Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2010/2549(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumentu lietošanas cikli :

Iesniegtie teksti :

RC-B7-0233/2010

Debates :

PV 20/04/2010 - 11
CRE 20/04/2010 - 11

Balsojumi :

PV 05/05/2010 - 13.52
Balsojumu skaidrojumi
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P7_TA(2010)0142

Debates
Trešdiena, 2010. gada 5. maijs - Brisele Publikācija "Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī"

14. Balsojumu skaidrojumi
PV
 

Balsojumu skaidrojumi

 
  
  

Ziņojums: José Manuel García-Margallo y Marfil (A7-0061/2010)

 
  
MPphoto
 
 

  Elena Oana Antonescu (PPE), rakstiski. (RO) Es atbalstu referenta, kas pārstāv Eiropas Tautas partijas grupu (Kristīgos demokrātus), pausto viedokli par šo dokumentu, kā arī Komisijas priekšlikumu cīņai pret krāpšanos ar nodokļiem Eiropas Savienībā. Uzskatu, ka šis priekšlikums var uzlabot administratīvo sadarbību, veicot darījumus Kopienas teritorijā, lai aprēķinātu pievienotās vērtības nodokli un pārraudzītu šā nodokļa pareizu piemērošanu.

Redzēsim, vai Komisijas priekšlikums paplašināt tīklu Eurocanet un izveidot jaunu struktūru Eurofisc, kas bez jebkādas tiesībspējas un rīcībspējas darbosies uz brīvprātības pamata, nodrošinās lielākus panākumus cīņā pret krāpšanos ar nodokļiem ES līmenī.

 
  
MPphoto
 
 

  Sophie Auconie (PPE), rakstiski. (FR) Eiropas administratīvā sadarbība PVN jomā, ko nosaka Padomes Regula (EK) Nr. 1798/2003, ir jāuzlabo, jo īpaši attiecībā uz cīņu pret nodokļu nemaksāšanu. García-Margallo y Marfil kunga sagatavotais ziņojums atbilst šai pieejai, atbalstot tos Eiropas Komisijas priekšlikumus, kuru mērķis ir atvieglot datu apmaiņu starp dalībvalstīm. Es balsoju par šo ziņojumu, jo tas būtiski uzlabo arī Eiropas Komisijas izstrādāto tekstu, īpaši attiecībā uz personas datu aizsardzību.

 
  
MPphoto
 
 

  Jean-Pierre Audy (PPE), rakstiski. (FR) Saskaņā ar Eiropas Parlamenta apspriežu procedūru es balsoju par sava lieliskā spāņu kolēģa García-Margallo y Marfil kunga ziņojumu attiecībā uz priekšlikumu Padomes regulai par administratīvu sadarbību un krāpšanas apkarošanu pievienotās vērtības nodokļa jomā. Krāpšanās ar PVN maksāšanu bieži vien tiek organizēta pārrobežu līmenī, tāpēc ir jāuzlabo Eiropas Savienības un tās dalībvalstu rīcības koordinācija cīņā pret krāpšanos tieši ar PVN maksāšanu un pret krāpšanos ar nodokļiem vispār. Man prieks, ka Komisijas priekšlikumā ir noteikts juridisks pamats kopīgas struktūras Eurofisc izveidei, kas ļaus panākt daudzpusēju, savlaicīgu un mērķtiecīgu informācijas apmaiņu, nodrošinot pietiekamu un saskaņotu dalībvalstu atbildes rīcību, cīnoties pret jaunu krāpšanas veidu parādīšanos, un varēs pamatoties uz kopēju risku analīzi. Arī mani, tāpat kā referentu, uztrauc jautājums par personas datu aizsardzību, kas jārespektē. Šāda veida dati jāizmanto tikai ar mērķi novērst pārkāpumus nodokļu jomā un cīnīties pret tiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. (LT) Es atbalstīju šo ziņojumu, jo uzskatu, ka noteikumi krāpšanas apkarošanas jomā ir jāpastiprina. Krāpšana ar mērķi izvairīties no nodokļu maksāšanas lielā mērā ietekmē valstu budžetus, pārkāpj nodokļu sloga taisnīguma principu un var radīt konkurences kropļojumus, tādējādi ietekmējot iekšējā tirgus darbību. Spēkā esošās regulas nenodrošina efektīvu sadarbību starp dalībvalstīm, kaut arī krāpšana pievienotās vērtības nodokļa jomā bieži vien tiek organizēta pārrobežu līmenī, tāpēc dalībvalstīm ir jāsadarbojas, lai to novērstu. Daudzsološi ir tas, ka ar Regulas jauno versiju tiks stiprināta Kopienas PVN maksātāju un to saimnieciskās darbības datubāze, kas dalībvalstīm nodrošinās piekļuvi informācijai, uzlabos administratīvo sadarbību un ļaus mums efektīvāk cīnīties pret krāpšanos ar PVN maksāšanu.

 
  
MPphoto
 
 

  George Sabin Cutaş (S&D), rakstiski. (RO) Es balsoju par Eiropas stratēģiju cīņai pret krāpšanos ar nodokļiem un PVN nemaksāšanu. Uzskatu, ka Eiropas līmenī ir jāizveido mehānisms krāpšanas apkarošanai, jo šā fenomena apmēri skaidri norāda uz to, ka pasākumus šīs problēmas risināšanai vairs nav iespējams īstenot tikai un vienīgi dalībvalstu līmenī.

Starptautiskā PVN asociācija lēš, ka katru gadu Eiropas Savienībā PVN maksājumi netiek veikti 60–100 miljardu eiro apmērā. Tāpēc es aicinu veidot ciešu sadarbību starp dalībvalstu administratīvajām iestādēm un Eiropas Komisiju, lai izvairītos no nelabvēlīgajām sekām, ko krāpšanās ar nodokļiem var radīt valstu budžetiem, kā arī konkurencei.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. (PT) Administratīvai sadarbībai starp dalībvalstīm cīņā pret krāpšanu un finanšu noziegumiem ir ārkārtīgi liela nozīme godīguma un taisnīguma nodrošināšanā, ņemot vērā šo noziegumu milzīgo ietekmi uz valsts ekonomisko stāvokli. Neskaitāmi krāpšanas gadījumi notiek pievienotās vērtības nodokļa jomā, tāpēc ir nepieciešams tiesiskais regulējums ar stingriem pasākumiem, lai šādu gadījumu skaits būtiski samazinātos.

Vēlama lielāka sadarbība starp centrālajām valdībām, apmainoties ar informāciju, kamēr vien tiek respektēts personas privātums, kā arī pilnīgas datubāzes un ierēdņi, kas atbilstoši apmācīti šādu gadījumu atklāšanā un zina, kā rīkoties. Dalībvalstīm pēc iespējas ātrāk jāīsteno Eiropas Savienības noteiktie pasākumi, lai radītu pārredzamāku sistēmu, ar kuras palīdzību var efektīvi cīnīties pret krāpšanos ar nodokļiem.

 
  
MPphoto
 
 

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. (PT) Kropļojumi, ko rada krāpšanās ar PVN maksāšanu, ietekmē vispārējo līdzsvaru pašu resursu sistēmā, kurai jābūt taisnīgai un pārredzamai, lai nodrošinātu Eiropas Savienības pienācīgu darbību. Krāpšanas apjoma pieaugums rada arvien lielāku nodokļu slogu tiem uzņēmumiem, kas ievēro nodokļu noteikumus, jo valsts iestādes ir spiestas kompensēt attiecīgo ieņēmumu deficītu. Lai gan visās dalībvalstīs vēl nav veikti pētījumi par to, cik lielā mērā notiek izvairīšanās no PVN maksājumu veikšanas un krāpšanās ar PVN maksāšanu, Starptautiskā PVN asociācija lēš, ka katru gadu Eiropas Savienībā PVN maksājumi netiek veikti 60–100 miljardu eiro apmērā. Vēlama lielāka sadarbība starp centrālajām pārvaldes iestādēm, apmainoties ar informāciju un respektējot personas privātumu. Dalībvalstīm pēc iespējas ātrāk jāīsteno Eiropas Savienības noteiktie pasākumi, lai radītu pārredzamāku sistēmu, ar kuras palīdzību var efektīvi cīnīties pret krāpšanos ar nodokļiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. (PT) Cīņai pret krāpšanos ar nodokļiem vajadzētu būt ES prioritātei, jo īpaši pievienotās vērtības nodokļa jomā. Raugoties šādā perspektīvā, visās dalībvalstīs tiek atbalstīta starpnozaru politika krāpšanas apkarošanai, tai skaitā un jo īpaši informācijas apmaiņa. Sevišķi svarīgi ir tas, ka krāpšana ir viens no galvenajiem netaisnības cēloņiem Eiropas Savienībā, jo tā rada negodīgu konkurenci un nelīdzsvarotību tirgū.

 
  
MPphoto
 
 

  Siiri Oviir (ALDE), rakstiski. (ET) Es balsoju par Padomes regulas projektu par administratīvu sadarbību un nodokļu nemaksāšanas apkarošanu pievienotās vērtības nodokļa jomā, jo šis tiesību akts dalībvalstīm ļaus kopīgi un efektīvāk cīnīties pret nodokļu nemaksāšanu pārrobežu līmenī. Nodokļu nemaksāšana lielā mērā ietekmē dalībvalstu budžetus, pārkāpj vienlīdzības principu attiecībā uz aplikšanu ar nodokļiem un rada konkurences kropļojumus. Kaut arī nodokļu nemaksāšanas apkarošanas pasākumi lielā mērā ir tikai dalībvalstu kompetencē, es domāju, ka mūsdienu globālajā pasaulē šiem pasākumiem ir jākļūst arī par ES prioritāti.

 
  
MPphoto
 
 

  Alfredo Pallone (PPE), rakstiski. (IT) Ar šo Komisijas priekšlikumu dalībvalstīm tiek piedāvāti līdzekļi efektīvai cīņai pret pārrobežu krāpšanos ar PVN, papildinot un grozot pašreizējo regulas redakciju un radot juridisku datubāzi — Eurofisc, lai nodrošinātu mērķtiecīgu sadarbību, kuras mērķis ir krāpšanas apkarošana. Krāpšanās ar nodokļiem lielā mērā ietekmē valstu budžetus, apdraud nodokļu sloga taisnīguma principu un var radīt konkurences kropļojumus. Tāpat mēs nedrīkstam aizmirst to, ka valsts iestādes ir spiestas kompensēt attiecīgo ieņēmumu deficītu, palielinot nodokļu slogu tiem uzņēmumiem, kas ievēro nodokļu noteikumus. Cīņai pret krāpšanos ar nodokļiem visā Eiropas Savienībā ir jāpapildina dalībvalstu līmenī veiktie pasākumi. Regulas projekta mērķis ir ne vien pareizi aprēķināt PVN, bet arī kontrolēt, vai PVN tiek pareizi piemērots, jo īpaši darījumiem Kopienas teritorijā, un apkarot krāpšanu PVN jomā. Informācijas apmaiņas jomā tiek ieviesti vairāki uzlabojumi: labāk definēti gadījumi, kuros dalībvalstis var veikt administratīvu izmeklēšanu, tostarp arī pasākumi, kas veicami izmeklēšanas neveikšanas gadījumā.

 
  
MPphoto
 
 

  Aldo Patriciello (PPE), rakstiski. (IT) Man prieks, ka konstatēto pārkāpumu finansiālā ietekme ir samazinājusies no 1,024 miljardiem eiro 2007. gadā līdz 783,2 miljoniem eiro 2008. gadā un samazinājums ir fiksēts visās izdevumu jomās, izņemot tiešos izdevumus un pirmspievienošanās fondus. Es pilnībā atbalstu to, ko paveikusi Komisija, un vēlos norādīt, ka cīņa pret krāpšanu un korupciju ir svarīgs Eiropas Savienības iestāžu un visu dalībvalstu uzdevums.

Ņemot vērā konkrēto ekonomisko situāciju, kas smagi skar visu Eiropu, es piekrītu, ka ir jāaizsargā Eiropas Savienības finansiālās intereses un jācīnās pret organizēto noziedzību, kas saskaņā ar valstu rādītājiem kļūst aizvien spēcīgāka, organizējot slepenas vienošanās iestādēs, jo īpaši krāpjoties ar Kopienas budžetu.

Tāpēc domāju, ka ir nepieciešami efektīvi tiesību akti, lai uzlabotu administratīvo sadarbību cīņā pret nelabvēlīgu nodokļu praksi un nodrošinātu iekšējā tirgus pienācīgu darbību. Līdz ar to es atbalstu priekšlikumu Padomes direktīvai par administratīvu sadarbību nodokļu jomā, uzsverot, cik svarīgi ir palielināt dalībvalstu atbildību, sākot jau ar datubāzēs ietvertās informācijas kvalitāti.

 
  
  

Ziņojums: David Casa (A7-0065/2010)

 
  
MPphoto
 
 

  Elena Oana Antonescu (PPE), rakstiski. (RO) Ar Komisijas priekšlikumu vienkāršot, modernizēt un saskaņot noteikumus par PVN rēķiniem tiek piedāvāti uzlabojumi, jo īpaši attiecībā uz noteikumiem, kas maziem un vidējiem uzņēmumiem ļauj izmantot vienkāršotus rēķinus, kā arī tiek garantēts, ka nodokļu iestādes pieņem elektroniskus rēķinus ar tādiem pašiem nosacījumiem, kādi attiecas uz parastajiem rēķiniem. Šajā sakarā referenta priekšlikums dot iespēju nodokļu iestādēm vienkāršotiem rēķiniem izvirzīt papildu prasības, piemēram, kārtas numurus, ir vienkāršs drošības pasākums, kas ļauj saglabāt Komisijas veiktos uzlabojumus.

Šajā jomā, kas attiecas uz kopējo PVN sistēmu un rēķinu piesūtīšanas noteikumiem, Komisijai jāsniedz palīdzība tām dalībvalstīm, kurām nepieciešams tehniskais atbalsts, lai modernizētu savu e-pārvaldību — vai nu izmantojot Kopienas programmu Fiscalis 2013, vai arī struktūrfondus. Manuprāt, referents ir veicis grozījumus, kas uzlabo Komisijas priekšlikumu, tāpēc es balsoju par šā ziņojuma pieņemšanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Sophie Auconie (PPE), rakstiski. (FR) Es balsoju par Casa kunga ziņojumu attiecībā uz PVN rēķinu piesūtīšanas noteikumiem. Šajā sakarā Padomes 2001. gada direktīvā ir paredzēti kopēji noteikumi Eiropas Savienības līmenī, lai vienkāršotu, modernizētu un saskaņotu PVN rēķinu piesūtīšanas noteikumus. Tomēr dažādās dalībvalstīs spēkā esošie noteikumi ļoti atšķiras, jo īpaši attiecībā uz elektronisko rēķinu piesūtīšanu. Šīs atšķirības kavē šā rēķinu piesūtīšanas veida vispārēju ieviešanu, kaut arī tas nodrošina šā procesa vienkāršošanu. Tāpēc labāka Eiropas Komisijas ierosināto un referenta atbalstīto noteikumu saskaņošana ir laba ziņa visiem Eiropas uzņēmumiem, jo elektroniskā rēķinu piesūtīšana tiem kļūs pieejamāka un līdz ar to samazināsies arī uzņēmumu administratīvais slogs.

 
  
MPphoto
 
 

  Jean-Pierre Audy (PPE), rakstiski. (FR) Saskaņā ar Eiropas Parlamenta apspriežu procedūru es balsoju par sava lieliskā maltiešu kolēģa Casa kunga ziņojumu par priekšlikumu Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu attiecībā uz rēķinu piesūtīšanas noteikumiem. Ar rēķinu piesūtīšanu saistītā administratīvā struktūra ir jāmaina. Iespējas, kas sākumā šajā jomā tika sniegtas dalībvalstīm, ietvēra būtiski atšķirīgus noteikumus, jo īpaši attiecībā uz elektronisko rēķinu piesūtīšanu. Šādi noteikumi liek šķēršļus uzņēmumu, īpaši to, kas izmanto jaunās dematerializācijas tehnoloģijas, sekmīgai darbībai iekšējā tirgū, kad nevajadzīgs administratīvais slogs Eiropā kavē ekonomisko izaugsmi. Es atbalstu visus ziņojumā ierosinātos vienkāršošanas pasākumus, īpaši tos, kas attiecas uz MVU, un konkrēti šos: svītrot prasību saglabāt rēķinu, kas atbilst visu dalībvalstu noteikumiem, apliecināt, ka rēķini papīra un elektroniskā formātā ir vienlīdz derīgi, un liegt iespēju dalībvalstīm, kurās maksājams nodoklis, pieprasīt, lai noteikti rēķini tiktu pārtulkoti to oficiālajās valodās.

 
  
MPphoto
 
 

  Sebastian Valentin Bodu (PPE), rakstiski. (RO) Es visādā ziņā atzinīgi vērtēju šā ziņojuma pieņemšanu. Tomēr, īpaši kā referents un dažu svarīgāko grozījumu autors, es gribētu norādīt tikai uz diviem nozīmīgākajiem aspektiem, kas ir konkrēti saistīti ar administratīvā sloga mazināšanu uzņēmumiem.

Pirmais no tiem ir dalībvalstu pienākums ieviest uz ieņēmumiem un maksājumiem balstītu grāmatvedības (naudas līdzekļu uzskaites) sistēmu maziem un vidējiem uzņēmumiem (kas ES līmenī ir definēti kā uzņēmumi, kuru apgrozījums ir mazāks par 2 miljoniem eiro), kas būs patīkams stimuls uzņēmējdarbības nozarei. Šī sistēma tiek ieviesta laikā, kad rēķinā norādīto PVN summu uzņēmumi samaksā, līdzko rēķins tiek izsniegts, bet attiecīgais rēķina maksājums (un ar to saistītais PVN) var tikt veikts tikai pēc vairākiem mēnešiem, ja vispār. Tomēr jebkurā gadījumā pamatprincips ir tāds, ka PVN atskaitīšana ir nesaraujami saistīta ar tā maksāšanu.

Otrs aspekts ir tas, ka elektroniskajiem rēķiniem tiek piešķirts tāds pats juridiskais statuss kā rēķiniem papīra formātā, tāpēc pa e-pastu sūtītie rēķini droši vien nomainīs pašreizējos papīra formāta rēķinus, tādējādi atvieglojot ne tikai rēķinu izsniegšanu un nosūtīšanu, bet arī to apstrādi un glabāšanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Vito Bonsignore (PPE), rakstiski. (IT) Vēlos apsveikt referentu Casa kungu par svarīgo darbu, ko viņš līdz šim ir paveicis. Mana parlamentārā grupa vienmēr ir atbalstījusi mazos un vidējos uzņēmumus, kas ir patiesais Eiropas ekonomikas dzinējspēks, un mūsu — politiķu — pienākums ir tiem palīdzēt.

Es īpaši atbalstu Komisijas ierosināto iespēju ļaut piegādātājam PVN maksāt tikai tad, kad tas ir saņēmis maksājumu par piegādi. Tāpat es piekrītu principam, saskaņā ar kuru rēķiniem papīra un elektroniskā formātā ir noteikts vienāds derīgums. Tātad šis ir pasākumu kopums, kas, manuprāt, ietilpst plašākā birokrātijas samazināšanas procesā, kas dos labumu Eiropas uzņēmumiem, jo īpaši šajā ekonomiski grūtajā laikā.

Tāpēc es ceru, ka šie pasākumi tiks pieņemti pēc iespējas ātrāk un plašākā kontekstā, kas paredz atbalsta sniegšanu maziem un vidējiem uzņēmumiem, kuriem jādarbojas vieglākos ekonomiskos un finanšu apstākļos.

 
  
MPphoto
 
 

  David Casa (PPE), rakstiski. − Šis ir mans ziņojums par PVN rēķinu piesūtīšanas noteikumiem. Mums izdevās izvirzīt prasību visās dalībvalstīs obligāti ieviest naudas līdzekļu uzskaites shēmu, tādējādi dodot MVU iespēju izvēlēties, vai šādu shēmu izmantot vai ne. Ar šo ziņojumu izdevās mazināt arī nevajadzīgo slogu uzņēmumiem, kas tika konstatēts Komisijas priekšlikumā. Līdz ar to ziņojuma mērķi tika sasniegti, un es balsoju par.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. (PT) Lielāka iekšējā tirgus integrācija un nepamatotu izmaksu samazināšana uzņēmumiem, vienkāršojot procedūras un likvidējot administratīvos šķēršļus, ir mērķi, kas jāpatur prātā, izstrādājot Eiropas Savienības tiesību aktus.

Tāpēc, lai sasniegtu šos mērķus, ir nepieciešama šī direktīva, kuras mērķis ir izveidot kopēju rēķinu piesūtīšanas sistēmu attiecībā uz pievienotās vērtības nodokli. Manuprāt, tradicionālā rēķinu piesūtīšanas metode ir jāaizstāj ar elektronisko rēķinu piesūtīšanu, kas ir ātrāka un lētāka gan uzņēmumiem, gan arī fiziskajām personām, ja vien tiek ievērots pārredzamības princips.

 
  
MPphoto
 
 

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. (PT) Konkrētās direktīvas mērķis ir izveidot kopēju rēķinu piesūtīšanas sistēmu attiecībā uz pievienotās vērtības nodokli, vienkāršojot procedūras un samazinot administratīvo slogu. Tas ir nepieciešams, lai panāktu lielāku iekšējā tirgus integrāciju un samazinātu nepamatotas izmaksas uzņēmumiem. Es uzskatu, ka šī direktīva ir pozitīvi vērtējams solis skaidrības un tiesiskās noteiktības nodrošināšanā gan nodokļu maksātājiem, gan pārvaldes iestādēm, tajā pašā laikā nodrošinot papildu līdzekļus cīņai pret krāpniecību saistībā ar PVN.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. (PT) Lai vienkāršotu, modernizētu un saskaņotu PVN rēķinu piesūtīšanas noteikumus, ir nepieciešama kopēja PVN sistēma attiecībā uz rēķinu piesūtīšanas noteikumiem. Šī jaunā sistēma ļaus uzņēmumiem būtiski ietaupīt, kam šajos krīzes apstākļos ir ārkārtīgi liela nozīme. Šā ziņojuma pieņemšana ir arī vēl viens solis cīņā pret krāpšanu un nodokļu nemaksāšanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Siiri Oviir (ALDE), rakstiski. (ET) Kā liberāle es balsoju par direktīvu, kas maina rēķinu piesūtīšanas noteikumus, jo uzskatu, ka pašreiz izmantotā metode, pamatojoties uz kuru šī nodaļa tika iekļauta direktīvā par PVN, nav pilnībā sasniegusi savu mērķi — vienkāršot, modernizēt un saskaņot PVN rēķinu iesniegšanu. Es domāju, ka jaunie noteikumi mazinās birokrātisko slogu uzņēmējiem un nodrošinās arī to, ka visās dalībvalstīs stāsies spēkā vienādi rēķinu sagatavošanas un izsniegšanas noteikumi. Ņemot vērā brīvo tirgu un pakalpojumu apriti, nekam citam nebūtu jēgas.

 
  
  

Ziņojums: Ryszard Czarnecki (A7-0079/2010)

 
  
MPphoto
 
 

  Jean-Pierre Audy (PPE), rakstiski. (FR) Pamatojoties uz mana poļu kolēģa Czarnecki kunga ziņojumā sniegto ieteikumu, es balsoju par apstiprinājuma sniegšanu Tiesas sekretāram par Tiesas 2008. finanšu gada budžeta izpildi. Es atbalstu Revīzijas palātas prasību Eiropas Kopienu Tiesai pilnveidot iepirkuma procedūras. Man prieks, ka Tiesa darbojas sekmīgi. Tomēr es nespēju saprast, kāpēc tā nevēlas publiskot tās locekļu finansiālo interešu deklarācijas, un atbalstu Parlamenta prasību nekavējoties ieviest šādu praksi.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. (PT) Es uzskatu, ka ierēdņiem ir jāatbild sabiedrības priekšā. Tāpēc tiem precīzi un objektīvi jāatskaitās par to, kā ir izmantots tiem pieejamais publiskais finansējums. Šajā ziņojumā ir sniegta vispusīga analīze par Eiropas Kopienu Tiesas budžeta situāciju. Tajā ir norādīti vairāki svarīgi jautājumi, kas steidzami jāizskata, piemēram, nepieciešamība pilnveidot iepirkuma procedūras, lai palīdzētu kredītrīkotājdienestiem organizēt konkursa procedūras un kontrolēt atbilstību tiesību aktos noteiktajām prasībām. Es atzinīgi vērtēju to, ka Tiesa ir iedibinājusi praksi darbības pārskatā iekļaut nodaļu, kurā aprakstīts gada laikā paveiktais saistībā ar iepriekšējiem Parlamenta lēmumiem par budžeta izpildes apstiprināšanu un Revīzijas palātas pārskatiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. (PT) Revīzijas palātai un visām organizācijām, kas izpilda šo funkciju, jāveic rūpīga revīzija visās Eiropas iestādēs, kas ir atkarīgas no Eiropas Savienības budžeta. Tām jāpārbauda, vai Eiropas Savienības līdzekļi tiek pareizi izmantoti, vai šīs iestādes izpilda tām paredzētos uzdevumus un vai netiek izšķiesti kādi resursi. Spriežot pēc revīzijas rezultātiem, ar ko jau esam iepazinušies, kopumā — tikai ar dažiem izņēmumiem — mēs varam teikt, ka attiecīgās iestādes tām pieejamos līdzekļus izmanto pareizi un izpilda tām paredzētos uzdevumus. Tāpēc attiecībā uz ziņojumu par Tiesu es balsoju par.

 
  
  

Ziņojums: Ryszard Czarnecki (A7-0097/2010)

 
  
MPphoto
 
 

  Jean-Pierre Audy (PPE), rakstiski. (FR) Pamatojoties uz mana poļu kolēģa Czarnecki kunga ziņojumā sniegto ieteikumu, es balsoju par apstiprinājuma sniegšanu Eiropas Revīzijas palātas ģenerālsekretāram par Revīzijas palātas 2008. finanšu gada budžeta izpildi. Tāpat kā daudziem Parlamenta deputātiem, man ir prieks, ka Revīzijas palāta darbojas labi un tās finanšu pārvaldība ir pareiza. Man žēl, ka Revīzijas palātas locekļu finansiālo interešu deklarācijas, ko saskaņā ar Revīzijas palātas Rīcības kodeksu tie iesniedz Revīzijas palātas priekšsēdētājam, netiek publicētas vai vismaz uzrādītas Budžeta kontroles komitejas locekļiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. (PT) Es uzskatu, ka ierēdņiem ir jāatbild sabiedrības priekšā. Tāpēc tiem precīzi un objektīvi jāatskaitās par to, kā ir izmantots tiem pieejamais publiskais finansējums. Man prieks, ka Revīzijas palātas pārskatus revidēja ārējs uzņēmums PricewaterhouseCoopers, kas secināja: „Balstoties uz šajā ziņojumā aprakstīto darbu, mūsu uzmanības lokā nenonāca nekas tāds, kas liktu domāt, ka visos būtiskajos aspektos un pamatojoties uz iepriekš aprakstītajiem kritērijiem: a) Palātai piešķirtie resursi nav izlietoti tiem paredzētajiem mērķiem; b) ieviestās kontroles procedūras nesniedz garantijas, kas vajadzīgas, lai nodrošinātu finanšu darbību atbilstību piemērojamajiem normatīvajiem aktiem un noteikumiem.” Es atzinīgi vērtēju arī to, ka Revīzijas palāta savā pārskatā ir iekļāvusi nodaļu, kurā aprakstīti pasākumi, kas gada laikā veikti saistībā ar iepriekšējiem Parlamenta lēmumiem par budžeta izpildes apstiprināšanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. (PT) Kā organizācijai, kas galvenokārt atbild par revīzijas veikšanu Eiropas iestādēs, arī Revīzijas palātai pienāk kārta tikt revidētai. Ir skaidrs, ka ārējā uzņēmuma PricewaterhouseCoopers veiktā revīzija ir izrādījusies ļoti pozitīva. Pozitīvs bija arī iekšējā revidenta ziņojums, un lielākā daļa tajā sniegto ieteikumu ir ņemta vērā un tiks īstenota vairāku rīcības plānu ietvaros.

 
  
  

Ziņojums: Ryszard Czarnecki (A7-0070/2010)

 
  
MPphoto
 
 

  Jean-Pierre Audy (PPE), rakstiski. (FR) Pamatojoties uz mana poļu kolēģa Czarnecki kunga ziņojumā sniegto ieteikumu, es balsoju par apstiprinājuma sniegšanu Eiropas Ombudam par 2008. finanšu gada budžeta izpildi. Es atzinīgi vērtēju ombuda Diamandouros kunga lēmumu publiskot savu ikgadējo finansiālo interešu deklarāciju un publicēt to savā tīmekļa vietnē.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. (PT) Es uzskatu, ka ierēdņiem ir jāatbild sabiedrības priekšā. Tāpēc tiem precīzi un objektīvi jāatskaitās par to, kā ir izmantots tiem pieejamais publiskais finansējums. Revīzijas palāta savā gada pārskatā konstatēja, ka revīzija nav devusi pamatu nozīmīgu apsvērumu formulēšanai attiecībā uz Ombudu. Tomēr tā norādīja, ka atsevišķus aspektus publiskā iepirkuma procesā varētu uzlabot. Es piekrītu referentam, kurš atzinīgi vērtē ombuda lēmumu publiskot savu ikgadējo finansiālo interešu deklarāciju un publicēt to internetā. Tāpat es piekrītu referentam, kurš pieprasa, lai Ombuds nākamajā darbības pārskatā (par 2009. finanšu gadu) iekļauj nodaļu, kurā sīki aprakstīti pasākumi, kas gada laikā veikti saistībā ar iepriekšējiem Parlamenta lēmumiem par budžeta izpildes apstiprināšanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. (PT) Revīzijas palātai un visām organizācijām, kas izpilda šo funkciju, jāveic rūpīga revīzija visās Eiropas iestādēs, kas ir atkarīgas no Eiropas Savienības budžeta. Tām jāpārbauda, vai Eiropas Savienības līdzekļi tiek pareizi izmantoti, vai šīs iestādes izpilda tām paredzētos uzdevumus un vai netiek izšķiesti kādi resursi. Spriežot pēc revīzijas rezultātiem, ar ko jau esam iepazinušies, kopumā — tikai ar dažiem izņēmumiem — mēs varam teikt, ka attiecīgās iestādes tām pieejamos līdzekļus izmanto pareizi un izpilda tām paredzētos uzdevumus. Tāpēc attiecībā uz ziņojumu par Eiropas Ombudu es balsoju par.

 
  
  

Ziņojums: Ryszard Czarnecki (A7-0098/2010)

 
  
MPphoto
 
 

  Jean-Pierre Audy (PPE), rakstiski. (FR) Pamatojoties uz mana poļu kolēģa Czarnecki kunga ziņojumā sniegto ieteikumu Eiropas Parlamentam, es balsoju par apstiprinājuma sniegšanu Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam (EDAU) par 2008. finanšu gada budžeta izpildi. Es atzinīgi vērtēju to, ka ieceltie iestādes locekļi (EDAU un viņa vietnieks) katru gadu publicē savu finansiālo interešu deklarāciju.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. (PT) Es uzskatu, ka ierēdņiem ir jāatbild sabiedrības priekšā. Tāpēc tiem precīzi un objektīvi jāatskaitās par to, kā ir izmantots publiskais finansējums. Es piekrītu referentam, kurš pozitīvi novērtējis centienus nostiprināt finanšu un cilvēkresursu vadību, kā arī uzlabot 2008. gadā veikto iekšējās kontroles pasākumu funkcionalitāti un efektivitāti. Es atzinīgi vērtēju arī to, ka Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja (EDAU) ieceltie locekļi katru gadu publicē savu finansiālo interešu deklarāciju, sniedzot atbilstīgu informāciju par citiem algotiem pienākumiem vai darbībām un deklarējamu profesionālo darbību. Tas ir nepieciešams, lai cilvēkos radītu uzticību ierēdņiem. Tāpat es piekrītu referentam, kurš pieprasa, lai EDAU nākamajā darbības pārskatā (par 2009. finanšu gadu) iekļauj nodaļu, kurā sīki aprakstīti pasākumi, kas gada laikā veikti saistībā ar iepriekšējiem Parlamenta lēmumiem par budžeta izpildes apstiprināšanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. (PT) Revīzijas palātai un visām organizācijām, kas izpilda šo funkciju, jāveic rūpīga revīzija visās Eiropas iestādēs, kas ir atkarīgas no Eiropas Savienības budžeta. Tām jāpārbauda, vai Eiropas Savienības līdzekļi tiek pareizi izmantoti, vai šīs iestādes izpilda tām paredzētos uzdevumus un vai netiek izšķiesti kādi resursi. Spriežot pēc revīzijas rezultātiem, ar ko jau esam iepazinušies, kopumā — tikai ar dažiem izņēmumiem — mēs varam teikt, ka attiecīgās iestādes tām pieejamos līdzekļus izmanto pareizi un izpilda tām paredzētos uzdevumus. Tāpēc attiecībā uz ziņojumu par Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju es balsoju par.

 
  
  

Ziņojums: Véronique Mathieu (A7-0071/2010)

 
  
MPphoto
 
 

  Jean-Pierre Audy (PPE), rakstiski. (FR) Pamatojoties uz manas lieliskās kolēģes un draudzenes Mathieu kundzes ziņojumā sniegto ieteikumu Eiropas Parlamentam, es balsoju par apstiprinājuma sniegšanu Eiropas Savienības iestāžu Tulkošanas centra direktorei par Centra 2008. finanšu gada budžeta izpildi. Es nespēju saprast, kāpēc šī organizācija uzkrāj šķietami nevajadzīgu budžeta pārpalikumu, piemēram, 2008. gadā šis pārpalikums sasniedza gandrīz 27 miljonus eiro, bet naudas līdzekļu uzkrājumi 2008. gada 31. decembrī veidoja gandrīz 50 miljonus eiro. Mani pārsteidz tas, kas strīds par pensijām vēl nav atrisināts.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. (PT) Es uzskatu, ka ierēdņiem ir jāatbild sabiedrības priekšā. Tāpēc tiem precīzi un objektīvi jāatskaitās par to, kā ir izmantots tiem pieejamais publiskais finansējums. Revīzijas palāta norāda, ka tā ir guvusi pamatotu pārliecību par to, ka Eiropas Savienības iestāžu Tulkošanas centra gada pārskati ir ticami un ka pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi. Attiecībā uz Centra darbību Revīzijas palāta konstatēja zināmu precizitātes trūkumu, plānojot ienākošos tulkošanas pieprasījumus, kā rezultātā Centrs ir uzkrājis budžeta pārpalikumu, kas ir pretrunā Regulai (EK) Nr. 2965/94. Tāpēc šī situācija ir jāatrisina. Tāpat kā referente, es uzskatu par nepieņemamu, ka joprojām nav atrisināts Centra un Komisijas konflikts par darba devēja iemaksu daļu darbinieku pensiju shēmā.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. (PT) Revīzijas palātai un visām organizācijām, kas izpilda šo funkciju, jāveic rūpīga revīzija visās Eiropas iestādēs, kas ir atkarīgas no Eiropas Savienības budžeta. Tām jāpārbauda, vai Eiropas Savienības līdzekļi tiek pareizi izmantoti, vai šīs iestādes izpilda tām paredzētos uzdevumus un vai netiek izšķiesti kādi resursi. Spriežot pēc revīzijas rezultātiem, ar ko jau esam iepazinušies, kopumā — tikai ar dažiem izņēmumiem — mēs varam teikt, ka attiecīgās iestādes tām pieejamos līdzekļus izmanto pareizi un izpilda tām paredzētos uzdevumus. Tāpēc attiecībā uz ziņojumu par Eiropas Savienības iestāžu Tulkošanas centru es balsoju par.

 
  
  

Ziņojums: Véronique Mathieu (A7-0091/2010)

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. (PT) Es uzskatu, ka ierēdņiem ir jāatbild sabiedrības priekšā. Tāpēc tiem precīzi un objektīvi jāatskaitās par to, kā ir izmantots tiem pieejamais publiskais finansējums. Savā ziņojumā Revīzijas palāta norāda, ka Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centra gada pārskati par 2008. finanšu gadu ir ticami un ka pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi. Tas nozīmē to, ka Centrs ir panācis ievērojamus uzlabojumus inventarizācijas procedūrā, lai noteiktu, reģistrētu un kapitalizētu aktīvus, iekšējās kontroles procedūru dokumentēšanā un iepirkuma procedūru jomā. Tomēr progresa nav bijis personāla vadības jomā, jo darbiniekiem noteiktie mērķi un to izpildes rādītāji nebija vērsti uz rezultātu sasniegšanu un tos nebija iespējams novērtēt. Jebkurā gadījumā es, tāpat kā referente, atzinīgi vērtēju Centra nodomu 2010. gadā ieviest eksperimentālu sistēmu, ar kuru reģistrē laiku, ko katrs darbinieks pavada strādājot.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. (PT) Revīzijas palātai un visām organizācijām, kas izpilda šo funkciju, jāveic rūpīga revīzija visās Eiropas iestādēs, kas ir atkarīgas no Eiropas Savienības budžeta. Tām jāpārbauda, vai Eiropas Savienības līdzekļi tiek pareizi izmantoti, vai šīs iestādes izpilda tām paredzētos uzdevumus un vai netiek izšķiesti kādi resursi. Spriežot pēc revīzijas rezultātiem, ar ko jau esam iepazinušies, kopumā — tikai ar dažiem izņēmumiem — mēs varam teikt, ka attiecīgās iestādes tām pieejamos līdzekļus izmanto pareizi un izpilda tām paredzētos uzdevumus. Tāpēc attiecībā uz ziņojumu par Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centru es balsoju par.

 
  
  

Ziņojums: Véronique Mathieu (A7-0105/2010)

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. (PT) Es uzskatu, ka ierēdņiem ir jāatbild sabiedrības priekšā. Tāpēc tiem precīzi un objektīvi jāatskaitās par to, kā ir izmantots tiem pieejamais publiskais finansējums. Savā ziņojumā Revīzijas palāta norāda, ka Kopienas Zivsaimniecības kontroles aģentūras gada pārskati par 2008. finanšu gadu ir ticami un ka pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi. Mani uztrauc Revīzijas palātas konstatējums, ka Aģentūrai nav daudzgadu darba programmas, kas ir nepieciešama efektīvai finanšu pārvaldībai un skaidru mērķu noteikšanai. Tāpēc jāapsveic Aģentūras valde par tās lēmumu sākt šāda veida programmas izstrādi. Šai programmai būs liela nozīme Aģentūras budžeta un finanšu pārvaldības uzlabošanā. Kaut arī Revīzijas palāta šo pārvaldību novērtēja atzinīgi, tajā ir dažas nepilnības, kas jānovērš. Tāpat kā referente, es uzskatu, ka jāievieš instruments, lai efektīvi kontrolētu darbinieku darba laiku, precīzi nosakot ieteicamo darba stundu skaitu katrā projektā.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. (PT) Revīzijas palātai un visām organizācijām, kas izpilda šo funkciju, jāveic rūpīga revīzija visās Eiropas iestādēs, kas ir atkarīgas no Eiropas Savienības budžeta. Tām jāpārbauda, vai Eiropas Savienības līdzekļi tiek pareizi izmantoti, vai šīs iestādes izpilda tām paredzētos uzdevumus un vai netiek izšķiesti kādi resursi. Spriežot pēc revīzijas rezultātiem, ar ko jau esam iepazinušies, kopumā — tikai ar dažiem izņēmumiem — mēs varam teikt, ka attiecīgās iestādes tām pieejamos līdzekļus izmanto pareizi un izpilda tām paredzētos uzdevumus. Tāpēc attiecībā uz ziņojumu par Kopienas Zivsaimniecības kontroles aģentūru es balsoju par.

 
  
  

Ziņojums: Véronique Mathieu (A7-0072/2010)

 
  
MPphoto
 
 

  Jean-Pierre Audy (PPE), rakstiski. (FR) Pamatojoties uz manas lieliskās kolēģes un draudzenes Mathieu kundzes ziņojumā sniegto ieteikumu Eiropas Parlamentam, es balsoju par apstiprinājuma sniegšanu Eiropas Rekonstrukcijas aģentūras direktoram par Aģentūras 2008. finanšu gada budžeta izpildi. Es domāju, ka saskaņā ar Komisijas un Eiropas Rekonstrukcijas aģentūras 2008. gada decembra saprašanās memorandu, kurā ir paredzēti noteikti noslēguma darījumi un jo īpaši tas, ka Aģentūras atlikušie aktīvi pēc 2008. gada 31. decembra kļūs par Komisijas īpašumu, Komisijai būtu lietderīgi sagatavot detalizētu ziņojumu par šiem noslēguma darījumiem attiecībā gan uz sociālajiem, gan finanšu aspektiem. Es atbalstu prasību sniegt skaidrojumu par to, kā tiek izmantoti Kosovai piešķirtie līdzekļi, jo uz spēles ir likta Eiropas Savienības un šīs jaunās valsts, kas kādu dienu plāno kļūt par ES dalībvalsti, uzticamība.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. (PT) Es uzskatu, ka ierēdņiem ir jāatbild sabiedrības priekšā. Tāpēc tiem precīzi un objektīvi jāatskaitās par to, kā ir izmantots tiem pieejamais publiskais finansējums. Man jāuzsver Revīzijas palātas konstatējums, ka, tieši piešķirot starptautiskai organizācijai dotāciju 1 399 132 eiro apmērā (t. i., 0,31 % no pieejamā darbības budžeta), šajā gadījumā nebija izpildīts neviens tiešas dotācijas piešķiršanas oficiālais nosacījums. Tāpat kā referente, es paužu nožēlu, ka veiksmīgi strādājošā Eiropas Rekonstrukcijas aģentūra ir beigusi darbu un līdzekļu pārvaldība ir nodota delegācijām; es pieprasu Komisijai sniegt ziņojumu, tajā norādot to darbinieku skaitu, kam delegācijās ir uzticēts veikt Aģentūras pienākumus; un es aicinu Komisiju sniegt daudzpusīgu un pilnu informāciju par to, vai no Aģentūras līdzekļiem, kas nodoti delegācijām, ir veikti budžeta atbalsta maksājumi.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. (PT) Revīzijas palātai un visām organizācijām, kas izpilda šo funkciju, jāveic rūpīga revīzija visās Eiropas iestādēs, kas ir atkarīgas no Eiropas Savienības budžeta. Tām jāpārbauda, vai Eiropas Savienības līdzekļi tiek pareizi izmantoti, vai šīs iestādes izpilda tām paredzētos uzdevumus un vai netiek izšķiesti kādi resursi. Spriežot pēc revīzijas rezultātiem, ar ko jau esam iepazinušies, kopumā — tikai ar dažiem izņēmumiem — mēs varam teikt, ka attiecīgās iestādes tām pieejamos līdzekļus izmanto pareizi un izpilda tām paredzētos uzdevumus. Tāpēc attiecībā uz ziņojumu par Eiropas Rekonstrukcijas aģentūru es balsoju par.

 
  
  

Ziņojums: Véronique Mathieu (A7-0068/2010)

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. (PT) Es uzskatu, ka ierēdņiem ir jāatbild sabiedrības priekšā. Tāpēc tiem precīzi un objektīvi jāatskaitās par to, kā ir izmantots tiem pieejamais publiskais finansējums. Savā ziņojumā Revīzijas palāta ir norādījusi, ka Eiropas Aviācijas drošības aģentūras gada pārskati par 2008. finanšu gadu ir ticami un ka pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi. Iepriekšējos gados ir panākts ievērojams progress, un ir pieliktas pūles, lai īstenotu gan Revīzijas palātas, gan arī Iekšējās revīzijas dienesta ierosinātos pasākumus. Tomēr, kā norāda referente, Aģentūras mērķu noteikšanas mehānismi ir jānostiprina, lai būtu vieglāk novērtēt mērķu sasniegšanu, un ir jāievieš jauna personāla vadības metodika, sākot no personāla pieņemšanas darbā līdz tā darba rezultātu novērtēšanai.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. (PT) Revīzijas palātai un visām organizācijām, kas izpilda šo funkciju, jāveic rūpīga revīzija visās Eiropas iestādēs, kas ir atkarīgas no Eiropas Savienības budžeta. Tām jāpārbauda, vai Eiropas Savienības līdzekļi tiek pareizi izmantoti, vai šīs iestādes izpilda tām paredzētos uzdevumus un vai netiek izšķiesti kādi resursi. Spriežot pēc revīzijas rezultātiem, ar ko jau esam iepazinušies, kopumā — tikai ar dažiem izņēmumiem — mēs varam teikt, ka attiecīgās iestādes tām pieejamos līdzekļus izmanto pareizi un izpilda tām paredzētos uzdevumus. Tāpēc attiecībā uz ziņojumu par Eiropas Aviācijas drošības aģentūru es balsoju par.

 
  
  

Ziņojums: Véronique Mathieu (A7-0104/2010)

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. (PT) Es uzskatu, ka ierēdņiem ir jāatbild sabiedrības priekšā. Tāpēc tiem precīzi un objektīvi jāatskaitās par to, kā ir izmantots tiem pieejamais publiskais finansējums. Revīzijas palāta norāda, ka tā ir guvusi pamatotu pārliecību par to, ka Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra gada pārskati ir ticami un ka pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi. Jāuzsver, ka Centrs ir konsolidējis funkcijas, kas tam veicamas sabiedrības veselības jomā, paplašinājis paša sagatavoto konkrētām slimībām paredzēto programmu darbības jomu, pilnveidojis partnerattiecības un uzlabojis vadības struktūras. Tomēr es paužu nožēlu, ka Centrs vēl nav izpildījis pienākumu nosūtīt budžeta izpildes apstiprinātājiestādei izpilddirektora sagatavotu ziņojumu, kurā būtu apkopoti dati par iekšējā revidenta veikto iekšējo revīziju skaitu.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. (PT) Revīzijas palātai un visām organizācijām, kas izpilda šo funkciju, jāveic rūpīga revīzija visās Eiropas iestādēs, kas ir atkarīgas no Eiropas Savienības budžeta. Tām jāpārbauda, vai Eiropas Savienības līdzekļi tiek pareizi izmantoti, vai šīs iestādes izpilda tām paredzētos uzdevumus un vai netiek izšķiesti kādi resursi. Spriežot pēc revīzijas rezultātiem, ar ko jau esam iepazinušies, kopumā — tikai ar dažiem izņēmumiem — mēs varam teikt, ka attiecīgās iestādes tām pieejamos līdzekļus izmanto pareizi un izpilda tām paredzētos uzdevumus. Tāpēc attiecībā uz ziņojumu par Eiropas Slimību profilakses un kontroles centru es balsoju par.

 
  
  

Ziņojums: Véronique Mathieu (A7-0089/2010)

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. (PT) Es uzskatu, ka ierēdņiem ir jāatbild sabiedrības priekšā. Tāpēc tiem precīzi un objektīvi jāatskaitās par to, kā ir izmantots tiem pieejamais publiskais finansējums. Revīzijas palāta norāda, ka tā ir guvusi pamatotu pārliecību par to, ka Eiropas Ķīmisko vielu aģentūras gada pārskati ir ticami un ka pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi. Aģentūra veic pienākumus, kurus nespēj pārņemt Komisija, Aģentūra pilnībā ievēro ES stratēģiskās prioritātes, un tās darbība papildina pārējo aģentūru darbu. Jāatzīmē, ka Revīzijas palāta ir konstatējusi pamatdarbības kavēšanos, kas izskaidrojama ar grūtībām ieviest IT sistēmu un ar kvalificētu darbinieku trūkumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. (PT) Revīzijas palātai un visām organizācijām, kas izpilda šo funkciju, jāveic rūpīga revīzija visās Eiropas iestādēs, kas ir atkarīgas no Eiropas Savienības budžeta. Tām jāpārbauda, vai Eiropas Savienības līdzekļi tiek pareizi izmantoti, vai šīs iestādes izpilda tām paredzētos uzdevumus un vai netiek izšķiesti kādi resursi. Spriežot pēc revīzijas rezultātiem, ar ko jau esam iepazinušies, kopumā — tikai ar dažiem izņēmumiem — mēs varam teikt, ka attiecīgās iestādes tām pieejamos līdzekļus izmanto pareizi un izpilda tām paredzētos uzdevumus. Tāpēc attiecībā uz ziņojumu par Eiropas Ķīmisko vielu aģentūru es balsoju par.

