Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2010/2072(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A7-0236/2010

Iesniegtie teksti :

A7-0236/2010

Debates :

PV 06/09/2010 - 20
CRE 06/09/2010 - 20

Balsojumi :

PV 07/09/2010 - 6.13
Balsojumu skaidrojumi
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P7_TA(2010)0303

Debates
Pirmdiena, 2010. gada 6. septembris - Strasbūra Publikācija "Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī"

20.  Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda finansēšana un darbība (īss izklāsts)
Visu runu video
PV
MPphoto
 

  Priekšsēdētāja. – Nākamais punkts ir Portas kunga ziņojuma (A7-0236/2010) par Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda finansēšanu un darbību īss izklāsts Budžeta komitejas vārdā (2010/2072(INI)).

 
  
MPphoto
 

  Miguel Portas, referents.(PT) Priekšsēdētājas kundze! Ziņojums, ar kuru vēlos iepazīstināt, ir sagatavots, panākot kompromisu starp politiskām grupām ar ļoti atšķirīgu viedokli par nodarbinātības politiku un aizsardzību pret bezdarbu. Tādēļ es vēlos pateikties opozīcijas referentiem, Nodarbinātības un sociālo lietu komitejai, kā arī Budžeta komitejai par izrādīto vēlmi sadarboties, lai panāktu vienošanos, kas varētu būt noderīga darba ņēmējiem, kas Eiropas Savienībā cietuši no kolektīvas atlaišanas.

Šīs vienošanās pamatā ir divi priekšnoteikumi. Pirmais ir tāds, ka krīzes radītā sociālā ietekme būs jūtama arī tad, ja norisināsies ekonomikas atveseļošanās, tomēr tā nebūt nav garantēta, tādēļ kolektīvā atlaišana nebūs vienīgi pagātnei raksturīga parādība, bet ietekmēs sociālo dzīvi mūsu valstīs arī turpmāk. Šā iemesla dēļ pirmā izvēle ir vienkārša, proti, pagarināt vai nepagarināt Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda darbības termiņu līdz 2020. gadam, jo šis fonds ir vienīgais ES instruments, kas nodrošina atbalstu cilvēkiem, kas cietuši no kolektīvas atlaišanas. Šajā ziņojumā sniegtā atbilde ir skaidra, un mēs nepārprotami vēlamies paziņot bezdarbniekiem, ka viņi ir jāatbalsta, īstenojot pārkvalificēšanas un profesionālās reintegrācijas programmas, kā arī to, ka, mūsuprāt, viņi ir pelnījuši vēl vienu iespēju, kuru mēs kā atbildīgie politiķi esam viņiem parādā.

Otrais priekšnoteikums ir tāds, ka šā fonda darbības sākumā tika konstatēti daudzi trūkumi, tomēr Regulā par Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda izveidi veikto izmaiņu rezultātā būtiski palielinājās EGF iesniegto atbalsta pieteikumu skaits. Veikt novērtējumu joprojām ir pāragri, bet mēs varam konstatēt un norādīt uz galveno problēmu. No kolektīvās atlaišanas brīža līdz brīdim, kad dalībvalsts saņem pieprasīto atbalstu, paiet apmēram 12–17 mēneši, bet atsevišķos gadījumos pat vēl vairāk. Mums ir fonds, lai reaģētu uz neatliekamām sociālām vajadzībām, bet lēmumu pieņemšanas procedūra norit gliemeža tempā. Es esmu nobažījies par sociālajām sekām, jo lēnā procesa dēļ daudzi darba ņēmēji vajadzīgo atbalstu nesaņem, turklāt šāda situācija tos reģionus un valstis, kurām minētais atbalsts ir nepieciešams visvairāk, attur no pieteikumu sagatavošanas.

Dalībvalstu valdības neīsteno ar pieteikumiem saistītos pasākumus, kamēr tie nav apstiprināti Briselē, jo pretējā gadījumā tās būtu spiestas uzņemties iniciatīvu un izlietot minētajiem pasākumiem paredzēto valsts finansējuma daļu laikā, kad ir jāievēro stingra budžeta taupības politika. Tādēļ ziņojumā ir ierosināta virkne īstermiņa pasākumu, lai paātrinātu minēto procedūru par 50 %, kā arī izteikts priekšlikums no 2013. gada pārveidot EGF fondu par pastāvīgu instrumentu.

Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, dažas dalībvalstis, kuras ir saņēmušas vislielāko fonda atbalstu, pretojas tā vienkāršošanai, jo baidās, ka procedūras paātrināšanas rezultātā vairs nevarēs pieprasīt arvien vairāk un vairāk līdzekļu. Jāatzīst, ka neatkarīgi no tā, vai fonds darbojas ātri vai lēni, pastāv ilgtermiņa viduvējas izaugsmes risks, jo šī izaugsme ir atkarīga no tā, kāda būs taupības politikas ietekme uz mūsu ekonomikas atveseļošanos.

Tomēr šodien runa ir par kaut ko citu, proti, par Eiropas attieksmi pret kolektīvo atlaišanu un to, vai mums ziedot no šādas atlaišanas cietušos darba ņēmējus uz budžeta ierobežojumu altāra, vai vismaz pievērst šiem cilvēkiem tikpat lielu uzmanību, kādu esam pievērsuši mūsu nodokļu izglābtajai finanšu sistēmai.

Šajā ziņojumā pieņemtais lēmums izriet no ētiskiem apsvērumiem, proti, no tā, kāda ir mūsu attieksme pret līdzcilvēkiem un kādu vēlamies redzēt Eiropu. Es nešaubīgi vēlos sociālu Eiropu.

 
  
MPphoto
 

  Elena Băsescu (PPE).(RO) Es gribētu uzsvērt dažus ar Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda finansēšanu un darbību saistītus faktus.

Deviņām pret globalizācijas ietekmi vismazāk aizsargātajām dalībvalstīm, tostarp Rumānijai, līdz šim nav bijusi iespēja izmantot minētā fonda līdzekļus. Viens no iemesliem šajā gadījumā ir atbilstības kritēriju ierobežojošais raksturs, kurš ir saglabājies arī pēc 2009. gadā veiktās pārskatīšanas.

EGF ir noderīgs instruments, ja vien tas ir elastīgs. Tomēr es vēlos vērst jūsu uzmanību uz faktu, ka atbildīgās Rumānijas iestādes joprojām nav pieņēmušas tiesisko regulējumu, ar kuru tiktu nodrošināta EGF pieejamība. Iepriekš minētā situācija ir radusies pēdējos divos gados, kad Rumānijā krasi palielinājās bezdarbnieku skaits, kaut arī šajā vasarā tā paziņoja, ka ir veikusi visvairāk pārstrukturēšanas pasākumu visā ES.

Uzskatu, ka EGF pieejamība mijiedarbībā ar struktūrfondu un pirmspievienošanās fondu izmantojamību varētu mazināt ekonomikas krīzes ietekmi Rumānijā.

 
  
MPphoto
 

  Catherine Stihler (S&D). – Paldies, priekšsēdētājas kundze, par to, ka man bija iespēja sniegt ieguldījumu šā ziņojuma sagatavošanā. Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fondam ir būtiska nozīme, tādēļ tas ir jāatbalsta un jāaizsargā. Darba ņēmējiem, kuri nav vainīgi pie tā, ka ir zaudējuši darbu, ir nepieciešams atbalsts.

Nesen ar mani sazinājās kāds no maniem vēlētājiem, kurš interesējās tieši par šo fondu, un tas, ka konservatīvo un liberāļu koalīcija aicina to slēgt, met ēnu uz jauno Apvienotās Karalistes valdību. Tomēr es ceru, ka viņi vēl atgriezīsies pie šā jautājuma un mainīs savu bezatbildīgo attieksmi pret fondu, jo tas sniedz faktisku palīdzību darbu zaudējušajiem darba ņēmējiem. Ir ļoti svarīgi, lai mēs šo fondu atbalstītu un aizsargātu, kā arī nepieciešamības gadījumā veiktu attiecīgus pielāgojumus.

Es atbalstu šo fondu. Es vēlos, lai tas tiktu atbalstīts un aizsargāts, kā arī būt pārliecināta par to, ka tas tiks izmantots pēc iespējas lietderīgāk.

 
  
MPphoto
 

  Seán Kelly (PPE). – Priekšsēdētājas kundze! Pirmkārt, es gribētu pateikties Portas kungam par viņa veikumu. Tā kā savā vēlēšanu apgabalā es esmu iesaistījies divās jomās, kurās ir paredzēts saņemt atbalstu no Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda, jāatzīst, ka kopumā šāda tendence ir vērtējama ļoti pozitīvi. Komisija visu laipni paskaidroja Waterford Crystal uzņēmuma strādniekiem, un kāds no viņiem to raksturoja kā dāvanu no Eiropas Savienības. Manuprāt, tā tam arī ir jābūt.

