Baltkrievijā un Krievijas Federācijas Kaļiņingradas apgabalā tiek projektētas divas atomelektrostacijas. Paredzēts, ka tās atradīsies mazāk nekā 100 km attālumā no divām ES dalībvalstīm — Lietuvas un Polijas. Turklāt gan Lietuva, gan Polija plāno celt savas atomelektrostacijas.

Kāds ir Padomes viedoklis par tik daudzu kodolspēkstaciju atrašanos pie ES austrumu robežas? Kādus konkrētus pasākumus Padome paredz īstenot saistībā ar Spānijas prezidentūras programmas iecerēm veicināt stratēģiskas attiecības ar Krieviju, lai veidotu sadarbību ar Krieviju un Baltkrieviju attiecībā uz šo valstu teritorijā plānoto atomelektrostaciju ietekmi uz vidi?

(EN) Padomes prezidentūras atbilde, kas nav saistoša ne Padomei, ne dalībvalstīm, netika mutiski sniegta Eiropas Parlamenta Strasbūras 2010. gada marta sesijas jautājumu laikā, kurā Padomei uzdeva jautājumus.

Padome pastāvīgi akcentē, ka ir svarīgi piemērot augstus kodoldrošības standartus un nodrošināt augstu vides aizsardzības līmeni. Padome regulāri uzsver, ka tā atbalsta augstu kodoldrošības un vides aizsardzības līmeni visā Eiropas Savienībā un trešās valstīs.

Dalībvalstu atbildība par kodoldrošību ir apstiprināta Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras (IAEA) konvencijās, piemēram, Konvencijā par kodoldrošību (CNS), ko ir parakstījušas Baltkrievija, Krievija, kā arī Euratom un vairums dalībvalstu kā līgumslēdzējas puses. Tomēr CNS paspārnē sasauktā pārskatīšanas konference nodrošina iespēju izdarīt vienādranga spiedienu uz citām pusēm saistībā ar šo pušu iekārtu drošību un to, kā tās īsteno attiecīgos konvencijas noteikumus.

Padome īpaši vēlas norādīt, ka saskaņā ar CNS noteikumiem ir jāapspriežas ar līgumslēdzējām pusēm, kuru teritorijas atrodas ierosināto kodoliekārtu apkaimē, ciktāl šīs iekārtas varētu tās ietekmēt.

Turklāt pašlaik apspriestajā Euratom un Krievijas nolīgumā par kodolenerģijas izmantošanu miermīlīgiem mērķiem ir paredzēts iekļaut noteikumus par pārbaudāmām kodoldrošības prasībām un par darbinieku veselības un drošības aizsardzību.

Padome arī atgādina, ka šis jautājums tiek regulāri izvirzīts ES un Krievijas dialogā par enerģētiku, kā arī pastāvīgajās Padomes partnerībās enerģētikas jomā. Šai sakarā ir jāatzīmē, ka jaunākajā (desmitajā) progresa ziņojumā par dialogu ir teikts:

„Līgumslēdzējas puses (Krievija, ES) atzīmē, ka energoresursu un transporta infrastruktūras diversifikācija mūsu laikos ir obligāta. Šajā sakarā tās atbalsta elektroenerģijas tirdzniecības attīstību starp ES un Krieviju, ņemot vērā to, ka ir jānodrošina augsts kodoldrošības līmenis.”

Attiecībā uz ietekmes novērtējumu starptautiskā kontekstā Padome atzīmē, ka Baltkrievija ir dalībniece Espo konvencijā „Par ietekmes uz vidi novērtējumu pārrobežu kontekstā”, kurā ir ietverti saistoši pienākumi, kas paredz novērtēt un samazināt vides ietekmi un iespējamo apdraudējumu videi. Padome uzsver, ka atbildība par vides novērtējumu galvenokārt ir šo projektu veicinātāju ziņā.

Krievijas Federācija nav pilntiesīga Espo konvencijas līgumslēdzēja puse. Neskatoties uz to, ES mudina Krieviju brīvprātīgi piemērot Espo konvenciju. Šis pamudinājums tiek Krievijai izteikts jau ilgu laiku, tai skaitā arī attiecībā uz esošajām kodolspēkstacijām.

Lisabonas līgums, kas stājās spēkā 2009. gada 1. decembrī, paredz, ka Eiropas Parlamentā ir 750 deputāti un tā priekšsēdētājs. Salīdzinot ar Nicas līgumu, kas bija spēkā līdz 2009. gada 1. decembrim, deputātu skaitam būtu jāpalielinās par 18.

2009. gada novembrī Eiropas Parlaments sagatavoja ziņojumu par jauno deputātu statusu, nosakot, ka jaunie papildu deputāti saņems mandātus pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā un pēc tam, kad visas dalībvalstis būs ratificējušas papildu protokolu par deputātu skaita palielinājumu. Tomēr visu ES dalībvalstu vadītāji līdz šim vēl nav parakstījuši šo protokolu, un ir grūti paredzēt, kad tas varētu notikt. Kamēr netiks sasaukta attiecīgā valdību konference, jaunie deputāti nevarēs sākt pildīt pilnvaras.

Kādus pasākumus Padome gatavojas veikt saistībā ar aprakstīto situāciju, lai paātrinātu regulējuma pieņemšanu, kas ļautu jaunajiem deputātiem sākt pildīt pilnvaras saskaņā ar Lisabonas līgumu? Vai risinājums varētu būt gaidāms Spānijas prezidentūras laikā?

(EN) Padomes prezidentūras atbilde, kas nav saistoša ne Padomei, ne dalībvalstīm, netika mutiski sniegta Eiropas Parlamenta Strasbūras 2010. gada marta sesijas jautājumu laikā, kurā Padomei uzdeva jautājumus.

Kā godātais deputāts ir pareizi norādījis, saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību (LES) 14. pantu un Lisabonas līgumu Eiropas Parlamentā nedrīkst būt vairāk kā 750 deputātu, neskaitot priekšsēdētāju. Tā kā 2009. gada jūnija Eiropas Parlamenta vēlēšanas notika pamatojoties uz iepriekšējo Līgumu (t. i., 736 ievēlēti EP deputāti), Eiropadome 2009. gada 18.–19. jūnijā vienojās par 18 papildu deputātiem pie jūnija vēlēšanās ievēlētajiem 736 deputātiem, ja spēkā stāsies Lisabonas līgums⁽¹⁾. Lai īstenotu šo Eiropadomes vienošanos, 27 dalībvalstīm saskaņā ar LES 48. panta 3. punktā izklāstīto procedūru jāpieņem un jāratificē Protokols, ar ko groza 36. Protokola 2. pantu par pārejas pasākumiem, kas pievienoti Lisabonas līgumam. Spānijas valdība 2009. gada 4. decembrī iesniedza priekšlikumu, lai šajā sakarā grozītu Līgumus.

Eiropadome 2009. gada 10.–11. decembrī⁽²⁾ nolēma apspriesties ar Eiropas Parlamentu un Komisiju, lai izpētītu šo priekšlikumu. Eiropadome saskaņā ar LES 48. panta 3. punkta otro apakšpunktu norādīja, ka tā nav iecerējusi sasaukt Konventu (kas sastāv no dalībvalstu parlamentu pārstāvjiem, dalībvalstu vai valdību vadītājiem, Eiropas Parlamenta un Komisijas pārstāvjiem) pirms dalībvalstu valdību pārstāvju konferences, jo Eiropadome uzskata, ka ierosināto grozījumu apjoms nav pamatojums tā sasaukšanai. Tādēļ Eiropadomes pārstāvji šajā sakarā lūdza Eiropas Parlamenta piekrišanu atbilstoši LES 48. panta 3. punktam.

Paredzētais dalībvalstu valdību pārstāvju konferences atklāšanas laiks ir atkarīgs no Eiropas Parlamenta nostājas šajos jautājumos.

Baltijas jūras reģiona stratēģija ir Baltijas reģiona valstīm stratēģiski nozīmīga un vēsturiski svarīga. Šīs stratēģijas izstrādes panākumi nostiprinās visas Eiropas Savienības vienotību, jo miljoni cilvēku, kas dzīvo ģeogrāfiski tuvos reģionos, kuri tomēr tradicionālu vēsturisku apstākļu dēļ ir maz sadarbojušies, koncentrēs savus spēkus kopēju projektu īstenošanai. Es kā šā reģiona pārstāvis esmu nobažījies par Padomes 18 mēnešu darbības programmu, kuru izstrādājušas trīs ES prezidentvalstis un kurā liela uzmanība ir pievērsta ES stratēģijai, kas paredzēta Donavas reģionam, bet kurā netiek pieminēta Baltijas jūras reģiona stratēģija.

Vai Padome neuzskata, ka pārāk agri ir uzskatīt šo projektu par pabeigtu, pievēršot tam mazāk iestāžu uzmanības, jo Baltijas jūras reģiona stratēģijas īstenošanas pirmais posms ir tikko sākts? Vai Padome uzskata, ka Baltijas jūras reģiona stratēģijai jābūt iekļautai trīs ES prezidentvalstu 18 mēnešu programmā un ka jāparedz perspektīva projekta uzraudzības mehānisms, kas garantētu, ka paredzētie projekti tiek īstenoti laikus?

(EN) Padomes prezidentūras atbilde, kas nav saistoša ne Padomei, ne dalībvalstīm, netika mutiski sniegta Eiropas Parlamenta Strasbūras 2010. gada marta sesijas jautājumu laikā, kurā Padomei uzdeva jautājumus.

Eiropadome 2007. gada 14. decembrī aicināja Komisiju sagatavot Eiropas Savienības stratēģiju Baltijas jūras reģionam, kuru Komisija 2009. gada jūnijā iesniedza Parlamentam, Padomei, Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai.

Baltijas jūras stratēģijas mērķis ir koordinēt dalībvalstu, reģionu, Eiropas Savienības, visas Baltijas organizāciju, finanšu iestāžu un nevalstisko organizāciju darbību, lai veicinātu līdzsvarotāku Baltijas jūras reģiona attīstību, un sagatavot rīcības plānu četriem pīlāriem, proti, jūras videi, labklājībai, transportam un enerģijai, drošībai un aizsargātībai.

Eiropadome 2009. gada oktobrī paziņoja, ka Baltijas jūras stratēģija ir svarīgs ieguldījums reģiona ekonomiskajos panākumos un tā sociālajā un teritoriālajā kohēzijā, kā arī ES konkurētspējā, un aicināja visus attiecīgos dalībniekus steidzami rīkoties, lai nodrošinātu pilnīgu Baltijas jūras stratēģijas īstenošanu.

Stratēģija ir veidota, pamatojoties uz esošajiem ES instrumentiem, līdzekļiem, politikas nostādnēm un programmām.

Tādējādi, kā izklāstīts tās 2009. gada 26. oktobra secinājumos, Padomes uzdevums ir izstrādāt politiku, jo tā saņem periodiskus Komisijas ziņojumus un priekšlikumus ieteikumiem, bet Komisija ir atbildīga par faktisko koordināciju, uzraudzību, ziņošanu, īstenošanas veicināšanu un turpmāku rīcību.

Turklāt Padome aicināja Komisiju iesniegt progresa ziņojumu ne vēlāk kā līdz 2011. gada jūnijam, proti, pēc tam, kad būs beigusies prezidentūras 18 mēnešu ilgā programma.

Līdz tam Padomi var iesaistīt tikai tad, kad un ja Komisija nolemj grozīt stratēģiju, ņemot vērā to, ka šādā gadījumā būs vajadzīgs Padomes apstiprinājums par ierosināto grozījumu.

Ņemot vērā smago situāciju dažās dalībvalstīs, steidzami ir jāpieņem dažādi pasākumu, jo īpaši budžeta un monetārā jomā, lai efektīvi cīnītos pret bezdarbu, par prioritāriem nosakot pasākumus, kuru mērķis ir mazināt bezdarbu, veicināt ražošanu, radīt uz tiesībām balstītas darba vietas un nodrošināt ekonomisko un sociālo kohēziju.

Vai Padome atbilstīgi dalībvalstu solidaritātes principam plāno dalībvalstīm, kurās pastāv smagas sociālās un finanšu problēmas, piešķirt tām pienākošos Kopienas līdzekļus, lai šīs dalībvalstis saņemtos līdzekļus varētu izmantot bez valsts līdzfinansējuma? Vai Padome plāno kopīgi ar ECB apsvērt finanšu atbalsta pasākumus, jo īpaši aizdevumu izsniegšanu uz izdevīgiem noteikumiem?

(EN) Padomes prezidentūras atbilde, kas nav saistoša ne Padomei, ne dalībvalstīm, netika mutiski sniegta Eiropas Parlamenta Strasbūras 2010. gada marta sesijas jautājumu laikā, kurā Padomei uzdeva jautājumus.

Lai risinātu krīzes radītās problēmas, Eiropas Savienība un tās dalībvalstis no 2008. gada decembra ir īstenojušas daudz ārkārtas pasākumu, arī Eiropas ekonomikas atveseļošanas plānu, kas pamatots uz solidaritātes un sociālā taisnīguma principiem. Šajā plānā ietilpa Regulas par Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda (EGF) izveidi pārskatīšana 2009. gadā, kas ļautu šā fonda līdzekļus attiecināt uz gadījumiem, kad darbinieku atlaišanas iemesls ir globālās finanšu un ekonomiskās krīzes ietekme.

Turklāt laikā no 2010.–2013. gadam jāsāk darboties jaunam mikrofinansēšanas instrumentam. Šā instrumenta mērķis ir palielināt piekļuvi aizņēmumiem un tādējādi samazināt krīzes radīto bezdarbu un nabadzību. Padome uzskata, ka ar Eiropas Parlamentu panāktā vienošanās pirmajā lasījumā par jaunu mikrofinansēšanas instrumentu ir pozitīvs ieguldījums šajā ziņā.

Struktūrfondu jomā ir vajadzīgi papildu pasākumi, lai atvieglotu ekonomiskās krīzes sekas tajās dalībvalstīs, kuras krīze skārusi vissmagāk. Tādēļ Padome paredz veikt pasākumus, lai vienkāršotu avansa maksājumu izmaksas valsts atbalsta saņēmējiem. Turklāt Padome paredz papildu iepriekšējo finansējumu 2010. gadam, lai nodrošinātu regulāru naudas plūsmu un atvieglotu maksājumu izmaksas atbalsta saņēmējiem programmas īstenošanas laikā.

Finansiālās palīdzības attiecības starp dalībvalstīm jāveido, pamatojoties uz atbildības un solidaritātes principiem.

Kamēr Ekonomikas un monetārā savienība ar savu pastāvēšanu vien nodrošina stabilitāti un aizsardzību pret tirgus svārstībām, eiro zonas dalībvalstis ir kopīgi atbildīgas par stabilitāti eiro zonā, un šo valstu ekonomikas politika rūp visām dalībvalstīm.

Ja ārpus eiro zonas esošās dalībvalstis sastopas ar finansiālām vai nopietnām ārējo maksājumu grūtībām, Padome var piešķirt finansiālu palīdzību.

Lielākā daļa Eiropas Savienības dalībvalstu un eiro zona ir kopīgi izgājušas no ekonomikas lejupslīdes, uzrādot pagaidu pieaugumu. Vērojot šos cerību stariņus dažādās Eiropas daļās, kā arī visā pasaulē, kādus konkrētus pasākumus Padome veic, lai veicinātu ekonomikas atlabšanu un nodrošinātu, ka tā tiešām pieaug un pieņemas spēkā?

(EN) Padomes prezidentūras atbilde, kas nav saistoša ne Padomei, ne dalībvalstīm, netika mutiski sniegta Eiropas Parlamenta Strasbūras 2010. gada marta sesijas jautājumu laikā, kurā Padomei uzdeva jautājumus.

Pēc pirmajām labvēlīgajām krīzes samazināšanās pazīmēm pagājušajā rudenī ekonomiskā izaugsme Eiropas Savienībā pērnā gada trešajā ceturksnī uzrādīja pozitīvas iezīmes.

Tikmēr dalībvalstis un Eiropas Savienība, lai pārvarētu ekonomisko krīzi, ir veikušas ļoti lielas fiskālās intervences, tā atbalstot finanšu nozari un reālo ekonomiku, jo īpaši 2008. gada decembrī atrunātā Eiropas ekonomikas atveseļošanas plāna kontekstā, un atbildot uz pasaules finanšu krīzi un ekonomikas attīstības palēnināšanos.

Neskatoties uz to, 20 dalībvalstīs patlaban ir pārmērīgs budžeta deficīts, kas pāris turpmāko gadu laikā ir jāsamazina zem atsauces vērtības. Saprātīgas budžeta politikas trūkums un vāja finanšu nozare varētu nopietni apdraudēt ekonomikas atveseļošanu un mazināt uzticību Eiropas Savienības makroekonomikas politikai.

No vienas puses, ir pakāpeniski jāpārtrauc ārkārtas finanšu pasākumi, kas dalībvalstīm ir smags slogs, no otras puses, šai pakāpeniskai pārtraukšanai jānotiek tad, kad ekonomika kļūst pašpietiekama un atveseļojas.

Šajā nolūkā Eiropas Savienības politika jāpārorientē uz ilgtermiņa reformām, kas ietvertas mērķtiecīgā un atjaunotā stratēģijā, lai turpmāk uzlabotu konkurētspēju un palielinātu Eiropas Savienības ilgtspējīgas izaugsmes potenciālu.

Pamatojoties uz savu 2010. gada 3. marta paziņojumu par stratēģiju „Eiropa 2020”, Komisija ir ierosinājusi, lai pavasara Eiropadome vienojas par šīs stratēģijas galveno mērķi, nosaka kvantitatīvos mērķus un noformulē pārvaldības struktūru un lai jūnija Eiropadome apstiprina integrētās pamatnostādnes stratēģijas īstenošanai un katrai atsevišķai valstij noteiktos kvantitatīvos mērķus.

