Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2009/2108(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A7-0241/2010

Iesniegtie teksti :

A7-0241/2010

Debates :

PV 20/09/2010 - 19
CRE 20/09/2010 - 20

Balsojumi :

PV 21/09/2010 - 5.7
CRE 21/09/2010 - 5.7
Balsojumu skaidrojumi
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P7_TA(2010)0325

Debates
Pirmdiena, 2010. gada 20. septembris - Strasbūra Publikācija "Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī"

20.  ES tiesību akti par bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu (debates)
Visu runu video
PV
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs . – Nākamais darba kārtības punkts ir ziņojums, ko Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas vārdā iesniedza Esther de Lange, par to, kā tiek īstenoti ES tiesību akti par bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu [2009/2108(INI)] (A7-0241/2010).

 
  
MPphoto
 

  Esther de Lange , referente.(NL) Eiropas Parlaments ar šo patstāvīgo ziņojumu izsludina trauksmi par bioloģisko daudzveidību Eiropas Savienībā: par sugu bagātību un ekosistēmām. Sugu izmiršanas koeficients ir augstāks nekā jebkad: 30 % abinieku, vairāk nekā 40 % zīdītāju, putnu, tauriņu un rāpuļu un pat vairāk nekā 50 % saldūdens zivju draud iznīcība. Tas, protams, ir nepieņemami, un nebūt ne tikai no bioloģijas vai ekoloģijas aspekta. Manuprāt, mūsu ētisks pienākums ir saglabāt uz Zemes tādus apstākļus, lai tos varētu baudīt vēl arī mūsu bērni un mazbērni.

Visbeidzot, arī no ekonomikas aspekta mēs esam ieinteresēti veikt ieguldījumus bioloģiskās daudzveidības jomā. Veselīgas ekosistēmas cita starpā līdzsvaro CO2 līmeni, nodrošina tīru ūdeni, labāku ražu un vairāk izejvielu. Ekosistēmu stāvokļa pasliktināšanās visā pasaulē izmaksā EUR 50 miljardus gadā, un šis skaitlis turpina pieaugt. Eiropas Savienība un tās dalībvalstis šajā jomā ir pieļāvušas nopietnas kļūdas. Mēs nesasniedzām mērķi līdz 2010. gadam apturēt bioloģiskās daudzveidības samazināšanos.

Tāpēc tagad galvenais ir noskaidrot, kā sasniegt jauno 2020. gada mērķi. Pirmkārt, runa, protams, ir par politisko gribu, taču manā ziņojumā ir minēti arī vairāki konkrēti priekšlikumi. Piemēram, tas, ka šis jautājums ir jāskata plašāk. Vides politika un budžets joprojām tiek pārāk nodalīti. Tas ir jāmaina, īstenojot integrētu pieeju. Bioloģiskajai daudzveidībai ir jāattiecas ne tikai uz Eiropas vides politiku, bet arī uz citām politikas jomām, piemēram, zivsaimniecību, lauksaimniecību un reģionālo politiku. Es zinu, ka pirmie pasākumi šajā jomā jau ir veikti, taču ir jādara vairāk. Piemēram, kopējās lauksaimniecības politikas reforma sniedz iespējas šajā jomā, piemēram, izmaksājot atlīdzību par sociālajiem pakalpojumiem vai izmaksājot kompensācijas lauksaimniekiem par ilgtspējīgu ražošanu dabas rezervātos vai to tuvumā.

Otrkārt, mums ir jāizveido savstarpēji izdevīgi apstākļi, lai ekonomika un ekoloģija viena otru papildinātu: tas arī dotu iespējas Eiropā radīt videi saudzīgas darba vietas.

Ir arī jāuzlabo sadarbība starp Natura 2000 teritorijām un saistībā ar tām. Pašlaik visvairāk ir nepieciešama pārrobežu pieeja, neskatoties uz to, ka dzīvnieki un augi neievēro valstu robežas. Mēs arī aicinām Komisiju uzņemties lielāku vadību un panākt lielāku skaidrību. Galu galā, piemēram, dalībvalstīs situācija Natura 2000 īstenošanas jomā ir ļoti atšķirīga.

Kopumā mēs atbalstām Eiropas Komisijas priekšlikumus un mērķus, kas paredz līdz 2020. gadam apturēt bioloģiskās daudzveidības samazināšanos; tas nudien ir viszemākais pieņemamais mērķis. Bet mums būtu arī jāizvirza mērķis atjaunot bioloģisko daudzveidību. Tajā pašā laikā, protams, lielāka uzmanība ir jāpievērš bioloģiskajai daudzveidībai starptautiskā līmenī. Tādēļ konferencē Nagojā, kas notiks nākamajā mēnesī, Eiropai ir skaļi un skaidri jādara zināms savs viedoklis, un tai ir jāpauž vienota nostāja.

Runājot par jauniem plāniem, ir ļoti svarīgi veikt ietekmes uz vidi un sociālekonomisko aspektu ietekmes novērtējumu — un nevis novēloti vai kā atrunu, bet tādēļ, lai ieviestu skaidrību.

Visbeidzot, mēs arī aicinām Eiropas Komisiju izstrādāt jaunu politiku, piemēram, saistībā ar invazīvām svešzemju sugām. Galu galā, iespējams, lai aizsargātu kādu sugu, ir nepieciešams aktīvi pārvaldīt kādu citu sugu. Ja netiks īstenoti pasākumi pelēko vāveru populācijas ierobežošanai, ir ļoti mazas izredzes palielināt vietējo parasto vāveru populāciju Apvienotajā Karalistē. Arī plāns vairākus tūkstošus savvaļas kāmju palaist brīvā dabā Dienvidlimburgā izrādījās ne pārāk efektīvs, jo viena lapsa gadā spēj apēst trīs simtus šo kāmju. Īsāk sakot, dažu tuvāko gadu laikā mums ir jāizvirza mērķi un tie jāīsteno.

Nobeigumā es vēlos pateikties ēnu referentiem par konstruktīvo sadarbību, kuras rezultātā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja vienprātīgi pieņēma šo ziņojumu, un es vēlos pateikties arī komisāram J. Potočnik kungam, kurš šodien nevar piedalīties šajās debatēs, jo viņš ir Ņujorkā, lai risinātu jautājumus bioloģiskās daudzveidības jomā. Taču esmu pārliecināta, ka komisārs K. De Gucht kungs, kurš pat varēja šo uzrunu klausīties savā dzimtajā valodā, to godīgi atstāstīs savam kolēģim.

 
  
MPphoto
 

  Karel De Gucht , Komisijas loceklis. – Priekšsēdētāja kungs, godātie deputāti! Pašlaik komisārs J. Potočnik kungs atrodas Ņujorkā, lai piedalītos ANO debatēs par Starptautisko bioloģiskās daudzveidības gadu, un tāpēc es ceru, ka jūs saprotat, ka viņš nevar personīgi piedalīties šodienas debatēs.

Tāpēc es Komisijas vārdā izsaku atzinību E. de Lange kundzei par šo ļoti savlaicīgo ziņojumu par bioloģiskās daudzveidības aizsardzību un ES tiesību aktu īstenošanu. Es vēlos uzsvērt vārdu „savlaicīgs”, jo ES pašlaik ir politiskās krustcelēs attiecībā uz politiku bioloģiskās daudzveidības un vides aizsardzības jomā.

Komisija saprot Parlamenta deputātu lielās bažas par to, ka cilvēku darbības rezultātā bioloģiskā daudzveidība samazinās ļoti strauji. Komisija ir nobažījusies, un tā zina par bioloģiskās daudzveidības nodrošināto ekosistēmas pakalpojumu ievērojamo pasliktināšanos, no kā ir atkarīga mūsu eksistence.

Kopš brīža, kad tika noteikts 2010. gada mērķis, ES ir īstenojusi vairākus pasākumus, ar kuriem varam lepoties. ES Natura 2000 aizsargājamo teritoriju tīkls ir paplašinājies, un tas attiecas uz gandrīz 20 % ES teritorijas, un šis tīkls turpina paplašināties attiecībā uz sauszemes un jūras teritorijām. Taču, neskatoties uz to, mēs neesam sasnieguši iepriekšējo ES mērķi, kas paredzēja līdz 2010. gadam apturēt bioloģiskās daudzveidības samazināšanos. Neskatoties uz šo neveiksmi un sarežģītām debatēm par nepieredzētu ekonomikas krīzi Eiropā, pavasara Eiropadome apstiprināja jaunu vīziju un jaunus mērķus bioloģiskās daudzveidības jomā.

Mūsu jaunie mērķi ir ļoti vērienīgi. Tie paredz līdz 2020. gadam Eiropas Savienībā uz pusi palēnināt bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmas pakalpojumu samazināšanos un tos atjaunot, ciktāl tas ir iespējams, kā arī pasteidzināt ES ieguldījumu, lai novērstu bioloģiskās daudzveidības samazināšanos pasaulē. Priekšsēdētājs M. Barroso kungs nesen savā uzrunā par situāciju Eiropas Savienībā apliecināja apņēmību iesaistīties šajā jautājumā, kurš viņaprāt ir ļoti būtisks un kurš ir steidzami jārisina.

Mēs zinām, kuras bija galvenās problēmas saistībā ar mērķu sasniegšanu. Viena no galvenajām problēmām ir pati bioloģiskās daudzveidības politika. Bioloģiskā daudzveidība ir sarežģīts un vispārējs jautājums. Šī problēma ir plaši izplatīta, un tas traucē, jo galu galā kā parasti problēma ir tā, ka situācijās, kad vainīgi ir visi, neviens vainu neuzņemas.

