Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : O-0036/2010

Iesniegtie teksti :

O-0036/2010 (B7-0208/2010)

Debates :

PV 20/04/2010 - 15
CRE 20/04/2010 - 15

Balsojumi :

Pieņemtie teksti :


Debates
Otrdiena, 2010. gada 20. aprīlis - Strasbūra Publikācija "Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī"

15.  Īpaši pasākumi lauksaimniecības tirgiem (debates)
Visu runu video
PV
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs. – Nākamais darba kārtības punkts ir debates par jautājumu, uz kuru jāatbild mutiski un kuru uzdeva Paolo De Castro Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas vārdā Komisijai par īpašiem pasākumiem lauksaimniecības tirgiem (O–0036/2010 - B7-0208/2010).

Tā kā De Castro kunga šeit nav, uzstājas Le Foll kungs, kurš aizstāj De Castro kungu.

 
  
MPphoto
 

  Stéphane Le Foll, aizstāj autoru.(FR) Priekšsēdētāja kungs, tā nu ir sanācis, ka šovakar mēs noslēgsim šīs debates, un ir jau patiešām vēls. Vispirms es Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas priekšsēdētaja De Castro kunga vārdā vēlos atvainoties par to, ka viņš jums zināmu iemeslu dēļ šovakar nevar būt kopā ar mums. Tāpat kā citi šā Parlamenta deputāti, viņš nevarēja izceļot no savas valsts, lai ierastos šeit un piedalītos mūsu debatēs Strasbūrā.

Jautājums, ko mēs risinām, ir saistīts ar vispārējo krīzi, kas jūtama visā lauksaimniecības nozarē. Kā jau mēs šodien zinām, mēs piedzīvojam krīzi un, pirmām kārtām, cenu un lauksaimniecības ieņēmumu pazemināšanos, kas ietekmē labības produktu ražotājus, gaļas ražotājus — gan cūku, gan arī liellopu gaļas ražotājus — un arī — es to saku De Castro kunga vārdā — olīveļļas ražotājus, un kas būtiski ietekmē un ietekmēja piena produktu ražotājus.

Saskaroties ar šo krīzi un šādu cenu pazemināšanos, ir skaidrs, ka Parlamenta Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteja vēlas uzzināt no Komisijas, ko mēs patlaban un nākotnē varam darīt, lai izvairītos no šādas krīzes, un, kas ir visbūtiskāk, kādus pasākumus varam veikt turpmākajos mēnešos, lai atbalstītu lauksaimniekus un lai nodrošinātu lielāku stabilitāti lauksaimniecības tirgos.

Pirmais jautājums, ko es vēlos uzdot komisāram, vairāk attiecas uz krīzi piena nozarē: kāda ir situācija saistībā ar Parlamenta un Padomes pieņemtajiem pasākumiem attiecībā uz šo krīzi piena nozarē un it īpaši saistībā ar slaveno 300 miljonus eiro lielo Piena fondu, par kuru panākta vienošanās? Tas ir pirmais jautājums, jo es domāju, ka, ja mēs plānojam pieņemt saistošus lēmumus, mums jāzina, kā tie tiek piemēroti.

Kā jau es teicu, visu veidu produkciju patlaban ietekmē cenu pazemināšanās un dziļā krīze tirgos. Šī situācija liek mums uzdot jautājumus un meklēt atbildes attiecībā uz to, kā mēs varam regulēt tirgu un ierobežot šo cenu nepastāvību.

Neviens, it īpaši lauksaimnieki, nesūdzas par cenu pieaugumu. Lauksaimniecības produktu cenu pieaugums biedē Eiropas patērētājus, jo tiek ierobežota viņu pirktspēja un ietekmēta viņu spēja iegādāties lauksaimniecības produktus.

Ražotāji cieš laikā, kad cenas ir zemas un kad tās pazeminās ilgtermiņā, jo samazinās viņu ienākumi un, kas ir visbūtiskāk, būtiski tiek ietekmēta Eiropas lauksaimniecība, jo ražotāji nespēj veikt ieguldījumus un sagatavoties nākotnei. Lauksaimniecība ir sarežģīta nozare; ieguldījumi ir ļoti lieli, un paiet ilgs laiks līdz tiek gūta atdeve no šiem ieguldījumiem. Mums jāstabilizē cenas.

Komisāra kungs, lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas un tās priekšsēdētāja De Castro jautājums sastāv no divām daļām.

Pirmkārt, jūs paziņojāt par vairākiem ar piena ražošanas nozari saistītiem pasākumiem, kas tiks īstenoti līdz gada beigām. Tas ir svarīgi. Vai jūs varat sniegt plašāku informāciju par šiem pasākumiem? Otrkārt, īpaši pasākumi jāveic visos tirgos, ne tikai piena produktu tirgū.

Visbeidzot, jautājums, ko mēs vēlējāmies jums uzdot, attiecas uz to, kā Komisija plāno prognozēt un novērst šādu cenu pazeminājumu vidējā termiņā? Kādu tirgus regulēšanas mehānismu var izmantot, lai novērstu pēkšņu cenu pieaugumu un, kas ir visbūtiskāk, pēkšņu cenu pazeminājumu? Ko patlaban dara Komisija, un kā tā vērtē šo jautājumu?

Šie ir trīs aspekti, ko es gribēju pieminēt: Piena fonds, nodomi attiecībā uz krīzi piena nozarē un vispārīgāks aspekts — Komisijas iecerētais risinājums šim jautājumam par cenu nepastāvību un cenu pazemināšanos.

 
  
MPphoto
 

  Dacian Cioloş, Komisijas loceklis.(FR) Priekšsēdētāja kungs, vispirms es vēlos pateikties De Castro kungam un Le Foll kungam no Parlamenta lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas par to, ka viņi izvirzīja šo problēmu diskusijai šeit šajā Parlamentā.

Tas tā patiešām ir — arī man jāatzīst, ka lauksaimnieku ieņēmumi 2009. gadā būtiski samazinājās, un tas bija tikai 2008. gadā konstatētās tendences turpinājums. Tādējādi var teikt, ka mēs reti esam saskārušies ar šādu situāciju Eiropas tirgū. Tā izveidojusies vienlaicīgi ar šā tirgus arvien lielāku atvēršanu pasaules tirgum un pēc nesen veiktajām kopējās lauksaimniecības politikas reformām.

