Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2010/2847(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumentu lietošanas cikli :

Iesniegtie teksti :

RC-B7-0505/2010

Debates :

PV 09/09/2010 - 10.1
CRE 09/09/2010 - 10.1

Balsojumi :

PV 09/09/2010 - 11.1

Pieņemtie teksti :

P7_TA(2010)0315

Debašu stenogramma
Ceturtdiena, 2010. gada 9. septembris - Strasbūra Publikācija "Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī"

10.1.  Kenijas atturēšanās arestēt Sudānas prezidentu Omar al-Bashir
Visu runu video
PV
MPphoto
 

  Priekšsēdētāja. − Nākamais punkts ir debates par sešiem rezolūcijas priekšlikumiem par Kenijas atteikšanos arestēt prezidentu Omar al-Bashir(1).

 
  
MPphoto
 

  Charles Tannock, autors. Priekšsēdētājas kundze! Starptautiskā krimināltiesa Sudānas prezidentam Omar al-Bashir ir izvirzījusi apsūdzību par genocīdu saistībā ar iespējamu pavēļu izdošanu par briesmīgu noziegumu izdarīšanu Dārfūrā.

Diez vai viņš ir tāda persona, ko kāds vēlētos ielūgt pie sevis kā goda viesi, un SKT apsūdzības dēļ Turcijai pagājušā gadā bija jāatsakās no viņa uzaicināšanas uz IKO konferenci Ankarā.

Diemžēl to pašu neizdarīja Kenijas prezidents nesen savā svinīgajā ceremonijā, kas bija veltīta, lai atzīmētu Kenijas jaunās konstitūcijas pasludināšanu. Jāatzīst, ka daudzi Kenijas trauslās koalīcijas valdības ministri, tostarp ministru prezidents R. Odinga, jutās ļoti neērti par O. al-Bashir klātbūtni, bet ļaunums jau bija nodarīts un Kenijas kā reģiona līdera reputācija gan demokrātijas, gan starptautisko tiesību aktu ievērošanas ziņā līdz ar to ir aptraipīta.

SKT tika dibināta tieši tāpēc, lai tā varētu saukt pie atbildības augsta ranga amatpersonas un pat suverēnu valstu vadītājus par iespējamiem viņu izdarītiem noziegumiem gadījumos, kad tie kļūst par noziegumiem pret visu cilvēci vai genocīdu, vai kara noziegumiem un tādēļ ir pakļauti Romas Statūtu dalībvalstu universālai jurisdikcijai.

Tādēļ Kenijas atteikums izpildīt savas kā SKT dalībvalsts saistības to apkauno. Tomēr nesenie jaunumi par to, ka Kenija pilnīgi sadarbosies ar SKT, lai izmeklētu pirms trim gadiem notikušo traģisko pēcvēlēšanu vardarbību, ir apsveicami, pat ja šī rīcība ir novēlota un, iespējams, par O. al-Bashir gadījumu saceltā furora sekas.

 
  
MPphoto
 

  Marietje Schaake, autore. − Priekšsēdētājas kundze! Kenija tāpat kā citas Āfrikas valstis ir būtiski svarīgs ES partneris vairākās svarīgās jomās, piemēram, drošībā, attīstībā un tirdzniecībā.

Āfrikai bija būtiski svarīga nozīme SKT dibināšanā, un tās saistības ievērot šīs tiesas statūtus ir arī nostiprinātas Āfrikas Savienības dibināšana akta 4. pantā.

Kotonū nolīgumā, kas noslēgts starp ES un Keniju, ir noteikti partnerības nosacījumi, un šajā nolīgumā ir skaidri formulēti tirdzniecības un atbalsta piešķiršanas nosacījumi demokrātijas un cilvēktiesību normu ievērošanas ziņā.

Diemžēl 27. augustā Omar al-Bashir Keniju apmeklēja kā oficiāls tās valdības viesis, kā augsta amatpersona. Tas notika O. al-Bashir aresta ordera izdošanas laikā par viņa iespējamo piedalīšanos genocīdā Dārfūrā, Sudānā.

O. al-Bashir joprojām ir tiesības uz aizstāvību SKT priekšā, bet vispirms viņam jāstājas Hāgas tribunāla priekšā. Kenijai bija pienākums viņu arestēt, kamēr viņš atradās tās teritorijā, bet tā to neizdarīja. Tā ir nopietna problēma. Tas ir signāls, ka valdībai nevar uzticēt pašas parakstīto nolīgumu saistību izpildi, un tā ir nopietna problēma ES.

Mums jānodrošina, ka paši ievērojam savas normas nesodāmības apkarošanā, un mums jācīnās pret nesodāmību Āfrikā, lai radītu lielāku stabilitāti un demokrātiju. Vēlos lūgt Augsto pārstāvi veikt nopietnus diplomātiskus pasākumus pret Keniju un atgādināt tās vadītājiem par tās saistībām pret Romas Statūtiem.

