Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2010/2663(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumentu lietošanas cikli :

Iesniegtie teksti :

B7-0274/2010

Debates :

PV 20/05/2010 - 12.1
CRE 20/05/2010 - 12.1

Balsojumi :

PV 20/05/2010 - 13.1
CRE 20/05/2010 - 13.1

Pieņemtie teksti :

P7_TA(2010)0194

Debates
Ceturtdiena, 2010. gada 20. maijs - Strasbūra Publikācija "Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī"

12.1. Reliģijas brīvība Pakistānā
Visu runu video
PV
MPphoto
 
 

  Priekšsēdētāja. – Nākamais punkts ir debates par septiņiem rezolūcijas priekšlikumiem par reliģijas brīvību Pakistānā(1).

 
  
MPphoto
 

  Charles Tannock, autors. – Priekšsēdētājas kundze! Manuprāt, Pakistānas nespēja izveidot stingru un noturīgu demokrātiju diezgan nopietni ietekmējusi reliģijas brīvību šajā valstī. Vairāki vadītāji izmantojuši islāmu, lai attaisnotu minoritāšu apspiešanu un patvaldību, galvenokārt, militāru patvaļu; tomēr jāatzīst, ka valdība pēdējā laikā ir centusies labot šo situāciju.

Lai gan Pakistānas konstitūcijā vārdos ir pausta reliģijas brīvība, tomēr ir atļautas tādas tiesību normas kā tiesību akti par zaimošanu, kas veicina citu reliģiju pārstāvju diskrimināciju, un šiītu un ahmadiešu reliģisko minoritāšu vajāšana ir kļuvusi par ikdienišķu parādību. Pakistānas valsts dibināšanas un izveidošanas pamatos liktais reliģiskās identitātes princips diemžēl izrādījies neiecietības veicināšanas faktors un bieži vien rosina vardarbīgu izturēšanos pret tām personām, kuras neatbalsta reliģijas galveno virzienu.

Deobandi ideoloģijas izplatīšanās, sludinot naidu pret rietumu pasauli, valstī radījusi ekstrēmismam un fundamentālismam labvēlīgu vidi, un pārlieku daudzi ES pilsoņi — arī manas valsts, Apvienotās Karalistes, pārstāvji — ir cietuši šīs ideoloģijas dēļ. Tās visnepārprotamākā izpausme ir Pakistānas Taliban — teroristiska kustība, kuras nolūki pārāk skaidri tika pausti nesenajā, par laimi, neveiksmīgajā, mēģinājumā uzspridzināt bumbu Taimskvērā, Ņujorkā.

Personiski es uzskatu, ka Pakistānā nekas nemainīsies, kamēr šajā valstī netiks izveidota uz reliģijas brīvības, iecietības un vienlīdzības principiem patiesi pamatota izglītības un politikas sistēma.

 
  
MPphoto
 

  Anneli Jäätteenmäki, autore. – Priekšsēdētājas kundze! Mana grupa ALDE atzinīgi vērtē Pakistānas valdības kopš 2008. gada novembra veiktos pasākumus reliģisko minoritāšu pārstāvju interesēs un pauž atbalstu federālā ministra minoritāšu jautājumos reliģiju dialogu veicināšanā ieguldītajam darbam, izveidojot dažādu reliģisko pārliecību vietējo saskaņas komiteju tīklu.

Tomēr vēl ir daudz jādara, lai Pakistānā panāktu patiesu reliģijas brīvību. Neatkarīgu aģentūru sagatavotajos ziņojumos un pārskatos redzams, ka Pakistānā dzīvojošām minoritātēm ir atņemtas pilsoniskās pamatbrīvības un iespēju vienlīdzība attiecībā uz nodarbinātību, izglītību un politisko pārstāvību.

Pakistānas tiesību normas ir bīstami nekonkrētas, un tās tiek ļaunprātīgi izmantotas pret visu ticību pārstāvjiem. Mēs zinām, ka Pakistānas sievietes ģimenē ir pakļautas fiziskai un psiholoģiskai vardarbībai. Tāpēc šeit vēl ir daudz darāmā.

 
  
MPphoto
 

  Eija-Riitta Korhola, autore. – (FI) Priekšsēdētājas kundze! Rezolūcijā par Pakistānu mēs paužam bažas, ko īpaši rada tiesību akti par zaimošanu. Vienlaikus mēs noteikti atzīstam Pakistānas pašreizējās valdības izcilo veikumu un mudinām šo valsti arī turpmāk īstenot demokrātisku reformu politiku, ievērojot minoritāšu tiesības.

Shahbaz Bhatti, Pakistānas vēsturē pirmais federālais ministrs minoritāšu jautājumos, pagājušajā nedēļā bija Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) grupas viesis. Mēs augstu vērtējam viņa darbu un valdības īstenotās reformas. Valdības veikto uzlabojumu saraksts ir iespaidīgs: ir ieviesta piecu procentu kvota minoritātēm valsts nodarbinātības nozarē, atzītas reliģisko minoritāšu svētku dienas, nākamajā senātā rezervētas vietas minoritāšu pārstāvjiem — tie ir tikai daži uzlabojumi.