Eiropas Savienībā šis ir būtisku pārmaiņu laiks, un tiek pārskatītas daudzas politikas, kuras ļoti lielā mērā ietekmē bioloģisko daudzveidību. Piemēram, kopējā lauksaimniecības politika, kopējā zivsaimniecības politika un kohēzijas politika. Tāpēc mums ir jāpieņem ļoti svarīgs lēmums par to, vai iet pa pareizo ceļu, kas paredz pilnībā iekļaut bioloģisko daudzveidību minētajās politikās un droši sasniegt mērķi, vai iet pa nepareizo ceļu un mērķi — apstiprināto 2020. gada mērķi — nekad nesasniegt un samierināties ar neatgriezenisku bioloģiskās daudzveidības izzušanu un, iespējams, katastrofālām sekām.

Šajā rezolūcijā daudz tiek runāts par ļoti uztraucošo bioloģiskās daudzveidības samazināšanās tempu Eiropā un pasaulē, par lielo spiedienu uz sugām un ekosistēmām, par iespējamiem risinājumiem, par to, cik svarīgi ir ekosistēmu pakalpojumi, un par to ciešo saistību ar Tūkstošgades attīstības mērķiem un cīņu pret klimata pārmaiņām.

Mūs gaida ļoti daudz darba, lai saglabātu dzīvību uz mūsu planētas, taču mēs nedrīkstam nobīties no daudzajām problēmām. Komisija no tām noteikti nenobīsies, un mēs izstrādāsim jaunu ES stratēģiju, lai sasniegtu 2020. gada mērķi bioloģiskās daudzveidības jomā.

Komisija arī strādā pie ziņojuma par Natura 2000 aizsargājamo teritoriju tīkla finansēšanu. Lietderīgāk izmantojot pieejamo finansējumu, noteikti būs iespējams garantēt lielāku bioloģisko daudzveidību un labāku dabas saglabāšanu.

Mēs pilnībā piekrītam ļoti spēcīgajam argumentam šajā ziņojumā par to, ka ir ārkārtīgi svarīgi pilnībā īstenot tiesību aktus vides jomā, jo pretējā gadījumā mēs nespēsim sasniegt mūsu jauno mērķi.

Mēs aicinām Parlamenta deputātus piedalīties debatēs, lai kopīgi izstrādātu pasākumu kopumu, kas mums palīdzēs sasniegt mūsu jauno mērķi bioloģiskās daudzveidības jomā. Es vēlos izmantot iespēju un izteikt atzinību par ļoti vērtīgo E. de Lange kundzes ieguldījumu šajās debatēs, sagatavojot šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 

  Isabella Lövin , Zivsaimniecības komitejas atzinuma referente.(SV) Priekšsēdētāja kungs, es pateicos E. de Lange kundzei par darbu, sagatavojot šo ziņojumu. Esmu gandarīta par to, ka Zivsaimniecības komiteja atbalsta viedokli, ka Piecdesmit gadu laikā 70–80 % visu lielo plēsīgo zivju pasaules okeānos būs pārzvejotas, un ES pret šo problēmu ir jāattiecas ļoti nopietni, jo tādā gadījumā pasliktināsies ekosistēmu noturība jūrās, kuras mums pašlaik ir ļoti nepieciešamas, lai absorbētu oglekļa dioksīdu un tādējādi palīdzētu novērst klimata pārmaiņas.

ES ir jāuzņemas vadība šajā jautājumā konferencē Nagojā, kas notiks rudenī, kā arī attiecībā uz kopējās zivsaimniecības politikas reformu. Zivsaimniecības komiteja labprāt uzsver vajadzību pēc jūras teritoriālās plānošanas un integrētas jūrniecības politikas. Mēs vairs nedrīkstam pieļaut, ka atsevišķas nozares darbojas neatkarīgi, tā, it kā daba nebūtu savstarpēji saistīta; un noteiktie mērķi, lai apturētu bioloģiskās daudzveidības samazināšanos, ir nopietni jāņem vērā arī attiecībā uz ES zivsaimniecības politiku.

 
  
MPphoto
 

  Richard Seeber , PPE grupas vārdā.(DE) Priekšsēdētāja kungs, es vēlos apsveikt E. de Lange kundzi par lielisko ziņojumu un ēnu referentus par lielisko sadarbību. Fakti un skaitļi runā paši par sevi. Tie ir minēti šajā ziņojumā, un ir skaidrs, ka mūsu morāls pienākums ir saglabāt bioloģisko daudzveidību, taču mums ir saistības arī vides un ekonomikas jomā.

Būtu muļķīgi, ja mēs turpmāk šajā jautājumā nedarbotos veiksmīgāk. Manuprāt, ir tikai viena problēma, proti, iedzīvotāju piekrišana. Runājot konkrēti par Natura 2000 tīklu, ir skaidrs, ka dažās valstīs šie tīkli ir ļoti veiksmīgi izveidoti, un tie tiek veiksmīgi īstenoti, taču tas tā nav visās valstīs. Komisijai nudien lielāka uzmanība ir jāpievērš tam, lai garantētu to, ka arī šajā gadījumā visur tiek piemēroti vienoti standarti. Daudzi iedzīvotāji neiebilst pret bioloģiskās daudzveidības aizsardzību; viņi saprot, ka tas ir nepieciešams. Taču viņi nesaprot, kāpēc dažās valstīs tas tiek darīts ļoti negribīgi, bet citās — ļoti apņēmīgi. Ja šajā jautājumā būtu nodrošināti vienlīdzīgi apstākļi, sabiedrība to politiski atbalstītu, kas ir conditio sine qua non, lai šī politika veiksmīgi darbotos ilgtermiņā.

Tāpēc es aicinu Komisiju izstrādāt pamatnostādnes, lai vismaz veidotu vienotas direktīvas šajā jomā. Priekšsēdētāja kungs, jūs labāk par citiem zināt, kurā valstī bioloģiskās daudzveidības jomā daži jautājumi tiek risināti ļoti pavirši, un Eiropu vienmēr vaino tajā, ka tā nespēj visus vērtēt pēc vienotiem standartiem.

 
  
MPphoto
 

  Jo Leinen , S&D grupas vārdā.(DE) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, dāmas un kungi! Es negrasos norādīt uz kādu konkrētu valsti, taču, manuprāt, ir jānorāda uz ikvienu no mums, jo ES 2010. gada stratēģija nedarbojas, un mums ir jāizstrādā jaunas pieejas turpmākajiem desmit gadiem līdz 2020. gadam. Pēc dažām nedēļām Nagojā notiks bioloģiskās daudzveidības konvencijas ANO dalībvalstu konference, un es ceru, ka tā nebūs tāda vilšanās, kā ANO konference par klimata pārmaiņām, kas notika Kopenhāgenā. Tik svarīgā konferencē par pasaules dabas aizsardzību vienkārši nedrīkst pieļaut vēl kādu kļūdu, un tas galvenokārt ir jānodrošina ES. Mums ir jāmudina izstrādāt mērķtiecīgu programmu bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas jomā, kas attiecas uz visām pasaules valstīm. Mums ir jāievēro solidaritātes princips attiecībā uz šo pasākumu finansēšanu, un ES ir jāpauž vienota nostāja, nevis 27 dažādas nostājas.

Tika minēts pētījums ekosistēmu un bioloģiskās daudzveidības ekonomikas (TEEB) jomā. Sugu izmiršanas rezultātā katru gadu tiek zaudēti EUR 50 miljardi. Šajā gadījumā 0,2 % no ES budžeta finanšu līdzekļiem, kuri ir paredzēti dabas aizsardzībai, ir ārkārtīgi maz. Starpposma finanšu programmā ir jāparedz vairāk līdzekļu sugu saglabāšanai. Runājot par ES solidaritāti attiecībā uz pārējām pasaules valstīm, ir arī nepieciešams instruments, kuru mēs varētu izmantot, lai dotu kaut ko apmaiņā pret sugām, kuras mēs izmantojam, jo īpaši ārstniecības augiem. Jaunattīstības valstīm ir jāpiešķir kompensācijas.

Manuprāt, galvenais ir bioloģisko daudzveidību vērtēt kā vispārēju uzdevumu. Lauksaimniecība, mežsaimniecība, zivsaimniecība un jūras resursu izmantošana — visas šīs nozares tagad ir izvērtē no sugu saglabāšanas aspekta. Jauna nozīme tiks piešķirta direktīvai augsnes aizsardzības jomā. Augsne absorbē ogļskābo gāzi, un augsnes sastāva izmaiņas var radīt ļoti negatīvas sekas.

Parlaments atbalstīs bioloģisko daudzveidību. Apsveikumi referentei.

 
  
MPphoto
 

  Gerben-Jan Gerbrandy , ALDE grupas vārdā.(NL) Arī es vēlos pateikties referentei par darbu pie šī ziņojuma, kura pamatā bija skumjais fakts par neveiksmīgo Eiropas bioloģiskās daudzveidības stratēģiju. Šīs 2000. gada stratēģijas mērķis bija apturēt bioloģiskās daudzveidības samazināšanos. Tā bija nevis tikai kļūda, bet pilnīga neveiksme. Galu galā mums pat nav izdevies palēnināt bioloģiskās daudzveidības samazināšanos. Mēs turpinām negausīgi iznīcināt visu, kas ir uz mūsu planētas, un, šķiet, mūsu negausība ir bezgalīga.

Vai nekas netiek darīts? Protams, ka tiek darīts. Daudzās dalībvalstīs ir veiksmīgi īstenota Natura 2000 programma. Ir redzami rezultāti, taču tas ir par maz. To skaidri apliecina fakts, ka apdraudēto dzīvnieku sugu skaits nepārtraukti pieaug. Daudzus skaistus paziņojumus ir publicējusi, piemēram, Eiropadome — rīt Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālajā asamblejā noteikti šiem paziņojumiem pievienosies vēl viens —, taču, kad pienāk brīdis rīkoties, šo paziņojumu autori novēršas. Kad problēma ir saasinājusies un ir jāpieņem reāli lēmumi, pēkšņi izrādās, ka zvejnieku intereses ir svarīgākas par daudzu zivju sugu izdzīvošanu, pēkšņi kādam lauksaimniekam tiek atļauts paplašināt apstrādājamās teritorijas jutīgās dabas teritorijās vai kokmateriālu nozare ir svarīgāka par meža platību saglabāšanu.