 
  
MPphoto
 

  Barbara Lochbihler, autore.(DE) Priekšsēdētājas kundze! Starptautiskās krimināltiesas pārskata konferencē, kas šogad norisinājās Kampalā, kļuva pilnīgi skaidrs, ka šī tiesa spēj savu darbu efektīvi veikt tikai tad, ja tā saņem atbalstu no dalībvalstīm, jo īpaši no tām dalībvalstīm, kas ir ratificējušas Romas Statūtus. ES dalībvalstīm nepārtraukti par to ir jāatgādina, jo bailes no diplomātisku problēmu rašanās un iespējamiem politiskiem aizspriedumiem bieži kavē veikt konsekventus pasākumus, piemēram, saistībā ar aizdomās turamo kara noziedznieku arestiem.

Mūsu šodien apspriestajā rezolūcijas priekšlikumā mēs kritizējam Kenijas valdības rīcību, kas uzaicināja pie sevis vizītē Sudānas prezidentu Omar al-Bashir, bet pēc tam to nearestēja. Aresta orderi pret Omar al-Bashir ir izdoti par kara noziegumiem un genocīdu. Tā rezultātā Kenija ir rīkojusies pretēji starptautiskajām tiesībām un publiski atzīmējusi faktu, ka iespējamā Āfrikas solidaritāte starp valdībām ir svarīgāka nekā šādu nopietnu noziegumu pret cilvēci atrisināšana un iztiesāšana. Tas nav labs signāls tiem miljoniem Āfrikas iedzīvotāju, kas ir cietuši no prezidenta O. al-Bashir nežēlības, un arī tiem, kas ir pieredzējuši briesmīgas ciešanas citos nemieros un pilsoņu karos. Upuriem un viņu ģimenēm ir nepieciešama šīs lietas atrisināšana, viņiem ir jāpanāk taisnība, un viņiem jāredz, ka no šiem noziedzniekiem, pat ja tās ir augsta ranga politiskas vai militāras figūras, tiek pieprasīta atbildība par viņu pastrādātajām zvērībām.

Fakts, ka Āfrikas Savienība atklāti uzstājās pret prezidenta O. al-Bashir arestu, arī ir nesaudzīgas kritikas vērts. Tā parāda viltus solidaritāti savām dalībvalstīm, atbalsta augsta ranga politiķu nesodāmību, un tādēļ vājina tik būtiski svarīgo labo pārvaldību — pārvaldību, kuras lēmumu pamatā jābūt spēkā esošiem un starptautiski atzītiem tiesību aktiem. Vilšanos rada arī tas, ka Āfrikas Savienība ir atteikusies izveidot Starptautiskās krimināltiesas reģionālo pārvaldi Adisabebā.

Tas ir iemesls atkārtotam aicinājumam Komisijai šo nesadarbošanās jautājumu un atteikšanos sadarboties ar Starptautisko krimināltiesu iekļaut nākamās ES sanāksmes ar Āfrikas Savienību dienas kārtībā.

 
  
MPphoto
 

  Marie-Christine Vergiat, autore. – (FR) Priekšsēdētājas kundze! Daudzi no mums šajā plenārsēžu zālē izsaka nožēlu par Kenijas, Āfrikas Savienības un Arābu līgas lēmumiem atteikties izpildīt starptautisku aresta orderi, kas izdots pret Omar al-Bashir par noziegumiem pret cilvēci. Tā rezultātā Sudānas prezidents bauda pilnīgu nesodāmību gandrīz visās Āfrikas un Arābu valstīs. Daudzi no mums, lai gan ne tik daudz ir to, kas par to nešaubās, vēlas, lai starptautiskais taisnīgums attiektos uz visiem vienādi visā pasaulē.

Mēs zinām, cik grūti bija izveidot Starptautisko krimināltiesu (SKT). Zinām arī to, ka joprojām vēl ir daudz kas veicams, lai šī tiesa varētu darboties visā pasaulē. Mēs tomēr izskatītos uzticamāki, ja visas mūsu dalībvalstis, jo īpaši Francija, tik ļoti nesvārstītos pirms savu likumu piemērošanas starptautiskajam taisnīgumam. Mēs izskatītos uzticamāki, ja lielās valstis, piemēram, Savienotās Valstis, nenostādītu sevi augstāk par šo starptautisko taisnīgumu.

Uzdrīkstos pat teikt, ka Eiropas valstīm jāuzņemas nopietna atbildība par Āfriku un mēs nedrīkstam radīt tai iespaidu, ka izmantojam dubultmorāli, jo mums jāatzīst, ka starptautiskais taisnīgums šķiet ir visvairāk piemērojams Āfrikas valstīm, ja vien dažu Eiropas valstu valdībām tajās nav lielu interešu.