Visiedvesmojošākais projekts ir vietējo dažādu reliģisko pārliecību saskaņas komiteju tīkla izveide, lai mazinātu valstī esošo dažādo reliģisko grupu savstarpējo spriedzi, tādējādi novēršot teroristu vervēšanu. Šī rīcība ir būtiska miera saglabāšanai, un tai būs svarīga nozīme. Miera uzturēšana, neizmantojot ieročus, ir vislabākais veids, kā cīnīties pret terorismu, jo tā tiek izskausti terorisma patiesie cēloņi. Ja šī cīņa beigsies ar uzvaru, tad tā būs pelnījusi miera prēmiju. Es Tannock kungam gribētu teikt, ka arī šeit ir runa par viņa minēto izglītības sistēmu.

 
  
MPphoto
 

  Lidia Joanna Geringer de Oedenberg, autore. – (PL) Mums, kas pārstāvam kopienu, kura veidota, pamatojoties uz brīvības, vienlīdzības un iecietības principiem, ir pienākums nosodīt diskrimināciju arī tad, ja tā notiek aiz Eiropas Savienības robežām. Viens šādas diskriminācijas piemērs noteikti ir Pakistānas reliģisko minoritāšu pārstāvju neiekļaušana vēlēšanu sarakstā 2007. gadā. Turklāt Pakistānas konstitūcijas 260. pantā visi valsts pilsoņi tiek iedalīti divās kategorijās: musulmaņos un citu ticību pārstāvjos. Nesen ieviesta prasība pasēs iekļaut norādi par reliģisko identitāti. Visbiežāk Pakistānā vajāšanas piedzīvo ahmadiešu kopiena, kuras pārstāvjiem Pakistānas varas iestādes pat aizliegušas piedalīties publiskās sanāksmēs vai iesaistīties izdevējdarbībā.

Arī tiesību akti par zaimošanu, un šāda nozieguma sodīšana ar nāves sodu skar tieši reliģiskās minoritātes. Šis jautājums Eiropas Savienības Padomei attiecību ar Islāmābādu darba kārtībā jāiekļauj kā ārkārtas jautājums. Galu galā saskaņā ar sadarbības nolīgumu 2007.–2013. gadam, ko pirms sešiem gadiem parakstīja Eiropas Savienība un Pakistāna, Pakistāna saņem EUR 200 miljonus no ES budžeta.

Nesenie notikumi Pakistānā ir pierādījuši, ka šīs valsts ir gatava radikāli mainīt savu sistēmu. Es ceru, ka, tā kā beidzot tika veikta ilgi gaidītā konstitūcijas pārskatīšana, drīz būs iespējams grozīt arī citus, Pakistānas reliģiskās minoritātes nepārprotami diskriminējošus tiesību aktus.

 
  
MPphoto
 

  Nicole Kiil-Nielsen, autore. – (FR) Priekšsēdētājas kundze! Reliģiskā brīvība Pakistānā netiek nodrošināta. 2009. gadā palielinājās vardarbīgu uzbrukumu skaits reliģiskajām minoritātēm, notika arī slepkavības.

Turklāt apmēram 80 % minoritāšu grupu pārstāvju dzīvo zem nabadzības robežas. Tomēr šī nav vienīgā problēma, kas saistīta ar cilvēktiesību pārkāpumiem Pakistānā: problēmas rada pulcēšanās brīvības pārkāpumi, draudi pilsoniskās sabiedrības organizācijām, arodbiedrību pārstāvju aresti, cilvēku nolaupīšanas gadījumi un žurnālistu slepkavības.

Kopš Pakistāna paziņojusi, ka atbalsta Amerikas Savienoto Valstu karu pret terorismu, simtiem vai pat tūkstošiem, cilvēku, kas turēti aizdomās par saistību ar teroristu grupējumiem, tikuši patvaļīgi apcietināti. Cilvēki tiek arestēti bez apcietināšanas ordera un juridiski nepamatoti turēti apcietinājumā, viņiem ir liegta jurista palīdzība, viņi tiek turēti apcietinājumā nezināmās vietās; sastopami piespiedu nozušanas gadījumi, necilvēcīga izturēšanās un spīdzināšana.

Vienīgajā cietumā Lahorā 2009. gadā apcietinājumā tika turēti 4 651 ieslodzītais, lai gan šajā cietumā iespējams izmitināt tikai 1 050 ieslodzīto. Turpina pieaugt vardarbība pret sievietēm — izvarošanas, pašnāvības, uzbrukumi ar skābi un sieviešu sadedzināšana. Divās minūtēs vai pat divās stundās es nevarētu aprakstīt tās ciešanas, ko Pakistānā nākas piedzīvot jaunām meitenēm un sievietēm — šis apraksts prasītu divas dienas.

Tādēļ šim Parlamentam, kam rūp cieņa pret sievieti, apziņas brīvība un cilvēktiesības, jābūt gatavam izmantot savas veto tiesības attiecībā uz Eiropas Savienības un Pakistānas atpakaļuzņemšanas nolīguma noslēgšanu, pieprasot papildu garantijas, lai īstenotu nolīgumu par to Pakistānas un Afganistānas valstspiederīgo atpakaļuzņemšanu, kuri šķērsojuši Pakistānas teritoriju tranzītā.

 
  
MPphoto
 

  Joe Higgins, autors. – Priekšsēdētājas kundze! Būdamas starptautiskā sociālisma piekritējs, es stingri aizstāvu katra indivīda tiesības brīvi izvēlēties un piekopt attiecīgu reliģiju, vienlaikus nepārkāpjot citu personu pamattiesības. Pakistānas iedzīvotāji, jo īpaši reliģiskās minoritātes, šobrīd cieš no Pakistānas valsts iestāžu fanātisma izpausmēm, dažos reģionos tos apdraud ultrareakcionārie un tumsonīgie Taliban spēki.