Saskaņā ar būtiskiem pētījumiem ilgtermiņā šo nepareizo lēmumu rezultātā mēs katru gadu zaudējam 7 % no nacionālā kopprodukta jeb EUR 14 triljonus — tas ir skaitlis ar 12 nullēm! Vēl lielāku skaitli būtu grūti iedomāties. Tuvākajos mēnešos mums ir iespēja pierādīt, ka mēs esam gatavi rīkoties — un nevis tikai jaunās bioloģiskās daudzveidības stratēģijas jomā, bet arī saistībā ar jauno lauksaimniecības politiku, jauno zivsaimniecības politiku un jauniem tirdzniecības līgumiem. Patiesi, floras un faunas liktenis būs atkarīgs no pasākumiem citās nozarēs.

Lai ministri publicē skaistus paziņojumus un attiecīgajos brīžos iet ar augsti paceltu galvu un drosmīgi pieņem pareizus lēmumus. Pretējā gadījumā jaunā bioloģiskās daudzveidības stratēģija būs tikai papīra tērēšana —tīģera figūriņu veidošana no papīra, kā tas bija iepriekšējā reizē. Viena lieta ir skaidra, proti, ka — atšķirībā no īstajiem tīģeriem — no papīra gatavoti tīģeri nekad neizmirs, un cilvēki ir radījuši jau pārāk daudz šādus papīra tīģerus.

 
  
MPphoto
 

  Sandrine Bélier , Verts/ALE grupas vārdā.(FR) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Kā jau tika minēts, šis ir Starptautiskais bioloģiskās daudzveidības gads, un šogad mums ir jāatrisina trīskārša krīze. Ņemot vērā trīs savstarpēji saistītus aspektus, ir nepieciešama pastāvīga un integrēta pieeja, lai tos atrisinātu un izkļūtu no ekoloģiskās krīzes, kas tieši apdraud ES ekonomiku un sociālo modeli.

Trīskāršā krīze ir saistīta ar nodrošinātību ar pārtiku, klimata pārmaiņām un bioloģiskās daudzveidības samazināšanos. Es vēlos jums atgādināt, ka bioloģiskā daudzveidība ir nenovērtējama, taču tās samazināšanās un izzušana mums dārgi maksās, jo tā veicina nabadzības pieaugumu un izraisa nevienlīdzību, un rada ievērojamus zaudējumus ekonomikas, labklājības un kultūras jomā.

Kā jau tika minēts — un tagad tas ir skaidri zināms — 40 % no pasaules ekonomikas ir atkarīgi tieši no dabas resursiem, un 60 % no šiem resursiem tiek strauji iznīcināti. Pēdējos 40 gados bioloģiskā daudzveidība Eiropā ir samazinājusies par 30 %. Saskaņā ar pašreizējām aplēsēm tas ir 1 % no ES IKP — EUR 50 miljardi gadā —, un, ja mēs nerīkosimies, 2050. gadā šis skaitlis varētu sasniegt EUR 14 000 miljardus, jo samazināšanās tempi pieaug un kļūdas saistībā ar iepriekšējām ES politikām šajā jomā ir ļoti labi zināmas un skaidri minētas šajā ziņojumā. Šajā ziņojumā ir minēti arī nepieciešamie pasākumi. Tāpēc mēs ceram, ka vairākums atbalstīs šo ziņojumu, un mēs vēlamies pateikties E. de Lange kundzei par darbu.

Tagad no vārdiem un plāniem ir jāķeras pie darbiem; no mērķiem pie paņēmieniem. Ir grūti slēpt nožēlu dažos jautājumos: par Padomes un Komisijas pasivitāti, neskatoties uz to, ka ir nepieciešams steidzami rīkoties, par to, ka Padome joprojām bloķē IV Augsnes direktīvu, ka publisko finansējumu bioloģiskās daudzveidības jomā noraidīja tikai vienas balss — Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas balss — dēļ, un par to, ka 2020. gada ES stratēģijā ar bioloģisko daudzveidību saistītu problēmu risināšanai nav piešķirta lielāka nozīme, lai krīzei rastu ilgtspējīgu risinājumu, ES ekonomikā lielāku nozīmi piešķirot ekoloģijai.

Ir nepieciešami saskaņoti risinājumi. Mums vēl ir laiks, lai apzinātu situāciju un izvirzītu mērķi saglabāt un palielināt mūsu dabas kapitālu. Tas ir izdevīgs ieguldījums nākotnē.

 
  
MPphoto
 

  Peter van Dalen , ECR grupas vārdā.(NL) Mēs ar nožēlu konstatējām, ka tieši šogad — 2010. gadā jeb Starptautiskajā bioloģiskās daudzveidības gadā — mēs esam tālu no tā, lai sasniegtu izvirzītos mērķus. Bioloģiskā daudzveidība Eiropā un pasaulē strauji samazinās, un tā ir ļoti nopietna problēma. Bioloģiskā daudzveidība ir Dieva radītās pasaules pamatā, un tā ir pasaules dabas kapitāls. Tā ir pārtikas un izejmateriālu ķēdes galvenais elements, un tā ir arī stabila klimata garantija.

Tāpēc ir laiks pielikt punktu tukšām pļāpām — arī šajā Parlamentā — un kopīgi ķerties pie nopietna darba. Lai īstenotu vērienīgo 2020. gada mērķi, Komisijai, dalībvalstīm un Parlamentam ir jāpauž vienota nostāja, kas paredz apturēt bioloģiskās daudzveidības samazināšanos un veidot pasaules vīziju, lai garantētu ekosistēmu aizsardzību, nozīmīgumu un atjaunošanu.

 
  
MPphoto
 

  João Ferreira , GUE/NGL grupas vārdā.(PT) Lai garantētu bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, ir svarīgi noteikt saskaņotu ekoloģisko tīklu Eiropas līmenī, iekļaujot svarīgas un reprezentatīvas dzīvotnes — daudzas no kurām ir apdraudētas —, taču ar to nepietiek.

Šī tīkla pārvaldībai ir jānodrošina pietiekami līdzekļi, lai ne tikai kontrolētu apdraudējuma faktorus un saglabātu esošās teritorijas, bet arī atjaunotu un pārklasificētu jau degradētās teritorijas. Tāpēc ir žēl, ka Natura 2000 tīkla izveide neparedz izstrādāt speciālus finanšu instrumentus šo teritoriju pārvaldībai, un tas līdz šim un joprojām apdraud tā efektivitāti. Ļoti žēl ir arī tas, ka 2010. gada budžetā tika samazināti līdzekļi ES finanšu instrumentam videi — tajā pašā budžetā tika palielināti līdzekļi militārajiem izdevumiem.

Taču ar bioloģiskās daudzveidības efektīvu saglabāšanu ir saistīti neskaitāmi aspekti, to skaitā tas, lai tā tiktu iekļauta vairākās svarīgās nozaru politikas jomās, un tieši šajā sakarā ir steidzami un būtiski jāpārskata Eiropas Savienības īstenotās politikas dažādās jomās, sākot ar lauksaimniecību un beidzot ar tirdzniecību. Es vēlos izmantot to, ka šajās debatēs piedalās komisārs, kurš ir atbildīgais šajā jautājumā. Ir jāveic būtisks darbs un ieguldījumi Eiropas Savienības politikā, lai uzlabotu situāciju bioloģiskās daudzveidības jomā.

 
  
MPphoto
 

  Anna Rosbach , EFD grupas vārdā.(DA) Priekšsēdētāja kungs, ir patiesi žēl, ka šodien mēs pārrunājam ziņojumu par bioloģisko daudzveidību, kurā ir teikts, ka mums ir jārūpējas par savu planētu. Tam būtu jābūt pašsaprotami. Taču acīmredzot mēs paši nespējam rūpēties par zemi, ūdeni, kalniem, augiem un dzīvniekiem, un tāpēc ir sagatavots pamatīgs un visaptverošs ziņojums, kas kritiski vērtē bioloģiskās daudzveidības samazināšanos katru dienu. Tāpēc es piekrītu referentei, ka kopējā zivsaimniecības politikā ir jāparedz veidi, kā saglabāt bioloģisko daudzveidību. Lai to panāktu, būs jāveic labojumi, taču tas ir nepieciešams.

Tas attiecas arī uz lauksaimniecību. Mēs nedrīkstam rīkoties tā, kā līdz šim. Arī šajā gadījumā ir jāņem vērā bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas pasākumi, lai tie kļūtu par šīs nozares neatņemamu sastāvdaļu.

Liela nozīme ir rūpniecībai. Ir grūti saglabāt konkurētspēju pasaules līmenī, tajā pašā laikā ņemot vērā Parlamenta vēlmes. Taču es vēlos atgādināt rūpniecības, lauksaimniecības un zivsaimniecības nozares pārstāvjiem, ka arī viņi ir šīs planētas iedzīvotāji un ka arī viņu bērniem būtu jādzird putnu dziesmas. Taču galvenais ir panākt to, lai ikviens ES iedzīvotājs ne tikai skaisti runātu par rūpēm par dabu, bet sāktu attiecīgi rīkoties ikdienā.

 
  
MPphoto
 

  Cristina Gutiérrez-Cortines (PPE) . – (ES) Priekšsēdētāja kungs, manuprāt, Bioloģiskās daudzveidības gadā mēs esam daudz runājuši par nodarīto postu, taču pavisam maz mēs runājam par risinājumiem. Manuprāt, sabiedrībai ir vajadzīgi risinājumi un jauni veidi, kā risināt šo problēmu.