 
  
  

Ziņojums: Véronique Mathieu (A7-0092/2010)

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. (PT) Es uzskatu, ka ierēdņiem ir jāatbild sabiedrības priekšā. Tāpēc tiem precīzi un objektīvi jāatskaitās par to, kā ir izmantots tiem pieejamais publiskais finansējums. Savā ziņojumā Revīzijas palāta ir norādījusi, ka Eiropas Vides aģentūras gada pārskati par 2008. finanšu gadu ir ticami un ka pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi. Es apsveicu Aģentūru par Komisijas 2009. gadā pasūtīto ārējo novērtējumu par ES decentralizēto aģentūru darbību, kura galvenie secinājumi bija ļoti pozitīvi. Īpašu atzinību es paužu par to, ka Aģentūra ir izveidojusi labi izstrādātu uz darbības jomām balstītas pārvaldības sistēmu, daudzgadu darba programmu, līdzsvarotu pārskatu par darbības rādītājiem un integrētu pārvaldības kontroles sistēmu, jo tas viss sekmē efektīvu pārvaldību.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. (PT) Revīzijas palātai un visām organizācijām, kas izpilda šo funkciju, jāveic rūpīga revīzija visās Eiropas iestādēs, kas ir atkarīgas no Eiropas Savienības budžeta. Tām jāpārbauda, vai Eiropas Savienības līdzekļi tiek pareizi izmantoti, vai šīs iestādes izpilda tām paredzētos uzdevumus un vai netiek izšķiesti kādi resursi. Spriežot pēc revīzijas rezultātiem, ar ko jau esam iepazinušies, kopumā — tikai ar dažiem izņēmumiem — mēs varam teikt, ka attiecīgās iestādes tām pieejamos līdzekļus izmanto pareizi un izpilda tām paredzētos uzdevumus. Tāpēc attiecībā uz ziņojumu par Eiropas Vides aģentūru es balsoju par.

 
  
  

Ziņojums: Véronique Mathieu (A7-0086/2010)

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. (PT) Es uzskatu, ka ierēdņiem ir jāatbild sabiedrības priekšā. Tāpēc tiem precīzi un objektīvi jāatskaitās par to, kā ir izmantots tiem pieejamais publiskais finansējums. Savā ziņojumā Revīzijas palāta ir norādījusi, ka Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes gada pārskati par 2008. finanšu gadu ir ticami un ka pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi. Iestāde ir sasniegusi augstu budžeta izpildes līmeni gan saistību, gan maksājumu apropriāciju ziņā (attiecīgi 97 % un 95 %). Tomēr jāatzīmē, ka dažas neatbilstības, ko iepriekš konstatējusi Revīzijas palāta, ir saglabājušās un konstatētas atkal, proti, apropriāciju pārnešana uz nākamo finanšu gadu un no iepriekšējā gada pārnesto pamatdarbību saistību anulēšana. Šāda situācija ir pretrunā gada pārskata principam un liecina par nepilnībām plānošanā un budžeta veidošanā, kas jānovērš. Tomēr ļoti atzinīgi vērtējams ir tas, ka pēdējos gados Iestādei ir izdevies būtiski un konsekventi uzlabot savus rezultatīvos rādītājus.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. (PT) Revīzijas palātai un visām organizācijām, kas izpilda šo funkciju, jāveic rūpīga revīzija visās Eiropas iestādēs, kas ir atkarīgas no Eiropas Savienības budžeta. Tām jāpārbauda, vai Eiropas Savienības līdzekļi tiek pareizi izmantoti, vai šīs iestādes izpilda tām paredzētos uzdevumus un vai netiek izšķiesti kādi resursi. Spriežot pēc revīzijas rezultātiem, ar ko jau esam iepazinušies, kopumā — tikai ar dažiem izņēmumiem — mēs varam teikt, ka attiecīgās iestādes tām pieejamos līdzekļus izmanto pareizi un izpilda tām paredzētos uzdevumus. Tāpēc attiecībā uz ziņojumu par Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi es balsoju par.

 
  
  

Ziņojums: Véronique Mathieu (A7-0067/2010)

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. (PT) Es uzskatu, ka ierēdņiem ir jāatbild sabiedrības priekšā. Tāpēc tiem precīzi un objektīvi jāatskaitās par to, kā ir izmantots tiem pieejamais publiskais finansējums. Savā ziņojumā Revīzijas palāta norāda, ka Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centra gada pārskati par 2008. finanšu gadu ir ticami un ka pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi. Tāpat kā referente, es uzskatu, ka savā ikgadējā darba programmā Centram skaidri jānorāda ierosinātie mērķi, lai atvieglotu savas darbības rezultātu ikgadējo novērtēšanu. Tajā jāietver arī cilvēkresursu pārvaldības procedūras, lai paaugstinātu pārvaldības efektivitāti, piemēram, norādot savu pārstāvju darba stundas un vidējo laiku, kas tiem jāvelta katram projektam.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. (PT) Revīzijas palātai un visām organizācijām, kas izpilda šo funkciju, jāveic rūpīga revīzija visās Eiropas iestādēs, kas ir atkarīgas no Eiropas Savienības budžeta. Tām jāpārbauda, vai Eiropas Savienības līdzekļi tiek pareizi izmantoti, vai šīs iestādes izpilda tām paredzētos uzdevumus un vai netiek izšķiesti kādi resursi. Spriežot pēc revīzijas rezultātiem, ar ko jau esam iepazinušies, kopumā — tikai ar dažiem izņēmumiem — mēs varam teikt, ka attiecīgās iestādes tām pieejamos līdzekļus izmanto pareizi un izpilda tām paredzētos uzdevumus. Tāpēc attiecībā uz ziņojumu par Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centru es balsoju par.

 
  
  

Ziņojums: Véronique Mathieu (A7-0078/2010)

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. (PT) Es uzskatu, ka ierēdņiem ir jāatbild sabiedrības priekšā. Tāpēc tiem precīzi un objektīvi jāatskaitās par to, kā ir izmantots tiem pieejamais publiskais finansējums. Revīzijas palāta norāda, ka tā ir guvusi pamatotu pārliecību par to, ka Eiropas Zāļu aģentūras gada pārskati ir ticami un ka pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi. Es pievienojos referentei, kura pauž atzinību Aģentūrai, ka tā ir ieviesusi sarežģītu budžeta plānošanu pēc darbības jomām un lietotāju apmierinātības uzraudzību. Tomēr Aģentūrai jāuzlabo iepirkuma procedūras, lai novērstu Revīzijas palātas konstatētās nepilnības (piemēram, cenu kritēriju vērtēšanas metožu izmantošanā un nepieciešamajā procedūru izvēles pamatošanā).

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. (PT) Revīzijas palātai un visām organizācijām, kas izpilda šo funkciju, jāveic rūpīga revīzija visās Eiropas iestādēs, kas ir atkarīgas no Eiropas Savienības budžeta. Tām jāpārbauda, vai Eiropas Savienības līdzekļi tiek pareizi izmantoti, vai šīs iestādes izpilda tām paredzētos uzdevumus un vai netiek izšķiesti kādi resursi. Spriežot pēc revīzijas rezultātiem, ar ko jau esam iepazinušies, kopumā — tikai ar dažiem izņēmumiem — mēs varam teikt, ka attiecīgās iestādes tām pieejamos līdzekļus izmanto pareizi un izpilda tām paredzētos uzdevumus. Tāpēc attiecībā uz ziņojumu par Eiropas Zāļu aģentūru es balsoju par.

 
  
  

Ziņojums: Véronique Mathieu (A7-0081/2010)

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. (PT) Es uzskatu, ka ierēdņiem ir jāatbild sabiedrības priekšā. Tāpēc tiem precīzi un objektīvi jāatskaitās par to, kā ir izmantots tiem pieejamais publiskais finansējums. Revīzijas palāta pauž atzinumu, ka ir gūti pierādījumi par to, ka Eiropas Jūras drošības aģentūras gada pārskati ir ticami un ka pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi. Tomēr Aģentūrai nav izdevies sagatavot daudzgadu darba programmu un tās ikgadējā darba programma nav saistīta ar tās budžeta saistībām. Jebkurā gadījumā Aģentūra pašlaik beidz darbu pie piecgadu stratēģijas un vienlaikus izstrādā rezultatīvos izpildes pamatrādītājus, kas būs jāiesniedz Parlamentam rūpīgai izskatīšanai. Ziņojumā ir norādīts arī tas, ka budžeta izstrādes procedūras nebija pietiekami stingras, kas noveda pie liela skaita budžeta līdzekļu pārvietojumu un augsta maksājumu apropriāciju atcelšanas īpatsvara, norādot uz trūkumiem plānošanā un uzraudzībā. Tomēr varbūt tas bija vienreizējs gadījums, kas saistīts ar pārcelšanos uz Aģentūras ilgtermiņa mītnes ēku.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. (PT) Revīzijas palātai un visām organizācijām, kas izpilda šo funkciju, jāveic rūpīga revīzija visās Eiropas iestādēs, kas ir atkarīgas no Eiropas Savienības budžeta. Tām jāpārbauda, vai Eiropas Savienības līdzekļi tiek pareizi izmantoti, vai šīs iestādes izpilda tām paredzētos uzdevumus un vai netiek izšķiesti kādi resursi. Spriežot pēc revīzijas rezultātiem, ar ko jau esam iepazinušies, kopumā — tikai ar dažiem izņēmumiem — mēs varam teikt, ka attiecīgās iestādes tām pieejamos līdzekļus izmanto pareizi un izpilda tām paredzētos uzdevumus. Tāpēc attiecībā uz ziņojumu par Eiropas Jūras drošības aģentūru es balsoju par.

 
  
  

Ziņojums: Véronique Mathieu (A7-0087/2010)

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. (PT) Es uzskatu, ka ierēdņiem ir jāatbild sabiedrības priekšā. Tāpēc tiem precīzi un objektīvi jāatskaitās par to, kā ir izmantots tiem pieejamais publiskais finansējums. Savā ziņojumā Revīzijas palāta norāda, ka Eiropas Tīklu un informācijas drošības aģentūras gada pārskati par 2008. finanšu gadu ir ticami un ka pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi. Tomēr tā ir atklājusi nepilnības iepirkuma procedūrās, jo īpaši attiecībā uz pamatlīgumu budžetu pārāk zemo novērtēšanu, kas galu galā rada šķērsli godīgai konkurencei. Tāpēc šīs nepilnības ir jānovērš. Ņemot vērā elektronisko sakaru tīklu nozīmi, Aģentūrai jāizsaka atzinība par Eiropas elektronisko sakaru tīklu elastīguma uzlabošanu un sadarbības veidošanu un uzturēšanu ar dalībvalstīm.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. (PT) Revīzijas palātai un visām organizācijām, kas izpilda šo funkciju, jāveic rūpīga revīzija visās Eiropas iestādēs, kas ir atkarīgas no Eiropas Savienības budžeta. Tām jāpārbauda, vai Eiropas Savienības līdzekļi tiek pareizi izmantoti, vai šīs iestādes izpilda tām paredzētos uzdevumus un vai netiek izšķiesti kādi resursi. Spriežot pēc revīzijas rezultātiem, ar ko jau esam iepazinušies, kopumā — tikai ar dažiem izņēmumiem — mēs varam teikt, ka attiecīgās iestādes tām pieejamos līdzekļus izmanto pareizi un izpilda tām paredzētos uzdevumus. Tāpēc attiecībā uz ziņojumu par Eiropas Tīklu un informācijas drošības aģentūru es balsoju par.

 
  
  

Ziņojums: Véronique Mathieu (A7-0084/2010)

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. (PT) Es uzskatu, ka ierēdņiem ir jāatbild sabiedrības priekšā. Tāpēc tiem precīzi un objektīvi jāatskaitās par to, kā ir izmantots publiskais finansējums. Savā ziņojumā Revīzijas palāta norāda, ka Eiropas Dzelzceļa aģentūras gada pārskati par 2008. finanšu gadu ir ticami un ka pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi. Tomēr Revīzijas palāta ir konstatējusi nepilnības Aģentūras mērķu un izpildes pasākumu noteikšanā, kā arī problēmas saistībā ar iepirkuma procedūrām. Ņemot vērā to, ka sabiedrisko organizāciju darbība tiek pārbaudīta rūpīgāk, Aģentūrai jāveic atbilstoši pasākumi, lai šīs problēmas pārvarētu. Visbeidzot, es paužu atzinību, ka kopš 2006. gada Aģentūra ir īstenojusi 32 no 36 ieteikumiem, ko izstrādājis Iekšējās revīzijas dienests. Tomēr no četriem ieteikumiem, kas vēl tiek īstenoti, viens ir vērtējams kā neatliekams un trīs — kā ļoti svarīgi, tāpēc es mudinu Aģentūru ieviest dažus iekšējās kontroles standartus, kas saistīti ar banku paraksta tiesībām, pienākumu nošķiršanu, jutīgajām amata vietām un pilnvaru deleģēšanas saglabāšanu, kā norādīts šajos ieteikumos.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. (PT) Revīzijas palātai un visām organizācijām, kas izpilda šo funkciju, jāveic rūpīga revīzija visās Eiropas iestādēs, kas ir atkarīgas no Eiropas Savienības budžeta. Tām jāpārbauda, vai Eiropas Savienības līdzekļi tiek pareizi izmantoti, vai šīs iestādes izpilda tām paredzētos uzdevumus un vai netiek izšķiesti kādi resursi. Spriežot pēc revīzijas rezultātiem, ar ko jau esam iepazinušies, kopumā — tikai ar dažiem izņēmumiem — mēs varam teikt, ka attiecīgās iestādes tām pieejamos līdzekļus izmanto pareizi un izpilda tām paredzētos uzdevumus. Tāpēc attiecībā uz ziņojumu par Eiropas Dzelzceļa aģentūru es balsoju par.

 
  
  

Ziņojums: Véronique Mathieu (A7-0083/2010)

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. (PT) Es uzskatu, ka ierēdņiem ir jāatbild sabiedrības priekšā. Tāpēc tiem precīzi un objektīvi jāatskaitās par to, kā ir izmantots tiem pieejamais publiskais finansējums. Savā ziņojumā Revīzijas palāta norāda, ka Eiropas Izglītības fonda gada pārskati par 2008. finanšu gadu ir ticami un ka pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi. Tomēr tā brīdina par pārkāpumiem un pārredzamības trūkumu darbā pieņemšanas procedūrās, un Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) pat ir uzsācis izmeklēšanu par Fonda darbību. Taču jāatzīmē, ka Fonds ir paziņojis, ka saistībā ar Revīzijas palātas konstatējumiem tas ir veicis padziļinātu darbā pieņemšanas procedūru pārskatīšanu, kaut arī mēs par to vēl neesam informēti. Nobeigumā jāuzsver, ka saistībā ar Fonda sniegto atbalstu Komisijai 2008. gadā tā ar Fonda darbību bija apmierināta par 97 %.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. (PT) Revīzijas palātai un visām organizācijām, kas izpilda šo funkciju, jāveic rūpīga revīzija visās Eiropas iestādēs, kas ir atkarīgas no Eiropas Savienības budžeta. Tām jāpārbauda, vai Eiropas Savienības līdzekļi tiek pareizi izmantoti, vai šīs iestādes izpilda tām paredzētos uzdevumus un vai netiek izšķiesti kādi resursi. Spriežot pēc revīzijas rezultātiem, ar ko jau esam iepazinušies, kopumā — tikai ar dažiem izņēmumiem — mēs varam teikt, ka attiecīgās iestādes tām pieejamos līdzekļus izmanto pareizi un izpilda tām paredzētos uzdevumus. Tāpēc attiecībā uz ziņojumu par Eiropas Izglītības fondu es balsoju par.

 
  
  

Ziņojums: Véronique Mathieu (A7-0069/2010)

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. (PT) Es uzskatu, ka ierēdņiem ir jāatbild sabiedrības priekšā. Tāpēc tiem precīzi un objektīvi jāatskaitās par to, kā ir izmantots tiem pieejamais publiskais finansējums. Revīzijas palāta norāda, ka tā ir guvusi pamatotu pārliecību par to, ka Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras gada pārskati ir ticami un ka pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi. Es atzinīgi vērtēju to, ka Aģentūra pēdējos trijos gados ir ievērojami uzlabojusi finanšu pārvaldību, un arī turpmāk tai jācenšas nodrošināt, lai budžeta plānošana, izpilde un kontrole atbilstu visaugstākajiem standartiem. Tomēr ir konstatētas dažas nepilnības, īpaši saistībā ar iepirkuma procedūrām, kas būtu jānovērš.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. (PT) Revīzijas palātai un visām organizācijām, kas izpilda šo funkciju, jāveic rūpīga revīzija visās Eiropas iestādēs, kas ir atkarīgas no Eiropas Savienības budžeta. Tām jāpārbauda, vai Eiropas Savienības līdzekļi tiek pareizi izmantoti, vai šīs iestādes izpilda tām paredzētos uzdevumus un vai netiek izšķiesti kādi resursi. Spriežot pēc revīzijas rezultātiem, ar ko jau esam iepazinušies, kopumā — tikai ar dažiem izņēmumiem — mēs varam teikt, ka attiecīgās iestādes tām pieejamos līdzekļus izmanto pareizi un izpilda tām paredzētos uzdevumus. Tāpēc attiecībā uz ziņojumu par Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūru es balsoju par.

 
  
  

Ziņojums: Véronique Mathieu (A7-0076/2010)

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. (PT) Es uzskatu, ka ierēdņiem ir jāatbild sabiedrības priekšā. Tāpēc tiem precīzi un objektīvi jāatskaitās par to, kā ir izmantots tiem pieejamais publiskais finansējums. Revīzijas palāta norāda, ka tā ir guvusi pamatotu pārliecību par to, ka Euratom Apgādes aģentūras gada pārskati ir ticami un ka pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi. Jāatzīmē, ka 2008. gadā Aģentūra nesaņēma subsīdijas savas darbības nodrošināšanai un ka Komisija uzņēmās visus Aģentūras izdevumus saistībā ar 2008. gada budžeta izpildi. Tāpat jāņem vērā, ka no 2007. finanšu gada pārnestās saistības sedza ar 2007. finanšu gadā neizlietoto subsīdiju daļu. Līdz ar to, ņemot vērā, ka Aģentūrai nav patstāvīga budžeta, tā ir faktiski iekļauta Komisijā. Tas var radīt jautājumus par Aģentūras struktūru un autonomiju, ko varēs izskatīt vēlāk.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. (PT) Revīzijas palātai un visām organizācijām, kas izpilda šo funkciju, jāveic rūpīga revīzija visās Eiropas iestādēs, kas ir atkarīgas no Eiropas Savienības budžeta. Tām jāpārbauda, vai Eiropas Savienības līdzekļi tiek pareizi izmantoti, vai šīs iestādes izpilda tām paredzētos uzdevumus un vai netiek izšķiesti kādi resursi. Spriežot pēc revīzijas rezultātiem, ar ko jau esam iepazinušies, kopumā — tikai ar dažiem izņēmumiem — mēs varam teikt, ka attiecīgās iestādes tām pieejamos līdzekļus izmanto pareizi un izpilda tām paredzētos uzdevumus. Tāpēc attiecībā uz ziņojumu par Euratom Apgādes aģentūru es balsoju par.

 
  
  

Ziņojums: Véronique Mathieu (A7-0088/2010)

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. (PT) Es uzskatu, ka ierēdņiem ir jāatbild sabiedrības priekšā. Tāpēc tiem precīzi un objektīvi jāatskaitās par to, kā ir izmantots tiem pieejamais publiskais finansējums. Pēc tam, kad iepriekšējā gadā tika atklātas nepilnības darbā pieņemšanas un iepirkuma procedūrās, Revīzijas palāta savā ziņojumā norāda, ka Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonda gada pārskati par 2008. finanšu gadu ir ticami un ka pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi. Tas liecina par to, ka Fonda pārskatu un iekšējās revīzijas sistēmu pārvaldība ir uzlabota, ko es vērtēju ļoti atzinīgi. Ņemot vērā šīs aģentūras nozīmi, es ceru, ka tā turpinās savus centienus budžeta disciplīnas jomā, uzlabos savas personāla pārvaldības procedūras un darbības pārskatā uzskatāmi sniegs informāciju par Fonda personālsastāvu, ieskaitot līgumdarbiniekus.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. (PT) Revīzijas palātai un visām organizācijām, kas izpilda šo funkciju, jāveic rūpīga revīzija visās Eiropas iestādēs, kas ir atkarīgas no Eiropas Savienības budžeta. Tām jāpārbauda, vai Eiropas Savienības līdzekļi tiek pareizi izmantoti, vai šīs iestādes izpilda tām paredzētos uzdevumus un vai netiek izšķiesti kādi resursi. Spriežot pēc revīzijas rezultātiem, ar ko jau esam iepazinušies, kopumā — tikai ar dažiem izņēmumiem — mēs varam teikt, ka attiecīgās iestādes tām pieejamos līdzekļus izmanto pareizi un izpilda tām paredzētos uzdevumus. Tāpēc attiecībā uz ziņojumu par Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fondu es balsoju par.

 
  
  

Ziņojums: Véronique Mathieu (A7-0093/2010)

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. (PT) Es uzskatu, ka ierēdņiem ir jāatbild sabiedrības priekšā. Tāpēc tiem precīzi un objektīvi jāatskaitās par to, kā ir izmantots tiem pieejamais publiskais finansējums. Neraugoties uz Revīzijas palātas atzinumu, ka Eiropas Tiesu sadarbības vienības (Eurojust) pārskati ir ticami un ka pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi, mani uztrauc referentes vērtējums, ka „Eurojust darbības izvērtēšanu apgrūtina tādi faktori kā rādītāju neesamība, lietotāju apmierinātības noteikšanas trūkumi un vājā koordinācija starp budžetu un darba programmu”. Es atzīmēju arī Revīzijas palātas konstatējumu, ka 2008. gadā Eurojust bija problēmas saistībā ar apropriāciju pārnešanu, kaut arī pārnesto apropriāciju līmenis bija zemāks nekā iepriekšējā gadā, un ir jāīsteno pasākumi, lai nepieļautu šādas situācijas atkārtošanos nākotnē. Visbeidzot, es pievienojos referentes bažām par to, ka Eurojust nav pilnībā īstenojis nevienu no Iekšējās revīzijas dienesta 26 ieteikumiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. (PT) Revīzijas palātai un visām organizācijām, kas izpilda šo funkciju, jāveic rūpīga revīzija visās Eiropas iestādēs, kas ir atkarīgas no Eiropas Savienības budžeta. Tām jāpārbauda, vai Eiropas Savienības līdzekļi tiek pareizi izmantoti, vai šīs iestādes izpilda tām paredzētos uzdevumus un vai netiek izšķiesti kādi resursi. Spriežot pēc revīzijas rezultātiem, ar ko jau esam iepazinušies, kopumā — tikai ar dažiem izņēmumiem — mēs varam teikt, ka attiecīgās iestādes tām pieejamos līdzekļus izmanto pareizi un izpilda tām paredzētos uzdevumus. Tāpēc attiecībā uz ziņojumu par Eurojust es balsoju par.

 
  
  

Ziņojums: Véronique Mathieu (A7-0090/2010)

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. (PT) Es uzskatu, ka ierēdņiem ir jāatbild sabiedrības priekšā. Tāpēc tiem precīzi un objektīvi jāatskaitās par to, kā ir izmantots tiem pieejamais publiskais finansējums. Es atzinīgi vērtēju Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūras centienus novērst Revīzijas palātas un Iekšējās revīzijas dienesta konstatētās nepilnības. Īpašu uzmanību es pievēršu pasākumiem, kas ieviesti, lai labāk novērtētu paveikto. Šie pasākumi ir jāpilnveido.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. (PT) Revīzijas palātai un visām organizācijām, kas izpilda šo funkciju, jāveic rūpīga revīzija visās Eiropas iestādēs, kas ir atkarīgas no Eiropas Savienības budžeta. Tām jāpārbauda, vai Eiropas Savienības līdzekļi tiek pareizi izmantoti, vai šīs iestādes izpilda tām paredzētos uzdevumus un vai netiek izšķiesti kādi resursi. Spriežot pēc revīzijas rezultātiem, ar ko jau esam iepazinušies, kopumā — tikai ar dažiem izņēmumiem — mēs varam teikt, ka attiecīgās iestādes tām pieejamos līdzekļus izmanto pareizi un izpilda tām paredzētos uzdevumus. Tāpēc attiecībā uz ziņojumu par Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūru es balsoju par.

 
  
  

Ziņojums: Véronique Mathieu (A7-0085/2010)

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. (PT) Es uzskatu, ka ierēdņiem ir jāatbild sabiedrības priekšā. Tāpēc tiem precīzi un objektīvi jāatskaitās par to, kā ir izmantots tiem pieejamais publiskais finansējums. Savā ziņojumā Revīzijas palāta norāda, ka Eiropas Aģentūras operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām (Frontex) gada pārskati par 2008. finanšu gadu ir ticami un ka pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi. Mēs atzīmējam, ka pēdējos trīs gados Aģentūras budžets ir būtiski palielinājies un 2008. gadā tas pieauga par 69 %. Tomēr Revīzijas palāta ir sistemātiski konstatējusi vairākus trūkumus, jo īpaši (i) pārnesto un atcelto apropriāciju augsto līmeni (2008. finanšu gadā netika izlietoti aptuveni 49 % no šajā gadā pieejamajām apropriācijām, 2007. gadā — gandrīz 69 % un 2006. gadā — 55 %), (ii) juridiskās saistības, ko Aģentūra bija uzņēmusies pirms attiecīgajām budžeta saistībām, un (iii) darbā pieņemšanas procedūras, kas neatbilst noteikumiem, it īpaši attiecībā uz to pārredzamību un nediskriminējošo raksturu.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. (PT) Revīzijas palātai un visām organizācijām, kas izpilda šo funkciju, jāveic rūpīga revīzija visās Eiropas iestādēs, kas ir atkarīgas no Eiropas Savienības budžeta. Tām jāpārbauda, vai Eiropas Savienības līdzekļi tiek pareizi izmantoti, vai šīs iestādes izpilda tām paredzētos uzdevumus un vai netiek izšķiesti kādi resursi. Spriežot pēc revīzijas rezultātiem, ar ko jau esam iepazinušies, kopumā — tikai ar dažiem izņēmumiem — mēs varam teikt, ka attiecīgās iestādes tām pieejamos līdzekļus izmanto pareizi un izpilda tām paredzētos uzdevumus. Tāpēc attiecībā uz ziņojumu par Eiropas Aģentūru operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām es balsoju par.

 
  
  

Ziņojums: Véronique Mathieu (A7-0073/2010)

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. (PT) Es uzskatu, ka ierēdņiem ir jāatbild sabiedrības priekšā. Tāpēc tiem precīzi un objektīvi jāatskaitās par to, kā ir izmantots tiem pieejamais publiskais finansējums. Mani uztrauc tas, ka, runājot referentes vārdiem, Eiropas Globālās satelītu navigācijas sistēmas (GNSS) uzraudzības iestāde ir nolēmusi iesniegt savas darbības rezultātus, neņemot vērā to, ka tās veiktā Galileo un Eiropas Ģeostacionārās navigācijas pārklājuma dienesta (EGNOS) programmu pārvaldība būs jāpārtrauc pēc tam, kad būs pabeigta aktīvu un līdzekļu nodošana Komisijai, kas bija plānota 2008. gada pirmā ceturkšņa beigās. Tāpat es paužu nožēlu, ka Revīzijas palāta ticamības deklarācijā par 2008. finanšu gada pārskatu ticamību un pakārtoto darījumu likumību un pareizību ir iekļāvusi piezīmes.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. (PT) Revīzijas palātai un visām organizācijām, kas izpilda šo funkciju, jāveic rūpīga revīzija visās Eiropas iestādēs, kas ir atkarīgas no Eiropas Savienības budžeta. Tām jāpārbauda, vai Eiropas Savienības līdzekļi tiek pareizi izmantoti, vai šīs iestādes izpilda tām paredzētos uzdevumus un vai netiek izšķiesti kādi resursi. Spriežot pēc revīzijas rezultātiem, ar ko jau esam iepazinušies, kopumā — tikai ar dažiem izņēmumiem — mēs varam teikt, ka attiecīgās iestādes tām pieejamos līdzekļus izmanto pareizi un izpilda tām paredzētos uzdevumus. Tāpēc attiecībā uz ziņojumu par Eiropas GNSS uzraudzības iestādi es balsoju par.

 
  
  

Ziņojums: Véronique Mathieu (A7-0094/2010)

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. (PT) Es uzskatu, ka ierēdņiem ir jāatbild sabiedrības priekšā. Tāpēc tiem precīzi un objektīvi jāatskaitās par to, kā ir izmantots tiem pieejamais publiskais finansējums. Savā ziņojumā Revīzijas palāta norāda, ka Eiropas Kopuzņēmuma ITER un kodolsintēzes enerģētikas attīstības vajadzībām gada pārskati par 2008. finanšu gadu ir ticami un ka pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi. Jāatzīmē, ka Revīzijas palāta peļņas vai zaudējumu aprēķinos konstatējusi 57 600 000 eiro pārpalikumu jeb 38 % no uzkrātajiem ieņēmumiem un ka šā pārpalikuma daļa ir pārnesta uz 2009. finanšu gadu. Tas var būt saistīts ar to, ka Kopuzņēmums tikai sāka savu darbību un 2008. finanšu gadā vēl nebija pilnībā ieviesis iekšējās kontroles un finanšu informācijas sistēmas.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. (PT) Revīzijas palātai un visām organizācijām, kas izpilda šo funkciju, jāveic rūpīga revīzija visās Eiropas iestādēs, kas ir atkarīgas no Eiropas Savienības budžeta. Tām jāpārbauda, vai Eiropas Savienības līdzekļi tiek pareizi izmantoti, vai šīs iestādes izpilda tām paredzētos uzdevumus un vai netiek izšķiesti kādi resursi. Spriežot pēc revīzijas rezultātiem, ar ko jau esam iepazinušies, kopumā — tikai ar dažiem izņēmumiem — mēs varam teikt, ka attiecīgās iestādes tām pieejamos līdzekļus izmanto pareizi un izpilda tām paredzētos uzdevumus. Tāpēc attiecībā uz ziņojumu par Eiropas Kopuzņēmumu ITER un kodolsintēzes enerģētikas attīstības vajadzībām es balsoju par.

 
  
  

Ziņojums: Véronique Mathieu (A7-0077/2010)

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. (PT) Es uzskatu, ka ierēdņiem ir jāatbild sabiedrības priekšā. Tāpēc tiem precīzi un objektīvi jāatskaitās par to, kā ir izmantots tiem pieejamais publiskais finansējums. Revīzijas palāta norāda, ka tā ir guvusi pamatotu pārliecību par to, ka Kopuzņēmuma SESAR (Vienotas Eiropas gaisa telpas gaisa satiksmes pārvaldības izpētes programma) gada pārskati ir ticami un ka pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi. Tomēr, tāpat kā referente, es nevaru nenorādīt, ka Kopuzņēmuma valdes 2008. gada aprīlī pieņemtais galīgais budžets izrādījās visai nereāls, par ko liecina saistību apropriāciju un maksājumu apropriāciju izlietojuma līmenis — attiecīgi 1 % un 17 %. Tāpat es norādu uz nepilnībām darījumu kontrolē un uz to, ka nav ieviesta atbilstoša līgumu un iepirkuma iekšējā kontrole. Es domāju, ka nākamajā finanšu gadā SESAR būs jāveic atbilstoši pasākumi, lai atrisinātu šobrīd konstatētās problēmas.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. (PT) Revīzijas palātai un visām organizācijām, kas izpilda šo funkciju, jāveic rūpīga revīzija visās Eiropas iestādēs, kas ir atkarīgas no Eiropas Savienības budžeta. Tām jāpārbauda, vai Eiropas Savienības līdzekļi tiek pareizi izmantoti, vai šīs iestādes izpilda tām paredzētos uzdevumus un vai netiek izšķiesti kādi resursi. Spriežot pēc revīzijas rezultātiem, ar ko jau esam iepazinušies, kopumā — tikai ar dažiem izņēmumiem — mēs varam teikt, ka attiecīgās iestādes tām pieejamos līdzekļus izmanto pareizi un izpilda tām paredzētos uzdevumus. Tāpēc attiecībā uz ziņojumu par Kopuzņēmumu SESAR es balsoju par.

 
  
  

Ziņojums: Brian Simpson (A7-0101/2010)

 
  
MPphoto
 
 

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. (PT) Es balsoju par ziņojumu attiecībā uz priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par pārvietojamām spiediena iekārtām, ar kuru tiks atcelta spēkā esošā direktīva un vairākas citas ar to saistītas direktīvas. Tā kā dažas šobrīd spēkā esošās direktīvas tehniskās prasības ir pretrunā ar starptautiskajiem noteikumiem par bīstamu preču pārvadāšanu, ir būtiski novērst neatbilstības un saskaņot tehniskās prasības ar starptautiskajiem noteikumiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. (PT) Spiediena iekārtu, piemēram, cisternu, tvertņu un cilindru pārvadāšanu šobrīd reglamentē Direktīva 1999/36/EK, kurā ir noteiktas drošības prasības pārvadājumiem pa autoceļiem un dzelzceļiem. Turklāt šajā direktīvā ir noteikti kopēji standarti šāda veida iekārtu projektēšanai, ražošanai un turpmākām pārbaudēm.

Tomēr šie noteikumi ir pretrunā ar starptautiskajiem noteikumiem par bīstamu preču pārvadāšanu, tāpēc Komisija ir iesniegusi priekšlikumu šo direktīvu pārskatīt. Šajā priekšlikumā nav iekļautas nekādas būtiskas izmaiņas jau pastāvošajos reglamentējošajos noteikumos attiecībā uz darbības jomu un pamatnoteikumiem. Tā mērķis ir tikai novērst iepriekš minētās neatbilstības, saskaņojot tehniskās prasības par bīstamu preču pārvadāšanu ar spēkā esošajiem starptautiskajiem noteikumiem.

Tāpēc es piekrītu referentam, ka, lai gan iestādes nav savstarpēji vienojušās par to, kāda būs jauno noteikumu par komitoloģiju redakcija, šī lieta ir jāpabeidz pēc iespējas ātrāk, panākot vienošanos jau pirmajā lasījumā.

 
  
MPphoto
 
 

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. (PT) Spiediena iekārtu, piemēram, cisternu, tvertņu un cilindru pārvadāšanu šobrīd reglamentē Direktīva 1999/36/EK. Nosakot kopējus standartus iekārtu projektēšanai, ražošanai un turpmākām pārbaudēm, ar minēto direktīvu nodrošina šo iekārtu brīvu apriti Eiropas Savienības teritorijā, tostarp to laišanu tirgū. Tomēr dažas šobrīd spēkā esošās direktīvas tehniskās prasības ir pretrunā ar starptautiskajiem noteikumiem par bīstamu preču pārvadāšanu. Tādēļ Komisija ir iesniegusi priekšlikumu pārskatītai direktīvai, ar ko tiks atcelta spēkā esošā direktīva par pārvietojamām spiediena iekārtām un vairākas citas ar to saistītas direktīvas. Iepriekš minēto iemeslu dēļ es balsoju par šo rezolūciju, kurā komiteja tiek aicināta pieņemt šo ziņojumu bez papildu grozījumiem un uzticēt referentam pilnvaras sākt sarunas ar Padomi, pamatojoties uz šo dokumentu.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. (PT) Pieaugošās bažas par jautājumiem saistībā ar vidi un tās aizsardzību liek mums uzņemties papildu rūpes par drošības noteikumiem attiecībā uz spiediena iekārtu pārvadāšanu. Šīs direktīvas mērķis ir pastiprināt drošību un nodrošināt šo iekārtu brīvu apriti Eiropas Savienības teritorijā, izvirzot skaidrus, pārskatāmus un saistošus noteikumus drošai spiediena iekārtu pārvadāšanai visās dalībvalstīs un standartizējot procedūras visā ES.

 
  
MPphoto
 
 

  Rovana Plumb (S&D), rakstiski. (RO) Šīs direktīvas galvenais mērķis ir novērst iepriekšējos tiesību aktos konstatētās neatbilstības, saskaņojot tehniskās prasības ar starptautiskajiem noteikumiem par bīstamu preču pārvadāšanu. Turklāt šā priekšlikuma mērķis ir arī vienkāršot un racionalizēt dažus noteikumus, jo īpaši noteikumus attiecībā uz atbilstības novērtēšanas procedūru. Priekšlikumā ir iekļauti arī noteikumi attiecībā uz iekārtām, kas nepieciešamas iekšējā tirgū veiktiem transporta pārvadājumiem, tādējādi nosakot vispārējus ražojumu tirdzniecības principus vienotajā Eiropas tirgū.

Es balsoju par šo ziņojumu, jo uzskatu, ka ar šā priekšlikuma pieņemšanu tiks nodrošināts augsts drošības līmenis pārvietojamām spiediena iekārtām un to lietotājiem. To pareizi īstenojot dalībvalstu līmenī, tiks uzlabota vides un iedzīvotāju veselības aizsardzība.

 
  
MPphoto
 
 

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. − Es balsoju par Simpson kunga ziņojumu par pārvietojamām spiediena iekārtām, kaut arī mūsu grozījums netika pieņemts.

 
  
  

Ziņojums: Jörg Leichtfried (A7-0035/2010)

 
  
MPphoto
 
 

  Mara Bizzotto (EFD), rakstiski. (IT) Lidostu drošība un patērētāju nodevu pārredzamība, lai paaugstinātu to standartus un līmeni, ir jautājumi, kas aplūkoti priekšlikumā Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par aviācijas drošības nodevām.

Pašreizējās sistēmas ar aviācijas drošību saistīto izmaksu segšanai, kas tiek reglamentētas valsts līmenī, ne vienmēr ir skaidras galalietotājiem, ar kuriem pirms nodevu aprēķināšanas vai tādu izmaiņu veikšanas nodevu sistēmā, kas tos ietekmē, bieži vien pat neapspriežas. Ziņojums ietver vairākus priekšlikumus, tostarp ierosinājumu apspriedēs starp lidostas pārvaldes iestādi un aviosabiedrībām piedalīties pasažieru un patērētāju aizsardzības organizācijām, lai nodrošinātu to, ka drošības pasākumu izmaksas tiek noteiktas pareizi, un pārbaudītu tās, salīdzinot ar lidmašīnas biļetes cenu, ko maksā galalietotājs.

Es atzinīgi vērtēju vēl vienu punktu ziņojumā — prasību, lai šo direktīvu lidostas īsteno tikai tajās dalībvalstīs, kas efektīvi piemēro drošības nodevas, bet ne tajās, kur šāda veida pasākums nav ieviests. Šo iemeslu dēļ es balsoju par šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Vilija Blinkevičiūtė (S&D), rakstiski. (LT) Pēdējo nedēļu notikumi rāda, ka lidostu drošība ir ļoti svarīgs dalībvalstu uzdevums un ka mums ir jāveic visi nepieciešamie piesardzības pasākumi. Katra dalībvalsts nosaka metodes aviācijas drošības finansēšanai un nodrošināšanai. Ļoti svarīgi ir tas, ka šajā direktīvā ir noteikti pamatprincipi un procedūras, ko piemēro par drošību atbildīgajai iestādei un aviosabiedrībām. Kaut arī juridiskās prasības attiecībā uz lidostu darbības reglamentēšanu dažādās dalībvalstīs ievērojami atšķiras, operatora pienākums ir sniegt pietiekamu informāciju gaisa pārvadātājiem, lai apspriešanās starp lidostām un gaisa pārvadātājiem būtu mērķtiecīga. Tāpēc šajā direktīvā ir noteikts, kāda informācija lidostas pārvaldes iestādei ir regulāri jāsniedz. Savukārt gaisa pārvadātājiem jāsniedz informācija par prognozēto pārvadājumu apjomu, paredzamo flotes izmantošanu un pašreizējām un turpmākajām prasībām, kas izvirzītas konkrētajai lidostai, lai lidostas pārvaldes iestāde varētu optimāli izmantot savu kapitālu un sadalīt lidostas jaudu.

 
  
MPphoto
 
 

  Ole Christensen, Dan Jørgensen, Christel Schaldemose un Britta Thomsen (S&D), rakstiski. (DA) Dānijas sociāldemokrāti Eiropas Parlamentā atturas no balsošanas par šo priekšlikumu, jo uzskata, ka, pirmkārt, šāds tiesību akts ir lieks, tāpēc ka vajadzīgie tiesību akti šajā jomā jau ir pieņemti. Otrkārt, mēs uzskatām, ka ES pienākums nav likt dalībvalstīm segt visas papildu izmaksas saistībā ar lidostu drošību. Drošības nodevu finansēšanas jautājums ir jārisina katrai dalībvalstij atsevišķi.

 
  
MPphoto
 
 

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. (PT) Es balsoju par ziņojumu attiecībā uz priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par aviācijas drošības nodevām. Šim priekšlikumam ir liela nozīme patērētāju un pasažieru tiesību aizstāvībā un aizsardzībā, jo tajā ir noteikti vairāki pamatprincipi, kas jāievēro lidostu operatoriem, nosakot drošības nodevas. Tie ir šādi: nediskriminēšana, apspriešanās un tiesiskās aizsardzības līdzekļi, izmaksu pārredzamība un saikne starp drošības nodevām un izmaksām, kā arī uzraudzības iestāžu izveide.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. (PT) Eiropas Komisija ir iesniegusi priekšlikumu, ar ko nosaka pamatprincipus, kas jāievēro lidostu operatoriem, nosakot drošības nodevas: (i) nediskriminēšanu, (ii) apspriešanos un tiesiskās aizsardzības līdzekļus, (iii) izmaksu pārredzamību un saikni starp drošības nodevām un izmaksām un (iv) uzraudzības iestāžu izveidi.

Galvenais jautājums, kas rodas šajā sakarā, ir stingrāku drošības pasākumu īstenošana un finansēšana. Parlaments jau vairākas reizes ir veltīgi aicinājis reglamentēt drošības nodevu finansēšanu. Referents ļoti labi argumentē to, ka šie stingrie pasākumi jāfinansē ne tikai pasažieriem (eksternalizējot izmaksas), bet arī dalībvalstīm, kas galu galā atbild par savu lidostu drošību. Visbeidzot, es gribu norādīt, ka ieguldījumu lidostu un pasažieru drošībā nekad nevar būt par daudz, kā to skaidri parādīja pēdējie teroristu uzbrukuma mēģinājumi civilajai aviācijai, kuri laimīgā kārtā tika novērsti.

 
  
MPphoto
 
 

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. (PT) Eiropas Parlaments vairākas reizes ir veltīgi pieprasījis reglamentēt drošības nodevu finansēšanu, lai nodrošinātu lielāku pārredzamību un piemērotu drošības nodokļus un nodevas tiem paredzētajā nolūkā. Parlaments uzskata, ka dalībvalstīm jāsedz stingrāku pasākumu īstenošanas izmaksas. Pirms dažām nedēļām notikušais teroristiskais incidents atkal ir parādījis, ka lidostu drošība ietilpst dalībvalstu atbildības sfērā un ka pašreizējo un jauno paredzēto drošības pasākumu nolūks ir novērst teroristiskus aktus. Taču debatēs nav pieminēts jautājums par to, ka šādus pasākumus beigās apmaksā pasažieri. Es piekrītu ar šo rezolūciju ieviestajiem grozījumiem, kas ļaus novērst procedūru nevajadzīgu atkārtošanos un samazināt administratīvās izmaksas šajā jomā.

 
  
MPphoto
 
 

  Louis Grech (S&D), rakstiski. − Mums jānodrošina, lai lidostu drošības nodevas būtu pārredzamas, objektīvas un balstītas uz skaidriem kritērijiem, kas atspoguļo faktiskās izmaksas. Ieviešot jebkādas jaunas izmaksas saistībā ar gaisa pārvadājumiem, ir jāatzīst lidostu nozīme reģionu attīstībā, īpaši to, kas lielā mērā ir atkarīgi no tūrisma, kā arī to, kas cieš no nelabvēlīgiem ģeogrāfiskiem un dabas apstākļiem, kādi ir, piemēram, nomaļie reģioni un salas. Svarīgi, lai lidostu lietotāji, kā arī vietējās varas iestādes savlaicīgi saņemtu informāciju par to, kā un uz kāda pamata tiek aprēķinātas nodevas. Ir jānosaka obligāta lidostas pārvaldes iestāžu un ieinteresēto pušu vai vietējo varas iestāžu apspriešanās procedūra, kas jāievēro ikreiz, kad šīs nodevas ir nepieciešams pārskatīt. Tāpat ir precīzi un skaidri jādefinē ikvienas neatkarīgas uzraudzības iestādes kompetence, tostarp jebkādas tiesības, kas tai var būt piešķirtas attiecībā uz sodu piemērošanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Sylvie Guillaume (S&D), rakstiski. (FR) Manuprāt, nav pieņemami tas, ka dalībvalstis nenodrošina finansējumu lidostu drošības pasākumiem, kas nav paredzēti Eiropas tiesību aktos, un turklāt tās nodod šīs izmaksas aviosabiedrībām, kuras savukārt liek maksāt pasažieriem. Es domāju, ka vajadzēja iet vēl tālāk, nekā noteikts 2008. gada regulā, un pieņemt tādus tiesību aktus, kas nodrošinātu, ka pasažieriem nav jāsedz šīs papildu izmaksas, kas reizēm izrādās pilnīgi nesaistītas ar drošības nodevām. Tāpēc es atbalstu sava austriešu kolēģa Leichtfried kunga ziņojumu, lai nodrošinātu lielāku pārredzamību pilsoņiem un aviosabiedrībām un liktu dalībvalstīm nodrošināt valsts finansējumu tiem drošības pasākumiem, kas Eiropas tiesību aktos nav paredzēti, jo tas attiecas uz katras dalībvalsts drošību. Ja Komisija iesniegs priekšlikumu Eiropas metožu sarakstā iekļaut ķermeņa skenerus, lai dalībvalstis tos vairs nefinansētu, es atkal atbalstīšu savu kolēģi un vajadzības gadījumā balsošu pret šo priekšlikumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. (PT) Aizvien pieaugošās rūpes par drošību mūsu lidostās ir pakāpeniski paaugstinājušas izmaksas, ko sedz pasažieri. Papildu izmaksas, kas rodas saistībā ar stingrākiem drošības pasākumiem, būtu jāuzņemas dalībvalstīm, jo šo pasākumu mērķis ir novērst teroristiskus aktus, tomēr tos apmaksā pasažieri. Mēs balsojām par šo ziņojumu, jo esam pret šādu situāciju.

 
  
MPphoto
 
 

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. (DE) Izmaksas, kas saistītas ar vienu no valsts funkcijām, proti, sabiedriskās drošības nodrošināšanu, nevar tā vienkārši nodot kādam citam. Mums jāizlemj, kādas pasažieru segtās izmaksas saistībā ar aizvien ierobežojošākiem pretterorisma drošības noteikumiem ir pamatotas. Tikai tādā gadījumā, ja valstīm pašām būs jāuzņemas finansiāla atbildība par tiesību aktos paredzētajiem stingrajiem drošības pasākumiem un ja tās spēs arī pašas pieņemt lēmumus par tiem, būs iespējams izvairīties no tā, ka ķermeņa skeneru un citu līdzīgu pasākumu skaits neierobežoti pieaugs. Vienīgie, kas gūs labumu no terorisma radītās histērijas un nekontrolētās sacensības par labāku aprīkojumu, būs inovatīvie ASV uzņēmumi. Šo iemeslu dēļ šis priekšlikums ir jāatbalsta.

 
  
MPphoto
 
 

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. − Es balsoju par šo ziņojumu. Tomēr mums ir svarīgi tas, ka EPP un ALDE (RCV) noraidīja abus mūsu mērķus, proti, „drošības pārbaužu un skenēšanas izmaksu saistīšana ar liberalizētiem lidlauka pakalpojumiem” un „taisnīga un intermodāla drošības pasākumu finansēšana”.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Teixeira (PPE), rakstiski. (PT) Parlaments vairākas reizes ir aicinājis Komisiju reglamentēt drošības nodevu finansēšanu aviācijas nozarē. Tas vienmēr ir aicinājis nodrošināt lielāku pārredzamību un piemērot drošības nodokļus un nodevas tiem paredzētajā nolūkā, uzskatot, ka ar stingrāku pasākumu īstenošanu saistītās izmaksas būtu jāsedz dalībvalstīm.