Protams, šā Eiropas Parlamenta labējā spārna grupu rīcība ir ārkārtīgi pretrunīga: pieprasot aizstāvēt brīvību un cilvēktiesības Pakistānā, viņi vienlaikus atbalsta karu Afganistānā, kas savukārt negatīvi ietekmē Pakistānu un rada ārkārtīgi postošas sekas. NATO spēku veiktās civiliedzīvotāju masu slepkavības Afganistānā, kā arī Pakistānā ar rietumvalstu piegādāto bruņojumu izdarītās slepkavības jau pašas par sevi ir noziegums un var mudināt dažus civiliedzīvotājus pievienoties reakcionārajām grupām.

Pakistānas krīzi ir izraisījušas feodāli kapitālistiskas struktūras, kuru vadībā valstī šobrīd valda milzīga nabadzība. Ne Pakistānas korumpētās valdošās aprindas, ko pārstāv pašreizējā valdība, ne arī galvenā opozīcijas partija nespēj sniegt atbildes uz iedzīvotāju jautājumiem. Neatkarīgajām organizācijām, kas pārstāv darbaļaudis un nabadzīgo iedzīvotāju grupas, ir kritiska nostāja. Šāda organizācija ir Progresīvā darbaļaužu federācija, kur ir pusmiljons biedru, kuri mēģina atjaunot stingras sociālās tradīcijas, lai apvienotu darbaļaudis, apvienotu valsts un reliģijas attīstības virzienus un vienotu vīriešus un sievietes. Tāds attīstības ceļš jāizvēlas Pakistānai.

 
  
MPphoto
 

  Bernd Posselt, PPE grupas vārdā. (DE) Priekšsēdētājas kundze! Tā kā Pakistāna ir ļoti svarīgs sabiedrotais, mums šā jautājuma risināšanai jāizvēlas ne vien kritiska, bet arī objektīva un vērīga pieeja. Pakistāna ir islāma valsts, un mums šis apstāklis jāņem vērā. Šo valsti dibināja Britu Indijas musulmaņi savas reliģiskās piederības dēļ, tādā pašā veidā hinduisti dibināja Indiju. Abās valstīs vienmēr ir bijušas reliģiskās minoritātes, un abās valstīs ir attīstījušās lieliskas iecietības tradīcijas. Šī cieņa pret visām reliģiskajām minoritātēm, jo īpaši kristiešiem, ir jāstiprina. Manuprāt, šim jautājumam mums jāvelta īpaša uzmanība. Kurš gan atbalstīs kristiešus, ja ne Eiropa, kas būtībā ir viskristīgākais kontinents?

Mums ir loti īpašs pienākums, taču vienlaikus mums skaidri jāliek manīt, ka mēs respektējam Pakistānas vadošo un bieži vien konstruktīvo lomu, kas Pakistānai bija un būs islāma pasaulē.

 
  
MPphoto
 

  Marietje Schaake, ALDE grupas vārdā. – Priekšsēdētājas kundze! Kā jau vairāki kolēģi norādīja, Pakistānas tiesību aktus par zaimošanu ērti izmanto ekstrēmisti, lai attaisnotu vardarbību pret reliģiskajām un citām minoritātēm. Protams, reliģijas brīvība ir svarīga, taču svarīgi ir arī būt brīvam no reliģijas.

Sabiedrībā, kur vārda brīvība tiek apspiesta reliģijas vārdā, šie tiesību akti par zaimošanu rada vēl kādu risku — pagājušajā trešdienā Pakistānas tiesa valstī aizliedza sociālā tīkla vietni Facebook. Pakistānas Telecom iestāde visiem interneta operatoriem lika šo tīmekļa vietni slēgt. Šie pasākumi tika veikti tādēļ, lai cilvēkiem nebūtu iespējams iepazīties ar aizvainojošām piezīmēm par islāmu vai pravieti Muhamedu. Kāds karikatūrists aicināja cilvēkus zīmēt pravieti, lai pretotos spiedienam, kas tika izdarīts uz populāro seriālu „Dienvidparks” un kā dēļ tika rediģēta programma.

Facebook, kā arī tiešsaistes pakalpojumi un forumi ir svarīgs pārējās pasaules daļas virtuālais saziņas kanāls. Caur to Pakistānas iedzīvotājiem kļūst pieejami informācijas avoti un kontakti, ļaujot iesaistīties viedokļu apmaiņā; īpaši internets var sniegt informāciju Pakistānas jaunajai paaudzei, jo mācību materiāli bieži vien satur diskriminējošu un vienpusīgu informāciju. Vārda brīvību nosaucot par kriminālnoziegumu, nevar veiksmīgi risināt daudzveidības jautājumus Pakistānas sabiedrībā. Karikatūristiem, žurnālistiem un pilsoņiem jārada iespēja brīvi paust savus uzskatus arī tad, ja tie aizvainotu dažus cilvēkus.

Vārda brīvības problēmas nav tikai Pakistānas īpatnība, arī Eiropā mums ir nopietnas problēmas sākt diskusijas. Aizvien biežāk tiek draudēts žurnālistiem, karikatūristiem un māksliniekiem, un tas ir pārbaudījums mūsu liberālajām, demokrātiskajām sabiedrībām. Aizvien izplatītāka kļūst pašcenzūra, un politiķiem, karikatūristiem un žurnālistiem šobrīd ir vajadzīga aizsardzība pret draudiem dzīvībai.