Pirmkārt, attiecīgajā politikas jomā ir jādefinē Eiropas dalījums bioģeogrāfiskos reģionos, jo dažādās Eiropas vietās problēmas ir atšķirīgas. Tāpēc ir nepieciešama mikropolitika bioloģiskās daudzveidības jomā, jo bioloģiskā daudzveidība ir vietējas nozīmes problēma.

Otrkārt, briesmīgi, ka mēs aizmirstam par visiem pasākumiem saistībā ar augsni un lauksaimniecībā izmantojamo zemi, neskatoties uz to, ka dzīvnieku ekoloģisko ciklu nolūkā ir nepieciešams detalizēti izpētīt katru no šīm teritorijām. Tas nav izdarīts. Daudzi nezina, ka daudzviet, stādot noteiktus kokus, tur dzīvos vairāk putnu, bet, stādot noteiktus augus, tur būs arī vairāk kukaiņu. Eksperti atzīst, ka viena no lielākajām problēmām bioloģiskās daudzveidības jomā ir tas, ka ir pārāk maz kukaiņu, kas jo īpaši apdraud putnus. Netiek runāts par problēmām saistībā ar augsni, kukaiņiem un augsnes bagātīgo organisko sastāvu. Šķiet, ka sarunas par augsni Eiropā ir aizliegtas.

Visbeidzot, es vēlos norādīt, ka ļoti liela nozīme ir zemes īpašniekiem. Komiteja noraidīja manus iesniegtos grozījumus attiecībā uz ieinteresētajām pusēm. Bet — runājot par putniem vai dzīvniekiem — vai šajā jautājumā nekas nav sakāms lauksaimniekiem, kuri stāda augus, ko putni un dzīvnieki ēd? Vai viņu dzīvotņu īpašniekiem nekas nav sakāms? Manuprāt, ja mēs vēlamies nodrošināt lielāku bioloģisko daudzveidību, Eiropā nedrīkst izmantot šo metodi, kas uzspiež ideoloģisko diktatūru.

 
  
MPphoto
 

  Andres Perello Rodriguez (S&D) . – (ES) Priekšsēdētāja kungs, E. de Lange kundze norāda, ka ir izziņota trauksme, un viņai ir taisnība. Var saklausīt arī vilšanos, piemēram, Parlamenta uzrunās par to, ka nav sasniegti Tūkstošgades attīstības mērķi.

Patiesībā uz spēles ir likts ļoti daudz kas. Mūsu dabiskā vide ir tik neaizsargāta, un, ja kādu dienu lielās zivis nolemtu vairs neēst mazās zivis, tas notiktu uz mūsu veselības un labklājības rēķina.

Eiropas Savienība pašlaik ir vadošā organizācija cīņā pret klimata pārmaiņām, un jau kādu laiku tā ievieš pasākumus un dabas aizsardzības metodes. Taču, ņemot vērā nesasniegtos mērķus, šķiet, ka trūkst gribasspēka, un ne tikai saistībā ar īstenošanu un saskaņošanu, kā jau tika minēts, bet arī saistībā ar darbības izvēršanu ārpus mūsu ļoti ierobežotajām īpaši aizsargātajām teritorijām.

Protams, bioloģiskā daudzveidība nav muzeja eksponāts, ko var izolēt un tikai laiku pa laikam pārbaudīt, lai gan dažkārt tā šķiet. Bioloģiskā daudzveidība ir dzīvs organisms, un tai nav robežu; tā attiecas uz visu planētu, līdzīgi kā ir saistīti sarindoti domino kauliņi, jo, apgāžot vienu kauliņu, kritīs arī visi pārējie.

Es arī vēlos uzsvērt, cik liela nozīme pasaules un vēl vairāk Eiropas Savienības līmenī ir gribai, jo īpaši attiecībā uz augsni, jo, izmantojot subsidiaritātes principu kā vienīgo augsnes vai meža platību pārvaldīšanas veidu, tas var kļūt par vienu no jaunākajiem un šausmīgākajiem bioloģiskās daudzveidības draudiem. Tāpēc es vēršu uzmanību uz 67. punktu un iespējamo balsojuma rezultātu, un es aicinu noraidīt otro daļu, jo esmu pārliecināts, ka kopējā politika augsnes jomā palīdzēs saglabāt visu Eiropas teritoriju, kura — jebkurā gadījumā — ir tik daudzveidīga, kurai tik ļoti trūkst dalībvalstu politiskās gribas un kurai tik ļoti ir nepieciešama Eiropas Savienības lielāka līdzdalība šī vārda plašākajā izpratnē: aktīvāka rīcība no Eiropas Savienības puses arī augsnes aizsardzības jomā.

 
  
MPphoto
 

  Bas Eickhout (Verts/ALE) . – (NL) Priekšsēdētāja kungs, es vēlos pateikties savai kolēģei, E. de Lange kundzei par ziņojumu par bioloģisko daudzveidību Eiropā. Galu galā Eiropa vienkārši nespēj apturēt bioloģiskās daudzveidības samazināšanos. Tā ir nopietna problēma, un tā ir jārisina, un nudien E. de Lange kundze pamatoti aicina pievērst uzmanību šim jautājumam.

Parlaments atbalsta Komisijas pūles līdz 2020. gadam vismaz apturēt bioloģiskās daudzveidības samazināšanos. Tas ir svarīgi, taču, ja tas netiks paveikts, 2020. gadā mēs atkal konstatēsim, ka mērķis nav sasniegts. Šādā nolūkā būtu jāmaina lauksaimniecības politika un līdzekļu izlietojums zivsaimniecības politikas jomā; būtu jāmaina arī infrastruktūras politika un pieeja reģionālās attīstības jomā.

Visi šie jautājumi tiks pārrunāti saistībā ar finanšu plāniem nākamajā periodā, un es pieļauju, ka E. de Lange kundze un P. van Dalen kungs, kuri tik skaisti runāja par bioloģisko daudzveidību, ķersies pie darba saistībā ar plāniem finanšu jomā. Galu galā galvenais ir stiprināt un aizsargāt bioloģiskās daudzveidības politiku Eiropā. Pretējā gadījumā tie būs tikai tukši vārdi.

 
  
MPphoto
 

  James Nicholson (ECR) . – Priekšsēdētāja kungs, šajā ziņojumā ļoti tiek uzsvērta lauksaimnieku loma bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā un viņu ieguldījums labas ekoloģiskās prakses jomā kopumā.

Runājot par nepieciešamo kopējās lauksaimniecības politikas reformu, viens no galvenajiem argumentiem šajā jautājumā ir tas, ka lauksaimniekiem šajā jomā ir jāuzņemas lielāka atbildība, un lielāka uzmanība ir jāpievērš arī tam, kā viņiem atlīdzināt par labvēlīgu ietekmi uz vidi vai ieguldījumu sabiedrības labā.

Manuprāt, ir jāmaina pašreizējā pieeja šajā jautājumā. Es vēlos, lai lauksaimniekiem būtu lielāka motivācija īstenot pasākumus lauksaimniecības un vides aizsardzības jomā, nevis lai viņiem tiktu piemēroti stingrāki savstarpējās atbilstības noteikumi.

Šajā sakarā es atbalstu motivējošu metožu izmantošanu. E. de Lange kundzes ziņojumā ir minēts priekšlikums ieviest tiešos platību papildu maksājumus, un, manuprāt, tas ir ļoti interesants priekšlikums, kas iedrošinātu lauksaimniekus vairāk palīdzēt aizsargāt vidi.

Es nepiekrītu tiem, kuri apgalvo, ka ir nepieciešama direktīva augsnes jomā. Manuprāt, tā nav vajadzīga. Mums jau ir visi nepieciešamie instrumenti. Mums ir jārisina pašreizējās problēmas šajā jomā, un esmu pārliecināts, ka, īstenojot reformas, mums tas izdosies.

 
  
MPphoto
 

  Elena Oana Antonescu (PPE) . – (RO) Arī es vēlos apsveikt referenti E. de Lange kundzi par darbu, kas ieguldīts, lai sagatavotu šo dokumentu.

Neatkarīgi no tā, vai runa ir par dabas ekosistēmu saglabāšanu, klimata kontroli, ūdeni un gaisu, augsnes auglību vai pārtikas, degvielas, šķiedru un medikamentu ražošanu, visa pamatā ir bioloģiskā daudzveidība. Eiropas Komisijai un jo īpaši dalībvalstīm ir aktīvi jāiesaistās dabas resursu saglabāšanā, jo tas ir nepieciešams, lai garantētu kopienu ilgtspējīgu attīstību, nodrošinot atjaunojamos resursus un ainaviskas un brīvā laika pavadīšanas vērtības, aizsardzību un ekoloģisko līdzsvaru, kas ir nepieciešams, lai saglabātu veselīgu vidi.

Būtu jāpalielina līdzekļi ES finanšu instrumentam videi, lai arī tā ir tikai neliela daļa no ES budžeta. Ir nepieciešamas papildu ieguldījumu programmas, un mums ir jārod veids, kā valsts un privātajā sektorā veicināt pozitīvus ieguldījumus bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā un nepieļaut tādus ieguldījumus, kas negatīvi ietekmē bioloģisko daudzveidību. Mums ir jāapzina paraugprakses piemēri attiecībā uz projektu efektivitāti un pievienoto vērtību.

Es arī piekrītu referentei, ka Komisijai būtu jāņem vērā visi faktori saistībā ar projektu ilgtspēju, un tai šie projekti būtu regulāri jākontrolē.

 
  
MPphoto
 

  Kathleen Van Brempt (S&D) . – (NL) Priekšsēdētāja kungs, klausoties kolēģu uzrunas šajā Parlamentā, ir manāma plaša vienprātība par to, ka šī problēma ir steidzami jārisina. Protams, tas tā ir, taču tādā gadījumā mums ir jābūt gataviem patiesi iedziļināties šajā jautājumā.

