Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2010/2775(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumentu lietošanas cikli :

Iesniegtie teksti :

B7-0485/2010

Debates :

PV 08/09/2010 - 13
CRE 08/09/2010 - 13

Balsojumi :

PV 09/09/2010 - 5.4

Pieņemtie teksti :

P7_TA(2010)0314

Debates
Trešdiena, 2010. gada 8. septembris - Strasbūra Publikācija "Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī"

13. Situācija saistībā ar Jordānas upi un jo īpaši saistībā ar teritoriju tās lejtecē (debates)
Visu runu video
PV
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs. – Nākamais darba kārtības punkts ir debates par jautājumu, uz kuru jāatbild mutiski un kuru S&D grupas vārdā Komisijai uzdeva Paolo De Castro, Véronique De Keyser, Jo Leinen un Adrian Severin, par situāciju saistībā ar Jordānas upi un jo īpaši saistībā ar teritoriju tās lejtecē (O-0092/2010 - B7-0452/2010).

 
  
MPphoto
 

  Paolo De Castro, autors.(IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Jordānas upe ir milzīga vērtība, kas ir svarīga ne tikai videi, bet arī Jordānijas, Izraēlas un Palestīnas teritoriju lauksaimniecībai un ekonomikai, un tās pašreizējā degradācija nevar mūs nesatraukt.

Ir svarīgi norādīt, ka katru gadu aptuveni 98 % no 1,3 miljardiem kubikmetru dabīgā saldūdens upes lejtecē tiek novirzīti, un gariem upes posmiem draud izsīkšanas risks. Tas rada postošas sekas, ne tikai kaitējot bioloģiskajai daudzveidībai, bet galvenokārt tas attiecas uz vietējām kopienām, kurām piekļuve ūdenim kļūst ierobežota. Vairākas starptautiskas organizācijas, tostarp Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu Parlamentārā asambleja un Amerikas Savienoto Valstu Senāts, ir pievērsušās Jordānas upes nopietnajai degradācijas problēmai.

Arī mums jāpieprasa ne tikai vietējo pašvaldību un valsts iestāžu, bet arī Padomes, Komisijas un dalībvalstu iejaukšanās, lai sniegtu tehnisku un finansiālu palīdzību upes atjaunošanā. Jo īpaši — kā tas ir minēts kopīgajā rezolūcijā, ko parakstījušas visas politiskās grupas, kurām es pateicos par to patieso atbalstu — mums jāprasa, lai Komisija iekļauj skaidru, konkrētu atsauci uz šo projektu savos kaimiņattiecību rīcības plānos par attiecībām ar Izraēlu, Jordāniju un Palestīnas pašpārvaldi.

Pirmais solis varētu būt kopīgs pētījums par Jordānas upes stāvokli. Mēs labi apzināmies, ka ūdens ir dārga un neatņemama vērtība, tāpēc es gribu norādīt, ka taisnīga ūdens sadalīšana nozīmē vienlīdzīgu visu kopienu pieprasījuma apmierināšanu šajā reģionā. Tas ir īpaši būtisks jautājums, ja Tuvajos Austrumos mēs vēlamies panākt ilgstošu mieru un stabilitāti.

Pēdējā laikā mēs ar cerībām esam vērojuši miera sarunu atsākšanos starp izraēliešiem un palestīniešiem, jo šajās sarunās ūdens resursu pārvaldība ir noteikta kā viens no galvenajiem punktiem. Mēs ceram, ka iesaistīto valstu un teritoriju valdības, vietējās kopienas un pilsoniskās sabiedrības organizācijas pēc iespējas ātri sāks efektīvi sadarboties, lai glābtu Jordānas lejteci. Tas ir mūsu pienākums ne tikai šīs upes lielās simboliskās vērtības dēļ, bet galvenokārt tādēļ, lai uzlabotu vietējo kopienu dzīves apstākļus.

 
  
MPphoto
 

  Štefan Füle, Komisijas loceklis. – Priekšsēdētāja kungs, godātie deputāti! Es vēlos pateikties jums par iespēju apspriest kritisko ūdensapgādes situāciju Tuvajos Austrumos.

Eiropas Savienība uzskata, ka ūdens šajā reģionā ir iemesls nopietnām bažām, un mani tas uztrauc tikpat stipri kā godājamos Parlamenta deputātus, jo šim reģionam ir raksturīgs ūdens deficīts, ūdens noslodze un ūdens kvalitātes pasliktināšanās, un iespējams, ka turpmāk klimata pārmaiņu seku dēļ šis stāvoklis pasliktināsies.

Mēs apzināmies, kā tas var ietekmēt šā reģiona iedzīvotājus, vidi un reģionālo drošību. Eiropas Savienība uzskata, ka ūdens ir prioritāte mieram šajā reģionā un ka minētajai reģionālajai problēmai ir nepieciešams reģionāls risinājums.

Kā jau jūs labi zināt, Eiropas Savienība ir mudinājusi veikt steidzamus pasākumus, lai tiktu noslēgts visaptverošs miera līgums starp Izraēlu un Palestīnu, kurā ūdens būtu viens no „galīgā statusa jautājumiem”, kas jāatrisina līdzās jautājumiem par robežām, bēgļiem, Jeruzālemi un drošību.

Eiropas Savienība atzīst, ka situācija Jordānas upes, ietverot tās pietekas, lejteces baseinā ir īpaša un ka ir nepieciešama efektīvāka ūdens pārvaldība. Tāpēc gan mēs, gan visas kaimiņvalstis esam iesaistījušies daudzējādos pasākumos valstu, apakšreģionu un reģionu līmenī. Mēs atbalstām ūdensapgādes reformas un politiku, kas veicina ilgtspējīgu ūdens resursu pārvaldību.

Īstenojot Eiropas kaimiņattiecību politiku un citus pasākumus, Eiropas Savienība atbalsta uzticēšanās veicināšanas pasākumus, sekmē pārrobežu sadarbību un satuvina ūdens resursus izmantojošās kopienas, kurām ir ūdensapgādes problēmas.