Šī krīze īpaši skārusi piena nozari. Pagājušajā gadā mēs pieredzējām, ka ražotāji šajā nozarē, it īpaši lauku reģionos, kur piena ražošana ir būtiska ne tikai lauksaimniecības nozarei, bet arī saimnieciskajai darbībai un nodarbinātībai kopumā, nonāk sarežģītā situācijā.

Ņemot to vērā, Eiropas Komisija pagājušajā gadā veica pasākumus, pirmām kārtām, izmantojot mobilizējošus mehānismus, lai iejauktos tirgos un apturētu cenu pazemināšanos. Tā piešķīra vērā ņemamu finansējumu vairāk nekā 400 miljonu eiro apmērā, lai finansētu šo tirgus intervenci. Turklāt, kā jau Le Foll kungs norādīja, tika izveidots arī 300 miljonu eiro liels fonds, lai ļautu dalībvalstīm sniegt palīdzību visvairāk cietušajiem ražotājiem piena nozarē.

Šo lēmumu pieņēma pagājušajā gadā. Tas nodrošināja iespēju dalībvalstīm noteikt kritērijus, pamatojoties uz kuriem tiktu piešķirts finansējums, pirmām kārtām, novirzot to ražotājiem, kuriem tas vajadzīgs visvairāk.

Es vēlos arī precizēt, ka šos kritērijus noteica dalībvalstis un tos nebija jāapstiprina Komisijai. Dalībvalstīm bija tikai jāinformē Komisija un jāpaziņo tai par izvēlētajiem kritērijiem.

Es varu jums paziņot, ka, ciktāl man zināms, visas dalībvalstis informēja Komisiju par viņu lēmumu piemērot šos pasākumus. Tādējādi tās ir noteikušas kritērijus, pamatojoties uz kuriem tās sadalīs šo finansējumus, un palīdzības sadales process sāksies. dalībvalstīm šis finansējums jāsadala līdz jūnijam.

Tātad, kā jau es teicu, pirmkārt, ir īstenots tirgus intervences posms, lai noregulētu situāciju tajos. Es domāju, ka pašreizējā situācija pierāda, ka šī intervence bija veiksmīga, jo cenas ir stabilizētas. Bez šaubām, joprojām ir vērojamas svārstības, taču tās ir saprātīgās robežās, kas atbilst normālai tirgus darbībai. Otrkārt, ir paredzēti atbalsta pasākumi, kas drīz sasniegs ražotājus. Tātad, šie pasākumi jau ir veikti.

Es patiešām vēlos šeit vēlreiz uzsvērt to, ko nesen teicu Parlamenta Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejai: kā komisārs es ceru gūt mācību no īpašās situācijas, kādā mēs nonācām pagājušajā gadā. Es nevēlos gaidīt kopējās lauksaimniecības politikas reformu pēc 2013. gada, kad mēs šeit noteikti sniegsim skaidrākas atbildes attiecībā uz lauksaimniecības nozari kopumā. Es negaidīšu līdz tiks pabeigta kopējās lauksaimniecības politikas reforma 2013. gadā, lai, pamatojoties uz Augsta līmeņa darba grupas, ko izveidoja pagājušajā gadā pēc krīzes sākuma un kas patlaban veic darbu, secinājumiem, ierosinātu īpašus priekšlikumus attiecībā uz piena nozari. Šī grupa iepazīstinās ar saviem secinājumiem jūnijā.

Jau pavisam drīz, jūlijā, pamatojoties uz šiem secinājumiem, es ierosināšu debates Lauksaimniecības ministru padomē un Parlamenta Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejā. Tādējādi laikposmā no šodienas līdz rudenim vai gada beigām es šeit nākšu klajā ar priekšlikumiem, kas ļaus mums paredzēt un, ciktāl tas iespējams, novērst šāda veida krīzi, it īpaši piena nozarē, jo tā no visām nozarēm nonākusi vissarežģītākajā situācijā, un arī piedāvāt risinājumus ne tikai īstermiņa, bet arī vidējā termiņā un ilgtermiņā.

Mēs, protams, gūsim mācību no šīs situācijas arī attiecībā uz citām lauksaimniecības nozarēm, kurās mums būs jāiejaucas. Varbūt es tagad varētu izmantot iespēju, lai sniegtu jums informāciju, ko ņemt vērā pēc mūsu šodienas debatēm.

Komisija pievērš lielu uzmanību tirgus tendencēm citās nozarēs. Izmantojot intervences metodes, kas patlaban ir mūsu rīcībā — tirgus intervences mehānismus, kas lielākoties kalpo kā drošības tīkls —, mēs darīsim visu, kas ir mūsu spēkos, lai novērstu situācijas, kas izveidojās piena nozarē, atkārtošanos.

Liels paldies par uzmanību. Es uzmanīgi uzklausīšu jūsu izvirzītos jautājumus un problēmas un nobeigumā uzstāšos vēlreiz, lai sniegtu dažas piezīmes.

 
  
MPphoto
 

  Peter Jahr, PPE grupas vārdā.(DE) Priekšsēdētāja kungs, Cioloş kungs, dāmas un kungi! Fundamentāla lauksaimniecības politikas pārorientācija, vairāk koncentrējoties uz tirgus ekonomiku, ir pareizā pieeja. Pareizs ir arī lēmums stiprināt saikni starp Eiropas lauksaimniecību un pasaules tirgu. Šīs politikas sākotnējie panākumi bija patiešām acīmredzami līdz 2007. gadam vai 2008. gada sākumam. Eiropas lauksaimniecības politika nodrošināja lielāku izmaksu lietderību. Tirgus intervence bija gandrīz nemanāma, un lauksaimnieki guva stabilus un arvien pieaugošus ieņēmumus. Taču patlaban mēs redzam šādas pārorientācijas negatīvo pusi, tostarp ievērojamas cenu svārstības un lauksaimnieku ieņēmumu samazināšanos. Gan lauksaimniekiem, gan arī lauksaimniecības politikas izstrādātājiem nākotnē jābūt spējīgiem pielāgoties lielām ražotāju cenu svārstībām ne tikai piena ražošanas nozarē, bet visās nozarēs.