Komisijas priekšlikumā šis jautājums nav aplūkots. Tā mērķis ir tikai jauns ekonomiskās ietekmes novērtējums, lai ierobežotu izmaksas, pamatojoties uz nediskriminēšanas, apspriešanās un tiesiskās aizsardzības līdzekļu, kā arī izmaksu pārredzamības principu. Tomēr šajā dokumentā ir izteikts priekšlikums, ka papildu izmaksas, kas rodas saistībā ar stingrākiem pasākumiem, būtu jāuzņemas dalībvalstīm. Es uzsveru drošības pasākumu nozīmi lidostās un balsoju par šo Parlamenta iniciatīvu.

Priekšlikums, kas īstenojams visās Eiropas Savienības komerciālo pārvadājumu lidostās, ir būtiski saistīts ar jautājumiem par tiesībām uz informāciju, pasažieru nediskriminēšanu un patērētāju aizsardzību. Es uzskatu, ka šos mērķus nodrošināt lielāku pārredzamību un izvairīties no nevajadzīgām izmaksām var sasniegt tikai ar tiesību aktu saskaņošanu un skaidru atbildības sadalīšanu starp aviosabiedrībām un dalībvalstīm, pieņemot drošības pasākumus.

 
  
MPphoto
 
 

  Artur Zasada (PPE), rakstiski.(PL) Šīsdienas balsojuma rezultāti mani iepriecināja. Es domāju, ka, strādājot pie šā dokumenta, mums izdevās pieņemt skaidru un mērķtiecīgu nostāju, jo īpaši attiecībā uz finansējumu. Vēlos vēlreiz uzsvērt: teroristiskie uzbrukumi nav vērsti pret aviosabiedrībām — tie ir vērsti pret valstīm. Tieši valsts ir tā, kas garantē savu pilsoņu drošību, un tai šis pienākums ir jāpilda. Šīsdienas balsojuma rezultāts — 613 balsis pret 7 balsīm — ir ļoti skaidrs signāls Padomei. Tas apliecina Eiropas Parlamenta pārliecību jautājumā par to, ka visu dalībvalstu pienākums ir uzņemties vismaz daļu ar gaisa satiksmes drošību saistīto izmaksu.

 
  
  

Ziņojums: Brian Simpson (A7-0030/2010)

 
  
MPphoto
 
 

  Elena Oana Antonescu (PPE), rakstiski. (RO) Es balsoju par ziņojumu par Kopienas pamatnostādnēm Eiropas transporta tīkla attīstībai, jo tā mērķis ir uzbūvēt un modernizēt dzelzceļu infrastruktūras, ostas, ūdensceļus un lidostas. Ieplānotajos prioritāros projektos ir ietverta arī Kurtičas-Brašovas dzelzceļa līnija. Apsveicu ar komitejas izveidi, lai atbalstītu Komisiju, īstenojot šo lēmumu un sastādot tajā paredzētās pamatnostādnes.

 
  
MPphoto
 
 

  Sophie Auconie (PPE), rakstiski. (FR) Es apņēmīgi balsoju par šo tekstu. Lai arī tiek veikti tikai tehniski pārveidojumi, tas mums atgādina par Eiropas transporta tīkla nozīmīgumu, lai ciešāk saliedētu ES pilsoņus un veicinātu pārvietošanās iespējas. Šāda pārvietošanās ir būtiska, jo citādi mēs nevaram līdz galam iepazīt Eiropu, neiepazīstot savus kaimiņus, viņu valstis un kultūru. Eiropas transporta tīkls nāk par labu arī plānam samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas, ieviešot labāku transporta veidu vadību un veicinot to sadarbspēju.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. (PT) Apspriežamais teksts ir Komisijas priekšlikums, kas nav nekas vairāk kā iepriekšējo likumu un noteikumu kodifikācija. Tas ievieš arī nelielas izmaiņas. Tāpēc saskaņā ar referenta priekšlikumu un ievērojot juridisko un politisko drošību, es atbalstu teksta pieņemšanu, tostarp Padomes ierosinātās nelielās izmaiņas un labojumus, kā arī lietas noslēgšanu, vienojoties pirmajā lasījumā.

 
  
MPphoto
 
 

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. (PT) Tehniskā ziņā šim priekšlikumam ir jākodificē juridisks teksts. Taču Komisijai tas bija jāpārstrādā, jo nedaudz tika grozīts pielikums. Es balsoju par šo grozījumu pieņemšanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Elie Hoarau (GUE/NGL), rakstiski. (FR) Es nepiekrītu tam, ka visattālākie reģioni vienmēr nav neatņemama globālā Eiropas transporta tīkla daļa, lai arī tiem ir būtiska nozīme ekonomiskai, sociālai un teritoriālai kohēzijai. Neiedomājami, ka attālākie reģioni nav iesaistīti tīkla plānošanā un neparādās vairākās Eiropas transporta tīkla kartēs. Globālais tīkls, jūras maģistrāles un prioritārie projekti jāpaplašina, bez jebkādas diskriminācijas iekļaujot tajos arī visus attālākos reģionus. TEN-T politikai jāietver arī tīkla nozares un vispārējas ekonomiskās nozīmes pakalpojumi; tai nevajadzētu aprobežoties tikai ar galvenajām kravu satiksmes un pasažieru plūsmām. Jāuzklausa prasība pēc vienlīdzīgas attieksmes pret visattālākajiem reģioniem. Vai varat iedomāties, ka kāds reģions paliek ārpus Eiropas transporta tīkliem laikā, kad Eiropas transporta politika ir tik nozīmīga, lai pavērtu ceļu uz mūsu reģioniem un nodrošinātu pārvietošanās brīvību iekšējā tirgū? Kamēr Eiropas Savienība ar vienu roku izpārdod mūsu cukura, banānu un ruma ražošanu citām valstīm ar tirdzniecības līgumu starpniecību, ar otru roku tā neielaiž mūs Eiropas iekšējos komerciālajos maršrutos. Šīs rokas mūs cieši tur, par ko izsakām nožēlu.

 
  
MPphoto
 
 

  Petru Constantin Luhan (PPE), rakstiski. (RO) Plenārsēdes laikā es balsoju par ziņojumu par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par Kopienas pamatnostādnēm Eiropas transporta tīkla attīstībai. Tas bija tehnisks priekšlikums, jo tiek veikti sagatavošanās darbi, lai atbilstoši pārstrādātu pamatnostādnes. Paredzēts, ka tās tiks pabeigtas līdz nākamā gada beigām. Es domāju, ka ar to tiek piedāvāta izšķiroša iespēja vēlreiz apliecināt svarīgo transporta politikas lomu Eiropas līmenī šobrīd, kad notiek debates par „Eiropa 2020” mērķu īstenošanu. Dalībvalstīm kopumā un jo īpaši Rumānijai, kas ir valsts, kurai joprojām ir nepieciešams ieguldījums tās transporta infrastruktūrā, jāsaprot, ka šī transporta politika tiek pārstrādāta, lai tā spētu risināt jaunās problēmas. Iedzīvotāju novecošanās un vecāku cilvēku īpašās mobilitātes prasības, sociālā migrācija un klimata pārmaiņas ir tikai daži faktori, kas nosaka nepieciešamību izstrādāt piemērotu transporta politiku. Tajā pašā laikā ES Donavas stratēģijas izstrāde šajā laika posmā piedāvā lielisku sistēmu, ar kuras palīdzību nodrošināt, ka ES iekšējos ūdensceļos tiek maksimāli izmantots upju transports.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. (PT) Eiropas transporta tīkla attīstības grozījumi un jaunas definīcijas jau tiek izstrādātas vairāku gadu garumā. Efektīvs Eiropas transporta tīkls ir svarīgs veselīga iekšējā tirgus pastāvēšanai un tas veicinās ekonomiskās un sociālās kohēzijas nostiprināšanu. Īslandes vulkāna fenomens viennozīmīgi parādīja, ka ir nepieciešams Eiropas transporta tīkls; tīkls, kas ir efektīvs un var piedāvāt saskaņotu atbildi problēmām, kuras rodas šādās situācijās. Šis lēmums ir svarīgs tāpēc, ka tas nosaka pamatnostādnes attiecībā uz mērķiem, prioritātēm un svarīgākajām darbībām, kādas veicamas Eiropas transporta tīkla attīstības jomā.

 
  
MPphoto
 
 

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. (DE) ES ir apstiprinājusi Baltijas-Adrijas jūras koridora nozīmīgumu, piešķirot prioritāru statusu ziemeļu atzaram no Gdaņskas līdz Čehijas Republikai un paziņojot par apņemšanos īstenot Brenneras tuneļa projektu. Vēl svarīgāk ir izstrādāt koridora dienvidu daļu caur Austrijas Dienvidu dzelzceļu līdz Itālijai. Sevišķi šajā tīklā, kurā tiek pārvadāta apmēram puse no visām precēm un pasažieriem, jāneitralizē bīstamā „izlīšana caur adatas aci”. Koralmas projektam ES atbalsts ir svarīgs, ņemot vērā kravas transporta satiksmes sastrēgumu vietas uz sliežu ceļiem šajā reģionā, kuru, galu galā, ES vienmēr ir aizstāvējusi. Pateicoties Koralmas tunelim, ES ir unikāla iespēja pārcelt satiksmi uz dzelzceļiem tādā mērogā, par kādu mēs cīnījāmies gadu desmitiem. Tā kā Eiropas tīkla attīstībai var būt izšķiroša nozīme attiecībā uz Eiropas konkurētspēju un tā kā iesniegtie grozījumi ir tikai tehniski labojumi, es balsoju par šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. − Es balsoju par šo ziņojumu, lai arī mūsu grozījums netika pieņemts.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Teixeira (PPE), rakstiski. (PT) Saistībā ar nacionālajām prioritātēm Eiropas transporta tīkla kontekstā es uzskatu, ka ir svarīgi ieguldīt ne tikai dzelzceļos, bet galvenokārt jūras maģistrālēs un dažādu transporta veidu sadarbspējā un sadarbībā.

Tikai īsts kombinētā transporta tīkls, kuru atbalsta efektīva pārvaldība, spēs nodrošināt jūras transporta alternatīvas konkurētspēju. Jūras transportam ir būtiska nozīme manai valstij, kura bauda privilēģiju piekļūt kuģojamiem ūdensceļiem, un sevišķa nozīme tādiem attālākiem un salu reģioniem kā, piemēram, Madeirai. Bez tam, tas ir svarīgs instruments turpmākam darbam pie iekšējā tirgus konsolidācijas un teritoriālās kohēzijas.

Ziņojumu lielā mērā atbalsta ne tikai Parlamentā, bet arī Komisijā un Padomē. Tas ir arī izteikti tehnisks. Tā pieņemšana šajā plenārsēžu zālē notiek pēc vienprātīga Transporta un tūrisma komitejas ieteikuma.

Īsumā, šis priekšlikums, kuru personīgi es atbalstu, nemaina TEN-T teksta saturu, bet vienīgi pievieno to 12 dalībvalstu kartes, kuras pievienojās Savienībai 2004. un 2007. gadā. Savienības pamatnostādņu par TEN-T attīstību pārskatīšana ir sagatavošanas posmā, un tās būs gatavas tikai 2010. gada beigās.

 
  
MPphoto
 
 

  Viktor Uspaskich (ALDE), rakstiski. (LT) ES ir 5 miljonus kilometru gari ceļi (62 tūkstošus kilometru gari autoceļi), 215 tūkstošus kilometru gari dzelzceļi un 41 tūkstoti gari iekšējie ūdensceļi. Ceram, ka līdz 2020. gadam saziņa starp dalībvalstīm dubultosies. Vienota Eiropa nav iespējama bez saskaņota un efektīva Eiropas transporta tīkla (TEN-T). Pamatojoties uz attiecīgo ES līgumu, ieguldījums TEN-T sasniegs apmēram 500 miljardus eiro. Tāpēc ir svarīgi nodrošināt Eiropas sadarbību un rūpīgi izvēlēties prioritāros projektus. TEN-T ir paredzēts, lai līdz 2020. gadam savienotu sauszemes, jūras un gaisa transporta tīklus visā Eiropā. Galvenais mērķis ir nodrošināt ātru un vienkāršu cilvēku un preču kustību starp dalībvalstīm. Eiropas standartiem atbilstošs autoceļš savieno Lietuvas lielāko ostu Klaipēdu ar Viļņu, no kurienes dzelzceļa līnija ved uz Maskavu un Austrumiem. Ja vēlamies, lai osta saglabā konkurētspēju, ir nepieciešams modernizēt tās pašreizējo infrastruktūru un novērst birokrātiju. Dzelzceļi un iekšējie ūdensceļi jo īpaši jāizmanto pārvadājumiem lielā attālumā, bet autoceļi — pārvadājumiem nelielā attālumā. Lielākas pūles jāvelta kravu tranzīta un iekšējo ūdensceļu transporta attīstīšanai, kas ir daudz rentablāks un energoefektīvāks, videi nekaitīgāks un drošāks. Vissvarīgākā ir pasažieru drošība un aizsardzība. Finanšu krīze ir ietekmējusi transporta politiku. Tomēr TEN-T var izmantot, lai radītu darbavietas un ievērotu sociālo un ekonomisko kohēziju. „Eiropa 2020” stratēģijā ir atzīta transporta politikas nozīme Eiropas ekonomikā. Brīva cilvēku un preču kustība ir ES būtība. Tā ir iespējama tika labā Eiropas transporta tīklā.

 
  
  

Ziņojums: Evgeni Kirilov (A7-0055/2010)

 
  
MPphoto
 
 

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. (PT) Es balsoju par šo ziņojumu, jo uzskatu, ka, lai izietu no pašreizējās krīzes, ir nepieciešams atrast veidus, kā paātrināt atbalsta programmu īstenošanu, lai Savienības piešķirtie līdzekļi, kas īpaši paredzēti pilsoņu atbalstam, un jo sevišķi bezdarbniekiem, tiktu pilnībā izmantoti. Šī priekšlikuma nolūks ir veikt virkni regulējošas izmaiņas, lai vienkāršotu kohēzijas politikas īstenošanas noteikumus un palielinātu priekšfinansējumu (avansa maksājumus) Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) un Eiropas Sociālā fonda (ESF) programmās. Ekonomiskās prognozes paredz lielu ES izaugsmes kritumu par 1,1 % 2010. gadā. Šajā sakarā ziņojumā ir atainota reakciju uz finanšu krīzi un tās sociāli ekonomisko rezonansi. Tāpēc es uzskatu, ka ir ļoti svarīgi panākt lielāku pārredzamību un vienkāršot noteikumus, kas reglamentē kohēzijas politiku. Tam būs pozitīva ietekme uz programmu īstenošanas gaitu, jo īpaši, piedāvājot valsts, reģionālām, un vietējām iestādēm skaidrākus un mazāk birokrātiskus noteikumus, kas ļauj programmas elastīgāk pielāgot jauno problēmu risināšanai.

 
  
MPphoto
 
 

  Elena Oana Antonescu (PPE), rakstiski. (RO) Pagājušajā gadā Komisija iesniedza priekšlikumu, ar kuru groza Struktūrfondu regulu (Regula (EK) Nr. 1083/2006), lai sniegtu dalībvalstīm, kuras smagi skārusi ekonomikas krīze, finansiālus stimulus. Viens no Komisijas priekšlikumā paredzētajiem pasākumiem bija līdzfinansējuma mazināšana, ieviešot pagaidu iespēju dalībvalstīm, kurām ir naudas plūsmas grūtības, pieprasīt 100 % kompensāciju pasākumu finansēšanai Eiropas Sociālā fonda ietvaros.

Padome noraidīja šo priekšlikumu, tomēr piekrita pagarināt aprēķināšanas termiņu attiecībā uz to gada budžeta saistību automātisko atcelšanu, kas attiecas uz 2007. gada kopējām iemaksām, lai uzlabotu atsevišķām darbības programmām piešķirto līdzekļu apgūšanu.

Uzskatu, ka referenta piedāvātais pagaidu pasākums par 2007. finanšu gada apropriāciju pārdali palīdzības fondiem Eiropas Sociālā fonda ietvaros, kas bija nepieciešams pēc saistību atcelšanas, ir pamatots, ņemot vērā Lisabonas līguma stāšanos spēkā, kas nepieļauj Regulas (EK) Nr. 1083/2006 93. panta 1. punkta piemērošanu tā pašreizējā redakcijā.

 
  
MPphoto
 
 

  Alfredo Antoniozzi (PPE), rakstiski. (IT) Eiropas Reģionālās attīstības fonds, Eiropas Sociālais fonds un Kohēzijas fonds ir pierādījuši, ka tie ir efektīvi un ļoti noderīgi teritoriālās attīstības problēmu un ekonomikas krīzes, kura jau kādu laiku nomoka Eiropu un visu pasauli, radīto seku likvidēšanas instrumenti. Šajā sakarā es atbalstu priekšlikumus, lai vienkāršotu fondu saistību atcelšanas kārtību un tādā veidā sekmētu maksājumu izmaksu saņēmējiem dažādu programmu īstenošanas laikā, izmantojot minētos fondus. Bez tam esmu par to, lai tiktu nodrošināts papildu priekšfinansējums krīzē vissmagāk cietušajām dalībvalstīm 2010. gadam.

 
  
MPphoto
 
 

  Sophie Auconie (PPE), rakstiski. (FR) Es, kā šī ziņojuma referente no Eiropas Tautas partijas grupas (Kristīgie demokrāti), aicināju kolēģus balsot par šo tekstu. Attiecībā uz šajā ziņojumā ietvertajiem vienkāršojumiem, esmu pārliecināta, ka tie ir ļoti vajadzīgi. Tas ir liels solis uz priekšu: jāsniedz mazāk informācijas, lielāka elastība attiecībā uz ienākumus veicinošiem projektiem, mazāks Komisijas pārbaužu skaits attiecībā uz vides projektiem, kuru vērtība ir 25 līdz 50 miljoni eiro, utt.

Runājot par finansiālo aspektu, es tomēr aicināju pievērst lielāku vērību sākotnējam priekšlikumam. Tā patiešām nebija laba doma apšaubīt līdzfinansēšanas izdevumu principu un īstenot projektus, kurus pilnībā finansē Eiropas Sociālais fonds (ESF), kā to ierosināja Komisija. Lai līdzsvarotu izdevumus ilgtermiņā, atsevišķām dalībvalstīm nāktos saskarties ar nopietnām finansiālām grūtībām. Parlaments atrada kompromisu, ļaujot mums palīdzēt valstīm, kuras krīze skārusi vissmagāk, un izvairīties no saistību atcelšanas attiecībā uz 2007. gadu.

Ar šo balsojumu mēs sniegsim lielu atbalstu ES fondu atbalsta saņēmējiem, kā arī departamentiem, kas to ierosināja. Tomēr neaizmirsīsim, ka attiecībā uz vienkāršošanu vēl ir daudz darāmā.

 
  
MPphoto
 
 

  Vilija Blinkevičiūtė (S&D), rakstiski. (LT) Jāuzsver, ka spiediens uz nacionālajiem finanšu resursiem turpina pieaugt un rada nepieciešamību veikt nākamās darbības, lai mazinātu šo spiedienu, labāk izmantojot ES finansējumu, mobilizējot un paātrināti apgūstot visus pieejamos fondus, lai izietu no krīzes, jo īpaši izmantojot Eiropas Sociālo fondu (ESF) strauju atveseļošanas pasākumu kopumam, kā paredzēts minētajā paziņojumā. Sevišķi svarīgi, lai tiktu izrādīti lielāki centieni veicināt ES finansējuma pārvaldību, lai paātrinātu finansējuma plūsmu pie izmaksu saņēmējiem, kurus ekonomiskā lejupslīde ir skārusi vissmagāk. Svarīgi ir sasniegt galveno mērķi pilnveidot līdzfinansētos ieguldījumus dalībvalstīs un reģionos un palielināt finansējuma ietekmi uz ekonomiku kopumā, jo īpaši uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem un nodarbinātību. Mazie un vidējie uzņēmumi ir Eiropas ekonomikas virzītājpēks un galvenie ilgtspējīgas izaugsmes veicinātāji, jo rada daudz kvalitatīvas darba vietas. Turpmāka kohēzijas politiku regulējošo noteikumu vienkāršošana un precizēšana nenoliedzami pozitīvi ietekmēs programmu īstenošanas gaitu, jo īpaši tāpēc, ka valsts, reģionālajām un vietējām iestādēm tiks piedāvāti skaidrāki un mazāk birokrātiski noteikumi, kas ļaus programmas elastīgāk pielāgot jauno problēmu risināšanai.

 
  
MPphoto
 
 

  David Casa (PPE), rakstiski. − Ziņojums attiecas uz dažu Eiropas Savienības vissvarīgāko fondu finanšu pārvaldību. To vidū ir Eiropas Reģionālās attīstības fonds, Eiropas Sociālais fonds un Kohēzijas fonds. Pēc rūpīgas regulas priekšlikuma (COM(2009)0384), kā arī EK Līguma 161. panta analīzes papildus citiem dokumentiem, es sliecos atbalstīt referenta nostāju un tāpēc balsoju par šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Vasilica Viorica Dăncilă (S&D), rakstiski. (RO) Regulas grozījums par Struktūrfondu un Kohēzijas fondu izmantošanu ir pasākums, kura mērķis ir atbalstīt ES dalībvalstis pašreizējās krīzes laikā. Grozījums atbilst dalībvalstu prasībām līdzekļu pārvaldības vienkāršošanai.

Domāju, ka jaunie noteikumi vienlaikus palīdzēs mazināt risku zaudēt līdzekļus, ja tie netiek pietiekami ātri izlietoti, piedāvājot ilgāku laika posmu projektiem, kuri vēl nav apstiprināti vai īstenoti paredzētajā termiņā.

Es arī ceru, ka šie vienkāršotie noteikumi stāsies spēkā pēc iespējas ātrāk, lai dalībvalstis un jo īpaši reģioni, kuri varētu būt ieguvēji no piedāvātās ES finansējuma iespējas, kā arī valsts iestādes šajos reģionos, turpinātu ieguldīt Eiropas projektos, neskatoties uz budžeta ierobežojumiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Marielle De Sarnez (ALDE), rakstiski.(FR) Demokrātiskās kustības delegācija atzinīgi vērtē ziņojuma pieņemšanu, ar kuru atļauj dažu Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Eiropas Sociālā fonda un Kohēzijas fonda darbības noteikumu vienkāršošanu. Kļūstot pielaidīgākiem attiecībā uz līdzekļu apguves galīgajiem termiņiem, tiek sperts liels solis uz priekšu. Pašreizējie noteikumi paredz, ka atbalsts jāizmanto divu gadu laikā pēc tā iegūšanas pretējā gadījumā tas ir jāatdod. Jaunie noteikumi nosaka, ka reģioni un dalībvalstis nezaudēs 2007. gadā projektiem, kuru īstenošana ir aizkavējusies, piešķirtos līdzekļus. Turpmāk attiecībā uz vides projektiem, kuru kopsumma ir mazāka nekā 50 miljoni eiro, dalībvalstīm vairs nebūs jāiesniedz īpašs pieteikums apstiprinājuma saņemšanai no Eiropas Komisijas. Papildu avansa maksājumi 2010. gadā tiks piešķirti tām dalībvalstīm, kuras ekonomikas un finanšu krīze skārusi vissmagāk. Atsevišķu noteikumu vienkāršošana atvieglos arī darbības programmu pārskatīšanu to īstenošanas laikā un ļaus mums labāk reaģēt krīzes situācijās. Piemēram, reģioni, kurus skāra vētra „Hynthia”, varēs izmantot jaunos, elastīgos noteikumus, lai palīdzētu šīs katastrofas upuriem.

 
  
MPphoto
 
 

  Robert Dušek (S&D), rakstiski.(CS) Komisija ir iesniegusi ierosināto Struktūrfondu regulas grozījumu, kura mērķis ir sniegt nepieciešamos ekonomiskos stimulus dalībvalstīm, kuras nopietni skārusi finanšu krīze. Ar grozījumu tiek ieviesta tā saucamā atbalsta robežvērtība. 50 miljonu eiro robežvērtību piemēros pašreizējo 25 miljonu eiro vietā. Arī lielos projektus vajadzētu pasargāt no automātiskās saistību atcelšanas. Atsevišķām dalībvalstīm vajadzētu arī atļaut pieprasīt 100 % kompensāciju darba tirgū veikto pasākumu izdevumu finansēšanai Eiropas Sociālā fonda ietvaros. Ja no plānotā budžeta viedokļa ir iespējams sākt finansēšanu bez kopīgas dalības nepieciešamības, ko es ļoti apšaubu, tad vienīgais pareizais un iespējamais veids ir salīdzināt visus noteikumus un kārtību pēc viena kritērija. Ir pilnīgi nepieņemami, ka atsevišķas valstis dēvē par „valstīm, kuras krīze skārusi vissmagāk” un tādēļ tās atbrīvo no noteikumu pildīšanas. Ja pastāv izņēmumi, tad tie jāpiemēro vienādi it visiem! ES nav pārdabiska būtne, kas spēj novērst dažādas finanšu krīzes sekas dalībvalstu vietā. Ekonomikas ir savstarpēji saistītas un ekonomikas pārvaldības sekas skar abas puses. No mūsu puses nebūtu pareizi nepieļaut izņēmumus, lai sodītu dalībvalstis, kuras cenšas stimulēt savu ekonomiku un negaida palīdzību no ES. Pat krīzes laikā cīnīsimies par vienādiem nosacījumiem līdzvērtīgās situācijās! Ziņojumā šis aspekts ir ņemts vērā, un tāpēc es atbalstu tā pieņemšanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Ioan Enciu (S&D), rakstiski. (RO) Es atzinīgi vērtēju Kirilov kunga ziņojuma pieņemšanu, kuru es atbalstīju ar savu balsojumu. Domāju, ka šī ziņojuma pieņemšana tik drīz pēc Komisijas paziņojuma dos labumu, jo tajā paredzētie pasākumi paātrinās finansēšanas procesu, palīdzot atbalstīt ekonomikas atveseļošanu reģionos, kuros tā ir noteikti vajadzīga pašreizējās krīzes laikā. Ziņojums ir daļa no pamatnostādnēm, kuras izstrādāja Padome par grozījumiem attiecībā uz noteikumiem par ESF līdzfinansēto programmu finanšu pārvaldību, kā arī attiecībā uz noteikumiem par to programmu īstenošanu, ar kurām paredzēts veicināt, vienkāršot un precizēt kohēzijas politiku reglamentējošos noteikumus. Rumānijas gadījumā tas nozīmē avansa maksājumu apmēra palielinājumu Eiropas Sociālajam fondam un Kohēzijas fondam un vairāk laika Eiropas līdzekļu apguvei, „atceļot saistības”, lai dalībvalstis varētu atkārtoti izmantot līdzekļus programmas ietvaros. Citi grozījumi ietver to pasākumu vienkāršošanu un precizēšanu, kas nepieciešami, lai apgūtu Struktūrfondus, gan finansējuma pieteikumu iesniegšanas posmā, gan sastādot gada pārskatu par programmas īstenošanu. Pastāv arī vienošanās par vienotu robežvērtību 50 miljoni eiro, kas noteikta lielākajiem projektiem, kādus varēs pieteikt finansējumam no vairākām Eiropas programmām.

 
  
MPphoto
 
 

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. (PT) Es balsoju par ziņojumu par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1083/2006 par vispārīgiem noteikumiem par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu un Kohēzijas fondu attiecībā uz dažu prasību vienkāršošanu un attiecībā uz dažiem noteikumiem par finanšu pārvaldību. Nopietnā un nepieredzētā pašreizējās ekonomikas un finanšu krīzes ietekme uz dalībvalstu budžetiem nozīmē, ka kohēzijas politikas pārvaldība ir jāvienkāršo un jāpalielina avansa maksājumi. Neskatoties uz sarežģīto situāciju, šie pasākumi radīs iespēju uzturēt pastāvīgu skaidras naudas plūsmu, lai nodrošinātu maksājumu izmaksu saņēmējiem programmu īstenošanas laikā.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. (PT) Manuprāt, ES kohēzijas politika ir centrālais faktors solidaritātes principa attīstībā un īstenošanā starp dalībvalstīm, kuru aizstāv Eiropas Savienība. Tādēļ un jo īpaši krīzes laikā, kad šie līdzekļi var palīdzēt mazināt ietekmi, kādu izjuta trūcīgākie reģioni, ir svarīgi uzlabot pašreizējo kohēzijas politikas struktūru, lai līdzekļus varētu piešķirt efektīvāk un īsā laikā varētu radīt efektīvākus rezultātus.

Turklāt instrumentiem jābūt elastīgākiem, jo nelokāmi instrumenti, kurus nav iespējams pielāgot neparedzētiem apstākļiem, piemēram, krīzei, grauj Eiropas Savienības ekonomikas attīstību. Svarīgi ir arī nodrošināt, ka dalībvalstis pienācīgi izlieto saskaņā ar kohēzijas politiku piešķirtos līdzekļus un efektīvi izmanto pieejamos resursus. Tāpēc es uzskatu, ka ir būtiski pārdomāt ne tikai Savienības kohēzijas politikas struktūru, bet arī pieejamos kontroles mehānismus, kā arī sodu veidus, kādus var izmantot gadījumā, ja dalībvalstis nepilda saistības.

 
  
MPphoto
 
 

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. (PT) Šī priekšlikuma mērķis ir sniegt papildu ekonomiskos stimulus dažām dalībvalstīm, kuras ir nopietni skārusi ekonomikas krīze. Priekšlikums tika piedāvāts pēc Eiropas ekonomikas atveseļošanas plāna, kura kontekstā jau 2009. gadā tika grozīti minētās pamatregulas īstenošanas noteikumi, lai varētu panākt lielāku avansa maksājumu elastību. Komisijas priekšlikuma galvenā komponenta mērķis ir pievērsties finanšu krīzes sekām. Kā risinājums tika ierosināts ieviest uz laiku izvēles iespējas, lai tām dalībvalstīm, kam radušās grūtības ar skaidras naudas plūsmu, būtu iespēja pieprasīt 100 % kompensāciju darba tirgus pasākumu finansēšanai Eiropas Sociālā fonda ietvaros, t.i., atkāpjoties no līdzfinansēšanas principa. Ar Lisabonas līguma stāšanos spēkā ir saistītas izmaiņas likumdošanas procedūrā. Piekrišanas procedūras vietā, kad Parlaments varēja tikai teikt „jā” vai „nē”, tas tagad var pilnībā noteikt teksta saturu parastajā likumdošanas procedūrā. Šī iemesla dēļ es balsoju par šo priekšlikumu, un cerams, ka Komisija sagatavos atbilstošu priekšlikumu par budžeta grozīšanu, lai to izskatītu un pieņemtu budžeta lēmējiestāde.

 
  
MPphoto
 
 

  João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski. (PT) Komisijas priekšlikums paredz ieviest uz laiku izvēles iespējas dalībvalstīm, kurām ir grūtības ar skaidras naudas plūsmu, vērsties pēc palīdzības, lai finansētu nepieciešamos izaugsmes un nodarbinātības veicināšanas pasākumus, kas paredzēti cīņai ar krīzi un kuru īstenošanai var saņemt finansējumu no Eiropas Sociālā fonda. Tas ļaus dalībvalstīm lūgt Komisijai 100 % kompensācijas par 2009. un 2010. gadu, lai valsts līdzfinansējums šajā laika posmā nebūtu nepieciešams.

Tas ir pasākums, kuru mēs atbalstījām, lai būtu iespējams pilnībā izmantot ES līdzekļus laikā, kad tie ir visvairāk vajadzīgi. Padomes nostāja ir atšķirīga un tā uzsver, ka „krīzē vissmagāk cietušajām dalībvalstīm [...] ir jāpiešķir papildu priekšfinansējums”.

Dokumentā, par kuru balso Parlaments, ir atbalstīta Padomes nostāja, kura, mūsuprāt, ir neskaidra un mazāk labvēlīga dalībvalstīm, kuras krīze skārusi vissmagāk. Tomēr mēs domājam, ka „pagarināt aprēķināšanas termiņu attiecībā uz to gada budžeta saistību automātisko atcelšanu, kas attiecas uz 2007. gada kopējām iemaksām, lai uzlabotu atsevišķām darbības programmām piešķirto līdzekļu apgūšanu” ir pozitīvs risinājums.

 
  
MPphoto
 
 

  Petru Constantin Luhan (PPE), rakstiski. (RO) Galvenās problēmas, ar kādām Eiropas Savienībai nācās saskarties ekonomikas un finanšu krīzes dēļ, veicināja dažu tādu prioritāru darbību ieviešanu, kas palīdzēs nacionālajām ekonomikām pielāgoties situācijai, kas izveidojās krīzes rezultātā. Es balsoju par ziņojumu, jo pilnībā atbalstu papildu finansiālu stimulu sniegšanu dalībvalstīm, kuras smagi skārusi ekonomikas krīze, kā arī ar finanšu pārvaldību saistīto aspektu vienkāršošanu. Visas valstis būs ieguvējas, ja tiks atlikta saistību atcelšana, savukārt valstis, kuru stāvoklis ir pavisam smags, iegūs no papildu avansa maksājumiem. Šīs valstis ir Igaunija, Ungārija, Rumānija, Latvija un Lietuva. Turpmākai noteikumu precizēšanai par kohēzijas politiku un procedūru vienkāršošanai būs pozitīva ietekme uz programmas īstenošanas gaitu. Šis solis ir jo īpaši svarīgs tāpēc, ka kohēzijas politika ir visspēcīgākais instruments attiecībā uz atbalsta piešķiršanu reālajai ekonomikai.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. (PT) Piekļuves vienkāršošana Eiropas Reģionālās attīstības fondam, Eiropas Sociālajam fondam un Kohēzijas fondam ir būtisks atbalsts dalībvalstīm, kuras pašreizējā ekonomikas krīze ir skārusi vissmagāk. Tā kā mēs noskaidrojām finanšu krīzes radīto zaudējumu apmēru reālajai ekonomikai un darba tirgum, mums jāveic pasākumi, lai uzlabotu piekļuvi Savienības finansēšanas instrumentiem. Ir jābūt pastāvīgai līdzekļu plūsmai, lai nodrošinātu maksājumu izmaksu saņēmējiem programmu īstenošanas laikā.

 
  
MPphoto
 
 

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. (DE) Krīzes laikā ES vēlreiz parādīja savu patieso dabu. Kad austrumu ES dalībvalstīm nācās salt gāzes strīda laikā ar Krieviju, tika izrādīta ļoti vāja solidaritāte. Tagad, kad tas sāk skart seno jautājumu par eiro — ES simbolu —, pēkšņi kaut kas ir iespējams. Pat ES subsīdijas tika atbilstoši pielāgotas. Lai arī iespējamā 100 % kompensācija par 2009. un 2010. gadu darba tirgus politikas pasākumu finansēšanai neveicināja tālāku izglītošanos un augstas kvalitātes stažēšanās vietas tādā apmērā, kādā mēs vēlētos, tā noteikti ir svarīga pašreizējā situācijā. Visām dalībvalstīm būtu jāgūst labums no budžeta saistību atcelšanas un valstīm ar vislielākajām grūtībām būtu jāsaņem papildu avansa maksājumi. Likt naudu caurā makā bez papildu pasākumiem ir bīstami. Tāpēc es neatbalstīju šo priekšlikumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Rovana Plumb (S&D), rakstiski. (RO) Ņemot vērā ekonomikas un finanšu krīzi, optimāli jāizmanto pasākumi, kas vienkāršo atsevišķas procedūras, lai piekļūtu Eiropas līdzekļiem. Šo pasākumu vidū ir:

- papildu finansējuma piešķiršana avansa maksājuma veidā 2010. gadam krīzes skartajām dalībvalstīm, ar ko tiek nodrošināta pastāvīga skaidras naudas plūsma un veicināti maksājumi izmaksu saņēmējiem programmu īstenošanas laikā;

- aprēķināšanas termiņu pagarināšana attiecībā uz to gada budžeta saistību automātisko atcelšanu, kas attiecas uz 2007. gada kopējām iemaksām, lai uzlabotu atsevišķām darbības programmām piešķirto līdzekļu apgūšanu un nodrošinātu adekvātu atbalstu tām iniciatīvām, kas nāk par labu darbavietu saglabāšanai un radīšanai;

- dalībvalstis, kuras saņēma palīdzību 2009. gadā saskaņā ar tiesību aktiem, kas paredz iespēju sniegt vidēja termiņa finansiālu palīdzību attiecībā uz dalībvalstu maksājumu bilancēm, 2010. gadā noteiktos apstākļos var saņemt 2 % no Kohēzijas fonda ieguldījuma un 4 % no ESF ieguldījuma darbības programmā.

Šie pasākumi veicinās elastīga, ietveroša darba tirgus attīstību un lielāku ES finansējuma radīto pozitīvo ietekmi uz ekonomiku kopumā, bet jo īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kā arī darba tirgum.

 
  
MPphoto
 
 

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. − Es balsoju pret šo ziņojumu, jo Verts/ALE grupa iesniedza sešus grozījumus un tie visi tika noraidīti.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Teixeira (PPE), rakstiski. (PT) Es balsoju par šo priekšlikumu, jo uzskatu, ka šis ir ļoti svarīgs jautājums Portugālei un jo īpaši Portugāles attālākajiem reģioniem, kuri ir vissliktāk aizsargāti pret pašreizējo krīzi, jo krīzes ietekme tur jūtama daudz spēcīgāk un ir daudz grūtāk no tās izkļūt.

Lai arī kopumā es piekrītu priekšlikuma saturam, tomēr vēlos izcelt tās grūtības, ar kādām saskaras reģionālās un vietējās lēmējiestādes, lai piekļūtu līdzekļiem, kas tām ļautu nodrošināt savu finansējuma daļu ES subsidēto projektu finansēšanai. Jutos vīlies par to, ka Padome bloķēja iespēju palielināt ES līdzfinansējuma daļu līdz 100 % — pat ne uz laiku un avansa maksājuma veidā, kas tiktu atlīdzināts turpmākajos programmu gados.

Kompromisa risinājums, lai arī ne pats labākais, paredz, ka attiecībā uz ES līdzekļiem 2007. gadam, kas netika apgūti programmās, kuras darbību sāka pārāk lēni, izņēmuma kārtā tiks pagarināts to izlietošanas termiņš pirms saistību atcelšanas.

Mēs visi zinām par sarežģītajiem lēmumiem, kādi šobrīd jāpieņem ģimenēm un uzņēmumiem, un cik nozīmīgi šobrīd plānotie pasākumi varētu būt ekonomikas atveseļošanai, kura, cerams, būs strauja un ilgtspējīga.

 
  
MPphoto
 
 

  Viktor Uspaskich (ALDE), rakstiski. (LT) Globālā finanšu krīze ir skārusi visas ES dalībvalstis. Man šķiet, ka Baltijas valstis ir saņēmušas vissmagāko triecienu. Finanšu krīzes dēļ tika veikti ļoti nopietni pasākumi un tika zaudētas darba vietas. Tomēr mums ir unikāla iespēja pārvērst krīzi par iespēju. Mēs vēlētos radīt daudzsološu nākotni jaunajiem lietuviešiem Lietuvā un novērst aizvien pieaugošo „kvalificētu speciālistu aizplūšanu uz ārzemēm”. Šis uzdevums nav izpildāms bez ES Struktūrfondiem un Kohēzijas fondiem, jo īpaši bez Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF). Struktūrfondi veido lielu daļu ES finansējuma: 277 miljardi eiro tika piešķirti 2007.-2013. gada budžetam. ERAF stimulē ekonomikas attīstību un atveseļošanos ne tik turīgās ES daļās. Tas palīdz finansēt tādus pasākumus, kā, piemēram, industriālo teritoriju atjaunošanu, kuras ietekmējusi pilsētu un ciemu samazināšanās. ERAF palīdz svarīgām reģionālām programmām, piemēram, Baltijas jūras reģiona programmai, lai stiprinātu reģionālo identitāti un atzīšanu. Kohēzijas fondam ir būtiska loma atšķirību mazināšanā starp ES dalībvalstīm, jo īpaši attiecībā uz vidi un Eiropas transporta tīklu. Pašlaik (2007.-2013. gadā) Eiropas Sociālais fonds būtiski palīdz uzņēmumiem un darba ņēmējiem pielāgoties jaunajiem tirgus apstākļiem un atbalsta jauninājumus darba vietās, mūžizglītību un lielāku mobilitāti. Lietuvas ESF programma risina darbaspēka trūkuma problēmu, mobilizējot cilvēkresursus, uzlabojot prasmes un paaugstinot kvalifikācijas līmeņus. Kopš iestāšanās ES Lietuva ir piedzīvojusi masveida „kvalificētu speciālistu aizplūšanu uz ārzemēm”. Vislabākais veids, kā ar to cīnīties, ir ieguldīt ES Struktūrfondu līdzekļus jaunajos speciālistos.

 
  
  

Rezolūcijas priekšlikums: (B7-0221/2010)

 
  
MPphoto
 
 

  Elena Oana Antonescu (PPE), rakstiski. (RO) Es balsoju par šo rezolūciju, kuru iesniedza Komiteju priekšsēdētāju konference, kas pieprasa Komisijai iesniegt jaunus priekšlikumus tiem dokumentiem, kas vēl nebija pieņemti Parlamentā laikā, kad stājās spēkā Lisabonas līgums, un kuru procedūra jau ir zaudējusi spēku.

Kā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas atzinuma attiecībā uz „Priekšlikumu Padomes ieteikumam par pasākumiem, lai cīnītos pret neirodeģeneratīvajām slimībām un jo īpaši Alcheimera slimību, kopīgi plānojot pētniecības darbības” referente es atbalstu Komiteju priekšsēdētāju konferences Eiropas Komisijai sniegto aicinājumu iesniegt jaunu priekšlikumu par šiem dokumentiem, lai Parlaments saņemtu konsultācijas, kas atbilst tā institucionālajai lomai, kas arī ir piešķirta saskaņā ar jaunā Līguma noteikumiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Sophie Auconie (PPE), rakstiski. (FR) Ar šo rezolūciju Eiropas Parlaments tieši pievēršas vissvarīgākajām Eiropas Savienības politikām. Tas ievieš juridiskās izmaiņas, kas vajadzīgas, lai Parlaments vienādi spēlētu savu lomu institucionālajā un starptautiskajā mērogā. Beidzot Eiropas Parlaments var pilnībā garantēt, ka tiek aizstāvētas ES pilsoņu intereses, un tāpēc es balsoju par šo rezolūciju.

 
  
MPphoto
 
 

  Carlos Coelho (PPE), rakstiski. (PT) Lisabonas līgums nepārprotami piešķir Parlamentam jaunus pienākumus un jaunas pilnvaras. Līdz ar tā stāšanos spēkā 2009. gada 1. decembrī, izmaiņas attieksies uz daudziem Komisijas priekšlikumiem, kas iesniegti saskaņā ar līgumiem, bet šajā datumā vēl nebija pieņemti (dažādos posmos leģislatīvā vai neleģislatīvā procesā). Atsevišķos gadījumos būs atšķirības lēmumu pieņemšanas procedūras līmenī vai nu tāpēc, ka parastās likumdošanas procedūras darbības joma ir būtiski paplašināta, vai arī tāpēc, ka piemērojama jauna apstiprināšanas procedūra attiecībā uz starptautisko nolīgumu slēgšanu. Citos gadījumos izmaiņas ir tikai tiesiskajā pamatā. Komisija cenšas tās oficiāli mainīt ar „omnibusa” priekšlikuma starpniecību. Tomēr ir daži priekšlikumi (kas ietilpa bijušajā trešajā pīlārā), kuros ir būtiski mainīts tiesiskais regulējums, un tāpēc tie ir zaudējuši spēku un ir jāaizstāj ar jauniem. Kā Šengenas acquis piemērošanas novērtēšanas mehānisma izveides iniciatīvas referents, es aicinu Komisiju pēc iespējas ātrāk iesniegt jaunus priekšlikumus. Tāpēc es atbalstu šo Parlamenta rezolūcijas priekšlikumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. (PT) Es balsoju par Lisabonas līguma stāšanās spēkā ietekmi uz pašreizējām starpiestāžu lēmumu pieņemšanas procedūrām. Jaunā līguma stāšanās spēkā nozīmē to, ka jādefinē no jauna dažādu nepieņemtu dokumentu tiesiskais pamats. Komisijai un Padomei ir steidzami jāveic nepieciešamās izmaiņas, ievērojot jauno tiesisko regulējumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. (PT) Līdz ar Lisabonas līguma stāšanos spēkā tika izveidota ne tikai jauna institucionālā sistēma un jauna likumdošanas hierarhija, bet ir nepieciešama arī īpaša piesardzība attiecībā uz lēmumu pieņemšanas procedūrām, kuras spēkā stāšanās datumā vēl nebija pabeigtas. Šajos gadījumos mainījās tiesiskais pamats, līdz ar to arī saistītās procedūras, kas pilnībā pamato to pārskatīšanu.

 
  
MPphoto
 
 

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. (PT) Lisabonas līgums piešķir Parlamentam jaunus pienākumus un jaunas pilnvaras. Līdz ar tā stāšanos spēkā 2009. gada 1. decembrī izmaiņas attieksies uz daudziem Komisijas priekšlikumiem, kas iesniegti saskaņā ar līgumiem, bet šajā datumā vēl nebija pieņemti. Atsevišķos gadījumos būs atšķirības lēmumu pieņemšanas procedūras līmenī vai nu tāpēc, ka parastās likumdošanas procedūras darbības joma ir būtiski paplašināta, vai arī tāpēc, ka piemērojama jauna apstiprināšanas procedūra attiecībā uz starptautisko nolīgumu slēgšanu. Citos gadījumos izmaiņas ir tikai tiesiskajā pamatā. Komisija cenšas tās oficiāli mainīt ar „omnibusa” priekšlikuma starpniecību. Tomēr ir daži priekšlikumi (kas ietilpa bijušajā trešajā pīlārā), kuros ir būtiski mainīts tiesiskais regulējums un tāpēc tie ir zaudējuši spēku un ir jāaizstāj ar jauniem. Tāpēc es balsoju par šo Eiropas Parlamenta rezolūciju.

 
  
MPphoto
 
 

  Eleni Theocharous (PPE), rakstiski. − Es balsoju pret rezolūcijas priekšlikumu par Lisabonas līguma stāšanās spēkā ietekmi uz pašreizējām starpiestāžu lēmumu pieņemšanas procedūrām, jo tas ietver noteikumu par tā saukto „tiešo tirdzniecību” starp ES un okupēto Kipras Republikas daļu.

Šī noteikuma tiesiskais pamats ir pilnīgi nepareizs, jo Eiropas Komisija izvēlējās Līguma 133. pantu — šobrīd pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā tas ir 207. panta 2. punkts —, kas attiecas uz jautājumiem par trešām valstīm. Šāds tiesiskais pamats neatbilst 10. protokolam par Kipru, kurā skaidri noteikts, ka Kipras Republika iestājās ES kā vienota vesela teritorija, turku okupācijas dēļ atliekot Savienības acquis ieviešanu salas ziemeļu daļā. Tagadējais noteikuma tiesiskais pamats aizskar ES dalībvalsts, Kipras Republikas, suverenitāti un teritoriālo integritāti, kā arī tas nesaskan ar ES principiem un vērtībām, uz kuru pamata tā tika dibināta un kuras Eiropas Parlamentam kā Eiropas demokrātijas paraugam vajadzētu respektēt un veicināt.

 
  
  

Ziņojums: József Szájer (A7-0110/2010)

 
  
MPphoto
 
 

  Alfredo Antoniozzi (PPE), rakstiski. (IT) Es balsoju par Szájer kunga ziņojumu, kuram es vēlētos pateikties par izcilo analīzi, kas tika veikta, ņemot vērā ar Lisabonas līguma ieviestās izmaiņas.

