Priekšsēdētājs. – Nākamais punkts ir debates par cilvēktiesību, demokrātijas un tiesiskuma principa pārkāpumiem (Reglamenta 122. pants) un sākotnēji par Gilad Shalit lietu (četri⁽¹⁾ rezolūcijas priekšlikumi)

  Bastiaan Belder (IND/DEM), autors. − (NL) Priekšsēdētāja kungs, šorīt apmēram plkst. 8.00 es šeit, Parlamentā apmeklēju interneta vietni, kas veltīta Gilad Shalit, un manu uzmanību piesaistīja kāds sāpīgs fakts: jau 1355 dienas, 3 stundas, 12 minūtes un 37 sekundes Gilad, kurš ir nolaupīts, ir liegta iespēja jebkādi sazināties ar savu tēvu, māti, brāli un māsu. Tomēr tajā pašā vietnē bija arī rindkopa no Jeremijas grāmatas: „Tādēļ jūsu pēcnācējiem ir cerība, saka tas Kungs. Jūsu bērni atgriezīsies savā zemē”. Noam Shalit, kurš šodien ir šeit, liek savu cerību un paļāvību uz jums, tāpat kā uz Izraēla Dievu, lai panāktu sava dārgā dēla atbrīvošanu.

Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, šodien mēs runājam par Gilad Shalit lietu. Īpašas tikšanās laikā ar Izraēlas delegāciju vakar pēcpusdienā es jau apliecināju Noam Shalit, ka viņa lieta — Gilad Shalit atbrīvošana — ir arī mūsu lieta. Lai šīs debates un šī rezolūcija ir skaidrs vēstījums tam, kas acīmredzot prasa Eiropas Savienības Augstās pārstāves ārlietās turpmāku rīcību. Vakar no rīta es personīgi par šo lietu runāju ar baronesi Ashton. Shalit lieta ir mūsu lieta, Eiropas lieta.

Dāmas un kungi, lūdzu, esiet lojāli pret šo lietu arī turpmāk. Es rēķinos ar jums. Ļaujiet Eiropai nodrošināt izmaiņas Tuvajos Austrumos. Kopā ar Noam Shalit un viņa ģimeni mēs ceram uz to, ka piepildīsies rabīna lūgšana par Shalit no 126. psalma 1. panta: „Kad tas Kungs gūstekņus atveda atpakaļ uz Ciānu, mēs jutāmies kā sapnī”.

  Frédérique Ries, autors. − (FR) Priekšsēdētāja kungs, komisār, Gilad Shalit bija 19 gadi, kad viņu nolaupīja Hamas uzbrukuma laikā netālu no Gazas. Ne Gazā, bet Izraēlā, kibucā, kur atradās viņa vienība.

Gandrīz četrus gadus šis jaunais vīrietis ir pavadījis pagrabā; viņam nav tiesību pieņemt apmeklētājus, ārstu, advokātu, saņemt pastu; tāpat viņam nav bijusi tiesa, kā arī Gilad nevar piemērot Ženēvas Konvenciju; neko nedrīkst. Viņš zināms — lai gan patiesībā tā nav — kā karavīrs Gilad Shalit, kas pildīja savu militāro dienestu kā visi jauni cilvēki viņa valstī.

Viņš drīzāk ir kautrīgs, jauns vīrietis — tāpat kā viņa tēvs, kuru esam vairākkārt satikuši un kuru ar prieku šodien uzņemam šeit, šajā plenārsēžu zālē — jauns vīrietis, kam patika matemātika, futbols un kas būtu atgriezies savā civiliedzīvotāja dzīves ritmā, ja vien jau četrus gadus nebūtu pavadījis no pasaules un viņa ģimenes nošķirtā vietā.

Komisār, šajā pēcpusdienā es ar jums nevēlos apsvērt politiku; es nevēlos ar jums runāt par Tuvajiem Austrumiem, konfliktiem, apspriešanos vai ieslodzīto apmaiņu. Mūsu Parlaments šodien vienprātīgi jūs aicina palīdzēt jaunam vīrietim — jaunam izraēlietim, jaunam francūzim, jaunam eiropietim — atgriezties mājās.

