Priekšsēdētājs. – Nākamais punkts ir debates par pieciem⁽¹⁾ rezolūciju priekšlikumiem par Dienvidkoreju — nāvessoda legalizēšana.

  Renate Weber, autore. − Priekšsēdētāja kungs, pēc 13 gadiem, kuros Dienvidkorejā neveica nevienu nāvessodu, ir ārkārtīgi apbēdinoši, ka Konstitucionālā tiesa pirms dažām nedēļām pieņēma lēmumu par nāvessoda pieņemšanu. Lēmumā teikts, ka nāvessods ir likumīgs sods, kas var atturēt noziedzniekus sabiedrības interesēs. Tas ir plaši dzirdēts arguments un tikai atbildes reakcija uz satraucošām situācijām konkrētajā valstī un noteiktā laikā.

Tas patiesībā nozīmē, ka nāvessodu uzskata par preventīvu pasākumu, cerot, ka, ja noziedznieks zina, ka pastāv augstākais soda mērs, viņš vai viņa padomās divreiz par savu rīcību. Mēs visi zinām, ka daudzi pētījumi ir atspēkojuši šo ideju.

Vēl svarīgāk ir tas, ka nāvessoda izpilde ir neatgriezeniska; ceļa atpakaļ nav. Romiešu likumā Justiniāna laikos bija sacīts, ka ir labāk, ja vainīgais paliek nesodīts, nekā nevainīgam cilvēkam atņemt dzīvību. Tas bija pirms 15 gadsimtiem. Tā kā Dienvidkorejas Konstitucionālā tiesa pati atzina, ka nāvessods pieļauj kļūdas iespējamību un vardarbību, mūsu šodien paustās bažas varētu nostiprināt Dienvidkorejas Republikas demokrātisko iestāžu viedokli, ka šāds soda mērs ir jāatceļ uz visiem laikiem.

Kopš Dienvidkorejas Republika 1990. gadā pievienojās Starptautiskajam paktam par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām un ir parakstījusi vairumu lielāko cilvēktiesību līgumu; solis atpakaļ ļoti kaitētu tās starptautiskajai reputācijai.

  David Martin, autors. − Priekšsēdētāja kungs, Eiropas Savienība kopumā un šis Parlaments jo īpaši lepojas ar saviem iebildumiem (godājama tradīcija) pret nāvessodiem. Tādēļ nevaram rīkoties citādi kā vien paust nožēlu par Dienvidkorejas Republikas Konstitucionālās tiesas lēmumu, ka nāvessods nav valsts konstitūcijas pārkāpums.

Tomēr es uzskatu, ka mums šeit jāsaglabā proporcionalitāte. Taisnīgums, ko izlemj ar mazu pārsvaru ar piecām balsīm pret četrām. Pēdējo reizi, kad viņi balsoja, attiecība bija septiņi pret divi. Viņi nemudināja vai nepiedeva nāvessoda izmantošanu, bet aicināja Korejas parlamentu pieņemt politisku lēmumu, lai izlemtu par turpmāku nāvessoda atcelšanu šajā valstī.

Mums arī jāatzīmē, ka Dienvidkoreja de facto ir abolicionistiska valsts. Nāvessodi nav izpildīti kopš 1998. gada februāra, un 2007. gadā Amnesty International atzina Dienvidkoreju par valsti, kas būtībā atcēlusi augstāko soda mēru.

Tomēr šī jautājuma nopietnība atgriežas kā prioritāte, kad mēs uzzinām, ka Korejas Lielās nacionālās partijas vadītājs nesen ir sacījis, ka šis de facto moratorijs attiecībā uz augstāko soda mēru jāatceļ un ātri ar nāvessodu jāsoda daži ieslodzītie. Ceru, ka šī Korejas nelabvēlīgā, izdevību izmantojošā balss tiks ignorēta un ka Dienvidkoreja patiešām nebūs de facto moratorija valsts, mainot savus tiesību aktus un kļūstot par de jure moratorija valsti.

