Balsojumu skaidrojumi

Ziņojums: José Manuel García-Margallo y Marfil (A7-0061/2010)

  Elena Oana Antonescu (PPE), rakstiski. – (RO) Es atbalstu referenta, kas pārstāv Eiropas Tautas partijas grupu (Kristīgos demokrātus), pausto viedokli par šo dokumentu, kā arī Komisijas priekšlikumu cīņai pret krāpšanos ar nodokļiem Eiropas Savienībā. Uzskatu, ka šis priekšlikums var uzlabot administratīvo sadarbību, veicot darījumus Kopienas teritorijā, lai aprēķinātu pievienotās vērtības nodokli un pārraudzītu šā nodokļa pareizu piemērošanu.

Redzēsim, vai Komisijas priekšlikums paplašināt tīklu Eurocanet un izveidot jaunu struktūru Eurofisc, kas bez jebkādas tiesībspējas un rīcībspējas darbosies uz brīvprātības pamata, nodrošinās lielākus panākumus cīņā pret krāpšanos ar nodokļiem ES līmenī.

  Sophie Auconie (PPE), rakstiski. – (FR) Eiropas administratīvā sadarbība PVN jomā, ko nosaka Padomes Regula (EK) Nr. 1798/2003, ir jāuzlabo, jo īpaši attiecībā uz cīņu pret nodokļu nemaksāšanu. García-Margallo y Marfil kunga sagatavotais ziņojums atbilst šai pieejai, atbalstot tos Eiropas Komisijas priekšlikumus, kuru mērķis ir atvieglot datu apmaiņu starp dalībvalstīm. Es balsoju par šo ziņojumu, jo tas būtiski uzlabo arī Eiropas Komisijas izstrādāto tekstu, īpaši attiecībā uz personas datu aizsardzību.

  Jean-Pierre Audy (PPE), rakstiski. – (FR) Saskaņā ar Eiropas Parlamenta apspriežu procedūru es balsoju par sava lieliskā spāņu kolēģa García-Margallo y Marfil kunga ziņojumu attiecībā uz priekšlikumu Padomes regulai par administratīvu sadarbību un krāpšanas apkarošanu pievienotās vērtības nodokļa jomā. Krāpšanās ar PVN maksāšanu bieži vien tiek organizēta pārrobežu līmenī, tāpēc ir jāuzlabo Eiropas Savienības un tās dalībvalstu rīcības koordinācija cīņā pret krāpšanos tieši ar PVN maksāšanu un pret krāpšanos ar nodokļiem vispār. Man prieks, ka Komisijas priekšlikumā ir noteikts juridisks pamats kopīgas struktūras Eurofisc izveidei, kas ļaus panākt daudzpusēju, savlaicīgu un mērķtiecīgu informācijas apmaiņu, nodrošinot pietiekamu un saskaņotu dalībvalstu atbildes rīcību, cīnoties pret jaunu krāpšanas veidu parādīšanos, un varēs pamatoties uz kopēju risku analīzi. Arī mani, tāpat kā referentu, uztrauc jautājums par personas datu aizsardzību, kas jārespektē. Šāda veida dati jāizmanto tikai ar mērķi novērst pārkāpumus nodokļu jomā un cīnīties pret tiem.

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. − (LT) Es atbalstīju šo ziņojumu, jo uzskatu, ka noteikumi krāpšanas apkarošanas jomā ir jāpastiprina. Krāpšana ar mērķi izvairīties no nodokļu maksāšanas lielā mērā ietekmē valstu budžetus, pārkāpj nodokļu sloga taisnīguma principu un var radīt konkurences kropļojumus, tādējādi ietekmējot iekšējā tirgus darbību. Spēkā esošās regulas nenodrošina efektīvu sadarbību starp dalībvalstīm, kaut arī krāpšana pievienotās vērtības nodokļa jomā bieži vien tiek organizēta pārrobežu līmenī, tāpēc dalībvalstīm ir jāsadarbojas, lai to novērstu. Daudzsološi ir tas, ka ar Regulas jauno versiju tiks stiprināta Kopienas PVN maksātāju un to saimnieciskās darbības datubāze, kas dalībvalstīm nodrošinās piekļuvi informācijai, uzlabos administratīvo sadarbību un ļaus mums efektīvāk cīnīties pret krāpšanos ar PVN maksāšanu.

  George Sabin Cutaş (S&D), rakstiski. – (RO) Es balsoju par Eiropas stratēģiju cīņai pret krāpšanos ar nodokļiem un PVN nemaksāšanu. Uzskatu, ka Eiropas līmenī ir jāizveido mehānisms krāpšanas apkarošanai, jo šā fenomena apmēri skaidri norāda uz to, ka pasākumus šīs problēmas risināšanai vairs nav iespējams īstenot tikai un vienīgi dalībvalstu līmenī.

Starptautiskā PVN asociācija lēš, ka katru gadu Eiropas Savienībā PVN maksājumi netiek veikti 60–100 miljardu eiro apmērā. Tāpēc es aicinu veidot ciešu sadarbību starp dalībvalstu administratīvajām iestādēm un Eiropas Komisiju, lai izvairītos no nelabvēlīgajām sekām, ko krāpšanās ar nodokļiem var radīt valstu budžetiem, kā arī konkurencei.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Administratīvai sadarbībai starp dalībvalstīm cīņā pret krāpšanu un finanšu noziegumiem ir ārkārtīgi liela nozīme godīguma un taisnīguma nodrošināšanā, ņemot vērā šo noziegumu milzīgo ietekmi uz valsts ekonomisko stāvokli. Neskaitāmi krāpšanas gadījumi notiek pievienotās vērtības nodokļa jomā, tāpēc ir nepieciešams tiesiskais regulējums ar stingriem pasākumiem, lai šādu gadījumu skaits būtiski samazinātos.

Vēlama lielāka sadarbība starp centrālajām valdībām, apmainoties ar informāciju, kamēr vien tiek respektēts personas privātums, kā arī pilnīgas datubāzes un ierēdņi, kas atbilstoši apmācīti šādu gadījumu atklāšanā un zina, kā rīkoties. Dalībvalstīm pēc iespējas ātrāk jāīsteno Eiropas Savienības noteiktie pasākumi, lai radītu pārredzamāku sistēmu, ar kuras palīdzību var efektīvi cīnīties pret krāpšanos ar nodokļiem.

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. − (PT) Kropļojumi, ko rada krāpšanās ar PVN maksāšanu, ietekmē vispārējo līdzsvaru pašu resursu sistēmā, kurai jābūt taisnīgai un pārredzamai, lai nodrošinātu Eiropas Savienības pienācīgu darbību. Krāpšanas apjoma pieaugums rada arvien lielāku nodokļu slogu tiem uzņēmumiem, kas ievēro nodokļu noteikumus, jo valsts iestādes ir spiestas kompensēt attiecīgo ieņēmumu deficītu. Lai gan visās dalībvalstīs vēl nav veikti pētījumi par to, cik lielā mērā notiek izvairīšanās no PVN maksājumu veikšanas un krāpšanās ar PVN maksāšanu, Starptautiskā PVN asociācija lēš, ka katru gadu Eiropas Savienībā PVN maksājumi netiek veikti 60–100 miljardu eiro apmērā. Vēlama lielāka sadarbība starp centrālajām pārvaldes iestādēm, apmainoties ar informāciju un respektējot personas privātumu. Dalībvalstīm pēc iespējas ātrāk jāīsteno Eiropas Savienības noteiktie pasākumi, lai radītu pārredzamāku sistēmu, ar kuras palīdzību var efektīvi cīnīties pret krāpšanos ar nodokļiem.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. − (PT) Cīņai pret krāpšanos ar nodokļiem vajadzētu būt ES prioritātei, jo īpaši pievienotās vērtības nodokļa jomā. Raugoties šādā perspektīvā, visās dalībvalstīs tiek atbalstīta starpnozaru politika krāpšanas apkarošanai, tai skaitā un jo īpaši informācijas apmaiņa. Sevišķi svarīgi ir tas, ka krāpšana ir viens no galvenajiem netaisnības cēloņiem Eiropas Savienībā, jo tā rada negodīgu konkurenci un nelīdzsvarotību tirgū.

  Siiri Oviir (ALDE), rakstiski. − (ET) Es balsoju par Padomes regulas projektu par administratīvu sadarbību un nodokļu nemaksāšanas apkarošanu pievienotās vērtības nodokļa jomā, jo šis tiesību akts dalībvalstīm ļaus kopīgi un efektīvāk cīnīties pret nodokļu nemaksāšanu pārrobežu līmenī. Nodokļu nemaksāšana lielā mērā ietekmē dalībvalstu budžetus, pārkāpj vienlīdzības principu attiecībā uz aplikšanu ar nodokļiem un rada konkurences kropļojumus. Kaut arī nodokļu nemaksāšanas apkarošanas pasākumi lielā mērā ir tikai dalībvalstu kompetencē, es domāju, ka mūsdienu globālajā pasaulē šiem pasākumiem ir jākļūst arī par ES prioritāti.

  Alfredo Pallone (PPE), rakstiski. − (IT) Ar šo Komisijas priekšlikumu dalībvalstīm tiek piedāvāti līdzekļi efektīvai cīņai pret pārrobežu krāpšanos ar PVN, papildinot un grozot pašreizējo regulas redakciju un radot juridisku datubāzi — Eurofisc, lai nodrošinātu mērķtiecīgu sadarbību, kuras mērķis ir krāpšanas apkarošana. Krāpšanās ar nodokļiem lielā mērā ietekmē valstu budžetus, apdraud nodokļu sloga taisnīguma principu un var radīt konkurences kropļojumus. Tāpat mēs nedrīkstam aizmirst to, ka valsts iestādes ir spiestas kompensēt attiecīgo ieņēmumu deficītu, palielinot nodokļu slogu tiem uzņēmumiem, kas ievēro nodokļu noteikumus. Cīņai pret krāpšanos ar nodokļiem visā Eiropas Savienībā ir jāpapildina dalībvalstu līmenī veiktie pasākumi. Regulas projekta mērķis ir ne vien pareizi aprēķināt PVN, bet arī kontrolēt, vai PVN tiek pareizi piemērots, jo īpaši darījumiem Kopienas teritorijā, un apkarot krāpšanu PVN jomā. Informācijas apmaiņas jomā tiek ieviesti vairāki uzlabojumi: labāk definēti gadījumi, kuros dalībvalstis var veikt administratīvu izmeklēšanu, tostarp arī pasākumi, kas veicami izmeklēšanas neveikšanas gadījumā.

  Aldo Patriciello (PPE), rakstiski. − (IT) Man prieks, ka konstatēto pārkāpumu finansiālā ietekme ir samazinājusies no 1,024 miljardiem eiro 2007. gadā līdz 783,2 miljoniem eiro 2008. gadā un samazinājums ir fiksēts visās izdevumu jomās, izņemot tiešos izdevumus un pirmspievienošanās fondus. Es pilnībā atbalstu to, ko paveikusi Komisija, un vēlos norādīt, ka cīņa pret krāpšanu un korupciju ir svarīgs Eiropas Savienības iestāžu un visu dalībvalstu uzdevums.

Ņemot vērā konkrēto ekonomisko situāciju, kas smagi skar visu Eiropu, es piekrītu, ka ir jāaizsargā Eiropas Savienības finansiālās intereses un jācīnās pret organizēto noziedzību, kas saskaņā ar valstu rādītājiem kļūst aizvien spēcīgāka, organizējot slepenas vienošanās iestādēs, jo īpaši krāpjoties ar Kopienas budžetu.

Tāpēc domāju, ka ir nepieciešami efektīvi tiesību akti, lai uzlabotu administratīvo sadarbību cīņā pret nelabvēlīgu nodokļu praksi un nodrošinātu iekšējā tirgus pienācīgu darbību. Līdz ar to es atbalstu priekšlikumu Padomes direktīvai par administratīvu sadarbību nodokļu jomā, uzsverot, cik svarīgi ir palielināt dalībvalstu atbildību, sākot jau ar datubāzēs ietvertās informācijas kvalitāti.

Ziņojums: David Casa (A7-0065/2010)

  Elena Oana Antonescu (PPE), rakstiski. – (RO) Ar Komisijas priekšlikumu vienkāršot, modernizēt un saskaņot noteikumus par PVN rēķiniem tiek piedāvāti uzlabojumi, jo īpaši attiecībā uz noteikumiem, kas maziem un vidējiem uzņēmumiem ļauj izmantot vienkāršotus rēķinus, kā arī tiek garantēts, ka nodokļu iestādes pieņem elektroniskus rēķinus ar tādiem pašiem nosacījumiem, kādi attiecas uz parastajiem rēķiniem. Šajā sakarā referenta priekšlikums dot iespēju nodokļu iestādēm vienkāršotiem rēķiniem izvirzīt papildu prasības, piemēram, kārtas numurus, ir vienkāršs drošības pasākums, kas ļauj saglabāt Komisijas veiktos uzlabojumus.

Šajā jomā, kas attiecas uz kopējo PVN sistēmu un rēķinu piesūtīšanas noteikumiem, Komisijai jāsniedz palīdzība tām dalībvalstīm, kurām nepieciešams tehniskais atbalsts, lai modernizētu savu e-pārvaldību — vai nu izmantojot Kopienas programmu Fiscalis 2013, vai arī struktūrfondus. Manuprāt, referents ir veicis grozījumus, kas uzlabo Komisijas priekšlikumu, tāpēc es balsoju par šā ziņojuma pieņemšanu.

  Sophie Auconie (PPE), rakstiski. – (FR) Es balsoju par Casa kunga ziņojumu attiecībā uz PVN rēķinu piesūtīšanas noteikumiem. Šajā sakarā Padomes 2001. gada direktīvā ir paredzēti kopēji noteikumi Eiropas Savienības līmenī, lai vienkāršotu, modernizētu un saskaņotu PVN rēķinu piesūtīšanas noteikumus. Tomēr dažādās dalībvalstīs spēkā esošie noteikumi ļoti atšķiras, jo īpaši attiecībā uz elektronisko rēķinu piesūtīšanu. Šīs atšķirības kavē šā rēķinu piesūtīšanas veida vispārēju ieviešanu, kaut arī tas nodrošina šā procesa vienkāršošanu. Tāpēc labāka Eiropas Komisijas ierosināto un referenta atbalstīto noteikumu saskaņošana ir laba ziņa visiem Eiropas uzņēmumiem, jo elektroniskā rēķinu piesūtīšana tiem kļūs pieejamāka un līdz ar to samazināsies arī uzņēmumu administratīvais slogs.

  Jean-Pierre Audy (PPE), rakstiski. – (FR) Saskaņā ar Eiropas Parlamenta apspriežu procedūru es balsoju par sava lieliskā maltiešu kolēģa Casa kunga ziņojumu par priekšlikumu Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu attiecībā uz rēķinu piesūtīšanas noteikumiem. Ar rēķinu piesūtīšanu saistītā administratīvā struktūra ir jāmaina. Iespējas, kas sākumā šajā jomā tika sniegtas dalībvalstīm, ietvēra būtiski atšķirīgus noteikumus, jo īpaši attiecībā uz elektronisko rēķinu piesūtīšanu. Šādi noteikumi liek šķēršļus uzņēmumu, īpaši to, kas izmanto jaunās dematerializācijas tehnoloģijas, sekmīgai darbībai iekšējā tirgū, kad nevajadzīgs administratīvais slogs Eiropā kavē ekonomisko izaugsmi. Es atbalstu visus ziņojumā ierosinātos vienkāršošanas pasākumus, īpaši tos, kas attiecas uz MVU, un konkrēti šos: svītrot prasību saglabāt rēķinu, kas atbilst visu dalībvalstu noteikumiem, apliecināt, ka rēķini papīra un elektroniskā formātā ir vienlīdz derīgi, un liegt iespēju dalībvalstīm, kurās maksājams nodoklis, pieprasīt, lai noteikti rēķini tiktu pārtulkoti to oficiālajās valodās.

  Sebastian Valentin Bodu (PPE), rakstiski. – (RO) Es visādā ziņā atzinīgi vērtēju šā ziņojuma pieņemšanu. Tomēr, īpaši kā referents un dažu svarīgāko grozījumu autors, es gribētu norādīt tikai uz diviem nozīmīgākajiem aspektiem, kas ir konkrēti saistīti ar administratīvā sloga mazināšanu uzņēmumiem.

Pirmais no tiem ir dalībvalstu pienākums ieviest uz ieņēmumiem un maksājumiem balstītu grāmatvedības (naudas līdzekļu uzskaites) sistēmu maziem un vidējiem uzņēmumiem (kas ES līmenī ir definēti kā uzņēmumi, kuru apgrozījums ir mazāks par 2 miljoniem eiro), kas būs patīkams stimuls uzņēmējdarbības nozarei. Šī sistēma tiek ieviesta laikā, kad rēķinā norādīto PVN summu uzņēmumi samaksā, līdzko rēķins tiek izsniegts, bet attiecīgais rēķina maksājums (un ar to saistītais PVN) var tikt veikts tikai pēc vairākiem mēnešiem, ja vispār. Tomēr jebkurā gadījumā pamatprincips ir tāds, ka PVN atskaitīšana ir nesaraujami saistīta ar tā maksāšanu.

Otrs aspekts ir tas, ka elektroniskajiem rēķiniem tiek piešķirts tāds pats juridiskais statuss kā rēķiniem papīra formātā, tāpēc pa e-pastu sūtītie rēķini droši vien nomainīs pašreizējos papīra formāta rēķinus, tādējādi atvieglojot ne tikai rēķinu izsniegšanu un nosūtīšanu, bet arī to apstrādi un glabāšanu.

  Vito Bonsignore (PPE), rakstiski. − (IT) Vēlos apsveikt referentu Casa kungu par svarīgo darbu, ko viņš līdz šim ir paveicis. Mana parlamentārā grupa vienmēr ir atbalstījusi mazos un vidējos uzņēmumus, kas ir patiesais Eiropas ekonomikas dzinējspēks, un mūsu — politiķu — pienākums ir tiem palīdzēt.

Es īpaši atbalstu Komisijas ierosināto iespēju ļaut piegādātājam PVN maksāt tikai tad, kad tas ir saņēmis maksājumu par piegādi. Tāpat es piekrītu principam, saskaņā ar kuru rēķiniem papīra un elektroniskā formātā ir noteikts vienāds derīgums. Tātad šis ir pasākumu kopums, kas, manuprāt, ietilpst plašākā birokrātijas samazināšanas procesā, kas dos labumu Eiropas uzņēmumiem, jo īpaši šajā ekonomiski grūtajā laikā.

Tāpēc es ceru, ka šie pasākumi tiks pieņemti pēc iespējas ātrāk un plašākā kontekstā, kas paredz atbalsta sniegšanu maziem un vidējiem uzņēmumiem, kuriem jādarbojas vieglākos ekonomiskos un finanšu apstākļos.

  David Casa (PPE), rakstiski. − Šis ir mans ziņojums par PVN rēķinu piesūtīšanas noteikumiem. Mums izdevās izvirzīt prasību visās dalībvalstīs obligāti ieviest naudas līdzekļu uzskaites shēmu, tādējādi dodot MVU iespēju izvēlēties, vai šādu shēmu izmantot vai ne. Ar šo ziņojumu izdevās mazināt arī nevajadzīgo slogu uzņēmumiem, kas tika konstatēts Komisijas priekšlikumā. Līdz ar to ziņojuma mērķi tika sasniegti, un es balsoju par.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Lielāka iekšējā tirgus integrācija un nepamatotu izmaksu samazināšana uzņēmumiem, vienkāršojot procedūras un likvidējot administratīvos šķēršļus, ir mērķi, kas jāpatur prātā, izstrādājot Eiropas Savienības tiesību aktus.

Tāpēc, lai sasniegtu šos mērķus, ir nepieciešama šī direktīva, kuras mērķis ir izveidot kopēju rēķinu piesūtīšanas sistēmu attiecībā uz pievienotās vērtības nodokli. Manuprāt, tradicionālā rēķinu piesūtīšanas metode ir jāaizstāj ar elektronisko rēķinu piesūtīšanu, kas ir ātrāka un lētāka gan uzņēmumiem, gan arī fiziskajām personām, ja vien tiek ievērots pārredzamības princips.

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. − (PT) Konkrētās direktīvas mērķis ir izveidot kopēju rēķinu piesūtīšanas sistēmu attiecībā uz pievienotās vērtības nodokli, vienkāršojot procedūras un samazinot administratīvo slogu. Tas ir nepieciešams, lai panāktu lielāku iekšējā tirgus integrāciju un samazinātu nepamatotas izmaksas uzņēmumiem. Es uzskatu, ka šī direktīva ir pozitīvi vērtējams solis skaidrības un tiesiskās noteiktības nodrošināšanā gan nodokļu maksātājiem, gan pārvaldes iestādēm, tajā pašā laikā nodrošinot papildu līdzekļus cīņai pret krāpniecību saistībā ar PVN.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. − (PT) Lai vienkāršotu, modernizētu un saskaņotu PVN rēķinu piesūtīšanas noteikumus, ir nepieciešama kopēja PVN sistēma attiecībā uz rēķinu piesūtīšanas noteikumiem. Šī jaunā sistēma ļaus uzņēmumiem būtiski ietaupīt, kam šajos krīzes apstākļos ir ārkārtīgi liela nozīme. Šā ziņojuma pieņemšana ir arī vēl viens solis cīņā pret krāpšanu un nodokļu nemaksāšanu.

  Siiri Oviir (ALDE), rakstiski. − (ET) Kā liberāle es balsoju par direktīvu, kas maina rēķinu piesūtīšanas noteikumus, jo uzskatu, ka pašreiz izmantotā metode, pamatojoties uz kuru šī nodaļa tika iekļauta direktīvā par PVN, nav pilnībā sasniegusi savu mērķi — vienkāršot, modernizēt un saskaņot PVN rēķinu iesniegšanu. Es domāju, ka jaunie noteikumi mazinās birokrātisko slogu uzņēmējiem un nodrošinās arī to, ka visās dalībvalstīs stāsies spēkā vienādi rēķinu sagatavošanas un izsniegšanas noteikumi. Ņemot vērā brīvo tirgu un pakalpojumu apriti, nekam citam nebūtu jēgas.

Ziņojums: Ryszard Czarnecki (A7-0079/2010)

  Jean-Pierre Audy (PPE), rakstiski. – (FR) Pamatojoties uz mana poļu kolēģa Czarnecki kunga ziņojumā sniegto ieteikumu, es balsoju par apstiprinājuma sniegšanu Tiesas sekretāram par Tiesas 2008. finanšu gada budžeta izpildi. Es atbalstu Revīzijas palātas prasību Eiropas Kopienu Tiesai pilnveidot iepirkuma procedūras. Man prieks, ka Tiesa darbojas sekmīgi. Tomēr es nespēju saprast, kāpēc tā nevēlas publiskot tās locekļu finansiālo interešu deklarācijas, un atbalstu Parlamenta prasību nekavējoties ieviest šādu praksi.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Es uzskatu, ka ierēdņiem ir jāatbild sabiedrības priekšā. Tāpēc tiem precīzi un objektīvi jāatskaitās par to, kā ir izmantots tiem pieejamais publiskais finansējums. Šajā ziņojumā ir sniegta vispusīga analīze par Eiropas Kopienu Tiesas budžeta situāciju. Tajā ir norādīti vairāki svarīgi jautājumi, kas steidzami jāizskata, piemēram, nepieciešamība pilnveidot iepirkuma procedūras, lai palīdzētu kredītrīkotājdienestiem organizēt konkursa procedūras un kontrolēt atbilstību tiesību aktos noteiktajām prasībām. Es atzinīgi vērtēju to, ka Tiesa ir iedibinājusi praksi darbības pārskatā iekļaut nodaļu, kurā aprakstīts gada laikā paveiktais saistībā ar iepriekšējiem Parlamenta lēmumiem par budžeta izpildes apstiprināšanu un Revīzijas palātas pārskatiem.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. − (PT) Revīzijas palātai un visām organizācijām, kas izpilda šo funkciju, jāveic rūpīga revīzija visās Eiropas iestādēs, kas ir atkarīgas no Eiropas Savienības budžeta. Tām jāpārbauda, vai Eiropas Savienības līdzekļi tiek pareizi izmantoti, vai šīs iestādes izpilda tām paredzētos uzdevumus un vai netiek izšķiesti kādi resursi. Spriežot pēc revīzijas rezultātiem, ar ko jau esam iepazinušies, kopumā — tikai ar dažiem izņēmumiem — mēs varam teikt, ka attiecīgās iestādes tām pieejamos līdzekļus izmanto pareizi un izpilda tām paredzētos uzdevumus. Tāpēc attiecībā uz ziņojumu par Tiesu es balsoju par.

Ziņojums: Ryszard Czarnecki (A7-0097/2010)

  Jean-Pierre Audy (PPE), rakstiski. – (FR) Pamatojoties uz mana poļu kolēģa Czarnecki kunga ziņojumā sniegto ieteikumu, es balsoju par apstiprinājuma sniegšanu Eiropas Revīzijas palātas ģenerālsekretāram par Revīzijas palātas 2008. finanšu gada budžeta izpildi. Tāpat kā daudziem Parlamenta deputātiem, man ir prieks, ka Revīzijas palāta darbojas labi un tās finanšu pārvaldība ir pareiza. Man žēl, ka Revīzijas palātas locekļu finansiālo interešu deklarācijas, ko saskaņā ar Revīzijas palātas Rīcības kodeksu tie iesniedz Revīzijas palātas priekšsēdētājam, netiek publicētas vai vismaz uzrādītas Budžeta kontroles komitejas locekļiem.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Es uzskatu, ka ierēdņiem ir jāatbild sabiedrības priekšā. Tāpēc tiem precīzi un objektīvi jāatskaitās par to, kā ir izmantots tiem pieejamais publiskais finansējums. Man prieks, ka Revīzijas palātas pārskatus revidēja ārējs uzņēmums PricewaterhouseCoopers, kas secināja: „Balstoties uz šajā ziņojumā aprakstīto darbu, mūsu uzmanības lokā nenonāca nekas tāds, kas liktu domāt, ka visos būtiskajos aspektos un pamatojoties uz iepriekš aprakstītajiem kritērijiem: a) Palātai piešķirtie resursi nav izlietoti tiem paredzētajiem mērķiem; b) ieviestās kontroles procedūras nesniedz garantijas, kas vajadzīgas, lai nodrošinātu finanšu darbību atbilstību piemērojamajiem normatīvajiem aktiem un noteikumiem.” Es atzinīgi vērtēju arī to, ka Revīzijas palāta savā pārskatā ir iekļāvusi nodaļu, kurā aprakstīti pasākumi, kas gada laikā veikti saistībā ar iepriekšējiem Parlamenta lēmumiem par budžeta izpildes apstiprināšanu.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. − (PT) Kā organizācijai, kas galvenokārt atbild par revīzijas veikšanu Eiropas iestādēs, arī Revīzijas palātai pienāk kārta tikt revidētai. Ir skaidrs, ka ārējā uzņēmuma PricewaterhouseCoopers veiktā revīzija ir izrādījusies ļoti pozitīva. Pozitīvs bija arī iekšējā revidenta ziņojums, un lielākā daļa tajā sniegto ieteikumu ir ņemta vērā un tiks īstenota vairāku rīcības plānu ietvaros.

Ziņojums: Ryszard Czarnecki (A7-0070/2010)

  Jean-Pierre Audy (PPE), rakstiski. – (FR) Pamatojoties uz mana poļu kolēģa Czarnecki kunga ziņojumā sniegto ieteikumu, es balsoju par apstiprinājuma sniegšanu Eiropas Ombudam par 2008. finanšu gada budžeta izpildi. Es atzinīgi vērtēju ombuda Diamandouros kunga lēmumu publiskot savu ikgadējo finansiālo interešu deklarāciju un publicēt to savā tīmekļa vietnē.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Es uzskatu, ka ierēdņiem ir jāatbild sabiedrības priekšā. Tāpēc tiem precīzi un objektīvi jāatskaitās par to, kā ir izmantots tiem pieejamais publiskais finansējums. Revīzijas palāta savā gada pārskatā konstatēja, ka revīzija nav devusi pamatu nozīmīgu apsvērumu formulēšanai attiecībā uz Ombudu. Tomēr tā norādīja, ka atsevišķus aspektus publiskā iepirkuma procesā varētu uzlabot. Es piekrītu referentam, kurš atzinīgi vērtē ombuda lēmumu publiskot savu ikgadējo finansiālo interešu deklarāciju un publicēt to internetā. Tāpat es piekrītu referentam, kurš pieprasa, lai Ombuds nākamajā darbības pārskatā (par 2009. finanšu gadu) iekļauj nodaļu, kurā sīki aprakstīti pasākumi, kas gada laikā veikti saistībā ar iepriekšējiem Parlamenta lēmumiem par budžeta izpildes apstiprināšanu.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. − (PT) Revīzijas palātai un visām organizācijām, kas izpilda šo funkciju, jāveic rūpīga revīzija visās Eiropas iestādēs, kas ir atkarīgas no Eiropas Savienības budžeta. Tām jāpārbauda, vai Eiropas Savienības līdzekļi tiek pareizi izmantoti, vai šīs iestādes izpilda tām paredzētos uzdevumus un vai netiek izšķiesti kādi resursi. Spriežot pēc revīzijas rezultātiem, ar ko jau esam iepazinušies, kopumā — tikai ar dažiem izņēmumiem — mēs varam teikt, ka attiecīgās iestādes tām pieejamos līdzekļus izmanto pareizi un izpilda tām paredzētos uzdevumus. Tāpēc attiecībā uz ziņojumu par Eiropas Ombudu es balsoju par.