Eiropas Savienības pasākumu mērķis ir dažādu ūdensapgādes iestāžu un ūdens lietotāju veiktspējas palielināšana, datu vākšana un apmaiņa, attīrītu notekūdeņu pieejamība, kā arī ūdens resursu saglabāšanas pasākumu veikšana, tostarp ūdensapgādes tīkliem un efektīvām apūdeņošanas sistēmām.

Eiropas Savienība cenšas risināt gan ūdensapgādes sektora pieprasījuma un piedāvājuma jautājumus, gan radīt apstākļus, kas turpmāk nodrošinās ūdens resursu integrētu pārvaldību.

Savos centienos Eiropas Savienība nebūt nav viena. Dalībvalstis un citi donori ir aktīvi iesaistījušies, un mēs rūpīgi saskaņojam savus un viņu pasākumus, lai nodrošinātu papildināmību.

 
  
MPphoto
 

  Rodi Kratsa-Tsagaropoulou, PPE grupas vārdā.(EL) Priekšsēdētāja kungs, komisār, dāmas un kungi! Eiropas Parlaments rīkojas īpaši labvēlīgi, lai pievērstu uzmanību Jordānas upes pašreizējai problēmai. Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu Parlamentārā asambleja ir izstrādājusi īpaša Jordānas upes un Jordānas upes ielejas pētījuma projektu un savās rezolūcijās aicinājusi tās aizsargāt, jo Jordānas upe ir nenovērtējams mūsu pasaules mantojums, reliģijas un kultūras simbols miljoniem pasaules iedzīvotāju, kā arī šīs teritorijas ekoloģijas, tūrisma un ekonomikas resurss.

Tāpēc pašreizējais mērķis ir uzsvērt tās problēmas un pasākumu nepieciešamību, kas vajadzīgi, lai to aizsargātu, pastiprinātu Eiropas Savienības centienus — Komisija norādīja uz minētajiem centieniem, un mēs citkārt esam tos skāruši, izstrādājot kopējo nostāju — un aicinātu uz reģionālu sadarbību, nodrošinot taisnīgu piekļuvi Jordānas upei tās krastos dzīvojošajām tautām un uzņemoties līdzatbildību par tās aizsardzību.

Rezolūcijas priekšlikumā ir uzsvērta arī labākā prakse, piemēram, īpašs Izraēlas sagatavots ģenerālplāns, kurā ir aicinājums veikt labākās prakses un īpašu zināšanu apmaiņu, jo Jordānas upe ir kolektīva problēma šim reģionam. Būtiski ir tas, ka tiek uzsvērti arī faktiskie riski — ne tikai ūdens trūkums, ne tikai piesārņojums, bet arī bioloģiskās daudzveidības zudums un upes izsīkšanas risks, ja vien nekas netiks darīts.

Lai uzsvērtu starptautisko un reģionālo sadarbību, priekšlikumā tiek ierosināts izveidot īpašu Jordānas upes ielejas komiteju, kurā varēs piedalīties valstis, ko tieši ietekmē Jordānas upe (Izraēla, Palestīnas pašpārvalde, Jordānija), kā arī citas reģiona valstis, kurām arī ir daļēji jāuzņemas atbildība, piemēram, Libāna un Sīrija. Es ceru, ka šī rezolūcija gūs plenārsēdes dalībnieku atbalstu un Eiropas Parlamenta nosūtītā ziņa būs skaidri formulēta, mērķtiecīga un efektīva.

 
  
MPphoto
 

  Véronique De Keyser, S&D grupas vārdā.(FR) Priekšsēdētāja kungs! Kā jau tika minēts, Nāves jūras un Jordānas upes stāvoklis ir ļoti satraucošs, jo tiek prognozēts, ka 2011. gadā upe vienkārši izsīks, ja nekas nemainīsies.

Ja starptautiskajā un reģionālajā līmenī netiks veikti pasākumi, lai apturētu šādu notikumu gaitu, reģionā iespējami pārmērīgi zaudējumi kultūras mantojuma, bioloģiskās daudzveidības — Kratsa-Tsagaropoulou kundze minēja šo jomu —, kā arī drošības un ekonomikas jomā.

Es vēlos pievērst jūsu uzmanību kādai NVO, kas, manuprāt, ir ierosinājusi patiesi nozīmīgu iniciatīvu. Šī NVO — „Zemes draugi” Tuvajos Austrumos — vēlas apvienot Palestīnas, Jordānijas un Izraēlas pilsētu mērus, kas dzīvo upes krastos, lai aicinātu viņus apsvērt to, ko viņi varētu darīt, lai vismaz nedaudz uzlabotu situāciju.

Šī apvienība un pilsētu mēri ir veikuši dažus interesantus pētījumus par pasākumiem, kurus katra valsts varētu veikt, un ietekmi, kāda būtu šādiem pasākumiem. Iespējamie pasākumi variējas no sausajām tualetēm līdz lauksaimniecības metožu maiņai, kā arī audzēto graudaugu šķirņu maiņai, jo tie absorbē pārāk daudz ūdens, un tā tālāk. Ir iespējams veikt pietiekami daudzus dažādus pasākumus. Šīs nav politiskas debates, jo — lai gan mēs to labi apzināmies —, tiklīdz mēs sākam apspriest ūdens situāciju reģionā, diskusijas kļūst politiskas.

Es uzskatu, ka ikviens varētu šo iniciatīvu atbalstīt, un es vēlos, lai Eiropa un Komisija iedvesmotos no šī ziņojuma pietiekami skaidrajiem secinājumiem par attiecībām, kādas ir ar minētajām valstīm, jo īpaši, īstenojot rīcības plānus.

Taču es vēlos pievērst īpašu uzmanību kādam punktam — E punktam —, kurā ir konstatēts, ka izraēliešu kolonisti pārmērīgi patērē ūdeni. Tā ir taisnība — to apstiprina Pasaules bankas un Amnesty International ziņojumi. Tādējādi mēs atkal atgriežamies pie politikas, taču tā ir patiesība, kuru reizēm nedrīkst noklusēt. Rezolūcijā mēs šo faktu neizceļam kā galveno, taču mēs to izceļam kā īpaši būtisku.