Tādēļ mēs šajā Parlamentā ar nožēlu atzīstam, ka SKT lēmums nav ticis piemērots Omar el-Bashir, kurš ir atbildīgs par tik daudzu noziegumu izdarīšanu. Tomēr vēlamies vienādu taisnīgumu visiem, tostarp Eiropas Savienības teritorijā. Tikai pamatojoties uz šādu nosacījumu — piemēra rādīšanu citiem, Eiropas Savienība var kļūt par patiesu brīvības un taisnīguma reģionu un soli pa solim varam iet progresa virzienā uz tiesiskuma, demokrātijas un cilvēktiesību universalitāti.

Tieši tādēļ priecājos arī par to, ka šorīt liels šā Parlamenta vairākums nosodīja jebkādu diskrimināciju pret romu iedzīvotājiem, jo īpaši ksenofobiskos izteikumus, ko pauda Francijas Republikas prezidents, kurš joprojām uzdrīkstas piesaukt Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju.

Pašlaik mums, komisāra kungs, visvairāk ir nepieciešams pārvērst vārdus darbos, ja vēlamies, lai mēs savos vārdos joprojām būtu uzticami visā pasaulē.

 
  
MPphoto
 

  Thijs Berman, autors. (NL) Priekšsēdētājas kundze! Nav liela pamata ticēt progresam. 20. gadsimta karu un vajāšanu šausmas liek mums būt atturīgiem arī šajā gadsimtā. Tomēr ir viens punkts, kurā, manuprāt, varam tik tiešām runāt par progresu, un tas ir starptautiskais krimināllikums. Viss sākās ar Starptautisko Kara noziegumu tribunālu bijušajai Dienvidslāvijai (ICTY), kam sekoja Starptautiskais Karas noziegumu tribunāls Ruandai (ICTR), un tā rezultātā radās Starptautiskā krimināltiesa. Tiesu spriež ne jau karu uzvarējušie, ko joprojām var apgalvot attiecībā uz Nirnbergas tiesas prāvu, bet gan neatkarīga starptautiska tiesa. Tajā var tikt tiesāti vissmagākie noziegumi, ja valsts, kurā tie ir izdarīti, tīši vai kā citādi pati tos neiztiesā. Tādā veidā pasaulē var tikt atjaunota taisnīguma jēga pēc lielajām zvērībām un panākts taisnīgums attiecībā pret to upuriem, un tikai tad izlīgums kļūst iespējams. Stabils miers. Krimināltiesa darbojas kā līdzeklis turpmāko kara noziedznieku atturēšanai no rīcības. Nesodāmība ir licence veikt jaunus vardarbības aktus, un tā nevar un nedrīkst pastāvēt, jo īpaši to milzīgo zvērību gadījumā, par kurām joprojām ir apsūdzēts Omar al-Bashir. Kenija ir Romas Statūtu dalībvalsts. Pacta sunt servanda — nolīgumi ir jāievēro, citādi tie ir apdraudēti, un tieši tādēļ nav pieņemams, ka O. al-Bashir kungs varētu netraucēti svinēt demokrātijas iedibināšanu Kenijā situācijā, kad viņa uzdevumā ir pastrādāti šādi būtiski cilvēktiesību pārkāpumi viņa paša valstī Sudānā. Lai tādēļ šis dokuments ir kā aicinājums — kā tas ir gadījumā ar Vergiat kundzes dokumentu — valstīm, kas vēl gatavojas parakstīt Romas Statūtus, no kurām galvenā ir Savienotās Valstis. Ko gan Barack Obama vēl gaida? Starptautiskās krimināltiesas stiprināšana tuvinās mūs kārtībai pasaulē, kuru cenšamies panākt, kārtībai, saskaņā ar kuru kara noziedznieki nepaliek nesodīti, kura ved mūs tuvāk mieram un kuras pamatā ir cilvēktiesību ievērošana visā pasaulē.

 
  
MPphoto
 

  Tunne Kelam, autors. − Priekšsēdētājas kundze! Es uzskatu, ka šodienas jautājums ir pārrunāt, vai atbildība par noziegumiem pret cilvēci var tikt īstenota praksē.

Starptautiskā krimināltiesa ir apsūdzējusi Sudānas prezidentu O. al-Bashir kungu šāda veida noziegumos, un ir izdoti aresta orderi. Šodien aktuāls ir jautājums, vai būs pietiekami daudz starptautiskās politiskās gribas un koordinācijas, lai šādos noziegumos vainīgie tiktu saukti pie atbildības.

27. augustā Kenijas valdība palaida garām šādu izdevību. Tā uzaicināja prezidentu O. al-Bashir ierasties savā valstī kā viesim. Jāņem vērā, ka Kenijas ministru prezidents ir atzinis, ka šis uzaicinājums bija kļūda un Kenijas starptautisko saistību pārkāpums.

