Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2010/0137(COD)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A7-0256/2010

Iesniegtie teksti :

A7-0256/2010

Debates :

PV 06/10/2010 - 14
CRE 06/10/2010 - 14

Balsojumi :

PV 07/10/2010 - 9.2
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P7_TA(2010)0349

Debates
Trešdiena, 2010. gada 6. oktobris - Brisele Publikācija "Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī"

14.  To trešo valstu saraksts, kuru pilsoņiem, šķērsojot dalībvalstu ārējās robežas, ir jābūt vīzām (debates)
Visu runu video
PV
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs . – Nākamais darba kārtības punkts ir ziņojums, ko Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas vārdā izstrādājusi Fajon kundze, par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 539/2001, ar ko izveido to trešo valstu sarakstu, kuru pilsoņiem, šķērsojot dalībvalstu ārējās robežas, ir jābūt vīzām, kā arī to trešo valstu sarakstu, uz kuru pilsoņiem šī prasība neattiecas (COM(2010)0256 – C7-0134/2010 – 2010/0137(COD)) (A7-0256/2010).

 
  
MPphoto
 

  Tanja Fajon, referente.(SL) Priekšsēdētāja kungs, Eiropas Komisijas pārstāvji, komisāre Malmström, Padomes pārstāvji un, protams, dāmas un kungi! Es mēģināšu izmantot četras minūtes tagad un, ja nepieciešams, vēl divas beigās.

Albānija un Bosnija un Hercegovina ir izpildījušas visus nosacījumus un ir gatavas vīzu liberalizācijai. Eiropas Komisija to ir apstiprinājusi, tāpat kā mēs Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejā to apstiprinājām pagājušajā nedēļā, nevienam nebalsojot pret. Albānijas un Bosnijas un Hercegovinas sabiedrības cerības, ka rīt šajā Parlamentā mēs to atbalstīsim, ir pamatotas, un šie iedzīvotāji to ir pelnījuši.

Es vēlētos sveikt Bosnijas un Hercegovinas ārlietu ministru Sven Alkalaj un Albānijas parlamenta spīkeri Jozefina Topalli, kuri sēž zāles balkonā un uzmanīgi seko šīm debatēm. Ir pienācis laiks šīm divām valstīm paust šādu vēstījumu: mēs esam jums gatavi, jūs esat izpildījuši nosacījumus. Mēs nojauksim vīzu mūri, kas Rietumbalkānu valstis ir atdalījis pārāk ilgi.

Mēs esam ilgi cīnījušies, lai sasniegtu šo mūsu kopējo mērķi, un es vēlētos pateikties visiem, kuri piedalījās šajā procesā, jo īpaši Eiropas Komisijai un Padomei. Es esmu ļoti apmierināta, ka manai valstij Slovēnijai tajā ir bijusi ļoti liela nozīme.

Bosnijas un Hercegovinas un Albānijas iedzīvotājiem dažkārt šķiet, ka Eiropas Savienība atrodas daudz tālāk, nekā patiesībā. Ar vīzu liberalizāciju mēs spersim būtisku soli uz priekšu, lai iedzīvotāju vidū veidotu uzticību un turpinātu veikt steidzamās reformas, kas joprojām nepieciešamas, lai šīs valstis varētu kļūt par pilntiesīgām dalībvalstīm.

Albānija un Bosnija un Hercegovina ir ieviesušas drošību uz savām robežām, tās ir garantējušas biometrisko pasu drošību un ir veikušas nozīmīgus pasākumus cīņā pret korupciju un organizēto noziedzību.

Pagājušajā gadā Eiropas Savienība liberalizēja vīzu režīmu Bijušajai Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikai, Serbijai un Melnkalnei, un to prieks bija neaprakstāms. Tas nav nekāds brīnums, jo aptuveni pirms divdesmit gadiem Rietumbalkānu iedzīvotāji varēja ceļot uz rietumiem bez jebkādām vīzām. Man šķiet, ka tā nav tikai diplomātiska dāvana. Tas ir mūsu pienākums, Eiropas Savienības pienākums, pildīt savu solījumu. Runa ir par mūsu ticamību un Eiropas Savienības ticamību.