 
  
MPphoto
 

  Antonyia Parvanova, ALDE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs! Kā Euromed asamblejas Enerģētikas, vides un ūdensapgādes komitejas priekšsēdētājas vietniecei darba vizītes laikā pagājušā gada februārī man bija iespēja pašai pārliecināties par Jordānas upes reģiona dramatisko ekoloģisko stāvokli.

Īpašajā ziņojumā (biju tā referente) par Jordānas upes ielejas stāvokli, bija uzsvērts fakts, ka visām iesaistītajām valstīm, īpaši Izraēlai, Palestīnas pašpārvaldei un Jordānijai, kā arī Libānai un Sīrijai, ir jāatrod kopīgs risinājums divām neatliekamām problēmām — vienādam ūdens sadalījumam, ņemot vērā visu reģiona iedzīvotāju vajadzības, un veselīgas un aizsargātas vides nodrošināšanai turpmākajām paaudzēm.

Pirmais mūsu ziņojumā minētais pasākums ir tāds, ka Izraēlai jāvienojas ar Palestīnas pašpārvaldi par kopīgiem datiem attiecībā uz pieejamā ūdens sadali, kā arī par demogrāfiskajiem datiem, un tas varētu būt izejas punkts turpmākajām sarunām, jo līdz šim gan abas valstis, gan arī neatkarīgie ziņojumi sniedz atšķirīgus skaitļus.

Viens no mūsu galvenajiem secinājumiem bija tas, ka, abām valstīm sadarbojoties, var atrisināt ūdens problēmu, turklāt ir nepieciešams īstenot plānus, kas paredz kopīgu administrāciju, pieņemt lēmumus, kuri ir pamatoti, ievērojot vienādus nosacījumus, un jāievieš kopīga reģiona ūdens resursu pārvaldīšana. Es uzskatu, ka mūsu ziņojumā izklāstītie ieteikumi atbilst jomām, kurās Eiropas Savienībai ir faktiskas zināšanas un kurās tā varētu iesaistīties kā aktīva līdzdalībniece, nodrošinot pamatu turpmākajām partnerattiecībām starp iesaistītajām valstīm.

Beidzot savu uzrunu, vēlos jums atgādināt, ka laikā, kad tiek pieliktas pūles, lai atsāktu apspriešanos par vispārīgu miera līgumu, mēs esam atbildīgi par to, lai situācija Jordānas upes ielejā netiktu izmantota politiskiem un ideoloģiskiem mērķiem.

Es ceru, ka mūsu šodienas debates būs lietderīgas visu reģiona valstu interesēm un kļūs par pamatu konkrētiem un objektīviem secinājumiem, kas vajadzīgi, lai Eiropas Savienība nākotnē varētu aktīvi piedalīties ilgtspējīgu risinājumu izstrādē.

 
  
MPphoto
 

  Margrete Auken, Verts/ALE grupas vārdā.(DA) Priekšsēdētāja kungs! Es pilnīgi piekrītu diviem iepriekšējiem runātājiem, taču es vēlos izmantot iespēju paust savu uzskatu, ka daudzi no klātesošajiem nesaskata, cik nepatiess ir apgalvojums, ka palestīnieši arī ir līdzatbildīgi. Viņiem nav iespējas būt līdzatbildīgiem. Cik daudzi no klātesošajiem apzinās to, ka kopš 1967. gada 50 % no Jordānas Rietumkrasta ir ieņemti, izbūvējot izraēliešu apmetnes? 50 %! Turklāt 45 % ir rekvizēti militāro zonu un dabas rezervātu vajadzībām. Palestīnieši vienkārši tika izolēti. Šausmīgi ir tas, ka palestīnieši, jo īpaši Jordānas upes ielejā, ir vienkārši aizmirsti, jo nav izrādījuši spēcīgu pretošanos. Ja nav karadarbības, ja nenotiek nekas dramatisks, par viņiem vienkārši aizmirst.

Protams, tā ir briesmīga mācība, kuru mēs sniedzam jo īpaši nabaga palestīniešiem, — ka viņiem jārīkojas, lai viņus pamanītu, un pat jārīkojas radikāli. Šī problēma ir jāatrisina. Tomēr mēs nedrīkstam aizmirst to, ka palestīniešu ciešanas šajā apvidū ir pat lielākas — ja tas vispār ir iespējams — nekā citās Rietumkrasta vietās, ka pašreizējā situācijā viņiem nav iespējas būt līdzatbildīgiem, lai gan no viņiem to gaida. Tādējādi ir nepieciešams integrēts risinājums, un tāpēc mums jāņem vērā arī politiskā situācija. Runa nav tikai par Izraēlu, nav tikai par Sīriju un nav tikai par Jordāniju — nē! Tomēr palestīnieši nevar būt iesaistīti, kamēr viņiem nav iespējas būt iesaistītiem.

 
  
MPphoto
 

  Charles Tannock, ECR grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs! Tuvajos Austrumos ūdens ir patiešām jutīgs un iespējams „ātri uzliesmojošs” jautājums. Augsta līmeņa Izraēlas un Palestīnas pašpārvaldes delegācijas pašlaik apspriež teritoriālo ūdeņu tiesības kā daļu no visaptveroša miera noteikumiem.

Kā kvarteta locekle ES atbalsta divu valstu risinājumu kā galveno miera un stabilitātes garantiju šajā reģionā. Tāpēc mums jābūt ļoti uzmanīgiem, lai neizjauktu nenoturīgās sarunas, kas pašlaik notiek Vašingtonā. Izraēlas kolonistu vainošana, ar ko, šķiet, nodarbojas De Keyser kundze, jo īpaši par Jordānas upes ūdens pārmērīgu izmantošanu, dod Izraēlas tautai — mūsu demokrātiskajiem sabiedrotajiem — nepareizu signālu par ES paziņoto godīgas starpnieces lomu.