Tādēļ es kopā ar maniem kolēģiem, kas arī ir šīs rezolūcijas autori un sešu politisko grupu deputāti — Essayah kundzi, Cohn­Bendit kungu, Howitt kungu, Tannock kungu un Belder kungu, kurš nupat runāja, šodien rakstu baronesei Ashton.

Mēs strikti aicināsim baronesi Ashton, kura dosies uz Izraēlu un Gazu nākamajā trešdienā, piemērot visu savu ietekmi, lai pieprasītu Gilad Shalit atbrīvošanu; ietekmi, ko viņai piešķir mūsu šodienas rezolūcijas mandāts; ietekmi, ko piešķir 500 miljoni Eiropas pilsoņu, kurus mēs šajā Parlamentā pārstāvam.

(Aplausi)

  Proinsias De Rossa, autors. − Priekšsēdētāja kungs, es atzinīgi vērtēju šo starpgrupu rezolūciju, kurā aicināts atbrīvot Izraēlas karavīru Gilad Shalit, kuru Hamas tur apcietinājumā kopš 2006. gada. Es piekrītu Gilad tēvam, kurš ir lūdzis sava dēla lietu uzskatīt par humānās jomas jautājumu, nevis to pārvērst par politisku futbolu. Dedzīgu politisko debašu laikā mēs nekad nedrīkstam aizmirst ciešanas, ko izjūt gan Izraēlas, gan Palestīnas ģimenes, kuru tuvinieki ir gājuši bojā šī konflikta laikā.

Ženēvas Konvencija ir jāievēro visām pusēm. Ir pilnīgi nepieņemami, ka Gilad Shalit ir liegtas viņa kara gūstekņa tiesības, kas, kā kategoriski norādīts Goldstone ziņojumā, viņam pienākas. Viņa ģimenei nav informācijas par viņa veselības stāvokli — ne fizisko, ne garīgo.

Tai pat laikā starp 7200 palestīniešiem, kas ieslodzīti Izraēlas cietumos un kas arī tiek turēti apcietinājumā, pārkāpjot Ženēvas Konvenciju, 1500 ir bijuši aizturēti uz nenoteiktu laiku un 13 no tiem jau ir pavadījuši cietumā 25 gadus. 44 no tiem ir bērni, savukārt 23 Palestīnas Likumdošanas padomes (PLP) locekļi ir aizturēti saistībā ar Gilad Shalit sagūstīšanu. Arī šajā ziņā Goldstone ziņojums ir konkrēts: šo PLP locekļu aizturēšana ir pretrunā starptautiskajām tiesībām.

Šos jautājumus es ierosināšu Euromed Parlamentārajā asamblejā Jordānijā šajā nedēļas nogalē. Es mudinu Catherine Ashton viņas gaidāmā apmeklējuma laikā izdarīt spiedienu uz Izraēlas un Palestīnas varas iestādēm, arī tām, kas atrodas Gazā, lai tiktu atbrīvots Gilad Shalit un palestīniešu bērni, kā arī PLP locekļi, un tiktu nodrošināta viņu droša un ātra atgriešanās pie viņu ģimenēm.

  Charles Tannock, autors. − Priekšsēdētāja kungs, štāba seržants Gilad Shalit ir bijis Hamas Jihadi fanātiķu ķīlnieks jau vairāk nekā trīs gadus. Hamas apgalvo, ka ir likumīga organizācija, kas ievēro Ženēvas Konvenciju, un ka šis puisis ir kara gūsteknis, taču Izraēla, manuprāt, pamatoti viņu uzskata par nolaupītu personu, sākot no viņa aizvešanas brīža. Neskatoties uz viņa juridisko statusu un starptautiskajām tiesībām, viņš ir ticis nežēlīgi un bez jebkādām tiesībām turēts Gazā, liedzot viņam jebkādu saziņu ar ārpasauli un pat Sarkanā Krusta apmeklējumu, ko paredz Ženēvas Konvencija. Viņa ģimenei nav nekādas informācijas par viņa labklājību, izņemot vienu video ierakstu un neskaidru norādi no Hamas, ka viņš joprojām ir sveiks un vesels.

