Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2010/2610(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumentu lietošanas cikli :

Iesniegtie teksti :

B7-0409/2010

Debates :

PV 07/07/2010 - 13
CRE 07/07/2010 - 13

Balsojumi :

PV 08/07/2010 - 6.3
CRE 08/07/2010 - 6.3
Balsojumu skaidrojumi
Balsojumu skaidrojumi
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P7_TA(2010)0281

Debates
Ceturtdiena, 2010. gada 8. jūlijs - Strasbūra Publikācija "Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī"

8. Balsojumu skaidrojumi
Visu runu video
PV
  

Mutiski balsojumu skaidrojumi

 
  
  

Ziņojums: Alexander Alvaro (A7-0224/2010)

 
  
MPphoto
 

  Laima Liucija Andrikienė (PPE). - Priekšsēdētāja kungs, es balsoju par Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Amerikas Savienotajām Valstīm par finanšu datu apmaiņu teroristu finansēšanas izsekošanai.

Mēs labi zinām, ka terorisms apdraud mūsu un arī mūsu partneru drošību Atlantijas okeāna otrā pusē. Man nav jums jāatgādina par pēdējā desmitgadē Eiropā notikušajiem teroristu uzbrukumiem. Ir arī skaidrs, ka mūsu partneris ASV ir ļoti nozīmīgs stratēģiskais sabiedrotais ne tikai globālās drošības jomā, bet arī ekonomikas un citās jomās.

Tikai pirms dažiem mēnešiem šajā Parlamentā ieinteresētību īstenot šādu stratēģisku partnerību pauda viceprezidents Joe Biden. Tāpēc mēs varam lepoties, ka beidzot esam apstiprinājuši Nolīgumu, kuram ir tik liela nozīme, īstenojot centienus, lai izsekotu teroristu darbību, it īpaši tāpēc, ka jaunajā nolīgumā iekļauti būtiski uzlabojumi, kā arī lielā mērā ņemti vērā Eiropas Parlamenta veiktie precizējumi.

 
  
MPphoto
 

  Gerard Batten (EFD). - Priekšsēdētāja kungs, ir daudz iemeslu balsojumam pret šo rezolūciju, taču to ir pārāk daudz, lai izklāstītu 60 sekundēs. Mums, neapšaubāmi, jāvēršas pret terorismu, taču šo argumentu nevar izmantot par attaisnojumu, lai atļautu valdībām izspiegot savus pilsoņus. Attiecīgā konfidenciālā informācija pieder pilsoņiem, nevis Eiropas Savienībai, Parlamentam vai, nudien, valstij.

Šāda veida nolīgumi jāslēdz starp suverēnām nacionālām valstīm, kuras uzņemas atbildību par saviem pilsoņiem demokrātiskā procesā. Katrā ziņā šis ir vienpusējs nolīgums, un mums nav iemesla ticēt, ka Amerikas Savienotās Valstis to izpildīs. Nolīgums ir pretrunā ar Apvienotās Karalistes datu aizsardzības likumu, kurš aizliedz nesaskaņotu datu apmaiņu ar aizjūras trešajām valstīm. Apvienotās Karalistes valdība attiecībā uz šo nolīgumu ir noteikusi izņēmuma klauzulu, un es ceru, ka tā pārvarēs ierasto mīkstčaulību un izvirzīs iebildumus un tāpat kā es balsos pret šo nolīgumu.

 
  
MPphoto
 

  Filip Kaczmarek (PPE).(PL) Es atbalstīju Alvaro kunga ziņojumu. Lai mūsu darbība būtu efektīva, mūsu rīcībā jābūt praktiski izmantojamiem instrumentiem cīņai pret terorismu. Ļoti nozīmīgs preventīvs instruments ir arī teroristiem novirzītu un piederošu finanšu resursu uzraudzība un ierobežošana. Patiesībā nereti tieši finanšu resursi ir teroristu darbības virzītājspēks. Ja nav finansējuma, teroristu darbība tiek apturēta, un tieši tāds, neapšaubāmi, ir mūsu centienu mērķis. Naudas plūsmas labāka uzraudzība var būt būtisks traucēklis teroristu darbībai un terorisma aktu sagatavošanai, tāpēc mani patiešām iepriecina tas, ka mums ir izdevies panākt vienošanos un ka mēs esam pieņēmuši gan nolīgumu, gan arī ziņojumu.

 
  
MPphoto
 

  Hannu Takkula (ALDE). - (FI) Priekšsēdētāja kungs, es balsoju par šo Alvaro kunga ziņojumu. Es uzskatu, ka ir ļoti svarīgi, ka mēs varam cīnīties pret terorismu kopā, un ir ļoti svarīgi, ka valstis, kurām ir kopīgas vērtības, var strādāt kopā. Ir svarīgi stiprināt transatlantiskās attiecības starp Eiropas Savienību un Amerikas Savienotajām Valstīm, un, kā mēs zinām, mums ir kopīgas vērtības.

Šajā sakarībā ir skaidrs, ka ir jāievēro datu aizsardzības tiesību akti, taču ir jānosaka robežas — terorisma gadījumā mēs nevaram slēpties aiz datu aizsardzības prasībām. Šajā sakarībā nostājai jābūt pilnīgi skaidrai. Es ticu un ceru, ka šādā veidā mēs varam turpināt cīņu pret terorismu un tādējādi nodrošināt mieru šajā pasaulē.

 
  
MPphoto
 

  Daniel Hannan (ECR). - Priekšsēdētāja kungs, vienmēr ir jāsaglabā trauslais līdzsvars starp pilsoņu brīvībām un drošību. Es domāju, ka kopš uzbrukumiem dvīņu torņiem pirms deviņiem gadiem mēs vairākkārt esam šo līdzsvaru izjaukuši.

Mēs esam to izjaukuši, jo politikā izveidojies nepareizs vienādojums, proti, politiķi uzskata, ka to rīcībai jābūt proporcionālai sabiedrības sašutumam, nevis nepieciešamībai novērst konstatētu problēmu. Šis Parlaments ir pieļāvis šādu kļūdu, taču tas nav vienīgais. Šādu kļūdu ir pieļāvuši arī valstu parlamenti abpus Atlantijas okeānam.

Taču es domāju, ka šajā gadījumā mēs esam saglabājuši šo līdzsvaru. Mēs nesteidzāmies, mēs veicām atbilstīgus aizsardzības pasākumus, un es domāju, ka mēs nodrošinājām iespēju drošības spēkiem pasaulē efektīvi sadarboties cīņā pret terorismu, nemaksājot nesamērīgi augstu cenu uz pilsoņu brīvību rēķina. Tieši šādi jautājumi būtu jārisina Eiropas Savienībai — pārrobežu jautājumi, kurus nevar atstāt dalībvalstu ziņā. Ja Savienība visu laiku risinātu šādus jautājumus, mums, pārējiem, nebūtu jāpievēršas šādām problēmām.

 
  
  

Ziņojums: Elmar Brok (A7-0228/2010)

 
  
MPphoto
 

  Joe Higgins (GUE/NGL).(GA) Priekšsēdētāja kungs, es balsoju pret ziņojumu par Eiropas Ārējās darbības dienestu. Eiropas Ārējās darbības dienesta darbība jānovērtē saistībā ar kopējo ārpolitiku un drošības politiku un izmaiņām, kuras šajā kopējā politikā ieviesis Lisabonas līgums.

Lisabonas līgums paredz novirzīt vairāk resursu, lai veicinātu bruņošanos un militāro nozari Eiropā, un tieši uz šā Līguma pamata lielajām Eiropas valstīm, kuras uzskatāmas par militārajām lielvarām, būs vieglāk organizēt militārās misijas. Nav šaubu, ka nākotnē spēcīgākās valstis Eiropas Savienībā vēlēsies iesaistīties militārās kampaņās ārpus Eiropas, ja tās uzskatīs, ka šādas kampaņas ir to ekonomiskajās interesēs, tāpat kā to izdarīja Amerikas Savienotās Valstis.

Šis Eiropas Ārējās darbības dienests būs instruments, lai veicinātu Eiropas kapitālisma ekonomiskās, politiskās un militārās intereses, un tā darbība nevis veicinās, bet, gluži pretēji, mazinās mieru pasaulē.

 
  
MPphoto
 

  Tunne Kelam (PPE). - Priekšsēdētāja kungs, es atbalstīju Elmar Brok ziņojumu. Eiropas Parlamenta vienotā nostāja nodrošināja maksimālu ieguvumu, izmantojot Lisabonas līguma piedāvātās jaunās iespējas. Es it īpaši atbalstu Eiropas Parlamenta veikto politisko un finansiālo Eiropas Ārējās darbības dienesta uzraudzību. Es esmu gandarīts par to, ka Augstais pārstāvis piekrita izveidot tādu īpašu cilvēktiesību aizsardzības un demokrātijas struktūru kā EĀDD galvenā mītne. Taču visbūtiskākais ir tas, ka mēs joprojām nodrošinām atbilstīgu ģeogrāfisko līdzsvaru, jo EĀDD darbinieki ir no visām 27 dalībvalstīm. Šis process ir tikai sācies. Es uzskatu, ka ir būtiski arī 2013. gada pārskatīšanā ņemt vērā vienlīdzīgas pārstāvības principu.

 
  
MPphoto
 

  Alfredo Antoniozzi (PPE).(IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, es balsoju par šo ziņojumu, jo esmu pārliecināts par to, ka Eiropas Ārējās darbības dienesta (EĀDD) izveide ir nozīmīgs, pat vēsturisks solis ES ārpolitikas pilnveidošanā un attīstībā.

Es īpaši atzinīgi vērtēju ziņojuma daļu, kurā uzsvērts, ka ir svarīgi nodrošināt lielāku politisku saskaņotību ES ārējā darbībā kopumā, veicot konsultācijas starp EĀDD un dalībvalstu diplomātiskajiem dienestiem. Tādējādi būtu iespējams izvairīties no funkciju dublēšanas, ilgtermiņā nodrošinot konsekvenci attiecībā uz ES stratēģisko interešu un pamatvērtību veicināšanu ārvalstīs.

 
  
MPphoto
 

  Diane Dodds (NI). - Priekšsēdētāja kungs, es balsoju pret šo ziņojumu. Lai gan daudzi šeit, neapšaubāmi, ir sajūsmināti par EĀDD izveidi kā par vēl vienu sasniegumu ceļā uz Savienību, Apvienotās Karalistes vēlētāji kļūst arvien dusmīgāki par valsts suverenitātes nozīmes mazināšanu, un viņus satrauc doma, ka Apvienotās Karalistes ārpolitikai būtu vai būs jākalpo personām, kuras Apvienotās Karalistes pilsoņi nav ievēlējuši.

Mūsu ārlietu ministrs ir apņēmies cieši sadarboties ar Augsto pārstāvi, jo EĀDD nākotnē būtiski ietekmēs Eiropas lomu pasaulē. Apvienotās Karalistes nodokļu maksātāji šo situāciju uzskata par paradoksālu, jo tā pati valdība, kura aicina departamentus par 40 % samazināt savus izdevumus, piekrīt šā dienesta izveidei, kurš izmaksās EUR 900 miljonus un kurš Apvienotās Karalistes nodokļu maksātājiem nav nedz vajadzīgs, nedz arī vēlams. Tie deputāti, kuri principā iebilda pret EĀDD izveidi 2008. gadā, iebilst pret to joprojām.

 
  
MPphoto
 

  Eija-Riitta Korhola (PPE). - (FI) Priekšsēdētāja kungs, balsojumā par Eiropas Ārējās darbības dienesta izveidi es atbalstīju grozījumus, kuri paredz iesaistīt dalībvalstu parlamentus dienesta darbības uzraudzībā. Attiecībā uz pārējiem jautājumiem es balsoju atbilstīgi manas grupas nostājai attiecīgajā jautājumā. Ir skaidri redzams, kas mums ir vajadzīgs, — ir pienācis laiks skaidrāk atzīt, ka ES ir ne tikai globāls maksātājs, bet arī globāls dalībnieks. Šīs izmaiņas ir nepieciešamas, jo ir pamanīta mūsu kā lielākā ANO finansējuma piešķīrēja nozīme, kas līdz šim lielākoties palikusi neievērota.

Turklāt es ceru, ka šīs izmaiņas tiks atspoguļotas arī ANO Drošības padomes struktūrā. Cerams, ka šāda līmeņa starptautiskā organizācija spēs pārskatīt savus principus attiecībā uz pašreizējām globālajām struktūrām.

 
  
MPphoto
 

  Inese Vaidere (PPE).(LV) Paldies, prezident! Eiropas Ārējās darbības dienests sniedz iespēju padarīt Eiropas Savienības ārlietu politiku efektīvāku, vienotāku un stratēģiski pārdomātāku. Ir pēdējais brīdis apliecināt, ka spējam darboties saskaņoti un ka mūsu ietekme pasaulē nav mazinājusies. Eiropas Ārējās darbības dienests pārstāvēs visas Eiropas Savienības kopīgo pozīciju, tomēr bez atsevišķo dalībvalstu interešu un jūtīgo jautājumu vērā ņemšanas un saskaņošanas nebūs iespējama efektīva dienesta darbība. Šādai praksei jākļūst Eiropas Savienības ārpolitikas prioritātei. Ģeogrāfiskās pārstāvniecības adekvātumam viennozīmīgi jābūt vienam no pamatprincipiem dienesta izveidē. Ir jānodrošina profesionāla, taču arī proporcionāla dalībvalstu diplomātisko dienestu pārstāvība šajā dienestā no tā darbības pirmās dienas. Ieviestais kompromiss — saprātīga pārstāvniecība (angliski: meaningful) —uzliek īpašu atbildību šī dienesta veidojumiem, lai tiešām visas dalībvalstis būtu pienācīgi pārstāvētas šajā jaunizveidotajā dienestā, un es pateicos Brok kungam par lielisko darbu šajā ziņojumā. Paldies!

 
  
MPphoto
 

  Czesław Adam Siekierski (PPE).(PL) Priekšsēdētāja kungs, mēs šodien pieņēmām lēmumu, kurš paātrinās Eiropas Ārējās darbības dienesta izveidi. Es vēlos pievērst uzmanību dažām būtiskām problēmām, kuras mums būtu jāņem vērā.

Pirmkārt, ārpolitikai jābūt saskaņotai ar daudzām citām jomām, un ir grūti nošķirt to no darba, piemēram, attīstības politikas, tirdzniecības politikas jomā, globālo finanšu iestāžu darbības vai ekonomikas jautājumu risināšanas globalizētā pasaulē. Otrkārt, ES diplomātiskajam dienestam būtu jāatspoguļo Savienības būtība. Eiropas Parlaments ir atbildīgs par nozīmīgām reglamentējošām, uzraudzības un budžeta funkcijām. Treškārt, neskaidrība attiecībā uz to, kuram jāuzņemas EĀDD kontrole, rada lielu satraukumu. Šāda situācija var veicināt citu Savienības iestāžu veidošanu. Ceturtkārt, nav skaidri noteiktas kompetences jomas attiecībā uz sadarbību ar dalībvalstu diplomātiskajiem dienestiem. Piektkārt, atcerēsimies, ka laba diplomātija tiek attīstīta daudzu gadu garumā. EĀDD būtu jābalstās uz Eiropas Savienības vērtībām un identitāti.

Nobeigumā vēlos teikt, ka pasaules līmenī Eiropas Savienībai jābūt labāk sagatavotai krīzes pārvaldībai un ka būtu jāuzlabo tās civilās un militārās iespējas tādā jomā kā...

(Priekšsēdētājs pārtrauca runātāju)

 
  
MPphoto
 

  Hannu Takkula (ALDE).(FI) Priekšsēdētāja kungs, es balsoju par ziņojumu par Eiropas Ārējās darbības dienestu, jo es zinu, ka šī iestāde izveidota, īstenojot Lisabonas līgumu jeb Reformu līgumu. Tomēr man ir radušies daži jautājumi un neskaidrības saistībā ar šo jauno dienestu. Pašā sākumā, kad šo dienestu vēl tikai sāka veidot, tika apgalvots, ka tas neradīs papildu izmaksas. Taču tagad mēs visi zinām, ka Eiropas nodokļu maksātājiem tas izmaksās patiešām dārgi.

Ir skaidrs, ka Augstajam pārstāvim būs vajadzīgi resursi. Taču, veidojot jaunas iestādes, jaunas sistēmas, vienmēr jau pašā sākumā būtu jānorāda, kāda būs to ietekme, lai izvairītos no priekšstata, ka mēs virzāmies uz priekšu, balstoties uz baltiem meliem.

Šajā sakarībā mani satrauc tas, ka lielajām dalībvalstīm pēc šā dienesta darbības uzsākšanas būs vēl lielāka ietekme. Tāpēc es ceru, ka, izvēloties kandidātus dažādajiem amatiem šajā dienestā, taisnīgi tiks pārstāvētas visas Eiropas valstis un ka arī Eiropas dalībvalstu parlamentiem būs zināma nozīme šajā sakarībā. Tādējādi mēs varētu nodrošināt, ka dienesta darbība lielākā mērā ir balstīta uz vienlīdzības principu.

 
  
MPphoto
 

  David Martin (S&D). - Priekšsēdētāja kungs, es atzinīgi vērtēju balsojumu par Eiropas Ārējās darbības dienestu, taču tagad, kad esam nobalsojuši, manuprāt, ir svarīgi no procedūras un struktūrām pāriet pie reālas dienesta darbības. Ir svarīgi, lai Catherine Ashton tagad, kad viņai ir komanda, sāktu īstenot Eiropas pamatvērtības.

Cilvēktiesību jautājumam jābūt būtiskākajam viņas risināmajam jautājumam. Viņa ir apsolījusi, ka katrā Ārējās darbības dienesta birojā būs referents cilvēktiesību jautājumos. Viņai jāpilda šis solījums, taču ir jāizveido arī sistēma, lai šie referenti sniegtu ziņojumus centrālajai iestādei, nodrošinot mūsu rīcībā vienotu tīklu cilvēktiesību jautājumu risināšanai Eiropas Savienībā.

Patlaban mūsu cilvēktiesību dialogs ar daudzām valstīm, nemaz jau nerunājot par Ķīnu, ir pilnīgi nenozīmīgs. Eiropas Ārējās darbības dienestam, lai tas būtu ieguldīto līdzekļu un centienu vērts, jāsāk īstenot Eiropas vērtības un it īpaši cilvēktiesības.

 
  
MPphoto
 

  Daniel Hannan (ECR). - Priekšsēdētāja kungs, šīs debates par Eiropas Ārējās darbības dienestu rada dīvainu, gandrīz aizkustinošu sajūtu — it kā Eiropas Savienībai jau nebūtu pilnīga diplomātiskā dienesta aparāta! Ierodoties jebkurā trešajā valstī, jūs atradīsiet Eiropas Savienības vēstniecību, kura ir iespaidīgāka par jebkuru dalībvalsts iestādi. Eiropas Savienības diplomātiskais dienests jau ir ieņēmis dalībvalstu dienestu vietu. Baronesei Ashton kundzei ir gandrīz divas reizes lielāka alga nekā William Hague — Apvienotās Karalistes ārlietu ministram, un viņa kontrolē budžetu, kas ir aptuveni 20 reizes lielāks par Ārlietu ministrijas budžetu.

Zināmā mērā šāda situācija nebūtu nemaz tik slikta, ja Eiropas Savienības kopējā ārpolitika būtu ievērojami labāka par dalībvalstu īstenoto politiku, taču tas tā nav. Ko Eiropas Savienība dara ārpolitikas jomā? Tā izolē Taivānu un sniedz atbalstu tirāniem Pekinā, tā nevēlas rīkoties saistībā ar disidentiem, kuri vēršas pret Kastro režīmu Kubā, tā atbalsta ajatollas Teherānā un piešķir līdzekļus organizācijai „Hamas”. Es domāju, ka mēs varam paveikt daudz vairāk. Mēs esam ceturtais lielākais militārais spēks uz planētas un piektā lielākā ekonomika. Es domāju, ka mēs varam īstenot mūsu interesēm atbilstošu ārpolitiku.

 
  
MPphoto
 

  Ingeborg Gräßle (PPE).(DE) Priekšsēdētāja kungs, es balsoju pret Brok kunga ziņojumu četru iemeslu dēļ. Dienesta struktūrā ir vairākas nepilnības, kuru aspekti mūs joprojām nopietni satrauc.

Otrais iemesls ir saistīts ar to, ka nākotnē Komisijas finansējumu pārvaldīs Eiropas Savienības vēstnieks. Tāpēc šis finansējums ir pakļauts dažādiem riskiem, un joprojām pastāv liela neskaidrība attiecībā uz drošības pasākumiem šo risku novēršanai.

Trešais iemesls ir atteikšanās no šā Parlamenta tiesībām Padomes regulā. Šajā procedūrā mēs esam de facto koplēmuma pieņēmēji, taču mēs esam pieļāvuši, ka Padomes regulā tiek noteiktas mūsu parlamentārās tiesības. Tāpēc attiecībā uz dokumentu kopumu, kurš jāsagatavo man, proti, Finanšu regulu, es vēlos teikt, ka neuzskatu šodien pieņemtos lēmumus par man saistošiem.

Ceturtais iemesls ir jautājums par to, kā mēs patiesībā izturamies cits pret citu šajā Parlamentā. Iepriekšējā parlamentāro pilnvaru termiņā mēs pieņēmām lēmumu īstenot parlamentāro reformu, kā arī procedūras, kuras patlaban mīdām kājām, tostarp ar Prezidija un priekšsēdētāja piekrišanu. Vai ir vērts īstenot parlamentāro reformu, paredzot jaunas procedūras, ja situācijās, kad šīs procedūras ir patiešām svarīgas, mēs tās pārkāpjam un ignorējam?

Šo iemeslu dēļ es nevaru balsot par šo ziņojumu.

 
  
  

Rezolūcijas priekšlikums: Kosova (B7-0409/2010)

 
  
MPphoto
 

  Cristian Dan Preda (PPE).(RO) Mans balsojums par Kosovas rezolūciju atšķīrās no Eiropas Tautas partijas grupas (Kristīgo demokrātu) balsojuma. Diemžēl man nebija citas izvēles, kā vien balsot pret šo tekstu.

Šajā rezolūcijā iekļauti vairāki pamatprincipi, kuriem es piekrītu un kurus, manuprāt, mēs visi varam atbalstīt. Kosovas iedzīvotājiem jānodrošina dzīvotspējīga demokrātija un taisnīga, objektīva tiesu sistēma, kā arī dzīve sabiedrībā, kura ir brīva no korupcijas un kurā ievēro cilvēktiesības un it īpaši minoritāšu tiesības. Būtībā es vēlos redzēt Kosovas provincē ilgstošu stabilitāti un ekonomikas attīstību kā daļu no Eiropas perspektīvas Rietumbalkānos.

Taču es pārstāvu valsti, kura nav atzinusi Kosovas neatkarību. Ņemot to vērā, man nav pieņemamas tekstā vairākkārt norādītās atsauces uz tādām valsts pazīmēm kā zeme, valdība, pilsoņi, robežas un citām pazīmēm.

Man ir ļoti žēl, ka lielāka uzmanība nav pievērsta to valstu nostājai, kuras neatzīt Kosovas neatkarību.

 
  
MPphoto
 

  María Muñiz De Urquiza (S&D).(ES) Priekšsēdētāja kungs, kā jau mēs esam vairākkārt norādījuši, nevienu Spānijas sociālistu delegācijas balsojumu nevar interpretēt kā vienpusējās Kosovas neatkarības deklarācijas tiešu vai netiešu starptautisku atzīšanu.

Tāpat ar mūsu balsojumu pret mēs vēlamies oponēt Parlamenta paustajam aicinājumam Eiropas Savienības dalībvalstīm starptautiski atzīt teritoriju, kuras atdalīšana netiek atbalstīta nedz Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes rezolūcijā, nedz arī nolīgumā starp pusēm. Mēs apstiprinām, ka piemērojamie starptautiskie tiesību akti ir noteikti Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes Rezolūcijā Nr. 1244/99.

Taču mēs neapšaubām Eiropas redzējumu attiecībā uz Balkāniem un šā reģiona iedzīvotājiem un mēs uzskatām, ka efektīvs risinājums šajā sakarībā ir starpreģionu dialogs, kuru 2. jūnijā Sarajevā notikušajā augsta līmeņa konferencē ierosināja Padomes Spānijas prezidentūra.

 
  
MPphoto
 

  Laima Liucija Andrikienė (PPE). - Priekšsēdētāja kungs, es balsoju par rezolūciju. Es vēlos komentēt Eiropas Parlamenta iesaistīšanos diskusijā ar Komisiju un Padomi par šo ļoti būtisko jautājumu par Kosovas nākotni.

Kosovu var uzskatīt par pēdējo elementu sarežģītajā Balkānu politiskajā mozaīkā. Tāpēc ir svarīgi, lai mēs šo elementu novietotu pareizā pozīcijā un nodrošinātu saskaņotu un mierīgu šā procesa īstenošanu. Kosovas neatkarību ir atzinušas jau 69 valstis, tostarp 22 ES dalībvalstis. Ir svarīgi norādīt, ka ES integrācijas perspektīvas ir spēcīgākais stimuls Balkānu valstīm īstenot nepieciešamās reformas, kā arī reģiona stabilitāti veicinošs faktors.

Kosova nav izņēmums. Tāpēc, ja mēs vēlamies nostiprināt Kosovas pozīciju Eiropā un nodrošināt stabilitāti Balkānu reģionā, ir ļoti svarīgi izstrādāt kopīgu pieeju attiecībā uz šo reģionu un it īpaši attiecībā uz Kosovu.

 
  
MPphoto
 

  Bernd Posselt (PPE).(DE) Priekšsēdētāja kungs, kā Eiropas Tautas partijas grupas (Kristīgo demokrātu) referents es vēlos pateikties Lunacek kundzei par lielisko sadarbību. Šodien pieņemtais teksts ir daudz labāks par Komitejas iesniegto tekstu, jo mēs tajā esam skaidri noteikuši, ka Kosovas dalīšana nav risinājums. Tas ir ļoti būtiski. Mēs esam izvirzījuši prasību — šāda prasība bija izvirzīta arī Komitejas iesniegtajā projektā — pārējām piecām dalībvalstīm atzīt Kosovas neatkarību. Tas ir tikai loģisks solis, jo 2005. un 2007. gadā Eiropas Parlaments aicināja nodrošināt, lai Kosovas neatkarību atzītu trīs ceturtdaļas valstu. Patlaban to ir izdarījusi lielākā daļa dalībvalstu.

Tāpēc mums jāievieš skaidrība attiecībā uz šo situāciju un mums skaidri jānosaka, ka nebūs citu sarunu par Kosovas statusu. Šodien mediji citēja Panzeri kungu, kuru es ļoti cienu, proti, tika teikts, ka viņš atbalsta sarunas par atjaunoto statusu. Tas būtu ārkārtīgi bīstami, un tāpēc ir ļoti svarīgi šajā sakarībā ieviest skaidrību un ir ļoti svarīgi, ka šajā ziņojumā nostiprināta Kosovas nedalāmība un atzīšana, kā arī Kosovas iesaistīšanās caurlūkošanas procesā jeb, citiem vārdiem sakot, pirmspievienošanās stratēģijas īstenošanā.

 
  
MPphoto
 

  Daniel Hannan (ECR). - Priekšsēdētāja kungs, kopš Parīzes līguma un Romas līguma darbības sākuma Eiropas projektā pārvalstiskuma mērķis ir kļuvis svarīgāks par brīvību vai demokrātiju, un patiesībā Eiropa turpina eksportēt savu ideoloģiju. Mēs efektīvi saglabājam protektorātu Kosovā un arī Bosnijā, un tas tiek darīts tikai tāpēc, lai mākslīgi vienotu daudznacionālu valsti.

Es atbalstīju Kosovas neatkarību jau no paša sākuma. Man tas šķita pašsaprotami, ka, ja vairāk nekā 90 % iedzīvotāju referendumā nobalso par savu pašpārvaldi, viņiem jāļauj to veidot. Taču mums noteikti jāattiecina šis princips arī uz nacionālajām minoritātēm šajā teritorijā un uz etnogrāfiskajām robežām — citiem vārdiem sakot, jāļauj serbiem, kuri laimīgā kārtā apmetušies Serbijas tuvumā, de jure pabeigt de facto īstenoto procesu un izveidot valdību, ievēlot savas tautas pārstāvjus.

Starp pārvalstiskumu un demokrātiju pastāv konflikts. Daudznacionālu valsti ir iespējams saturēt kopā — tāda bija Dienvidslāvijas Federācija un arī Osmaņu Impērija, Habsburgu Impērija un Padomju Savienība —, taču, ja iedzīvotājiem tiek dota iespēja balsot, viņi izvēlas demokrātiskas pašnoteikšanās tiesības. Mums tas jāatzīst.

 
  
  

Rezolūcijas priekšlikums: Albānija (B7-0408/2010)

 
  
MPphoto
 

  Laima Liucija Andrikienė (PPE). - Priekšsēdētāja kungs, arī es balsoju par šo rezolūciju, jo es uzskatu, ka mums vēlreiz būtu jāizsaka atbalsts Balkānu reģiona valstu centieniem integrēties Eiropā, īstenojot stabilizācijas un asociācijas procesu.

Albānija noteikti ir valsts, kura panākusi vērā ņemamu progresu reformu procesu īstenošanā. Taču tā ir arī valsts, kurai jādara vairāk, lai tuvinātos ES normām un pievienošanās kritērijiem. Ir jāīsteno intensīvāki centieni, lai konsolidētu demokrātiju un tiesiskumu un lai nodrošinātu ilgtspējīgu valsts attīstību. Ļoti žēl, ka pēc parlamenta vēlēšanām 2009. gada jūnijā valstī ir iestājusies politiskā krīze. Mums skaidri jāpasaka mūsu Albānijas partneriem, ka pilnībā darboties spējīgas reprezentatīvās iestādes, no kurām vissvarīgākais ir parlaments, ir konsolidētas demokrātiskās sistēmas mugurkauls un, iespējams, visbūtiskākais politiskais kritērijs integrācijai Eiropas Savienībā.

 
  
MPphoto
 

  Bernd Posselt (PPE).(DE) Priekšsēdētāja kungs, sociālisti (bijušie komunisti) Albānijā mēģina destabilizēt veiksmīgo valdības darbu šajā valstī. Mēs to vērtējam negatīvi, taču diemžēl šādi mēģinājumi patlaban tiek īstenoti arī Maķedonijā. Pirms divām dienām valsts sociālistu opozīcijas līderis Crvenkovski kungs viesojās šajā Parlamentā. Starp viņu un komisāru Füle kungu notika konfidenciālas sarunas, un pēc tam — un tas ir pretrunā ar visiem ES noteikumiem — presei tika izdots paziņojums par šīm iekšējām sarunām, apgalvojot, ka komisārs ir panācis vienošanos par to, ka viņam ir tiesības publiskot iekšējo politisko polemiku. Šāda vienošanās netika panākta, un es to vakar darīju zināmu arī Füle kungam. Eiropas Savienības komisāra amatu nedrīkst izmantot ļaunprātīgi, lai popularizētu sociālistu propagandu un iekšējo politisko sarunu rezultātus.

Maķedonijas valdības darbība ir balstīta uz demokrātisku leģitimitāti. Tā veic lielisku darbu un ved valsti uz dalību Eiropas Savienībā. Opozīcijai ir tiesības oponēt, taču tai nav tiesības ļaunprātīgi izmantot Eiropas Savienību šādam mērķim.

 
  
  

Rezolūcijas priekšlikums: Situācija Kirgizstānā (B7-0419/2010)

 
  
MPphoto
 

  Laima Liucija Andrikienė (PPE). - Priekšsēdētāja kungs, es balsoju par rezolūciju, jo es vēlos pievienoties kolēģiem, kuri nosoda pagājušajā mēnesī Kirgizstānā notikušo vardarbību.

Tas ir nožēlojami, ka simtiem bruņotu kirgīzu trakoja pilsētas ielās, šāva uz civiliedzīvotājiem un aizdedzināja veikalus, izvēloties savus mērķus pēc etniskās piederības. Es vēlos izteikt līdzjūtību aptuveni 300 bojāgājušo un 2000 ievainoto vai hospitalizēto ģimenēm. ir svarīgi, lai Eiropas Savienība turpinātu izdarīt spiedienu uz Kirgizstānas iestādēm, lai tās veiktu ticamu, objektīvu un neatkarīgu šā vardarbības gadījuma izmeklēšanu.

 
  
MPphoto
 

  Inese Vaidere (PPE).(LV) Jūnija etniskās agresijas rezultātā Kirgīzijas dienvidos simtiem cilvēku ir zaudējuši dzīvību, tūkstošiem ievainoti, desmitiem tūkstošu ir bijuši spiesti pamest savas mājas. Tas liecina par to, ka Eiropas Savienībai ir aktīvāk jāiesaistās šo Centrālāzijas procesu risināšanā. Sniedzot palīdzību Kirgīzijai, mērķim ir jābūt cilvēkiem, nevis konkrētai valdībai. Vēl 22. jūnijā Centrālāzijas delegācijas sanāksmē Kirgīzijas vēstnieks Azilov kungs uzstāja, ka vardarbība nebija etniskās tīrīšanas akts un ka starptautiskie mediji nesniedzot objektīvu situācijas izvērtējumu. Uzbekijai šajā jautājumā ir cits viedoklis. Kā ziņojumā norādīts, Kirgīzijā nepamatoti arestēti vairāki cilvēktiesību aizstāvji. Šādi fakti jāņem vērā, izvērtējot Eiropas Savienības stratēģiju attiecībā pret esošo politisko varu Kirgīzijā. Paralēli jāveic sarunas arī ar citām reģiona valstīm, it īpaši Kirgīzijas kaimiņiem Krieviju un Ķīnu. Arī šīm valstīm ir būtiska ietekme šajā reģionā. Ziņojums aicina Kirgīzijas valdību veikt ticamu un atbildīgu konfliktu izmeklēšanu, iespējams, starptautisko novērotāju klātbūtnē, tāpēc es arī atbalstīju šo ziņojumu, jo šī izmeklēšana ir ārkārtīgi nepieciešama. Paldies!

 
  
  

Rezolūcijas priekšlikums: AIDS/HIV XVIII starptautiskās AIDS konferences (Vīne, 2010. gada 18.–23. jūlijs) skatījumā (RC-B7-0412/2010)

 
  
MPphoto
 

  Anna Záborská (PPE). (SK) Lai arī gandrīz trīsdesmit gadu Eiropas Savienība īsteno aktīvu politiku, it īpaši Āfrikas valstīs, šodien iesniegtajā ziņojumā norādīts, ka ar AIDS/HIV inficēto personu skaits pieaug. Tajā teikts, ka 2008. gadā vien tika inficēti 2,7 miljoni cilvēku. Eiropas Savienība ir ieguldījusi miljardiem eiro, taču inficēto personu skaits turpina pieaugt.