  Martin Kastler, autors. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, jāpauž nožēla, ka vairākas pasaules valstis šodien un šajā laikā joprojām īsteno vai atļauj šo necilvēcīgo soda veidu attiecībā uz nopietniem noziedzniekiem. Es uzskatu, ka nevienam nav tiesību izlemt par citas personas dzīvību vai nāvi neatkarīgi no tā, vai tas ir dzīvības sākumā vai beigās, un noteikti ne saistībā ar nozieguma sodīšanu. Šim barbariskajam sodam nogalinot nav vietas modernā pasaulē.

Neaizmirstamais, ievērojamais pāvests Jānis Pāvels II norādīja, ka jābūt iespējai izpirkt grēkus, izlīgšanai. Ar tādu neatgriezenisku rīcību, kāds ir nāvessods, tas nav iespējams. Tādēļ kā parlamentārās grupas mēs apvienojam spēkus, lai aicinātu mūsu Dienvidkorejas kolēģus savā parlamentā runāt par šo tematu un pievienoties mums, eiropiešiem, lai mudinātu atcelt nāvessodu, apliecinot cilvēcību. Vēlos aicināt visus deputātus vienprātīgi atbalstīt kopīgo priekšlikumu rezolūcijai.

  Marie-Christine Vergiat, autore. − (FR) Priekšsēdētāja kungs, Ceturtajā pasaules kongresā pret nāvessodu, kas notika februāra beigās Ženēvā, abolicionistu kustība atzinīgi vērtēja to valstu pieaugošo skaitu, kas ir atcēlušas vai apturējušas nāvessodu. Dienvidkoreja bija šķietami apņēmusies īstenot līdzīgu pieeju, jo nāvessods šajā valstī nebija izpildīts kopš 1997. gada decembra.

Nesenais Dienvidkorejas Republikas Konstitucionālās tiesas lēmums mūs, protams, satrauc; mēs nevaram nepaust nožēlu par to. Tādēļ vēlamies Komisiju un Padomi nāvessodā, kas ir tiesību uz dzīvību pārkāpums un valsts noziegums, atcelšanu uzskatīt par galveno elementu Eiropas Savienības attiecībās ar trešām valstīm.

Mēs vēlamies Komisiju aicināt Korejas valdību un republikas prezidentu, kam pašam piesprieda nāvessodu 1981. gadā, cieši apņemties atcelt nāvessodu; pieņemt lēmumu par moratoriju saskaņā ar ANO lēmumu paust bažas saistībā ar 59 cilvēku stāvokli, tostarp konkrētu politisko ieslodzīto, kam piespriests nāvessods šajā valstī; un aicināt mīkstināt piespriesto nāvessodu.

  Barbara Lochbihler, autore. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, nāvessoda atcelšanas politika ir ļoti sekmīgs Eiropas ārpolitikas elements. To var redzēt pievienošanās sarunās, divpusējās sarunās un arī ANO, kur vairāk un vairāk pasaules valstis izlemj piemērot moratoriju vai atcelt nāvessodu pilnībā. Vēl nesen Dienvidkoreja bija viena no šīm valstīm, kas praksē vairs nepiemēroja šo pazemojošo un nožēlojamo soda veidu.

Šodienas rezolūcijā tiek paustas mūsu bažas, ka ar Dienvidkorejas Republikas Konstitucionālās tiesas lēmumu, ka nāvessoda izpildes likumīgi atbilst konstitūcijai tiek radīta situācija, kas patiesi atvieglo nāvessoda izmantošanas atsākšanu. Tādēļ aicinām Dienvidkorejas valdību sākotnēji darīt visu iespējamo, lai pieņemtu juridiski saistošu moratoriju, kas aizliedz nāvessoda izpildes, jo nāvessodu paredzēts izpildīt 55 cilvēkiem; pēc tam Dienvidkorejas parlamentam jāpieņem likums par nāvessoda atcelšanu.

Priecē, ka arī Dienvidkorejas sabiedrībā ir radusies kustība, kas rīko kampaņas, lai tiktu pieņemts likums nāvessoda atcelšanai. Mēs šajā Parlamentā atbalstām šo kustību.

  Jarosław Leszek Wałęsa, PPE grupas vārdā. – (PL) Priekšsēdētāja kungs, laikā, kad pieaug to valstu skaits, kuras atsakās no nāvessodu piespriešanas, Dienvidkorejas Konstitucionālās tiesas lēmums izraisa vismaz pārsteigumu.