Šodien mēs aicinām Āfrikas Savienības dalībvalstis bez izņēmuma pievienoties starptautiskajiem centieniem nogādāt prezidentu O. al-Bashir līdz Starptautiskajai krimināltiesai Hāgā, kur tas varēs izmantot visas tam paredzētās aizstāvības tiesības. Esmu gandarīts, ka šodien šajā plenārsēžu zālē valda tik vienota vēlēšanās risināt šo jautājumu un saukt prezidentu O. al-Bashir pie atbildības Starptautiskās krimināltiesas ietvaros.

 
  
MPphoto
 

  Filip Kaczmarek, PPE grupas vārdā.(PL) Priekšsēdētājas kundze! Polijā ir teiciens, ka neviens nevar būt tikai daļēji vainīgs, bet tieši tāda Kenija cenšas būt. No vienas puses, tā aicina un sveic ierodamies prezidentu O. al-Bashir, bet no otras — tā ir Romas Statūtu dalībvalsts. Šie abi fakti nav savienojami. Kenijai jāizlemj, ko darīt — vai nu tā vajā kriminālnoziedzniekus, vai ļauj tiem dzīvot mierā. Izlikties, ka šīs abas alternatīvas ir savienojamas, ir vienkārši negodīgi. Kenijas varas iestāžu argumenti, ka Rietumi nav Kenijas kaimiņi un ka tieši tādēļ prezidents O. al-Bashir tika uzaicināts, nav pieņemami, jo tādā veidā netiek ņemtas vērā tās agrākās formālās politiskās un morālās saistības. Kenijas, Čadas un citu to valstu varas iestādēm, kas ir ratificējušas Romas Statūtus, būtu jāievēro tajos viennozīmīgi paustie principi. Varu saprast, ka daži cilvēki atbalsta kriminālnoziedznieku nesodīšanu, bet nevaru nedz saprast, nedz pieņemt, ka cilvēki izliekas vēlamies veikt kriminālnoziedznieku vajāšanu, bet to nedara.

 
  
MPphoto
 

  Lidia Joanna Geringer de Oedenberg, S&D grupas vārdā. – (PL) Vēsture rāda, ka taisnīgums beigās panāk kara noziedzniekus, pat ja sākumā tie izbēg no likuma tvēriena un noslēpj savas pēdas. Ādolfs Eihmans — viens no nacistu veikto ebreju iznīcināšanas operāciju plānotājiem — tika aizturēts Buenosairesā pēc 15 gadu ilgas meklēšanas. Radovanu Karadžiču Serbijas policija notvēra 13 gadus pēc Srebreņicā notikušā slaktiņa.

Tāds pats scenārijs noteikti gaida arī Sudānas prezidentu Omar al-Bashir, etniskās tīrīšanas plānotāju Dārfūrā, kuru kopš pagājušā gada meklē Starptautiskā krimināltiesa. Ko Eiropas Savienība var darīt, lai palīdzētu saukt O. al-Bashir tiesas priekšā? Pirmkārt un galvenokārt, tā var izdarīt spiedienu uz valstīm, kas ir Romas Statūtu dalībvalstis, jo Statūti ir šīs tiesas darbības juridiskais pamats. Nedrīkst vairs atkārtoties 27. gada augusta situācija, kad prezidents O. al-Bashir, policijas netraucēts, ieradās Kenijā — valstī, kas parakstījusi Romas Statūtus, — uz svinīgo ceremoniju, kas saistīta ar Kenijas jaunās konstitūcijas pieņemšanu, un pēc pasākuma viņš droši un mierīgi atgriezās Sudānā. Jāizmanto visi diplomātiskie kanāli, tostarp aktīvi jāiesaistās Augstai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, lai izmantotu pieejamos instrumentus, piemēram, Āfrikas Savienības un Kotonū nolīguma dalībvalstu regulārās sanāksmes, lai beidzot realizētu O. al-Bashir aizturēšanu, kurš ir apsūdzēts genocīdā.

 
  
MPphoto
 

  Frédérique Ries, ALDE grupas vārdā.(FR) Priekšsēdētājas kundze! Fakts, ka Kenijas varas iestādes Sudānas prezidentu augustā sveica ar atplestām rokām, ir licis Parlamentam, izmantojot šajā pēcpusdienā pieņemto rezolūciju, atkārtoti apliecināt tos stabilos principus, kas mums visiem ir tik dārgi.

Tāpat kā jebkurai citai valstij, Kenijai ir saistoša starptautisko tiesību ievērošana. Tādēļ tai bija jāarestē Omar al-Bashir — līderis, pret kuru, kā jau tika teikts, Starptautiskā krimināltiesa ir izdevusi starptautisku aresta orderi par noziegumiem pret cilvēci, kara noziegumiem un Dārfūrā pastrādāto genocīdu. Nedomāju, ka kādam mums jāatgādina, ka Dārfūrā cieta vairāk nekā 300 000 nevainīgu upuru.