Kļūsim drosmīgāki un aizstāvēsim vārda brīvību Eiropas Savienībā, Pakistānā un visā pasaulē! Tas ir labākais līdzeklis cīņā pret ekstrēmismu.

 
  
MPphoto
 

  Tomasz Piotr Poręba, ECR grupas vārdā. – (PL) 2008. gada vēlēšanas Pakistānā atjaunoja demokrātiju un pilsonisku valdību, tomēr šī demokrātija nav gluži stabila.

Vairāki Pakistānas varas iestāžu pieņemtie lēmumi reliģijas brīvības jautājumos ir pelnījuši atzinību, taču ir skaidrs, ka tagad jāveic papildu pasākumi. Sniedzot iespēju reliģisko minoritāšu pārstāvjiem strādāt valsts iestādēs, atzīstot citu ticību pārstāvju svētku dienas un pasludinot Nacionālo minoritāšu dienu, ir sperts solis stabilas un demokrātiskas valsts izveidošanas virzienā. Tomēr jāuzsver, ka minoritāšu aizsardzības tiesības nav noteiktas precīzi, tāpēc rodas tādas absurdas situācijas, kad kristiešu pārim tiek piespriests 25 gadus ilgs cietumsods par svētā Korāna aizskaršanu ar netīrām rokām.

Vēl aizvien tiek vajātas dažas reliģiskās kopienas, un ar satraukumu jānorāda, ka lauku reģionos, jo īpaši valsts ziemeļos, efektīvi tiek ieviestas Šariata likumos pamatotas tiesību normas. Arī turpmāk mums finansiāli jāatbalsta cilvēktiesību aizstāvji Pakistānā un jāmudina Pakistānas varas iestādes piešķirt saviem pilsoņiem visas tiesības, kas saistītas ar reliģijas brīvību.

 
  
MPphoto
 

  Eva-Britt Svensson, GUE/NGL grupas vārdā. (SV) Priekšsēdētājas kundze! Es piekrītu vairumam šeit pausto viedokļu par cilvēktiesību pārkāpumiem Pakistānā.

Es vēlētos īpašu uzmanību pievērst ahmadiešu musulmaņu situācijai un vajāšanai. Visu sabiedrības slāņu pārstāvju vajāšana, aukstasinīgas slepkavības, diskriminācija un aizskaršana ir ikdienišķas parādības. Šāda situācija turpinās, lai gan iepriekšējā un arī pašreizējā valdība solīja stāvokli uzlabot. Minēto uzlabojumu ieviešana kavējas, un vajāšanas turpinās.

Starptautiskajai kopienai un ES beidzot jāmostas un jārīkojas, lai apturētu pastāvīgos cilvēktiesību pārkāpumus Pakistānā.

 
  
MPphoto
 

  Bastiaan Belder, EFD grupas vārdā. – (NL) Kad 1947. gadā tika izveidota Pakistānas valsts, tās dibinātājs Mohammad Ali Jinnah teica šādus neaizmirstamus vārdus: „Mēs šo valsti dibinām, ievērojot pamatprincipu, ka mēs visi esam pilsoņi — vienas valsts vienlīdzīgi pilsoņi.” Šodien — galvenokārt apmēram 15 miljoniem Pakistānā dzīvojošo kristiešu — šie vārdi vairs nenozīmē neko. Kā pilsētās, tā arī laukos, pat galvaspilsētā Islāmābādā, kristieši dzīvo visaptverošā iebiedēšanas un draudu atmosfērā.

Diemžēl Pakistānas tiesību sistēma pastiprina valstī dzīvojošo kristiešu nedrošo stāvokli. Šāda situācija izveidojusies vēsturiski, kopš pagājušā gadsimta septiņdesmito gadu beigām nemanāmi islamizējot Pakistānas sabiedrību un bīstami pasliktinot kristiešu kopienas juridisko statusu.

Konkrēti mēs runājam par 1980. gadā pieņemtajiem tiesību aktiem par liecināšanu tiesā un zaimošanu, kuros kristietībai veiksmīgi atņemtas visas tiesības, jo citas ticības pārstāvja tiesā sniegto liecību pielīdzina pusei no musulmaņa sniegtās liecības vērtības — un arī tikai tādā gadījumā, ja tiesnesis vēlētos vispirms uzklausīt kristieša sniegtos pierādījumus.

Tiesību akti par zaimošanu aizvien vairāk apdraud Pakistānas kristiešus. Šajos tiesību aktos noteikts, ka par Korāna zaimošanu pienākas ieslodzījums, bet par nievājošiem izteicieniem attiecībā uz islāmu un pravieti Muhamedu draud nāves sods. Īsi sakot, pateicoties jebkura musulmaņa liecībai, Pakistānas kristieši var pēkšņi nokļūt nāvinieku kamerā!

Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Šie apstākļi ir radījuši gandrīz nepanesamu baiļu un nenoteiktības gaisotni. Simtiem Pakistānas kristiešu gadiem ilgi nīkuļo cietumā bez mazākās iespējas, ka viņu lietas tiks izskatītas tiesā. Tāpēc es mudinu Padomi un Komisiju jebkādā veidā atbalstīt Pakistānas valdību, lai nekavējoties tiktu likvidēta pret valsts reliģiskajām minoritātēm vērstā postošā diskriminācija.