Ziņojums: Ryszard Czarnecki (A7-0098/2010)

  Jean-Pierre Audy (PPE), rakstiski. – (FR) Pamatojoties uz mana poļu kolēģa Czarnecki kunga ziņojumā sniegto ieteikumu Eiropas Parlamentam, es balsoju par apstiprinājuma sniegšanu Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam (EDAU) par 2008. finanšu gada budžeta izpildi. Es atzinīgi vērtēju to, ka ieceltie iestādes locekļi (EDAU un viņa vietnieks) katru gadu publicē savu finansiālo interešu deklarāciju.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Es uzskatu, ka ierēdņiem ir jāatbild sabiedrības priekšā. Tāpēc tiem precīzi un objektīvi jāatskaitās par to, kā ir izmantots publiskais finansējums. Es piekrītu referentam, kurš pozitīvi novērtējis centienus nostiprināt finanšu un cilvēkresursu vadību, kā arī uzlabot 2008. gadā veikto iekšējās kontroles pasākumu funkcionalitāti un efektivitāti. Es atzinīgi vērtēju arī to, ka Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja (EDAU) ieceltie locekļi katru gadu publicē savu finansiālo interešu deklarāciju, sniedzot atbilstīgu informāciju par citiem algotiem pienākumiem vai darbībām un deklarējamu profesionālo darbību. Tas ir nepieciešams, lai cilvēkos radītu uzticību ierēdņiem. Tāpat es piekrītu referentam, kurš pieprasa, lai EDAU nākamajā darbības pārskatā (par 2009. finanšu gadu) iekļauj nodaļu, kurā sīki aprakstīti pasākumi, kas gada laikā veikti saistībā ar iepriekšējiem Parlamenta lēmumiem par budžeta izpildes apstiprināšanu.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. − (PT) Revīzijas palātai un visām organizācijām, kas izpilda šo funkciju, jāveic rūpīga revīzija visās Eiropas iestādēs, kas ir atkarīgas no Eiropas Savienības budžeta. Tām jāpārbauda, vai Eiropas Savienības līdzekļi tiek pareizi izmantoti, vai šīs iestādes izpilda tām paredzētos uzdevumus un vai netiek izšķiesti kādi resursi. Spriežot pēc revīzijas rezultātiem, ar ko jau esam iepazinušies, kopumā — tikai ar dažiem izņēmumiem — mēs varam teikt, ka attiecīgās iestādes tām pieejamos līdzekļus izmanto pareizi un izpilda tām paredzētos uzdevumus. Tāpēc attiecībā uz ziņojumu par Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju es balsoju par.

Ziņojums: Véronique Mathieu (A7-0071/2010)

  Jean-Pierre Audy (PPE), rakstiski. – (FR) Pamatojoties uz manas lieliskās kolēģes un draudzenes Mathieu kundzes ziņojumā sniegto ieteikumu Eiropas Parlamentam, es balsoju par apstiprinājuma sniegšanu Eiropas Savienības iestāžu Tulkošanas centra direktorei par Centra 2008. finanšu gada budžeta izpildi. Es nespēju saprast, kāpēc šī organizācija uzkrāj šķietami nevajadzīgu budžeta pārpalikumu, piemēram, 2008. gadā šis pārpalikums sasniedza gandrīz 27 miljonus eiro, bet naudas līdzekļu uzkrājumi 2008. gada 31. decembrī veidoja gandrīz 50 miljonus eiro. Mani pārsteidz tas, kas strīds par pensijām vēl nav atrisināts.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Es uzskatu, ka ierēdņiem ir jāatbild sabiedrības priekšā. Tāpēc tiem precīzi un objektīvi jāatskaitās par to, kā ir izmantots tiem pieejamais publiskais finansējums. Revīzijas palāta norāda, ka tā ir guvusi pamatotu pārliecību par to, ka Eiropas Savienības iestāžu Tulkošanas centra gada pārskati ir ticami un ka pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi. Attiecībā uz Centra darbību Revīzijas palāta konstatēja zināmu precizitātes trūkumu, plānojot ienākošos tulkošanas pieprasījumus, kā rezultātā Centrs ir uzkrājis budžeta pārpalikumu, kas ir pretrunā Regulai (EK) Nr. 2965/94. Tāpēc šī situācija ir jāatrisina. Tāpat kā referente, es uzskatu par nepieņemamu, ka joprojām nav atrisināts Centra un Komisijas konflikts par darba devēja iemaksu daļu darbinieku pensiju shēmā.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. − (PT) Revīzijas palātai un visām organizācijām, kas izpilda šo funkciju, jāveic rūpīga revīzija visās Eiropas iestādēs, kas ir atkarīgas no Eiropas Savienības budžeta. Tām jāpārbauda, vai Eiropas Savienības līdzekļi tiek pareizi izmantoti, vai šīs iestādes izpilda tām paredzētos uzdevumus un vai netiek izšķiesti kādi resursi. Spriežot pēc revīzijas rezultātiem, ar ko jau esam iepazinušies, kopumā — tikai ar dažiem izņēmumiem — mēs varam teikt, ka attiecīgās iestādes tām pieejamos līdzekļus izmanto pareizi un izpilda tām paredzētos uzdevumus. Tāpēc attiecībā uz ziņojumu par Eiropas Savienības iestāžu Tulkošanas centru es balsoju par.

Ziņojums: Véronique Mathieu (A7-0091/2010)

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Es uzskatu, ka ierēdņiem ir jāatbild sabiedrības priekšā. Tāpēc tiem precīzi un objektīvi jāatskaitās par to, kā ir izmantots tiem pieejamais publiskais finansējums. Savā ziņojumā Revīzijas palāta norāda, ka Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centra gada pārskati par 2008. finanšu gadu ir ticami un ka pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi. Tas nozīmē to, ka Centrs ir panācis ievērojamus uzlabojumus inventarizācijas procedūrā, lai noteiktu, reģistrētu un kapitalizētu aktīvus, iekšējās kontroles procedūru dokumentēšanā un iepirkuma procedūru jomā. Tomēr progresa nav bijis personāla vadības jomā, jo darbiniekiem noteiktie mērķi un to izpildes rādītāji nebija vērsti uz rezultātu sasniegšanu un tos nebija iespējams novērtēt. Jebkurā gadījumā es, tāpat kā referente, atzinīgi vērtēju Centra nodomu 2010. gadā ieviest eksperimentālu sistēmu, ar kuru reģistrē laiku, ko katrs darbinieks pavada strādājot.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. − (PT) Revīzijas palātai un visām organizācijām, kas izpilda šo funkciju, jāveic rūpīga revīzija visās Eiropas iestādēs, kas ir atkarīgas no Eiropas Savienības budžeta. Tām jāpārbauda, vai Eiropas Savienības līdzekļi tiek pareizi izmantoti, vai šīs iestādes izpilda tām paredzētos uzdevumus un vai netiek izšķiesti kādi resursi. Spriežot pēc revīzijas rezultātiem, ar ko jau esam iepazinušies, kopumā — tikai ar dažiem izņēmumiem — mēs varam teikt, ka attiecīgās iestādes tām pieejamos līdzekļus izmanto pareizi un izpilda tām paredzētos uzdevumus. Tāpēc attiecībā uz ziņojumu par Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centru es balsoju par.

Ziņojums: Véronique Mathieu (A7-0105/2010)

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Es uzskatu, ka ierēdņiem ir jāatbild sabiedrības priekšā. Tāpēc tiem precīzi un objektīvi jāatskaitās par to, kā ir izmantots tiem pieejamais publiskais finansējums. Savā ziņojumā Revīzijas palāta norāda, ka Kopienas Zivsaimniecības kontroles aģentūras gada pārskati par 2008. finanšu gadu ir ticami un ka pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi. Mani uztrauc Revīzijas palātas konstatējums, ka Aģentūrai nav daudzgadu darba programmas, kas ir nepieciešama efektīvai finanšu pārvaldībai un skaidru mērķu noteikšanai. Tāpēc jāapsveic Aģentūras valde par tās lēmumu sākt šāda veida programmas izstrādi. Šai programmai būs liela nozīme Aģentūras budžeta un finanšu pārvaldības uzlabošanā. Kaut arī Revīzijas palāta šo pārvaldību novērtēja atzinīgi, tajā ir dažas nepilnības, kas jānovērš. Tāpat kā referente, es uzskatu, ka jāievieš instruments, lai efektīvi kontrolētu darbinieku darba laiku, precīzi nosakot ieteicamo darba stundu skaitu katrā projektā.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. − (PT) Revīzijas palātai un visām organizācijām, kas izpilda šo funkciju, jāveic rūpīga revīzija visās Eiropas iestādēs, kas ir atkarīgas no Eiropas Savienības budžeta. Tām jāpārbauda, vai Eiropas Savienības līdzekļi tiek pareizi izmantoti, vai šīs iestādes izpilda tām paredzētos uzdevumus un vai netiek izšķiesti kādi resursi. Spriežot pēc revīzijas rezultātiem, ar ko jau esam iepazinušies, kopumā — tikai ar dažiem izņēmumiem — mēs varam teikt, ka attiecīgās iestādes tām pieejamos līdzekļus izmanto pareizi un izpilda tām paredzētos uzdevumus. Tāpēc attiecībā uz ziņojumu par Kopienas Zivsaimniecības kontroles aģentūru es balsoju par.

Ziņojums: Véronique Mathieu (A7-0072/2010)

  Jean-Pierre Audy (PPE), rakstiski. – (FR) Pamatojoties uz manas lieliskās kolēģes un draudzenes Mathieu kundzes ziņojumā sniegto ieteikumu Eiropas Parlamentam, es balsoju par apstiprinājuma sniegšanu Eiropas Rekonstrukcijas aģentūras direktoram par Aģentūras 2008. finanšu gada budžeta izpildi. Es domāju, ka saskaņā ar Komisijas un Eiropas Rekonstrukcijas aģentūras 2008. gada decembra saprašanās memorandu, kurā ir paredzēti noteikti noslēguma darījumi un jo īpaši tas, ka Aģentūras atlikušie aktīvi pēc 2008. gada 31. decembra kļūs par Komisijas īpašumu, Komisijai būtu lietderīgi sagatavot detalizētu ziņojumu par šiem noslēguma darījumiem attiecībā gan uz sociālajiem, gan finanšu aspektiem. Es atbalstu prasību sniegt skaidrojumu par to, kā tiek izmantoti Kosovai piešķirtie līdzekļi, jo uz spēles ir likta Eiropas Savienības un šīs jaunās valsts, kas kādu dienu plāno kļūt par ES dalībvalsti, uzticamība.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Es uzskatu, ka ierēdņiem ir jāatbild sabiedrības priekšā. Tāpēc tiem precīzi un objektīvi jāatskaitās par to, kā ir izmantots tiem pieejamais publiskais finansējums. Man jāuzsver Revīzijas palātas konstatējums, ka, tieši piešķirot starptautiskai organizācijai dotāciju 1 399 132 eiro apmērā (t. i., 0,31 % no pieejamā darbības budžeta), šajā gadījumā nebija izpildīts neviens tiešas dotācijas piešķiršanas oficiālais nosacījums. Tāpat kā referente, es paužu nožēlu, ka veiksmīgi strādājošā Eiropas Rekonstrukcijas aģentūra ir beigusi darbu un līdzekļu pārvaldība ir nodota delegācijām; es pieprasu Komisijai sniegt ziņojumu, tajā norādot to darbinieku skaitu, kam delegācijās ir uzticēts veikt Aģentūras pienākumus; un es aicinu Komisiju sniegt daudzpusīgu un pilnu informāciju par to, vai no Aģentūras līdzekļiem, kas nodoti delegācijām, ir veikti budžeta atbalsta maksājumi.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. − (PT) Revīzijas palātai un visām organizācijām, kas izpilda šo funkciju, jāveic rūpīga revīzija visās Eiropas iestādēs, kas ir atkarīgas no Eiropas Savienības budžeta. Tām jāpārbauda, vai Eiropas Savienības līdzekļi tiek pareizi izmantoti, vai šīs iestādes izpilda tām paredzētos uzdevumus un vai netiek izšķiesti kādi resursi. Spriežot pēc revīzijas rezultātiem, ar ko jau esam iepazinušies, kopumā — tikai ar dažiem izņēmumiem — mēs varam teikt, ka attiecīgās iestādes tām pieejamos līdzekļus izmanto pareizi un izpilda tām paredzētos uzdevumus. Tāpēc attiecībā uz ziņojumu par Eiropas Rekonstrukcijas aģentūru es balsoju par.

Ziņojums: Véronique Mathieu (A7-0068/2010)

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Es uzskatu, ka ierēdņiem ir jāatbild sabiedrības priekšā. Tāpēc tiem precīzi un objektīvi jāatskaitās par to, kā ir izmantots tiem pieejamais publiskais finansējums. Savā ziņojumā Revīzijas palāta ir norādījusi, ka Eiropas Aviācijas drošības aģentūras gada pārskati par 2008. finanšu gadu ir ticami un ka pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi. Iepriekšējos gados ir panākts ievērojams progress, un ir pieliktas pūles, lai īstenotu gan Revīzijas palātas, gan arī Iekšējās revīzijas dienesta ierosinātos pasākumus. Tomēr, kā norāda referente, Aģentūras mērķu noteikšanas mehānismi ir jānostiprina, lai būtu vieglāk novērtēt mērķu sasniegšanu, un ir jāievieš jauna personāla vadības metodika, sākot no personāla pieņemšanas darbā līdz tā darba rezultātu novērtēšanai.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. − (PT) Revīzijas palātai un visām organizācijām, kas izpilda šo funkciju, jāveic rūpīga revīzija visās Eiropas iestādēs, kas ir atkarīgas no Eiropas Savienības budžeta. Tām jāpārbauda, vai Eiropas Savienības līdzekļi tiek pareizi izmantoti, vai šīs iestādes izpilda tām paredzētos uzdevumus un vai netiek izšķiesti kādi resursi. Spriežot pēc revīzijas rezultātiem, ar ko jau esam iepazinušies, kopumā — tikai ar dažiem izņēmumiem — mēs varam teikt, ka attiecīgās iestādes tām pieejamos līdzekļus izmanto pareizi un izpilda tām paredzētos uzdevumus. Tāpēc attiecībā uz ziņojumu par Eiropas Aviācijas drošības aģentūru es balsoju par.

Ziņojums: Véronique Mathieu (A7-0104/2010)

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Es uzskatu, ka ierēdņiem ir jāatbild sabiedrības priekšā. Tāpēc tiem precīzi un objektīvi jāatskaitās par to, kā ir izmantots tiem pieejamais publiskais finansējums. Revīzijas palāta norāda, ka tā ir guvusi pamatotu pārliecību par to, ka Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra gada pārskati ir ticami un ka pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi. Jāuzsver, ka Centrs ir konsolidējis funkcijas, kas tam veicamas sabiedrības veselības jomā, paplašinājis paša sagatavoto konkrētām slimībām paredzēto programmu darbības jomu, pilnveidojis partnerattiecības un uzlabojis vadības struktūras. Tomēr es paužu nožēlu, ka Centrs vēl nav izpildījis pienākumu nosūtīt budžeta izpildes apstiprinātājiestādei izpilddirektora sagatavotu ziņojumu, kurā būtu apkopoti dati par iekšējā revidenta veikto iekšējo revīziju skaitu.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. − (PT) Revīzijas palātai un visām organizācijām, kas izpilda šo funkciju, jāveic rūpīga revīzija visās Eiropas iestādēs, kas ir atkarīgas no Eiropas Savienības budžeta. Tām jāpārbauda, vai Eiropas Savienības līdzekļi tiek pareizi izmantoti, vai šīs iestādes izpilda tām paredzētos uzdevumus un vai netiek izšķiesti kādi resursi. Spriežot pēc revīzijas rezultātiem, ar ko jau esam iepazinušies, kopumā — tikai ar dažiem izņēmumiem — mēs varam teikt, ka attiecīgās iestādes tām pieejamos līdzekļus izmanto pareizi un izpilda tām paredzētos uzdevumus. Tāpēc attiecībā uz ziņojumu par Eiropas Slimību profilakses un kontroles centru es balsoju par.

Ziņojums: Véronique Mathieu (A7-0089/2010)

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Es uzskatu, ka ierēdņiem ir jāatbild sabiedrības priekšā. Tāpēc tiem precīzi un objektīvi jāatskaitās par to, kā ir izmantots tiem pieejamais publiskais finansējums. Revīzijas palāta norāda, ka tā ir guvusi pamatotu pārliecību par to, ka Eiropas Ķīmisko vielu aģentūras gada pārskati ir ticami un ka pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi. Aģentūra veic pienākumus, kurus nespēj pārņemt Komisija, Aģentūra pilnībā ievēro ES stratēģiskās prioritātes, un tās darbība papildina pārējo aģentūru darbu. Jāatzīmē, ka Revīzijas palāta ir konstatējusi pamatdarbības kavēšanos, kas izskaidrojama ar grūtībām ieviest IT sistēmu un ar kvalificētu darbinieku trūkumu.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. − (PT) Revīzijas palātai un visām organizācijām, kas izpilda šo funkciju, jāveic rūpīga revīzija visās Eiropas iestādēs, kas ir atkarīgas no Eiropas Savienības budžeta. Tām jāpārbauda, vai Eiropas Savienības līdzekļi tiek pareizi izmantoti, vai šīs iestādes izpilda tām paredzētos uzdevumus un vai netiek izšķiesti kādi resursi. Spriežot pēc revīzijas rezultātiem, ar ko jau esam iepazinušies, kopumā — tikai ar dažiem izņēmumiem — mēs varam teikt, ka attiecīgās iestādes tām pieejamos līdzekļus izmanto pareizi un izpilda tām paredzētos uzdevumus. Tāpēc attiecībā uz ziņojumu par Eiropas Ķīmisko vielu aģentūru es balsoju par.

Ziņojums: Véronique Mathieu (A7-0092/2010)

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Es uzskatu, ka ierēdņiem ir jāatbild sabiedrības priekšā. Tāpēc tiem precīzi un objektīvi jāatskaitās par to, kā ir izmantots tiem pieejamais publiskais finansējums. Savā ziņojumā Revīzijas palāta ir norādījusi, ka Eiropas Vides aģentūras gada pārskati par 2008. finanšu gadu ir ticami un ka pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi. Es apsveicu Aģentūru par Komisijas 2009. gadā pasūtīto ārējo novērtējumu par ES decentralizēto aģentūru darbību, kura galvenie secinājumi bija ļoti pozitīvi. Īpašu atzinību es paužu par to, ka Aģentūra ir izveidojusi labi izstrādātu uz darbības jomām balstītas pārvaldības sistēmu, daudzgadu darba programmu, līdzsvarotu pārskatu par darbības rādītājiem un integrētu pārvaldības kontroles sistēmu, jo tas viss sekmē efektīvu pārvaldību.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. − (PT) Revīzijas palātai un visām organizācijām, kas izpilda šo funkciju, jāveic rūpīga revīzija visās Eiropas iestādēs, kas ir atkarīgas no Eiropas Savienības budžeta. Tām jāpārbauda, vai Eiropas Savienības līdzekļi tiek pareizi izmantoti, vai šīs iestādes izpilda tām paredzētos uzdevumus un vai netiek izšķiesti kādi resursi. Spriežot pēc revīzijas rezultātiem, ar ko jau esam iepazinušies, kopumā — tikai ar dažiem izņēmumiem — mēs varam teikt, ka attiecīgās iestādes tām pieejamos līdzekļus izmanto pareizi un izpilda tām paredzētos uzdevumus. Tāpēc attiecībā uz ziņojumu par Eiropas Vides aģentūru es balsoju par.

Ziņojums: Véronique Mathieu (A7-0086/2010)

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Es uzskatu, ka ierēdņiem ir jāatbild sabiedrības priekšā. Tāpēc tiem precīzi un objektīvi jāatskaitās par to, kā ir izmantots tiem pieejamais publiskais finansējums. Savā ziņojumā Revīzijas palāta ir norādījusi, ka Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes gada pārskati par 2008. finanšu gadu ir ticami un ka pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi. Iestāde ir sasniegusi augstu budžeta izpildes līmeni gan saistību, gan maksājumu apropriāciju ziņā (attiecīgi 97 % un 95 %). Tomēr jāatzīmē, ka dažas neatbilstības, ko iepriekš konstatējusi Revīzijas palāta, ir saglabājušās un konstatētas atkal, proti, apropriāciju pārnešana uz nākamo finanšu gadu un no iepriekšējā gada pārnesto pamatdarbību saistību anulēšana. Šāda situācija ir pretrunā gada pārskata principam un liecina par nepilnībām plānošanā un budžeta veidošanā, kas jānovērš. Tomēr ļoti atzinīgi vērtējams ir tas, ka pēdējos gados Iestādei ir izdevies būtiski un konsekventi uzlabot savus rezultatīvos rādītājus.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. − (PT) Revīzijas palātai un visām organizācijām, kas izpilda šo funkciju, jāveic rūpīga revīzija visās Eiropas iestādēs, kas ir atkarīgas no Eiropas Savienības budžeta. Tām jāpārbauda, vai Eiropas Savienības līdzekļi tiek pareizi izmantoti, vai šīs iestādes izpilda tām paredzētos uzdevumus un vai netiek izšķiesti kādi resursi. Spriežot pēc revīzijas rezultātiem, ar ko jau esam iepazinušies, kopumā — tikai ar dažiem izņēmumiem — mēs varam teikt, ka attiecīgās iestādes tām pieejamos līdzekļus izmanto pareizi un izpilda tām paredzētos uzdevumus. Tāpēc attiecībā uz ziņojumu par Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi es balsoju par.

Ziņojums: Véronique Mathieu (A7-0067/2010)

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Es uzskatu, ka ierēdņiem ir jāatbild sabiedrības priekšā. Tāpēc tiem precīzi un objektīvi jāatskaitās par to, kā ir izmantots tiem pieejamais publiskais finansējums. Savā ziņojumā Revīzijas palāta norāda, ka Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centra gada pārskati par 2008. finanšu gadu ir ticami un ka pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi. Tāpat kā referente, es uzskatu, ka savā ikgadējā darba programmā Centram skaidri jānorāda ierosinātie mērķi, lai atvieglotu savas darbības rezultātu ikgadējo novērtēšanu. Tajā jāietver arī cilvēkresursu pārvaldības procedūras, lai paaugstinātu pārvaldības efektivitāti, piemēram, norādot savu pārstāvju darba stundas un vidējo laiku, kas tiem jāvelta katram projektam.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. − (PT) Revīzijas palātai un visām organizācijām, kas izpilda šo funkciju, jāveic rūpīga revīzija visās Eiropas iestādēs, kas ir atkarīgas no Eiropas Savienības budžeta. Tām jāpārbauda, vai Eiropas Savienības līdzekļi tiek pareizi izmantoti, vai šīs iestādes izpilda tām paredzētos uzdevumus un vai netiek izšķiesti kādi resursi. Spriežot pēc revīzijas rezultātiem, ar ko jau esam iepazinušies, kopumā — tikai ar dažiem izņēmumiem — mēs varam teikt, ka attiecīgās iestādes tām pieejamos līdzekļus izmanto pareizi un izpilda tām paredzētos uzdevumus. Tāpēc attiecībā uz ziņojumu par Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centru es balsoju par.

Ziņojums: Véronique Mathieu (A7-0078/2010)

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Es uzskatu, ka ierēdņiem ir jāatbild sabiedrības priekšā. Tāpēc tiem precīzi un objektīvi jāatskaitās par to, kā ir izmantots tiem pieejamais publiskais finansējums. Revīzijas palāta norāda, ka tā ir guvusi pamatotu pārliecību par to, ka Eiropas Zāļu aģentūras gada pārskati ir ticami un ka pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi. Es pievienojos referentei, kura pauž atzinību Aģentūrai, ka tā ir ieviesusi sarežģītu budžeta plānošanu pēc darbības jomām un lietotāju apmierinātības uzraudzību. Tomēr Aģentūrai jāuzlabo iepirkuma procedūras, lai novērstu Revīzijas palātas konstatētās nepilnības (piemēram, cenu kritēriju vērtēšanas metožu izmantošanā un nepieciešamajā procedūru izvēles pamatošanā).

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. − (PT) Revīzijas palātai un visām organizācijām, kas izpilda šo funkciju, jāveic rūpīga revīzija visās Eiropas iestādēs, kas ir atkarīgas no Eiropas Savienības budžeta. Tām jāpārbauda, vai Eiropas Savienības līdzekļi tiek pareizi izmantoti, vai šīs iestādes izpilda tām paredzētos uzdevumus un vai netiek izšķiesti kādi resursi. Spriežot pēc revīzijas rezultātiem, ar ko jau esam iepazinušies, kopumā — tikai ar dažiem izņēmumiem — mēs varam teikt, ka attiecīgās iestādes tām pieejamos līdzekļus izmanto pareizi un izpilda tām paredzētos uzdevumus. Tāpēc attiecībā uz ziņojumu par Eiropas Zāļu aģentūru es balsoju par.

Ziņojums: Véronique Mathieu (A7-0081/2010)

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Es uzskatu, ka ierēdņiem ir jāatbild sabiedrības priekšā. Tāpēc tiem precīzi un objektīvi jāatskaitās par to, kā ir izmantots tiem pieejamais publiskais finansējums. Revīzijas palāta pauž atzinumu, ka ir gūti pierādījumi par to, ka Eiropas Jūras drošības aģentūras gada pārskati ir ticami un ka pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi. Tomēr Aģentūrai nav izdevies sagatavot daudzgadu darba programmu un tās ikgadējā darba programma nav saistīta ar tās budžeta saistībām. Jebkurā gadījumā Aģentūra pašlaik beidz darbu pie piecgadu stratēģijas un vienlaikus izstrādā rezultatīvos izpildes pamatrādītājus, kas būs jāiesniedz Parlamentam rūpīgai izskatīšanai. Ziņojumā ir norādīts arī tas, ka budžeta izstrādes procedūras nebija pietiekami stingras, kas noveda pie liela skaita budžeta līdzekļu pārvietojumu un augsta maksājumu apropriāciju atcelšanas īpatsvara, norādot uz trūkumiem plānošanā un uzraudzībā. Tomēr varbūt tas bija vienreizējs gadījums, kas saistīts ar pārcelšanos uz Aģentūras ilgtermiņa mītnes ēku.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. − (PT) Revīzijas palātai un visām organizācijām, kas izpilda šo funkciju, jāveic rūpīga revīzija visās Eiropas iestādēs, kas ir atkarīgas no Eiropas Savienības budžeta. Tām jāpārbauda, vai Eiropas Savienības līdzekļi tiek pareizi izmantoti, vai šīs iestādes izpilda tām paredzētos uzdevumus un vai netiek izšķiesti kādi resursi. Spriežot pēc revīzijas rezultātiem, ar ko jau esam iepazinušies, kopumā — tikai ar dažiem izņēmumiem — mēs varam teikt, ka attiecīgās iestādes tām pieejamos līdzekļus izmanto pareizi un izpilda tām paredzētos uzdevumus. Tāpēc attiecībā uz ziņojumu par Eiropas Jūras drošības aģentūru es balsoju par.