Tomēr ir arī citas Āfrikas valstis, kas tāpat izturas pret Sudānas prezidentu, piemēram, Lībija, Katara un Saūda Arābija. Tādēļ Eiropai jāievēro vienota politika — nelokāmības izrādīšana pret faktisko Āfrikas Savienības līdzdalību, kura ir ieteikusi savām dalībvalstīm nearestēt prezidentu. Šim Parlamentam jāsaglabā modrība un jāaicina Eiropas Savienība, jo īpaši baronese Ashton kundze, savos apsvērumos galvenokārt ņemt vērā starptautiskās tiesības un cilvēktiesības, protams, izvirzot tās kā galveno tēmu nākamās Eiropas Savienības un Āfrikas Savienības sanāksmes dienas kārtībā, kas 29.–30. novembrī notiks Lībijā.

 
  
MPphoto
 

  Jaroslav Paška, EFD grupas vārdā. – (SK) Fakts, ka Sudānas prezidents Omar el-Bashir brīvi ceļo uz daudzām valstīm Āfrikā un Āzijā, lai gan Starptautiskā krimināltiesa 2009. gada 4. martā ir izdevusi starptautisku viņa aresta orderi par noziegumiem pret cilvēci, tostarp slepkavību, iedzīvotāju iznīcināšanu, piespiedu pārvietošanu, spīdzināšanu un izvarošanu kopā ar tādiem kara noziegumiem kā uzbrukumu plānošanu civiliedzīvotājiem Dārfūras provincē, parāda, ka daudzas Āfrikas un Āzijas valstis savas starptautiskās saistības neuztver nopietni un ka tām ir citādāks iecietības līmenis attiecībā uz noziegumiem, kas izdarīti pret neaizsargātiem civiliedzīvotājiem, nekā mums Eiropā.

Āfrikas Savienības nostāja, sākot no 2009. gada jūlija, kā arī Arābu līgas nostāja, kas šajā jautājumā atsakās sadarboties ar Starptautisko krimināltiesu, ir skaidra liecība par to, ka daudzi šo valstu pārstāvji vienkārši nesaskata Sudānas prezidenta Omar al-Bashir rīcībā neko tādu, kas būtu jāiztiesā Starptautiskajā krimināltiesā. Citiem vārdiem sakot, daudzas no tām uzskata tirāniju un miljoniem civiliedzīvotāju rupju genocīdu par pieņemamu praksi, ko tie var izmantot, lai tiktu galā ar protestējošiem iedzīvotājiem, kas pienācīgi nenovērtēja viņu valdīšanu un tādēļ uzdrīkstējās sākt nemierus.

Dāmas un kungi, neesmu pārliecināts, vai ir pareizi civilizētā pasaulē sniegt šādiem valstu vadītājiem jebkādu finansiālu vai materiālu atbalstu. Varbūt būtu pareizi apsēsties ar šādiem vadītājiem pie viena galda un rūpīgi izskaidrot tiem, ka nopietni starptautisku saistību pārkāpumi tik tiešām nav savienojami ar finansiāla un materiāla atbalsta saņemšanu no mums. Ja tie to kaut kāda iemesla dēļ nesaprot, tad būs jāpiemēro tāda veida pasākumi, ko piemēro citiem barbariskiem režīmiem. Vienkārši nav pieņemams, ka mūsu pilsoņi šajos grūtajos laikos iegulda atbalsta sniegšanā vadītājiem, kas cenšas izjaukt taisnīguma nodrošināšanu Starptautiskajā krimināltiesā.

 
  
MPphoto
 

  Eija-Riitta Korhola (PPE). - (FI) Priekšsēdētājas kundze! Valstij, kas ir Starptautiskās krimināltiesas locekle, jānodrošina savu saistību izpilde un starptautisko tiesību ievērošana. Tomēr, ignorējot šos principus, Kenija noraidīja tiesas lēmumu arestēt Sudānas prezidentu.

Situācija ir ļoti delikāta, un tā ir izveidojusies, pateicoties notikumiem pagātnē un arī nākotnē. Tās kaimiņu valstis labu attiecību uzturēšanu ar Sudānu ir izvirzījušas par prioritāti — pat uz starptautisko tiesību rēķina. Vienlaikus miljoniem Dārfūras konflikta upuru ir pelnījuši taisnīgumu un atbrīvošanu no savām ciešanām. Turklāt ir sācies svarīgs posms 2005. gadā noslēgtā miera līguma īstenošanā — janvāra balsojums par Dienvidsudānas autonomiju. Lai arī kādi būtu referenduma rezultāti, būs grūti izvairīties no nemieriem. Varbūt ar nelielu un piesardzīgu atbalstu būs iespējams novērst katastrofas atkārtošanos visas Dārfūras mērogā.

Tieši tādēļ pašlaik vēlos panākt lielāku iesaistīšanos no ES puses Sudānas jautājumā, ņemot vērā kritiku par Kenijas lēmumu. Mums jāparāda, ka ES enerģiski un redzamā veidā atbalsta miera līguma īstenošanu. Paralēli tam ES jāuzņemas veikt referenduma novērošanu janvārī visā tā procesā, sākot no balsu reģistrēšanas, līdz pēdējo balsu saskaitīšanai un jāgatavojas ārkārtas stāvokļa pasludināšanai Sudānā.