Es vēlētos jums atgādināt, ka pagājušā gada novembrī pats Parlaments kopā ar Eiropadomi apņēmās panākt vīzu liberalizāciju Albānijai un Bosnijai un Hercegovinai saskaņā ar paātrinātu procedūru, tiklīdz šīs valsts atbildīs nosacījumiem.

Tādēļ es aicinu jūs atbalstīt manu ziņojumu, lai mēs varētu paust patiesi pozitīvu vēstījumi abām šīm valstīm. Turienes iedzīvotāji to ir pelnījuši vairāk nekā jebkad. Es uzskatu, ka mums ļoti drīz sekos mūsu Eiropas valdības.

Dāmas un kungi, Komisijas un Padomes pārstāvji, pieliksim pūliņus un varbūt spersim vēl vienu soli, lai Albānijas un Bosnijas un Hercegovinas pilsoņiem dotu iespēju brīvi ceļot pirms katoļu Ziemassvētkiem, tātad, pirms šī gada beigām, lai viņi brīvdienās varētu apciemot savus radiniekus un draugus. Mēs tā izdarījām pagājušajā gadā attiecībā uz Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku, Serbiju un Melnkalni, un es uzskatu, ka ar gribasspēku mēs to spēsim izdarīt arī šogad.

Visbeidzot, es vēlētos piebilst, ka mūsu „jā” rītdien Parlamentā būs atzinība ļoti smagajam darbam, ko paveikušas abas valstis: Bosnija un Hercegovina un Albānija. Tās ir izpildījušas visus nosacījumus, kas mums ir galvenais kritērijs, un es uzskatu, ka šī atzīšana būs ļoti labs stimuls visām valstīm Rietumbalkānos, jo tas parādīs, ka smags darbs patiešām atmaksājas.

 
  
MPphoto
 

  Cecilia Malmström, Komisijas locekle. – Priekšsēdētāja kungs! Es iesākumā vēlētos pateikties referentei Fajon kundzei par viņas ļoti apņēmīgo, entuziasma pilno un smago darbu pie šīs lietas. Man ir bijis liels prieks ar jums strādāt — un arī ar ēnu referentiem — mūsu kopīgajos centienos Albānijas un Bosnijas un Hercegovinas iedzīvotājiem piešķirt bezvīzu režīmu.

Šodien apspriestais priekšlikums apstiprina Eiropas Savienības politisko gribu un mūsu apņemšanos visu Rietumbalkānu valstu pilsoņiem liberalizēt īstermiņa vīzu prasības. Tā ir daļa no Saloniku darba kārtības un mūsu Rietumbalkānu integrācijas politikas stūrakmens.

Atbalstot bezvīzu režīmu, mēs ne tikai paužam politisku vēstījumu. Šis vēstījums ir svarīgs, taču mēs arī konkrēti atvieglojam iedzīvotāju savstarpējo sakaru veidošanu, uzlabojam uzņēmējdarbības iespējas un kultūras apmaiņu, kā arī dodam iedzīvotājiem iespēju iepazīt citam citu — dodam Bosnijas un Albānijas iedzīvotājiem iespēju iepazīt Eiropas Savienību un otrādi.

Mēs šeit atrodamies šo abu valstu iestāžu un iedzīvotāju smagā darba rezultātā, un es vēlētos paust atzinību par šo darbu. Es viņus apsveicu par pūlēm un sasniegtajiem rezultātiem. Uz rezultātu orientētie vīzu liberalizācijas dialogi starp šīm abām valstīm un Eiropas Komisiju bija kā ļoti spēcīga iniciatīva un stimuls, kas paātrināja reformas, lai sasniegtu ES standartus tiesiskuma, brīvības un drošības pamatjomās.

Šīs abas valstis ir panākušas svarīgu progresu, uzlabojot pasu drošību, nostiprinot robežkontroli, pastiprinot iestāžu sistēmu cīņai pret organizēto noziedzību un korupciju, kā arī ārējo attiecību un pamattiesību jomā. Komisija ir rūpīgi uzraudzījusi veiktos pasākumus.