EK līgumā dzimumu līdztiesība ir noteikta par Eiropas Savienības pamatprincipu un vienu no Kopienas mērķiem un uzdevumiem. Sieviešu un vīriešu līdztiesības nodrošināšana ir iekļauta visās politikas jomās. Dzimumu līdztiesības jautājumi ir būtiski, lai panāktu ilgtspējīgu attīstību un konkurētspēju, risinātu demogrāfiskās problēmas un nodrošinātu ekonomisko un sociālo kohēziju ES.

Dzimumu līdztiesības jautājumu iekļaušana darba kārtībā pašreizējās ekonomikas lejupslīdes apstākļos ir grūts uzdevums, un šo jautājumu aktualizēšana ir veids, kādā nodrošināt dzimumu līdztiesību. Padomes 2009. gada 30. novembrī pieņemtajos secinājumos ietverts aicinājums prezidentūrai un Komisijai iekļaut dzimumu līdztiesības jautājumus galvenajos paziņojumos, kas jāpieņem EPSCO Padomei un jāiesniedz Eiropadomes 2010. gada pavasara sanāksmei.

Vai dzimumu līdztiesības jautājumi tiks iekļauti EPSCO darbā un iesniegti Eiropadomes 2010. gada pavasara sanāksmei?

(EN) Padomes prezidentūras atbilde, kas nav saistoša ne Padomei, ne dalībvalstīm, netika mutiski sniegta Eiropas Parlamenta Strasbūras 2010. gada marta sesijas jautājumu laikā, kurā Padomei uzdeva jautājumus.

Kā godātā deputāte ir ievērojusi, dzimumu līdztiesība aptver daudzas jomas un ir būtiski svarīga Eiropas Savienībā. Sieviešu un vīriešu līdztiesība ir stingri apstiprināta ES līgumu noteikumos. Līguma par Eiropas Savienību 3. pantā noteikts, ka Eiropas Savienība veicina sieviešu un vīriešu līdztiesību, bet Līguma par Eiropas Savienības darbību 8. pantā norādīts, ka šo mērķi Eiropas Savienība ievēro, veicot visas savas darbības. Kad 2006. gada 23.–24. marta Eiropadome pieņēma Eiropas Dzimumu līdztiesības paktu⁽¹⁾, tā arī nepārprotami atzina, ka dzimumu līdztiesības politika ir būtiski svarīga ekonomiskās izaugsmes, labklājības un konkurētspējas nodrošināšanā.

Padome 2009. gada 30. novembrī tieši par šo tematu⁽²⁾ pieņēma secinājumus, kuros aicināja nosūtīt Eiropadomei galvenās idejas par dzimumu līdztiesības jautājumu.

Šajos secinājumos Padome īpaši apstiprināja vairākus no godātās deputātes minētajiem jautājumiem. Jāatzīmē, ka Padome atzina, ka „dzimumu līdztiesība ir svarīga, lai sasniegtu ES ekonomiskās un sociālās kohēzijas mērķus un augstu nodarbinātības līmeni, kā arī lai nodrošinātu ilgtspējīgu izaugsmi un konkurētspēju un risinātu demogrāfiskas problēmas”⁽³⁾.

Dzimumu jautājums tiek risināts arī stratēģijā „ES 2020”, ko Komisija pieņēma 3. martā. Padome apmainījās viedokļiem par šo vispārējo tematu 8. marta sanāksmē, un prezidentūra apņēmās paziņot par šo sarunu iznākumu Eiropadomei. Ar šo procedūru dalībvalstīm un prezidentūrai būs laba izdevība apliecināt rūpes un pozitīvo perspektīvu, par ko Padome ir norādījusi savos novembra secinājumos.

Ir arī jāatzīmē, ka Eiropas Savienības pašreizējā prezidentvalsts Spānija ļoti aktīvi darbojas dzimumu līdztiesības jomā un pēc Eiropas samita par sievietēm varas pozīcijās, kas notika 3. februārī, 4. un 5. februārī jau nosvinēja Eiropas Sieviešu forumu „Pekina+15”, kurā apvienojās pārstāves no Eiropas Savienības valdībām, Eiropas Ekonomikas zonas, kandidātvalstīm, Eiropas Komisijas, Eiropas Parlamenta un galvenajām Eiropas sieviešu asociācijām, kas nodarbojas ar dzimumu līdztiesības jautājumiem.

Prezidentvalsts Spānija 25.–26. martā organizēs par dzimumu līdztiesību atbildīgo ministru neformālu sanāksmi, kuras galvenais jautājums būs „Līdztiesība kā pamats izaugsmei un nodarbinātībai”.

Kāda ir Padomes nostāja attiecībā uz komercdarbības praksi pārtikas apritē? Kā Komisija norādīja dokumentā COM(2009)0591, ražotāju cenu samazinājums pārtikas produktiem nekādi neatspoguļojas uz cenu, ko maksā patērētāji, un vienlaikus pārtikas produktu augstā cena negatīvi ietekmē pieprasījumu pēc Eiropas pārtikas produktiem tādā mērā, ka vairums lauksaimnieku ražojumus pārdod par cenu, kas ir zemāka par pašizmaksu.

Daudzi, kas strādā mazumtirdzniecības nozarē, ir informējuši par gadījumiem, kad lieli mazumtirdzniecības uzņēmumi prasa naudu no piegādātājiem tikai par to, lai uzglabātu viņu produktus.

Vai Padome uzskata, ka šai situācijai būtu jāpievēršas Eiropas līmenī, veicot izmeklēšanu konkurences jautājumu sakarā? Vai Padome atzīst, ka tirdzniecībā pastāv varas ziņā nevienādas pozīcijas starp mazumtirgotājiem un piegādātājiem/ražotājiem un ka pastāv šādas varas izmantošanas iespēja, ņemot vērā ražotāju/piegādātāju lielo skaitu salīdzinājumā ar mazumtirgotāju skaitu?

Kā Padome iesaka risināt šo problēmu, un vai tā tuvākajā laikā nāks klajā ar paziņojumiem šajā jautājumā?

(EN) Padomes prezidentūras atbilde, kas nav saistoša ne Padomei, ne dalībvalstīm, netika mutiski sniegta Eiropas Parlamenta Strasbūras 2010. gada marta sesijas jautājumu laikā, kurā Padomei uzdeva jautājumus.

Spānijas prezidentūra, ierodoties Lauksaimniecības komitejā 27. janvārī, uzsvēra, ka pārtikas piegādes ķēdes darbības pilnveidošana kā daļa no efektīvas un konkurētspējīgas lauksaimniecības, kā arī lauksaimniecības un pārtikas rūpniecības, ir svarīgākais jautājums un viena no prezidentūras prioritātēm.

Īpaši jāatzīmē, ka Padome patlaban analizē Komisijas paziņojumu ar nosaukumu „Labāka pārtikas apgādes ķēdes darbība Eiropā” (COM(2009) 591 galīgā redakcija). Šai sakarā Padome, pamatojoties uz prezidentūras izstrādāto aptauju, janvārī sarīkoja viedokļu apmaiņu par šo tematu un pašlaik strādā pie Padomes secinājumu projekta par šo ziņojumu.

Pašreizējā secinājumu projektā, neskarot galīgo tekstu, tiek attīstītas piecas galvenās idejas. Jūs savā jautājumā esat pieskāries vairumam šo ideju, proti:

- lauksaimniecības un pārtikas rūpniecības struktūras pilnveidošana un nostiprināšana, lai panāktu vajadzīgo vērienu ietekmīgākām sarunām, slēdzot darījumus ar lielajiem mazumtirgotājiem;

- aizvien lielāka pārredzamība visā pārtikas apgādes ķēdē. Lielāka pārredzamība ļauj izsekot cenu līmeņiem un notikumiem, kā arī palielināt spiedienu uz ieinteresētajām personām, lai paātrinātu cenu pārnesi. Tas ir galvenais faktors godīgam pievienotās vērtības sadalījumam visā pārtikas apgādes ķēdē;

- cīņa pret negodīgu tirdzniecības praksi. Komisija ierosina novērtēt šo praksi iekšējā tirgū un veikt visus nepieciešamos Kopienas pasākumus, lai to nepieļautu;

- atbalsts pašregulācijas iniciatīvu izstrādei. Komisija ierosina sadarboties ar ieinteresētajām personām pārtikas apgādes ķēdē, lai sagatavotu standarta līgumu kopumu. Ir paredzēts pieņemt arī labas komercprakses kodeksus;

- konkurences izpēte pārtikas apgādes ķēdē. Komisija ierosina strādāt ar Eiropas konkurences tīklu, lai izstrādātu kopēju pieeju būtiskiem konkurences jautājumiem par pārtikas apgādes ķēdes darbību. Padome apsver esošo konkurences noteikumu un KLP noteikumu mijiedarbību.

Prezidentūra cer, ka Padome šos secinājumus pieņems marta sesijā.

Pēdējais, bet ne mazsvarīgākais aspekts ir tas, ka Padome kopā ar Parlamentu patlaban strādā pie Komisijas priekšlikuma, lai pārskatītu Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 29. jūnija Direktīvu 2000/35/EK par maksājumu kavējumu novēršanu komercdarījumos.

Dziļā finanšu krīze Grieķijā, kā arī citās eiro zonas dalībvalstīs konstatētā finanšu nestabilitāte rosina jautājumu par Ekonomikas un monetārās savienības līdzsvaru, dinamiku un dzīvotspēju. Nav šaubu, ka jebkuras eiro zonas dalībvalsts valsts finanšu atveseļošana tai uzliek smagu slogu. Finanšu krīze ir atklājusi, ka nepastāv saistība starp pilnīgu un vienveidīgu monetāro savienību un nepilnīgu ekonomisko savienību, kura gūst pārsvaru Eiropas Savienībā.

Vai Padome gatavojas ierosināt tāda Eiropas Monetārā fonda izstrādi un izveidi, kam būtu Ekonomikas un monetārās savienības strukturālo nepilnību segšanai nepieciešamie līdzekļi un iespējas un kas nodrošinātu stingrāku un saskaņotāku Eiropas ekonomisko pārvaldību?

(EN) Padomes prezidentūras atbilde, kas nav saistoša ne Padomei, ne dalībvalstīm, netika mutiski sniegta Eiropas Parlamenta Strasbūras 2010. gada marta sesijas jautājumu laikā, kurā Padomei uzdeva jautājumus.

Kamēr Ekonomikas un monetārā savienība ar savu pastāvēšanu vien nodrošina stabilitāti un aizsardzību pret tirgus svārstībām, eiro zonas dalībvalstīm ir kopīga atbildība par stabilitāti eiro zonā, un šo valstu ekonomikas politika rūp visām dalībvalstīm. Šīm valstīm ir izvirzīta prasība īstenot saprātīgu nacionālo politiku atbilstoši Stabilitātes un izaugsmes paktam un ekonomikas politikas vispārējām pamatnostādnēm.

Nesenā ekonomiskā krīze un pašreizējie notikumi finanšu tirgos ir parādījuši, cik svarīga ir stingra ekonomikas politikas koordinācija. Eiropas Savienības dalībvalstu vai valdību vadītāji 11. februāra neformālajā sanāksmē paziņoja, ka eiro zonas dalībvalstis, ja būs vajadzīgs, rīkosies stingri un saskaņoti, lai nosargātu stabilitāti visā eiro zonā. Līdz šim neviena eiro zonas dalībvalsts nav lūgusi palīdzību.

Padome 16. februārī, ievērojot dalībvalstu vai valdību vadītāju aicinājumu, pievērsa uzmanību situācijai Grieķijā attiecībā uz budžeta deficītu un parādiem un pieņēma šādus dokumentus:

- atzinumu, ka Grieķijai ir jāatjaunina stabilitātes programma, kurā ir izklāstīti plāni par valsts budžeta deficīta samazināšanu zem 3 % no IKP līdz 2012. gadam;

- lēmumu, kurā Grieķijai pieprasa veikt budžeta deficīta samazināšanu līdz 2012. gadam un kurā ir izklāstīti budžeta konsolidācijas pasākumi atbilstoši konkrētam grafikam, un noteikti termiņi, kādos jāiesniedz pārskati par veiktajiem pasākumiem;

- ieteikumu Grieķijai, lai tā nodrošinātu valsts ekonomikas politikas atbilstību Eiropas Savienības ekonomikas politikas vispārējām pamatnostādnēm.

Attiecībā uz ekonomikas politikas koordināciju un pārraudzību eiro zonā kopumā Komisija šajā pavasarī ir paredzējusi iesniegt priekšlikumu Padomei saskaņā ar Līguma 136. pantu, pamatojoties uz Lisabonas līguma noteikumiem. Padome izskatīs Komisijas priekšlikumu, kad to saņems. Līdz šim Padome vēl nav saņēmusi šādus priekšlikumus, un tā nav saņēmusi vai apspriedusi arī nevienu priekšlikumu, kas attiecas uz Eiropas Monetāro fondu.

Vai Padome var izstrādāt ieteikumus par to, ka euro zonas valstīm varētu būt lielāka ietekme attiecībā uz pārējo euro zonas valstu ekonomiku? Nesenajā Komisijas paziņojumā ir teikts, ka tā līdz jūnijam nāks klajā ar shēmu, kā pastiprināt ekonomikas politikas koordināciju un pretnovērošanu, saskaņā ar pilnvarām, kas piešķirtas ar Lisabonas līgumu. Vai Padome atbalsta šo pieeju plašākai ekonomikas koordinācijai un vai Padome uzskata, ka šī jaunā pieeja stiprinās euro zonu?

(EN) Padomes prezidentūras atbilde, kas nav saistoša ne Padomei, ne dalībvalstīm, netika mutiski sniegta Eiropas Parlamenta Strasbūras 2010. gada marta sesijas jautājumu laikā, kurā Padomei uzdeva jautājumus.

Nesenā ekonomiskā krīze un pašreizējie notikumi finanšu tirgos ir parādījuši, cik svarīga ir stingra ekonomikas politikas koordinācija, kā to apstiprināja Eiropas Savienības dalībvalstu vai valdību vadītāji un Eiropadomes priekšsēdētājs 11. februāra neformālajā sanāksmē.

Par valsts ekonomikas politiku galvenokārt ir atbildīgas pašas dalībvalstis. Eiropas Savienība pilda uzraudzības un koordinācijas pienākumu, jo īpaši Stabilitātes un izaugsmes pakta un ekonomikas politikas vispārējo pamatnostādņu kontekstā. Ja Stabilitātes un izaugsmes paktā uzmanība galvenokārt ir pievērsta fiskālās disciplīnas ieviešanai un uzturēšanai, tad ekonomikas politikas vispārējo pamatnostādņu mērķis ir nodrošināt ekonomisko tendenču daudzpusējo uzraudzību dalībvalstīs. Struktūrpolitiku, jo īpaši attiecībā uz konkurētspējas palielināšanu, kas novestu līdz lielākai izaugsmei un nodarbinātībai, koordinē Lisabonas stratēģija, kura šajā pavasarī pārtaps par stratēģiju „ES 2020”.

Visu šo instrumentu pamatā ir dalībvalstu partnerība un sadarbība. Lisabonas līgums nosaka euro zonai papildu tiesisko regulējumu, lai nodrošinātu pareizu Ekonomikas un monetārās savienības darbību. Eurogrupas pastāvēšana formāli ir atzīta Līguma par Eiropas Savienības darbību 137. pantā un 1. Protokolā (Nr. 14) par Eurogrupu. Turklāt Līguma par Eiropas Savienības darbību 136. pantā noteikts, ka Padome var pieņemt papildu noteikumus, kas piemērojami tikai euro zonā, lai stiprinātu euro zonas dalībvalstu budžeta disciplīnas koordināciju un uzraudzību vai lai šīm dalībvalstīm noteiktu ekonomikas politikas pamatnostādnes. Šādi noteikumi ir pieņemti, ievērojot kādu no 121. un 126. pantā minētajām atbilstīgajām procedūrām, izņemot to, kas noteikta LESD 126. panta 14. punktā.

Komisija šajā pavasarī ir paredzējusi Padomei iesniegt priekšlikumu pastiprināt ekonomikas politikas koordināciju un uzraudzību, pamatojoties uz Lisabonas līguma noteikumiem. Padome izskatīs Komisijas priekšlikumu, kad to saņems.

Patlaban mēs esam ieguvuši pietiekami pierādījumu par to, kā nelikumīgas finanšu plūsmas kaitīgi ietekmē jaunattīstības valstis. Kaut arī pārrobežu nelikumīgās finanšu plūsmas notiek slēpti, un ir grūti precīzi noteikt to apmērus, apmēram tiek vērtēts, ka tās varētu sasniegt no USD 1 triljona līdz USD 3 triljoniem gadā. Saskaņā ar Pasaules bankas vērtējumiem runa ir par summu robežās no USD 1 triljona līdz USD 1,6 triljoniem gadā, puse no kuras — USD 500 līdz 800 miljardi ieplūst no jaunattīstības valstīm. Nelikumīgās naudas summas, kas tiek vērtētas USD no 500 līdz 800 miljardiem, tiekot pārskaitītas no jaunattīstības valstīm, kas ir ekonomikai viskaitējošākais faktors un jo īpaši tas nodara ļaunumu nabadzīgajiem. Tādā veidā tiek mazinātas rezerves cietajā valūtā, palielinās inflācija un samazinās nodokļu ieņēmumi, turklāt vēl var minēt daudzas citas sekas, kas ierobežo jaunattīstības valstu iespējas.

Kādus pasākumus un iniciatīvas ES veic vai paredzējusi veikt turpmākajos mēnešos, lai cīnītos pret izvairīšanos no nodokļiem, kā arī kapitāla noplūdi no vai uz jaunattīstības valstīm? Kā mēs varam stiprināt jaunattīstības valstu fiskālās pārvaldības veiktspēju?