 
  
MPphoto
 

  Cristian Dan Preda (PPE).(RO) Omar al-Bashir vēlreiz ir izdevies mest izaicinājumu starptautiskajai sabiedrībai, un es izsaku nožēlu par Kenijas varas iestāžu lēmumu uzaicināt Sudānas prezidentu uz jaunās konstitūcijas pasludināšanas ceremoniju, bet vēl vairāk — par viņa nearestēšanu.

Kenijas varas iestāžu piedāvātais attaisnojums, pamatojoties uz labām kaimiņattiecībām, šajā gadījumā noteikti nav atbilstošs. Kā Romas Statūtu dalībvalstij Kenijai ir skaidri noteiktas saistības sadarboties ar Starptautisko krimināltiesu. Turklāt lieta par Dārfūrā pastrādātajām zvērībām ir iesniegta tiesā, pamatojoties uz 2005. gada Drošības padomes rezolūciju 1593, kas pieņemta, pamatojoties uz 7. nodaļu. Šis teksts ir saistošs un nosaka pienākumu visām valstīm un starptautiskām organizācijām pilnīgi sadarboties ar tiesu saskaņā ar 2. punktu.

Kenijas ārlietu ministrs minēja arī pagājušajā gadā pieņemto Āfrikas Savienības lēmumu nesadarboties ar SKT, kas tika atkārtoti apliecināts jūlijā notikušajā sanāksmē Kampalā. Šis attaisnojums arī nav pieņemams, jo lēmumā netiek ievērotas starptautiskās tiesības.

Uzskatu, ka Āfrikas Savienības dalībvalstīm jābūt pirmajām, kas sadarbojas ar SKT cīņā pret nesodāmību gadījumos, kad Āfrikā tiek pastrādāti tik briesmīgi noziegumi.

 
  
MPphoto
 

  Bogusław Sonik (PPE).(PL) Priekšsēdētājas kundze! Mums jāuzsver mūsu iebildumi pret Kenijas valdības rīcību un jāpiedraud ar atbalsta politikas samazināšanu šai valstij. Nav pieļaujams, ka Sudānas prezidents Omar al-Bashir, kurš jau ir divu Starptautiskās krimināltiesas aresta orderu subjekts par noziegumiem pret cilvēci, slepkavību, iedzīvotāju iznīcināšanu, spīdzināšanu un kara noziegumiem, tiek uzaicināts un uzņemts ar pilnu cieņu par godu valsts mēroga pasākumiem. Kenija ir ratificējusi Starptautiskās krimināltiesas dibināšanas dokumentu, un tās pienākums ir arestēt jebkuru personu, kas atrodas meklēšanā, vai jāaizliedz tai iebraukšana tās teritorijā. Vēlos šeit aicināt mainīt attieksmi un respektēt starptautiskās saistības. Aicinu Āfrikas valstis uzņemties pilnu atbildību par noziegumu pret cilvēci un kara noziegumu gadījumu atrisināšanu, kuri nedrīkst palikt nesodīti un kuros vainīgajiem jāstājas tiesas priekšā Hāgā.

 
  
MPphoto
 

  Miroslav Mikolášik (PPE). (SK) Oficiālo ceremoniju, kas veltīta, lai atzīmētu jaunās konstitūcijas pasludināšanu mūsdienu Rietumu stilā kā vienu no lielākajiem notikumiem Kenijas vēsturē kopš neatkarības deklarācijas pieņemšanas 1963. gadā, uz visiem laikiem aizēnos Sudānas kara noziedznieka Omar al-Bashir vizīte. Uzaicinot vizītē cilvēku, kurš ir atbildīgs par civiliedzīvotāju slaktiņu Dārfūrā un ir vainīgs kara noziegumos, noziegumos pret cilvēci un genocīdā, Kenija ir parādījusi, ka tās nesenie centieni stiprināt brīvību, demokrātiju un tiesisku valsti ir tikai tukši vārdi.

Kenijas vienaldzība pret tās starptautisko saistību izpildi, manuprāt, ir ļoti satraucoša, un es vēlos pievienot savu balsi aicinājumam Kenijai no jauna apliecināt tās politisko gribu un apņemšanos izpildīt savas Romas Statūtos ietvertās saistības, kas nosaka Starptautiskās krimināltiesas darbību.

 
  
MPphoto
 

  Ana Gomes (S&D). - (PT) Šim Parlamentam, Komisijai, Padomei un Eiropas valstu valdībām vienbalsīgi jānosoda Kenijas varas iestāžu uzaicinājums Sudānas prezidentam O. al-Bashir ierasties vizītē un viņa uzņemšana, kad viņu nearestēja, lai gan Starptautiskā krimināltiesa bija izdevusi aresta orderi par kara noziegumiem un genocīdu, ko viņš ir veicis pret paša valsts iedzīvotājiem Dārfūrā. Kenija ir pārkāpusi ne tikai starptautiskās saistības kā Starptautiskās tiesas locekle, bet arī savas kā Kotonū nolīguma dalībvalsts saistības, un tādēļ tai jāuzņemas šīs rīcības sekas.