Pieņemot, ka „deleģētiem aktiem” likumdošanas procedūrā būs plaša un daudzveidīga ietekme, es domāju, ka Parlamenta vēlme šiem deleģētajiem aktiem piemērot īpašus un skaidrus nosacījumus, lai nodrošinātu, ka šis Parlaments veic šādu aktu īsti demokrātisku kontroli, ir īpaši slavējama. Domāju, ka tas radīs arī nepieciešamību pārbaudīt praksē, kā jaunā sistēma darbojas, lai veiktu tajā nepieciešamās izmaiņas.

 
  
MPphoto
 
 

  Carlos Coelho (PPE), rakstiski. (PT) Lisabonas līgums pievēršas demokrātijas trūkuma jautājumam, pastiprinot gan Eiropas Parlamenta, gan valstu parlamentu pilnvaras. Jaunā instrumenta shēma ļauj likumdevējam deleģēt Komisijai daļu no savām pilnvarām (Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pants) ar noteikumu, ka tas ir vispārēji piemērojams akts, kuru izmanto, lai papildinātu vai grozītu leģislatīva akta daļu, kuru likumdevējs neuzskata par būtisku. Tā varēs ātrāk un vienkāršāk novērst nepilnības vai regulēt vai precizēt detalizētākus leģislatīvā akta aspektus, izvairoties no pārmērīgi sarežģītas un ilgstošas likumdošanas procedūras, kura sabiedrībai radīja negatīvas sekas. Tiek garantēti šādi aspekti: deleģēšanu var atsaukt jebkurā laikā un ir nepieciešama iepriekšēja Parlamenta (un Padomes) piekrišana pirms to tiesību aktu stāšanās spēkā, kurus Komisija apstiprinājusi saskaņā ar deleģētajām pilnvarām. Es atbalstu šo jauninājumu, kas aizstās vispārzināmo „komitoloģijas” sistēmu, taču šobrīd mums steidzami ir jānosaka, kā šī deleģēšana tiks veikta, tās apmērs, mērķis, izmantojamās darba metodes un nosacījumi, uz kuru pamata likumdevējs var veikt kontroli.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. (PT) Lisabonas līguma stāšanās spēkā prasa precizēt atsevišķas tā normas, jo īpaši normas ar tiesisko un procesuālo saturu, piemēram, tās, kuras nosaka likumdošanas procedūru, normu hierarhiju un iestāžu pilnvaras. Līguma 290. panta 1. punkts paredz, ka ar leģislatīvu aktu Komisijai var deleģēt pilnvaras pieņemt vispārēji piemērojamus neleģislatīvus aktus, lai papildinātu vai grozītu nebūtiskus leģislatīva akta elementus. Komisija šīs pilnvaras īsteno ar īpaši paturētām tiesībām un būtiski ierobežo šādu aktu darbības jomu. Tomēr šāda tiesību detalizēšana, kas noteikta Līgumā, ir būtiska, lai nepieļautu pārāk atšķirīgas interpretācijas, kuras apdraud ES tiesību konsekvenci. Lai arī šādi tiesību akti dalībvalstīs ir izplatīti, to nevarētu teikt par iepriekš minētajiem aktiem. Komisijas un dalībvalstu valdību likumība nav vienāda, un tāpēc likumdošanas pilnvaru deleģēšana Komisijai prasa lielāku rūpību un uzmanību un šī iespēja jāizmanto atturīgi. Es piekrītu, ka likumdošanas pilnvaru deleģēšanas izmantošanai būtu jārada iespēja pieņemt vienkāršus un pieejamus tiesību aktus, tādējādi veicinot juridisko noteiktību, deleģēto pilnvaru efektīvu izmantošanu un uzraudzību.

 
  
MPphoto
 
 

  Franz Obermayr (NI), rakstiski. (DE) Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. panta 1. punktu, likumdevējs var deleģēt Komisijai noteikta apmēra pilnvaras, ar kurām Komisija var tikai papildināt vai grozīt leģislatīvu aktu. „Deleģētie akti”, kurus atbilstoši pieņēmusi Komisija, ir vispārēji piemērojami neleģislatīvi akti. Referents iestājas par stingrāku Komisijas uzraudzību attiecībā uz tai deleģēto pilnvaru izmantošanu. Šī iemesla dēļ es balsoju par ziņojuma pieņemšanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. − Es balsoju par Szájer kunga ziņojumu par likumdošanas pilnvaru deleģēšanu un par Speroni kunga ziņojumu par Ransdorf kunga imunitāti. To pieņēma ar lielu balsu vairākumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Eva-Britt Svensson (GUE/NGL), rakstiski. (SV) Es balsoju par ziņojumu par likumdošanas pilnvaru deleģēšanu. Lisabonas līguma 290. pants ļauj Parlamentam celt iebildumus vai atsaukt Komisijas veiktos leģislatīvo aktu grozījumus un papildinājumus. Taču tam ir nepieciešams absolūts balsu vairākums, citiem vārdiem, ievēlēto Eiropas Parlamenta deputātu balsu vairākums. Ņemot vērā deputātu prombūtni, parasti tie ir 60 % no balsotājiem. Iepriekš to varēja darīt tikai Padome, ar noteikumu, ka tika iegūts kvalificēts balsu vairākums. Komisijas ekspertu grupām, kuras ir rūpīgi izvēlētas no dalībvalstīm, ir liela ietekme uz likumdošanas pilnvaru deleģēšanu. Kā piemēru var minēt to, ka ar ekspertu grupas starpniecību Komisija atļāva izmantot jauna veida ģenētiski modificēto kukurūzu, par spīti tam, ka Parlaments un Padome bija pret to. Vēl viens piemērs ir sākotnējā Pakalpojumu direktīva, kurā Padome un Parlaments izdzēsa punktu, kas noteica, ka ir aizliegts pieprasīt pastāvīgu pārstāvi jeb arodbiedrības pārstāvi darbinieku pārcelšanas gadījumā. Komisija tomēr nostājās pret to un izstrādāja pamatnostādnes, ar kurām noteica, ka ir jābūt pastāvīgam pārstāvim. Komisija vēlas aizsargāt savu neatkarību un turpināt izmantot ekspertu grupas (COM(2009)0673). Referents Szájer kungs noraida gan valstu ekspertu grupas, gan valstu iestāžu iesaistīšanu. Es tam nepiekrītu.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Teixeira (PPE), rakstiski. (PT) Lisabonas līgums mainīja bijušo komitoloģijas sistēmu, atsaucoties uz jauniem tiesiskajiem instrumentiem, piemēram, deleģētiem aktiem un īstenošanas aktiem. Līdz ar jaunā Līguma stāšanos spēkā Parlaments kopā ar Padomi uzņemas likumdevēja lomu.

Paredzot Līgumā iespēju deleģēt Komisijai pilnvaras pieņemt neleģislatīvus aktus, lai papildinātu leģislatīvus aktus, tiek sperts solis uz priekšu tādā ziņā, ka tas nostāda abas iestādes līdzvērtīgā situācijā. Šis ziņojums sniedz precizējumu par nosacījumiem, uz kuru pamata Parlaments un Padome var deleģēt pilnvaras Komisijai saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu. Dokuments uzsver likumdevēja brīvības principa nozīmību attiecībā uz tā pilnvaru deleģēšanu Komisijai, kas ir nozīmīgs likumdošanas uzlabošanas rīks.

Ziņojums atbalsta nepieciešamību izvairīties no papildu saistību uzlikšanas likumdevējam papildus tām, kuras jau ir paredzētas Līgumā. Likumdevējam jāļauj Komisijai efektīvi īstenot tai uzticētās pilnvaras un pienācīgi jāuzrauga to izmantošana. Iepriekš minēto iemeslu dēļ un ņemot vērā to, ka galvenajai prioritātei jābūt acquis pielāgošanai jomās, uz kurām pirms Lisabonas līguma stāšanās spēkā neattiecās koplēmuma procedūra, es balsoju par šo dokumentu.

 
  
  

Ziņojums: Peter van Dalen (A7-0114/2010)

 
  
MPphoto
 
 

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. (LT) Eiropas jūras transporta konkurētspēju vajadzētu paturēt kā vienu no stratēģiskajiem Eiropas Savienības jūras transporta politikas mērķiem. Lai sasniegtu šo mērķi, mums vajadzētu nodrošināt nepieciešamo atbalstu inovācijām, zinātniskajai izpētei un tās attīstībai, kas varētu paātrināt jūras ostu infrastruktūras modernizēšanu un nodrošināt jaunāko tehnoloģiju pielietojumu kuģu būves nozarē. Administratīvā sloga un birokrātijas mazināšana veicinātu privātā un valsts sektora ieguldījumus jūras ostu un kuģniecības nozarēs. Eiropas transporta tīkla attīstība, jūras maģistrāļu nodrošināšana un transporta veidu intermodalitātes attīstība palīdzētu radīt Eiropas jūras transporta sistēmu, kura ir konkurētspējīga un spējīga pieņemt jauninājumus. Mums ir jāpievēršas arī ar Eiropas Savienības karogu kuģojošām apkalpēm piemēroto nodokļu sakārtošanas jautājumam.

 
  
MPphoto
 
 

  Mara Bizzotto (EFD), rakstiski. (IT) Eiropas Savienības jūras teritorija ir visplašākā visā pasaulē. Jūras ekonomika dod darbu pieciem miljoniem iedzīvotāju, savukārt 5 % no ES IKP sastāda nozares un pakalpojumi, kas tieši saistīti ar šo sektoru. Dati un fakti nenoliedzami norāda, ka jūras ekonomika nodrošina daudz darba vietas un izaugsmi dalībvalstīs, jo īpaši ņemot vērā tās starptautisko mērogu, ar ko ir saistīts spiediens, kas jāiztur globālās konkurences ziņā.

Šajā sakarībā ziņojums piedāvā daudz pozitīvu aspektu attiecībā uz nepieciešamību pēc stimuliem jūras nozarē valsts līmenī un pēc lielākas regulējuma saskaņošanas ES līmenī. Ar to varētu uzsākt birokrātijas mazināšanu, kas palīdzēs palielināt visas nozares konkurētspēju. Es piekrītu ziņojuma pieejai un tāpēc es balsošu par to.

 
  
MPphoto
 
 

  Marielle De Sarnez (ALDE), rakstiski. (FR) Demokrātiskās kustības delegācija atzinīgi vērtē ES jūras transporta stratēģisko mērķu pieņemšanu 2018. gada perspektīvā. Pieņemtā rezolūcija jo īpaši aicina uzlabot jūras profesionāļu prasmes, paaugstinot profesionālo kvalifikāciju, un saskaņot apmācības Eiropā. Patiešām ir svarīgi piedāvāt jūrasbraucējiem mūžizglītību un pārkvalifikāciju visos līmeņos — gan tiem, kas strādā krastā, gan tiem, kas strādā uz kuģiem. Paturot to prātā, dalībvalstīm nekavējoties jāratificē Starptautiskās Darba organizācijas 2006. gada Konvencija par darbu jūrniecībā. Lai jūras transports joprojām būtu viens no vismazāk piesārņojošiem transporta veidiem, ir jāpanāk ievērojams progress kuģniecības radīto sēra oksīda, slāpekļa oksīda, makrodaļiņu (PM10) un CO2 emisiju samazināšanā. Tāpēc Demokrātiskās kustības Eiropas Parlamenta deputāti pauž nožēlu par Komisijas atteikumu iekļaut jūrniecības nozari ES emisiju tirdzniecības sistēmās. Mums vajadzētu turpināt darbu šajā virzienā un, lai to varētu paveikt, Starptautiskajai jūras organizācijai (SJO) ir jānosaka emisiju samazinājumu mērķi, kas piemērojami visās dalībvalstīs un kas ļautu mums izvairīties no konkurences izkropļošanas ar trešo valstu flotēm.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. (PT) Komisija ir iesniegusi paziņojumu par stratēģiskajiem mērķiem un ieteikumiem ES jūras transporta politikai 2018. gada perspektīvā. Komisijas priekšlikumā ir ietverti daudzi jautājumi, kas ir saistīti ar ES jūras transporta politiku, piedāvājot jūras transporta nozares ieinteresētajām pusēm plašu kompetenci un iniciatīvas, lai realizētu stratēģiskos mērķus un ieteikumus, kas tajā paredzēti.

Galvenie jautājumi, kuriem Komisija pievēršas savā priekšlikumā, ir: (i) Eiropas jūras pārvadājumu nozīme un konkurētspēja globālajā tirgū; (ii) nodarbinātības iespējas jūras nozarē; (iii) Eiropas jūras pārvadājumu kvalitāte; (iv) starptautiskā sadarbība; (v) Eiropas jūras transports kā Eiropas ekonomikas daļa un ekonomikas integrācijas dzinējspēks; un (vi) Eiropa kā pasaules līderis jūras izpētes un jauninājumu jomā.

Ņemot vērā Portugāles ģeogrāfisko stāvokli un jūras stratēģisko nozīmi, šī tēma mūsu valstij ir ļoti svarīga un centieni attīstīt „jūras ekonomiku” ir pelnījuši mūsu atbalstu un saistību uzņemšanos.

 
  
MPphoto
 
 

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. (PT) Eiropas jūras nozare sniedz skaidru un būtiski svarīgu ieguldījumu gan Savienības iekšējā ekonomikā, gan tās transporta sistēmā. Tāpēc Eiropas jūras transporta nozares interesēm ir jāpiešķir liela prioritāte, veidojot Eiropas vispārējo transporta politiku. Jāsaprot, ka Eiropas jūras nozare galvenokārt darbojas un konkurē globālā tirgū. Jūras transporta nozarē ir vērojamas lielas problēmas saistībā ar vidi. Galvenais uzdevums ir ievērojami uzlabot jūras kuģu rādītājus vides prasību ievērošanas jomā un samazināt SOx, NOx, makrodaļiņu un CO2 emisiju. Saistībā ar šo es vēlētos uzsvērt, ka ir ļoti svarīgi pasaules mērogā panākt vienošanos šajā jautājumā, lai novērstu karoga valsts maiņu par labu tām valstīm, kas nepiedalās šo nosacījumu pildīšanā. Kas attiecas uz drošību, vēlētos izcelt to, ka dalībvalstis tiek aicinātas ātri un pareizi īstenot tiesību aktus, jo īpaši Parīzes Saprašanās memorandu (attiecībā uz pārbaudēm, lai novērstu risku). Tas ļaus izvairīties no nevajadzīgām pārbaudēm, palielinās uzraudzības efektivitāti un samazinās birokrātiskās prasības tiem, kuri tiks pakļauti pārbaudēm.

 
  
MPphoto
 
 

  Jean-Luc Mélenchon (GUE/NGL), rakstiski. (FR) Aicinājums samazināt kuģu un ostu infrastruktūru radīto oglekļa emisiju apjomu, uzlabot jūrnieku materiāli tehnisko bāzi, aicinājums samazināt sēra oksīdu, slāpekļa oksīdu, makrodaļiņu (PM10) un CO2 emisijas vai pat izveidot jūrniecības radīto emisiju kontroles zonas ir pasākumi, kuriem varētu būt pozitīvs iznākums atkarībā no tā, kā tie tiek piemēroti. Taču brīvas un neizkropļotas konkurences pastāvīgā dominēšana un jūrnieku tiesību pakļaušana konkurētspējai nozīmē to, ka šis ziņojums nostājas pret jūrnieku interesēm un nozares vispārējām interesēm. Šī iemesla dēļ es balsoju pret šo tekstu.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. (PT) Pieņemot šo ziņojumu, tiek noteikti Savienības jūras transporta politikas pastāvēšanai nepieciešamie mērķi. Šis transporta veids ir pietuvojies centrālajai pozīcijai, jo tas ir viens no videi nekaitīgākajiem transporta veidiem un tam ir liels piesārņojuma samazināšanas potenciāls. Jūras transporta nozarei ir svarīga nozīme Eiropas ekonomikā saistībā ne tikai ar pasažieru, izejvielu, preču un enerģijas produktu pārvadāšanu, bet arī ar plaša spektra darbībām jūrniecības jomā, piemēram, kuģniecības nozari, loģistiku, izpēti, tūrismu, zvejniecību un akvakultūru, kas ir tikai daži piemēri.

 
  
MPphoto
 
 

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. − Es balsoju par Van Dalen kunga ziņojumu par jūras transporta stratēģiju 2018. gada perspektīvā, lai gan mūsu grozījums par jūras transporta iekļaušanu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā (ETS) tika noraidīts ar lielu balsu vairākumu (balsojums pēc saraksta).

 
  
MPphoto
 
 

  Vilja Savisaar (ALDE), rakstiski. (ET) Eiropas jūras transporta nozares nākotnei ir ļoti liela nozīme Eiropas Savienībā no ekonomiskā, sociālā, kā arī vides viedokļa. Balsojums, kas notika šodien, noteica Eiropas jūras transporta stratēģiju 2018. gada perspektīvā, un tam būs tieša ietekme uz 41 % no flotēm, kuras pieder Eiropai, un netieša ietekme uz visas pasaules jūras transporta nozari. Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupa atbalstīja šo ziņojumu, jo tas pamatā atbilst cerētajam, un mūsu priekšlikumi uzlabojumiem saņēma atbalstu. Mūsuprāt, nākotnē jūras transporta nozarē vajadzētu dominēt šādiem atslēgvārdiem: efektivitāte, nekaitīgums videi un vienādi tirgus nosacījumi. Tāpēc ir svarīgi, lai ziņojumā, kuru šodien pieņem, visas dalībvalstis tiktu aicinātas ratificēt Starptautiskās Jūras organizācijas konvenciju, lai nodrošinātu labākus apstākļus jūrniekiem un kuģu īpašniekiem, kā arī videi. Visbeidzot, es pateicos referentam par veiksmīgo sadarbību un atklātumu ziņojuma sastādīšanas laikā.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Teixeira (PPE), rakstiski. (PT) Nav nekādu šaubu, ka jūras transportam Eiropā ir priekšrocības konkurētspējas ziņā, tomēr darāmā vēl ir daudz, lai veicinātu intermodalitāti un komodalitāti, kas ietver arī jūras transporta pozīcijas maiņu kā patiesi konkurētspējīgu alternatīvu.

Jūras nozare saskaras ar vairākām grūtībām, kuras var pārvērsties par unikālām iespējām, ja pratīsim tās izmantot, ieguldot jauno speciālistu apmācībā, lai aizpildītu profesionālu darbinieku trūkumu nozarē. Tehnoloģiskā attīstība un nevajadzīgo birokrātisko prasību samazināšana, lai piesaistītu ieguldījumus ostu nozarei, arī ir prioritāri jautājumi.

Jātiecas arī pēc drošākas un tīrākas kuģošanas, samazinot siltumnīcefekta gāzu emisijas un efektīvi reaģējot uz pirātisma darbībām. Spiedienu, kas apdraud Eiropas jūras flotes pozīciju un kas pamatā izriet no trešām valstīm, kurās nozarei tiek piešķirts valsts atbalsts, vajadzētu pārvaldīt ar sistēmas palīdzību, kura jāizstrādā Pasaules Tirdzniecības organizācijai.

Eiropas infrastruktūra un ostu jauda ir pelnījusi to, ka tās tiek attīstītas, kā tas notiek ar jūras maģistrālēm, kas ir ļoti svarīgi dienvidu un perifērijas valstīm, piemēram, Portugālei, un visattālākajiem reģioniem, piemēram, Madeirai.

Šodien pieņemtais ziņojums ietver šīs pamatnostādnes vispārējā ziņā un tāpēc ieguva manu atbalstu.

 
  
MPphoto
 
 

  Viktor Uspaskich (ALDE), rakstiski. (LT) Vairāk nekā 80 % no pasaules tirdzniecības notiek jūrā un jūras transports joprojām ir un paliek starptautiskās tirdzniecības mugurkauls. ES ir vislielākā globālā eksportētāja un otra lielākā importētāja. Tāpēc kuģniecība un tamlīdzīgi pakalpojumi ir būtiski, ja vēlamies, lai Eiropas uzņēmumi konkurētu pasaules mērogā. Piekrastes kuģniecība ir svarīga Eiropas transporta ķēdē, pārvadājot Eiropā 40 % kravu. Katru gadu vairāk nekā 400 miljoni pasažieru izmanto Eiropas ostas un tāpēc jūras transports tieši ietekmē Eiropas pilsoņu dzīvi. Eiropas Parlaments ir viens no jūras politikas aizstāvjiem ES. ES jūras transporta politika atbalsta arī citas politikas, jo īpaši integrēto jūras politiku. Pasaules finanšu krīze ietekmēja arī jūras transporta nozari. Tāpēc pašlaik mums patiešām vajadzētu atbrīvot Eiropas jūrniecības ekonomisko potenciālu, lai stimulētu ekonomisko izaugsmi un sociālo un vides stabilitāti. Eiropas kuģniecības ilgtermiņa konkurētspēja ir ES jūras politikas pamatā. Šī stratēģija veicina drošu, tīru un efektīvu kuģniecību un darbavietu radīšanu Eiropas jūras politikas regulētajā nozarē. Stratēģiska vīzija, kurā tiek ņemta vērā kuģniecības, ostu un tamlīdzīgu nozaru attīstība, ir svarīga ES jūras politikas vienkāršošanai, lai tā spētu stāties pretī nākotnes problēmām, piemēram, cīnīties ar pirātismu un mazināt kuģniecības ietekmi uz vidi. Ir svarīgi izveidot integrētu starpnozaru pieeju, kurā ietilptu zivsaimniecības, transporta, vides, enerģijas, rūpniecības un zinātniskās izpētes politika. Laiks, kad Eiropas teritorijā esošās kaimiņvalstis savā starpā konkurēja, ir pagājis. Tas attiecas gan uz Lietuvu, gan arī uz pārējo Eiropu.

 
  
MPphoto
 
 

  Dominique Vlasto (PPE), rakstiski. (FR) Es atzinīgi vērtēju šī ziņojuma pieņemšanu, ar kuru apvienoti daži no maniem priekšlikumiem jūras transporta politikas un ar to saistīto nozaru nākotnei gan saistībā ar kuģu būvi, tūrismu, gan zivsaimniecību. Manuprāt, bija svarīgi vēlreiz apstiprināt drošības nepieciešamību kā jūras transporta priekšnoteikumu un, neraugoties uz sarežģīto ekonomisko situāciju, uzsvērt nepieciešamību ievērot augstos jūras un piekrastes vides aizsardzības standartus. Paredzamais preču un pasažieru apjoma palielinājums, visstingrākie vides standarti un nepieciešamība veicināt intermodalitāti un transporta veidu maiņas nosaka to, ka ir nepieciešama ostu infrastruktūru modernizācija. Šādiem strukturāliem pasākumiem ir nepieciešams ievērojams ieguldījums apvienojumā ar pārredzamiem un godīgiem finansēšanas noteikumiem, lai atbalstītu jauninājumus un palielinātu Eiropas ostu konkurētspēju. Visbeidzot, es priecājos, ka mūsu stratēģijā parādās sociālā aspekta iezīmes un ka tā jo īpaši uzsver nodarbinātību, apmācību, jūras profesionāļu prasmju uzlabošanu un jūrnieku darba apstākļu uzlabošanu gan krastā, gan uz kuģiem.

 
  
  

Ziņojums: Helga Trüpel (A7-0028/2010)

 
  
MPphoto
 
 

  Elena Oana Antonescu (PPE), rakstiski. (RO)Europeana”, Eiropas digitālā bibliotēka, ir vienīgais, tiešais, daudzvalodu portāls, kurš ir veltīts Eiropas kultūras mantojumam. Nākotnē tas lielam skaitam lasītāju piedāvās piekļuvi retiem un veciem dokumentiem no Eiropas mantojuma, kuriem ir grūti piekļūt to uzglabāšanas veida dēļ.

Rezolūcijas priekšlikumā, par kuru šodien balsojām, es lūdzu Eiropas Komisiju uzsākt īpašu kampaņu plašsaziņas līdzekļos un tiešsaistē, kas paredzēta studentiem un skolotājiem un kura pievēršas šī portāla piedāvāto digitālo resursu izmantošanai izglītības nolūkā, lai palielinātu informētību par Europeana tīmekļa vietni. Europeana portālam vajadzētu kļūt par vienu no atsauces punktiem izglītības un pētniecības mērķiem, tas varētu tuvināt Eiropas jauniešus kultūras mantojumam un palīdzēt radīt starpkultūru vienotību ES.

Šajā rezolūcijas priekšlikumā Eiropas Parlaments mudina dalībvalstis sniegt vienādu ieguldījumu Europeana projekta saturā un veicināt darbu iesniegšanu bibliotēkās un valsts kultūras iestādēs, lai visi eiropieši varētu pilnībā piekļūt savam kultūras mantojumam.

 
  
MPphoto
 
 

  Sophie Auconie (PPE), rakstiski. (FR) Europeana, Eiropas digitālā bibliotēka, ir apņēmusies īstenot milzīgu mērķi, proti, digitalizēt visus Eiropas darbus, lai tie būtu pieejami sabiedrībai. Tas ir ilgtermiņa uzdevums, kuram nepieciešama cieša uzraudzība un nosakāms progress. Pašiniciatīvas ziņojumā ir noteikts mērķis līdz 2015. gadam nodrošināt piekļuvi 15 miljoniem darbu, kā arī iespēju ikvienam piekļūt tīmekļa vietnei visās Eiropas Savienības valodās.

Šis Eiropas projekts ir svarīgs: tas ir ieguldījums mūsu kopīgā mantojuma popularizēšanā, tā ietekmē uz visu pasauli un novērš privāto monopolu rašanos. Tāpēc es apņēmīgi balsoju par šo lielo projektu.

 
  
MPphoto
 
 

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. − Es atbalstīju ziņojumu, jo uzskatu, ka piekļuvei kultūras un izglītības informācijai ir jādod prioritāte, lai uzlabotu izglītības un dzīves standartus Eiropā. Ņemot vērā labumu, ko visiem ES iedzīvotājiem sniedz piekļuve „Europeana” bibliotēkai, vajadzētu pēc iespējas drīz nodrošināt tās pieejamību visās oficiālajās valodās. Arī personām ar invaliditāti jāgūst labums no digitālās tehnoloģijas un ir jābūt vienkāršāk pieejamai izglītībai un informācijai, izmantojot pieejamus formātus un pielāgotas tehnoloģijas. Jāuzlabo „Europeana” pieejamība, nodrošinot bezmaksas piekļuvi skolēniem, studentiem un pasniedzējiem vidusskolās, universitātēs un citās izglītības iestādēs. Tāpēc ir svarīgi garantēt un vienkāršot vispārējo piekļuvi Eiropas kultūras mantojumam un nodrošināt, ka tas tiek popularizēts un saglabāts nākamajām paaudzēm.

 
  
MPphoto
 
 

  Mara Bizzotto (EFD), rakstiski. (IT) Eiropas Savienības dalībvalstu mākslas un kultūras mantojuma apkopošana un saglabāšana, izveidojot multivides platformu, kurā apkopot attēlus, audio un video materiālus, lai izveidotu resursu, kas vienlaikus ir bibliotēka, muzejs un arhīvs: tas ir Europeana projekta mērķis, kura ietvaros kopš tā uzsākšanas 2008. gadā Eiropas mākslas mantojums pašlaik tiek ievietots tiešsaistē, pateicoties vairāk nekā 1 000 kultūras iestāžu ieguldījumam.

Lai arī tam joprojām ir daži vājie punkti, tostarp paša projekta reklamēšana un informētības veicināšana par to, „nezināmu autoru” darbu vai ar autortiesībām aizsargātu darbu ievietošana tiešsaistē un daži pieejamo objektu un materiālu trūkumi, Europeana tomēr izmanto jauna veida tehnoloģijas, lai datorizētu Eiropas kultūras mantojumu lielā mērogā, piesaistot ne tikai ES resursus, bet arī valstu un privātos resursus.

Katras dalībvalsts mākslas atmiņu, izpausmju un kultūras īpatnību saglabāšana ir svarīga, lai nodrošinātu, ka nākamām paaudzēm ir spēcīga savas identitātes izjūta. Šī iemesla dēļ es balsoju par šo ziņojuma projektu.

 
  
MPphoto
 
 

  Ioan Enciu (S&D), rakstiski. (RO) Pēc balsošanas par ziņojumu „Europeana — nākamie soļi” es kā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas atzinuma referents atzinīgi vērtēju to, ka šis ziņojums ir pabeigts un ceru, ka Komisija pieņemts ziņojumā minētos ieteikumus. Debatēs par ziņojumu Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejā tika apspriests plašs jautājumu loks, piemēram, IT struktūra, Europeana.eu vietnes pārvaldība, brīva piekļuve bibliotēkas informācijai, nepieciešamība standartizēt digitalizācijas procedūras un tīmekļa vietnes informācijas nesēju nodrošinājuma problēma. Daži no šiem jautājumiem tika iekļauti arī galvenās komitejas — Kultūras un izglītības komitejas — ziņojumā, kas dod man cerību, ka mēs esam veiksmīgi izstrādājuši visaptverošu ziņojumu.

Tomēr es domāju, ka jāturpina apspriest atsevišķus jautājumus, kas pilnībā netika pieņemti, piemēram, vietnes pārvaldība, finansēšanas veidi un galvenokārt vietnes sistematizēšana vienotas datubāzes, nevis portāla veidā. Es ceru, ka mūsu minētie ieteikumi kopā ar Komisijas pārdomām par iepriekš minētajiem jautājumiem, pārvērtīsies veiksmīgā projektā. Europeana varētu kļūt par Eiropas Savienībai veiksmīgu projektu, ja vien tā pamatā ir ES vērtības un ideāli un ja tā ir galvenā vieta, kur atrast Eiropas kultūras informāciju.

 
  
MPphoto
 
 

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. (PT) Es balsoju par ziņojumu „Europeana — nākamie soļi”, kurā visas ES dalībvalstis tiek mudinātas būt aktīvākām, piedāvājot pieejai nacionālo bibliotēku un kultūras iestāžu krājumus, lai visi eiropieši varētu pilnībā piekļūt savam kultūras mantojumam. Mērķis saglabāt vietnē vairāk nekā 15 miljonus darbu īsā laikā varētu palīdzēt aizsargāt Eiropas kultūras mantojumu, lai nākamās paaudzes varētu apvienot kopīgo Eiropas atmiņu.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. (PT) Pat laikos, kad šķelšanās un naidīgums starp Eiropas valstīm bija visvairāk jūtams, Eiropas kultūra un zinātne vienmēr ir spējusi pārkāpt šīs robežas un izplesties visā reģionā, kurā tagad atrodas Savienība, un pat vēl aiz tās robežām. Šajā sakarā vēlētos izcelt universitāšu nozīmi. Tā kā universitātēm bija reliģioza izcelsme, tām bija izšķiroša nozīme šķirto pušu atkalapvienošanā, no kā izveidojās respublica christiana, un tās neļāva aizmirst par tiem, kas spēja pārvarēt šķelšanos un likt sadzirdēt savas idejas kontinentā un pēc tam visā pasaulē. Kā portugālis un tādas valodas un kultūras pēctecis, kura ir izplatījusies visā pasaulē, es atbalstu centienus padarīt Eiropas kultūru un zinātni pamanāmāku un pieejamu visiem, kas vēlas to baudīt. Šajā sakarā Europeana ir vislabāko Eiropas tradīcijas pēctece. Es ceru, ka projekts būs ilgtspējīgs un ka mana valsts atbilstoši tās tieksmei uz universālismu apņēmīgi sniegs savu ieguldījumu.

 
  
MPphoto
 
 

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. (PT) Europeana tika atklāta 2008. gada novembrī un tās mērķis ir padarīt visiem pieejamu Eiropas kultūras un zinātnisko mantojumu internetā. Šobrīd Europeana piedāvā 6 miljonus digitalizētu darbu katalogu un mērķis ir sasniegt 10 miljonus darbu līdz 2010. gada jūnijam. Projekta otrajā fāzē paredzēta pilnībā funkcionējošas Europeana.eu palaišana 2011. gadā, kura pēc rakstura būs daudzvalodīgāka un kurai būs semantiska tīmekļa iezīmes. Europeana vietnē ir pieejami tikai 5 % no visām digitālajām grāmatām un gandrīz puse no šīm grāmatām nāk no Francijas, pēc tam seko Vācija (16 %), Nīderlande (8 %) un Apvienotā Karaliste (8 %). No visām pārējām valstīm katra ir devusi 5 % vai mazāk. Vēlams lielāks dalībvalstu ieguldījums. Es atbalstu aicinājumu, lai dažādu digitalizētu vienību krājums Europeana tiktu palielināts vismaz līdz 15 miljoniem līdz 2015. gadam. Es piekrītu, ka īpaša uzmanība jāpievērš tiem darbiem, kas ir trausli un kuri drīzumā varētu vairs nebūt, te cita starpā jāmin audiovizuālie materiāli. Jāmeklē risinājumi, kā iekļaut ar autortiesībām aizsargātu materiālu — gan pašreizējos darbus, gan arī nesenās pagātnes darbus.

 
  
MPphoto
 
 

  João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski. (PT) Eiropas kultūras mantojuma — sākot ar literāriem darbiem un beidzot ar citiem kultūrā un zinātnē nozīmīgiem materiāliem — digitālās bibliotēkas, muzeja un arhīva izveide ir nozīmīgs ieguvums izglītības, pētniecības un kultūras jomās. Lai sasniegtu mērķi būt noderīgai visai sabiedrībai un būt pieejamai ne tikai Eiropā, bet arī visā pārējā pasaulē, ir svarīgi, lai Europeana nodrošinātu brīvu publisko piekļuvi materiālam, kuram ir iespējams piekļūt. Svarīgi arī neaizmirst par to, lai piekļuve būtu tādos formātos un informācijas nesējos, kas nodrošina piekļuvi personām ar invaliditāti.

Tomēr pieņemtajā rezolūcijā ir vairāki neskaidri aspekti, savukārt citi nav pietiekami izstrādāti. Nav skaidrs, kā tiks noteikts, kāds kultūras un zinātnes saturs tiks iekļauts Europeana un kurš to darīs, kā arī nav zināms, kā to administrēs; šie jautājumi ir svarīgi, izvērtējot, kādā mērā tiks nodrošināta atbilstoša Eiropas kultūras mantojuma daudzveidības atspoguļošana.

Šaubas ir par to, kā darbosies ziņojumā ierosinātā publiskā un privātā sektora partnerība un kā notiks ar Europeana saistīto kultūras iestāžu vispārējā finansēšana. Mēs domājam, ka kultūras un zinātnes mantojums pieder ikvienam un tam jābūt brīvi pieejamam visiem iedzīvotājiem, to nevajadzētu uztvert kā pārdodamu preci.

 
  
MPphoto
 
 

  Sylvie Guillaume (S&D), rakstiski. (FR) Mums vajadzētu visiem eiropiešiem nodrošināt pieeju Eiropas mākslas un kultūras dārgumiem, kas veido viņu kultūras mantojumu. Ar šādu domu, neraugoties uz dažām sākotnējām grūtībām, Europeana, apbrīnojama digitālā bibliotēka, kurā šobrīd ir iekļauti gandrīz 6 miljoni digitalizētu darbu, tika atklāta 2008. gadā. Šodien mums ir jāuzlabo Europeana saturs, vienlaikus nodrošinot intelektuālā īpašuma tiesību ievērošanu. Visbeidzot, es pati piešķiru īpašu nozīmi uzlabojumiem, kas tiek veikti, lai veicinātu piekļuvi šim rīkam personām ar invaliditāti, tāpēc dalībvalstīm vajadzētu nodrošināt pilnīgu bezmaksas piekļuvi Eiropas kolektīvajām zināšanām, izmantojot pieejamus formātus un pielāgotas tehnoloģijas.

 
  
MPphoto
 
 

  Cătălin Sorin Ivan (S&D), rakstiski. (RO) Europeana projekts, Eiropas Savienības digitālā bibliotēka, ir jāatbalsta, jo tā ir iniciatīva, kuras nolūks ir radīt Eiropas kultūras forumu, nodrošinot Eiropas iedzīvotājiem plašu piekļuvi Eiropas kultūras mantojumam. Lai arī projekts tika uzsākts 2008. gada novembrī, diemžēl tas neprogresē, pirmkārt, autortiesību radīto šķēršļu dēļ, kā arī samazinātā finansējuma dēļ. Šodien pieņemtā Eiropas Parlamenta ziņojuma galīgā versija ietver noderīgus ieteikumus saistībā ar šī projekta pārvaldību nākotnē. Pirmkārt, jāpārskata finansējuma veids, pievēršot uzmanību publiskā un privātā sektora partnerībai un dalībvalstu ieguldījumiem, kas pašlaik ir ļoti nekonsekventi. Otrkārt, šis ziņojums ļauj izcelt to, ka patiesie rezultāti ir sasniedzami ne tikai ar literāro darbu liela mēroga digitalizāciju, bet arī atrodot tūlītējus risinājumus, kas ļauj izmantot ar autortiesībām aizsargātus darbus. Šis ziņojums ir svarīgs ieguldījums jau esošajā sistēmā saistībā ar ierosinātajiem noteikumiem par darbu skatīšanu internetā, kurai jābūt bez maksas, savukārt darbu lejupielādei jāparedz pieņemama maksa.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. (PT) Eiropas kultūras mantojuma izplatīšana ir ieguvums vairākās nozarēs, jo īpaši izglītības, zinātnes, pētniecības un tūrisma nozarē. Tomēr mantojuma izplatīšana nemaz tik labi nenotiek un ir dalībvalstu starpā valda lielas atšķirības saistībā ar to kultūras mantojuma digitalizāciju, lai veicinātu piekļuvi tam. Lai panāktu strauju jauno tehnoloģiju pieņemšanu, ar kurām ātri apkopot visas Eiropas kultūras mantojumu augstas kvalitātes digitālajos formātos, ir vajadzīgi kopīgi centieni. Šie centieni ir vajadzīgi tādēļ, lai šo mantojumu izplatītu visā pasaulē, tādējādi palīdzot citām tautām piekļūt Eiropas kultūras bagātībām.

 
  
MPphoto
 
 

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. (DE) Europeana digitālajā bibliotēkā var piekļūt apmēram miljonam grāmatu, karšu un fotogrāfiju no ES dalībvalstīm. Tas, ka komercfirmas ievērojami vairāk izmanto Google grāmatu meklēšanas rīku un ka tas ir progresējis attīstībā, ir tikai loģiski un ir saistīts ar lielāku Google grāmatu meklēšanas rīka popularitāti. Lai panāktu lielāku Europeana progresu un panāktu, ka digitālā bibliotēka ir plašāk zināma, vispirms mums ir jāiesaista projektā vairāk universitāšu un iestāžu. Tikai tad varam sākt runāt par lielākiem finanšu resursiem. Pat tad, ja Europeana ir svarīga Eiropas kultūras mantojumam un zināšanām, vienošanās iespējamība par līdzekļu palielināšanu — kuri pie tam jānodrošina no ekonomiskās attīstības līdzekļiem —, ir ierobežota, jo īpaši finanšu krīzes laikā un ņemot vērā to, ka miljardi aiziet palīdzības sniegšanai Grieķijai. Tāpēc es atturējos no balsošanas.

 
  
MPphoto
 
 

  Wojciech Michał Olejniczak (S&D), rakstiski. (LT) ES moto „Vienoti dažādībā” ir ļoti atbilstošs Europeana projektam. Es balsoju par šo ziņojumu, jo šis ir pirmais nopietnais mēģinājums parādīt visas Eiropas kultūras mantojumu digitālā formātā. Eiropai pieder viens no lielākajiem kultūras mantojumiem, kuram, manuprāt, ir jābūt pieejamam plašam sabiedrības lokam. Tas ir nožēlojami, ka ne visas ES valstis ir vienlīdz aktīvas sava kultūras mantojuma nodošanā virtuālajai videi. Jo īpaši tas attiecas uz jaunajām ES dalībvalstīm. Jānorāda arī uz citām vēl neatrisinātām problēmām: projekta finansēšana, publiskā un privāta sektora sadarbība un, pats galvenais, autortiesību aizsardzības jautājums. Tās jāsāk risināt pēc iespējas ātrāk, lai Eiropas un visas pasaules iedzīvotāji varētu piekļūt Eiropas kultūras mantojumam. Es ceru, ka mūsu pieņemtais ziņojums paātrinās Europeana projekta īstenošanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Georgios Papanikolaou (PPE), rakstiski. (EL) Pozitīvais balsojums par Europeana programmu nozīmē, ka centieni digitalizēt dalībvalstu kultūras mantojumu tiek atbalstīti. Tomēr ir ļoti svarīgi atzīmēt, ka mērķis ir aizsargāt darbu elektronisko formātu per se, neļaujot lietotājiem tos pārveidot. Īsumā, mērķis nav izstrādāt vēl vienu Interneta meklētājprogrammu, bet gan izstrādāt tīmekļa vietni, kura vienlaikus būs muzejs, bibliotēka un zinātnisku zināšanu avots. Taču kultūras mantojuma digitalizācija nav iespējama bez dalībvalstu un valsts aģentūru palīdzības. Diemžēl pašlaik 47 % no Europeana satura nāk no Francijas, kamēr valstis, kurām vajadzētu piedalīties ar apjomīgu kultūras mantojumu, piemēram, Grieķija, ir pārstāvētas tikai ar trūcīgu digitalizēto datņu procentu. Bez tam īpaša uzmanība jāpievērš intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzībai. Digitalizācija nozīmē iedzīvotāju brīvu piekļuvi zināšanām un zinātnei, tā nekādā gadījumā nenozīmē jaunu elektroniskā pirātisma un bezatbildības sfēru.

 
  
MPphoto
 
 

  Robert Rochefort (ALDE), rakstiski. (FR) Tas bija 2000. gadā, kad aizsākās ideja par Eiropas virtuālās bibliotēkas izveidošanu. Mērķis bija ievietot tiešsaistē Eiropas kultūras mantojumu, lai tas būtu pieejamāks ikvienam. Ikviens, kas domā par Europeana, domā par „kultūru”. Pašlaik Europeana nodrošina piekļuvi ar vienu datora peles klikšķi septiņiem miljoniem „digitalizētu darbu” (t.i., attēliem, tekstiem, skaņas un video materiāliem) — gan pasaulslaveniem darbiem, gan maziem apslēptiem dārgumiem. Vairāk nekā 1 000 kultūras iestāžu to nodrošina ar saturu un to vidū ir galerijas, arhīvu centri, bibliotēkas un muzeji (tostarp Rijksmuseum, Britu bibliotēka un Luvra). Projekts nepavisam nav pabeigts. Jaunā Europeana versija, kas šobrīd ir izstrādes posmā, tiks palaista šajā gadā ar mērķi līdz jūnijam sasniegt vairāk nekā 10 miljonus digitalizēto darbu lielu apjomu. Lai to sasniegtu, vēl ir jāpārvar vairākas nopietnas problēmas. To vidū ir satura paplašināšana ilgtermiņā, ar autortiesībām aizsargātu darbu iekļaušana lielākā apmērā, vairs neizdodamu un nezināmu autoru darbu jautājuma risināšana, jaunu finansēšanas veidu meklēšana, piekļuves iespēju uzlabošana personām ar invaliditāti, daudzvalodu pakalpojuma nodrošināšana un visi jautājumi, kas rūpīgi iestrādāti tekstā, par kuru balsojām un kuru es tādēļ atbalstīju.

 
  
MPphoto
 
 

  Joanna Senyszyn (S&D), rakstiski. – (PL) Kā Kultūras un izglītības komitejas locekle es apstiprināju ziņojumu „Europeana — nākamie soļi”. Europeana, apvienojot Eiropas nacionālo digitālo bibliotēku resursus, ir kļuvusi par piekļuves vietu cilvēces kultūras un zinātnes mantojumam. Projektu atbalstīja Polijas bibliotekāru asociācija. Projekta efektīvai īstenošanai ir vajadzīgi stabili finanšu resursi, kas garantēs nacionālo bibliotēku dalību un vispārēju piekļuvi Europeana resursiem. Pašlaik tikai 5 % no visa Eiropas kultūras mantojuma ir pieejami digitālā formātā. Gandrīz puse (47 %) no tā nāk no Francijas, 6 % no Vācijas un 5 % no Nīderlandes un Apvienotās Karalistes. Projekts paredz, ka no 2010. gada jūnija būs pieejami 10 miljoni digitalizēto darbu un 15 miljoni — 2011. gadā. Lai tas būtu iespējams, ir nepieciešams palielināt kultūras priekšmetu digitalizācijas finansējumu, vienlaikus nodrošinot ciešu sadarbību starp tiesību turētājiem, kultūras iestādēm un valsts un privāto sektoru. Lai pēc iespējas vairāk cilvēku varētu izmantot Europeana, materiāliem jābūt pieejamiem visās oficiālajās Eiropas Savienības valodās. Ir vajadzīga informācijas kampaņa, lai palielinātu informētību par Europeana. Portāla izveidē jāņem vērā arī invalīdu vajadzības, nodrošinot viņiem pilnīgu piekļuvi Eiropas kolektīvajām zināšanām. Šajā sakarā Eiropas Komisijai un individuālajiem izdevējiem vajadzētu nodrošināt, ka personām ar invaliditāti tiek piedāvātas digitālo darbu īpašās versijas, piemēram, audio lasījumi.

 
  
MPphoto
 
 

  Róża Gräfin Von Thun Und Hohenstein (PPE), rakstiski. – (PL) Es domāju, ka Europeana multivides Interneta bibliotēkas atvēršana ir ļoti nozīmīgs solis Eiropas un pasaules kultūras mantojuma digitalizācijas procesā. Tāpēc es atbalstīju Trüpel kundzes ziņojumu.

Projekts ļauj piekļūt vairāk nekā četrarpus miljoniem grāmatu, filmu, karšu, žurnālu, fotogrāfiju un mūzikas ierakstu, un tas ir arhīvs, kurā nākamajām paaudzēm glabājas pirmo reizi uz papīra, audekla vai pergamenta uzrakstīts materiāls. Tas ir ļoti vērtīgs gan parastiem pilsoņiem, gan pētniekiem, jo vienkāršo piekļuvi retiem un grūti sasniedzamiem darbiem.

Galvenais Europeana turpmākās attīstības šķērslis ir dažādu autortiesību noteikumu pastāvēšana dažādās dalībvalstīs. Mums jācenšas saskaņot tiesību aktus, lai iedzīvotāji varētu piekļūt pēc iespējas vairāk darbiem, vienlaikus nodrošinot arī taisnīgus darījumus ar autoriem. Projekta panākumi lielā mērā būs atkarīgi no dalībvalstu apņemšanās nepārtraukti ieguldīt finanšu līdzekļus.

 
  
MPphoto
 
 

  Marie-Christine Vergiat (GUE/NGL), rakstiski. (FR) Es atturējos no balsošanas par alternatīvo rezolūciju „Europeana — nākamie soļi”, jo šo rezolūciju iesniedza Eiropas Tautas partijas grupa (Kristīgie demokrāti), neskatoties un balsojumu, kas notika komitejā.

Jaunā rezolūcija ietver lielu daļu no sākotnējās rezolūcijas un tāpēc ietver grozījumus, kurus es iesniedzu un kuri tika pieņemti, bet jaunā teksta mērķis, galvenokārt, ir liegt iedzīvotājiem iespēju pievienot saturu Europeana ar īpašas vietnes starpniecību un veikt izpēti ar Web 2.0 rīkiem, kas ir izstrādes stadijā.

Tāpēc es šo priekšlikumu neatbalstīju gan tā formas, gan satura dēļ.

 
  
  

Ziņojums: Marit Paulsen (A7-0053/2010)

 
  
MPphoto
 
 

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. (PT) Es balsoju par šo ziņojumu, jo tas mudina Eiropas Komisiju izvērtēt dzīvnieku labturības rīcības plānu, kas pašlaik ir spēkā (2006.–2010. gads) un sastādīt jaunu rīcības plānu 2011.–2015. gadam. Šajā ziņojumā ir iekļauts arī noteikums par mērķtiecīgākas uzraudzības sistēmas izveidi un efektīvākiem sodiem dzīvnieku īpašniekiem, kuri neievēro tiesību aktos noteiktās dzīvnieku labturības prasības, un par Eiropas lauksaimnieku ražošanas izmaksu pieauguma, kas saistīts ar dzīvnieku labturības standartu paaugstināšanu, kompensāciju; tajā ir arī ierosināts iekļaut dzīvnieku labturības pasākumiem paredzētos finanšu līdzekļus jaunās kopējās lauksaimniecības politikas atbalsta shēmās pēc 2013. gada. Nākamajam rīcības plānam jāpievēršas vispārīgam Eiropas tiesību aktam par dzīvnieku labturību, Eiropas centram dzīvnieku labturībai un dzīvnieku veselībai, spēkā esošo tiesību aktu labākai īstenošanai, saistībai starp dzīvnieku veselību un sabiedrības veselību un jaunajām tehnoloģijām.