Lai efektīvāk pārvaldītu ievērojamu tirgus kritumu, lauksaimniecības politikā vajadzīgi instrumenti, kas ļauj reaģēt ātri, sistemātiski un, izvairoties no lielas birokrātijas. Tāpēc es aicinu neatcelt tādus pasākumus kā intervence vai eksporta subsīdijas, bet gan paredzēt tos budžetā ar nulles vērtību. Šādi instrumenti būtu jāizmanto tikai ārkārtas gadījumos, nevis kā pastāvīgi tirgus intervences pasākumi. Taču, ja mums vajadzīgi instrumenti, tiem jābūt pieejamiem lietošanai. Mums arī jānosaka pasākumi attiecībā uz lauksaimnieka profesiju, kas nodrošinātu vienlīdzību tirgū. Tie it īpaši ietver ražotāju grupu juridiskā statusa stiprināšanu.

Es ceru, ka Komisija turēs savu solījumu noteikt efektīvākus tiesību pamatprincipus un pēc tam nepieciešamības gadījumā nekavējoties veiks pasākumus, lai novērstu būtisku kaitējumu lauksaimniekiem un patērētājiem.

 
  
MPphoto
 

  Marc Tarabella, S&D grupas vārdā.(FR) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, es atbalstu jūsu pirmos veiktos pasākumus lauksaimniecības un lauku attīstības komisāra amatā, jo jūsu uzklausīšanas laikā un vēl vairākas reizes mēs bijām iepriecināti, dzirdot jūs runājam par savām iecerēm, jo jūs esat sapratis, ka ārkārtīgi lielā cenu nepastāvība ir būtisks apdraudējums lauksaimniecībai un tās nākotnei. Tas attiecas arī uz lauksaimniekiem, kuri vairs nevar veikt ilgtermiņa plānošanu, jo acīmredzot ieguldījumi, it īpaši ieguldījumi, kas attiecas uz jaunākiem lauksaimniekiem, tiek aprēķināti uz 20 vai 30 gadiem.

Tikai pirms sešiem mēnešiem mēs — es kopā ar Le Foll kungu un vēl dažiem kolēģiem — iesniedzām grozījumu saistībā ar šo jautājumu un lielo cenu nepastāvību, lai pazeminātu noteikto 1 % ražošanas apjoma pieaugumu, it īpaši piena nozarē, jo patiesībā patlaban mēs esam saskārušies ar pārprodukciju. Grozījumu noraidīja ar gandrīz 250 balsīm no 350.

Jūs minējāt, ka nākotnē mums būtu jāapsver iespēja pieņemt regulu. Augsta līmeņa darba grupa jaut tiekas, un tās locekļi, kā es saprotu, ir augsta līmeņa speciālisti — ir pārstāvēti ne tikai ražotāji, bet arī izplatītāji.

Es aicinu nodrošināt, lai netiktu aizmirsti tirgus dalībnieki, kuri atrodas starp šīm divām grupām — ražotājiem un izplatītājiem —, proti, lai netiktu aizmirsti pārstrādātāji. Es ceru, ka mēs viņus neaizmirsīsim, jo arī un galvenokārt ar viņu palīdzību tiek gūta peļņa; es pat domāju, ka lielākā mērā peļņu nodrošina pārstrādātāji, nevis izplatītāji. Tāpēc diskusijas laikā es vēlos dzirdēt apliecinājumu, ka viņi netiks aizmirsti.

Cenu nepastāvība ietekmē ne tikai piena nozari, bet visas lauksaimniecības nozares, un es arī uzdrīkstos teikt, ka cenas ir augstas. Būsim piesardzīgi; ne vienmēr augstas cenas lauksaimniecību ietekmē pozitīvi, jo pārstrādātāji, proti, lietotāji, izvēlas alternatīvus produktus. Nav teikts, ka, cenām pazeminoties līdz pieņemamākam vai zemākam līmenim, šie lietotāji atgriezīsies pie sākotnējā produkta.

Komisāra kungs, ņemot to vērā, es vēlos noskaidrot — pat ja tas ir nedaudz pāragri —, vai tiešām nākotnē jūs plānojat visās pārējās ražošanas jomās ieviest regulējošus mehānismus, ko tik ļoti gaida ražotāji?

 
  
MPphoto
 

  Martin Häusling, Verts/ALE grupas vārdā. (DE) Priekšsēdētāja kungs, Cioloş kungs, situācija laukos patlaban ir salīdzinoši mierīga nevis tāpēc, ka lauksaimnieki ir apmierināti, bet gan tāpēc, ka daudzi lauksaimnieki ir patiešām saniknoti. Mēs nevaram viņus piemuļķot, sakot, ka mēs pieņemsim tik svarīgos lauksaimniecības krīzes risinājumus 2013. gadā. Mums jāsniedz viņiem atbildes jau tagad. Mēs par to esam vienojušies. Protesti pavisam īsā laikā var atkalt nonākt līdz Briselei, tāpēc mums jāsniedz vismaz dažas atbildes.

Piena nozarē ir vajadzīga fundamentāla politikas maiņa. Es piedalījos Augsta līmeņa darba grupas konferencē un secināju, ka piedāvātie piena nozares krīzes risinājumi ir interesanti, taču nekādā ziņā atbilstīgi. Ja jāveic politikas maiņa, tad jāpārskata nesen pieņemtais lēmums atcelt tirgus regulēšanu. Šā procesa nobeigumā mēs varam teikt, ka beigu kvotas nodrošināja nevis mīkstu, bet gan ļoti cietu piezemēšanos. Mums patlaban steidzami jādomā par to, kā īstenot jaunu politiku, kā noteikt jaunus kritērijus un kā mēs varam iesaistīt valsti jeb, citiem vārdiem sakot, Eiropas Savienību atpakaļ spēlē un nodrošināt mums skaidrākus tirgus noteikumus. Tirgus nespēj pastāvēt bez palīdzības. Tāda ir atbilde uz finanšu krīzi un arī uz krīzi lauksaimniecības jomā. Mums jānodrošina tirgus regulēšana.