Es vēlos jautāt, vai tas nav pietiekams iemesls apsvērt iespēju, ka mēs kaut ko darām nepareizi? Vai mēs rīkojamies nepareizi jau 30 gadus? Tā vien šķiet, ka prezervatīvu izplatīšana tāpat kā partneru uzticība nepalīdz cīņā pret AIDS/HIV izplatību.

Arī tiesības veikt abortu nav risinājums, jo ārsti jau tagad spēj nodrošināt, ka ar HIV vīrusu inficētai sievietei var piedzimt vesels bērns. Mūsu draugi Āfrikā mums nereti saka tā: „Mēs esam nabadzīgi, taču jūs vēlaties, lai tiktu samazināts mūsu skaits”.

Seksuālo un reproduktīvo tiesību politika nepalīdzēs Āfrikai. Tāpēc es vēlos aicināt Eiropas Komisiju novērtēt cīņā pret HIV/AIDS ieguldīto līdzekļu izmantošanas efektivitāti.

 
  
  

Rezolūcijas priekšlikums: Konvencijas par kasešu munīcijas aizliegumu (CCM) stāšanās spēkā 2010. gada 1. augustā un ES loma (RC-B7-0413/2010)

 
  
MPphoto
 

  Cristian Dan Preda (PPE).(RO) Es atturējos no balsojuma par šo rezolūciju, jo, ņemot vērā Ženēvā notikušās sarunas par Konvenciju par atsevišķu konvencionālo ieroču aizliegumu, teksta 2. pantā noteiktais termiņš, kurš attiecas arī uz Rumāniju, var būt pārāk ierobežojošs.

Es uzskatu, ka, ņemot vērā to, ka sarunās ir iesaistītas 110 valstis, ANO mehānisms nodrošina atbilstīgu daudzpusēju pamatu, lai novērtētu un apspriestu starptautisku juridisku dokumentu, kurš regulē kasešu munīcijas izmantošanas režīmu.

 
  
  

Ziņojums: George Lyon (A7-0204/2010)

 
  
MPphoto
 

  Peter Jahr (PPE).(DE) Priekšsēdētāja kungs, kopējā lauksaimniecības politika ir veiksmes stāsts. Tāpēc es biju gandarīts, redzot plašo atbalstu Parlamentā, jo mēs jau esam panākuši patiešām daudz: pirmkārt, stabilu pārtikas piegādi iedzīvotājiem, otrkārt, kultūras ainavas uzturēšanu un saglabāšanu, un, treškārt, būtisku resursu atjaunošanu un vides un floras un faunas aizsardzību.

Neapšaubāmi, nākotnē vēl ir jārisina arī citi uzdevumi. Tie ir saistīti arī ar videi saudzīgu izaugsmi, atjaunojamiem enerģijas avotiem un cīņu pret badu pasaulē. Īstenojot kopējo lauksaimniecības politiku, mēs zināmā mērā radām jaunas darbavietas Eiropas Savienībā, kuras nav atkarīgas no uzņēmuma lieluma vai uzņēmējdarbības formas. Lyon kunga ziņojumā šie Eiropas kopējās lauksaimniecības politika uzdevumi ir patiešām skaidri noteikti, un tajā skaidri atzīta kopējās lauksaimniecības politikas divu pīlāru struktūra. Patlaban mums jāstrādā kopā, lai nodrošinātu atbilstīgus finanšu resursus šo politisko uzdevumu īstenošanai.

 
  
MPphoto
 

  Alfredo Antoniozzi (PPE).(IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Es balsoju par Lyon kunga ziņojumu, jo es piekrītu referentam, ka jāizstrādā kopēja lauksaimniecības politika, kura, pirmkārt, ļauj turpināt pēdējos gados īstenotās plašās reformas un, otrkārt, spēj nodrošināt konkrētus un inovatīvus risinājumus neskaitāmām problēmām, ar kurām saskarsimies turpmākajos gados.

Patiesībā es uzskatu, ka ziņojumā aprakstītie pieci pamatelementi, proti, nodrošinātība ar pārtiku, ilgtspējība, lauksaimniecība Eiropā, bioloģiskā daudzveidība un vides aizsardzība un visbeidzot videi saudzīga izaugsme, ir lielisks pamats, lai garantētu kopēju lauksaimniecības politiku nākotnē, ņemot vērā pašreizējo straujo attīstību ne tikai Eiropā, bet arī un it īpaši pasaulē.

 
  
MPphoto
 

  Christa Klaß (PPE).(DE) Priekšsēdētāja kungs, pieņemot Lyon kunga ziņojumu par Eiropas lauksaimniecības politikas nākotni, mēs nodrošinām pamatu stingras nostājas izstrādei un piedāvājam Komisijai skaidrus un īstenojamus standartus.

Es atbalstīju šo ziņojumu un esmu gandarīts, ka tas saņēma plašu atbalstu šajā Parlamentā. Ņemot vērā pieaugošo pieprasījumu pēc veselīgas vides, veselīgas pārtikas un lauksaimnieciskās ražošanas prognozēšanas iespējām un ilgtspējības, Eiropas Savienībai arī jābūt gatavai finansēt un atbalstīt šīs nozīmīgās jomas.

Eiropas pienākums ir nodrošināt pārtiku saviem pilsoņiem. Tā kā Eiropa ir reģions, kurā valda labvēlīgs klimats, tās pienākums ir nodrošināt pārtiku arī cilvēkiem visā pasaulē. Taču, veicot šo uzdevumu, Eiropas Savienībai jāstrādā labāk un lielākā mērā saskaņoti ar pārējām pasaules daļām. Eiropai jāgarantē atbilstīgi iztikas līdzekļi lauku apvidos dzīvojošajām kopienām. Mums jāatceras viena lieta — nepieciešamības gadījumā mēs varam arī importēt pārtiku, taču tā neatbildīs mūsu prasībām. Mums šeit jāveido un jāsaglabā veselīga vide. Mūsu lauksaimniekiem jānodrošina taisnīgs atalgojums.

 
  
MPphoto
 

  Czesław Adam Siekierski (PPE).(PL) Es atbalstīju šo ziņojumu. Taču es vēlos teikt, ka atbalstu daļējas intervences saglabāšanu lauksaimniecības produktu tirgos sarežģītās situācijas. Šāda prasība nav pretrunā ar brīva tirgus principiem.

Mums jāpievērš lielāka uzmanība lauku reģionu attīstībai, infrastruktūras attīstībai, izglītības jautājumiem un demogrāfiskajai situācijai. Gados jaunu lauksaimnieku skaits turpina samazināties, taču gados vecāku lauksaimnieku skaits turpina pieaugt. Dzīves apstākļi un dzīves līmenis lauku saimniecībās un lauku apvidos ir daudz zemāks — ievērojami zemāks un daudz sliktāks — nekā pilsētās. Turklāt lauksaimnieku ģimeņu ienākumi ir aptuveni 60 % apmērā no to ģimeņu ienākumiem, kuras iztikas līdzekļus iegūst citā ceļā. Lauksaimnieki protestē pret šādu situāciju.

Kopumā vēlos teikt, ka mums jākoncentrējas uz lauksaimniecības un lauku apvidu ilgtspējīgu attīstību.

 
  
MPphoto
 

  Inese Vaidere (PPE).(LV) Paldies, priekšsēdētāja kungs! Es atbalstu šo rezolūciju, jo tajā ir uzsvērti vairāki atbalstāmi priekšnoteikumi turpmākajai kopīgajai lauksaimniecības politikai. Uzsvērts, ka finansējums politikai jāsaglabā vismaz nākošajā ilgtermiņa finanšu periodā. Otrkārt, tiek prasīts, lai tiešie maksājumi lauksaimniekiem būtu pilnībā finansēti no Eiropas Savienības budžeta. Treškārt, ir atzīmēta godīgas konkurences nodrošināšana, kas pagaidu kopīgajā lauksaimniecības politikā ir būtiskākais trūkums. Kaut mana valsts Latvija jau nozīmīgu laika posmu ir Eiropas Savienības dalībvalsts, mūsu zemnieki subsīdijās saņem apmēram EUR 90 par hektāru, kamēr Grieķijas lauksaimniekiem tiek izmaksāti apmēram EUR 550, bet Vācijas un Francijas zemniekiem — virs EUR 300 par hektāru. Šādas graujošas atšķirības kropļo konkurenci un visu Eiropas Savienības tirgu kopumā. Vēl jo vairāk — tās palielina plaisu starp jaunajām un vecajām dalībvalstīm, ignorē kohēzijas principus un kavē to izpildi, kā arī apgrūtina valstu ekonomisko attīstību. Jaunā politika jāveido taisnīga, ar līdzvērtīgu atbalstu, tāda, kas novērstu graujošās atšķirības un nodrošinātu godīgu konkurenci visā Eiropas Savienībā.

 
  
MPphoto
 

  Hannu Takkula (ALDE). - (FI) Priekšsēdētāja kungs, es vēlos teikt, ka balsoju par Lyon kunga ziņojumu. Attiecībā uz dažiem jautājumiem man radās iebildumi, kurus es varētu nosaukt par valstiskiem apsvērumiem, un mans balsojums nedaudz atšķīrās. Mums jāsaprot, ka, lai gan šis Lyon kunga priekšlikums ir lielisks un visaptverošs priekšlikums attiecībā uz lauksaimniecību un tās reformu Eiropas Savienībā, visi kopējās lauksaimniecības politikas aspekti nav piemēroti visām situācijām — es runāju kā deputāts, kurš pārstāv mazu valsti, Somiju, kurā priekšnosacījumi lauksaimnieciskajai darbībai lielā mērā atšķiras no šādiem priekšnosacījumiem lielajās dalībvalstīs, piemēram, Francijā un Vācijā. Tāpēc balsojot es izdarīju dažus izņēmumus.

Es ceru, ka nākotnē Eiropas Parlaments un Savienība varēs pievērst lielāku uzmanību arī neliela apjoma lauksaimniecībai, mazajām valstīm un šajās valstīs īstenotajai lauksaimnieciskajai darbībai, jo lauksaimniecība zināmā mērā ir valsts dzīvības apdrošināšanas polise. Katrai dalībvalstij vajadzīga tai piemērota lauksaimnieciskā darbība un jānodrošina tās saglabāšana.

 
  
MPphoto
 

  David Martin (S&D). - Priekšsēdētāja kungs, es balsoju pret Lyon kunga ziņojumu, jo visā Eiropā valstu valdības samazina budžetus. Apvienotajā Karalistē samazina medmāsu un skolotāju algu un pensijas. Tiek samazināts policistu skaits un atbrīvoti cietumnieki, jo mēs nevaram atļauties uzturēt viņus cietumā. Taču šeit, Eiropas Parlamentā, konservatīvo un liberālo partiju pārstāvji, kuras veido Apvienotās Karalistes valdību, uzskata par pašsaprotamu balsot par lauksaimniecības izdevumu saglabāšanu 2013. gada līmenī līdz 2013. gadam un arī pēc tam.

Es uzskatu, ka šāda situācija ir pilnīgi nepieņemama. Manuprāt, nav pareizi, ka lauksaimnieki saņem tādu atbalstu, kādu nesaņem neviena cita sabiedrības daļa. Ja ieņēmumu samazinājumi tiek piemēroti valsts ierēdņiem, tad šādi samazinājumi jāpiemēro arī pārējām mūsu sabiedrības grupām. Apvienotās Karalistes valdība un valdības visā Eiropā apgalvo, ka mums šajā situācijā jābūt vienotiem. Ja mēs vēlamies būt vienoti, tad arī grūtības mums jāpārcieš visiem kopā.

 
  
MPphoto
 

  Syed Kamall (ECR). - Priekšsēdētāja kungs, es domāju, ka mēs visi saprotam, kāpēc Eiropas politiskie līderi, ieraugot savas kara izpostītās valstis Otrā pasaules kara beigās, vēlējās īstenot ideju par nodrošinātību ar pārtiku un kopēju lauksaimniecības politiku.

Taču, vērtējot šo politiku 60 gadus vēlāk, aicinu jūs pievērst uzmanību šīs politikas radītajām izmaksām Eiropas Savienības pilsoņiem. Aicinu jūs pievērst uzmanību tam, ka pilsoņi maksā trīs reizes, proti, pirmo reizi viņi maksā nodokli par birokrātiju, otro reizi viņi maksā nodokli par subsīdijām un trešo reizi viņi maksā augsto cenu veikalos. Ir pilnīgi skaidrs, ka tā vietā, lai runātu par kopējās lauksaimniecības politikas reformu, mums būtu jādomā par to, kā to atcelt. Atceļot KLP, tiktu veicināta efektīvu lauksaimniecību attīstība. Tādējādi nodokļu maksātāji varētu paturēt sev lielāku daļu savas naudas un izmantot to lietderīgāk, un tādējādi tiktu nodrošinātas zemākas cenas patērētājiem.

Ar reformu nepietiek — ir pienācis laiks atcelt KLP.

 
  
MPphoto
 

  Anneli Jäätteenmäki (ALDE). - (FI) Priekšsēdētāja kungs, es balsoju par Lyon ziņojumu. Tas ir līdzsvarots ziņojums, un tas garantē un nodrošina iespēju iedzīvotājiem visā Eiropas teritorijā iesaistīties lauksaimniecībā un ražot pārtiku, nodrošinot pārtiku pilsoņiem.

Par dažiem jautājumiem es balsoju savādāk nekā mana grupa, jo es uzskatu, ka atsevišķās situācijās mums ir vajadzīgs tirgus regulējums un intervence. Tas ir vajadzīgs, lai garantētu nodrošinātību ar pārtiku, kā arī ilgtspējīgu attīstību.

 
  
  

Ziņojums: Alain Cadec (A7-0207/2010)

 
  
MPphoto
 

  Peter Jahr (PPE).(DE) Priekšsēdētāja kungs, es atbalstīju ziņojumu, un, manuprāt, tajā īpaši būtiski ir divi aspekti. Pirmais ir vides aizsardzības, sociālais un kvalitātes aspekts. Šajā sakarībā ir svarīgi, lai importētie produkti atbilstu tādām pašām prasībām kā Eiropas Savienībā ražotie produkti, jo citādi, kāda nozīme ir mūsu īstenotajai ilgtspējīgai zivju krājumu pārvaldībai, ja citi tirdzniecības partneri tajā pašā laikā gandrīz vai iznīcina zivju krājumus pasaules okeānos?

Otrais ir ekonomiskais aspekts. Ja ES ražotie produkti spēj apmierināt tikai 40 % no pieprasījuma un zivju krājumi pasaules tirgos ir apdraudēti, ir skaidrs, ka arī šajā sakarībā ir jāizmanto akvakultūras attīstības sniegtās īpašās iespējas. Mums būtu jāattīsta šī ekonomikas nozare, jānodrošina tai zinātniskais atbalsts un, kas ir visbūtiskākais, jāveido ilgtspējīga tās struktūra, jo arī akvakultūras nozarē ir iespējams radīt jaunas darbavietas, kā arī galu galā pievienoto vērtību mūsu Eiropas Savienībai.

 
  
MPphoto
 

  Inese Vaidere (PPE).(LV) Paldies! Šis ziņojums uzsver, ka ir jāsaglabā Eiropas Savienības zivsaimniecības ekoloģiskā un ekonomiskā dzīvotspēja, tostarp tāda nerūpnieciskā zveja, kuras apjoms piekrastes ūdeņos būtu vienmērīgs un kura palīdzētu saglabāt attiecīgo reģionu kultūras identitāti, nodrošinātu darbavietas visos ražošanas posmos un drošas un kvalitatīvas pārtikas piegādes. Diemžēl realitāte ir tāda, ka Latvijas zvejnieki saņem tik niecīgas kvotas un tik niecīgu Eiropas Savienības atbalstu, ka mums ir izdevīgāk sagriezt laivas un pārtraukt zivsaimniecību. Tā ir patiesi traģiska situācija, tiek iznīcināta tradicionāla tautsaimniecības nozare valstī ar 550 km jūras robežu. Tiek nodarīts kaitējums mazajai zivsaimniecībai kopumā, ar Eiropas Savienības politiku atbalstot rūpnieciskos ražotājus, kuru zvejas prakse bieži ir kaitīgāka videi. Tādēļ es atbalstīju šo ziņojumu, kas aicina mainīt esošo situāciju.

 
  
MPphoto
 

  Seán Kelly (PPE).(GA) Priekšsēdētāja kungs, es atbalstīju šo lielisko Alain Cadec ziņojumu un pirms tam piedalījos debatēs Parlamentā, taču nepietika laika īstenot nepieteiktas uzstāšanās procedūru, tāpēc es izmantošu šo iespēju pateikt dažus vārdus.

Pirmkārt, Eiropas Savienības galvenais uzdevums ir parūpēties par saviem pilsoņiem, it īpaši saistībā ar zivsaimniecības nozari, jo mūsu pilsoņi jau gadu desmitiem ir iesaistīti zivsaimniecībā un viņu senči simtiem un tūkstošiem gadu ir nodarbojušies ar šo arodu, tāpēc mūsu pilsoņi ir jāaizsargā.

Otrkārt, Eiropas Savienībā ievestajiem produktiem jāatbilst tādiem pašiem vai pat augstākiem standartiem kā produktiem, kuru izcelsmes vieta ir Eiropas Savienība.

Un nobeigumā vēlos teikt, ka mums jādara daudz vairāk, lai sniegtu atbalstu akvakultūras nozarei. Tas lielā mērā palīdzētu atrisināt šo problēmu.

 
  
MPphoto
 

  Syed Kamall (ECR). - Priekšsēdētāja kungs, es vēlos pateikties jums un visiem darbiniekiem par pacietību. Es vēlos teikt, ka, pirmo reizi izdzirdot ideju par KZP, es domāju, ka ar burtu „K” abreviatūrā apzīmē nevis vārdu „kopējā”, bet gan vārdu „komunisma”, proti, komunisma zivsaimniecības politika. Saistībā ar šo politiku mēs patiesībā varam redzēt, ka tiek īstenota ideja par centralizētu plānošanu, jo centralizēti plānotāji pieņem lēmumus par to, cik daudz zvejnieku katrā valstī drīkst zvejot, un, tāpat kā komunisms, arī šī politika ir izrādījusies pilnīga katastrofa. Tā ir novedusi pie zivju krājumu samazināšanās, turklāt arvien vairāk zvejnieku sūdzas par to, ka viņiem piešķirtās kvotas ir nepietiekamas.

Noteikti ir pienācis laiks mācīties no veiksmīgi īstenotas zivju saglabāšanas un aizsardzības politikas. Pievērsiet uzmanību uz īpašumtiesībām balstītām sistēmām Īslandē un Jaunzēlandē, kur, kā jau iepriekšējais runātājs minēja, par piekrastes iedzīvotājiem rūpējas, piešķirot viņiem beztermiņa tiesības, kuras viņi var pārdot, iemainīt vai atstāt mantojumā nākamajām paaudzēm. Tā noteikti ir pareizākā atbilde, jo atšķirībā no KZP, kas ir patiešām liela Eiropas neveiksme, šāds risinājums ir veiksmīgs un palīdz saglabāt zivju krājumus.

 
  
  

Rakstiski balsojumu skaidrojumi

 
  
  

Ziņojums: Alexander Alvaro (A7-0224/2010)

 
  
MPphoto
 
 

  Charalampos Angourakis (GUE/NGL), rakstiski. (EL) Mēs balsojām pret šo apkaunojošo „terorisma nolīgumu”, kurš paredz sniegt visu ES iedzīvotāju personas datus ASV slepenajiem dienestiem, pamatojoties uz „sadarbību terorisma apkarošanas jomā”. Eiropas Parlamenta pārstāvji, kuri balsoja par „SWIFT nolīgumu”, nav informēti par tā saturu, jo tikai „uzticamiem” Eiropas Parlamenta deputātiem tika atļauts iepazīties ar „konfidenciālo” tekstu, neskatoties uz to, ka Eiropas Parlaments pēdējo sešu mēnešu laikā to ir noraidījis divas reizes. Šie deputāti tika pārliecināti, ka ASV garantē, ka „slepenie dienesti nodrošina personas datu aizsardzību”.

„Terorisma nolīguma” apstiprināšana liecina par to, ka Eiropas Parlaments apzināti demokrātiski leģitimizē šo lielā mērā reakcionāro, pret pamatprincipiem vērsto un uz Eiropas apvienošanu orientēto politiku. Turklāt Parlamentam ir liela nozīme valsts terorisma un represiju likumīgā pamata institucionalizācijā, kas ierobežo demokrātiskās tiesības un pamatbrīvības. Neviens „terorisma nolīgums” nenodrošina pamatbrīvības. Šie pasākumi ir vērsti pret tautu cīņu un pretošanos, to cīņassparu, komunistu kustību un radikālajiem spēkiem, kuri atsakās klanīties ekspluatatīvās kapitālistiskās sistēmas priekšā. Jo intensīvāk kapitālisms un tā politiskā seja īstenos pasākumus, apspiežot un ierobežojot strādājošo tiesības un viņu centienus konsolidēt un aizsargāt suverenitāti, jo spēcīgāka kļūs pretošanās, nepakļāvība un neizbēgami arī cīņa, lai gāztu monopolu un to reakcionāro savienību varu.

 
  
MPphoto
 
 

  Sophie Auconie (PPE), rakstiski. (FR) Eiropas Parlaments 2010. gada februārī atteicās parakstīt ES un Amerikas Savienoto Valstu nolīgumu par finanšu datu nodošanu un pieprasīja atsākt sarunas. Šodien šā nolīguma nosacījumi ir būtiski uzlaboti Eiropas pilsoņu interesēs. Tāpēc šoreiz es balsoju par Nolīgumu, it īpaši tāpēc, ka tas ilgtermiņā nodrošinās Eiropas datu ieguves sistēmas izveidi. Tāpēc šis nolīgums ir uzskatāms par pagaidu risinājumu, kurš nodrošina iespēju Eiropas Savienībai un Amerikas Savienotajām Valstīm cīnīties pret terorismu, bet tas nav uzskatāms par galīgu risinājumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Jean-Luc Bennahmias (ALDE), rakstiski. (FR) Es nolēmu atturēties no balsojuma par Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Amerikas Savienotajām Valstīm par finanšu datu nodošanu, izmantojot SWIFT, lai cīnītos pret terorismu. Šis nolīgums ir būtisks solis uz priekšu salīdzinājumā ar tā iepriekšējo versiju. Pēc tam, kad tika izvirzīti iebildumi, Eiropas Parlamentam izdevās panākt vairākas garantijas, kuras uzlabo datu aizsardzību un iesaistīto personu tiesības.

Tomēr es uzskatu, ka nav izdarīta pareiza izvēle, ieceļot Eiropolu par iestādi, kura atbildīga par datu nodošanu. Eiropols nav neatkarīga iestāde, bet gan policijas birojs, kurš, manuprāt, nespēj objektīvi uzraudzīt ASV iestāžu īstenotās datu nodošanas procedūras. Ņemot vērā nodoto personas datu patiešām sensitīvo raksturu, es nevarēju atbalstīt šo nolīgumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Mara Bizzotto (EFD), rakstiski. (IT) Tas tā patiešām ir, ka pēc 2001. gada 11. septembra neviens cilvēks neuzskata savu aizsardzību un fizisko drošību par pašsaprotamu. Tāpēc jebkura eiropiešu uzticības atjaunošanas veicināšanas pasākuma būtība ir personas informācijas aizsardzība — ir svarīgi nodrošināt, lai šāda informācija saglabātos kā privāta informācija, taču tās apstrāde, it īpaši finanšu informācijas apstrāde, ir nozīmīgs līdzeklis cīņā pret starptautisko terorismu. Tāpēc es atbalstīju Alvaro kunga ziņojumu par nolīgumu, kurš paredz nosacījumus, pamatojoties uz kuriem ASV Finanšu ministrija no 1. augusta varēs piekļūt aptuveni 8000 iestāžu un banku finanšu datiem 200 valstīs, kurās strādā Vispasaules Starpbanku finanšu telekomunikāciju sabiedrība (SWIFT). Ņemot vērā nepieciešamos aizsardzības pasākumus, piemēram, Eiropas pilsoņu iespēju iesniegt administratīvu prasību un saņemt tādu pašu attieksmi, kādu saņem ASV pilsoņi, kā arī informācijas glabāšanas laika saīsināšanu, sadarbība starp Eiropu un Amerikas Savienotajām Valstīm šajā gadījumā ir atbilstīga maksa par globalizācijas negatīvajām sekām.

 
  
MPphoto
 
 

  Emine Bozkurt (S&D), rakstiski. − (NL) PvdA (Holandes Darba partija) delegācija Eiropas Parlamentā apstiprina šo nolīgumu, cerot, ka tuvākajā nākotnē mēs pieredzēsim, ka tiek pārtraukta ar Eiropas pilsoņiem saistītu liela apjoma datu nodošana. Nolīgumā noteikts, ka Eiropa attīstīs savu sistēmu finanšu datu apkopošanai un šķirošanai. Tādējādi tiks nodrošināta iespēja individualizēt nodotos datus. Ja mēs paši veiksim datu uzraudzību, mēs spēsim labāk aizsargāt mūsu pilsoņu tiesības. Eiropas Komisija gada laikā iesniegs priekšlikumu šajā sakarībā, un mums pašiem šāda sistēma būs jāievieš trīs gadu laikā. Pēc tam aktuāls kļūs savstarpīguma jautājums. Mūsu Eiropas uzraugi Amerikas Savienotajās Valstīs varēs pārbaudīt, kā katru dienu tiek izmantoti Eiropas finanšu dati. Eiropola uzdevums būs pārbaudīt un apstiprināt ASV pieprasījumus. Ņemot vērā Eiropas Parlamenta izdarīto spiedienu, tiks pārskatīts jau noslēgtais nolīgums. Mēs nepanācām visu, ko vēlējāmies, taču mums izdevās nodrošināt, ka ASV nevarēs vienkārši tāpat vien izokšķerēt mūsu datus. Jaunais nolīgums nodrošina līdzsvaru starp privātuma aizsardzību un drošības garantiju. Tajā pašā laikā cīņa pret terorismu arī turpmāk saglabāsies kā mūsu būtiskākais uzdevums.

 
  
MPphoto
 
 

  Françoise Castex (S&D), rakstiski. (FR) Es balsoju par Alvaro kunga ziņojumu par jauno SWIFT nolīgumu, kurš paredz nosacījumus atsevišķu SWIFT uzglabātu finanšu datu nodošanai ASV Finanšu ministrijai, īstenojot cīņu pret terorismu. Ņemot vērā jaunās Komisijas pilnvaras, ko tā ieguvusi pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā, mēs piespiedām Komisiju vienoties ar Amerikas Savienotajām Valstīm par līdzsvarotāku nolīgumu. Lai gan šis nolīgums ir apmierinošs, tomēr vairāki noteikumi varēja būt mums labvēlīgāki. Šodienas pozitīvais balsojums nav uzskatāms par amerikāņiem izsniegtu neaizpildītu čeku — Parlaments turpmākajos mēnešos būs ārkārtīgi piesardzīgs, it īpaši attiecībā uz procedūru, ar kuru tiks mainītas Eiropola pilnvaras, kā arī attiecībā uz neatkarīgas iestādes iecelšanu darbam Vašingtonā un Eiropas TFTP izveidi.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. (PT) Es balsoju par jauno SWIFT nolīgumu, jo ar Eiropas Padomi un Amerikas Savienotajām Valstīm tika panākta vienošanās par aizsardzības pasākumiem, kuri nebija iekļauti Eiropas Parlamenta pirms četriem mēnešiem iesniegtajā nolīgumā. Šajā nolīgumā par finanšu datu nodošanu Amerikas Savienotajām Valstīm noteikts, ka Eiropas Savienībai ir jāizstrādā sistēma, lai izvairītos no liela apjoma datu nodošanas, un šāds nosacījums nebija iekļauts iepriekšējā nolīgumā.

 
  
MPphoto
 
 

  Nikolaos Chountis (GUE/NGL), rakstiski. (EL) Es balsoju pret ziņojumu par Eiropas Savienības finanšu datu nodošanu Amerikas Savienotajām Valstīm to pašu iemeslu dēļ, kurus es un mana grupa izvirzījām attiecībā uz iepriekšējo mēģinājumu pieņemt šo nolīgumu, neskatoties uz šajā ziņojumā ierosinātajiem „tehniskiem” uzlabojumiem. Eiropas Parlamentam nevajadzētu apstiprināt Eiropas Komisijas ierosināto nolīgumu nodot personas datus ASV valdībai un slepenajiem dienestiem, aizbildinoties ar „cīņu pret terorismu”. Es iebilstu pret Komisijas neatlaidīgo prasību nodot informāciju un it īpaši finanšu informāciju ASV, jo šādas rīcības rezultātā tiek pārkāptas personas datu aizsardzības tiesības, un ASV slepenie dienesti izmantos šo informāciju un materiālus savām vajadzībām, nenodrošinot pienācīgu kontroli.

 
  
MPphoto
 
 

  Derek Roland Clark (EFD), rakstiski. − UKIP šodien balsoja pret Alvaro kunga ziņojumu, jo mēs nevēlamies piešķirt Eiropas Savienībai vēl lielākas pilnvaras personas datu jomā. Īstenojot šo pasākumu, tiks pieļauts rupjš personas privātuma aizskārums. Konfidenciāli un privāti finanšu dati pieder nevis ES vai Eiropas Parlamentam, bet personai.

Mēs noteikti esam pret terorisma izplatību, taču, ja noziedzīga darbība nav iepriekš pierādīta, personīgās informācijas konfidencialitāte ir jāaizsargā. Ja Apvienotā Karaliste gatavojas slēgt līgumu ar ASV, tam jābūt pilnībā savstarpējam līgumam, nevis gandrīz tikai vienai pusei saistošam līgumam, kādu ir parakstījusi ES. Šis jautājums ir jāizlemj nevis Eiropas Parlamentam, bet dalībvalstu valdībām.

 
  
MPphoto
 
 

  Carlos Coelho (PPE), rakstiski. – (PT) Februārī es balsoju pret šo nolīgumu, jo tas bija pretrunā ar nepieciešamības un proporcionalitātes principu, kā arī ar Eiropas finanšu datu integritātes un drošības prasībām. Šis jaunais nolīgums ir labāks nekā iepriekšējais. Ir veikti uzlabojumi, piemēram, noteikta šaurāka jēdziena „terorisms” definīcija, no līguma darbības jomas izslēgti Vienotās eiro maksājumu telpas (SEPA) dati, ieviests uzraudzības mehānisms un atzītas Eiropas pilsoņu tiesības. Taču šis nolīgums joprojām pieļauj datu masveida nodošanu (liela datu apjoma nodošana). Nav izdarīta pareiza izvēle attiecībā uz Eiropolu. Eiropols nav nedz tiesu iestāde, nedz arī datu aizsardzības iestāde. Eiropolam jaunas funkcijas var piešķirt, tikai mainot juridisko pamatu, ja šādai rīcībai piekrīt Eiropas Parlaments. Nolīguma 20. panta formulējums mazina dažādu tiesību atzīšanas prasības efektivitāti, ko nesen novērtēja pēc Parlamenta pieprasījuma. Es ar nepacietību gaidu Komisijas iniciatīvu par Eiropas Teroristu finansēšanas izsekošanas programmas (TFTP) izveidi un sagaidu, ka tā būs piemērotāks risinājums, atļaujot datu ieguvi tikai Eiropas Savienībā. Šo iemeslu dēļ es nolēmu atturēties no balsojuma, jo es joprojām nevaru pilnībā piekrist tam, ka šis nolīgums ir pieņemamā līmenī.

 
  
MPphoto
 
 

  Mário David (PPE), rakstiski. (PT) Cīņai pret terorismu jābūt Eiropas Savienības prioritātei. Proaktīvai sadarbībai ar Amerikas Savienotajām Valstīm šajā jomā, proti, informācijas un datu apmaiņas jomā, ir ļoti liela nozīme, lai uzlabotu efektivitāti cīņā pret terorismu, novērstu uzbrukumus nākotnē un nodrošinātu Eiropas sabiedrības drošību. Tāpēc es balsoju par šajā ziņojumā ierosinātajiem pasākumiem. Izdarot grozījumus šajā nolīgumā, ir ne tikai ņemta vērā lielākā daļa Eiropas Parlamenta iebildumu, kuri tika izvirzīti, noraidot šo nolīgumu 11. februārī, bet arī noteikta nepieciešamība nodrošināt proporcionalitāti attiecībā uz šo datu izmantošanu, proti, to apstrādi, glabāšanu un sekojošo iznīcināšanu. Es vēlos uzsvērt arī nostiprinātās garantijas, kuras jaunajā nolīgumā paredzētas Eiropas pilsoņiem attiecībā uz datu aizsardzību, proti, tiesības pārsūdzēt tiesas nolēmumus un administratīvos lēmumus, tiesības uz pārredzamību un informācijas paziņošanu iesaistītajiem pilsoņiem, kā arī datu izmantošanas jomas definīcijas ierobežošanu līdz darbībām, kuras tieši saistītas ar terorismu vai tā finansēšanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Marielle De Sarnez (ALDE), rakstiski. (FR) Pirms sešiem mēnešiem Eiropas Parlaments rīkojās kā cilvēktiesību aizstāvis, noraidot Nolīgumu starp ES un ASV par finanšu datu nodošanu un izmantošanu — tā saukto „SWIFT nolīgumu”. Pateicoties Eiropas Parlamenta deputātu un it īpaši mūsu grupas aktivitātei, tika izstrādāta jauna nolīguma versija. Tajā veikti būtiski uzlabojumi, piemēram, izslēgta liela datu apjoma nodošana. Tādējādi tiks nodrošināta lielāka personu tiesību aizsardzība, vienlaicīgi atzīstot, ka cīņā pret terorismu finanšu datu izsekošanai ir liela nozīme. Tāpēc es nolēmu balsot par šo jauno nolīgumu. Tomēr es turpināšu pievērst lielu uzmanību šādiem jautājumiem: Eiropas datu aizsardzības iestāžu prerogatīvas un Eiropola iecelšana par kontroles iestādi, tādu personu „prasību iesniegšanas tiesību” īstenošanas efektivitāte, kuru tiesības uz privātumu ir pārkāptas, un Amerikas iestādēm nodoto datu uzraudzība un to svarīguma novērtējums.

 
  
MPphoto
 
 

  Anne Delvaux (PPE), rakstiski. (FR) Es balsoju par to, lai tiktu noslēgts jaunais Nolīgums starp Eiropas Savienību un Amerikas Savienotajām Valstīm par finanšu ziņojumapmaiņas datu apstrādi un nodošanu, lai īstenotu Teroristu finansēšanas izsekošanas programmu, jo es uzskatu, ka jaunais Komisijas iesniegtais priekšlikums uzlabo ES pilsoņu drošību, it īpaši saistībā ar datu aizsardzību. Būtībā es uzskatu, ja jebkura Eiropas personas datu nodošana trešajām valstīm drošības nolūkā jāveic atbilstīgi procesuāliem drošības pasākumiem, ievērojot tiesības uz aizsardzību un saskaņā ar piemērojamiem valsts un Eiropas datu aizsardzības tiesību aktiem.

