Priekšsēdētājs. − Turpināsim ar balsojumu skaidrojumiem.

Ziņojums: Jörg Leichtfried (A7-0035/2010)

  Siiri Oviir (ALDE). – (ET) Pēc atkārtotām Parlamenta prasībām, Komisija ir iesniegusi regulu par drošības maksas finansēšanu. Es atbalstīju šī tiesību akta pieņemšanu, jo visiem pasažieriem ir svarīgi, lai, nosakot drošības maksas apmēru, tiktu ievēroti stingri un pārredzami principi. Patērētājam ir jābūt pārliecinātam, ka drošības maksas ienākumi tiek izmantoti tikai un vienīgi drošības izdevumu segšanai.

  Jaroslav Paška (EFD). – (SK) Pēc manām domām, ir pareizi, ka Eiropas Komisija un Eiropas Parlaments ir iesaistīti pasažieru drošības un aizsardzības maksu regulēšanā gaisa transportā.

Taču man ir jāsaka, ka pašreizējo pieeju par struktūru izveidi šādu kontroļu veikšanai es uzskatu par bezjēdzīgu un nepareizu. Laikā, kad Eiropai ir vajadzīga nauda, lai palīdzētu Grieķijai, un laikā, kad Eiropai ir vajadzīga nauda ekonomiskajai attīstībai, jaunu struktūru izveide, kas, izņemot zināmu pārraudzību, nedarīs praktiski neko, nozīmētu bezatbildīgu rīcību ar ES pilsoņu naudu, un es uzskatu, ka tam nebūs pozitīva rezultāta.

  Bogusław Liberadzki (S&D). – (PL) Priekšsēdētāja kungs, es vēlētos paust prieku par iespēju balsot par regulas ietekmes paplašināšanu attiecībā uz automobiļu rezerves daļām saistībā ar automobiļu lietotāju pieeju gan sertificētām, gan nesertificētām rezerves daļām. Mēs to esam paveikuši pēdējā minūtē, bet mēs esam atbildējuši uz mūsu pilsoņu vajadzībām. Mēs garantējam labas kvalitātes rezerves daļas par saprātīgām cenām.

Ziņojums: Brian Simpson (A7-0030/2010)

  Antonio Cancian (PPE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, vakar mēs izdarījām labu darbu, pabeidzot pārstrādātās TEN-T tīklu lietas pirmo lasījumu. Taču šai pārstrādei, šai kodifikācijai ir kāds ļoti svarīgs aspekts, kas ir saistīts ar visu TEN-T tīklu pārstrukturizāciju nākamās desmitgades laikā.

Šī pārstrukturizācija Eiropā ir pilnībā jāpārdomā, jāvienkāršo un jāracionalizē tā, lai patiesi tiktu īstenota sadarbspēja. Tad, ņemot vērā pašreizējo nelabvēlīgo ekonomisko situāciju, kurā mēs atrodamies, mums ir jādomā par šī tīkla vai tā daļas attīstību, un ne tikai izmantojot mums pieejamos budžeta līdzekļus. Mums ir jāuzsāk jauns ceļš un jāstrādā pie tā, lai ar šo tīklu palīdzību ekonomiku atjaunotu.

Tādēļ papildus vakar spertajam solim mums steidzamāk kā jebkad agrāk ir jāstrādā šajā virzienā.

Ziņojums: Evgeni Kirilov (A7-0055/2010)

  Siiri Oviir (ALDE). - (ET) Es balsoju par šī tiesību akta grozījumu, jo tas mums palīdzēs sasniegt mērķus, kas izvirzīti saistībā ar 2008. gadā pieņemto Eiropas ekonomikas atveseļošanas plānu. Es domāju, ka finansēšanas vienkāršošana paātrinās līdzfinansējuma ieguldījumus dalībvalstīs un reģionos, un tas palielinās šo pasākumu ietekmi uz ekonomiku kopumā, lai gan pamatā uz vidējiem uzņēmējiem un darba devējiem. Kohēzijas politikas noteikumu vienkāršošanai, kas izriet no praktiskām vajadzībām, un to skaidrākai definēšanai noteikti būs pozitīva ietekme uz plāna ieviešanas ātrumu un mūsu spēju tikt galā ar jaunām problēmām.