Mēs patlaban piedzīvojam nesaprātīgo koncentrēšanas procesu lauksaimniecībā. Mani patiešām satrauc presē izlasītais, ka Apvienotās Karalistes dienvidos tiek būvētas saimniecības, kurās paredzēts turēt līdz pat 8000 govju. Tas nozīmē, ka būs jālikvidē daudzas mazas saimniecības mazāk attīstītos reģionos. Šādas izmaiņas neveicina Eiropas, bet gan Amerikas lauksaimniecības modeļa ieviešanu ar arvien lielākiem uzņēmumiem, kas galu galā novedīs pie daudzu mazu piena ražošanas saimniecību likvidācijas Eiropā. Mums jāatceras, ka tas nozīmē arī darbavietu zaudēšanu.

Jahr kungs, lai gan mēs nepiekrītam, ka ir pareizi vērst mūsu lauksaimniecības politiku uz pasaules tirgu, mēs esam vienisprātis par vienu jautājumu. Mums vajadzīga skaidra tiesiska nostāja attiecībā uz lauksaimniekiem. Viņi ir lauksaimnieciskās darbības ķēdes vājais posms. Viņi ir pirmie, kas cieš no dempinga cenām, kas arvien biežāk sastopamas dažādās jomās. Mēs piekrītam, ka mums steidzami vajadzīgs skaidrs politikas paziņojums attiecībā uz labāku tirgus regulēšanu nākotnē.

Mums jāskatās pāri Eiropas robežām, lai redzētu, kā citi reģioni risina šo problēmu. Neviens mums nepateiks, kā un kad regulēt mūsu tirgu. Pēdējos gados mēs esam aizgājuši pārāk tālu, atceļot vairākus tirgus regulēšanas pasākumus. Paskatīsimies, kas notiek citās valstīs, — tas būtu jādara arī Augsta līmeņa darba grupai, lai redzētu, kādus noteikumus piemēro citur. Ir zināms, ka Kanāda izmanto modeli, ko daudzu lauksaimnieki un patērētāji uzskata par pārbaudītu un izmēģinātu. Mums nevajadzētu uzreiz izslēgt šādus risinājumus no diskusijas jautājumu loka. Tā vietā mums būtu jāsniedz arī dažas atbildes.

Veicot izmaiņas saistībā ar mūsu politiku, mums jānodrošina, lai tiktu izstrādāta politika attiecībā uz reģionālajiem tirgiem. Vienmēr būtu jākoncentrējas uz reģioniem, nevis uz 5 % produktu, ko pārdod pasaules tirgū. Mēs nedrīkstam uzskatīt eksporta subsīdijas un intervenci par normāliem tirgus ietekmēšanas pasākumiem nākotnē. Mums beidzot jāpārtrauc šis process.

 
  
MPphoto
 

  James Nicholson, ECR grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, vispirms es atzinīgi vērtēju iespēju piedalīties šajā debatēs. Es uzskatu, ka tās notiek patiešām laicīgi, un nesenā krīze piena nozarē, kas ietekmēja tik daudzus mūsu lauksaimniekus Eiropas Savienībā, pārliecinoši pierādīja, ka lielā cenu nepastāvība var ietekmēt mūsu lauksaimniecības tirgu. Ievērojamas cenu svārstības ir vērojamas katru gadu un, patiešām, katru mēneši, un nereti tās veicina faktori, ko nespējam kontrolēt, piemēram, globālā finanšu krīze un arī naftas cena.

Dramatiskā 2009. gada piena cenas krituma ietekmi pastiprināja ES nespēja pietiekami ātri reaģēt uz situāciju. Lai gan galu galā mēs spējām īstenot tirgus pārvaldības un ieņēmumu atbalsta pasākumu kopumu, piemēram, intervenci attiecībā uz Piena fondu un eksporta atmaksājumus, kas zināmā mērā atviegloja situāciju, daudzi piena ražotāji bija spiesti likvidēt uzņēmumus un daudzi cieš ievērojamus finansiālus zaudējumus.

Es uzskatu, ka, lai vismaz mēģinātu mazināt zemo cenu ietekmi uz mūsu lauksaimniekiem, mums jāpieņem divējāda pieeja. Pirmkārt, mums jāvienojas par noteiktu minimālu drošības tīklu visām nozarēm, ko ietekmē cenu svārstības. Otrkārt, mums jānodrošina, lai, neatkarīgi no mūsu ieviesto instrumentu veida, mēs spētu ātri un efektīvi reaģēt uz dažādajām krīzes sekām.

Patlaban Parlamentā un ārpus tā notiek plašas diskusijas par to, ka lauksaimniekiem jāsaņem taisnīgi un stabili ienākumi par saražoto produkciju. Jautājumi, kas saistīti ar pārtikas piegādes jomas raksturīgajām īpašībām un pārtikas piegādes ķēdi kopumā, ir vienlīdz būtiski gan lauksaimniekiem, gan arī patērētājiem. Plānotā KLP reforma nodrošina mums reālu iespēju risināt šos jautājumus. Neapšaubāmi, ir svarīgi, lai netiktu apdraudēta Eiropas lauksaimniecības nozares konkurētspēja. Taču jaunajai KLP jābūt spējīgai reaģēt uz dažāda veida krīzi lauksaimniecībā, lai stabilizētu tirgu un nodrošinātu taisnīgus ienākumus mūsu lauksaimniekiem.

 
  
MPphoto
 

  Georgios Papastamkos (PPE).(EL) Priekšsēdētāja kungs, es balstos uz pieņēmumu, ka lauksaimniecības tirgū ir vērojama liela nestabilitāte. Būtiski ir pazeminājušās galveno lauksaimniecības produktu cenas. Vienlaicīgi ir palielinājušās patēriņa cenas un būtiski samazinājušies ieņēmumi lauksaimniecības jomā.