Ziņojums: Véronique Mathieu (A7-0087/2010)

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Es uzskatu, ka ierēdņiem ir jāatbild sabiedrības priekšā. Tāpēc tiem precīzi un objektīvi jāatskaitās par to, kā ir izmantots tiem pieejamais publiskais finansējums. Savā ziņojumā Revīzijas palāta norāda, ka Eiropas Tīklu un informācijas drošības aģentūras gada pārskati par 2008. finanšu gadu ir ticami un ka pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi. Tomēr tā ir atklājusi nepilnības iepirkuma procedūrās, jo īpaši attiecībā uz pamatlīgumu budžetu pārāk zemo novērtēšanu, kas galu galā rada šķērsli godīgai konkurencei. Tāpēc šīs nepilnības ir jānovērš. Ņemot vērā elektronisko sakaru tīklu nozīmi, Aģentūrai jāizsaka atzinība par Eiropas elektronisko sakaru tīklu elastīguma uzlabošanu un sadarbības veidošanu un uzturēšanu ar dalībvalstīm.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. − (PT) Revīzijas palātai un visām organizācijām, kas izpilda šo funkciju, jāveic rūpīga revīzija visās Eiropas iestādēs, kas ir atkarīgas no Eiropas Savienības budžeta. Tām jāpārbauda, vai Eiropas Savienības līdzekļi tiek pareizi izmantoti, vai šīs iestādes izpilda tām paredzētos uzdevumus un vai netiek izšķiesti kādi resursi. Spriežot pēc revīzijas rezultātiem, ar ko jau esam iepazinušies, kopumā — tikai ar dažiem izņēmumiem — mēs varam teikt, ka attiecīgās iestādes tām pieejamos līdzekļus izmanto pareizi un izpilda tām paredzētos uzdevumus. Tāpēc attiecībā uz ziņojumu par Eiropas Tīklu un informācijas drošības aģentūru es balsoju par.

Ziņojums: Véronique Mathieu (A7-0084/2010)

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Es uzskatu, ka ierēdņiem ir jāatbild sabiedrības priekšā. Tāpēc tiem precīzi un objektīvi jāatskaitās par to, kā ir izmantots publiskais finansējums. Savā ziņojumā Revīzijas palāta norāda, ka Eiropas Dzelzceļa aģentūras gada pārskati par 2008. finanšu gadu ir ticami un ka pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi. Tomēr Revīzijas palāta ir konstatējusi nepilnības Aģentūras mērķu un izpildes pasākumu noteikšanā, kā arī problēmas saistībā ar iepirkuma procedūrām. Ņemot vērā to, ka sabiedrisko organizāciju darbība tiek pārbaudīta rūpīgāk, Aģentūrai jāveic atbilstoši pasākumi, lai šīs problēmas pārvarētu. Visbeidzot, es paužu atzinību, ka kopš 2006. gada Aģentūra ir īstenojusi 32 no 36 ieteikumiem, ko izstrādājis Iekšējās revīzijas dienests. Tomēr no četriem ieteikumiem, kas vēl tiek īstenoti, viens ir vērtējams kā neatliekams un trīs — kā ļoti svarīgi, tāpēc es mudinu Aģentūru ieviest dažus iekšējās kontroles standartus, kas saistīti ar banku paraksta tiesībām, pienākumu nošķiršanu, jutīgajām amata vietām un pilnvaru deleģēšanas saglabāšanu, kā norādīts šajos ieteikumos.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. − (PT) Revīzijas palātai un visām organizācijām, kas izpilda šo funkciju, jāveic rūpīga revīzija visās Eiropas iestādēs, kas ir atkarīgas no Eiropas Savienības budžeta. Tām jāpārbauda, vai Eiropas Savienības līdzekļi tiek pareizi izmantoti, vai šīs iestādes izpilda tām paredzētos uzdevumus un vai netiek izšķiesti kādi resursi. Spriežot pēc revīzijas rezultātiem, ar ko jau esam iepazinušies, kopumā — tikai ar dažiem izņēmumiem — mēs varam teikt, ka attiecīgās iestādes tām pieejamos līdzekļus izmanto pareizi un izpilda tām paredzētos uzdevumus. Tāpēc attiecībā uz ziņojumu par Eiropas Dzelzceļa aģentūru es balsoju par.

Ziņojums: Véronique Mathieu (A7-0083/2010)

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Es uzskatu, ka ierēdņiem ir jāatbild sabiedrības priekšā. Tāpēc tiem precīzi un objektīvi jāatskaitās par to, kā ir izmantots tiem pieejamais publiskais finansējums. Savā ziņojumā Revīzijas palāta norāda, ka Eiropas Izglītības fonda gada pārskati par 2008. finanšu gadu ir ticami un ka pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi. Tomēr tā brīdina par pārkāpumiem un pārredzamības trūkumu darbā pieņemšanas procedūrās, un Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) pat ir uzsācis izmeklēšanu par Fonda darbību. Taču jāatzīmē, ka Fonds ir paziņojis, ka saistībā ar Revīzijas palātas konstatējumiem tas ir veicis padziļinātu darbā pieņemšanas procedūru pārskatīšanu, kaut arī mēs par to vēl neesam informēti. Nobeigumā jāuzsver, ka saistībā ar Fonda sniegto atbalstu Komisijai 2008. gadā tā ar Fonda darbību bija apmierināta par 97 %.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. − (PT) Revīzijas palātai un visām organizācijām, kas izpilda šo funkciju, jāveic rūpīga revīzija visās Eiropas iestādēs, kas ir atkarīgas no Eiropas Savienības budžeta. Tām jāpārbauda, vai Eiropas Savienības līdzekļi tiek pareizi izmantoti, vai šīs iestādes izpilda tām paredzētos uzdevumus un vai netiek izšķiesti kādi resursi. Spriežot pēc revīzijas rezultātiem, ar ko jau esam iepazinušies, kopumā — tikai ar dažiem izņēmumiem — mēs varam teikt, ka attiecīgās iestādes tām pieejamos līdzekļus izmanto pareizi un izpilda tām paredzētos uzdevumus. Tāpēc attiecībā uz ziņojumu par Eiropas Izglītības fondu es balsoju par.

Ziņojums: Véronique Mathieu (A7-0069/2010)

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Es uzskatu, ka ierēdņiem ir jāatbild sabiedrības priekšā. Tāpēc tiem precīzi un objektīvi jāatskaitās par to, kā ir izmantots tiem pieejamais publiskais finansējums. Revīzijas palāta norāda, ka tā ir guvusi pamatotu pārliecību par to, ka Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras gada pārskati ir ticami un ka pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi. Es atzinīgi vērtēju to, ka Aģentūra pēdējos trijos gados ir ievērojami uzlabojusi finanšu pārvaldību, un arī turpmāk tai jācenšas nodrošināt, lai budžeta plānošana, izpilde un kontrole atbilstu visaugstākajiem standartiem. Tomēr ir konstatētas dažas nepilnības, īpaši saistībā ar iepirkuma procedūrām, kas būtu jānovērš.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. − (PT) Revīzijas palātai un visām organizācijām, kas izpilda šo funkciju, jāveic rūpīga revīzija visās Eiropas iestādēs, kas ir atkarīgas no Eiropas Savienības budžeta. Tām jāpārbauda, vai Eiropas Savienības līdzekļi tiek pareizi izmantoti, vai šīs iestādes izpilda tām paredzētos uzdevumus un vai netiek izšķiesti kādi resursi. Spriežot pēc revīzijas rezultātiem, ar ko jau esam iepazinušies, kopumā — tikai ar dažiem izņēmumiem — mēs varam teikt, ka attiecīgās iestādes tām pieejamos līdzekļus izmanto pareizi un izpilda tām paredzētos uzdevumus. Tāpēc attiecībā uz ziņojumu par Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūru es balsoju par.

Ziņojums: Véronique Mathieu (A7-0076/2010)

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Es uzskatu, ka ierēdņiem ir jāatbild sabiedrības priekšā. Tāpēc tiem precīzi un objektīvi jāatskaitās par to, kā ir izmantots tiem pieejamais publiskais finansējums. Revīzijas palāta norāda, ka tā ir guvusi pamatotu pārliecību par to, ka Euratom Apgādes aģentūras gada pārskati ir ticami un ka pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi. Jāatzīmē, ka 2008. gadā Aģentūra nesaņēma subsīdijas savas darbības nodrošināšanai un ka Komisija uzņēmās visus Aģentūras izdevumus saistībā ar 2008. gada budžeta izpildi. Tāpat jāņem vērā, ka no 2007. finanšu gada pārnestās saistības sedza ar 2007. finanšu gadā neizlietoto subsīdiju daļu. Līdz ar to, ņemot vērā, ka Aģentūrai nav patstāvīga budžeta, tā ir faktiski iekļauta Komisijā. Tas var radīt jautājumus par Aģentūras struktūru un autonomiju, ko varēs izskatīt vēlāk.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. − (PT) Revīzijas palātai un visām organizācijām, kas izpilda šo funkciju, jāveic rūpīga revīzija visās Eiropas iestādēs, kas ir atkarīgas no Eiropas Savienības budžeta. Tām jāpārbauda, vai Eiropas Savienības līdzekļi tiek pareizi izmantoti, vai šīs iestādes izpilda tām paredzētos uzdevumus un vai netiek izšķiesti kādi resursi. Spriežot pēc revīzijas rezultātiem, ar ko jau esam iepazinušies, kopumā — tikai ar dažiem izņēmumiem — mēs varam teikt, ka attiecīgās iestādes tām pieejamos līdzekļus izmanto pareizi un izpilda tām paredzētos uzdevumus. Tāpēc attiecībā uz ziņojumu par Euratom Apgādes aģentūru es balsoju par.

Ziņojums: Véronique Mathieu (A7-0088/2010)

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Es uzskatu, ka ierēdņiem ir jāatbild sabiedrības priekšā. Tāpēc tiem precīzi un objektīvi jāatskaitās par to, kā ir izmantots tiem pieejamais publiskais finansējums. Pēc tam, kad iepriekšējā gadā tika atklātas nepilnības darbā pieņemšanas un iepirkuma procedūrās, Revīzijas palāta savā ziņojumā norāda, ka Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonda gada pārskati par 2008. finanšu gadu ir ticami un ka pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi. Tas liecina par to, ka Fonda pārskatu un iekšējās revīzijas sistēmu pārvaldība ir uzlabota, ko es vērtēju ļoti atzinīgi. Ņemot vērā šīs aģentūras nozīmi, es ceru, ka tā turpinās savus centienus budžeta disciplīnas jomā, uzlabos savas personāla pārvaldības procedūras un darbības pārskatā uzskatāmi sniegs informāciju par Fonda personālsastāvu, ieskaitot līgumdarbiniekus.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. − (PT) Revīzijas palātai un visām organizācijām, kas izpilda šo funkciju, jāveic rūpīga revīzija visās Eiropas iestādēs, kas ir atkarīgas no Eiropas Savienības budžeta. Tām jāpārbauda, vai Eiropas Savienības līdzekļi tiek pareizi izmantoti, vai šīs iestādes izpilda tām paredzētos uzdevumus un vai netiek izšķiesti kādi resursi. Spriežot pēc revīzijas rezultātiem, ar ko jau esam iepazinušies, kopumā — tikai ar dažiem izņēmumiem — mēs varam teikt, ka attiecīgās iestādes tām pieejamos līdzekļus izmanto pareizi un izpilda tām paredzētos uzdevumus. Tāpēc attiecībā uz ziņojumu par Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fondu es balsoju par.

Ziņojums: Véronique Mathieu (A7-0093/2010)

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Es uzskatu, ka ierēdņiem ir jāatbild sabiedrības priekšā. Tāpēc tiem precīzi un objektīvi jāatskaitās par to, kā ir izmantots tiem pieejamais publiskais finansējums. Neraugoties uz Revīzijas palātas atzinumu, ka Eiropas Tiesu sadarbības vienības (Eurojust) pārskati ir ticami un ka pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi, mani uztrauc referentes vērtējums, ka „Eurojust darbības izvērtēšanu apgrūtina tādi faktori kā rādītāju neesamība, lietotāju apmierinātības noteikšanas trūkumi un vājā koordinācija starp budžetu un darba programmu”. Es atzīmēju arī Revīzijas palātas konstatējumu, ka 2008. gadā Eurojust bija problēmas saistībā ar apropriāciju pārnešanu, kaut arī pārnesto apropriāciju līmenis bija zemāks nekā iepriekšējā gadā, un ir jāīsteno pasākumi, lai nepieļautu šādas situācijas atkārtošanos nākotnē. Visbeidzot, es pievienojos referentes bažām par to, ka Eurojust nav pilnībā īstenojis nevienu no Iekšējās revīzijas dienesta 26 ieteikumiem.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. − (PT) Revīzijas palātai un visām organizācijām, kas izpilda šo funkciju, jāveic rūpīga revīzija visās Eiropas iestādēs, kas ir atkarīgas no Eiropas Savienības budžeta. Tām jāpārbauda, vai Eiropas Savienības līdzekļi tiek pareizi izmantoti, vai šīs iestādes izpilda tām paredzētos uzdevumus un vai netiek izšķiesti kādi resursi. Spriežot pēc revīzijas rezultātiem, ar ko jau esam iepazinušies, kopumā — tikai ar dažiem izņēmumiem — mēs varam teikt, ka attiecīgās iestādes tām pieejamos līdzekļus izmanto pareizi un izpilda tām paredzētos uzdevumus. Tāpēc attiecībā uz ziņojumu par Eurojust es balsoju par.

Ziņojums: Véronique Mathieu (A7-0090/2010)

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Es uzskatu, ka ierēdņiem ir jāatbild sabiedrības priekšā. Tāpēc tiem precīzi un objektīvi jāatskaitās par to, kā ir izmantots tiem pieejamais publiskais finansējums. Es atzinīgi vērtēju Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūras centienus novērst Revīzijas palātas un Iekšējās revīzijas dienesta konstatētās nepilnības. Īpašu uzmanību es pievēršu pasākumiem, kas ieviesti, lai labāk novērtētu paveikto. Šie pasākumi ir jāpilnveido.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. − (PT) Revīzijas palātai un visām organizācijām, kas izpilda šo funkciju, jāveic rūpīga revīzija visās Eiropas iestādēs, kas ir atkarīgas no Eiropas Savienības budžeta. Tām jāpārbauda, vai Eiropas Savienības līdzekļi tiek pareizi izmantoti, vai šīs iestādes izpilda tām paredzētos uzdevumus un vai netiek izšķiesti kādi resursi. Spriežot pēc revīzijas rezultātiem, ar ko jau esam iepazinušies, kopumā — tikai ar dažiem izņēmumiem — mēs varam teikt, ka attiecīgās iestādes tām pieejamos līdzekļus izmanto pareizi un izpilda tām paredzētos uzdevumus. Tāpēc attiecībā uz ziņojumu par Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūru es balsoju par.

Ziņojums: Véronique Mathieu (A7-0085/2010)

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Es uzskatu, ka ierēdņiem ir jāatbild sabiedrības priekšā. Tāpēc tiem precīzi un objektīvi jāatskaitās par to, kā ir izmantots tiem pieejamais publiskais finansējums. Savā ziņojumā Revīzijas palāta norāda, ka Eiropas Aģentūras operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām (Frontex) gada pārskati par 2008. finanšu gadu ir ticami un ka pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi. Mēs atzīmējam, ka pēdējos trīs gados Aģentūras budžets ir būtiski palielinājies un 2008. gadā tas pieauga par 69 %. Tomēr Revīzijas palāta ir sistemātiski konstatējusi vairākus trūkumus, jo īpaši (i) pārnesto un atcelto apropriāciju augsto līmeni (2008. finanšu gadā netika izlietoti aptuveni 49 % no šajā gadā pieejamajām apropriācijām, 2007. gadā — gandrīz 69 % un 2006. gadā — 55 %), (ii) juridiskās saistības, ko Aģentūra bija uzņēmusies pirms attiecīgajām budžeta saistībām, un (iii) darbā pieņemšanas procedūras, kas neatbilst noteikumiem, it īpaši attiecībā uz to pārredzamību un nediskriminējošo raksturu.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. − (PT) Revīzijas palātai un visām organizācijām, kas izpilda šo funkciju, jāveic rūpīga revīzija visās Eiropas iestādēs, kas ir atkarīgas no Eiropas Savienības budžeta. Tām jāpārbauda, vai Eiropas Savienības līdzekļi tiek pareizi izmantoti, vai šīs iestādes izpilda tām paredzētos uzdevumus un vai netiek izšķiesti kādi resursi. Spriežot pēc revīzijas rezultātiem, ar ko jau esam iepazinušies, kopumā — tikai ar dažiem izņēmumiem — mēs varam teikt, ka attiecīgās iestādes tām pieejamos līdzekļus izmanto pareizi un izpilda tām paredzētos uzdevumus. Tāpēc attiecībā uz ziņojumu par Eiropas Aģentūru operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām es balsoju par.

Ziņojums: Véronique Mathieu (A7-0073/2010)

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Es uzskatu, ka ierēdņiem ir jāatbild sabiedrības priekšā. Tāpēc tiem precīzi un objektīvi jāatskaitās par to, kā ir izmantots tiem pieejamais publiskais finansējums. Mani uztrauc tas, ka, runājot referentes vārdiem, Eiropas Globālās satelītu navigācijas sistēmas (GNSS) uzraudzības iestāde ir nolēmusi iesniegt savas darbības rezultātus, neņemot vērā to, ka tās veiktā Galileo un Eiropas Ģeostacionārās navigācijas pārklājuma dienesta (EGNOS) programmu pārvaldība būs jāpārtrauc pēc tam, kad būs pabeigta aktīvu un līdzekļu nodošana Komisijai, kas bija plānota 2008. gada pirmā ceturkšņa beigās. Tāpat es paužu nožēlu, ka Revīzijas palāta ticamības deklarācijā par 2008. finanšu gada pārskatu ticamību un pakārtoto darījumu likumību un pareizību ir iekļāvusi piezīmes.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. − (PT) Revīzijas palātai un visām organizācijām, kas izpilda šo funkciju, jāveic rūpīga revīzija visās Eiropas iestādēs, kas ir atkarīgas no Eiropas Savienības budžeta. Tām jāpārbauda, vai Eiropas Savienības līdzekļi tiek pareizi izmantoti, vai šīs iestādes izpilda tām paredzētos uzdevumus un vai netiek izšķiesti kādi resursi. Spriežot pēc revīzijas rezultātiem, ar ko jau esam iepazinušies, kopumā — tikai ar dažiem izņēmumiem — mēs varam teikt, ka attiecīgās iestādes tām pieejamos līdzekļus izmanto pareizi un izpilda tām paredzētos uzdevumus. Tāpēc attiecībā uz ziņojumu par Eiropas GNSS uzraudzības iestādi es balsoju par.

Ziņojums: Véronique Mathieu (A7-0094/2010)

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Es uzskatu, ka ierēdņiem ir jāatbild sabiedrības priekšā. Tāpēc tiem precīzi un objektīvi jāatskaitās par to, kā ir izmantots tiem pieejamais publiskais finansējums. Savā ziņojumā Revīzijas palāta norāda, ka Eiropas Kopuzņēmuma ITER un kodolsintēzes enerģētikas attīstības vajadzībām gada pārskati par 2008. finanšu gadu ir ticami un ka pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi. Jāatzīmē, ka Revīzijas palāta peļņas vai zaudējumu aprēķinos konstatējusi 57 600 000 eiro pārpalikumu jeb 38 % no uzkrātajiem ieņēmumiem un ka šā pārpalikuma daļa ir pārnesta uz 2009. finanšu gadu. Tas var būt saistīts ar to, ka Kopuzņēmums tikai sāka savu darbību un 2008. finanšu gadā vēl nebija pilnībā ieviesis iekšējās kontroles un finanšu informācijas sistēmas.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. − (PT) Revīzijas palātai un visām organizācijām, kas izpilda šo funkciju, jāveic rūpīga revīzija visās Eiropas iestādēs, kas ir atkarīgas no Eiropas Savienības budžeta. Tām jāpārbauda, vai Eiropas Savienības līdzekļi tiek pareizi izmantoti, vai šīs iestādes izpilda tām paredzētos uzdevumus un vai netiek izšķiesti kādi resursi. Spriežot pēc revīzijas rezultātiem, ar ko jau esam iepazinušies, kopumā — tikai ar dažiem izņēmumiem — mēs varam teikt, ka attiecīgās iestādes tām pieejamos līdzekļus izmanto pareizi un izpilda tām paredzētos uzdevumus. Tāpēc attiecībā uz ziņojumu par Eiropas Kopuzņēmumu ITER un kodolsintēzes enerģētikas attīstības vajadzībām es balsoju par.

Ziņojums: Véronique Mathieu (A7-0077/2010)

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Es uzskatu, ka ierēdņiem ir jāatbild sabiedrības priekšā. Tāpēc tiem precīzi un objektīvi jāatskaitās par to, kā ir izmantots tiem pieejamais publiskais finansējums. Revīzijas palāta norāda, ka tā ir guvusi pamatotu pārliecību par to, ka Kopuzņēmuma SESAR (Vienotas Eiropas gaisa telpas gaisa satiksmes pārvaldības izpētes programma) gada pārskati ir ticami un ka pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi. Tomēr, tāpat kā referente, es nevaru nenorādīt, ka Kopuzņēmuma valdes 2008. gada aprīlī pieņemtais galīgais budžets izrādījās visai nereāls, par ko liecina saistību apropriāciju un maksājumu apropriāciju izlietojuma līmenis — attiecīgi 1 % un 17 %. Tāpat es norādu uz nepilnībām darījumu kontrolē un uz to, ka nav ieviesta atbilstoša līgumu un iepirkuma iekšējā kontrole. Es domāju, ka nākamajā finanšu gadā SESAR būs jāveic atbilstoši pasākumi, lai atrisinātu šobrīd konstatētās problēmas.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. − (PT) Revīzijas palātai un visām organizācijām, kas izpilda šo funkciju, jāveic rūpīga revīzija visās Eiropas iestādēs, kas ir atkarīgas no Eiropas Savienības budžeta. Tām jāpārbauda, vai Eiropas Savienības līdzekļi tiek pareizi izmantoti, vai šīs iestādes izpilda tām paredzētos uzdevumus un vai netiek izšķiesti kādi resursi. Spriežot pēc revīzijas rezultātiem, ar ko jau esam iepazinušies, kopumā — tikai ar dažiem izņēmumiem — mēs varam teikt, ka attiecīgās iestādes tām pieejamos līdzekļus izmanto pareizi un izpilda tām paredzētos uzdevumus. Tāpēc attiecībā uz ziņojumu par Kopuzņēmumu SESAR es balsoju par.

Ziņojums: Brian Simpson (A7-0101/2010)

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. – (PT) Es balsoju par ziņojumu attiecībā uz priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par pārvietojamām spiediena iekārtām, ar kuru tiks atcelta spēkā esošā direktīva un vairākas citas ar to saistītas direktīvas. Tā kā dažas šobrīd spēkā esošās direktīvas tehniskās prasības ir pretrunā ar starptautiskajiem noteikumiem par bīstamu preču pārvadāšanu, ir būtiski novērst neatbilstības un saskaņot tehniskās prasības ar starptautiskajiem noteikumiem.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Spiediena iekārtu, piemēram, cisternu, tvertņu un cilindru pārvadāšanu šobrīd reglamentē Direktīva 1999/36/EK, kurā ir noteiktas drošības prasības pārvadājumiem pa autoceļiem un dzelzceļiem. Turklāt šajā direktīvā ir noteikti kopēji standarti šāda veida iekārtu projektēšanai, ražošanai un turpmākām pārbaudēm.

Tomēr šie noteikumi ir pretrunā ar starptautiskajiem noteikumiem par bīstamu preču pārvadāšanu, tāpēc Komisija ir iesniegusi priekšlikumu šo direktīvu pārskatīt. Šajā priekšlikumā nav iekļautas nekādas būtiskas izmaiņas jau pastāvošajos reglamentējošajos noteikumos attiecībā uz darbības jomu un pamatnoteikumiem. Tā mērķis ir tikai novērst iepriekš minētās neatbilstības, saskaņojot tehniskās prasības par bīstamu preču pārvadāšanu ar spēkā esošajiem starptautiskajiem noteikumiem.

Tāpēc es piekrītu referentam, ka, lai gan iestādes nav savstarpēji vienojušās par to, kāda būs jauno noteikumu par komitoloģiju redakcija, šī lieta ir jāpabeidz pēc iespējas ātrāk, panākot vienošanos jau pirmajā lasījumā.

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. − (PT) Spiediena iekārtu, piemēram, cisternu, tvertņu un cilindru pārvadāšanu šobrīd reglamentē Direktīva 1999/36/EK. Nosakot kopējus standartus iekārtu projektēšanai, ražošanai un turpmākām pārbaudēm, ar minēto direktīvu nodrošina šo iekārtu brīvu apriti Eiropas Savienības teritorijā, tostarp to laišanu tirgū. Tomēr dažas šobrīd spēkā esošās direktīvas tehniskās prasības ir pretrunā ar starptautiskajiem noteikumiem par bīstamu preču pārvadāšanu. Tādēļ Komisija ir iesniegusi priekšlikumu pārskatītai direktīvai, ar ko tiks atcelta spēkā esošā direktīva par pārvietojamām spiediena iekārtām un vairākas citas ar to saistītas direktīvas. Iepriekš minēto iemeslu dēļ es balsoju par šo rezolūciju, kurā komiteja tiek aicināta pieņemt šo ziņojumu bez papildu grozījumiem un uzticēt referentam pilnvaras sākt sarunas ar Padomi, pamatojoties uz šo dokumentu.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. − (PT) Pieaugošās bažas par jautājumiem saistībā ar vidi un tās aizsardzību liek mums uzņemties papildu rūpes par drošības noteikumiem attiecībā uz spiediena iekārtu pārvadāšanu. Šīs direktīvas mērķis ir pastiprināt drošību un nodrošināt šo iekārtu brīvu apriti Eiropas Savienības teritorijā, izvirzot skaidrus, pārskatāmus un saistošus noteikumus drošai spiediena iekārtu pārvadāšanai visās dalībvalstīs un standartizējot procedūras visā ES.

  Rovana Plumb (S&D), rakstiski. – (RO) Šīs direktīvas galvenais mērķis ir novērst iepriekšējos tiesību aktos konstatētās neatbilstības, saskaņojot tehniskās prasības ar starptautiskajiem noteikumiem par bīstamu preču pārvadāšanu. Turklāt šā priekšlikuma mērķis ir arī vienkāršot un racionalizēt dažus noteikumus, jo īpaši noteikumus attiecībā uz atbilstības novērtēšanas procedūru. Priekšlikumā ir iekļauti arī noteikumi attiecībā uz iekārtām, kas nepieciešamas iekšējā tirgū veiktiem transporta pārvadājumiem, tādējādi nosakot vispārējus ražojumu tirdzniecības principus vienotajā Eiropas tirgū.

Es balsoju par šo ziņojumu, jo uzskatu, ka ar šā priekšlikuma pieņemšanu tiks nodrošināts augsts drošības līmenis pārvietojamām spiediena iekārtām un to lietotājiem. To pareizi īstenojot dalībvalstu līmenī, tiks uzlabota vides un iedzīvotāju veselības aizsardzība.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. − Es balsoju par Simpson kunga ziņojumu par pārvietojamām spiediena iekārtām, kaut arī mūsu grozījums netika pieņemts.

Ziņojums: Jörg Leichtfried (A7-0035/2010)

  Mara Bizzotto (EFD), rakstiski. − (IT) Lidostu drošība un patērētāju nodevu pārredzamība, lai paaugstinātu to standartus un līmeni, ir jautājumi, kas aplūkoti priekšlikumā Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par aviācijas drošības nodevām.

Pašreizējās sistēmas ar aviācijas drošību saistīto izmaksu segšanai, kas tiek reglamentētas valsts līmenī, ne vienmēr ir skaidras galalietotājiem, ar kuriem pirms nodevu aprēķināšanas vai tādu izmaiņu veikšanas nodevu sistēmā, kas tos ietekmē, bieži vien pat neapspriežas. Ziņojums ietver vairākus priekšlikumus, tostarp ierosinājumu apspriedēs starp lidostas pārvaldes iestādi un aviosabiedrībām piedalīties pasažieru un patērētāju aizsardzības organizācijām, lai nodrošinātu to, ka drošības pasākumu izmaksas tiek noteiktas pareizi, un pārbaudītu tās, salīdzinot ar lidmašīnas biļetes cenu, ko maksā galalietotājs.

Es atzinīgi vērtēju vēl vienu punktu ziņojumā — prasību, lai šo direktīvu lidostas īsteno tikai tajās dalībvalstīs, kas efektīvi piemēro drošības nodevas, bet ne tajās, kur šāda veida pasākums nav ieviests. Šo iemeslu dēļ es balsoju par šo ziņojumu.

