībām, Konvenciju pret spīdzināšanu un citādu cietsirdīgu, necilvēcisku vai cilvēka cieņu pazemojošu apiešanos un sodīšanu, kā arī Konvenciju par bērnu tiesībām.

Tomēr pretēji Kolumbijai, Šrilanka noliedza jebkādu problēmu esamību un nesadarbojās ar Komisiju nevienā izmeklēšanas posmā.

Kolumbijas gadījumā ANO un SDO monitoringa rezultāti liecināja par to, ka ir radušās bažas par atsevišķu konvenciju īstenošanas efektivitāti, tomēr ir arī skaidrs, ka Kolumbija sadarbojas ar SDO un ANO iestādēm un jau ir veikusi būtiskas izmaiņas savā tiesību sistēmā. Šīs valsts valdība ir veikusi nepieciešamos pasākumus, lai grozītu savus tiesību aktus un uzlabotu konvenciju faktisko īstenošanu. Kolumbijas dialogs un sadarbība ar ANO un SDO turpinās.

Kas attiecas uz Moreira kunga uzdoto jautājumu, man jāsaka, ka VPS regulas pārskatīšanas procesā mēs centīsimies panākt līdzsvaru starp šeit izteiktajām dažādajām prasībām. Mums tika izteikts aicinājums to paveikt iespējami drīz, un mēs arī centīsimies to izdarīt. No mums tiek gaidīts ietekmes novērtējums, bet 2009. gada datus attiecībā uz VPS mēs saņemsim tikai šā gada jūlijā. Protams, pēc tam tiks rīkota apspriešanās ar Parlamentu.

Es vēlos arī atgādināt, ka manas noklausīšanās laikā esmu devis solījumu Starptautiskās tirdzniecības komitejai iesniegt mūsu tiesību aktu priekšlikumu grafiku, kas tiks izdarīts tuvākajos mēnešos. Kā jau jūs visi zināt, mums rīt ir paredzēta tikšanās. Mums kopīgiem spēkiem būs jāizlemj, kā nodrošināt Parlamentam maksimālu iespēju atklāti apspriest dažādus dokumentus, tostarp jauno VPS regulu, kuru mums vajadzētu ieviest jau aprīlī.

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs. – Es esmu saņēmis divus rezolūciju priekšlikumus(1) saskaņā ar Reglamenta 115. panta 5. punktu.

Debates tiek slēgtas.

Balsojums notiks trešdien, 2010. gada 10. martā.

 
  

(1)Sk. protokolu

Pēdējā atjaunošana - 2010. gada 4. jūnijsJuridisks paziņojums