Ja Hamas vēlas, lai starptautiskā kopiena to uztver nopietni, tai vismaz skaidri jāparāda, ka viņa apcietinājuma apstākļi atbilst starptautiskajām humanitārajām tiesībām.

Bet mēs prasām vairāk. Mēs prasām tūlītēju un beznosacījumu atbrīvošanu. Es neslēpšu savu nosodījumu par dialogu ar Hamas teroristiem — organizāciju, kas īstenoja Izraēlas izpostīšanu —, bet, ja mēs jebkad vēlamies kārtot rēķinus ar Hamas, mums tas jādara pēc tam, kad Gilad Shalit būs atbrīvots no baisā apcietinājuma.

  Sari Essayah, autore. − Priekšsēdētāja kungs, parasti, kad šis Parlaments izstrādā rezolūciju, kas kaut vai tikai nedaudz ir saistīta ar stāvokli Tuvajos Austrumos, ir grūti rast kopīgu sapratni. Tomēr šoreiz tas tā nav, pateicoties kolēģiem, kuri to padarīja par iespējamu.

Gilad Shalit stāvoklis ir humānās jomas jautājums, un mūsu rezolūcijā ir uzsvērts, ka kopš apcietināšanas gandrīz pirms četriem gadiem viņš ir ticis turēts nezināmā vietā Gazā, kur viņam nav nodrošinātas pamattiesības saskaņā ar humanitārajiem standartiem, tostarp trešo Ženēvas Konvenciju. Tieši šādā humānā kontekstā mēs pieprasām tūlītēju Gilad Shalit atbrīvošanu. Pašlaik obligāta prasība ir atļaut viņa saziņu ar Sarkano Krustu un vecākiem.

Cilvēka vērtība nav izmērāma. Tā ir nenosakāma. Gilad Shalit nedrīkst pārvērst par „spēļu kārti” Hamas teroristu organizācijas rokās; viņš ir nekavējoties jāatbrīvo. Mēs vēlamies, lai šādu vēstījumu Augstā pārstāve baronese Ashton aizved uz Gazu sava gaidāmā apmeklējuma laikā.

  Takis Hadjigeorgiou , autors. – (EL) Priekšsēdētāja kungs, vakar es kopā ar citiem deputātiem tikos ar Shalit tēvu, un es vēlos sacīt, ka ir neiespējami nejust līdzi šīs ģimenes traģēdijai. Tādēļ mūsu nostāja ir tāda, ka Gilad Shalit, kas ir Izraēlas bruņoto spēku karavīrs un ko 2006. gada 24. jūnijā apcietināja Izraēlas teritorijā, atbilst kritērijiem, lai viņu uzskatītu par kara gūstekni saskaņā ar trešo Ženēvas Konvenciju.

Kā tādam viņam ir jānodrošina humāna aprūpe un jāļauj sazināties ar ārpasauli. Starptautiskajam Sarkanajam Krustam ir jābūt iespējai viņu apmeklēt, un viņa ģimenei jābūt tiesīgai saņemt informāciju par viņa stāvokli, kā arī, protams, viņu apmeklēt. Tai pat laikā mēs paužam savu pārliecību un vēlmi par šīs personas atbrīvošanu.

Tomēr, noteikti nevēloties mazināt manis līdz šim pateikto, es uzskatu, ka mūsu nostāja, ka šī lieta jāuzskata par atšķirīgu no vairāku citu apcietināto palestīniešu gadījumiem, ir apolitiska. Viņu apcietinājums arī ir humānas jomas jautājums. Manuprāt, mēs šai ģimenei dodam veltas cerības, ja domājam, ka, koncentrējot Parlamenta uzmanību tikai uz šīs konkrētās personas —, kuru, es atkārtoju, mēs pieprasām atbrīvot —, atbrīvošanu, mēs kaut ko panāksim.