(EN) Padomes prezidentūras atbilde, kas nav saistoša ne Padomei, ne dalībvalstīm, netika mutiski sniegta Eiropas Parlamenta Strasbūras 2010. gada marta sesijas jautājumu laikā, kurā Padomei uzdeva jautājumus.

Izvairīšanās no nodokļiem, kapitāla noplūde un nelikumīgās finanšu plūsmas bez šaubām ir smags pārbaudījums attīstībai, jo īpaši jaunattīstības valstīs, un 2008. gada Dohas Deklarācijā par attīstības finansēšanu tās tika norādītas kā lielākais šķērslis tam, lai valsts iekšzemes ieņēmumi tiktu novirzīti attīstībai.

Padome 2008. gada maijā pieņēma secinājumus⁽¹⁾, kuros uzsvērts, ka laba nodokļu jomas pārvaldība, kas ietver pārredzamības principus, informācijas apmaiņu un godīgu nodokļu konkurenci, ir būtisks līdzeklis cīņā pret pārrobežu krāpšanu nodokļu jomā un nodokļu nemaksāšanu, kā arī cīņas pastiprināšanā pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, korupciju un terorisma finansēšanu.

Eiropas Savienība aktīvi veicina šo principu ievērošanu vairākos kontekstos.

Daudzos Eiropas Kaimiņattiecību politikas rīcības plānos, kas paredzēti dažām trešām valstīm, ir iekļauta vispārēja atsauce uz sadarbību nodokļu lietās un uz pārredzamības principiem, kā arī uz informācijas apmaiņu un uz „Rīcības kodeksu par uzņēmējdarbības aplikšanu ar nodokļiem”. Šie rīcības plāni ir līdzekļi ekonomiskajai un politiskajai sadarbībai starp Eiropas Savienību un partnervalstīm.

ES sadarbības politika attīstības jomā paredz papildu atbalstu tām jaunattīstības valstīm, kas piekrīt ievērot labas pārvaldības principus, tai skaitā arī nodokļu jomā, ar Eiropas kaimiņattiecību un partnerattiecību (EKP) instrumenta pārvaldības mehānisma un 10. Eiropas Attīstības fonda pārvaldības iniciatīvas starpniecību.

Turklāt tas, ka nesen notikusi ESAO standartu nodokļu jomā plašāka atzīšana starptautiskā mērogā, tai skaitā jaunattīstības valstīs, ir būtiski izmainījis starptautisko vidi, sekmējot lielāku pārredzamību nodokļu lietās, kā arī pavirzījis uz priekšu debates Eiropas Savienībā. Komisija 2009. gada 28. aprīlī publicēja paziņojumu par labas pārvaldības veicināšanu nodokļu lietās⁽²⁾, kurā bija iekļautas daudzas labas idejas par to, kā veicināt labu pārvaldību nodokļu lietās attiecībā uz trešām valstīm.

Padome 2009. gada 18. maija secinājumos aicināja Komisiju sagatavot priekšlikumus, kā Eiropas Savienība varētu veidot dialogu ar jaunattīstības valstīm un palīdzēt tām veicināt labu pārvaldību nodokļu lietās un efektīvāku nacionālo nodokļu sistēmu izveidošanu, lai sasniegtu mērķus attīstības jomā.

Padome šo tematu vēlreiz apsprieda saistībā ar 2009. gada novembra secinājumiem par attīstības politikas saskaņotību (PCD). Šis jautājums bija iekļauts sākotnējā piecu prioritāro jautājumu atlasē, kurus vajadzēja risināt PCD darba programmā, kas bija jāiesniedz Padomē šajā gadā. Secinājumos bija minēts, ka ir jāuzlabo pārredzamība, jācīnās pret nelikumīgajām pārrobežu finanšu plūsmām un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, un atzīts, ka tam visam ir nopietna ietekme uz iekšzemes resursu koncentrēšanu jaunattīstības valstīs.

Pamatojoties uz šiem iepriekšējiem sasniegumiem, Padomes prezidentvalsts Spānija iekļāva šo jautājumu šā pusgada attīstības programmā kā vienu no saviem prioritārajiem jautājumiem.

Tādējādi ES dalībvalstu attīstības ministriem 2010. gada 17.–18. februāra neformālajā sanāksmē La Granjā (Spānijā), kurā piedalījās EP Attīstības komitejas priekšsēdētājs, bija padziļināta viedokļu apmaiņa par nodokļu sistēmu un labu pārvaldību attīstības jomā un inovatīviem finansēšanas mehānismiem.

Padome nākamajos mēnešos turpinās debates un cer sagaidīt nākamo Komisijas paziņojumu par labas pārvaldības veicināšanu nodokļu lietās saistībā ar sadarbību attīstības jomā, kas jāiesniedz Padomē saskaņā ar tā saukto „Aprīļa paketi”.

Eiropadome 2010. gada 11. februārī pieņēma vēsturisku lēmumu, kas līdzinās Eiro grupas 2010. gada 16. februārī pieņemtajam lēmumam. Pirmo reizi vienai no dalībvalstīm — Grieķijai — ir noteikta triju instanču uzraudzība. Pirmo reizi Padome oficiāli ir aizliegusi veikt ar algām, veselības aizsardzības sistēmām, pensiju sistēmu, valsts pārvaldi, tirgu u. c. saistītus pasākumus. Ir pārsteidzoši konstatēt, ka Padome līdz šim nekad nav ieminējusies par to nožēlojamo stāvokli, kādā atrodas citu Eiropas Savienības dalībvalstu ekonomika. Piemēram, Spānijas deficīts sasniedz 11,2 % līmeni un parāda pieauguma līmenis 20 %. Francijā deficīts ir sasniedzis 8,3 % un parāda pieauguma līmenis — 10 %. Itālijas deficīts ir 5,3 % un parāds — 114 % no IKP. Portugāles deficīts ir pieaudzis līdz 8,7% un parāda pieauguma līmenis līdz 10 %, bet Lielbritānijā deficīts ir 12 %. Grieķijā parāda pieauguma līmenis ir 20 %. Visbeidzot, Nīderlandes kopējais parāds ir gandrīz 234 % no IKP, Īrijas — 222 %, Beļģijas — 219 %, Spānijas 207 % un Grieķijas — 179 %.

Visa iepriekšminētā dēļ patiesībā tika pieņemts stabilitātes pakts. Vai Padome tam piekrīt? Vai tā varētu atklāt, vai Eiropas Savienības dalībvalstīs konstatētais būtiskais deficīts ir radies dažādu „nelikumīgu” bankām un rūpniecībai paredzētu aktu kopuma dēļ? Vai pret grieķu strādājošiem pieņemtie pasākumi ir priekšvēstneši līdzīgiem „ieteikumiem”, kas piemērojami strādājošiem visā eiro zonā? Vai Grieķija tiek izmantota par izmēģinājuma trusīti, kā to apgalvo šīs valsts premjerministrs?

(EN) Padomes prezidentūras atbilde, kas nav saistoša ne Padomei, ne dalībvalstīm, netika mutiski sniegta Eiropas Parlamenta Strasbūras 2010. gada marta sesijas jautājumu laikā, kurā Padomei uzdeva jautājumus.

Stabilitātes un izaugsmes pakts joprojām ir galvenais instruments finanšu stabilitātes saglabāšanā gan euro zonā, gan ES kopumā. To konsekventi un godīgi piemēro visām dalībvalstīm, un patlaban to piemēro ar elastību, ko ieviesa tā pārskatīšanā 2005. gadā. Tādēļ no Stabilitātes un izaugsmes pakta nekādā gadījumā nav jāatsakās.

Lai pārvarētu vissmagāko ekonomisko krīzi, kāda nav pieredzēta kopš 1929. gada, dalībvalstis un ES pēdējos divos gados ir veikušas apjomīgas fiskālās intervences, lai atbalstītu finanšu nozari un reālo ekonomiku, kas, protams, izraisīja valstu budžeta deficīta palielināšanos. Šīs intervences bija vajadzīgas un atbilstīgas, un tām ir bijusi ļoti liela nozīme vēl daudz smagākas krīzes novēršanā, ekonomikas stabilizēšanā un pasargāšanā no daudz dramatiskākas recesijas. Šajā grūtajā laikā Stabilitātes un izaugsmes pakts ir parādījis, cik vērtīga ir tā elastība.

Kad saņemts apstiprinājums par ekonomikas atveseļošanos, ārkārtas pasākumi ir jāpārtrauc. Padome jau ir vienojusies par galvenajiem krīzes pārvarēšanas stratēģiju principiem. Fiskālajā jomā tos īsteno ar Stabilitātes un izaugsmes pakta palīdzību. Padome 2009. un 2010. gadā pieņēma ieteikumus, lai 20 dalībvalstīs, ieskaitot Beļģiju, Spāniju, Īriju, Itāliju, Nīderlandi, Portugāli un Apvienoto Karalisti, samazinātu budžeta deficītu zem atsauces vērtības, kas ir 3 % no IKP. Termiņi deficīta koriģēšanai ir atšķirīgi, sākot no 2011 līdz 2014./2015. fiskālajam gadam, atkarībā no konkrētās situācijas katrā dalībvalstī.

No tām dalībvalstīm, kurām ir jāpiemēro pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūra, Grieķija patlaban ir vienīgā, kas neveica efektīvu darbību atbilstoši Padomes 2009. gada aprīlī pieņemtajam ieteikumam. Turklāt, kā to parādīja budžeta datu atjaunināšana 2009. gada oktobrī, Grieķijas varas iestāžu iesniegtie skaitļi nav uzticami. Padome turpinās stingri uzraudzīt situāciju visās dalībvalstīs, lai valsts budžeta deficīts nepārsniegtu atsauces vērtību, un, ja kāda no dalībvalstīm neievēros ieteikumus, Padome veiks vajadzīgos pasākumus.

Grieķijai vai jebkurai citai dalībvalstij sniegtie ieteikumi palīdz iestādēm saglabāt saprātīgu fiskālo politiku, un tie nav vērsti ne pret vienu iedzīvotāju grupu. Dažas dalībvalstis ir pieļāvušas savu valsts finanšu evolūciju, kas nav ilgtspējīga, un tādēļ tām jāveic korektīvas darbības — tas ir vienīgais pareizais un ilgtspējīgais veids, kā panākt spēcīgu ekonomikas atveseļošanos. Ar laiku fiskālās disciplīnas neesība izraisīs nepieļaujamu budžeta deficītu, kam būs kaitīga ietekme uz attiecīgo dalībvalsti un uz ES ekonomiku kopumā.

Ekonomikas un finanšu padome (Ecofin) 2010. gada 16. februāra ieteikumā aicināja Grieķiju pieņemt vairākus pasākumus, kas paredzētu ne tikai samazināt izdevumus, bet arī palielināt ieņēmumus. Pasākumi īpaši attiecas uz algu izmaksu samazināšanu un PVN paaugstināšanu, kā arī vieglajiem automobiļiem un enerģijai piemērojamo nodokļu paaugstināšanu.

Ņemot vērā, ka lielāka daļa Grieķijas valdības pieņemto vai iecerēto pasākumu jau paredz algu izmaksu samazināšanu un ieņēmumu palielināšanu, paaugstinot tiešos un netiešos nodokļus, vai Padomes prezidentūra varētu sniegt atbildes uz turpmāk izklāstītajiem jautājumiem?

Vai tā neuzskata, ka šie pasākumi, kas paredz ierobežojošu politiku attiecībā uz ieņēmumiem un ienākumiem, Grieķijas tautsaimniecībā var samazināt vēl vairāk pieprasījumu ieguldījumu un patēriņa jomā un tādējādi sagraut Grieķijā iesāktos atjaunošanas un budžeta atveseļošanas centienus? Vai tā plāno ierosināt Grieķijas valdībai veikt izaugsmi veicinošus pasākumus, kas tai dotu iespēju nodrošināt valsts tautsaimniecības ražīguma atgūšanu un cīnīties pret bezdarba paaugstināšanos?

(EN) Padomes prezidentūras atbilde, kas nav saistoša ne Padomei, ne dalībvalstīm, netika mutiski sniegta Eiropas Parlamenta Strasbūras 2010. gada marta sesijas jautājumu laikā, kurā Padomei uzdeva jautājumus.

Valsts finanšu stāvokļa pasliktināšanās Grieķijā vienlaikus ar plašu makroekonomisko nelīdzsvarotību un Grieķijas ekonomikas konkurētnespēju ir novedušas šo dalībvalsti pie smagas ekonomiskās situācijas. Grieķijas varas iestādes ir apņēmušās rīkoties, lai glābtu šo situāciju, un Padome ir apņēmusies atbalstīt Grieķijas centienus.

Veicot dažādus daudzpusējus uzraudzības pasākumus, Padome atkārtoti norādīja uz Grieķijas ekonomikas ilgāka termiņa strukturālajām problēmām. Saistībā ar Lisabonas izaugsmes un nodarbinātības stratēģiju Padome ieteikumā par atjauninātu 2009. gada redakciju dalībvalstu ekonomikas politikas vispārējām pamatnostādnēm atzīmēja, ka Grieķijai „jāpastiprina centieni, lai novērstu Grieķijas ekonomikas makroekonomisko nelīdzsvarotību un strukturālos trūkumus”. Padome ieteica Grieķijai palielināt konkurenci profesionālo pakalpojumu jomā, īstenot reformas, lai palielinātu ieguldījumus pētniecībā un izstrādē, efektīvāk izmantot struktūrfondus, īstenot valsts pārvaldes reformu un saskaņā ar integrētu elastdrošības pieeju īstenot plašu pasākumu klāstu darba tirgus jomā.

Padome 16. februārī pēc dalībvalstu vai valdību vadītāju aicinājuma pievērsa uzmanību Grieķijas valdības budžeta deficītam un parādiem un pieņēma šādus dokumentus:

- atzinumu, ka Grieķijai ir jāatjaunina stabilitātes programma, kurā ir izklāstīti plāni par valsts budžeta deficīta samazināšanu zem 3 % no IKP līdz 2012. gadam;

- lēmumu, kurā Grieķijai pieprasa veikt budžeta deficīta samazināšanu līdz 2012. gadam un kurā izklāstīti budžeta konsolidācijas pasākumi atbilstoši konkrētam grafikam un noteikti termiņi, kādos jāziņo par veiktajiem pasākumiem;

- ieteikumu Grieķijai, lai tā nodrošinātu valsts ekonomikas politikas atbilstību Eiropas Savienības ekonomikas politikas vispārējām pamatnostādnēm.

Iepriekš minēto pasākumu kontekstā Padome ieteica Grieķijai ieviest vispārēju pasākumu kopumu produktu tirgus darbības un uzņēmējdarbības vides uzlabošanai, atbalstīt produktivitātes un nodarbinātības pieaugumu un uzlabot ES struktūrfondu apgūšanas efektivitāti un tempu, kā arī novērst pārmērīgu budžeta deficītu un nodrošināt valsts finanšu ilgtermiņa ilgtspējību. Lai atbalstītu produktivitātes un nodarbinātības pieaugumu, Grieķiju aicināja veikt šādus pasākumus:

- veikt nekavējošus pasākumus, lai apkarotu nelegālu nodarbinātību;

- pārskatīt darba tirgus regulējumu, ietverot nodarbinātības aizsardzības tiesību aktus, lai uzlabotu darbaspēka nodrošinājumu;

- atbalstīt pieprasījumu pēc darbaspēka, pastiprinot mērķtiecīgus darbaspēka izmaksu samazinājumus;

- īstenot reformas izglītības sistēmā, lai paaugstinātu darbaspēka prasmju līmeni un uzlabotu atbilstību darba tirgus vajadzībām.

Ņemot vērā, ka Grieķijai jāpaaugstina produktivitāte, izmantojot arī par prioritārām noteiktās valsts investīciju stratēģijas, tai jāveic visi nepieciešamie pasākumi, lai uzlabotu ES struktūrfondu apgūšanas efektivitāti un tempu. Īstenojot iepriekš minēto, īpaša uzmanība jāpievērš tam, lai ātri un efektīvi īstenotu darbības programmas „Administratīvā reforma” un „Digitālā konverģence”, jo tās veicina būtiskas reformas valsts pārvaldē, kas ir galvenais reformu stratēģijas uzdevums, kā noteikts stabilitātes programmas 2010. gada janvāra atjauninājumā.

Pirmais ziņojums par īstenotajiem pasākumiem Grieķijai jāiesniedz līdz 16. martam, maijā jāiesniedz otrais ziņojums, kam sekos ceturkšņa ziņojumi. Padome stingri uzraudzīs situāciju un turpinās veikt vajadzīgos pasākumus, lai atbalstītu Grieķijas varas iestādes ekonomiskās izaugsmes veicināšanā un saprātīgas fiskālās politikas saglabāšanā.

Vai Padome gatavojas reaģēt uz diskrimināciju, no kuras Baltkrievijā cieš nacionālās minoritātes un it sevišķi poļu minoritāte? Šī parādība ir īpaši izplatījusies pēdējās nedēļās. Regulāri tiek arestēti daudzi poļu organizāciju vadītāji, un notiek kratīšanas to īpašumos, tostarp ēkās, kur ir poļu apvienību un grupu mājvietas.

(EN) Padomes prezidentūras atbilde, kas nav saistoša ne Padomei, ne dalībvalstīm, netika mutiski sniegta Eiropas Parlamenta Strasbūras 2010. gada marta sesijas jautājumu laikā, kurā Padomei uzdeva jautājumus.

Eiropas Savienība ir nobažījusies par situācijas pasliktināšanos Baltkrievijā pēdējā laikā un aizvien biežākiem cilvēktiesību pārkāpumiem. ES uzskata, ka situācija ar Poļu savienību ir daļa no negatīvās tendences, kuras nākamās satraucošākās pazīmes ir vārda un pulcēšanās brīvības trūkums, aizvien lielāka plašsaziņas līdzekļu kontrole, spiediena izdarīšana uz žurnālistiem, jaunais likums, kas ierobežo interneta lietošanu, un draudu izteikšana opozīcijas aktīvistiem.