Tomēr fonda izmantošanas iespējas zināmā mērā ir pievīlušas cilvēku cerības. Daļēji tas ir saistīts ar valsts aģentūru darbu, no kurām viena, proti, FÁS, Komisijai jau ir labi zināma nepareiza fonda līdzekļu izlietojuma dēļ. Šāda situācija ir radījusi negatīvu darba ņēmēju nostāju pret aģentūrām.

Diemžēl dažreiz mēs mēdzam būt pārāk neelastīgi, jo īpaši tad, ja cilvēks vēlas dibināt savu uzņēmumu, vai arī attiecībā uz laika aprēķinu. Par sākuma datumu tiek uzskatīts pieteikuma iesniegšanas datums, bet tam vajadzētu būt datumam, kad tiek piešķirts finansējums. Šādi jautājumi ir jāatrisina, un es ceru, ka tad situācija uzlabosies.

 
  
MPphoto
 

  Frédéric Daerden (S&D).(FR) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Nodarbinātības un sociālo lietu komitejā, kā arī Budžeta komitejā rīkotās debates ir sekmējušas labi pārdomāta ziņojuma projekta sagatavošanu.

Es atzinīgi vērtēju šā ziņojuma nozīmi turpmākajās diskusijās par Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fondu. Šajā ziņojumā, piemēram, tiek norādīts uz nepieciešamību iesaistīt sociālos partnerus pieteikumu gatavošanā, kā arī uzsvērts tas, ka ir jāpievērš uzmanība mazo un vidējo uzņēmumu integrācijai, jo tie bieži darbojas kā apakšuzņēmēji lielos uzņēmumos, kuros tiek veikta kolektīvā atlaišana.

Manuprāt, turpmāk ir arī nopietni jāizskata tā iespēja, kas paredz izveidot neatkarīgu fondu ar savām saistību un maksājumu apropriāciju, jo tas ir jautājums par sociālas Eiropas, kuru mēs visi tik ļoti vēlamies, nodrošināšanu ar atbilstīgiem resursiem.

Daudzi pilnībā neizprot situāciju, tādēļ tiek pieprasīta balsošana pa daļām, lai šo punktu svītrotu. Tas, ka ziņojumā netiks minētas visas šo fondu finansēšanas iespējas, varētu negatīvi ietekmēt debašu iznākumu. Tādēļ, dāmas un kungi, es jūs aicinu turpināt uzlabot šo instrumentu, balsojot par 16. punktu kopumā.

 
  
MPphoto
 

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL).(PT) Priekšsēdētājas kundze! Es vēlētos uzsvērt trīs aspektus. Pirmais ir profilakses pasākumi, kas veicami, lai novērstu starptautisku uzņēmumu pārvietošanu un bezdarbu, kā arī paaugstinātu nodarbinātības līmeni, kas balstīts uz tiesībām. Otrais ir šā fonda izmantošanas iespējas, jo tas nedrīkst veicināt kolektīvo atlaišanu, aizbildinoties ar uzņēmumu restrukturizāciju vai starptautisku uzņēmumu pārvietošanu, šādos gadījumos nodrošinot segumu. Trešais aspekts ir nepieciešamība palielināt ES līdzfinansējuma slieksni no 65 % vismaz līdz 80 %, lai nodrošinātu fonda pieejamību vislielākajās finansiālajās grūtībās nonākušām dalībvalstīm, ātri un efektīvi atbalstot tos bezdarbniekus, kuriem šāds atbalsts ir visvairāk vajadzīgs. Diemžēl līdz šim tā tas nav bijis un nav arī pašlaik.

 
  
MPphoto
 

  Dacian Cioloş, Komisijas loceklis.(FR) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Pirmkārt, es Komisijas vārdā vēlos apsveikt referentu Portas kungu par viņa izcilo veikumu, gatavojot šā visaptverošā ziņojuma projektu, kā arī par viņa sadarbību ar apspriešanās procesā iesaistīto komiteju referentiem.

Šis ziņojums ir sagatavots savlaicīgi, un to var viegli integrēt Komisijas pašlaik veiktajā darbā, lai iekļautos divos termiņos. Pirmais ir krīzes seku mazināšanai paredzētais atkāpes periods, kas beigsies, sākot ar 2011. gadu un saskaņā ar kuru Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonds (EGF) var sniegt atbalstu darba ņēmējiem, kas zaudējuši darbu ekonomikas un finanšu krīzes dēļ, saglabājot līdzfinansējuma likmi 65 % līmenī. Mums ir jāizvērtē, vai pagarināt atkāpes piemērošanas laiku, vai arī atgriezties pie 50 % līdzfinansējuma likmes tajos gadījumos, kad darbinieku atlaišana ir saistīta ar izmaiņām tirdzniecībā.

