Priekšsēdētājs. - Nākamais punkts ir Herbert Dorfmann ziņojums Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas vārdā par lauksaimniecību apgabalos, kuros ir nelabvēlīgi dabas apstākļi — īpašu pārbaudi (COM(2009)0161 – 2009/2156(INI)) (A7-0056/2010).

  Herbert Dorfmann, referents. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, dāmas un kungi! Šajā ziņojumā mēs esam atsaukušies uz Komisijas paziņojumu par lauksaimniecību apgabalos, kuros ir nelabvēlīgi dabas apstākļi.

Tajā ir uzsvērta īpaša nepieciešamība pievērst vairāk uzmanības mazāk labvēlīgiem apgabaliem, kā arī rast jaunus veidus to noteikšanai. Pašlaik tie tiek noteikti, pamatojoties galvenokārt vai vienīgi uz ES dalībvalstu izvirzītiem kritērijiem. Šādu kritēriju ir vairāk nekā 100, un dažādās valstīs tie ir pilnīgi atšķirīgi.

Tas nenodrošina viendabīgumu, un šo situāciju Revīzijas palāta vairākos gadījumos jau ir kritizējusi. Komisija savā paziņojumā ir ierosinājusi jaunu veidu šādu apgabalu noteikšanai, izmantojot astoņus dažādus kritērijus, lai šādus apgabalus noteiktu atkārtoti.

Parlamentam nav informācijas par to, kāda būs šo kritēriju ietekme, jo laikā, kad mēs gatavojām šo ziņojumu, nebija pieejami to simulāciju rezultāti, kuras Komisija ir pieprasījusi veikt dalībvalstīm, un mums nebija iespēja ar šiem rezultātiem iepazīties.

Es gribētu īsumā izklāstīt šajā ziņojumā izteiktos ierosinājumus. Mūsuprāt, vienota minēto apgabalu noteikšanas metode ir lietderīga un, iespējams, pat nepieciešama, lai nodrošinātu viendabīgumu visā ES. Mēs arī uzskatām, ka kompensācijas maksājumu piešķiršana, kas ir uzskatāma par svarīgāko minēto apgabalu noteikšanas procesa iznākumu, jo tā galvenokārt tiek veikta, lai minētie apgabali varētu saņemt kompensāciju maksājumus, ir lauksaimniecības politikas īpaši nozīmīgs elements un galu galā ļauj nodarboties ar lauksaimniecību mazāk labvēlīgos apgabalos, kas citādi nebūtu iespējama, jo īpaši tajos apgabalos, kuros ir kalni.

Tomēr mēs nevaram veikt šo kritēriju kvalitātes novērtējumu neatkarīgi no tā, vai šie kritēriji tiek lietoti vai ne, jo mums nav pieejami nevienas simulācijas rezultāti. Diemžēl bažas par to, vai ierosinātie kritēriji būs pietiekami precīzi, ir pamatotas.

Attiecībā uz veidu, kādā lietojami Komisijas ierosinātie kritēriji, būtu jānoskaidro, vai tos ir nepieciešams ievērot pilnīgi, vai arī atsevišķos gadījumos ir iespējams kritēriju kumulatīvs pielietojums. Nelabvēlīgi dabas apstākļi bieži ir saistīti ar vairāku faktoru mijiedarbību, tādēļ ir ļoti būtiski izvērtēt kritēriju kumulatīva lietojuma nepieciešamību.

Mums vajadzētu izvērtēt arī subsidiaritātes principa ievērošanas nepieciešamību, citiem vārdiem sakot, to, vai šajā gadījumā mums, izmantojot jaunos kritērijus, nevajadzētu izstrādāt sākotnēju shēmu, dodot dalībvalstīm un reģioniem iespēju to precizēt.

Visbeidzot es uzskatu, ka ir svarīgi apsvērt arī pārejas laikposma nepieciešamību. Jaunās regulas īstenošanas procesā atsevišķi apgabali varētu zaudēt apgabala ar nelabvēlīgiem dabas apstākļiem statusu, tādēļ tiem ir jānodrošina iespēja izmantot pārejas laikposmu.