Kenijas varas iestādes ir smagi apdraudējušas iedzīvotāju intereses, nostājoties vienā pusē pret visiem, kas Āfrikā un visā pasaulē strādā, lai izbeigtu tādu kriminālnoziedznieku nesodāmību kā prezidents O. al-Bashir. Kenijas varas iestādes ar nožēlojamu atbalstu no Āfrikas Savienības un Arābu valstu līgas puses apkauno Āfriku, iecietīgi izturoties pret kriminālnoziedznieku, kurš agrāk vai vēlāk tiks notverts un kuram būs jāstājas starptautiskās tiesas priekšā.

 
  
MPphoto
 

  Anneli Jäätteenmäki (ALDE). - (FI) Priekšsēdētājas kundze! Genocīds ir smags noziegums. Tiem, kas to pastrādā vai plāno, jāstājas tiesas priekšā un jātiek sodītiem.

Gaidāmajā Eiropas Savienības un Āfrikas valstu sanāksmē ES šis jautājums jāierindo pirmajā vietā dienas kārtībā. Jāizmeklē jautājums par cilvēktiesībām saistībā ar šo genocīda lietu, kas skārusi simtiem tūkstošus —miljoniem cilvēku. Turklāt ir jāizpilda Starptautiskās krimināltiesas aresta orderis. ES pilnīgi jāiesaistās tā īstenošanā un jādara viss iespējamais, lai to nodrošinātu.

 
  
MPphoto
 

  Franz Obermayr (NI).(DE) Priekšsēdētājas kundze! Saskaņā ar Apvienoto Nāciju Reģionālā informācijas centra brošūru ES, kas alkst tērēt naudu, ir sniegusi atbalstu Āfrikas Savienībai, lai izstrādātu Āfrikas drošības struktūru, jau kopš 2004. gada. Līdz pat 2007. gadam finansiālais atbalsts sasniedza ne mazāk kā EUR 300 miljonu.

Tomēr šim finanšu atbalstam ir nozīme tikai tad, ja Āfrikas Savienība aktīvi sadarbojas miera nodrošināšanā krīzes skartajos Āfrikas reģionos. Tomēr ir skaidri redzams, ka Āfrikas Savienība faktiski nav sevišķi aktīva sadarboties. 2009. gada jūlijā Lībijā notikušajā sanāksmē tika nolemts, ka dalībvalstis neizdos Sudānas prezidentu, ja viņš ierastos to teritorijā. Ir veca paruna — „kas maksā, pasūta mūziku”, kas nav sevišķi izsmalcināta, bet tajā ir zināma daļa patiesības. Vienkārši runājot, tas nozīmē, ka Savienības Augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos ir skaidri jāpasaka, ka ES līdzekļi miera nodrošināšanas pasākumiem Āfrikā var tikt sniegti tikai tajā gadījumā, ja Āfrikas Savienība un Arābu līga sadarbojas ar Starptautisko krimināltiesu tā vietā, lai apdraudētu tās darbu.

 
  
MPphoto
 

  Connie Hedegaard, Komisijas locekle. Priekšsēdētājas kundze! Romas Statūtu sistēma ir galvenais starptautiskās sabiedrības rīcībā esošais instruments nesodāmības apkarošanai vissmagāko noziegumu gadījumos. Kā šis Parlaments jau zina, ES ir ilglaicīga Starptautiskās krimināltiesas atbalstītāja. To apliecina universalitātes veicināšana un SKT Romas Statūtu īstenošana mūsu politiskajā dialogā ar partnervalstīm.

Pārskatītais Kotonū nolīgums ir vēl viens instruments, kas ir mūsu rīcībā, lai veicinātu miera un starptautiskā taisnīguma stiprināšanu, cenšoties nodrošināt, lai mūsu ĀKK partneri ratificētu Romas Statūtus.

Tādēļ ar bažām jāatzīst, ka jūlijā notikušajā sanāksmē Āfrikas Savienība ir aicinājusi savas dalībvalstis neveikt pret prezidentu O. al-Bashir izdoto aresta orderu izpildi. Prezidenta O. al-Bashir jūlijā notikusī oficiālā vizīte Čadā un Kenijas uzaicinājums O. al-Bashir apmeklēt svinīgo ceremoniju par godu jaunās konstitūcijas pasludināšanai arī rada bažas par mūsu Āfrikas partneriem.

ES viedoklis ir, ka Kenijai ir jālīdzsvaro savas juridiskās un politiskās saistības — tai jāievēro savas saistības pret SKT kā Romas Statūtu dalībvalsti un tai jārespektē starptautiskajās tiesībās, jo īpaši ANO Drošības rezolūcijā 1593, paredzētās saistības.