Vai tas, ka dučiem sešpadsmitgadīgu palestīniešu bērnu atrodas apcietinājumā, nav humānās jomas jautājums? Kā jūs varat nošķirt šos divus jautājumus? Mēs nevaram neminēt to, ka Gaza pati par sevi — jo kāds iepriekš sacīja, ka viņš dzīvo būdā, un viņš tādā patiesi dzīvo —, ka Gaza pati, es atkārtoju, ir kārtīga būda. Pusmiljons tur dzīvojošo palestīniešu dzīvo komunālā būdā. Izraēlas cietumos atrodas ap 7200 palestīniešu; starp tiem ir 270 bērnu vecumā no 16 līdz 18 gadiem, kā arī 44 bērni ir jaunāki par 16 gadiem. 750 000 palestīniešu ir apcietināti un ieslodzīti kopš 1967. gada.

Tāpēc mēs aicinām atbrīvot Shalit, bet mūsu nostāja, ka to var panākt, nošķirot šo gadījumu no vispārējās situācijas Palestīnā, ir apolitiska.

Nobeigumā vēlos papildināt, ka vienīgā vieta pasaulē, kurai ir ieslodzīto ministrs, ir Palestīna. Vēlos vēlreiz paust mūsu mīlestību un līdzjūtību šai ģimenei, un es ticu, ka šī problēma tiks drīz atrisināta.

  Nicole Kiil-Nielsen, autore. − (FR) Priekšsēdētāja kungs, rezolūcija par kaprāli Gilad Shalit, ko mēs šodien izskatām, papildina daudzās rezolūcijas, ko Eiropas Parlaments ir iepriekš pieņēmis par cilvēktiesību stāvokli Tuvajos Austrumos.

Kaprāli Gilad Shalit, kas apcietinājumā atrodas jau 1355 dienas, ir jāatbrīvo pēc iespējas ātrāk. Mēs pieprasām un patiesi ceram, ka viņu atbrīvos. Ir jāatbrīvo jaunais franču izcelsmes palestīnietis Salah Hamouri, ko Izraēlas varas iestādes ir aizturējušas kopš 2005. gada 13. marta. Ir jāatbrīvo Izraēlas cietumos esošie bērni, kas tur tiek turēti, pārkāpjot starptautisko tiesību un konvenciju par bērnu tiesībām noteikumus. Ir jāatbrīvo Nevardarbīgās Tautas pretošanās okupācijai grupas karavīri, piemēram, Abdallah Abu Rahmah no Bilinas. Ir jāatbrīvo vēlētie pārstāvji, Palestīnas Likumdošanas padomes locekļi, tostarp Marwan Barghouti.

Eiropas Savienībai ir laiks strikti uzstāt, lai Tuvajos Austrumos tiktu ievērotas cilvēktiesības un starptautiskās tiesības. Risinājums nav rodams pretinieku pārspēšanā, ko īsteno represīvos un vardarbīgos apstākļos, kā, piemēram, Hamas vadoņa noslepkavošana Dubaijā, kuru mēs nosodām ne tikai tādēļ, ka tas vēl vairāk apgrūtina Gilad Shalit atbrīvošanu.

  Elena Băsescu, PPE grupas vārdā. – (RO) Šis ir otrais gadījums, kad pēdējo divu nedēļu laikā es plenārsēdē runāju par Gilad Shalit, un esmu gandarīta, ka manu kolēģu deputātu kopīgo centienu rezultātā ir sagatavota šī rezolūcija. „Gilad Shalit lieta” parāda Eiropas Savienības konkrētās bažas par cilvēktiesību situāciju Gazā. Gilad tiesības, kas noteiktas Ženēvas Konvencijā, nedrīkst būt atkarīgas no Izraēlas un Palestīnas konflikta. Gilad Shalit tēvs Noam patiešām ir vairākkārt apstiprinājis, ka ne viņš, ne viņa ģimene nav iesaistījusies politikā. Viņi nav izvēlējušies atrasties šajā situācijā. Eiropiešu ideāls ir divu valstu līdzāspastāvēšana mierā un drošībā.