Es uzskatu, ka, ņemot vērā veiktās reformas un palīdzības atsaisti, KLP ir pietiekami orientēta uz tirgu. Mans būtiskākais ierosinājums — un es vēlos, lai tas būtu saprotams, — attiecas uz to, ka lauksaimniecības nozari nevar pakļaut tikai tirgus noteikumiem. Tā nodrošina sabiedrisku labumu, un tai vajadzīgs Eiropas finansiālais atbalsts. Man nav saprotami to deputātu pretrunīgie argumenti, kuri šajā nozarē ierosina orientēties uz tirgu un darīt to valstīs, kuras saglabā, veicina un atbalsta patērētāju etnocentrismu, patērētāju patriotismu. Tomēr, kā jau minēja iepriekšējais runātājs Nicholson kungs, pašreizējie tirgus pārvaldības pasākumi neveido pietiekamu drošības tīklu. Mums vajadzīgi papildus pasākumi — pasākumi, kas ir elastīgāki un efektīvāki un garantē tirgus stabilitāti krīzes laikā. Es arī uzskatu, ka mums „jāapbruņo” KLP ar finansiālu mehānismu izmantošanai krīzes situācijā — ar tādu kā krīzes pārvaldības fondu. Spēja garantēt ražotāju ienākumus galvenokārt ir atkarīga no spējas nodrošināt pārredzamību pārtikas apritē.

Nobeigumā vēlos teikt, ka mēs nevaram aprobežoties ar to, ka plānojam izstrādāt nākotnes tirgus instrumentus laikposmam pēc 2013. gada. Mēs zinām, ka situācija ir kritiska ne tikai piena nozarē, bet arī citās ārkārtīgi svarīgās nozarēs, un tā atšķiras dažādos ģeogrāfiskajos reģionos Eiropā.

 
  
MPphoto
 

  Csaba Sándor Tabajdi (S&D).(HU) Līdzšinējās debates liecina par to, ka šī ir patiešām sarežģīta problēma. Zināmā mērā Tarabella kungs un Nicholson kungs, kā arī citi jau minēja, ka, no vienas puses, problēma attiecas uz pārtikas piegādes ķēdi kopumā, kā tas norādīts arī José Bové ziņojumā, proti, ka Eiropas Savienība līdz šim nav spējusi rast taisnīgu līdzsvaru starp ražotājiem, pārstrādātājiem un mazumtirgotājiem. Attiecībā uz Cioloş kunga teikto es vēlos norādīt, ka pilnīgā piekrītu tam, ka būtu labi rast risinājumu vidējā termiņā un ilgtermiņa. Pastāv četras teorētiskas iespējas.

Pirmā iespēja, ko minēja arī Jahr kungs, ir pārskatīt neoliberālo nostāju, kas līdz šim noraidīja un mēģināja likvidēt intervences sistēmas. Tādējādi es pilnībā piekrītu tam, ka mums jāapsver iespēja šīs intervences sistēmas likvidēt vai arī izmantot, lai patiesībā regulētu tirgu.

Otrā iespēja, ko, pamatojoties uz Amerikas modeli, ierosināja Francijas valdība, ir pretcikliska regulēšana. Jautājums ir par to, vai to var īstenot Eiropā, taču mums tā jāpārbauda, jo tirgus nepastāvība ir tik liela, ka jāizskata visas iespējas.

Trešā iespēja ir vērtspapīru tirgus sistēma. Ne tik sen notika konference par Borsa Merci Telematica Italiana — tiešsaistes vērtspapīru tirgus sistēmu, un tāpēc mums jāpārbauda, cik lielā mērā var izmantot biržas sistēmas. Šajā sakarībā gan jāpiebilst, it īpaši Cioloş kunga dēļ, ka Austrumeiropai un Baltijas valstīm vērtspapīru tirgus sistēma diemžēl nav īpaši piemērota.

Francijas prezidentūra arī ierosināja iespēju izveidot Eiropas Savienības cenu uzraudzības sistēmu. Mums jāapsver arī šī iespēja, un mums jāapsver iespēja — ja es nekļūdos, kaut ko līdzīgu ierosināja Cioloş kungs —, pamatojoties uz augļu un dārzeņu nozares reformas modeli, izveidot tādu kā fondu, ko varētu izmantot riska pārvaldībai. Diemžēl šāda fonda izveidei graudu ražošanas nozarē būtu vajadzīgs ārkārtīgi liels finansējums. Citiem vārdiem sakot, es pilnībā piekrītu komisāram, ka mums jāapsver visas iespējas, jo patlaban ES nespēj pienācīgi regulēt tirgus.

 
  
MPphoto
 

  Michel Dantin (PPE).(FR) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, kā jau jūs labi zināt, lauksaimniecība ir tautsaimniecības nozare, kurai raksturīgas īpašas iezīmes, un tas nozīmē, ka valsts intervence ražotāju, patērētāju un sabiedrības interesēs reizēm ir vajadzīga, ja ne pat vēlama. Ir vismaz trīs iemesli, kāpēc valsts intervence šajā tautsaimniecības nozarē Eiropas Savienībā ir attaisnojama tikpat lielā mērā, cik citās pasaules valstīs.

Lauksaimniecības preču piegādes īpatnības un pārtikas produktu pieprasījums veicina lauksaimniecības tirgus nestabilitāti. Lauksaimniecības nozarē tiek ražoti arī ārpustirgus produkti, un, ņemot vērā šajā nozarē radītās darbavietas, tā palīdz nodrošināt zināmu sociālās stabilitātes līmeni mūsu valstīs un mūsu lauku reģionos. Kas ir visbūtiskākais, lauksaimniecība ir pamats bagātīgas, daudzveidīgas un veselīgas pārtikas piegādei. Ņemot to vērā, vai mēs varam samierināties ar pašreizējo mūsu lauku reģionu un mūsu lauksaimnieku ekonomisko situāciju?

Komisāra kungs, pirms dažām dienām kāda vecākā amatpersona iesniedza man datus par savu departamentu; nejaušā kārtā tas ir jums labi zināms departaments Francijā — Lopkopības departaments. Administratīvais centrs apkopo informāciju par 2500 saimniecībām. No tām 800 saimniecību parāda līmenis pārsniedz 80 %, un 20 % saimniecību parāda līmenis ir 100 % vai vairāk.