Jordānas upes ūdensšķirtnes saglabāšana ir būtisks reģionāls jautājums, kas, protams, skar ne tikai Izraēlas un Palestīnas attiecības, tomēr Izraēlas pretinieki Parlamentā un jebkurā citā vietā uzkrītoši tiecas izmantot šo jautājumu savā kampaņā, lai grautu Izraēlas valsti.

Pakļaujoties šādam pret Izraēlu vērstajam plānam, mēs riskējam ar to, ka izraēlieši uzskatīs ES par necienīgu pildīt savu priviliģēto funkciju — būt par partneri miera procesā.

 
  
MPphoto
 

  Willy Meyer, GUE/NGL grupas vārdā. – (ES) Priekšsēdētāja kungs! Nav nekāda nelaime, ka De Keyser kundze sniedz savu vērtējumu, pilnīgi nekāda. Taču faktiski saskaņā ar miera līgumu, ko Izraēla parakstīja ar Jordānijas Hāšimītu Karalisti 1994. gadā, tika panākta vienošanās sadarboties Jordānas upes ekoloģiskā atveseļošanā pie kopējām robežām, kā arī aizsargāt tās ūdens resursus.

Šo nolīgumu papildināja citi nolīgumi, kurus Izraēla parakstīja 1994. gadā, lai gan Izraēla šo nolīgumu neievēro. Ar Izraēlu mums ir šāda problēma — tā neievēro nolīgumus, kurus tā paraksta.

Tāpēc ir īpaši būtiski, lai prezidenta Širaka 2008. gada ierosinājumam, kurā viņš aicināja izrādīt iniciatīvu Jordānas upes baseina glābšanā, būtu pārliecinošs arguments un lai to atbalstītu Eiropas Savienība.

Mēs uzskatām, ka ir svarīgi, lai kā trīspusējs sadarbības forums upes atveseļošanai tiktu izveidota Jordānas upes baseina komisija, kurai jāizstrādā un jāīsteno ūdens resursu saglabāšanas un atgūšanas politika. Ir taisnība, ka 1994. gada miera līguma noteikumu neievērošanas dēļ Palestīna ir izslēgta no Izraēlas drošības zonas, kas izveidota Rietumkrastā gar Jordānas lejteci, un ka kolonisti nelikumīgi okupē zemi, kura viņiem nepieder. Ņemot vērā to, ka šīs okupācijas dēļ notiek nepareiza un nelikumīga ūdens izmantošana, politiskās problēmas papildina vēl viena problēma — vides ilgtspējības problēma.

Tā kā 2011. gadā ir plānots nodot ekspluatācijā jaunas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, es ceru, ka Eiropas Savienība atbalstīs un sekmēs Jordānas upes baseina komisijas izveidošanu.

 
  
MPphoto
 

  Cristian Dan Preda (PPE).(RO) Šodienas debates par Jordānas upes stāvokli ir īpaši būtiskas grupai, pie kuras es piederu, un es vēlos, ja drīkstu, īpaši atzinīgi vērtēt Parlamenta priekšsēdētāja vietnieces Rodi Kratsa iesaistīšanos šajā jautājumā.

Es vēlos arī uzsvērt, ka — kā jūs zināt — vides aizsardzības organizācijas jau sen mūs brīdināja par Jordānas upes kritisko ekoloģisko stāvokli. Šķiet, ka šī upe iet postā vispārējas vienaldzības dēļ.

No otras puses, presē esmu lasījis, ka, neraugoties uz upes īpaši kritisko stāvokli, kristieši, jo īpaši ortodoksālie kristieši, turpina kristīties Jordānas upē.

Tomēr pastāv draudi, ka upe 2011. gadā var izsīkt, kas radikāli ietekmēs reģiona jau tā trauslo ekosistēmu, jo īpaši Nāves jūras ekosistēmu. Tas nozīmē, ka ekoloģiskas katastrofas dēļ cietīs simtiem tūkstošu iedzīvotāju.

Tomēr papildus ekoloģiskajam aspektam — kā mani kolēģi jau uzsvēruši šajā sēžu zālē — kas, protams, ir aspekts, kurš ar ES palīdzību steidzami jārisina, ir fakts, ka Jordānas upes stāvoklis ir īpaši svarīgs faktors reģionālās sadarbības veicināšanā.

Es uzskatu, ka mums jānovērš situācija, ka ūdeni izmanto tikai viena puse, pilnīgi neņemot vērā reģiona ūdensapgādes drošību.

Sadarbība starp valstīm, kuras robežojas ar upi, un vietējām kopienām ir īpaši būtiska, jo ir jāatveseļo šis ūdens resurss, kas ir īpaši svarīgs tautsaimniecības attīstībā. Tādā veidā, ja ir stipra politiska griba to panākt, Jordānas upe iespējams var atkal kļūt par sadarbības un līdzāspastāvēšanas simbolu, tostarp raugoties arī no kultūras viedokļa.

Visbeidzot, Jordānas situācija ir svarīga arī no Palestīnas un Arābu valstu tiešu sarunu atsākšanas viedokļa, jo tajās viens no neatrisinātiem jautājumiem ir arī ūdens resursu pārvaldība.

 
  
MPphoto
 

  Proinsias De Rossa (S&D). – Priekšsēdētāja kungs! Es vēlos atgādināt Tannock kungam, ka nemaz nav lietderīgi ignorēt realitāti, jo apmetņu iedzīvotāji ar nolūku izvēlas tādas teritorijas, kurās ir pietiekama ūdensapgāde, un ka tādējādi palestīnieši zaudē ūdensapgādes iespējas. Kolonisti nav vienīgā ūdensapgādes problēma šajā teritorijā, bet šajā ziņā viņi, protams, nav bez vainas.

Diemžēl Jordāna zaudē aptuveni 98 % no saviem ūdeņiem, jo tie tiek novirzīti uz citām valstīm, tostarp Izraēlu. Tā ir robežupe, ar kuru robežojas četras valstis, tostarp arī Palestīnas Rietumkrasts. Ja šis jautājums tiek risināts pareizi un Eiropa pienācīgi pilda savu uzdevumu šajā teritorijā, ir iespējams, ka šajā reģionā tas, īstenojot būtiskāko kultūras, reliģijas un tautsaimnieciskā resursu kopēju pārvaldību, var kļūt par samierināšanās līdzekli.