Kopumā es gribētu teikt — un, manuprāt, ziņojumā šāds viedoklis ir atspoguļots —, ka Komisijas pašreizējam paziņojumam ir nepieciešama turpmāka precizēšana un ka pirms īstenošanas tas būs rūpīgi jāpārskata, ņemot vērā tālejošās sekas, kas būtiski ietekmēs lauksaimniekus.

Nobeigumā es vēlētos izteikt vislielāko pateicību saviem kolēģiem deputātiem šajā Parlamentā, kā arī Komisijas locekļiem, kuri pēdējos mēnešos palīdzēja sagatavot šo ziņojumu.

  Peter Jahr (PPE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Liels paldies referentam par izcilo ziņojumu. Mazāk labvēlīgo apgabalu subsidēšana, lai veicinātu lauksaimniecības attīstību Eiropā, ir kopējās lauksaimniecības politikas galvenais elements. Tādēļ atzinīgi ir vērtējama Komisijas pieeja, kuras mērķis ir izstrādāt ES mēroga sistēmu mazāk labvēlīgu apgabalu noteikšanai. Tomēr svarīgi ir tas, vai ar minētajiem astoņiem, šim nolūkam paredzētajiem kritērijiem, būs pietiekami. Es neesmu īsti pārliecināts, ka šie kritēriji ir pareizi izvēlēti. Es nesaprotu, un, manuprāt, to nesaprot arī referents un pati Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteja, kādēļ Komisija mums nav devusi iespēju iepazīsties ar šo astoņu kritēriju ietekmes novērtējuma rezultātiem. Tādēļ es aicinu Komisiju raudzīties, lai šāda situācija neatkārtotos tik bieži.

Ja mums ir vēlme un nepieciešamība kaut ko novērtēt, tad mums ir jāzina arī šādas novērtēšanas rezultāti. Es to zināmā mērā vērtēju kā uzticības trūkumu Parlamentam. Tas nozīmē, ka attiecībā uz konkrēto ierosināto regulu vēl ir daudz darāmā. Es ceru, ka Komisija rūpīgi izskatīs Dorfmann kunga ziņojumu, kuru mēs pārveidojām par savu ziņojumu. Personīgi es ceru, ka Dorfmann kungs turpinās izteikt politiskus priekšlikumus par šo jautājumu.

  Martin Häusling (Verts/ALE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Arī es vēlētos pateikties Dorfmann kungam par viņa ziņojumu. Šā ziņojuma saturs nepārprotami liecina par to, ka saistībā ar šo jautājumu vēl ir jāprecizē dažas lietas. Tāpat kā tie, kuri uzstājās pirms manis, arī es uzskatu, ka pašreizējā mazāk labvēlīgo apgabalu noteikšanas sistēma ir pārāk aptuvena. Daudzas tās daļas neatbilst mazāk labvēlīgo apgabalu prasībām, tādēļ es vēlos zināt, vai ar astoņiem minētajiem kritērijiem būs pietiekami.

Mums ir arī rūpīgi jāizvērtē situācija sociālajā jomā, kurai mazāk labvēlīgos apgabalos ir liela nozīme. Tā kā maksājumi šādiem apgabaliem ir ļoti nozīmīgi, lai nodrošinātu daudzu saimniecību izdzīvošanu, Komisijai vēlreiz vajadzētu apsvērt iespēju uzlabot pašreizējo sistēmu, lai nodrošinātu daudzu apgabalu izdzīvošanas iespēju.

Mani māc bažas, ka pašreizējās sistēmas ieviešana varētu lauksaimniecības nozarei radīt ļoti lielas neparedzētas problēmas, satraukumu un nenoteiktību, tādēļ mums to vēlreiz vajadzētu pārskatīt.