Mūsu šā gada maija priekšlikumā Komisija konstatēja dažus atlikušos neizpildītos kritērijus Albānijai un Bosnijai un Hercegovinai, kuriem bija nepieciešama turpmāka uzraudzība. Šī pieeja bija tieši tāda pati, kāda 2009. gadā tika izmantota attiecībā uz Melnkalni un Serbiju.

Albānijas gadījumā neizpildītais kritērijs bija saistīts ar Albānijā atgriezušos personu reintegrācijas atbalsta politikas izstrādi, spēju nostiprināšanu cīņā pret organizēto noziedzību un korupciju un, visbeidzot, organizētās noziedzības līdzekļu konfiskācijas efektīvu īstenošanu.

Attiecībā uz Bosniju un Hercegovinu neizpildītās prasības bija spēju nostiprināšana cīņā pret organizēto noziedzību un korupciju, pasākumi, lai uzlabotu elektronisko policijas datu apmaiņu, kā arī kriminālkodeksa saskaņošana starp valsts un iestāžu līmeņiem.

Pamatojoties uz detalizētu informāciju, ko sniedza abas valstis, ekspertu misijas, kurās šovasar vērtīgu ieguldījumu deva dalībvalstu eksperti, un vēlāk — izmantojot citu pieejamo informāciju, Komisija 14. septembrī iesniedza mūsu novērtējumu par atlikušo neizpildīto kritēriju izpildi. Tajā tika parādīts, ka abas valstis ir veikušas visus nepieciešamos pasākumus, lai izpildītu visus šā gada maija priekšlikumā uzskaitītos neizpildītos kritērijus.

Tāpēc Komisija uzskata, ka ir izpildīti visi ceļvedī noteiktie priekšnosacījumi, un, pamatojoties uz to, mēs ierosinām piešķirt bezvīzu režīmu. Ļaujiet man uzsvērt, ka abu valstu bezvīzu režīms ietver arī pienākumus. Lai nepieļautu ļaunprātīgu izmantošanu, ir būtiski, lai Albānija un Bosnija un Hercegovina veiktu visus nepieciešamos pasākumus, lai ierobežotu tādu iedzīvotāju pieplūdumu, kuri iesniedz nepamatotus pieteikumus par patvērumu. Šis aspekts ir ļoti stingri uzsvērts, Komisijai sazinoties ar abām valstīm, un es zinu, ka abas valstis jau pieliek pūliņus šajā saistībā.

Ir svarīgi, lai jūs turpinātu informatīvās kampaņas, kuru mērķis ir pienācīgi informēt savus pilsoņus un skaidrot tiem īstermiņa vīzu ceļošanas nozīmi un to, ko tas paredz, īpaši brīdinot pret nepareizu izmantošanu tādiem nolūkiem, kas neatbilst ceļošanai ar vīzu.

Mēs esam nonākuši tik tālu — un šis ir ļoti svarīgs solis —, un es ceru, ka Padome nākamo nedēļu laikā spēs pabeigt šī priekšlikuma izskatīšanu un ka tas tiks oficiāli pieņemts, lai to apstiprinātu novembrī.

 
  
MPphoto
 

  Sarah Ludford, Ārlietu komitejas atzinuma sagatavotāja. – Priekšsēdētāja kungs! Es vēlētos piebiedroties Malmström kundzei un no sirds pateikties Tanja Fajon par viņas apņēmīgo, pacietīgo un smago darbu. Es esmu bijusi pieticīga dalībniece viņas darba grupā, kuru viņa vadīja pēdējos astoņpadsmit mēnešus, un, cik man zināms, viņa ir veikusi ārkārtīgi svarīgu uzdevumu.

Ir ziņots — un es citēju šī ziņojuma angļu valodas versiju —, ka Francijas Eiropas lietu ministrs Pierre Lellouche vīzu politiku ir nosaucis par drošības jautājumu. Viņš nesen Nacionālajā asamblejā teica, ka „mana un valdības nostāja ir tāda, ka vīzu jautājums ir drošības jautājums. Tā nav tikai diplomātiska dāvana, kuru piedāvājam garāmejot”. Kā jau minēju, es citēju tulkojumu angļu valodā.