ES atbalsta Kenijā Nacionālo vienošanos, par kuru sarunas risināja Kofi Anans un kuras galvenais elements ir nesodāmības apkarošana saistībā ar pēcvēlēšanu vardarbību, un ES turpinās iedrošināt Keniju sadarboties ar SKT, tostarp mūsu 8. pantā paredzētā dialoga ietvaros.

Mēs augstu novērtējam faktu, ka Kenija ir apstiprinājusi savas saistības sadarboties ar SKT iekšējos jautājumos, kā tas tika demonstrēts SKT sekretāra vizītes laikā pagājušajā nedēļā. Nav citas iespējas, kā cerēt, ka Kenijas attieksme būs tieši tāda pati arī tad, kad tiks skarti starptautiski jautājumi.

Ņemot vērā ES nostāju par SKT, 27. augustā Augstā pārstāve un priekšsēdētāja vietniece sniedza paziņojumu, kurā paustas bažas par Kenijas atteikšanos īstenot O. al-Bashir arestu, un ES delegācijai Kenijā tika dots rīkojums veikt demaršu, lai nodotu mūsu vēstījumu valdībai. Tas tika izdarīts vakar. Vēlos nodot Augstajai pārstāvei vēlmi, kas tika izteikta šajās debatēs, par to, ka šis jautājums jāizvirza dienas kārtībā nākamajā Āfrikas Savienības un ES sanāksmē.

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētāja. − Debates tiek slēgtas.

Balsošana notiks pēc īsa laika.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 149. pants)

 
  
MPphoto
 
 

  Monica Luisa Macovei (PPE), rakstiski. – Es arī nosodu Kenijas varas iestāžu lēmumu nearestēt Sudānas prezidentu pretēji tās starptautiskajos tiesību aktos paredzētajām saistībām un pretēji tās pienākumiem pret upuriem, kas gaida taisnīgu tiesu.

Atcerēsimies, ka O. al-Bashir ir apsūdzējis Starptautiskās krimināltiesas (SKT) prokurors kara noziegumos, noziegumos pret cilvēci un genocīdā. Dienvidsudānā tika noslepkavoti vai pārvietoti vairāki miljoni cilvēku. Kādu vēsti ar šādu izvēli Kenija nosūta šo noziegumu upuriem? Un ko Kenijas pilsoņi un mēs pārējie varam gaidīt no Kenijas saistībā ar tās sadarbību ar SKT pašas pastrādāto smago noziegumu gadījumā pēc Kenijas 2007. gada vēlēšanām? Man ir tikai viens vēstījums un aicinājums — nesodāmība mums ir nepieņemama. O. al-Bashir ir jāarestē un jāizdod SKT.

 
  
MPphoto
 
 

  Zbigniew Ziobro (ECR), rakstiski.(PL) Eiropas Savienībai ir asi jāreaģē uz Kenijas iestāžu nepieņemamo attieksmi — kad Kenijā atradās Sudānas prezidents, pret kuru ir izdots aresta orderis, tās viņu nearestēja. Starptautiskā krimināltiesa ir atzinusi Omar al-Bashir par līdzvainīgu Dārfūras provincē īstenotajā genocīdā. Šī ir pirmā reize, kad SKT ir izvirzījusi apsūdzību pret valsts vadītāju, kurš joprojām pilda savus pienākumus. Par Omar al-Bashir nežēlīgās rīcības upuriem kļuva tūkstošiem cilvēku, un daudzi no izdzīvojušajiem bija spiesti pamest savas mājas un dzīvot trimdā. Kenijas valdība pieņēma apzinātu lēmumu ignorēt savus starptautiskos pienākumus. Tā ne tikai uzņēma O. Al-Bashir ceremonijā par godu konstitūcijas pasludināšanai, bet arī nekādā veidā neveicināja viņa arestu. Tas skaidri apliecina, ka vietējām interesēm un kaimiņu solidaritātei tiek piešķirta lielāka nozīme nekā Starptautiskās krimināltiesas lēmumiem. Taču nevienu nedrīkst atbrīvot no soda, un tas īpaši attiecas uz cilvēku, kurš ir atbildīgs par tik nopietniem noziegumiem. Sudānas prezidentam ir jāuzņemas atbildība par savu rīcību saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem, un Kenijas iestādēm bija jāpalīdz to panākt. Eiropas Savienībai ir attiecīgi jārīkojas, lai pārliecinātu Āfrikas Savienības dalībvalstis par nepieciešamību ievērot universālās jurisdikcijas principus. Šāda rīcība atbilstu ne tikai iestāžu interesēm, bet galvenokārt visu Āfrikas Savienības dalībvalstu pilsoņu interesēm.

 
  

(1)Sk. protokolu

Juridisks paziņojums - Privātuma politika