Otrais termiņš ir 2013. gada beigas, jo līdz šim laikam ir jābūt pārskatītai EGF regulai, tādēļ viens no svarīgākajiem uzdevumiem ir izlemt, vai šā fonda finansēšanu iekļaut nākamajā daudzgadu finanšu shēmā.

Mēs esam gandarīti, ka Portas kunga ziņojumā ir pausts atbalsts idejai par šā fonda izveidi un uzsvērta nepieciešamība šo instrumentu saglabāt. Ziņojumā ir arī ierosināts pievērst īpašu uzmanību tai izvēles iespējai, kas paredz fonda turpmāku pārveidi par pastāvīgu instrumentu, kā arī izteikts aicinājums Komisijai nākt klajā ar priekšlikumiem šāda fonda finansēšanai.

Portas kungs ir izteicis aicinājumu paātrināt vidusposma novērtējuma sagatavošanu, lai to varētu iesniegt jau 2011. gada 30. jūnijā. Tomēr tas rada problēmu saistībā ar grozīto EGF regulu, jo ziņojumi, kuri ir apstiprināti pēc šīs regulas grozīšanas, būs pieejami tikai 2011. gada novembra sākumā. Mums, protams, ir iepriekšējais nobeiguma ziņojums, un to var izmantot, lai pārskatītu kritērijus, kuri netika grozīti, piemēram, tādus kā fonda darbības jomā esošu sekmīgi īstenotu pasākumu īpatsvars, šo pasākumu salīdzinoša analīze, procedūras, kas izmantotas, lai apspriestos ar sociālajiem partneriem, kā arī fonda ietekmes analīze uz tā atbalsta saņēmējiem.

Kā jau minēts ziņojumā, ieviešana līdz šim nav bijusi pietiekami efektīva. Finanšu atbalsts tika apstiprināts tikai 27 gadījumos un tikai dažās nozarēs. Deviņas dalībvalstis neiesniedza pieteikumus. No kopumā pieejamiem EUR 1,5 miljardiem izlietoti ir tikai EUR 80 miljoni. Pirmo 11 pieteikumu gadījumā pēc Komisijas pieprasījuma tika atmaksāti aptuveni 40 % no piešķirtās apropriācijas.

Es vēlos uzsvērt, ka šie skaitļi attiecas tikai uz tiem pieteikumiem, kuri tika apstiprināti saskaņā ar sākotnējo regulu, un, kā minēts ziņojumā, pēc regulas grozīšanas tās piemērošanas joma aptvēra daudz lielāku strādnieku skaitu un budžetu, kā arī būtiski palielinājās fondam iesniegto pieteikumu atbalsta saņemšanai skaits.

Ziņojumā gluži pamatoti ir izteikts aicinājums veikt uzlabojumus, jo īpaši, saīsināt laika posmu no kolektīvās atlaišanas brīža līdz brīdim, kad tiek piešķirti fonda līdzekļi. Komisija ir apņēmusies paātrināt un vienkāršot šo procedūru, bet dažu uzlabojumu veikšanai būs nepieciešama visu iesaistīto pušu, proti, Komisijas, dalībvalstu un budžeta iestāžu labāka organizācija.

Cieša Komisijas un Eiropas Parlamenta savstarpējā sadarbība, jo īpaši attiecībā uz laika plānojumu, varētu palīdzēt novērst minēto procedūru novilcināšanu. Dalībvalstis ir jāmudina iesniegt pieteikumus jau no brīža, kad tiek paziņots par darbinieku atlaišanu. Savukārt Komisijai vajadzētu sniegt plašāku informāciju un konsultācijas dalībvalstīm, kā arī noteikt trīs līdz četru mēnešu termiņu novērtējuma sagatavošanai.

Mēs atbalstām aicinājumu sagatavot priekšlikumu, lai pagarinātu krīzes seku mazināšanai paredzēto atkāpes periodu līdz daudzgadu finanšu shēmas beigām. Es piekrītu, ka attiecībā uz laikposmu pēc 2013. gada EGF jautājums tiks izskatīts sarunās par nākamo daudzgadu finanšu shēmu, un ir jāizvērtē iespēja to pārveidot par neatkarīgu fondu.