Jā, mēs piekrītam, taču es pēc brīža vēlētos atgriezties pie drošības jautājuma. Protams, — un Tanja Fajon risināja šo jautājumu — tā nav diplomātiska dāvana. Taču viņš acīmredzot turpināja, teikdams, ka Francija vēlētos pieprasīt drošības garantijas no šīm abām valstīm. Taču tieši to Komisija ir izdarījusi saskaņā ar ierasto, rūpīgi gatavoto ceļvedi, kuru pilnībā atbalstīja Ministru padome, kā arī Parlaments.

Tādēļ visi komisāres Malmström paustie aspekti bija pilnīgi atbilstoši, un viņai ir arī taisnība, piebilstot, ka tas ir skaidri jānorāda, un esmu droša, ka šo abu valstu iestādes to skaidri norādīs saviem pilsoņiem, ka tās ir tiesības, kuras nedrīkst ļaunprātīgi izmantot; tās ir īstermiņa ceļošanas tiesības tūrisma vajadzībām, apmaiņai, uzņēmējdarbībai un tā tālāk, un tās nav paredzētas citiem nolūkiem, tostarp darbam.

Taču atgriezīsimies pie jautājuma par drošību visplašākajā izpratnē. Eiropas Savienība būtībā ir par drošību visplašākajā izpratnē, un tā ir daļa no visas šīs rīcības, lai padarītu iedzīvotājus atvērtākus, cīnītos pret nacionālismu, cīnītos pret etniskiem konfliktiem, lai veidotu miera un labklājības kontinentu, un tieši uz to mēs vēlamies atvērt šo valstu iedzīvotāju acis.

Tas attiecas uz mums visiem, un mēs ceram, ka sagatavosim šīs valstis kļūšanai par Eiropas Savienības dalībvalstīm, jo Eiropas Savienība ir drošības projekts. Mēs noslēdzām šo vienošanos. Mēs teicām: ja izpildīsiet šos nosacījumus, jūs iegūsiet ceļošanas bezvīzu režīmu. Ja Francijai vai jebkurai citai dalībvalstij ir šaubas par šādu ceļošanu, tām nevajadzēja atbalstīt vīzu liberalizācija ceļvedi. Tās tagad nedrīkst lauzt šo solījumu.

 
  
MPphoto
 

  Anna Maria Corazza Bildt, PPE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs! Es priecājos, ka šovakar mēs beidzot varam pateikt Albānijas un Bosnijas iedzīvotājiem: „Jūs neesat aizmirsti.”

Es ceru, ka balsojums rītdienas plenārsēdē parādīs šī Parlamenta stingru apņemšanos atbalstīt vīzu liberalizāciju Albānijai un Bosnijai. EPP mudina Padomi ievērot Zviedrijas prezidentūras pieņemtajā kopīgajā deklarācijā pausto apņemšanos pēc iespējas ātrāk piešķirt bezvīzu režīmu.

Pašlaik, kad, kā norāda Eiropas Komisija, ir izpildīti kritēriji, Albānijas un Bosnijas iedzīvotājiem vajadzētu saredzēt gaismu tuneļa galā un līdz Ziemassvētkiem iegūt ceļošanas bezvīzu režīmu uz ES Šengenas valstīm.

EPP ir noteikti apņēmusies paātrināt vīzu liberalizācijas procesu, izturoties pret visām Rietumbalkānu valstīm vienlīdzīgi. Mēs visu laiku esam rīkojušies konsekventi, reālistiski un ticami, atbalstot iestādes un uzņemoties atbildību par reformu procesu, vienlaikus ievērojot Eiropas iedzīvotāju pamatotās bažas attiecībā uz drošību.