Augstā pārstāve Catherine Ashton 16. februāra paziņojumā izteica bažas par poļu minoritātes stāvokli Baltkrievijā un īpaši par policijas rīcību, izraidot aktīvistus no poļu kopienas īpašumiem, aizturot kopienas locekļus, kā arī par Minskas mēģinājumiem uzspiest kopienai savu vadību. Šīs bažas tiek izteiktas arī Baltkrievijas varas iestādēm, izmantojot diplomātiskos kanālus.

Padome 22. februārī īsumā apmainījās viedokļiem par šo jautājumu un atgriezīsies pie padziļinātām diskusijām turpmākajos mēnešos.

Kad Ukrainas prezidenta Viktor Yanukovich inaugurācijas laikā Kijevā 25. februārī Augstā pārstāve Catherine Ashton uz brīdi satikās ar ārlietu ministru Sergey Martynov, viņa pauda nopietnas bažas par cilvēktiesību pārkāpumiem un atzīmēja, ka situācija ap Poļu savienību nav Baltkrievijas „iekšējā lieta”.

Padome ir paredzējusi turpināt Eiropas Savienības nosacītas iesaistīšanās politiku, ko atbalsta tādi ievērojami Baltkrievijas prodemokrātiskie un proeiropeiskie līderi kā Aliaksandr Milinkevich.

Vienlaikus ir ļoti svarīgi, lai Baltkrievija ievērotu savas saistības attiecībā uz Eiropas Drošības un sadarbības organizāciju (EDSO) un starptautiskās saistības, ieskaitot minoritāšu tiesību aizsardzību un veicināšanu.

ES interesēs ir turpināt attiecības ar Baltkrieviju, lai attīstītu kopīgās vērtības un principus.

ES turpinās novērot cilvēktiesību situāciju Baltkrievijā, un tā būs viens no galvenajiem jautājumiem politisko dialogu ar Baltkrieviju darba kārtībā.

Viltotas Eiropas valstu pases, tostarp Īrijas pases, šā gada janvārī izmantoja Hamas vadītāja slepkavības organizētāji Dubaijā. Vai Padome var sniegt aktualizētu vērtējumu par tās veiktajiem pasākumiem, reaģējot uz ES pilsoņu bažām par Eiropas valstu pasu ļaunprātīgu izmantošanu?

(EN) Padomes prezidentūras atbilde, kas nav saistoša ne Padomei, ne dalībvalstīm, netika mutiski sniegta Eiropas Parlamenta Strasbūras 2010. gada marta sesijas jautājumu laikā, kurā Padomei uzdeva jautājumus.

Padome 22. februāra paziņojumā uzsvēra, ka Mahmoud al-Mabhouh nogalināšana Dubaijā 20. janvārī izraisīja jautājumus, ka dziļi satrauca Eiropas Savienību.

Padome uzskatīja, ka tā bija rīcība, kas nevar veicināt mieru un stabilitāti Tuvajos Austrumos. ES bargi nosodīja to, ka šajā lietā iesaistītās personas lietojušas viltotas ES dalībvalstu pilsoņu pases un kredītkartes, kas nozagtas pilsoņiem.

ES atzinīgi vērtē Dubaijas varas iestāžu veikto izmeklēšanu un aicina visas valstis sadarboties. ES ieinteresētās dalībvalstis pašas veic pilntiesīgu izmeklēšanu par savu pilsoņu pasu izmantošanu krāpnieciskos nolūkos.

Eiropas Savienība ir apņēmusies nodrošināt, lai ES pilsoņi un valstis visā pasaulē uzticētos ES dalībvalstu pilsoņu pasu datu integritātei. Tādēļ ES 2004. gadā pieņēma standartus par drošības elementu un biometrijas standartiem dalībvalstu izdotajās pasēs un ceļošanas dokumentos. Šo tiesisko regulējumu atjaunināja 2009. gadā, un ar to paredz palielināt dokumentu drošību un iedibināt uzticamāku saikni starp turētāju un dokumentu.

Botsvānas Augstākā tiesa 2006. gadā pieņēma nolēmumu, kurā teikts, ka Kalahari bušmeņu padzīšana no viņu senču zemes ir nelikumīga un antikonstitucionāla. Neraugoties uz to, Botsvānas valdība joprojām kavē Kalahari bušmeņu atgriešanos savu senču zemē, pārtraucot ūdensapgādi. Vai Padome var noskaidrot notikumus Botsvānā, lai izvērtētu pret Kalahari bušmeņiem vērsto nodarījumu nopietnību?

(EN) Padomes prezidentūras atbilde, kas nav saistoša ne Padomei, ne dalībvalstīm, netika mutiski sniegta Eiropas Parlamenta Strasbūras 2010. gada marta sesijas jautājumu laikā, kurā Padomei uzdeva jautājumus.

Botsvānas valdības politika ar savu programmu sanu (bušmeņu) pārvietošanai no Kalahari centrālā medību dzīvnieku rezervāta (CKGR) ir pievērsusi īpašu uzmanību un izraisījusi bažas starptautiskajā cilvēktiesību kopienā, tai skaitā arī ANO komitejā visu veidu rasu diskriminācijas novēršanai un ANO pastāvīgajā forumā par jautājumiem saistībā ar pamatiedzīvotājiem.

ES no savas puses ar vietējo misijas vadītāju starpniecību regulāri diskutē ar Botsvānas valdību par Botsvānas sanu (bušmeņu) problēmām. Šīs diskusijas notiek Kotonū nolīguma 8. panta kontekstā, kas paredz veidot sistemātisku un oficiālu dialogu par trim būtiskiem Kotonū nolīguma aspektiem, proti, cilvēktiesību ievērošanu, demokrātijas principiem un tiesiskumu. Valdība ir informējusi ES, ka šajās sanāksmēs tiek pārbaudīta Augstākās tiesas nolēmumu īstenošana. Informācija vēsta, ka decembrī sani (bušmeņi) izvirzīja savus pārstāvjus diskusijām ar valdību par CKGR jautājumu. Lai rastu risinājumu jautājumā par pārvietošanu no CGKR, notiek sazināšanās starp saniem (bušmeņiem) un valdību.

Padome turpinās stingri sekot sanu (bušmeņu) situācijai Botsvānā.

NATO ar Eiropas Savienības KĀDP aktīvu atbalstu un saistībā ar ASV prezidenta Nobela prēmijas laureāta Baraka Obamas izstrādāto „atjaunoto stratēģiju” ir uzsākusi operāciju „Mustarak”, kas ir visplašākā ofensīva kopš ASV un sabiedroto militārās intervences sākuma Afganistānā. Operācija jau dažas dienas pēc tās sākuma ir novedusi pie cilvēku nāves. Mārdžas reģionā ir nogalināti vismaz 15 civiliedzīvotāji. NATO spēki apgalvo, ka tā bija kļūda, savukārt Afganistānas spēki atzīst, ka ir runa par izvēlētu mērķi, taču par notikušo vaino Taliban. Šie bojāgājušie ir jāpieskaita tiem 2412 civiliedzīvotājiem, kurus, saskaņā ar ANO sniegto informāciju, 2009. gadā vien Afganistānā nogalināja NATO okupācijas spēki.

Vai Padome nosoda šo neseno Afganistānas iedzīvotāju slaktiņu? Vai tā atbildēs uz pretkara aktīvistu aicinājumu un aicinās atsaukt visus Afganistānā izvietotos ārvalstu spēkus?

(EN) Padomes prezidentūras atbilde, kas nav saistoša ne Padomei, ne dalībvalstīm, netika mutiski sniegta Eiropas Parlamenta Strasbūras 2010. gada marta sesijas jautājumu laikā, kurā Padomei uzdeva jautājumus.

ES iesaistīšanās Afganistānā pamatnostādnes ir izklāstītas ES Rīcības plānā Afganistānā un Pakistānā, ko Padome pieņēma 2009. gada 27. oktobrī. Atbilstīgi šīm pamatnostādnēm ES centieni ir vērsti uz civiliem mērķiem. ES nav iesaistīta ne operācijā „Mustarak”, ne arī kādā citā militārā operācijā.

ES koncentrē centienus uz afgāņu valsts un tās iestāžu rīcībspējas pastiprināšanu, lai veicinātu labu pārvaldību, ievērotu cilvēktiesības un izveidotu efektīvu valsts pārvaldi, jo īpaši vietējā līmenī. Galvenā prioritāte ir arī sniegt atbalstu ekonomiskajā izaugsmē, jo īpaši lauku attīstībā un sociālā progresa nodrošināšanā.

Papildus tam ES centieni ir vērsti uz tiesiskuma nostiprināšanu, t.i., palīdzot veidot civilās policijas spēkus ar ES policijas misijas Afganistānā (EUPOL AFGHANISTAN) starpniecību, ko Eiropas Savienība izveidoja 2007. gada jūnijā, un atbalstot Nacionālā taisnīguma programmas īstenošanu.

Šie centieni atbilst arī Afganistānas valdības stratēģiskajām prioritātēm.

Padome ir uzsvērusi, ka starptautiskajai palīdzībai jābūt pārejas stratēģijai, kas ir vērsta uz to, lai dotu afgāņu valdībai iespēju uzņemties pilnīgu atbildību, bet starptautiskajai kopienai — pakāpeniski kļūt par atbalsta sniedzēju.

ES izsaka dziļu nožēlu par civiliedzīvotāju upuriem Afganistānā.

Arvien biežākas kļūst provokatīvās akcijas, ko Izraēlas īsteno pret palestīniešiem viņu pašpārvaldes teritorijā. Izraēlas armija iebruka Palestīniešu Tautas partijas biroja telpās, nodarot lielus materiālos zaudējumus un arestējot tur atrodošās personas. Šis iebrukums ir viens no daudzajiem Izraēlas vardarbīgajiem aktiem Rāmallā un Jordānas Rietumkrastā, kuru laikā ir arestēti simtiem cilvēku, aizbildinoties, ka viņi traucējot sabiedrisko kārtību. Tajā pat laikā Izraēla turpina praktizēt nogalināšanu bez tiesas sprieduma, piemēram, nogalinot palestīniešu organizāciju amatpersonas, un tomēr baudot ASV, ES un NATO neoficiālu atbalstu.

Vai Padome nosoda Izraēlas piekopto politiku, kas ir vērsta pret palestīniešu tautu un mieru šajā reģionā, Izraēlas armijas nāvējošos uzbrukumus, kā arī Izraēlas atteikšanos atzīt neatkarīgas Palestīnas valsts pastāvēšanu 1967. gadā noteiktajās robežās ar Austrumjeruzālemi kā tās galvaspilsētu?

(EN) Padomes prezidentūras atbilde, kas nav saistoša ne Padomei, ne dalībvalstīm, netika mutiski sniegta Eiropas Parlamenta Strasbūras 2010. gada marta sesijas jautājumu laikā, kurā Padomei uzdeva jautājumus.

Kādas valsts varas veikta civiliedzīvotāju vajāšana neatkarīgi no tā, vai tā ir vērsta pret pašas valsts vai citiem iedzīvotājiem ir pretrunā tiesiskumam un demokrātijas principiem kopumā. Plašākā nozīmē šādas darbības ir nesavienojamas ar Eiropas Savienības pamatvērtībām, īpaši ar tiesībām dzīvot drošībā. Ja ir apgalvojumi par šādu darbību veikšanu, tās noteikti ir jāizmeklē.

Attiecībā uz dažādiem incidentiem starp Izraēlas Drošības dienestiem un palestīniešiem, kā arī uz Izraēlas politiku okupācijas režīmā Padome vienmēr ir pieprasījusi, lai abas puses ievērotu starptautiskos tiesību aktus un starptautiskos humanitāros tiesību aktus. Padome ir atsaukusies uz šiem principiem savos jaunākajos Tuvo Austrumu Miera procesa secinājumos, kas ir izdoti 2009. gada decembrī.

Es gribētu pārliecināt godāto deputātu, ka Padome joprojām piešķir lielu nozīmi katra cilvēka cilvēktiesībām atbilstīgi manis pieminētajiem juridiskajiem principiem un ir gatava nosodīt to pārkāpšanu, ja tas ir nepieciešams un ja tam ir pamatoti pierādījumi.

Viena no Spānijas prezidentūras prioritātēm ir transatlantiskā dialoga stiprināšana starp Eiropas Savienību, no vienas puses, un ASV un Kanādu, no otras puses. Dialogam ar Kanādu ir divi pamatelementi: pirmkārt, Padomes un Eiropas Savienības dalībvalstu pārstāvju lēmuma pieņemšana par gaisa transporta līguma parakstīšanu un pagaidu piemērošanu un, otrkārt, Padomes lēmuma pieņemšana par civilās aviācijas lidojumu drošības līguma parakstīšanu starp ES un Kanādu.

Tā kā šo līgumu parakstīšanai ir liela nozīme sadarbības starp Eiropas Savienību un Kanādu sakarībā, vai Padome varētu informēt par to, kā norit šo lēmumu pieņemšanas process?

(EN) Padomes prezidentūras atbilde, kas nav saistoša ne Padomei, ne dalībvalstīm, netika mutiski sniegta Eiropas Parlamenta Strasbūras 2010. gada marta sesijas jautājumu laikā, kurā Padomei uzdeva jautājumus.

Padome 2009. 30. novembrī pieņēma lēmumu par ES un Kanādas nolīguma gaisa transporta jomā parakstīšanu un pagaidu piemērošanu un parakstīja to 2009. gada 17.–18. decembrī.

Saskaņā ar nolīguma noteikumiem līdz tā spēkā stāšanās brīdim ES un dalībvalstis nolīgumu piemēro provizoriski saskaņā ar dalībvalstu tiesību aktiem un no tā mēneša pirmās dienas, kas seko datumam, kad puses pēdējo reizi paziņojušas viena otrai par nolīguma pagaidu piemērošanai nepieciešamo iekšzemes procedūru pabeigšanu. Padome šādu paziņojumu vēl nav saņēmusi.

Neskatoties uz to, Padomes sagatavošanas struktūras, lai sagatavotu nolīguma noslēgšanu, noteiktā laikā uzsāks nepieciešamo pielāgošanu Lisabonas līgumam un pēc tam pieņems lēmumu nosūtīt Padomes lēmuma projektu par noslēgšanu, kā arī nolīguma tekstu Eiropas Parlamentam, tam lūdzot piekrišanu.

Saistībā ar ES un Kanādas civilās aviācijas lidojumu drošības nolīguma parakstīšanu Padome 2009. gada 30. martā pieņēma lēmumu to parakstīt, un nolīgums tika parakstīts Prāgā 2009. gada 6. maijā.

Šis nolīgums netiek piemērots provizoriski, tas ir jānoslēdz pirms tā stāšanās spēkā. Tādēļ Padomes sagatavošanas struktūras ir sākušas darbu pie vajadzīgās pielāgošanas Lisabonas līgumam, lai sagatavotu lēmumu par Padomes lēmuma projekta noslēgšanu, kā arī nolīguma teksta nosūtīšanu Eiropas Parlamentam, tam lūdzot piekrišanu.

Lai veicinātu izpratni par brīvprātīgā darba nozīmību visā ES, vai Komisija, saistībā ar ierosinātajām iniciatīvām pasludināt Eiropas brīvprātīgā darba gadu, apsver iespēju izstrādāt visaptverošu Zaļo grāmatu par brīvprātīgo darbu, lai atbalstītu un atzītu brīvprātīgo darbu un veicinātu tā pievienoto vērtību?

Vai Komisija, līdztekus šādas Zaļās grāmatas izstrādāšanai, apsvērtu, ka ir svarīgi veidot sinerģijas starp citām starptautiskām organizācijām, piemēram, SDO un ANO saistībā ar Džona Hopkinsa universitātes un SDO Brīvprātīgā darba novērtējuma projektu un ANO Rokasgrāmatu par bezpeļņas organizācijām?

(EN) Eiropas Komisija atzinīgi vērtē Eiropas Parlamenta nepārtraukto interesi par brīvprātīgo darbu.

2011. gadā — Eiropas brīvprātīgā darba gadā — galvenā uzmanība tiks pievērsta šādiem četriem mērķiem: pirmkārt, izveidot labvēlīgu vidi brīvprātīgajam darbam; otrkārt, pilnvarot brīvprātīgā darba organizācijas; treškārt, veidot izpratni par brīvprātīgā darba vērtību un nozīmību; ceturtkārt, uzlabot brīvprātīgo darbību atpazīstamību. Tādēļ šajā Eiropas gadā tiks iesaistītas visas svarīgās ieinteresētās puses, jo īpaši pilsoniskās sabiedrības organizācijas ES, nacionālajā, reģionālajā un vietējā līmenī. Komisija arī cer uz Eiropas Parlamenta nepārtrauktu iesaistīšanos šī Eiropas gada sagatavošanas laikā.

Komisija vēlas pārliecināt godāto deputāti, ka tās prioritāte ir nodrošināt, lai brīvprātīgais darbs turpinās arī pēc šī Eiropas gada beigām. Tā ietekmei būtu jāatspoguļojas politikas iniciatīvās un nepārtrauktā dialogā ar pilsoniskās sabiedrības ieinteresētajām personām, uzņēmumiem un Eiropas, kā arī starptautiskajām iestādēm, kas turpmākajos gados nodrošinās jūtamus, noderīgus rezultātus brīvprātīgā darba sektorā un Eiropas sabiedrībā kopumā. Tomēr Komisija uzskata, ka pašreizējā Eiropas brīvprātīgā darba gada sagatavošanas posmā vēl par agru ir vērtēt, vai Zaļā grāmata par brīvprātīgo darbu būs piemērots līdzeklis, lai brīvprātīgo darbu atvieglotu, atpazītu un uzlabotu.