Pirms dažiem mēnešiem ierosinātā pirmā nolīguma versija bija pārāk neskaidra un nenodrošināja līdzīgas garantijas. Tieši tāpēc mēs teicām „nē”. Šodien es esmu gandarīta, ka ir ņemti vērā mūsu priekšlikumi uzlabojumu veikšanai, tostarp attiecībā uz līdzīgas datu apmaiņas sistēmas izveidi Eiropas līmenī un garantiju, ka turpmākā uzraudzība tiks uzticēta Eiropas amatpersonām, kuras varēs iebilst pret datu izmantošanu ASV.

 
  
MPphoto
 
 

  Ioan Enciu (S&D), rakstiski. − Es atbalstīju Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Amerikas Savienotajām Valstīm par tādu finanšu ziņojumapmaiņas datu apstrādi un nodošanu, kurus ES dara pieejamus ASV, lai īstenotu Teroristu finansēšanas izsekošanas programmu. Pateicoties referenta un LIBE komitejas ievērojamajiem centieniem, pašreizējā Nolīguma tekstā salīdzinājumā ar iepriekšējo Nolīguma versiju veikti būtiski uzlabojumi. Īpaši nozīmīgs cīņā pret terorismu nākotnē, vienlaicīgi aizsargājot pilsoņu pamattiesības uz personas datu aizsardzību, ir 2. pants, kurš paredz izstrādāt tiesisko regulējumu un tehniskos noteikumus ES datu ieguves nodrošināšanai. Komisijai šis uzdevums būtu jāveic rūpīgi un savlaicīgi. Nolīguma 2. panta pievienošana, cerams, būtiski ierobežos liela datu apjoma nosūtīšanas iespējas, lai veiktu analīzi ārpus Eiropas Savienības. Nolīguma 15. un 16. pants nodrošina pilsoņiem labāku pieeju prasību iesniegšanas tiesībām un labāku pārredzamību.

 
  
MPphoto
 
 

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. – (PT) Es balsoju par ziņojumu par SWIFT nolīgumu par finanšu datu nodošanu ASV, jo es uzskatu, ka Nolīgums, par kuru vienojās Padome un ASV, paredz aizsardzības pasākumus pilsoņu datu aizsardzībai, novēršot iespēju nodot izejas datus trešajām valstīm. Šis ir būtisks nolīgums cīņā pret terorismu, un tas nodrošinās Eiropas pilsoņu pamatbrīvību aizsardzību.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Terorisma fenomens un tā arvien pieaugošā ietekme uz Eiropas sabiedrību apdraud tādas pamatvērtības kā personas privātuma aizsardzība un nepieciešamība garantēt sabiedrības drošību.

Ņemot to vērā, šis Parlaments iepriekšējā reizē šo nolīgumu starp Eiropas Savienību un Amerikas Savienotajām Valstīm par datu izmantošanu noraidīja, jo uzskatīja, ka tas nav pietiekams. Jaunā versija ir iepriekšējās versijas uzlabojums. Es ceru, ka šis nolīgums attaisno tā noslēgšanas iemeslus un ka puses spēs atbilstīgi interpretēt tā noteikumus, lai kavētu teroristu finansiālo darbību un cīnītos pret to.

 
  
MPphoto
 
 

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. (PT) Šajā procesā panāktais progress ir pozitīvs pierādījums iestāžu sadarbības ieguvumiem un priekšrocībām, veiksmīgi īstenojot Eiropas integrāciju. Ņemot vērā Eiropas Parlamenta izvirzītos iebildumus un ieteikumus, tika panākta līdzsvarota vienošanās ar Amerikas Savienotajām Valstīm par finanšu ziņojumapmaiņas datu nodošanu un izmantošanu, pirmām kārtām, atceroties, ka šis process tiek veikts, lai īstenotu Teroristu finansēšanas izsekošanas programmu. Es vēlos uzsvērt, ka ir paredzēti aizsardzības pasākumi pilsoņu tiesību aizsardzībai, noteikumi par datu nodošanu tālāk trešajām valstīm, kā arī ir ņemti vērā riski, kuri saistīti ar informācijas neatbilstīgu izmantošanu un ekonomisko spiegošanu. Ir nodrošināta arī iespēja veikt korektīvus pasākumus attiecībā uz datu nodošanas gadījumiem, kuri vēlāk atzīti par nepamatotiem. Šis nolīgums nodrošina labāku regulējumu attiecībā uz procedūrām un sadarbību, kas ir noderīgs un atbalstāms pasākums institucionālo attiecību veidošanai ar ASV.

 
  
MPphoto
 
 

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Tas ir nepieņemami, ka četrus mēnešus pēc tam, kad Parlaments noraidīja SWIFT nolīgumu, Parlaments un Padome, aizbildinoties ar cīņu pret terorismu, ir vienojušies ar ASV iestādēm noslēgt nolīgumu, kurš negarantē drošumu vai privātumu. Ļoti žēl, ka vairākums deputātu Parlamentā nobalsoja par šo nolīgumu.

Pastāv liela neskaidrība attiecībā uz datubāzu apmaiņu un izmantošanu ASV iestāžu vai ES aģentūru vajadzībām, kas var radīt nekontrolējamus apdraudējumus. Noziedznieki un nevainīgas personas, kā arī aizdomās turētas un neturētas personas tiks iesaistītas šajā procesā, kā redzams, bez garantijām attiecībā uz tā efektivitāti.

Šā nolīguma īstenošana, kā jau mēs norādījām iepriekš, nozīmē to, ka tiks saglabāti neatbilstīgi pasākumi, kuri tiek veikti kā daļa no tā sauktās „cīņas pret terorismu”, lai apspiestu tiesības.

Mēs atbalstām nepieciešamību cīnīties pret visām noziedzības formām, taču tas jādara, pirmām kārtām, koncentrējoties uz šo fenomenu iemesliem un novēršanu, nevis liekot uzsvaru uz neskaidriem drošības pasākumiem, kuri ir pretrunā pilsoniskajām brīvībām un pilsoņu pamattiesībām un garantijām, vēl vairāk novājinot pastāvošo demokrātiju.

Mēs nepiekrītam tam, ka brīvība tiek iemainīta pret lielāku drošību, jo galu galā mēs zaudēsim abas. Mēs drīzāk atbalstām drošāku sabiedrību ar plašākām demokrātiskajām tiesībām un brīvībām.

 
  
MPphoto
 
 

  Evelyne Gebhardt (S&D), rakstiski. (DE) Lai īstenotu cīņu pret terorismu, ir vajadzīga starptautiska sadarbība, ko regulē nolīgumi. Taču tie nedrīkst ierobežot Eiropas Pamattiesību hartā noteiktās pilsoņu pamattiesības. It īpaši mūsdienās šīs tiesības ietver arī datu aizsardzību, ko pienācīgi negarantē SWIFT nolīgums, par kuru panākta vienošanās ar Amerikas Savienotajām Valstīm. Cīņa pret terorismu nedrīkst kļūt par aizbildinājumu neatbilstīgai datu aizsardzībai. Citi būtiski šā nolīguma trūkumi ir, piemēram, finanšu datu pārbaude bez tiesu iestādes apstiprinājuma, ilgais datu glabāšanas laiks, kas ir pretrunā ar Vācijas konstitucionālajām tiesībām, kā arī nepietiekamas iespējas personām aizsargāt sevi tiesvedībā pret neatbilstīgu datu izmantošanu. Šie ir būtiski pamattiesību pārkāpumi. Taču Eiropas Savienība nedrīkst nepamatoti ierobežot esošās pamattiesības. Tāpēc es joprojām noraidu šo SWIFT nolīgumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Sylvie Goulard (ALDE), rakstiski. (FR) Šodien pēc rūpīgām pārdomām es nolēmu balsot par pārskatīto SWIFT nolīgumu. Šis kompromisa variants noteikti nav ideāls, taču mums jārod līdzsvars starp prasībām cīņā pret terorismu un pilsoniskajām brīvībām. Šajā jaunajā versijā veikti arī uzlabojumi, it īpaši attiecībā uz datu nodošanas mērķi.

Risinot tik sensitīvu jautājumu kā personas datu aizsardzība, es vēlētos, lai tiktu pausta vēl stingrāka attieksme, it īpaši attiecībā uz tādu jautājumu kā atbildības noteikšana neatkarīgai iestādei — tikai ne Eiropolam — pārbaudīt kompensācijas tiesību piemērošanas atbilstību vai efektivitāti attiecībā uz personām, kuru tiesības ir pārkāptas.

Solidarizējoties ar manu politisko grupu, kurai jāpateicas par iepriekšējo februārī notikušo cīņu un tādējādi lielā mērā arī par panākto progresu, es nolēmu atbalstīt šo nolīgumu. Tāpat kā kolēģi, es vērīgi sekošu līdzi tam, kā ASV izpilda šā nolīguma nosacījumus, kā arī izturēšos piesardzīgi attiecībā uz Padomes un Komisijas saistībām. Ja solījumi netiks pildīti, es atbalstīšu nolīguma izbeigšanu, kad tas tiks iesniegts pārskatīšanai.

 
  
MPphoto
 
 

  Nathalie Griesbeck (ALDE), rakstiski. (FR) Pateicoties Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupas aktivitātēm, es īpaši uzmanīgi sekoju līdzi sarunām starp ES un ASV par SWIFT nolīgumu pēc tam, kad tas tika noraidīts iepriekšējā reizē. Eiropas Parlaments, stingri īstenojot savas jaunās tiesības, kopš februāra ir panācis ievērojamu progresu un ieguvis papildu garantijas attiecībā uz mūsu grupas atbalstīto „divējādo pieeju”, regulāru nolīguma pārskatīšanu, sākotnējo novērtējumu pēc sešiem mēnešiem, progresa ziņojumu pēc trijiem gadiem, tiesībām piekļūt datiem un labot tos, iespēju bloķēt atsevišķu datu nodošanu, datu ieguves uzraudzību, ko veic Eiropas iestāde ASV, kā arī citas garantijas. Taču, lai gan ir panākts ievērojams progress, šis nolīgums nav ideāls, un tam piemīt arī vairāki trūkumi. Pēc rūpīgām pārdomām es nolēmu balsot par šo jauno nolīgumu tāpēc, ka ir vajadzīgs juridiskais pamats cīņai pret terorismu, un mēs galu galā virzāmies uz Eiropas datu nodošanas kontroles sistēmu nākotnē, kas nodrošinās datu ieguvi Eiropā. Kopš šā brīža Eiropas iestādēm ir jānodrošina stingra un rūpīga kontrole pār šā nolīguma nosacījumu izpildi.

 
  
MPphoto
 
 

  Matthias Groote un Bernhard Rapkay (S&D), rakstiski. (DE) Vācijas Sociāldemokrātu (SPD) delegācija Eiropas Parlamentā atbalsta cīņu pret starptautisko terorismu un pastāvīgu personas datu aizsardzību, nodrošinot augstāko iespējamo mērķtiecību un efektivitāti. Ņemot vērā datu aizsardzības nozīmi, SPD nebija viegli pieņemt šo lēmumu. Tomēr pēc ilgstošām un rūpīgām pārdomām mēs varam balsot par šo nolīgumu — Sociāldemokrātiem izdevās panākt, lai tiktu nodrošināta pastāvīga Eiropas uzraudzība attiecībā uz ASV Finanšu ministrijas tieši veiktu datu ieguvi, tostarp prasību pārtraukt datu ieguvi. Mums būtisks jautājums bija ierobežot liela datu apjoma nodošanu. Nolīgums neattiecas uz SEPA datiem; tas neattiecas uz lielāko daļu citu datu. Ir paredzēts, ka datu glabāšanas termiņš, kurš patlaban ir noteikts uz pieciem gadiem, tiks pārskatīts katru gadu un ka nevajadzīgie dati tiks dzēsti vēl pirms šā termiņa beigām. Turklāt ir paredzēts katru gadu novērtēt atbilstību visiem datu aizsardzības standartiem, iesaistot par datu uzraudzību atbildīgās personas. Lai gan mēs būtu gribējuši, lai uzraudzības un datu nodošanas funkcija tiktu nodota tiesu iestādei, Eiropolam jāīsteno tam saskaņā ar Nolīgumu piešķirtais mandāts attiecībā uz datu nodošanas apstiprināšanu stingrā ES uzraudzībā. Lai gan Eiropols izmanto uzticamu datu aizsardzības sistēmu, jānodrošina tā atbilstība Lisabonas līgumam, lai šī iestāde varētu veikt savas funkcijas pilnīgā demokrātiskā uzraudzībā.

 
  
MPphoto
 
 

  Sylvie Guillaume (S&D), rakstiski. (FR) Es balsoju par Alvaro kunga ziņojumu par Nolīgumu starp ES un ASV par finanšu ziņojumapmaiņas datu apstrādi un nodošanu, lai cīnītos pret terorismu, jo es uzskatu, ka šis nolīgums patlaban nodrošina līdzsvaru starp drošības mērķiem cīņā pret terorismu un brīvības mērķiem, aizsargājot pilsoņu privātumu.

Atšķirībā no SWIFT nolīguma, ar kuru iepazināmies februārī un kuru es neatbalstīju, šajā nolīgumā nodrošināta labāka personas datu aizsardzība — pilsoņiem būs tiesības piekļūt ar viņiem saistītajiem datiem un labot tos, ir garantētas viņu tiesības iesniegt administratīvu apelāciju un celt prasību tiesā, kā arī ir ieviesti vairāki ierobežojumi un aizliegumi attiecībā uz datu nodošanu.

Tomēr Parlamentam būs jāsaglabā modrība attiecībā uz Eiropola pilnvaru izmaiņām — šī iestāde būs atbildīga par datu nodošanas kontroli, kā arī attiecībā uz Eiropas Teroristu finansēšanas izsekošanas programmas īstenošanu nākotnē.

 
  
MPphoto
 
 

  Olle Ludvigsson un Marita Ulvskog (S&D), rakstiski. (SV) Eiropas Parlamenta sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupa kopā ar Spānijas prezidentūru ir guvusi panākumus sarunās par uzlabojumiem Nolīgumā par finanšu datu apmaiņu ar Amerikas Savienotajām Valstīm. Ir ierobežots nododamo finanšu datu daudzums (netiek nodoti dati par darījumiem ES), kā arī noteikts, ka ES iecelti darbinieki pārbaudīs un apstiprinās datu nodošanu reālajā laikā.

Lai gan sarunās izdevās panākt zināmu progresu, joprojām ir aktuāla būtiskā problēma saistībā ar liela datu apjoma nodošanu. Tas nozīmē, ka ASV iestādēm tiks nodoti nevainīgu pilsoņu dati, un mēs, Zviedrijas Sociāldemokrāti, uzskatām šādu situāciju par nepieņemamu. Turklāt mēs uzskatām, ka, ja Eiropols būs tā iestāde, kura uzraudzīs datu nodošanu, nāksies saskarties ar nopietnām problēmām — gan juridiskām, gan arī praktiskām.

Šo iemeslu dēļ mēs nolēmām nebalsot par Nolīgumu ar ASV par finanšu datu nodošanu.

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (S&D), rakstiski. − Ņemot vērā piekrišanu un noteikumus, kurus ES ir izdevies panākt attiecībā uz SWIFT nolīgumu par finanšu datu apmaiņu, es ar prieku atbalstu šo nolīgumu. Es esmu īpaši gandarīts par to, ka mūsu grupa palīdzēja nodrošināt garantijas attiecībā uz izlases pēc nejaušības principa aizliegumu, ES amatpersonas veiktu tiešu programmas uzraudzību un datu glabāšanas termiņu ikgadēju pārskatīšanu. Taču ļoti svarīga būs šā nolīguma nepārtraukta uzraudzība, lai nodrošinātu, ka tā nosacījumi arī turpmāk ir pieņemami gan šim Parlamentam, gan arī Eiropas pilsoņiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Clemente Mastella (PPE), rakstiski. (IT) Es balsoju par, jo es uzskatu, ka atbalsts nolīgumam, par kuru panākta vienošanās starp Eiropas Komisiju un Amerikas Savienotajām Valstīm, ir pareiza rīcība un liecina par lielu atbildības sajūtu.

Personas datu nodošana ir ārkārtīgi sensitīvs jautājums Eiropā, ņemot vērā tās sāpīgo pieredzi saistībā ar totalitārisma režīmiem, kuru laikā šādi dati tika izmantoti ļaunprātīgi un sagrozīti. Jaunais nolīgums paredz iespēju nodot konkrētu daudzumu finanšu datu ASV iestādēm, ar nosacījumu, ka šādi dati tiek nodoti atbilstīgi stingriem noteikumiem par personas datu aizsardzību, kuru izpildi mēs, Eiropas Parlamenta deputāti, apņemamies uzraudzīt. Šādu informāciju varēs izmantot tikai tad, ja tā būs nepieciešama, lai veiktu izmeklēšanu terorisma apkarošanai, — pieeja šādai informācijai tiks nodrošināta, ja ASV iestādes sniegs pietiekamus pierādījumus.

Jaunais nolīgums ir visu Eiropas iestāžu un it īpaši mūsu, Eiropas Parlamenta, uzvara. Beidzot ir izpildītas mūsu prasības uzlabot Eiropas pilsoņu privātuma aizsardzību, piedāvājot eiropiešiem divkāršu garantiju, proti, pirmkārt, nodrošinot pilnīgu pārredzamību attiecībā uz pieeju datiem un to izmantošanu, un, otrkārt, paredzot atbilstīgas apelācijas procedūras, lai nodrošinātu pilsoņu privātuma aizsardzību. Šīs garantijas ir pietiekamas, lai nodrošinātu šo abu prasību — drošība un privātuma aizsardzība — izpildi un nodrošināšanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Jean-Luc Mélenchon (GUE/NGL), rakstiski. (FR) Es balsoju pret šo ziņojumu. Tas ir uzskatāms par atļauju Amerikas Savienotajām Valstīm iejaukties Eiropas lietās ar tādu sarežģītu iestāžu starpniecību kā SWIFT. Šajā ziņojumā pausts atbalsts iespējai nodot Amerikas Savienotajām Valstīm ikviena pilsoņa personas datus — tieši tik plaša ir Padomes un Amerikas Savienoto Valstu nolīguma darbības joma. Ziņojumā nav noteikta prasība nodrošināt reālu šo datu aizsardzību vai kompensācijas tiesības. Šis ziņojums un nolīgums, kuru tas apstiprina, simbolizē Eiropas pakļaušanos Amerikas imperiālismam.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. (PT) Cīņa pret terorismu ir gan ES, gan visas demokrātiskās pasaules uzdevums. Lai šajā cīņā gūtu panākumus, ļoti svarīgi ir visi mehānismi, kuri palīdz atklāt iespējamos uzbrukumus. SWIFT nolīgums ir ļoti spēcīgs ierocis cīņā pret terorismu, jo tas nodrošina pieeju konfidenciālai informācijai par starptautiskiem finanšu darījumiem. Sarunu par šo nolīgumu atsākšana ar ASV ir Eiropas Savienības iespēja efektīvi piedalīties vēl neidentificētu teroristu un iespējamu uzbrukumu atklāšanā. Patlaban no ASV puses ir jūtama patiešām nopietna vēlme sadarboties, veicinot nolīguma pieņemšanu, kas efektīvi aizsargātu nodotos datus un nodrošinātu pēc iespējas lielāku savstarpīgumu. Šodien apstiprinātais iespējamā risinājuma projekts ir veiksmīgs sākuma punkts gaidāmajām sarežģītajām sarunām ar ASV.

 
  
MPphoto
 
 

  Willy Meyer (GUE/NGL), rakstiski. (ES) Es vēlreiz balsoju pret SWIFT nolīgumu par Eiropas finanšu datu apstrādi un nodošanu Amerikas Savienotajām Valstīm, aizbildinoties ar cīņu pret terorismu, jo es uzskatu, ka Amerikas Savienoto Valstu apgalvojums nav pamatots un apdraud Eiropas pilsoņu brīvības un tiesības. Pieņemot šo priekšlikumu, konservatīvie spēki mēģina mūs ar sasietām rokām un kājām nodot ASV tās interešu īstenošanai, nedomājot par pilsoņu drošību un privātumu. Eiropas Parlaments nedrīkst pieļaut negatīvu ietekmi uz eiropiešu pilsoniskajām tiesībām un brīvībām, aizbildinoties ar cīņu pret terorismu.

 
  
MPphoto
 
 

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. − (DE) Datu aizsardzība, pieņemot SWIFT nolīgumu, nav nekas vairāk kā tikai izlikšanās. Neierobežotu datu kopumu glabāšana tik ilgu laiku bez juridiskas iejaukšanās ir pretrunā ar mūsu izprati par modernu valsti, kura balstīta uz tiesiskuma principu. Iecelt Eiropas Policijas biroju (Eiropols), kurš arī ir ieinteresēts datu izmantošanā cīņā pret terorismu, par iestādi, kura uzraudzīs atbilstību datu aizsardzības noteikumiem un novērtēs aizdomu par terorismu pamatotību, ir tas pats, kas iecelt lapsu par atbildīgo vistu kūtī. Turklāt doma, ka datu aizsardzības komisāri, kuri bieži vien nav spējuši aizstāvēt savu nostāju, var apturēt datu nodošanu vai dzēšanu ASV, ir pilnīgi smieklīga. Tādējādi tuvākajā nākotnē nav paredzama datu aizsardzības uzlabošana, un tāpēc SWIFT nolīgumam es teicu skaidru „nē”.

 
  
MPphoto
 
 

  Claudio Morganti (EFD), rakstiski. (IT) Es balsoju par Alvaro kunga ziņojumu, jo uzskatu, ka tas ir būtisks cīņā pret terorismu. Terorisms ir apdraudējums, un pret to kā tādu arī jācīnās. Amerikas Savienotās Valstis ir nozīmīgs partneris cīņā pret terorismu; mums jāsadarbojas ar ASV, lai identificētu un apturētu iespējamo finansējumu, kas patiesībā nodrošina teroristu darbību.

 
  
MPphoto
 
 

  Franz Obermayr (NI), rakstiski. (DE) Aizbildinoties ar cīņu pret terorismu, godīgu Eiropas pilsoņu finanšu dati lielos apjomos tiek nodoti Amerikas Savienotajām Valstīm. Pārstrādātais SWIFT nolīgums tikai pavisam nedaudz maina šo situāciju. Mēs nevaram apsolīt mūsu pilsoņiem atbilstīgu datu aizsardzību, jo sensitīvie dati tiek glabāti lielos apjomos, nevis tikai atsevišķos gadījumos, ja ir pamats aizdomām. Dati patvaļīgi tiks glabāti piecus gadus. Ir paredzēts, ka atbilstību datu aizsardzības prasībām garantēs Eiropols, lai gan šī iestāde pati ir ieinteresēta datu izmantošanā. Tādējādi izpildiestāde uzraudzīs pati sevi — vai tiešām Eiropolu var uzskatīt par neatkarīgu kontroles iestādi? Patiesībā ES pilsoņiem, kuru tiesības tiks pārkāptas, nebūs nekādu iespēju veiksmīgi īstenot juridiskas darbības. Pilsoņiem vispirms nāksies segt izmaksas, kuras saistītas ar tiesvedības uzsākšanu Amerikas Savienotajās Valstīs. Sākotnēji, februārī, cildinātie Eiropas Parlamenta panākumi patlaban ir piedzīvojuši pilnīgu neveiksmi. Pat referents atzīst, ka viņš nav pilnībā apmierināts. Nolīgums nenodrošina reālu, efektīvu datu aizsardzību un tāpēc būtu jānoraida.

 
  
MPphoto
 
 

  Alfredo Pallone (PPE), rakstiski. (IT) Galīgais nolīgums atbilst lielākajai daļai Parlamenta prasību, aizsargājot gan ES pilsoņu drošību, gan arī privāto dzīvi un garantējot juridiski saistošus risinājumus veicamajiem uzdevumiem. Nolīgums iezīmē arī sākumu jaunam posmam Parlamenta pilnvaru īstenošanā, nodrošinot demokrātisku Eiropas uzraudzību attiecībā uz starptautiskajiem nolīgumiem. Papildus Nolīgumā veiktajiem uzlabojumiem Padome un Komisija ir devušas juridiski saistošu solījumu nodrošināt juridiskos un tehniskos priekšnosacījumus datu ieguvei Eiropas Savienībā. Šī apņemšanās vidējā termiņā nodrošinās, ka tiek pārtraukta liela apjoma datu nodošana ASV iestādēm. Eiropas datu ieguves sistēmas izveide ir ļoti būtisks uzlabojums, jo nepārtraukta liela apjoma datu nodošana ir pretrunā ar ES likumdošanas un prakses pamatprincipiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Georgios Papanikolaou (PPE), rakstiski. (EL) Šodienas Eiropas Parlamenta sēdē es balsoju par jauno SWIFT nolīgumu. Šis ir ļoti svarīgs nolīgums, kura mērķis ir likvidēt terorismu un organizēto noziedzību, cīnoties pret nelegālu finansējumu. Ir svarīgi, ka šis jaunais nolīgums arī nodrošina Eiropas pilsoņu personas datu aizsardzību. Jaunajā līgumā noteikta nepieciešamība izveidot Eiropas TFTP (Teroristu finansēšanas izsekošanas programma). Šī apņemšanās jāīsteno piecu gadu laikā. Tāpēc Eiropas Parlamenta, Komisijas un Padomes pienākums ir nekavējoties sākt īstenot šo apņemšanos, lai Eiropas rīcībā būtu vēl labāki instrumenti tās pilsoņu drošības aizsardzībai tuvākajā nākotnē.

 
  
MPphoto
 
 

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. (PT) Es balsoju par tāpēc, ka piekrītu panāktajai vienošanai un uzskatu par savu pienākumu un atbildību atbalstīt nolīgumu, par kuru vienojušās ES un ASV. Mēs zinām, ka jānodrošina līdzsvars starp personu privātuma aizsardzību un nepieciešamību garantēt sabiedrības drošību, taču terorisma fenomena dēļ, ar kuru daudzi eiropieši saskaras katru dienu, ir jāīsteno ārkārtas pasākumi. Es vēlos norādīt, ka, ņemot vērā manu iesaistīšanos nacionālās partijas Partido Social Democrata iekšējo vēlēšanu procesā, es nevarēju atbalstīt iepriekšējo nolīgumu, lai gan gribēju to darīt. Es apzinos, ka šis ir ļoti sensitīvs jautājums Eiropā, ņemot vērā to, kādu ietekmi uz cilvēkiem atstājuši totalitārie režīmi, kuri, ignorējot leģitimitāti, iejaucās pilsoņu privātajā dzīvē. Taču šis nav tāds gadījums. Mēs leģitīmi cīnāmies pret terorismu, izmantojot jaunus, vēl inovatīvākus risinājumus, jo tas ir vienīgais veids, kā nodrošināt Eiropas pilsoņu pamatbrīvības. Pašreizējais nolīgums nodrošina finanšu datu nodošanu, taču ievieš atbilstīgus aizsardzības pasākumus attiecībā uz drošību un privātumu. Ir noteikti stingri nosacījumi personas datu aizsardzībai, atļaujot pieeju šādiem datiem tikai tādā gadījumā, ja tiek sniegts pierādījums, ka kompetentās iestādes veic izmeklēšanu terorisma novēršanai.

 
  
MPphoto
 
 

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. − Jaunā SWIFT nolīguma pieņemšana ar balsu vairākumu Parlamentā ir trieciens attiecībā uz sarunām par saistošu pamattiesību aizsardzību starptautiskajā sadarbībā drošības jomā. Ir veikti daži pirmā nolīguma projekta uzlabojumi, taču joprojām patiešām kritiski tiek vērtēta lielu datu apjomu nodošana, neidentificējot aizdomās turamos, un pārāk ilgie datu glabāšanas termiņi. Tādējādi lielā konservatīvo, sociāldemokrātu un liberāļu koalīcija ir piekritusi standartu un pašreizējo tiesiskuma principu pazemināšanai, un pastāv risks, ka tiks pieņemts regulējums, kas ir pretrunā ar ES tiesību aktiem. Tāpēc mēs, Zaļie, iebildām pret jauno nolīgumu, un mūsu kā progresīva spēka mērķis ir nodrošināt labāku privātuma aizsardzību un nostiprināt tiesiskuma principu starptautiskajā sadarbībā.

Kā komisāres tieslietu jautājumos Viviane Reding iecerētā visaptverošā datu aizsardzības nolīguma Parlamenta referents es personīgi sadarbošos ar ASV administrāciju un ASV Kongresu, lai izstrādātu saistošus noteikumus šajā jomā. Tāpēc es esmu patiešām sarūgtināts, redzot, ka Eiropas Parlaments mazina savu ietekmi attiecībā uz Amerikas Savienotajām Valstīm, šodien apstiprinot SWIFT nolīgumu. Lai panāktu reālas izmaiņas attiecībā uz saistošu pamattiesību aizsardzību cīņā pret terorismu, ir vajadzīga lielāka drosme un intensīvāki centieni.

 
  
MPphoto
 
 

  Angelika Werthmann (NI), rakstiski. (DE) Es nevēlos, lai mans balsojums pret jauno nolīgumu kaut kādā mērā tiktu uzskatīts par „nē” cīņai pret terorismu. Teroristu akti ir jānovērš, un visi terorisma akti ir pēc iespējas stingrāk jānosoda. Taču, no otras puses, ir jānodrošina pilsoņu tiesību aizsardzība. Pilsoņu tiesības nav pašsaprotams ieguvums — mēs par tām esam cīnījušies. Es esmu pārliecināta, ka, ja tiktu dots vairāk laika diskusijām par šo nolīgumu, abas puses — gan ASV, gan arī Eiropa — būtu panākušas pilnībā apmierinošu rezultātu.

 
  
  

Ziņojums: Elmar Brok (A7-0228/2010)

 
  
MPphoto
 
 

  Charalampos Angourakis (GUE/NGL), rakstiski. (EL) Eiropas Parlamenta deputāti, kuri pārstāv Grieķijas Komunistu partiju, balsoja pret konservatīvo, liberāļu un sociāldemokrātu kopīgo rezolūcijas priekšlikumu par Eiropas Ārējās darbības dienesta izveidi, jo tā pamatā ir reakcionārais Lisabonas līgums. Tā paredz nosacījumus Eiropas Savienības militarizācijai (civilmilitāro komiteju, krīzes pārvaldības centru, satelītu centru, militāro komiteju, Eiropas armiju, EULEX utt.), lai īstenotu ASV preventīvo kara doktrīnu. Tā ir NATO stratēģijas un karu instruments. Tā piešķir tiesības Eiropas Savienībai īstenot militāru un civilu intervenci pat dalībvalstīs, aizbildinoties ar cīņu pret terorismu. EĀDD vēl vairāk ierobežo dalībvalstu etnokrātiskās suverēnās tiesības, piešķirot Eiropas Savienībai kompetenci gandrīz visās valsts politikas jomās. Rezolūcija būs instruments, lai noteiktu Kopienas tiesību aktu prioritāti pār dalībvalstu tiesību aktiem. Tā stiprina Eiropas Savienības imperiālistiskos intervences un represiju mehānismus (Frontex un citi) un paredz veidot jaunus mehānismus (piemēram, Eiropas Prokuratūru). Mēs nosodām Eiropas Parlamenta pārstāvju, Komisijas, prezidentūras un Augstās pārstāves, kā arī Komisijas priekšsēdētāja vietnieka nepieņemamo un slepeno rīcību, mēģinot noslēpt arvien pieaugošo antagonismu un opozīciju starp imperiālistiskajām lielvarām.

 
  
MPphoto
 
 

  Sophie Auconie (PPE), rakstiski. (FR) Es atbalstīju kompromisu, par kuru notika sarunas starp kolēģiem Elmar Brok, Guy Verhofstadt un Augsto pārstāvi, Padomi un Eiropas Komisiju, un tādējādi es atbalstīju arī Eiropas Ārējās darbības dienesta izveidi. Par šo kompromisu notika intensīvas sarunas, un pašreiz man tas šķiet pieņemams un līdzsvarots. Tas ļauj Eiropas Parlamentam nostiprināt savas prerogatīvas un saglabāt Kopienas metodi. Šodien vissvarīgāk bija nodrošināt, lai drīzumā tiktu izveidots EĀDD, lai varētu sākt izvirzīt kandidātus amatiem un likvidēt neapmierinošo sistēmu, kura tika īstenota pēdējos mēnešos.

 
  
MPphoto
 
 

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. – (LT) Sarunas par vienas neatkarīgas Eiropas Savienības iestādes izveidi, kas paredzēta Lisabonas līgumā, tuvojas nobeigumam. Es ceru, ka arī Padome ievēros vienošanos un ka lēmums par Eiropas Ārējās darbības dienestu tiks pieņemts jūlija beigās. Mums jānodrošina, lai EĀDD sāktu savu darbību pēc iespējas drīzāk un lai tā darbība veicinātu augsta līmeņa Eiropas ārpolitikas un drošības politikas attīstību, nodrošinot Eiropas Savienības ārējās darbības saskaņotību un stiprinot Eiropas Savienības nozīmi pasaules līmenī. Eiropas Parlamentam jācenšas uzlabot parlamentāro kontroli, īstenojot kopēju ārpolitiku un drošības politiku un aktīvi veicot likumdošanas, budžeta izstrādes un izpildes funkcijas. Mums jānodrošina, lai EĀDD darba pamatā būtu budžeta neitralitātes princips un lai netiktu dublēti EĀDD un citu iestāžu uzdevumi, funkcijas un resursi. Turklāt mums jāatrisina atbildības un pārskatatbildības jautājums gan attiecībā uz Eiropas Savienības budžeta līdzekļu izmantošanu, gan pilnvaru piešķiršanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Elena Băsescu (PPE), rakstiski. – (RO) Es balsoju par Brok kunga izstrādātā ziņojuma pieņemšanu, jo tas ir nozīmīgs solis pretī Eiropas Ārējās darbības dienesta darba sākšanai.

Eiropas Parlamentam būs liela nozīme Eiropas Ārējās darbības dienesta darbā, jo tas iesaistīsies apspriedēs pirms jebkuras Eiropas Savienības misijas sākšanas trešās valstīs. Turklāt Parlaments veiks politisku kontroli attiecībā uz šīs iestādes budžetu.

Rumānija ir gatava piedāvāt darbiniekus ar nepieciešamajām zināšanām darbam Eiropas Ārējās darbības dienestā no tā izveides dienas. Mana valsts ir parādījusi savu ieinteresētību Eiropas krīzes pārvaldības misijās. Mēs esam nodrošinājuši vairāk nekā 200 ekspertu, policistu, militārās policijas darbinieku, diplomātu, tiesnešu un karavīru dalību lielākajā daļā Eiropas Savienības civilo un militāro misiju.