 
  
MPphoto
 

  Laima Liucija Andrikienė (PPE). – Priekšsēdētājas kundze! Pakistānas konstitūcijā tiek nošķirti musulmaņi un citu ticību pārstāvji, tādējādi veicinot diskrimināciju reliģijas dēļ. Šajā saistībā ir svarīgi atgādināt, ka 2009. gada decembrī prezidents Asif Ali Zardari atkārtoti uzsvēra Pakistānas Darba partijas solījumu atbalstīt visu minoritāšu tiesības tikt uzskatītiem par vienlīdzīgiem pilsoņiem.

Diemžēl neatkarīgu aģentūru sagatavotajos ziņojumos un pārskatos redzams, ka minoritātēm Pakistānā ir atņemtas pilsoniskās pamatbrīvības un iespēju vienlīdzība attiecībā uz nodarbinātību, izglītību un politisko pārstāvību. Tāpēc reliģijas brīvības vispārējais stāvoklis Pakistānā, pat neiedziļinoties sīkumos, neatbilst šim solījumam un rada pamatīgas bažas.

Es gribētu arī uzsvērt pretrunu starp Pakistānas valdības solījumiem reliģijas brīvības jomā un tās vadošo lomu Islāma valstu organizācijā, apstiprinot „ANO Reliģiju apmelošanas apkarošanas” darba kārtību. Šajā saistībā es gribētu atgādināt ES Padomes 2009. gada 16. novembrī pieņemtos secinājumus par starptautisko cilvēktiesību aktu, kas aizsargā personas un personu grupas, un reliģiju apmelošanas jēdzienu.

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētāja. – Kolēģi, es jums visiem gribētu atgādināt, ka šajā pēcpusdienā mums var nepietikt laika un katrs, kurš pārsniegs sev pienākošos laiku, samazinās iespējamo uzstāšanos skaitu brīvā mikrofona debatēs.

 
  
MPphoto
 

  Ryszard Czarnecki (ECR).(PL) Ir tāds amerikāņu sakāmvārds, kurā teikts, ka nav iespējams dabūt pusdienas par brīvu. Tāpēc arī mums jāsaka, ka Eiropas Savienības palīdzība par brīvu nepienākas un ka mēs nevaram iedot EUR 200 miljonus, neko par to neprasot pretī. Prasīsim kaut ko! Mums vismaz būtu jāprasa cienīt tos principus, kurus mēs cienām un kuri mums zināmā mērā ir morāles, ētikas un politikas kodekss. Tāda situācija, kāda šobrīd un jau gadiem ilgi valda Pakistānā, kad tiek vajāti citu ticību pārstāvji — vairākums no tiem ir kristieši —, ir pilnīgi nepieņemama. Mēs bieži runājam par citām minoritātēm — ne vienmēr tās ir reliģiskās minoritātes — Eiropā un pasaulē. Aizstāvēsim tagad kristiešus un citas Pakistānas reliģiskās minoritātes, lai gan, protams, tā nav vienīgā problēma šajā valstī, kuru nomāc nopietni politiski konflikti un kurai diemžēl draud destabilizācija.

 
  
MPphoto
 

  Csaba Sógor (PPE). (HU) Raugoties uz situāciju Pakistānā, mēs sastopamies ar diviem neapstrīdamiem faktiem. Pirmkārt, Pakistāna ieņem galveno stratēģisko vietu cīņā pret terorismu. Mums jādara viss iespējamais, lai nepieļautu apdraudējumu Eiropas pilsoņiem. Otrkārt, jautājumā par reliģiskajām un etniskajām minoritātēm Pakistānas uzskati atšķiras no uzskatiem, kuru pamatā ir Eiropā un progresīvās liberālās demokrātijās nostiprinātās vērtībās. Ja citas valstis rupji pārkāpj cilvēktiesības, Eiropa nevar klusēt, un tāpēc mums savas bažas jāpauž pat tad, ja šī valsts ir mūsu stratēģiskais partneris. Tikai tad Eiropas Savienības rīcība attiecībā pret trešām valstīm var izraisīt uzticību, ja tā savā teritorijā apmierinošā veidā risina reliģisko un etnisko minoritāšu problēmas. Visā pasaulē skaidri jāsaprot, ka viena no ES galvenajām vērtībām ir cilvēktiesību un minoritāšu tiesību aizsardzība augstā līmenī, kas vispirms ir jāievēro, vai varētu teikt, ko vajadzētu ievērot pašai Eiropas Savienībai. Tikai tad mēs patiešām drīkstam pieprasīt, lai mūsu partneri rīkotos līdzīgi vai tuvotos šo principu ievērošanai.

 
  
MPphoto
 

  Zbigniew Ziobro (ECR).(PL) Mēs atzinīgi vērtējam to, ka Pakistāna ir iesaistījusies cīņā pret starptautisko terorismu, bet šis apstāklis nedrīkst slēpt citus, ārkārtīgi spēcīgus faktus, kas liecina par to, ka šajā valstī varmācīgi tiek pārkāptas reliģisko minoritāšu, jo īpaši kristiešu, tiesības.