Apvienoto Nāciju Organizācijas Vides programma paredz, ka ieguldījumi bioloģiskās daudzveidības jomā var atmaksāties: par katru iztērēto eiro var iegūt no trīs līdz 75 reizēm vairāk. Tas nozīmē, ka ieguldījumi bioloģiskās daudzveidības jomā var dot arī ievērojamu pievienoto vērtību ekonomikas ziņā. Taču tādā gadījumā šī pieeja ir jāīsteno visās nozarēs, ieskaitot zivsaimniecību, lauksaimniecību un mūsu struktūrfondus. Pēdējos 10 vai 15 gados lauksaimniecības jomā ir panākts ievērojams progress, taču mēs esam tālu līdz tam, lai sasniegtu savu galīgo mērķi.

Vajadzības gadījumā lauksaimniecība var palīdzēt veicināt bioloģisko daudzveidību, nevis to iznīcināt. Tāpēc ES līmenī galvenais uzdevums ir ne tikai izmantot finanšu instrumentu videi (LIFE), bet arī īstenot šo pieeju visās iespējamajās nozarēs.

 
  
MPphoto
 

  Maria Da Graça Carvalho (PPE) . – (PT) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs! Šī ziņojuma nozīmīgums apliecina vajadzību pastiprināt pasākumus bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas jomā. Žēl, ka nav sasniegts ES mērķis, ko 2001. gadā pieņēma Gēteborgā un kas paredzēja līdz 2010. gadam stabilizēt bioloģiskās daudzveidības samazināšanos. Bioloģiskās daudzveidības samazināšanās sekas apdraud mūsu nākotni un labklājību, un tās tieši ietekmē arī ekonomiku. Lai īstenotu mērķus bioloģiskās daudzveidības jomā, ir svarīgi pareizi īstenot tiesību aktus saistībā ar Natura 2000 tīklu.

Šajā sakarā es aicinu dalībvalstis galveno uzmanību veltīt tam, lai īstenotu tiesību aktus saistībā ar Natura 2000 tīklu. Ir arī svarīgi, lai Komisija ar bioloģisko daudzveidību saistītus jautājumus vairāk integrētu arī citās politikas jomās, piemēram, lauksaimniecības, zivsaimniecības, reģionālās politikas, tūrisma un attīstības jomā. Astotajā pamatprogrammā būtu attiecīgi jāpalielina budžeta līdzekļi vides un bioloģiskās daudzveidības izpētei. Tāpēc ir jānosaka jauns 2020. gada galvenais mērķis, kura galvenais uzdevums būtu apturēt bioloģiskās daudzveidības samazināšanos ES un pasaules līmenī.

 
  
MPphoto
 

  Seán Kelly (PPE) . – Priekšsēdētāja kungs, kā teikts kādā dziesmā, „korī ir svarīgas visas Dieva radības — vieni izdzied augšējās notis, otri — apakšējās un citi tikai sit plaukstas.” Diemžēl mēs esam liecinieki tam, ka daudzas Dieva radības sāk izmirt, un galvenokārt tas notiek cilvēka, homo sapiens, darbību rezultātā. Ir laiks ieviest skaidrību šajā jautājumā.

Es pilnīgi piekrītu E. de Lange kundzei un citiem runātājiem, ka ir laiks rīkoties. Ekonomiskie fakti ir neapstrīdami: ja mēs nerīkosimies, pašreizējo zaudējumu EUR 50 miljardu apmērā jeb 1 % no IKP vietā 2050. gadā zaudējumu apmērs sasniegs EUR 14 triljonus.

Ir iespējams rast savstarpēji izdevīgu risinājumu, taču tādā gadījumā ir jāņem vērā divi aspekti. Es piekrītu J. Nicholson kungam: protams, zvejniekiem un lauksaimniekiem ir nepieciešams stimuls, bet arī izglītība — jo īpaši attiecībā uz jauniešiem.

 
  
MPphoto
 

  Bogusław Sonik (PPE) . – (PL) Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālā asambleja 2010. gadu pasludināja par Starptautisko bioloģiskās daudzveidības gadu. Svinības šajā sakarā ir iespēja organizēt pasaules līmeņa informatīvu kampaņu, lai izglītotu sabiedrību bioloģiskās daudzveidības jomā. Saskaņā ar Eirobarometra 2010. gada aprīlī veikto pētījumu tikai 38 % aptaujāto zina, ko nozīmē jēdziens „bioloģiskā daudzveidība”. Mums ir vairāk jāinformē par to, cik bioloģiskā daudzveidība ir svarīga no cilvēku dzīves kvalitātes viedokļa, un ir jāuzsver līdzšinējie panākumi dabas resursu aizsardzības jomā, kā arī ir jāmudina īstenot papildu un intensīvāki pasākumi, lai cīnītos pret bioloģiskās daudzveidības samazināšanos.

Veiksmīgs projekts izrādījās mantojuma dienu atzīmēšana, kad galvenokārt tiek pieminēts kultūras vai arhitektūras mantojums vai tas, ko Francijas iedzīvotāji dēvē par „patrimoine”. Manuprāt, Komisija varētu ieviest līdzīgu iniciatīvu un noteikt dienas, kad tiktu daudzināts mūsu dabas mantojums, lai popularizētu bioloģisko daudzveidību un informētu par tās nozīmīgumu. Manuprāt, un šajā sakarā es arī vēlos uzsvērt, ka, ņemot vērā gaidāmo bioloģiskās daudzveidības konvencijas ANO dalībvalstu konferenci Nagojā, ir svarīgi, lai Eiropas Savienība paustu savu nostāju bioloģiskās daudzveidības stratēģijas jomā pēc 2020. gada saistībā ar savu finanšu politiku un apliecinātu dalībvalstu vienprātību attiecībā uz pasākumiem, kuri tām turpmāk būtu jāīsteno valstu tiesību aktos.

 
  
MPphoto
 

  Christa Klaß (PPE) . – (DE) Priekšsēdētāja kungs, dabas veltes mums ir jāizmanto ilgtspējīgi un atbildīgi. Šajā sakarā es arī uzskatu, ka dabu var aizsargāt, izmantojot pārvaldības metodes. Zemes pārvaldība un bioloģiskās daudzveidības saglabāšana nav pretrunā viena otrai. Gluži otrādi, integrēta pārvaldība palīdz veidot dzīvotnes.

To var redzēt, piemēram, manā valstī, un tas attiecas arī uz neapstrādātām teritorijām, kur vīnogu audzētavas ir slēgtas. Šajās teritorijās atgriežas reta tauriņu suga — Apollo. Šīs sugas tauriņi dzīvo sienu caurumos neskartās vietās, nevis krūmājos. Bioloģisko daudzveidību būtiski veicina integrēto augu aizsardzības pasākumu īstenošana un iespēja augu aizsardzības pasākumus attiecināt uz atsevišķiem patogēniem. Lauksaimniecības nozarē par īpašiem pakalpojumiem ir arī jāpiešķir īpašs atalgojums. To ir svarīgi turpmāk nodrošināt, īstenojot labu kopējo Eiropas lauksaimniecības politiku.

Mēs jau esam sākuši izstrādāt vairākus nolikumus. Daži no tiem vēl noteikti ir jāpārbauda. Mēs arī atgādinām, ka Eiropas regulas netiek vienādi īstenotas visās dalībvalstīs. Šajā sakarā ir jānosaka stingrākas prasības un ir jānodrošina vienota kontrole attiecībā uz šo regulu īstenošanu. Runājot par augsnes aizsardzību, dalībvalstis var sākt rīkoties jau tagad. Tām visām nav jāgaida, līdz tiks pieņemta Eiropas direktīva.

 
  
MPphoto
 

  Csaba Sándor Tabajdi (S&D) . – (HU) Izsaku lielu pateicību E. de Lange kundzei, jo es personīgi saprotu, cik šis jautājums ir būtisks. Pēdējā gada laikā ar mani ir sazinājušies vairāki Ungārijas lauksaimnieki un sūdzējušies par to, ka kopējā lauksaimniecības politika paredz samazināt atlīdzību par ganībām gadījumā, ja tur netiks likvidēti koki un krūmāji. Tā ir skaidra pretruna starp lauksaimniecības atbalstu un bioloģisko daudzveidību. No vienas puses, mēs maksājam lauksaimniekiem par to, lai viņi uzstādītu mākslīgos putnu būrus, bet, no otras puses, mēs viņus mudinām iznīcināt putnu un dzīvnieku dabiskās dzīvotnes. Šajā sakarā minama ungāru paruna par to, ka labā roka nezina, ko dara kreisā. Tāpēc ir ļoti svarīgi, lai nākamajā gadā Natura 2000 programmā, KLP reformā un, izstrādājot jaunu politiku ūdens jomā, 2011.–2012. gadā bioloģiskā daudzveidība tiktu noteikta kā prioritāra joma.

 
  
MPphoto
 

  Rovana Plumb (S&D) . – (RO) Es vēlos apsveikt referenti sakarā ar svarīgo ziņojumu. Jāpiemin ES galvenais bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu aizsardzības instruments jeb Natura 2000 tīkls, kas attiecas uz 18 % sauszemes teritorijas ES un uz 17,84 % sauszemes teritorijas Rumānijā.

Komisijas finanšu pārskati liecina, ka Natura 2000 tīkla uzturēšanas izmaksas gadā ir EUR 6,1 miljardi un Rumānijā — EUR 342 miljoni. Ņemot vērā mērķi aizsargāt bioloģisko daudzveidību, manuprāt, Komisijai ir jāpalielina finansējums bioloģiskās daudzveidības aizsardzībai saistībā ar jauno daudzgadu finanšu shēmu, kas stāsies spēkā 2014. gadā, un ir jāveic pašreizējās finanšu shēmas starpposma novērtējums, jo īpaši tāpēc, ka mērķis apturēt bioloģiskās daudzveidības samazināšanos līdz 2010. gadam netika sasniegts.