Nobeigumā es vēlos uzsvērt, ka, īstenojot darbinieku darbā pieņemšanas politiku, jāievēro kompetences un ģeogrāfiskā līdzsvara princips.

 
  
MPphoto
 
 

  Dominique Baudis (PPE), rakstiski. (FR) Ņemot vērā jaunās pilnvaras, ko Eiropas Savienība ieguvusi pēc Lisabonas līguma pieņemšanas, tai vajadzīgs stabils diplomātiskais pamats. Eiropas Ārējās darbības dienesta (EĀDD) izveide ir ievērojams progress šajā saistībā.

Es balsoju par Eiropas Parlamenta rezolūciju par EĀDD, jo Augstajai pārstāvei ir vajadzīgi kompetenti diplomāti, lai viņa veiksmīgi īstenotu savu misiju. Mana lēmuma pamatā ir secinājumi, ko pieņēma 21. jūnijā notikušajā Madrides konferencē, kuras laikā tika panākts institucionāls līdzsvars.

Ir saglabātas sākotnējā projektā noteiktās Eiropas intereses. Komisija, Padome un Parlaments turpmāk varēs strādāt kopā, lai izveidotu efektīvu un darboties spējīgu Eiropas diplomātisko dienestu. Es esmu pārliecināts par to, ka turpmākajās sarunās par EĀDD izveidi šis līdzsvars tiks saglabāts.

 
  
MPphoto
 
 

  Mara Bizzotto (EFD), rakstiski. (IT) Jau no paša sākuma vairāki Eiropas Ārējās darbības dienesta izveides aspekti ir bijuši neskaidri un pretrunīgi. Mums rūpīgi būtu jāizvērtē, kādas iespējamās pretrunas varētu rasties starp jaunā ES diplomātiskā dienesta darbību un dalībvalstu tradicionāli īstenotajām funkcijām. Vai dalībvalstis vairs nevarēs brīvi noteikt savu ārpolitiku? Iespējams, situācija nemaz nebūs tik draudīga, kā man šķiet, taču ir vērts padomāt par to, kāda būs šāda Eiropas dienesta izveides ietekme vidējā termiņā un ilgtermiņā. Precīzāk sakot, ja idejas būtība ir izveidot modeli, kurš ir līdzīgs ASV modelim, kur ārpolitiku tieši un ekskluzīvi pārvalda federālā valdība, nevis 50 štatu valdību vadītāji, būtu jāatceras, ka ASV valdību ievēl tauta un reizi četros gados ASV ārpolitikai tiek noteikta demokrātiska leģitimitāte, kādas nav Eiropas Komisijai, Eiropadomei un pat jaunajam Eiropas Ārējās darbības dienestam. Tāpēc, balsojot pret Brok kunga ziņojumu, es vēlos paust atbalstu Eiropas ārpolitikas pārvaldībai starpvaldību līmenī, jo paļaušanās uz kopējo ārpolitiku un drošības politiku (KĀDP) Eiropas līmenī nenodrošina šādā sensitīvā jomā pieņemto lēmumu pārvalstiskumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Sebastian Valentin Bodu (PPE), rakstiski. (RO) Eiropas nodokļu maksātājiem tiks nodrošināta lielāka kontrole pār to, kā Eiropas Ārējās darbības dienests izlieto Eiropas Savienības finanšu resursus. Tas ir apsveicami, ka Eiropas Parlamentam ir piešķirtas lielākas budžeta pilnvaras šajā jomā, jo EĀDD budžets būs pakļauts stingrākai likumdevējas iestādes kontrolei. Eiropas Savienība pašreiz nodarbina aptuveni 7000 diplomātu un ierēdņu, kuri nodrošinās, lai prioritāte tiktu piešķirta Eiropas Savienības mērķiem, nevis dalībvalstu un pat starpvaldību mērķiem. Visi Eiropas Ārējās darbības dienesta darbinieki būs politiski atbildīgi Eiropas Parlamentam, ņemot vērā tā paplašinātās pilnvaras pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā. Eiropas Parlaments ir guvis uzvaru, veiksmīgi īstenojot ideju, ka Eiropas Ārējās darbības dienesta darbam lielā mērā jābūt saistītam ar cilvēktiesību popularizēšanu un miera nodrošināšanu pasaulē. Tas liecina par to, ka Eiropas Savienība apzināti īsteno tās ārkārtīgi svarīgo uzdevumu eksportēt pamata cilvēktiesības, kuras pašreiz diemžēl tīši tiek pārkāptas daudzās pasaules valstīs.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. (PT) Es balsoju par ziņojumu par Eiropas Ārējās darbības dienesta izveidi un darbību. Tas ir ļoti būtisks solis, lai stiprinātu Eiropas nozīmi pasaulē un koordinētu 27 dalībvalstu politiku ārējo attiecību jomā. Sarunās ar Padomi un Komisiju Eiropas Parlaments redzēja, ka tiek stiprināta Eiropas Ārējās darbības dienesta Savienības dimensija, tādējādi nostiprinot arī Parlamenta nozīmi šīs jaunās iestādes politisko un budžeta jautājumu risināšanā.

 
  
MPphoto
 
 

  Nikolaos Chountis (GUE/NGL), rakstiski. (EL) Es balsoju pret ziņojumu par Eiropas Ārējās darbības dienestu, jo tas tiek veidots, izmantojot neskaidras procedūras, nosakot neskaidras kompetences jomas un lielā mērā ierobežojot Eiropas Parlamenta, vienīgās vēlētās ES iestādes, funkcijas, kuras ir saistītas tikai ar budžeta jautājumiem. Turklāt es balsoju pret EĀDD arī tāpēc, ka tas ir iecerēts kā instruments turpmākai Eiropas Savienības militarizācijai, jo tā uzdevumi ietver arī militāras darbības pat humanitārās palīdzības sniegšanas un intervences gadījumos. Eiropas Savienībai nevajadzētu saistīt savu ārpolitiku vai solidaritātes politiku krīzes gadījumā ar militāru darbību un militarizētām struktūrām un mehānismiem. Tai būtu jāizstrādā politika un jāveido iestādes, kuras nodrošina neatkarīgu un miermīlīgu pārstāvību starptautiskajās attiecībās un kuras nav saistītas ar ASV militāro oportūnismu un intervenci. Tai būtu jārīkojas saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem un ANO Dibināšanas hartu mieram un solidaritātei pasaulē.

 
  
MPphoto
 
 

  Derek Roland Clark (EFD), rakstiski. − Es atturējos no balsojuma par 80. grozījumu, jo, lai gan dalībvalstu valdībām ir jānodrošina iespēja veikt rūpīgu EĀDD darbības kontroli, šis grozījums nodrošina šādas tiesības arī Eiropas Parlamentam. Suverēnai valstij nav pieņemams tas, ka Eiropas iestāde kontrolē diplomātisko dienestu. Tas nav Eiropas Parlamenta uzdevums.

 
  
MPphoto
 
 

  Mário David (PPE), rakstiski. (PT) Es patiešām ar lielu gandarījumu balsoju par Brok kunga ziņojumu. Pēc vairākus mēnešus ilgām debatēm Parlamentā un sarunām ar Padomi un Komisiju balti dūmi beidzot liecina par to, ka sarunas pabeigtas. Es ceru, ka no šā brīža Eiropas Ārējās darbības dienests piemēros Pamattiesību hartu atbilstīgi Lisabonas līguma būtībai un mērķim, lai, izstrādājot politiku un sadalot Eiropas Savienības palīdzību ārvalstīm, prioritāte tiktu piešķirta Kopienas metodei un lai dalībvalstis (jeb, precīzāk sakot, dažu dalībvalstu ārlietu ministrijas) nopietni izturētos pret šīs jaunās iestādes izveidi, kā arī jaunajām pilnvarām un tiesībām, kuras piešķirtas Augstajai pārstāvei, stājoties spēkā Lisabonas līgumam. Es arī ceru, ka netiks īstenoti pasākumi, kurus atsevišķas dalībvalstis vai atbildīgās personas šo valstu valdībās uzskata par iejaukšanos valstu vai valdību kompetences jomās, un ka Portugāles valdība cīnās par pārstāvību, kas nodrošinās mums labu slavu kvalitātes, kompetences, veikuma un iesaistīto dalībvalstu pārstāvju proporcionalitātes dēļ. Kā šā Parlamenta deputāti mēs vēlamies, lai tiktu izveidots nevis dienests, kuru kontrolē un uzrauga valdības, bet gan dienests, kurš ir piederīgs Savienībai.

 
  
MPphoto
 
 

  Luigi Ciriaco De Mita (PPE), rakstiski. (IT) Kopēja ārpolitika un kopēja ekonomikas politika ir mērķi, kas vajadzīgi Eiropas integrācijas procesa īstenošanai. Būtu jāatceras, ka arī vienotā valūta tika pieņemta, lai paātrinātu integrācijas procesu, kurš apstājās Nicā. Ņemot vērā to, kā tiek organizēts Eiropas Ārējās darbības dienests, pastāv risks, ka tas īstenos paralizējošu pieeju „nedarīt neko”, nevis būs patiešām vienojoša procesa sākums.

 
  
MPphoto
 
 

  Proinsias De Rossa (S&D), rakstiski. Es atzinīgi vērtēju grozīto Brok kunga ziņojumu. Bija svarīgi iebilst pret priekšlikumu noteikt, ka attīstības politika ir daļa no mūsu ārpolitikas. Mums vajadzīga autonoma iestāde attīstības jomā, kura būtu atbildīga neatkarīgam komisāram attīstības un humānās palīdzības jautājumos. Šajā ziņojumā noteikts, ka komisārs attīstības jautājumos ir atbildīgs par visu ciklu — programmas izstrādi, plānošanu un Attīstības sadarbības instrumenta (ASI) īstenošanu, un Eiropas Attīstības fonda (EAF) darbību. Mums jānodrošina īstenošanas atbilstība Līguma burtam un garam. Vairāki priekšlikuma aspekti joprojām var tikt dažādi interpretēti. Taču Eiropas Parlamenta ieviestie grozījumi nostiprina Komisijas kompetenci attiecībā uz darbības budžetu un tādējādi garantē parlamentāru uzraudzību un skaidru demokrātisko pārskatatbildību.

 
  
MPphoto
 
 

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. – (PT) Es balsoju par ziņojumu par Eiropas Ārējās darbības dienesta (EĀDD) organizāciju un darbību, jo panāktā vienošanās nostiprina EĀDD Kopienas identitāti un tā politisko atbildību un budžeta saistības pret Parlamentu.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Eiropas Parlaments 2006. gada novembrī pieņēma rezolūciju, kurā atzina, ka Eiropas universālās saziņas valodas — angļu, spāņu, portugāļu un franču valoda, sarindotas secībā pēc runātāju skaita, — ir nozīmīgs saziņas līdzeklis, kā arī solidaritātes, sadarbības un ekonomisko investīciju nodrošināšanas instruments. Eiropas Komisija 2008. gadā atzina, ka šīs valodas veido nozīmīgu tiltu starp tautām un valstīm dažādos pasaules reģionos.

Es uzskatu, ka, nosakot EĀDD organizācijas un darbības principus, ir ļoti svarīgi pilnīgi izmantot manis pieminēto globālo Eiropas valodu sniegtās saziņas iespējas un noteikt tās par darba valodām. Valodu lietojuma noteikumi un prakse šajā dienestā liecinās par tā ieinteresētības līmeni ārējās saziņas nodrošināšanā.

Ņemot to vērā, es varu tikai priecāties par EĀDD izveidi un ceru, ka tas sasniegs cerētos rezultātus. Eiropas Savienība no kompetenta un efektīva EĀDD var iegūt patiešām daudz, jo tas var kļūt par Eiropas Savienības balsi, uzrunājot pasauli, un aktīvi sadarboties ar dalībvalstu diplomātiskajiem dienestiem.

 
  
MPphoto
 
 

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. (PT) Šā lēmuma mērķis ir noteikt Eiropas Ārējās darbības dienesta (EĀDD) organizācijas un darbības principus — tā ir iestāde, kas darbojas funkcionāli neatkarīgi no Savienības Augstā pārstāvja vadībā un ir izveidota saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību (LES) 27. panta 3. punktu, kurā grozījumi izdarīti ar Lisabonas līgumu. Arī Eiropas Parlaments piedalās Savienības ārpolitikā, īstenojot savas politiskās kontroles funkcijas (izklāstītas LES 14. panta 1. punktā), kā arī līgumos noteiktās likumdošanas un budžeta pieņemšanas funkcijas. Augstais pārstāvis regulāri apspriežas ar Eiropas Parlamentu par kopējās ārpolitikas un drošības politikas (KĀDP) galvenajiem aspektiem un būtiskākajiem lēmumiem un nodrošina, ka pienācīgi tiek ņemta vērā Parlamenta nostāja; Augstajam pārstāvim šo uzdevumu palīdz īstenot EĀDD. Šim dienestam kopā ar Augsto pārstāvi būtu jāizstrādā īpaši noteikumi par Eiropas Parlamenta deputātu pieeju konfidenciālai informācijai saistībā ar KĀDP. Tā kā līdz šim man nebija iebildumu, es balsoju par šā lēmuma pieņemšanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. (PT) Mēs balsojām pret šo ziņojumu, par kuru panākta vienošanās sarunās starp Padomi un deputātu vairākumu Parlamentā par vienu no Lisabonas līguma būtiskākajiem jautājumiem un federālisma pamatprincipu Eiropas Savienībā, kas tagad ieguvis likumīgu statusu atbilstīgi Eiropas Konstitūcijai. Jānorāda, ka ES vēstniecību darbā dažādās valstīs visā pasaulē tiks iesaistīts vairāk nekā 5000 darbinieku, lai nodrošinātu šā dienesta darbību.

Situāciju vēl vairāk pasliktina tas, ka nav pieņemti mūsu grupas izvirzītie priekšlikumi, jo īpaši priekšlikumi, kuros noteikts, ka Eiropas Savienības militārās struktūras nevajadzētu iekļaut Eiropas Ārējās darbības dienesta struktūrā un ka starp tām nevajadzētu būt nekāda veida institucionālai saiknei. Nav ņemti vērā arī mūsu priekšlikumi attiecībā uz Eiropas Savienības izmeklēšanas struktūrām.

Īpaši satraucoši ir tas, ka ir noraidīts mūsu Padomei iesniegtais priekšlikums pārtraukt tās jurisdikcijā esošo militāro un civilmilitāro struktūru attīstību un likvidēt tās, kā arī pārtraukt piešķirt finansējumu militārām un civilmilitārām darbībām. Tādējādi mūs patiešām uztrauc Eiropas Savienības nākotne un tās izvēlētais ceļš.

 
  
MPphoto
 
 

  Lidia Joanna Geringer de Oedenberg (S&D), rakstiski.(PL) Pirms deviņiem gadiem Lākenē iepriekšējās Beļģijas prezidentūras laikā sākās darbs saistībā ar Konstitucionālo līgumu, lai stiprinātu Eiropas Savienības ārpolitiku, nodrošinot tās saskaņotību un pamanāmību starptautiskā līmenī. Lai gan bija daudz sarežģījumu saistībā ar Eiropas Savienības līgumu reformu, šodien, atzīmējot pirmo gadadienu Lisabonas līgumam, kurš stājās spēkā 2009. gada 1. decembrī, beļģi var pabeigt iesākto un sākt Eiropas Ārējās darbības dienesta darbību. Mēs, ar Līgumu nostiprinātā Eiropas Parlamenta deputāti, varam palīdzēt veikt šo uzdevumu. Pēc daudzus mēnešus ilgušām sarunām starp Eiropas Parlamenta delegāciju un Ashton kundzi — Savienības Augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos — EĀDD attīstās Eiropas Parlamenta ieteiktajā virzienā. Brok kunga un Verhofstadt kunga ziņojums ir svarīgs dokuments, kurā apkopota informācija par šo darbu, un to ir vērts atbalstīt. Kādus panākumus sarunās ar Augsto pārstāvi guva Parlaments? Pirmkārt, tiek veidots Eiropas Savienības diplomātiskais dienests, nevis starpvaldību dienests, un tas nozīmē, ka 60 % no amatu kandidātiem izvirzīs Eiropas Savienība. Otrkārt, Parlaments varēs īstenot EĀDD politisko un budžeta uzraudzību, kas nozīmē tiesības intervēt delegāciju vadītāju amatu kandidātus un kontrolēt iestādes finanses, kā mēs to darām attiecībā uz Komisiju un Padomi. Treškārt, tiks nodrošināta vienlīdzīga amatu sadale, ievērojot tautību un dzimumu pārstāvības principu, kā arī 2013. gadā ir paredzēta dienesta sastāva pārskatīšana, lai novērstu iespējamās nepilnības.

 
  
MPphoto
 
 

  Sylvie Guillaume (S&D), rakstiski. (FR) Es esmu gandarīta par panākto vienošanos starp trim Eiropas iestādēm un baronesi Ashton par Eiropas Ārējās darbības dienesta izveidi. Tas ir līdzsvarots dienests gan organizācijas, gan arī sastāva ziņā, un tas tiks veidots, lai palīdzētu baronesei Ashton darbā Eiropas Savienības Augstās pārstāves amatā. Turklāt tas palīdzēs stiprināt Eiropas Parlamenta politiskās un budžeta kontroles pilnvaras. Es patiešām ceru, ka šis dienests nodrošinās maksimālu ieguvumu Eiropas Savienībai. Tādējādi Eiropas Savienība spēs demonstrēt pārliecinošu politisku saskaņotību un vienbalsīgi runāt starptautiskā līmenī. Ņemot to vērā, Savienība var kļūt tikai spēcīgāka un tās darbība būs lielākā mērā leģitīma un efektīvāka.

 
  
MPphoto
 
 

  Jean-Luc Mélenchon (GUE/NGL), rakstiski. (FR) Baroneses Ashton izvirzītais priekšlikums nav pieņemams. Tas paredz standartizēt Eiropas diplomātiju viņas un Komisijas pakļautībā un noliegt dalībvalstu tiesības šajā jomā. Šā ziņojuma vienīgā vērtība ir aicinājums nodrošināt visu dalībvalstu pārstāvību baroneses Ashton un Komisijas rīcībā esošajā Eiropas diplomātiskajā dienestā. Šajā Eiropā mēs esam nonākuši līdz tam, ka lūdzam tiesības klusēt, taču velti! Es balsošu pret šo tekstu.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. (PT) Pieņemot Lisabonas līgumu, tika paredzēts izveidot Eiropas Ārējās darbības dienestu (EĀDD) un tādējādi nodrošināt pamatu spēcīgam Eiropas diplomātiskajam dienestam. EĀDD izveidei jānodrošina Eiropas ārējās darbības un kopējās ārpolitikas un drošības politikas saskaņotība.

 
  
MPphoto
 
 

  Willy Meyer (GUE/NGL), rakstiski. (ES) Es balsoju pret ziņojumu par Eiropas Ārējās darbības dienestu (EĀDD), jo uzskatu, ka šī iestāde veicinās Eiropas Savienības militarizācijas institucionalizāciju. Šādi balsojot, es vēlējos paust noraidījumu sarunu procesam par EĀDD izveidi, jo referenti un baronese Ashton ir pakļāvušies dažu dalībvalstu spiedienam un ir pilnīgi aizmirsuši mūsu demokrātiskos principus. EĀDD kļūs par sui generis iestādi, kas darbojas pretrunā jebkuras demokrātiskas sistēmas pamatprincipiem. Es uzskatu, ka jānodrošina, lai Eiropas Parlamentam — vienīgajai demokrātiski ievēlētai Eiropas Savienības iestādei — un dalībvalstu parlamentiem būtu ne tikai budžeta kontroles tiesības, bet arī politiska kontrole pār EĀDD. Manu grupu īpaši satrauc EĀDD spēcīgā militārā ievirze un tas, ka Eiropas ārpolitikas civilās komponentes lielākā daļa, proti, visi jautājumi saistībā ar sadarbību attīstības jomā un konfliktu risināšanu, kļūs par daļu no Eiropas drošības un aizsardzības politikas. Tieši tāpēc Eiropas Apvienotā kreiso un Ziemeļvalstu Zaļo kreiso spēku konfederālā grupa, kura aizstāv tādas vērtības kā miers un Eiropas Savienības demilitarizācija neatbalsta EĀDD izveidi.

 
  
MPphoto
 
 

  Elisabeth Morin-Chartier (PPE), rakstiski. (FR) Ņemot vērā pēdējās nedēļās atbildīgajās parlamentārajās komitejās un dažādās politiskajās grupās notikušās sarežģītās debates par Eiropas Ārējās darbības dienestu, es vēlos pateikties kolēģim Brok kungam par viņa lielo ieinteresētību šā jautājuma risināšanā. Šodienas balsojums ir pamats spēcīgam diplomātiskajam dienestam Eiropas Savienības līmenī. Tādējādi tiks stiprināta dienesta Kopienas identitāte un garantēta tā atbildība pret Eiropas Parlamenta attiecībā uz politiskajiem un budžeta jautājumiem. Turklāt vismaz 60 % šā jaunā dienesta darbinieku būs Eiropas Savienības ierēdņi. Taču diemžēl paliek spēkā nosacījums, ka īpašo ārlietu pārstāvju uzklausīšana Eiropas Parlamentā ir tikai „neformāla”; es ceru, ka šis jautājums tiks atrisināts dažu gadu laikā. Par spīti visam ir nostiprinātas Eiropas Parlamenta pārskatīšanas tiesības, jo īpaši saistībā ar kopējās ārpolitikas un drošības politikas (KĀDP) misijām, kuras finansētas no Eiropas Savienības budžeta.

 
  
MPphoto
 
 

  Justas Vincas Paleckis (S&D), rakstiski. − Es nolēmu balsot par ziņojumu par Eiropas Ārējās darbības dienestu (EĀDD) un pilnīgi atbalstīt Lisabonas līguma būtiskāko novitāti un vēsturisko lēmumu attiecībā uz Eiropas nākotni. Tikai septiņus mēnešus pēc jaunā Līguma stāšanās spēkā mums ir izdevies panākt vienprātību, nodrošinot jaunā dienesta pārskatatbildību pret Eiropas Parlamentu politisko un budžeta jautājumu risināšanā. Šī uzraudzības funkcija garantēs patiešām demokrātisku kontroli pār dienestu, un, manuprāt, tas ir īpaši svarīgs aspekts.

Šis ziņojums nodrošinās ģeogrāfisku līdzsvaru, kā arī lielāku dažādo EĀDD aspektu saskaņotību. Tā izveides mērķis ir nevis dublēt Eiropas Savienībā esošos diplomātiskos dienestus, bet gan stiprināt Eiropas Savienības diplomātiskos dienestus. Šāda vienošanās ir skaidrs pierādījums Eiropas Savienības vēlmei apkopot spēkus un efektīvāk īstenot tās vērtības. Tas ļaus Eiropas Savienībai īstenot reālu ietekmi starptautiskā līmenī. Tā ir iespēja ne tikai Eiropas Savienībai, bet arī tās dalībvalstīm.

 
  
MPphoto
 
 

  Alfredo Pallone (PPE), rakstiski. (IT) Noteikti ir svarīgi, lai Komisija laikus koordinētu dažādās Eiropas Savienības ārpolitikas jomas. Eiropas Ārējās darbības dienesta izveide Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos un Komisijas priekšsēdētāja vietnieka pakļautībā var uzlabot Eiropas Savienības ārējās darbības efektivitāti pasaules līmenī, lai — un tas ir visbūtiskākais — izvairītos no pretrunām un darba dublēšanas, kā arī lai ilgtermiņā nodrošinātu saskaņotību ES stratēģisko interešu un pamatvērtību veicināšanā ārvalstīs.

 
  
MPphoto
 
 

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. (PT) Kā Konstitucionālo jautājumu komitejas loceklis, kurā notika plašas apspriedes par Eiropas Ārējās darbības dienestu (EĀDD) un kurā man tika dota iespēja paust savu viedokli, un kā Eiropas Tautas partijas grupas (Kristīgo demokrātu) pārstāvis es atbalstu šo ziņojumu un balsoju par to. Eiropas Parlaments nāca klajā ar vienotu politisko grupu nostāju, un tās visas vēlējās pēc iespējas labāk izmantot jaunās Lisabonas līguma piešķirtās pilnvaras, jo īpaši šim Parlamentam piešķirtās pilnvaras attiecībā uz EĀDD politisko un finanšu kontroli. Es vēlos vēlreiz norādīt, ka jau kopš paša sākuma un nepārtraukti, tostarp iesniedzot priekšlikumus grozīt ziņojuma projektus, esmu uzsvēris nepieciešamību nodrošināt EĀDD ģeogrāfisko līdzsvaru. Es vēlos uzsvērt Augstās pārstāves apņemšanos izveidot komandu, pamatojoties uz ģeogrāfiskā līdzsvara principu, iekļaujot tajā pārstāvjus no visām 27 dalībvalstīm, aizliedzot jebkādu diskrimināciju un vienlaikus veicinot vienlīdzību.

 
  
MPphoto
 
 

  Bernhard Rapkay (S&D), rakstiski. (DE) Kā Juridiskās komitejas referents ziņojumam par Eiropas Ārējās darbības dienestu es vēlos norādīt, ka, ņemot vērā arī Juridiskās komitejas iesniegtos Augstās pārstāves priekšlikuma 6. panta grozījumus, šodien pieņemtais ziņojums diskusijās par personāla nolikuma pielāgošanu nav saistošs nedz man kā referentam, nedz arī Eiropas Parlamentam kopumā. Tas īpaši attiecas uz šodien pieņemtā teksta zemsvītras piezīmēm. Ziņojums par tiesību akta projektu, saistībā ar kuru Eiropas Parlaments veica tikai konsultanta funkciju, nevar būt saistošs jomās, kurās Eiropas Parlamentam saskaņā ar citu juridisko pamatu ir koplēmuma tiesības.

 
  
MPphoto
 
 

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. − Parlamenta apstiprinājums nodrošina iespēju īstenot saskaņotāku un efektīvāku Eiropas ārpolitiku, kas lielākā mērā atbilst pilsoņu cerībām. Taču dienesta organizācija varēja būt labāka.

Mums ir ļoti žēl, ka Ashton kundzei, Komisijai un vairāku dalībvalstu valdībām nepietika drosmes panākt vērienīgāku risinājumu. Mēs atbalstām kompromisu, jo Eiropas Parlamentam izdevās būtiski uzlabot Ashton kundzes sākotnējo priekšlikumu. Panāktie uzlabojumi ir spēcīga cilvēktiesību aizsardzības struktūra, drošības pasākumi attīstības politikas jomā un pasākumi pret Kopienas politikas jomu nacionalizāciju, nostiprināta demokrātiskā kontrole, pārredzamāks ārlietu budžets un dzimumu līdzsvars, pieņemot darbiniekus.

Taču kompromiss nav bez trūkumiem. Tā vājās vietas ir arī neskaidri noteiktās krīzes pārvaldības struktūras, Ashton kundzes pastāvīgo vietnieku neesamība un EĀDD konsulāro dienestu ierobežotā darbības joma attiecībā uz pilsoņiem. Turpmākā attīstība lielā mērā būs atkarīga no tā, kā šis kompromiss tiks īstenots, tādējādi bumba atkal ir Ashton kundzes, dalībvalstu un Komisijas laukuma pusē. Ashton kundzei, dalībvalstīm un Komisijai jāstrādā kopā, jārada kopīgs esprit de corps un jāpārvar nesaskaņas veicinošā konkurence.

 
  
MPphoto
 
 

  Angelika Werthmann (NI), rakstiski. (DE) Kā vienmēr, ir sarežģīti pielāgot un līdzsvarot dažādās intereses un uzskatus. Taču šajās virves vilkšanas sacensībās mums nevajadzētu un mēs nedrīkstam pazaudēt būtiskāko mērķi, proti, panākt efektīvu un saskaņotu Eiropas Savienības ārpolitiku. Jāprecizē šādi jautājumi. Pirmkārt, darbinieki — kas strādās šajā dienestā un cik daudz darbinieku ir vajadzīgs? Otrkārt, vienlīdzības princips — darbinieki būtu jāpieņem darbā, pamatojoties uz dzimumu vienlīdzības principu. Treškārt, kādas būs EĀDD pilnvaras? Ceturtkārt, budžeta uzraudzība būtu jāuztic Eiropas Parlamentam. Piektkārt, jautājums, kas ir ļoti svarīgs nodokļu maksātājiem, — cik lielas būs izmaksas? Katrā ziņā šīm izmaksām jābūt saprātīgām un saprotamām. Šajā saistībā mums jāizmanto sinerģija, lai nodrošinātu pēc iespējas augstāku kvalitāti un izmaksu samazinājumu.

 
  
  

Rezolūcijas priekšlikums: Kosova (B7-0409/2010)

 
  
MPphoto
 
 

  Charalampos Angourakis (GUE/NGL), rakstiski. (EL) Grieķijas Komunistu partijas parlamentārā grupa balsoja pret rezolūcijas priekšlikumu, jo tās mērķis ir nostiprināt nelikumīgo Kosovas atdalīšanu, kas īstenota, izmantojot NATO varu un ieročus un Eiropas Savienības un citu imperiālistisko spēku ietekmi. Rezolūcija attaisno NATO līdzdalību karadarbībā un Serbijas sadalīšanu, kā arī atbalsta ilgstošo NATO karaspēka klātbūtni un bāzes Kosovā un šajā reģionā kopumā un Eiropu vienojošo intervenci, izvietojot savus spēkus EULEX aizsegā. Šī rezolūcija ir mēģinājums apšaubīt Hāgā esošās Starptautiskās tiesas spriedumu par Kosovas atdalīšanas likumību. Eiropas Savienības imperiālistiskā politika, kas ir šīs rezolūcijas pamatā, vēl vairāk pasliktina Kosovas strādnieku problēmas, kā arī veicina ekspluatāciju, korupciju, noziedzību un paaugstina kapitālistiskās pārstrukturēšanas līmeni, piedāvājot viņiem imigrāciju kā vienīgo izeju. Tā veicina nestabilitāti reģionā, serbu un Kosovas iedzīvotāju apspiešanu kopumā un pastiprina EULEX un NATO klātbūtnes radītās problēmas.

 
  
MPphoto
 
 

  Sophie Auconie (PPE), rakstiski. (FR) Kosova ir daļa no lielā mērā nestabilas ģeogrāfiskās zonas, un attiecībā uz to Eiropas Savienībai nepārtraukti būtu jāsaglabā modrība. Vispirms es vēlos uzsvērt šajā rezolūcijā nosodīto nožēlojamo vienotības trūkumu Eiropas Savienībā jautājumā par to, kādu politisko nostāju piemērot attiecībā uz šo valsti. Patiesībā piecas Eiropas Savienības dalībvalstis vēl nav atzinušas Kosovas neatkarību, lai gan 2008. gadā izskanēja aicinājums to darīt. Tāpēc mums vajadzīga kopīga politiska nostāja, jo īpaši attiecībā uz tādiem pamatjautājumiem kā vīzu izsniegšana, ne tikai lai nodrošinātu Eiropas Savienības iekšējo saskaņotību, bet arī veicinātu pārējo pasaules valstu uzticību. Es arī uzskatu, ka Eiropas integrācijas process visām šā reģiona valstīm ir būtisks aspekts reģiona stabilizācijas veicināšanai — stabilizācijas, kas ir visas mūsu sabiedrības interesēs. Attiecībā uz Kosovu jānorāda, ka iespēja pievienoties Eiropas Savienībai ir spēcīgs stimuls nepieciešamo reformu, jo īpaši ar cilvēktiesībām saistīto reformu, īstenošanai, kuras jau ir sāktas un kuras mums jāatbalsta. Es nešauboties atbalstu šo rezolūciju, kurā tiek risināti šie svarīgie jautājumi.

 
  
MPphoto
 
 

  Nikolaos Chountis (GUE/NGL), rakstiski. (EL) Es balsoju pret rezolūcijas priekšlikumu par Kosovas integrāciju Eiropā, jo tajā Kosova tiek uzskatīta un atzīta par neatkarīgu valsti. Izstrādājot rezolūciju, nav ievērota ANO Drošības padomes Rezolūcija Nr. 1244/99, turklāt tajā pausts aicinājums piecām Eiropas Savienības dalībvalstīm, tostarp Grieķijai, kuras nav atzinušas Kosovas vienpusēji pasludināto neatkarību, rīkoties tāpat — citiem vārdiem sakot, pārkāpt ANO rezolūciju. Tādējādi rezolūcija nepalīdz risināt problēmu un neveicina stabilitāti un mieru šajā reģionā. Rezolūcijā arī pausts aicinājums nodrošināt vēl spēcīgāku EULEX klātbūtni Kosovā.

 
  
MPphoto
 
 

  Mário David (PPE), rakstiski. (PT) Es balsoju pret rezolūciju. Šī rezolūcija, situācijas analīze un ierosinātie pasākumi pierāda, ka visiem tiem, kuri iebilda pret Kosovas atdalīšanu, patiešām bija taisnība.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Kosovas neatkarību joprojām vienbalsīgi nav atzinušas visas dalībvalstis. Piesardzība, ar kādu tiek uzlūkota šī jaunā valsts, neapšaubāmi ir saistīta ne tikai ar politiskiem un stratēģiskiem, bet arī praktiskākiem apsvērumiem, kuri galvenokārt attiecas uz satraucošo korupcijas un organizētās noziedzības izplatību šajā reģionā, liedzot iespēju Kosovai pārliecinoši apgalvot, ka tās teritorijā valda tiesiskums.

Būtu labi, ja Kosova, tāpat kā citas valstis Balkānu reģionā, sniegtu pierādījumus tam, ka tā uz visiem laikiem ir izvēlējusies pareizo ceļu, pieņemot politiku un reformas, kuras, no vienas puses, atbalsta Kosovas izdarīto izvēli par labu Eiropai un, no otras puses, stiprina tās iekšējo politisko struktūru, nodrošinot pamatu pilsoņiem, lai viņi izvēlētos demokrātiju un noraidītu vardarbību, jo īpaši etnisko vardarbību kā konfliktu risināšanas līdzekli. Kosovai joprojām ir ejams tāls ceļš.

 
  
MPphoto
 
 

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. (PT) Šajā rezolūcijā atzīta Kosovas 2008. gada 17. februārī pieņemtā neatkarības deklarācija, kuru atzinušas 69 valstis, un izteikts aicinājums dalībvalstīm sadarboties, lai izstrādātu kopīgu pieeju Kosovai, paturot prātā Kosovas plānoto pievienošanos Eiropas Savienībai. Es uzskatu, ka par spīti patiešām sarežģītajām bruņotā konflikta sekām izredzes pievienoties Eiropas Savienībai ir spēcīgs stimuls, lai Kosovā tiktu veiktas nepieciešamās reformas, un es aicinu īstenot praktiskus pasākumus, lai šīs izredzes kļūtu pamanāmākas Kosovas pilsoņiem, piemēram, tiktu īstenotas cilvēktiesības un stiprināts tiesiskums.