Komisijas pētījums par brīvprātīgo darbu Eiropas Savienībā, kas tika pabeigts 2010. gada sākumā⁽¹⁾ pirmo reizi pēta un sniedz ieskatu pašreizējā situācijā par brīvprātīgo darbu Eiropas Savienībā. Lai gan šajā pētījumā ir pārbaudīti un izmantoti daudzi avoti, lai savāktu pēc iespējas svarīgāko informāciju par brīvprātīgā darba kvantitāti ES, vēl nav bijis iespējams sagādāt statistiski precīzu salīdzinājumu par visu Eiropu un vēl aizvien trūkst salīdzināmu datu par dalībvalstīm. Tādēļ Komisija atzinīgi vērtē iniciatīvas, kuru mērķis ir uzlabot izpratni par brīvprātīgā darba nozari, un paredz pilnībā izpētīt potenciālās sinerģijas ar Eurostat un tādām starptautiskām iestādēm kā Starptautiskā Darba organizācija un Apvienoto Nāciju organizācija, kā to ir ierosinājusi godātā deputāte.

Eiropas Parlaments tikko ar pārliecinošu balsu vairākumu pieņēma rezolūciju par vīriešu un sieviešu līdztiesību Eiropas Savienībā (2009) (P7_TA(2010)0021). Būdams Sieviešu tiesību komitejas referents, es ierosināju noteikt gadu, kas būtu veltīts vardarbības pret sievietēm apkarošanai, un šis priekšlikums tika pieņemts ar 591 balsi „par”, 30 — „pret” un 15 balsotājiem atturoties. Arī rakstiskajai deklarācijai, ko Eva-Britt Svensson iesniedza pagājušā gada aprīlī, aicinot noteikt šādu gadu, tika pievienoti 408 paraksti.

Vai Komisija varētu informēt, kādu rīcību tā ir paredzējusi, ņemot vērā plašo un nepārtraukto Eiropas Parlamenta mobilizāciju šā jautājuma sakarībā?

Turklāt arī manu priekšlikumu, kurā Komisija tiek aicināta „sākt izstrādāt vispārējas direktīvas priekšlikumu par visu veidu pret sievietēm vērstas vardarbības nepieļaušanu un apkarošanu, īpaši sieviešu tirdzniecības apkarošanu”, pieņēma ar 558 balsīm „par”, 85 — „pret” un 22 balsotājiem atturoties.

Vai Komisija varētu norādīt, ko tā ir paredzējusi darīt šā aicinājuma sakarībā?

(EN) Vardarbības pret sievietēm apkarošana ir Komisijas politiskā prioritāte. Komisija atzinīgi vērtē, ka Eiropas Parlaments pieņēma rezolūciju par vīriešu un sieviešu līdztiesību Eiropas Savienībā (P7_TA(2010)0021), kā arī priekšlikumu noteikt Eiropas gadu, kas būtu veltīts vardarbības pret bērniem, jauniem cilvēkiem un sievietēm apkarošanai.

Komisija ir apņēmusies izmantot savas politiskās, likumdošanas un finanšu pilnvaras un līdzekļus, lai palīdzētu izskaust vardarbību pret sievietēm Eiropā un citur. Šī problēma tiek aplūkota Komisijas līmenī, izmantojot likumdošanas un politikas iniciatīvas, kā arī darbības tādās jomās kā pamattiesību aizsardzība, dzimumu līdztiesība, nodarbinātība un sociālā politika, cilvēku tirdzniecības un seksuālās izmantošanas politika, sadarbība tiesībaizsardzībā un krimināltiesībās, patvēruma meklēšanas un imigrācijas politika, sabiedrības veselība, sasniegumi, pētniecība un izglītība.

Komisija nesen ir pieņēmusi virkni iniciatīvu vardarbības apkarošanas jomā.

Patlaban tiek gatavota vidēja termiņa stratēģija sieviešu un vīriešu līdztiesības nodrošināšanai, kas jāpieņem 2010. gada vidū, lai kontrolētu pašreizējo regulējumu. Ir zināms, ka vardarbība pret sievieti joprojām būs īpaši prioritāra joma, kurai pievērsīsies Komisija.

Krimināltiesību jomā Komisija drīzumā iesniegs priekšlikumu par cilvēku tirdzniecību. Komisija arī atbalsta prezidentvalsts Spānijas projektu par Eiropas aizsardzības rīkojuma izveidi, kura mērķis ir arī labāk aizsargāt sievietes pret vardarbību ģimenē.

Daphne III programmā, kurā ir skaidrota vismērķtiecīgākā un aptverošākā darbība vardarbības apkarošanas jomā, nesen sākts pētījums par vardarbīgām paražām, kas tiks pabeigts 2010. gada aprīļa sākumā. Turklāt programmas aizgādībā Eirobarometrā tika veikta izpēte par to, kā ES iedzīvotāji uztver vardarbību pret sievieti, kas ļaus salīdzināt, kā ES pēdējos desmit gados ir izmainījusies uztvere par vardarbību. Eirobarometra izpētes rezultātiem jābūt pieejamiem 2010. gada vidū.

Turklāt pēc Eiropas Parlamenta iniciatīvas Daphne III programmā ir sākta izpēte par dalībvalstu tiesību aktu standartizāciju dzimumu līdztiesības un vardarbības pret bērniem jomā. Izpētes mērķis ir palīdzēt Komisijai noteikt tās turpmāko darbību apjomu, ietverot iespēju ierosināt tiesību aktus šajā jomā. Izpētē tiks aplūkota iespēja saskaņot tiesību aktus ar dzimumu saistītas vardarbības jomā Eiropas mērogā, lai palīdzētu samazināt ar dzimumu saistītu vardarbību Eiropas Savienībā. Izpēte patlaban ir sākta, un galīgais ziņojums ir gaidāms 2010. gada septembra beigās. Izpētes rezultāti tiks iesniegti konferencē 2010. gada beigās. Tādējādi Komisijai būs iespēja iepazīstināt ar darbībām, ko tā veic, lai stiprinātu vardarbības apkarošanas politiku.

Ņemot vērā iepriekš minētās iniciatīvas, Komisija stingri ievēro Parlamenta lūgumu Komisijai izveidot Eiropas Savienības mēroga stratēģiju par vardarbības pret sievietēm apkarošanu, sagatavot saistošus juridiskus instrumentus, kuru mērķis ir novērst vardarbību pret sievietēm un sarīkot izpratnes veidošanas kampaņu Eiropā par vardarbību pret sievietēm. Komisija patlaban pēta šīs iespējas un pārdomā, kā labāk atsaukties uz šiem lūgumiem.

Nelegālā narkotiku tirdzniecība joprojām postoši iedarbojas uz cilvēkiem, ģimenēm un kopienām visā Eiropā. Vai Komisija ir iecerējusi uzlabot ES stratēģijas cīņai pret narkotikām efektivitāti, lai adekvāti pievērstos nelegālo narkotiku pārrobežu tirdzniecības un piegādes problēmai?

(EN) 2004. gadā Eiropadome pieņēma ES Narkomānijas apkarošanas stratēģiju 2005.–2012. gadam. Tā ir stratēģija, nevis oficiāls juridisks instruments. Tās īstenošana ir vienīgi dalībvalstu ziņā.

Komisija ierosina un uzrauga stratēģijas īstenošanas četru gadu rīcības plānu. Uzraudzības ziņojumi tiek paziņojumu veidā iesniegti Padomei un Eiropas Parlamentam.

Tanzānija un Zambija vēlas panākt, lai martā paredzētajā CITES dalībvalstu sanāksmē tām tiktu dota atļauja pārdot ziloņkaula krājumus. Šīs valstis ierosina izslēgt to teritorijā mītošās ziloņu populācijas no CITES pirmā pielikuma, uz ko attiecas pilnīgs tirdzniecības aizliegums, un iekļaut tās CITES otrajā pielikumā, kas nozīmētu, ka tirdzniecība ir atļauta uzraudzības apstākļos.

Citas Āfrikas valstis, kas apvienojušās Āfrikas Ziloņu aizsardzības koalīcijā, stingri protestē pret šo pieprasījumu un ir iesniegušas izskatīšanai CITES sanāksmē pretēju priekšlikumu, pieprasot patiešām ievērot absolūtu ziloņkaula tirdzniecības moratoriju.

Vai Eiropas Savienība un ES dalībvalstis tagad pilnībā atbalstīs moratorija pieprasījumu un atteiks atļauju jaunām ziloņkaula tirdzniecības iecerēm?

(EN) Eiropas Savienība vēl pabeigs formulēt savu nostāju attiecībā uz vairākiem priekšlikumiem saistībā ar ziloņu aizsardzību, kurus apspriedīs 2010. gada 13. martā paredzētajā CITES dalībvalstu sanāksmē. Šī nostāja tiks noformulēta pēc tam, kad būs pieejama visa attiecīgā informācija, jo īpaši CITES pastāvīgās komitejas izveidotās ekspertu grupas ziņojums, kurā izvērtēti Tanzānijas un Zambijas priekšlikumi.

Tomēr maz ticams, ka ES atbalstīs tāda lēmuma pieņemšanu, kas ļautu atjaunot ziloņkaula tirdzniecību. Šobrīd tiek veikts pētījums, lai izvērtētu jebkādu iespējamo saikni starp iepriekšējo ziloņkaula krājumu vienreizējo pārdošanu un nelikumīgām darbībām. Kamēr šis jautājums nav atrisināts, ir ļoti grūti atrast iemeslu, kāpēc Eiropas Savienībai vajadzētu piekrist ziloņkaula tirdzniecības atjaunošanai, jo īpaši pašreizējos apstākļos, kad milzīgos apmēros notiek malumedniecība un ziloņkaula nelikumīga tirdzniecība.

Ķīnas nacionālās programmas par iekšzemes novatorisku ražojumu licencēšanu (2009. gada 15. novembra paziņojums Nr. 618) mērķis ir aizsargāt Ķīnas uzņēmumus saistībā ar publiskiem iepirkumiem. Ar programmu nepārprotami tiek ierobežotas ārvalstu uzņēmumu (tas attiecas pat uz uzņēmumiem, kuriem ir meitasuzņēmumi Ķīnā) iespējas ražot Ķīnas tirgum tādas preces un pārdot tās Ķīnā, uz kurām attiecas šī programma.

Kā Komisija paredzējusi rīkoties saistībā ar ES Tirdzniecības kameras Pekinā priekšsēdētāja Jorga Vutkes kompetentajām Ķīnas valsts iestādēm adresēto 2009. gada 14. decembra vēstuli, kurā skaidri paustas bažas šajā jautājumā un uzdoti vairāki precizējoši jautājumi par programmas saturu un iespējamām tās izraisītajām sekām?

Kā Komisija vērtē Ķīnas jauno politiku attiecībā uz iekšzemes uzņēmumu aizsardzību saistībā ar sarunām par Ķīnas pievienošanos PTO Valsts iepirkuma nolīgumam?

Kādus turpmākus pasākumus Komisija veiks pašreizējā situācijā?

(EN) Ķīnas varas iestādes 2009. gada 17. novembrī izdeva apkārtrakstu, kurā paziņoja par novatoriskām nozarēm piemērojamas sistēmas izveidošanas pasākumiem, lai piekļuvi publiskā iepirkuma procedūrai nodrošinātu, pamatojoties uz iepriekšējas novērtēšanas sistēmu (akreditēšanu). Kopš tā laika Komisija pastāvīgi sazinās ar Eiropas uzņēmumiem Ķīnā un Eiropā, kā arī ar starptautiskajiem partneriem, lai novērtētu šā apkārtraksta ietekmi.

Dažādos līmeņos vairākkārt sazinoties ar Ķīnas valdību, Komisija atkārtoti izvirzīja šo jautājumu, lai paustu bažas un aicinātu Ķīnas valdību paskaidrot šos pasākumus. Vienlaikus līdzīgi rīkojās arī vairāki starptautiskie partneri, kā arī ievērojams skaits valstu un starptautisko uzņēmumu organizāciju.

Komisija un daudzi tās starptautiskie partneri uzskata, ka Ķīnas varas iestādes nav pietiekami izsmeļoši izskaidrojušas šo jauno pasākumu būtību. Svarīgi jautājumi ir palikuši neatbildēti. Komisija paredz izskatīt šo jautājumu ar Ķīnas varas iestādēm visos attiecīgajos līmeņos, lai noskaidrotu situāciju un nodrošinātu Eiropas uzņēmumu interešu aizsardzību Ķīnas publiskā iepirkuma tirgū.

Ķīna nav parakstījusi PTO nolīgumu par valsts iepirkumu (GPA), lai gan sarunas par to notiek. Tiklīdz Ķīna parakstīs šo nolīgumu, tai būs jāievēro starptautiski noteiktā kārtība šādu jautājumu risināšanai. Tomēr tikmēr Komisija PTO diskutē par to, kā novērst tirdzniecības subsidēšanas radītos pakalpojumu tirdzniecības traucējumus, atbilstīgi pilnvarojumam Vispārējās vienošanās par pakalpojumu tirdzniecību XV pantā, kas Ķīnai jāievēro obligāti.

Pēc Limas kārtas panākumiem ES un Kolumbijas daudzpusējā tirdzniecības nolīguma sarunās var teikt, ka nolīgums ir praktiski noslēgts. Tomēr daži deputāti cenšas panākt tā neparakstīšanu, pamatojoties uz iespējamām arodbiedrību pārstāvju slepkavībām, neņemot vērā neapstrīdamos Kolumbijas valdības panākumus cilvēktiesību ievērošanā, kurus ir atzinusi SDO un EP DEVE komiteja. Turklāt prezidents B. Obama nesen norādīja, ka ASV pastiprinās tirdzniecības attiecības ar Kolumbiju.

Kāds ir sarunu stāvoklis ar Kolumbiju, un kad Komisija plāno parakstīt šo tirdzniecības nolīgumu?

(EN) 2010. gada 1. martā Komisija pabeidza tehniskās sarunas ar Peru un Kolumbiju par ES un Andu kopienas valstu daudzpusējās tirdzniecības nolīgumu. Šobrīd, lai nolīgumu varētu parakstīt, tā teksts juridiski jānoslīpē, un tad Padomei tiks sūtīts priekšlikums, lai pilnvarotu oficiāli parakstīt nolīgumu; pēc tam tiks prasīta Parlamenta piekrišana. Kā apsolīja par tirdzniecību atbildīgais Komisijas loceklis, pirms šā nolīguma parakstīšanas Eiropas Parlamenta INTA komitejā notiks politiskas diskusijas. Kopumā šī procedūra prasīs vairākus mēnešus, un pamatoti būtu plānot, ka šā nolīguma parakstīšana varētu notikt rudenī.

Ar Lisabonas līgumu piešķirts juridiskais statuss jaunam līdzdalības demokrātijas modelim — „pilsoņu iniciatīvai”. Vai Komisijai būtu vēlēšanās izpētīt, kādas ir iespējas darīt pilsoņu iniciatīvu pieejamu interneta vidē, padarot parakstu vākšanu efektīvāku un pieejamāku?

Mūsdienās internets ir eiropiešu visplašāk izmantotais plašsaziņas līdzeklis, un tas ir īpaši efektīvs instruments līdzdalības demokrātijai. Ikviens no mums ir redzējis politisku iniciatīvu kampaņas tādās vietnēs kā MySpace un Facebook un to, cik daudz iedzīvotāju tajās iesaistījušies, lai panāktu demokrātiskas pārmaiņas.

Ņemot vērā informācijas un komunikāciju tehnoloģiju attīstību, būtu jābūt iespējai pārbaudīt parakstus tiešsaistē un, ja Komisija iekļaus pilsoņu iniciatīvā tiešsaistes elementu, tiks pavērtas iespējas patiesai līdzdalības demokrātijai, atvieglojot un padarot lētāku parakstu vākšanu, kā arī palielinot iespējas rīkot diskusijas Eiropas publiskajā telpā.

Vai Komisija varētu norādīt, vai tā uzskata iepriekš minēto par iespējamu, ņemot vērā arī to cilvēku tiesības, kuri nelieto internetu un piedalīsies pilsoņu iniciatīvā, izmantojot tradicionālās parakstu vākšanas metodes?

(EN) Komisija uzskata, ka Eiropas pilsoņu iniciatīvas atbalstīšanas nolūkā jāatrod iespēja nodrošināt reģistrāciju tiešsaistē. Šobrīd Komisija izskata šo jautājumu, lai par šo tematu sagatavotu tiesību akta priekšlikumu.

Ņemot vērā smago situāciju dažās dalībvalstīs, steidzami jāveic dažādi pasākumi, jo īpaši budžeta un monetārajā jomā, lai efektīvi cīnītos ar bezdarbu, kas attiecas uz vairāk nekā 23 miljoniem iedzīvotāju, kā arī ar nabadzību, kas skar vairāk nekā 85 miljonus iedzīvotāju.

Ir būtiski panākt izaugsmi sociālajā jomā, par prioritāti nosakot cīņu ar bezdarbu un nabadzību, ražošanas veicināšanu, uz tiesībām balstītu darba vietu radīšanu, ekonomiskās un sociālās kohēzijas nodrošināšanu un finanšu atbalsta sniegšanu valstīm, kurās ir sevišķi smaga situācija, jo īpaši piešķirot līdzekļus bez prasības nodrošināt valsts līdzfinansējumu.

Vai Komisija var izklāstīt, kā tā plāno dalībvalstīm, kurās ir sevišķi smagas sociālās un finanšu problēmas, steidzamības kārtā piešķirt tām pienākošos Kopienas līdzekļus, kurus tās varēs izmantot bez prasības nodrošināt valsts līdzfinansējumu?

(EN) Savos paziņojumos „Eiropas ekonomikas atveseļošanas plāns”⁽¹⁾ un „Kopīgā apņemšanās nodarbinātībai”⁽²⁾ Komisija pauda stingru apņēmību veikt efektīvus pasākumus, lai, paātrinot struktūrfondu un Kohēzijas fonda līdzfinansētu darbības programmu (DP) īstenošanu, palīdzētu dalībvalstīm likvidēt krīzes sekas.