Ziņojums ietver daudzus priekšlikumus un ierosinājumus, un tas būs lietderīgs ieguldījums jaunās regulas sagatavošanā. Komisija ir paredzējusi rīkot apspriežu sanāksmes ar dalībvalstīm un citām ieinteresētajām personām. Esmu pārliecināts, ka referents un arī pārējie Parlamenta deputāti sniegs savu ieguldījumu šo apspriežu norisē, jo mūsu mērķis ir uzlabot turpmāko fonda darbību un padarīt to efektīvāku kā instrumentu, kas apliecina Eiropas solidaritāti ar atlaistajiem darba ņēmējiem.

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētāja. – Debates tiek slēgtas.

Balsošana notiks otrdien, 2010. gada 7. septembrī, plkst. 12:30.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 149. pants)

 
  
MPphoto
 
 

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski.(PT) Es atbalstu ziņojumu par Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda (EGF) finansēšanu un darbību, jo pilnībā piekrītu referenta ierosinājumam veicināt šā fonda ātrāku izmantošanu. EGF tika izveidots, lai mazinātu globalizācijas negatīvo ietekmi uz strādājošajiem, kurus ir skārusi kolektīvā atlaišana, kā arī lai palīdzētu viņiem atrast jaunas darba vietas, atbalstot individualizētas programmas, kuru mērķis ir darbu zaudējušo strādājošo profesionālā reintegrācija. EGF ik gadu tiek piešķirti EUR 500 miljoni, bet līdz šim dalībvalstis tos nav pilnībā izlietojušas. No kolektīvās atlaišanas brīža līdz brīdim, kad dalībvalsts saņem pieprasīto EGF atbalstu, vēl aizvien paiet apmēram 12–17 mēneši. Īstenojot referenta priekšlikumu vienkāršot un padarīt elastīgāku minēto procedūru, mēs varētu divas reizes samazināt laiku, kas nepieciešams atbalsta saņemšanai no EGF. Lai reaģētu uz ekonomikas un finanšu krīzes radīto bezdarba pieaugumu, EGF ir jākļūst par pastāvīgu, elastīgu, īpaša atbalsta instrumentu. Tas ir vienīgais veids, kā, izmantojot EGF, veicināt jaunu prasmju attīstību jaunām, ilgtspējīgām, augstas kvalitātes darbvietām, vienlaikus uzlabojot ES konkurētspēju globalizācijas apstākļos.

 
  
MPphoto
 
 

  Giovanni Collino (PPE), rakstiski.(IT) Globalizācija sniedz lielas iespējas mums un mūsu bērniem, bet vienlaikus tā arī biedē, radot labklājības sadales formu kontroles un godīgas pārvaldes grūtības.

Tas, ka paplašinām robežas, riskējot ar savu identitāti, nozīmē, ka mums ir jāattīsta saliedētākas kultūras, lai veicinātu savstarpējas cieņas un sapratnes uzplaukumu. Pirmkārt, mums ir jāizrāda sapratne par to ģimeņu interesēm, kuras sarežģītās ekonomiskās situācijas dēļ ir palikušas bez iztikas līdzekļiem.

Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fondam ir jānodrošina risinājums šādā situācijā nokļuvušām ģimenēm, kā arī turpmāk jābūt efektīvam ES ekonomikas attīstības veicināšanas instrumentam. Pašreizējos ekonomikas krīzes apstākļos mēs nevaram atļauties īstenot neelastīgus pasākumus, jo tie neizbēgami kaitētu mūsu iedzīvotājiem daudz vairāk nekā mūsu politika.

Fakts, ka mums ir liels skaits apstiprinātu, bet līdz šim neīstenotu projektu, liek aizdomāties par to, vai ar esošajām programmām un fondiem ir pietiekami. Šā iemesla dēļ ir nopietni jāizvērtē iespēja pārveidot Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fondu par pastāvīgu instrumentu, lai kopā ar Eiropas Sociālo fondu risinātu problēmas nodarbinātības jomā.