 
  
MPphoto
 
 

  Elena Oana Antonescu (PPE), rakstiski. (RO) Es domāju, ka ar rīcības plāna 2006.-2010. gadam īstenošanu tika panākts progress attiecībā uz dzīvnieku labklājību, jo vairums no šajā plānā paredzētajiem pasākumiem tika īstenoti apmierinošā līmenī.

Kā tās komitejas locekle, kura uzrauga sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma jautājumus, es īpaši atzinīgi vērtēju pasākumus, kas tika veikti, lai mazinātu dzīvnieku barībā esošo antibiotiku radīto kaitīgo ietekmi uz cilvēku veselību, un sekoja to aizliegumam 2006. gadā. Tāpēc es balsoju par šo ziņojumu.

Taču es vēlos uzsvērt, ka iecerētajam rīcības plānam vajadzētu ietvert vairāk pasākumus, kas paredzēti ES lauksaimnieku atbalstīšanai un spēkā esošo noteikumu par dzīvnieku pārvadāšu dalībvalstīs uzlabošanai.

 
  
MPphoto
 
 

  Liam Aylward (ALDE), rakstiski.(GA) Es balsoju par ziņojumu par dzīvnieku labturības rīcības plānu laikposmam no 2006. līdz 2010. gadam. Dzīvnieku un mājlopu veselība ir svarīga Eiropas iedzīvotājiem, Eiropas lauksaimniecības nozarei un Eiropas ekonomikai.

Es atbalstu ziņojuma ieteikumu, ka rīcības plānā jābūt lielākam uzsvaram uz to tiesību aktu īstenošanu, kas jau ir pieņemti. Protams, ka Eiropas noteikumu un sodu sistēmas īstenošana attiecībā uz dzīvnieku labturību ir jāuzlabo, lai nodrošinātu, ka Eiropas Savienībā pastāv apmierinoši dzīvnieku labturības obligātie standarti. Eiropas ražotājiem un lauksaimniekiem ir augsti standarti. Es piekrītu arī ziņojumā izteiktajam apgalvojumam, ka ir jānodrošina, lai dzīvnieku produkti, piemēram, gaļa, kas tiek ievesta Eiropas Savienībā, atbilstu vienādiem dzīvnieku labturības nosacījumiem, lai veidotos godīga konkurence un vienlīdzīgas iespējas visiem tirgus dalībniekiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Vilija Blinkevičiūtė (S&D), rakstiski. (LT) Es balsoju par šo ziņojumu, jo īstenot Eiropas dzīvnieku labturības politiku un tiesību aktus ir svarīgi, lai izveidotu vienotus ES dzīvnieku labturības standartus. Laba dzīvnieku veselība un laba lopkopība ir svarīga ne tikai dzīvnieku labturībai, bet arī visas sabiedrības veselībai. Tā kā saskaņā ar ES tiesību aktiem visi dzīvnieki tiek uzskatīti par jutīgām būtnēm, mums jānosaka stingrākas dzīvnieku labturības pārbaudes un stingri jāievēro dzīvnieku aizsardzības standarti. Diemžēl Komisija vēl nav sagatavojusi konkrētu stratēģiju par dzīvnieku labturības standartiem un vienīgais tās izstrādātais dokuments ir 2009. gada oktobrī iesniegtais ziņojums. Es piekrītu Eiropas Parlamenta aicinājumam Komisijai sagatavot jaunu rīcības plānu laikposmam no 2011. līdz 2015. gadam un piešķirt nepieciešamo finansējumu. Eiropas Savienības budžetā ir jāparedz pietiekamas apropriācijas, lai Komisija varētu veikt uzraudzību, nepieciešamības gadījumā atbalstīt ražotājus un palielināt ražotāju konkurētspēju, kas mazinājusies līdz ar jaunu un mainīgu dzīvnieku labturības standartu pieņemšanu. Dalībvalstīm jānodrošina, ka visi ES dzīvnieku labturības noteikumu pārkāpumi tiek efektīvi sodīti. Tikai šādā veidā, pastiprinot dzīvnieku aizsardzības tiesību aktus un to īstenošanu, mēs varam nodrošināt dzīvnieku aizsardzību un izvairīties no tā, ka dzīvnieku produkti, kas neatbilst vispārējos tiesību aktos paredzētajiem nosacījumiem, tiek piedāvāti iekšējā tirgū.

 
  
MPphoto
 
 

  Louis Bontes (NI), rakstiski. (NL) Lai arī Nīderlandes Brīvības partija (PVV) atbalsta dzīvnieku labturību, tas tomēr ir jautājums, kas jārisina dalībvalstīm, nevis ES.

 
  
MPphoto
 
 

  Robert Dušek (S&D), rakstiski.(CS) Eiropā bija un joprojām ir aktīva vēlme un sena tradīcija pienācīgi izturēties pret dzīvniekiem. Laba mājlopu veselība un augstas kvalitātes lopkopība ir fundamentāli svarīga sabiedrības veselībai. Stingri standarti, salīdzinot ar pārējo pasaules daļu, ir daļa no Eiropas lauksaimnieku raksturīgām iezīmēm, tāpat kā, piemēram, Eiropas lauksaimniecības produktu kvalitāte. Šo iemeslu dēļu mums jāpieliek visas pūles, lai radītu tiesisko sistēmu, kas noteiktu obligātos standartus, kas ir spēkā visā ES attiecībā uz visiem mājlopu lopkopības veidiem. Tikai tādā veidā iekšējā tirgū būs iespējama brīva un godīga ekonomiskā konkurence. Tāpat ir nepieciešams pieprasīt obligāto standartu ieviešanu pasaules tirgū, lai nepieļautu, ka mājlopu audzētāji no Eiropas pārceltos ārpus ES uz reģioniem, kur ir zemāki standarti. Es atbalstu referentes ierosinājumu, ka ražošanas izmaksu pieaugums, kas saistīts ar dzīvnieku labturības standartu paaugstināšanu, jākompensē atbalsta ietvaros saskaņā ar nākotnes KLP. Tomēr jāatzīst, ka nav noticis tālāks progress satelītsistēmas izstrādē mājlopu pārvadāšanas uzraudzīšanai, kā arī ļoti žēl, ka atsevišķi Eiropas lauksaimnieki neievēro apstiprinātos standartus, jo īpaši cūku audzēšanā. Jāpatur prātā, ka augstākiem standartiem nepieciešami lielāki finansiālie izdevumi, tāpēc standartus ievērojošie un atbildīgie lauksaimnieki cieš tirgū bezatbildīgo lauksaimnieku rīcības dēļ. Šo iemeslu dēļ ir svarīgi ieviest adekvātu sankciju iespēju ES noteikumu pārkāpuma gadījumā.

 
  
MPphoto
 
 

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. (PT) Es balsoju par ziņojumu par dzīvnieku labturības rīcības plāna laikposmam no 2006. līdz 2010. gadam izvērtēšanu, kurā ir ierosināts, ka jāparedz mērķtiecīgākas uzraudzības sistēma un efektīvāki sodi dzīvnieku īpašniekiem, kuri neievēro likumā noteiktās dzīvnieku labturības prasības. Svarīgi, lai Eiropas lauksaimniekiem saskaņā ar jauno lauksaimniecības politiku tiktu izmaksātas kompensācijas par ražošanas izmaksu pieaugumu, kas saistīts ar dzīvnieku labturības standartu paaugstināšanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Göran Färm, Anna Hedh, Olle Ludvigsson un Marita Ulvskog (S&D), rakstiski. (SV) Pēc nelielas šaubīšanās mēs, Zviedrijas sociāldemokrāti, izvēlējāmies balsot par šo ziņojumu par dzīvnieku labturību Eiropā. Mēs labprātāk izvēlētos visaptverošāku pieeju Eiropas dzīvnieku labturībai un mēs nevēlamies, ka aizsardzība tiek formulēta veidā, kas traucētu dalībvalstīm noteikt augstākus standartus nekā paredzēts ES noteikumos. Tomēr, mēs izlēmām uzskatīt ziņojumu par daļu no procesa, kas pakāpeniski ļaus sasniegt šos standartus, un tāpēc balsojām par šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. (PT) Es piekrītu Eiropas Tautas partijas grupas (Kristīgie demokrāti) ēnu referentei Jeggle kundzei par to, ka dzīvnieku labturībai ir nepieciešama saskaņotāka pieeja, bet tas nenozīmē, ka ir nepieciešams ieviest papildu normatīvos aktus. Bez tam, nenoniecinot dzīvnieku labturības jautājumu, vēlos piezīmēt, ka pārāk daudz noteikumu un standartu galu galā varētu negatīvi ietekmēt tirgu.

Nedrīkst aizmirst, ka, jo vairāk standartu, jo grūtāk ražotājiem tos izpildīt un jo vairāk mazinās Eiropas lopkopības konkurētspēja. Turklāt pārmērīgas dzīvnieku aizsardzības dēļ nevajadzētu aizmirst par citām vērtībām, kuras ir vienlīdz svarīgas un kuras nevajadzētu zaudēt, piemēram, ekonomiskā konkurētspēja, aramzemes un lopkopības ilgtspējība un pat atsevišķas nacionālās tradīcijas.

No otras puses, tomēr jāaizsargā cilvēku veselība no dzīvnieku pārnēsātajām slimībām (savvaļas dzīvnieki, lolojumdzīvnieki vai dzīvnieki, kas paredzēti cilvēku patēriņam), un tam ir nepieciešams zinātnisks pētījums, lai parādītu, kā labāk regulēt un aizsargāt sabiedrības veselību.

 
  
MPphoto
 
 

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. (PT) Dzīvnieku labturības augstais līmenis no audzēšanas līdz nokaušanai var uzlabot produkta nekaitīgumu un kvalitāti. Eiropas standarti šajā jomā ir vieni no visaugstākajiem visā pasaulē. Tomēr atbilstība šiem standartiem nedrīkst nostādīt Eiropas ražotājus neizdevīgākā stāvoklī Eiropas tirgū. Patiesība ir tāda, ka šie standarti ES lauksaimniekiem rada darbības, finansiālās un administratīvās izmaksas. Līdzvērtīgi standarti ir nepieciešami, lai panāktu godīgu konkurenci ar ražotājiem ārpus Savienības. Tāpēc Eiropas lauksaimniekiem ir jākompensē ražošanas izmaksu pieaugums, kas saistīts ar dzīvnieku labturības standartu paaugstināšanu. Šīs kompensācijas finansējumu jāveido no jaunās kopējās lauksaimniecības politikas atbalsta shēmām pēc 2013. gada. Es vēlos uzsvērt, ka līdzās Eiropas dzīvnieku aizsardzības politikai jāpastāv arī saskaņotai tirdzniecības politikai. Es vēlos izcelt to, ka dzīvnieku labturības jautājumi nav ietverti ne 2004. gada jūlija pamatnolīgumā, ne arī kādā citā svarīgā Pasaules tirdzniecības organizācijas (PTO) Dohas sarunu kārtas dokumentā. Nav vērts papildus ieviest dzīvnieku labturības standartus, kuri negatīvi ietekmē ražotāju konkurētspēju, kamēr tiem nav pievienojušies mūsu tirdzniecības partneri PTO.

 
  
MPphoto
 
 

  João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski. (PT) Pieņemtajā ziņojumā ir vairāki pozitīvi aspekti: pirmkārt, nepieciešamība regulēt importu un nodrošināt, ka visi no trešām valstīm ievestie dzīvnieki un gaļa atbilst tādām pašām labturības prasībām, kādas piemēro ES; otrkārt, nepieciešamība atbilstoši segt papildu izdevumus, kas izriet no dzīvnieku labturības veicināšanas; treškārt, daudzu mazo un vidējo ražotāju ierobežotās investēšanas spējas atzīšana, kam kaitē negodīgā pārtikas piegādes ķēdes darbība; un visbeidzot priekšlikums radīt stimulus reģionālai dzīvnieku audzēšanai, tirgošanai un nokaušanai, lai likvidētu nepieciešamību audzēšanai un nokaušanai paredzētos dzīvniekus pārvadāt lielos attālumos. Diemžēl ziņojumā netiek atzīts, ka pašreizējā kopējā lauksaimniecības politika (KLP) veicina un atbalsta intensīvās ražošanas modeļus, kuri bieži vien nav savienojami ar dzīvnieku labturību un veselību. Ziņojuma izstrādē varēja un vajadzēja iet vēl tālāk un kritizēt pašreizējo KLP, nopeļot tās produktivitāti un sniedzot argumentus par labu jaunai lauksaimniecības politikai. Turklāt ziņojumā minētie ierosinājumi ir nereāli un grūti izpildāmi, piemēram, satelītsistēmas izstrāde dzīvnieku pārvadāšanas uzraudzībai.

 
  
MPphoto
 
 

  Bruno Gollnisch (NI), rakstiski. (FR) Man ir divi komentāri attiecībā uz šo ziņojumu. Pat tad, ja referentes paustais viedoklis ne visur ir loģisks, var pamanīt, ka šajā Parlamentā beidzot sāk apzināties vairākas problēmas. Likumīgu noteikumu noteikšana mūsu ražotājiem un audzētājiem viņiem ir kā sods pasaules ļoti brīvajā tirdzniecības sistēmā, kurā PTO sociālās, vides vai citas problēmas uzskata par beztarifu barjerām tirdzniecībai. Vai man jāatgādina, ka šis pats Parlaments vienmēr ir piešķīris prioritāti tirdzniecībai un ka tāpēc tas ir kopīgi atbildīgs par šo situāciju? Vēl esmu pārsteigts par to, ka nekas netika minēts par Komisijas noteikto tiesību aktu stingrības mazināšanu, jo īpaši attiecībā uz bioloģisko ražošanu, kas ietekmē ne tikai produktu kvalitāti, bet arī dzīvnieku labturību un cilvēku veselību. Otrkārt, ir pienācis laiks atzīt, ka cieņa pret, es citēju, „tradīcijām, it īpaši saistībā ar reliģiskiem rituāliem un kultūras tradīcijām”, var būt pretrunā šiem standartiem, kurus jūs prasāt aizstāvēt, un pretrunā īstām Eiropas tradīcijām un praksei. Ir nepieņemami, ka ārvalstis ar šādu pamatojumu varētu neatlaidīgi pieprasīt ieviest nežēlīgas nokaušanas metodes un pat ieteikt pārkāpt ES noteikumus šajā jomā.

 
  
MPphoto
 
 

  Dan Jørgensen (S&D), rakstiski. (DA) Dānijas sociāldemokrāti balsoja par ziņojumu par dzīvnieku labturību ES. Mēs atbalstām visaptverošu dzīvnieku labturības politiku, kas palielina apmēru, kādā tiek ņemta vērā dzīvnieku labturība saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 13. pantu — iespējams, pozitīvu stimulu sistēmas veidā. Tomēr mēs neatbalstām automātisku jaunu līdzekļu piešķiršanu Eiropas lauksaimniecības nozarei tikai tāpēc, ka dzīvnieku labturības nodrošināšanas dēļ tai rodas finansiāli zaudējumi.

 
  
MPphoto
 
 

  Jarosław Kalinowski (PPE), rakstiski. – (PL) Es domāju, ka dzīvnieku labturība ir prioritāte, kurai ir milzīga ietekme uz sabiedrības veselību un Eiropas ekonomiku. Ir svarīgi šajā nozarē strauji un efektīvi īstenot atbilstošus tiesību aktus, kā arī izveidot iestādi, kura koordinēs dzīvnieku labturību. Pašlaik spēkā esošais Kopienas rīcības plāns ir īstenots apmierinošā līmenī, tomēr nākotnē būs nepieciešams pievērst lielāku uzmanību dzīvnieku pārvadāšanas un uzraudzīšanas jautājumam. Mums jācenšas mazināt atšķirības starp pašreizējiem dzīvnieku labturības standartu līmeņiem dažādās Savienības valstīs, jo šobrīd pastāv būtiskas atšķirības dzīvnieku dzīves apstākļos un mājlopu tirgos situācija kļūst aizvien nestabilāka.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. (PT) Es atzinīgi vērtēju to, ka Eiropa šajā jomā ir sasniegusi vienu no augstākajiem līmeņiem pasaulē. Stingrākas uzraudzības sistēmas izveidošana un efektīvāki sodi dzīvnieku īpašniekiem, kas neievēro tiesību aktos noteiktās labturības prasības, ir svarīgi, bet tā kā šādi pasākumi rada lielākas izmaksas lauksaimniekiem, mēs esam par kompensācijām, kuras ir iekļautas šajā plānā un jaunajās kopējās lauksaimniecības politikas atbalsta shēmās pēc 2013. gada. Jāuzsver, ka reizē ar šo plānu, ES vajadzētu noteikt stingrus un atbilstoši definētus noteikumus citām valstīm, kuras neievēro šos standartus, kā rezultātā veidojas negodīga konkurence attiecībā pret ES lauksaimniekiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. (DE) Vairākus gadus ES cenšas izstrādāt standartizētas direktīvas par jautājumiem, kas attiecas uz lopkopību. Īpašs progress ir panākts intensīvās lopkopības jomā, taču darāmā vēl ir daudz. Jebkurā gadījumā, ir jēga turpināt īstenot rīcības plānu, jo īpaši saistībā ar spēkā esošo tiesību aktu īstenošanu. Šajā sakarā noteikti vēlreiz jāpiemin problēma ar suņiem, kuri tiek ievesti no austrumiem, jo saistībā ar šo jautājumu esošajos noteikumos vēl nav aizlāpīti visi robi. Slimi un novārtā pamesti dzīvnieki, kas parasti ir pārāk agri nošķirti no mātes, tiek pārvesti uz rietumiem visnožēlojamākos apstākļos, lai šeit tos pārdotu par lielu naudu. Šo ziņojumu vajadzētu uztvert kā pozitīvu soli pareizajā virzienā un tāpēc es balsoju par to.

 
  
MPphoto
 
 

  Søren Bo Søndergaard (GUE/NGL), rakstiski. (DA) Es balsoju par Eiropas Parlamenta pašiniciatīvas ziņojumu par dzīvnieku labturības rīcības plāna izvērtēšanu (Paulsen kundzes ziņojums), jo es pilnībā atbalstu mērķi uzlabot dzīvnieku labturību ES.

Tomēr no ziņojuma nav saprotams, vai ES gatavojas izveidot maksimāli saskaņotus noteikumus šajā jomā. Es nekādā gadījumā neatbalstītu nevienu no turpmākiem priekšlikumiem, kas traucētu dalībvalstīm noteikt labākus obligātos dzīvnieku labturības standartus nekā standarti, par kādiem mēs varam vienoties ES līmenī.

Gluži pretēji, es uzskatu, ka nepārtraukti tiecoties pēc labākas dzīvnieku labturības ir ļoti svarīgi, lai dalībvalstis varētu rādīt piemēru šajā jomā.

 
  
MPphoto
 
 

  Eva-Britt Svensson (GUE/NGL) , rakstiski. (SV) Es balsoju par Paulsen kundzes ziņojumu par dzīvnieku labturības tiesību aktiem. Tomēr es vēlētos uzsvērt to, ka šajos tiesību aktos ir svarīgi noteikt obligātos standartus. Dalībvalstīm un reģioniem jānodrošina iespēja īstenot daudz tālejošākus dzīvnieku labturības tiesību aktus.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Teixeira (PPE), rakstiski. (PT) Ziņojums, par kuru mēs šodien balsojām, objektīvi un kritiski izvērtē dzīvnieku labturības rīcības plāna laikposmam no 2006. līdz 2010. gadam rezultātus un paredz reālus un vajadzīgus izaugsmes mērķus — progresa ziņā — pārtikas ražošanai un patēriņam Eiropas Savienībā. Es vēlētos izcelt vienu aspektu, un tā ir izpratne par to, ka labākas kvalitātes produkti palielina ražošanas izmaksas, jo īpaši pirmapstrādātājiem, kas parasti nenozīmē palielinātu komerciālo pieprasījumu, jo tikai neliela daļa patērētāju izvēlēsies dārgākus produktus.

Tāpēc ziņojumā ir uzsvērta nepieciešamība kompensēt šiem ražotājiem ieguldītās pūles. Jāpiemin arī iecere noteikt, ka noteikumi, kurus piemēro ES, būtu attiecināmi arī uz produktiem no trešām valstīm, jo tas nodrošinātu godīgu un līdzsvarotu konkurenci tirdzniecībā. Visbeidzot, man šķiet svarīgi izteikt atbalstu Eiropas koordinācijas iestādes izveidošanai un vispārēju un kopīgu tiesību aktu pieņemšanai, lai saskaņotu labāko praksi un izveidotu uzraudzības mehānismus.

 
  
MPphoto
 
 

  Daniël van der Stoep (NI), rakstiski. (NL) Lai arī Nīderlandes Brīvības partija (PVV) atbalsta dzīvnieku labturību, šis jautājums jārisina dalībvalstīm, nevis ES.

 
  
MPphoto
 
 

  Artur Zasada (PPE), rakstiski.(PL) Šodien mēs pieņēmām svarīgu rezolūciju, kura izvērtē Eiropas Komisijas dzīvnieku labturības rīcības plānu laikposmam no 2006. līdz 2010. gadam. Augstie dzīvnieku veselības standarti ir nepieciešami ne tikai ētiskas dabas apsvērumu dēļ, bet tie ir saistīti arī ar dzīvnieku produktu nekaitīgumu un kvalitāti, kas neapšaubāmi radīs pozitīvu, uzticamu Eiropas lauksaimniecības zīmolu.

 
  
  

Ziņojums: Stéphane Le Foll (A7-0060/2010)

 
  
MPphoto
 
 

  Richard Ashworth (ECR), rakstiski. − Kaut arī mēs atbalstām Eiropas mežu apsaimniekošanas un aizsardzības pasākumus, mēs esam pret tādas jaunas mežsaimniecības politikas izveidi, kuras rezultātā šajā nozarē noteicēja būtu Eiropas Savienība. Šis ziņojums arī atsaucas uz augsnes aizsardzības direktīvu, bet pret šo tiesību aktu iebilst Britu Konservatīvo partijas delegācija, norādot, ka augsnes jautājumus visveiksmīgāk var risināt dalībvalstis, jo Apvienotās Karalistes lauksaimnieki negūs nekādu labumu no tā, ka visiem zemes apgabaliem — no Somijas ziemeļiem līdz Grieķijas dienvidiem — piemēros vienādus noteikumus. Jau šobrīd Apvienotās Karalistes lauksaimnieki ievēro ļoti augstus augsnes apstrādes brīvprātīgos standartus un turpina tos uzlabot. Eiropas Komisijas ierosinātajā augsnes aizsardzības direktīvā tika ietverti daudzi nepatīkami aspekti, kas tikai radītu vēl vairāk noteikumu, lielākas izmaksas un mazāku elastīgumu Lielbritānijas lauksaimniekiem, kuri, mūsuprāt, labāk par Eiropas birokrātiem zina, kā apsaimniekot savu zemi.

 
  
MPphoto
 
 

  Sophie Auconie (PPE), rakstiski. (FR) Manuprāt, ziņojumam par ES lauksaimniecību un klimata pārmaiņām ir būtisks pozitīvais aspekts — tas apvieno vides aizsardzību un stiprākas Eiropas lauksaimniecības nozares veicināšanu. Lauksaimniecības sektoram patiešām ir apņēmīgi jāvirzās videi draudzīgāku un ilgtspējīgāku ražošanas līdzekļu virzienā.

Tomēr šie mērķi pavisam noteikti nedrīkst būt sākums ES lauksaimniecības vājināšanai. Lai to nodrošinātu, mums ir jāpanāk resursu labāka izmantošana un produktu izsekojamība. Tāpēc es balsoju par šo ziņojumu, jo tajā ir ņemts vērā šis līdzsvars.

 
  
MPphoto
 
 

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. − Es šo ziņojumu pilnībā atbalstīju. Gaidāmajai KLP reformai būs jāņem vērā daudzi jautājumi, tajā skaitā arī klimata pārmaiņas. Jau šobrīd ir skaidrs, ka klimata pārmaiņas negatīvi ietekmēs Eiropas lauksaimniecību, īpaši dienvidu un dienvidaustrumu reģionus. Tāpēc jaunajai KLP būs jāņem vērā arvien stingrākā sabiedrības prasība pēc ilgtspējīgākas lauksaimniecības politikas. Pagaidām KLP vides jautājumi netiek risināti saskaņoti. KLP vidēja termiņa pārbaudē nav pietiekami apzināti jaunie pārbaudījumi, piemēram, klimata pārmaiņas, ūdens apsaimniekošana, atjaunīgie enerģijas avoti un bioloģiskā daudzveidība. Esmu pārliecināts, ka KLP ir jāpārveido par lauksaimniecības, pārtikas un vides politiku, kurā ir taisnīgākas un ilgtspējīgākas lauksaimnieku atbalsta sistēmas, tajā pašā laikā nodrošinot lauku apvidu uzturēšanu, bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, oglekļa uztveršanu un nodrošinātību ar pārtiku.

 
  
MPphoto
 
 

  Jean-Luc Bennahmias (ALDE), rakstiski. (FR) Kopējā lauksaimniecības politika nākamajos gados būs galvenā joma cīņā pret klimata pārmaiņām. Le Foll kunga sniegtais ziņojums klimata pārmaiņu jautājumu pārdomāti novieto KLP uzmanības centrā.

Klimata pārmaiņu ietekme uz lauksaimniecības nozari ir divkārša. Šī nozare pirmā cieš no sausuma un dabas katastrofu pieaugošā skaita. Tomēr tā arī rada 9% no visām Eiropas siltumnīcefekta gāzu emisijām. Eiropas Parlaments parāda, ka ir iespējams rīkoties pareizi.

Lauksaimniecībā izmantotais slāpekļa mēslojums ir būtisks CO2 radītājs. Izmantojot to mērķtiecīgāk, veicinot no organiskajiem atkritumiem iegūtu mēslojumu lietošanu un uzsverot bioloģiskās lauksaimniecības priekšrocības, mēs krasi samazināsim siltumnīcefekta gāzu emisijas. No dzīvnieku izkārnījumiem iegūstamais metāns arī ir atjaunīgās enerģijas avots. Turklāt gan Eiropas meži, gan augsne ir lieliskas CO2 krātuves.

 
  
MPphoto
 
 

  Sebastian Valentin Bodu (PPE), rakstiski. (RO) Eiropas Savienība ir pasaulē lielākā lauksaimniecības produktu importētāja, tomēr es arī atbalstu to, ka tiek veicināta iekšējā ražošana ar minimālu klimata pārmaiņu ietekmi. Eiropas Parlamentā trešdien apspriestā ziņojuma secinājumos skaidri parādās tas, ka lauksaimniecības produktu imports no trešajām valstīm atstāj daudz sliktāku ietekmi uz vidi nekā iekšējā ražošana, kam tiek piemēroti stingrāki noteikumi attiecībā uz oglekļa dioksīda emisiju samazināšanu, tādējādi veicinot klimata pārmaiņas.

Lauksaimniecība bija un būs galvenais pārtikas avots visā pasaulē. Saskaņā ar ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas teikto nākamajos 40 gados lauksaimniecības produkcijai jāpieaug par 70%, lai apmierinātu pasaules iedzīvotāju vajadzības. Eiropas Savienībai ir jārada jauna politika vai steidzami jāīsteno esošās politikas, lai novērstu ilgtermiņa krīzi. Šīs politikas jāpapildina ar ambicioziem mērķiem samazināt oglekļa dioksīda emisijas, tādējādi radot pretēju ietekmi uz vidi, jo mēs virzāmies pa burvju loku. Pēc ekspertu domām, lauksaimniecība, kurā neņem vērā tās ietekmi uz vidi, izraisīs globālo sasilšanu, kas radīs lielas problēmas, pat runājot par lauksaimniecības pastāvēšanu ilgtermiņā.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. (PT) Eiropas lauksaimniecība ir apņēmusies sasniegt 2020. gadam noteiktos Eiropas Savienības klimata pārmaiņu mazināšanas mērķus. Paaugstinot ES lauksaimniecības efektivitāti, pastāvīgi ieviešot jauninājumus, izmantojot tādas jaunas tehnoloģijas kā oglekļa uzkrāšana augsnē un attīstot enerģijas ražošanu no ilgtspējīgiem atjaunīgajiem enerģijas avotiem, ES samazinās siltumnīcefekta gāzu emisijas. Tāpēc jauninājumiem ir milzīga nozīme, lai samazinātu lauksaimniecības ietekmi uz klimata pārmaiņām un to sekām vidē. Es aicinu izmantot lauksaimniecībai paredzēto Eiropas fondu līdzekļus metožu izstrādei, lai pielāgotu šo nozari cīņai pret klimata pārmaiņām. Izmantojot lauksaimniecību cīņā pret klimata pārmaiņām, ir jāņem vērā ES lauksaimniecības un pārtikas nozares konkurētspēja pasaules tirgū, tāpēc ir jārod risinājumi, kas tradicionālajai lauksaimniecībai ļautu veicināt vides ilgtspējīgu pārvaldību, tajā pašā laikā to pasargājot no spekulācijām saistībā ar pārtikas produktiem preču tirgū un starptautiskās tirdzniecības protekcionismu.

 
  
MPphoto
 
 

  Marielle De Sarnez (ALDE), rakstiski. (FR) Eiropas Parlamenta Demokrātiskās kustības delegācija atzinīgi novērtē ziņojuma „Par ES lauksaimniecību un klimata pārmaiņām” apstiprināšanu. Tā uzslavē faktu, ka uzsvars tiek likts uz jaunajiem pārbaudījumiem, ar kuriem būs jāsaskaras kopējai lauksaimniecības politikai — klimata pārmaiņām, ūdens apsaimniekošanu, atjaunīgās enerģijas un bioloģiskās daudzveidības jautājumiem, augsnes apstrādi (oglekļa uztveršanu, ūdens un minerālvielu noturēšanas spēju, bioloģisko dzīves ciklu un tā tālāk). Demokrātiskās kustības delegācija arī vēlējās panākt vienotas Eiropas mežsaimniecības politikas izveidi, lai ar tās palīdzību veicinātu mežu ilgtspējīgu apsaimniekošanu un audzēšanu, kā arī gūtu lielāku atdevi no ieguldījumiem mežrūpniecībā un tās ekonomiskajā attīstībā. Šie visi ir svarīgi jautājumi. Tie būs jāiekļauj lauksaimniecības nākotnes politikā.

 
  
MPphoto
 
 

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. (PT) Es balsoju par ziņojumu „Par ES lauksaimniecību un klimata pārmaiņām”, jo tas ierosina konkrētus pasākumus, kas var palīdzēt padarīt lauksaimniecību ilgtspējīgāku. Lauksaimniecība ir viena no jomām, kuru visvairāk ietekmē klimata pārmaiņas, turklāt tā ir arī viena no lielākajām CO2 emisiju radītājām. Gaidāmajam kopējās lauksaimniecības politikas pārskatam jāveicina tādu pasākumu izveide, kas ļauj Eiropas lauksaimniecībai veiksmīgāk pielāgoties klimata pārmaiņu sekām, tajā pašā laikā veicinot to samazināšanos.

 
  
MPphoto
 
 

  Göran Färm, Anna Hedh, Olle Ludvigsson un Marita Ulvskog (S&D), rakstiski. (SV) Mēs — Zviedrijas sociāldemokrāti — balsojām pret to ziņojuma daļu, kurā aicināts izveidot vienotu ES mežsaimniecības politiku. Mēs uzskatām, ka dalībvalstīm arī turpmāk pašām būtu jālemj par savu mežsaimniecības politiku.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. (PT) Šobrīd lauksaimniecības nozare rada 9,3% no kopējām Eiropas Savienības CO2 emisijām, turpretī 1990. gadā tie bija 11%. Tiek novērots nemainīgs un arvien lielāks siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājums, un lauksaimniecība ir sniegusi pozitīvu ieguldījumu, lai sasniegtu Eiropas Savienības noteikto mazāka emisiju apjoma mērķi.

Vēlos arī uzsvērt — kaut arī rūpes par vidi attiecībā uz lauksaimniecības nozari ir pamatotas un nepieciešamas, tās ir atbilstoši jāizvērtē, ņemot vērā šo priekšlikumu ietekmi uz lauksaimniecības ilgtspējību un ražīgumu. Šī iemesla dēļ kopējās lauksaimniecības politikas reformai ir rūpīgi jāizvērtē lauksaimniecības un vides aizsardzības savstarpējā atbilstība, neaizmirstot, ka, neskaitot šo negatīvo ietekmi uz vidi (kā sekas lielākoties ir CO2 emisijas), lauksaimniecība sniedz izšķirošu ieguldījumu dabas resursu saglabāšanā un pārvaldīšanā, ekoloģiskajā izaugsmē un ainavas un bioloģiskās daudzveidības pārvaldīšanā. Šīs lauksaimniecības blakus parādības ir pienācīgi jāņem vērā jebkurā priekšlikumā, lai novērtētu lauksaimniecības un vides savstarpējo saistību.

 
  
MPphoto
 
 

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. (PT) Lauksaimniecība ir tieši saistīta ar klimata pārmaiņām, jo tā rada daļu no siltumnīcefekta gāzu emisijām, bet tajā pašā laikā to ietekmē klimata pārmaiņas. Klimata pārmaiņu negatīvā ietekme jau ir jūtama sausuma un augsnes erozijas veidā, kas rada milzīgas problēmas, it sevišķi dienvidu dalībvalstīs. Tomēr lauksaimniecība var arī palīdzēt cīņā pret klimata pārmaiņām, un tai ir liels potenciāls nodrošināt ilgtspējīgu attīstību. Līdz ar to KLP pienākums ir atbalstīt tādu lauksaimniecības praksi, kas ļauj samazināt emisijas un/vai uzlabot oglekļa fiksāciju, jo lauksaimniecība un mežsaimniecība ir divas galvenās ekonomikas nozares, kuras spēj nodrošināt cilvēku rīcības radītā CO2 uztveršanu un tā uzglabāšanu un uzkrāšanu augsnē. Mums ir jāiet ilgtspējīgākas lauksaimniecības virzienā, kas nozīmē lielāku efektivitāti. Saskaņā ar Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas pētījumiem laika posmā no šī brīža līdz 2050. gadam pārtikas ražošanas apjomam pasaulē jāpieaug par 70 %, lai pabarotu pasaules iedzīvotājus, kuru skaits palielinās. Mums būs jāražo vairāk, bet ilgtspējīgi, un šim nolūkam būs nepieciešama lielāka efektivitāte, labāko metožu un prakšu piemērošana un lielākas investīcijas šīs nozares zinātniskajiem pētījumiem.

 
  
MPphoto
 
 

  João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski. (PT) Klimata pārmaiņu ietekmes uz lauksaimniecību ņemšana vērā ir svarīgs jautājums, tāpat ir svarīgi un pilnīgi pamatoti nepieciešams lauksaimniecību padarīt savienojamāku ar tādu dabas un kultūras vērtību saglabāšanu kā augsne, ainavas un bioloģiskā daudzveidība. Tomēr šo bažu dēļ mēs nedrīkstam aizmirst, ka lauksaimniecības galvenais mērķis ir ražot pārtiku, un tās nedrīkst būt par iemeslu veikt grozījumus kopējā lauksaimniecības politikā (KLP), kas pasliktina jau tā nopietno un nepieņemamo dažādu valstu — gan dalībvalstu, piemēram, Portugāles, gan trešo valstu — atkarību no pārtikas. Tāda atkarība apdraud pārtikas suverenitāti un šo valstu iedzīvotāju drošību, atsaucoties uz neaizskaramo „ES lauksaimniecības un pārtikas nozares konkurētspēju pasaules tirgū”. Būtu bijis svarīgi, ja šajā ziņojumā pāris teikumi būtu veltīti nepieciešamībai pārtraukt izmantot pārāk intensīvas lauksaimniecības modeli, kurš ir pamatā nākamajām KLP reformām, un tā traģiskās sociālās un vides sekas — diemžēl tas netika pieminēts. Vēl būtu bijis svarīgi ziņojumā izvairīties no jebkādām neskaidrībām laikā, kad saskaramies ar Eiropas Komisijas centieniem uzspiest starptautisko agrorūpniecības uzņēmumu intereses attiecībā uz ģenētiski modificētu graudaugu izplatīšanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Sylvie Guillaume (S&D), rakstiski. (FR) Es atbalstīju sava franču kolēģa, sociālista Le Foll kunga ziņojumu, jo tas aizstāv ieceri, ka Eiropas lauksaimniecībai jāturpina pielāgoties — kā tā jau ir sākusi darīt — pašreizējām klimata pārmaiņu sekām un jāsagatavojas nākotnē gaidāmajām šo pārmaiņu sekām daudzos Eiropas Savienības reģionos. Patiesībā lauksaimniecība ir ārkārtīgi svarīga cīņā pret globālo sasilšanu. Tā ir svarīga, runājot par nodrošinātību ar pārtiku un ilgstpējības attīstīšanu. Tādēļ KLP pēc 2013. gada ir obligāti jāintegrē šis klimata jautājums, sniedzot risinājumus un atbalstu siltumnīcefekta gāzu samazināšanā, veicinot oglekļa uzkrāšanu augsnē, attīstot enerģijas ražošanu no ilgstspējīgiem atjaunīgiem avotiem un maksimāli palielinot fotosintēzes funkciju.

 
  
MPphoto
 
 

  Dan Jørgensen (S&D), rakstiski. (DA) Dānijas sociāldemokrāti balsoja par šo ziņojumu (A7-0060/2010) „Par lauksaimniecību un klimata pārmaiņām”. Mēs atbalstām vērienīgo lauksaimniecības politiku, kas Eiropas lauksaimniecības nozari iesaista cīņā pret klimata pārmaiņām, tomēr mēs neatbalstām jaunu līdzekļu piešķiršanu Eiropas lauksaimniecības politikai.

 
  
MPphoto
 
 

  Jarosław Kalinowski (PPE), rakstiski. (PL) Runājot par klimata pārmaiņām, pret lauksaimniecību nevajadzētu izturēties kā pret kaitīgu tautsaimniecības nozari. Tieši pretēji — tā būtu jāuztver ne tikai kā nozare, kurai piemīt labākās iespējas, lai pielāgotos ekosistēmu pārmaiņām, bet arī kā nozare, kas pozitīvā veidā ļauj efektīvi cīnīties pret globālās sasilšanas kaitīgajām sekām. Šodien, salīdzinot ar iepriekšējām desmitgadēm, lauksaimniecībā ir vērojams nozīmīgs CO2 emisiju samazinājums. Investīcijas lauku attīstībā un arī KLP otrajā pīlārā veicinās lauksaimnieku labāku izglītotību, lauku saimniecību tehnoloģisko modernizāciju, kā arī atbilstošu uzraudzību un vides kontroli un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu. Lauku saimniecību atbilstošas pārvaldības rezultātā tiks panākta oglekļa uztveršana un lielāka nodrošinātība ar pārtiku. Inovatīvi pētījumi un atbilstošas investīcijas KLP ietvaros lauksaimniecībai palīdzēs kļūt par spēcīgu instrumentu cīņā pret klimata pārmaiņām un atmosfēras piesārņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Jean-Luc Mélenchon (GUE/NGL), rakstiski. (FR) Šis ziņojums atbalsta produktīvismu un liberālismu, kas ir pretrunā ar vispārējām interesēm. Tas ir atkarīgs no cieņas pret cilvēku un mūsu ekosistēmām. Arī produktīvisms un kapitālisms ar to nav savienojams. Tomēr īsajām ķēdēm (kaut arī tās ziņojumā nav šādi dēvētas) dotā priekšroka, atjaunojamiem enerģijas avotiem piešķirtā prioritāte, dārgu apūdeņošanas sistēmu kritika un pat klimata pārmaiņu seku mazināšanas pasākumu raksturošana kā „sabiedriskais labums” ir pārāk liela piekāpšanās mūsu argumentiem, lai tos ignorētu.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. (PT) Klimata pārmaiņas pakāpeniski ir kļuvušas par realitāti, kas ES politikā mums visiem būs jāuztver kā prioritāte. Klimata pārmaiņas kaitē lauksaimniecībai, un tas saskaņā ar nesen publicētajiem ziņojumiem norāda uz ļoti nepatīkamu situāciju šajā nozarē. Acīmredzot no klimata pārmaiņām galu galā visvairāk cietīs dalībvalstis Eiropas dienvidos. Kopējai lauksaimniecības politikai, reaģējot uz klimata pārmaiņām, ir jāīsteno nepieciešamie pasākumi, kas veicina resursu labāku pārvaldību. Ūdens resursu optimizācija, graudaugu šķirņu izvēle atbilstoši to izturībai pret klimata pārmaiņām un slimībām, augsnes aizsardzība pret eroziju, ganību saglabāšana, apmežošanas pasākumu pastiprināšana, piesārņotās augsnes attīrīšana, mežu apsaimniekošana, lai ierobežotu ugunsgrēku draudus, un jaunizveidota slimību uzraudzība un kontrole — tie visi ir ārkārtīgi svarīgi pasākumi, lai Eiropas lauksaimniecību pielāgotu globālās sasilšanas sekām. Lauksaimnieki arvien vairāk būs atkarīgi no klimatiskajiem apstākļiem, tāpēc mēs atbalstām jebkādus pasākumus, kas šo problēmu varētu atrisināt.

 
  
MPphoto
 
 

  Rovana Plumb (S&D), rakstiski. (RO) Es balsoju par šo ziņojumu, jo uzskatu, ka lauksaimniecība ir ražošanas nozare, kuru ietekmē klimata pārmaiņu sekas un kas ir pakļauta to radītajam spiedienam. Tomēr tajā pašā laikā tā tiek tieši saistīta ar klimata pārmaiņu seku mazināšanas mērķiem — neatkarīgi no tā, vai tā ir palīdzība siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanā, ūdens resursu pienācīgas apsaimniekošanas saglabāšanā un nodrošināšanā vai atjaunojamo enerģijas avotu ilgtspējīgas ražošanas veicināšana un decentralizēšana. Saistībā ar iepriekšminēto Austrumeiropas valstis, kurās ir augsti attīstīta lauksaimniecība, var gūt lielu labumu no biodegvielas ražošanas attīstīšanas, tādējādi veicinot ieņēmumu palielināšos lauku apvidos un „zaļo” darbavietu radīšanu (piemēram, ir paredzēts, ka lauksaimniecības nozarē līdz 2020. gadam atjaunojamo enerģijas avotu jomā tiks radīti 750 000 darbavietu).

 
  
MPphoto
 
 

  Frédérique Ries (ALDE), rakstiski. (FR) Atzinīgi tiek novērtētas visas iniciatīvas, kas ir vērstas uz globālās sasilšanas mazināšanu. Tas ir kā turpinājums vakardienas notikumiem Eiropas Parlamentā, kur no galvenajām Eiropas pilsētām ievēlētie 1500 ierēdņi apņēmās līdz 2020. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas vairāk nekā par 20%. Šodien atbalsts Le Foll kunga ziņojumam par Eiropas lauksaimniecības pielāgošanu klimata pārmaiņām iet roku rokā ar šo pieeju. Neaizmirsīsim, ka lauksaimniecības sektors rada gandrīz 10% no visām CO2 emisijām. Lauksaimniecība var gūt lielu labumu, iepriekš paredzot klimata pārmaiņu kaitīgās sekas attiecībā uz applūdušajiem apvidiem, lauksaimniecībā izmantojamo zemju platību samazināšanos, atmežošanu un neparedzamiem ieņēmumiem. Tāpēc ir jābalstās uz lauksaimniecības ilgtspējības aspektu. Mēslojuma un pesticīdu saprātīgas izmantošanas veicināšana apvienojumā ar daudzveidīgu lauksaimniecisko ražošanu un lopkopību lauksaimniekiem nodrošinās lielāku autonomiju un labāku kapitāla bāzi. Protams, Eiropas lauksaimniecībai ir jābūt galvenajai cīnītājai pret klimata pārmaiņām. Ir vairākas iespējas — oglekli saistošo ekosistēmu izmantošana, atjaunojamās enerģijas piegāde un jaunu apūdeņošanas metožu izveidošana. Atliek tikai šīs ieceres pārvērst konkrētā politikā un ietvert reformētajā 2013. gada KLP.

 
  
MPphoto
 
 

  Eva-Britt Svensson (GUE/NGL) , rakstiski. (SV) Es balsoju pret šo ziņojumu. Tas bija tādēļ, ka Le Foll kungs aizstāv vienotu mežsaimniecības politiku. Mežsaimniecības politika ir nacionāls jautājums — starp ES dalībvalstīm pastāv milzīgas atšķirības. Es arī uzskatu, ka brīžos, kad nepastāv pārrobežu vides jautājumi, nav atbilstoši par lauksaimniecības politiku lemt Savienības līmenī, it sevišķi pēc ES paplašināšanās līdz 27 dalībvalstīm. Tomēr, kamēr pastāvēs ES kopējā lauksaimniecības politika, es vēlos, lai lēmumi būtu pēc iespējas labāki, skaidri risinot klimata pārmaiņu jautājumu. Izsaku lielu atbalstu Le Foll kunga priekšlikumiem klimata draudu risināšanā, kas mūsdienās ir galvenais jautājums, bet ieteikums izveidot vienotu mežsaimniecības politiku ir nevietā.

 
  
MPphoto
 
 

  József Szájer (PPE), rakstiski. − Ņemiet vērā: ar šo es kā PPE grupas galvenais virzītājspēks paziņoju, ka PPE grupas sākotnējā iecere bija balsot pret 18. punkta 2. apakšpunktu (balsošana pēc saraksta). Grupa pieļāva tehnisku kļūdu.

 
  
MPphoto
 
 

  Marc Tarabella (S&D), rakstiski. (FR) Es balsoju par Stéphane Le Foll ziņojumu. Es to darīju tāpēc, ka esmu pārliecināts par lauksaimniecības nozīmi globālās sasilšanas problēmu risināšanā. Mūsu lauksaimniecība palīdzēs Eiropas Savienībai sasniegt savu emisiju mazināšanas mērķi. Es atzinīgi vērtēju 18. un 20. punkta pieņemšanu attiecībā uz augsnes kvalitātes ievērošanu un uzlabošanu ar oglekļa fiksācijas un biomasas izmantošanas apkurē palīdzību, kas varētu pamatīgi samazināt klimata pārmaiņu kaitīgo ietekmi. Man ir liela pārliecība, ka laika gaitā KLP kļūs vēl ilgtspējīgāka. Es atbalstu videi draudzīgu kopējo lauksaimniecības politiku!

 
  
MPphoto
 
 

  Viktor Uspaskich (ALDE), rakstiski. (LT) Klimata pārmaiņas var ietekmēt lauksaimniecību — var rasties ūdens trūkums, jaunas slimības, var pārkarst mājlopi. Lauksaimniecība var palīdzēt samazināt klimata pārmaiņas, bet tai ir jābūt gatavai piemēroties globālās sasilšanas ietekmei. Kopējai lauksaimniecības politikai (KLP) ir jāapzinās globālās sasilšanas ietekme un jāīsteno pasākumi, lai samazinātu klimata pārmaiņas. To var izdarīt, veicinot tīras un atjaunojamās enerģijas izmantošanu, nodrošinot oglekļa dioksīda ģeoloģisko uzglabāšanu un ierobežojot siltumnīcefekta gāzu emisiju apjomu. Tomēr vēl nav skaidrības par to, cik lielas izmaksas radīs KLP pielāgošana un klimata pārmaiņu samazināšana. Ir jāveic pamatīga saimnieciskā ieguvuma analīze. Klimata pārmaiņas ir reāls drauds, bet īstermiņā ir nepieciešama efektīvāka resursu apsaimniekošana. ES paplašināšanās lielā mērā ietekmēja ES lauksaimniecību. 6 miljoniem ES lauksaimnieku pievienojās vēl 7 miljoni. Lauku apvidi veido 90% ES teritorijas, un vairāk nekā puse no tiem ir saistīti ar lauksaimniecību. Šis fakts pats par sevi uzsver lauksaimniecības nozīmīgumu attiecībā uz ES dabisko vidi. 2010. gada februārī notikušajā Varšavas konferencē Lietuva un vēl astoņas ES dalībvalstis parakstīja deklarāciju par jauno KLP, tādējādi norādot uz turpmāku savstarpējo solidaritāti un pieklājību. Mēs nedrīkstam iedalīt Eiropu „jaunajās” un „vecajās” dalībvalstīs; mums ir jāizrāda solidaritāte. Lai Eiropas lauksaimniekiem pēc 2013. gada nodrošinātu stabilus un godīgus ienākumus un samazinātu klimata pārmaiņas, mums ir nepieciešama stipra Eiropas lauksaimniecības politika.