Sarunas par Gilad atbrīvošanu notiek jau kopš 2006. gada, izmantojot dažādus starpniekus un ietverot — kas ir fakts — vienu stipri pretrunīgu priekšlikumu, ka viņš būtu jāatbrīvo apmaiņā pret 1000 ieslodzītajiem palestīniešiem. Gilad un viņa ģimenei ir vajadzīga palīdzība.

Liels paldies!

  Olga Sehnalová, S&D grupas vārdā. – (CS) Gilad Shalit lieta simbolizē Tuvo Austrumu bezgalīgo izmisumu un neapmierinātību. To jūt gan tur dzīvojošie, gan starptautiskā kopiena, kas ir iesaistījusies. Gilad Shalit ir ķīlnieks ar vārdu, kura likteni mēs vērojam ar līdzjūtību un bažām. Tuvo Austrumu iedzīvotāji ir šī bezgalīgā konflikta ķīlnieki bez vārdiem. Acs pret aci un zobs pret zobu. Vai tomēr Gilad un citiem upuriem ir citas cerības?

Nekādi starptautisko tiesību standarti neatlīdzinās to, ko mēs tik izmisīgi maz dzirdam šajā konfliktā — aicinājumu būt cilvēcīgiem. Mēģināt un atmest ģeopolitisku skatījumu uz pasauli, kur ar cilvēkiem un viņu likteņiem manipulē kā ar kārtīm. Mēģināt un iedomāties sevi upuru ģimeņu vietā un visu nevainīgo aizturēto un trūcīgo cilvēku vietā.

Kas tad kavē Gilad Shalit un visu to, kuru vaina nav noteikti apliecināta tiesā, atbrīvošanu? Nemaz neminot iedrošinājumu tiem cilvēkiem, kas vēlas dzīvot mierā. Miera pamatā ir uzticēšanās, kompromiss un drosme aizstāvēt mieru pret tiem, kas ir nesamierināmi. Vēlos jums lūgt spert pirmo soli.

  Margrete Auken, Verts/ALE grupas vārdā. – (DA) Priekšsēdētāja kungs, mūsu šodienas debašu mērķis ir visā nopietnībā nosaukt vārdā un „piešķirt seju” cilvēku ciešanām, tādējādi paplašinot mūsu līdzjūtību un līdzcietību. Šajā saistībā ir patiesi vērtīgi, ka esam izvēlējušies Gilad Shalit lietu par mūsu šodienas debašu tematu. Tas sekmēs mūsu iejūtību pret citiem, lai mēs varētu izprast viņu un viņu ģimeņu ciešanas. Tūkstošiem palestīniešu tiek turēti apcietinājumā absolūti nepieņemamos apstākļos, kas ir pretrunā starptautiskajiem noteikumiem, un viņu situācija ir tikpat sarežģīta kā Gilad Shalit un viņa ģimenes situācija. Mums jādara maksimāli iespējamais, lai šo problēmu nopietni risinātu, un, manuprāt, mēs visi Parlamentā esam gatavi to darīt. Šeit nav runa tikai par vienu ieslodzīto, bet gan par tūkstošiem ieslodzīto, kas ir šī lielā konflikta upuri.

Vēlos vēl arī piebilst: mums ir svarīgi šai bēdīgajai lietai pieiet strikti, kā arī apzināties, ka, ja mēs neko nedarīsim ne tikai Gazas aplenkuma, bet arī kopumā Palestīnas okupācijas sakarā un ja mēs nepanāksim divu valstu risinājumu, ko, manuprāt, mēs visi aicinām panākt, šiem cilvēkiem nebūs nākotnes. Domāju, ka tas patiesi ir efektīvs veids, kā rast risinājumu, un ceru, ka baronese Ashton nostādīs ES tādā pozīcijā, kurā tai ne tikai ir jāmaksā, jāmaksā un jāmaksā, bet kur tā reizēm var arī paust savu viedokli.