Nāvessods ir skaidrs cilvēktiesību pārkāpums, jo, galu galā, cilvēka dzīvība ir vērtība, kas jāaizsargā ar likumu, un tiesību sistēma, kura pieļauj augstāko soda mēru, grauj pati savus pamatus un ir zināma veida liekulība. Pastāv daudzi argumenti pret šādu taisnīguma īstenošanas veidu. Man visbūtiskākais šķiet neatgriezeniskums. Neatkarīgi no visa pārējā, ko par to var teikt, augstākais soda mērs ir galīgs. Tas liedz cilvēkiem dārgāko, kas tiem jebkad būs. Turklāt uz izpildītājiem gulstas morāla atbildība, jo vienmēr pastāv nevainīgas personas sodīšanas risks.

Tāpat Konstitucionālās tiesas lēmums liek vilties, jo mēs zinām, ka jau gadiem Korejā nav izpildīti nāvessodi. Ceru, ka šis lēmums neietekmēs pieņemto spriedumu skaitu. Turklāt aicinu Dienvidkorejā pilnībā atcelt nāvessodu piespriešanu.

  Lidia Joanna Geringer de Oedenberg, S&D grupas vārdā. – (PL) Dienvidkoreja ir viens no Eiropas Savienības galvenajiem tirdzniecības partneriem. Tā ir arī valsts, ar ko Eiropas Komisija ir pabeigusi sarunas par brīvās tirdzniecības nolīgumu, piešķirot abām pusēm ļoti plašu pieeju vienai otras tirgum. Ņemot vērā šādas tuvas ekonomiskās attiecības, esmu pārsteigta, ka ES un Koreja tik ļoti atšķiras, kad ir runa par cilvēktiesību ievērošanu.

Visas Eiropas Savienības dalībvalstis ir parakstījušas Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 13. protokolu, kas aizliedz nāvessodu. Turklāt Savienība starptautiskā mērogā apgalvo, ka tā ir pati izvirzījusi sev mērķi censties panākt globālu nāvessoda atcelšanu. Saskaņā ar šo apgalvojumu Eiropas Savienībai jāpauž skaidrs atbalsts Korejas kustībai, kas strādā, lai panāktu augstākā soda mēra atcelšanu. Cerēsim, ka, pirmkārt, tiks ieviests moratorijs nāvessodu izpildīšanai un ka Korejas valdība aktīvi iesaistīsies ANO centienos atcelt nāvessodu.

Saskaņā ar jaunajām pilnvarām tirdzniecības politikas jomā mums ir tiesības un pienākums kā Eiropas Parlamentam pieprasīt augstākā soda mēra atcelšanu visās Eiropas Savienības partnervalstīs.

  Zbigniew Ziobro, ECR grupas vārdā. – (PL) Priekšsēdētāja kungs, ja šodienas viedokļi par augstāko soda mēru Eiropā būtu bijuši spēkā Nirnbergas tribunāla laikā, nevienam no notiesātajiem nacistiem, kas bija atbildīgi par miljoniem nevainīgu cilvēku nežēlīgu nonāvēšanu, nebūtu ticis piespriests nāvessods. Neesmu dzirdējis, ka kāds Eiropā kritizētu Nirnbergas tribunālu par netaisnīgiem spriedumiem.

Eiropa aizvien vairāk attālinās no taisnīga soda būtības, ko piemēro proporcionāli vainīgā nodarījumam un vainai. Kad runājam par slepkavību, par daudzu cilvēku nogalināšanu, piemēram, terora aktā vai kad runājam par genocīdu un miljoniem cilvēku nonāvēšanu Eiropā, rodas jautājums par proporcionālu sodu. Tiesa, ka akadēmiķu aprindās Eiropā un citur notiekošās debates tomēr ir par šā soda veida kā preventīva pasākuma efektivitāti un nevainīgu cilvēku aizsardzību. Taču tas, visticamāk, šeit nav galvenais arguments.

Eiropa tagad ir atcēlusi nāvessodu. Tā ir demokrātiska izvēle, un mēs vēlamies, lai tas tiktu ņemts vērā. Tomēr mums arī jāņem vēra citu izvēle, tādēļ es atbalstu šā temata apspriešanu, tostarp arī ar Dienvidkorejas iedzīvotājiem. Tā ir demokrātiska valsts.