Es patiesi paužu nožēlu par to, ka tika radītas neizpildāmas cerības ar nereāliem grafikiem, un es priecājos, ka šī Parlamenta otrā puse beidzot ir pievienojusies mūsu reālistiskajam ceļam, pieņemot, ka diemžēl nebija iespējami īsāki ceļi. Mēs bijām gatavi tad, kad viņi bija gatavi. Tagad viņi ir gatavi, un mēs apsveicam Bosnijas un Albānijas iestādes par sasniegumiem, īstenojot šīs reformas.

Tiesiskuma nostiprināšana, cīņa pret noziedzību un korupciju ir svarīga šī reģiona iedzīvotājiem un palīdz novērst plaisu starp viņiem un Eiropas Savienību. Kā norādīja komisāre Malmström, cilvēku personiskie kontakti un izolācijas izjūtas mazināšana ir svarīga, lai veicinātu stabilitāti reģionā ar eiropeisku perspektīvu.

Es piedzīvoju Sarajevas aplenkumu un gadiem ilgi biju Bosnijas karā. Man patiešām ir ļoti tuvs to cilvēku lūgums, kuri jutās ieslēgti un aizmirsti, un tas ir bijis manas darbības pamats, kopš 2009. gadā es sāku darbu šajā Parlamentā.

 
  
MPphoto
 

  Monika Flašíková Beňová, S&D grupas vārdā.(SK) Iesākumā es vēlētos pateikties savai kolēģei Tanja Fajon par šo ziņojumu.

Nevar noliegt, ka tā dēvētais vīzu mūris starp Eiropas Savienību un noteiktām Rietumbalkānu valstīm pēdējos divos gadu desmitos ir kļuvis augstāks. Par laimi daļa šī mūra tika gāzta pagājušajā gadā, kad mēs atcēlām vīzu prasības Maķedonijas, Melnkalnes un Serbijas pilsoņiem. Tomēr šis darbs ir jāturpina, un bezvīzu pārvietošanās priekšrocības Eiropas Savienībā ir arī jāpiešķir Bosnijas un Hercegovinas, Albānijas, un nākotnē, iespējams, arī Kosovas iedzīvotājiem.

Vispirms jāatzīst, ka šo valstu valdības pagājušajā gadā ir paveikušas milzīgu darbu, izpildot gandrīz visas Komisijas prasības. Otrkārt, dāmas un kungi, mēs nevaram būt tik naivi, lai iedomātos, ka pašreizējais režīms neļauj noziedzniekiem šķērsot robežu. Viņi vienmēr zina, kā atrast ceļu. Mēs šodien nerunājam par noziedzniekiem vai pat par politiķiem, vai uzņēmējiem. Mēs runājam par Balkānu vienkāršajiem iedzīvotājiem. Mēs nerunājam par darbavietu aizsargāšanu vai uzturēšanās tiesībām. Mēs šodien apspriežam nākamo ES pilsoņu pamattiesības brīvi ceļot Eiropas Savienībā un veidot sociālās un profesionālās saites ar ES dalībvalstīm. Treškārt, vīzu režīma liberalizācija palīdzēs stabilizēt Rietumbalkānus un nostiprināt politisko un ekonomisko sadarbību, lai palielinātu iedzīvotāju atbalstu ES un Eiropas integrācijas perspektīvām, paplašinātu iedzīvotāju redzesloku un apturētu pret Eiropu vērsta ekstrēmisma spēkus.