  Csaba Sándor Tabajdi (S&D). – (HU) Ir ļoti svarīgi, lai, pamatojoties uz Dorfmann kunga ziņojumu, kopējās lauksaimniecības politikas budžetā prioritāte joprojām tiktu piešķirta to lauksaimniecības apgabalu atbalstam, kuros ir nelabvēlīgi dabas apstākļi, jo bez šāda atbalsta minētajiem apgabaliem tiks nodarīts nopietns kaitējums videi un radīsies arī sociālas problēmas. Atzinīgi ir vērtējams fakts, ka Komisija šādu apgabalu noteikšanu, pamatojoties uz astoņiem minētajiem kritērijiem, ir atstājusi dalībvalstu ziņā. Vienlaikus es gribētu pievērst jūsu uzmanību faktam, ka dalībvalstu starpā joprojām ir vērojamas atšķirības un pastāv diskriminācija ne tikai attiecībā uz tiešajiem maksājumiem, bet arī tiem, kuri tiek noteikti jaunajām dalībvalstīm, jo īpaši valstij, kuru pārstāv komisārs, proti, Latvijai, kā arī pārējām dalībvalstīm. Manā valstī bažas rada tas, ka Homokhátság reģionā, kurā ir smilšu kāpas, gruntsūdeņu līmenis pēdējos četrdesmit gados ir samazinājies par 4–5 metriem un šis apvidus ir daļēji kļuvis par tuksnesi. Tāda pati problēma ir piemeklējusi arī Eiropas Dienvidu daļu, tādēļ turpmāk kopējā lauksaimniecības politikā ir ļoti svarīgi atrisināt jautājumu par ūdens resursu pārvaldību.

  Michel Dantin (PPE). – (FR) Priekšsēdētāja kungs! Es gribētu pateikties savam kolēģim Dorfmann kungam par ziņojumā ieguldīto darbu. Manuprāt, tajā ir apkopoti visi ar Komisijas priekšlikumiem saistītie jautājumi.

Es īpaši gribētu vērsties pie komisāra kunga. Šis darbs jau turpinās vairākus mēnešus. Tas ir radījis lielu satraukumu vairākās mūsu valsts nozarēs, kurām draud pārklasifikācija, kas notiek vai var notikt laikā, kad daudzas ražošanas nozares ir saskārušās ar īpašām grūtībām, bet tas ir temats rītvakar apspriežamiem jautājumiem, uz kuriem jāatbild mutiski. Tādēļ mums ir jāvirzās uz priekšu arvien ātrāk. Es nedomāju, ka mēs varam atļauties gaidīt trīs gadus, lai dotu skaidru atbildi lauksaimniekiem, kuriem būs jāiztur minēto apgabalu noteikšanas pārbaudījums.

  Sari Essayah (PPE). – (FI) Priekšsēdētāja kungs! Tas ir ļoti labi, ka šajā ziņojumā ir pievērsta īpaša uzmanība mazāk labvēlīgiem apgabaliem. Tā galvenais vēstījums, kuru, iespējams, visi šeit atbalsta, ir tāds, ka gan tagad, gan arī turpmāk visās ES dalībvalstīs ir jānodrošina priekšnosacījumi peļņu nesošai lauksaimnieciskai ražošanai.

Šķiet, ka daudz neskaidrību rada mazāk labvēlīgu apgabalu noteikšanas kritēriji. Galvenā uzmanība mums ir jāpievērš lauksaimniecībai mazāk labvēlīgos apgabalos tādēļ, ka kopējās lauksaimniecības politikas līdzšinējās reformas bieži tika īstenotas, ņemot vērā vajadzības vienīgi apgabalos ar labvēlīgiem dabas apstākļiem.

Lai turpinātos mazāk labvēlīgo apgabalu izaugsme, ir ļoti svarīgi lietot proporcionālus regulēšanas mehānismus. Dažu iepriekšējo ES lauksaimniecības regulēšanas mehānismu atcelšana nav attaisnojusi cerības, piemēram, kvotu atcelšana piena nozarē, kā arī atmatas shēmas atcelšana ir negatīvi ietekmējusi mazāk labvēlīgos apgabalus.

  Czesław Adam Siekierski (PPE). – (PL) Priekšsēdētāja kungs! Nav šaubu, ka Eiropas lauksaimniecības nozarei jāpiešķir subsīdijas. Iemesls tam ir dažādi ražošanas nosacījumi, proti, klimatiskie apstākļi, augsnes kvalitāte, piekļuve ūdens resursiem, zemes situācija, kā arī sociālie apstākļi un vēsturiskie nosacījumi. Vairumam šo nosacījumu ir liela ietekme uz ražošanas rezultātiem, kā arī saimniecisko sniegumu un pašreizējās kopējās lauksaimniecības politikas elementiem.