Eiropas Ekonomikas atveseļošanas plāna pirmo pasākumu kopumu, kas ietver finansējuma saņemšanas tiesību noteikumu atvieglojumus un papildu avansu DP, pieņēma 2009. gada aprīlī un maijā. Lai atbalstītu krīzes pārvarēšanai nepieciešamos ārkārtas pasākumus, dalībvalstīm tika izmaksāts Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) papildu finansējums EUR 4,5 miljardu apmērā un Eiropas Sociālā fonda (ESF) papildu finansējums EUR 1,8 miljardu apmērā, (kopumā 2009. gadā dalībvalstīm avansā izmaksātas summas EUR 11,3 miljardu apmērā).

Komisija mudināja dalībvalstis izmantot DP paredzēto elastīguma principu, lai struktūrfondu finansējumu novirzītu krīzes pārvarēšanas pasākumiem un vajadzības gadījumā veiktu izmaiņas DP. Tā uzsvēra arī, ka dažus pasākumus varētu finansēt tikai ar struktūrfondu līdzekļiem, atbilstību līdzfinansējuma principam novērtējot pēc prioritātes vidējās vērtības visā plānošanas periodā. Tas nozīmē, ka šādas darbības pilnībā varētu finansēt tikai šie fondi ar noteikumu, ka līdz 2015. gada beigām tos kompensētu citas darbības, kas tiktu finansētas vienīgi no valsts līdzekļiem.

Paziņojums „Kopīgā apņemšanās nodarbinātībai” un ar to saistītie pasākumi bija nepieciešami, lai laikā, kad reālā ekonomika un darba tirgus sāk sajust krīzes sekas, veicinātu jaunu darba vietu radīšanu un novērstu tās ietekmi uz darba vietām. Šo paziņojumu papildināja Vispārējās regulas par struktūrfondiem un Kohēzijas fondu grozījumu priekšlikumi.

Galvenais grozījums paredzēja divu gadu (2009. un 2010.) atkāpi no ESF darbības programmās veikto starpposma maksājumu kompensāciju aprēķināšanas kārtības, un, ja dalībvalsts vēlētos šo iespēju izmantot, tad līdz 2010. gada beigām iesniegto prioritāro virzienu starpposma maksājumu pieprasījumu summu varētu atmaksāt 100 % apmērā no valsts ieguldījuma. Tādējādi varētu patiesi reaģēt uz darba gaitā pamanītām iespējām, kamēr darbības programmās būtu jāņem vērā visa perioda līdzfinansējuma likmes. Ņemot vērā ESF būtību, kas ir ES galvenais instruments ieguldījumiem cilvēkresursos (katru gadu ar šā fonda līdzekļiem atbalsta 9 miljonus cilvēku), ar šo noteikumu tiek paredzēti konkrēti pasākumi cilvēku labklājības nodrošināšanai, jo īpaši atbalstot tos, kam tas visvairāk vajadzīgs ─ bezdarbniekus vai tos, kam draud bezdarbs, — šim nolūkam paredzot naudas plūsmu EUR 6,6 miljardu apmērā.

Padome panāca kompromisa vienošanos, kas ietvēra ESF un Kohēzijas fonda papildu avansa maksājumu EUR 775 miljonu apmērā piecām krīzes vissmagāk skartajām dalībvalstīm (Rumānijai, Ungārijai, Lietuvai, Latvijai un Igaunijai). Papildus tika ierosināta lielāka elastība attiecībā uz 2007. gada saistību automātisku pārtraukšanu.

Komisija nepiekrita šim kompromisam, jo uzskatīja, ka tas nesniedz pietiekamu atbalstu krīzes skartajiem cilvēkiem. Šobrīd šis priekšlikums iesniegts Parlamentā.

Priekšlikumā jaunajai Eiropas stratēģijai 2020. gadam Komisija vairākus priekšlikumus ir iekļāvusi pamatiniciatīvās, lai nostiprinātu ES instrumentus vai padarītu tos pieejamus tiešai vai netiešai cīņai ar pieaugošo bezdarbu. Pamatiniciatīvā „Jaunu prasmju un darbavietu programma” ierosināts ar pienācīgu finansiālo atbalstu no struktūrfondiem, īpaši ESF, atvieglot un veicināt darba ņēmēju mobilitāti ES iekšienē un labāku atbilsmi starp darba piedāvājumu un pieprasījumu. Pamatiniciatīvā „Inovāciju savienība”, lai atbalstītu inovāciju attīstību, ierosināts pastiprināt struktūrfondu, lauku attīstības fondu, pētniecības un attīstības programmas nozīmi. Pamatiniciatīvā „Digitālā programma Eiropai” ierosināts atvieglot ES struktūrfondu izmantošanu, lai īstenotu šo programmu.

Tas, ka Āfrikas ziloņi atkal ir apdraudēti, izgaismo dažu Zemes retāko un apdraudētāko sugu komercializācijas draudus. Šīs konkrētās dzīvnieku sugas apdraudējums ir simptomātisks — tas ir raksturīgs tādai pieejai, kad ekonomiskās intereses tiek stādītas augstāk par nepieciešamību aizsargāt mūsu ekosistēmu un dzīvnieku mītnes vietas.

Otru piemēru tam demonstrē nesen atklātībā parādījies Komisijas dokuments, kas atklāj tās nodomu pārklasificēt palmu plantācijas par „mežiem”, lai atļautu izmantot palmu eļļu par biodegvielu.

Ja Komisija pārklasificē palmu eļļas plantācijas, tas dod neierobežotas iespējas palmu eļļas, mežistrādes un papīra rūpniecībai atmežot, iznīcināt un nogalināt. Organizācijas visā pasaulē cīnās par to sugu izdzīvošanu, kuras ir atspiestas līdz izzušanas robežai sakarā ar šo rūpniecību agresīvo ekspansiju.

Kādus papildu pasākumus šajā gadā, ko ANO ir pasludinājusi par Bioloģiskās daudzveidības gadu, Komisija ir paredzējusi veikt, lai pasargātu visneaizsargātākās sugas, kuras apdraud izmantošana peļņas gūšanai?

(EN) Arī Komisija pauž bažas par daudzu dabas resursu neilgtspējīgu izmantošanu. Komisija veic dažādus pasākumus, lai risinātu šo problēmu un labāk nodrošinātu bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu ES un ārpus tās robežām.

Komisija kopā ar Vāciju un citām valstīm atbalsta plašu neatkarīgu pētījumu par ekosistēmu ekonomisko vērtību un bioloģiskās daudzveidības samazināšanos (TEEB)⁽¹⁾. TEEB 2007. gadā sāka G8 grupas valstu vides ministri, un līdz šim ir iesniegti trīs ziņojumi, kuros uzsvērta bioloģiskās daudzveidības ekonomiskās vērtības un tās pakāpeniskas samazināšanās ekonomisko seku novērtēšanas nozīme. Šis ir svarīgs darbs, jo, kamēr netiks aprēķināta dabas resursu vērtība, ekonomiskās intereses gūs virsroku pār centieniem šos resursus saglabāt. Ir ierosināts TEEB atzinumus un ieteikumus atspoguļot visos attiecīgās jomas lēmumos un politikas virzienos un padarīt tos līdzvērtīgus citiem ekonomiskiem apsvērumiem (piemēram, iekļaut šo vērtējumu vispārpieņemtajās grāmatvedības procedūrās) ne vien ES, bet arī visā pasaulē. Ar TEEB galīgo ziņojumu iepazīstinās Konvencijas par bioloģisko daudzveidību līgumslēdzēju pušu konferences 10. sanāksmē (COP10 CBD), kas notiks 2010. gada oktobrī Nagojā, Japānā.

Šogad, ANO pasludinātajā Bioloģiskās daudzveidības gadā, pamatojoties uz Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par bioloģisko daudzveidību (CBD), paredzamas sarunas par jauno bioloģiskās daudzveidības politikas stratēģiju. CBD līgumslēdzēju pušu konferences 10. sanāksmē 2010. gada oktobrī Nagojā tiks pieņemts Konvencijas stratēģiskais plāns, nosakot ilgtermiņa visaptverošu redzējumu bioloģiskās daudzveidības jomā, un tiks izvirzīti šā uzdevuma/mērķa īstenošanas mērķi un pakārtotie mērķi. Komisija mēģinās nodrošināt, lai neaizsargāto sugu aizsardzība tiktu atspoguļota vispārējā stratēģijā pēc 2010. gada un uzlabotu apdraudēto sugu saglabāšanas statusu.

ES ieņems arī vadošo vietu CITES (Konvencija par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām) dalībvalstu konferencē 2010. gada martā. Īpaši tā ierosinās pieņemt jūras bioloģiskās daudzveidības aizsardzības pasākumus, regulējot starptautisko tirdzniecību ar pārmērīgi izmantotu jūras dzīvnieku un augu sugām. ES neatbalstīs arī nekādu pasākumu pieņemšanu, kas veicinātu ziloņkaula tirdzniecības atjaunošanu pašreizējos apstākļos, un palīdzēs Āfrikas valstīm izstrādāt labāku ziloņu saglabāšanas rīcības plānu.

Komisija arī turpmāk centīsies nodrošināt, lai kokmateriālu un kokmateriālu izstrādājumu patēriņš neveicinātu nelikumīgu izciršanu, kas bieži nodara lielu postu bioloģiskajai daudzveidībai. Šo jautājumu risina ar „Tiesību aktu ieviešanas, pārvaldības un tirdzniecības mežsaimniecības jomā (FLEGT) rīcības plāna” palīdzību un ierosināto „pienācīgas pārbaudes regulu”, ar ko nosaka pienākumus tirgus dalībniekiem, kuri laiž tirgū koksni un koksnes izstrādājumus, un kas šobrīd atrodas koplēmuma procesā.

Polijas bankas Pekao īpašniece UniCredit grupa ar projektu Chopin ir pārkāpusi Eiropas konkurences un kapitāla pārvedumu principus. UniCredit grupa tiek vainota par slepenu vienošanos un ļaunprātīgu dominējošā stāvokļa izmantošanu. UniCredit grupa un nekustamo īpašumu attīstītājs Pirelli, rīkojoties saskaņā ar savstarpēju vienošanos, 2005. gada jūnijā parakstīja ar Pekao SA vienošanos Chopin (par to neinformējot tirgu un finanšu uzraudzības iestādes, lai gan tas ir obligāts pienākums). Pēc tam, 2006. gada aprīlī, dominējošais akcionārs UniCredit piespieda Pekao ar Pirelli parakstīt neizdevīgu akcionāru nolīgumu, savukārt Pirelli un UniCredit kapitāls ir savstarpēji saistīts uzņēmumā Olimpia, kurā vienu no vadošajiem amatiem ieņem UniCredit priekšsēdētājs Alessandro Profumo. Paralēli uzņēmumā Olimpia notika asimetrisks darījums — Pirelli no UniCredit nopirka nevērtīgus Telecom Italia akciju iespēju līgumus.

Vai mana iepriekšējā jautājuma sakarā (H-0506/09) Komisija gatavojas iejaukties šajā lietā, ņemot vērā to, ka jautājums ir par uzņēmumiem, kas darbojas divās Eiropas Savienības dalībvalstīs?

(FR) Pirmkārt, ir jāuzsver, ka šīs lietas nav obligāti vai viennozīmīgi jārisina Kopienas mērogā tikai tāpēc, ka šie minētie uzņēmumi vienkārši atrodas divās dalībvalstīs. Šajā saistībā Tiesa saskaņā ar iedibināto praksi ir norādījusi, ka Kopienas mērogu un intereses attiecīgajā lietā nosaka, pamatojoties uz to ietekmi uz Kopienas iekšējo tirdzniecību un uz to, vai attiecīgās darbības ietekmē tirdzniecības plūsmas starp dalībvalstīm tādā veidā, kas varētu apdraudēt kopējā tirgus mērķu īstenošanu (īpaši skatīt EKT spriedumu lietā C-425/07P, AEPI pret Komisiju, konkrēti 42. punktu). No godājamā deputāta sniegtās informācijas izriet, ka šī lieta attiecas uz divu uzņēmumu savstarpēju vienreizēju komercvienošanos, un nešķiet, ka šī vienošanās būtu saistīta ar Kopienas interesēm.

Turklāt iedibinātajā tiesu praksē arī noteikts, ka konkurences tiesības, jo īpaši noteikumus par dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, nepiemēro filiāles un mātesuzņēmuma attiecību gadījumā (šajā gadījumā skatīt EKT spriedumu lietā C-73/95, Viho Europe BV pret Komisiju). Tāpēc konkurences tiesības šajā gadījumā nevar piemērot.

Ņemot vērā minētos apstākļus, Komisija neplāno iejaukties godājamā deputāta ierosinātajā lietā.

Dziļā finanšu krīze Grieķijā, kā arī citās eiro zonas dalībvalstīs konstatētā finanšu nestabilitāte rosina jautājumu par Ekonomikas un monetārās savienības līdzsvaru, dinamiku un dzīvotspēju. Nav šaubu, ka jebkuras eiro zonas dalībvalsts valsts finanšu atveseļošana tai uzliek smagu slogu. Finanšu krīze ir atklājusi, ka nepastāv saistība starp pilnīgu un vienveidīgu monetāro savienību un nepilnīgu ekonomisko savienību, kura gūst pārsvaru Eiropas Savienībā.

Vai Komisija gatavojas ierosināt tāda Eiropas Monetārā fonda izstrādi un izveidi, kam būtu Ekonomikas un monetārās savienības strukturālo nepilnību segšanai nepieciešamie līdzekļi un iespējas un kas nodrošinātu stingrāku un saskaņotāku Eiropas ekonomisko pārvaldību?

(EN) Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību un Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumiem EMS politikas stratēģijai jānodrošina stabili ekonomiskie un budžeta apstākļi. Diemžēl dažu eiro zonas dalībvalstu politika ekonomiskās augšupejas apstākļos nebija veiksmīga, tādējādi radot nelīdzsvarotību un apdraudējumu, kas krīzes laikā smagi skar izaugsmes un nodarbinātības jomas un palielina valsts līmeņa parādu riska uzcenojumu. Šīm valstīm jārisina nopietni ekonomiskie un fiskālie uzdevumi, kas prasa tūlītējas un apņēmīgas koriģējošas darbības. Komisija šo valstu centienus atbalsta ar uzraudzības pasākumu un politisku padomu palīdzību.

Īpaši ņemot vērā Grieķijas situāciju, Komisija 3. februārī pieņēma visaptverošu un vērienīgu konkrētu ieteikumu kopumu fiskālās politikas un statistikas datu apkopošanas jomās (ieteikums Padomei, lai norādītu, ka jāveic 126. panta 9. punktā paredzētie pasākumi ─ pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūra), priekšlikumu Padomes nostājai par stabilitātes programmu un strukturālajām reformām (Padomes ieteikums atbilstīgi 121. panta 4. punktā noteiktajām prasībām ─ par neatbilstību ekonomikas politikas vispārējām pamatnostādnēm un risku, kas apdraud ekonomikas un monetārās savienības pareizu darbību). Ekonomikas un finanšu komitejas padome (Ecofin) attiecīgos dokumentus pieņēma 16. februārī, pieprasot ne vēlāk kā līdz 16. martam iesniegt pirmos ziņojumus par atbalsta pasākumiem 2010. gada budžeta deficīta mērķa īstenošanai.

Gan dalībvalstu vadītāji, gan arī Komisija aicināja Grieķijas valdību veikt visus nepieciešamos pasākumus, tostarp arī pieņemt papildu pasākumus, lai nodrošinātu stabilitātes programmas atjauninājumā noteikto vērienīgo mērķu īstenošanu, īpaši attiecībā uz 2010. gadā paredzēto budžeta deficīta samazinājumu par 4 %. Grieķijas premjerministrs 3. martā paziņoja par fiskālās konsolidācijas papildu pasākumiem, kas aptver apmēram 2 % no IKP. Komisija atzinīgi vērtēja šos soļus, kas apstiprina Grieķijas valdības apņēmību veikt visus Stabilitātes programmā noteikto mērķu īstenošanai nepieciešamos pasākumus, jo īpaši nodrošinot, ka 2010. gadā būtu iespējams panākt paredzēto budžeta deficīta samazinājumu par 4 % no IKP. Tai pat laikā Komisija uzsvēra, ka fiskālo pasākumu pilnīga un laicīga īstenošana vienlaikus ar strukturālajām reformām atbilstīgi Padomes lēmumam ir sevišķi svarīga. Komisija stingri uzrauga situāciju un pastāvīgi sazinās ar Grieķijas varas iestādēm. Līdz marta vidum Komisija Ekonomikas un finanšu komitejas padomei sagatavos detalizētāku novērtējumu, pamatojoties arī uz vienu no plānotajiem Grieķijas varas iestāžu ziņojumiem.

Kā uzsvēra dalībvalstu vadītāji, eiro zonas dalībvalstis kopīgi atbild par eiro stabilitāti. Mūsu ekonomikas politikas virzienu īstenošana ir mūsu kopējā lieta. Krīze mums ir iemācījusi, ka nekavējoties jāpadziļina un jāpaplašina ekonomikas politikas virzienu uzraudzība, ietverot arī nelīdzsvarotības atklāšanu un novēršanu jau sākuma posmā, lai veiksmīgāk nodrošinātu eiro zonas makrofinansiālo līdzsvaru. Komisija drīzumā plāno ierosināt priekšlikumus, lai turpmāk nostiprinātu eiro zonas valstu ekonomikas politikas virzienu saskaņošanu un uzraudzību.