 
  
MPphoto
 
 

  João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Ar vienkāršu iemeslu, proti, faktu, ka vairākas Eiropas Savienības dalībvalstis joprojām nav atzinušas Kosovas neatkarību, pietiek, lai mēs saprastu, ka šīs rezolūcijas saturs ir nepieņemams. Diemžēl jau atkal deputātu vairākums šajā Parlamentā atbalsta rīcību, kas ir nelikumīga saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem. Atbilstīgi grozījumam, ko iesniedza Eiropas Apvienotās kreiso un Ziemeļvalstu Zaļo kreiso spēku konfederālā grupa un noraidīja deputātu vairākums, dialoga un sarunu atjaunošana saskaņā ar starptautiskajām tiesībām ir vienīgais risinājums, kas, iespējams, nodrošinās stabilitāti un ilgstošu mieru šajā reģionā.

 
  
MPphoto
 
 

  Lorenzo Fontana (EFD), rakstiski. (IT) Lunacek kundzes rezolūcijas priekšlikums skaidri parāda, ka valsts panākusi tikai nelielu progresu, un, manuprāt, uzsvērtās problēmas vēl vairāk liek apšaubīt iespēju, ka tā pievienosies Eiropas Savienībai, jo tādējādi tiktu uzsvērta Eiropas Savienības neviendabība, ko veicinājušas pēdējās paplašināšanās kārtas. Līdzīgi kā es teicu par Albānijas integrāciju Eiropas Savienībā, es arī uzskatu, ka mēs esam nonākuši krustcelēs — Eiropai ir jāizlemj, vai tā vēlas būt struktūra, kuras pamatā ir tikai ģeogrāfiski kritēriji, vai arī tā vēlas kļūt par organiskāku, saskaņotāku un stabilāku valstu savienību, kurām, lai gan pastāv liela daudzveidība, tomēr ir kopīgas, Eiropas ideālam atbilstīgas iezīmes. Būtiskais iemesls, proti, piecu dalībvalstu nevēlēšanās atzīt valsts suverenitāti, joprojām ir šķērslis, kurš pašreiz liek domāt, ka ideja par Kosovas pievienošanos Eiropas Savienībai ir paradoksāla. Minēto iemeslu dēļ es nevaru atbalstīt Lunacek kundzes rezolūcijas priekšlikumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Jaromír Kohlíček (GUE/NGL), rakstiski. (CS) Rezolūcijas projekts par Eiropas integrācijas procesu attiecībā uz Kosovu ir dokuments, kura autors noteikti nedzīvo reālā pasaulē un nesaprot, ka Kosova nav atzīta par starptautiskās kopienas locekli. Centieni mazināt spriedzi un uzlabot iekšējo ekonomisko situāciju, sākotnējo iedzīvotāju, citiem vārdiem sakot, serbu, goranu, romu un citu etnisko grupu un albāņu vairākumtautības līdzāspastāvēšanas nodrošināšana, minoritāšu iebiedēšanas novēršana un stingras pieejas īstenošana attiecībā uz klaniem, kuri izplata narkotikas Eiropā, ir būtiskākie jautājumi, kuri var veicināt situācijas uzlabošanos reģionā un stiprināt pārrobežu sadarbību. Joprojām nav iespējams atjaunot iedzīvotāju reģistrāciju, un valsts joprojām ir pilnīgi atkarīga no ārvalstu ekonomiskās palīdzības. Ir vērojams politiskās gribas trūkums nodrošināt vismaz taisnīgas vietējās vēlēšanas un priekšnosacījumus vietējo iestāžu darbībai. Cīņa pret korupciju un organizēto noziedzību joprojām ir tikai formāls jautājums šajā reģionā, un tas pats sakāms arī par decentralizāciju un valsts civildienesta reformu. Tādēļ šī reforma līdz šim nav reāli ietekmējusi situāciju valstī. Arvien pieaugošā un plaši izplatītā korupcija un ieroču un narkotiku kontrabanda pašreiz veicina nemieru reģionā. Tas ir dīvaini, ka šīs teritorijas valūta ir eiro. Īpaši tāpēc, ka pat pavirši nav izpildīti būtiskākie nosacījumi Eiropas kopējās valūtas ieviešanai. Ir skaidrs, ka Eiropas Apvienotā kreiso un Ziemeļvalstu Zaļo kreiso spēku konfederālā grupa nevar atbalstīt šādu projektu.

 
  
MPphoto
 
 

  Marian-Jean Marinescu (PPE), rakstiski. (RO) Es biju patiešām nepatīkami pārsteigts, šīs nedēļas sākumā izlasot laikrakstos, ka bruņots vīrietis četras reizes izšāvis uz serbu tautības Kosovas parlamenta deputātu. Šis uzbrukums notika četras dienas pēc eksplozijas Mitrovicā serbu demonstrācijas laikā. Eiropas Savienībai galvenokārt jāpievēršas demokrātijas īstenošanas procesam un stabilitātes nostiprināšanai Kosovā. Tāpēc rezolūcijas projektā, pirmām kārtām, vajadzēja atspoguļot situāciju provincē, piemēram, ieilgušo tieslietu sistēmas reformu un problēmas, ar kurām saskaras Eiropas misijas, kontaktējoties ar vietējām iestādēm Prištinā. Reģionālā sadarbība starp Rietumbalkānu valstīm ir ļoti svarīga ne tikai to ekonomikas attīstībai, bet arī tāpēc, lai nostiprinātu savstarpēju cieņu un tiesiskuma principa ievērošanu. Pilsoņiem būtiski svarīga ir sadarbība starp Belgradu un Prištinu, jo īpaši vietējā līmenī, galvenokārt jomās, kurās situācija ir vissliktākā, piemēram, vidi, infrastruktūru un tirdzniecību. Visbeidzot — bet tas nav mazāk svarīgi — attiecībā uz Kosovas statusa atzīšanu rezolūcijā, par kuru mēs debatējam, bija jāsniedz skaidrs vēstījums, ka tajā nav pausta visu Eiropas Savienības dalībvalstu nostāja.

 
  
MPphoto
 
 

  Jean-Luc Mélenchon (GUE/NGL), rakstiski. (FR) Piecas Eiropas Savienības dalībvalstis, tostarp Francija, nav atzinušas Kosovas neatkarību. Ņemot to vērā, ir nepieņemami, ka šodien tiek iesniegts ziņojums, kurā pausts atbalsts Kosovas integrācijai Eiropas Savienībā. Turklāt es pārāk stipri cienu šīs provinces iedzīvotājus, lai. zinot neseno konfliktu seku radītās ciešanas, pieprasītu viņiem izpildīt Kopenhāgenas kritērijus. Es balsošu pret šo nepieņemamo un provokatīvo tekstu.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. (PT) Rietumbalkānu reģiona stabilitāte un šā reģiona valstu integrācija Eiropas Savienībā vienmēr ir bijusi viena no Eiropas Savienības prioritātēm. Šajā sarežģītajā procesā dažas šā reģiona valstis, piemēram, Serbija, Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika un Melnkalne, ir pietuvinājušās Eiropas Savienībai ātrāk nekā citas. Dažādu iemeslu dēļ Kosovā šis process ir bijis lēnāks, un tās pilsoņi joprojām nevar ceļot uz Eiropas Savienības dalībvalstīm bez vīzas. Mums steidzami jārisina šī situācija, un šos centienus var īstenot tikai un vienīgi Kosova, kurai šajā saistībā būs jāīsteno nepieciešamās reformas.

 
  
MPphoto
 
 

  Willy Meyer (GUE/NGL), rakstiski. (ES) Es balsoju pret šo rezolūciju par Kosovu, jo tajā piecām dalībvalstīm, kuras nav atzinušas Kosovas vienpusēji pasludināto neatkarību, pausts aicinājums to darīt. Eiropas Apvienotā kreiso un Ziemeļvalstu Zaļo kreiso spēku konfederālā grupa vienmēr ir bijusi pret Kosovas vienpusēji pasludināto neatkarību, jo šāda rīcība ir pretrunā starptautiskajām tiesībām. Mēs, gluži pretēji, joprojām uzskatām, ka vienīgais iespējamais risinājums miera un stabilitātes nodrošināšanai reģionā ir priekšlikums atjaunot abām pusēm pieņemamu dialogu, pamatojoties uz Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes Rezolūciju Nr. 1244/99 un saskaņā ar starptautiskajām tiesībām.

 
  
MPphoto
 
 

  Francisco José Millán Mon un José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra (PPE), rakstiski. (ES) Eiropas Tautas partijas grupas (Kristīgo demokrātu) Spānijas delegācijas vārdā mēs vēlamies norādīt, ka iemesls mūsu negatīvajam balsojumam par rezolūciju par Kosovas integrācijas procesu Eiropā ir šajā rezolūcijā paustā attieksme pret Kosovu kā pret neatkarīgu valsti pilnīgi normālā situācijā, neņemot vērā to, ka šīs teritorijas statuss joprojām ir lielā mērā pretrunīgs jautājums starptautiskajā kopienā — ir gaidāms arī Starptautiskās Tiesas konsultatīvais atzinums — un ka Kosovas neatkarību nav atzinušas piecas Eiropas Savienības dalībvalstis, tostarp Spānija.

 
  
MPphoto
 
 

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. − Eiropas Parlaments šodien sniedza skaidru vēstījumu, ka neatkarīgās Kosovas nākotne ir atkarīga no integrācijas Eiropas Savienībā. Tas ir vēstījums gan Kosovas valdības, gan arī pilsoņu atbalstam. Tas ir arī nepārprotams aicinājums piecām Eiropas Savienības dalībvalstīm, kuras vēl nav atzinušas Kosovas valsts statusu, nekavējoties to izdarīt, lai uzlabotu mūsu atbalsta efektivitāti. Pārliecinošs Eiropas Parlamenta deputātu vairākums noraidīja priekšlikumu turpināt diskusijas par Kosovas statusu, neaizmirstot to, ka Starptautiskā Tiesa (ICJ) jūlijā sniegs savu atzinumu. Pieņemot šo rezolūciju, Parlaments atbalsta ideju pēc iespējas drīzāk sākt sarunas par bezvīzu režīmu. Kosovas iedzīvotājiem ilgāk vairs nevajadzētu liegt ceļošanas brīvību, ko Eiropas Savienība līdz gada beigām, iespējams, piešķirs citām šā reģiona valstīm. Mans balsojums ir aicinājums steidzami īstenot šo pasākumu, lai likvidētu Kosovas reģionālo, kā arī starptautisko izolāciju.

 
  
  

Rezolūcijas priekšlikums: Albānija (B7-0408/2010)

 
  
MPphoto
 
 

  Charalampos Angourakis (GUE/NGL), rakstiski. (EL) Grieķijas Komunistu partija balsoja pret rezolūcijas priekšlikumu, jo tā iebilst pret Albānijas pievienošanos Eiropas Savienībai to pašu apsvērumu dēļ, kuri ir iemesls iebildumam pret Grieķijas pievienošanos Eiropas Savienībai un turpmāko dalību šajā imperiālistiskajā starptautiskajā savienībā. Albānijas pievienošanās būs ieguvums Eiropas apvienošanas un Albānijas kapitāla vairošanas interesēs, jo īpaši energoapgādes, ieguves un transporta nozarē, kā arī ieguvums agresīvo un imperiālistisko ES un NATO plānu īstenošanai, taču zaudējums strādājošajiem, trūcīgiem lauksaimniekiem un maziem un vidējiem uzņēmumiem.

Rezolūcijas priekšlikumā pausts aicinājums atbalstīt un veicināt kapitālistisku pārstrukturēšanas pasākumu kopumu, ko īsteno apkaunojošā, pret vienkāršās tautas interesēm vērstā valsts buržuāzisko partiju politiskā sistēma sadarbībā ar Eiropas Savienību. Sekas šim pret tautu vērstajam uzbrukumam, kurš izraisīja plašus nemierus 20. gadsimta 90. gados, ir privatizācija, augsts bezdarba līmenis, migrācija, lauku apvidu pamešana, arvien pieaugoša ekspluatācija, noziedzība un korupcija. Tas ir nepieredzēts un atklāts mēģinājums iejaukties valsts iekšlietās un politiskās opozīcijas sistēmā un aicinājums īstenot nedemokrātiskus noteikumus politisko partiju un parlamenta darbībā. Eiropas Savienības un Albānijas buržuāzisko spēku politika, virzot valsti uz dalību Eiropas Savienībā, pastiprina valsts problēmas attīstības jomā, pasliktina strādājošo situāciju, veicina kapitāla aizplūšanu un migrāciju, kā arī rada būtiskus apdraudējumus drošībai šajā reģionā.

 
  
MPphoto
 
 

  Sophie Auconie (PPE), rakstiski. (FR) Balsojot par šo rezolūcijas projektu par Albānijas integrācijas procesu Eiropas Savienībā, es esmu nolēmusi atbalstīt divas būtiskākās tajā paustās idejas. No vienas puses, es atbalstu ideju par šīs valsts ilgtermiņa integrāciju, ko īpaši attaisno intensīvie centieni un jau panāktais progress. Konkrētāk, ir īstenoti pozitīvi pasākumi, lai cīnītos pret korupciju, kā arī lai nostiprinātu Albānijas demokrātisko sistēmu. No otras puses, joprojām ir daudz darāmā, lai nostiprinātu demokrātiju un nodrošinātu valsts ilgtspējīgu attīstību. Politiskā krīze pēc likumīgajām vēlēšanām 2009. gadā jūnijā Albānijā mums visiem parādīja, ka šo valsti joprojām apdraud būtiskas problēmas. Tieši tāpēc tai būs vajadzīgs pēc iespējas lielāks mūsu atbalsts.

 
  
MPphoto
 
 

  Mara Bizzotto (EFD), rakstiski. (IT) Šis ziņojums parāda, ko spēj panākt Eiropas propaganda, ignorējot pagātnē pieļautās kļūdas; tas tā patiešām ir, ka Chountis kunga ziņojumā ir uzsvērtas Albānijas problēmas, taču vienlaikus rodas priekšstats, ka mūsu pienākums ir uzņemt Balkānu valstis Eiropas Savienībā, it kā tas būtu ierakstīts zvaigznēs un pret to nedrīkstētu iebilst. Es pilnīgi nepiekrītu — Albānija šodien sastopas ar būtiskām un acīmredzamām problēmām saistībā ar tās iekšējo politisko stabilitāti un patiešām augsto korupcijas līmeni. Albānijas pievienošanās Eiropas Savienībai radītu jaunas problēmas papildus jau esošajām Savienības problēmām un uzdevumiem, kas tai šodien jārisina pēc vērienīgās paplašināšanās, kuras rezultātā dalībvalstu skaits palielinājās gandrīz divas reizes. Izņemot ES birokrātu varaskāri un centrālismu, nav cita iemesla, lai atbalstītu Albānijas pievienošanos Eiropas Savienībai; ņemot vērā pašreizējo situāciju šajā Balkānu republikā, es nevaru pateikt, kāds būtu šīs valsts pievienošanās ieguldījums Eiropas integrācijas procesā.

 
  
MPphoto
 
 

  Mário David (PPE), rakstiski. (PT) Es balsoju par šo rezolūciju, jo uzskatu, ka Albānijai jāturpina iesāktais ceļš, kas ved uz iespējamo iestāšanos Eiropas Savienībā. Savienībai pakāpeniski un noteikti jāturpina īstenot tās paplašināšanās stratēģiju. Šai stratēģijai jāfunkcionē arī kā virzītājspēkam attiecībā uz svarīgo reformu īstenošanu valstīs, kuras ir kandidātvalstis vai potenciālās kandidātvalstis dalībai Eiropas Savienībā. Taču mēs visi zinām, ka ceļš uz Eiropas Savienību nav viegls. Priekšnosacījumi, lai pievienotos Eiropas Savienībai, ir saprotami un labi zināmi, bet ne vienmēr viegli izpildāmi. Šajā ziņojumā skaidri noteikts, ka Albānijai vēl ir tāls ceļš ejams. Vispirms tai jāizpilda Kopenhāgenas kritēriji, tostarp attiecībā uz demokrātisku iestāžu stabilizācijas procesu. Šajā saistībā es vēlos uzsvērt un atbalstīt premjerministra Sali Berisha centienus rast efektīvu risinājumu pašreizējai politiskajai krīzei un vienlaikus izteikt kritiku par sociālistu opozīcijas zemisko rīcību. Tādējādi katras valsts tempu, virzoties uz pievienošanos Eiropas Savienībai, nosaka pati kandidātvalsts vai potenciālā kandidātvalsts. Es ceru, ka Albānija pārliecinoši un nešauboties virzīsies uz dalību Savienībā.

 
  
MPphoto
 
 

  Bairbre de Brún (GUE/NGL), rakstiski.(GA) Lai gan es balsoju par šo ziņojumu, es uzskatu, ka Albānijas iedzīvotājiem pašiem būtu jāpieņem lēmums par to, vai viņi vēlas būt daļa no Eiropas Savienības.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Albānija nav izņēmums attiecībā uz nestabilitāti Rietumbalkānu reģionā un apzinās, ka šī krīze rada apdraudējumu īstenotajām reformām, kuru mērķis lielā mērā bija atjaunot attiecības ar Eiropas Savienību. Atceroties Enver Hoxha diktatūru, ir skaidrs, ka Albānija tikai nelielā mērā var garantēt, ka tā spēj turpināt iet pa izvēlēto ceļu un uzlabot attīstības līmeni, kā arī nodrošināt pieņemamu, Eiropas standartiem atbilstošu tiesiskuma un personas brīvības ievērošanas līmeni. Iestāšanās NATO, iespējams, ir nozīmīgs solis, taču ar to nepietiek, lai Eiropas Savienība uzskatītu Albāniju par spēcīgu kandidātu dalībai Eiropas Savienībā.

 
  
MPphoto
 
 

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. (PT) Lai gan rezolūcijā ir atzīts Albānijas panāktais progress reformu procesā, tajā uzsvērts, ka vajadzīgi nozīmīgi papildu centieni, lai nostiprinātu demokrātiju un tiesiskumu un nodrošinātu ilgtspējīgu valsts ekonomikas attīstību. Manuprāt, izredzes pievienoties Eiropas Savienībai būs stimuls vairāku reformu īstenošanai Rietumbalkānu valstīs un konstruktīvs iemesls, lai veicinātu reģiona kapacitāti miera, stabilitātes un konfliktu novēršanas jomā, uzlabotu kaimiņvalstu attiecības un risinātu ekonomiskās un sociālās problēmas, nodrošinot ilgtspējīgu attīstību. Taču katras valsts panākumi virzībā uz dalību Eiropas Savienībā ir atkarīgi no tās centieniem izpildīt Kopenhāgenas kritērijus un nodrošināt atbilstību stabilizācijas un asociācijas priekšnosacījumiem, kurus, es ceru, valstis veiksmīgi īsteno.

 
  
MPphoto
 
 

  Jean-Luc Mélenchon (GUE/NGL), rakstiski. (FR) Manas draudzīgās attieksmes pret albāņiem dēļ es balsoju pret šo tekstu. Kāpēc mēs vēlamies, lai viņi iestātos Eiropas Savienībā, kas atbalsta tās finanšu elites intereses uz visu pārējo rēķina? Paplašināšanās nav iedomājama, kamēr vien Eiropas Savienība atbalsta konkurenci starp tautām un aizsargā priviliģēto intereses. Turklāt postkomunistiskā Albānija ir parādījusi, ka tās spēja cīnīties pret organizēto noziedzību, kas valda šajā valstī, ir patiešām ierobežota. Es balsoju pret šo tekstu.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. (PT) Reģionālā stabilitāte un Rietumbalkānu valstu integrācija Eiropas Savienībā vienmēr ir bijusi Savienības prioritāte. Tādējādi izredzes integrēties Eiropas Savienībā ir stimuls šā reģiona valstīm īstenot papildu centienus, lai veiktu vajadzīgās reformas šīm valstīm izvirzīto mērķu sasniegšanai, lai tās varētu kļūt par pilntiesīgām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Būtu jāuzsver šo valstu centieni nodrošināt mieru, stabilitāti un novērst konfliktus reģionā, kā arī stiprināt labas kaimiņvalstu attiecības. Albānija ir guvusi vērā ņemamus panākumus integrācijas procesā un jau ir atbildējusi uz Komisijas aicinājumu sagatavot ziņojumu par tās centieniem pievienoties Eiropas Savienībai.

 
  
MPphoto
 
 

  Willy Meyer (GUE/NGL), rakstiski. − Es balsoju par šo rezolūciju par Albāniju, jo tā apstiprina Parlamenta atbalstu Albānijas integrācijai Eiropā, kad valsts būs nodrošinājusi noteiktu politiskās stabilitātes un uzticamības līmeni un pilnīgi izpildījusi Kopenhāgenas kritērijus. Tajā norādīts uz panākto progresu reformu procesā, uzsverot, ka vajadzīgi ievērojami papildu centieni, lai nostiprinātu demokrātiju un tiesiskumu un veicinātu valsts ilgtspējīgu attīstību. Rezolūcijā atzinīgi novērtēts priekšlikums ieviest bezvīzu režīmu un izteikts aicinājums līdz 2010. gada beigām atcelt vīzas Albānijas pilsoņiem. Rezolūcijā uzsvērts, ka svarīga ir varas dalīšana un neatkarīgas tiesu varas principa ievērošana, aicinot panākt īpašu progresu šajā jautājumā. Satraucošākās problēmas valstī ir arī korupcija un organizētā noziedzība, kā arī cilvēku tirdzniecība, un rezolūcijā pausta stingra nostāja attiecībā uz šiem jautājumiem. Ziņojumā ir pievērsta uzmanība arī minoritāšu tiesībām, romiem, arodbiedrību tiesībām un sociālajai situācijai, sieviešu tiesībām un pilsoniskās sabiedrības iesaistīšanai valdības darbā, izstrādājot tiesību aktu projektus un īstenojot reformas. Tajā izteikts aicinājums izstrādāt un piemērot tiesību aktus atjaunojamu energoresursu, sabiedriskā transporta un vides aizsardzības jomā.

 
  
MPphoto
 
 

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. − Es atbalstu šīs rezolūcijas pieņemšanu, jo īpaši tāpēc, ka tajā atzinīgi novērtēti tiesu sistēmā sasniegtie panākumi, taču uzsvērts, ka reformu īstenošana vēl joprojām ir sākumstadijā; tajā pausts viedoklis, ka tiesu sistēmas reforma, tostarp tiesas nolēmumu izpilde, ir priekšnoteikums, lai Albānija varētu kandidēt uz pievienošanos ES, un uzsvērts, ka demokrātiskā sabiedrībā varas dalījumam ir liela nozīme; ziņojumā uzsvērts, ka pārredzama, objektīva un efektīva tiesu sistēma, kas nav atkarīga ne no kāda politiska vai cita spiediena vai uzraudzības, veido tiesiskuma pamatu, un šajā saistībā pausts aicinājums steidzami pieņemt visaptverošu ilgtermiņa stratēģiju, tostarp ceļvedi nepieciešamo tiesību aktu un īstenošanas pasākumu pieņemšanai; ziņojumā izteikts aicinājums opozīcijai iesaistīties likumprojektu sagatavošanas procesā un pilnīgi atbalstīt tiesu sistēmas reformu; turklāt uzsvērts, ka tiesu sistēma jānodrošina ar pietiekamiem finanšu līdzekļiem, lai tiesas spētu efektīvi darboties visā valstī; tāpēc izteikta cerība sagaidīt no Komisijas jaunas iniciatīvas par palīdzību un šajā saistībā atzinīgi novērtēta Smago noziegumu tiesas darbības sākšana Tirānā.

 
  
MPphoto
 
 

  Søren Bo Søndergaard (GUE/NGL), rakstiski. (DA) Es balsoju par šo rezolūciju, jo tajā vairākkārt izteikti pozitīvi vērtējami aicinājumi veikt uzlabojumus Albānijā. Taču mans „jā” nekādā ziņā nav uzskatāms par tiešu vai netiešu aicinājumu albāņiem pievienoties Eiropas Savienībai. Šo lēmumu var pieņemt tikai Albānijas iedzīvotāji.

 
  
MPphoto
 
 

  Eva-Britt Svensson (GUE/NGL), rakstiski. − Lai gan es balsoju par šo ziņojumu, mans stingrs uzskats ir tāds, ka Albānijas iedzīvotājiem pašiem ir jāpieņem lēmums par to, vai viņi vēlas vai nevēlas pievienoties Eiropas Savienībai.

 
  
  

Rezolūcijas priekšlikums: Kosova (B7-0409/2010) un Albānija (B7-0408/2010)

 
  
MPphoto
 
 

  Justas Vincas Paleckis (S&D), rakstiski. − (LT) Gan Albānija, gan arī Kosova ir panākušas progresu, īstenojot demokrātiskas reformas, lai stiprinātu tiesiskuma principu un nodrošinātu valsts ilgtspējīgu attīstību. Taču mums jāturpina strādāt, lai tiktu sasniegti mērķi, jo īpaši cīņā pret korupciju un organizēto noziedzību, stiprinot valsts iestāžu administratīvo spēju un nodrošinot tiesību aktu prioritāti. Politiskās nesaskaņas Albānijā saistībā ar rezultātiem parlamenta vēlēšanās, kuras ilgst jau gadu, apdraud valsts centienus kļūt par Eiropas Savienības dalībvalsti. Albānijas politiskajiem spēkiem jāsāk konstruktīvs dialogs, lai panāktu vienošanos par vēlēšanu rezultātiem un vēlēšanu likumu, kas paredzētu jaunu, pilnīgi pārredzamu vēlēšanu procesu. Es balsoju par rezolūcijām, jo tajās pausts aicinājums arī Eiropas Savienības dalībvalstīm meklēt jaunas sadarbības iespējas ar šīm Balkānu valstīm. Viens no šādiem pasākumiem ir veicināt iedzīvotāju personiskos kontaktus, īstenojot skolnieku, studentu un zinātnieku apmaiņu.

 
  
MPphoto
 
 

  Ernst Strasser (PPE), rakstiski. (DE) Mēs vēlamies izteikt šādu piezīmi par šajā rezolūcijā minēto jautājumu par vīzu režīma atcelšanu. Būtībā mēs atbalstām bezvīzu režīmu ar Rietumbalkānu valstīm. Taču ar nosacījumu, ka pilnīgi tiek izpildīti visi šajā saistībā izvirzītie priekšnoteikumi.

 
  
  

Rezolūcijas priekšlikums: Situācija Kirgizstānā (B7-0419/2010)

 
  
MPphoto
 
 

  Sophie Auconie (PPE), rakstiski. (FR) Es balsoju par vairāku politisko grupu izstrādāto kopīgo rezolūcijas priekšlikumu. Šī rezolūcija apstiprina nepieciešamību palielināt Kirgizstānai pašreiz piešķirto finansējumu, jo īpaši tāpēc, lai reaģētu uz Apvienoto Nāciju Organizācijas sākto attīstības programmas projektu ar mērķi iegūt finansējumu USD 71 miljona apmērā, kas vajadzīgs ārkārtas palīdzībai. Turklāt es uzskatu, ka ir jāsniedz šai valstij ne tikai ārkārtas palīdzība, bet arī jānodrošina vajadzīgie līdzekļi, lai stabilizētu situāciju valstī un izvairītos no šādu notikumu atkārtošanās. Tāpēc būtu jāizstrādā instrumenti, lai palīdzētu atjaunot drošību Kirgizstānā.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Lai gan ir sasniegti panākumi oficiālā politiskajā līmenī, Kirgizstānā joprojām valda nestabilitāte un konflikti, un nekas neliecina par to, ka situācija drīzumā varētu stabilizēties. Šī valsts, kura ieguva neatkarību pēc Padomju Savienības sabrukuma, ir parādījusi, ka tā nespēj pieņemt labākus standartus cilvēktiesību un personas brīvības ievērošanas jomā.

Es uzskatu, ka Eiropas Savienība kā vidutājs var uzņemties stabilitātes veicinātājas funkciju, un šajā situācijā, kas patiesībā ir pēckonflikta situācija, tai būtu aktīvi jāpiedalās sarežģītā uzdevuma veikšanā — efektīva miera procesa īstenošanā un demokratizācijā valstī, kuras kaimiņvalstis ir Krievija un Ķīna.

 
  
MPphoto
 
 

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. (PT) Šajā rezolūcijā paustas nopietnas bažas par traģiskajām, vardarbīgajām sadursmēm, kas nesen notika Kirgizstānas dienvidos, un izteikta līdzjūtība visu upuru ģimenēm. Es vēlos uzsvērt šajā rezolūcijā izteikto aicinājumu īstenot visus iespējamos pasākumus, lai valstī atjaunotu normālu stāvokli un radītu visus nepieciešamos apstākļus tam, lai bēgļi un iekšzemē pārvietotās personas varētu labprātīgi, droši un ar cieņu atgriezties savās mājās. Tajā izteikts arī aicinājums Komisijai sadarbībā ar starptautiskām organizācijām palielināt humāno palīdzību un, sadarbojoties ar Kirgizstānas varas iestādēm un citiem līdzekļu devējiem, sākt īstermiņa un vidēji ilga termiņa palīdzības programmas, lai atjaunotu sagrautās mājas un aizstātu zaudētos īpašumus, kā arī īstenot rehabilitācijas projektus, lai radītu labvēlīgus apstākļus tam, ka mājās atgriežas bēgļi un valsts iekšienē pārvietotās personas.

 
  
MPphoto
 
 

  Bogdan Kazimierz Marcinkiewicz (PPE), rakstiski.(PL) Attiecībā uz nemieriem un sadursmēm, kuri 11. jūnijā notika Kirgizstānas dienvidos, jo īpaši Osh un Jalal-Abad pilsētā, un kuru laikā dzīvību zaudēja aptuveni 300 cilvēku un vairāk nekā 2000 tika ievainoti, es uzskatu, ka Eiropas Parlamentam kā demokrātijas, likuma, kārtības un cilvēktiesību aizstāvim būtu stingri jāreaģē uz visiem šādiem gadījumiem, cenšoties novērst tādus destabilizācijas procesus, kādi pašreiz vērojami Kirgizstānā. Tāpēc es vēlos paust solidaritāti un atbalstu Kirgizstānas tautai, atbalstot šo rezolūciju un balsojot par tās pieņemšanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. (PT) Mani patiešām uztrauc nesenās vardarbīgās sadursmes Osh un Jalal-Abad pilsētā Kirgizstānas dienvidos. Tāpēc un ņemot vērā Eiropas Savienības centienus šajā reģionā, jo īpaši īstenojot tās Vidusāzijas stratēģiju, mums stingri jāapņemas sniegt palīdzību Kirgizstānai. Situācijas nopietnība liecina par to, ka būtiski jāpalielina Eiropas Savienības sniegtās humānās palīdzības apjoms un tā jāsaņem visiem tiem, kuri cietuši šajos nopietnajos konfliktos.

 
  
MPphoto
 
 

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. − Es atzinīgi vērtēju šīs rezolūcijas pieņemšanu galvenokārt tāpēc, ka tajā pausts aicinājums būtiski palielināt Eiropas Savienības humānās palīdzības apjomu cilvēkiem, kuri cietuši nesen Kirgizstānas dienvidos notikušajos vardarbības uzliesmojumos, kā arī vispusīgi izmantot stabilitātes instrumentu, un arī tāpēc, ka tajā uzsvērta mūsu pārliecība, ka arī ilgtermiņā būs vēl lielākā mērā nepieciešama ES iesaistīšanās problēmu risināšanā Kirgizstānas dienvidos; tajā atgādināts Parlamenta aicinājums Komisijai sagatavot priekšlikumus par attīstības sadarbības instrumenta līdzekļu pārdali, nodrošinot, lai ES būtu labi sagatavota reaģēt uz jauno situāciju Kirgizstānā; un šajā rezolūcijā atkārtoti apliecināts, ka ES Vidusāzijas politikā galvenā uzmanība jāpievērš cilvēku drošības aspektiem.

 
  
  

Rezolūcijas priekšlikums: AIDS/HIV XVIII starptautiskās AIDS konferences (Vīne, 2010. gada 18.–23. jūlijs) skatījumā (RC-B7-0412/2010)

 
  
MPphoto
 
 

  John Attard-Montalto, Louis Grech un Edward Scicluna (S&D), rakstiski. − Maltas leiboristu delegācija balsoja par kopīgo rezolūcijas priekšlikumu par Eiropas Savienības atbildi HIV/AIDS problēmai, jo īpaši tāpēc, ka tajā risināti būtiski svarīgi jautājumi un prioritātes, kuras saistītas ar globālu un traģisku problēmu, kas patiešām būtiski ietekmē dzīvi ļoti daudziem cilvēkiem, jo īpaši sievietēm un bērniem tādos nabadzības skartos reģionos kā Subsahāras Āfrika, kur 22,4 miljoniem iedzīvotāju ir HIV/AIDS. Lai gan sākotnēji šķiet, ka rezolūcijā nav norādītas tiešas atsauces uz abortu popularizēšanu, mana delegācija neatbalsta punktus, kuros, iespējams, pausts atbalsts abortam.

 
  
MPphoto
 
 

  Carlo Casini (PPE), rakstiski. (IT) Jau atkal mēs esam nonākuši nožēlojamā situācijā, kad diskusijā par reālu un nopietnu problēmu (šajā gadījumā cīņu pret HIV) tiek izmantoti argumenti, piedāvājot neatbilstīgus risinājumus attiecībā uz jautājumu par tiesībām uz dzīvību, tādējādi padarot neiespējamu pozitīvu balsojumu. Termins „seksuālā un reproduktīvā veselība” tagad ir kļuvis par argumentu, lai pārliecinātu parlamentus atbalstīt abortus. Mēs nedrīkstam ļauties maldināšanai!

Pirmām kārtām, ikvienam, tostarp arī man, ir jāveicina seksuālā un reproduktīvā veselība, taču, ja ar šo terminu tiek apzīmētas citas, patiesībā pilnīgi pretējas darbības (ar sievietes tiesībām uz izvēli saprotot cilvēka nogalināšanu), maldināšana ir jāatklāj. Aborti ir liela traģēdija ne tikai pasaulē, bet arī Eiropā. Mans nolūks, balsojot pret šo rezolūciju, ir nevis kavēt visaptverošos centienus cīņā pret AIDS, bet gan, kā jau es minēju, iebilst pret metodēm un rezolūcijas saturu.