Laiku pa laikam, faktiski ļoti bieži, mēs saņemam informāciju par uzbrukumiem, kautiņiem, draudiem un pat slepkavībām, par kristiešu, tostarp sieviešu un bērnu, dedzināšanu tikai tāpēc vien, ka viņi ir kristieši. Šī informācija liek uzdot jautājumu. Kāpēc tas notiek valstī, kurai ir tik būtiska nozīme starptautiskajās attiecībās un cīņā pret terorismu? Jā, tas notiek tāpēc, ka Pakistānas varas iestādes, pieņemot nepiemērotus tiesību aktus par zaimošanu un nereaģējot uz Pakistānas tiesību aizsardzības iestāžu un tiesu sistēmas neatbilstīgo rīcību, diemžēl lielā mērā pašas ir radījušas tādu vidi, kurā šādi noziegumi kļūst iespējami.

Saistībā ar šādu rīcību mums jāgaida pamatīgs pavērsiens arī no Eiropas Savienības un tās iestāžu puses.

 
  
MPphoto
 

  Martin Kastler (PPE). - (DE) Priekšsēdētājas kundze! Visā pasaulē aptuveni no 75 % līdz 80 % reliģisku iemeslu dēļ vajāto personu ir kristieši. Mēs Eiropas Parlamentā īpaši cīnāmies par to, lai visā pasaulē tiktu ievērotas cilvēktiesības. Es uzskatu, ka reliģijas brīvība ir mūsu cilvēktiesību politikas galvenais jēdziens. Tāpēc man žēl, ka Eiropas Parlamenta kreisie un kreisie liberāļi bieži apvienojas, lai klusētu par naidu pret kristiešiem.

Tomēr es esmu gandarīts, ka šodien mēs kopīgi esam izvirzījuši apspriešanai rezolūciju par šausmīgo situāciju Pakistānā. No 156 miljoniem Pakistānas iedzīvotāju 95 % ir musulmaņi, apmēram 3 % — kristieši un apmēram 2 % — hinduisti. Būdams kristietis, es vēlreiz gribētu pievērst uzmanību Pakistānā nopietni vajāto kristiešu stāvoklim. Ikvienam, kurš pieļauj vardarbīgus uzbrukumus kristiešiem, jāatbild civilizētās pasaules priekšā. Tādēļ ES savā attīstības politikā un ekonomiskajā sadarbībā jāievieš kritērijs, kas attiecas uz šo jautājumu un kas atļautu nepieciešamības gadījumā piemērot sankcijas.

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētāja. - Šajā debašu daļā mēs pārejam pie brīvā mikrofona debatēm. Esmu saņēmusi vairāk pieprasījumu, nekā iespējams īstenot. Mums ir tikai divas minūtes. Es aicināšu uzstāties četrus runātājus.

 
  
MPphoto
 

  Michael Gahler (PPE). (DE) Priekšsēdētājas kundze! Jebkuras valsts gadījumā jāņem vērā gan tās izcelsme, gan arī tas, vai šīs valsts attīstība cilvēktiesību un minoritāšu tiesību jomā norit pareizajā virzienā. Pirms diviem gadiem, iepriekšējo vēlēšanu laikā vadot Eiropas Savienības Pārraudzības misiju, es ierosināju vairākus ieteikumus, un es ar gandarījumu redzu, ka valsts dažus no tiem ir sākusi īstenot. Šie pasākumi ietver Starptautisko paktu par civilajām un politiskajām tiesībām, kas ir ne vien parakstīts, bet acīmredzot tas tiek arī ratificēts, kā arī ANO Konvenciju pret spīdzināšanu. Ir labi, ka tagad valstī ir ministrs, kas oficiāli atbild par minoritāšu jautājumiem un kas pakāpeniski mēģinās izskaust diskrimināciju.

Šeit tika runāts arī par ahmadiešu jautājumu. Viens no maniem ieteikumiem būtu nākamajā reizē atteikties no atsevišķa vēlētāju saraksta, bet iekļaut šo minoritāti kopējā vēlētāju sarakstā. Es uzskatu, ka šis konkrētais pasākums palīdzētu likvidēt šīs minoritātes diskrimināciju.

 
  
MPphoto
 

  Heidi Hautala (Verts/ALE). - (FI) Priekšsēdētājas kundze! Es vēlos teikt, ka arī es šonedēļ šeit tikos ar ministru minoritāšu jautājumos. Es biju pārliecināta, ka viņš ir mēģinājis veidot savstarpējo sapratni reliģisko grupu starpā. Tomēr arī viņš nespēja atbildēt uz jautājumu, kāpēc Pakistāna, būdama ANO un Cilvēktiesību padomes locekle, pildot savus pienākumus Islāma valstu organizācijā, ārkārtīgi stingri ir aizstāvējusi jauno starptautisko zaimošanas un reliģijas apmelošanas apkarošanas kodeksu. Šādā veidā noteikti neizdosies veiksmīgi atbalstīt reliģisko grupu savstarpējo saprašanos.

Es gribētu cerēt, ka šajā jautājumā Eiropas Savienības rīcība starptautiskajā mērogā būs stingra un palīdzēs novērst tādu jaunu likumu stāšanos spēkā, kuri apdraud cilvēktiesību īstenošanu. Amerikas Savienotās Valstis šajā jautājumā rīkojas daudz enerģiskāk nekā Eiropas Savienība.

 
  
MPphoto
 

  Jacek Olgierd Kurski (ECR).(PL) Priekšsēdētājas kundze! Situācija Pakistānā attīstās strauji, un mēs saņemam pretrunīgu informāciju, tāpēc, lai nepieļautu kļūdas, mums šī situācija ļoti rūpīgi jāapsver. Ir labi, ka Pakistānas valdība ir pieņēmusi noteiktus pasākumus, kuru mērķis ir aizstāvēt reliģisko minoritāšu intereses, piemēram, ieviesusi piecu procentu kvotu minoritātēm nodarbinātībai valsts iestādēs. Ir labi, ka Pakistānas valdība ir rezervējusi vai apsolījusi rezervēt senātā vietas minoritāšu pārstāvjiem, tostarp minoritāšu grupu sievietēm.