  Vilija Blinkevičiūtė (S&D), rakstiski. − (LT) Pēdējo nedēļu notikumi rāda, ka lidostu drošība ir ļoti svarīgs dalībvalstu uzdevums un ka mums ir jāveic visi nepieciešamie piesardzības pasākumi. Katra dalībvalsts nosaka metodes aviācijas drošības finansēšanai un nodrošināšanai. Ļoti svarīgi ir tas, ka šajā direktīvā ir noteikti pamatprincipi un procedūras, ko piemēro par drošību atbildīgajai iestādei un aviosabiedrībām. Kaut arī juridiskās prasības attiecībā uz lidostu darbības reglamentēšanu dažādās dalībvalstīs ievērojami atšķiras, operatora pienākums ir sniegt pietiekamu informāciju gaisa pārvadātājiem, lai apspriešanās starp lidostām un gaisa pārvadātājiem būtu mērķtiecīga. Tāpēc šajā direktīvā ir noteikts, kāda informācija lidostas pārvaldes iestādei ir regulāri jāsniedz. Savukārt gaisa pārvadātājiem jāsniedz informācija par prognozēto pārvadājumu apjomu, paredzamo flotes izmantošanu un pašreizējām un turpmākajām prasībām, kas izvirzītas konkrētajai lidostai, lai lidostas pārvaldes iestāde varētu optimāli izmantot savu kapitālu un sadalīt lidostas jaudu.

  Ole Christensen, Dan Jørgensen, Christel Schaldemose un Britta Thomsen (S&D), rakstiski. − (DA) Dānijas sociāldemokrāti Eiropas Parlamentā atturas no balsošanas par šo priekšlikumu, jo uzskata, ka, pirmkārt, šāds tiesību akts ir lieks, tāpēc ka vajadzīgie tiesību akti šajā jomā jau ir pieņemti. Otrkārt, mēs uzskatām, ka ES pienākums nav likt dalībvalstīm segt visas papildu izmaksas saistībā ar lidostu drošību. Drošības nodevu finansēšanas jautājums ir jārisina katrai dalībvalstij atsevišķi.

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. – (PT) Es balsoju par ziņojumu attiecībā uz priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par aviācijas drošības nodevām. Šim priekšlikumam ir liela nozīme patērētāju un pasažieru tiesību aizstāvībā un aizsardzībā, jo tajā ir noteikti vairāki pamatprincipi, kas jāievēro lidostu operatoriem, nosakot drošības nodevas. Tie ir šādi: nediskriminēšana, apspriešanās un tiesiskās aizsardzības līdzekļi, izmaksu pārredzamība un saikne starp drošības nodevām un izmaksām, kā arī uzraudzības iestāžu izveide.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Eiropas Komisija ir iesniegusi priekšlikumu, ar ko nosaka pamatprincipus, kas jāievēro lidostu operatoriem, nosakot drošības nodevas: (i) nediskriminēšanu, (ii) apspriešanos un tiesiskās aizsardzības līdzekļus, (iii) izmaksu pārredzamību un saikni starp drošības nodevām un izmaksām un (iv) uzraudzības iestāžu izveidi.

Galvenais jautājums, kas rodas šajā sakarā, ir stingrāku drošības pasākumu īstenošana un finansēšana. Parlaments jau vairākas reizes ir veltīgi aicinājis reglamentēt drošības nodevu finansēšanu. Referents ļoti labi argumentē to, ka šie stingrie pasākumi jāfinansē ne tikai pasažieriem (eksternalizējot izmaksas), bet arī dalībvalstīm, kas galu galā atbild par savu lidostu drošību. Visbeidzot, es gribu norādīt, ka ieguldījumu lidostu un pasažieru drošībā nekad nevar būt par daudz, kā to skaidri parādīja pēdējie teroristu uzbrukuma mēģinājumi civilajai aviācijai, kuri laimīgā kārtā tika novērsti.

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. − (PT) Eiropas Parlaments vairākas reizes ir veltīgi pieprasījis reglamentēt drošības nodevu finansēšanu, lai nodrošinātu lielāku pārredzamību un piemērotu drošības nodokļus un nodevas tiem paredzētajā nolūkā. Parlaments uzskata, ka dalībvalstīm jāsedz stingrāku pasākumu īstenošanas izmaksas. Pirms dažām nedēļām notikušais teroristiskais incidents atkal ir parādījis, ka lidostu drošība ietilpst dalībvalstu atbildības sfērā un ka pašreizējo un jauno paredzēto drošības pasākumu nolūks ir novērst teroristiskus aktus. Taču debatēs nav pieminēts jautājums par to, ka šādus pasākumus beigās apmaksā pasažieri. Es piekrītu ar šo rezolūciju ieviestajiem grozījumiem, kas ļaus novērst procedūru nevajadzīgu atkārtošanos un samazināt administratīvās izmaksas šajā jomā.

  Louis Grech (S&D), rakstiski. − Mums jānodrošina, lai lidostu drošības nodevas būtu pārredzamas, objektīvas un balstītas uz skaidriem kritērijiem, kas atspoguļo faktiskās izmaksas. Ieviešot jebkādas jaunas izmaksas saistībā ar gaisa pārvadājumiem, ir jāatzīst lidostu nozīme reģionu attīstībā, īpaši to, kas lielā mērā ir atkarīgi no tūrisma, kā arī to, kas cieš no nelabvēlīgiem ģeogrāfiskiem un dabas apstākļiem, kādi ir, piemēram, nomaļie reģioni un salas. Svarīgi, lai lidostu lietotāji, kā arī vietējās varas iestādes savlaicīgi saņemtu informāciju par to, kā un uz kāda pamata tiek aprēķinātas nodevas. Ir jānosaka obligāta lidostas pārvaldes iestāžu un ieinteresēto pušu vai vietējo varas iestāžu apspriešanās procedūra, kas jāievēro ikreiz, kad šīs nodevas ir nepieciešams pārskatīt. Tāpat ir precīzi un skaidri jādefinē ikvienas neatkarīgas uzraudzības iestādes kompetence, tostarp jebkādas tiesības, kas tai var būt piešķirtas attiecībā uz sodu piemērošanu.

  Sylvie Guillaume (S&D), rakstiski. – (FR) Manuprāt, nav pieņemami tas, ka dalībvalstis nenodrošina finansējumu lidostu drošības pasākumiem, kas nav paredzēti Eiropas tiesību aktos, un turklāt tās nodod šīs izmaksas aviosabiedrībām, kuras savukārt liek maksāt pasažieriem. Es domāju, ka vajadzēja iet vēl tālāk, nekā noteikts 2008. gada regulā, un pieņemt tādus tiesību aktus, kas nodrošinātu, ka pasažieriem nav jāsedz šīs papildu izmaksas, kas reizēm izrādās pilnīgi nesaistītas ar drošības nodevām. Tāpēc es atbalstu sava austriešu kolēģa Leichtfried kunga ziņojumu, lai nodrošinātu lielāku pārredzamību pilsoņiem un aviosabiedrībām un liktu dalībvalstīm nodrošināt valsts finansējumu tiem drošības pasākumiem, kas Eiropas tiesību aktos nav paredzēti, jo tas attiecas uz katras dalībvalsts drošību. Ja Komisija iesniegs priekšlikumu Eiropas metožu sarakstā iekļaut ķermeņa skenerus, lai dalībvalstis tos vairs nefinansētu, es atkal atbalstīšu savu kolēģi un vajadzības gadījumā balsošu pret šo priekšlikumu.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. − (PT) Aizvien pieaugošās rūpes par drošību mūsu lidostās ir pakāpeniski paaugstinājušas izmaksas, ko sedz pasažieri. Papildu izmaksas, kas rodas saistībā ar stingrākiem drošības pasākumiem, būtu jāuzņemas dalībvalstīm, jo šo pasākumu mērķis ir novērst teroristiskus aktus, tomēr tos apmaksā pasažieri. Mēs balsojām par šo ziņojumu, jo esam pret šādu situāciju.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. − (DE) Izmaksas, kas saistītas ar vienu no valsts funkcijām, proti, sabiedriskās drošības nodrošināšanu, nevar tā vienkārši nodot kādam citam. Mums jāizlemj, kādas pasažieru segtās izmaksas saistībā ar aizvien ierobežojošākiem pretterorisma drošības noteikumiem ir pamatotas. Tikai tādā gadījumā, ja valstīm pašām būs jāuzņemas finansiāla atbildība par tiesību aktos paredzētajiem stingrajiem drošības pasākumiem un ja tās spēs arī pašas pieņemt lēmumus par tiem, būs iespējams izvairīties no tā, ka ķermeņa skeneru un citu līdzīgu pasākumu skaits neierobežoti pieaugs. Vienīgie, kas gūs labumu no terorisma radītās histērijas un nekontrolētās sacensības par labāku aprīkojumu, būs inovatīvie ASV uzņēmumi. Šo iemeslu dēļ šis priekšlikums ir jāatbalsta.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. − Es balsoju par šo ziņojumu. Tomēr mums ir svarīgi tas, ka EPP un ALDE (RCV) noraidīja abus mūsu mērķus, proti, „drošības pārbaužu un skenēšanas izmaksu saistīšana ar liberalizētiem lidlauka pakalpojumiem” un „taisnīga un intermodāla drošības pasākumu finansēšana”.

  Nuno Teixeira (PPE), rakstiski. – (PT) Parlaments vairākas reizes ir aicinājis Komisiju reglamentēt drošības nodevu finansēšanu aviācijas nozarē. Tas vienmēr ir aicinājis nodrošināt lielāku pārredzamību un piemērot drošības nodokļus un nodevas tiem paredzētajā nolūkā, uzskatot, ka ar stingrāku pasākumu īstenošanu saistītās izmaksas būtu jāsedz dalībvalstīm.

Komisijas priekšlikumā šis jautājums nav aplūkots. Tā mērķis ir tikai jauns ekonomiskās ietekmes novērtējums, lai ierobežotu izmaksas, pamatojoties uz nediskriminēšanas, apspriešanās un tiesiskās aizsardzības līdzekļu, kā arī izmaksu pārredzamības principu. Tomēr šajā dokumentā ir izteikts priekšlikums, ka papildu izmaksas, kas rodas saistībā ar stingrākiem pasākumiem, būtu jāuzņemas dalībvalstīm. Es uzsveru drošības pasākumu nozīmi lidostās un balsoju par šo Parlamenta iniciatīvu.

Priekšlikums, kas īstenojams visās Eiropas Savienības komerciālo pārvadājumu lidostās, ir būtiski saistīts ar jautājumiem par tiesībām uz informāciju, pasažieru nediskriminēšanu un patērētāju aizsardzību. Es uzskatu, ka šos mērķus nodrošināt lielāku pārredzamību un izvairīties no nevajadzīgām izmaksām var sasniegt tikai ar tiesību aktu saskaņošanu un skaidru atbildības sadalīšanu starp aviosabiedrībām un dalībvalstīm, pieņemot drošības pasākumus.

  Artur Zasada (PPE), rakstiski. – (PL) Šīsdienas balsojuma rezultāti mani iepriecināja. Es domāju, ka, strādājot pie šā dokumenta, mums izdevās pieņemt skaidru un mērķtiecīgu nostāju, jo īpaši attiecībā uz finansējumu. Vēlos vēlreiz uzsvērt: teroristiskie uzbrukumi nav vērsti pret aviosabiedrībām — tie ir vērsti pret valstīm. Tieši valsts ir tā, kas garantē savu pilsoņu drošību, un tai šis pienākums ir jāpilda. Šīsdienas balsojuma rezultāts — 613 balsis pret 7 balsīm — ir ļoti skaidrs signāls Padomei. Tas apliecina Eiropas Parlamenta pārliecību jautājumā par to, ka visu dalībvalstu pienākums ir uzņemties vismaz daļu ar gaisa satiksmes drošību saistīto izmaksu.

Ziņojums: Brian Simpson (A7-0030/2010)

  Elena Oana Antonescu (PPE), rakstiski. – (RO) Es balsoju par ziņojumu par Kopienas pamatnostādnēm Eiropas transporta tīkla attīstībai, jo tā mērķis ir uzbūvēt un modernizēt dzelzceļu infrastruktūras, ostas, ūdensceļus un lidostas. Ieplānotajos prioritāros projektos ir ietverta arī Kurtičas-Brašovas dzelzceļa līnija. Apsveicu ar komitejas izveidi, lai atbalstītu Komisiju, īstenojot šo lēmumu un sastādot tajā paredzētās pamatnostādnes.

  Sophie Auconie (PPE), rakstiski. – (FR) Es apņēmīgi balsoju par šo tekstu. Lai arī tiek veikti tikai tehniski pārveidojumi, tas mums atgādina par Eiropas transporta tīkla nozīmīgumu, lai ciešāk saliedētu ES pilsoņus un veicinātu pārvietošanās iespējas. Šāda pārvietošanās ir būtiska, jo citādi mēs nevaram līdz galam iepazīt Eiropu, neiepazīstot savus kaimiņus, viņu valstis un kultūru. Eiropas transporta tīkls nāk par labu arī plānam samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas, ieviešot labāku transporta veidu vadību un veicinot to sadarbspēju.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Apspriežamais teksts ir Komisijas priekšlikums, kas nav nekas vairāk kā iepriekšējo likumu un noteikumu kodifikācija. Tas ievieš arī nelielas izmaiņas. Tāpēc saskaņā ar referenta priekšlikumu un ievērojot juridisko un politisko drošību, es atbalstu teksta pieņemšanu, tostarp Padomes ierosinātās nelielās izmaiņas un labojumus, kā arī lietas noslēgšanu, vienojoties pirmajā lasījumā.

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. − (PT) Tehniskā ziņā šim priekšlikumam ir jākodificē juridisks teksts. Taču Komisijai tas bija jāpārstrādā, jo nedaudz tika grozīts pielikums. Es balsoju par šo grozījumu pieņemšanu.

  Elie Hoarau (GUE/NGL), rakstiski. – (FR) Es nepiekrītu tam, ka visattālākie reģioni vienmēr nav neatņemama globālā Eiropas transporta tīkla daļa, lai arī tiem ir būtiska nozīme ekonomiskai, sociālai un teritoriālai kohēzijai. Neiedomājami, ka attālākie reģioni nav iesaistīti tīkla plānošanā un neparādās vairākās Eiropas transporta tīkla kartēs. Globālais tīkls, jūras maģistrāles un prioritārie projekti jāpaplašina, bez jebkādas diskriminācijas iekļaujot tajos arī visus attālākos reģionus. TEN-T politikai jāietver arī tīkla nozares un vispārējas ekonomiskās nozīmes pakalpojumi; tai nevajadzētu aprobežoties tikai ar galvenajām kravu satiksmes un pasažieru plūsmām. Jāuzklausa prasība pēc vienlīdzīgas attieksmes pret visattālākajiem reģioniem. Vai varat iedomāties, ka kāds reģions paliek ārpus Eiropas transporta tīkliem laikā, kad Eiropas transporta politika ir tik nozīmīga, lai pavērtu ceļu uz mūsu reģioniem un nodrošinātu pārvietošanās brīvību iekšējā tirgū? Kamēr Eiropas Savienība ar vienu roku izpārdod mūsu cukura, banānu un ruma ražošanu citām valstīm ar tirdzniecības līgumu starpniecību, ar otru roku tā neielaiž mūs Eiropas iekšējos komerciālajos maršrutos. Šīs rokas mūs cieši tur, par ko izsakām nožēlu.

  Petru Constantin Luhan (PPE), rakstiski. – (RO) Plenārsēdes laikā es balsoju par ziņojumu par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par Kopienas pamatnostādnēm Eiropas transporta tīkla attīstībai. Tas bija tehnisks priekšlikums, jo tiek veikti sagatavošanās darbi, lai atbilstoši pārstrādātu pamatnostādnes. Paredzēts, ka tās tiks pabeigtas līdz nākamā gada beigām. Es domāju, ka ar to tiek piedāvāta izšķiroša iespēja vēlreiz apliecināt svarīgo transporta politikas lomu Eiropas līmenī šobrīd, kad notiek debates par „Eiropa 2020” mērķu īstenošanu. Dalībvalstīm kopumā un jo īpaši Rumānijai, kas ir valsts, kurai joprojām ir nepieciešams ieguldījums tās transporta infrastruktūrā, jāsaprot, ka šī transporta politika tiek pārstrādāta, lai tā spētu risināt jaunās problēmas. Iedzīvotāju novecošanās un vecāku cilvēku īpašās mobilitātes prasības, sociālā migrācija un klimata pārmaiņas ir tikai daži faktori, kas nosaka nepieciešamību izstrādāt piemērotu transporta politiku. Tajā pašā laikā ES Donavas stratēģijas izstrāde šajā laika posmā piedāvā lielisku sistēmu, ar kuras palīdzību nodrošināt, ka ES iekšējos ūdensceļos tiek maksimāli izmantots upju transports.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. − (PT) Eiropas transporta tīkla attīstības grozījumi un jaunas definīcijas jau tiek izstrādātas vairāku gadu garumā. Efektīvs Eiropas transporta tīkls ir svarīgs veselīga iekšējā tirgus pastāvēšanai un tas veicinās ekonomiskās un sociālās kohēzijas nostiprināšanu. Īslandes vulkāna fenomens viennozīmīgi parādīja, ka ir nepieciešams Eiropas transporta tīkls; tīkls, kas ir efektīvs un var piedāvāt saskaņotu atbildi problēmām, kuras rodas šādās situācijās. Šis lēmums ir svarīgs tāpēc, ka tas nosaka pamatnostādnes attiecībā uz mērķiem, prioritātēm un svarīgākajām darbībām, kādas veicamas Eiropas transporta tīkla attīstības jomā.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. − (DE) ES ir apstiprinājusi Baltijas-Adrijas jūras koridora nozīmīgumu, piešķirot prioritāru statusu ziemeļu atzaram no Gdaņskas līdz Čehijas Republikai un paziņojot par apņemšanos īstenot Brenneras tuneļa projektu. Vēl svarīgāk ir izstrādāt koridora dienvidu daļu caur Austrijas Dienvidu dzelzceļu līdz Itālijai. Sevišķi šajā tīklā, kurā tiek pārvadāta apmēram puse no visām precēm un pasažieriem, jāneitralizē bīstamā „izlīšana caur adatas aci”. Koralmas projektam ES atbalsts ir svarīgs, ņemot vērā kravas transporta satiksmes sastrēgumu vietas uz sliežu ceļiem šajā reģionā, kuru, galu galā, ES vienmēr ir aizstāvējusi. Pateicoties Koralmas tunelim, ES ir unikāla iespēja pārcelt satiksmi uz dzelzceļiem tādā mērogā, par kādu mēs cīnījāmies gadu desmitiem. Tā kā Eiropas tīkla attīstībai var būt izšķiroša nozīme attiecībā uz Eiropas konkurētspēju un tā kā iesniegtie grozījumi ir tikai tehniski labojumi, es balsoju par šo ziņojumu.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. − Es balsoju par šo ziņojumu, lai arī mūsu grozījums netika pieņemts.

  Nuno Teixeira (PPE), rakstiski. – (PT) Saistībā ar nacionālajām prioritātēm Eiropas transporta tīkla kontekstā es uzskatu, ka ir svarīgi ieguldīt ne tikai dzelzceļos, bet galvenokārt jūras maģistrālēs un dažādu transporta veidu sadarbspējā un sadarbībā.

Tikai īsts kombinētā transporta tīkls, kuru atbalsta efektīva pārvaldība, spēs nodrošināt jūras transporta alternatīvas konkurētspēju. Jūras transportam ir būtiska nozīme manai valstij, kura bauda privilēģiju piekļūt kuģojamiem ūdensceļiem, un sevišķa nozīme tādiem attālākiem un salu reģioniem kā, piemēram, Madeirai. Bez tam, tas ir svarīgs instruments turpmākam darbam pie iekšējā tirgus konsolidācijas un teritoriālās kohēzijas.

Ziņojumu lielā mērā atbalsta ne tikai Parlamentā, bet arī Komisijā un Padomē. Tas ir arī izteikti tehnisks. Tā pieņemšana šajā plenārsēžu zālē notiek pēc vienprātīga Transporta un tūrisma komitejas ieteikuma.

Īsumā, šis priekšlikums, kuru personīgi es atbalstu, nemaina TEN-T teksta saturu, bet vienīgi pievieno to 12 dalībvalstu kartes, kuras pievienojās Savienībai 2004. un 2007. gadā. Savienības pamatnostādņu par TEN-T attīstību pārskatīšana ir sagatavošanas posmā, un tās būs gatavas tikai 2010. gada beigās.

  Viktor Uspaskich (ALDE), rakstiski. − (LT) ES ir 5 miljonus kilometru gari ceļi (62 tūkstošus kilometru gari autoceļi), 215 tūkstošus kilometru gari dzelzceļi un 41 tūkstoti gari iekšējie ūdensceļi. Ceram, ka līdz 2020. gadam saziņa starp dalībvalstīm dubultosies. Vienota Eiropa nav iespējama bez saskaņota un efektīva Eiropas transporta tīkla (TEN-T). Pamatojoties uz attiecīgo ES līgumu, ieguldījums TEN-T sasniegs apmēram 500 miljardus eiro. Tāpēc ir svarīgi nodrošināt Eiropas sadarbību un rūpīgi izvēlēties prioritāros projektus. TEN-T ir paredzēts, lai līdz 2020. gadam savienotu sauszemes, jūras un gaisa transporta tīklus visā Eiropā. Galvenais mērķis ir nodrošināt ātru un vienkāršu cilvēku un preču kustību starp dalībvalstīm. Eiropas standartiem atbilstošs autoceļš savieno Lietuvas lielāko ostu Klaipēdu ar Viļņu, no kurienes dzelzceļa līnija ved uz Maskavu un Austrumiem. Ja vēlamies, lai osta saglabā konkurētspēju, ir nepieciešams modernizēt tās pašreizējo infrastruktūru un novērst birokrātiju. Dzelzceļi un iekšējie ūdensceļi jo īpaši jāizmanto pārvadājumiem lielā attālumā, bet autoceļi — pārvadājumiem nelielā attālumā. Lielākas pūles jāvelta kravu tranzīta un iekšējo ūdensceļu transporta attīstīšanai, kas ir daudz rentablāks un energoefektīvāks, videi nekaitīgāks un drošāks. Vissvarīgākā ir pasažieru drošība un aizsardzība. Finanšu krīze ir ietekmējusi transporta politiku. Tomēr TEN-T var izmantot, lai radītu darbavietas un ievērotu sociālo un ekonomisko kohēziju. „Eiropa 2020” stratēģijā ir atzīta transporta politikas nozīme Eiropas ekonomikā. Brīva cilvēku un preču kustība ir ES būtība. Tā ir iespējama tika labā Eiropas transporta tīklā.

Ziņojums: Evgeni Kirilov (A7-0055/2010)

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. – (PT) Es balsoju par šo ziņojumu, jo uzskatu, ka, lai izietu no pašreizējās krīzes, ir nepieciešams atrast veidus, kā paātrināt atbalsta programmu īstenošanu, lai Savienības piešķirtie līdzekļi, kas īpaši paredzēti pilsoņu atbalstam, un jo sevišķi bezdarbniekiem, tiktu pilnībā izmantoti. Šī priekšlikuma nolūks ir veikt virkni regulējošas izmaiņas, lai vienkāršotu kohēzijas politikas īstenošanas noteikumus un palielinātu priekšfinansējumu (avansa maksājumus) Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) un Eiropas Sociālā fonda (ESF) programmās. Ekonomiskās prognozes paredz lielu ES izaugsmes kritumu par 1,1 % 2010. gadā. Šajā sakarā ziņojumā ir atainota reakciju uz finanšu krīzi un tās sociāli ekonomisko rezonansi. Tāpēc es uzskatu, ka ir ļoti svarīgi panākt lielāku pārredzamību un vienkāršot noteikumus, kas reglamentē kohēzijas politiku. Tam būs pozitīva ietekme uz programmu īstenošanas gaitu, jo īpaši, piedāvājot valsts, reģionālām, un vietējām iestādēm skaidrākus un mazāk birokrātiskus noteikumus, kas ļauj programmas elastīgāk pielāgot jauno problēmu risināšanai.

  Elena Oana Antonescu (PPE), rakstiski. – (RO) Pagājušajā gadā Komisija iesniedza priekšlikumu, ar kuru groza Struktūrfondu regulu (Regula (EK) Nr. 1083/2006), lai sniegtu dalībvalstīm, kuras smagi skārusi ekonomikas krīze, finansiālus stimulus. Viens no Komisijas priekšlikumā paredzētajiem pasākumiem bija līdzfinansējuma mazināšana, ieviešot pagaidu iespēju dalībvalstīm, kurām ir naudas plūsmas grūtības, pieprasīt 100 % kompensāciju pasākumu finansēšanai Eiropas Sociālā fonda ietvaros.

Padome noraidīja šo priekšlikumu, tomēr piekrita pagarināt aprēķināšanas termiņu attiecībā uz to gada budžeta saistību automātisko atcelšanu, kas attiecas uz 2007. gada kopējām iemaksām, lai uzlabotu atsevišķām darbības programmām piešķirto līdzekļu apgūšanu.

Uzskatu, ka referenta piedāvātais pagaidu pasākums par 2007. finanšu gada apropriāciju pārdali palīdzības fondiem Eiropas Sociālā fonda ietvaros, kas bija nepieciešams pēc saistību atcelšanas, ir pamatots, ņemot vērā Lisabonas līguma stāšanos spēkā, kas nepieļauj Regulas (EK) Nr. 1083/2006 93. panta 1. punkta piemērošanu tā pašreizējā redakcijā.

  Alfredo Antoniozzi (PPE), rakstiski. − (IT) Eiropas Reģionālās attīstības fonds, Eiropas Sociālais fonds un Kohēzijas fonds ir pierādījuši, ka tie ir efektīvi un ļoti noderīgi teritoriālās attīstības problēmu un ekonomikas krīzes, kura jau kādu laiku nomoka Eiropu un visu pasauli, radīto seku likvidēšanas instrumenti. Šajā sakarā es atbalstu priekšlikumus, lai vienkāršotu fondu saistību atcelšanas kārtību un tādā veidā sekmētu maksājumu izmaksu saņēmējiem dažādu programmu īstenošanas laikā, izmantojot minētos fondus. Bez tam esmu par to, lai tiktu nodrošināts papildu priekšfinansējums krīzē vissmagāk cietušajām dalībvalstīm 2010. gadam.

  Sophie Auconie (PPE), rakstiski. – (FR) Es, kā šī ziņojuma referente no Eiropas Tautas partijas grupas (Kristīgie demokrāti), aicināju kolēģus balsot par šo tekstu. Attiecībā uz šajā ziņojumā ietvertajiem vienkāršojumiem, esmu pārliecināta, ka tie ir ļoti vajadzīgi. Tas ir liels solis uz priekšu: jāsniedz mazāk informācijas, lielāka elastība attiecībā uz ienākumus veicinošiem projektiem, mazāks Komisijas pārbaužu skaits attiecībā uz vides projektiem, kuru vērtība ir 25 līdz 50 miljoni eiro, utt.

Runājot par finansiālo aspektu, es tomēr aicināju pievērst lielāku vērību sākotnējam priekšlikumam. Tā patiešām nebija laba doma apšaubīt līdzfinansēšanas izdevumu principu un īstenot projektus, kurus pilnībā finansē Eiropas Sociālais fonds (ESF), kā to ierosināja Komisija. Lai līdzsvarotu izdevumus ilgtermiņā, atsevišķām dalībvalstīm nāktos saskarties ar nopietnām finansiālām grūtībām. Parlaments atrada kompromisu, ļaujot mums palīdzēt valstīm, kuras krīze skārusi vissmagāk, un izvairīties no saistību atcelšanas attiecībā uz 2007. gadu.

Ar šo balsojumu mēs sniegsim lielu atbalstu ES fondu atbalsta saņēmējiem, kā arī departamentiem, kas to ierosināja. Tomēr neaizmirsīsim, ka attiecībā uz vienkāršošanu vēl ir daudz darāmā.