  Louis Bontes (NI). – (NL) Priekšsēdētāja kungs, 2006. gada 25. jūnijā Izraēlas armijas iesauktais kaprālis Gilad Shalit tika sagūstīts pēc teroristu iebrukuma Gazas joslā. Kopš tā laika viņš ir bijis Hamas ķīlnieks. Hamas nepieļauj nekādu Shalit saziņu ar ārpasauli. Viņš tiek turēts tumsā, un pat Sarkanajam Krustam nav atļauts viņam piekļūt.

Shalit lieta jau atkal apliecina, ka Eiropa un Izraēla ir vienā pusē. Barbariskie islāma spēki īsteno nogurdinošu karu pret rietumu civilizāciju. Izraēla ir šī kara frontes līnija. Izraēlā un Eiropā ir svarīgs katrs cilvēks. Islāma teroristiem cilvēka dzīvība nav ne nieka vērta — vai, drīzāk, tā ir vērta tūkstošiem citu cilvēku dzīvību, jo Hamas pieprasa, lai Izraēla pret Shalit atbrīvo 1000 ieslodzītos, tostarp lielu skaitu teroristisku slepkavu.

Ir svarīgi nodrošināt Shalit atbrīvošanu, taču bez teroristu atbrīvošanas Izraēlā. Galu galā mēs visi esam redzējuši, ko šādas apmaiņas ir veicinājušas iepriekš, proti, teroristu, to sekotāju un vadoņu uzvaras eiforiju, kā arī neapšaubāmi vairāk terora. Mēs nevaram ļaut cilvēkiem būt ieguvējiem no terorisma, un būtu bezatbildīgi mudināt Izraēlu reaģēt uz šādu ķīlnieku pieņemšanu apmaiņā, jo nākamais Hamas ķīlnieks varētu būt kāds no Parīzes, Amsterdamas vai Briseles. Un kādā situācijā tad mēs būsim?

Ir nekavējoties jāmaina situācija. Par eiropieša Gilad Shalit sagrābšanu par ķīlnieku ir jāmaksā Hamas, nevis Izraēlai. Cenai jābūt tik augstai, lai viņi atbrīvotu viņu pēc pašu brīvas gribas. Šajā saistībā mēs prasām pilnībā aizliegt iebraukšanu un ceļošanu Eiropā visām Hamas amatpersonām, tostarp tām, kas oficiāli nav Hamas sabiedrotās un kas nav Eiropas teroristu sarakstā.

  Tunne Kelam (PPE). – Priekšsēdētāja kungs, šis jaunais vīrietis tiek turēts apcietinājumā jau gandrīz 1400 dienas, pilnībā neņemot vērā nekādas starptautiskās normas un neļaujot viņam pat Sarkanā Krusta piekļuvi. Domāju, ka šis gadījums jāapskata un jārisina kā humāna traģēdija. Mani priecē plašais Eiropas Parlamenta atbalsts šīm debatēm un mūsu kolēģu sirsnīgie apsveikuma vārdi vakar Shalit tēvam.

Shalit lieta nedrīkst kļūt par „spēļu kārti”. Tā vietā viņa atbrīvošana būs Hamas interesēs, ja šī organizācija miera procesā vēlas iegūt likumību. Nobeigumā vēlos sacīt, ka organizācijas uzticamības labākais apliecinājums būtu Gilad Shalit beznosacījumu atbrīvošana un turpmāku nolaupīšanu neīstenošana.