 
  
MPphoto
 

  Barbara Matera (PPE) . – (IT) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, dāmas un kungi! Bioloģiskās daudzveidības saglabāšana ir svarīgs un aktuāls jautājums, lai gan diemžēl daudzi to nesaprot.

Daudzi iedzīvotāji 27 dalībvalstīs nesaprot, cik nopietnu risku rada bioloģiskās daudzveidības samazināšanās un kādas sekas tā var radīt attiecībā uz klimatu, vidi un mūsu valstu ekonomiku.

Esmu pārliecināta, ka mūsu pienākums ir pilnīgi un efektīvi īstenot Eiropas tiesību aktus, integrēt finansējuma avotus politikā bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai Eiropā un vienkāršot noteikumus par piekļuvi finansējumam projektiem vietējā līmenī. Es runāju par LIFE programmu, kuru minēja E. Antonescu kundze.

Turklāt sauszemes un jūras dzīvotņu saglabāšanai ir jābūt vienai no prioritātēm Eiropā un visās dalībvalstīs, kuru īstenotie pasākumi ir jāsaskaņo. Visos līmeņos bioloģiskās daudzveidības saglabāšana ir jānosaka kā kritērijs.

Nobeigumā es vēlos norādīt, ka Parlamenta pienākums ir dot spēcīgu signālu Eiropai saistībā ar mūsu, bet galvenais — turpmāko paaudžu — dzīves kvalitātes uzlabošanu.

 
  
MPphoto
 

  Rareş-Lucian Niculescu (PPE) . – (RO) Es vēlos brīdināt par trauksmi saistībā ar situāciju, kas rada bažas un kas ir minēta šajā ziņojumā. Vairāku nesen veiktu pētījumu rezultāti liecina, ka Melnajā jūrā ir nepieredzēti palielinājies zivju mirstības līmenis. Šajā teritorijā galvenie piesārņojuma avoti, kuri ietekmē bioloģisko daudzveidību, ir upes — Dņepra, Dona, Dņestra un Donava, pa kurām katru gadu Melnajā jūrā nonāk 600 000 tonnas fosfora un 340 tonnas neorganiskā slāpekļa. Grupa ekspertu aprēķināja, ka apmēram 30 gados sērūdeņraža dēļ jūras dzīvie organismi Melnajā jūrā varētu pilnīgi izzust.

Manuprāt, šiem jautājumiem Eiropas darba kārtībā būtu jāpiešķir visaugstākā prioritāte. Tāpēc es atbalstu šo ziņojumu, par kuru šodien notiek debates Parlamentā, un es saistībā ar to arī apsveicu referenti.

 
  
MPphoto
 

  Janusz Wojciechowski (ECR) . – (PL) Es vēlos apsveikt E. de Lange kundzi par lielisko ziņojumu. Mūsu debates par bioloģisko daudzveidību ir ārkārtīgi svarīgas, taču, šķiet, šajās debatēs nav iekļauts kāds ļoti būtisks jautājums, proti, ģenētiski modificēta labība. Šī labība nopietni apdraud bioloģisko daudzveidību. Pašlaik Eiropā audzē maz ģenētiski modificētas labības, taču tiek izdarīts spiediens atļaut šo labību izmantot plašāk. Tas ir ļoti bīstami. Lauksaimniecības attīstība nopietni apdraud bioloģisko daudzveidību.

Vērienīgas ģenētiski modificētu labības monokultūru audzēšanas rezultātā samazinātos bioloģiskā daudzveidība. Tāpēc Eiropas Savienībai ir jārīkojas, lai to nepieļautu. Lai gan ir taisnība, ka politiskā kontekstā — kā liecina vairāku grupu nostāja — pašlaik nav iespējams noteikt aizliegumu visā ES, bet noteikti būtu jāapsver priekšlikums atcelt Eiropas Savienības subsīdiju finansējumu tajos reģionos, kuros audzē ģenētiski modificētu labību, jo tos nedrīkst finansēt no Eiropas Savienības līdzekļiem.

 
  
MPphoto
 

  Angelika Werthmann (NI) . – (DE) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Bioloģiskā daudzveidība attiecas uz mums visiem. Vienotas direktīvas ir nepieciešamas, jo problēmas saistībā ar ekosistēmu sagraušanu, kas izraisa bioloģiskās daudzveidības samazināšanos, neievēro valstu robežas. Tāpēc es aicinu Komisiju un dalībvalstis uzlabot daudzus lēmumu pieņemšanas struktūras aspektus un atbilstību noteikumiem.

 
  
MPphoto
 

  Oreste Rossi (EFD) . – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Bioloģiskā daudzveidība nodrošina dzīvnieku un augu sugu daudzveidību biosfērā: tas ir ilga evolūcijas procesa rezultāts.

Evolūcija ir mehānisms, kas vairāk nekā 3 miljardus gadu ļāva dzīvajiem organismiem pielāgoties mainīgiem apstākļiem uz Zemes, un tam ir jādarbojas arī turpmāk, lai tas varētu atbalstīt dzīvības formas nākotnē. Tas nav jāuztver tikai kā evolūcijas procesu rezultāts, bet arī kā rezervju krātuve, kas tiek izmantota evolūcijas procesā, lai nodrošinātu ģenētiskas un morfoloģiskas izmaiņas, kas veicina jaunu dzīvo organismu sugu veidošanos.

Bioloģiskā daudzveidība ir mūsu planētas dzīvības apdrošināšanas polise, tāpēc tā ir neierobežoti jāaizsargā, jo tā attiecas uz vispasaules mantojumu, kas cilvēkiem var sniegt tūlītēju labumu, piemēram, uzturēt klimata līdzsvaru vietējā un visas planētas mērogā, un tas ir arī izziņas materiālu avots, kas sniedz būtisku informāciju, kura ļauj izprast bioloģiskos mehānismus, kas ir līdzīgi cilvēku bioloģiskiem mehānismiem vai kas paredz floru un faunu ilgtspējīgi izmantot pārtikas un zāļu ražošanā.

Bioloģiskās daudzveidības saglabāšana pamatoti ir viens no Eiropas mērķiem pēc 2010. gada jeb Bioloģiskās daudzveidības gada.

 
  
MPphoto
 

  Karel De Gucht , Komisijas loceklis. – Priekšsēdētāja kungs, vispirms es mēģināšu atbildēt uz pāris aktuāliem jautājumiem un pēc tam minēšu dažas nobeiguma piezīmes.

Vispirms, runājot par kopīgiem noteikumiem bioloģiskās daudzveidības jomā, Komisija sadarbojas ar dalībvalstīm un ieinteresētajām pusēm, lai izstrādātu pamatnostādnes par galvenajām nozarēm, kuras ietekmē vidi, piemēram, vēja enerģiju, ostām un estuāriem. Mēs arī plānojam organizēt informatīvu kampaņu par Natura 2000.

Jaunā bioloģiskās daudzveidības stratēģija lielā mērā būs vērsta uz to, lai pastiprinātu integrāciju ar galvenajām ES politikas jomām, kuras ietekmē bioloģisko daudzveidību, lauksamniecību, zivsaimniecību un reģionālo attīstību. Tās mērķis ir izvirzīt samērīgus mērķus un veidot īstenojamus plānus, lai tā kļūtu par prioritāru jomu līdz 2020. gadam. Tas būs minēts Komisijas jaunajā rīcības stratēģijā.

Runājot par augsnes aizsardzību, Komisijas priekšlikums izstrādāt attiecīgu pamatdirektīvu ir bloķēts. Runa ir par lielu neatbilstību attiecībā uz mūsu politikām resursu izmantošanas un ilgtspējas jomā. Mēs ļoti labi saprotam jūsu bažas par augsnes degradāciju un tās ietekmi uz vidi. Varat būt droši, ka mēs nopietni strādājam, lai Padomē panāktu rezultātus šajā jomā.

Nobeigumā jāsaka, ka ir prieks redzēt, ka sakrīt Komisijas un Parlamenta deputātu viedoklis par to, ka ir nepieciešams nekavējoties apturēt bioloģiskās daudzveidības samazināšanos un atjaunot ekosistēmu pakalpojumus. Mūsu domas sakrīt arī par to, kādēļ diemžēl netika sasniegts ES 2010. gada mērķis bioloģiskās daudzveidības jomā. Viena lieta ir skaidra un nepārprotama: mēs nedrīkstam vēlreiz kļūdīties. Mēs nedrīkstam pieļaut to, ka 2020. gadā būs jāatzīstas ES iedzīvotājiem, ka ES nav darījusi visu, kas bija tās spēkos, lai apturētu bioloģiskās daudzveidības samazināšanos Eiropā.

Nobeigumā es vēlos atkārtot Parlamenta deputātu saukli ES kampaņai bioloģiskās daudzveidības jomā, kas tiks uzsākta šogad jeb Bioloģiskās daudzveidības gadā: „Tas attiecas uz mums visiem”. Tikai kopīgiem spēkiem mēs varēsim apturēt masveida izzušanu vai saglabāt bagātīgu un pilnīgu dzīvo organismu daudzveidību uz planētas.

Visus jūsu komentārus es nodošu komisāram J. Potočnik kungam, kurš ir atbildīgais šajos jautājumos. Kā jūs visi zināt, viņš ir Ņujorkā un piedalās svarīgā konferencē tieši par šo pašu tēmu.

 
  
MPphoto
 

  Esther de Lange , referente.(NL) Priekšsēdētāja kungs, es vēlos pateikties kolēģiem par komentāriem, aplūkojot šo jautājumu no dažādiem aspektiem. Jebkurā gadījumā visi šie komentāri apliecina, cik svarīgi ir īstenot integrētu pieeju jeb šo jautājumu iekļaut citās jomās. Es atbalstu Eiropas komisāra nodomu to ņemt vērā un piešķirt tam lielu nozīmi savā stratēģijā. Tāpēc es ceru, ka šī stratēģija ieviesīs skaidrību, kas ir nepieciešama saistībā ar būtiskām atšķirībām starp dalībvalstīm, piemēram, kā norādīja R. Seeber kungs.