Ņemot vērā šos rādītājus, kuri, jāatzīst, pārsteidza pat mani, patlaban risināmais jautājums ir ne tikai ieņēmumu jautājums, bet arī jautājums par Eiropas lauksaimniecības dekapitalizāciju. Mazāk palīdzības, mazāk valsts intervences un vairāk ražošanas ierobežojumu — tā ir patiešām iespaidīga kombinācija.

Tas tā patiešām ir, ka vispārējā ekonomiskā krīze pasliktina situācija. Taču mēs varam apšaubīt arī vairākus Komisijas pieņemtus lēmumus, vairākus jūsu kolēģu pieņemtus lēmumus, komisāra kungs. Lauksaimniecība joprojām ir trumpis sarunās par tirdzniecības nolīgumiem. Neskatoties uz situāciju Eiropā, sekas ir jūtamas gan gaļas, gan konkrētu graudaugu, augļu un dārzeņu ražošanas nozarēs. Nesen noslēgto nolīgumu starp Eiropas Savienību un Andu grupas valstīm, it īpaši Peru un Kolumbiju, interesēs tiks ziedoti ražotāji attālos reģionos. Mēs nevaram turpināt īstenot šādu politiku.

 
  
MPphoto
 

  Sergio Paolo Francesco Silvestris (PPE).(IT) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, dāmas un kungi! Es esmu no Itālijas dienvidiem. Manā reģionā, mūsu reģionos ražošana ir saistīta ar Vidusjūras kultūraugu, eļļas, laukaugu un dārzeņu ražošanu. Par šīm kultūrām tiek runāts maz, jo Eiropas un Komisijas uzmanība vienmēr galvenokārt ir pievērsta piena ražošanai un lopkopībai; taču mums jāpievērš uzmanība arī Vidusjūras kultūraugiem.

Es varu jums apliecināt, ka mūsu zemēs, mūsu reģionos mēs varam novērot klimata pārmaiņu un pārtuksnešošanās seku izraisīto lauku reģionu pamešanas fenomenu. Pie mums par pārtuksnešošanos liecina nezāles, kas aug vietās, kur reiz audzēja sakņu kultūru, dārzeņus un augļus, vietās, kur vairs netiek koptas olīvkoku audzes un vairs netiek apstrādāta augsne.

Es varu jums pateikt, ka 1995. gadā — pirms eiro ieviešanas — olīvu audzētājiem maksāja 170 000 Itālijas liru, kas ir aptuveni 90 eiro. Šogad olīvu audzētājiem maksā 30 eiro par simts kilogramiem olīvu. Ir pagājuši trīspadsmit vai četrpadsmit gadi, un cena ir trīs reizes zemāka par to, kāda tā bija. Mūsu ražotāji pārdod eļļu vairumtirdzniecībā par 2 eiro litrā; šādi ieņēmumi pat neļauj viņiem segt savas izmaksas un palielina saimniecību parādsaistības, jo lauksaimnieki tirgo produkciju zem pašizmaksas.

Mēs varam novērot dīvainu fenomenu — eļļu var iegādāties vairumtirdzniecībā par 2 eiro, un mēs redzam, ka tā tiek pārdota lielveikalos par 2 eiro vai lētāk. Ir skaidri redzams, ka nepieciešama stingrāka kontrole. Es ar prieku tikšos ar jums, lai pārrunātu nepieciešamību pārskatīt Regulu (EK) Nr. 2568.1991; ir ieviestas jaunas kontroles sistēmas, un mums jācīnās pret ražošanas procesa sarežģītību un pārtikas produktu viltošanu patērētāju un arī ražotāju interesēs.

Izstrādājot jauno KLP, mēs nevaram apsvērt iespēju atstāt atbalstu valstu kompetencē, kā arī mēs nevaram apsvērt iespēju samazināt tiešo atbalstu, jo tiešā atbalsta likvidēšana vai atbalsta finansējuma samazināšana novedīs pie lauksaimniecības krīzes Itālijas dienvidos un Vidusjūras reģionā.

Komisāra kungs, nobeigumā es jums vēlos pateikt, ka lauksaimniekiem, kuriem šodien pieder zeme, tā nepieder tāpēc, ka viņi to laimēja loterijā, bet gan tāpēc, ka šo zemi viņiem mantojumā nodeva tēvi vai vectēvi, kuri apstrādāja šo zemi, mērcēja to savos sviedros un asinīs, lai atstātu to saviem dēliem.

Šodien pastāv iespēja, ka lauksaimnieki, kuri atstāj saimniecību saviem bērniem, atstāj viņiem virkni parādsaistību. Eiropai jāsniedz enerģiska un pārliecinoša atbilde, lai palīdzētu un veicinātu mūsu lauksaimniecības nozares atdzīvināšanu.

 
  
MPphoto
 

  Sari Essayah (PPE).(FI) Priekšsēdētāja kungs, tirgus stabilizēšanai jābūt vienam no ekonomikas politikas kopējiem galvenajiem mērķiem. Šķiet, ka attiecībā uz šo jautājumu mēs šajā Parlamentā esam vienisprātis. Kopējā lauksaimniecības politikā mums vajadzīgs tirgus pasākumu drošības tīkls gan lauksaimnieku aizsardzībai, gan arī visu pārtikas apritē iesaistīto dalībnieku aizsardzībai.

Laikposms pēc 2013. gada šķiet īpaši satraucošs, jo, piemēram, tiks atceltas eksporta subsīdijas un piena kvotas, kā arī palielināsies imports no citām valstīm. Tāpēc pozitīvi var vērtēt komisāra pirms brīža teikto, ka viņš plāno veikt pasākumus vēl pirms 2013. gada.

Patlaban mums jānovērtē, vai mēs spēsim īstenot jaunos tirgum paredzētos administratīvos instrumentus, piemēram, dažādos pasākumus ienākumu apdrošināšanas sistēmas attīstībai, kas stiprinās ražotājus un uzņēmumus un uzlabos tirgus pārredzamību.