Mans vienīgais iebildums pret šo ziņojumu attiecas uz Kosovu. Es piekrītu Fajon kundzei, ka šīs teritorijas vienkāršie iedzīvotāji nedrīkst būt pašreizējās politiskās situācijas ķīlnieki, taču vienlaikus ir skaidri jāformulē lēmums par kosoviešu brīvu pārvietošanos tādā veidā, lai Kosovas vadītāji nesāktu to kļūdaini interpretēt kā viņu deklarācijas par valsts statusa pašpasludināšanu de facto atzīšanu. Mums tagad ir jāpieliek visi pūliņi, lai pēc iespējas ātrāk ieviestu bezvīzu režīmu Bosnijas un Hercegovinas un Albānijas iedzīvotājiem. Bosnija un Hercegovina pēdējos mēnešos ir panākusi ievērojamu progresu pēc tam, kad ES pagājušā gada jūlijā nolēma, ka šīs valstis pilnībā neatbilst vīzu režīma liberalizācijas nosacījumiem. Kamēr vien šīs priekšrocības tiek piešķirtas tikai atsevišķām valstīm, vienmēr pastāvēs risks destabilizēt šo reģionu, kā arī draudi, ka šī politiskā un etniskā mozaīka varētu sašķīst vēl mazākās daļiņās. Šo valstu valdības pēdējos mēnešos ir smagi strādājušas, lai novērstu savus trūkumus, kompensētu zaudēto laiku un nodrošinātu kaimiņvalstīm līdzvērtīgu kvalitātes līmeni.

Informācija, ka Eiropas Savienība drīzumā ļaus abu valstu — un jo īpaši Bosnijas un Hercegovinas — pilsoņiem ceļot bez vīzām, samazinās vēl lielākas etniskās un politiskās nestabilitātes risku, nostiprinās politisko un ekonomisko sadarbību, palielinās iedzīvotāju atbalstu ES un Eiropas integrācijas perspektīvas, paplašinās iedzīvotāju redzesloku un apturēs pret Eiropu vērsta ekstrēmisma spēkus.

 
  
MPphoto
 

  Nathalie Griesbeck, ALDE grupas vārdā.(FR) Priekšsēdētāja kungs, komisāre! Arī es vēlētos apsveikt mūsu kolēģi Fajon kundzi par viņas lielisko ziņojumu un arī pateikt, ka, lai gan mēs runājam par ļoti svarīgu pirmo soli vai posmu, šajā ziņojumā ierosinātā vīzu režīma atcelšana tomēr ir progresa pamatelements ceļā uz integrāciju.

Kā jau teicāt, Fajon kundze, šis patiesībā ir ļoti nozīmīgs brīdis visiem attiecīgajiem iedzīvotājiem un īpaši jauniešiem, kuriem pārvietošanās brīvība ir ļoti svarīgs faktors, lai spētu kļūt par iedzīvotājiem, kuri ir atvērti attiecībā uz pārējo pasauli. Es pilnībā atbalstu to, ka šis ziņojums ir jāpieņem ļoti ātri, lai līdz Ziemassvētkiem varētu virzīties tālāk.

Tomēr es nevēlētos, lai mēs šeit apstātos, un es gribētu, lai šī procedūra mums ļautu iet vēl tālāk. Mēs nedrīkstam pieļaut, ka Kosovas iedzīvotāji ir vienīgie Balkānu iedzīvotāji, kuri nevarēs brīvi ceļot, un es ceru, ka Komisija nekavējoties izskatīs šo jautājumu.

Tādējādi, saglabājot mūsu Eiropas prasības — un kā francūziete es pilnībā atbalstu baronesi Ludford, sakot, ka valdības nostāja nav vienīgais viedoklis Francijā — es ierosinu bez bažām turpināt šo liberalizācijas ceļu.

 
  
MPphoto
 

  Marije Cornelissen, Verts/ALE grupas vārdā.(NL) Priekšsēdētāja kungs, es esmu ļoti pārliecināta, ka rīt šī Parlamenta vairākums balsos par ceļošanas bezvīzu režīmu Bosnijai un Hercegovinai un Albānijai. Un pamatoti. Neskatoties uz dažādām politiskām grūtībām, tās ir ļoti smagi strādājušas, lai panāktu atbilstību šiem kritērijiem. Patiesībā tās šajā saistībā ir progresējušas vairāk nekā Serbija un Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika laikā, kad tām tika piešķirts bezvīzu režīms. Tādēļ es neraizējos par mūsu Parlamenta balsojuma rezultātu. Mēs esam teikuši, ka kritēriji ir kritēriji un, tiklīdz valsts tos izpildīs, mēs piešķirsim tās pilsoņiem ceļošanas bezvīzu režīmu. Tas ir svarīgi jauniešiem, uzņēmējiem un visiem.