 
  
  

Ziņojums: Herbert Dorfmann (A7-0056/2010)

 
  
MPphoto
 
 

  Sophie Auconie (PPE), rakstiski. (FR) Es balsoju par šo lielisko itālieša Dorfmann kunga ziņojumu par Eiropas Komisijas uzsākto procesu, lai pārskatītu statusa „lauksaimniecības apgabals, kurā ir nelabvēlīgi dabas apstākļi” piešķiršanas kritērijus un līdz ar to arī kompensācijas pabalstu pastāvīgu nelabvēlīgu dabas apstākļu apgabalos (ICHN). It sevišķi būtu jāuzsver šī ziņojuma 18. panta nozīme, kurā noraidīts atbalsts Eiropas Komisijas ierosinātajiem kritērijiem: tas „uzsver, ka galīgo atzinumu par izvēlēto teritoriālo pamatvienību, Komisijas ierosinātajiem kritērijiem un robežlielumiem var sniegt tikai tad, kad būs pieejamas dalībvalstu sīki izstrādātās kartes[...]”.

 
  
MPphoto
 
 

  Liam Aylward (ALDE), rakstiski.(GA) Es balsoju par Drofmann kunga ziņojumu „Par lauksaimniecības apgabaliem, kuros ir nelabvēlīgi dabas apstākļi (mazāk labvēlīgi apgabali)”.

Īrijā aptuveni 75% lauksaimniecībā izmantoto zemju ir klasificēti kā nelabvēlīgu dabas apstākļu apgabali, un pašreizējais modelis sniedz atbalstu aptuveni 100 000 lauksaimnieku ģimenēm. Šis modelis ir nepieciešams, lai saglabātu lauku apvidu dzīvotspēju un attīstību un novērstu lauksaimniecības zemju neapstrādāšanu, kā arī aizsargātu bioloģisko daudzveidību un vidi. Ar pareizu finansējumu šis modelis var sniegt ienākumu atbalstu lauksaimniekiem, kuri apstrādā zemes platības, kurās ir nelabvēlīgi apstākļi.

Tā kā zemes apsaimniekošanu Īrijā apgrūtina auksti un mitri klimatiskie apstākļi, ir patīkami redzēt, ka ziņojums norāda uz sarežģījumiem, kas ir saistīti ar neapstrādājamas un mitras augsnes apsaimniekošanu. Es arī atzinīgi vērtēju „augsnes apstrādājamības dienu” pieminēšanu, kas palīdzētu ņemt vērā augsnes veidu un klimata savstarpējo iedarbību.

 
  
MPphoto
 
 

  Vasilica Viorica Dăncilă (S&D), rakstiski. (RO) Es uzskatu, ka vienotie kritēriji vienkāršos maksājumu shēmas piemērošanu tiem apgabaliem visā Eiropas Savienībā, kuros ir nelabvēlīgi dabas apstākļi, nodrošinot labāku pārredzamību un vienādu attieksmi pret šo atbalsta shēmu saņēmējiem.

Ir ārkārtīgi svarīgi šo atbalstu novirzīt tiem apgabaliem, kuri visvairāk cieš no lauksaimniecības zemes neapstrādāšanas. Tajā pašā laikā turpmāk minētie kritēriji ir jāuzskata par daļu no šī uzdevuma: nedrīkst rasties nekādas papildu izmaksas un ir jāņem vērā, kā robežu noteikšanas radītās pārmaiņas ietekmēs reģionus, kuru tautsaimniecībā lauksaimniecībai ir galvenā loma. Šajā sakarā es domāju, ka šos pasākumus var ieviest tajos apgabalos, kurus ietekmētu ar robežu noteikšanu saistītās pārmaiņas, kas ir vērstas uz lauksaimniecības nozares konkurētspējas palielināšanu un dažādības veicināšanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Robert Dušek (S&D), rakstiski.(CS) Ziņojuma par atbalstu nelabvēlīgajiem lauku reģioniem mērķis ir no jauna klasificēt ES nelabvēlīgos apvidus un reformēt to finansiālo un strukturālo atbalstu. Agrāk dalībvalstis vairāk nekā pusi no visām ES lauksaimniecībā izmantojamām zemes platībām klasificēja kā nelabvēlīgas, tāpēc ir svarīgi šādiem apgabaliem no jauna noteikt piemērojamos jēdzienus un noteikumus. Eiropas Lauksaimniecības fonda atbalsts lauku attīstībai ļauj dalībvalstīm, īstenojot vides un lauku apvidu uzlabojumus, veikt maksājumus par kalnu apgabaliem, kuros ir nelabvēlīgi dabas apstākļi, kā arī par citiem apgabaliem, kuros ir nelabvēlīgi dabas apstākļi. Pateicoties lauksaimniecības zemes pastāvīgai lietošanai, šiem maksājumiem būtu jāveicina lauku apvidus saglabāšana un ilgtspējīgu lauksaimniecības sistēmu atbalsts un būtu jākompensē lauksaimniekiem radītie papildu izdevumi un negūtie ienākumi. Pētījumi ir pierādījuši, ka dalībvalstis zemes apgabalus, kuros pagaidām ir nelabvēlīgi dabas apstākļi, klasificē, pamatojoties uz dažādiem kritērijiem, kā rezultātā dažādās dalībvalstīs var rasties atšķirīgs piešķirto maksājumu apjoms. Tāpēc es atbalstu referenta ierosinājumu pirms maksājumu uzsākšanas ļaut dalībvalstīm pārskatīt jaunos kritērijus. Tomēr šim mērķim būtu jānosaka gala termiņš, jo dažu dalībvalstu vienaldzība var lielā mērā aizkavēt visu reformas gaitu, kas ne tikai negatīvi ietekmētu maksājumus no šiem fondiem, bet arī pašās dalībvalstīs veicinātu neskaidru juridisko vidi. Es atbalstu visu ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. (PT) Atbalsts mazāk labvēlīgajiem apgabaliem ir būtiska kopējās lauksamniecības politikas otrā pīlāra (lauku attīstības politikas) sastāvdaļa, jo ir tikai dabiski, ka apgabalus, kuros ir nelabvēlīgi dabas apstākļi, atbalsta īpaši instrumenti un politika.

Šajā paziņojumā Komisija atbilstoši Regulas (EK) Nr. 1698/2005 50. panta 3. punktam ierosina „citus mazāk labvēlīgus apgabalus” klasificēt atbilstoši objektīviem kritērijiem. Šim nolūkam tā ierosina astoņus augsnes un klimata kritērijus, kas līdz noteiktam robežlielumam liecina par nopietniem traucējumiem Eiropas lauksaimniecībai: tie ir klimata kritēriji (ilgstoša zema temperatūra vai pārmērīgs karstums), biofizikālie kritēriji (slikta augsnes drenāža; akmeņaina, smilšaina vai mālaina augsne; neliels sakņošanās dziļums; sāļaina augsne) un ģeogrāfiskie kritēriji (apgabali, kuros ir ļoti nelabvēlīgs mitruma līdzsvars vai stāvas nogāzes). Šī objektīvo kritēriju izveide ir pozitīva, bet tie ir jāpārbauda praktiski, lai pārliecinātos par to uzticamību un pielāgošanās spēju reālām situācijām un katras dabas teritorijas īpatnībām.

Vēl ir jāapsver pārejas perioda izveide, ko piemērotu tiem apgabaliem, kas saskaņā ar šo klasifikāciju zaudētu mazāk labvēlīga apgabala statusu.

 
  
MPphoto
 
 

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. (PT) Atbalsts mazāk labvēlīgiem lauku apgabaliem ir būtiska lauku attīstības politikas sastāvdaļa. Es atbalstu atbilstošu kompensācijas maksājumu piešķiršanu mazāk labvēlīgiem apgabaliem un ilgtspējīgas lauksaimniecības īstenošanu, kas nodrošina sabiedrisku labumu, piemēram, ainavas, ūdens un gaisa kvalitāti, un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu. Šis atbalsts ļauj īstenot sociālo un teritoriālo kohēziju, saglabājot lauku apvidus un piešķirot tiem svarīgu ekonomiskās un dabiskās nozīmes statusu. Šis ziņojums apskata kritērijus attiecībā uz „citiem apgabaliem, kuros ir nelabvēlīgi dabas apstākļi” atbilstoši Regulas (EK) Nr. 1698/2005 50. panta 3. punktam. Ekspertu grupa noskaidroja astoņus augsnes un klimata kritērijus, kas līdz noteiktam robežlielumam liecina par nopietniem traucējumiem Eiropas lauksaimniecībai. Es piekrītu, ka ir jāņem vērā arī tāds ģeogrāfiskais kritērijs kā „izolācija”, kas arī tiek uztverts kā nelabvēlīgi dabas apstākļi. Es ceru, ka dalībvalstis varēs piemērot objektīvus augsnes kritērijus, kurus ir paredzēts piemērot teritorijai, nosakot apgabalus, kuros ir nelabvēlīgi dabas apstākļi.

 
  
MPphoto
 
 

  João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski. (PT) Ir labi, ka tiek uzskatīts, ka „maksājumiem par mazāk labvēlīgiem apgabaliem jābūt saistītiem ar aktīvu zemes apsaimniekošanu” un ka „stingri un pilnībā biofizikāli kritēriji var nebūt piemēroti”. Mēs arī par vērtīgu uzskatām ģeogrāfiskā kritērija „izolācija” ietveršanu un apgalvojumu, ka „varētu būt nepieciešama pieņemto kritēriju kumulatīva izmantošana”. Tomēr šie aspekti ir pretrunā ar ziņojumā ietvertajiem, it sevišķi ar „pārejas perioda” noteikšanu jauno kritēriju pieņemšanai, citiem vārdiem sakot — Komisijas ierosināto jauno kritēriju bezierunu pieņemšanu. Mēs esam pilnīgi pret jauno kritēriju ietveršanu kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) turpmākajā izstrādē, par ko arī šeit tika runāts, tādējādi saglabājot šo politiku lauku attīstības jomā ar līdzfinansējumu; citiem vārdiem sakot, — dalībvalstīm saglabājot citu klasificēšanas veidu. Komisijas priekšlikums, ja to ieviesīs, ārkārtīgi kaitēs dienvidu valstu, it sevišķi Portugāles, interesēm. Tāpēc mēs brīdinām par nepieciešamību KLP izveides laikā labot šo priekšlikumu un parādīt un novērtēt ne tikai biofizikālo kritēriju, bet arī sociāli ekonomisko kritēriju izmantošanu, piemēram, IKP uz cilvēku, ieņēmumus uz vienu nodarbināto ģimenē un pārtuksnešošanās rādītājus.

 
  
MPphoto
 
 

  Lorenzo Fontana (EFD), rakstiski. (IT) Šajā ziņojumā uzsvērta jaunās kopējās lauksaimniecības politikas nozīme visās dalībvalstīs. To apgabalu aizsargāšana, kuros ir nelabvēlīgi dabas apstākļi, būs viens no šīs politikas galvenajiem uzdevumiem, ko īstenos ES un tās dalībvalstis, līdz ar to īstenojot subsidiaritāti praksē. ES Komisijai šī subsidiaritāte ir jāņem vērā, runājot par tādu kritēriji izveidi, kas aizsargās šos apgabalus. Komisija nedrīkst atstāt novārtā faktu, ka to apgabalu atveseļošanās, kuros ir nelabvēlīgi dabas apstākļi, sniegs materiālu palīdzību lauku saimniecībām, kuras cieš no pašreizējās lielās krīzes, un palīdzēs saglabāt vidi labā stāvoklī. Ļaujiet atgādināt, ka tam visam ir jābūt iespējamam ne tikai teorētiski, bet arī praktiski, šo apgabalu aizsardzībai un atjaunošanai piešķirot attiecīgos līdzekļus. To darot, mēs varētu atgūties un stimulēt lauksaimniecības saimniecisko attīstību visās jomās, kurās ir izaugsmes iespējas, un radīt ķēdes reakciju tādos tirgos kā reģionam raksturīgo pārtikas produktu lauksaimnieciskā ražošana, tostarp aizsargājot ainavu un vidi. Es pateicos Dorfmann kungam un sveicu viņu ar šo lielisko ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Jarosław Kalinowski (PPE), rakstiski. (PL) Lai panāktu godīgus un visiem Eiropas Savienības lauksaimniekiem vienlīdzīgus nosacījumus — tam, bez šaubām, būtu jābūt galvenajam kopējās lauksaimniecības politikas mērķim —, būtu jārūpējas arī apgabaliem, kuros ir nelabvēlīgi dabas apstākļi. Lai harmonizētu tiesību aktus, kas nosaka, kuri apgabali ir tiesīgi saņemt maksājumus, vispirms ir svarīgi harmonizēt šādu apgabalu kritēriju klasificēšanu. Šo mērķi nebūs iespējams sasniegt bez ciešas valstu sadarbības. Ziņojuma autora ierosinātais pragmatisms, kas atsevišķām valstīm ļauj noteikt biofizikālos kritērijus, var radīt draudus kā centieni uzspiest noteiktas valstu intereses. Tomēr, kamēr Komisija rūpēsies par to, lai nodrošinātu Eiropas tiesiskā pamata nosacījumu ievērošanu, šim risinājumam būtu ievērojami jāuzlabo attiecīgo apgabalu objektīva klasificēšana.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. (PT) Ņemot vērā, ka vairāk nekā pusi no lauksaimniecībā izmantojamām platībām dalībvalstis ir klasificējušas kā mazāk labvēlīgus apgabalus (54%) — vadoties pēc to orogrāfijas, klimatiskajiem apstākļiem vai mazāk labvēlīgiem apgabaliem —, un ka šādi pasākumi ir svarīgi lauku attīstībai, mēs secinām, ka atbalstam mazāk labvēlīgiem apgabaliem jābūt dalībvalstu prioritātei. Šī iemesla dēļ tādas visaptverošas stratēģijas sagatavošana attiecībā uz mazāk labvēlīgiem apgabaliem, kas atbilst dažādu reģionu vietējām vajadzībām, samazinās pašreizējās atšķirības starp dalībvalstīm, kas attiecas uz tām piešķirto atbalstu. Tāpēc, precīzi klasificējot apgabalus, kuros ir nelabvēlīgi dabas apstākļi, būs iespējams iegūt pietiekami daudz līdzekļu, lai šos apgabalus varētu izmantot un lai uzlabotu lauksaimnieciskās ražošanas produktivitāti.

 
  
MPphoto
 
 

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. (DE) Nav šaubu, ka lauku saimniecībām attālākos reģionos finansiāls atbalsts ir īpaši nepieciešams. Bieži vien mazajām kalnu lauku saimniecībām ir jācīnās par izdzīvošanu, jo tām gandrīz nav iespējams ātri reaģēt uz jaunajām tirgus prasībām. Tieši mazajās saimniecībās trūkst darbinieku, lai tās varētu saglabāt savu konkurētspēju. Rezultātā, tikai no uzņēmējdarbības viedokļa, viņi atrodas daudz sarežģītākā situācijā nekā lielie lauksaimniecības uzņēmumi, kuri darbojas atklātos apgabalos. Pēdējos gados bankrotējušo lauku saimniecību lielais skaits un nepilnas slodzes lauksaimnieku skaita pieaugums skaidri parāda, ka ES subsīdiju politika pārāk daudz koncentrējas uz intensīvu lopkopību un tamlīdzīgi. Lai ES dalībvalstis saglabātu savu nelielo neatkarību, ir pēdējais laiks atkārtoti nacionalizēt savas lauksaimniecībai piešķirtās subsīdijas. Domājot par godīgākiem kompensāciju maksājumiem, es balsoju par šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Rareş-Lucian Niculescu (PPE), rakstiski. (RO) Es balsoju par šo ziņojumu, kas risina problēmas, ar ko saskaras daudzu ES dalībvalstu lauksaimnieki. Es vēlos īpaši uzsvērt komitejā iesniegtā grozījuma nozīmīgumu un vēlos pateikties saviem kolēģiem, kas to atbalstīja. Minētā grozījuma mērķis ir nodrošināt, ka veids, kā tiek klasificēti apgabali, kuros ir nelabvēlīgi dabas apstākļi, tiek balstīts uz viendabīgām ekoloģiskām zonām, nevis uz LAU 2. līmeni, kā tas ir šobrīd. Es arī vēlos uzsvērt, ka, manuprāt, Komisijas nākamajā priekšlikumā nevajadzētu ietvert elastīgus noteikumus, kas ļauj lauksaimniekiem piešķirt atbalstu par apgabaliem, kuros ir nelabvēlīgi dabas apstākļi un kuri ir sadalīti mazākās administratīvās platībās, kas neatbilst noteiktajiem kritērijiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Franz Obermayr (NI), rakstiski. (DE) Atbalsts lauku apgabaliem, kuros ir nelabvēlīgi dabas apstākļi, ir viena no svarīgākajām kopējās lauksaimniecības politikas otrā pīlāra sastāvdaļām. Turklāt ziņojums paredz subsīdiju piešķiršanu šiem reģioniem ne tikai attiecībā uz pārtikas ražošanu, bet arī makroekonomikas ietvaros. Tāpēc es balsoju par šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Wojciech Michał Olejniczak (S&D), rakstiski.(PL) Es balsoju par Eiropas Parlamenta rezolūciju (A7-0056/2010), jo kopējās lauksaimniecības politikas otrais pīlārs, proti, lauku attīstības politika, ir ārkārtīgi svarīgs, lai uzlabotu pašas KLP efektivitāti un arī veicinātu to apgabalu apsaimniekošanu, kuros ir nelabvēlīgi dabas apstākļi. Referenta izveidotais dokuments ir ļoti nepieciešams ne tikai mums, bet arī visai Eiropas Savienībai. Mums ir jābūt informētiem par zemes apgabaliem, kurus no īpašniekiem neatkarīgu iemeslu dēļ nevar efektīvi vai veiksmīgi izmantot. Es piekrītu referenta 2005. gadā uzsāktā pārskata novērtējumam attiecībā uz mazāk labvēlīgu apgabalu klasificēšanas kritērijiem. Iepriekšējie šo apgabalu atbalsta kritēriji ir jāpārveido tā, lai tie pareizi atspoguļotu faktiskos nelabvēlīgos apstākļus. Būtu arī jāatceras, ka ir apgabali, uz kuriem attiecas īpaši kritēriji, bet kuros nelabvēlīgie dabas apstākļi efektīvu risinājumu izmantošanas rezultātā tika likvidēti. Tieši dalībvalstīm būtu jāatbild par mazāk labvēlīgu apgabalu klasificēšanu un finansiālā atbalsta pasākumiem, un attīstības programmām. Protams, visu pasākumu pamatā ir jābūt ES pamatnoteikumiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. − Es, tāpat kā manis pārstāvētā grupa, balsoju par šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Eva-Britt Svensson (GUE/NGL), rakstiski. (SV) Es atturējos/balsoju pret Dorfmann kunga ziņojumu. Manas nostājas iemesls ir redzams ziņojumā. ES ir pārāk liels reģions, lai spētu efektīvi pārvaldīt atbalstu lauksaimniecības apgabaliem, kuros ir nelabvēlīgi dabas apstākļi. ES lauku apvidi ir ļoti atšķirīgi. Tas attiecas uz kultivētajiem graudaugiem, augsnes mitruma līmeni, augsnes veidu kombinācijām un klimatiskajiem apstākļiem. Klimata pārmaiņas īpaši sarežģī subsīdiju piešķiršanai paredzēto kritēriju saraksta un fiksētu normu izveidi. ES no dalībvalstīm ir pieprasījusi sīki izstrādātas kartes, bet tikai dažas valstis tās ir iesniegušas. Viens piemērs, ko uzsvēra Revīzijas palātas ziņojums, ir Spānija, kas maksā 16 eiro par hektāru, kamēr Malta maksā 250 eiro par hektāru apgabaliem ar līdzīgiem dabas apstākļiem. Kopējo lauksaimniecības politiku izveidoja laikā, kad EK/ES bija sešas dalībvalstis. Šodien situācija ir pilnīgi citādāka un pat sarežģītāka. Atbalstam lauksaimniecībai būtu jāpaliek dalībvalstu ziņā. Tās pārzina vietējos apstākļus. Mēs pašreiz esam nonākuši eiro krīzes vidus posmā. Vienotā valūta kavē procentu un valūtu piemērošanu dažādiem apstākļiem eiro zonā. Vienotā lauksaimniecības politika ir visām 27 dalībvalstīm vienādi neatbilstoša.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Teixeira (PPE), rakstiski. (PT) Šajā paziņojumā Komisija ir centusies panākt stingrāku un vienlīdzīgāku kritēriju izveidi, lai piešķirtu atbalstu lauksaimniecībā izmantojamiem apgabaliem, kuros ir nelabvēlīgi dabas apstākļi. Tā arī centās izlabot kompensāciju nevienlīdzīgo sadali starp dalībvalstīm, kas rada atšķirības, it sevišķi klasificējot tā saucamos „vidējos mazāk labvēlīgos apgabalus (MLA)”.

Šie maksājumi ir būtiski, lai saglabātu nodarbinātību un lauku kopienas, lai turpmāk apsaimniekotu lauksaimniecībā izmantojamos apgabalus un aizsargātu bioloģisko daudzveidību un kultūrainavu.

Kopumā šis ziņojums mani apmierina, jo īpaši Reģionālās attīstības komitejas viedoklis, kas cenšas aizsargāt attālāko reģionu intereses, jo salas Komisijas paziņojumā nav ietvertas.

Saskaņā ar subsidiaritātes principu, man liekas loģiski, ka, klasificējot vidējos mazāk labvēlīgos apgabalus, dalībvalstis drīkstēs ņemt vērā ne tikai biofizikālos kritērijus, bet arī citus, piemēram, vai attiecīgais apgabals atrodas uz salas vai attālākā reģionā.

Man arī liekas svarīgi tas, ka ikvienam reģionam, kurš zaudē savu statusu kā „apgabals, kurā ir nelabvēlīgi dabas apstākļi”, būtu jāgūst labums no pārejas perioda, ļaujot samazināt subsīdiju zaudēšanas sekas.

Mums tagad ir jānodrošina, lai, vispārīgi pārskatot kopējās lauksaimniecības politiku, lauksaimniekiem paredzētās jaunās atbalsta metodes ir konsekventi pārdomātas un ka starp lauksaimniecības un kohēzijas politiku ir labāka koordinācija.

 
  
  

Ziņojums: Pilar del Castillo Vera (A7-0066/2010)

 
  
MPphoto
 
 

  Elena Oana Antonescu (PPE), rakstiski. (RO) Es balsoju par ziņojumu „Par jaunu Eiropas digitālo programmu — 2015.eu,” jo uzskatu, ka Eiropai ir jābūt galvenajai informācijas un sakaru tehnoloģiju nozares jauninājumu veicināšanā. Tāpēc mums šim mērķim ir jāpalielina investīcijas. Diemžēl šobrīd, spriežot pēc vairākiem rādītājiem, Eiropa riskē atpalikt no Āzijas, piemēram, runājot par datu pārsūtīšanas vidējo ātrumu vai to, ka — kaut arī platjoslas sakaru pakalpojumi ir pieejami vairāk nekā 90% Eiropas Savienības iedzīvotāju — tos izmanto tikai 50% mājsaimniecību. Komisijai ir jārada skaidra, vērienīga programma attiecībā uz šo nozari, kas ietvertu vairāk nekā tikai redzējumu vai perspektīvas. Ir risinājumi, kas mums ir jāatbalsta, piemēram, atvērtā pirmkoda programmu lietošana, kas ar atklātu ieguldījumu palīdzību paātrinātu programmatūru jauninājumus un samazinātu to uzņēmumu izmaksas, kas izmato šīs programmas. Tajā pašā laikā mums ir jāpieņem pasākumi, kas ir vērsti uz birokrātijas samazināšanu ES pamatprogrammā un mūsu globālās konkurētspējas paaugstināšanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Sophie Auconie (PPE), rakstiski. (FR) del Castillo Vera kundzes patstāvīgais ziņojums ir vērienīgs, runājot par Eiropas digitālo stratēģiju. Šis ziņojums atsaucas uz visu ES pilsoņu pieeju internetam. Šajā sakarā tiek ieteikts pusei Eiropas iedzīvotāju nodrošināt pieeju platjoslas pakalpojumiem līdz 2015. gadam, bet visiem iedzīvotājiem — līdz 2020. gadam. Interneta plašo lietošanu atbalsta priekšlikumi par to, kādi likumi būtu jāizstrādā attiecībā uz patērētājiem un drošību, kā arī par nepieciešamību sabiedriskos pakalpojumus padarīt digitāli pieejamus. Turklāt šī programma ļaus atbalstīt un izstrādāt inovatīvus pētījumus, tādējādi uzlabojot zināšanas un veicinot pieeju kultūras mantojumam. Šo visu iemeslu dēļ es balsoju par šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. − Es balsoju par šo ziņojumu. Esmu pārliecināts, ka Eiropa baudīs digitālās revolūcijas augļus tikai tad, ja jaunajā digitālajā sabiedrībā iesaistīsies visi iedzīvotāji un viņiem būs nodrošinātas iespējas tajā pilnvērtīgi piedalīties. Saistībā ar to būs daudzi pārbaudījumi, piemēram, apņemšanās veikt ilgtermiņa ieguldījumus, valdību pārliecinātība apņēmīgāk pāriet uz e-pārvaldi un iedzīvotāju uzticība digitālajiem pakalpojumiem. Lai sasniegtu šos mērķus, ir nepieciešams līdz 2015. gadam uz pusi samazināt digitālās pratības un kompetences līmeņa atšķirības. Es īpaši atbalstu priekšlikumus līdz 2015. gadam pamatskolās un vidusskolās nodrošināt ātrdarbīgu interneta pieslēgumu, bet visiem darbspējas vecuma pieaugušajiem — iespēju apgūt IST. Lai radītu konkurētspējīgu digitālo programmu, mums ir jāsāk ar cilvēkiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Regina Bastos (PPE), rakstiski. (PT) Informācijas un sakaru tehnoloģijas (IST) ir viena no jomām, kas pēdējās desmitgadēs ir visvairāk attīstījusies un ir ienākusi ikvienā dzīves jomā. Pastāvīgu pārmaiņu un pieaugošās konkurences apstākļos IST var būt spēcīgs instruments, lai palīdzētu veicināt ilgtspējīgu attīstību, kā arī cīnītos ar nabadzību un sociālajām un ekonomiskajām nevienlīdzībām. Ikviena indivīda rīcībā vajadzētu nodrošināt attiecīgu kompetenci un vispārpieejamu piekļuvi ātrdarbīgam internetam, un ir nepieciešams skaidrs tiesiskais regulējums, kas aizsargā tiesības un kas piedāvā nepieciešamo uzticamību un drošību. Ziņojumā „Par jaunu Eiropas digitālo programmu — 2015.eu”, kuru es balsojumā atbalstīju, demonstrēta vēlme sadarboties ar Komisiju, lai radītu vispārīgu stratēģisko priekšlikumu un rīcības plānu 2015. gadam. Šim nolūkam līdz 2013. gadam ikvienā ES mājsaimniecībā vajadzētu būt pieejamam platjoslas interneta pieslēgumam par konkurētspējīgu cenu; īpaša uzmanība ir jāpievērš lauku apvidiem, industriālo pārmaiņu skartajām teritorijām un reģioniem ar smagiem un ilglaicīgiem dabiskiem vai demogrāfiskiem trūkumiem, it sevišķi attālajos reģionos; un visbeidzot ir svarīgi nodrošināt lietotājiem ar invaliditāti pieeju līmenī, kas ir līdzvērtīgs tam, kas ir pieejams citiem lietotājiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Mara Bizzotto (EFD), rakstiski. (IT) Viens no vērienīgākajiem, bet nerealizētajiem Lisabonas stratēģijas mērķiem bija padarīt Eiropu par konkurētspējīgāko un dinamiskāko uz zināšanām balstīto sabiedrību pasaulē. Mērķis, kas ir 2015.eu programmas — ES 2020. gada stratēģijas papildinājuma — pieņemšanas pamatā, ir ES programmas centrā novietot cilvēku, gan kā pilsoni, gan kā patērētāju un tas ir vērsts uz to, lai nodrošinātu to, ka visi dalībvalstu pilsoņi varētu izmantot atbilstošās IT iespējas, lai piekļūtu galvenajiem informācijas veidiem un mūsdienās pieejamajām sakaru tehnoloģijām. Lai nodrošinātu ģimeņu, studentu, uzņēmumu un Eiropas dalībvalstu valdību datorpratību, tiks atbalstītas dažādas stratēģijas, kas risinās digitālo tiesību jautājumu, un arī ieviesīs infrastruktūru, lai uzlabotu un paplašinātu platjoslas pakalpojumus, it sevišķi lauku apvidos.

Tā kā es stingri uzskatu, ka apmācībai nākotnē ir obligāti jāiet roku rokā ar datorapmācības paplašināšanu un IT prasmju savietojamību, es atbalstu šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Carlos Coelho (PPE), rakstiski. (PT) Es atbalstu šo lielisko del Castillo Vera kundzes ziņojumu par digitālo programmu. Es piekrītu, ka ES ir jābūt galvenajai informācijas un sakaru tehnoloģiju radīšanā un piemērošanā, tādējādi saviem pilsoņiem un uzņēmumiem radot pievienoto vērtību. Es arī piekrītu, ka tā baudīs šīs digitālās revolūcijas augļus tikai tad, ja dalībai jaunajā digitālajā sabiedrībā būs mobilizēti visi Eiropas iedzīvotāji, dodot viņiem iespējas tajā pilnvērtīgi piedalīties. Es atzinīgi vērtēju mērķi ikvienam Eiropas pilsonim visā ES teritorijā, tajā skaitā attālākajos reģionos, nodrošināt platjoslas pieslēgumu. Es arī atbalstu ierosinājumu ieviest digitālo prasmju pamatus izglītības sistēmās, sākot jau pirmsskolas līmenī vienlaikus ar svešvalodu apguvi, lai cik vien iespējams agrīnā vecumā attīstītu attiecīgās prasmes. Es pilsoņiem un uzņēmējiem uzsvērtu, ka potenciāli vērtīga iedzīvotājiem un uzņēmumiem varētu būt publisko pakalpojumu (e-pārvalde) digitalizēšana, kas iedzīvotājiem garantētu efektīvākus un individualizētākus pakalpojumus. Es arī vēlētos uzsvērt to, ka elektroniskās iepirkuma sistēmas (būvdarbu valsts līgumi) izmantošana veicina labāku pārredzamību un konkurenci, tostarp ir pieejama lielāka izvēle, augstāka kvalitāte un zemākas cenas.

 
  
MPphoto
 
 

  Lara Comi (PPE), rakstiski. (IT) Es balsoju par šo ziņojumu, atbalstot gan tā būtību, gan saturu. Es uzskatu, ka ar šī ziņojuma pieņemšanu Eiropas Parlaments raida skaidru politiskās līderības signālu, izveidojot digitālo programmu — saskaņotu un visaptverošu Eiropas plānu, kas ir būtisks solis Eiropas nākotnē.

No vienas puses, digitālās jomas attīstība piedāvā milzīgas izaugsmes iespējas, bet, no otras puses, tā ietver lielas sociālās pārmaiņas, kas būtiski ietekmēs pilsoņu attieksmi. Svarīgi ir nodrošināt, ka šīs pārmaiņas rada demokrātiskāku, atvērtāku un integrētāku Eiropas sabiedrību, kā arī labklājīgu, konkurētspējīgu un uz zināšanām balstītu tautsaimniecību nākotnē. Tas var notikt tikai tad, ja — kā tika uzsvērts ziņojumā — „politikas darbībā galvenā uzmanība tiks pievērsta cilvēka vajadzībām”.

Ir svarīgi koncentrēties uz platjoslas pieslēgumu paplašināšanu un digitālo tehnoloģiju ieviešanu galvenajos tirgus sektoros, piemēram, enerģētikas, transporta un veselības. Tomēr šai politikas darbībai ir jārada atbilstošas garantijas, lai izvairītos no arvien lielākās plaisas starp lielajiem uzņēmumiem un MVU; valsts iestādēm un privāto sektoru; blīvi apdzīvotiem reģioniem un lauku, salu un kalnu apvidiem; nacionālo un pārrobežu elektronisko komerciju.

 
  
MPphoto
 
 

  Ioan Enciu (S&D), rakstiski. (RO) Es novērtēju del Castillo Vera kundzes pūliņus un arī manu kolēģu veikto ieguldījumu šī ziņojuma izveidē. Digitālās programmas un IST vienotā tirgus attīstība ir mūsu un prezidentvalsts prioritāte. Es atbalstu uzsvaru, kas ir likts uz jauniešu digitālo prasmju veicināšanu, jo viņi jaunās tehnoloģijas izmanto visvairāk, un tāpēc tas ir jādara droši un efektīvi.

Es vēlos pateikties saviem kolēģiem par manas rīcības atbalstīšanu, kad es lūdzu Komisiju izveidot jaunu tiešsaistes uzņēmumu veicināšanas plānu un nodrošināt aprīkojumu, it sevišķi tiem cilvēkiem, kuri nesen ir zaudējuši darbu. Esmu pārliecināts, ka manu kolēģu un mans balsojums nozīmēs, ka turpmāk pieeja Eiropas digitalizācijai būs pilnīgāka un efektīvāka. Es ceru, ka Komisija mūs atbalstīs saistībā ar skaidru noteikumu izveidi šajā jomā gan ES, gan dalībvalstu līmenī.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. (PT) „Digitālā programma” kļūst arvien svarīgāka, un no tās mūsu sabiedrība nevarēs izvairīties. Tehnoloģiju attīstība, it sevišķi runājot par tiešsaistē pieejamo informāciju, saturu un zināšanām, ir bijusi ārkārtīgi ātra, un desmit gados „digitālā ainava” ir krasi mainījusies, veicinot plašu pieeju internetam un mobilajiem sakariem. Tāpēc ir svarīgi domāt par nākotni un izveidot digitālās programmas stratēģiju, nosakot konkrētus mērķus un pievēršot īpašu uzmanību jautājumiem, kas ir saistīti ar patērētāju tiesībām uz privātuma un personas datu aizsardzību, kā arī autortiesībām un cīņu pret pirātismu.

 
  
MPphoto
 
 

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. (PT) Informācijas un sakaru tehnoloģijas (IST) ir labklājīgas un konkurētspējīgas tautsaimniecības sastāvdaļa un palīdz nostiprināt videi draudzīgāku, demokrātiskāku, atvērtāku un integrētāku sabiedrību. IST sniedz efektīvu palīdzību ilgtspējīgai attīstībai un tādējādi veicina ES 2020. gada stratēģijas mērķu sasniegšanu. Starp dalībvalstīm un to iekšienē ir lielas atšķirības attiecībā uz pašreizējo iespēju sabiedrībai piekļūt platjoslas tīklam. Mums ir steidzami jāizveido vienotais digitālais tirgus pakalpojumiem, kas novērstu sadrumstalotu noteikumu izveidi un veicinātu digitālo pakalpojumu un e-komercijas brīvu apgrozību. Ir jāizveido vērienīga digitālā programma un rīcības plāns, kas Eiropu padarītu par atvērtu un labklājīgu digitālo sabiedrību, kurā visiem iedzīvotājiem ir tiek sniegta pieeja ekonomikas, sociālajai un kultūras jomai, īpašu uzmanību pievēršot lauku apvidiem. Es vēlos uzsvērt, cik svarīgi ir censties visiem iedzīvotājiem un patērētājiem nodrošināt visuresošu piekļuvi ātrdarbīgiem fiksētās un mobilās platjoslas pakalpojumiem. Lai nodrošinātu, ka visiem ES pilsoņiem līdz 2013. gadam par konkurētspējīgu cenu ir pieejams platjoslas interneta pieslēgums, būtu jāizmanto dalībvalstu un Eiropas līdzekļi.

 
  
MPphoto
 
 

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. (PT) Lai arī šis ziņojums izveidots iekšējā tirgus ietvaros, tajā ir ietverti diezgan daudzi pozitīvi fakti, kurus atbalsta Eiropas Savienība. Mēs apzināmies ziņojumā iekļautās Eiropas digitālās programmas sniegtās priekšrocības, it sevišķi nodrošināt „kultūras produktu pieejamību visiem pilsoņiem”, garantēt „lietotājiem invalīdiem piekļuvi tādā pašā līmenī kā citiem lietotājiem”, gatavību „veikt lielākus ieguldījumus atvērtā pirmkoda programmatūras izmantošanā ES” un apliecinājums, ka „īpaša uzmanība būtu jāvelta lauku apvidiem, teritorijām, kuras ietekmē rūpniecības pārveide, reģioniem, kuriem raksturīgi skarbi un pastāvīgi nelabvēlīgi dabas apstākļi vai demogrāfiskas problēmas, it sevišķi attālākiem reģioniem”. Atbalstīsim šos priekšlikumus!

Tomēr mēs uzskatām, ka progresīvā digitālā programma neatbalsta zināšanu, izglītības un pētījumu komercializēšanu. Tāpēc mēs neatbalstām pozitīvo mērķu mazināšanu attiecībā uz neskaidrībām un variācijām par Eiropas vienoto tirgu.

„Veiksmīgi funkcionējoša” iekšējā tirgus stiprināšana un veicināšana to nepadara par „uz patērētājiem orientētu” un nerada „zemākas cenas”, par ko mūs cenšas pārliecināt. Daudzos gadījumos dažādu Eiropas Savienības darbību rezultātā ir pierādījies pretējais. Tāpēc mēs atturējāmies.

 
  
MPphoto
 
 

  Cătălin Sorin Ivan (S&D), rakstiski. (RO) Ir vairāk jākoncentrējas uz jaunas digitālās programmas — 2015.eu — izveidi, kam vajadzētu būt konkurētspējīgākai un inovatīvākai nekā nesen uzsāktajai i2010 stratēģijai, sevišķi ņemot vērā izglītības un kultūras aspektus. Tādēļ, kā Kultūras un izglītības komitejas viedokli pārstāvošā referente, es atbalstīju šo ziņojumu, it sevišķi tos punktus, kas attiecas uz informācijas un tehnoloģiju lomu jauniešu apmācīšanā un viņu sagatavošanā darba tirgum. Iesniegtajā un pieņemtajā tekstā es uzsvēru gan to, cik svarīgi ir bērniem jau sākumskolā iegūt pamatzināšanas par IST, gan arī to, kādu pievienoto vērtību mūsu sabiedrībai var sniegt tiešsaistes apmācība, kas nepārtraukti attīstās. Tāpat es atzinīgi vērtēju faktu, ka jaunieši ir tā iedzīvotāju daļa, kas visātrāk apgūst IST. Patiesībā ir jākoncentrējas uz šo jomu, jo tā var sniegt svarīgu ieguldījumu ES bezdarba līmeņa mazināšanā atbilstoši ES 2020. gada stratēģijas mērķiem. Visbeidzot, es no jauna apstiprināju nepieciešamību izstrādāt Eiropas projektu kā daļu no 2015.eu programmas, kuras ieviešana garantē tās augstu līmeni, tajā pašā laikā nodrošinot, ka tiek sasniegts tai raksturīgais kultūras mērķis.

 
  
MPphoto
 
 

  Petru Constantin Luhan (PPE), rakstiski. (RO) Es atzinīgi vērtēju šī ziņojuma pieņemšanu, jo tas palīdzēs izveidot visaptverošu 2015. gada stratēģijas priekšlikumu attiecībā uz informācijas un sakaru tehnoloģijām (IST). Es uzskatu, ka ekonomikas krīzes pārvarēšana ir lielā mērā atkarīga no šī priekšlikuma spējas veicināt IST plašu un efektīvu ieviešanu uzņēmējdarbības nozarē. MVU var darboties kā Eiropas ekonomikas atveseļošanas veicinātāji. Patiesībā Eiropas Komisijai nākotnē būtu jāstiprina pasākumi, kas atbalsta mazos un vidējos uzņēmumus IST rīku izmantošanā, lai celtu to ražīgumu. Es šodien izmantoju savu balsi, lai atbalstītu šī ziņojuma priekšlikumu nākt klajā ar digitālu plānu tiešsaistes komercdarbības veicināšanai, kura galvenais mērķis ir alternatīvu risinājumu piedāvāšana tiem cilvēkiem, kas zaudējuši darbu pašreizējās krīzes apstākļos. Šādu iniciatīvu varētu īstenot, piedāvājot bezmaksas interneta pieslēgumu un konsultācijas.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. (PT) Jauna Eiropas digitālā programma ir svarīga, lai īstenotu digitālo revolūciju, no kuras iegūtu visa Eiropas sabiedrība. Tomēr, lai šī revolūcija notiku, tajā ir jāiesaistās visiem pilsoņiem; tas ir nepieciešams, lai viņi kļūtu par daļu no jaunās digitālās sabiedrības. Lai tā kļūtu par realitāti, ir nepieciešamas lielas investīcijas, kas samazinātu pašreizējo ES digitālo plaisu. Mēs nedrīkstam aizmirst, ka informēta un izglītota sabiedrība palielina Eiropas potenciālu.

 
  
MPphoto
 
 

  Miroslav Mikolášik (PPE), rakstiski. (SK) Informācijas un telekomunikāciju tehnoloģiju pilnīga izmantošana ir priekšnosacījums, lai panāktu konkurētspējīgāku Eiropu un ilgtspējīgāku izaugsmi.

ES būtu jānodrošina šo tehnoloģiju attīstība un piemērošana, un jāļauj visiem ES pilsoņiem iekļauties jaunajā digitālajā sabiedrībā ar augstas kvalitātes, ātrdarbīgu interneta pieslēgumu par pieņemamām cenām. Diemžēl daudzu dalībvalstu telekomunikāciju tirgi joprojām nav sasnieguši pietiekami atvērtus konkurences līmeņus, tāpēc IST augstās cenas attur patērētājus un mājsaimniecības no to lietošanas un attiecīgo digitālo prasmju apgūšanas.

Tāpēc es uzskatu, ka ir būtiski jāveicina vienotā tirgus integrācija un vispārējā liberalizācija un jālikvidē šķēršļi, kas kavē pārrobežu nodrošinājumu ar telekomunikāciju pakalpojumiem.

Tajā pašā laikā es atbalstu labāka tiesiskā regulējuma izveidi jaunajai digitālajai telpai, kas nodrošinās pilsoņu pamattiesību un intelektuālā īpašuma aizsardzību, kā arī novērsīs datornoziegumu veikšanu, bērnu pornogrāfijas izplatīšanu un citus noziegumus internetā.

 
  
MPphoto
 
 

  Franz Obermayr (NI), rakstiski. (DE) Paredzams, ka līdz 2013. gadam ikvienā ES mājsaimniecībā būs platjoslas interneta pieslēgums par konkurētspējīgu cenu. Papildus Eiropa plāno kļūt par mobilāko kontinentu pasaulē, runājot par interneta pieslēgumu līdz 2015. gadam. Es atbalstu šos pasākumus un tāpēc balsoju par šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Georgios Papanikolaou (PPE), rakstiski. (EL) Jaunā Eiropas digitālā programma ir vērienīga programma, kuras mērķis ir paplašināt jauno tehnoloģiju izmantošanu un dalībvalstīm nodrošināt ātrdarbīgus interneta pieslēgumus, tāpēc es balsoju „par”. Tomēr, neraugoties uz tajā izteiktajiem paziņojumiem, piemēram, par mobilā savienojuma pieaugošo ātrumu un pilsoņu iepazīstināšanu ar jaunajām tehnoloģijām, liekas, ka vairākus mērķus būs ārkārtīgi grūti sasniegt. Piemēram, kaut arī mērķis līdz 2015. gadam visas Eiropas Savienības skolas aprīkot ar ātrdarbīgu interneta pieslēgumu ir ļoti vēlams, to būs grūti sasniegt objektīvu iemeslu dēļ (piemēram, attālajās kalnu un salu valstīs ir grūti nekavējoties panākt lielu ātrumu). Rezultātā jaunajai Eiropas digitālajai programmai vajadzētu būt balstītai uz vairākām koordinētām rīcībām un iniciatīvām, piemēram, dāsnāku ES finansējumu, lai nodrošinātu labāku pieeju internetam pat tiem skolēniem, kuri dzīvo ģeogrāfiski nelabvēlīgos reģionos.

 
  
MPphoto
 
 

  Aldo Patriciello (PPE), rakstiski. (IT) Eiropa globālā mērogā turpina izvirzīties vadībā progresējošu informācijas un sakaru tehnoloģiju (IST) jomā. Vispasaules tīmeklis, GSM standarts mobilajiem telefoniem, MPEG standarts digitālajam saturam un ADSL tehnoloģijas Eiropas izgudrojumiem. Būtisks politikas mērķis ir saglabāt šo vadošo pozīciju un to padarīt par konkurētspējīgu priekšrocību.

Pēdējos četros gados IST politika ir apstiprinājusi šo tehnoloģiju kā vadošā spēka Eiropas ekonomikas un sociālajā modernizācijā nozīmīgumu un ir veicinājusi Eiropas elastīgumu krīzes laikā. Visas Savienības dalībvalstis ir izstrādājušas IST politiku un uzskata, ka šīs tehnoloģijas dod svarīgu ieguldījumu iekšzemes izaugsmē un nodarbinātībā atjaunotās Lisabonas stratēģijas ietvaros.

Neraugoties uz to, 21. gadsimta pirmajā desmitgadē ES atpaliek IST pētījumu un inovāciju jomā. Tāpēc Savienība ir uzsākusi vērienīgas pētījumu programmas, kas ir paredzētas digitālās plaisas samazināšanai un tālredzīgu pētījumu un rīcības izveides atbalstīšanai. Tāpēc es vēlreiz skaidri atkārtošu, ka es pilnībā atbalstu šīs darbības un stingri uzskatu, ka Eiropa vēlreiz var kļūt par līderi un galveno virzītājspēku šajā ārkārtīgi svarīgajā nozarē.

 
  
MPphoto
 
 

  Teresa Riera Madurell (S&D), rakstiski. (ES) Es balsoju par šo Parlamenta patstāvīgo ziņojumu, ņemot vērā digitālās programmas nozīmi Eiropas tehnoloģiskās līderības veicināšanā. Informācijas un sakaru tehnoloģijas (IST) šajā ekonomikas atveseļošanās laikā ir galvenais izaugsmes faktors, un tās ir arī svarīgas, lai panāktu ilgtspējīgu izaugsmi un cīnītos pret sociālo atstumtību. Ziņojums atbalsta digitālās programmas ministru deklarācijā minētos galvenos punktus, kurus 18. un 19. aprīlī apstiprināja Telekomunikāciju ministru neformālajā sanāksmē Granadā. Parlaments atkārtoti pauž nepieciešamību ES radīt stabilas, ātras un efektīvas infrastruktūras un mudina pieņemt tādus pasākumus, kas ļauj panākt visu pilsoņu pilnīgu pieeju platjoslas sakaru pārklājumam. Lai digitālā revolūcija gūtu panākumus, tajā ir jāpiedalās visiem pilsoņiem. Tomēr, lai šie panākumi kļūtu par realitāti, nedrīkst nepievērst uzmanību tādam aspektam kā interneta drošība. Tāpēc pieņemtajam ziņojumam ir ne tikai jānodrošina datorprasmju apguve visiem pilsoņiem, bet arī jāuzsver nepieciešamība pastiprināt interneta drošību un pilsoņtiesību ievērošanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. − Es balsoju par šo rezolūciju, jo tajā nebija iekļauti nekādi kaitējoši grozījumi.