Runājot par iekļaušanu citās jomās, ir minētas visas nepieciešamās piezīmes par lauksaimniecības politiku. Jebkurā gadījumā nozarei, kas attiecas uz vairāk nekā 50 % lauku teritorijas, ir liela nozīme, meklējot risinājumu šai problēmai. Tika minēta arī zivsaimniecības politika un struktūrpolitika, un, uzreiz atbildot uz B. Eickhout kunga jautājumu, jāatzīst, ka šī galvenā darbības joma, protams, attiecas arī uz finansējumu, un man ir diezgan vienalga, no kura fonda līdzekļiem šis finansējums tiek maksāts, galvenais, lai tas būtu efektīvs. Kādreiz ar vienu metodi tika īstenots viens mērķis, proti, viens politisks mērķis tika sasniegts ar vienu finansējumu, taču mūsu turpmākā politikā ar vienu metodi būs jāsasniedz daudz vairāk mērķu — veseli trīs. Ar vienu finansējumu šajā jomā būs jānodrošina politiskie mērķi ne tikai attiecīgajā nozarē, bet vēl vienā nozarē un vēlams arī kādā trešajā nozarē. Runa ir par savstarpēji izdevīgu risinājumu, arī no finanšu aspekta.

Tika minēts, cik svarīgi ir vienoties par starptautisku pieeju un veiksmīgi aizvadīt konferenci Nagojā, kas notiks nākamajā mēnesī. Runājot par augsni, man ir vēl kas sakāms. A. Perello Rodriguez kungs sacīja, ka ir ļoti svarīgi īstenot vienotu pieeju augsnes politikas jomā Eiropā. Šādu pieeju noteikti nevajadzētu īstenot, jo dažādās Eiropas vietās augsne ir krasi atšķirīga. Viņš ir laipni aicināts aplūkot vietu, kur es dzīvoju un kas ir trīs metrus zem jūras līmeņa. Esmu pārliecināta, ka šeit ar augsni saistītas problēmas krasi atšķiras no tām, kuras ir aktuālas Ibērijas pussalā. Ziņojumā ir uzsvērts, ka ir svarīgi izstrādāt politiku augsnes jomā, un šis ziņojums aicina dalībvalstis kopīgi uzņemties atbildību, taču, manuprāt, šajā jomā būtu ļoti bīstami piemērot vienotus principus.

Viena pēdējā piezīme: līdz šim mēs esam runājuši tikai par iejaukšanos valsts līmenī, publisku iestāžu pienākumiem un publisko finansējumu. Taču mēs neesam runājuši par korporatīvo sociālo atbildību (KSA), lai gan arī tā ir jāiekļauj pārrunās par šo tēmu. Galu galā, lai panāktu progresu šajā jautājumā, ir jāpanāk tas, lai patērētāji būtu gatavi maksāt atbilstošu summu par ilgtspējīgiem, pilnvērtīgiem produktiem.

 
  
  

SĒDI VADA: E. McMILLAN-SCOTT
Priekšsēdētāja vietnieks

 
  
MPphoto
 
 

  Priekšsēdētājs . – Debates tiek slēgtas.

Balsošana notiks rīt (otrdien, 2010. gada 21. septembrī).

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 149. pants)

 
  
MPphoto
 
 

  János Áder (PPE) , rakstiski.(HU) Priekšsēdētāja kungs, diemžēl mums visiem ir jāatzīst, ka netika sasniegts mērķis līdz 2010. gadam apturēt bioloģiskās daudzveidības samazināšanos. Saskaņā ar dažām aplēsēm pēdējos 40 gados bioloģiskā daudzveidība ir samazinājusies par 30 %, taču nav ierobežoti bioloģiskās daudzveidības pārmērīgas izzušanas cēloņi. Ņemot vērā šos faktus, mūsu pirmais uzdevums ir pēc iespējas drīzāk rast risinājumu nozaru politikas jomās attiecībā uz bioloģiskās daudzveidības samazināšanās faktoriem. Tas ir liels izaicinājums politiķiem, jo daudzas citas nozīmīgas ekonomiskās un sociālās intereses ir pretrunā bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas pasākumiem. Taču ir jāpatur prātā tas, ka, rūpējoties par savu labklājību un ekonomikas attīstību, mēs nedrīkstam turpmākām paaudzēm liegt iespēju izbaudīt bioloģiskās daudzveidības sniegtās priekšrocības. Manuprāt, ir svarīgi uzsvērt to ziņojuma daļu, kurā ir izteikts aicinājums apturēt ģenētiskās daudzveidības un vietējo sugu samazināšanos. Kas gan būtu Ungārijas ainava bez pelēkajām govīm, Mangalicas cūkām, Ungārijas raibajām govīm vai raibajām vistām? Šajā kontekstā varētu minēt arī Törökbálint ābolus, Milota valriekstus vai Beszterce plūmes. Vairāku Eiropas valstu interesēs ir saglabāt lauksaimniecības un lopkopības ģenētisko daudzveidību, ņemot vērā vietējo mājdzīvnieku vērtību ekonomikas, sociālajā, vides un — svarīgi — arī pārtikas nekaitīguma jomā. Visbeidzot, runājot par LIFE+ programmu, es aicinu Komisiju rūpīgi apsvērt priekšlikumu palielināt ES līdzfinansējuma likmi, jo no dalībvalstīm tiek prasīts ļoti daudz, un tas palēnina programmas īstenošanas tempu.

 
  
MPphoto
 
 

  Liam Aylward (ALDE) , rakstiski.(GA) Ir ļoti svarīgi saglabāt bioloģisko daudzveidību. Saskaņā ar aplēsēm bioloģiskā daudzveidība pasaulē izzūd no 50 līdz 1000 reizēm straujāk, nekā tam būtu jānotiek dabiski. Eiropas Savienībā 42 % zīdītāju, 43 % putnu un 52 % saldūdens zivju draud iznīcība. Aplēses liecina, ka līdz 2050. gadam samazinājuma temps palielināsies desmitkārt. Nedrīkst pieļaut to, ka bioloģiskā daudzveidība arī turpmāk samazinās tikpat strauji.

Pēdējā sanāksmē es Padomei jau sacīju, ka lielas bažas rada tas, ka nav sasniegti ES mērķi, kas tika noteikti 2001. gadā Gēteborgā un kas paredzēja līdz 2010. gadam pārtraukt bioloģiskās daudzveidības samazināšanos. Lai ierobežotu ievērojamos zaudējumus vides, ekoloģijas un ekonomikas jomā, pienācīga uzmanība ir jāpievērš bioloģiskās daudzveidības pamatvērtībai.

Es atbalstu ilgtermiņa vīziju, kas paredz līdz 2050. gadam atjaunot bioloģisko daudzveidību ES, taču, lai to panāktu, tas ir jānosaka par prioritāro jautājumu turpmākās sarunās par lauksaimniecības un vides nākotni, un, lai sasniegtu konkrētus rezultātus, ir jāīsteno noteikti pasākumi.

 
  
MPphoto
 
 

  Vasilica Viorica Dăncilă (S&D) , rakstiski.(RO) Savstarpējā atbilstība ir kopējas lauksaimniecības politikas daļa, un tā lielā mērā ir saistīta ar augsnes saglabāšanu. Tā arī nodrošina kontroles un sankciju mehānismu, kas paredz samazināt tiešo atbalstu gadījumā, ja tiek konstatēta neatbilstība noteiktajiem standartiem dabas aizsardzības, sabiedrības veselības, floras un faunas, kā arī dzīvnieku labturības jomā. Savstarpējā atbilstība attiecas uz prasību par zemes uzturēšanu labā lauksaimniecības un vides stāvoklī. Manuprāt, savstarpējās atbilstības princips ir jāpiemēro attiecībā uz tiešiem atbalsta maksājumiem par ienākumiem un lielāko daļu vides maksājumu, kas tiek piešķirti lauksaimniecības attīstības nolūkos. Dalībvalstīm šie pasākumi ir jāīsteno arī vietējā un reģionālā līmenī saskaņā ar pašreizējo kopējo ES sistēmu.

 
  
MPphoto
 
 

  Robert Dušek (S&D) , rakstiski.(CS) Bioloģiskā daudzveidība turpina samazināties ārkārtīgi strauji. Noteiktas sugas izmirst no 50 līdz 1000 reizēm straujāk, nekā tam būtu jānotiek dabiski. Bioloģiskās daudzveidības samazināšanās apturēšanai ir jākļūst par vienu no mūsu prioritātēm, pirmkārt, ētisku apsvērumu dēļ, jo mums ir jāsaglabā ilgtspējīga planēta turpmākām paaudzēm, un, otrkārt, vides dēļ, jo, lai garantētu dzīvībai nepieciešamos apstākļus uz mūsu planētas, ir jānodrošina dzīvo organismu sugu mijiedarbība. Treškārt, bioloģiskās daudzveidības samazināšanās ir jāaptur arī ekonomisku iemeslu dēļ, jo daba un tās sākotnējā daudzveidība mums nodrošina dzīvības pamatlīdzekļus — pārtiku, ūdeni, degvielu un šķiedras — un uzlabo augsnes auglību un veicina augu apputeksnēšanu. Bioloģiskā daudzveidība mums ir ļoti svarīga arī tādēļ, lai mazinātu klimata pārmaiņu izpausmes un sekas, jo sauszemes un jūras sistēmas absorbē CO2, un tas ir vienīgais dabiskais oglekļa uztveršanas un uzglabāšanas veids. Vides direktīva ļaus pieņemtos pasākumus pielāgot vietējiem apstākļiem. Taču ir svarīgi nodrošināt to, lai bioloģiskās daudzveidības jomā situācija dažādās dalībvalstīs pārāk neatšķirtos. Ir būtiski noteikt aizsardzības principus, kuri vienmēr ir jāievēro. Ir arī jāizvērš bioloģiskās daudzveidības aizsardzība zivsaimniecības jomā. Lauksaimniekiem ir īpaša loma bioloģiskās daudzveidības aizsardzības jomā. Ņemot vērā iedzīvotāju skaita pieaugumu, būs nepieciešams palielināt ražošanas apjomus, tajā pašā laikā uzturot dzīvību lauku reģionos un garantējot bioloģisko daudzveidību tā, lai šie trīs aspekti būtu līdzsvarā.