Kopš finanšu krīzes sākuma 2008. gada beigās Krievija ir piemērojusi protekcionistiskus „pagaidu” pretkrīzes tarifus dažām importa precēm, piemēram, gaļas un piena produktiem, mēbelēm, dažiem tērauda ražojumiem, kravas automobiļiem, televizoriem un citām precēm. Turklāt, 2010. gada 1. janvārī sāka pastāvēt muitas savienība starp Krieviju, Baltkrieviju un Kazahstānu. Ārējie tarifi, par kuriem šīs trīs valstis panāca vienošanos, lielā mērā bija veidoti uz Krievijas tarifu pamata. Tā rezultātā kopumā 30 % produkcijas veidu, kuri tiek eksportēti no ES uz Krieviju, ir palielināti tarifi.

Plaši tiek atzīts, ka ES galvenā problēma ir tā, ka Krievija nav Pasaules Tirdzniecības Organizācijas (PTO) locekle un tādēļ uz to neattiecas PTO noteikumi, kas ierobežo vienpusēju importa tarifu paaugstināšanu un citas tirdzniecību ierobežojošas darbības.

Kā Komisija vērtē ES pašreizējās tirdzniecības problēmas ar Krieviju un kā tā plāno šīs problēmas risināt? Vai ES ir īpaša stratēģija attiecībā uz Krievijas PTO dalības jautājuma risināšanu?

(EN) Kopš 2008. gada beigām Krievija īsteno importa tarifu paaugstināšanas politiku plašam izstrādājumu klāstam, attaisnojot šādu rīcību ar pašreizējās ekonomiskās krīzes apstākļiem. Patiesībā Krievija ir G-20 grupas valsts, kura pagājušajā gadā pieņēma visvairāk aizsardzības pasākumu. Šie pasākumi tieši skar ES kā Krievijas lielākā tirdzniecības partnera ekonomiskās intereses.

Sākotnēji šie pasākumi bija iecerēti kā pagaidu pasākumi. Tomēr par pastāvīgiem tos padarīja nesen izveidotā muitas savienība ar Baltkrieviju un Kazahstānu. Ieviešot šīs muitas savienības jaunos kopējos ārējos tarifus, kas stājās spēkā 2010. gada 1. janvārī, pārsvarā tika pārņemti Krievijas paaugstinātie importa „pagaidu” tarifi, un tie tika attiecināti arī uz pārējām divām Muitas savienības dalībvalstīm.

Dažu iepriekšējo mēnešu laikā Komisija veltīja pūles tam, lai novērtētu un mēģinātu mīkstināt šā jaunā tirdzniecības režīma ietekmi. Komisija mudināja Krieviju līdz iepriekšējam līmenim samazināt tarifus ES vairāk eksportētajām precēm. Tā arī atkārtoti pieprasīja Krievijai sarīkot oficiālas apspriedes atbilstīgi partnerības un sadarbības nolīgumā minētajām prasībām.

Līdz šim brīdim Krievija vēl turpina paaugstināt tarifus. Jāteic, ka pašreizējā ES un Krievijas divpusējā nolīgumā nav noteiktas konkrētas juridiskas saistības, ka Krievijai obligāti importa preču muitas nodevu apmērs būtu jāsaglabā noteiktā līmenī. Tomēr šādu „atturēšanos”, kas gan nav juridiski saistoša, varētu normāli gaidīt no jebkuras valsts, kas vēlas iestāties Pasaules Tirdzniecības organizācijā (PTO).

Komisija turpina piedalīties Krievijas pievienošanās PTO procesā. Augstāko amatpersonu starpā notiek spraigas diskusijas, lai noskaidrotu jauno situāciju. Komisija turpina pilnībā iesaistīties, lai veicinātu pievienošanās procesa attīstību, mudinot Krieviju uzlabot un līdzsvarot savu tirdzniecības režīmu, raugoties, lai tiktu ievērotas saistības, par ko vienojās sarunu gaitā.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/18/EK⁽¹⁾ negarantē drošību ne pret ģenētiskā materiāla vīrusu horizontālo pārnesi no ģenētiski modificētiem organismiem uz citām kultūrām, nedz arī sekmē tādu lauksaimniecības teritoriju radīšanu, kurās ģenētiski modificētu organismu atrašanās netiek pieļauta, lai tur varētu nodarboties ar bioloģisko un tradicionālo ražošanu.

Kādus pasākumus Komisija gatavojas veikt, lai Direktīva 2001/18/EK ikvienai dalībvalstij pavērtu iespēju gan nepieciešamības gadījumā noteikt papildu ierobežojumus videi kaitīgo ģenētiski modificēto organismu izplatīšanai attiecībā uz tādām kultūrām, kurām šajā valstī ir svarīga saimnieciska nozīme, gan arī noteikt teritorijas, kurās ģenētiski modificētu organismu atrašanās netiek pieļauta, lai tādējādi sekmētu bioloģisko un tradicionālo lauksaimniecību un bioloģiskās daudzveidības aizsardzību?

(EN) Minētajā direktīvā paredzēts novērtēt jebkādu negatīvo ietekmi uz cilvēku veselību un vidi, ko var radīt ĢMO nonākšana vidē. Šādā novērtējumā paredzēts izpētīt vīrusu ģenētiskā materiāla iespējamo pārnesi uz citiem organismiem.

Attiecībā uz tādu teritoriju noteikšanu, kurās nebūtu pieļauta ĢMO atrašanās, Komisija vēlas atgādināt, ka 2009. gada septembrī Komisijas priekšsēdētājs norādīja, ka ĢMO jomā būtu jācenšas izveidot zinātniski pamatotu, apvienotu ES atļauju sistēmu, ļaujot dalībvalstīm brīvi izlemt, vai tās savās teritorijās vēlas audzēt ĢM kultūraugus.

2010. gada 2. martā Komisija sāka analīzi, lai novērtētu, vai, pamatojoties uz pašreizējiem tiesību aktiem, dalībvalstīm varētu piešķirt šādu rīcības brīvību un, ja tas nebūtu iespējams, līdz vasaras sākumam iesniegtu tiesību akta priekšlikumu.

Komisijas Regulas (EK) Nr. 1857/2006⁽¹⁾ par Līguma 87. un 88. panta piemērošanu attiecībā uz maziem un vidējiem uzņēmumiem, kas nodarbojas ar lauksaimniecības produktu ražošanu, 11. panta 8. punktā paredzēts, ka kopš 2010. gada 1. janvāra jebkura lauksaimniekiem izmaksātā kompensācija par ražas zaudēšanu nelabvēlīgu laika apstākļu dēļ būs atkarīga no tā, vai lauksaimnieki ir izmantojuši apdrošināšanas polises, kas sedz vismaz 50 % no viņu ikgadējā ražošanas apjoma vai ar ražošanu saistītajiem ienākumiem. Ja ražotāji nav apdrošinājuši ražu, jebkura viņiem piedāvātā kompensācija tiks samazināta par 50 %. Kāds ir 11. panta 8. punkta statuss dalībvalstīs, kurās neviena apdrošināšanas kompānija nepiedāvā ražas apdrošināšanu?

Vai Komisija var sniegt informāciju par pašlaik pieejamiem riska izvērtēšanas instrumentiem dalībvalstīs, jo īpaši tajās, kurās lauksaimniekiem tiek piedāvāti apdrošināšanas produkti, par to, kāda līmeņa segumu paredz šie apdrošināšanas produkti un kā tos finansē, piemēram, vai tos finansē valsts, lauksaimnieki vai valsts un lauksaimnieki kopīgi?

(EN) Ja attiecīgajā dalībvalstī neviens apdrošināšanas uzņēmums nepiedāvā apdrošināšanas līgumus, kas atlīdzina zaudējumus, ko radījuši statistiski visbiežāk sastopamie klimatiskie apstākļi, Regulas (EK) Nr. 1857/2006 11. panta 8. punkts netiks piemērots, tomēr atbalsta shēma, kurā paredzēta zaudējumu atlīdzība, nevar pretendēt uz atbrīvojumu no paziņošanas prasības atbilstīgi minētās regulas noteikumiem. Šādā gadījumā dalībvalsts par atbalsts shēmu paziņo Komisijai, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 108. panta 3. punktā minētajiem noteikumiem, un šajā paziņojumā norāda, ka, neraugoties uz visiem pamatotajiem pūliņiem, zaudējumu rašanās brīdī attiecīgajā dalībvalstī vai reģionā nebija pieejama reāla apdrošināšana, kas atlīdzina statistiski biežāk sastopamos klimata riskus. Ja šādi pierādījumi netiek iesniegti, kompensācijas apjoms netiek samazināts par 50 %.

Dalībvalstīs šobrīd ir pieejami dažādi riska pārvaldības instrumenti. ES apdrošināšanas uzņēmumi visbiežāk piedāvā tradicionālās apdrošināšanas shēmas (galvenokārt viena riska un apvienoto apdrošināšanu, kā arī ražas apdrošināšanu), un pārsvarā tie ir privāti uzņēmumi. Daudzās valstīs darbojas tikai neliels skaits apdrošināšanas uzņēmumu. Lauksaimniekiem piedāvāto apdrošināšanas produktu attīstības līmeni katrā valstī galvenokārt nosaka divi izšķiroši apstākļi:

– katras valsts vajadzības (riska pakāpe),

– apdrošināšanas sistēmām sniegtais atbalsts katrā dalībvalstī.

Dažu valstu valdības subsidē apdrošināšanas, turpretim citas nodrošina ex-post atbalstu, pamatojoties uz ad-hoc bāzi, izmantojot atlīdzības shēmas vai katastrofu fondus, ko brīvprātīgi vai obligāti daļēji var finansēt lauksaimnieki.

Komisijas finansētajā un pēdējo reizi 2008. gadā atjauninātajā ziņojumā „Lauksaimniecības apdrošināšanas shēmas”⁽²⁾ piedāvāti dažādi lauksaimniekiem ES šobrīd pieejami riska pārvaldības instrumenti. Tas labāk palīdzēs saprast apdrošināšanas sistēmu novērtējumu Eiropā, jo apdrošināšanas sistēmu attīstība ir atkarīga no citu riska pārvaldības instrumentu esamības un valsts sektora lomas, jo īpaši no ad-hoc atbalsta pasākumiem.

Olympic Air un Aegean Airlines 2010. gada 11. februārī nāca klajā ar vienādu paziņojumu, kurā apstiprināja, ka notiek savstarpējas sarunas par „turpmāko sadarbību”, lai gan presē tika ziņots par šo abu kompāniju nenovēršamu apvienošanos. Šāda notikumu gaita, kuras rezultātā izveidotos privāts monopoluzņēmums un 2 500 cilvēku zaudētu darbu, ir izraisījusi asu patērētāju tiesību aizsardzības organizāciju reakciju. Ņemot vērā to, ka šīs abas lidsabiedrības faktiski kontrolē visu iekšējo pasažieru pārvadājumu tirgu, ka Grieķijā tās ģeogrāfiskā stāvokļa dēļ ir vairāk lidostu nekā jebkurā citā dalībvalstī un to, ka ir paredzams iekšzemes lidojumu biļešu cenu, kā arī subsidēto pakalpojumu skaita un apjoma pieaugums, vai Komisija varētu atbildēt uz šādiem jautājumiem:

Vai fakts, ka abas šīs lidsabiedrības kontrolē 97 % no iekšzemes pasažieru pārvadājumu tirgus, var būt par iemeslu tam, lai Grieķijas Konkurences komisija atteiktos apstiprināt šādu apvienošanos? Vai Grieķijas valstij ir tiesības nepiešķirt Olympic nosaukumu un logotipu šai jaunajai lidsabiedrībai, kas izveidotos šīs apvienošanās rezultātā, un noteikt iekšzemes lidojumu biļešu maksimālo cenu, jo jaunai lidsabiedrībai piederētu 97 % no iekšzemes pasažieru pārvadājumu tirgus?

(EN) Uzņēmumi Komisijai ir paziņojuši par Olympic Air un Aegean Airlines plānoto apvienošanos.

Šajā sākumposmā nevar noteikt, vai par šo apvienošanos obligāti būtu jāziņo Eiropas Komisijai vai atbildīgajām Grieķijas iestādēm.

Padomes Regulā (EK) Nr. 139/2004 („Apvienošanās regula”)⁽¹⁾ noteikts, ka Komisija ir kompetenta novērtēt, vai ES līmeņa koncentrācija ir saderīga ar kopējo tirgu atbilstīgi Apvienošanās regulā noteiktajām gada apgrozījuma prasībām.

Komisijas veiktā koncentrācijas vērtējuma galvenais mērķis ir saglabāt efektīvu konkurenci kopējā tirgū un novērst konkurences un, galu galā, patērētāju apdraudējumu. Savā analīzē Komisija cita starpā ņem vērā attiecīgo uzņēmumu vietu un ietekmi tirgū.

Tā kā par paredzēto apvienošanos Komisijai vēl nav iesniegts Apvienošanās regulā noteiktais oficiālais paziņojums, šobrīd Komisija nevar komentēt šā darījuma konkrētos faktus, uz ko atsaucas godājamais deputāts.

Olympic nosaukums un logotips pēc Olympic Airlines privatizācijas pabeigšanas nonāks Olympic Air īpašumā.

Ekonomikas un finanšu padome (Ecofin) februāra sanāksmē aicināja Grieķiju īstenot īpašus budžeta pielāgošanas pasākumus. J. C. Juncker uzsvēra, ka Komisija varētu ierosināt Grieķijai veikt vairākus pasākumus, kas būtu īstenojami, lai samazinātu izdevumus un palielinātu ieņēmumus. Tādēļ viņš kā iespējamos pasākumus minēja algu izmaksu samazināšanu un PVN paaugstināšanu, kā arī vieglajiem automobiļiem un enerģijai piemērojamo nodokļu paaugstināšanu.

Ņemot vērā, ka lielāka daļa Grieķijas valdības pieņemto vai iecerēto pasākumu jau paredz algu izmaksu samazināšanu un ieņēmumu palielināšanu, paaugstinot nodokļus, vai Komisija neuzskata, ka šie pasākumi, kas paredz ierobežojošu politiku attiecībā uz ieņēmumiem un ienākumiem, Grieķijas tautsaimniecībā var samazināt vēl vairāk pieprasījumu ieguldījumu un patēriņa jomā un tādējādi sagraut Grieķijā iesāktos atjaunošanas un budžeta atveseļošanas centienus? Vai tā ierosinās Grieķijas valdībai veikt izaugsmi veicinošus, Grieķijas apstākļiem pielāgotus pasākumus, lai dotu iespēju atgūt tautsaimniecības ražīgumu?

(EN) Augsts budžeta deficīta un parādu līmenis, ņemot vērā to saistību ar finanšu tirgiem, procentu likmēm un kredītnosacījumiem, ārkārtīgi negatīvi ietekmē valsts izaugsmes spēju. Tāpēc izaugsmi nodrošina fiskālā konsolidācija. Lai gan izaugsmes apstākļi Grieķijai 2010. gadā būs nelabvēlīgi, fiskālās konsolidācijas atlikšana noteikti novestu pie sliktākiem izaugsmes rādītājiem. Saskaņā ar Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumiem Grieķija 2010. gada janvārī iesniedza atjauninātu stabilitātes programmu, kurā tā paredz būtiski veicināt fiskālo konsolidāciju, īstenojot budžeta deficīta samazinājumu no 12,7 % no iekšzemes kopprodukta (IKP) 2009. gadā līdz mazāk par 3 % no IKP 2012. gadā. Šogad jāpanāk pirmā korekcijas daļa 4 % apmērā no IKP. Komisija un Padome apstiprināja Grieķijas stabilitātes programmu un uzskata, ka gan mērķi, gan arī to īstenošanas pasākumi ir atbilstīgi.

Ņemot vērā to, ka vairāki riski, kas saistīti ar budžeta deficīta un parāda maksimālajiem ierobežojumiem, ir īstenojušies, vajadzīgi papildu pasākumi, lai nodrošinātu budžeta mērķu sasniegšanu. Komisija atzinīgi vērtē Grieķijas valdības 2010. gada 3. marta paziņojumu ieviest konsolidācijas papildu pasākumu kopumu, kas aptver apmēram 2 % no IKP. Šis paziņojums apstiprina Grieķijas valdības apņēmību veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai īstenotu programmā noteiktos mērķus un jo īpaši nodrošinātu 2010. gadā paredzētā budžeta deficīta samazinājumu par 4 % no IKP. Papildu pasākumi pienācīgā apmērā paredz samazināt izdevumus un jo īpaši algu izdevumus valsts sektorā, kas ir būtiski, lai panāktu noturīgu fiskālo konsolidāciju un atjaunotu konkurētspēju. Arī paredzētie ieņēmumu palielināšanas pasākumi veicina fiskālo konsolidāciju. Fiskālo pasākumu pilnīga un laicīga īstenošana vienlaikus ar strukturālajām reformām atbilstīgi Padomes lēmumam ir sevišķi svarīga. Tādējādi tiek atbalstītas Grieķijas iedzīvotāju intereses, jo veiksmīgs valsts finansiālais stāvoklis, labākas izaugsmes perspektīvas un darba iespējas nodrošinās viņu labklājību. Tas ir svarīgi eiro zonas vispārējās stabilitātes nodrošināšanai.

Vairāk nekā 50 % Eiropas jauniešu padsmitnieku vecumā norāda personīgu informāciju, kuru internetā var apskatīt ikviens. Vai Komisija ir iecerējusi jaunus pasākumus, lai uzlabotu bērnu drošību internetā, jo īpaši attiecībā uz sociālo tīklu vietnēm?

(EN) Atbildot uz godājamā deputāta jautājumu, Komisija uzskata, ka bērnu drošība internetā un īpaši sociālo tīklu vietnēs ir jāuzlabo; ir svarīgi, lai par to kopīgi atbildētu valsts iestādes, vecāki, skolas un nozares.