Tannock kungs! Uzskats, ka mazākā Izraēlas kritika savā ziņā ir arī vienlaicīgs uzbrukums Izraēlai, ir vienkārši realitātes ignorēšana. Šajā teritorijā arī citas valstis ir novirzījušas ūdeni. NVO „Zemes draugi”, piemēram, nesen notikušajā seminārā, kuru organizēja mana Sociālistu un demokrātu grupa, norādīja, ka agrāk Jordānas upe apgādāja Nāves jūru ar vidēji 1,3 miljardiem kubikmetru saldūdens. Tagad ūdens daudzums ir samazinājies līdz 20–30 miljoniem kubikmetru gadā. Ja mēs nerīkosimies, nākamā gada beigās šīs upes var nebūt.

 
  
MPphoto
 

  Alexandra Thein (ALDE).(DE) Priekšsēdētāja kungs! Vispirms es vēlos noraidīt neskaitāmos citu personu pārmetumus, un dažos gadījumos arī Parlamenta deputātu pārmetumus par to, ka mēs apspriežam šo jautājumu nepareizā laikā, jo miera sarunas jau sākušās. Taču Parlamenta jautājums, kuru es palīdzēju formulēt, tika iesniegts jau tad, kad neviens no mums neticēja, ka atkal sāksies tiešas miera sarunas. Es risinu šo jautājumu kopš deviņdesmito gadu sākuma, un Parlamentā tas tiek apspriests jau ilgu laiku.

Jautājums ir par to, kā novērst Jordānas upes lejteces izsīkšanu. Upes lejtece jau tagad ir kļuvusi par mazu strūkliņu. Tajā ir tikai notekūdeņi un saldūdens vispār nav. Visi zinātnieki ir vienisprātis, ka Jordānas upes lejtece pēc gada vai diviem būs pilnīgi izsīkusi.

Mani uztrauc tas, ka rezolūcijā ir viens un tas pats aicinājums gan Izraēlai, gan Jordānijai, gan Sīrijai un Palestīnas pašpārvaldei. Visa Jordānas upes lejteces teritorija atrodas C zonā, un tas nozīmē, ka Palestīnas pašpārvaldei pat nav nekādu tiesību uz pieeju šai teritorijai, nemaz nerunājot par jebkādām administratīvām tiesībām vai ietekmi attiecībā uz to. Tika jau minēts, ka Palestīnas pašpārvalde nedrīkst veikt šajā teritorijā nekādus pasākumus. Tāpēc šīs rezolūcijas adresāts ir citas valstis.

Ja kāda valsts, šajā gadījumā Izraēla, izmanto 75 % no Jordānas lejtecē pieejamajiem ūdens resursiem — lai gan daļu no tiem izmanto arī citas valstis — un palestīniešiem dzīvošanai neatstāj gandrīz nemaz ūdens, tad tas ir politisks jautājums. Tika uzskatīts, ka šī problēma ir atrisināta, parakstot Oslo II nolīgumu, bet kopš tā laika mēs neesam panākuši nekādu progresu.

Pašlaik īpašas grūtības rada tas, ka palestīnieši nepārtraukti cenšas urbt akas, kuras nekavējoties tiek iznīcinātas, kā arī tas, ka Izraēlas ūdensapgādes iestāde, kam pieder monopols, neurbj akas palestīniešiem, bet tikai nelegālo apmetņu iedzīvotājiem.

 
  
MPphoto
 

  Nicole Kiil-Nielsen (Verts/ALE). (FR) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Es vēlos sākt savu runu, paužot cieņu ekologu koalīcijai, kuru pirms dažiem mēnešiem mēs uzņēmām Briselē un kurā bija izraēlieši, jordānieši un palestīnieši. Tā sniedza dažus lieliskus ziņojumus par situāciju šajā reģionā, par Jordānas upes stāvokli un tās izsīkšanas risku.

Eiropas Savienībai, kas piešķir lielus līdzekļus attīstības projektiem Tuvajos Austrumos, ir aktīvāk jāpiedalās upes glābšanas plānu izstrādē un īstenošanā, iesaistot visas šī reģiona valstis. Tādas Jordānas robežvalstis kā Sīrija un Izraēla novirza lielāko daļu ūdens resursu, bet palestīnieši saņem — kā viens deputāts tikko teica — tikai apmēram 5 % no ūdens resursiem.

Jordānas upes ielejā izraēliešu kolonisti patērē sešas reizes vairāk ūdens nekā palestīnieši, jo īpaši, izmantojot to piesārņojošā un intensīvā lauksaimnieciskā ražošanā un eksportējot lauksaimniecības produktus uz Eiropu. Ir jāpārtrauc šo apmetņu un to krāšņās augu valsts paplašināšana, kā arī beduīnu nometņu un viņu ūdenstilpņu iznīcināšana, kā tas notika šovasar pirms dažām nedēļām. Tas ir neprāts!

Ūdens resursu saglabāšanai un taisnīgai sadalīšanai šajā reģionā ir jābūt mūsu prioritātei.

 
  
MPphoto
 

  Mário David (PPE).(PT) Vides katastrofa, kuru mēs šodien apspriežam, attiecas uz mums visiem, kā eiropiešiem, lai gan tā notiek ārpus Eiropas Savienības teritorijas.

Ilgtspējīgas attīstības jēdzienam, kuram mēs ticam, nav administratīvo robežu vai reliģisku ierobežojumu. Mēs uztveram planētu kā vienu veselumu, nevis kā atsevišķu tās daļu kopumu. Tāpēc Jordānas upe ir visas cilvēces problēma, nevis tikai atsevišķu cilvēku vai to kopienu problēma, kuras tiešā veidā skar ūdens trūkums vai slikta ūdens kvalitāte. Veselais saprāts mums liek „domāt globālā līmenī, bet rīkoties vietējā līmenī”. Tāpēc mēs šodien esam šeit — lai domātu globāli.