  Vilija Blinkevičiūtė (S&D), rakstiski. − (LT) Jāuzsver, ka spiediens uz nacionālajiem finanšu resursiem turpina pieaugt un rada nepieciešamību veikt nākamās darbības, lai mazinātu šo spiedienu, labāk izmantojot ES finansējumu, mobilizējot un paātrināti apgūstot visus pieejamos fondus, lai izietu no krīzes, jo īpaši izmantojot Eiropas Sociālo fondu (ESF) strauju atveseļošanas pasākumu kopumam, kā paredzēts minētajā paziņojumā. Sevišķi svarīgi, lai tiktu izrādīti lielāki centieni veicināt ES finansējuma pārvaldību, lai paātrinātu finansējuma plūsmu pie izmaksu saņēmējiem, kurus ekonomiskā lejupslīde ir skārusi vissmagāk. Svarīgi ir sasniegt galveno mērķi pilnveidot līdzfinansētos ieguldījumus dalībvalstīs un reģionos un palielināt finansējuma ietekmi uz ekonomiku kopumā, jo īpaši uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem un nodarbinātību. Mazie un vidējie uzņēmumi ir Eiropas ekonomikas virzītājpēks un galvenie ilgtspējīgas izaugsmes veicinātāji, jo rada daudz kvalitatīvas darba vietas. Turpmāka kohēzijas politiku regulējošo noteikumu vienkāršošana un precizēšana nenoliedzami pozitīvi ietekmēs programmu īstenošanas gaitu, jo īpaši tāpēc, ka valsts, reģionālajām un vietējām iestādēm tiks piedāvāti skaidrāki un mazāk birokrātiski noteikumi, kas ļaus programmas elastīgāk pielāgot jauno problēmu risināšanai.

  David Casa (PPE), rakstiski. − Ziņojums attiecas uz dažu Eiropas Savienības vissvarīgāko fondu finanšu pārvaldību. To vidū ir Eiropas Reģionālās attīstības fonds, Eiropas Sociālais fonds un Kohēzijas fonds. Pēc rūpīgas regulas priekšlikuma (COM(2009)0384), kā arī EK Līguma 161. panta analīzes papildus citiem dokumentiem, es sliecos atbalstīt referenta nostāju un tāpēc balsoju par šo ziņojumu.

  Vasilica Viorica Dăncilă (S&D), rakstiski. – (RO) Regulas grozījums par Struktūrfondu un Kohēzijas fondu izmantošanu ir pasākums, kura mērķis ir atbalstīt ES dalībvalstis pašreizējās krīzes laikā. Grozījums atbilst dalībvalstu prasībām līdzekļu pārvaldības vienkāršošanai.

Domāju, ka jaunie noteikumi vienlaikus palīdzēs mazināt risku zaudēt līdzekļus, ja tie netiek pietiekami ātri izlietoti, piedāvājot ilgāku laika posmu projektiem, kuri vēl nav apstiprināti vai īstenoti paredzētajā termiņā.

Es arī ceru, ka šie vienkāršotie noteikumi stāsies spēkā pēc iespējas ātrāk, lai dalībvalstis un jo īpaši reģioni, kuri varētu būt ieguvēji no piedāvātās ES finansējuma iespējas, kā arī valsts iestādes šajos reģionos, turpinātu ieguldīt Eiropas projektos, neskatoties uz budžeta ierobežojumiem.

  Marielle De Sarnez (ALDE), rakstiski. – (FR) Demokrātiskās kustības delegācija atzinīgi vērtē ziņojuma pieņemšanu, ar kuru atļauj dažu Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Eiropas Sociālā fonda un Kohēzijas fonda darbības noteikumu vienkāršošanu. Kļūstot pielaidīgākiem attiecībā uz līdzekļu apguves galīgajiem termiņiem, tiek sperts liels solis uz priekšu. Pašreizējie noteikumi paredz, ka atbalsts jāizmanto divu gadu laikā pēc tā iegūšanas pretējā gadījumā tas ir jāatdod. Jaunie noteikumi nosaka, ka reģioni un dalībvalstis nezaudēs 2007. gadā projektiem, kuru īstenošana ir aizkavējusies, piešķirtos līdzekļus. Turpmāk attiecībā uz vides projektiem, kuru kopsumma ir mazāka nekā 50 miljoni eiro, dalībvalstīm vairs nebūs jāiesniedz īpašs pieteikums apstiprinājuma saņemšanai no Eiropas Komisijas. Papildu avansa maksājumi 2010. gadā tiks piešķirti tām dalībvalstīm, kuras ekonomikas un finanšu krīze skārusi vissmagāk. Atsevišķu noteikumu vienkāršošana atvieglos arī darbības programmu pārskatīšanu to īstenošanas laikā un ļaus mums labāk reaģēt krīzes situācijās. Piemēram, reģioni, kurus skāra vētra „Hynthia”, varēs izmantot jaunos, elastīgos noteikumus, lai palīdzētu šīs katastrofas upuriem.

  Robert Dušek (S&D), rakstiski. – (CS) Komisija ir iesniegusi ierosināto Struktūrfondu regulas grozījumu, kura mērķis ir sniegt nepieciešamos ekonomiskos stimulus dalībvalstīm, kuras nopietni skārusi finanšu krīze. Ar grozījumu tiek ieviesta tā saucamā atbalsta robežvērtība. 50 miljonu eiro robežvērtību piemēros pašreizējo 25 miljonu eiro vietā. Arī lielos projektus vajadzētu pasargāt no automātiskās saistību atcelšanas. Atsevišķām dalībvalstīm vajadzētu arī atļaut pieprasīt 100 % kompensāciju darba tirgū veikto pasākumu izdevumu finansēšanai Eiropas Sociālā fonda ietvaros. Ja no plānotā budžeta viedokļa ir iespējams sākt finansēšanu bez kopīgas dalības nepieciešamības, ko es ļoti apšaubu, tad vienīgais pareizais un iespējamais veids ir salīdzināt visus noteikumus un kārtību pēc viena kritērija. Ir pilnīgi nepieņemami, ka atsevišķas valstis dēvē par „valstīm, kuras krīze skārusi vissmagāk” un tādēļ tās atbrīvo no noteikumu pildīšanas. Ja pastāv izņēmumi, tad tie jāpiemēro vienādi it visiem! ES nav pārdabiska būtne, kas spēj novērst dažādas finanšu krīzes sekas dalībvalstu vietā. Ekonomikas ir savstarpēji saistītas un ekonomikas pārvaldības sekas skar abas puses. No mūsu puses nebūtu pareizi nepieļaut izņēmumus, lai sodītu dalībvalstis, kuras cenšas stimulēt savu ekonomiku un negaida palīdzību no ES. Pat krīzes laikā cīnīsimies par vienādiem nosacījumiem līdzvērtīgās situācijās! Ziņojumā šis aspekts ir ņemts vērā, un tāpēc es atbalstu tā pieņemšanu.

  Ioan Enciu (S&D), rakstiski. – (RO) Es atzinīgi vērtēju Kirilov kunga ziņojuma pieņemšanu, kuru es atbalstīju ar savu balsojumu. Domāju, ka šī ziņojuma pieņemšana tik drīz pēc Komisijas paziņojuma dos labumu, jo tajā paredzētie pasākumi paātrinās finansēšanas procesu, palīdzot atbalstīt ekonomikas atveseļošanu reģionos, kuros tā ir noteikti vajadzīga pašreizējās krīzes laikā. Ziņojums ir daļa no pamatnostādnēm, kuras izstrādāja Padome par grozījumiem attiecībā uz noteikumiem par ESF līdzfinansēto programmu finanšu pārvaldību, kā arī attiecībā uz noteikumiem par to programmu īstenošanu, ar kurām paredzēts veicināt, vienkāršot un precizēt kohēzijas politiku reglamentējošos noteikumus. Rumānijas gadījumā tas nozīmē avansa maksājumu apmēra palielinājumu Eiropas Sociālajam fondam un Kohēzijas fondam un vairāk laika Eiropas līdzekļu apguvei, „atceļot saistības”, lai dalībvalstis varētu atkārtoti izmantot līdzekļus programmas ietvaros. Citi grozījumi ietver to pasākumu vienkāršošanu un precizēšanu, kas nepieciešami, lai apgūtu Struktūrfondus, gan finansējuma pieteikumu iesniegšanas posmā, gan sastādot gada pārskatu par programmas īstenošanu. Pastāv arī vienošanās par vienotu robežvērtību 50 miljoni eiro, kas noteikta lielākajiem projektiem, kādus varēs pieteikt finansējumam no vairākām Eiropas programmām.

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. – (PT) Es balsoju par ziņojumu par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1083/2006 par vispārīgiem noteikumiem par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu un Kohēzijas fondu attiecībā uz dažu prasību vienkāršošanu un attiecībā uz dažiem noteikumiem par finanšu pārvaldību. Nopietnā un nepieredzētā pašreizējās ekonomikas un finanšu krīzes ietekme uz dalībvalstu budžetiem nozīmē, ka kohēzijas politikas pārvaldība ir jāvienkāršo un jāpalielina avansa maksājumi. Neskatoties uz sarežģīto situāciju, šie pasākumi radīs iespēju uzturēt pastāvīgu skaidras naudas plūsmu, lai nodrošinātu maksājumu izmaksu saņēmējiem programmu īstenošanas laikā.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Manuprāt, ES kohēzijas politika ir centrālais faktors solidaritātes principa attīstībā un īstenošanā starp dalībvalstīm, kuru aizstāv Eiropas Savienība. Tādēļ un jo īpaši krīzes laikā, kad šie līdzekļi var palīdzēt mazināt ietekmi, kādu izjuta trūcīgākie reģioni, ir svarīgi uzlabot pašreizējo kohēzijas politikas struktūru, lai līdzekļus varētu piešķirt efektīvāk un īsā laikā varētu radīt efektīvākus rezultātus.

Turklāt instrumentiem jābūt elastīgākiem, jo nelokāmi instrumenti, kurus nav iespējams pielāgot neparedzētiem apstākļiem, piemēram, krīzei, grauj Eiropas Savienības ekonomikas attīstību. Svarīgi ir arī nodrošināt, ka dalībvalstis pienācīgi izlieto saskaņā ar kohēzijas politiku piešķirtos līdzekļus un efektīvi izmanto pieejamos resursus. Tāpēc es uzskatu, ka ir būtiski pārdomāt ne tikai Savienības kohēzijas politikas struktūru, bet arī pieejamos kontroles mehānismus, kā arī sodu veidus, kādus var izmantot gadījumā, ja dalībvalstis nepilda saistības.

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. − (PT) Šī priekšlikuma mērķis ir sniegt papildu ekonomiskos stimulus dažām dalībvalstīm, kuras ir nopietni skārusi ekonomikas krīze. Priekšlikums tika piedāvāts pēc Eiropas ekonomikas atveseļošanas plāna, kura kontekstā jau 2009. gadā tika grozīti minētās pamatregulas īstenošanas noteikumi, lai varētu panākt lielāku avansa maksājumu elastību. Komisijas priekšlikuma galvenā komponenta mērķis ir pievērsties finanšu krīzes sekām. Kā risinājums tika ierosināts ieviest uz laiku izvēles iespējas, lai tām dalībvalstīm, kam radušās grūtības ar skaidras naudas plūsmu, būtu iespēja pieprasīt 100 % kompensāciju darba tirgus pasākumu finansēšanai Eiropas Sociālā fonda ietvaros, t.i., atkāpjoties no līdzfinansēšanas principa. Ar Lisabonas līguma stāšanos spēkā ir saistītas izmaiņas likumdošanas procedūrā. Piekrišanas procedūras vietā, kad Parlaments varēja tikai teikt „jā” vai „nē”, tas tagad var pilnībā noteikt teksta saturu parastajā likumdošanas procedūrā. Šī iemesla dēļ es balsoju par šo priekšlikumu, un cerams, ka Komisija sagatavos atbilstošu priekšlikumu par budžeta grozīšanu, lai to izskatītu un pieņemtu budžeta lēmējiestāde.

  João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Komisijas priekšlikums paredz ieviest uz laiku izvēles iespējas dalībvalstīm, kurām ir grūtības ar skaidras naudas plūsmu, vērsties pēc palīdzības, lai finansētu nepieciešamos izaugsmes un nodarbinātības veicināšanas pasākumus, kas paredzēti cīņai ar krīzi un kuru īstenošanai var saņemt finansējumu no Eiropas Sociālā fonda. Tas ļaus dalībvalstīm lūgt Komisijai 100 % kompensācijas par 2009. un 2010. gadu, lai valsts līdzfinansējums šajā laika posmā nebūtu nepieciešams.

Tas ir pasākums, kuru mēs atbalstījām, lai būtu iespējams pilnībā izmantot ES līdzekļus laikā, kad tie ir visvairāk vajadzīgi. Padomes nostāja ir atšķirīga un tā uzsver, ka „krīzē vissmagāk cietušajām dalībvalstīm [...] ir jāpiešķir papildu priekšfinansējums”.

Dokumentā, par kuru balso Parlaments, ir atbalstīta Padomes nostāja, kura, mūsuprāt, ir neskaidra un mazāk labvēlīga dalībvalstīm, kuras krīze skārusi vissmagāk. Tomēr mēs domājam, ka „pagarināt aprēķināšanas termiņu attiecībā uz to gada budžeta saistību automātisko atcelšanu, kas attiecas uz 2007. gada kopējām iemaksām, lai uzlabotu atsevišķām darbības programmām piešķirto līdzekļu apgūšanu” ir pozitīvs risinājums.

  Petru Constantin Luhan (PPE), rakstiski. – (RO) Galvenās problēmas, ar kādām Eiropas Savienībai nācās saskarties ekonomikas un finanšu krīzes dēļ, veicināja dažu tādu prioritāru darbību ieviešanu, kas palīdzēs nacionālajām ekonomikām pielāgoties situācijai, kas izveidojās krīzes rezultātā. Es balsoju par ziņojumu, jo pilnībā atbalstu papildu finansiālu stimulu sniegšanu dalībvalstīm, kuras smagi skārusi ekonomikas krīze, kā arī ar finanšu pārvaldību saistīto aspektu vienkāršošanu. Visas valstis būs ieguvējas, ja tiks atlikta saistību atcelšana, savukārt valstis, kuru stāvoklis ir pavisam smags, iegūs no papildu avansa maksājumiem. Šīs valstis ir Igaunija, Ungārija, Rumānija, Latvija un Lietuva. Turpmākai noteikumu precizēšanai par kohēzijas politiku un procedūru vienkāršošanai būs pozitīva ietekme uz programmas īstenošanas gaitu. Šis solis ir jo īpaši svarīgs tāpēc, ka kohēzijas politika ir visspēcīgākais instruments attiecībā uz atbalsta piešķiršanu reālajai ekonomikai.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. − (PT) Piekļuves vienkāršošana Eiropas Reģionālās attīstības fondam, Eiropas Sociālajam fondam un Kohēzijas fondam ir būtisks atbalsts dalībvalstīm, kuras pašreizējā ekonomikas krīze ir skārusi vissmagāk. Tā kā mēs noskaidrojām finanšu krīzes radīto zaudējumu apmēru reālajai ekonomikai un darba tirgum, mums jāveic pasākumi, lai uzlabotu piekļuvi Savienības finansēšanas instrumentiem. Ir jābūt pastāvīgai līdzekļu plūsmai, lai nodrošinātu maksājumu izmaksu saņēmējiem programmu īstenošanas laikā.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. − (DE) Krīzes laikā ES vēlreiz parādīja savu patieso dabu. Kad austrumu ES dalībvalstīm nācās salt gāzes strīda laikā ar Krieviju, tika izrādīta ļoti vāja solidaritāte. Tagad, kad tas sāk skart seno jautājumu par eiro — ES simbolu —, pēkšņi kaut kas ir iespējams. Pat ES subsīdijas tika atbilstoši pielāgotas. Lai arī iespējamā 100 % kompensācija par 2009. un 2010. gadu darba tirgus politikas pasākumu finansēšanai neveicināja tālāku izglītošanos un augstas kvalitātes stažēšanās vietas tādā apmērā, kādā mēs vēlētos, tā noteikti ir svarīga pašreizējā situācijā. Visām dalībvalstīm būtu jāgūst labums no budžeta saistību atcelšanas un valstīm ar vislielākajām grūtībām būtu jāsaņem papildu avansa maksājumi. Likt naudu caurā makā bez papildu pasākumiem ir bīstami. Tāpēc es neatbalstīju šo priekšlikumu.

  Rovana Plumb (S&D), rakstiski. – (RO) Ņemot vērā ekonomikas un finanšu krīzi, optimāli jāizmanto pasākumi, kas vienkāršo atsevišķas procedūras, lai piekļūtu Eiropas līdzekļiem. Šo pasākumu vidū ir:

- papildu finansējuma piešķiršana avansa maksājuma veidā 2010. gadam krīzes skartajām dalībvalstīm, ar ko tiek nodrošināta pastāvīga skaidras naudas plūsma un veicināti maksājumi izmaksu saņēmējiem programmu īstenošanas laikā;

- aprēķināšanas termiņu pagarināšana attiecībā uz to gada budžeta saistību automātisko atcelšanu, kas attiecas uz 2007. gada kopējām iemaksām, lai uzlabotu atsevišķām darbības programmām piešķirto līdzekļu apgūšanu un nodrošinātu adekvātu atbalstu tām iniciatīvām, kas nāk par labu darbavietu saglabāšanai un radīšanai;

- dalībvalstis, kuras saņēma palīdzību 2009. gadā saskaņā ar tiesību aktiem, kas paredz iespēju sniegt vidēja termiņa finansiālu palīdzību attiecībā uz dalībvalstu maksājumu bilancēm, 2010. gadā noteiktos apstākļos var saņemt 2 % no Kohēzijas fonda ieguldījuma un 4 % no ESF ieguldījuma darbības programmā.

Šie pasākumi veicinās elastīga, ietveroša darba tirgus attīstību un lielāku ES finansējuma radīto pozitīvo ietekmi uz ekonomiku kopumā, bet jo īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kā arī darba tirgum.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. − Es balsoju pret šo ziņojumu, jo Verts/ALE grupa iesniedza sešus grozījumus un tie visi tika noraidīti.

  Nuno Teixeira (PPE), rakstiski. – (PT) Es balsoju par šo priekšlikumu, jo uzskatu, ka šis ir ļoti svarīgs jautājums Portugālei un jo īpaši Portugāles attālākajiem reģioniem, kuri ir vissliktāk aizsargāti pret pašreizējo krīzi, jo krīzes ietekme tur jūtama daudz spēcīgāk un ir daudz grūtāk no tās izkļūt.

Lai arī kopumā es piekrītu priekšlikuma saturam, tomēr vēlos izcelt tās grūtības, ar kādām saskaras reģionālās un vietējās lēmējiestādes, lai piekļūtu līdzekļiem, kas tām ļautu nodrošināt savu finansējuma daļu ES subsidēto projektu finansēšanai. Jutos vīlies par to, ka Padome bloķēja iespēju palielināt ES līdzfinansējuma daļu līdz 100 % — pat ne uz laiku un avansa maksājuma veidā, kas tiktu atlīdzināts turpmākajos programmu gados.

Kompromisa risinājums, lai arī ne pats labākais, paredz, ka attiecībā uz ES līdzekļiem 2007. gadam, kas netika apgūti programmās, kuras darbību sāka pārāk lēni, izņēmuma kārtā tiks pagarināts to izlietošanas termiņš pirms saistību atcelšanas.

Mēs visi zinām par sarežģītajiem lēmumiem, kādi šobrīd jāpieņem ģimenēm un uzņēmumiem, un cik nozīmīgi šobrīd plānotie pasākumi varētu būt ekonomikas atveseļošanai, kura, cerams, būs strauja un ilgtspējīga.

  Viktor Uspaskich (ALDE), rakstiski. − (LT) Globālā finanšu krīze ir skārusi visas ES dalībvalstis. Man šķiet, ka Baltijas valstis ir saņēmušas vissmagāko triecienu. Finanšu krīzes dēļ tika veikti ļoti nopietni pasākumi un tika zaudētas darba vietas. Tomēr mums ir unikāla iespēja pārvērst krīzi par iespēju. Mēs vēlētos radīt daudzsološu nākotni jaunajiem lietuviešiem Lietuvā un novērst aizvien pieaugošo „kvalificētu speciālistu aizplūšanu uz ārzemēm”. Šis uzdevums nav izpildāms bez ES Struktūrfondiem un Kohēzijas fondiem, jo īpaši bez Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF). Struktūrfondi veido lielu daļu ES finansējuma: 277 miljardi eiro tika piešķirti 2007.-2013. gada budžetam. ERAF stimulē ekonomikas attīstību un atveseļošanos ne tik turīgās ES daļās. Tas palīdz finansēt tādus pasākumus, kā, piemēram, industriālo teritoriju atjaunošanu, kuras ietekmējusi pilsētu un ciemu samazināšanās. ERAF palīdz svarīgām reģionālām programmām, piemēram, Baltijas jūras reģiona programmai, lai stiprinātu reģionālo identitāti un atzīšanu. Kohēzijas fondam ir būtiska loma atšķirību mazināšanā starp ES dalībvalstīm, jo īpaši attiecībā uz vidi un Eiropas transporta tīklu. Pašlaik (2007.-2013. gadā) Eiropas Sociālais fonds būtiski palīdz uzņēmumiem un darba ņēmējiem pielāgoties jaunajiem tirgus apstākļiem un atbalsta jauninājumus darba vietās, mūžizglītību un lielāku mobilitāti. Lietuvas ESF programma risina darbaspēka trūkuma problēmu, mobilizējot cilvēkresursus, uzlabojot prasmes un paaugstinot kvalifikācijas līmeņus. Kopš iestāšanās ES Lietuva ir piedzīvojusi masveida „kvalificētu speciālistu aizplūšanu uz ārzemēm”. Vislabākais veids, kā ar to cīnīties, ir ieguldīt ES Struktūrfondu līdzekļus jaunajos speciālistos.

Rezolūcijas priekšlikums: (B7-0221/2010)

  Elena Oana Antonescu (PPE), rakstiski. – (RO) Es balsoju par šo rezolūciju, kuru iesniedza Komiteju priekšsēdētāju konference, kas pieprasa Komisijai iesniegt jaunus priekšlikumus tiem dokumentiem, kas vēl nebija pieņemti Parlamentā laikā, kad stājās spēkā Lisabonas līgums, un kuru procedūra jau ir zaudējusi spēku.

Kā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas atzinuma attiecībā uz „Priekšlikumu Padomes ieteikumam par pasākumiem, lai cīnītos pret neirodeģeneratīvajām slimībām un jo īpaši Alcheimera slimību, kopīgi plānojot pētniecības darbības” referente es atbalstu Komiteju priekšsēdētāju konferences Eiropas Komisijai sniegto aicinājumu iesniegt jaunu priekšlikumu par šiem dokumentiem, lai Parlaments saņemtu konsultācijas, kas atbilst tā institucionālajai lomai, kas arī ir piešķirta saskaņā ar jaunā Līguma noteikumiem.

  Sophie Auconie (PPE), rakstiski. – (FR) Ar šo rezolūciju Eiropas Parlaments tieši pievēršas vissvarīgākajām Eiropas Savienības politikām. Tas ievieš juridiskās izmaiņas, kas vajadzīgas, lai Parlaments vienādi spēlētu savu lomu institucionālajā un starptautiskajā mērogā. Beidzot Eiropas Parlaments var pilnībā garantēt, ka tiek aizstāvētas ES pilsoņu intereses, un tāpēc es balsoju par šo rezolūciju.

  Carlos Coelho (PPE), rakstiski. – (PT) Lisabonas līgums nepārprotami piešķir Parlamentam jaunus pienākumus un jaunas pilnvaras. Līdz ar tā stāšanos spēkā 2009. gada 1. decembrī, izmaiņas attieksies uz daudziem Komisijas priekšlikumiem, kas iesniegti saskaņā ar līgumiem, bet šajā datumā vēl nebija pieņemti (dažādos posmos leģislatīvā vai neleģislatīvā procesā). Atsevišķos gadījumos būs atšķirības lēmumu pieņemšanas procedūras līmenī vai nu tāpēc, ka parastās likumdošanas procedūras darbības joma ir būtiski paplašināta, vai arī tāpēc, ka piemērojama jauna apstiprināšanas procedūra attiecībā uz starptautisko nolīgumu slēgšanu. Citos gadījumos izmaiņas ir tikai tiesiskajā pamatā. Komisija cenšas tās oficiāli mainīt ar „omnibusa” priekšlikuma starpniecību. Tomēr ir daži priekšlikumi (kas ietilpa bijušajā trešajā pīlārā), kuros ir būtiski mainīts tiesiskais regulējums, un tāpēc tie ir zaudējuši spēku un ir jāaizstāj ar jauniem. Kā Šengenas acquis piemērošanas novērtēšanas mehānisma izveides iniciatīvas referents, es aicinu Komisiju pēc iespējas ātrāk iesniegt jaunus priekšlikumus. Tāpēc es atbalstu šo Parlamenta rezolūcijas priekšlikumu.

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. – (PT) Es balsoju par Lisabonas līguma stāšanās spēkā ietekmi uz pašreizējām starpiestāžu lēmumu pieņemšanas procedūrām. Jaunā līguma stāšanās spēkā nozīmē to, ka jādefinē no jauna dažādu nepieņemtu dokumentu tiesiskais pamats. Komisijai un Padomei ir steidzami jāveic nepieciešamās izmaiņas, ievērojot jauno tiesisko regulējumu.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Līdz ar Lisabonas līguma stāšanos spēkā tika izveidota ne tikai jauna institucionālā sistēma un jauna likumdošanas hierarhija, bet ir nepieciešama arī īpaša piesardzība attiecībā uz lēmumu pieņemšanas procedūrām, kuras spēkā stāšanās datumā vēl nebija pabeigtas. Šajos gadījumos mainījās tiesiskais pamats, līdz ar to arī saistītās procedūras, kas pilnībā pamato to pārskatīšanu.

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) Lisabonas līgums piešķir Parlamentam jaunus pienākumus un jaunas pilnvaras. Līdz ar tā stāšanos spēkā 2009. gada 1. decembrī izmaiņas attieksies uz daudziem Komisijas priekšlikumiem, kas iesniegti saskaņā ar līgumiem, bet šajā datumā vēl nebija pieņemti. Atsevišķos gadījumos būs atšķirības lēmumu pieņemšanas procedūras līmenī vai nu tāpēc, ka parastās likumdošanas procedūras darbības joma ir būtiski paplašināta, vai arī tāpēc, ka piemērojama jauna apstiprināšanas procedūra attiecībā uz starptautisko nolīgumu slēgšanu. Citos gadījumos izmaiņas ir tikai tiesiskajā pamatā. Komisija cenšas tās oficiāli mainīt ar „omnibusa” priekšlikuma starpniecību. Tomēr ir daži priekšlikumi (kas ietilpa bijušajā trešajā pīlārā), kuros ir būtiski mainīts tiesiskais regulējums un tāpēc tie ir zaudējuši spēku un ir jāaizstāj ar jauniem. Tāpēc es balsoju par šo Eiropas Parlamenta rezolūciju.

  Eleni Theocharous (PPE), rakstiski. − Es balsoju pret rezolūcijas priekšlikumu par Lisabonas līguma stāšanās spēkā ietekmi uz pašreizējām starpiestāžu lēmumu pieņemšanas procedūrām, jo tas ietver noteikumu par tā saukto „tiešo tirdzniecību” starp ES un okupēto Kipras Republikas daļu.

Šī noteikuma tiesiskais pamats ir pilnīgi nepareizs, jo Eiropas Komisija izvēlējās Līguma 133. pantu — šobrīd pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā tas ir 207. panta 2. punkts —, kas attiecas uz jautājumiem par trešām valstīm. Šāds tiesiskais pamats neatbilst 10. protokolam par Kipru, kurā skaidri noteikts, ka Kipras Republika iestājās ES kā vienota vesela teritorija, turku okupācijas dēļ atliekot Savienības acquis ieviešanu salas ziemeļu daļā. Tagadējais noteikuma tiesiskais pamats aizskar ES dalībvalsts, Kipras Republikas, suverenitāti un teritoriālo integritāti, kā arī tas nesaskan ar ES principiem un vērtībām, uz kuru pamata tā tika dibināta un kuras Eiropas Parlamentam kā Eiropas demokrātijas paraugam vajadzētu respektēt un veicināt.

Ziņojums: József Szájer (A7-0110/2010)

  Alfredo Antoniozzi (PPE), rakstiski. − (IT) Es balsoju par Szájer kunga ziņojumu, kuram es vēlētos pateikties par izcilo analīzi, kas tika veikta, ņemot vērā ar Lisabonas līguma ieviestās izmaiņas.

Pieņemot, ka „deleģētiem aktiem” likumdošanas procedūrā būs plaša un daudzveidīga ietekme, es domāju, ka Parlamenta vēlme šiem deleģētajiem aktiem piemērot īpašus un skaidrus nosacījumus, lai nodrošinātu, ka šis Parlaments veic šādu aktu īsti demokrātisku kontroli, ir īpaši slavējama. Domāju, ka tas radīs arī nepieciešamību pārbaudīt praksē, kā jaunā sistēma darbojas, lai veiktu tajā nepieciešamās izmaiņas.