  Marek Henryk Migalski (ECR). – (PL) Divu iemeslu dēļ es nedomāju, ka mums būtu jākomentē šis jautājums vai ka mums būtu jāiejaucas. Pirmkārt, Dienvidkoreja ir demokrātiska valsts, un Konstitucionālās tiesas lēmums ir valsts likumīgas iestādes lēmums. Tāpēc nav riska, ka nāvessodu piespriedīs politiskās vai maznozīmīgās lietās — piespriedīs kriminālnoziedzniekiem un slepkavām. Otrkārt, augstākais soda mērs ir atturošs līdzeklis. Protams, to nav iespējams pierādīt empīriski, bet, ja pieņemam siloģisma patiesību, ka nopietnāks sods ir spēcīgāks atturošs līdzeklis, tas nozīmē, ka augstākais soda mērs attur vairāk, kas savukārt nozīmē, ka nāvessods ir spēcīgākais atturošais līdzeklis. Tādējādi, piemērojot nāvessodu, mēs patiesībā glābjam nevainīgu cilvēku dzīvības. Tādēļ Eiropas Savienība un Eiropas Parlaments nedrīkst iejaukties šajā Dienvidkorejas iestāžu lietā.

  Bogusław Sonik (PPE). – (PL) Priekšsēdētāja kungs, Dienvidkorejas Konstitucionālās tiesas lēmums, ka nāvessods nav konstitūcijas pārkāpums, ir apbēdinošs. Šis lēmums ir solis uz atpakaļ salīdzinājumā ar tendencēm Dienvidkorejā, kur nāvessods nav piemērots veselu desmitgadi. Pēdējo nāvessodu izpildīja pirms 13 gadiem. Pašlaik nāvessods ir piespriests 57 notiesātajiem, kas gaida tā izpildi. Dienvidkorejas tiesas lēmums jāuzlūko kritiski. Dienvidkorejai kā reģiona ekonomiskajam līderim jārāda piemērs saistībā ar cieņu pret ikvienas personas dzīvību. Augstākais soda mērs neatbilst mūsdienu krimināltiesību sistēmai un pretēji pašreizējam viedoklim tas nesekmē noziedzības mazināšanos.

  Jaroslav Paška (EFD). – (SK) Nāvessods ir jautājums, kas pastāvēs tik ilgi, cik ilgo darbosies briesmoņi un slepkavas, dzīvojot ar apziņu, ka viņi var mocīt, rīkoties vardarbīgi un slepkavot cilvēkus, slēpjoties sabiedrībā, jo vāja un nespējīga sabiedrība nespēj tikt galā ar viņu brutālajām darbībām.

Katram šo briesmoņu upurim bija tādas pašas tiesības uz dzīvību, kādas mums visiem, līdz brīdim, kad viņa ceļi krustojās ar šādu briesmoni, noziedznieku, kas personu nolēma tās liktenim, lai apmierinātu savas perversās vajadzības, bez tiesībām uz žēlastību vai aizsardzību. Korejas Konstitucionālā tiesa ir atzinusi, ka nāvessods nav Korejas konstitūcijas pārkāpums. Tādējādi ir praktiski izvērtēts juridiskais statuss. Tas, ka Eiropas politiskā elite mūsu vārdā ir atteikusies no šādas pieejas, tomēr nenozīmē, ka esam kļuvuši labāki vai ka mūsu sabiedrība ir cilvēciskāka. Nē. Godīgu Eiropas un arī Korejas iedzīvotāju slepkavības, ko paveic brutāli briesmoņi, nav mitējušās. Vienīgā atšķirība ir tāda, ka Eiropas briesmoņiem nav jāuztraucas par augstāko soda mēru.

Dāmas un kungi, es cienu mūsu modeli, kura pamatā ir Eiropas Cilvēktiesību konvencija, bet es uzskatu, ka, pirms to piemērojam ārpasaulei, mums jāpārliecinās, ka pastāv labāki risinājumi godīgiem cilvēkiem un ka...