Eiropas Savienībai jāveicina vietējie pasākumi, lai mazinātu un novērstu Jordānas upes turpmāku plūsmas degradāciju, un uzlabotu tās ūdens kvalitāti. ES rīcībā ir tiesiskais reglamentējums un institucionālā struktūra, kā arī līdzekļi, lai rīkotos vai arī palīdzētu rīkoties. Es runāju par Savienību Vidusjūras reģionam, tās sekretariātu un Vidusjūras reģiona valstu Ieguldījumu un partnerības instrumentu (FEMIP), kuru pārvalda Eiropas Investīciju banka. Tas, acīmredzot, ir jautājums, kuru attiecībās ar Tuvajiem Austrumiem cieši ievēros Parlamenta delegācija, kuras priekšsēdētājs es esmu.

Ir skaidrs, ka jebkāda rīcība, kuras dēļ varētu rasties šīs vides traģēdijas risinājums, vispirms ir jāuzņemas vietējām iestādēm un valstīm, kuru iedzīvotājiem būs tiešs ieguvums no tās. Ņemot vērā minēto, es vēlos uzsvērt divas idejas, kas iekļautas rezolūcijā. Pirmā attiecas uz komisijas izveidi visa Jordānas upes baseina pārvaldībai, kurā būtu iekļauti to valstu vai iestāžu pārstāvji, kas izmanto tās ūdeni. Eiropa var šajā ziņā palīdzēt, piemēram, daloties Starptautiskās Reinas aizsardzības komisijas pieredzē. Otrkārt, var atbalstīt un izplatīt to labo praksi, kas iegūta Eiropas Savienības projektos, kuri realizēti kopā ar Jordānijas, Izraēlas un Palestīnas iedzīvotājiem, jo īpaši tajos projektos, ko Tuvajos Austrumos atbalstīja NVO „Zemes draugi”, kurus De Rossa kungs jau aicināja palīdzēt Jordānas upes baseina ūdens resursu efektīvā un pareizā pārvaldīšanā.

Visbeidzot, priekšsēdētāja kungs, daudz plašākā kontekstā es vēlos uzsvērt, ka šis plāns ir sadarbības un miermīlīgas līdzāspastāvēšanas piemērs. Atzinīgi vērtējot un veicinot tieša dialoga atsākšanos starp Izraēlu un Palestīnas nacionālo pašpārvaldi, — lai gan nožēlojot, ka ES nav iesaistīta šajā procesā — mēs atbalstām abu pušu iekļaušanos šī plāna īstenošanā.

 
  
MPphoto
 

  Olga Sehnalová (S&D). (CS) Jordānas upes izsīkšana ir, bez šaubām, nopietna reģionāla vides problēma, kas ietekmē visas šīs teritorijas ekosistēmu un tās iedzīvotāju dzīvību un veselību. Ilgstoša pārmērīgi intensīva ūdens ieguve, kā arī piesārņojums un sausums un nespēja nodrošināt efektīvu ūdensapgādes pārvaldību ir galvenie šādas situācijas iemesli.

Kā daži deputāti jau minēja, vairāk nekā 90 % no upes ūdeņiem tiek izmantoti dzeramā ūdens apgādei un jo īpaši apūdeņošanai lauksaimniecībā, kā arī rūpniecības vajadzībām. Ikgadējā ūdens plūsma ir samazinājusies no 1,3 miljardiem kubikmetru līdz 100 miljoniem kubikmetru. Politiskais konflikts apgrūtina šīs vides problēmas atrisināšanu.

Taču ūdens nedrīkst būt par konfliktu cēloni. Tas var arī kļūt par piemēru praktiskai labvēlīgai sadarbībai šajā reģionā, un tam var būt galvenā nozīme savstarpējas uzticības izveidē. Ir lielākas iespējas nodibināt mieru, pamatojoties uz ikdienas sadarbību un kopīgām vērtībām, nevis meklējot risinājumus apaļā galda sarunās.

 
  
MPphoto
 

  Malika Benarab-Attou (Verts/ALE).(FR) Priekšsēdētāja kungs, komisār, dāmas un kungi! Arvien straujāka Jordānas upes izsīkšana ir Palestīnas traģēdijas tiešas sekas. Ūdens ir pietiekami politisks jautājums. Neaizmirstiet to!

Atcerēsimies dažus faktus — Pasaules Banka mūs informē, ka jau divus gadus pusotram miljonam Gazas sektora iedzīvotāju ir bijis jāiztiek bez hlora, kas ir svarīgs ūdens dezinfekcijas līdzeklis, vēl pirms 2009. gada janvāra bombardēšanas 50 % mājsaimniecību nebija piekļuves ūdenim, tāpēc jūs varat iedomāties, kādā stāvoklī viņi ir pašlaik. Médecins sans Frontières saka, ka pašlaik, pēc Izraēlas armijas uzbrukumiem infrastruktūrai, 90 % no ūdens, ko piegādā iedzīvotājiem, neder lietošanai pārtikā. Katru dienu 80 miljoni litru neattīrītu notekūdeņu ieplūst Vidusjūrā Gazas sektora sagrautās infrastruktūras dēļ.

Tiesa, baronese Ashton ir vairākas reizes apmeklējusi Gazu, bet kur ir palikusi politiskā drosme piemērot Izraēlai tos pašus standartus, kādi ir mums Eiropā? Vai Izraēlas kolonistiem būtu jāmonopolizē ne tikai zeme, bet arī ūdens? Tāpēc Eiropas Savienībai jāatceļ asociācijas nolīgums ar pašreizējo Izraēlas valdību, kas ignorē visas mūsu prasības, vienlaicīgi saglabājot okupāciju un nelikumīgās apmetnes. Neievērojot taisnīgumu, nevar panākt mieru.