  Carlos Coelho (PPE), rakstiski. – (PT) Lisabonas līgums pievēršas demokrātijas trūkuma jautājumam, pastiprinot gan Eiropas Parlamenta, gan valstu parlamentu pilnvaras. Jaunā instrumenta shēma ļauj likumdevējam deleģēt Komisijai daļu no savām pilnvarām (Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pants) ar noteikumu, ka tas ir vispārēji piemērojams akts, kuru izmanto, lai papildinātu vai grozītu leģislatīva akta daļu, kuru likumdevējs neuzskata par būtisku. Tā varēs ātrāk un vienkāršāk novērst nepilnības vai regulēt vai precizēt detalizētākus leģislatīvā akta aspektus, izvairoties no pārmērīgi sarežģītas un ilgstošas likumdošanas procedūras, kura sabiedrībai radīja negatīvas sekas. Tiek garantēti šādi aspekti: deleģēšanu var atsaukt jebkurā laikā un ir nepieciešama iepriekšēja Parlamenta (un Padomes) piekrišana pirms to tiesību aktu stāšanās spēkā, kurus Komisija apstiprinājusi saskaņā ar deleģētajām pilnvarām. Es atbalstu šo jauninājumu, kas aizstās vispārzināmo „komitoloģijas” sistēmu, taču šobrīd mums steidzami ir jānosaka, kā šī deleģēšana tiks veikta, tās apmērs, mērķis, izmantojamās darba metodes un nosacījumi, uz kuru pamata likumdevējs var veikt kontroli.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Lisabonas līguma stāšanās spēkā prasa precizēt atsevišķas tā normas, jo īpaši normas ar tiesisko un procesuālo saturu, piemēram, tās, kuras nosaka likumdošanas procedūru, normu hierarhiju un iestāžu pilnvaras. Līguma 290. panta 1. punkts paredz, ka ar leģislatīvu aktu Komisijai var deleģēt pilnvaras pieņemt vispārēji piemērojamus neleģislatīvus aktus, lai papildinātu vai grozītu nebūtiskus leģislatīva akta elementus. Komisija šīs pilnvaras īsteno ar īpaši paturētām tiesībām un būtiski ierobežo šādu aktu darbības jomu. Tomēr šāda tiesību detalizēšana, kas noteikta Līgumā, ir būtiska, lai nepieļautu pārāk atšķirīgas interpretācijas, kuras apdraud ES tiesību konsekvenci. Lai arī šādi tiesību akti dalībvalstīs ir izplatīti, to nevarētu teikt par iepriekš minētajiem aktiem. Komisijas un dalībvalstu valdību likumība nav vienāda, un tāpēc likumdošanas pilnvaru deleģēšana Komisijai prasa lielāku rūpību un uzmanību un šī iespēja jāizmanto atturīgi. Es piekrītu, ka likumdošanas pilnvaru deleģēšanas izmantošanai būtu jārada iespēja pieņemt vienkāršus un pieejamus tiesību aktus, tādējādi veicinot juridisko noteiktību, deleģēto pilnvaru efektīvu izmantošanu un uzraudzību.

  Franz Obermayr (NI), rakstiski. − (DE) Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. panta 1. punktu, likumdevējs var deleģēt Komisijai noteikta apmēra pilnvaras, ar kurām Komisija var tikai papildināt vai grozīt leģislatīvu aktu. „Deleģētie akti”, kurus atbilstoši pieņēmusi Komisija, ir vispārēji piemērojami neleģislatīvi akti. Referents iestājas par stingrāku Komisijas uzraudzību attiecībā uz tai deleģēto pilnvaru izmantošanu. Šī iemesla dēļ es balsoju par ziņojuma pieņemšanu.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. − Es balsoju par Szájer kunga ziņojumu par likumdošanas pilnvaru deleģēšanu un par Speroni kunga ziņojumu par Ransdorf kunga imunitāti. To pieņēma ar lielu balsu vairākumu.

  Eva-Britt Svensson (GUE/NGL), rakstiski. − (SV) Es balsoju par ziņojumu par likumdošanas pilnvaru deleģēšanu. Lisabonas līguma 290. pants ļauj Parlamentam celt iebildumus vai atsaukt Komisijas veiktos leģislatīvo aktu grozījumus un papildinājumus. Taču tam ir nepieciešams absolūts balsu vairākums, citiem vārdiem, ievēlēto Eiropas Parlamenta deputātu balsu vairākums. Ņemot vērā deputātu prombūtni, parasti tie ir 60 % no balsotājiem. Iepriekš to varēja darīt tikai Padome, ar noteikumu, ka tika iegūts kvalificēts balsu vairākums. Komisijas ekspertu grupām, kuras ir rūpīgi izvēlētas no dalībvalstīm, ir liela ietekme uz likumdošanas pilnvaru deleģēšanu. Kā piemēru var minēt to, ka ar ekspertu grupas starpniecību Komisija atļāva izmantot jauna veida ģenētiski modificēto kukurūzu, par spīti tam, ka Parlaments un Padome bija pret to. Vēl viens piemērs ir sākotnējā Pakalpojumu direktīva, kurā Padome un Parlaments izdzēsa punktu, kas noteica, ka ir aizliegts pieprasīt pastāvīgu pārstāvi jeb arodbiedrības pārstāvi darbinieku pārcelšanas gadījumā. Komisija tomēr nostājās pret to un izstrādāja pamatnostādnes, ar kurām noteica, ka ir jābūt pastāvīgam pārstāvim. Komisija vēlas aizsargāt savu neatkarību un turpināt izmantot ekspertu grupas (COM(2009)0673). Referents Szájer kungs noraida gan valstu ekspertu grupas, gan valstu iestāžu iesaistīšanu. Es tam nepiekrītu.

  Nuno Teixeira (PPE), rakstiski. – (PT) Lisabonas līgums mainīja bijušo komitoloģijas sistēmu, atsaucoties uz jauniem tiesiskajiem instrumentiem, piemēram, deleģētiem aktiem un īstenošanas aktiem. Līdz ar jaunā Līguma stāšanos spēkā Parlaments kopā ar Padomi uzņemas likumdevēja lomu.

Paredzot Līgumā iespēju deleģēt Komisijai pilnvaras pieņemt neleģislatīvus aktus, lai papildinātu leģislatīvus aktus, tiek sperts solis uz priekšu tādā ziņā, ka tas nostāda abas iestādes līdzvērtīgā situācijā. Šis ziņojums sniedz precizējumu par nosacījumiem, uz kuru pamata Parlaments un Padome var deleģēt pilnvaras Komisijai saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu. Dokuments uzsver likumdevēja brīvības principa nozīmību attiecībā uz tā pilnvaru deleģēšanu Komisijai, kas ir nozīmīgs likumdošanas uzlabošanas rīks.

Ziņojums atbalsta nepieciešamību izvairīties no papildu saistību uzlikšanas likumdevējam papildus tām, kuras jau ir paredzētas Līgumā. Likumdevējam jāļauj Komisijai efektīvi īstenot tai uzticētās pilnvaras un pienācīgi jāuzrauga to izmantošana. Iepriekš minēto iemeslu dēļ un ņemot vērā to, ka galvenajai prioritātei jābūt acquis pielāgošanai jomās, uz kurām pirms Lisabonas līguma stāšanās spēkā neattiecās koplēmuma procedūra, es balsoju par šo dokumentu.

Ziņojums: Peter van Dalen (A7-0114/2010)

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. − (LT) Eiropas jūras transporta konkurētspēju vajadzētu paturēt kā vienu no stratēģiskajiem Eiropas Savienības jūras transporta politikas mērķiem. Lai sasniegtu šo mērķi, mums vajadzētu nodrošināt nepieciešamo atbalstu inovācijām, zinātniskajai izpētei un tās attīstībai, kas varētu paātrināt jūras ostu infrastruktūras modernizēšanu un nodrošināt jaunāko tehnoloģiju pielietojumu kuģu būves nozarē. Administratīvā sloga un birokrātijas mazināšana veicinātu privātā un valsts sektora ieguldījumus jūras ostu un kuģniecības nozarēs. Eiropas transporta tīkla attīstība, jūras maģistrāļu nodrošināšana un transporta veidu intermodalitātes attīstība palīdzētu radīt Eiropas jūras transporta sistēmu, kura ir konkurētspējīga un spējīga pieņemt jauninājumus. Mums ir jāpievēršas arī ar Eiropas Savienības karogu kuģojošām apkalpēm piemēroto nodokļu sakārtošanas jautājumam.

  Mara Bizzotto (EFD), rakstiski. − (IT) Eiropas Savienības jūras teritorija ir visplašākā visā pasaulē. Jūras ekonomika dod darbu pieciem miljoniem iedzīvotāju, savukārt 5 % no ES IKP sastāda nozares un pakalpojumi, kas tieši saistīti ar šo sektoru. Dati un fakti nenoliedzami norāda, ka jūras ekonomika nodrošina daudz darba vietas un izaugsmi dalībvalstīs, jo īpaši ņemot vērā tās starptautisko mērogu, ar ko ir saistīts spiediens, kas jāiztur globālās konkurences ziņā.

Šajā sakarībā ziņojums piedāvā daudz pozitīvu aspektu attiecībā uz nepieciešamību pēc stimuliem jūras nozarē valsts līmenī un pēc lielākas regulējuma saskaņošanas ES līmenī. Ar to varētu uzsākt birokrātijas mazināšanu, kas palīdzēs palielināt visas nozares konkurētspēju. Es piekrītu ziņojuma pieejai un tāpēc es balsošu par to.

  Marielle De Sarnez (ALDE), rakstiski. – (FR) Demokrātiskās kustības delegācija atzinīgi vērtē ES jūras transporta stratēģisko mērķu pieņemšanu 2018. gada perspektīvā. Pieņemtā rezolūcija jo īpaši aicina uzlabot jūras profesionāļu prasmes, paaugstinot profesionālo kvalifikāciju, un saskaņot apmācības Eiropā. Patiešām ir svarīgi piedāvāt jūrasbraucējiem mūžizglītību un pārkvalifikāciju visos līmeņos — gan tiem, kas strādā krastā, gan tiem, kas strādā uz kuģiem. Paturot to prātā, dalībvalstīm nekavējoties jāratificē Starptautiskās Darba organizācijas 2006. gada Konvencija par darbu jūrniecībā. Lai jūras transports joprojām būtu viens no vismazāk piesārņojošiem transporta veidiem, ir jāpanāk ievērojams progress kuģniecības radīto sēra oksīda, slāpekļa oksīda, makrodaļiņu (PM10) un CO2 emisiju samazināšanā. Tāpēc Demokrātiskās kustības Eiropas Parlamenta deputāti pauž nožēlu par Komisijas atteikumu iekļaut jūrniecības nozari ES emisiju tirdzniecības sistēmās. Mums vajadzētu turpināt darbu šajā virzienā un, lai to varētu paveikt, Starptautiskajai jūras organizācijai (SJO) ir jānosaka emisiju samazinājumu mērķi, kas piemērojami visās dalībvalstīs un kas ļautu mums izvairīties no konkurences izkropļošanas ar trešo valstu flotēm.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Komisija ir iesniegusi paziņojumu par stratēģiskajiem mērķiem un ieteikumiem ES jūras transporta politikai 2018. gada perspektīvā. Komisijas priekšlikumā ir ietverti daudzi jautājumi, kas ir saistīti ar ES jūras transporta politiku, piedāvājot jūras transporta nozares ieinteresētajām pusēm plašu kompetenci un iniciatīvas, lai realizētu stratēģiskos mērķus un ieteikumus, kas tajā paredzēti.

Galvenie jautājumi, kuriem Komisija pievēršas savā priekšlikumā, ir: (i) Eiropas jūras pārvadājumu nozīme un konkurētspēja globālajā tirgū; (ii) nodarbinātības iespējas jūras nozarē; (iii) Eiropas jūras pārvadājumu kvalitāte; (iv) starptautiskā sadarbība; (v) Eiropas jūras transports kā Eiropas ekonomikas daļa un ekonomikas integrācijas dzinējspēks; un (vi) Eiropa kā pasaules līderis jūras izpētes un jauninājumu jomā.

Ņemot vērā Portugāles ģeogrāfisko stāvokli un jūras stratēģisko nozīmi, šī tēma mūsu valstij ir ļoti svarīga un centieni attīstīt „jūras ekonomiku” ir pelnījuši mūsu atbalstu un saistību uzņemšanos.

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. − (PT) Eiropas jūras nozare sniedz skaidru un būtiski svarīgu ieguldījumu gan Savienības iekšējā ekonomikā, gan tās transporta sistēmā. Tāpēc Eiropas jūras transporta nozares interesēm ir jāpiešķir liela prioritāte, veidojot Eiropas vispārējo transporta politiku. Jāsaprot, ka Eiropas jūras nozare galvenokārt darbojas un konkurē globālā tirgū. Jūras transporta nozarē ir vērojamas lielas problēmas saistībā ar vidi. Galvenais uzdevums ir ievērojami uzlabot jūras kuģu rādītājus vides prasību ievērošanas jomā un samazināt SOx, NOx, makrodaļiņu un CO2 emisiju. Saistībā ar šo es vēlētos uzsvērt, ka ir ļoti svarīgi pasaules mērogā panākt vienošanos šajā jautājumā, lai novērstu karoga valsts maiņu par labu tām valstīm, kas nepiedalās šo nosacījumu pildīšanā. Kas attiecas uz drošību, vēlētos izcelt to, ka dalībvalstis tiek aicinātas ātri un pareizi īstenot tiesību aktus, jo īpaši Parīzes Saprašanās memorandu (attiecībā uz pārbaudēm, lai novērstu risku). Tas ļaus izvairīties no nevajadzīgām pārbaudēm, palielinās uzraudzības efektivitāti un samazinās birokrātiskās prasības tiem, kuri tiks pakļauti pārbaudēm.

  Jean-Luc Mélenchon (GUE/NGL), rakstiski. – (FR) Aicinājums samazināt kuģu un ostu infrastruktūru radīto oglekļa emisiju apjomu, uzlabot jūrnieku materiāli tehnisko bāzi, aicinājums samazināt sēra oksīdu, slāpekļa oksīdu, makrodaļiņu (PM10) un CO2 emisijas vai pat izveidot jūrniecības radīto emisiju kontroles zonas ir pasākumi, kuriem varētu būt pozitīvs iznākums atkarībā no tā, kā tie tiek piemēroti. Taču brīvas un neizkropļotas konkurences pastāvīgā dominēšana un jūrnieku tiesību pakļaušana konkurētspējai nozīmē to, ka šis ziņojums nostājas pret jūrnieku interesēm un nozares vispārējām interesēm. Šī iemesla dēļ es balsoju pret šo tekstu.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. − (PT) Pieņemot šo ziņojumu, tiek noteikti Savienības jūras transporta politikas pastāvēšanai nepieciešamie mērķi. Šis transporta veids ir pietuvojies centrālajai pozīcijai, jo tas ir viens no videi nekaitīgākajiem transporta veidiem un tam ir liels piesārņojuma samazināšanas potenciāls. Jūras transporta nozarei ir svarīga nozīme Eiropas ekonomikā saistībā ne tikai ar pasažieru, izejvielu, preču un enerģijas produktu pārvadāšanu, bet arī ar plaša spektra darbībām jūrniecības jomā, piemēram, kuģniecības nozari, loģistiku, izpēti, tūrismu, zvejniecību un akvakultūru, kas ir tikai daži piemēri.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. − Es balsoju par Van Dalen kunga ziņojumu par jūras transporta stratēģiju 2018. gada perspektīvā, lai gan mūsu grozījums par jūras transporta iekļaušanu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā (ETS) tika noraidīts ar lielu balsu vairākumu (balsojums pēc saraksta).

  Vilja Savisaar (ALDE), rakstiski. − (ET) Eiropas jūras transporta nozares nākotnei ir ļoti liela nozīme Eiropas Savienībā no ekonomiskā, sociālā, kā arī vides viedokļa. Balsojums, kas notika šodien, noteica Eiropas jūras transporta stratēģiju 2018. gada perspektīvā, un tam būs tieša ietekme uz 41 % no flotēm, kuras pieder Eiropai, un netieša ietekme uz visas pasaules jūras transporta nozari. Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupa atbalstīja šo ziņojumu, jo tas pamatā atbilst cerētajam, un mūsu priekšlikumi uzlabojumiem saņēma atbalstu. Mūsuprāt, nākotnē jūras transporta nozarē vajadzētu dominēt šādiem atslēgvārdiem: efektivitāte, nekaitīgums videi un vienādi tirgus nosacījumi. Tāpēc ir svarīgi, lai ziņojumā, kuru šodien pieņem, visas dalībvalstis tiktu aicinātas ratificēt Starptautiskās Jūras organizācijas konvenciju, lai nodrošinātu labākus apstākļus jūrniekiem un kuģu īpašniekiem, kā arī videi. Visbeidzot, es pateicos referentam par veiksmīgo sadarbību un atklātumu ziņojuma sastādīšanas laikā.

  Nuno Teixeira (PPE), rakstiski. – (PT) Nav nekādu šaubu, ka jūras transportam Eiropā ir priekšrocības konkurētspējas ziņā, tomēr darāmā vēl ir daudz, lai veicinātu intermodalitāti un komodalitāti, kas ietver arī jūras transporta pozīcijas maiņu kā patiesi konkurētspējīgu alternatīvu.

Jūras nozare saskaras ar vairākām grūtībām, kuras var pārvērsties par unikālām iespējām, ja pratīsim tās izmantot, ieguldot jauno speciālistu apmācībā, lai aizpildītu profesionālu darbinieku trūkumu nozarē. Tehnoloģiskā attīstība un nevajadzīgo birokrātisko prasību samazināšana, lai piesaistītu ieguldījumus ostu nozarei, arī ir prioritāri jautājumi.

Jātiecas arī pēc drošākas un tīrākas kuģošanas, samazinot siltumnīcefekta gāzu emisijas un efektīvi reaģējot uz pirātisma darbībām. Spiedienu, kas apdraud Eiropas jūras flotes pozīciju un kas pamatā izriet no trešām valstīm, kurās nozarei tiek piešķirts valsts atbalsts, vajadzētu pārvaldīt ar sistēmas palīdzību, kura jāizstrādā Pasaules Tirdzniecības organizācijai.

Eiropas infrastruktūra un ostu jauda ir pelnījusi to, ka tās tiek attīstītas, kā tas notiek ar jūras maģistrālēm, kas ir ļoti svarīgi dienvidu un perifērijas valstīm, piemēram, Portugālei, un visattālākajiem reģioniem, piemēram, Madeirai.

Šodien pieņemtais ziņojums ietver šīs pamatnostādnes vispārējā ziņā un tāpēc ieguva manu atbalstu.

  Viktor Uspaskich (ALDE), rakstiski. − (LT) Vairāk nekā 80 % no pasaules tirdzniecības notiek jūrā un jūras transports joprojām ir un paliek starptautiskās tirdzniecības mugurkauls. ES ir vislielākā globālā eksportētāja un otra lielākā importētāja. Tāpēc kuģniecība un tamlīdzīgi pakalpojumi ir būtiski, ja vēlamies, lai Eiropas uzņēmumi konkurētu pasaules mērogā. Piekrastes kuģniecība ir svarīga Eiropas transporta ķēdē, pārvadājot Eiropā 40 % kravu. Katru gadu vairāk nekā 400 miljoni pasažieru izmanto Eiropas ostas un tāpēc jūras transports tieši ietekmē Eiropas pilsoņu dzīvi. Eiropas Parlaments ir viens no jūras politikas aizstāvjiem ES. ES jūras transporta politika atbalsta arī citas politikas, jo īpaši integrēto jūras politiku. Pasaules finanšu krīze ietekmēja arī jūras transporta nozari. Tāpēc pašlaik mums patiešām vajadzētu atbrīvot Eiropas jūrniecības ekonomisko potenciālu, lai stimulētu ekonomisko izaugsmi un sociālo un vides stabilitāti. Eiropas kuģniecības ilgtermiņa konkurētspēja ir ES jūras politikas pamatā. Šī stratēģija veicina drošu, tīru un efektīvu kuģniecību un darbavietu radīšanu Eiropas jūras politikas regulētajā nozarē. Stratēģiska vīzija, kurā tiek ņemta vērā kuģniecības, ostu un tamlīdzīgu nozaru attīstība, ir svarīga ES jūras politikas vienkāršošanai, lai tā spētu stāties pretī nākotnes problēmām, piemēram, cīnīties ar pirātismu un mazināt kuģniecības ietekmi uz vidi. Ir svarīgi izveidot integrētu starpnozaru pieeju, kurā ietilptu zivsaimniecības, transporta, vides, enerģijas, rūpniecības un zinātniskās izpētes politika. Laiks, kad Eiropas teritorijā esošās kaimiņvalstis savā starpā konkurēja, ir pagājis. Tas attiecas gan uz Lietuvu, gan arī uz pārējo Eiropu.

  Dominique Vlasto (PPE), rakstiski. – (FR) Es atzinīgi vērtēju šī ziņojuma pieņemšanu, ar kuru apvienoti daži no maniem priekšlikumiem jūras transporta politikas un ar to saistīto nozaru nākotnei gan saistībā ar kuģu būvi, tūrismu, gan zivsaimniecību. Manuprāt, bija svarīgi vēlreiz apstiprināt drošības nepieciešamību kā jūras transporta priekšnoteikumu un, neraugoties uz sarežģīto ekonomisko situāciju, uzsvērt nepieciešamību ievērot augstos jūras un piekrastes vides aizsardzības standartus. Paredzamais preču un pasažieru apjoma palielinājums, visstingrākie vides standarti un nepieciešamība veicināt intermodalitāti un transporta veidu maiņas nosaka to, ka ir nepieciešama ostu infrastruktūru modernizācija. Šādiem strukturāliem pasākumiem ir nepieciešams ievērojams ieguldījums apvienojumā ar pārredzamiem un godīgiem finansēšanas noteikumiem, lai atbalstītu jauninājumus un palielinātu Eiropas ostu konkurētspēju. Visbeidzot, es priecājos, ka mūsu stratēģijā parādās sociālā aspekta iezīmes un ka tā jo īpaši uzsver nodarbinātību, apmācību, jūras profesionāļu prasmju uzlabošanu un jūrnieku darba apstākļu uzlabošanu gan krastā, gan uz kuģiem.

Ziņojums: Helga Trüpel (A7-0028/2010)

  Elena Oana Antonescu (PPE), rakstiski. – (RO) „Europeana”, Eiropas digitālā bibliotēka, ir vienīgais, tiešais, daudzvalodu portāls, kurš ir veltīts Eiropas kultūras mantojumam. Nākotnē tas lielam skaitam lasītāju piedāvās piekļuvi retiem un veciem dokumentiem no Eiropas mantojuma, kuriem ir grūti piekļūt to uzglabāšanas veida dēļ.

Rezolūcijas priekšlikumā, par kuru šodien balsojām, es lūdzu Eiropas Komisiju uzsākt īpašu kampaņu plašsaziņas līdzekļos un tiešsaistē, kas paredzēta studentiem un skolotājiem un kura pievēršas šī portāla piedāvāto digitālo resursu izmantošanai izglītības nolūkā, lai palielinātu informētību par Europeana tīmekļa vietni. Europeana portālam vajadzētu kļūt par vienu no atsauces punktiem izglītības un pētniecības mērķiem, tas varētu tuvināt Eiropas jauniešus kultūras mantojumam un palīdzēt radīt starpkultūru vienotību ES.

Šajā rezolūcijas priekšlikumā Eiropas Parlaments mudina dalībvalstis sniegt vienādu ieguldījumu Europeana projekta saturā un veicināt darbu iesniegšanu bibliotēkās un valsts kultūras iestādēs, lai visi eiropieši varētu pilnībā piekļūt savam kultūras mantojumam.

  Sophie Auconie (PPE), rakstiski. – (FR) Europeana, Eiropas digitālā bibliotēka, ir apņēmusies īstenot milzīgu mērķi, proti, digitalizēt visus Eiropas darbus, lai tie būtu pieejami sabiedrībai. Tas ir ilgtermiņa uzdevums, kuram nepieciešama cieša uzraudzība un nosakāms progress. Pašiniciatīvas ziņojumā ir noteikts mērķis līdz 2015. gadam nodrošināt piekļuvi 15 miljoniem darbu, kā arī iespēju ikvienam piekļūt tīmekļa vietnei visās Eiropas Savienības valodās.

Šis Eiropas projekts ir svarīgs: tas ir ieguldījums mūsu kopīgā mantojuma popularizēšanā, tā ietekmē uz visu pasauli un novērš privāto monopolu rašanos. Tāpēc es apņēmīgi balsoju par šo lielo projektu.

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. − Es atbalstīju ziņojumu, jo uzskatu, ka piekļuvei kultūras un izglītības informācijai ir jādod prioritāte, lai uzlabotu izglītības un dzīves standartus Eiropā. Ņemot vērā labumu, ko visiem ES iedzīvotājiem sniedz piekļuve „Europeana” bibliotēkai, vajadzētu pēc iespējas drīz nodrošināt tās pieejamību visās oficiālajās valodās. Arī personām ar invaliditāti jāgūst labums no digitālās tehnoloģijas un ir jābūt vienkāršāk pieejamai izglītībai un informācijai, izmantojot pieejamus formātus un pielāgotas tehnoloģijas. Jāuzlabo „Europeana” pieejamība, nodrošinot bezmaksas piekļuvi skolēniem, studentiem un pasniedzējiem vidusskolās, universitātēs un citās izglītības iestādēs. Tāpēc ir svarīgi garantēt un vienkāršot vispārējo piekļuvi Eiropas kultūras mantojumam un nodrošināt, ka tas tiek popularizēts un saglabāts nākamajām paaudzēm.

  Mara Bizzotto (EFD), rakstiski. − (IT) Eiropas Savienības dalībvalstu mākslas un kultūras mantojuma apkopošana un saglabāšana, izveidojot multivides platformu, kurā apkopot attēlus, audio un video materiālus, lai izveidotu resursu, kas vienlaikus ir bibliotēka, muzejs un arhīvs: tas ir Europeana projekta mērķis, kura ietvaros kopš tā uzsākšanas 2008. gadā Eiropas mākslas mantojums pašlaik tiek ievietots tiešsaistē, pateicoties vairāk nekā 1 000 kultūras iestāžu ieguldījumam.

Lai arī tam joprojām ir daži vājie punkti, tostarp paša projekta reklamēšana un informētības veicināšana par to, „nezināmu autoru” darbu vai ar autortiesībām aizsargātu darbu ievietošana tiešsaistē un daži pieejamo objektu un materiālu trūkumi, Europeana tomēr izmanto jauna veida tehnoloģijas, lai datorizētu Eiropas kultūras mantojumu lielā mērogā, piesaistot ne tikai ES resursus, bet arī valstu un privātos resursus.

Katras dalībvalsts mākslas atmiņu, izpausmju un kultūras īpatnību saglabāšana ir svarīga, lai nodrošinātu, ka nākamām paaudzēm ir spēcīga savas identitātes izjūta. Šī iemesla dēļ es balsoju par šo ziņojuma projektu.

  Ioan Enciu (S&D), rakstiski. – (RO) Pēc balsošanas par ziņojumu „Europeana — nākamie soļi” es kā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas atzinuma referents atzinīgi vērtēju to, ka šis ziņojums ir pabeigts un ceru, ka Komisija pieņemts ziņojumā minētos ieteikumus. Debatēs par ziņojumu Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejā tika apspriests plašs jautājumu loks, piemēram, IT struktūra, Europeana.eu vietnes pārvaldība, brīva piekļuve bibliotēkas informācijai, nepieciešamība standartizēt digitalizācijas procedūras un tīmekļa vietnes informācijas nesēju nodrošinājuma problēma. Daži no šiem jautājumiem tika iekļauti arī galvenās komitejas — Kultūras un izglītības komitejas — ziņojumā, kas dod man cerību, ka mēs esam veiksmīgi izstrādājuši visaptverošu ziņojumu.

Tomēr es domāju, ka jāturpina apspriest atsevišķus jautājumus, kas pilnībā netika pieņemti, piemēram, vietnes pārvaldība, finansēšanas veidi un galvenokārt vietnes sistematizēšana vienotas datubāzes, nevis portāla veidā. Es ceru, ka mūsu minētie ieteikumi kopā ar Komisijas pārdomām par iepriekš minētajiem jautājumiem, pārvērtīsies veiksmīgā projektā. Europeana varētu kļūt par Eiropas Savienībai veiksmīgu projektu, ja vien tā pamatā ir ES vērtības un ideāli un ja tā ir galvenā vieta, kur atrast Eiropas kultūras informāciju.