Tomēr mani māc bažas par Ministru padomi. Baumo, ka dažas valstis šaubās. Es ceru, ka šīs baumas ir nepamatotas. Ja Padomei drīzumā neizdosies atļaut bezvīzu ceļošanas režīmu, šādi tiks pausts nepareizais vēstījums. Uzskatīs, ka mēs piemērojam dubultstandartus. Domās, ka kritērijiem patiesībā nav nekādas jēgas, jo viss patiesībā ir atkarīgs no politiskām spēlēm. Ka Padome netic Komisijas viedoklim. Kur tas mūs novedīs?

Patiesībā šī lieta ir diezgan vienkārša. Komisija ir norādījusi, ka Bosnija un Hercegovina un Albānija ir izpildījušas kritērijus un tādēļ Eiropas Parlamentam un Ministru padomei tas pēc iespējas ātrāk ir jāatzīst. Šīm iestādēm var būt savi viedokļi par Komisiju un politiķiem šajās valstīs, taču runa ir par cilvēkiem, kuri tur dzīvo.

 
  
MPphoto
 

  Charles Tannock, ECR grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs! Vīzu liberalizācija ir svarīgs solis jebkurai valstij, kura vēlas veidot ciešākas attiecības ar Eiropas Savienību. Atvieglojumi godīgiem trešo valstu pilsoņiem, lai apmeklētu ES uzņēmējdarbības vai tūrisma nolūkā, ir svarīgs aspekts šo valstu integrācijai mūsu pašu Eiropas Savienībā.

Pozitīvā pieredze, paplašinot vīzu liberalizāciju Melnkalnei — attiecībā uz kuru man bija tā privilēģija būt par referentu šajā Parlamentā — Serbijai un Maķedonijai, ir devusi papildu stimulu šo valstu vēlmei pievienoties ES. Tomēr mums beidzot jāpiešķir vienādas iespējas visām Rietumbalkānu valstīm sasniegt šo statusu, ja tās tādam atbilst. Galu galā tas nav nekas vairāk kā tas, ko viņi mēdza izmantot bijušās Dienvidslāvijas laikos.

Tādēļ vīzu režīma liberalizācijas paplašināšana Albānijai un Bosnijai un Hercegovinai ir dabiska ilgstošas stratēģiskās politikas attīstība, ko es savas grupas vārdā vērtēju atzinīgi. Taču mums vajadzētu uzstāt, lai visas šīs valstis sasniegtu un uzturētu augstu standartus attiecībā uz pasu biometrisko drošību. Vīzu liberalizācija ir privilēģija, un tās nav automātiskas tiesības, ko var uzskatīt par pašsaprotamām.

Kas attiecas uz Kosovu, joprojām ir bažas par pasu drošības kvalitāti un organizēto noziedzību. Kamēr šie jautājumi nebūs pilnībā atrisināti, Kosovai noteikti jāpaliek ārpus mūsu politikas darbības jomas. Bet es, piemēram, principā neiebilstu pret to, ka Kosova galu galā sasniegtu vīzu liberalizāciju. Kaut gan piecas ES valstis to neatzīst, tam vien nevajadzētu būt par iemeslu nepiešķirt Kosovai kā teritorijai tiesības brīvi ceļot uz Eiropas Savienību. Neviena ES dalībvalsts neatzīst Taivānu, teritoriju, attiecībā uz kuru man bija iespēja būt par šī Parlamenta draudzības grupas priekšsēdētāju, tomēr ticams, ka drīzumā mūsu Eiropas Savienība piešķirs bezvīzu privilēģijas Taivānas iedzīvotājiem — un pamatoti. Tādēļ Kosovai līdzīgi kā Taivānai galu galā vajadzētu baudīt tādas pašas privilēģijas, kad būs pienācis īstais laiks.