(Priekšsēdētājs pārtrauca runātāju)

  Joanna Katarzyna Skrzydlewska (PPE). – (PL) Vēlos sacīt, ka Dienvidkorejas Konstitucionālās tiesas lēmums rada vilšanos un satraukumu. Neskatoties uz to, ka pēdējie nāvessodi Dienvidkorejā tika izpildīti 1997. gadā, tiesa 25. februārī izlēma, ka nāvessods ir soda veids, kas nepārkāpj konstitūcijā noteiktās tiesības uz dzīvību. Šis ir otrais tiesas lēmums ar tādu saturu. Pirmo lēmumu pieņēma 1996. gadā, kad tiesa paziņoja, ka sabiedriskā doma neatbalsta nāvessoda atcelšanu. Tātad var secināt, ka Dienvidkorejas sabiedriskā doma nav mainījusies, un par to jāpauž nožēla, jo valstij, kura ir reģiona ekonomiskais līderis, ir jārāda piemērs citām valstīm saistībā ar cieņu pret ikvienas personas dzīvību, kas ir pamattiesības.

(Aplausi)

  Janez Potočnik, Komisijas loceklis. − Priekšsēdētāja kungs, cīņa pret nāvessodu ir ES cilvēktiesību politikas centrā. ES uzskata, ka augstākais soda mērs ir nežēlīgs un necilvēcīgs soda veids, kas neattur no noziedzīgas darbības, savukārt augstākā soda mēra atcelšana sekmē cilvēka cieņu.

Mēs esam atzinīgi novērtējuši vairākus nesenus pozitīvus notikumus cīņā pret nāvessodu. Šā gada janvārī Mongolija paziņoja par nāvessoda moratoriju. 2009. gadā nāvessodu atcēla Burundi, Togo un ASV Ņūmeksikas štatā. 2007. gadā ANO Ģenerālā asambleja pirmo reizi pieņēma rezolūciju, aicinot valstis noteikt moratorijus nāvessodiem, lai tos atceltu; šo aicinājumu apstiprināja nākamā rezolūcija 2008. gadā.

Tādēļ ES, protams, protams, bija vīlusies par Korejas Republikas Konstitucionālās tiesas 25. februāra lēmumu — ar dalītu balsojumu pieci pret četriem —, ka nāvessods atbilst konstitūcijas noteikumiem. Tomēr mēs atzīmējam, ka šī lieta tika risināta saistībā ar Korejas konstitūcijas interpretāciju; tas nebija politisks lēmums par nāvessoda saglabāšanu. Mēs arī īpaši atzīmējam triju no pieciem tiesnešiem paustos viedokļus, kas atzina, ka nāvessods atbilst konstitūcijai. Tiesnesis Lee Kang-Kook un tiesnesis Min Hyung-Ki skaidri norādīja uz vajadzību ierobežot nāvessoda piemērošanu un samazināt to noziegumu skaitu, kam piemēro augstāko soda mēru, savukārt tiesnesis Song Doo-hwan apgalvoja, ka jebkādam lēmumam par nāvessodu jāveic sabiedriskā apspriešana un jārīkojas saskaņā ar tiesību aktiem.

Lai gan tiesas turpina piespriest nāvessodus, Dienvidkoreja ir saglabājusi nāvessoda izpildes moratoriju kopš 1997. gada. Pašlaik nav norāžu, ka Konstitucionālās tiesas lēmums ietekmēs šo moratoriju. Mēs atzinīgi vērtējam Korejas apņemšanos saglabāt nāvessodu moratoriju.

Tai pat laikā, kā norādīts ANO Ģenerālās asamblejas rezolūcijā, moratorijs nav uzskatāms par galīgo pasākumu, bet gan par soli pilnīgas atcelšanas virzienā. Attiecīgi ES mudina Korejas Nacionālo asambleju pēc iespējas ātrāk rīkoties, lai atceltu nāvessodu. Korejas Republika jau ilgi ir reģiona vadošā valsts cilvēktiesību jautājumos Āzijā. Tādējādi nāvessoda atcelšana apstiprinātu Korejas Republikas apņemšanos aizsargāt un veicināt cilvēktiesības.

  Priekšsēdētājs. – Debates tiek slēgtas.