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. – (PT) Es balsoju par ziņojumu „Europeana — nākamie soļi”, kurā visas ES dalībvalstis tiek mudinātas būt aktīvākām, piedāvājot pieejai nacionālo bibliotēku un kultūras iestāžu krājumus, lai visi eiropieši varētu pilnībā piekļūt savam kultūras mantojumam. Mērķis saglabāt vietnē vairāk nekā 15 miljonus darbu īsā laikā varētu palīdzēt aizsargāt Eiropas kultūras mantojumu, lai nākamās paaudzes varētu apvienot kopīgo Eiropas atmiņu.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Pat laikos, kad šķelšanās un naidīgums starp Eiropas valstīm bija visvairāk jūtams, Eiropas kultūra un zinātne vienmēr ir spējusi pārkāpt šīs robežas un izplesties visā reģionā, kurā tagad atrodas Savienība, un pat vēl aiz tās robežām. Šajā sakarā vēlētos izcelt universitāšu nozīmi. Tā kā universitātēm bija reliģioza izcelsme, tām bija izšķiroša nozīme šķirto pušu atkalapvienošanā, no kā izveidojās respublica christiana, un tās neļāva aizmirst par tiem, kas spēja pārvarēt šķelšanos un likt sadzirdēt savas idejas kontinentā un pēc tam visā pasaulē. Kā portugālis un tādas valodas un kultūras pēctecis, kura ir izplatījusies visā pasaulē, es atbalstu centienus padarīt Eiropas kultūru un zinātni pamanāmāku un pieejamu visiem, kas vēlas to baudīt. Šajā sakarā Europeana ir vislabāko Eiropas tradīcijas pēctece. Es ceru, ka projekts būs ilgtspējīgs un ka mana valsts atbilstoši tās tieksmei uz universālismu apņēmīgi sniegs savu ieguldījumu.

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. − (PT) Europeana tika atklāta 2008. gada novembrī un tās mērķis ir padarīt visiem pieejamu Eiropas kultūras un zinātnisko mantojumu internetā. Šobrīd Europeana piedāvā 6 miljonus digitalizētu darbu katalogu un mērķis ir sasniegt 10 miljonus darbu līdz 2010. gada jūnijam. Projekta otrajā fāzē paredzēta pilnībā funkcionējošas Europeana.eu palaišana 2011. gadā, kura pēc rakstura būs daudzvalodīgāka un kurai būs semantiska tīmekļa iezīmes. Europeana vietnē ir pieejami tikai 5 % no visām digitālajām grāmatām un gandrīz puse no šīm grāmatām nāk no Francijas, pēc tam seko Vācija (16 %), Nīderlande (8 %) un Apvienotā Karaliste (8 %). No visām pārējām valstīm katra ir devusi 5 % vai mazāk. Vēlams lielāks dalībvalstu ieguldījums. Es atbalstu aicinājumu, lai dažādu digitalizētu vienību krājums Europeana tiktu palielināts vismaz līdz 15 miljoniem līdz 2015. gadam. Es piekrītu, ka īpaša uzmanība jāpievērš tiem darbiem, kas ir trausli un kuri drīzumā varētu vairs nebūt, te cita starpā jāmin audiovizuālie materiāli. Jāmeklē risinājumi, kā iekļaut ar autortiesībām aizsargātu materiālu — gan pašreizējos darbus, gan arī nesenās pagātnes darbus.

  João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) Eiropas kultūras mantojuma — sākot ar literāriem darbiem un beidzot ar citiem kultūrā un zinātnē nozīmīgiem materiāliem — digitālās bibliotēkas, muzeja un arhīva izveide ir nozīmīgs ieguvums izglītības, pētniecības un kultūras jomās. Lai sasniegtu mērķi būt noderīgai visai sabiedrībai un būt pieejamai ne tikai Eiropā, bet arī visā pārējā pasaulē, ir svarīgi, lai Europeana nodrošinātu brīvu publisko piekļuvi materiālam, kuram ir iespējams piekļūt. Svarīgi arī neaizmirst par to, lai piekļuve būtu tādos formātos un informācijas nesējos, kas nodrošina piekļuvi personām ar invaliditāti.

Tomēr pieņemtajā rezolūcijā ir vairāki neskaidri aspekti, savukārt citi nav pietiekami izstrādāti. Nav skaidrs, kā tiks noteikts, kāds kultūras un zinātnes saturs tiks iekļauts Europeana un kurš to darīs, kā arī nav zināms, kā to administrēs; šie jautājumi ir svarīgi, izvērtējot, kādā mērā tiks nodrošināta atbilstoša Eiropas kultūras mantojuma daudzveidības atspoguļošana.

Šaubas ir par to, kā darbosies ziņojumā ierosinātā publiskā un privātā sektora partnerība un kā notiks ar Europeana saistīto kultūras iestāžu vispārējā finansēšana. Mēs domājam, ka kultūras un zinātnes mantojums pieder ikvienam un tam jābūt brīvi pieejamam visiem iedzīvotājiem, to nevajadzētu uztvert kā pārdodamu preci.

  Sylvie Guillaume (S&D), rakstiski. – (FR) Mums vajadzētu visiem eiropiešiem nodrošināt pieeju Eiropas mākslas un kultūras dārgumiem, kas veido viņu kultūras mantojumu. Ar šādu domu, neraugoties uz dažām sākotnējām grūtībām, Europeana, apbrīnojama digitālā bibliotēka, kurā šobrīd ir iekļauti gandrīz 6 miljoni digitalizētu darbu, tika atklāta 2008. gadā. Šodien mums ir jāuzlabo Europeana saturs, vienlaikus nodrošinot intelektuālā īpašuma tiesību ievērošanu. Visbeidzot, es pati piešķiru īpašu nozīmi uzlabojumiem, kas tiek veikti, lai veicinātu piekļuvi šim rīkam personām ar invaliditāti, tāpēc dalībvalstīm vajadzētu nodrošināt pilnīgu bezmaksas piekļuvi Eiropas kolektīvajām zināšanām, izmantojot pieejamus formātus un pielāgotas tehnoloģijas.

  Cătălin Sorin Ivan (S&D), rakstiski. – (RO) Europeana projekts, Eiropas Savienības digitālā bibliotēka, ir jāatbalsta, jo tā ir iniciatīva, kuras nolūks ir radīt Eiropas kultūras forumu, nodrošinot Eiropas iedzīvotājiem plašu piekļuvi Eiropas kultūras mantojumam. Lai arī projekts tika uzsākts 2008. gada novembrī, diemžēl tas neprogresē, pirmkārt, autortiesību radīto šķēršļu dēļ, kā arī samazinātā finansējuma dēļ. Šodien pieņemtā Eiropas Parlamenta ziņojuma galīgā versija ietver noderīgus ieteikumus saistībā ar šī projekta pārvaldību nākotnē. Pirmkārt, jāpārskata finansējuma veids, pievēršot uzmanību publiskā un privātā sektora partnerībai un dalībvalstu ieguldījumiem, kas pašlaik ir ļoti nekonsekventi. Otrkārt, šis ziņojums ļauj izcelt to, ka patiesie rezultāti ir sasniedzami ne tikai ar literāro darbu liela mēroga digitalizāciju, bet arī atrodot tūlītējus risinājumus, kas ļauj izmantot ar autortiesībām aizsargātus darbus. Šis ziņojums ir svarīgs ieguldījums jau esošajā sistēmā saistībā ar ierosinātajiem noteikumiem par darbu skatīšanu internetā, kurai jābūt bez maksas, savukārt darbu lejupielādei jāparedz pieņemama maksa.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. − (PT) Eiropas kultūras mantojuma izplatīšana ir ieguvums vairākās nozarēs, jo īpaši izglītības, zinātnes, pētniecības un tūrisma nozarē. Tomēr mantojuma izplatīšana nemaz tik labi nenotiek un ir dalībvalstu starpā valda lielas atšķirības saistībā ar to kultūras mantojuma digitalizāciju, lai veicinātu piekļuvi tam. Lai panāktu strauju jauno tehnoloģiju pieņemšanu, ar kurām ātri apkopot visas Eiropas kultūras mantojumu augstas kvalitātes digitālajos formātos, ir vajadzīgi kopīgi centieni. Šie centieni ir vajadzīgi tādēļ, lai šo mantojumu izplatītu visā pasaulē, tādējādi palīdzot citām tautām piekļūt Eiropas kultūras bagātībām.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. − (DE) Europeana digitālajā bibliotēkā var piekļūt apmēram miljonam grāmatu, karšu un fotogrāfiju no ES dalībvalstīm. Tas, ka komercfirmas ievērojami vairāk izmanto Google grāmatu meklēšanas rīku un ka tas ir progresējis attīstībā, ir tikai loģiski un ir saistīts ar lielāku Google grāmatu meklēšanas rīka popularitāti. Lai panāktu lielāku Europeana progresu un panāktu, ka digitālā bibliotēka ir plašāk zināma, vispirms mums ir jāiesaista projektā vairāk universitāšu un iestāžu. Tikai tad varam sākt runāt par lielākiem finanšu resursiem. Pat tad, ja Europeana ir svarīga Eiropas kultūras mantojumam un zināšanām, vienošanās iespējamība par līdzekļu palielināšanu — kuri pie tam jānodrošina no ekonomiskās attīstības līdzekļiem —, ir ierobežota, jo īpaši finanšu krīzes laikā un ņemot vērā to, ka miljardi aiziet palīdzības sniegšanai Grieķijai. Tāpēc es atturējos no balsošanas.

  Wojciech Michał Olejniczak (S&D), rakstiski. − (LT) ES moto „Vienoti dažādībā” ir ļoti atbilstošs Europeana projektam. Es balsoju par šo ziņojumu, jo šis ir pirmais nopietnais mēģinājums parādīt visas Eiropas kultūras mantojumu digitālā formātā. Eiropai pieder viens no lielākajiem kultūras mantojumiem, kuram, manuprāt, ir jābūt pieejamam plašam sabiedrības lokam. Tas ir nožēlojami, ka ne visas ES valstis ir vienlīdz aktīvas sava kultūras mantojuma nodošanā virtuālajai videi. Jo īpaši tas attiecas uz jaunajām ES dalībvalstīm. Jānorāda arī uz citām vēl neatrisinātām problēmām: projekta finansēšana, publiskā un privāta sektora sadarbība un, pats galvenais, autortiesību aizsardzības jautājums. Tās jāsāk risināt pēc iespējas ātrāk, lai Eiropas un visas pasaules iedzīvotāji varētu piekļūt Eiropas kultūras mantojumam. Es ceru, ka mūsu pieņemtais ziņojums paātrinās Europeana projekta īstenošanu.

  Georgios Papanikolaou (PPE), rakstiski. – (EL) Pozitīvais balsojums par Europeana programmu nozīmē, ka centieni digitalizēt dalībvalstu kultūras mantojumu tiek atbalstīti. Tomēr ir ļoti svarīgi atzīmēt, ka mērķis ir aizsargāt darbu elektronisko formātu per se, neļaujot lietotājiem tos pārveidot. Īsumā, mērķis nav izstrādāt vēl vienu Interneta meklētājprogrammu, bet gan izstrādāt tīmekļa vietni, kura vienlaikus būs muzejs, bibliotēka un zinātnisku zināšanu avots. Taču kultūras mantojuma digitalizācija nav iespējama bez dalībvalstu un valsts aģentūru palīdzības. Diemžēl pašlaik 47 % no Europeana satura nāk no Francijas, kamēr valstis, kurām vajadzētu piedalīties ar apjomīgu kultūras mantojumu, piemēram, Grieķija, ir pārstāvētas tikai ar trūcīgu digitalizēto datņu procentu. Bez tam īpaša uzmanība jāpievērš intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzībai. Digitalizācija nozīmē iedzīvotāju brīvu piekļuvi zināšanām un zinātnei, tā nekādā gadījumā nenozīmē jaunu elektroniskā pirātisma un bezatbildības sfēru.

  Robert Rochefort (ALDE), rakstiski. – (FR) Tas bija 2000. gadā, kad aizsākās ideja par Eiropas virtuālās bibliotēkas izveidošanu. Mērķis bija ievietot tiešsaistē Eiropas kultūras mantojumu, lai tas būtu pieejamāks ikvienam. Ikviens, kas domā par Europeana, domā par „kultūru”. Pašlaik Europeana nodrošina piekļuvi ar vienu datora peles klikšķi septiņiem miljoniem „digitalizētu darbu” (t.i., attēliem, tekstiem, skaņas un video materiāliem) — gan pasaulslaveniem darbiem, gan maziem apslēptiem dārgumiem. Vairāk nekā 1 000 kultūras iestāžu to nodrošina ar saturu un to vidū ir galerijas, arhīvu centri, bibliotēkas un muzeji (tostarp Rijksmuseum, Britu bibliotēka un Luvra). Projekts nepavisam nav pabeigts. Jaunā Europeana versija, kas šobrīd ir izstrādes posmā, tiks palaista šajā gadā ar mērķi līdz jūnijam sasniegt vairāk nekā 10 miljonus digitalizēto darbu lielu apjomu. Lai to sasniegtu, vēl ir jāpārvar vairākas nopietnas problēmas. To vidū ir satura paplašināšana ilgtermiņā, ar autortiesībām aizsargātu darbu iekļaušana lielākā apmērā, vairs neizdodamu un nezināmu autoru darbu jautājuma risināšana, jaunu finansēšanas veidu meklēšana, piekļuves iespēju uzlabošana personām ar invaliditāti, daudzvalodu pakalpojuma nodrošināšana un visi jautājumi, kas rūpīgi iestrādāti tekstā, par kuru balsojām un kuru es tādēļ atbalstīju.

  Joanna Senyszyn (S&D), rakstiski. – (PL) Kā Kultūras un izglītības komitejas locekle es apstiprināju ziņojumu „Europeana — nākamie soļi”. Europeana, apvienojot Eiropas nacionālo digitālo bibliotēku resursus, ir kļuvusi par piekļuves vietu cilvēces kultūras un zinātnes mantojumam. Projektu atbalstīja Polijas bibliotekāru asociācija. Projekta efektīvai īstenošanai ir vajadzīgi stabili finanšu resursi, kas garantēs nacionālo bibliotēku dalību un vispārēju piekļuvi Europeana resursiem. Pašlaik tikai 5 % no visa Eiropas kultūras mantojuma ir pieejami digitālā formātā. Gandrīz puse (47 %) no tā nāk no Francijas, 6 % no Vācijas un 5 % no Nīderlandes un Apvienotās Karalistes. Projekts paredz, ka no 2010. gada jūnija būs pieejami 10 miljoni digitalizēto darbu un 15 miljoni — 2011. gadā. Lai tas būtu iespējams, ir nepieciešams palielināt kultūras priekšmetu digitalizācijas finansējumu, vienlaikus nodrošinot ciešu sadarbību starp tiesību turētājiem, kultūras iestādēm un valsts un privāto sektoru. Lai pēc iespējas vairāk cilvēku varētu izmantot Europeana, materiāliem jābūt pieejamiem visās oficiālajās Eiropas Savienības valodās. Ir vajadzīga informācijas kampaņa, lai palielinātu informētību par Europeana. Portāla izveidē jāņem vērā arī invalīdu vajadzības, nodrošinot viņiem pilnīgu piekļuvi Eiropas kolektīvajām zināšanām. Šajā sakarā Eiropas Komisijai un individuālajiem izdevējiem vajadzētu nodrošināt, ka personām ar invaliditāti tiek piedāvātas digitālo darbu īpašās versijas, piemēram, audio lasījumi.

  Róża Gräfin Von Thun Und Hohenstein (PPE), rakstiski. – (PL) Es domāju, ka Europeana multivides Interneta bibliotēkas atvēršana ir ļoti nozīmīgs solis Eiropas un pasaules kultūras mantojuma digitalizācijas procesā. Tāpēc es atbalstīju Trüpel kundzes ziņojumu.

Projekts ļauj piekļūt vairāk nekā četrarpus miljoniem grāmatu, filmu, karšu, žurnālu, fotogrāfiju un mūzikas ierakstu, un tas ir arhīvs, kurā nākamajām paaudzēm glabājas pirmo reizi uz papīra, audekla vai pergamenta uzrakstīts materiāls. Tas ir ļoti vērtīgs gan parastiem pilsoņiem, gan pētniekiem, jo vienkāršo piekļuvi retiem un grūti sasniedzamiem darbiem.

Galvenais Europeana turpmākās attīstības šķērslis ir dažādu autortiesību noteikumu pastāvēšana dažādās dalībvalstīs. Mums jācenšas saskaņot tiesību aktus, lai iedzīvotāji varētu piekļūt pēc iespējas vairāk darbiem, vienlaikus nodrošinot arī taisnīgus darījumus ar autoriem. Projekta panākumi lielā mērā būs atkarīgi no dalībvalstu apņemšanās nepārtraukti ieguldīt finanšu līdzekļus.

  Marie-Christine Vergiat (GUE/NGL), rakstiski. – (FR) Es atturējos no balsošanas par alternatīvo rezolūciju „Europeana — nākamie soļi”, jo šo rezolūciju iesniedza Eiropas Tautas partijas grupa (Kristīgie demokrāti), neskatoties un balsojumu, kas notika komitejā.

Jaunā rezolūcija ietver lielu daļu no sākotnējās rezolūcijas un tāpēc ietver grozījumus, kurus es iesniedzu un kuri tika pieņemti, bet jaunā teksta mērķis, galvenokārt, ir liegt iedzīvotājiem iespēju pievienot saturu Europeana ar īpašas vietnes starpniecību un veikt izpēti ar Web 2.0 rīkiem, kas ir izstrādes stadijā.

Tāpēc es šo priekšlikumu neatbalstīju gan tā formas, gan satura dēļ.

Ziņojums: Marit Paulsen (A7-0053/2010)

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. − (PT) Es balsoju par šo ziņojumu, jo tas mudina Eiropas Komisiju izvērtēt dzīvnieku labturības rīcības plānu, kas pašlaik ir spēkā (2006.–2010. gads) un sastādīt jaunu rīcības plānu 2011.–2015. gadam. Šajā ziņojumā ir iekļauts arī noteikums par mērķtiecīgākas uzraudzības sistēmas izveidi un efektīvākiem sodiem dzīvnieku īpašniekiem, kuri neievēro tiesību aktos noteiktās dzīvnieku labturības prasības, un par Eiropas lauksaimnieku ražošanas izmaksu pieauguma, kas saistīts ar dzīvnieku labturības standartu paaugstināšanu, kompensāciju; tajā ir arī ierosināts iekļaut dzīvnieku labturības pasākumiem paredzētos finanšu līdzekļus jaunās kopējās lauksaimniecības politikas atbalsta shēmās pēc 2013. gada. Nākamajam rīcības plānam jāpievēršas vispārīgam Eiropas tiesību aktam par dzīvnieku labturību, Eiropas centram dzīvnieku labturībai un dzīvnieku veselībai, spēkā esošo tiesību aktu labākai īstenošanai, saistībai starp dzīvnieku veselību un sabiedrības veselību un jaunajām tehnoloģijām.

  Elena Oana Antonescu (PPE), rakstiski. – (RO) Es domāju, ka ar rīcības plāna 2006.-2010. gadam īstenošanu tika panākts progress attiecībā uz dzīvnieku labklājību, jo vairums no šajā plānā paredzētajiem pasākumiem tika īstenoti apmierinošā līmenī.

Kā tās komitejas locekle, kura uzrauga sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma jautājumus, es īpaši atzinīgi vērtēju pasākumus, kas tika veikti, lai mazinātu dzīvnieku barībā esošo antibiotiku radīto kaitīgo ietekmi uz cilvēku veselību, un sekoja to aizliegumam 2006. gadā. Tāpēc es balsoju par šo ziņojumu.

Taču es vēlos uzsvērt, ka iecerētajam rīcības plānam vajadzētu ietvert vairāk pasākumus, kas paredzēti ES lauksaimnieku atbalstīšanai un spēkā esošo noteikumu par dzīvnieku pārvadāšu dalībvalstīs uzlabošanai.

  Liam Aylward (ALDE), rakstiski. – (GA) Es balsoju par ziņojumu par dzīvnieku labturības rīcības plānu laikposmam no 2006. līdz 2010. gadam. Dzīvnieku un mājlopu veselība ir svarīga Eiropas iedzīvotājiem, Eiropas lauksaimniecības nozarei un Eiropas ekonomikai.

Es atbalstu ziņojuma ieteikumu, ka rīcības plānā jābūt lielākam uzsvaram uz to tiesību aktu īstenošanu, kas jau ir pieņemti. Protams, ka Eiropas noteikumu un sodu sistēmas īstenošana attiecībā uz dzīvnieku labturību ir jāuzlabo, lai nodrošinātu, ka Eiropas Savienībā pastāv apmierinoši dzīvnieku labturības obligātie standarti. Eiropas ražotājiem un lauksaimniekiem ir augsti standarti. Es piekrītu arī ziņojumā izteiktajam apgalvojumam, ka ir jānodrošina, lai dzīvnieku produkti, piemēram, gaļa, kas tiek ievesta Eiropas Savienībā, atbilstu vienādiem dzīvnieku labturības nosacījumiem, lai veidotos godīga konkurence un vienlīdzīgas iespējas visiem tirgus dalībniekiem.

  Vilija Blinkevičiūtė (S&D), rakstiski. − (LT) Es balsoju par šo ziņojumu, jo īstenot Eiropas dzīvnieku labturības politiku un tiesību aktus ir svarīgi, lai izveidotu vienotus ES dzīvnieku labturības standartus. Laba dzīvnieku veselība un laba lopkopība ir svarīga ne tikai dzīvnieku labturībai, bet arī visas sabiedrības veselībai. Tā kā saskaņā ar ES tiesību aktiem visi dzīvnieki tiek uzskatīti par jutīgām būtnēm, mums jānosaka stingrākas dzīvnieku labturības pārbaudes un stingri jāievēro dzīvnieku aizsardzības standarti. Diemžēl Komisija vēl nav sagatavojusi konkrētu stratēģiju par dzīvnieku labturības standartiem un vienīgais tās izstrādātais dokuments ir 2009. gada oktobrī iesniegtais ziņojums. Es piekrītu Eiropas Parlamenta aicinājumam Komisijai sagatavot jaunu rīcības plānu laikposmam no 2011. līdz 2015. gadam un piešķirt nepieciešamo finansējumu. Eiropas Savienības budžetā ir jāparedz pietiekamas apropriācijas, lai Komisija varētu veikt uzraudzību, nepieciešamības gadījumā atbalstīt ražotājus un palielināt ražotāju konkurētspēju, kas mazinājusies līdz ar jaunu un mainīgu dzīvnieku labturības standartu pieņemšanu. Dalībvalstīm jānodrošina, ka visi ES dzīvnieku labturības noteikumu pārkāpumi tiek efektīvi sodīti. Tikai šādā veidā, pastiprinot dzīvnieku aizsardzības tiesību aktus un to īstenošanu, mēs varam nodrošināt dzīvnieku aizsardzību un izvairīties no tā, ka dzīvnieku produkti, kas neatbilst vispārējos tiesību aktos paredzētajiem nosacījumiem, tiek piedāvāti iekšējā tirgū.

  Louis Bontes (NI), rakstiski. − (NL) Lai arī Nīderlandes Brīvības partija (PVV) atbalsta dzīvnieku labturību, tas tomēr ir jautājums, kas jārisina dalībvalstīm, nevis ES.

  Robert Dušek (S&D), rakstiski. – (CS) Eiropā bija un joprojām ir aktīva vēlme un sena tradīcija pienācīgi izturēties pret dzīvniekiem. Laba mājlopu veselība un augstas kvalitātes lopkopība ir fundamentāli svarīga sabiedrības veselībai. Stingri standarti, salīdzinot ar pārējo pasaules daļu, ir daļa no Eiropas lauksaimnieku raksturīgām iezīmēm, tāpat kā, piemēram, Eiropas lauksaimniecības produktu kvalitāte. Šo iemeslu dēļu mums jāpieliek visas pūles, lai radītu tiesisko sistēmu, kas noteiktu obligātos standartus, kas ir spēkā visā ES attiecībā uz visiem mājlopu lopkopības veidiem. Tikai tādā veidā iekšējā tirgū būs iespējama brīva un godīga ekonomiskā konkurence. Tāpat ir nepieciešams pieprasīt obligāto standartu ieviešanu pasaules tirgū, lai nepieļautu, ka mājlopu audzētāji no Eiropas pārceltos ārpus ES uz reģioniem, kur ir zemāki standarti. Es atbalstu referentes ierosinājumu, ka ražošanas izmaksu pieaugums, kas saistīts ar dzīvnieku labturības standartu paaugstināšanu, jākompensē atbalsta ietvaros saskaņā ar nākotnes KLP. Tomēr jāatzīst, ka nav noticis tālāks progress satelītsistēmas izstrādē mājlopu pārvadāšanas uzraudzīšanai, kā arī ļoti žēl, ka atsevišķi Eiropas lauksaimnieki neievēro apstiprinātos standartus, jo īpaši cūku audzēšanā. Jāpatur prātā, ka augstākiem standartiem nepieciešami lielāki finansiālie izdevumi, tāpēc standartus ievērojošie un atbildīgie lauksaimnieki cieš tirgū bezatbildīgo lauksaimnieku rīcības dēļ. Šo iemeslu dēļ ir svarīgi ieviest adekvātu sankciju iespēju ES noteikumu pārkāpuma gadījumā.

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. − (PT) Es balsoju par ziņojumu par dzīvnieku labturības rīcības plāna laikposmam no 2006. līdz 2010. gadam izvērtēšanu, kurā ir ierosināts, ka jāparedz mērķtiecīgākas uzraudzības sistēma un efektīvāki sodi dzīvnieku īpašniekiem, kuri neievēro likumā noteiktās dzīvnieku labturības prasības. Svarīgi, lai Eiropas lauksaimniekiem saskaņā ar jauno lauksaimniecības politiku tiktu izmaksātas kompensācijas par ražošanas izmaksu pieaugumu, kas saistīts ar dzīvnieku labturības standartu paaugstināšanu.

  Göran Färm, Anna Hedh, Olle Ludvigsson un Marita Ulvskog (S&D), rakstiski. − (SV) Pēc nelielas šaubīšanās mēs, Zviedrijas sociāldemokrāti, izvēlējāmies balsot par šo ziņojumu par dzīvnieku labturību Eiropā. Mēs labprātāk izvēlētos visaptverošāku pieeju Eiropas dzīvnieku labturībai un mēs nevēlamies, ka aizsardzība tiek formulēta veidā, kas traucētu dalībvalstīm noteikt augstākus standartus nekā paredzēts ES noteikumos. Tomēr, mēs izlēmām uzskatīt ziņojumu par daļu no procesa, kas pakāpeniski ļaus sasniegt šos standartus, un tāpēc balsojām par šo ziņojumu.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. − (PT) Es piekrītu Eiropas Tautas partijas grupas (Kristīgie demokrāti) ēnu referentei Jeggle kundzei par to, ka dzīvnieku labturībai ir nepieciešama saskaņotāka pieeja, bet tas nenozīmē, ka ir nepieciešams ieviest papildu normatīvos aktus. Bez tam, nenoniecinot dzīvnieku labturības jautājumu, vēlos piezīmēt, ka pārāk daudz noteikumu un standartu galu galā varētu negatīvi ietekmēt tirgu.

Nedrīkst aizmirst, ka, jo vairāk standartu, jo grūtāk ražotājiem tos izpildīt un jo vairāk mazinās Eiropas lopkopības konkurētspēja. Turklāt pārmērīgas dzīvnieku aizsardzības dēļ nevajadzētu aizmirst par citām vērtībām, kuras ir vienlīdz svarīgas un kuras nevajadzētu zaudēt, piemēram, ekonomiskā konkurētspēja, aramzemes un lopkopības ilgtspējība un pat atsevišķas nacionālās tradīcijas.

No otras puses, tomēr jāaizsargā cilvēku veselība no dzīvnieku pārnēsātajām slimībām (savvaļas dzīvnieki, lolojumdzīvnieki vai dzīvnieki, kas paredzēti cilvēku patēriņam), un tam ir nepieciešams zinātnisks pētījums, lai parādītu, kā labāk regulēt un aizsargāt sabiedrības veselību.