 
  
MPphoto
 
 

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. – (PT) Es balsoju par rezolūciju par AIDS/HIV XVIII starptautiskās AIDS konferences skatījumā, jo jāpastiprina centieni, lai izstrādātu prioritāru pieeju HIV/AIDS jautājumiem sabiedrības veselības nodrošināšanai pasaulē un veicinātu šā vīrusa skarto personu vispārēju piekļuvi veselības aprūpei, izglītībai un nodarbinātībai. Ir ļoti svarīgi cīnīties pret stigmatizāciju un diskrimināciju pret HIV/AIDS nēsātājiem un nodrošināt viņu tiesību aizsardzību.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Politiskajām grupām būtu jāpanāk plaša vienprātība par šādu jautājumu, un tām būtu jāatturas izmantot šādu jautājumu, lai risinātu citas aktuālas problēmas. Ņemot vērā to, ka kopīgo rezolūcijas priekšlikumu atbalstīja tikai kreisie spēki un galēji kreisie spēki šajā Parlamentā, var secināt, ka diemžēl šis princips ir apdraudēts. Mums būtu jādomā par cilvēkiem, viņu slimību un tās radītajām ciešanām, kā arī par šīs slimības ietekmi uz sabiedrību, jo īpaši mazāk attīstītajās valstīs. Mums jāstrādā, lai rastu labākus risinājumus cīņā pret šo postu un mazinātu tā ietekmi šo cilvēku interesēs.

 
  
MPphoto
 
 

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. (PT) AIDS radītais posts joprojām ir nopietna cilvēces problēma visā pasaulē, un tāpēc tās risināšanā vajadzīga integrēta pieeja globālā līmenī, kas mobilizē valstis, iestādes un dažādu reģionu un kontinentu iedzīvotājus. Ņemot vērā joprojām valdošo sociālo stigmatizāciju saistībā ar šo jautājumu un slimības nepārtraukto izplatību ar augstu mirstības līmeni un īpaši postošu ietekmi uz mazāk attīstītajām valstīm un valstīm, kurās ir vissliktākā humānā situācija, ir jāmobilizē Eiropas Savienības un dalībvalstu iestāžu pasākumi un centieni, lai nodrošinātu reālus resursus visaptverošai un efektīvai rīcībai, kas var veicināt nepieciešamo politiku saskaņošanu slimības novēršanai un atbilstīgai ārstēšanai. Tomēr es nepiekrītu tam, ka cīņa pret HIV tiek saistīta ar tādu sensitīvu jautājumu kā aborti.

 
  
MPphoto
 
 

  João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Rezolūcijā pausta visaptveroša pieeja AIDS/HIV problēmai, pamatojoties uz aktuāliem datiem. Tajā uzsvērti būtiskākie jautājumi, kurus mēs, protams, atbalstām, tostarp šādi jautājumi: atbalsts vispārējai piekļuvei veselības aprūpei un aicinājums valdībām nodrošināt atbilstību šai prasībai, kā arī sabiedrības veselības pakalpojumu pieejamība visiem; nepieciešamība veicināt, aizsargāt un ievērot HIV/AIDS nēsātāju cilvēktiesības, jo īpaši tiesības uz seksuālo un reproduktīvo veselību; nepieciešamība pievērst uzmanību ekonomiskiem, juridiskiem, sociāliem un tehniskiem šķēršļiem, kā arī represīviem tiesību aktiem un pasākumiem, kuri liedz efektīvi reaģēt uz HIV problēmu; nepieciešamība nodrošināt taisnīgu un elastīgu finansējumu jauno preventīvo tehnoloģiju, tostarp vakcīnu un mikrobiocīdu, pētniecībai; aicinājums dalībvalstīm un Komisijai novērst satraucošo finansējuma samazināšanos seksuālās un reproduktīvās veselības uzlabošanai un citu līdzīgu tiesību veicināšanai jaunattīstības valstīs.

 
  
MPphoto
 
 

  Nathalie Griesbeck (ALDE), rakstiski. (FR) Ar noteiktību un pārliecību es balsoju par šo rezolūciju, kurā Eiropas Savienības dalībvalstis pirms nākamās starptautiskās AIDS konferences Vīnē tiek aicinātas izstrādāt jaunus tiesību aktus, lai nodrošinātu pieejamus un efektīvus medikamentus HIV ārstēšanai, veicinātu informatīvu kampaņu īstenošanu jaunattīstības valstis, palielinātu finansējumu jaunu vakcīnu un mikrobiocīdu izpētei, kā arī cīnītos pret pacientu diskrimināciju. Visā pasaulē ar AIDS slimo 33 miljoni iedzīvotāju, un viņu piekļuve antiretrovirāliem medikamentiem ir patiešām ierobežota, un es ceru, ka nākamajā nedēļā paredzētajā starptautiskajā konferencē šie daži ieteikumi tiks ņemti vērā.

 
  
MPphoto
 
 

  Sylvie Guillaume (S&D), rakstiski. (FR) Pirms nākamās starptautiskās AIDS konferences Vīnē, kura notiks jūlijā, mums, Eiropas Parlamenta deputātiem, šķita svarīgi sniegt skaidru vēstījumu valdībām. Tāpēc es balsoju par šo rezolūciju, kurā pausts aicinājums Komisijai un Padomei pastiprināt centienus, lai risinātu HIV/AIDS problēmu kā vispārēju sabiedrības veselības prioritāti, nosakot cilvēktiesību aizsardzību par būtiskāko aspektu, novēršot un ārstējot slimību un sniedzot atbalstu pacientiem.

To pacientu daļa, kuri saņem ārstēšanu, šodien joprojām ir pārāk maza, un ir vajadzīgi tiesību akti, lai nodrošinātu pieejamus un efektīvus medikamentus HIV ārstēšanai. Es stingri nosodu divpusējos tirdzniecības nolīgumus, kuri joprojām veicina tirdzniecības interešu prioritāti pār veselību, lai gan ir vienošanās ar Pasaules Tirdzniecības organizāciju. Kā uzsvērts rezolūcijā, mums jācīnās arī pret tādu tiesību aktu pieņemšanu, kuros inficēšana ar HIV tiek pielīdzināta noziegumam un kuri veicina pacientu stigmatizāciju un diskrimināciju.

Nobeigumā vēlos norādīt, ka statistikas dati par inficētu sieviešu un jaunu meiteņu skaitu liecina par to, ka pašreiz īstenotā preventīvā politika ir cietusi neveiksmi, tāpēc, manuprāt, ir svarīgi beidzot pieņemt reālistisku pieeju, palielinot finansējumu jaunu vakcīnu un mikrobiocīdu pētniecībai.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. (PT) HIV/AIDS joprojām ir viens no galvenajiem nāves cēloņiem pasaulē, 2008. gadā izraisot 2 miljonu cilvēku nāvi, un tiek prognozēts, ka arī turpmākajās desmitgadēs šī slimība būs viens no galvenajiem priekšlaicīgas mirstības iemesliem pasaulē. Jaunu inficēšanās gadījumu skaits turpina pārsniegt ārstēšanas nodrošināšanas iespējas, un 2009. gadā divas trešdaļas cilvēku, kuriem vajadzīga ārstēšana, joprojām to nebija saņēmuši, proti, 10 miljoniem cilvēku, kuriem vajadzīga palīdzība, nebija piekļuves atbilstošai efektīvai ārstēšanai. Tāpēc es uzskatu, ka Eiropas Savienībai jādara viss iespējamais, lai palielinātu ieguldījumu pētniecības, ārstniecības un izglītības jomā, lai uzlabotu šo situāciju. Ir jāveicina arī pret HIV/AIDS nēsātājiem vērstās stigmatizācijas un diskriminācijas izskaušana. Es arī uzskatu, ka Eiropas Savienībai jāpievērš īpaša uzmanība šai problēmai Subsahāras Āfrikā, kur 22,4 miljoniem iedzīvotāju ir šī slimība un kas joprojām ir slimības visvairāk skartais reģions.

 
  
MPphoto
 
 

  Willy Meyer (GUE/NGL), rakstiski. (ES) Es balsoju par visu Parlamentā pārstāvēto grupu kopīgo rezolūciju par HIV/AIDS, jo tajā pievērsta uzmanība būtiskiem šīs problēmas aspektiem, piemēram, jautājumam par visu pilsoņu vispārēju piekļuvi sabiedrības veselības aizsardzības pakalpojumiem. Rezolūcijā arī izteikts aicinājums valdībām pildīt savu pienākumu nodrošināt sabiedrības veselības aizsardzības pakalpojumu pieejamību pilsoņiem. Rezolūcija aizstāv arī HIV nēsātāju seksuālās un reproduktīvās veselības tiesības. Tajā arī uzsvērts, ka nepieciešams finansējums, kas atbilst jaunu preventīvu pasākumu, tostarp vakcīnu, pētniecības prasībām.

 
  
MPphoto
 
 

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. − (DE) Līdz pat šai dienai HIV/AIDS joprojām ir visā pasaulē izplatīta slimība, ar kuru ir gandrīz neiespējami cīnīties. Jaunattīstības valstīs ir īpaši liels jaunu inficēšanās gadījumu skaits, un tādējādi arī mirstības līmenis ir ļoti augsts. Taču arī Eiropas Savienībā tiek reģistrēts arvien vairāk jaunu inficēšanās gadījumu, un nereģistrēto gadījumu skaits, iespējams, ir daudz lielāks. Joprojām ir plaši izplatītas bailes no inficētām personām un no tā, ka jādzīvo ar šādu stigmu. Lai apturētu slimības izplatību, tiek veikta plaša pētniecība, arī Eiropas Savienībā. Tā kā HIV/AIDS pētniecība ir ļoti svarīga, es balsoju par šo rezolūciju.

 
  
MPphoto
 
 

  Elisabeth Morin-Chartier (PPE), rakstiski. (FR) Pirms nākamās starptautiskās AIDS konferences, kura notiks Vīnē 2010. gada 18.–23. jūlijā, uzskatu, ka man jāatbalsta šodien pieņemtā rezolūcija, sniedzot skaidru vēstījumu dalībvalstu parlamentiem. Patiesībā ir ļoti svarīgi pieņemt jaunus tiesību aktus, lai nodrošinātu pieejamus un efektīvus medikamentus HIV ārstēšanai, tostarp antiretrovirālas zāles un citus drošus un efektīvus medikamentus. Es vēlos norādīt, ka tikai 23 % pacientu, kuri slimo ar HIV, ir informēti par antiretrovirālu ārstēšanu Eiropā un Vidusāzijā. Piemēram, Baltijas valstis ir tās Eiropas Savienības valstis, kurās visvairāk vajadzīga AIDS profilakses politika. Tāpēc es aicinu Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūru apkopot vairāk informācijas par situāciju attiecībā uz pacientiem ar HIV/AIDS un nodrošināt šiem cilvēkiem tiesības uz pilntiesīgu sociālo, seksuālo un reproduktīvo dzīvi.

 
  
MPphoto
 
 

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. (PT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Es sniedzu šo balsojuma skaidrojumu, jo vēlos uzsvērt, ka, lai gan es balsoju par lielāko daļu rezolūcijas punktu, es atturējos no balsošanas par 17. punktu. Es atturējos tāpēc, ka franču valodas versijā — atšķirībā no portugāļu valodas versijas — bija norādīts, ka seksuālās un reproduktīvās veselības veicināšanas nolūkā, iespējams, ir atbalstāms aborts. Tā kā es aizstāvu tiesības uz dzīvību, mana sirdsapziņa liedza man balsot „par”. Es vēlos uzsvērt, ka terminu „seksuālā un reproduktīvā veselība” nevar izmantot kā argumentu, lai pārliecinātu parlamentus atbalstīt abortu. Tomēr es vēlos norādīt, ka pilnīgi atbalstu cīņu pret HIV/AIDS.

 
  
MPphoto
 
 

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. − Saskaņotā kopīgā rezolūcija tika pieņemta, 400 deputātiem balsojot par un 166 deputātiem balsojot pret, lai gan PPE grupa, kā katru reizi, pieprasīja balsot pa daļām par seksuālajām un reproduktīvajām tiesībām. Tas liecina arī par to, ka PPE grupas deputātu viedoklis šajā jautājumā atšķiras. Es esmu gandarīts par rezultātu, jo īpaši tāpēc, ka ir ņemti vērā visi mūsu apsvērumi saistībā ar seksuālajām un reproduktīvajām tiesībām.

 
  
MPphoto
 
 

  Joanna Senyszyn (S&D), rakstiski.(PL) Inficēšanās ar HIV/AIDS ir globāla problēma, un tai nav nekādas saistības ar tā sauktajām „riska grupām” vai „īpašajiem reģioniem”. Šodien tā vairs nav narkotiku lietotāju vai homoseksuāļu problēma, bet mūsu problēma. Lielākajam riskam ir pakļauti jauni, izglītoti, baltie cilvēki un cilvēki, kuri strādā lielās korporācijās.

Gandrīz puse ar HIV inficēto personu ir sievietes. Viņas ir uzņēmīgākas pret infekciju, jo šo vīrusu vieglāk nodot no vīrieša sievietei, nevis otrādi. XVIII starptautiskajā AIDS konferencē, kura notiks Vīnē šā gada 18.–23. jūlijā, tiks uzsvērta nepieciešamība īstenot intensīvāku informatīvu kampaņu, kurā uzmanība galvenokārt pievērsta sievietēm un jauniešiem. Ir jānodrošina, lai sievietēm būtu vispārēja un viegla piekļuve informācijai par seksuālās un reproduktīvās dzīves veselības aspektiem un medicīniskajiem pakalpojumiem. Ļoti svarīga ir arī HIV ārstēšanai paredzēto medikamentu pieejamība sievietēm grūtniecības laikā, lai novērstu slimības nodošanu no mātes bērnam. Lai novērstu HIV/AIDS izplatību, būtiski svarīgas ir skolu izglītības programmas par seksuālajām un reproduktīvajām tiesībām.

Acīmredzamas sekas tam, ka skolās trūkst seksuālās izglītības programmu, ir inficēšanās ar HIV un citām seksuāli transmisīvām slimībām jauniešu vidū, kā arī jaunu sieviešu pāragra, neplānota grūtniecība. HIV/AIDS epidēmija, ņemot vērā tās izplatību un letālo iznākumu, kā arī augsto saslimstības līmeni jauniešu vidū, ir pietiekams iemesls, lai ieviestu atbilstīgu seksuālo izglītību skolās. Tāpēc es balsoju par rezolūcijas pieņemšanu par HIV/AIDS XVIII starptautiskās AIDS konferences skatījumā.

 
  
MPphoto
 
 

  Charles Tannock (ECR), rakstiski. − ECR grupa pilnīgi atbalsta cilvēktiesības visiem neatkarīgi no rases, dzimuma un seksuālās orientācijas. Mēs stingri atbalstām visiem pieejamu progresīvu ārstēšanu, profilaksi un veselības aprūpi, kā arī informētības uzlabošanu un izglītošanu cīņā pret HIV un AIDS.

Taču mēs uzskatām, ka reproduktīvās tiesības, tostarp abortu jautājums, ir katras personas sirdsapziņas jautājums un šajā rezolūcijā izvirzītie priekšlikumi pārāk lielā mērā skar suverēnas valsts tiesības noteikt risināmos jautājumus veselības aprūpes un abortu politikas jomā.

Šo iemeslu dēļ ECR grupa ir nolēmusi atturēties no balsojuma par šo rezolūciju.

 
  
  

Rezolūcijas priekšlikums: Konvencijas par kasešu munīcijas aizliegumu (CCM) stāšanās spēkā 2010. gada 1. augustā un ES loma (RC-B7-0413/2010)

 
  
MPphoto
 
 

  Sophie Auconie (PPE), rakstiski. (FR) Konvencijas par kasešu munīcijas aizliegumu mērķis ir aizliegt šīs kategorijas ieroču izmantošanu, ražošanu, krājumu veidošanu, un tā paredz šo ieroču izņemšanu no aprites un iznīcināšanu. Es atbalstīju kopīgo rezolūcijas priekšlikumu, kurā pausts aicinājums visām dalībvalstīm ratificēt šo konvenciju, lai nodrošinātu tās īstenošanu Eiropas Savienībā. Tāpēc ir svarīgi veikt nepieciešamos pasākumus, lai valstis, kuras vēl nav ratificējušas šo konvenciju, to izdarītu. Dalībvalstīm, kuras jau ir parakstījušas šo konvenciju, tās stāšanās spēkā ir iespēja veikt nepieciešamos pasākumus, lai to īstenotu, proti, iznīcinātu krājumus un ieroču atliekas, sniegtu atbalstu upuriem un veiktu citus pasākumus.

 
  
MPphoto
 
 

  Nikolaos Chountis (GUE/NGL), rakstiski. (EL) Es parakstījos un balsoju par rezolūcijas priekšlikumu par Konvencijas par kasešu munīcijas aizliegumu stāšanos spēkā un ES lomu ne tikai tāpēc, ka šis ir ļoti svarīgs jautājums, bet arī tāpēc, ka Grieķija diemžēl ir viena no tām valstīm, kura šo konvenciju nav pat parakstījusi. Šī konvencija nekavējoties jāpiemēro visās valstīs. Kasešu munīcijas izmantošana izraisa daudz nāves gadījumu un apdraud pilsoņus, jo īpaši tad, ja šādu munīciju izmanto apdzīvotās vietās. Kasešu munīcijas izmantošanai ir traģiskas sekas arī pēc tam, kad konflikts likvidēts, jo šie ieroči izraisa civiliedzīvotāju traumas un nāvi — zemē palikušos nesprāgušos lādiņus nereti atrod bērni un citi nevainīgi upuri, kuri neapjauš draudošās briesmas.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Tās valstis, kas joprojām piedalās karadarbībā, zina, ka kasešu munīcijas izmantošanai ir postošas sekas. Parlamenta atbalsts šādas munīcijas aizliegumam un iznīcināšanai ir pilnīgi pamatots. Taču es baidos, ka politiķu vēlme un konvencijas ratifikācija vairākās dalībvalstīs var nebūt pietiekami stimuli, lai viegli sasniegtu vēlamos rezultātus.

Ņemot to vērā, šis neapšaubāmi ir nozīmīgs solis pareizajā virzienā, un Eiropas Savienības un tās dalībvalstu pienākums ir to atbalstīt.

 
  
MPphoto
 
 

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. (PT) Ņemot vērā Eiropas Savienības nenoliedzamo nozīmi, aizsargājot mieru, drošību un cieņu pret brīvību, dzīvību un cilvēktiesībām un pienācīgu cilvēka dzīves kvalitāti, es atbalstu šo rezolūciju un uzsveru nepieciešamību visām dalībvalstīm pozitīvi un ātri reaģēt uz aicinājumu „nekavējoties” parakstīt un ratificēt Konvenciju par kasešu munīcijas aizliegumu. Es vēlos uzsvērt, ka kasešu munīcija izraisa ļoti daudz nāves gadījumu un nopietni apdraud civiliedzīvotājus, tostarp pēckonflikta periodā. Diemžēl no šāda veida sprāgstvielām visvairāk cieš bērni. Es atbalstu Eiropas centienus cīņā pret tādu ieroču izplatīšanu, kas nogalina nešķirojot, un es ceru, ka šajā saistībā dalībvalstis un Eiropas Savienības iestādes īstenos saskaņotus un mērķtiecīgus pasākumus attiecībā uz trešām valstīm.

 
  
MPphoto
 
 

  Paweł Robert Kowal (ECR), rakstiski.(PL) Mēs esam izstrādājuši līdzsvarotu rezolūcijas priekšlikumu. Tajā atzinīgi novērtēta to dalībvalstu rīcība, kuras parakstījušas un ratificējušas Konvenciju par kasešu munīcijas aizliegumu, taču atzīts arī tas, ka dažas dalībvalstis, ņemot vērā to situāciju, pašreiz vēl nevar parakstīt šo konvenciju. Mūsu tekstā pausts aicinājums šīm valstīm (tostarp, piemēram, Polijai) veikt pasākumus, lai nodrošinātu atbilstību prasībām (piemēram, būtiski samazināt nesprāgušās munīcijas un šķembu munīcijas daudzumu), tādējādi samazinot civiliedzīvotāju iespējamo nāves gadījumu skaitu, un iekļaut šādas prasības Ženēvas Konvencijas par parastajiem ieročiem papildu protokolā. Šādu risinājumu ir izvēlējusies Polija un citas Eiropas Savienības dalībvalstis, piemēram, Somija, Latvija, Igaunija, Rumānija un Slovākija, kā arī ASV.

 
  
MPphoto
 
 

  Sabine Lösing un Sabine Wils (GUE/NGL), rakstiski. − Diemžēl kopīgās rezolūcijas apsvērumos norādīta pozitīva atsauce uz Eiropas drošības stratēģiju (EDS) un kopējo drošības un aizsardzības politiku, ko es un mana grupa noraidījām. Taču, ņemot vērā 107 valstu pieņemtās Konvencijas par kasešu munīcijas (CCM) aizliegumu lielo nozīmi, es un GUE/NGL grupa parakstījām kopīgo rezolūciju par CCM stāšanos spēkā un ES lomu, jo šī kopīgā rezolūcija ir uzskatāma par vērā ņemamu panākumu, lai panāktu kasešu munīcijas aizliegumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. (PT) Fakts, ka Konvenciju par kasešu munīcijas aizliegumu ir parakstījušas 20 dalībvalstis, ir labs pierādījums Eiropas Savienības centieniem cīņā pret tādu ieroču izplatīšanu, kas nogalina nešķirojot. Mēs nedrīkstam aizmirst, ka šādi ieroči ir tūkstošiem civiliedzīvotāju nāves cēlonis, jo tie nogalina nešķirojot, jo īpaši bērnus un citus nevainīgus cilvēkus, kuri neapzinās briesmas.

 
  
MPphoto
 
 

  Willy Meyer (GUE/NGL), rakstiski. (ES) Diemžēl kopīgajā rezolūcijā norādītas pozitīvas atsauces uz Eiropas drošības stratēģiju un kopējo drošības un aizsardzības politiku, ko es un mana grupa noraidījām. Taču, ņemot vērā 107 valstu apstiprinātās Konvencijas par kasešu munīcijas aizliegumu (CCM) lielo nozīmi, arī mēs — es un mana Eiropas Apvienotā kreiso un Ziemeļvalstu Zaļo kreiso spēku konfederālā grupa — apstiprinām kopīgo rezolūciju par šīs konvencijas stāšanos spēkā un Eiropas Savienības lomu. Manuprāt, kopīgā rezolūcija ir uzskatāma par panākumu cīņā pret kasešu bumbu aizliegumu, un tāpēc es balsoju par.

 
  
MPphoto
 
 

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. − (DE) Kasešu munīcija ir viens no bīstamākajiem ieročiem, jo, izmantojot šādu munīciju, galvenokārt tiek nogalināti nevainīgi iedzīvotāji. Visbūtiskākais ir tas, ka riskam ir pakļauti bērni, jo viņi var nejauši aktivizēt nesprāgušus lādiņus un tādējādi gūt nopietnas traumas. Konvencija par kasešu munīcijas aizliegumu (CMM), ko parakstījušas 20 dalībvalstis, aizliedz izmantot šādus ieročus un prasa, lai valstis, kuru arsenālā ir šādi ieroči, tos iznīcinātu. Es piekritu rezolūcijai, jo CCM ir pirmais solis pareizajā virzienā, lai uz visiem laikiem aizliegtu šos nāvējošos ieročus. Es balsoju pret rezolūciju, jo es nedomāju, ka nolīgums ir instruments, lai piespiestu valstīm aizliegt kasešu munīciju.

 
  
MPphoto
 
 

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. − Ar pārliecinošu balsu vairākumu Eiropas Parlaments ir paudis skaidru nostāju pret šo nodevīgo apdraudējumu cilvēkiem kara un krīzes skartos reģionos. Līdz pat šai dienai tūkstošiem cilvēku — gandrīz tikai civiliedzīvotāji un galvenokārt daudzi bērni, kuri nereti uzskata mazkalibra bumbas par spēļu bumbām un rotaļlietām, — cieš no kasešu munīcijas izraisītajām sekām. Tāpēc Eiropas Parlaments pauda vienīgo iespējamo nostāju attiecībā uz šo necilvēcīgo ieroci, kas nogalina nešķirojot, — tika pateikts vienots „nē” kasešu munīcijai Eiropā un pasaulē. Eiropas Parlaments pieprasa, lai visas dalībvalstis un kandidātvalstis, kuras vēl nav parakstījušas vai ratificējušas starptautisko nolīgumu par kasešu munīcijas aizliegumu, to izdarītu pēc iespējas drīzāk — vēlams līdz gada beigām. Mums, Zaļajiem, izdevās panākt, lai tiktu izpildīta mūsu prasība nosaukt tās valstis, kuras nav parakstījušas un ratificējušas nolīgumu, lai pilsoniskā sabiedrība varētu izdarīt spiedienu valstīs, kurās tas visvairāk vajadzīgs. Grieķija, Igaunija, Latvija, Polija, Rumānija, Slovākija, Somija un Turcija ir tās valstis, kuras vēl nav parakstījušas un ratificējušas nolīgumu. Bulgārija, Čehijas Republika, Itālija, Kipra, Lietuva, Nīderlande, Portugāle, Ungārija un Zviedrija ir parakstījušas šo nolīgumu, taču šīm valstīm tas vēl jāratificē valsts parlamentā.

 
  
MPphoto
 
 

  Geoffrey Van Orden (ECR), rakstiski. − ECR grupa lielā mērā atbalsta visus centienus mazināt kaujinieku un civiliedzīvotāju ciešanas un tāpēc balsoja par šo rezolūciju. Taču mēs uzskatām, ka nedrīkst veikt pasākumus, kas pasliktinātu mūsu bruņoto spēku rīcības efektivitāti un drošību. Tāpēc skaidri jānosaka, ka „kasešu munīcija”, kā definēts Konvencijā par kasešu munīcijas aizliegumu, neietver pašiznīcināšanas vai automātiskas detonācijas ieročus — citiem vārdiem sakot, ieročus, kurus izmanto atbildīgi mūsu valstu bruņotie spēki.

Man personīgi nav pieņemams 10. punkta formulējums, kurā izteikts aicinājums Augstajam pārstāvim „darīt visu iespējamo, lai panāktu Savienības pievienošanos CMM”. Viena no daudzajām Lisabonas līguma negatīvajām sekām ir tā, ka Eiropas Savienība tagad var lemt par pievienošanos starptautiskajām konvencijām. Tai vajadzētu būt nevis tādas organizācijas kā Eiropas Savienība, bet gan suverēnu valstu prerogatīvai, lai gan ir pilnīgi skaidrs, ka daži diemžēl vēlas panākt, lai Eiropas Savienība kļūtu par suverēnu valsti.

 
  
  

Ziņojums: George Lyon (A7-0204/2010)

 
  
MPphoto
 
 

  Roberta Angelilli (PPE), rakstiski. (IT) Kopējā lauksaimniecības politika (KLP) ir viens no Eiropas Savienības svarīgākajiem politikas virzieniem, un pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā KLP reformu, tāpat kā ikvienu jaunu tiesību aktu lauksaimniecības jomā, nevarēs apstiprināt bez Parlamenta piekrišanas.

Lauksaimnieki ražo produkciju visai sabiedrībai, bet viņi nav vienīgie, ko ietekmē KLP, jo pastāv saistība starp lauksaimniecību, vidi, bioloģisko daudzveidību, klimata pārmaiņām un tādu dabas resursu ilgtspējīgu apsaimniekošanu kā ūdens un zeme; pastāv arī cieša saikne starp lauksaimniecību un lielo ES lauku rajonu stabilu ekonomisko un sociālo attīstību. Lauksaimnieki nodrošina arī pārtiku, kas mums vajadzīga, lai dzīvotu.

Šī sākotnējā rezolūcija par KLP nākotni ir mūsu deputātu ieguldījums debatēs par to, kā veikt KLP reformu saistībā ar jaunā daudzgadu budžeta īstenošanu 2013. gadā, un par to, kā noteikt jaunās kopējās lauksaimniecības politikas izveidošanas procesa pārvaldības pamatprincipus. Ar savu balsojumu Parlaments ir pievērsies jaunu uzdevumu risināšanai, proti, cīņai pret klimata pārmaiņām, nodrošinātībai ar pārtiku, pārtikas kvalitātei, uzņēmumu konkurētspējai un lauksaimnieku ienākumiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Charalampos Angourakis (GUE/NGL), rakstiski. (EL) Ar ziņojumu par KLP nākotni pēc 2013. gada tiek veicināta Eiropu vienojoša politika, lai iznīdētu nabadzīgos lauksaimniekus no vidēja lieluma saimniecībām un stiprinātu lielo kapitālistu lauksaimniecisko ražošanu. Kopējā lauksaimniecības politika, „veselības pārbaudes” reformas un PTO lēmumi ir ievērojami ietekmējuši nabadzīgās vidējā lieluma saimniecības. Pirms pievienošanās EEK/ES Grieķija eksportēja lauksaimniecības produktus; pašreiz tā tērē EUR 2,5 miljardus, importējot produktus, ko var ražot pati. Lauksaimniecības nozarē tiek zaudēti divdesmit tūkstoši darbavietu gadā, samazinās ražošana, lauksaimniecības ieņēmumi laikposmā no 2000. līdz 2008. gadam kritās par 20 %, un 75 % saimniecību gada bruto ieņēmumi ir no EUR 1200 līdz EUR 9600.

Ziņojumā pausts uzskats, ka sāpīgās sekas mazajām un vidējām saimniecībām ir veiksme. Ziņojuma mērķis ir pielāgot KLP monopolu kapitāla stratēģijai attiecībā uz lauksaimniecības ekonomiku, kā tas minēts stratēģijā „ES 2020” — „konkurētspējīga lauksaimniecība”, lieli korporatīvi īpašumi lauksaimniecības ekonomikā, kurā tiks sakoncentrēti zemes īpašumi un Kopienas subsīdijas uz nabadzīgo vidēja lieluma saimniecību rēķina un pamatojoties uz sīvu konkurenci par Eiropu vienojoša un globāla tirgus daļām. Līdzīga tendence ir arī Komisijas lēmumam par lauksaimniecībai paredzēto Kopienas subsīdiju/atbalsta apturēšanu vai atcelšanu attiecībā uz visām dalībvalstīm, kas nav izpildījušas Stabilitātes pakta finanšu disciplīnas prasības.

 
  
MPphoto
 
 

  Elena Oana Antonescu (PPE), rakstiski. (RO) Pašreiz ES dalībvalstīs lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarē ir tieši nodarbināti 13,6 miljoni iedzīvotāju, turklāt 5 miljoni cilvēku strādā lauksaimniecības pārtikas produktu ražošanas nozarē. Šajās nozarēs ES līmenī katru gadu saražo produkciju EUR 337 miljardu vērtībā.

Ņemot vērā, ka ES uzdevums ir nodrošināt pārtiku iedzīvotājiem un lauksaimniecības nozaru ilgtermiņa attīstību, lauksaimniecībā jānotiek būtiskām pārmaiņām, lai saglabātu produktivitāti laikā, kad tai jāpielāgojas stingrākiem vides ierobežojumiem, nekā tas ir pašreiz.

Politika attiecībā uz lauksaimniecības zemes samazināšanu nolūkā novērst klimata pārmaiņas ierobežos lauksaimniecībā izmantojamo teritoriju lielumu un ieviesīs papildu nosacījumus attiecībā uz lauksaimniecisko ražošanu, lai mazinātu ietekmi uz vidi un klimatu. Turklāt ES kopējā lauksaimniecības politika būs jāpielāgo jauniem ekonomiskiem un sociāliem nosacījumiem vietējā un reģionālā līmenī, ņemot vērā energoresursu izmaksu palielināšanos.

Šajā ziņojumā ir precīzi noteiktas galvenās problēmas, ko lauksaimniecības politikā nāksies risināt, sākot ar 2013. gadu, tāpēc es balsoju par šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Sophie Auconie (PPE), rakstiski. (FR) Lyon kunga ziņojuma mērķis ir nodrošināt un uzlabot kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) nākotni pēc 2013. gada, pielāgojoties ekonomikas krīzes situācijai un nopietnajām finanšu grūtībām, ar kurām saskaras dalībvalstis, nodokļu maksātāji, lauksaimnieki un patērētāji. Tādējādi Eiropas Savienībai būs jāreaģē uz aizvien lielāko demogrāfisko spiedienu, kā arī pieaugošajām iekšējā tirgus prasībām. Tomēr, kā norādīts šajā ziņojumā, par kuru es balsoju, tas nav tikai jautājums par ražošanas pastiprināšanu. KLP un mūsu lauksaimnieku uzdevums būs saražot vairāk pārtikas, izmantojot mazāk zemes, ūdens un energoresursu. Plenārsēdē tika iesniegti vairāki grozījumi. Es balsoju par 1. grozījumu, kurā tiek pieprasīts, lai lauksaimniecības produktiem būtu augsta uzturvērtība. Tomēr es balsoju pret 2. grozījumu, kurā aicināts likvidēt KLP divu pīlāru struktūru.

 
  
MPphoto
 
 

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. (LT) Es balsoju par šo ziņojumu. Kopējās lauksaimniecības politikas reformas pamatā ir ekonomikas krīze un nopietnās finanšu grūtības, ar kurām saskaras dalībvalstis, nodokļu maksātāji, lauksaimnieki un patērētāji. Jaunā KLP būs jāpielāgo mainīgajam Eiropas un globālajam kontekstam, un tai būs jāpārvar daudz problēmu. Eiropas lauksaimniecībai jāgarantē savu patērētāju nodrošinātība ar pārtiku un jāveicina pārtikas nodrošināšana pasaules iedzīvotājiem, kuru skaits pastāvīgi pieaug. Tas būs ļoti sarežģīti, jo ražošanas apjoma palielināšanu ierobežos enerģētikas krīze, augošās energoresursu cenas un vajadzība mazināt siltumnīcefektu radošo gāzu emisijas. Turklāt klimata pārmaiņu ietekme liegs izmantot ražošanai papildu zemes platības, tādējādi ES un pasaules lauksaimniecībai būs jāsaražo vairāk pārtikas, izmantojot mazāk zemes, ūdens un energoresursu. Es uzskatu, ka KLP pamatā joprojām jābūt vajadzībai nodrošināt Eiropas lauksaimniecības konkurētspējas saglabāšanu salīdzinājumā ar tādiem dāsni subsidētiem tirdzniecības partneriem kā ASV, Japāna, Šveice vai Norvēģija, nodrošinot ES lauksaimniekiem taisnīgus tirdzniecības nosacījumus. Tai joprojām jāatbalsta arī lauksaimnieciskā darbība visā Eiropā, lai nodrošinātu vietējo pārtikas ražošanu un līdzsvarotu teritoriālo attīstību.