Balsošana notiks debašu noslēgumā.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 149. pants)

  Gerard Batten (EFD), rakstiski. – Apsveicu Dienvidkorejas Konstitucionālo tiesu par nāvessoda atbalstīšanu. Valsts ir paredzējusi saglabāt nāvessoda piemērošanu nopietnākajiem kriminālnoziedzniekiem. Piemēram, Kang Ho-soon kungam, kas ir atzinies septiņu sieviešu slepkavībā. Tieslietu ministrija nesen ir publicējusi datus, ka parāda, ka vairāk nekā 60 % atbalsta nāvessodu. Ja līdzīgu jautājumu uzdotu Lielbritānijā, tiktu saņemts vismaz tāds pats rezultāts. Lielbritānijas cietumos atrodas dažādi sērijveida slepkavas, izvarotāji, bērnu slepkavas un pedofili, nekrofili un kanibāli, kas izcieš mūža ieslodzījumus. Nesenākais piemērs, kas notika pagājušajā nedēļā, — kad izvirtulis Peter Chapman nevainīgu septiņpadsmit gadus vecu meiteni Ashleigh Hall ievilināja nāves slazdā un viņam piesprieda 35 gadus. Tas ir neatbilstīgs spriedums. Viņam un tamlīdzīgiem ir jāizpilda nāvessods. Tas katru gadu ietaupītu miljoniem mārciņu, ko nelietderīgi iztērē šādu kriminālnoziedznieku turēšanai cietumos uz mūžu un ko labāk varētu izmantot vecajiem un slimajiem cilvēkiem. Tāpēc malacis, Dienvidkoreja, — izpildi nāvessodu saviem briesmīgākajiem kriminālnoziedzniekiem!

  Monica Luisa Macovei (PPE), rakstiski. – „Katrai personai ir tiesības uz dzīvību. Ja nē, slepkava neviļus gūst galīgu un perversu uzvaru, padarot par slepkavu arī valsti un samazinot sociālo riebumu pret cilvēku apzinātu iznīcināšanu (Amnesty International, 1998. gads). Morāle, atturēšana un taisnīgums ir galvenie elementi debatēs par nāvessodu. „Noziedzības kontrolēšanas” pieejas mērķis ir apspiest kriminālu darbību, savukārt „cilvēktiesību / likumīga procesa” modelis uzsver indivīda tiesības. Pirmajā pieejā nāvessodu uzskata par ētisku, jo apsūdzētais ir atņēmis dzīvību (sods), un par atturošu pasākumu, jo tie, kas varētu nogalināt, iespējams, atturēsies no šādas rīcības, baidoties paši par savu dzīvību; savukārt taisnīgums ir mazsvarīgs un nepierādīts. Otrajā modelī nāvessodu uzskata par amorālu, jo valsts nedrīkst atņemt dzīvību, to neuzskata par atturošu pasākumu (tā liecina statistika), un to mēdz negodīgi piemērot — reizēm ar nāvessodu sodītie var būt nevainīgi cilvēki un viņu tiesāšana var būt bijusi kļūdaina. Manuprāt, pareizais ir cilvēktiesību modelis, kā to rāda starptautiskās sabiedrības pieņemtie saistošie un nesaistošie tiesību aktu un pieaugošais to valstu skaits, kuras atceļ nāvessodu. Es mudinu Korejas Republiku izrādīt skaidru politisko gribu atcelt nāvessodu un pirms tam nekavējoties pieņemt moratoriju attiecībā uz tā piemērošanu.

  Cristian Dan Preda (PPE), rakstiski. – (RO) ES pamatnostādnes par nāvessodu tika pieņemtas 1998. gadā. Šajā gadā sākās arī neoficiālais moratorijs attiecībā uz nāvessodu Dienvidkorejā. Šajā laikā Dienvidkorejas parlaments debatēs apsprieda trīs priekšlikumus par nāvessoda atcelšanu. Pagājušajā mēnesī šīs valsts Konstitucionālā tiesa ar nelielu balsu vairākumu apstiprināja, ka nāvessods atbilst konstitūcijai.

Es paužu nožēlu par šo lēmumu un ceru, ka Korejas parlaments ieviesīs rezolūciju, ar ko aizliegs nāvessodu.

Ja Dienvidkoreja pievienotos valstīm, kas nāvessodu ir atcēlušas, tas būtu spēcīgs signāls visam Āzijas kontinentam.