 
  
  

Ziņojums: Bogusław Liberadzki (A7-0099/2010)

 
  
MPphoto
 
 

  Jean-Pierre Audy (PPE), rakstiski. (FR) Kā jau mana poļu kolēģa Liberadzki kunga lieliskajā ziņojumā ir minēts, es balsoju par ieteikumu par 2008. finanšu gada budžeta izpildes apstiprinājumu, ko sniedz Komisijai. Esmu gandarīts, ka ir uzsāktas noteiktas ieceres, kurām esmu ļoti pieķēries: iestāžu konferences organizēšana, kas ietver visas iesaistītās puses, it sevišķi valstu parlamentus un valstu revīzijas iestādes, kuru mērķis ir reformēt budžeta izpildes apstiprināšanas procedūru; saīsināt termiņus tā, lai par budžeta izpildi balsotu pirms tā gada, kas ir pēc kontroles gada; un Eiropas Revīzijas palātas aicinājums izveidot vienotu viedokli („vienotās revīzijas” noteikums) par pamata darījumu uzticamību un regularitāti saskaņā ar Līgumu. Turklāt mums ir jāvienkāršo Eiropas līdzekļu piešķiršanas nosacījumi, jo daudzas kļūdas rodas procedūru sarežģītības dēļ, ko bieži vien vairo nacionālās peripetijas. Visbeidzot, runājot par Eiropas pētniecības iestāžu revīziju, esmu gandarīts, ka Eiropas Parlaments ir atbalstījis ziņojumu, ko mēs nosūtījām Komisijai, lai tā pārāk stingri un bieži vien nepamatoti neapšauba finansējumu saistībā ar starptautiskajiem revīzijas standartiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. (LT) 2008. finanšu gada budžeta izpildes apstiprinājumā ir noticis progress, tomēr tādās jomās kā struktūrfondi un Kohēzijas fonds, lauku attīstība, zinātniskie pētījumi, enerģētika un transports joprojām pastāv liels skaits kļūdu. Nepareizi izmaksātie līdzekļi veido 11%. To veicināja sarežģītie noteikumi, kas dalībvalstīm ir stingri jāievēro. Tāpēc, apstiprinot nākamā gada budžeta izpildi, īpaša uzmanība būtu jāpievērš šo noteikumu vienkāršošanai, nepareizi izmaksātu līdzekļu atgūšanas mehānisma uzlabošanai un efektīvāku uzraudzības un kontroles sistēmu ieviešanai. Līdzko šie pasākumi būs īstenoti, ES budžeta izpildes apstiprināšana, visticamāk, uzlabosies, tiks nodrošināta efektīvāka budžeta izpildes kontrole un dalībvalstu īstenotajiem projektiem būs lielāka pievienotā vērtība, attīstot dažādas ekonomikas nozares un citas jomas.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. (PT) Līguma par Eiropas Savienības darbību 317. pants nosaka, ka Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm atbild par ES budžeta izpildi un ka Revīzijas palāta Parlamentam un Padomei iesniedz deklarāciju par pārskatu ticamību, kā arī par notikušo darījumu likumību un pareizībuhttp://www.europarl.europa.eu/sides/getDoc.do?type=REPORT&reference=A7-2010-0099&language=LV" \l "_part2_def4" . Lai veicinātu pārredzamību, es par būtisku uzskatu iespēju Eiropas Parlamentam pārbaudīt šīs atskaites un sīki izanalizēt Savienības budžeta izpildi. Es piekrītu referentam un rezolūcijām par budžeta izpildes apstiprināšanu, ja tajās tiek pievērsta uzmanība tam, ka, lai katra dalībvalsts uzņemtos atbildību par saņemto ES līdzekļu pārvaldību, atbilstīgajā politiskajā līmenī steidzami jāievieš dalībvalstu deklarācijas, kas aptvertu visus ES līdzekļus, kuriem piemēro dalītu pārvaldību. Tas ir īpaši svarīgi, ja saprotam, ka dalībvalstis pārvalda 80% ES izdevumu. Visbeidzot es vēlētos pieminēt Revīzijas palātas pozitīvo viedokli par pārskatiem, kas Eiropas sabiedrībai atkārtoti apliecina, ka Savienības budžets tiek atbilstoši un rūpīgi pārvaldīts, neraugoties uz to, ka joprojām pastāv atsevišķas problēmas, kuras šis ziņojums sīki analizē.

 
  
MPphoto
 
 

  Bruno Gollnisch (NI), rakstiski. (FR) Šis dažādu ES institūciju sniegtais, no gandrīz 40 ziņojumiem sastāvošais pārskats par 2008. gada ES budžeta izpildi ir smags. Savā 15. darbības gadā Eiropas Revīzijas palāta nav spējusi apstiprināt Eiropas Komisijas budžeta izpildi, jo tajā ir daudz kļūdu un nepamatotu izdevumu. Tomēr Eiropas Parlaments budžeta izpildi apstiprina, ņemot vērā tā pārvaldību. Komisija slēpjas aiz dalībvalstu atbildības, kurām ir jāpārvalda 80% izdevumu, it sevišķi lauksaimniecībai un reģionālajai attīstībai paredzēto izdevumu. Tomēr problēmas abās šajās jomās samazinās, turpretim tās pieaug Briseles tieši pārvaldīto subsīdiju gadījumā. Situācija attiecībā uz pirmspievienošanās palīdzību Turcijai ir īpaši nopietna un satraucoša. Šeit netiek minēts decentralizēto iestāžu pieaugošais skaits un tam sekojošās paviršās valsts iepirkumu procedūras, personāla atlases un darbā pieņemšanas pavirša pārvaldība, pirms attiecīgajām juridiskajām saistībām uzņemtās budžeta saistības un pārmērīgi daudzās uzraudzības padomes, kas strauji palielina administrācijas izmaksas un galu galā nespēj pienācīgi plānot savas nereti neskaidrās darbības un līdz ar to arī savu budžetu. Tas ir tik izplatīts, ka vienā no saviem ziņojumiem Mathieu kundze aicināja vispārīgi novērtēt to lietderīgumu. Tāpēc mēs balsojām pret lielāko daļu budžeta izpildes apstiprināšanas teksta.

 
  
MPphoto
 
 

  Cătălin Sorin Ivan (S&D), rakstiski. (RO) Balsojums par budžeta izpildes apstiprināšanu nenozīmē, ka situācija ir pilnīgi ideāla. Manuprāt, situācija attīstās pareizajā virzienā, tomēr tas notiek pārāk lēni. Kļūdu skaits ir samazinājies, bet mēs vēl neesam sasnieguši „pieļaujamo kļūdas līmeni”. Es vēlos uzsvērt dalībvalstu pārvaldības deklarāciju obligātu nepieciešamību — kā Parlaments to jau vairākkārt pieprasīja. Es neatbalstu luksofora sistēmas (sarkana, dzeltena un zaļa krāsa) piemērošanu tikai Rumānijai un Bulgārijai, jo tas varētu būt diskriminējošs pasākums. Arī daudzās citās dalībvalstīs ir trūkumi, un būtu jāpiemēro kopēji pārraudzības noteikumi.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. (PT) Revīzijas palātai un visām struktūrām ar šādu funkciju ir jāveic visu to Eiropas iestāžu rūpīga revīzija, kuras ir atkarīgas no Eiropas Savienības budžeta. Ir jāpārbauda, vai Savienības līdzekļi tiek pareizi izlietoti, vai šīs iestādes pilda tām noteiktos uzdevumus un vai nenotiek līdzekļu izšķērdēšana. Mēs varam teikt, ka parasti — ar ļoti nedaudziem izņēmumiem, spriežot pēc revīzijām — attiecīgās iestādes sev pieejamos līdzekļus izlieto pienācīgi un pilda tām noteiktos uzdevumus. Tāpēc es balsoju par ziņojumu „Par Komisiju un izpildaģentūrām”.

 
  
MPphoto
 
 

  Georgios Papanikolaou (PPE), rakstiski. (EL) Liberadzki kunga ziņojums „Par Eiropas Savienības 2008. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa — Komisija un izpildaģentūras” parāda ļoti negatīvu nostāju attiecībā uz virkni jautājumu saistībā ar Grieķiju — no manipulācijām ar finanšu statistiku līdz neskaidrām apsūdzībām par vispārēju korupciju šajā valstī. Mūsu parlamentārā grupa lūdza veikt atsevišķu balsojumu saskaņā ar daļēja balsojuma procedūru par atsevišķām norādēm, kas aizvaino Grieķiju. Tā kā tas nebija iespējams, es balsoju pret visu Liberadzki kunga ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Alf Svensson (PPE), rakstiski. (SV) Es 5. maijā balsoju par Liberadzki kunga ziņojumu „Par Eiropas Savienības 2008. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa — Komisija un izpildaģentūras”. Tomēr es balsoju par to, ka tiek dzēsts 376. punkts, kas ierosina samazināt Turcijai piešķirto pirmspievienošanās palīdzību līdz 2006. gada līmenim, un 378. punkts, kurā Eiropas Parlaments aicina Komisiju grozīt pirmspievienošanās palīdzības instrumenta mērķus, piemēram, izmantojot īpašus dalības veidus. Es tā darīju, jo neuzskatu, ka ziņojumam par Komisijas budžeta izpildes apstiprināšanu būtu jāapšauba pievienošanās process un kandidātvalstu pievienošanās izredzes. Es stingri uzskatu, ka, līdzko būs sākušās pievienošanās sarunas, neatkarīgi no iesaistītajām kandidātvalstīm, tās būtu jāturpina pozitīvā veidā, turpmāk nesarežģījot un neaizkavējot ES paplašināšanās procesu.

 
  
  

Ziņojums: Inès Ayala Sender (A7-0063/2010)

 
  
MPphoto
 
 

  Jean-Pierre Audy (PPE), rakstiski. (FR) Kā jau manas lieliskās kolēģes un spāņu kaimiņienes Ayala Sender kundzes ļoti labajā ziņojumā tika ierosināts, es balsoju par septītā, astotā, devītā un desmitā Eiropas Attīstības fonda (EAF) 2008. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu. Es bez iebildumiem atbalstu EAF iekļaušanu budžetā, un, kad pienāks īstais laiks, Savienībai būs jāizveido pašai savs instruments, ko piemērot attīstības jomā. Attiecībā uz Eiropas Investīciju bankas (EIB) pārvaldīto ieguldījumu mehānismu — EAF finansētu riska instrumentu, kas paredzēts, lai veicinātu privātos ieguldījumus sarežģītos ekonomiskos un politiskos apstākļos ĀKK valstīs, — man ir divējādas izjūtas par to, ka EIB kā daļa no budžeta izpildes apstiprināšanas procedūras būs jāiesniedz ziņojums, bet par šo jautājumu vēl notiks diskusijas, it sevišķi tāpēc, ka Parlaments cer, ka Savienība kļūs par EIB akcionāru.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. (PT) Es uzskatu, ka ierēdņiem ir ārkārtīgi svarīgi būt atbildīgiem sabiedrības priekšā, un tāpēc viņiem būtu jāsniedz objektīvas un detalizētas atskaites par publisko līdzekļu izlietojumu. Kaut arī Revīzijas palāta uzskata, ka ieņēmumos un saistībās būtiskas kļūdas nav konstatētas, tā tomēr pauž bažas par augsto skaitliski neizmērāmo kļūdu līmeni saistībās, kas attiecas uz budžeta atbalstu, un par augsto kļūdu līmeni maksājumos. Es, tāpat kā referente, paužu nožēlu par to, ka Revīzijas palāta nav varējusi iegūt visu vajadzīgo informāciju un dokumentāciju par desmit maksājumiem, kas veikti starptautiskām organizācijām, un ka tādējādi tā nevar paust viedokli par izdevumu pareizību, kuri sasniedz 190 miljonus eiro jeb 6,7% no gada izdevumiem. Tāpēc es aicinu Eiropas Attīstības fondu atrisināt visus šos jautājumus attiecībā uz nākamo finanšu gadu (2009. gadu).

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. (PT) Revīzijas palātai un visām struktūrām ar šādu funkciju ir jāveic visu to Eiropas iestāžu rūpīga revīzija, kuras ir atkarīgas no Eiropas Savienības budžeta. Ir jāpārbauda, vai Savienības līdzekļi tiek pareizi izlietoti, vai šīs iestādes pilda tām noteiktos uzdevumus un vai nenotiek līdzekļu izšķērdēšana. Mēs varam teikt, ka parasti — ar ļoti nedaudziem izņēmumiem, spriežot pēc revīzijām — attiecīgās iestādes sev pieejamos līdzekļus izlieto pienācīgi un pilda tām noteiktos uzdevumus. Tāpēc es balsoju par ziņojumu „Par septīto, astoto, devīto un desmito Eiropas Attīstības fondu”.

 
  
  

Ziņojums: Bart Staes (A7-0095/2010)

 
  
MPphoto
 
 

  Liam Aylward un Pat the Cope Gallagher (ALDE), rakstiski.(GA) Parlamenta locekļi Pat ‘the Cope’ Gallagher un Liam Aylward balsoja par ziņojumu „Par Eiropas Parlamenta 2008. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu”, un abi atbalsta ziņojuma priekšlikumus attiecībā uz pārredzamības un atbildības uzlabošanu. Šī pārredzamība un atbildība ir nepieciešama, lai Eiropas Parlaments veiksmīgi funkcionētu un lai veicinātu Eiropas Savienības labu pārvaldību.

Gallagher un Ayl kungi īpašu atbalstu izsaka grozījumiem, kas cenšas panākt lielāku pārredzamību un kas ierosināja padarīt sabiedrībai pieejamus Iekšējās revīzijas dienesta izstrādātos ziņojumus. Viņi arī atbalsta ierosinājumus attiecībā uz Eiropas Savienības nodokļu maksātāju informēšanu par to, kā Parlaments izlietojis publiskos līdzekļus.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. (PT) Es uzskatu, ka ierēdņiem ir ārkārtīgi svarīgi būt atbildīgiem sabiedrības priekšā, un tāpēc viņiem būtu jāsniedz objektīvas un detalizētas atskaites par publisko līdzekļu izlietojumu. Šajā ziņojumā vispusīgi analizēta Parlamenta budžeta situācija, pievēršot uzmanību atsevišķiem jautājumiem, kuri ir steidzami jāpārskata. Vēlos piebilst, ka referents pauž bažas par to, ka Parlamenta telpās joprojām notiek sīkie noziegumi un, lai samazinātu sīko noziegumu skaitu, prasa ģenerālsekretāram pievērst īpašu uzmanību šim jautājumam. Kaut arī šis punkts var likties neikdienišķs, patiesībā tas ir ārkārtīgi svarīgs visiem tiem, kas katru dienu izmanto Eiropas Parlamenta telpas. Visbeidzot, vērsīšu uzmanību uz Revīzijas palātas pozitīvo viedokli attiecībā uz pārskatiem, kas Eiropas sabiedrībai atkārtoti apliecina, ka Savienības budžets tiek atbilstoši un rūpīgi pārvaldīts.

 
  
MPphoto
 
 

  Dan Jørgensen un Christel Schaldemose (S&D), rakstiski. (DA) Eiropas Parlaments ir nobalsojis par sava 2008. gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu. Vēl nekad iepriekš tas netika darīts tik pamatīgi un kritiski. Tā ir patiesa gan pārredzamības, gan kontroles uzvara, un atbilst tradicionālajam dāņu priekšstatam par labu praksi. Ziņojumā par budžeta izpildes apstiprināšanu ir ietverti vairāki kritiski punkti, kuri aicina nostiprināt pašreizējās procedūras un prakses. To starpā ir minēta lielāka skaidrība un atklātība attiecībā uz papildus līdzekļu izmantošanu un finanšu sistēmas dalībnieku pārskatatbildību Parlamentā. Mēs to, protams, atbalstām un tāpēc balsojām par budžeta izpildes apstiprināšanu un par visu rezolūciju. Eiropas Parlamentam sava budžeta izpilde ir jāapstiprina katru gadu, un tieši tāpēc ir nepieciešami kritiskie pārskati. Ziņojums, protams, ir daudzu kompromisu rezultāts, bet būtībā tas ir īpaši kritisks, tajā pašā laikā norādot pareizo virzienu attiecībā uz budžeta izpildes apstiprināšanas procedūrām nākotnē. Turklāt daudzas Parlamenta grupas šo kritisko ziņojumu atbalstīja.

 
  
MPphoto
 
 

  Astrid Lulling (PPE), rakstiski. (FR) Mans skepticisms jeb pretējā nostāja attiecībā uz dažiem Staes kunga ziņojumā iekļautās rezolūcijas apgalvojumiem nedrīkst aizēnot manu atbalstu Eiropas Parlamenta 2008. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanai. Nepietiek ar apgalvojumu, ka Strasbūras ēkas remontdarbu izmaksas pēc 2008. gada augustā notikušās nelaimes nebūtu jāsedz Eiropas nodokļu maksātājiem.

Patiesībā Eiropas Parlamentam ir juridisks pienākums sekot līdzi un pievērst uzmanību tam piederošo ēku stāvoklim un rūpēties par tām.

Turklāt, lai atgūtu pēc šīs katastrofas radītās izmaksas, ir uzsāktas attiecīgās tiesas prāvas.

Visbeidzot, es gribētu redzēt spēcīgu un objektīvu situācijas pārskatu par Parlamenta locekļu pensiju fondu stāvokli, lai izvairītos no to demagoģijas.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. (PT) Revīzijas palātai un visām struktūrām ar šādu funkciju ir jāveic visu to Eiropas iestāžu rūpīga revīzija, kuras ir atkarīgas no Eiropas Savienības budžeta. Ir jāpārbauda, vai Savienības līdzekļi tiek pareizi izlietoti, vai šīs iestādes pilda tām noteiktos uzdevumus un vai nenotiek līdzekļu izšķērdēšana. Mēs varam teikt, ka parasti — ar ļoti nedaudziem izņēmumiem, spriežot pēc revīzijām — attiecīgās iestādes sev pieejamos līdzekļus izlieto pienācīgi un pilda tām noteiktos uzdevumus. Tāpēc es balsoju par ziņojumu „Par Eiropas Savienības vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, I iedaļa — Eiropas Parlaments”.

 
  
MPphoto
 
 

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. − Mēs šajā balsojumā atbalstījām referentu Staes kungu, kaut arī zaudējām vienu galveno grozījumu — 22. grozījumu par publisko līdzekļu izlietojuma pārredzamību, ko aizstāv šis referents.

 
  
  

Ziņojums: Ryszard Czarnecki (A7-0080/2010)

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. (PT) Es uzskatu, ka ierēdņiem ir ārkārtīgi svarīgi būt atbildīgiem sabiedrības priekšā, un tāpēc viņiem būtu jāsniedz objektīvas un detalizētas atskaites par publisko līdzekļu izlietojumu. Revīzijas palāta savā gada pārskatā norādīja, ka revīzijā nav konstatētas nozīmīgas nepilnības, par kurām būtu jāizsaka Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komisijas (EESK) piezīmes. Tomēr Revīzijas palāta norāda uz vairākām jomām, kurās ir novēroti uzlabojumi, piemēram, ceļa izdevumu atmaksāšana EESK locekļiem, nosakot, ka tie nedrīkst pārsniegt patiesos ceļa izdevumus, kā arī, ka EESK dod saviem darbiniekiem finansiālu priekšrocību, ko citas iestādes nedara, un tas rada lielākas izmaksas. Es atzinīgi vērtēju EESK darbības pārskatu un to, ka tajā ir detalizēti aprakstīti pasākumi, kas veikti saistībā ar iepriekšējiem Parlamenta lēmumiem par budžeta izpildes apstiprināšanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. (PT) Revīzijas palātai un visām struktūrām ar šādu funkciju ir jāveic visu to Eiropas iestāžu rūpīga revīzija, kuras ir atkarīgas no Eiropas Savienības budžeta. Ir jāpārbauda, vai Savienības līdzekļi tiek pareizi izlietoti, vai šīs iestādes pilda tām noteiktos uzdevumus un vai nenotiek līdzekļu izšķērdēšana. Mēs varam teikt, ka parasti — ar ļoti nedaudziem izņēmumiem, spriežot pēc revīzijām — attiecīgās iestādes sev pieejamos līdzekļus izlieto pienācīgi un pilda tām noteiktos uzdevumus. Tāpēc es balsoju par ziņojumu „Par Eiropas Savienības 2008. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, VI iedaļa — Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja”.

 
  
  

Ziņojums: Ryszard Czarnecki (A7-0082/2010)

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. (PT) Es uzskatu, ka ierēdņiem ir ārkārtīgi svarīgi būt atbildīgiem sabiedrības priekšā, un tāpēc viņiem būtu jāsniedz objektīvas un detalizētas atskaites par sev pieejamo publisko līdzekļu izlietojumu.. Šajā kategorijā ietilpst Parlamenta veiktā iesniegto pārskatu izvērtēšana un to izpildes apstiprināšana. Es ar gandarījumu atzīmēju, ka Revīzijas palāta norādīja, ka revīzijā netika izvirzīti būtiski iebildumi pret Reģionu komiteju. Es piekrītu referenta atzinīgajam to uzlabojumu novērtējumam, kas konstatēti Reģionu komitejas iekšējās kontroles jomā, jo īpaši galveno administratīvo, darbības un finanšu procedūru uzskaitījumam. Visbeidzot es ar gandarījumu atzīmēju Reģionu komitejas kvalitatīvo gada darbības pārskatu, jo īpaši to, ka tajā ir sīki aprakstīti pasākumi, kas veikti saistībā ar iepriekšējiem Parlamenta un Revīzijas palātas lēmumiem par budžeta izpildes apstiprināšanu, un uzsvērta šo lēmumu nozīme.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. (PT) Revīzijas palātai un visām struktūrām ar šādu funkciju ir jāveic visu to Eiropas iestāžu rūpīga revīzija, kuras ir atkarīgas no Eiropas Savienības budžeta. Ir jāpārbauda, vai Savienības līdzekļi tiek pareizi izlietoti, vai šīs iestādes pilda tām noteiktos uzdevumus un vai nenotiek līdzekļu izšķērdēšana. Mēs varam teikt, ka parasti — ar ļoti nedaudziem izņēmumiem, spriežot pēc revīzijām – attiecīgās iestādes sev pieejamos līdzekļus izlieto pienācīgi un pilda tām noteiktos uzdevumus. Tāpēc es balsoju par ziņojumu „Par Eiropas Savienības 2008. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, VII iedaļa — Reģionu komiteja.

 
  
  

Ziņojums: Véronique Mathieu (A7-0074/2010)

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. (PT) Ārējo aģentūru skaita pieaugumam ir bijusi svarīga loma tehnisko un administratīvo spēju koncentrēšanā, kas atbalsta lēmumu pieņemšanu Komisijā. Arī tas, ka iestādes ir „izkaisītas” pa visu Eiropu, ļauj tām izveidot patiešām ciešas saiknes ar sabiedrību, uzlabojot savu atpazīstamību un leģitimitāti. Lai gan pieaugošais aģentūru skaits kopumā ir vērtējams pozitīvi, patiesībā tas rada problēmas saistībā ar to darbības uzraudzību un izvērtēšanu. Tieši šā iemesla dēļ pēc Komisijas 2008. gada 11. marta paziņojuma „Eiropas aģentūras — turpmākā virzība” pieņemšanas Parlaments, Padome un Komisija atsāka projektu par vienotu pamatprincipu noteikšanu attiecībā uz aģentūrām un 2009. gadā izveidoja iestāžu darba grupu. Es uzskatu, ka šai darba grupai būs ļoti būtiska loma, vairākās aģentūrās novēršot Revīzijas palātas identificētās problēmas, no kurām daudzas ir kopīgas problēmas, un nosakot vienotus pamatprincipus, lai nākotnē būtu iespējams labāk pārvaldīt finanses un budžetu.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Melo (PPE), rakstiski.(PT) Revīzijas palātai un visām struktūrām ar šādu funkciju ir jāveic visu to Eiropas iestāžu rūpīga revīzija, kuras ir atkarīgas no Eiropas Savienības budžeta. Ir jāpārbauda, vai Savienības līdzekļi tiek pareizi izlietoti, vai šīs iestādes pilda tām noteiktos uzdevumus un vai nenotiek līdzekļu izšķērdēšana. Mēs varam teikt, ka parasti — ar ļoti nedaudziem izņēmumiem, spriežot pēc revīzijām – attiecīgās iestādes sev pieejamos līdzekļus izlieto pienācīgi un pilda tām noteiktos uzdevumus. Tāpēc es balsoju par ziņojumu ”Par ES aģentūru darbību, finanšu pārvaldību un kontroli”.

 
  
  

Ziņojums: Véronique Mathieu (A7-0075/2010)

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. (PT) Revīzijas palāta savā ziņojumā par Eiropas Policijas akadēmijas 2008. finanšu gada pārskatiem ir pievienojusi papildinājumu savam atzinumam par pārskatu ticamību, tomēr skaidri nekvalificējot to kā piezīmi, un ir iekļāvusi atzinumu ar piezīmi par pakārtoto darījumu likumību un pareizību. Turklāt kopumā Akadēmijas atbildes uz Revīzijas palātas komentāriem atkal ir nepietiekamas un tās ierosinātie koriģējošie pasākumi — pārāk vispārēji un nenoteikti, lai budžeta izpildes apstiprinātājiestāde varētu pienācīgi novērtēt, vai Akadēmija patiešām spēj turpmāk uzlabot darbību. Turklāt pastāv neskaitāmas strukturālas problēmas un pārkāpumi saistībā ar Akadēmiju, kas sīki izklāstīti šajā ziņojumā. Tieši šā iemesla dēļ es piekrītu referentes ziņojumā paustajam nodomam atlikt lēmuma pieņemšanu par apstiprinājuma sniegšanu Eiropas Policijas akadēmijas direktoram attiecībā uz Akadēmijas 2008. finanšu gada budžeta izpildi.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Melo (PPE), rakstiski.(PT) Revīzijas palātai un visām struktūrām ar šādu funkciju ir jāveic visu to Eiropas iestāžu rūpīga revīzija, kuras ir atkarīgas no Eiropas Savienības budžeta. Ir jāpārbauda, vai Savienības līdzekļi tiek pareizi izlietoti, vai šīs iestādes pilda tām noteiktos uzdevumus un vai nenotiek līdzekļu izšķērdēšana. Mēs varam teikt, ka parasti — ar ļoti nedaudziem izņēmumiem, spriežot pēc revīzijām – attiecīgās iestādes sev pieejamos līdzekļus izlieto pienācīgi un pilda tām noteiktos uzdevumus. Tāpēc es balsoju par ziņojumu „Par Eiropas Policijas akadēmiju”.

 
  
  

Ziņojums: José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra (A7-0111/2010)

 
  
MPphoto
 
 

  Elena Oana Antonescu (PPE), rakstiski.(RO) 1999. gadā izveidoto Eiropas Savienības un Latīņamerikas un Karību jūras reģiona stratēģisko partnerattiecību nostiprināšanai ir jābūt Eiropas Savienības ārpolitikas prioritātei. Lai gan pēdējo 10 gadu laikā ES un Latīņamerikas reģionu stratēģiskajās partnerattiecībās ir panākti ievērojami rezultāti, tomēr ir jāveic turpmāki pasākumi. Partnerattiecību galīgais mērķis ir 2015. gadā izveidot Eiropas un Latīņamerikas reģionu vispusīgu sadarbības telpu politiskajā, ekonomikas, tirdzniecības, sociālajā un kultūras jomā, tādējādi nodrošinot abu reģionu ilgtspējīgu attīstību.

Šodienas balsojums nozīmē, ka Eiropas Parlaments nākotnē atbalstīs Eiropas un Latīņamerikas Miera un drošības hartas pieņemšanu, kurā, pamatojoties uz ANO Statūtiem un saistītajiem starptautiskajiem tiesību aktiem, iekļaus kopīgas politikas un drošības rīcības stratēģijas un vadlīnijas.

Es arī uzskatu, ka cīņai pret klimata pārmaiņām, kas vissmagāk ietekmē pasaules nabadzīgākos iedzīvotājus, jābūt vienam no galvenajiem ES un Latīņamerikas valstu stratēģijas uzdevumiem. Abām pusēm ir ļoti jācenšas panākt kopīgu nostāju sarunās, kas ir daļa no diskusijām, kuru noslēgumā šā gada beigās Mehiko notiks ANO Konference par klimata izmaiņām.

 
  
MPphoto
 
 

  Sophie Auconie (PPE), rakstiski.(FR) Pēc savas iniciatīvas sagatavotajā ziņojumā par ES stratēģiju attiecībām ar Latīņameriku ir ietverta pieeja, ko ES veicina starptautiskajās attiecībās. Patiešām, šajā tekstā ir saskaņotas ekonomiskās, sociālās, politiskās un institucionālās dimensijas, lai nodrošinātu, ka tirdzniecība starp šīm divām ģeogrāfiskajām teritorijām ir izdevīga arī visnelabvēlīgākajā situācijā esošajiem iedzīvotājiem un veicina ilgtspējīgu šā subkontinenta attīstību. Turklāt ziņojumā sniegti ieteikumi saskaņot finanšu noteikumus, lai visā pasaulē ieviestu lielāku atbildību šajā jomā. Tāpēc es noteikti balsoju par šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Sebastian Valentin Bodu (PPE), rakstiski.(RO) Šodien Eiropas Parlamenta plenārsēdē pieņemtā rezolūcija ir svarīga zīme, kas liecina, ka ES ļoti labi apzinās savu lomu pasaulē. Latīņamerika ir daudzu Eiropas tūristu iemīļots galamērķis, bet tā Eiropai nozīmē daudz vairāk nekā tikai to. Demokrātijas jomā Latīņamerika var neatbilst Eiropas standartiem un principiem.

Nesen Eiropas Parlamentā norisinājās debates saistībā ar rezolūciju par rupjiem cilvēktiesību pārkāpumiem Kubā. Situācija beidzās ar to cilvēku nāvi, kuri bija izmantojuši savas tiesības uz izpausmes brīvību. Šādas traģiskas situācijas nedrīkst atkārtoties! Tomēr Eiropas Savienības pieredze rāda, ka attiecības, kas veidotas laika gaitā un kuru pamatā ir draudzība un diplomātija, ir produktīvākas ilgtermiņā.

Ievērojot konstruktīvu pieeju, Eiropas Savienība varēs kļūt par veiksmīgu demokrātijas principu eksportētāju, kāda tā vēlas būt. Latīņamerika ir milzīgs kontinents, ko nevar ignorēt ne no ekonomiskās, ne no sociālās perspektīvas. Faktiski Eiropas Investīciju banka jau ilgu laiku darbojas Dienvidamerikā, piedāvājot ilgtermiņa ieguldījumu iespējas, kas ir ievērības cienīga zīme. Šodien pieņemtā rezolūcija ir daļa no skaidra uzdevuma, kas dots ES Augstajam pārstāvim par to, kā attiekties pret attiecībām ar Latīņameriku.

 
  
MPphoto
 
 

  Corina Creţu (S&D), rakstiski.(RO) Es atbalstu rezolūcijā pausto domu par abu kontinentu valstu nostāju saskaņotības uzlabošanu attiecībā uz Tūkstošgades attīstības mērķu (TAM) īstenošanu, jo īpaši, ņemot vērā šā gada septembrī paredzēto TAM augstākā līmeņa sanāksmi. Mums ir jārod kopēja valoda, jo vairāk tāpēc, ka mums īpaši labi neveicas 2015. gadam ierosināto mērķu sasniegšana, sevišķi nabadzības apkarošana. Sevišķi jau pasaules ekonomikas lejupslīdes laikā ieguldījumi jākoncentrē nabadzīgākās valstīs un neaizsargātākām iedzīvotāju grupām, lai tās varētu gūt labumu no jaunām darba vietām un apstākļiem, kas nepieciešami sociālajai integrācijai.

 
  
MPphoto
 
 

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. (PT) Es balsoju par ziņojumu par ES stratēģiju attiecībām ar Latīņameriku, kurā tiek runāts par šo abu reģionu pilnīgām stratēģiskām partnerattiecībām. Es vēlētos uzsvērt, cik svarīgs ir ieteikums saskaņot abu reģionu nostājas attiecībā uz sarunām par ANO Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. (PT) Es piekrītu referenta viedoklim, ka ir nepieciešams izveidot dziļākas un ciešākas reģionālās sadarbības saiknes starp Eiropas Savienību un Latīņameriku. Tomēr es uzskatu, ka ES ir jāpievērš īpaša uzmanība vienai no Latīņamerikas valstīm tās milzīgā iedzīvotāju skaita, ekonomikas potenciāla un reģiona līderes statusa dēļ. Protams, es runāju par lielāko portugāļu valodā runājošo valsti pasaulē — Brazīliju. Komisijas 30. maija paziņojumā COM (2007) 281 skaidri ir atzīts, ka „ES un Brazīlijas dialoga iespējas netika pilnībā izmantotas, un to īstenoja galvenokārt ES un Mercosur dialoga ietvaros. Brazīlija būs pēdējā BRICS valsts, kas tiekas ar ES augstākā līmeņa sanāksmē. Ir laiks piešķirt Brazīlijai stratēģiskā partnera, kā arī lielākā Latīņamerikas ekonomikas dalībnieka un reģiona līdera statusu.” Lai gan Eiropas iestādes pilda savu uzdevumu, Eiropas Parlaments pretojas attiecību veidošanai ar šo svarīgo valsti citādi kā tikai Mercosur ietvaros, tādējādi šī valsts ir vienīgā no BRICS valstīm (Brazīlija, Krievija, Indija un Ķīna), kurā Eiropas Savienībai nav atsevišķas parlamentārās delegācijas. Ir steidzami jānovērš šī anahroniskā un nožēlojamā situācija.

 
  
MPphoto
 
 

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski.(PT) Reģionu stratēģiskās partnerattiecības saliedē ES un Latīņamerikas koordināciju starptautiskos forumos un iestādēs, un, izstrādājot kopīgu darba kārtību, būtu jāturpina saskaņot nostājas globāli svarīgos jautājumos, ņemot vērā abu pušu intereses un apsvērumus. Tāpēc es balsoju par Komisijas paziņojumu „Eiropas Savienība un Latīņamerika: globālo procesu dalībnieku partnerība”, ko pieņēma, lai izstrādātu darbības priekšlikumus, kuru mērķis ir panākt pilnvērtīgas abu reģionu stratēģiskās partnerattiecības.

 
  
MPphoto
 
 

  Ilda Figueiredo ( GUE/NGL), rakstiski. (PT) Šajā ziņojumā nav apspriestas reālas problēmas, kas pastāv Latīņamerikā, un tajā nav izklāstīti būtiskie jautājumi, kas būtu jāiekļauj ES stratēģijā attiecībām ar Latīņameriku.

Piemēram, tajā nav minēta neviena ekonomikas vai sociālā problēma, ko radīs brīvās tirdzniecības nolīgumu parakstīšana, un tā pieņem attiecību normalizēšanu ar Hondurasu kā neapstrīdamu faktu, ignorējot coup d’état un vēl nesenās slepkavības, kuru upuri bija coup pretošanās kustības biedri. Tajā ir ignorēta situācija Kolumbijā: paramilitāristu noziegumi, arodbiedrību locekļu un politiķu vajāšana nav pieminēšanas vērtas problēmas. No otras puses, tajā ir kritizēta Bolīvija un Venecuēla, lai arī šīs valstis nav konkrēti norādītas.

Tomēr tajā nav pieminēta ne Amerikas Savienoto Valstu Ceturtās flotes pārdislocēšana reģionā, ne Amerikas Savienoto Valstu plāns izmantot septiņas Kolumbijas militārās bāzes, ne arī intervences operācijas, kas tiek veiktas no militārajām bāzēm ES un NATO valstu teritorijās.

Diemžēl vairums mūsu priekšlikumu iepriekšminētajos jautājumos tika noraidīti, tāpēc galu galā mēs balsojām pret šo rezolūciju.

 
  
MPphoto
 
 

  Erminia Mazzoni (PPE), rakstiski.(IT) Es balsoju par ziņojumu, bet izdaru vienu atrunu, kas ir arī cerība, proti, ka mēs atradīsim risinājumu sarežģītajai tango bond situācijai, kas pār Argentīnu met tik lielu ēnu.

Apņēmība veicināt attiecības ar Latīņamerikas valstīm varētu bruģēt ceļu uz visas Eiropas ieguldītāju tiesību problēmas atrisināšanu atbilstošā veidā.

 
  
MPphoto
 
 

  Jean-Luc Mélenchon (GUE/NGL), rakstiski.(FR) Šis augstprātīgais teksts nav pieņemams. Tas apstiprina brīvās tirdzniecības nolīgumu sarunu atsākšanu ar Centrālamerikas valstīm, Kolumbiju un Peru. Šīs sarunas rada kaitējumu gan no ekonomiskās un sociālās perspektīvas, gan no demokrātijas perspektīvas. Kā mēs varam risināt sarunas ar Porfirio Lobo Sosa pučistu valdību Hondurasā un pēc tam apgalvot, ka esam tiesiskuma un cilvēktiesību aizstāvji? Kā mēs varam risināt divpusējās sarunas ar despotisko Álvaro Uribe un Alan García valdību un neņemt vērā pārējo suverēno valstu — Andu kopienas valstu, Bolīvijas un Ekvadoras — viedokli? Es balsoju pret šo tekstu, kas ir pretrunā ar demokrātijas un humānisma principiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Melo (PPE), rakstiski.(PT) Mūsuprāt, fakts, ka ES ir Latīņamerikas galvenais ieguldītājs un otrais lielākais tirdzniecības partneris, kā arī galvenais attīstības palīdzības sniedzējs, ir pietiekams iemesls, lai pieņemtu skaidru un pienācīgi definētu stratēģiju attiecībām starp ES un Latīņameriku. Mēs atbalstām skaidru vadlīniju noteikšanu par vislabāko sadarbības veidu, lai veicinātu politisko stabilitāti, cīnītos pret klimata pārmaiņām, pārvaldītu migrantu plūsmas un novērstu dabas katastrofas. Haiti traģēdija pierādīja, ka ES palīdzība nebija tik efektīva kā pārējo valstu iejaukšanās. Tāpēc mēs apgalvojam, ka ES ir jāuzlabo sava rīcība starptautiskā mērogā. Attiecīgā gadījumā tai ir starptautiskajā politikā jāiesaistās konsekventākā un efektīvākā veidā. Šim uzlabojumam jānotiek nākamajā augstākā līmeņa sanāksmē, kas notiks 18. maijā Madridē un kurā aktīvi jāpiedalās Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos/Eiropas Komisijas prezidenta vietniecei.

 
  
MPphoto
 
 

  Willy Meyer (GUE/NGL), rakstiski.(ES) Es nevarēju balsot par šo tekstu, jo viens no stratēģisko partnerattiecību mērķiem ir noslēgt apakšreģionālus partnerattiecību nolīgumus ar Centrālameriku, Peru, Kolumbiju un Mercosur valstīm, neraugoties uz coup d’état Hondurasā un nelikumīgo valdību, ko Porfirio Lobo pēc tam izveidoja. ES nevar pret valdībām, kas piedalījušās coup d’état, attiekties tāpat kā pret vēlētām valdībām. Tāpat arī, nospraužot mērķi izveidot Eiropas un Latīņamerikas reģionu vispusīgu partnerattiecību telpu, nav ņemtas vērā reģionālās atšķirības. Pašreizējie starp ES un Peru un Kolumbiju noslēgto asociācijas nolīgumu noteikumi ir līdzīgi brīvās tirdzniecības nolīgumu noteikumiem, un no tiem labumu negūs nedz Eiropas, nedz Latīņamerikas iedzīvotāji. Es arī neatbalstu iespēju uzsākt trīspusēju politisko dialogu (piemēram, ES, Latīņamerikas un Amerikas Savienoto Valstu dialogu). Šādam dialogam jau pastāv daudzpusējas organizācijas, piemēram, ANO. Tas ietver arī Eiropas un Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstu fonda izveidi. Es neiebilstu pret šādu koncepciju, ja referents neierosinātu to veidot, izmantojot publisko un privāto kapitālu, kas skaidri atver durvis starptautisku uzņēmumu dibināšanai.

 
  
MPphoto
 
 

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski.(DE) Vispusīgajā ziņojumā par Latīņameriku ievērota racionāla pieeja, paredzot attiecību attīstīšanu starp ES un Dienvidamerikas valstīm, izmantojot stratēģiskās partnerattiecības. Šī Eiropas un Latīņamerikas telpas izveide var sniegt ne tikai pozitīvus ekonomiskus rezultātus, bet arī stiprināt ES ārvalstu politikas veidotājas lomu, jo īpaši attiecībā uz Amerikas Savienotajām Valstīm. Diemžēl ziņojumā ir iekļauti arī daži punkti un formulējumi, kas norāda uz dažu šā Parlamenta deputātu centieniem, kas gandrīz līdzinās misionāru pūliņiem un kurus varētu uzskatīt par pārmērīgu iejaukšanos Dienvidamerikas valstu iekšlietās. Nav nedz vajadzīgs, nedz jēgpilni sīki norādīt, kā šīm valstīm būtu jāveido sava ekonomika vai izglītības un zinātnes politika, vai kādai būtu jābūt to ārpolitikai. Piemēram, ir absurdi aicināt Latīņamerikas valstis ieviest dzimumaudzināšanu. Tāpēc es atturējos piedalīties galīgajā balsojumā.

 
  
MPphoto
 
 

  Justas Vincas Paleckis (S&D), rakstiski.(LT) Eiropas Savienība ir Latīņamerikas partneris. Kopā mums ir jāpieņem pašreizējie pārbaudījumi un jāatrisina globālās problēmas. Tādas problēmas kā ekonomikas un finanšu krīze, klimata pārmaiņas, draudi drošībai, cīņa pret terorismu, narkotiku tirdzniecība un organizētā noziedzība. Kopā mums ir jāsaglabā vide un dabas resursi un jāapkaro nabadzība, nevienlīdzība un migrācija. Es balsoju par šo ziņojumu, jo tajā ir ierosināti piemēroti pasākumi nabadzības apkarošanai reģionā: izglītība un atšķirību samazināšana starp reģiona bagātākajām un nabadzīgākajām valstīm. ES ir Solidaritātes fonds, un tā veicina arī ieguldījumu projektus, turpretī Latīņamerikai nav šādu iespēju. Es piekrītu referentam, ka šis reģions kļūs stiprāks, ja Latīņamerika sekos ES integrācijas modelim. Turklāt tas uzlabos šā reģiona iedzīvotāju drošību un pārticību.

 
  
MPphoto
 
 

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski.Es atturējos piedalīties galīgajā balsojumā par šo ziņojumu. Lai gan ziņojums nekādā ziņā nav viss, ko mēs varētu pieņemt kā labu ieguldījumu gaidāmajā ES un Latīņamerikas augstākā līmeņa sanāksmē Madridē, mums ir izdevies saglabāt dažus svarīgus aspektus un nobalsot par to iekļaušanu tekstā. Neapmierinošā ziņojuma vidū ar zaļu krāsu iezīmētas šādas vietas: 359 deputātiem balsojot „par”, 235 deputātiem balsojot „pret” un 17 deputātiem atturoties, tekstā tika saglabāts punkts par Amerikas Cilvēktiesību tiesas nolēmumu par sieviešu slepkavībām (Campo Algodonero lieta Meksikā), mums izdevās panākt, ka tekstā tika iekļauts punkts par to, ka Eiropas ieguldījumu fonds īpaši būtu jāizmanto projektiem, kas veicina klimata pārmaiņu apkarošanu, piemēram, vietējā sabiedriskā transporta, elektromobiļu un Yasuni-ITT projektam Ekvadorā („Nafta paliek pazemē”). Kopumā tika pieņemti 10 no 16 zaļajiem/EBTA grozījumiem. Diemžēl netika pieņemti grozījumi, kuros bija īpaši norādīts uz nesen noslēgtajiem brīvās tirdzniecības nolīgumiem un apspriežamajiem asociācijas nolīgumiem un kuri brīdināja par risku vēl vairāk pavājināt pašlaik jau tā vājos reģionālās integrācijas centienus. Visbeidzot tika noraidīti arī tie mūsu grozījumi, kas paredzēja pakāpeniski izbeigt lielos projektus enerģētikas jomā, kuri nodara būtisku kaitējumu videi.

 
  
MPphoto
 
 

  José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra, (PPE) , rakstiski.(ES) Paturot prātā faktu, ka dažas frāzes, ko 34. punktā iekļāva ar Attīstības komitejas atzinumu, ir tik divdomīgas, ka tās iespējams interpretēt kā atbalstu tādām pretīgām darbībām kā aborti, Eiropas Tautas partijas grupas (Kristīgo demokrātu) Spānijas delegācija ir lūgusi grupu par šo punktu balsot atsevišķi, lai būtu pilnīgi skaidrs, ka tā iestājas pret ikvienu iniciatīvu, kuras mērķis ir ierobežot visneaizsargātāko neatņemamās tiesības.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Teixeira (PPE), rakstiski. (PT) Eiropas Savienība un Latīņamerika jau gadiem ilgi attīsta stipras stratēģiskās partnerattiecības. Savienība ir Latīņamerikas galvenais ieguldītājs, otrs lielākais tirdzniecības partneris un galvenais attīstības palīdzības sniedzējs. Galīgais mērķis ir līdz 2015. gadam izveidot Eiropas un Latīņamerikas reģionu vispusīgu sadarbības telpu politiskajā, ekonomikas, tirdzniecības, sociālajā un kultūras jomā, kuras nolūks ir nodrošināt abu reģionu ilgtspējīgu attīstību.

Šajā saistībā es, pirmkārt, vēlētos uzsvērt, cik svarīga ir sarunu atsākšana par ES un Mercosur valstu asociācijas nolīgumu, kas noteikti būs visambiciozākais nolīgums, kāds jebkad noslēgts starp diviem reģioniem. Es arī priecājos par tirdzniecības partnerattiecību nolīgumiem starp Eiropas Savienību un Centrālameriku un Andu kopienu, kā arī par esošo asociācijas nolīgumu padziļināšanu ar Meksiku un Čīli.

Tomēr diemžēl šie nolīgumi varētu iespaidot ES iekšējo ražošanu tajos sektoros, kuros ir pastāvīgas problēmas, jo īpaši attālākajos reģionos. Diemžēl Savienības līmenī nav rasta arī iespēja šiem reģioniem izmaksāt atbilstošu kompensāciju. Es balsoju par šo ziņojumu tāpēc, ka es uzskatu, ka partnerattiecības starp šiem diviem pasaules reģioniem ir būtiski svarīgas, jo tās abām pusēm radīs priekšrocības politikas, ekonomikas un sociālajā jomā.

 
  
  

Kopīgas [atsauces tekstā: kopīgs rezolūcijas priekšlikums] rezolūcijas priekšlikums (RC-B7-0233/2010)

 
  
MPphoto
 
 

  Elena Oana Antonescu (PPE), rakstiski.(RO) Rezolūcija, par kuru šodien notika balsošana, pauž Eiropas Parlamenta bažas par Kanādas iestāžu lēmumu saglabāt vīzu režīmu Rumānijas, Bulgārijas un Čehijas Republikas pilsoņiem un aicina šo režīmu atcelt, cik drīz vien iespējams.

Vīzu režīma saglabāšana šo dalībvalstu pilsoņiem ir pretrunā ar brīvas pārvietošanās principu un rada nepamatotas neatbilstības un nevienlīdzību. Pret Eiropas Savienības pilsoņiem jānodrošina vienāda un taisnīga attieksme.

Lai gan ES un Kanādas augsta līmeņa sanāksmē, kas notika Prāgā 2009. gadā, partneri vēlreiz apstiprināja savu kopējo mērķi pilnībā nodrošināt personu brīvu pārvietošanos starp ES un Kanādu, tagad jau ir 2010. gads, un nekas nav izmainījies.

Es stingri ticu, ka tuvākajā nākotnē Kanādas iestādes darīs visu iespējamo, lai atceltu vīzu režīmu ar minētajām valstīm. Kopā ar citiem Eiropas Parlamenta deputātiem es turpināšu jau iesākto darbu, lai nodrošinātu, ka Rumānijas, Bulgārijas un Čehijas pilsoņi var brīvi ceļot, cik drīz vien iespējams.