 
  
MPphoto
 

  Monika Flašíková Beňová (S&D). (SK) Kā šodienas debatēs esam vairākas reizes dzirdējuši un vēl noteikti dzirdēsim, Jordānas upei ir neiedomājami liela nozīme no kultūras, vides un ekonomikas viedokļa, kā arī, protams, no politiskā un stratēģiskā viedokļa. Tāpēc upes pārmērīga un nepareiza izmantošana nav pieņemama. Kopš 1964. gada tās straume tiek novirzīta uz Izraēlu, kā arī uz citām valstīm — Jordāniju, Libānu, Sīriju un citām valstīm, kuras tika minētas. Daudzas no šīm valstīm nodara upei postu un piesārņo to. Saskaņā ar dabas aizsardzības speciālistu viedokļiem, Jordānas upes nepareiza izmantošana ir gandrīz pilnīgi iznīcinājusi visu ekosistēmu. Tās atveseļošana, ņemot vērā tās pašreizējo stāvokli, ilgs gadu desmitiem.

Saskaņā ar vērtējumiem, ņemot vērā vides perspektīvu, Jordānas upe ir viena no simts apdraudētākajām vietām pasaulē. Protams, tas ir arī tāpēc, ka Izraēla un apkārtējās arābu valstis nespēj vienoties par upes saglabāšanu un aizsardzību. Tāpēc man ir cieša pārliecība, ka Eiropas Savienībai ir aktīvi jāiesaistās šajā procesā, sniedzot finansiālu atbalstu attīstības projektiem Tuvo Austrumu teritorijās, kas, piemēram, ir atkarīgas no upes lejteces atjaunošanas.

 
  
MPphoto
 

  Richard Howitt (S&D). – Priekšsēdētāja kungs! Sacensības pēc ūdens var saasināt konfliktus pasaulē vai pat likt tiem uzliesmot — vienalga, vai tie skar Džammas un Kašmiras sarūkošos šļūdoņus vai saspīlētās attiecības starp Vidusāzijas valstīm par noplicināto Arāla jūru, vai konkurējošu cilšu sacensības pēc vieniem un tiem pašiem ūdeņiem starp Sudānu un Somāliju, vai tieši kā šajās debatēs — Jordānas ielejas lejteci.

Jordānas upes atveseļošana un sadarbība, kas vajadzīga, lai to panāktu, var palielināt arī miera izredzes. Šī upe ir iemūžināta jūdaisma, kristietības un islāma Svētajos rakstos, kuros ir atsauces uz praviešiem Mozu un Eliju, kā arī uz četru pravieša Muhameda līdzgājēju apbedījuma vietām. Israēlieši Jozuas vadībā šķērsoja Jordānas upi, un šeit notika brīnums — Jēzus staigāja pa ūdens virsmu.

Mēs nedrīkstam gaidīt uz vēl vienu brīnumu, lai aizsargātu tās ūdeņus, kas šodien dos labumu visām šī reģiona tautām un ļaus tā nākamajām paaudzēm dzīvot mierā un labklājībā.

 
  
MPphoto
 

  Elena Băsescu (PPE).(RO) Es uzskatu, ka tendenciozs risinājums vai pieeja Jordānas upes problēmai nav piemērota, ja vēlamies, lai tiek atsāktas miera sarunas starp Izraēlu un Palestīnas pašpārvaldi.

Tuvajos Austrumos ūdens resursi ir jutīgs jautājums, un tas jāapspriež sarunu beigu posmā, lai nekaitētu miera procesam. ES ir jāizvairās bez vajadzības to pārvērst politiskā jautājumā, bet jāveicina reģionāla nolīguma par Jordānas upes atveseļošanu parakstīšana.

Tā kā es uzskatu, ka Jordānas upes situācija ir reģionāls jautājums, es atzinīgi vērtēju sadarbības turpināšanos starp Izraēlas un Palestīnas pašpārvaldes iestādēm attiecībā uz upes ūdens pārvaldību. Kopīga abu valstu ieguldījuma dēļ nesen ir apstiprināts 61 projekts no 96 piedāvātajiem projektiem, kas skar šo jautājumu. Tomēr ūdens resursu nepietiekamības problēma joprojām nav atrisināta.

 
  
MPphoto
 

  Ioan Enciu (S&D).(RO) Jordānas upes atveseļošana ir daudzšķautņains jautājums, jo tam ir vispārēja vēsturiska un reliģiska nozīme. Problēmas, kas attiecas uz šo jautājumu, ietver ekoloģiskās, humanitārās un starptautiskās drošības intereses, kas ir savstarpēji saistītas.

Es uzskatu, ka pašreizējās debatēs mums galvenokārt jāpievēršas jautājumam, kā fiziski glābt šo upi un nevis kritizēt vienu vai otru no iesaistītajām valstīm. Ja glābšanas projekts būs sekmīgs, tam būs tālejošas sekas visos citos aspektos. Attiecībā uz to, manuprāt, E punkts rezolūcijas projektā nav tiešā veidā saistīts ar šo jautājumu, un tas var radīt nevēlamas neskaidrības.

Eiropas Savienība spēj paredzēt, un tai jāspēj paredzēt nelabvēlīgo ietekmi, kādu varētu radīt šīs leģendārās upes pilnīga degradācija un, visbeidzot, izsīkšana. Eiropas Savienībai ir daudz aktīvāk jāiesaistās attiecīgo valstu sarunās un jāpalīdz panākt līdzsvars.

 
  
MPphoto
 

  Andreas Mölzer (NI).(DE) Priekšsēdētāja kungs! Mēs apzināmies, ka Jordānas upei ir būtiska nozīme Tuvo Austrumu politikā, jo tā robežojas ar vairākām valstīm. Lai gan šī upe ir palīdzējusi nodibināt mieru starp Izraēlu un Jordāniju, ņemot vērā līgumu, kas Jordānijai nodrošina lielāka ūdens daudzuma iegūšanu, tomēr attiecībā uz Sīriju situācija ir pilnīgi pretēja. Nevienam nav noslēpums, ka patiesais iemesls, kāpēc Izraēla atsakās atdot Golānas augstieni, ir Izraēlas bailes, ka Sīrija šīs upes ūdeni varētu novirzīt savām vajadzībām.