Tomēr ir jādara vēl kaut kas. Gan Pakistānas valdībai, gan Pakistānas varas iestādēm kaut kas jādara ar tiesību aktiem pret zaimošanu, par ko Pakistānā draud nāvessods, jo šos tiesību aktus bieži izmanto, lai attaisnotu cenzūru, noziedzīgu rīcību, vajāšanu un dažkārt arī politisko, rasu un reliģisko minoritāšu pārstāvju slepkavības. Pakistānas varas iestādēm kaut kas jādara ar kriminālkodeksu, kurā paredzēts nāvessods ikvienam, ko atzīst par vainīgu zaimošanā.

21. gadsimtā valstī, kas saņem finansiālu palīdzību no Eiropas Savienības, nedrīkst pieļaut cilvēku nogalināšanu šādā veidā. Liels paldies!

 
  
MPphoto
 

  Elena Băsescu (PPE).(RO) Pēc gandrīz deviņus gadus ilgās militārās diktatūras 2008. gada vēlēšanas Pakistānā vēstīja par šis valsts demokratizācijas procesa sākumu. Diemžēl dažas nedēļas pirms vēlēšanām tika nogalināta Benazir Bhuto. Viņas vadītā Pakistānas Darba partija uzvarēja šajās vēlēšanās. Lai gan Pakistānas minoritātēm nākas saskarties ar daudzām problēmām, pašreizējās valdības vadībā ir ieviesti vairāki pozitīvi pasākumi. Tiek veicināts kultūru dialogs, ir ieviesta piecu procentu kvota minoritātēm federālajās valsts pārvaldes iestādēs un ir atzītas dažas musulmaņu svētku dienas. Atzinīgi jāvērtē Pakistānas valdības solījums piešķirt senātā vietas minoritāšu pārstāvjiem. Visbeidzot es gribētu uzsvērt Pakistānas īpašo nozīmi cīņā pret terorismu un ekstrēmismu.

 
  
MPphoto
 

  Antonio Tajani, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks.(FR) Priekšsēdētājas kundze, godājamie deputāti! Eiropas Savienība rūpīgi novēro reliģisko minoritāšu stāvokli Pakistānā. Reliģijas brīvība ir atzīta Pakistānas konstitūcijā, un tajā noteikts, ka valsts aizsargās minoritāšu tiesības.

Pēdējā laikā Pakistānā ir panākts progress: ir pieņemti konstitūcijas grozījumi, kas nostiprina vēlētu sapulču nozīmi Pakistānā, iestāžu līmenī ir panākta attīstība cilvēktiesību jomā — izveidotas Cilvēktiesību un Minoritāšu ministrijas. Turklāt tiek veidota neatkarīga Valsts cilvēktiesību komisija.

Turklāt Pakistāna ir ratificējusi Starptautisko paktu par civilajām un politiskajām tiesībām un Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju pret spīdzināšanu un citiem nežēlīgiem, necilvēcīgiem vai cieņu pazemojošiem izturēšanās un sodīšanas veidiem. Ja vien šie instrumenti tiks efektīvi īstenoti, tas būs solis pareizajā virzienā. Tomēr Pakistānai jādubulto pūliņi, lai sociālajās, ekonomiskajās un politiskajās iestādēs veiksmīgāk integrētu reliģiskās minoritātes, tostarp kristiešus. Pakistānas reputāciju starptautiskajā mērogā ir aptraipījuši nesen notikušie incidenti, piemēram, pagājušā gada notikumi Godžrā, kad, ekstrēmistiem uzbrūkot baznīcai un cilvēku mājokļiem, dzīvi tika sadedzināti septiņi kristieši, kā arī uzbrukumi šiītu musulmaņiem un ahmadiešu diskriminācija.

Reliģisko minoritāšu tiesību jomā ES neatlaidīgi ir izmantojusi politisko dialogu ar Pakistānu lai pievērstu uzmanību cilvēktiesību jautājumiem, kā arī vairākos gadījumos ir piemērojusi diplomātiskus līdzekļus. Turklāt kopš 2007. gada ES saskaņā ar Sadarbības līgumu ar Pakistānu, kurā paredzēti regulāri dialogi par valsts pārvaldi un cilvēktiesībām, ir uzturējusi dialogu par cilvēktiesībām.

Šo diskusiju laikā ES vienmēr ir pastāvējusi uz to, ka jāievēro katra cilvēka un minoritāšu tiesības. Šā cilvēktiesību dialoga ietvaros ES vairākkārt ir pievērsusi Pakistānas valdības uzmanību jautājumam par tiesību aktu par zaimošanu piemērošanu. Kopumā raugoties, šķiet, ka vairākums apsūdzēto ir musulmaņi, taču es zinu, ka tiesību aktus par zaimošanu bieži izmanto pret reliģiskajām minoritātēm un ka bieži vien personisku iemeslu vai mantkārības dēļ tiek izvirzītas nepamatotas apsūdzības. Iepriekšējā Apvienotās komitejas sanāksme notika 2010. gada 25. martā, dienu pirms pārvaldības, cilvēktiesību un migrācijas apakšgrupas sanāksmes.