 
  
MPphoto
 
 

  José Manuel Fernandes (PPE) , rakstiski. (PT) Apvienoto Nāciju Organizācija 2010. gadu pasludināja par Bioloģiskās daudzveidības gadu. Diemžēl ES nebūs sasniegusi 2010. gada mērķi bioloģiskās daudzveidības jomā. Bioloģiskā daudzveidība joprojām samazinās ārkārtīgi strauji. Saskaņā ar aplēsēm līdz 2050. gadam bioloģiskās daudzveidības samazinājuma temps palielināsies desmitkārt, salīdzinot ar to, kāds tas ir pašlaik. Eiropas Savienībā 42 % zīdītāju, 43 % putnu, 45 % tauriņu, 30 % abinieku, 45 % rāpuļu un 52 % saldūdens zivju draud iznīcība. Komisijas starpposma izvērtējumā par 2008. gada Kopienas rīcības plānu bioloģiskās daudzveidības jomā ir minēts, ka 50 % sugu un 80 % dzīvotņu, kuru saglabāšana ir ļoti svarīga Eiropai, ir ļoti sliktā stāvoklī. Šāda bioloģiskās daudzveidības samazināšanās nav pieļaujama no ētikas, ekoloģijas un ekonomikas aspekta, jo tā mēs turpmākām paaudzēm liedzam iespēju izmantot priekšrocības, ko sniedz veselīga bioloģiskā daudzveidība. Eiropas politikai bioloģiskās daudzveidības aizsardzības jomā ir jābūt saskaņotai, un tā ir jāintegrē citās nozaru politikas jomās, jo īpaši lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības un dabas katastrofu novēršanas jomā, lai garantētu maksimālu bioloģiskās daudzveidības aizsardzību.

 
  
MPphoto
 
 

  Véronique Mathieu (PPE) , rakstiski.(FR) Bioloģisko daudzveidību ir svarīgi iekļaut ES tiesību aktos noteiktos pasākumos arī no ekonomikas aspekta. Es vēlos komentēt šo ziņojumu, uzsverot jautājumu par atlīdzību lauksaimniekiem par papildu pakalpojumiem, kas veicina bioloģisko daudzveidību. Šī atlīdzība būtu jāizmaksā savstarpējās atbilstības „prēmiju sistēmas” ietvaros, kas paredz atlīdzību par pasākumiem, kas tiek īstenoti papildus obligātajām prasībām. Ir pareizi tas, ka mēs arī izceļam nepieciešamību veicināt ģenētisko daudzveidību, izmantojot tradicionālajā lauksaimniecībā izmantojamās šķirnes, kas raksturīgas noteiktiem reģioniem.

Tas ir svarīgs jautājums, un man tas ir labi zināms, jo tradicionālās piena govis, kuras tiek audzētas manā dzimtajā reģionā Vosges, izzudīs, ja savlaicīgi netiks sniegts ārējs atbalsts. Es arī ļoti vēlos uzsvērt, ka LIFE+ programmā finansētie projekti ir jāīsteno, ņemot vērā ilgtspējas principu, jo diemžēl, beidzoties Kopienas finansējumam, daži projekti netiek turpināti.

Visbeidzot, es piekrītu, ka liela nozīme ir arī datu vākšanai, un es atbalstu Valsts medījamo dzīvnieku observatorijas izveidi Francijā. Šīs observatorijas darbība ir saistīta ar migrējošo dzīvo radību migrāciju un pārziemošanu, jo īpaši, ņemot vērā mednieku novērojumus, kas pierāda — ja tas vispār ir jāpierāda —, ka mednieki aktīvi iesaistās bioloģiskās daudzveidības aizsardzībā.

 
  
MPphoto
 
 

  Alajos Mészáros (PPE) , rakstiski.(HU) Sabiedrībai ir ļoti svarīgi saglabāt bioloģisko daudzveidību un ekosistēmas. Mūsu pienākums ir saglabāt mūsu planētu tādā stāvoklī, lai garantētu dzīvošanai piemērotus apstākļus arī nākamajai paaudzei. Diemžēl pašreizējā situācija ir ļoti bēdīga. Bioloģiskā daudzveidība strauji samazinās. Pašreiz sugas visā pasaule izmirst apmēram 1000 reizes straujāk, nekā tam būtu jānotiek dabiski. Ja mēs nerīkosimies, zinātnieki apgalvo, ka līdz 2050. gadam izmirstošo sugu skaits var palielināties vēl desmit reizes. Ekosistēmu iznīcināšanas rezultātā var arī būtiski palielināties siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas var paātrināt globālo sasilšanu un mazināt Zemes spēju absorbēt oglekļa dioksīdu. Eiropas Savienības galvenais līdzeklis bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai ir Natura 2000 tīkls, ko veido dalībvalstu noteiktas īpaši aizsargājamas dabas teritorijas (SAC). Tā galvenais mērķis ir sekmēt bioloģisko daudzveidību, aizsargājot dabiskās dzīvotnes un savvaļas faunu un floru. Taču, lai šī vienošanās efektīvi darbotos, steidzami ir jāsaskaņo tiesību akti, to skaitā saskaņoti un noteikti pasākumi dalībvalstu līmenī.

 
  
MPphoto
 
 

  Andreas Mölzer (NI) , rakstiski.(DE) Milzīgais bišu skaita samazinājums pēdējos gados galvenokārt liecina par to, ka mēs joprojām zinām tik maz, jo nav skaidrs, vai tas ir noticis bioloģiskās daudzveidības samazināšanās vai ģenētiski modificētu augu ietekmes dēļ. Joprojām nav skaidras informācijas par bioloģiskās daudzveidības ietekmi uz ekosistēmu stabilitāti, un reģionālā līmenī mēs arī joprojām nezinām, cik mainīga ir šī joma. Tāpēc 2010. gads — Bioloģiskās daudzveidības gads — ir jāizmanto, lai iegūtu trūkstošo informāciju un lai informētu sabiedrību — no vienas puses tāpēc, lai valstis un vietējās iestādes bioloģisko daudzveidību ņemtu vērā ilgtspējīgas attīstības jomā, kā arī attiecībā uz tīreļu un ūdenstilpņu aizsardzību un saistībā ar augsnes kvalitātes uzlabošanu, un, no otras puses, lai vidusmēra iedzīvotāji varētu piedalīties šajā procesā. Tikai iedomājieties, piemēram, Japānas sūreni, kuru sākotnēji izmantoja kā dekoratīvo augu dārzos un kura tagad ir pāraugusi un ņēmusi virsroku pār vietējo augu valsti, un kuras sakņu sistēma nopietni kaitē krastu stiprinājumiem. Nekādā gadījumā nedrīkst pieļaut lauksaimniecības vai mežsaimniecības monokultūru pārsvaru. Lauksaimniecības reforma var palīdzēt masveida ražošanu aizstāt ar ilgtspējīgāku ražošanu un veicināt ainavu saglabāšanu. Mums ir arī nepieciešamas stratēģijas, lai klimata aizsardzība — enerģijas plantācijas un bioloģiskā daudzveidība — vairs nepretendētu uz vienām un tām pašām teritorijām.

 
  
MPphoto
 
 

  Pavel Poc (S&D) , rakstiski.(CS) Es atbalstu šo ziņojumu, un, manuprāt, tajā ir minēti noteikti pasākumi rīcībai pareizajā virzienā. Tajā pašā laikā, manuprāt, tajā nav minēts ļoti svarīgs aspekts attiecībā uz pašreizējiem pasākumiem šajā jomā un tajā nav pausta mērķtiecīga nostāja attiecībā uz turpmāko darbību. Beidzot ir jāatzīst situācija, kādā esam nonākuši. Eiropas Savienība nesasniedza mērķi līdz 2010. gadam apturēt bioloģiskās daudzveidības samazināšanos. Eiropas tiesību akti un vispārējā pieeja šajā jautājumā joprojām ir vērsta galvenokārt uz sugu aizsardzību. Vairāk uzmanības ir jāpievērš ekosistēmu aizsardzībai, to skaitā planētas ekosistēmas aizsardzībai. Ir jāsaprot, ka, neskatoties uz reliģiskiem vai ideoloģiskiem pieņēmumiem, cilvēks ir planētas biosfēras daļa un ka cilvēki nevar eksistēt bez planētas ekosistēmas. Pašreiz aktuālajām problēmām, to skaitā problēmām siltumnīcefekta gāzu emisiju un augsnes degradācijas jomā, saistībā ar jūras ekosistēmu apdraudējumu, pārtikas trūkumu un citām problēmām, ir kas kopīgs, un tas ir cilvēku skaita pieaugums. Šī problēma ir jāvērtē no cilvēces ekoloģijas aspekta, nevis tikai no sociālā, ekonomikas un politiskā aspekta, jo pretējā gadījumā 2020. gadā mēs konstatēsim, ka atkal neesam sasnieguši savus mērķus bioloģiskās daudzveidības samazināšanās apturēšanas jomā, un, vēl sliktāk, mēs konstatēsim, ka planētas ekosistēma nav pietiekami ilgtspējīga, lai nodrošinātu cilvēces turpmāku eksistenci.

 
Pēdējā atjaunošana - 2011. gada 2. februārisJuridisks paziņojums