  Filip Kaczmarek (PPE). – (PL) Šodien apspriestā rezolūcija nav politisks dokuments, un mēs nemēģinām risināt Tuvo Austrumu konfliktu. Mēs visi vēlamies, lai nevainīgam dēlam atļauj atgriezties pie viņa tēva un ģimenes. Nezinu, vai kolēģi deputāti zina par organizāciju „Vecāku loks” (Parents Circle)? To veido izraēliešu un palestīniešu ģimenes, kas konfliktā ir zaudējušas savus tuviniekus. Šodien mēs runājam par konkrētu gadījumu, jo nevēlamies, lai Gilad Shalit tēvs pievienojas tiem, kas ir zaudējuši sev tuvos — savus bērnus.

Mēs lūdzam atbrīvot ķīlnieku, jo nepiekrītam, ka mērķis attaisno līdzekļus. Cīņa par taisnīgu lietu neattaisno darbības, kas vispārēji tiek uzskatītas par nepareizām, vai teroraktus. Organizācijas, kas vēlas saņemt mūsu atzinību un cieņu, nedrīkst sagrābt ķīlniekus.

(Aplausi)

  Cristian Dan Preda (PPE). – (RO) Arī es vēlos paust savu atbalstu tiem, kas šajā plenārsēžu zālē gan vakar, gan šodien ir aicinājuši atbrīvot Gilad Shalit, un arī es vēlos paust savu līdzjūtību viņa ģimenei.

Vēlos savu runu veltīt tiem, kas, iespējams, sev jautā: „Kādēļ mums ir rezolūcija par Gilad Shalit lietu, un kādēļ tagad?”. Citi kolēģi (deputāti) ir mums atgādinājuši, ka drīz paies četri gadi, kopš jaunais Gilad Shalit tiek turēts apcietinājumā nežēlīgos apstākļos, pārkāpjot starptautiskos standartus par kara gūstekņu apstākļiem, kas atzīti trešajā Ženēvas Konvencijā. Kā mēs ikviens varam iedomāties, katra papildu diena apcietinājumā Shalit un viņa ģimenei rada briesmīgas ciešanas.

Es arī vēlos norādīt uz vēl vienu iemeslu atbalstam, proti, Gilad Shalit ir Eiropas pilsonis, viņš ir eiropietis, kas ir kļuvis par terorisma upuri, un šodien, kad ir Eiropas terorisma upuru piemiņas diena, es nevaru iedomāties labāku simbolisku rīcību par šo rezolūciju.

  Ana Gomes (S&D). – Priekšsēdētāja kungs, pirmkārt, vēlos paust savu atzinību par Gilad Shalit ģimenes centieniem, mēģinot panākt viņa atbrīvošanu, ko mēs no visas sirds atbalstām. Tas ir vēstījums, ko vēlamies izteikt ar šo rezolūciju. Mēs uzskatām, kā uzsvērts Goldstone ziņojumā, ka viņam patiešām ir tiesības uz kara gūstekņa statusu, tāpat kā šāds statuss pienākas Izraēlas ieslodzītajiem, starp kuriem ir daudzi bērni.

Mēs vēlamies, lai viņi visi tiktu atbrīvoti. Mēs vēlamies, lai tiktu atbrīvots Gilad Shalit un visi jaunie palestīnieši. Tas patiešām ir vienīgais veids, kā šajā reģionā panākt mieru. Mēs mudinām baronesi Ashton netaupīt spēkus, lai prasītu atbrīvot Gilad Shalit un visus palestīniešus, kas ir kara gūstekņi, jo īpaši jaunos cilvēkus, kuri ilgstoši atrodas apcietinājumā.

  Ryszard Czarnecki (ECR). – (PL) Gilad Shalit lietai ir īpaša un personīga dimensija. Tā ir ļoti jauna vīrieša, kas ir mana dēla vecumā, traģēdija, un tā ir arī viņa ģimenes traģēdija. Tomēr neizliksimies, ka šai lietai nav arī plašāks politiskais konteksts. Tā mums patiesībā liek apzināties, ka melnbaltā videofilma, ko mums nereti vienpusēji rāda arī šajā plenārsēžu zālē, proti, videofilma, kurā rāda tikai palestīniešu cietušos, ir ne pārāk objektīva.