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. − (PT) Dzīvnieku labturības augstais līmenis no audzēšanas līdz nokaušanai var uzlabot produkta nekaitīgumu un kvalitāti. Eiropas standarti šajā jomā ir vieni no visaugstākajiem visā pasaulē. Tomēr atbilstība šiem standartiem nedrīkst nostādīt Eiropas ražotājus neizdevīgākā stāvoklī Eiropas tirgū. Patiesība ir tāda, ka šie standarti ES lauksaimniekiem rada darbības, finansiālās un administratīvās izmaksas. Līdzvērtīgi standarti ir nepieciešami, lai panāktu godīgu konkurenci ar ražotājiem ārpus Savienības. Tāpēc Eiropas lauksaimniekiem ir jākompensē ražošanas izmaksu pieaugums, kas saistīts ar dzīvnieku labturības standartu paaugstināšanu. Šīs kompensācijas finansējumu jāveido no jaunās kopējās lauksaimniecības politikas atbalsta shēmām pēc 2013. gada. Es vēlos uzsvērt, ka līdzās Eiropas dzīvnieku aizsardzības politikai jāpastāv arī saskaņotai tirdzniecības politikai. Es vēlos izcelt to, ka dzīvnieku labturības jautājumi nav ietverti ne 2004. gada jūlija pamatnolīgumā, ne arī kādā citā svarīgā Pasaules tirdzniecības organizācijas (PTO) Dohas sarunu kārtas dokumentā. Nav vērts papildus ieviest dzīvnieku labturības standartus, kuri negatīvi ietekmē ražotāju konkurētspēju, kamēr tiem nav pievienojušies mūsu tirdzniecības partneri PTO.

  João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) Pieņemtajā ziņojumā ir vairāki pozitīvi aspekti: pirmkārt, nepieciešamība regulēt importu un nodrošināt, ka visi no trešām valstīm ievestie dzīvnieki un gaļa atbilst tādām pašām labturības prasībām, kādas piemēro ES; otrkārt, nepieciešamība atbilstoši segt papildu izdevumus, kas izriet no dzīvnieku labturības veicināšanas; treškārt, daudzu mazo un vidējo ražotāju ierobežotās investēšanas spējas atzīšana, kam kaitē negodīgā pārtikas piegādes ķēdes darbība; un visbeidzot priekšlikums radīt stimulus reģionālai dzīvnieku audzēšanai, tirgošanai un nokaušanai, lai likvidētu nepieciešamību audzēšanai un nokaušanai paredzētos dzīvniekus pārvadāt lielos attālumos. Diemžēl ziņojumā netiek atzīts, ka pašreizējā kopējā lauksaimniecības politika (KLP) veicina un atbalsta intensīvās ražošanas modeļus, kuri bieži vien nav savienojami ar dzīvnieku labturību un veselību. Ziņojuma izstrādē varēja un vajadzēja iet vēl tālāk un kritizēt pašreizējo KLP, nopeļot tās produktivitāti un sniedzot argumentus par labu jaunai lauksaimniecības politikai. Turklāt ziņojumā minētie ierosinājumi ir nereāli un grūti izpildāmi, piemēram, satelītsistēmas izstrāde dzīvnieku pārvadāšanas uzraudzībai.

  Bruno Gollnisch (NI), rakstiski. – (FR) Man ir divi komentāri attiecībā uz šo ziņojumu. Pat tad, ja referentes paustais viedoklis ne visur ir loģisks, var pamanīt, ka šajā Parlamentā beidzot sāk apzināties vairākas problēmas. Likumīgu noteikumu noteikšana mūsu ražotājiem un audzētājiem viņiem ir kā sods pasaules ļoti brīvajā tirdzniecības sistēmā, kurā PTO sociālās, vides vai citas problēmas uzskata par beztarifu barjerām tirdzniecībai. Vai man jāatgādina, ka šis pats Parlaments vienmēr ir piešķīris prioritāti tirdzniecībai un ka tāpēc tas ir kopīgi atbildīgs par šo situāciju? Vēl esmu pārsteigts par to, ka nekas netika minēts par Komisijas noteikto tiesību aktu stingrības mazināšanu, jo īpaši attiecībā uz bioloģisko ražošanu, kas ietekmē ne tikai produktu kvalitāti, bet arī dzīvnieku labturību un cilvēku veselību. Otrkārt, ir pienācis laiks atzīt, ka cieņa pret, es citēju, „tradīcijām, it īpaši saistībā ar reliģiskiem rituāliem un kultūras tradīcijām”, var būt pretrunā šiem standartiem, kurus jūs prasāt aizstāvēt, un pretrunā īstām Eiropas tradīcijām un praksei. Ir nepieņemami, ka ārvalstis ar šādu pamatojumu varētu neatlaidīgi pieprasīt ieviest nežēlīgas nokaušanas metodes un pat ieteikt pārkāpt ES noteikumus šajā jomā.

  Dan Jørgensen (S&D), rakstiski. − (DA) Dānijas sociāldemokrāti balsoja par ziņojumu par dzīvnieku labturību ES. Mēs atbalstām visaptverošu dzīvnieku labturības politiku, kas palielina apmēru, kādā tiek ņemta vērā dzīvnieku labturība saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 13. pantu — iespējams, pozitīvu stimulu sistēmas veidā. Tomēr mēs neatbalstām automātisku jaunu līdzekļu piešķiršanu Eiropas lauksaimniecības nozarei tikai tāpēc, ka dzīvnieku labturības nodrošināšanas dēļ tai rodas finansiāli zaudējumi.

  Jarosław Kalinowski (PPE), rakstiski. – (PL) Es domāju, ka dzīvnieku labturība ir prioritāte, kurai ir milzīga ietekme uz sabiedrības veselību un Eiropas ekonomiku. Ir svarīgi šajā nozarē strauji un efektīvi īstenot atbilstošus tiesību aktus, kā arī izveidot iestādi, kura koordinēs dzīvnieku labturību. Pašlaik spēkā esošais Kopienas rīcības plāns ir īstenots apmierinošā līmenī, tomēr nākotnē būs nepieciešams pievērst lielāku uzmanību dzīvnieku pārvadāšanas un uzraudzīšanas jautājumam. Mums jācenšas mazināt atšķirības starp pašreizējiem dzīvnieku labturības standartu līmeņiem dažādās Savienības valstīs, jo šobrīd pastāv būtiskas atšķirības dzīvnieku dzīves apstākļos un mājlopu tirgos situācija kļūst aizvien nestabilāka.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. − (PT) Es atzinīgi vērtēju to, ka Eiropa šajā jomā ir sasniegusi vienu no augstākajiem līmeņiem pasaulē. Stingrākas uzraudzības sistēmas izveidošana un efektīvāki sodi dzīvnieku īpašniekiem, kas neievēro tiesību aktos noteiktās labturības prasības, ir svarīgi, bet tā kā šādi pasākumi rada lielākas izmaksas lauksaimniekiem, mēs esam par kompensācijām, kuras ir iekļautas šajā plānā un jaunajās kopējās lauksaimniecības politikas atbalsta shēmās pēc 2013. gada. Jāuzsver, ka reizē ar šo plānu, ES vajadzētu noteikt stingrus un atbilstoši definētus noteikumus citām valstīm, kuras neievēro šos standartus, kā rezultātā veidojas negodīga konkurence attiecībā pret ES lauksaimniekiem.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. − (DE) Vairākus gadus ES cenšas izstrādāt standartizētas direktīvas par jautājumiem, kas attiecas uz lopkopību. Īpašs progress ir panākts intensīvās lopkopības jomā, taču darāmā vēl ir daudz. Jebkurā gadījumā, ir jēga turpināt īstenot rīcības plānu, jo īpaši saistībā ar spēkā esošo tiesību aktu īstenošanu. Šajā sakarā noteikti vēlreiz jāpiemin problēma ar suņiem, kuri tiek ievesti no austrumiem, jo saistībā ar šo jautājumu esošajos noteikumos vēl nav aizlāpīti visi robi. Slimi un novārtā pamesti dzīvnieki, kas parasti ir pārāk agri nošķirti no mātes, tiek pārvesti uz rietumiem visnožēlojamākos apstākļos, lai šeit tos pārdotu par lielu naudu. Šo ziņojumu vajadzētu uztvert kā pozitīvu soli pareizajā virzienā un tāpēc es balsoju par to.

  Søren Bo Søndergaard (GUE/NGL), rakstiski. − (DA) Es balsoju par Eiropas Parlamenta pašiniciatīvas ziņojumu par dzīvnieku labturības rīcības plāna izvērtēšanu (Paulsen kundzes ziņojums), jo es pilnībā atbalstu mērķi uzlabot dzīvnieku labturību ES.

Tomēr no ziņojuma nav saprotams, vai ES gatavojas izveidot maksimāli saskaņotus noteikumus šajā jomā. Es nekādā gadījumā neatbalstītu nevienu no turpmākiem priekšlikumiem, kas traucētu dalībvalstīm noteikt labākus obligātos dzīvnieku labturības standartus nekā standarti, par kādiem mēs varam vienoties ES līmenī.

Gluži pretēji, es uzskatu, ka nepārtraukti tiecoties pēc labākas dzīvnieku labturības ir ļoti svarīgi, lai dalībvalstis varētu rādīt piemēru šajā jomā.

  Eva-Britt Svensson (GUE/NGL) , rakstiski. − (SV) Es balsoju par Paulsen kundzes ziņojumu par dzīvnieku labturības tiesību aktiem. Tomēr es vēlētos uzsvērt to, ka šajos tiesību aktos ir svarīgi noteikt obligātos standartus. Dalībvalstīm un reģioniem jānodrošina iespēja īstenot daudz tālejošākus dzīvnieku labturības tiesību aktus.

  Nuno Teixeira (PPE), rakstiski. − (PT) Ziņojums, par kuru mēs šodien balsojām, objektīvi un kritiski izvērtē dzīvnieku labturības rīcības plāna laikposmam no 2006. līdz 2010. gadam rezultātus un paredz reālus un vajadzīgus izaugsmes mērķus — progresa ziņā — pārtikas ražošanai un patēriņam Eiropas Savienībā. Es vēlētos izcelt vienu aspektu, un tā ir izpratne par to, ka labākas kvalitātes produkti palielina ražošanas izmaksas, jo īpaši pirmapstrādātājiem, kas parasti nenozīmē palielinātu komerciālo pieprasījumu, jo tikai neliela daļa patērētāju izvēlēsies dārgākus produktus.

Tāpēc ziņojumā ir uzsvērta nepieciešamība kompensēt šiem ražotājiem ieguldītās pūles. Jāpiemin arī iecere noteikt, ka noteikumi, kurus piemēro ES, būtu attiecināmi arī uz produktiem no trešām valstīm, jo tas nodrošinātu godīgu un līdzsvarotu konkurenci tirdzniecībā. Visbeidzot, man šķiet svarīgi izteikt atbalstu Eiropas koordinācijas iestādes izveidošanai un vispārēju un kopīgu tiesību aktu pieņemšanai, lai saskaņotu labāko praksi un izveidotu uzraudzības mehānismus.

  Daniël van der Stoep (NI), rakstiski. − (NL) Lai arī Nīderlandes Brīvības partija (PVV) atbalsta dzīvnieku labturību, šis jautājums jārisina dalībvalstīm, nevis ES.

  Artur Zasada (PPE), rakstiski. – (PL) Šodien mēs pieņēmām svarīgu rezolūciju, kura izvērtē Eiropas Komisijas dzīvnieku labturības rīcības plānu laikposmam no 2006. līdz 2010. gadam. Augstie dzīvnieku veselības standarti ir nepieciešami ne tikai ētiskas dabas apsvērumu dēļ, bet tie ir saistīti arī ar dzīvnieku produktu nekaitīgumu un kvalitāti, kas neapšaubāmi radīs pozitīvu, uzticamu Eiropas lauksaimniecības zīmolu.

Ziņojums: Stéphane Le Foll (A7-0060/2010)

  Richard Ashworth (ECR), rakstiski. − Kaut arī mēs atbalstām Eiropas mežu apsaimniekošanas un aizsardzības pasākumus, mēs esam pret tādas jaunas mežsaimniecības politikas izveidi, kuras rezultātā šajā nozarē noteicēja būtu Eiropas Savienība. Šis ziņojums arī atsaucas uz augsnes aizsardzības direktīvu, bet pret šo tiesību aktu iebilst Britu Konservatīvo partijas delegācija, norādot, ka augsnes jautājumus visveiksmīgāk var risināt dalībvalstis, jo Apvienotās Karalistes lauksaimnieki negūs nekādu labumu no tā, ka visiem zemes apgabaliem — no Somijas ziemeļiem līdz Grieķijas dienvidiem — piemēros vienādus noteikumus. Jau šobrīd Apvienotās Karalistes lauksaimnieki ievēro ļoti augstus augsnes apstrādes brīvprātīgos standartus un turpina tos uzlabot. Eiropas Komisijas ierosinātajā augsnes aizsardzības direktīvā tika ietverti daudzi nepatīkami aspekti, kas tikai radītu vēl vairāk noteikumu, lielākas izmaksas un mazāku elastīgumu Lielbritānijas lauksaimniekiem, kuri, mūsuprāt, labāk par Eiropas birokrātiem zina, kā apsaimniekot savu zemi.

  Sophie Auconie (PPE), rakstiski. – (FR) Manuprāt, ziņojumam par ES lauksaimniecību un klimata pārmaiņām ir būtisks pozitīvais aspekts — tas apvieno vides aizsardzību un stiprākas Eiropas lauksaimniecības nozares veicināšanu. Lauksaimniecības sektoram patiešām ir apņēmīgi jāvirzās videi draudzīgāku un ilgtspējīgāku ražošanas līdzekļu virzienā.

Tomēr šie mērķi pavisam noteikti nedrīkst būt sākums ES lauksaimniecības vājināšanai. Lai to nodrošinātu, mums ir jāpanāk resursu labāka izmantošana un produktu izsekojamība. Tāpēc es balsoju par šo ziņojumu, jo tajā ir ņemts vērā šis līdzsvars.

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. − Es šo ziņojumu pilnībā atbalstīju. Gaidāmajai KLP reformai būs jāņem vērā daudzi jautājumi, tajā skaitā arī klimata pārmaiņas. Jau šobrīd ir skaidrs, ka klimata pārmaiņas negatīvi ietekmēs Eiropas lauksaimniecību, īpaši dienvidu un dienvidaustrumu reģionus. Tāpēc jaunajai KLP būs jāņem vērā arvien stingrākā sabiedrības prasība pēc ilgtspējīgākas lauksaimniecības politikas. Pagaidām KLP vides jautājumi netiek risināti saskaņoti. KLP vidēja termiņa pārbaudē nav pietiekami apzināti jaunie pārbaudījumi, piemēram, klimata pārmaiņas, ūdens apsaimniekošana, atjaunīgie enerģijas avoti un bioloģiskā daudzveidība. Esmu pārliecināts, ka KLP ir jāpārveido par lauksaimniecības, pārtikas un vides politiku, kurā ir taisnīgākas un ilgtspējīgākas lauksaimnieku atbalsta sistēmas, tajā pašā laikā nodrošinot lauku apvidu uzturēšanu, bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, oglekļa uztveršanu un nodrošinātību ar pārtiku.

  Jean-Luc Bennahmias (ALDE), rakstiski. – (FR) Kopējā lauksaimniecības politika nākamajos gados būs galvenā joma cīņā pret klimata pārmaiņām. Le Foll kunga sniegtais ziņojums klimata pārmaiņu jautājumu pārdomāti novieto KLP uzmanības centrā.

Klimata pārmaiņu ietekme uz lauksaimniecības nozari ir divkārša. Šī nozare pirmā cieš no sausuma un dabas katastrofu pieaugošā skaita. Tomēr tā arī rada 9% no visām Eiropas siltumnīcefekta gāzu emisijām. Eiropas Parlaments parāda, ka ir iespējams rīkoties pareizi.

Lauksaimniecībā izmantotais slāpekļa mēslojums ir būtisks CO2 radītājs. Izmantojot to mērķtiecīgāk, veicinot no organiskajiem atkritumiem iegūtu mēslojumu lietošanu un uzsverot bioloģiskās lauksaimniecības priekšrocības, mēs krasi samazināsim siltumnīcefekta gāzu emisijas. No dzīvnieku izkārnījumiem iegūstamais metāns arī ir atjaunīgās enerģijas avots. Turklāt gan Eiropas meži, gan augsne ir lieliskas CO2 krātuves.

  Sebastian Valentin Bodu (PPE), rakstiski. – (RO) Eiropas Savienība ir pasaulē lielākā lauksaimniecības produktu importētāja, tomēr es arī atbalstu to, ka tiek veicināta iekšējā ražošana ar minimālu klimata pārmaiņu ietekmi. Eiropas Parlamentā trešdien apspriestā ziņojuma secinājumos skaidri parādās tas, ka lauksaimniecības produktu imports no trešajām valstīm atstāj daudz sliktāku ietekmi uz vidi nekā iekšējā ražošana, kam tiek piemēroti stingrāki noteikumi attiecībā uz oglekļa dioksīda emisiju samazināšanu, tādējādi veicinot klimata pārmaiņas.

Lauksaimniecība bija un būs galvenais pārtikas avots visā pasaulē. Saskaņā ar ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas teikto nākamajos 40 gados lauksaimniecības produkcijai jāpieaug par 70%, lai apmierinātu pasaules iedzīvotāju vajadzības. Eiropas Savienībai ir jārada jauna politika vai steidzami jāīsteno esošās politikas, lai novērstu ilgtermiņa krīzi. Šīs politikas jāpapildina ar ambicioziem mērķiem samazināt oglekļa dioksīda emisijas, tādējādi radot pretēju ietekmi uz vidi, jo mēs virzāmies pa burvju loku. Pēc ekspertu domām, lauksaimniecība, kurā neņem vērā tās ietekmi uz vidi, izraisīs globālo sasilšanu, kas radīs lielas problēmas, pat runājot par lauksaimniecības pastāvēšanu ilgtermiņā.

  Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. − (PT) Eiropas lauksaimniecība ir apņēmusies sasniegt 2020. gadam noteiktos Eiropas Savienības klimata pārmaiņu mazināšanas mērķus. Paaugstinot ES lauksaimniecības efektivitāti, pastāvīgi ieviešot jauninājumus, izmantojot tādas jaunas tehnoloģijas kā oglekļa uzkrāšana augsnē un attīstot enerģijas ražošanu no ilgtspējīgiem atjaunīgajiem enerģijas avotiem, ES samazinās siltumnīcefekta gāzu emisijas. Tāpēc jauninājumiem ir milzīga nozīme, lai samazinātu lauksaimniecības ietekmi uz klimata pārmaiņām un to sekām vidē. Es aicinu izmantot lauksaimniecībai paredzēto Eiropas fondu līdzekļus metožu izstrādei, lai pielāgotu šo nozari cīņai pret klimata pārmaiņām. Izmantojot lauksaimniecību cīņā pret klimata pārmaiņām, ir jāņem vērā ES lauksaimniecības un pārtikas nozares konkurētspēja pasaules tirgū, tāpēc ir jārod risinājumi, kas tradicionālajai lauksaimniecībai ļautu veicināt vides ilgtspējīgu pārvaldību, tajā pašā laikā to pasargājot no spekulācijām saistībā ar pārtikas produktiem preču tirgū un starptautiskās tirdzniecības protekcionismu.

  Marielle De Sarnez (ALDE), rakstiski. – (FR) Eiropas Parlamenta Demokrātiskās kustības delegācija atzinīgi novērtē ziņojuma „Par ES lauksaimniecību un klimata pārmaiņām” apstiprināšanu. Tā uzslavē faktu, ka uzsvars tiek likts uz jaunajiem pārbaudījumiem, ar kuriem būs jāsaskaras kopējai lauksaimniecības politikai — klimata pārmaiņām, ūdens apsaimniekošanu, atjaunīgās enerģijas un bioloģiskās daudzveidības jautājumiem, augsnes apstrādi (oglekļa uztveršanu, ūdens un minerālvielu noturēšanas spēju, bioloģisko dzīves ciklu un tā tālāk). Demokrātiskās kustības delegācija arī vēlējās panākt vienotas Eiropas mežsaimniecības politikas izveidi, lai ar tās palīdzību veicinātu mežu ilgtspējīgu apsaimniekošanu un audzēšanu, kā arī gūtu lielāku atdevi no ieguldījumiem mežrūpniecībā un tās ekonomiskajā attīstībā. Šie visi ir svarīgi jautājumi. Tie būs jāiekļauj lauksaimniecības nākotnes politikā.

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. − (PT) Es balsoju par ziņojumu „Par ES lauksaimniecību un klimata pārmaiņām”, jo tas ierosina konkrētus pasākumus, kas var palīdzēt padarīt lauksaimniecību ilgtspējīgāku. Lauksaimniecība ir viena no jomām, kuru visvairāk ietekmē klimata pārmaiņas, turklāt tā ir arī viena no lielākajām CO2 emisiju radītājām. Gaidāmajam kopējās lauksaimniecības politikas pārskatam jāveicina tādu pasākumu izveide, kas ļauj Eiropas lauksaimniecībai veiksmīgāk pielāgoties klimata pārmaiņu sekām, tajā pašā laikā veicinot to samazināšanos.

  Göran Färm, Anna Hedh, Olle Ludvigsson un Marita Ulvskog (S&D), rakstiski. − (SV) Mēs — Zviedrijas sociāldemokrāti — balsojām pret to ziņojuma daļu, kurā aicināts izveidot vienotu ES mežsaimniecības politiku. Mēs uzskatām, ka dalībvalstīm arī turpmāk pašām būtu jālemj par savu mežsaimniecības politiku.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. − (PT) Šobrīd lauksaimniecības nozare rada 9,3% no kopējām Eiropas Savienības CO2 emisijām, turpretī 1990. gadā tie bija 11%. Tiek novērots nemainīgs un arvien lielāks siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājums, un lauksaimniecība ir sniegusi pozitīvu ieguldījumu, lai sasniegtu Eiropas Savienības noteikto mazāka emisiju apjoma mērķi.

Vēlos arī uzsvērt — kaut arī rūpes par vidi attiecībā uz lauksaimniecības nozari ir pamatotas un nepieciešamas, tās ir atbilstoši jāizvērtē, ņemot vērā šo priekšlikumu ietekmi uz lauksaimniecības ilgtspējību un ražīgumu. Šī iemesla dēļ kopējās lauksaimniecības politikas reformai ir rūpīgi jāizvērtē lauksaimniecības un vides aizsardzības savstarpējā atbilstība, neaizmirstot, ka, neskaitot šo negatīvo ietekmi uz vidi (kā sekas lielākoties ir CO2 emisijas), lauksaimniecība sniedz izšķirošu ieguldījumu dabas resursu saglabāšanā un pārvaldīšanā, ekoloģiskajā izaugsmē un ainavas un bioloģiskās daudzveidības pārvaldīšanā. Šīs lauksaimniecības blakus parādības ir pienācīgi jāņem vērā jebkurā priekšlikumā, lai novērtētu lauksaimniecības un vides savstarpējo saistību.

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. − (PT) Lauksaimniecība ir tieši saistīta ar klimata pārmaiņām, jo tā rada daļu no siltumnīcefekta gāzu emisijām, bet tajā pašā laikā to ietekmē klimata pārmaiņas. Klimata pārmaiņu negatīvā ietekme jau ir jūtama sausuma un augsnes erozijas veidā, kas rada milzīgas problēmas, it sevišķi dienvidu dalībvalstīs. Tomēr lauksaimniecība var arī palīdzēt cīņā pret klimata pārmaiņām, un tai ir liels potenciāls nodrošināt ilgtspējīgu attīstību. Līdz ar to KLP pienākums ir atbalstīt tādu lauksaimniecības praksi, kas ļauj samazināt emisijas un/vai uzlabot oglekļa fiksāciju, jo lauksaimniecība un mežsaimniecība ir divas galvenās ekonomikas nozares, kuras spēj nodrošināt cilvēku rīcības radītā CO2 uztveršanu un tā uzglabāšanu un uzkrāšanu augsnē. Mums ir jāiet ilgtspējīgākas lauksaimniecības virzienā, kas nozīmē lielāku efektivitāti. Saskaņā ar Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas pētījumiem laika posmā no šī brīža līdz 2050. gadam pārtikas ražošanas apjomam pasaulē jāpieaug par 70 %, lai pabarotu pasaules iedzīvotājus, kuru skaits palielinās. Mums būs jāražo vairāk, bet ilgtspējīgi, un šim nolūkam būs nepieciešama lielāka efektivitāte, labāko metožu un prakšu piemērošana un lielākas investīcijas šīs nozares zinātniskajiem pētījumiem.

  João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) Klimata pārmaiņu ietekmes uz lauksaimniecību ņemšana vērā ir svarīgs jautājums, tāpat ir svarīgi un pilnīgi pamatoti nepieciešams lauksaimniecību padarīt savienojamāku ar tādu dabas un kultūras vērtību saglabāšanu kā augsne, ainavas un bioloģiskā daudzveidība. Tomēr šo bažu dēļ mēs nedrīkstam aizmirst, ka lauksaimniecības galvenais mērķis ir ražot pārtiku, un tās nedrīkst būt par iemeslu veikt grozījumus kopējā lauksaimniecības politikā (KLP), kas pasliktina jau tā nopietno un nepieņemamo dažādu valstu — gan dalībvalstu, piemēram, Portugāles, gan trešo valstu — atkarību no pārtikas. Tāda atkarība apdraud pārtikas suverenitāti un šo valstu iedzīvotāju drošību, atsaucoties uz neaizskaramo „ES lauksaimniecības un pārtikas nozares konkurētspēju pasaules tirgū”. Būtu bijis svarīgi, ja šajā ziņojumā pāris teikumi būtu veltīti nepieciešamībai pārtraukt izmantot pārāk intensīvas lauksaimniecības modeli, kurš ir pamatā nākamajām KLP reformām, un tā traģiskās sociālās un vides sekas — diemžēl tas netika pieminēts. Vēl būtu bijis svarīgi ziņojumā izvairīties no jebkādām neskaidrībām laikā, kad saskaramies ar Eiropas Komisijas centieniem uzspiest starptautisko agrorūpniecības uzņēmumu intereses attiecībā uz ģenētiski modificētu graudaugu izplatīšanu.

  Sylvie Guillaume (S&D), rakstiski. – (FR) Es atbalstīju sava franču kolēģa, sociālista Le Foll kunga ziņojumu, jo tas aizstāv ieceri, ka Eiropas lauksaimniecībai jāturpina pielāgoties — kā tā jau ir sākusi darīt — pašreizējām klimata pārmaiņu sekām un jāsagatavojas nākotnē gaidāmajām šo pārmaiņu sekām daudzos Eiropas Savienības reģionos. Patiesībā lauksaimniecība ir ārkārtīgi svarīga cīņā pret globālo sasilšanu. Tā ir svarīga, runājot par nodrošinātību ar pārtiku un ilgstpējības attīstīšanu. Tādēļ KLP pēc 2013. gada ir obligāti jāintegrē šis klimata jautājums, sniedzot risinājumus un atbalstu siltumnīcefekta gāzu samazināšanā, veicinot oglekļa uzkrāšanu augsnē, attīstot enerģijas ražošanu no ilgstspējīgiem atjaunīgiem avotiem un maksimāli palielinot fotosintēzes funkciju.

  Dan Jørgensen (S&D), rakstiski. − (DA) Dānijas sociāldemokrāti balsoja par šo ziņojumu (A7-0060/2010) „Par lauksaimniecību un klimata pārmaiņām”. Mēs atbalstām vērienīgo lauksaimniecības politiku, kas Eiropas lauksaimniecības nozari iesaista cīņā pret klimata pārmaiņām, tomēr mēs neatbalstām jaunu līdzekļu piešķiršanu Eiropas lauksaimniecības politikai.

  Jarosław Kalinowski (PPE), rakstiski. – (PL) Runājot par klimata pārmaiņām, pret lauksaimniecību nevajadzētu izturēties kā pret kaitīgu tautsaimniecības nozari. Tieši pretēji — tā būtu jāuztver ne tikai kā nozare, kurai piemīt labākās iespējas, lai pielāgotos ekosistēmu pārmaiņām, bet arī kā nozare, kas pozitīvā veidā ļauj efektīvi cīnīties pret globālās sasilšanas kaitīgajām sekām. Šodien, salīdzinot ar iepriekšējām desmitgadēm, lauksaimniecībā ir vērojams nozīmīgs CO2 emisiju samazinājums. Investīcijas lauku attīstībā un arī KLP otrajā pīlārā veicinās lauksaimnieku labāku izglītotību, lauku saimniecību tehnoloģisko modernizāciju, kā arī atbilstošu uzraudzību un vides kontroli un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu. Lauku saimniecību atbilstošas pārvaldības rezultātā tiks panākta oglekļa uztveršana un lielāka nodrošinātība ar pārtiku. Inovatīvi pētījumi un atbilstošas investīcijas KLP ietvaros lauksaimniecībai palīdzēs kļūt par spēcīgu instrumentu cīņā pret klimata pārmaiņām un atmosfēras piesārņojumu.