 
  
MPphoto
 
 

  Louis Grech (S&D), rakstiski. EGF ir vajadzīgs instruments, ar kuru cīnīties pret to, ka ES pilsoņi zaudē darbu globalizācijas un finanšu krīzes dēļ. Es arī atbalstu uzskatu, ka pašreizējo fondu joprojām var uzlabot. Lai gan kopš fonda izveides ir panākts progress attiecībā uz pieteikumu iesniegšanas procedūras paātrināšanu un vienkāršošanu, es uzskatu, ka, ņemot vērā finanšu krīzes smagumu, mums ir jāvelta lielākas pūles fonda darbības optimizēšanai, lai varētu sasniegt mērķus, kuru dēļ tas tika radīts. Tiem, kam šie līdzekļi ir patiešām vajadzīgi, jāvar tos saņemt laikus, lai samazinātu daudzās ilgtermiņa bezdarba nelabvēlīgās sekas. Tādēļ es mudinu Komisiju apsvērt iespēju atļaut sākt pieteikumu iesniegšanas procedūru, tiklīdz ir izziņoti darbinieku skaita samazināšanas plāni, nevis tad, kad tie stājas spēkā, kā tiek darīts pašreiz. Taču es gribētu uzzināt vairāk par programmas īstenošanu, jo īpaši par tās ilgtermiņa ietekmi. Programma a priori parāda, kādas ir fonda radītās priekšrocības, salīdzinot ar izmaksām; tādēļ es atbalstu priekšlikumu padarīt EGF par neatkarīgu fondu ar savām saistību un maksājumu apropriācijām atbilstīgi jaunajai daudzgadu finanšu shēmai.

 
  
MPphoto
 
 

  Georgios Stavrakakis (S&D) , rakstiski.(EL) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Vispirms es vēlētos apsveikt referentu Miguel Portas kungu ar viņa ziņojumu, kā arī Pervenche Berès kundzi ar viņas nozīmīgo ieguldījumu Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas vārdā. Ekonomikas krīze, kura joprojām turpinās, kā arī tās radītās negatīvās sekas ir palielinājušas EGF kā ES sociālās politikas instrumenta pievienoto vērtību. Īpaši nozīmīgs ir šā fonda mērķtiecīgais finansiālais atbalsts, kuru tas sniedz saskaņā ar pārkvalifikācijas un profesionālās reintegrācijas programmām darba ņēmējiem, kas kolektīvi atlaisti no darba. Tādēļ, kā uzsvērts ziņojumā, līdz 2013. gadam ir jāsaglabā 2009. gadā ieviestās izmaiņas, ar kurām tiek paplašināta EGF piemērošanas joma un kuru termiņš beidzas 2011. gadā. Neaizmirsīsim, ka šīs izmaiņas bija solidaritātes apliecinājums darba ņēmējiem, kas kolektīvi atlaisti ekonomikas un finanšu krīzes dēļ. Tomēr ir nepieciešams arī Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda plašs novērtējums, lai nodrošinātu pieteikumu iesniegšanas un izskatīšanas procesa vienkāršošanu, kā arī fonda efektīvāku un ātrāku darbību.

 
  
MPphoto
 
 

  Angelika Werthmann (NI), rakstiski.(DE) Lai saņemtu pieprasīto atbalstu no Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda (EGF), joprojām ir nepieciešami apmēram 12–17 mēneši. Šīs procedūras ilgumu varētu samazināt, ja dalībvalstis rīkotos uzreiz no brīža, kad tiek paziņots par darbinieku atlaišanu. Dalībvalstis tiek aicinātas rast un izmantot visu iespējamo sinerģiju, lai kolektīvās atlaišanas gadījumos, izmantojot EGF, veiktu ātrākus un efektīvākus intervences pasākumus. Komisijai ir izteikts aicinājums veicināt dalībvalstu un potenciālo EGF atbalsta saņēmēju informēšanu par šo fondu, kā arī tā atpazīstamību. Komisijai ir izteikts aicinājums ietvert Parlamentam iesniedzamajā starpposma ziņojumā tādus kritērijus kā veiksmīgas reintegrācijas rādītāju, darba ņēmēju prasmju uzlabošanās novērtējumu, kā arī dažādo Eiropas finansēto programmu koordinācijas analīzi. Komisijas 2011. gada budžeta projektā pirmo reizi ir iekļauta EGF paredzēta maksājumu apropriācija. Pieteikumus EGF atbalsta saņemšanai nevajadzētu finansēt, veicot pārvietojumus vienīgi no Eiropas struktūrfondu budžeta pozīcijām, tādēļ Komisijai šim nolūkam ir jānosaka citas budžeta pozīcijas. Es jo īpaši vēlos uzsvērt, ka EGF nekādā gadījumā nedrīkst uzskatīt par starptautisku uzņēmumu atbalsta instrumentu, jo šis fonds ir jāizmanto vienīgi to strādājošo atbalstam, kuri cietuši no masveida atlaišanas.

 
Pēdējā atjaunošana - 2011. gada 2. maijsJuridisks paziņojums