 
  
MPphoto
 

  Ulrike Rodust (S&D).(DE) Priekšsēdētāja kungs, Cioloş kungs, manā priekšā ir ekonomiskās situācijas analīze Vācijas lauksaimniecības nozarē. Analīzi veica, novērtējot 19 100 pilnas slodzes un nepilnas slodzes lauksaimnieku pārskatus. Rezultāti ir apkopoti, pamatojoties uz saimniecību sadali atbilstīgi 2007. gada Pārskatam par saimniecību struktūru.

2008.–2009. finanšu gadā vispārējā situācija būtiski pasliktinājās. 18 200 pilnas slodzes piena ražošanas saimniecību un saimniecību, kas apstrādā zemi, ieņēmumi samazinājās no 45 400 eiro līdz 34 400 eiro. Tas ir 24 % samazinājums. 2008.–2009. gadā zaudējumi bija īpaši lieli. Saimnieciskās darbības ieņēmumi samazinājās līdz 29 300 eiro (samazinājums par 45 %) un 43 000 eiro (samazinājums par 18 %).

Savukārt jauktu ganāmpulku saimniecībās ...

(Priekšsēdētājs pārtrauca runātāju)

 
  
MPphoto
 

  Dacian Cioloş, Komisijas loceklis.(FR) Priekšsēdētāja kungs, es domāju, ka debates, ko tikko dzirdējām, parāda to, ka mums patiešām būtu jācenšas gūt mācību no šīs krīzes piena ražošanas nozarē. Turklāt, kā jau savas runās sākumā minēja Le Foll kungs, mums būtu jāapsver iespēja īstenot tirgus regulēšanas mehānismus kā daļu no kopējās lauksaimniecības politikas pēc 2013. gada.

Es esmu stingri pārliecināts, ka KLP, saglabājot Eiropas lauksaimniecības daudzveidību, vienlaicīgi jāspēj ierosināt pasākumus saistībā ar mūsu kopējiem mērķiem Eiropas līmenī, kas ļautu mums veikt Lisabonas līgumā noteiktos uzdevumus. Citiem vārdiem sakot, tai jāgarantē lauksaimnieku ieņēmumu stabilitāte un jānodrošina labi apgādāti tirgi. Tāpēc KLP nākotnes instrumentiem cita starpā būtu jānodrošina mums iespēja sasniegt šos mērķus. Protams, ir jau arī citi mērķi, taču šie ir būtiskākie, kas mums jāņem vērā.

Mūsu centieni un priekšlikumi, ko Komisija ierosinās kā daļu no KLP pēc 2013. gada, būs vērsti uz tirgus regulēšanas pasākumiem, kas ļaus mums izvairīties no cenu vai tirgus nepastāvības vai iejaukties šādās situācijās. Es varu jums apliecināt, ka patlaban mēs strādājam saistībā ar šo jautājumu. Es esmu patiešām pārliecināts un apzinos to, ka tirgus pārvaldības mehānismiem jābūt tikpat nozīmīgiem, cik tiešā atbalsta pasākumiem, kas mums jāsaglabā, lai gan pielāgojot atbalsta sniegšanas kritērijus. Tirgum, bez šaubām, jābūt spējīgam funkcionēt. Mums jāļauj tirgum funkcionēt, ja tas ir iespējams, taču es piekrītu arī Dantin kunga teiktajam, ka lauksaimniecības nozares īpatnības attaisno valsts intervenci. Intervencei, protams, jābūt mērķtiecīgai un vērstai uz tirgus funkcionēšanas problēmu risināšanu un jānodrošina tirgus atbilstīga darbība. Ņemot to vērā, mēs izstrādāsim priekšlikumus KLP pēc 2013. gada.

Es pilnībā saprotu, ka patlaban grūtībās ir nonākusi ne tikai piena nozare, bet arī citas nozares. Tāpēc arī augļu un dārzeņu nozare nereti ir pakļauta ievērojamām tirgus izmaiņām — cenu svārstībām un pirktās vai pārdotās produkcijas apjoma izmaiņām. Šajā nozarē reforma tika īstenota pirms dažiem gadiem. Mēs varēsim gūt mācību arī no šīs reformas, kas nodrošināja lielākas pilnvaras ražotājiem sarunās ar ražotāju organizācijām. Es domāju, kā arī šajā jomā mēs varam gūt pieredzi, ko var izmantot citās nozarēs.

Es patiešām uzskatu, ka neatkarīgi no valsts intervences ražotājiem jānodrošina arī iespēja efektīvāk apspriest vienošanās un tādējādi veiksmīgāk apspriest cenas, vienlaicīgi ar privātu līgumu palīdzību, nodrošinot stabilitāti attiecībā uz tirgū piedāvāto produktu veidiem. Tāpēc es uzskatu, ka papildus valsts intervencei mēs varam rast citas iespējas, lai nodrošinātu pienācīgu tirgus funkcionēšanu, piešķirot valsts iestādēm pilnvaras iejaukties, ja tirgus nespēj pildīt savas funkcijas, jo lauksaimniecības nozarei ir ne tikai jānodrošina tirgi, bet arī jāturpina sniegt sabiedriskus labumus. Tāpēc, lai lauksaimniecības nozare spētu pildīt visas tās funkcijas, mums tai jāpalīdz.

Attiecībā uz jautājumiem, kas saistīti ar pārtikas piegādes ķēdi, it īpaši tiesībām apspriest pievienotās vērtības labāku sadali, jāsaka, ka Parlaments ir sācis darbu, Komisija ir pieņēmusi paziņojumu, un Padomē ir notikušas debates. Es domāju, ka, pamatojoties uz šīm komponentēm, mēs izstrādāsim vairākus priekšlikumus, lai izstrādātu mehānismus, kas ļaus ražotājiem efektīvāk apspriest viņu peļņas normu.

Es domāju, ka vairāk vai mazāk esmu pieminējis visas runas un visas ierosinātās problēmas. Es vēlos vēlreiz patiekties jums par man sniegto iespēju sniegt paskaidrojumus. Debates nu tikai sākas. Es ierosināju publiskas debates arī pirms priekšlikumu par KLP reformu pēc 2013. gada izvirzīšanas. Es domāju, ka pēc šīm debatēm un tad, kad būs pabeigts darbs Parlamentā, mēs laikposmā no šā brīža līdz rudenim, kad atgriezīsimies ar Komisijas paziņojumu par nākotnes KLP, spēsim izvirzīt priekšlikumus, kas nodrošinās lauksaimniekiem lielāku pārliecību par viņu veikto darbu. Mums vajadzīgi šie lauksaimnieki ne tikai produktu dēļ, ko viņi piegādā tirgū, bet arī darba dēļ, ko viņi veic savā zemē.