 
  
MPphoto
 
 

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski.Es balsoju par šo rezolūciju, jo es ticu, ka notiekošās sarunas par visaptverošu ekonomikas un tirdzniecības nolīgumu varētu stiprināt ES un Kanādas attiecības. Tiek sagaidīts, ka gaidāmajā ES un Kanādas augstākā līmeņa sanāksmē uzmanība tiks koncentrēta uz abu partneru politisko partnerattiecību stiprināšanu, jo īpaši pievēršoties tādiem kopīgiem uzdevumiem kā sarunas par visaptverošu ekonomiskās tirdzniecības nolīgumu, ārpolitika un drošība, saskaņota reaģēšana uz finanšu un ekonomikas krīzi, kā arī uz klimata pārmaiņām un jautājumiem enerģētikas jomā. Tā kā ES un Kanāda ir apņēmušās izveidot drošu un ilgtspējīgu globālu ekonomiku ar zemu oglekļa emisiju, arī ieguldīt līdzekļus tīrās enerģijas tehnoloģijās un ieņemt vadošo lomu videi draudzīgu darba vietu izveidē, lai uzlabotu spēju pielāgoties klimata pārmaiņām.

 
  
MPphoto
 
 

  Corina Creţu (S&D), rakstiski.(RO) Trīs ES dalībvalstu pilsoņiem joprojām ir nepieciešamas vīzas iebraukšanai Kanādā. Rumānijas un Bulgārijas pilsoņiem ir pievienojušies čehi, kuriem atjaunoja vīzu režīmu lielā romu pieplūduma dēļ. Šajā situācijā ir vajadzīga ciešāka sadarbība, no vienas puses, starp ES dalībvalstīm, lai atrisinātu romu kopienas problēmas, un, no otras puses, starp dalībvalstīm un Kanādu, lai izveidotu pēc iespējas efektīvāku un caurspīdīgāku sistēmu informācijas sniegšanai par vīzu piešķiršanas nosacījumiem, lai samazinātu atteikto vīzu skaitu. Tajā pašā laikā jāpārskata Kanādas patvēruma piešķiršanas sistēma. Faktiski šajā ziņā rezolūcija ir vērtīga tādēļ, ka tā tiešā veidā pieprasa, lai Kanādas iestādes veiktu pasākumus vīzu režīma atcelšanai.

 
  
MPphoto
 
 

  Ioan Enciu (S&D), rakstiski. (RO) Kanāda ir viens no Eiropas Savienības senākajiem partneriem, un šā gada augstākā līmeņa sanāksme ir svarīga tādēļ, lai šī ciešā divpusējā sadarbība turpinātos un nostiprinātos ikvienā jomā. Es balsoju par kopīgo rezolūciju, jo tā kodolīgi un objektīvi atspoguļo mūsu turpmākās sadarbības lieliskās izredzes.

Savstarpīguma garantēšana divpusējās attiecībās ir viens no Eiropas Savienības pamatprincipiem. Es ceru, ka tuvākajā nākotnē Kanāda atcels vīzu režīmu Rumānijas, Čehijas Republikas un Bulgārijas pilsoņiem, tādā veidā nodrošinot taisnīgu un vienlīdzīgu attieksmi pret visiem Eiropas Savienības pilsoņiem. Tajā pašā laikā es vēlos paust atzinību pasākumiem, kas veikti līdz šim, lai parakstītu ES un Kanādas tirdzniecības nolīgumu, un es ceru, ka šā gada sanāksme radīs vajadzīgo impulsu šā līguma parakstīšanai.

Paturot prātā pašreizējo ekonomisko situāciju un klimata stāvokli, man jāuzsver vajadzība cieši sadarboties, lai noteiktu alternatīvas tradicionālajiem energoresursiem, respektējot ikvienas valsts īpatnības, jo gan ES, gan Kanāda piedalās zemas oglekļa emisijas tehnoloģiju izstrādē un izmantošanā. Tajā pašā laikā sadarbība jāveicina arī enerģētikas, klimata un jūras sektoros Arktikas reģionā.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. (PT) Vēsturisku un ar kultūru saistītu iemeslu dēļ, ņemot vērā etnisko un politisko radniecību un to, ka mūsu civilizācijām ir kopīgas vērtības un izcelsme, Kanāda Eiropas Savienībai ir uzticams un svarīgs partneris. Visaptverošs ekonomikas un tirdzniecības nolīgums ar Kanādu varētu sniegt būtisku ieguldījumu jau tā lielisko attiecību padziļināšanā starp ES un Kanādu. Lai gan šajās attiecībās ir radušās grūtības, jo īpaši saistībā ar zvejniecību, drošību un imigrāciju, ES un Kanādas attiecības ir stabilas un izdevīgas abiem partneriem. Es ceru, ka šīs uzticības pilnās attiecības būs ilgas un ka abās Ziemeļatlantijas valstīs saglabāsies miers un valdīs pārticība!

 
  
MPphoto
 
 

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski.(PT) Es ievēroju, ka Kanādas un Eiropas Savienības partnerattiecības ir vienas no vissenākajām un ciešākajām un aizsākās 1959. gadā, un ka pašreiz notiekošo sarunu par visaptverošu ekonomikas un tirdzniecības nolīgumu mērķis ir vēl vairāk stiprināt ES un Kanādas attiecības. Es vēlos uzsvērt, ka 2010. gadā Kanāda bija G8 grupas prezidējošā valsts un tajā notiks nākamā G20 augstākā līmeņa sanāksme. Tāpēc es ļoti priecājos par Komisijas paziņojumu, kurā progress sarunās par visaptverošu ekonomikas un tirdzniecības nolīgumu tiek saukts par būtisku ES un Kanādas ekonomiskajām attiecībām. Šajā saistībā es uzskatu, ka ES un Kanādas augstākā līmeņa sanāksme Briselē 2010. gada 5. maijā ir laba iespēja paātrināt šīs sarunas. Sevišķi atzinīgi es vērtēju nodomu īstenot būtiskas reformas Kanādas zivsaimniecības pārvaldības sistēmā, iesaistot arī Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecības organizāciju.

 
  
MPphoto
 
 

  Jean-Luc Mélenchon (GUE/NGL), rakstiski.(FR) Šis teksts ļoti atbalsta sarunas, ko Komisija uzsāka, lai noslēgtu vispārēju ekonomikas un tirdzniecības nolīgumu starp ES un Kanādu. Šis nolīgums tiks apspriests aiz Eiropas pilsoņu mugurām, neraugoties uz faktu, ka tas būtiski iespaidos to ikdienu šādās jomās: sabiedrisko pakalpojumu pārtraukšana, ieguldītāju tiesības aizsargāt savu peļņu, kas ir svarīgākas nekā valstu tiesības aizsargāt vispārējās intereses, darba ņēmēju tiesību samazināšana un piekļuves ierobežošana veselības aprūpes pakalpojumiem, ūdenim, izglītībai un kultūrai. Eiropas Tautas partijas grupa (Kristīgie demokrāti), Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupa, Eiropas Konservatīvo un reformistu grupa un Eiropas Parlamenta sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupa ierosina atbalstīt un pat paātrināt šo politiku un šo acīmredzamo demokrātijas noliegšanu. Es esmu pilnīgi pret to.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Melo (PPE), rakstiski.(PT) Kanādas partnerattiecībām ar ES ir sena vēsture. Tāpēc ir dabiski, ka laika gaitā šīs attiecības ir padziļinājušās un uzlabojušās. Šajā augstākā līmeņa sanāksmē pret visaptverošo ekonomikas un tirdzniecības nolīgumu attieksies ļoti īpašā veidā, cerot, ka šīs sarunas būs veiksmīgas, jo šis nolīgums ir būtisks ES un Kanādas ekonomiskajām attiecībām. Tomēr ES un Kanādas attiecībās pastāv arī citi svarīgi jautājumi, piemēram, Savienības atbalsts, jo īpaši Haiti, ar zvejniecību saistītie jautājumi un bažas par vidi. Mēs nevaram aizmirst, ka saskaņā ar Lisabonas līgumu Parlamentam ir jaunas pilnvaras attiecībā uz starptautisku nolīgumu apspriešanu. Parlamentam tagad ir jāpiedalās visos sarunu posmos.

 
  
MPphoto
 
 

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski.(DE) Es nobalsoju par kopīgo priekšlikumu rezolūcijai par ES un Kanādas augstākā līmeņa sanāksmi, kas notiek šodien, jo es uzskatu, ka ir svarīgi ne tikai saglabāt attiecības augstākajā līmenī, bet arī padziļināt un uzlabot tās. Šajā saistībā īpaši būtu jāuzsver arī plānotā vienotā rīcība bankas nodevas jeb finanšu darījuma nodokļa ieviešanai pasaules līmenī.

 
  
MPphoto
 
 

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski.Rezolūcija tika pieņemta ar lielu balsu vairākumu. Es atturējos piedalīties balsošanā 6. punkta formulējuma dēļ par romu tautu, kas attaisno Kanādas ierobežojošo vīzu politiku attiecībā pret Bulgāriju, Rumāniju un Čehijas Republiku. Tomēr Verts/ALE veiksmīgi panāca šāda teksta iekļaušanu rezolūcijā par zilajām tunzivīm un CITES: „pauž savu neapmierinātību par Kanādas valdības nostāju pēdējā CITES pušu konferencē attiecībā uz CITES 1. papildinājuma attiecināšanu uz zilajām tunzivīm”.

 
  
MPphoto
 
 

  Alf Svensson (PPE), rakstiski.(SV) Kad Eiropas Parlaments balsoja par rezolūciju, ar kuru noteica prioritātes gaidāmajai ES un Kanādas augstākā līmeņa sanāksmei, es biju viens no mazākuma, kas balsoja pret šo priekšlikumu. Teksts lielākoties ir pamatots, bet tajā ir divi punkti, kurus es vienkārši nevaru atbalstīt. 2. punktā ir noteikts, ka vienam no prioritārajiem tematiem, kas jāapspriež augstākā līmeņa sanāksmē, būtu jābūt „bankas nodevas vai darījuma nodokļa ieviešanai pasaules līmenī”. Es noteikti iebilstu pret starptautisko darījumu aplikšanu ar šāda veida nodevu vai nodokli. Manuprāt, ekonomikas jomā ir daudzi citi jautājumi, kam sanāksmē būtu jāpiešķir prioritāte.

Turklāt es bažījos par 6. punkta formulējumu, kas nosaka, ka Parlaments „ņem vērā, ka Kanādas valdība ieviesa vīzas prasību Čehijas pilsoņiem, reaģējot uz romu milzīgu pieplūdumu Kanādā”. Tas var būt iemesls, kāpēc Kanāda tā darīja, bet, manuprāt, tas nav iemesls mums, eiropiešiem, to atbalstīt vai pieminēt ES tekstā. Tā kā šie divi fragmenti tika iekļauti rezolūcijā un vairākums diemžēl neatbalstīja lūgumu tos svītrot, es balsoju pret šo rezolūciju kopumā.

 
  
  

Rezolūcijas priekšlikums (B7-0243/2010)

 
  
MPphoto
 
 

  Elena Oana Antonescu (PPE), rakstiski.(RO) Šodienas balsojumā Eiropas Parlaments parādīja, ka tas ir gatavs parakstīt jaunu nolīgumu par finanšu ziņojumapmaiņas datu apstrādi un nodošanu Teroristu finansēšanas izsekošanas programmas ietvaros. Tas arī vairākkārt atkārtoja, ka ikvienam jaunam nolīgumam šajā jomā ir pilnībā jāatbilst regulējumam, kas ieviests ar Lisabonas līgumu.

Cīņa pret terorismu joprojām ir ES prioritāte, un produktīva sadarbība ar Amerikas Savienotajām Valstīm, kas ietver tādus pasākumus kā datu un informācijas apmaiņa, ir svarīgs nosacījums teroristu uzbrukumu novēršanai nākotnē.

Es uzskatu, ka ir būtiski, lai šī datu apmaiņa notiktu tikai attiecībā uz to informāciju, kas tiek pieprasīta terorisma apkarošanai, un liela datu apjoma nosūtīšana ir atkāpšanās no principiem, kuri ir ES tiesību aktu un prakses pamatā. Tāpēc es izmantoju šodienas rezolūciju, lai lūgtu Komisiju un Padomi skaidri un atbilstošā veidā šo jautājumu aktualizēt sarunās ar ASV, kam jānotiek tuvākajā nākotnē, un kopā ar ASV partneriem izpētīt iespējas pārredzamas un juridiski pārdomātas procedūras izveidei nolūkā atļaut veikt attiecīgu datu nodošanu un izgūšanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Sophie Auconie (PPE), rakstiski.(FR) Es balsoju par kopīgo rezolūciju par SWIFT, kas attiecas uz Eiropas banku datu nodošanu Amerikas Savienotajām Valstīm cīņai pret terorismu. Pēc brīdinājumiem, ko Eiropas Parlaments izteica pirms dažām nedēļām, sarunu process tagad ir ievirzījies pareizajā gultnē. Tagad tajā piedalās Eiropas Parlaments saskaņā ar Lisabonas līgumā noteiktajām procedūrām. Mērķis ir panākt pienācīgu līdzsvaru starp līdzpilsoņu efektīvu aizsardzību pret terorisma draudiem un individuālo tiesību ievērošanu. Manuprāt, sarunu pilnvaras, ko Parlaments šodien sniedza Padomei, atbalsta šo viedokli.

 
  
MPphoto
 
 

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski.Es atbalstīju rezolūciju, jo ir svarīgi, lai būtu nolīgums, kas gan Eiropai, gan Amerikas Savienotajām Valstīm palīdzētu cīnīties pret terorismu, lai rūpētos par pilsoņu drošību, nemazinot tiesiskumu. Tomēr ES ir jānosaka vispārīgi pamatprincipi savai sadarbībai ar ASV terorisma apkarošanas nolūkos. Tāpēc Komisijas un Padomes pienākums ir izpētīt veidus, kā izveidot pārredzamu un juridiski pārdomātu procedūru nolūkā atļaut attiecīgu datu nodošanu un izgūšanu, kā arī īstenot un uzraudzīt datu apmaiņu. Šādi pasākumi ir jāveic pilnīgā saskaņā ar nepieciešamības un proporcionalitātes principiem un pilnībā ievērojot ES tiesību aktiem atbilstošas prasības attiecībā uz pamattiesībām, kas ļautu pilnā apjomā piemērot attiecīgos Eiropas tiesību aktus.

 
  
MPphoto
 
 

  Vilija Blinkevičiūtė (S&D), rakstiski.(LT) Mums ir jātiecas uzlabot transatlantijas sadarbību tieslietu, brīvības un drošības jomā saistībā ar cilvēktiesību un pilsoņu brīvību ievērošanu. Personas datu aizsardzības sistēma jāīsteno caurspīdīgā un nekļūdīgā veidā. Eiropas tiesiskās prasības par taisnīgu, samērīgu un likumīgu personas datu apstrādi ir ārkārtīgi svarīgas, un tās vienmēr jāievēro. Pašlaik precīzu datu apmaiņa nav iespējama. Risinājumiem vajadzētu paredzēt pārsūtāmo datu jomas ierobežošanu un sarakstu izveidi gan par datu veidiem, kurus izraudzītie pakalpojumu sniedzēji var filtrēt un iegūt, gan datu veidiem, kurus var iekļaut sūtījumā. Tāpēc ir īpaši svarīgi mudināt Padomi un Komisiju izpētīt veidus, kā izveidot pārredzamu un juridiski pārdomātu procedūru nolūkā atļaut attiecīgu datu nodošanu un izgūšanu, kā arī īstenot un uzraudzīt datu apmaiņu. Ikvienā ES un ASV nolīgumā jāparedz stingri īstenošanas un pārraudzības aizsargpasākumi attiecībā uz to, kā ik dienu tiek veikta nolīgumam atbilstošo datu ieguve, piekļuve tiem un to izmantošana ASV iestādēs. Šo pasākumu īstenošana būtu jāuzrauga attiecīgai ES ieceltai iestādei.

 
  
MPphoto
 
 

  Sebastian Valentin Bodu (PPE), rakstiski.(RO) Tā kā Rumānija ir nacionāla valsts, tā ir atbalstījusi SWIFT nolīguma pieņemšanu. Tomēr Eiropas Parlaments uzskatīja, ka nolīguma pirmā redakcija, par kuru vienojās Komisijas un ASV valdības pārstāvji, bija pretrunā ar Eiropas pilsoņu tiesībām, jo tā paredzēja liela apjoma datu apstrādi, nevis tikai atsevišķos gadījumos, kad radušās aizdomas. Ir svarīgi, lai jaunajā nolīgumā, kuru ES un ASV kongresa pārstāvji nesen apsprieda Vašingtonā, Eiropas Parlamenta bažas būtu ņemtas vērā. Vienmēr pastāv iespējamība, ka arī jaunā nolīguma redakcija tiks noraidīta, ja arī tā būs pretrunā ar Eiropas Cilvēktiesību hartu.

Eiropas Parlaments apzinās, ka šis nolīgums ir svarīgs arī Eiropas sabiedrībai. Rezultātā kļūst skaidrs, ka Parlamenta deputātu iebildumi attiecas nevis uz nolīguma formu, bet gan uz tā saturu. Stājoties spēkā Lisabonas Līgumam, Eiropas Parlaments ir ieguvis lielākas lēmumu pieņemšanas pilnvaras. Ir normāli, ka šī institūcija īsteno pati savas prerogatīvas un pārrauga Eiropas Savienības pilsoņu intereses. Tomēr, ciktāl nākamajā nolīguma redakcijā būs saglabāts Eiropas tiesību aktos pausto viedokļu gars, šis nolīgums tiks pieņemts. Tāpat kā iepriekš, cīņa pret terorismu un aizdomīgu bankas darījumu ātra atklāšana ir ES prioritāšu saraksta augšgalā.

 
  
MPphoto
 
 

  Françoise Castex (S&D), rakstiski.(FR) Pēc tam, kad 2010. gada februārī Eiropas Parlaments noraidīja SWIFT nolīgumu, Eiropas Savienībai un Amerikas Savienotajām Valstīm ir jāvienojas par jaunu nolīgumu par bankas datu nodošanu saistībā ar cīņu pret terorismu. Februārī, noraidot nolīgumu, Parlamenta deputāti atteicās pieļaut, ka turpinās masveida, nekontrolēta datu nodošana ASV Valsts kases departamentam. Šodien es balsoju par šo rezolūciju, lai ietekmētu jaunās pilnvaras, kas būs Eiropas Savienībai jaunā nolīguma apspriešanai ar Amerikas Savienotajām Valstīm. Būtībā mēs lūdzam pārskatīt personas datu lielapjoma pārsūtīšanu, lai tiktu nosūtīti konkrēti dati, nodrošināta tiesiskā aizsardzība, dati tiktu glabāti pēc iespējas īsāku laiku un datu apmaiņa būtu savstarpīga. Personas datu aizsardzības jautājums Eiropas Parlamentam ir svarīgs. Tāpēc mēs esam bijuši ļoti piesardzīgi attiecībā uz aviopasažieru datu nodošanu. Mēs pilnībā aizsargāsim savu pilsoņu pamattiesības.

 
  
MPphoto
 
 

  Proinsias De Rossa (S&D), rakstiski.Es atbalstīju rezolūciju par jauno Komisijas ieteikumu Padomei atļaut sākt sarunas ar Amerikas Savienotajām Valstīm par finanšu ziņojumapmaiņas datu nodošanu terorisma apkarošanai. Saskaņā ar jaunajiem Lisabonas Līguma noteikumiem 2009. gada novembrī parakstītais pagaidu nolīgums starp Eiropas Savienību un ASV bija jāapstiprina Eiropas Parlamentam. Es balsoju pret šo nolīgumu, ko Parlaments noraidīja, bažījoties par Eiropas pilsoņu un uzņēmumu tiesībām uz privātumu, ko apdraudēja nereglamentēti liela apjoma datu koplietošanas pasākumi. Terorisms ir noteikti jāapkaro, bet izmantotie līdzekļi nedrīkst radīt nedrošu vidi attiecībā uz pilsoņu tiesību ievērošanu, kas tieši ir teroristu uzbrukumu galvenais nolūks. Ikviens jauns nolīgums ir jāpakārto tādiem pamatprincipiem kā, piemēram, stingra datu apmaiņas ierobežošana, atļaujot to tikai terorisma apkarošanas nolūkos, un Eiropas iestādei ir jānodrošina tiesiskā uzraudzība un ES tiesību aktos noteikto pamattiesību prasību ievērošana. Nolīguma termiņam ir jābūt ierobežotam, un jābūt iespējai to nekavējoties pārtraukt, ja netiek izpildītas kādas saistības.

 
  
MPphoto
 
 

  Nikolaos Chountis (GUE/NGL), rakstiski.(EL) Es balsoju pret šo konkrēto rezolūcijas priekšlikumu, jo tas neaizliedz masveida datu apmaiņu ar ASV un citām valstīm saistībā ar tā saucamo cīņu pret terorismu. Tas arī neveicina nepieciešamību ES un ASV noslēgt starptautiski saistošu nolīgumu par tiesisko regulējumu informācijas apmaiņai, lai īstenotu tiesību aktus. Visbeidzot, tā kā Eiropas Parlamentam būs jāapstiprina izstrādātais projekts, ir nepieļaujami, ka bez tā pilnīgas un objektīvas līdzdalības sākas pat neoficiālas sarunas.

 
  
MPphoto
 
 

  Carlos Coelho (PPE), rakstiski. (PT) Es balsoju pret ES un ASV parakstīto pagaidu nolīgumu par Eiropas pilsoņu finanšu datu apstrādi un nodošanu ne tikai tāpēc, ka tas acīmredzami ir slikts, jo tajā nav ievēroti nepieciešamības un proporcionalitātes principi, kā arī tas apdraud Eiropas pilsoņu finanšu datu integritāti un drošību, bet arī tāpēc, ka Parlamentam bija liegta iespēja pienācīgi īstenot savas prerogatīvas. Es uzskatu, ka ir jāuzlabo transatlantijas sadarbība visās attiecīgajās jomās, jo īpaši brīvības, drošības un tiesiskuma jomā, bet tas var notikt vienīgi tad, ja pilnībā tiek ievēroti tādi pamatprincipi kā proporcionalitātes, nepieciešamības un savstarpīguma princips. Šādos apstākļos man ir jāizsaka atzinība gan Komisijai, gan Padomei par to jauno nostāju attiecībā uz sadarbību ar Parlamentu. Es ceru, ka kopā mums izdosies noteikt pamatprincipus, kam jāvirza un jāatvieglo turpmākā sadarbība starp ES un Amerikas Savienotajām Valstīm cīņā pret terorismu. Es ar nepacietību gaidu secinājumus pēc Parlamenta delegācijas Vašingtonā vizītes un ceru, ka arī mēs šeit varēsim būt liecinieki jaunas nodaļas atvēršanai mūsu sadarbības grāmatā.

 
  
MPphoto
 
 

  Ioan Enciu (S&D), rakstiski.(RO) Es balsoju par šo rezolūciju un vēlos atkārtoti uzsvērt, ka ES un ASV sadarbība cīņā pret terorismu, tāpat kā konkrēta ES un ASV nolīguma parakstīšana šajā jomā, ir būtiski svarīga. Parlamentam ir nepārtraukti jākontrolē šā nolīguma izstrādes gaita. Ikvienā sarunu un nolīguma parakstīšanas stadijā Padomei un Komisijai par visu ir jāinformē Eiropas likumdevējs. Eiropas Parlaments vairākkārt ir paudis savu nostāju šajā jautājumā.

Vēl cits būtisks rezolūcijas aspekts ir tas, ka saskaņā ar to ikviens datu nodošanas pieprasījums jāapstiprina Eiropas tiesu iestādei. Datu nodošanai jābūt pamatotai un jānotiek caurspīdīgā veidā. Jāgarantē pilsoņu tiesības, piemēram, piekļūt, grozīt un dzēst datus, kā arī saņemt kompensāciju un kaitējuma atlīdzību gadījumā, ja ir pārkāpts to privātums.

Es vēlos uzsvērt vajadzību rast risinājumu datu nodošanas ierobežošanai, atļaujot nodot datus tikai par tām personām, kuras tiek turētas aizdomās par terorismu. Ir svarīgi, lai nolīgumā būtu ievērots savstarpīguma un proporcionalitātes princips un to varētu nekavējoties pārtraukt gadījumā, ja netiek pildītas saistības. Es stingri ticu, ka TI Padome ņems vērā šajā rezolūcijā sniegtos ieteikumus.

 
  
MPphoto
 
 

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. (PT) Es balsoju par šo rezolūciju, jo es uzskatu, ka ikvienā ES un ASV nolīgumā jāparedz stingri īstenošanas un pārraudzības aizsargpasākumi, kas jāuzrauga attiecīgai ES ieceltai iestāde. Vienīgi šādā veidā ir iespējams, veicot šo datu nodošanu, nepieļaut atkāpes no ES tiesību aktu un prakses pamatprincipiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. (PT) Cīņā pret terorismu būtiska ir starptautiska tiesu sadarbība un transatlantijas sadarbība. Tāpēc būtu jāveicina ilgtermiņa nolīguma noslēgšana starp Eiropas Savienību un Amerikas Savienotajām Valstīm attiecībā uz terorisma finansēšanas novēršanu. Tomēr šāds nolīgums nevar apdraudēt fizisko un juridisko personu darījumu privātumu. Šā iemesla dēļ Eiropas tiesiskās prasības par taisnīgu, samērīgu un likumīgu personas datu apstrādi ir ārkārtīgi svarīgas un tās vienmēr jāievēro.

ES ir jānosaka pamatprincipi, kas reglamentētu vispārējas sadarbības veidus ar ASV terorisma apkarošanas nolūkos un mehānismus informācijas nodošanai par tiem ES pilsoņu darījumiem, kuri uzskatāmi par aizdomīgiem vai neparastiem. Ir jāparaksta ES un ASV tiesu sadarbības nolīgums, kas attiektos uz terorisma finansēšanas novēršanu, nodrošinot, ka personas datu nodošanā tiek ievērotas Eiropas pilsoņu un uzņēmumu tiesības un brīvības un aizsargāta to drošība, nevajadzīgi neapdraudot to darījumu privātumu.

 
  
MPphoto
 
 

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski.(PT) Saskaņā ar ASV un ES parakstītā pagaidu nolīguma noteikumiem es atzinu nepieciešamību pēc transatlantijas sadarbības cīņā pret starptautisko noziedzību un terorismu. Es uzsvēru, ka šīs sadarbības pamatā jābūt savstarpējai uzticībai un savstarpīguma, proporcionalitātes un pilsoņu tiesību ievērošanas principiem. Tomēr nevajadzētu neievērot drošību, tai būtu jābūt saderīgai ar tiesībām, brīvībām un garantijām. Nav pieļaujams, ka policija Portugālē var piekļūt personas datiem vienīgi, pamatojoties uz tiesas orderi, bet milzīgu datu apjomu var nosūtīt interpretēšanai un analīzei ASV policijai bez tiesas kontroles. Tāpēc es balsoju pret pagaidu nolīgumu. Tomēr šajā jaunajā rezolūcijas priekšlikumā Komisijai un Padomei ir jauna nostāja attiecībā uz sadarbību ar Parlamentu. Es ceru, ka turpmākā ES un ASV sadarbība cīņā pret terorismu pamatosies uz proporcionalitātes, nepieciešamības un savstarpīguma principiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Ilda Figueiredo ( GUE/NGL), rakstiski. (PT) Pēc ES SWIFT nolīguma ar ASV projekta noraidīšanas, mēs esam saņēmuši rezolūciju, kas ir pelnījusi visbargāko kritiku, jo tā pieļauj ideju par liela apjoma datu apmaiņu tā sauktās „terorisma apkarošanas” jomā. Daudzi speciālisti ir norādījuši, ka šāds nolīgums neaizsargā tiesības, brīvības un garantijas. Šis tā sauktais „SWIFT nolīgums” un pamatnolīgums par datu aizsardzību un koplietošanu nevis garantē drošību, bet gan apdraud to.

ES un ASV attiecībās pastāv atšķirīga izpratne par datu aizsardzību, pilnvarām, tiesību aktiem un privātumu. Pirms jaunu pilnvaru piešķiršanas Komisijai šie jautājumi ir jānoskaidro.

Tomēr šā Parlamenta deputātu vairākums Komisijai piešķir pilnīgu rīcības brīvību, nosakot tikai tādus neskaidrus ierobežojumus kā „proporcionalitāte” un „savstarpīgums”. Tas atver īstu Pandoras lādi attiecībā uz brīvību un veicina funkciju atņemšanu dalībvalstīm, piemēram, saistībā ar lēmumu pieņemšanu par savu pilsoņu datu nodošanu, kas tagad tiek noteikta Eiropas „publiskai tiesu iestādei”.

Liela apjoma datu uzglabāšanas un nodošanas gadījumā nav iespējama nedz „proporcionalitāte”, nedz „savstarpīgums”, jo tā ietver nekontrolējamas briesmas, jo īpaši saistībā ar to, kam būs piekļuve šiem datiem, kā tos izmantos un kādam nolūkam.

 
  
MPphoto
 
 

  Sylvie Guillaume (S&D), rakstiski.(FR) Es balsoju par to, lai tiktu palielinātas Eiropas Komisijas pilnvaras ar ASV iestādēm apspriest SWIFT jautājumu. Patiešām, mums ir jāsaņem garantijas, ka tiks svītrotas divas svarīgas atrunas — jautājums par liela apjoma datu nodošanu un Eiropas pilsoņu iespēju lūgt tiesisko aizsardzību Amerikas Savienotajās Valstīs. Tāpēc es uzskatu, ka pirms šo pilnvaru piešķiršanas tās ir būtiski jāmaina, citādi pēc sarunu pabeigšanas es atkal būšu spiesta balsot pret šo nolīgumu, kā es to darīju arī iepriekš.

 
  
MPphoto
 
 

  Jean-Luc Mélenchon (GUE/NGL), rakstiski.(FR) Es balsoju pret šo tekstu, kurā ir atbalstīta iespējamība noslēgt nolīgumu starp Eiropu un Amerikas Savienotajām Valstīm par SWIFT datu nodošanu. Pašreizējos apstākļos nav iespējams filtrēt datus, kas tiks nosūtīti ASV iestādēm. Tādējādi ASV iestādēm būs piekļuve daudziem privātiem datiem, kas tiks nosūtīti steidzamā kārtā teroristu uzbrukuma draudu dēļ, kas, lai arī patiesi, tomēr tiks izmantoti valdības nolūkiem. Turklāt šis teksts neparedz savstarpīgumu no ASV puses — tajā tikai padevīgi „norādīts”, ka tas būtu normāli. Ir pilnīgi nepieļaujami, ka Eiropa kļūst atkarīga no Amerikas Savienotajām Valstīm. Eiropai vēl nekad nav bijusi labāka iespēja aizstāvēt savu neatkarību no Amerikas Savienotajām Valstīm.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Melo (PPE), rakstiski.(PT) ES, tāpat kā pārējai pasaulei, ir svarīgi cīnīties pret terorismu. Lai šī cīņa būtu veiksmīga, ir svarīgi visi mehānismi, kas var palīdzēt atklāt iespējamos uzbrukumus. SWIFT nolīgums ir ļoti spēcīgs instruments cīņā pret terorismu, jo tas sniedz piekļuvi iekšējai finanšu informācijai par summām, kas tiek nosūtītas starp valstīm. Šā nolīguma atkārtota apspriešana ar Amerikas Savienotajām Valstīm ir unikāla iespēja ES sniegt efektīvu ieguldījumu jaunu teroristu un iespējamu uzbrukumu atklāšanā. Pašlaik ASV ļoti vēlas sadarboties: tā veicina tāda nolīguma izstrādi, kas efektīvi aizsargātu pārsūtītos datus un paredzētu maksimāli iespējamu savstarpīgumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Willy Meyer (GUE/NGL), rakstiski.(ES) Es balsoju pret šo kopīgo rezolūciju Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupas, Eiropas Parlamenta sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupas, Eiropas Tautas partijas grupas un Eiropas Konservatīvo un reformistu grupas vārdā, jo šis teksts atbalsta iespējamību panākt vienošanos starp 27 dalībvalstīm un Amerikas Savienotajām Valstīm par bankas datu nodošanu terorisma apkarošanas vārdā. Pašreizējos apstākļos Amerikas Savienoto Valstu iestādēm būtu piekļuve lielam apjomam privātu datu par miljoniem eiropiešu. Es domāju, ka Amerikas Savienoto Valstu lūgums ir nepieņemams un apdraud Eiropas pilsoņu brīvības un tiesības. Ar šo priekšlikumu viskonservatīvākie spēki cenšas nodot mūs ASV interešu labā visos iespējamos veidos, nedomājot par pilsoņu drošību un privātumu. Eiropas Parlaments nevar pieļaut, ka terorisma apkarošanas nolūkos tiek pārkāptas eiropiešu pilsoņu tiesības un brīvības.

 
  
MPphoto
 
 

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski.(DE) Priekšlikums rezolūcijai par sarunām saistībā ar jaunu SWIFT nolīgumu ietver daudzus sīki izstrādātus priekšlikumus par to, kā nākotnē iespējams uzlabot datu aizsardzību saistībā ar finanšu ziņojumapmaiņas datu sniegšanu Amerikas Savienotajām Valstīm. Tas ir pat ļoti vēlams. Tomēr rezolūcijā nav pieminēts jautājums par to, vai patiešām ir nepieciešama šāda masveida iejaukšanās privātumā. Tas vienkārši tiek pieņemts. Tomēr nav skaidrs, vai mēs šādā veidā efektīvi spēsim apkarot šo parādību. Nav skaidrs arī, kā praksē tiks īstenotas prasības uzlabot datu aizsardzību. No iepriekšējās pieredzes un kopīgas prakses mēs zinām, ka šie dati tiek izmantoti, cik plaši vien iespējams, un bieži vien arī peļņas gūšanai. Tāpēc es principiāli noraidu ļoti personisku datu nodošanu un tātad balsoju pret šo rezolūcijas priekšlikumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Georgios Papanikolaou (PPE), rakstiski.(EL) Es šodien balsojumā paudu atbalstu Parlamenta rezolūcijai, kuru atbalstīja arī vairums politisko grupu un kurā iekļauti Parlamenta nosacījumi jaunā SWIFT nolīguma ratifikācijai un jauna sarunu raunda sākšanai ar ASV. Parlamenta uzdevums ir noteikt elastīgus noteikumus transatlantijas sadarbības veicināšanai, kas palīdzēs apkarot terorismu un izveidot datu pārraides sistēmu, kurai Savienības pilsoņi varētu uzticēties. Sarunu punkts, ar kuru saistīts paaugstināts risks un kuram jāpievērš īpaša uzmanība, ir nosūtīto datu apjoma samazināšana. Lai to panāktu, jaunajā nolīgumā vajadzēs iekļaut dažādas garantijas, kuru nolūks būs nodrošināt atbilstību Eiropas tiesību aktiem, kas aizsargā Eiropas pilsoņu personas datus. Turklāt rezolūcijā ir norādīts, ka ir svarīgi ES pilsoņiem nodrošināt labāku pārsūdzības mehānismu, lai tie efektīvāk varētu aizstāvēt savas tiesības.

 
  
MPphoto
 
 

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. Es atturējos piedalīties balsošanā par SWIFT rezolūciju (TFTP). Tomēr to pieņēma ar ļoti lielu balsu vairākumu (nenotika balsošana pēc saraksta). Mūsu grupa atturējās, jo tika noraidīti galvenie mūsu ierosinātie grozījumi, proti, 8. grozījums par to, lai datu nosūtīšanai būtu nepieciešama tiesas atļauja, un 9. grozījums, kurā tika lūgts Teroristu finansēšanas izsekošanas programmas (TFTP) vajadzībām izmantot savstarpējās juridiskās palīdzības nolīgumu (MLAA). Tika noraidīti arī citi svarīgi Verts/ALE ierosinātie grozījumi par terorisma ASV definīcijas aizstāšanu ar ES definīciju, aizliegumu datus tālāk nodot trešajām valstīm vai iestādēm un datu glabāšanas perioda ierobežojumiem. Tomēr, paturot prātā ES un ASV sarunas par jaunu TFTP nolīgumu pēc iepriekšējā nolīguma noraidīšanas (pozitīva atzinuma procedūra) pagājušajā februārī, rezolūciju var uzskatīt par diezgan spēcīgu vēstījumu, pat ja, mūsuprāt, šodien pieņemtais teksts ir solis atpakaļ salīdzinājumā ar rezolūciju, ko Parlaments pieņēma pagājušajā septembrī.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Teixeira (PPE), rakstiski. (PT) Cīņa pret terorismu un tā finansēšanu ir neizbēgama realitāte, un tai jāvelta visa uzmanība, tāpēc transatlantijas sadarbība ir obligāta. Iepriekšējā priekšlikumā Eiropas Savienības un Amerikas Savienoto Valstu nolīgumam par datu apstrādi un nodošanu trūka proporcionalitātes, savstarpīguma un caurspīdīguma.

Šajā rezolūcijas priekšlikumā tiek pieprasīts pieņemt kopīgu „teroristu darbības” definīciju un izskaidrot „neiegūto datu” principu. Vairākkārt ir norādīts, ka ir jāizmanto nepieciešamības princips, lai ierobežotu informācijas apmaiņu, to atļaujot vienīgi attiecībā uz konkrētajam nolūkam nepieciešamo laika periodu.

Tagad tiek ierosinātas vairākas garantijas, kuru pamatā ir Eiropas likumdošanas prakse un kuras tāpēc nodrošina labāku aizsardzību pilsoņu pamattiesībām. Ir veikti pasākumi ne tikai, lai visā datu apstrādes procesā aizsargātu diskriminācijas aizlieguma principu, bet arī, lai izveidotu Eiropas iestādi, kas spētu saņemt Amerikas Savienoto Valstu pieprasījumus un pārraudzīt to izpildi. Es balsoju par šo rezolūcijas priekšlikumu, jo es saprotu, ka ir ielikti pamati, lai varētu sākt sarunas, kas veicinātu saskaņota nolīguma panākšanu starp Eiropas Savienību un Amerikas Savienotajām Valstīm.

 
  
  

Rezolūcijas priekšlikums: (B7-0244/2010)

 
  
MPphoto
 
 

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski.Es atbalstu šo rezolūciju. Mūsu digitālajā laikmetā datu aizsardzība, tiesības izvēlēties informāciju, personas tiesības un privātās dzīves neaizskaramība ir kļuvušas par vērtībām, kurām ir aizvien lielāka loma, un tāpēc tās ir jāaizsargā īpaši rūpīgi. Lai atbilstošā veidā aizsargātu šīs tiesības, būtu jānodrošina, lai ikviena personas datu nodošana no ES un tās dalībvalstīm trešajām valstīm drošības nolūkos pamatotos uz starptautiskiem nolīgumiem, kuriem būtu tiesību aktu statuss. Turklāt PDR datu izmantošanas pamatā būtu jābūt vienotam principu kopumam, kas kalpotu par pamatu nolīgumiem ar trešajām valstīm un kam jābūt saskaņā ar Eiropas datu aizsardzības standartiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Vilija Blinkevičiūtė (S&D), rakstiski.(LT) Es piekrītu šajā Eiropas Parlamenta priekšlikumā izklāstītajiem ierosinājumiem, ka pirms jauna tiesiska pasākuma noteikšanas mums ir jāizvērtē tā iespaids uz privātumu, pamatojoties uz proporcionalitāti, jo ir būtiski izvērtēt, vai esošie tiesiskie pasākumi ir nepietiekami. Tehnoloģija un mobilitāte ir būtiskas mūsdienu pasaules iezīmes, tādēļ personas tiesības un tiesības uz privātumu ir kļuvušas par vērtībām, kuras mums jānodrošina un rūpīgi jāsargā. Es piekrītu Parlamenta lūgumam pārskatīt pasākumus saistībā ar papildu informāciju par pasažieri (API) un pasažieru datu reģistru (PDR); apkarojot noziedzību, mums tajā pašā laikā ir jānodrošina, lai esošie pasākumi būtu proporcionāli un nepārkāptu cilvēku pamattiesības. Tādējādi pasažieru datu nodošanai jāatbilst ES datu aizsardzības standartiem, un dati jāizmanto vienīgi saistībā ar konkrētiem noziegumiem vai šādu noziegumu izdarīšanas iespējamību. Pieņemot, ka pasažieru datu reģistra dati tiek izmantoti drošības nolūkos, ar ES noslēgtajos starptautiskajos nolīgumos ir jāparedz datu nodošanas nosacījumi, nodrošinot juridisko noteiktību ES pilsoņiem un aviosabiedrībām. Jaunos ES nolīgumos mums arī jānosaka atbilstoši pārraudzības un kontroles pasākumi, kas mums palīdzētu koordinēt pasažieru datu reģistru datu nodošanu un izmantošanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Carlos Coelho (PPE), rakstiski. (PT) Pēdējo gadu laikā pastāvīgas bažas ir radījusi nepieciešamība panākt līdzsvarotu nolīgumu ar Amerikas Savienotajām Valstīm par pasažieru datu reģistra (PDR) datiem. Pašreizējā sarunu stadija joprojām neatspoguļo patiesu tiesisko aizsardzību datiem Amerikas Savienotajās Valstīs, jo šos datus var glabāt gadiem ilgi pēc drošības pārbaužu pabeigšanas un tiesiskā aizsardzība netiek nodrošināta personām, kas nav ASV pilsoņi. Nolīgumi, kas noslēgti ar Austrāliju un Kanādu, ir pieņemamāki tāpēc, ka tajos vairāk ir ievērots proporcionalitātes princips, jo tiesu iestādes ierobežo piekļuvi datiem, kontrolējot atļauto datu veidu, laiku un apjomu. Vienīgi, ievērojot sistemātisku pieeju un nosakot vispārīgus principus un normas attiecībā uz PDR datu izmantošanu, mēs varam izkļūt no šā strupceļa un turpināt virzību uz starptautisku nolīgumu noslēgšanu šajā jomā – vai nu ar šīm trīs valstīm, vai, saņemot līdzīgus pieprasījumus, kas drīz sekos. Es atbalstu kopīgo priekšlikumu atlikt balsošanu par Parlamenta piekrišanu, cerot, ka pēc nedaudz ilgāka laika sarunas varētu kliedēt bažas, ko Parlaments vienmēr ir paudis.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. (PT) Debates par to, vai aviosabiedrībām ir jānodod transatlantijas reisu pasažieru dati, vienmēr ir bijis sāpīgs jautājums Eiropas Savienības attiecībās ar Amerikas Savienotajām Valstīm, Austrāliju un Kanādu, un tas ietver vienu no mūsu laiku dilemmām.

No vienas puses, neviens nešaubās, ka ir jāaizsargā katra pilsoņa datu privātums un konfidencialitāte. No otras puses, reti kurš noliegs, ka mēs dzīvojam laikā, kad, ņemot vērā draudus cilvēku drošībai, ir nepieciešama nevis tikai labāka informācijas apmaiņa starp policijas iestādēm, apkarojot noziedzību, bet tā ir arī labāk jāapstrādā, lai tā būtu piemērotāka cīņā pret organizēto noziedzību, jo īpaši terorismu. Es ceru, ka pēc tam, kad Eiropas Parlaments uz laiku atlika šo procesu, būs iespējams taisnīgi līdzsvarot šīs vērtības.

 
  
MPphoto
 
 

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski.(PT) Pašreizējā stadijā sarunās par datu nodošanu Amerikas Savienotajās Valstīs joprojām nav nodrošināta efektīva datu tiesiskā aizsardzība, jo šos datus var glabāt gadiem ilgi pēc drošības pārbaužu pabeigšanas un tiesiskā aizsardzība netiek nodrošināta personām, kas nav ASV pilsoņi. Tāpēc es atbalstu kopīgo priekšlikumu atlikt balsošanu par Parlamenta piekrišanu, cerot, ka pēc nedaudz ilgāka laika sarunas varētu kliedēt bažas, ko Parlaments vienmēr ir paudis.

 
  
MPphoto
 
 

  Sylvie Guillaume (S&D), rakstiski.(FR) Es atbalstīju šo rezolūciju, lai parādītu savas bažas attiecībā uz PDR datu (kas pamatā ir tīri komerciāli) izmantošanu, kas tiks apspriesta sarunās par nolīgumiem ar Amerikas Savienotajām Valstīm un Austrāliju (noziedzības apkarošanas nolūkos). Patiešām, es uzskatu, ka pirms nolīguma parakstīšanas par datu nodošanu trešajām pusēm būtu ieteicams vispirms pievērsties šā tipa nolīgumu vispārēja regulējuma izstrādei — noteikt obligātos nosacījumus, piemēram, tiesiskus ierobežojumus, stabilu tiesisko pamatu, datu aizsardzības prasības un ierobežotu datu glabāšanas periodu. Mums ir arī jāaizstāv Eiropas pilsoņu tiesības pieprasīt, lai tiek svītroti nepareizi dati, un jāpanāk savstarpīgums, lai Eiropas iestādes varētu piekļūt savu partneru datiem. Tāpēc es ceru, ka šīs diskusijas turpināsies.

 
  
MPphoto
 
 

  Jean-Luc Mélenchon (GUE/NGL), rakstiski.(FR) Es balsošu par šo tekstu. Tajā ir ierosināts noraidīt pašreizējos nolīgumus ar Amerikas Savienotajām Valstīm un Austrāliju par Eiropas aviopasažieru PDR datu nodošanu. Šo datu nosūtīšana grauj Eiropas pilsoņu pārvietošanās brīvību. Grupai, kuras biedrs es esmu, ir pieredze šajā jomā: vienam no darbiniekiem, aktīvam cilvēktiesību aizstāvim, ir pilnībā liegts ierasties Amerikas Savienotajās Valstīs vai lidot pāri tās teritorijai pēc tam, kad viņu iekļāva iespējamo teroristu melnajā sarakstā. Šī ir patvaļīga brīvības ierobežošana, kādai mūs pakļauj šāda tipa nolīgumi. Terora akti patiešām notiek. Tie ir jāapkaro. Tomēr tos nedrīkst izmantot kā aizbildinājumu pamatbrīvību apspiešanai.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Melo (PPE), rakstiski.(PT) Pasažieru datu reģistrs (PDR) ir vēl viens ierocis cīņā pret terorismu. Saskaņā ar Lisabonas Līgumu Parlaments vēlreiz tiek lūgts piedalīties sarunās par jauno PDR nolīgumu starp ES, ASV, Austrāliju un Kanādu. Tā kā ES ļoti atbalsta cīņu pret terorismu, tā ir gatava vienoties par jebkādu nolīgumu, kas var būt efektīvs šajā cīņā. Tomēr Savienība neapdraudēs pilsoņu brīvības un pamattiesības.

 
  
MPphoto
 
 

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski.(DE) Saistībā ar SWIFT nolīgumu minēto iemeslu dēļ es iebilstu pret datu nodošanu, jo īpaši, ja īsti nav iespējams pierādīt, ka šie dati tiks izmantoti konstruktīvā veidā, vai ja nevar izslēgt to ļaunprātīgu izmantošanu. Rezolūcijas priekšlikumā ir sīki norādīti iespējamie apdraudējumi un ieteikts atlikt balsošanu par piekrišanu nolīgumiem ar ASV un Austrāliju par pasažieru datu reģistra datiem. Šā iemesla dēļ es balsoju par šo priekšlikumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Georgios Papanikolaou (PPE), rakstiski.(EL) Šķiet, ka vislabākais risinājums ir vienota parauga izveide pasažieru reģistram, kas tiks piemērots PDR nolīgumos ar visām ieinteresētajām valstīm, un balsojuma atlikšana par nolīguma ar ASV un Austrāliju apstiprināšanu. Zem spiediena formulēta pieeja, kas varētu negatīvi iespaidot PDR nolīgumus ar ASV un Austrāliju, apstādinātu datu plūsmu, un tā rezultātā var tikt atņemtas nosēšanās tiesības, kas aviosabiedrībām radītu katastrofālas sekas. Kopīgās rezolūcijas priekšlikumā, ko šodien apsprieda visas Parlamenta grupas un par kuru nobalsoju arī es, pareizi ir norādīts, ka PDR nolīgumos ir jāņem vērā obligātās specifikācijas, kas nav apspriežamas. Galvenais mērķis ir pasažieru drošība, bet to nav iespējams panākt, neievērojot privātumu un nea