 
  
MPphoto
 
 

  Bastiaan Belder (EFD), rakstiski. − (NL) Deputāta G. Lyon pašiniciatīvas ziņojums ir ļoti svarīgs. Tagad Eiropas Komisijai ir zināma Eiropas Parlamenta nostāja šajā jautājumā, un tā būs jāņem vērā, iesniedzot jaunus priekšlikumus. Ciktāl tas attiecas uz manu partiju, kopējā lauksaimniecības politika (KLP) pastāvēs arī pēc 2013. gada. Lauksaimniecība mūsu iedzīvotājiem ir ļoti svarīga. Lauksaimniecība var ievērojami veicināt tādus faktorus kā nodrošinātību ar pārtiku, ainavu, vidi, dzīvnieku labturību, klimatu utt. Tomēr stingras politikas atbalstam būs vajadzīgs pietiekami daudz finanšu līdzekļu. Pastāv problēmas, kuras mēs pieminējām iepriekš, un būs arī jaunas problēmas, kuras nāksies pārvarēt. Savienību šobrīd veido ļoti daudz dalībvalstu. Es atbalstu šo ziņojumu, jo tajā aicināts budžetā laikposmam pēc 2013. gada piešķirt lauksaimniecībai salīdzināmu finansējumu. Ņemot to vērā, būs jāmaina atsevišķu daļu formulējums. Pirmkārt, mums vajadzīgi vienkāršoti noteikumi un mazāk birokrātijas. Turklāt mums būs jāaizvieto modelis, kurā ne visi lauksaimnieki saņem atbalstu, ar tādu modeli, kurā atbalsta pamatā ir zemes platība. Šajā saistībā liela nozīme būs pārejas periodam, kurā mums jādarbojas uzmanīgi.

 
  
MPphoto
 
 

  Mara Bizzotto (EFD), rakstiski. (IT) Pēc 2007.–2013. gada plānošanas perioda beigām jaunajai kopējai lauksaimniecības politikai nāksies risināt uzdevumu, kas ir ļoti svarīgs mūsu lauksaimniekiem, — nodrošināt vismaz tādu pašu finanšu resursu līmeni kā līdz šim un vienlīdzīgi sadalīt šos līdzekļus starp vecajām un jaunajām dalībvalstīm, pamatojoties ne tikai uz hektāru skaitu, bet arī uz citiem objektīviem vērtēšanas kritērijiem. Es balsoju par Lyon kunga ziņojumu, jo pilnīgi atbalstu tā mērķi reģionalizēt un saglabāt atbalstu kā saistītos maksājumus visneaizsargātākajām lauksaimniecības teritorijām un nozarēm. Es arī uzskatu, ka ļoti svarīga ir politika attiecībā uz ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu veicināšanu, kā arī vienkāršošana, importa no trešām valstīm atbilstība ES standartiem un dažādo pārtikas ķēdē iesaistīto dalībnieku nostājas stiprināšana.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. (PT) Šis ziņojums piešķir lauksaimniecības politikai stratēģisku nozīmi attiecībā uz nodrošinātību ar pārtiku un ilgtspējīgu attīstību. Videi nekaitīgu tehnoloģiju attīstībai lauksaimniecības nozarē ir liels potenciāls darbavietu radīšanai, un šīs tehnoloģijas būs izšķirīgs ieguldījums stratēģijas „Eiropa 2020” mērķu sasniegšanā. Šajā ziņojumā Eiropas Parlaments ir izklāstījis savu nostāju par kopējās lauksaimniecības politikas reformēšanu un finansēšanu pēc 2013. gada. Ziņojumā arī aplūkota lauksaimniecības politikas saikne ar cīņu pret klimata pārmaiņām.

 
  
MPphoto
 
 

  Ole Christensen, Dan Jørgensen, Christel Schaldemose un Britta Thomsen (S&D), rakstiski. (DA) Ziņojums kopumā — „mēs, Dānijas sociāldemokrāti, esam nolēmuši balsot pret šo ziņojumu par ES lauksaimniecības politiku pēc 2013. gada, jo neuzskatām, ka tajā pienācīgi pausta vēlme pēc citādi tik ļoti nepieciešamās reformas. Mēs būtu vēlējušies, lai ES uzņemtos iniciatīvu un vismaz līdz 2013. gadam apturētu visus eksporta subsīdiju maksājumus neatkarīgi no pārējo PTO tirdzniecības partneru rīcības. Ziņojumā tas nebija ietverts. Saistībā ar subsīdiju maksājumiem mēs būtu vēlējušies, lai prasības attiecībā uz vidi, klimatu un ilgtspējību būtu stingrākas, nevis tik pieticīgas kā pašreiz. Ziņojumā tas nebija ietverts. Mēs būtu vēlējušies arī ievērojami samazinātu ES budžeta daļu, kas tiek piešķirta lauksaimniecības atbalstam. Arī tas ziņojumā nebija ietverts. Ņemot to vērā, Dānijas sociāldemokrāti nevar atbalstīt galīgo ziņojumu par ES atbalstu lauksaimniecībai pēc 2013. gada.”

3. grozījums: „mēs, Dānijas sociāldemokrāti, uzskatām, ka jāatceļ ES subsīdijas Eiropas lauksaimniecības politikai. Par galveno principu attiecībā uz ilgtspējīgas lauksaimniecības jomu ir jāizvirza brīva un godīga tirdzniecība. Mēs balsojām pret šo grozījumu, jo uzskatām, ka tas ir pretrunīgs, jo tajā izteikts aicinājums piešķirt ES atbalstu, neizkropļojot brīvu un godīgu tirdzniecību. Tomēr pašreiz tieši ES subsīdiju shēmas kropļo brīvu un godīgu tirdzniecību.”

 
  
MPphoto
 
 

  Vasilica Viorica Dăncilă (S&D), rakstiski. – (RO) Es izlēmīgi atbalstīju vienāda maksājumu sadalījuma saglabāšanu kopējā lauksaimniecības politikā pēc 2013. gada gan jauno, gan veco dalībvalstu lauksaimniekiem, jo tas mazinātu netaisnīgu attieksmi pret dalībvalstīm, kas pievienojušās nesen, tostarp Rumāniju.

 
  
MPphoto
 
 

  Marielle De Sarnez (ALDE), rakstiski. (FR) Pašreiz ir izšķirošais brīdis, lai mēs noteiktu, kādām jābūt kopējās lauksaimniecības politikas turpmākajām reformām. Šis jautājums, protams, attiecas gan uz eiropiešiem, gan pārējiem cilvēkiem visā pasaulē. Tāpēc minētās reformas ir jautājums, par kuru būtu jālemj nevis ekspertiem, bet gan lauksaimniekiem un patērētājiem. Mums ir jāpārdomā jaunās kopējās lauksaimniecības politikas vispārīgie mērķi. Eiropieši lolo jaunas cerības saistībā ar pārtikas ražošanu un apgādi ar pārtiku. Viņi vēlas tādu lauksaimniecību, kurā ir saudzīga attieksme pret vidi, augsti kvalitātes, izsekojamības, pārtikas produktu nekaitīguma un oglekļa emisiju standarti. Jaunajai politikai jābūt arī daļai no pasaules redzējuma, un tai ir viens galvenais mērķis — spēt apmierināt divreiz lielāko pieprasījumu pēc pārtikas ražošanas un apgādes ar pārtiku no šā brīža līdz 2050. gadam, ņemot vērā situāciju, ko raksturo ūdens trūkums, aramzemes platības samazināšana un jauni, klimata pārmaiņu novēršanas pasākumu diktēti nosacījumi attiecībā uz enerģētiku. Ir jāpārdomā lauksaimniecības tirgu pasaules organizācija, ņemot vērā divus galvenos kopējās lauksaimniecības politikas iedvesmas avotus — nodrošinātības ar pārtiku garantēšanu un sīkzemnieku un viņu ģimeņu dzīvotspējas saglabāšanu gan mūsu valstīs, gan pasaules nabadzīgākajās valstīs.

 
  
MPphoto
 
 

  Diane Dodds (NI), rakstiski. Es balsoju par šo ziņojumu, bet man jāuzsver, ka mans turpmākais atbalsts ir atkarīgs no tā, vai Komisija ņems vērā un nodrošinās šādu mērķu īstenošanu.

1. Mums vajadzīgs tāds KLP budžets, kas spēj nodrošināt mūsu lauksaimniekiem ilgtspējīgus un drošus ienākumus un garantēt mūsu iedzīvotājiem nodrošinātību ar pārtiku.

2. Mums jāsaglabā maksājumi saskaņā ar 1. pīlāru kā atalgojums lauksaimniekiem par viņu darbu, nodrošinot tiešos maksājumus nozarei.

3. Mums jādefinē, kas mūsu izpratnē ir taisnīga KLP finansējuma sadale, un jāizvērtē ražošanas izmaksas. Platībatkarīgie maksājumi, ko Ziemeļīrijai piešķir mazākā apmērā nekā līdz šim, iznīcinās nozari, kas jau atrodas uz izdzīvošanas robežas. Reģionālajām atšķirībām ir būtiska nozīme.

4. Mums jāsaglabā tirgus uzraudzības mehānismi, ar kuriem kontrolē cenu svārstības un nodrošina rentabilitāti.

 
  
MPphoto
 
 

  Leonidas Donskis (ALDE), rakstiski. – (LT) Eiropas Parlamenta rezolūcija par kopējo lauksaimniecības politiku ir vērienīga un mērķtiecīga reforma. Par to balsoju gan es, gan Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupa. Svarīgākais, ka tajā ir atzīta netaisnīgā attieksme pret jauno dalībvalstu lauksaimniekiem. Rezolūcijā izteikts aicinājums īstenot to 12 jauno ES dalībvalstu cerības, kas pievienojās ES pēc 2004. gada, un Eiropas Savienības līdzekļu sadalē ievērot godīgu attieksmi pret šīm valstīm. Ņemot vērā, ka līdz ar Lisabonas līguma stāšanos spēkā ir palielinājušās Eiropas Parlamenta pilnvaras šajā jomā, es ceru, ka Padome neatgriezīsies pie nevienlīdzīgās tiešo maksājumu sistēmas attiecībā uz veco un jauno dalībvalstu lauksaimniekiem un neapstiprinās nekādu papildu vispārējo finansējumu, kas varētu kaitēt godīgai konkurencei ES vienotajā tirgū. Jaunajai KLP jānodrošina lauksaimniekiem efektīvs un mērķtiecīgs atbalsts, kas sniegtu labumu plašākai sabiedrībai, jo īpaši patērētājiem. Tajā jāpievērš uzmanība nodrošinātībai ar pārtiku un apgādei ar kvalitatīviem produktiem par pieņemamām cenām. Būdams liberālis, es varu attaisnot pašreizējo KLP budžetu tikai tad, ja jaunā kopējā lauksaimniecības politika rada pievienoto vērtību, nevis kropļo tirgu, ja tā padara Eiropu konkurētspējīgāku attiecībā pret tās tirdzniecības partneriem, rada darbavietas un veicina līdzsvarotu lauksaimniecības un lauku attīstību, saglabājot vidi un ainavu. Eiropas Parlamenta ierosinātās reformas ir pozitīvs solis, kuru atbalstu gan es, gan visa Eiropas liberāļu saime, un mēs ceram, ka šīs reformas tiks īstenotas.

 
  
MPphoto
 
 

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. (PT) Es balsoju par ziņojumu par KLP nākotni pēc 2013. gada, jo mums jāstiprina KLP politika un jānodrošina atbilstīgs budžets, lai pārvarētu problēmas, ar kurām saskaras Eiropas lauksaimniecība, piemēram, klimata pārmaiņas, nodrošinātību ar pārtiku un pārtikas kvalitāti un nozares konkurētspēju.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. (PT) Es balsoju pret šā priekšlikuma 69. grozījumu, jo tas apdraud kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) veidošanu kopumā un kaitē Portugāles lauksaimniecības interesēm, ņemot vērā, ka šajā grozījumā ierosināts pārtraukt finansējumu strukturālajiem pasākumiem, negarantējot, ka minētie pasākumi tiks aizvietoti, izmantojot pārmaiņas, kas skar pirmo pīlāru. Turklāt šāds priekšlikums ir saistīts ar procedūras sarežģījumiem, turpmāk piešķirot Savienības finansējumu lauksaimniekiem, lai gan pašreizējā sistēma ir jāvienkāršo, nevis jāpadara sarežģītāka. Es gribētu arī uzsvērt to, ka Portugāle ir iztērējusi simtiem miljonu eiro pirmā pīlāra līdzekļu. Līdz ar otrā pīlāra atcelšanu un dažu otrā pīlāra pasākumu pārcelšanu uz pirmo pīlāru daudzi pašreiz atbalstītie pasākumi turpmāk vairs netiks atbalstīti, jo īpaši tāpēc, ka tas acīmredzami nav iespējams no budžeta viedokļa, un tādējādi KLP tiks vājināta. Patiesībā mēs nespējam saprast, kādu labumu var sniegt iespējamā KLP līdzekļu novirzīšana citiem politikas virzieniem. Tā vietā mēs atbalstām pasākumus, kas nostiprina vienīgo patiesi kopējo politiku, kāda pastāv Eiropas Savienībā.

 
  
MPphoto
 
 

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) KLP ir palielinājusi produktivitāti, nodrošinājusi apgādes drošību un kvalitatīvu pārtiku patērētājiem par pieņemamām cenām. Jaunajai KLP būs jāsaskaras ar jaunām un steidzami risināmām problēmām un nākotnē jānodrošina sistēma, kuras pamatā ir stabilitāte, prognozējamība un elastība krīzes situācijā.

KLP reforma ir jāpārskata, ņemot vērā ekonomikas krīzi un cīņu pret klimata pārmaiņām un saglabājot KLP konkurētspēju globālā kontekstā. Gaidāms, ka lauksaimniecības nozare spēs sniegt nozīmīgu ieguldījumu jaunās stratēģijas „ES 2020” prioritāšu īstenošanā attiecībā uz cīņu pret klimata pārmaiņām, jauninājumu ieviešanu un jaunu darbavietu radīšanu, veicinot videi nekaitīgu izaugsmi, un arī turpmāk nodrošināt Eiropas iedzīvotājiem apgādi ar pārtiku, ražojot drošu un kvalitatīvu pārtiku.

Tomēr es uzskatu, ka KLP par prioritāti jāizvirza tā sauktā pirmās paaudzes sabiedrisko preču ražošana un par galveno prioritāti — pārtikas apgādes suverenitāte, lai dalībvalstis šajā ziņā varētu būt patstāvīgas. Es arī vēlētos atbalstīt tirgus regulēšanu piensaimniecības nozarē, sākot no ražošanas, līdz pat realizācijai. Šajā saistībā es uzskatu, ka ir ļoti būtiski saglabāt piena kvotas.

 
  
MPphoto
 
 

  João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Cita starpā lielajās pārmaiņās attiecībā uz kopējo lauksaimniecības politiku (KLP) būtu jāietver principa par tiesību uz pārtiku un pārtikas apgādes suverenitāti ieviešana, prioritātes piešķiršana pārtikas pašpietiekamībai un valstu un reģionu spējai attīstīt ražošanu, lai apmierinātu valsts vai reģiona vajadzības pārtikas jomā, un tādu pasākumu atbalstīšana, kas veicina vietējo ražošanu, nekaitē videi, aizsargā ūdeni un augsni, tādas pārtikas ražošanas palielināšana, kas nesatur ģenētiski modificētus organismus (ĢMO) un bioloģiski daudzveidīga sēklas materiāla un dažādu mājlopu sugu pieejamības veicināšana lauksaimniekiem. Šādā nolūkā tika sagatavots viens no vairākiem mūsu iesniegtajiem grozījumiem attiecībā uz apspriežamo ziņojumu.

Tas, ka galvenās Parlamenta politiskās grupas ir noraidījušas minēto grozījumu un tajā ietvertos principus, uzskatāmi parāda, kādā virzienā tās nolēmušas doties. Šis virziens ir pieminēts arī ziņojumā. Lai gan ziņojumā atbalstīti daži nopietni aspekti, piemēram, KLP atkārtotas nacionalizācijas noraidīšana, kopējā budžeta samazinājuma noraidīšana un taisnīgāka atbalsta pārdale starp valstīm un ražotājiem, tajā aizstāvēts viedoklis, kas dominēja iepriekšējo KLP reformu laikā — pilnīga lauksaimniecības tirgus liberalizācija un KLP atkarība no ES interesēm PTO sarunās. Mūsuprāt, šāds uzskats nav pieņemams.

 
  
MPphoto
 
 

  Anne E. Jensen (ALDE), rakstiski. (DA) Šodien trīs Dānijas Liberālās partijas deputāti balsoja par ziņojumu par ES lauksaimniecības politiku pēc 2013. gada. Ziņojumā uzmanība pievērsta lauksaimniecības modernizēšanai un tās efektivitātes uzlabošanai, nodrošinot uzlabojumus attiecībā uz vidi un dzīvnieku labturību, lauksaimniecības ieguldījumam enerģētikas un klimata politikā, kā arī vienkāršāku noteikumu piemērošanai attiecībā uz lauksaimniecības nozari. Pastāv daži apgalvojumi par ES lauksaimniecības budžetu, kuriem mēs nepiekrītam, un Dānijas Liberālā partija turpinās strādāt, lai pakāpeniski likvidētu ES lauksaimniecības atbalstu. Tomēr kopumā ziņojums simbolizē konsolidāciju un pēdējo gadu laikā īstenotās ES lauksaimniecības politikas reformu turpmāku attīstību.

 
  
MPphoto
 
 

  Elisabeth Köstinger (PPE), rakstiski. (DE) Paredzēts, ka jaunā kopējā lauksaimniecības politika (KLP) attiecībā uz Eiropas lauksaimniecību stāsies spēkā no 2014. gada. Lyon kunga ziņojums ir sākums intensīvām sarunām, kas turpmāko trīs gadu laikā tiks risinātas par KLP pēc 2013. gada. Pirmo reizi ES lauksaimniecības reformu vēsturē Eiropas Parlamentam ir koplēmuma pilnvaras un būtiska nozīme sarunās starp dalībvalstīm, Padomi un Eiropas Komisiju. Lyon kunga ziņojuma pirmajos priekšlikumos Eiropas Parlaments nosaka skaidru virzienu — noteiktas saistības attiecībā uz kopējo lauksaimniecības politiku ar tās diviem pīlāriem, tiešajiem maksājumiem un lauku attīstību, kas arī ir pelnījušas, lai tās saglabātu lauksaimniecības modelī pēc 2013. gada. Tikai KLP, kuras finansējums nākamajā finanšu plānošanas periodā tiks saglabāts vismaz 2013. gada budžeta līmenī, var nodrošināt daudzfunkcionālu lauksaimniecību visā Eiropā un līdz ar to apgādi ar kvalitatīvu pārtiku. Ir jāatrod manai valstij, Austrijai, atbilstīgs modelis, galvenokārt tāds, kas aizsargā mazās struktūras un nodrošina stabilu līdzsvaru attiecībā uz kalnu reģioniem. Papildus pārtikas ražošanai lauksaimniecība sniedz arī ievērojamu ieguldījumu kultūrainavas saglabāšanā. Es atbalstu Lyon kunga ziņojumu, jo tajā ir iekļauts manis ierosinātais grozījums attiecībā uz lauksaimniecības un kalnu reģionu aizsardzību visā ES, un tas nodrošinās stabilas nākotnes izredzes jaunajiem lauksaimniekiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Giovanni La Via (PPE), rakstiski. (IT) Es uzskatu, ka Eiropas lauksaimniecībai arī turpmāk vajadzīga kopēja politika, lai novērstu neizbēgamās atšķirības dalībvalstu starpā un nodrošinātu, ka kopējā lauksaimniecības politika (KLP) tiek pilnīgi un godīgi finansēta no Eiropas budžeta. Tādēļ es balsoju pret KLP atkārtotu nacionalizāciju, jo jaunajai politikai būs vajadzīgs pietiekams finansējums, ja mēs vēlamies labāku atbalstu šai politikai, ņemot vērā nozīmīgos uzdevumus, ko turpmākajos gados nāksies risināt šai nozarei, kura ir ļoti būtiska ES nodrošinātībai ar pārtiku. Patiesi, nodrošinātība ar pārtiku ir patērētāju tiesības, kas jāgarantē tāpat kā „otrās paaudzes” sabiedriskās preces, piemēram, vide, reģionu attīstība un dzīvnieku labturība.

 
  
MPphoto
 
 

  Marine Le Pen (NI), rakstiski. (FR) Lai gan es atzinīgi vērtēju šo ziņojumu, kurā paustas bažas par lauksaimniecības nākotni, es nepiekrītu viedoklim, ka kopējai lauksaimniecības politikai ir izdevies sasniegt mērķus attiecībā uz pietiekami augsta dzīves līmeņa nodrošināšanu, tirgus stabilizāciju, kvalitatīvu pārtiku par pieņemamām cenām, saimnieciskās darbības izvēršanu lauku rajonos un nodrošinātības ar pārtiku un pārtikas apgādes suverenitātes garantēšanu. Patiesībā ir mazliet citādāk. Atliek tikai paraudzīties uz tādu lielu lauksaimniecības valsti kā Francija, kuras pārskatos reģistrēts 34 % ienākumu samazinājums.

Pēc 2013. gada KLP tāpat kā līdz šim nespēs aizsargāt mūsu lauksaimniekus no spekulantiem un nežēlīgas globālās konkurences vai kompensēt pārtikas pārstrādes nozarē darbojošos starpvalstu uzņēmumu un lielo izplatīšanas uzņēmumu radītās pārmērības. KLP pēc 2013. gada paliks iestrēgusi starp Eiropas Komisijas pārmērīgi liberālo un internacionālistu tirgus loģiku, un turpmākā videi nekaitīgā KLP patiesībā kalpo neokapitālistiem, kas nodarbojas ar uzņēmējdarbību ekoloģijas jomā. Šādas loģikas dēļ tiek upurēts tas, kas raksturīgs mūsu laukiem, bet ne par labu nabadzīgām valstīm vai Eiropas mazāk labvēlīgiem vai pārtuksnešotiem apgabaliem, un tiek attaisnota pēc iespējas drīzāka KLP atkārtota nacionalizācija.

 
  
MPphoto
 
 

  Petru Constantin Luhan (PPE), rakstiski. – (RO) Lauksaimniecība ir un arī turpmāk paliks stratēģiski svarīga Eiropas Savienības tautsaimniecības nozare, kurai nāksies risināt turpmākos uzdevumus un, izmantojot kopējo politiku, nodrošināt eiropiešiem neatkarību un nodrošinātību ar pārtiku. Es balsoju par šo īpaši svarīgo ziņojumu, jo uzskatu, ka nākamajā plānošanas periodā kopējai lauksaimniecības politikai būs vajadzīgs konsolidēta un labi strukturēta budžeta atbalsts, kas ir proporcionāls turpmāk risināmiem uzdevumiem. Manuprāt, mums jāizveido cieša saikne starp lauku attīstības politiku un reģionālo politiku, lai nodrošinātu zināmu atbilstību šādām intervencēm, ko veic noteiktā reģionā, tādējādi arī sekmējot teritoriālo kohēziju Eiropas Savienībā. Es arī uzskatu, ka ir svarīgi apsvērt reģionu teritoriālās īpatnības un priekšrocības. Mums jāveicina kopīgi standarti un mērķi, ņemot vērā katra reģiona īpatnības. Tas ļaus Eiropā radīt dinamisku, daudzfunkcionālu un ilgtspējīgu lauksaimniecību.

 
  
MPphoto
 
 

  Astrid Lulling (PPE), rakstiski. (FR) Es balsoju par ziņojumu par kopējo lauksaimniecības politiku pēc 2013. gada, jo uzskatu, ka Eiropas Parlaments, kas līdz ar Lisabonas līguma stāšanos spēkā ieguvis jaunas pilnvaras, ar šo ziņojumu uzskatāmi parāda savu apņēmību pildīt jaunos pienākumus.

Parlaments atbalsta tādas kopējās lauksaimniecības politikas saglabāšanu arī pēc 2013. gada, kura sevi attaisno un kuras budžets nav mazāks par pašreizējo, lai 27 dalībvalstīs nodrošinātu kvalitatīvu produkciju un pārtikas apgādes drošību. Es priecājos, ka šajā dokumentā ir ietverti manis iesniegtie grozījumi saistībā ar minētajiem jautājumiem.

Mans aicinājums saglabāt noteiktus tirgus pasākumus kā drošības tīklu lauksaimniekiem viņu saražoto produktu cenām arī ir ieguvis plašu atbalstu. Cita starpā mums jābūt spējīgiem novērst pārprodukcijas izraisītās krīzes, lai saglabātu lauksaimniecības darbību visos Eiropas reģionos. Vēlams arī saglabāt noteiktus instrumentus, lai pārvaldītu dažām nozarēm piemītošo ražošanas potenciālu.

 
  
MPphoto
 
 

  Véronique Mathieu (PPE), rakstiski. (FR) Es balsoju par Lyon kunga ziņojumu par KLP nākotni un īpaši par divu pīlāru saglabāšanu. Šīsdienas balsojums plenārsēdē par Lyon kunga ziņojumu ir ļoti nozīmīgs un simbolisks, jo Parlamenta deputāti ir pirmie, kas pieņem savu nostāju un iepazīstina ar savu priekšlikumu saistībā ar KLP pēc 2013. gada. Es pilnīgi paļaujos, ka komisārs Cioloş ņems vērā šā balsojuma rezultātus priekšlikumos, ar kuriem Eiropas Komisija iepazīstinās novembrī.

Eiropas lauksaimniecības galvenās prioritātes, piemēram, nodrošinātība ar pārtiku, tirgus regulēšana un teritoriālā plānošana, ir vēlreiz skaidri apstiprinātas, tāpat kā ietekme uz budžetu, kurai jābūt atbilstīgai KLP mērķiem. Nedrīkst aizmirst bioloģiskās daudzveidības atbalsta pasākumus. Bioloģiskā daudzveidība ir jāizvirza KLP noteikumu priekšplānā, jo tās aizsardzība vairs nav greznība, ja runa ir par sugu un dzīvotņu aizsardzību.

 
  
MPphoto
 
 

  Erminia Mazzoni (PPE), rakstiski. (IT) Pagājušā gada krīze atklāja trūkumus lauksaimniecības atbalstam paredzēto pasākumu sistēmā. Krīzes sekas lauksaimnieki izjuta kā 12 % samazinājumu ienākumos, kas jau ir par 50 % zemāki nekā vidēji Eiropas Savienībā. Stratēģiskajam plānam attiecībā uz laikposmu pēc 2013. gada jābūt proporcionālam šīs nozares svarīgumam, kurā nodarbināti aptuveni 30 miljoni strādnieku. Minētajā plānā jāietver kopējās lauksaimniecības politikas nostiprināšana, atbilstīga fiskālā politika un tās budžeta saglabāšana, ņemot vērā lauksaimniecības daudzējādo labvēlīgo ietekmi uz vidi, veselību un klimata pārmaiņām. Ir svarīgi, lai, izmantojot mērķtiecīgu atbalstu, tiktu nodrošinātas patērētājiem pieņemamas cenas un taisnīgi ienākumi lauksaimniekiem. Stratēģijā „ES 2020” lauksaimniecībai jāpiešķir lielāka nozīme, un jāizstrādā plāni gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei. Jo vairāk pasākumu veic produktu nekaitīguma un ilgtspējības nodrošināšanai, jo lielāka kļūst tirgus nestabilitāte, tāpēc šādā situācijā Eiropas ražotāji konkurētspējas ziņā atrodas neizdevīgā situācijā salīdzinājumā ar importu. Ja netiks ieviesti stingrāki noteikumi, lai nodrošinātu Eiropas priekšrocības principa ievērošanu, būs sarežģīti nodrošināt patērētājiem pieņemamas cenas un taisnīgu atlīdzību.

 
  
MPphoto
 
 

  Mairead McGuinness (PPE), rakstiski. Saskaņā ar Lisabonas līgumu Eiropas Parlamentam ir lielākas pilnvaras, jo īpaši lauksaimniecības politikas jomā. Papildu pilnvaras uzliek papildu atbildību, un Lyon kunga ziņojuma par kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) nākotni pēc 2013. gada atbalstīšana apliecina, ka Parlaments ir nopietni apņēmies pildīt savas saistības. Mēs atzīstam, ka ir jāsaglabā KLP, jābūt atbilstīgam budžetam un pārtikas ražošanai jābūt daļai no „sabiedrisko preču” kopuma, ko nodrošina lauksaimnieki un par ko viņiem jāsaņem atlīdzība. Mēs balsojām par divu pīlāru sistēmas saglabāšanu. Tirgus atbalsta pasākumi ir atzīti par svarīgu KLP daļu. Mēs esam noraidījuši jebkuru mēģinājumu atkārtoti nacionalizēt šo politiku. Ziņojumā izteikts aicinājums līdz 2020. gadam atteikties no vēsturiskās maksājumu sistēmas un aizvietot pašreizējo režīmu ar platības pamatojumu un objektīviem kritērijiem. Šajā saistībā Komisijai jānāk klajā ar idejām, bet tas jādara piesardzīgi. Lyon kunga ziņojumā pieļauta elastība valstu līmenī, pielāgojot KLP vietējām, reģionālajām un valsts vajadzībām, tostarp vajadzībai īpašu iemeslu dēļ atsaistīt maksājumus. Mūsu galvenā prioritāte ir saglabāt budžetu — to sasniedzot, mēs varam sākt diskutēt par to padziļināti.

 
  
MPphoto
 
 

  Jean-Luc Mélenchon (GUE/NGL), rakstiski. (FR) Šis dokuments ir vērtīgs tāpēc, ka tajā atzītas tirgus nepilnības un atbalstīta cīņa pret klimata pārmaiņām. Bet tā ir vienīgā vērtība. Lai gan nepilnības ir atzītas, dokumentā tiek veicināta tirgus liberalizācija, lauksaimnieku spēja reaģēt uz tirgus signāliem, Eiropas lauksaimniecības konkurētspēja pasaules un reģionālajā tirgū un „zaļais” kapitālisms. Cīņā pret klimata pārmaiņām šī sistēma nedod labākus rezultātus kā oglekļa dioksīda emisiju tirgus, biodegviela un ĢMO, ar ko lepojas šajā dokumentā. Turpretī tajā atbalstīts produktīvisms un vietējo lauksaimniecības kultūru iznīcināšana gan šeit, gan visā pasaulē.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. (PT) Es balsoju pret šā priekšlikuma 69. grozījumu, jo tas apdraud kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) veidošanu kopumā un kaitē Portugāles lauksaimniecības interesēm, ņemot vērā, ka šajā grozījumā ierosināts pārtraukt finansējumu strukturālajiem pasākumiem, negarantējot, ka minētie pasākumi tiks aizvietoti, izmantojot pārmaiņas, kas skar pirmo pīlāru. Turklāt šāds priekšlikums ir saistīts ar procedūras sarežģījumiem, turpmāk piešķirot Savienības finansējumu lauksaimniekiem, lai gan pašreizējā sistēma ir jāvienkāršo, nevis jāpadara sarežģītāka. Es gribētu arī uzsvērt to, ka Portugāle ir iztērējusi simtiem miljonu eiro pirmā pīlāra līdzekļu. Līdz ar otrā pīlāra atcelšanu un dažu otrā pīlāra pasākumu pārcelšanu uz pirmo pīlāru daudzi pašreiz atbalstītie pasākumi turpmāk vairs netiks atbalstīti, jo īpaši tāpēc, ka tas acīmredzami nav iespējams no budžeta viedokļa, un tādējādi KLP tiks vājināta. Patiesībā mēs nespējam saprast, kādu labumu var sniegt iespējamā KLP līdzekļu novirzīšana citiem politikas virzieniem. Tā vietā mēs atbalstām pasākumus, kas nostiprina vienīgo patiesi kopējo politiku, kāda pastāv Eiropas Savienībā.

 
  
MPphoto
 
 

  Willy Meyer (GUE/NGL), rakstiski. (ES) Pašreizējā kopējā lauksaimniecības politika (KLP) nodrošina palīdzību delokalizētai un spekulatīvai rūpnieciskās ražošanas sistēmai, kas sniedz priekšrocības lielajiem lauksaimniecības uzņēmumiem, nevis mazajiem ražotājiem. Atbalsta atsaistīšana rada priekšrocības lielajiem zemes īpašniekiem un apdraud mazos uzņēmumus un ģimenes saimniecības. Lai gan Lisabonas stratēģijai nebija panākumu, ES nav mainījusi savu ekonomikas politiku. Tā ir uzņēmusies saistības nevis nodrošinātības ar pārtiku, bet gan konkurētspējas jomā, kas nāk par labu tikai lielajiem starptautiskajiem uzņēmumiem. Es uzskatu, ka lauksaimniecības nozarei Eiropas Savienībā ir stratēģiska nozīme. Tāpēc esmu pārliecināts, ka kopējā lauksaimniecības politikā ir jāveic būtiskas reformas, lai nodrošinātu mazajiem ražotājiem piekļuvi atbalstam, sēklas materiālam un ūdenim un tādējādi atbalstītu sociālu, produktīvu un ilgtspējīgu lauksaimniecības modeli.

 
  
MPphoto
 
 

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. − (DE) Dažu pēdējo gadu desmitu laikā Eiropas Savienības lauksaimniecībā ir vērojama būtiska lejupslīde. Kopējā lauksaimniecības politika ir reformēta vairākas reizes, un ar katru reizi lauksaimniecības atbalsta noteikumi ir kļuvuši sarežģītāki un ir palielinājušies ar birokrātiju saistītie izdevumi. Tas arī ir problemātiski, jo ES nosaka augstus kvalitātes un dzīvnieku un vides aizsardzības standartus, bet vienlaikus atļauj importu no valstīm, kurās šos noteikumus nepiemēro un kurās produkcija, protams, ir ievērojami lētāka. Lai atbalstītu nodrošinātību ar pārtiku un pārtikas apgādes neatkarību Eiropas Savienībā vai vismaz tās daļā, ir būtiski atbalstīt mazās lauksaimniecības struktūras un lauksaimniecību attālajos reģionos. Kopējās lauksaimniecības politikas vienkāršošanai ir jēga tad, ja pēc tam neveic pārstrukturēšanu, kas liek aizvien vairāk lauksaimniekiem nodarboties ar palīglauksaimniecību vai pat likvidēt saimniecību un paātrina lauksaimniecības iznīkšanu. Ziņojumā minētā vienkāršošana noteikti padarīs lauksaimnieku dzīvi vieglāku, un tāpēc es atbalstīju šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Alfredo Pallone (PPE), rakstiski. (IT) Es atbalstu Lyon kunga ziņojuma struktūru un pieeju. Šis pašiniciatīvas ziņojums ir būtisks priekšnosacījums, lai noteiktu pamatnostādnes, ko Eiropas Parlaments gatavojas ievērot attiecībā uz lauksaimniecības politiku līdz Komisijas paziņojuma publicēšanai gada beigās. Tādējādi Parlaments pirmo reizi vienprātīgi norāda, ar kādiem līdzekļiem sākt konstruktīvu dialogu par saturu un prioritātēm, kas jāpiešķir, lai nodrošinātu konkurētspējīgu lauksaimniecības pārtikas produktu ražošanu un lauku rajonu ilgtspējīgu attīstību. Eiropas lauksaimniecība saskaras ar daudzām problēmām, un tās būtiski ietekmē daudzu dalībvalstu tautsaimniecību. Tomēr minētās problēmas tiek arī apspriestas debatēs attiecībā uz Eiropas Savienībai piešķiramo budžetu, jo mērķis ir pārvērst šīs problēmas par iespēju lauksaimniecības nozares un daudzu Eiropas lauksaimnieku izaugsmei.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. (PT) Es atzinīgi vērtēju to, ka Eiropas Parlaments ir pieņēmis ziņojumu, kas ir Lyon kunga lieliskā darba rezultāts, kurš panākts ar ēnu referentu palīdzību un pateicoties to deputātu ieguldījumam, kas iesniedza grozījumus, piedalījās debatēs un iesaistījās vienprātības veidošanā. Šis ziņojums patiesībā atspoguļo to, ka starp visu 27 dalībvalstu deputātiem un dažādām politiskām grupām ir iespējama vienprātība, un tas pats par sevi ir ļoti svarīgi un vēl svarīgāk saistībā ar Parlamenta jaunajām koplēmuma pilnvarām. Ziņojumā, kas tika izstrādāts pēc vairākām sarunu kārtām, pieņemtas nostājas, kas veidos turpmāko kopējo lauksaimniecības politiku (KLP) un kas, mūsuprāt, ir ļoti būtiskas — nesamazināt budžetu, neveikt atkārtotu KLP nacionalizāciju, saglabāt KLP divu pīlāru struktūru, ieviest jaunu subsīdiju sadales sistēmu, nošķirt pirmās un otrās paaudzes sabiedriskās preces, nepadarīt par neiespējamu, ka Padome var atsaukt savu lēmumu par piena kvotu atcelšanu, izveidot drošības tīklu, palielināt pārtikas ķēdes pārredzamību un vienkāršot KLP. Šobrīd ir svarīgi uzraudzīt Eiropas Komisijas iekšējo darbu līdz galīgā paziņojuma publicēšanai novembrī.