Es piekrītu autora viedoklim un paustajām bažām par to, ka jaunā pieeja nav devusi gaidītos rezultātus. Vai tā var būt, ka līdz šim izmantotie kritēriji ir bijuši tik nepiemēroti? Mēs gaidām aprēķinus un padziļinātu ietekmes novērtējuma analīzi. Svarīgs jautājums ir šāds, proti, kā saglabāt lauksaimniecisko ražošanu mazāk labvēlīgajos apgabalos. Manuprāt, ir jāturpina atbalsta sniegšana minētajiem apgabaliem, atvēlot pienācīgu līdzekļu apjomu kopējās lauksaimniecības politikas turpmākajā finanšu shēmā.

  Andris Piebalgs, komisijas loceklis. – Priekšsēdētāja kungs! Es gribētu pateikties Dorfmann kungam par viņa izcilo ziņojumu saistībā ar Komisijas paziņojumu „Mērķtiecīgāks atbalsts lauksaimniekiem apgabalos, kuros ir nelabvēlīgi dabas apstākļi”.

Es vēlētos pievērsties dažiem jautājumiem. Vispārējais mērķis, piešķirot maksājumus par nelabvēlīgiem dabas apstākļiem, ir nodrošināt zemes nepārtrauktu izmantojumu un, veicot lauksaimniecības zemes apsaimniekošanu, saglabāt lauku ainavu, kā arī veicināt lauksaimniecības sistēmu ilgtspējību. Maksājumi lauksaimniekiem šajos apgabalos ir kompensācija par viņu papildu izdevumiem un neiegūtajiem ienākumiem nelabvēlīgu dabas apstākļu dēļ.

Izvērtējot maksājumu par nelabvēlīgiem dabas apstākļiem piešķiršanu, Padome ir nolēmusi atcelt sociālekonomiskos kritērijus. Sociālekonomisko kritēriju atcelšana ir jāskata saistībā ar Lauku attīstības regulā paredzēto pasākumu kopumu, proti, nelauksaimniecisku darbību dažādošanu, mikro, mazo un vidējo uzņēmumu attīstību, tūrisma aktivitāšu veicināšanu, kā arī pamatpakalpojumu nodrošināšanu.

Tādējādi maksājumi par nelabvēlīgiem dabas apstākļiem nav iejaukšanās mehānisms, kas tiek lietots, lai risinātu iedzīvotāju skaita samazināšanās problēmu. Piešķirot kompensācijas lauksaimniekiem apgabalos, kuros ražošanu nekavē nelabvēlīgi dabas apstākļi, kā arī nerodas papildu izdevumi vai neiegūti ienākumi, tiktu kropļota konkurence salīdzinājumā ar citu apgabalu lauksaimniekiem. Turklāt sociālekonomiskie rādītāji laika gaitā mainās, tādēļ katram attiecīgajam apgabalam ir nepieciešams nepārtraukts uzraudzības un pārskatīšanas process.

Priekšlikumi ņemt vērā apgabalu nošķirtību nav praktiski, ņemot vērā Padomes pieņemto kopīgo sistēmu attiecībā uz maksājumiem par nelabvēlīgiem dabas apstākļiem. Kas attiecas uz apgabalu nošķirtību, ir iespējami arī citi noteikšanas kritēriji, piemēram, attiecīgajā regulas pantā minētie īpaši nelabvēlīgie dabas apstākļi.

Dažādos procesa posmos Komisija ir aicinājusi dalībvalstis iesniegt alternatīvus priekšlikumus attiecībā uz biofizikālajiem kritērijiem un to robežvērtībām. Šos priekšlikumus analizēs zinātnieki, lai novērtētu to lietderību, pārredzamību un piemērošanas iespējamību Kopienas līmenī. Kas attiecas uz alternatīvajām robežvērtībām, secinājumam ir jābūt tādam, kā to vēlas Padome, proti, ka attiecīgo apgabalu ir ietekmējuši stipri nelabvēlīgi dabas apstākļi.

Kad biofizikālo kritēriju praktiskās piemērošanas pārbaude apgabalu noteikšanā būs pabeigta, Komisija, gatavojot savu priekšlikumu attiecībā uz kopējo lauksaimniecības politiku pēc 2013. gada, ņems vērā minētās pārbaudes rezultātus. Jebkādam tiesību akta priekšlikumam ir jāparedz raits pārejas posms attiecībā uz tiem apgabaliem, kas var zaudēt tāda apgabala statusu, kurā ir nelabvēlīgi dabas apstākļi.