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs. – Debates tiek slēgtas.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 149. pants)

 
  
MPphoto
 
 

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski.(PT) Ekonomiskās un finanšu krīzes dēļ, kas skārusi ES, pēdējos mēnešos ir vērojams cenu kritums vairākos lauksaimniecības tirgos, kas savukārt ietekmē pieprasījumu pēc attiecīgajām precēm. Zemākas cenas ir ieguvums patērētājiem un vidējā termiņā veicinās pieprasījumu, taču patlaban daudzi ražotāji ir nonākuši lielās grūtībās. Tāpēc ir ļoti svarīgi izstrādāt Eiropas lauksaimniecības politiku, kas atbilst būtiskākajai prasībai — nepieciešamībai garantēt ilgtspējīgu nodrošinātību ar pārtiku par saprātīgu tirgus cenu. Ir vajadzīgs lauksaimniecības modelis, kas ir konkurētspējīgs un ekonomiski dzīvotspējīgs un kas atbilst pilsoņu, vides un sociālajām vajadzībām. Pat ja kopējā lauksaimniecības politika ir orientēta uz tirgu, tai jānodrošina virkne instrumentu, lai apmierinātu vajadzību kompensēt sabiedrisko labumu nodrošināšanu, ko tirgus nespēj atlīdzināt, un kontrolētu ārkārtīgi lielo tirgus nepastāvību. Tai jānodrošina arī pienācīgs regulējums, spēcīgs drošības tīkls un saprātīga riska pārvaldība. Šādai politikai arī jāuzlabo pārtikas piegādes ķēde, nodrošinot lielāku pārredzamību un labāku līgumu slēgšanas praksi, kas nekaitē ražotājiem. Nobeigumā vēlos norādīt, ka ir svarīgi nodrošināt vienlīdzīgu attieksmi pret importētajām lauksaimniecības izejvielām un precēm.

 
  
MPphoto
 
 

  Alan Kelly (S&D), rakstiski. – Vispirms es vēlos teikt, ka atzinīgi vērtēju savu kolēģu, it īpaši De Castro kunga, paveikto, kurš uzņēmās iniciatīvu sākt debates par šo jautājumu. Tas tā patiešām ir, ka šodien mūsu lauksaimnieki sastopas ar nepārvaramiem šķēršļiem, cenšoties panākt taisnīgu cenu par viņu saražoto produkciju. Cenu svārstības nesenās piena krīzes laikā ir tikai viens piemērs. Zināma nozīme tirgus stabilizēšanā bija intervences krājumiem, kā arī ārkārtas fondam piena nozarei. Taču mēs vēl neesam tikuši ārā no meža, ja tā var teikt. Lielveikali rada šķēršļus, liedzot lauksaimniekiem saņemt taisnīgu atlīdzību. Mēs vizi zinām, ka vidusmēra lielveikali pozicionē sevi kā cenu pazeminātājus. Taču mums jābūt piesardzīgiem, lai lielveikali neturpinātu pazemināt arī samaksu, ko saņem mūsu lauksaimnieki. Ja pašreizējai sistēmai atļautu pastāvēt arī turpmāk, zustu stimuls nodarboties ar lauksaimniecību un nav zināms, kas notiktu ar lauksaimniekiem. Šī situācija ir jāmaina. Es ceru, ka šis jautājums satrauc Komisiju tikpat lielā mērā, cik Parlamenta deputātus.

 
  
MPphoto
 
 

  Czesław Adam Siekierski (PPE), rakstiski. (PL) 2009. gadā Eiropas lauksaimnieki nonāca lielās grūtībās. ienākumi samazinājās gandrīz par ceturtdaļu, un krīze ietekmēja lielāko daļu lauksaimniecības tirgu, tostarp piena, graudaugu, cūkgaļas, liellopu gaļas, olīvu tirgu un citus. Vissarežģītākā situācija, neapšaubāmi, bija vērojama piena ražošanas nozarē. Pēc ievērojama cenu krituma visā pasaulē Eiropas piena ražotāja piedzīvoja ārkārtīgi lielus zaudējumus. Lauksaimnieki runāja par sarežģīto situāciju, kādā nonākuši, dažādās sanāksmēs, un vairākās valstīs notika plaši lauksaimnieku protesti. Patlaban cenu svārstības vairs nav tik lielas, taču tas nenozīmē, ka problēmas ir zudušas. Mēs joprojām sastopamies ar zemu pieprasījumu un cenu svārstībām vairākās lauksaimniecības nozarēs. Patlaban īstenotie intervences mehānismi piena ražošanas nozarē un Piena fonda izveide izrādās nepietiekami pasākumi. Mēs jau varam iedomāties, kas notiks, kad beigsies šo instrumentu termiņš. Mēs noteikti varam sagaidīt vēl lielāku ienākumu kritumu un lielas tirgus svārstības. Es piekrītu Cioloş kunga teiktajam, ka nekavējoties jārisina sarežģītā situācija piena tirgū un ka mums nevajadzētu gaidīt līdz 2013. gadam, kad tiek plānota ievērojama KLP reforma. Jūnijā mēs sagaidām Augsta līmeņa darba grupas lēmumu, kurā būs atspoguļoti tās secinājumi un idejas situācijas uzlabošanai piena ražošanas nozarē. Es ceru, ka šī darba grupa piepildīs mūsu cerības un nāks klajā ar līdzsvarotu stabilizēšanas pasākumu programmu. Es esmu gandarīts, ka Cioloş kungu satrauc tie paši jautājumi, kas mūs, un ka viņš ir ņēmis vērā mūsu ierosinājumus.

 
Pēdējā atjaunošana - 2010. gada 21. jūlijsJuridisks paziņojums