Šajā sanāksmē tika izvirzīts jautājums par minoritāšu stāvokli Pakistānā. Vienlaikus mēs nekādā ziņā nenoliedzam arī Pakistānas iedzīvotāju bažas par reliģisko minoritāšu situāciju šeit pie mums Eiropā.

Eiropas Savienība paredzējusi šos jautājumus izvirzīt arī nākamajā kopīgajā sanāksmē ar Pakistānu šā gada 4. jūnijā. Vairākums Pakistānas iedzīvotāju nevar iegūt izglītību, netiek ievēroti arī sociālas uzvedības pamatnoteikumi. Eiropas Komisijas sadarbības palīdzība, pirmkārt, bija paredzēta, lai uzlabotu piekļuvi pamatizglītībai saistībā ar Pakistānas politiku un izglītību. Es ceru, ka vidēji ilgā laikposmā šis pasākums palīdzēs izveidot daudz iecietīgāku attieksmi pret reliģijas brīvības jēdzienu.

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētāja. – Debates tiek slēgtas.

Balsošana notiks pēc brīža.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 149. pants)

 
  
MPphoto
 
 

  Monica Luisa Macovei (PPE), rakstiski. – Kā ziņots, Pakistānā ir pasaulē visbargākie tiesību akti par zaimošanu. Īstenojot tiesības uz vārda un reliģijas brīvību, var nokļūt cietumā vai draud nāvessods. Pakistānas kriminālkodeksa 295.C un B iedaļā nievājošas piezīmes par Korānu vai pravieti Muhamedu iekļautas kriminālnoziegumu kategorijā, un par šiem nodarījumiem paredzēts mūža ieslodzījums vai attiecīgi nāvessods. 298. iedaļā paredzēts sods par reliģisko jūtu apzinātu aizskārumu, 298.A, B un C iedaļā noteikts sods par nievājošām piezīmēm attiecībā uz svētajiem un svētvietām, kā arī ahmadi reliģiskā grupa (kas faktiski arī ir musulmaņi) pasludināta ārpus likuma. Reliģijas brīvība nozīmē ne vien brīvību piekopt jebkuru reliģiju, bet arī brīvību neizvēlēties nevienu no reliģijām. Pakistānas ministrs minoritāšu jautājumos vakar paziņoja, ka tiek izstrādāti grozījumi, kas neļautu ļaunprātīgi izmantot tiesību aktus pret zaimošanu. Es uzskatu, ka šie tiesību akti jāatceļ, jo jebkura esošā teksta pārstrādāta redakcija tikai padarīs likumīgus pagātnes notikumus un ļaus turpināt vardarbību un diskrimināciju.

 
  
MPphoto
 
 

  Cristian Dan Preda (PPE), rakstiski.(RO) Pēdējos gados Pakistānas valdība pieņēmusi vairāku pasākumu kopumu, skaidri parādot zināmu izpratni par valstī dzīvojošo minoritāšu situāciju. Šie pasākumi ietvēra Shahbaz Bhatti iecelšanu par federālo ministru minoritāšu jautājumos, 5 % kvotas ieviešanu darbam valsts iestādēs un apņemšanos piešķirt vietas senātā reliģisko minoritāšu pārstāvjiem — šie ir tikai daži pasākumi. Šie centieni ir jāatbalsta. Tomēr vēl daudz jādara, lai uzlabotu reliģisko minoritāšu stāvokli.

Es uzskatu, ka viena iespēja, kā to panākt, būtu pārskatīt noteikumus par pārkāpumiem pret reliģiju, kas zināmi kā tiesību akti par zaimošanu. Iespēja ļaunprātīgi izmantot šo tiesību aktu noteikumus radījusi neiecietības atmosfēru, kas veicinājusi vardarbību reliģijas vārdā, diskrimināciju, iebiedēšanu un reliģisko minoritāšu pārstāvju vajāšanu. Papildus juridiskajiem aspektiem ir svarīgi, lai valdība pieņemtu izšķirošus lēmumus, kas novērstu vardarbību. Iecietības veicināšanai ir galvenā nozīme Pakistānas reliģisko minoritāšu aizsardzības jomā.

 
  
MPphoto
 
 

  Anna Záborská (PPE), rakstiski. – (SK) Bez reliģijas brīvības mūsdienu Eiropas civilizācija nebūtu tāda, kādu mēs to pazīstam. Meklējot kaut ko, kas pārsniedz indivīda apziņas robežas, jāiet roku rokā ar iecietību. Katrs cilvēks atšķirīgā un vienreizējā veidā meklē ceļu pie Dieva un arī ceļu projām no Dieva. Vismaz to mēs esam iemācījušies divtūkstoš gadu ilgajā kristietības vēstures gaitā Eiropā. Šī pieredze ir bijusi ilga un sāpīga, un par to mēs esam samaksājuši ar miljoniem nevainīgu cilvēku dzīvībām. Tāpēc mums, eiropiešiem, ir tiesības citiem ieteikt neizvēlēties to pašu ceļu. Tādēļ mēs vienmēr un visās valstīs nosodīsim vardarbības izpausmes un nevainīgu cilvēku slepkavības, jo īpaši šajā gadījumā, kad ir iesaistīts mūsu sabiedrotais un draugs.

 
  

(1) Sk. protokolu

Pēdējā atjaunošana - 2010. gada 27. augustsJuridisks paziņojums