  Priekšsēdētājs. - Debates tiek slēgtas.

Balsojums notiks pēc divām nedēļām gaidāmajā sesijā Briselē.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 149. pants)

  Anneli Jäätteenmäki (ALDE), rakstiski. – Es gribētu pateikties referentam par viņa lielisko ziņojumu. Daudzveidīgu un aktīvu lauku apvidu saglabāšana ir svarīga vairāku iemeslu dēļ un ne tikai tādēļ, ka visā pasaulē pieaug pieprasījums pēc pārtikas produktiem un videi nekaitīga ilgtspējīga tūrisma. Tas varētu būt arī veids, kā, palielinot lauksaimnieku ienākumus, veicināt zemes apsaimniekošanu un nodrošināt kultūrainavas saglabāšanu, kas ir veidojusies simtiem gadu laikā.

  Petru Constantin Luhan (PPE), rakstiski. – (RO) Atbalsta shēma apgabaliem, kuros ir nelabvēlīgi dabas apstākļi, ir palīdzējusi tajos aktīvi turpināt zemes apsaimniekošanu. Atbilstošu kompensācijas maksājumu nozīme mazāk labvēlīgo apgabalu lauksaimniekiem ir neapšaubāma.

Dalībvalstis ir veikušas minēto apgabalu noteikšanu un klasificēšanu, pamatojoties uz vairākiem kritērijiem un saskaņā ar pašu noteiktiem rādītājiem. Tomēr ir ļoti grūti salīdzināt šo rādītāju kopumu, jo apgabalu noteikšanā un klasificēšanā valstis lieto dažādas metodes. Klasifikācijas kritēriju kopums palielinātu minētās shēmas pārredzamību, uzticamību un efektivitāti visā Eiropā, tādēļ es atbalstu nepieciešamību pārskatīt atbalsta shēmas lauksaimniekiem apgabalos, kuros ir nelabvēlīgi dabas apstākļi, un izstrādāt globālu stratēģiju attiecībā uz mazāk labvēlīgiem apgabaliem, tādējādi mazinot dalībvalstu starpā radušās atšķirības attiecībā uz piešķirto finanšu atbalstu.

  James Nicholson (ECR), rakstiski. – Mēs nedrīkstam aizmirst, ka 54 % apsaimniekoto zemju ES pašlaik tiek klasificētas kā mazāk labvēlīgie apgabali. Ir svarīgi turpināt mazāk labvēlīgo apgabalu shēmas īstenošanu, lai lauksaimnieki varētu saņemt kompensācijas maksājumus par radītajiem sabiedriskajiem labumiem, novēršot zemes neapstrādāšanu, palīdzot veicināt bioloģisko daudzveidību un sniedzot atbalstu lauku iedzīvotāju kopienām. Tirgus nekompensē šos lauksaimnieku sasniegumus apgabalos, kuros zemes apsaimniekošanai ir nelabvēlīgi dabas apstākļi, tādēļ mums ir jānodrošina, lai turpmāko mazāk labvēlīgu apgabalu shēmas reformu īstenošanai tiktu piešķirts atbilstīgs finansējums no kopējās lauksaimniecības politikas budžeta, kā arī lai klasifikācijas sistēma būtu taisnīga un nediskriminējoša. Nav šaubu, ka Komisijas sākotnējā paziņojumā piedāvātie klasifikācijas kritēriji astoņiem biofizikāliem apgabaliem, kuros ir stipri nelabvēlīgi dabas apstākļi, bija vairāk orientēti uz kontinentālās Eiropas siltākajiem un sausākajiem klimatiskajiem apstākļiem. Tādēļ esmu gandarīts, ka grozījumi, kuros ir minēti tādi kritēriji kā „augsnes mitruma līdzsvars” un „augsnes apstrādājamības dienas” tika pieņemti komitejas līmenī. Šis ir pirmais solis, lai nodrošinātu, ka, izmantojot jauno klasifikācijas sistēmu, netiktu diskriminētas tādas Ziemeļeiropas valstis kā Apvienotā Karaliste un Īrija.