Ja Jordānas upe nepārtrauktas ūdens ņemšanas dēļ ir patiešām kļuvusi par notekūdeņu strūklu — un iespējams tā ir cena, kas būs jāmaksā par tuksneša apzaļumošanu —, tad tuvākajā nākotnē stāvoklis Tuvajos Austrumos noteikti pasliktināsies, jo īpaši tāpēc, ka Hamas līderi runā par visa tā reģiona atbrīvošanu, kas atrodas starp Vidusjūru un Jordānas upi, šādu viedokli pamatojot ar savu morālo pienākumu, kā arī pienākumu pret savu reliģiju.

Tomēr ūdens trūkumam Jordānas upē ir arī būtiskāka netieša ietekme tāpēc, ka, Jordānas upei izsīkstot, līdz Nāves jūrai nokļūs daudz mazāks ūdens daudzums. Tādējādi palielināsies konflikta iespējamība un konflikta zona. Tas jāņem vērā, īstenojot mūsu Tuvo Austrumu stratēģiju.

 
  
MPphoto
 

  Véronique De Keyser (S&D).(FR) Priekšsēdētāja kungs! Pateicos par to, ka dodat man iespēju paskaidrot jautājumu, par kuru man pirms brīža nebija iespējas pārliecinoši izteikties.

Jautājumā par ūdens izmantošanu, jo īpaši par pārmērīgu ūdens izmantošanu apmetnēs, es vēlos ieteikt saviem kolēģiem pārskatīt Euromed Parlamentārās asamblejas īpašo ziņojumu par situāciju Jordānas ielejā, kurā vairākkārt citēts Pasaules Bankas ziņojums ar nosaukumu „Palestīnas ūdensapgādes sektora ierobežojumu novērtējums”, kā arī organizācijas Amnesty International ziņojumu „Nemierīgie ūdeņi” un tā tālāk. Šajos ziņojumos ir minēti konkrēti skaitļi par ūdens izmantošanu, kas pierāda, ka izraēliešiem tie ir četras vai piecas reizes lielāki. Man ir skaitļi, kas ir lielāki par vienu līdz sešām reizēm. Tādi ir fakti, es atvainojos, bet tie nav manis dokumentēti.

 
  
MPphoto
 

  Mariya Nedelcheva (PPE).(BG) Eiropas Savienība ir atbildīga partnere, un, īstenojot savu ārpolitiku, tā ir līdzatbildīga par notikumiem visā pasaulē. Kā donorei, kas finansē attīstības projektus Tuvajos Austrumos, un kā aktīvai Tuvo Austrumu miera procesa dalībniecei Eiropas Savienībai un jo īpaši Eiropas Parlamentam šajā jautājumā ir jāizstrādā stratēģija par iespējamo ieguldījumu Jordānas upes atveseļošanā, lai tā saglabātu savu nozīmi kā reģiona dzīvības avots.

Tikai pirms dažiem mēnešiem NVO „Zemes draugi” Vidējos Austrumos brīdināja, ka Jordānas upe var izsīkt viena gada laikā, ja reģiona valstis neveiks nekādus pretpasākumus. Ūdens līmeņa pazemināšanās upē nelabvēlīgi ietekmē arī visa reģiona klimatu un ainavu. Situācija faktiski apdraud iedzīvotāju iespējas iegūt iztikas līdzekļus, jo ir apgrūtināta reģiona apūdeņošana. Neņemot vērā pilnīgi pragmātisku šo problēmu aspektu, neaizmirsīsim arī to, ka Jordānas upe ir spēcīgs garīgs simbols.

Viena no Eiropas Savienības pamatiezīmēm ir līdzsvars starp vērtībām un pragmatismu. Ņemot to vērā arī turpmāk, būsim atbildīgi politiķi un, rūpējoties par Jordānas upi, vēlreiz demonstrēsim savu unikālo Eiropas pieeju.

 
  
MPphoto
 

  Štefan Füle, Komisijas loceklis. – Priekšsēdētāja kungs! Pārrobežu problēmas jārisina kopīgām pūlēm. Eiropas Parlaments ir pamatoti vērsis uzmanību uz vajadzību sadarboties šajā teritorijā. Eiropas Savienība veicina sadarbības garu, kas vajadzīgs, lai risinātu Tuvo Austrumu reģiona nopietnās ūdensapgādes problēmas un atbalstītu to risināšanu pašā saknē, nevis tikai konstatētu simptomus.

Ļaujiet man beigt savu runu, apstiprinot, ka Eiropas Savienība turpinās veikt atbalsta ieguldījumus, lai mazinātu ūdens trūkumu un nodrošinātu tīra ūdens resursus šajā reģionā, nekaitējot videi un garantējot dzeramo ūdeni šā reģiona iedzīvotājiem. Eiropas Savienība turpinās atbalstīt pasākumus, kas nākotnē veicinās Jordānas upes atveseļošanu, kā arī iespējamo upes baseina kopēju un integrētu pārvaldību, ja to vēlēsies šī reģiona valstis.

Eiropas Savienība turpinās atbalstīt dialogu un veicināt pārrobežu šī reģiona dažādu kaimiņvalstu sadarbību ūdensapgādes jautājumos, sekmējot uzticības rašanos starp tām. Ir vajadzīgi nopietni pašu šo kaimiņvalstu centieni un politiskas saistības, lai līdzsvarotu pieejamos resursus un pieprasījumu pēc tiem. Ir jāiesaista ne tikai valdības, bet arī pilsoniskā sabiedrība. Tāpat kā Eiropā savs ieguldījums ilgtspējīgā ūdens resursu pārvaldībā jādod atsevišķiem cilvēkiem, uzņēmumiem un vietējām pašvaldībām. Tas ir mūsu kopējais uzdevums.

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs. – Esmu saņēmis piecus rezolūcijas priekšlikumus(1) saskaņā ar Reglamenta 115. panta 5. punktu.

Debates tiek slēgtas.

Balsojums notiks 2010. gada 9. septembrī.

(Sēdi pārtrauca plkst. 17.55 un atsāka ar Jautājumu laiku plkst. 18.00)

 
  
  

SĒDI VADA: D. WALLIS
Priekšsēdētāja vietniece

 
  

(1)Sk. protokolu.

Pēdējā atjaunošana - 2011. gada 28. aprīlisJuridisks paziņojums