Domāju, ka šodien mums ir skaidri jāpieprasa šī jaunā vīrieša atbrīvošana, bet atcerēsimies arī, ka par to, ka viņš joprojām ir apcietinājumā, ir atbildīgi tie, kas šāva raķetes Sderotā.

  Eija-Riitta Korhola (PPE). – (FI) Priekšsēdētāja kungs, kā mēs zinām, šīs rezolūcijas pamatā ir politiski ļoti jutīgu apstākļu kopums, bet tam nevajadzētu mūs kavēt pieņemt nepārprotami humānu rezolūciju, kuras spēku nav mazinājuši vispārīgi politiski komentāri par situāciju kopumā.

Esmu gandarīta, ka šajā rezolūcijā nav nekā lieka. Es par to balsošu atbalstoši. Tajā ir uzsvērts, ka visām Tuvo Austrumu krīzē iesaistītajām pusēm jāievēro starptautiskās humanitārās tiesības un tiesību akti cilvēktiesību jomā. Ceru, ka tā saņems šī Parlamenta stabilu atbalstu.

(Aplausi)

  Janez Potočnik, Komisijas loceklis. − Priekšsēdētāja kungs, Izraēlas karavīra Gilad Shalit nolaupīšana rada lielas bažas Eiropas Savienībai.

Mana bijusī kolēģe komisāre Ferrero-Waldner šajā Parlamentā aicināja steidzami atbrīvot Shalit kungu jau 2006. gada 5. jūlijā, kad vēl nebija pagājušas divas nedēļas pēc viņa sagrābšanas. Gadu gaitā un vairākkārt, arī pēdējā Asociācijas padomē ar Izraēlu pagājušā gada jūnijā un Ārlietu padomes 2009. gada decembra secinājumos, ES ir nepārtraukti aicinājusi Shalit kunga sagrābējus viņu nekavējoties atbrīvot. Tāpēc mēs šodien pievienojamies Parlamenta priekšlikumiem, kuros ir aicināts viņu atbrīvot.

Mūsuprāt, saskaņā ar daudzu cilvēktiesību organizāciju novērtējumu Shalit kunga apcietinājuma nosacījumi un apstākļi neatbilst starptautiskajām humanitārajām tiesībām. Tādēļ mēs mudinām viņa sagūstītājus ņemt vērā šādas prasības un jo īpaši ļaut Sarkanā Krusta Starptautiskās komitejas pārstāvjiem ar viņu tikties. Visbeidzot, mēs zinām, ka notiek starpniecības darbības, lai panāktu Gilad Shalit atbrīvošanu. Mēs atbalstām visus šādus centienus un mēs ceram, ka tie drīz vainagosies ar panākumiem. Es arī personīgi nodošu skaidru ziņu savai kolēģei Cathy Ashton.

Protams, mēs domās esam ar Gilad Shalit ģimeni. Es zinu, ka viņa tēvs šonedēļ bija šajā Parlamentā, un, kā saprotu, viņš pašlaik ir šeit.

(Aplausi)

Vēlos viņam sacīt, ka mūsu domas un centieni ir ar viņu un, protams, visiem citiem, kas saskaras ar šī ilgstošā konflikta sekām.

(Aplausi)

  Priekšsēdētājs. – Debates tiek slēgtas.

Balsošana notiks debašu noslēgumā.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 149. pants)

  Indrek Tarand (Verts/ALE), rakstiski. – Vēlos paust nožēlu par Gilad Shalit apcietinājumu. Viņa apcietināšana, kā arī pārējo ieslodzīto aizturēšana ir nepieņemama. Šī situācija ir pēc iespējas ātrāk jālabo. Manuprāt, Shalit atbrīvošana sekmētu Tuvo Austrumu miera procesu kopumā.

(FR) Savukārt Francija ir nupat izlēmusi Krievijai pārdot mistrāla klases kara kuģi; uzskatām, ka tā ļoti nožēlos šo rīcību.