  Radvilė Morkūnaitė-Mikulėnienė (PPE). – (LT) Šī ekonomiskā lejupslīde ir nopietni satricinājusi daudzas valstis, un daudzās Eiropas Savienības dalībvalstīs tā ir pārsniegusi 10 %. Tādēļ Eiropas Savienības uzmanība ir ļoti svarīga ne tikai vecajām Eiropas Savienības dalībvalstīm, bet arī tām, kas ir nesen pievienojušās Eiropas Savienībai un kas gūst labumu no struktūrfondiem un Eiropas Sociālā fonda. Struktūrfondi ir svarīgs instruments, kas var palīdzēt tām dalībvalstīm, kuras ir piedzīvojušas smagas ekonomiskās lejupslīdes atlabšanu. Tādēļ, tiklīdz prasības struktūrfondu iegūšanai tiks vienkāršotas, es uzskatu, ka to būs iespējams paveikt efektīvāk.

  Alfredo Antoniozzi (PPE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Eiropas Reģionālās attīstības fonds, Eiropas Sociālais fonds un Kohēzijas fonds ir pierādījuši sevi kā teicamus instrumentus, kas ir ļoti noderīgi teritoriālajā attīstībā, kā arī, lai reaģētu uz tās ekonomikas krīzes sekām, kas jau kādu laiku plosās Eiropā un pasaulē.

Šajā sakarā es atzinīgi vērtēju priekšlikumu vienkāršot procedūras attiecībā uz atbrīvošanos no saistībām finansēšanas sakarā un veicināt maksājumus finansējuma saņēmējiem dažādās ar minēto fondu palīdzību īstenotajās programmās. Turklāt es atbalstu papildu priekšfinansējuma piešķiršanu 2010. gadam tām dalībvalstīm, kuras ekonomikas krīze skārusi vissmagāk.

Ziņojums: József Szájer (A7-0110/2010)

  Alfredo Antoniozzi (PPE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, es balsoju par Szájer kunga ziņojumu un vēlētos viņam pateikties par izcilo analītisko darbu, ko viņš veica, ņemot vērā Lisabonas līgumā ieviestos jauninājumus.

Ņemot vērā tālejošo un daudzveidīgo ietekmi, kāda deleģētajiem aktiem būs likumdošanas procedūrā, es īpaši piekrītu Parlamenta vēlmei šiem deleģētajiem aktiem paredzēt pietiekami konkrētus un skaidrus nosacījumus, lai garantētu Parlamenta efektīvu, demokrātisku kontroli. Es uzskatu, ka galvenokārt vajadzēs arī pārbaudīt praksē, kā šī jaunā sistēma darbosies, lai veiktu vajadzīgos pielāgojumus.

Ziņojums: Marit Paulsen (A7-0053/2010)

  Mairead McGuinness (PPE). – Priekšsēdētāja kungs, es vēlētos tikai teikt, ka es pilnībā atbalstu šo ziņojumu, kas attiecas uz dzīvnieku labturību. Taču man ir dažas iebildes attiecībā uz to, kā Parlaments un ES šajā jautājumā izdod likumus.

Es labprātāk vēlētos, lai mēs attiecībā uz dzīvnieku labturību pieturētos pie zinātniskās pieejas, nevis tādas, kuru diktē emocijas. Mēs esam ieviesuši tiesību aktus, kuri daudzos gadījumos nav zinātniski pamatoti, un mēs nostādām Eiropas ražotājus, Eiropas lauksaimniekus, ļoti neizdevīgā situācijā.

Vai es varu izteikt savu satraukumu un nepatiku par to, ka šonedēļ Komisija ir nolēmusi atsākt sarunas ar Mercosur valstīm. Ar šo lēmumu tie pakļauj riskam Eiropas lauksaimnieku nākotni un jo īpaši liellopu, putnu gaļas un cūkgaļas ražotāju, nākotni. Es jautāju Komisijai, vai tā plāno piemērot tādus pašus dzīvnieku labturības standartus un ražošanas standartus importētiem izstrādājumiem no trešām valstīm, kādus tā piemēro Eiropas Savienībā. Ja nē, tad mums ir jākaunas.

  Peter Jahr (PPE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, dzīvnieku labturība ir nedalāma. Tai ir jābūt standartizētai, un mums ir vajadzīga tās globāla definīcija.

Attiecībā uz standartizāciju — mums ir jāpārtrauc ieviest jaunus noteikumus un standartus, un galvenokārt jāparūpējas par to, ka mēs saskaņoti piemērojam pastāvošos noteikumus Eiropas Savienībā.

Attiecībā uz globalizāciju — mums ir jāpieliek vairāk pūļu, lai panāktu, ka uz Eiropas Savienības importu no trešām valstīm attiecas tie paši standarti un pamatnostādnes, kā tas ir Eiropas Savienības iekšienē.

Patērētājiem ir tiesības pirkt ne tikai veselīgu pārtiku, bet arī tādu pārtiku, kas ir tikusi veselīgi ražota.