 
  
MPphoto
 
 

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. (PT) Es balsoju par šo ziņojumu, bet sniedzu šā balsojuma skaidrojumu, lai uzsvērtu, ka attiecībā uz 44. punktu par tirgus pārvaldību es balsoju pret referenta ierosināto šā punkta pirmo daļu un par šā punkta otro daļu, kurā beidzot Parlamenta lēmums ir labvēlīgs Portugāles stratēģiskajām interesēm. Patiesībā referenta ierosinātā versija radīja iespēju atcelt piena kvotas, ja paplašina šo interpretāciju. Es zinu un atbalstu viedokli, kas valda Portugāles lauksaimniecības nozarē, kurā atkārtoti pausta pārliecība, ka piena kvotu sistēmas likvidēšana varētu nopietni kaitēt Portugāles ražotājiem. Patiesībā 93 % piena, ko saražo Eiropas Savienībā, tiek pārdoti Eiropas tirgū, un tas veido būtisku daļu no ES piensaimnieku ieņēmumiem. Piena kvotas ļaus saglabāt piena ražošanu un nodrošinās ražošanas ilgtspējīgu attīstību 27 dalībvalstīs; tas veicinās piedāvājuma pielāgošanu pieprasījumam (Eiropas un starptautiskajam) piensaimniecības nozarē un ļaus stabilizēt cenas, radot iespēju gūt pastāvīgus ienākumus. Minētās sistēmas likvidēšana bez alternatīva risinājuma liks pārtraukt ražošanu valstīs, kurās tā nav pietiekami konkurētspējīga; Portugāle ir viena no šīm valstīm.

 
  
MPphoto
 
 

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. Zaļo/EFA grupa spēja iekļaut ievērojami daudz grozījumu, kuros uzmanība pievērsta tiešo maksājumu vides un sociālajiem nosacījumiem, pasākumiem cīņai pret klimata pārmaiņām, plašākai un visaptverošākai pieejai attiecībā uz lauku teritoriju attīstību un taisnīgiem ienākumiem lauksaimniekiem. Mēs arī spējām noteikt skaidru atšķirību starp dažādiem konkurences līmeņiem lauksaimniecībā un pārtikas produktu tirdzniecībā un atbalstījām nepārprotamo paziņojumu par pašreizējā peļņas un ienākumu pamatojuma aizvietošanu ar maksājumiem lauksaimniekiem, iekļaujot tiešo maksājumu aprēķinos „sabiedrisko preču” principu. Tādējādi šā ziņojuma pieņemšana ir vērtējama ļoti atzinīgi.

 
  
MPphoto
 
 

  Olga Sehnalová (S&D), rakstiski. – (CS) Es atbalstīju šo ziņojumu, jo uzskatu, ka Eiropas Savienības kopējai lauksaimniecības politikai arī jāpaliek kopējai lauksaimniecības politikai un šajā jomā turpmāk nevajadzētu veikt atkārtotu nacionalizāciju. Tam jābūt svarīgam kopējās lauksaimniecības politikas mērķim, lai Eiropas Savienībā lauksaimniekiem būtu vienādi nosacījumi, jo īpaši attiecībā uz tiešajiem maksājumiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Brian Simpson (S&D), rakstiski. Eiropas Parlaments, neveicot KLP reformu, atkal ir atteicies no savu pienākumu pildīšanas. Es uzskatu, ka šo ziņojumu vajadzētu pārdēvēt par „subsīdiju palielinājumu neproduktīviem lauksaimniekiem”. Kādēļ nodokļu maksātāju nauda būtu jāizmanto, lai stabilizētu tirgu, uzturētu mākslīgi augstas cenas un atbalstītu lauksaimniecību ekonomiski sarežģītajos apstākļos, kad lauksaimnieki jau saņem no nodokļu maksātājiem citas subsīdijas. Eiropas Parlamenta leiboristu partijas (EPLP) vārdā es paužu šaubas, ka šim ziņojumam ir kaut niecīgas izredzes panākt vērienīgas pārmaiņas. Tas ir kā sods produktīviem lauksaimniekiem un atbalsts neproduktīvajiem. Aicinot pakāpeniski pārtraukt eksporta kompensāciju izmaksas, kas ir klajš protekcionisms, tiek sodītas jaunattīstības valstis. Cieši turoties pie tiešo maksājumu sistēmas, kas kavē lauku vides dažādības un aizsardzības veicināšanu, netiek risināta galvenā problēma, kas saistīta ar lauku ilgtspēju. Mēs balsosim pret šo ziņojuma trūkumu cerībā, ka kādu dienu produktīva lauksaimniecība tiks atalgota, lauku vides pārvaldība tiks atzīta par svarīgu, patērētājus neizputinās mākslīgi augstās cenas un ar jaunattīstības valstīm tiks slēgti godīgi darījumi. Tieši tādai vajadzētu būt KLP reformai.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Teixeira (PPE), rakstiski. – (PT) Es atbalstīju šo ziņojumu, jo tas ir stratēģiski nozīmīgs tādām valstīm kā Portugālei un Eiropas attālajiem reģioniem, un Parlaments savu pilnvaru termiņa pirmajā gadā ir izrādījis ievērojamus centienus, lai par to nobalsotu.

Kopējā lauksaimniecības politika ir būtiska ES finanšu un budžeta sistēmas daļa laikposmam pēc 2013. gada, un tā ir pelnījusi padziļinātu analīzi. Šīs politikas galvenais aspekts ir vietējā lauksaimnieciskā ražošana, kas var sniegt ievērojamu ieguldījumu attiecībā uz nodrošinātību ar pārtiku, tirdzniecību ar trešām valstīm un dalībvalstu tirdzniecības deficīta samazināšanu.

Eiropas lauksaimnieki pārtikas ražošanā nodrošina augstu drošības un kvalitātes līmeni, ievērojot stingrus noteikumus vides un dzīvnieku aizsardzības jomā, un šis darbs ir jāatalgo, nevis jāapgrūtina. Tāpēc attiecībā uz trešām valstīm, ar kurām Eiropas Savienībai ir noslēgti tirdzniecības nolīgumi, ir jāpiemēro nosacījumi, kuriem jābūt tādiem pašiem kā standartiem, ko piemēro ražotājiem Eiropas iekšējā tirgū.

Manuprāt, mums vēl aizvien ir vajadzīgs lauksaimniecības budžets, kurā paredzēta taisnīga līdzekļu sadale un īpaša uzmanība pievērsta tādiem reģioniem kā Madeirai un Azoru salām, kas pastāvīgi saskaras ar ierobežojumiem tālās atrašanās vietas, nošķirtības, mazās teritorijas, nelabvēlīgo klimatisko apstākļu un ģeogrāfiskā stāvokļa dēļ, un tāpēc tām jāsaņem pastāvīgs atbalsts.

 
  
MPphoto
 
 

  Anna Záborská (PPE), rakstiski. (SK) Labas lauksaimniecības politikas pamatā ir patērētāju vajadzības, nevis ražotāju vēlmes. Lauksaimniecībā ir nodarbināti tikai 5 % ES, tostarp Slovākijas, iedzīvotāju, bet mēs visi — simtprocentīgi visi — esam lauksaimniecības produktu patērētāji. Patērētāju interesē kvalitāte un cena. Tas attiecas ne tikai uz automašīnām un televizoriem, bet arī uz maizi, dārzeņiem, gaļu un pienu. Tomēr kopējā lauksaimniecības politika šo jautājumu pilnīgi maina, jo tās pamatā ir lauksaimnieku vajadzības. Iesniegtajā ziņojumā tāpat kā līdzšinējā ES pieejā pārāk daudz uzmanības veltīts sekām, bet cēloņi netiek ņemti vērā. Viens piemērs — ziņojumā izteikta vēlme ar stimulējošu pasākumu un subsīdiju palīdzību paaugstināt zemo ieinteresētības līmeni jauniešu vidū saistībā ar darbu lauksaimniecības nozarē un dzīvi laukos. Tomēr darbotiesspējīgs tirgus un konkurētspējīga vide pati par sevi atrisinātu šo problēmu. Iespējams, ka vienīgais vismaz daļēji pozitīvais ziņojuma aspekts ir prasība ievērot taisnīguma principu, kas ir īpaši svarīgi attiecībā uz Slovākiju un jaunajām dalībvalstīm. Ja ES nolemj arī pēc 2013. gada turpināt īstenot līdzšinējo dārgo un neefektīvo politiku lauksaimnieku atbalsta jomā, tad visiem būtu jāpiemēro vienādi noteikumi.

 
  
  

Ziņojums: Alain Cadec (A7-0207/2010)

 
  
MPphoto
 
 

  Roberta Angelilli (PPE), rakstiski. (IT) Zivsaimniecības nozare Eiropas Savienībā ir stratēģiski svarīgs resurss iedzīvotāju apgādei ar pārtiku, un tā sniedz ievērojamu ieguldījumu vietējā attīstībā, nodarbinātībā un piekrastes kopienu kultūras tradīciju saglabāšanā. Diemžēl pēdējo gadu laikā mēs esam vērojuši pakāpenisku ražošanas samazināšanos, ko izraisījuši ne tikai atsevišķi ES noteikumi attiecībā uz jūras ekosistēmu aizsardzību, piemēram, Vidusjūras regula, kuras mērķis ir veicināt ilgtspējīgu zveju, bet patiesībā tā ir nospiedusi visu nozari uz ceļiem. Mūsu zvejnieki ir spiesti zvejot mazāk, tomēr pieprasījums pieaug, un tādējādi pieaug arī imports no trešām valstīm. Ja mēs vēlamies novērst negodīgu konkurenci un aizsargāt patērētājus, ievestajiem produktiem jāatbilst tiem pašiem noteikumiem, kādus piemēro ES produktiem. Patiesībā ievestie produkti bieži vien ir lētāki, bet tie ir arī nekvalitatīvāki, un nav iespējams garantēt to nekaitīgumu. Tāpēc ir svarīgi nostiprināt godīgu, pārredzamu un ilgtspējīgu tirdzniecību šajā nozarē, kā arī ieviest stingrākus sertifikācijas un marķēšanas kritērijus attiecībā uz zivsaimniecības un akvakultūras produktu kvalitāti un izsekojamību.

 
  
MPphoto
 
 

  Sophie Auconie (PPE), rakstiski. (FR) Šajā pašiniciatīvas ziņojumā, kurā uzmanība pievērsta noteikumiem attiecībā uz zivsaimniecības un akvakultūras produktu importu ES, galvenais mērķis ir nodrošināt to zivsaimniecības un akvakultūras nozaru saglabāšanu Eiropas Savienībā, kuras ilgtermiņā rīkojas ekoloģiski atbildīgi un ir ekonomiski dzīvotspējīgas. Būtībā mēs esam liecinieki zivsaimniecības un akvakultūras produktu importa pieaugumam uz mūsu kopienas produkcijas rēķina. Tagad es tāpat kā referents uzskatu, ka mūsu kopienā ir ļoti svarīgi atjaunot ražošanu. Tomēr, paturot prātā mūsu referenta viedokli, mēs saprotam, ka tas jādara saskaņā ar ilgtspējīgu pārvaldību, piemēram, jāierobežo nozvejas apjoms dabas resursu apsaimniekošanas nolūkā. Turklāt šķiet svarīgi veicināt atbildīgu patēriņu, kurā priekšroka tiktu dota produkcijas kvalitātei un dzīvotspējai.

 
  
MPphoto
 
 

  Bastiaan Belder (EFD), rakstiski. (NL) Deputāta Cadec pašiniciatīvas ziņojums ir iesniegts ļoti piemērotā brīdī. Tas ir izstrādāts pēc apspriedēm saistībā ar Zaļo grāmatu par kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) reformu un pirms jauno Eiropas Komisijas tiesību aktu priekšlikumu iesniegšanas. Zivsaimniecības un akvakultūras produktu imports ir ievērojami palielinājies, tomēr tas bija vajadzīgs. Eiropā joprojām palielinās zivju patēriņš, un šo pieaugošo pieprasījumu nevar pietiekami apmierināt ne savvaļas zivju nozvejas apjoma turpmāka palielināšana, ne Eiropas zivjaudzētavas. Tomēr ir ļoti svarīgi, lai attiecībā uz importētajiem produktiem būtu izvirzītas tādas pašas prasības, kādas piemērojamas Eiropas zivsaimniecības produktiem, un šāda prasību vienlīdzība ir attiecināma ne tikai uz pārtikas nekaitīgumu. Es uzskatu, ka ir jāņem vērā arī vides un sociālie apstākļi. Imports ir vajadzīgs. Es neatbalstu slepenu protekcionismu, bet mums ir jānovērš negodīga konkurence. Lēto zivju ievešana lielos daudzumos šobrīd apdraud Eiropas produkciju gan zivsaimniecības, gan zivju audzēšanas nozarē. Tāpēc es balsošu par šo pašiniciatīvas ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Mara Bizzotto (EFD), rakstiski. (IT) Es balsoju par Cadec kunga ziņojumu. Es uzskatu, ka tādā vēsturiskā brīdī kā šis ļoti būtisks ir jautājums par zivsaimniecības un akvakultūras produktu importa režīmu vai drīzāk par to, kā izvirzīt nosacījumus attiecībā uz to produktu laišanu vienotajā tirgū, kas Eiropas Savienībā ievesti no citām valstīm. Ņemot vērā, ka pašreiz 60 % no iekšējā pieprasījuma apmierina eksports un paredzams, ka līdz 2030. gadam tas palielināsies, Eiropai jāsniedz atbildes uz šīs nozares pārstāvju jautājumiem un paustajām bažām. Tāpēc es piekrītu Cadec kunga viedoklim, ka ir vajadzīga izpēte un uzraudzība, lai ES politikas attīstība šajā jomā neradītu atšķirīgu attieksmi dalībvalstu ražotāju un trešo valstu ražotāju starpā.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. (PT) Šis ir ziņojums par zivsaimniecības un akvakultūras produktu importu Eiropas Savienībā un šajā saistībā izvirzāmajiem nosacījumiem. Ievestajiem produktiem ir jāatbilst tādiem pašiem kvalitātes kritērijiem, kādi piemērojami ES ražojumiem. Ziņojumā izteikts aicinājums izveidot ekomarķējumu zivsaimniecības produktiem. Tas nozīmētu, ka patērētājiem tiek sniegta informācija par produkta izcelsmi un sanitārajiem, sociālajiem un vides apstākļiem, kādos šīs zivis zvejotas.

 
  
MPphoto
 
 

  Vasilica Viorica Dăncilă (S&D), rakstiski. – (RO) Ņemot vērā zivsaimniecības nozares stratēģisko nozīmi gan iedzīvotāju apgādē ar pārtiku, gan attiecībā uz pārtikas līdzsvaru dažādās dalībvalstīs un ES kopumā, es uzskatu, ka zivsaimniecība tāpat kā lauksamniecība ir stratēģiski svarīgas nozares, kas atkarīgas no dabas resursu saglabāšanas un ilgtspējīgas izmatošanas.

 
  
MPphoto
 
 

  Marielle De Sarnez (ALDE), rakstiski. (FR) Tā kā lauksaimniecība, zivsaimniecība un akvakultūra nenodrošina pilnīgi neatkarīga tirgotāja pieeju, ES produkcija nespēj apmierināt eiropiešu prasības, ņemot vērā, ka šobrīd 60 % šo prasību apmierina, izmantojot ievestos produktus. Tomēr mums jānodrošina, lai turpmāk ES importa režīms ļautu panākt pareizo līdzsvaru tā, lai Eiropas produkcija, kuru jau ietekmē krīze, neciestu no trešo valstu negodīgas konkurences. Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) sarunās zivsaimniecības produktus līdzīgi kā noteiktus lauksaimniecības produktus vajadzētu uzskatīt par „jutīgiem produktiem”, tādējādi ļaujot vieglāk saglabāt tarifus attiecībā uz importu no trešām valstīm. Eiropas zvejniekus šādā gadījumā pasargātu saprātīgi un elastīgi tarifi, kā arī ekomarķējums. Tomēr jaunattīstības valstīm ir jāspēj attīstīt savu zivsaimniecības nozari. Tādēļ mums jāapšauba to starptautisko nolīgumu atbilstība, kas ļauj iegādāties zvejas licences jaunattīstības valstīs un neliedz trešo valstu zvejas flotei nodarboties ar rūpniecisko zveju šo valstu teritoriālajos ūdeņos, tādējādi atņemot jaunattīstības valstīm ievērojamu daļu no to dabas resursiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. – (PT) Es balsoju par ziņojumu par zivsaimniecības un akvakultūras produktu importa režīmu ES, ņemot vērā gaidāmo kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) reformu, jo uzskatu, ka jautājumiem, kas attiecas uz zivsaimniecības un akvakultūras produktu importu ES, ir jāpievērš īpaša uzmanība saistībā ar notiekošo KZP reformu.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Ņemot vērā, ka iepriekšējā sesijā mēs balsojām par Milana kunga ziņojumu par jaunu impulsu Eiropas akvakultūras ilgtspējīgas attīstības stratēģijai, tagad mēs aicinām balsot vēl par vienu ziņojumu saistībā ar zivsaimniecības un akvakultūras produktu importa režīmu.

Saskaņā ar ziņojumu Eiropa pašreiz importē 60 % no tās patērēto zivju daudzuma. Turklāt paredzams, ka laikposmā līdz 2030. gadam patēriņš palielināsies un tas gandrīz pilnīgi tiks apmierināts, palielinot importu.

Lai gan Eiropas produkcijai ir jāapmierina mūsu vajadzības (tas gan nebūs iespējams ne tagad, ne nākotnē), patiesībā gaidāmajā kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) reformā nedrīkst nevērīgi izturēties pret jautājumu, kas saistīts ar importu, un ir jāmeklē labāks risinājums, vai nu palielinot Eiropas produkciju (ne tikai palielinot nozvejas apjomu, bet arī ieguldot akvakultūrā), vai pieprasot, lai attiecībā uz ievestajām zivīm tiktu piemēroti tādi paši standarti, kādus piemēro ES nozvejotajām vai izaudzētajām zivīm, vai sniedzot patērētājam pietiekamu informāciju par zivju izcelsmi. Kā uzsver referents, šis ir jautājums, kas nopietni jāapsver KZP reformā.

 
  
MPphoto
 
 

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) ES tirgus, kura apgrozījums 2007. gadā bija 12 miljoni tonnu produkcijas un EUR 55 miljardi, ir lielākais zivsaimniecības un akvakultūras produktu tirgus pasaulē, apsteidzot Japānu un Amerikas Savienotās Valstis. Šis tirgus, kas kopš 2005. gada ir strauji audzis, kļūst aizvien atkarīgāks no importa. Patiesībā Kopienas ražotie produkti pašlaik spēj apmierināt tikai 40 % patēriņa — citiem vārdiem sakot, atkarība no importa pārsniedz 60 %. Patēriņa prognozes liecina, ka pieprasījums var pieaugt līdz 1,5 tonnām 2030. gadā un šo pieprasījuma pieaugumu gandrīz pilnīgi vajadzēs segt papildu importam.

Tieši tāpat kā jūnija plenārsēdē, arī tagad es atbalstu regulas priekšlikumu, kuram pateicoties vienā dokumentā būtu apvienoti visi Kopienas noteikumi attiecībā uz akvakultūru. Šajā saistībā un ņemot vērā, ka Portugālē ir lielākais zivju patēriņš uz vienu iedzīvotāju Eiropā, es uzskatu, ka akvakultūra ir ES stratēģiskā prioritāte. Tāpēc es īpaši priecājos, ka ilgtspējīga akvakultūras politika ir guvusi atbalstu, lai samazinātu atkarību no importa zivsaimniecības un akvakultūras produktu nozarē.

 
  
MPphoto
 
 

  João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Ir jānovērtē datu vākšanas un sistematizēšanas darbs, kas bija iespējams, pateicoties ziņojumam, jo tas mums palīdz noskaidrot patieso situāciju, kas vairākos aspektos ir satraucoša, kā tas pamatoti atzīts šajā ziņojumā.

No ekonomikas, vides un sociālā viedokļa tas, ka pastāv ES valstis ar ilgtspējīgām zivsaimniecības un akvakultūras nozarēm, nav savienojams ar ES īstenoto tirdzniecības politiku. Starptautiskās tirdzniecības liberalizācija un ierobežojumu atcelšana un tās virzīšana, pamatojoties uz konkurētspējas, nevis papildināmības principiem (kā vadlīnijām), nozīmē to, ka tiek atbalstītas importētāju un izplatītāju intereses, vienlaikus izputinot tūkstošiem ražotāju un liekot tiem pamest savu nodarbošanos, kas savukārt palielina pārtikas deficītu un apdraud pārtikas un vides drošības un kvalitātes pamatkritēriju ievērošanu.

Zivsaimniecības un akvakultūras nozare (tāpat kā lauksaimniecība) ir stratēģiski ļoti nozīmīgas nozares, attiecībā uz kurām nedrīkst būt merkantila pieeja, tāpēc ir vajadzīgs tirdzniecības regulējums, kas ietvertu tirdzniecības aizsardzības instrumentu iespējamu izmantošanu, kā tas ieteikts ziņojumā. Mēs arī vēlētos uzsvērt to, ka ir steidzami vajadzīga zivsaimniecības produktu tirgus kopīgās organizācijas reforma, ko mēs arī atbalstām.

 
  
MPphoto
 
 

  Christofer Fjellner (PPE), rakstiski. (SV) Šodien es balsoju pret pašiniciatīvas ziņojumu par zivsaimniecības un akvakultūras produktu importa režīmu ES. Es pilnīgi atbalstu nepieciešamību mainīt un atdzīvināt ES zivsaimniecības un akvakultūras nozari. Tomēr ziņojumā izteikts pieņēmums, ka problēmas zināmā mērā var atrisināt, nodrošinot aizsardzību pret ārējo konkurenci. Ar protekcionismu un subsīdijām Eiropas zivsaimniecība ilgtermiņā nevar izdzīvot. ES zivsaimniecības un akvakultūras nozares problēmas ir jārisina saistībā ar gaidāmo kopējās zivsaimniecības politikas pārskatīšanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Elisabetta Gardini (PPE), rakstiski. (IT) Ir laiks kompensēt to, kas iepriekš bija nepietiekami novērtēts un aizkavēts. Zivsaimniecība ir mūsu ekonomikas un sociālās sistēmas pamatnozare, un mums tā ir jārespektē. Gatavojoties kopējās zivsaimniecības politikas reformai, mūsu pienākums ir rīkoties apņēmīgi, lai nodrošinātu ienākumus, tirgus stabilitāti un uzlabotu produktu, tostarp akvakultūras produktu, tirdzniecību. Turklāt, lai aizsargātu patērētājus, lielāka uzmanība ir jāvelta pārtikas nekaitīguma aspektiem.

Tādēļ es balsoju par šo rezolūciju, kurā, apsverot tirgus liberalizācijas negatīvo ietekmi uz vietējo tautsaimniecību, uzsvērta samērīgas tarifu aizsardzības stratēģiskā nozīme. Mums ir jāierobežo konkurence, ko rada lēto produktu imports no valstīm, kuras nav ES dalībvalstis; bieži vien šie produkti neatbilst vides, sociālajiem, veselības aizsardzības un kvalitātes standartiem.

Mums arī jāievieš stingri sertifikācijas un marķēšanas kritēriji attiecībā uz produktu izsekojamību, lai informētu patērētājus par tirdzniecībā pieejamo produktu ģeogrāfisko izcelsmi, apstākļiem, kādos tie ražoti vai zvejoti, un galvenokārt par šo produktu kvalitāti. Visbeidzot es gribētu uzsvērt, ka tirgū, kas lielā mērā ir atkarīgs no importa, vairs nav attaisnojama produktu izņemšana no tirgus, lai tos iznīcinātu. Šādi ietaupīto naudu varētu piešķirt ražotāju organizāciju programmām.

 
  
MPphoto
 
 

  Elisabeth Köstinger (PPE), rakstiski. (DE) Eiropas akvakultūras, zivju audzēšanas un dabīgo zivju dīķu ilgtspējīga attīstība, kā arī labāku pamatnosacījumu ieviešana ir ļoti būtiska Eiropas zivsaimniecības nozares konkurētspējas saglabāšanai. Šajā saistībā ļoti liela nozīme ir ievesto zivsaimniecības produktu kvalitātei. Ņemot vērā to, ka pastāvīgi pieaug imports no trešām valstīm, mums jānodrošina, lai šis imports arī atbilstu Eiropas standartiem. Eiropas zivsaimniecības nozarē ir augsti kvalitātes standarti un liela speciālo zināšanu bagāža, un mums jāturpina aizsargāt šīs raksturīgās iezīmes. Šajā saistībā es atzinīgi vērtēju NNN direktīvu (kas stājās spēkā janvārī) par nelegālas, nedeklarētas un nereglamentētas zvejas apkarošanu. Tas ir svarīgs pasākums, lai novērstu konkurences kropļošanu pasaules mērogā un atbalstītu godīgus zvejniekus, kas ievēro likumu. Es atbalstu Cadec kunga ziņojumu, kurā akcentēts Eiropas zivsaimniecības nozares tālejošo seku un nozīmīguma aspekts.

 
  
MPphoto
 
 

  Giovanni La Via (PPE), rakstiski. (IT) Es balsoju par ziņojumu par zivsaimniecības un akvakultūras produktu importa režīmu ES, ņemot vērā gaidāmo KZP reformu, jo, manuprāt, ir būtiski, lai noteikumi atbilstu nozares prasībām. Eiropas Savienība ir pasaules lielākais zivsaimniecības produktu tirgus, un ir labi zināms, ka ES ražošana pati nespēj apmierināt iekšējo pieprasījumu. Tādējādi prioritāte ir nodrošināt, lai imports no trešām valstīm atbilstu vides, veselības aizsardzības, sociālajiem un kvalitātes standartiem, ko noteikusi ES, lai novērstu importējošo valstu negodīgu konkurenci, kas izpaužas kā lētu un sliktas kvalitātes produktu piedāvājums. Ziņojumā, ko Parlaments šodien pieņēma, arī ir strikti izteikts aicinājums piemērot stingrākus un pārredzamākus kritērijus attiecībā uz zivsaimniecības produktu kvalitāti, izsekojamību un marķēšanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. (PT) ES tirgus kā pasaulē lielākais zivsaimniecības produktu importētājs kopīgi ar citām lielākajām zivju importētājvalstīm ir politiski atbildīgs par to, lai Pasaules Tirdzniecības organizācijas tirdzniecības noteikumi atbilstu iespējami augstākiem zivsaimniecības pārvaldības un saglabāšanas standartiem. Eiropas Savienībai ir jācenšas ilgtspējīgi palielināt akvakultūras produkcijas ražošanu, lai samazinātu importu zivsaimniecības un akvakultūras produktu nozarē. Es esmu ļoti noraizējies par iespēju ievest ģenētiski modificētas zivis un laist tās tirgū — manuprāt, ES nedrīkst pieļaut šādu zivju tirdzniecību. Tāpēc es atbalstu stingru sertifikācijas politiku, kas varētu efektīvi kontrolēt minētās problēmas. Es arī atbalstu ciešo apņemšanos veicināt pētījumus un attīstību Eiropas akvakultūras jomā, jo tā veido tikai 2 % no pasaules produkcijas.

 
  
MPphoto
 
 

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. − (DE) Lai izdzīvotu, katrai valstij jāspēj sevi apgādāt ar pārtiku. Zivsaimniecība ir svarīga pārtikas apgādē, un tā arī nodrošina dažādas darbavietas. Tāpat kā lauksaimniecībā, arī attiecībā uz vietējiem zvejniekiem mēs nosakām augstus vides, dzīvnieku aizsardzības un kvalitātes standartus, kas, protams, atspoguļojas cenā. Tomēr attiecībā uz importu ir grūti uzraudzīt, lai tiktu stingri ievēroti mūsu pašu noteikumi. Tāpēc ir vēl svarīgāk ieviest skaidrus noteikumus gan attiecībā uz importu, gan pārtikas marķējumu un kvalitāti, un tādējādi mēs neveicinām konkurenci ar vietējo tautsaimniecību. Mums arī jārūpējas, lai mēs neizvirzītu akvakultūru par savu mērķi, uzliekot papildu slogu ekosistēmām vai padarot vietējos zvejniekus par bezdarbniekiem tā vietā, lai nodrošinātu lielāku vides aizsardzību. Ierosinātie pasākumi ir solis pareizajā virzienā, tādēļ es balsoju par šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Alfredo Pallone (PPE), rakstiski. (IT) Šo Eiropas Savienības tautsaimniecības nozaru izvērtējumā ir ļoti svarīgi aplūkot jautājumu par zivsaimniecības un akvakultūras produktu importa režīmu ES, jo īpaši nosacījumiem, ar kuriem trešo valstu izcelsmes produkti tiek ievesti ES teritorijā, papildinot Eiropas Savienības izcelsmes zivsaimniecības un akvakultūras produktu sortimentu vai konkurējot ar tiem. Šā jautājuma regulēšana ir būtiska, ņemot vērā, ka Eiropas saimnieciskās patstāvības līmenis šobrīd ir ļoti zems un vairāk nekā 60 % pieprasījuma sedz imports.

 
  
MPphoto
 
 

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. Sākotnēji šajā ziņojumā tika aizstāvēta protekcionisma nostāja importa jomā, galvenokārt ar pārliecību, ka ES zvejniekiem ir jānodrošina preferenciāla piekļuve ES tirgum, izņemot gadījumus, kad nozveja nav pietiekami liela, un šādā gadījumā ES pārstrādātājiem ir jābūt iespējai importēt. Ņemot vērā mūsu uzskatu, ka pārāk liela starptautiskā tirdzniecība izraisa zivju krājumu izsmelšanu un pārmērīgu izmantošanu, jo valstis cenšas palielināt eksportu, tas bija labs pamats, lai panāktu savstarpēju vienošanos. Patiesi, daudzi mūsu iesniegtie grozījumi tik pieņemti, un vienā no tiem bija norādīts, ka pat gadījumā, ja starptautiska zivsaimniecības produktu tirdzniecība jaunattīstības valstīs ir uzlabojusi nodrošinātību ar pārtiku, tā ir izraisījusi zvejas apjoma palielināšanos, lai apgādātu eksporta tirgu, un tas var veicināt zivju krājumu samazināšanos. Pārējos grozījumos bija uzsvērts, ka ir jāpastiprina resursu pārvaldība un zivsaimniecību uzraudzība un ir vajadzīgs atbildīgs patēriņš, un tika norādīts, ka zivju krājumi ir dabas resurss, kura apjoms ir ierobežots; tas nozīmē, ka pastāv ierobežojumi attiecībā uz zivju nozvejas, eksporta un patēriņa apjomu.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Teixeira (PPE), rakstiski. (PT) Nesen tika pieņemta Kopienas stratēģija akvakultūras ilgtspējīgai attīstībai. Protams, tagad ir pienācis laiks reglamentēt jautājumu par zivsaimniecības un akvakultūras produktu importu, ņemot vērā, ka ES pašlaik ir lielākais šo produktu tirgus pasaulē. Tomēr trūkst produkcijas, lai apmierinātu pieprasījumu, tāpēc ES ir atkarīga no šā importa. Tas nozīmē, ka ir jāregulē importēšanas veids, lai nodrošinātu, ka arī trešās valstis garantētu kvalitāti un labu praksi, ko pieprasa Kopienas ražotāji.

Es piekrītu referentam jautājumā par muitas aizsardzību. Šķiet neiespējami, jo īpaši mūsu laikmetā, atcelt muitas tarifus un pēc tam cerēt, ka mūsu produkti aizstās un spēs konkurēt ar trešo valstu produktiem.

Kā jau iepriekš norādīju, zivsaimniecības un akvakultūras jautājumu Madeira ir izvirzījusi par prioritāti pašreizējā ekonomikas un sociālās attīstības plānā, ņemot vērā, ka reģionā notiek nozares konkurētspējas veicināšanas process, kas ietver resursu ilgtspējīgu apsaimniekošanu, zivju produkcijas dažādošanu, produktu kvalitātes novērtēšanu un mācības zivsaimniecībā nodarbinātajiem, lai paaugstinātu produktivitāti.

Šo iemeslu dēļ es balsoju par šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Jarosław Leszek Wałęsa (PPE), rakstiski.(PL) Šodien es balsoju par Cadec kunga ziņojumu, kurā tika izvirzīti daudzi svarīgi aspekti ES akvakultūras produktu tirgus aizsardzībai saistībā ar kopējās zivsaimniecības politikas reformu. Es atbalstīju šo ziņojumu, jo vēlējos uzsvērt kādu ziņojumā norādītu īpašu apdraudējumu — patērētājiem netiek sniegta pareiza un visaptveroša informācija par atsevišķu zivju sugu sastāvu, izcelsmi un patērētāju veselību ietekmējošām īpašībām. Ja patērētājiem trūkst zināšanu, tad par vienīgo argumentu tirgū kļūst cena. Eiropas ražotāji piedāvā produktus, kas bieži vien ir kvalitatīvāki salīdzinājumā ar ievestajiem produktiem, tomēr tiem ir lemts zaudēt šajā nevienlīdzīgajā cīņā. Tāpēc ir jāizstrādā stingrāki tiesību akti attiecībā uz marķējumu. Paldies!

 
Pēdējā atjaunošana - 2010. gada 11. oktobrisJuridisks paziņojums