Drošākas interneta programmas ietvaros⁽¹⁾ Komisija veicināja pašregulējošas vienošanās parakstīšanu „Drošāku sociālo tīklu pamatprincipi ES”⁽²⁾, ko 2009. gadā parakstīja 20 uzņēmumi: Arto, Bebo, Dailymotion, Facebook, Giovani.it, Google, Hyves, Microsoft Europe, MySpace, Nasza-klaza.pl, Netlog, One.lt, Piczo, Rate.ee, Skyrock, Tuenti, Sulake, VZnet Netzwerk Ltd., Yahoo!Europe un Zap.lu. Šie uzņēmumi uzņēmās atbildību un noteica apstākļus, kas varētu apdraudēt nepilngadīgos šajās vietnēs, tostarp, kiberiebiedēšana, uzmākšanās un riskanta uzvedība, piemēram, norādot personīgu informāciju. Šie uzņēmumi ar vairāku konkrētu pasākumu palīdzību cenšas šos riskus samazināt.

Komisija rūpīgi uzrauga šīs vienošanās ieteikumu īstenošanu. 2010. gada 9. februārī Komisija, pamatojoties uz analīzi par šo uzņēmumu drošības politiku un neatkarīgo ekspertu veiktām attiecīgo vietņu pārbaudēm, publicēja novērtējuma ziņojumu par drošāku sociālo tīklu pamatprincipu īstenošanu. Ziņojumā redzams, ka vairums no šo uzņēmumu veiktajiem pasākumiem ir nodrošinājuši nepilngadīgajiem iespēju vieglāk mainīt privātos iestatījumus, bloķēt lietotājus vai dzēst nevēlamus komentārus un saturu. Ir vēl daudz darāmā, jo tikai 40 % uzņēmumu nodrošina iespēju nepilngadīgu personu profilus rādīt tikai viņu noklusētajiem draugiem un tikai viena trešdaļa reaģēja uz lietotāju ziņojumiem ar lūgumu palīdzēt.

Komisija veiks rūpīgu analīzi par katra atsevišķā vienošanās dalībnieka rezultātiem un ar katru uzņēmumu atsevišķi mēģinās noskaidrot, kurām jomām jāvelta vairāk pūļu, lai pilnībā īstenotu sociālo tīklu pamatprincipu konkrētas daļas. Kā paredzēts šo uzņēmumu parakstītajā dokumentā „Drošāku sociālo tīklu pamatprincipi ES”, Eiropas Sociālo tīklu darba grupa⁽³⁾ šogad tiksies vēlreiz, lai diskutētu par turpmākajām iespējām uzlabot nepilngadīgu personu — sociālā tīkla vietņu lietotāju — tiešsaistes drošību.

Komisija pārskata arī pašreizējo Eiropas regulējumu par personas datu un privātās dzīves aizsardzību. Pagaidām Komisija ir veikusi sabiedrisko apspriešanu par Datu aizsardzības direktīvas⁽⁴⁾ pārskatīšanu, kas noslēdzās 2009. gada decembrī. Tās rezultāti rāda, ka daudzi iedzīvotāji gribētu daudz stingrākas vienotas prasības attiecībā uz nepilngadīgām personām interneta pasaulē.

Turklāt šā gada 9. februārī Drošāka interneta dienas tēma bija „Padomā, pirms ievieto internetā!”, lai mudinātu jaunākos lietotājus pievērst īpašu uzmanību personiskajai informācijai, ko viņi ievieto internetā.

Uzņēmuma Apple interneta veikals iTunes piedāvā audio un video preces tikai dažu dalībvalstu iedzīvotājiem (šo piedāvājumu, piemēram, nevar izmantot Polijā). Tā ir diskriminācija, kas nav savienojama ar Kopienas tiesībām un vienlaikus veicina tādu parādību kā pirātisms internetā.

Jo īpaši bažas rada tas, ka tīši ieviestie tehniskie ierobežojumi kredītkaršu izmantošanai liedz, piemēram, Polijas iedzīvotājiem tiešsaistē iegādāties ražojumus, kas ir pieejami internetā citās valstīs.

Ņemot vērā to, ka pagājušajā gadā Komisija jau izteica bažas šajā sakarībā, vai jaunā Komisija ir veikusi kādus praktiskus pasākumus, lai izbeigtu šādu diskrimināciju?

Vai Komisija grasās novērst dažu dalībvalstu patērētāju diskrimināciju saistībā ar preču tirdzniecību tiešsaistē, lai nodrošinātu patērētājiem vienādas tiesības Kopienas tirgū?

(EN) Kā jau Komisija norādīja savā atbildē uz jautājumu E-5058/09, ja pakalpojumu sniedzēji klientiem piemēro atšķirīgu attieksmi valstspiederības vai dzīvesvietas dēļ (piemēram, nosakot kredītkaršu izmantošanas ierobežojumus, kas liedz vienas dalībvalsts klientiem piekļūt citā dalībvalstī piedāvātajiem interneta veikala pakalpojumiem), tiek piemērota Direktīvas 123/2006/EK par iekšējā tirgus pakalpojumiem („Pakalpojumu direktīva”) 20. panta 2. punktā noteiktā nediskriminācijas klauzula. Aizliedzot diskrimināciju, šis noteikums vienlaikus pilnībā neaizliedz atšķirīgu attieksmi, tas ļauj paredzēt atšķirības piekļuves nosacījumos, „ja šādas atšķirības tieši attaisno objektīvi kritēriji”.

Par valsts tiesību aktu īstenošanu, kuros transponēts šis nosacījums, galvenokārt atbild dalībvalstis. Komisijai nav pilnvaru sākt pārkāpuma procedūras pret privātu uzņēmumu, pamatojoties uz Pakalpojumu direktīvas 20. panta 2. punktu. Tomēr tā atbalsta dalībvalstis, lai nodrošinātu, lai valsts iestādes un tiesas valsts līmenī pareizi ieviestu un īstenotu valsts tiesību aktu noteikumus, kuros transponēts Pakalpojumu direktīvas 20. pants. Tieši šajā sakarā Komisija nesen publicēja pētījumu par uzņēmējdarbības paņēmieniem, uz kuriem attiecas 20. panta 2. punkta noteikumi un to iespējamajiem cēloņiem. Patērētāji, kas cietuši iespējamās diskriminācijas dēļ, varētu arī mēģināt saņemt zaudējumu atlīdzību, sazinoties ar atbalsta organizācijām savās valstīs, kā arī ar organizācijām, kas ir ECC (Eiropas patērētāju centru tīkla) locekles.

Piemērojot šos noteikumus, dalībvalstu valsts iestādes un tiesas ņems vērā objektīvos kritērijus, kas varētu attaisnot atšķirīgu attieksmi.

Turklāt, kā godājamajam deputātam zināms, jāuzsver, ka autortiesības un blakustiesības, piemēram, interneta veikalos pārdodamo mūzikas ierakstu producentu un izpildītāju tiesības, parasti licencē valsts līmenī. Tomēr Komisijai nav informācijas, kas norādītu, ka nepieciešamība saņemt autortiesību licences, lai sniegtu pakalpojumus Polijā, izskaidro, kāpēc iTunes interneta veikla pakalpojumi nav pieejami šajā dalībvalstī.

Papildus minētās Pakalpojumu direktīvas 20. panta 2. punktā noteiktās nediskriminācijas klauzulas piemērošanai dominējošu uzņēmumu atsevišķi lēmumi jāizvērtē saistībā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 102. panta noteikumiem, kuros kā nesaderīga ar kopējo tirgu ir aizliegta jebkāda viena vai vairāku uzņēmumu dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana, ciktāl tā iespaido tirdzniecību starp dalībvalstīm.

Komisija turpina veltīt pūles tam, lai novērstu šķēršļus, kas vēl aizvien traucē likumīgu mūzikas pakalpojumu attīstībai visā Eiropā, un ļautu patērētājiem neatkarīgi no dzīvesvietas iepirkties jebkurā ES interneta veikalā. Noteiktu šķēršļu novēršana kopā ar efektīvu Pakalpojumu direktīvas 20. panta 2. punkta noteikumu īstenošanu būs būtiski svarīga šo mērķu sasniegšanai.

No Dānijas policijas sniegtajām ziņām izriet, ka pagājušajā gadā 203 reizes arestētas personas, kas pārkāpušas ieceļošanas aizliegumu. Policija norāda, ka tā, iespējams, ir tikai pavisam neliela daļa no nelegālajiem ieceļotājiem. Žana Monē centra profesore Marlene Wind norāda, ka atvērto robežu dēļ izraidītiem kriminālnoziedzniekiem ir viegli atkal atgriezties valstī, lai turpinātu veikt likumpārkāpumus.

Kādi ir Komisijas apsvērumi par plašo pārrobežu noziedzību Eiropas Savienībā? Kāds ir tās viedoklis par nepietiekamo cīņu ar noziedzību Bulgārijā un Rumānijā, jo īpaši sakarā ar plāniem šā gada beigās atcelt robežkontroli arī ar šīm valstīm?

(EN) Izveidojot teritoriju bez iekšējās robežkontroles, ir izstrādāti arī ar to saistīti pasākumi, piemēram, efektīva policijas un tiesu iestāžu sadarbība. Paturot prātā šo apstākli, ir izveidotas tādas ES tiesībaizsardzības iestādes kā EUROPOL un EUROJUST un ir pieņemti vairāki juridiski instrumenti, piemēram, 2008. gadā pieņemtais lēmums par pārrobežu sadarbības pastiprināšanu, jo īpaši apkarojot terorismu un pārrobežu noziedzību, lai dalībvalstis varētu efektīvi cīnīties pret pārrobežu noziedzību. Ar šiem noteikumiem jo īpaši paredz automatizētu informācijas apmaiņu par galvenajiem notikumiem un terorisma apkarošanas nolūkā, kā arī attiecībā uz citiem pārrobežu sadarbības veidiem.

Attiecībā uz ieceļošanas aizliegumiem godājamais deputāts pievērš uzmanību Direktīvai 2008/115/EK par kopīgiem standartiem un procedūrām dalībvalstīs attiecībā uz to trešo valstu pilsoņu atgriešanos, kas dalībvalstī uzturas nelikumīgi (direktīva dalībvalstīm jātransponē līdz 2010. gada decembrim), kurā paredzēts ES līmenī sasakņots ieceļošanas aizliegums. Ieceļošanas aizliegumam ir profilaktiska nozīme, un tas veicinās Eiropas atgriešanās politikas ticamību, sūtot skaidru vēstījumu tiem, kam nav uzturēšanās tiesību un kam, neievērojot ES dalībvalstu imigrācijas noteikumus, noteiktā laikposmā būs aizliegts atgriezties kādā dalībvalstī.

Attiecībā uz Bulgāriju un Rumāniju jāsaka, ka atbilstīgi Pievienošanās aktā noteiktajām prasībām iekšējās robežkontroles atcelšana notiek saskaņā ar īpašu izvērtēšanas procedūru, lai pārliecinātos, vai ir izpildīti visi Šengenas acquis piemērošanas priekšnoteikumi.

Šis novērtējums tiek veikts attiecībā uz ārējām robežām, vīzām, policijas sadarbību, Šengenas Informācijas sistēmu un datu aizsardzību. Bulgārija un Rumānija iekšējo robežkontroli ir paredzējušas atcelt 2011. gada martā. Izvērtēšanas procedūras ir sāktas 2009. gadā un turpināsies visu 2010. gadu.

Secinājumus par to, vai visi priekšnoteikumi ir (vai nav) izpildīti, un lēmumus par iekšējās robežkontroles atcelšanu pilnībā pieņem dalībvalstis.

Šengenas zonas panākumus nodrošina dalībvalstu savstarpējā uzticēšanās un spēja pilnībā īstenot tos saistītos pasākumus, kas ļautu atcelt iekšējo robežkontroli. Efektīva cīņa pret korupciju un policijas un tiesu iestāžu sadarbības nostiprināšana ir šīs uzticēšanās veidošanas būtiski faktori. Komisija atbalsta šos centienus un rūpīgi seko attīstībai šajā jomā Rumānijā un Bulgārijā. Atbilstīgi sadarbības un pārbaudes mehānisma noteikumiem Komisija novērtē tiesu sistēmas reformas un cīņu pret korupciju un organizēto noziedzību. Šajā vērtējumā svarīgs faktors ir pārrobežu noziedzības izskaušana. Komisija savu vērtējumu pamato uz dažādiem avotiem, tostarp arī uz dalībvalstu informāciju, un savā vasaras ziņojumā sniegs ieteikumus situācijas uzlabošanai.

Vairāku Grieķijas valdību uzspiestā Skamarangas kuģu būvētavu privatizācija ir negatīvi ietekmējusi strādājošos, jo ir likvidēts simtiem darba vietu. Uzņēmums „Thyssen Krupp”, kas ir šo kuģu būvētavu īpašnieks, tās pašlaik pārdod pēc 3 miljardu eiro nopelnīšanas par zemūdeņu būvēšanu, laužot līgumu ar Grieķijas valsti. Tas nav piegādājis minētās zemūdenes. Kuģu būvētavas tika sadalītas un tika izveidots atsevišķs uzņēmums, kas specializējas ritošās daļas jomā. Šajās kuģu būvētavās 160 strādājošie nav saņēmuši atalgojumu par gandrīz 10 mēnešu darbu. Presē tiek ziņots par simtiem jaunu atlaišanas gadījumu un darījumu sarunām par kuģu būvētavu īpašumtiesībām ne tikai starp daudznacionāliem uzņēmumiem, bet arī ar valdību, lai tā piešķirtu jaunajiem īpašniekiem miljardus eiro no 2010.–2011. gada bruņojuma programmām.

Vai Komisija uzskata, ka tirgus liberalizācija un konkurences noteikumu piemērošana kuģu būves jomā, par ko ir nolēmusi ES un dalībvalstu valdības, ir novedusi pie šīs nozares vērtības samazināšanās Grieķijā, kas ir izteikta jūras valsts, darbu vietu zaudēšanas un strādājošo tiesību pārkāpumiem, lai ļautu monopoluzņēmumu grupām gūt peļņu?

(EN) Konkurences noteikumu piemērošanas mērķis ir nodrošināt godīgu un efektīvu konkurenci Eiropas un tās iedzīvotāju labā, jo konkurences dēļ tiek samazinātas cenas, uzlabota kvalitāte, paplašinātas klientu izvēles iespējas, veicinātas tehnoloģiju inovācijas, vienlaikus veicinot Eiropas ekonomikas izaugsmi. Līgumā par Eiropas Savienības darbību paredzētie konkurences noteikumi ietver valsts atbalsta vispārēju aizliegumu, izņemot ārkārtējus pamatotus apstākļus, lai nodrošinātu, ka valdības iejaukšanās nekropļo ES iekšējo konkurenci un tirdzniecību. Zināmos apstākļos Komisija var atļaut piešķirt atbalstu uzņēmumiem, tostarp arī kuģubūves nozares uzņēmumiem, kas nonākuši grūtībās. Taču valsts iestāžu pienākums ir nodrošināt atbalsta līdzekļu pareizu izlietošanu.

Komisija 1997. gadā piešķīra Grieķijai iespēju finansēt Hellenic Shipyards civilās sfēras komercdarbību pārstrukturēšanai, piešķirot atbalstu EUR 160 miljonu apmērā⁽¹⁾. Diemžēl daži būtiski nosacījumi, kas saistīti ar šā finansējuma piešķiršanas atļauju, netika izpildīti. Turklāt Grieķija līdz 2002. gadam atkārtoti nelikumīgi un neatbilstīgi finansēja kuģu būvētavas darbības civilajā sfērā, kas nesa lielus zaudējumus.

Komisijai ir pienākums uzraudzīt valsts atbalsta noteikumu pareizu piemērošanu dalībvalstīs. Sakarā ar noteikumu pārkāpumiem un tādējādi kuģu būvētavai nelikumīgi piešķirto atbalstu Komisija 2008. gada jūlijā pēc rūpīgas izmeklēšanas atbilstīgi EK Līgumā paredzētajiem valsts atbalsta noteikumiem pieprasīja Grieķijai atmaksāt vairāk nekā EUR 230 miljonus nelegāli piešķirtā atbalsta summas⁽²⁾.

Komisija vēlas norādīt, ka par tādu lēmumu pieņemšanu, kas saistīti ar kuģu būvētavu pārdošanu, vai citu lēmumu pieņemšanu saistībā ar to reorganizāciju atbild vienīgi kuģu būvētavu īpašnieks. Ierobežoto pilnvaru dēļ Komisija var vienīgi uzraudzīt valsts iejaukšanos ekonomikā; šīs pilnvaras neparedz iejaukšanos uzņēmuma izvēlēs rūpnieciskās ražošanas jomā.

Nolūkā aizsargāt darba ņēmējus ES tiesiskajā regulējumā ir paredzētas vairākas direktīvas, ko īpaši varētu piemērot ES kuģu būves nozares pārstrukturēšanas gadījumā, jo īpaši Padomes 1998. gada 20. jūlija Direktīva 98/59/EK par kolektīvo atlaišanu⁽³⁾, Direktīva 94/45/EK par Eiropas uzņēmumu padomēm⁽⁴⁾, Direktīva 2002/14/EK, ar ko izveido vispārēju sistēmu darbinieku informēšanai un uzklausīšanai EK⁽⁵⁾, Padomes Direktīva 2001/23/EK par darbinieku tiesību aizsardzību uzņēmumu, uzņēmējsabiedrību vai uzņēmumu vai uzņēmējsabiedrību daļu īpašnieka maiņas gadījumā⁽⁶⁾, kā arī Direktīva 2008/94/EK par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā⁽⁷⁾.

Šīs direktīvas ir transponētas Grieķijas tiesību aktos, un atbildīgajām valsts iestādēm, īpaši tiesām, ir jānodrošina pareiza un efektīva valsts transponēšanas noteikumu piemērošana, ņemot vērā katras lietas īpašos apstākļus un nodrošinot visu darba devēju pienākumu izpildi šajā sakarā.