Ziņojums: Stéphane Le Foll (A7-0060/2010)

  Mairead McGuinness (PPE). – Priekšsēdētāja kungs, lai es neaizmirstu, man zālē ir grupa viesu — es vēlētos sveikt viesus no Austrumīrijas vēlēšanu apgabala. Manuprāt, ir ļoti svarīgi, ka mūsu viesi un pilsoņi redz, kā šis Parlaments strādā un, kā redzat, viņi šorīt ir pati uzmanība!

Attiecībā uz šo konkrēto ziņojumu — Le Foll ziņojumu, šajā plenārsēžu zālē nesen viesojās viens no The Beatles, sakot, ka mums ir jāēd mazāk gaļas. Es uzskatu, ka attiecībā uz lauksaimniecību un klimata pārmaiņām mums ir jāizmanto labākās pieejamās tehnoloģijas lauksaimniecības radīto emisiju samazināšanai, jo mēs visi zinām, ka mums visā pasaulē ir jāsaražo vairāk pārtikas, nevis mazāk. Mums tas būs jāpaveic ar mazāk resursiem, mazāk augsnes, mazāk ūdens un ņemot vērā klimata pārmaiņu spiedienu, un mums ir vajadzīgi labākie iespējamie pētījumi; es uzskatu, ka tie ir jāfinansē no valstu līdzekļiem, kā arī privātām partnerībām, lai mūsu lauksaimnieki un pārtikas industrija varētu ražot pārtiku klimatam draudzīgā veidā.

  Priekšsēdētājs. − McGuinness kundze, paldies, un sveicieni jūsu viesu grupai.

  Peter Jahr (PPE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, es vēlētos izteikt trīs īsus komentārus par šo ziņojumu.

Pirmkārt, lauksaimniecība ir nevis klimata pārmaiņu problēma, bet gan risinājums.

Otrkārt, klimata pārmaiņu pētījumi ir tikai sākuma stadijā, neskatoties uz to, ka plašsaziņas līdzekļi reizēm sniedz pretēju priekšstatu. Klimata izpētē mums būtu jāņem vērā un jāseko līdzi arī tām teorijām un rezultātiem, kas atrodas ārpus vairākuma viedokļa.

Treškārt, mums jāveic visi vajadzīgie un atbilstīgie pasākumi, kas neietver papildu birokrātiskas procedūras, un mums jāpanāk, lai šie pasākumi būtu efektīvi arī no ekonomiskā viedokļa. Piemēram, šajā kontekstā Eiropas Pamatdirektīva par augsnes aizsardzību ir neproduktīva un nedos vēlamos rezultātus.

Ziņojums: Herbert Dorfmann (A7-0056/2010)

  Mairead McGuinness (PPE). – Priekšsēdētāja kungs, es ceru, ka uz viesu ložu ir atstāts iespaids! Man jāsaka, ka iespēja tik daudz izteikties mums ir nepierasta, taču šie ziņojumi man ir īpaši nozīmīgi lauksaimniecības un pārtikas jomā.

Šis ziņojums ir par to, kā noturēt lauksaimniekus tajās teritorijās, kur zemes un citi apstākļi ir ārkārtīgi sarežģīti, jo mēs zinām, ka lauksaimnieki ir labākie ainavas apsaimniekotāji, taču tiem ir vajadzīgi līdzekļi, lai šajās teritorijās izdzīvotu. Man ir bažas par to, ka Komisijas piedāvātie astoņi biofizikālie kritēriji, kad tie tiks pieņemti, varētu būt pārāk ierobežojoši. Mums ir jāņem vērā atšķirīgie augsnes apstākļi Eiropas Savienībā. Manā dalībvalstī Īrijā pastāv bažas, ka, ja mēs piemērosim šos kritērijus Atlantijas reģionā, varētu rasties problēmas šajā reģionā dzīvojošajiem lauksaimniekiem.

Es vēlos aicināt Komisiju šīs bažas ņemt vērā, gatavojot tiesību akta tekstu. Komisija ir teikusi, ka, salīdzinot ar citām iespējām, lauksaimnieki apsaimnieko ainavu labāk un lētāk, tādēļ parūpēsimies par to, lai tiem šajos reģionos ļautu izdzīvot.

Ziņojums: Pilar del Castillo Vera (A7-0066/2010)

  Sonia Alfano (ALDE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, es balsoju par Parlamenta rezolūciju par jauno Eiropas digitālo programmu, jo es uzskatu, ka vienkāršas un lētas platjoslas interneta pieejas nodrošināšana visiem iedzīvotājiem ir Eiropas Savienības stratēģiska prioritāte.

Interneta lietošanas paplašināšana nozīmē paplašināt un attīstīt pilsoņu vārda brīvību, atbalstot to līdzdalību demokrātiskā dzīvē un dodot iespēju zināšanu un jauninājumu izplatīšanai. Es vēlētos uzsvērt, ka platjoslas interneta paplašināšanās Eiropā garantētu plašāku informācijas brīvību. Kā norāda Eurostat, mēs nedrīkstam aizmirst, ka Eiropā arī ir divi vai pat trīs ātrumi, ar kādu internets izplatās. Itālija, jo īpaši dažos reģionos, kā arī Grieķija, Rumānija, Bulgārija un Portugāle šajā ziņā ir vismazāk attīstītās valstis.

Nav nejaušība, ka Freedom House veidotajā Preses brīvības 2009. gada indeksā Itālija tika ierindota starp daļēji brīvajām valstīm, pēdējā vietā Rietumeiropā līdz ar Turciju, un 72. vietā pasaulē kopā ar Beninu un Indiju, atpaliekot no Tongas. Es arī ceru, ka, pateicoties šiem manis minētajiem lēmumiem un principiem, Itālijas valdība nolems pēc iespējas ātrāk piešķirt EUR 800 miljonu ieguldījumu, kas bija paredzēts, lai Itālijā likvidētu digitālo plaisu un kas, saskaņā ar Itālijas Ministru padomes sekretāra vietnieka Gianni Letta paziņojumu, šobrīd nav prioritāte.

Es vēlētos uzsvērt, ka šī pakalpojuma kvalitāte Itālijā ir neadekvāta pašreizējām vajadzībām un ka patērētāju asociācijas gadiem ilgi ir sūdzējušās, ka pieejas maksa ir viena no vismazāk konkurētspējīgām Eiropā.

  Priekšsēdētājs. − Informēju jūs nākamajai reizei — balsojumu skaidrojumiem mums ir tikai viena minūte.

Es dodu vārdu mūsu šodienas labākajam runātājam — McGuinness kundzei.

Ziņojums: Jose Ignacio Salafranca Sanchez-Neyra (A7-0111/2010)

  Mairead McGuinness (PPE). – Priekšsēdētāja kungs, paldies par atļauju. Man ir jāsaka mūsu viesiem, ka parasti mēs lūdzam klusumu, taču es domāju, ka mēs šodien esam iecietīgi, un paldies Higgins kungam par iespēju runāt.

Es par to jau esmu runājusi, un man ir sajūta, ka šis Parlaments vakar neapzinājās, ko nozīmē atbalstīt Salafranca Sánchez-Neyra ziņojumu, ko es nedarīju. Es esmu ļoti satraukta par lēmumu atsākt sarunas ar Mercosur valstīm divos dažādos līmeņos.

Pirmkārt, tas notiek pirms iespējamās pasaules tirdzniecības sarunu atsākšanas, un divpusējā vienošanās var būt sliktāka nekā PTO līmenī. Taču otrkārt — un tie ir savstarpēji saistīti — pastāv nopietnas bažas par lauksaimniecības iztirgošanu Eiropas Savienībā. Šīs nav tikai manas uz emocijām balstītas bažas: Komisija pati ir teikusi, ka pastāv nopietns risks Eiropas lauksaimniecībai, ja mēs slēdzam vienošanās šajās sarunās ar Mercosur. Visvairāk atkal cietīs liellopu, putnu gaļas un cūkgaļas sektori. Tādēļ es neatbalstu šo ziņojumu, un es brīdinu kolēģus par tā sekām.

Rezolūciju priekšlikumi: ES un Kanādas augstākā līmeņa sanāksme (RC-B7-0233/2010)

  Giommaria Uggias (ALDE). – (IT) Komisāra kungs, ūdens pieder ikvienam, un tas nevar piederēt tikai dažiem izredzētajiem. Tieši to mēs — Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupas Itālijas IDV (Italy of Values) delegācija — vēlējāmies apliecināt attiecībā uz grozījumu Nr. 10, kas iebilda pret jebkuru mēģinājumu privatizēt ūdens sadales sistēmas, jo tā ir daļa no kopējās ekonomiskās un tirdzniecības vienošanās, un mēs savukārt izteicām atbalstu Kanādas kopienām, kuras ir apņēmušās apturēt ūdens privatizāciju.

Itālijas IDV delegācija juta vajadzību balsot par šo tekstu, jo tas iemieso mūsu vērtības, tās vērtības, kas mums liek apliecināt ūdens izmantošanas nemainīga sabiedriskā rakstura nepieciešamību. Tādēļ es vēlētos atkārtot, ka pēdējo dienu laikā mēs esam ierosinājuši sagatavot rakstisku lūgumu par sabiedrisku referendumu pret ūdens privatizāciju, un mēs mūsu valstī saņemam ievērojamu atbalstu.