 
  
MPphoto
 

  Cornelia Ernst, GUE/NGL grupas vārdā.(DE) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Es vēlētos pateikties Fajon kundzei par viņas lielisko ziņojumu, kas patiešām ir ļāvis mums virzīties uz priekšu šajā jautājumā. Eiropas Apvienotās kreiso un Ziemeļvalstu Zaļo kreiso spēku konfederālā grupa ļoti skaidri pauž atbalstu vīzu liberalizācijai visos Rietumbalkānos, un šajā gadījumā mēs, protams, arī atbalstām vīzu prasības atcelšanu Bosnijai un Hercegovinai un Albānijai, jo īpaši, lai faktiski tiktu sākta šo valstu atvēršana, un tādēļ, ka tā nodrošinās labākas iespējas to vispārējai attīstībai. Mēs ceram, ka šādas iespējas patiešām tiks izmantotas.

Es personīgi arī vēlētos, lai šāda veida kārtība ļoti drīz tiktu panākta attiecībā uz Kosovu — vai vismaz, lai notiktu sākotnējās sarunas. Tas ir steidzami nepieciešams, jo citādi Kosova būs maza, no pārējās pasaules faktiski nošķirta sala Rietumbalkānos. Tomēr man bažas rada tas — un es vēlos uz to norādīt —, ka mēs vienlaikus liekam ieviest biometriskos datus. Šajā saistībā es vēlos izteikties ļoti skaidri: biometrisko datu izmantošana ir tikpat pretrunīga kā vienmēr, un jo īpaši — šādu datu izmantošana nav droša. Es to saku, atsaucoties uz dažas dienas vecām ziņām Vācijā, ka PIN kodus var uzlauzt, un tie ir uzlauzti. Ir jāatzīst, ka tas var notikt.

Darīsim visu iespējamo, lai nodrošinātu ne vien to, ka šīm valstīm tiek atceltas vīzu prasības, bet arī tiek uzsākta sociālā un ekonomiskā attīstība. Tas ir steidzami jādara abās valstīs, un iedzīvotāji to ir pelnījuši. Arī mums Eiropas Savienībā vajadzētu strādāt, lai sasniegtu šo mērķi.

 
  
MPphoto
 

  Mario Borghezio, EFD grupas vārdā.(IT) Priekšsēdētāja kungs, mēs balsosim pret šo ziņojumu ne tikai tāpēc, ka referente ierosina izdarīt spiedienu uz Komisiju un Padomi, lai paātrinātu vīzu liberalizācijas procesu Kosovai. Vai mēs saprotam, ko mēs apspriežam? Vai mēs saprotam, ka Kosovai bija grūti reintegrēt tūkstošiem romu, kuri meklēja patvērumu Vācijā? Tā ir ārkārtīgi delikāta situācija visai Eiropas Savienībai.

Vai mēs saprotam, ka vīzu liberalizācija, kuru, kā es šeit dzirdēju sakām, izmantos tikai studenti un godīgi iedzīvotāji, kaut gan es personīgi nepavisam nepiekrītu šim optimistiskajam paziņojumam, vienkārši nozīmēs to, ka Eiropa kļūs par romu perēkli? Mums tas patiešām nav vajadzīgs, ņemot vērā nopietnās problēmas, ar kurām saskaramies attiecībā uz integrāciju un romu ārkārtīgi smago problēmu.

Attiecībā uz Albāniju es vēlētos norādīt, ka Komisija maijā vēlreiz ierosināja, ka Albānijai un Bosnijai un Hercegovinai būtu jāļauj saviem pilsoņiem ceļot Šengenas zonā ar elektroniskām pasēm. Tomēr šis priekšlikums netika virzīts uz priekšu Albānijas trūkumu dēļ attiecībā uz repatriēto albāņu reintegrāciju.

Es uzskatu, ka pastāv drošības un kontroles problēmas, kuras kā laukakmeņi nospiež vīzu liberalizāciju. Mums par to jāpadomā ļoti rūpīgi: vīzas ir nepieciešamas, un kā vēl!

 
  
MPphoto
 

  Daniël van der Stoep (NI).(NL) Priekšsēdētāja kungs! Holandes Tautas brīvības partijas (PVV) delegācija ir pret vīzu režīma atcelšanu Bosnijai un Hercegovinai un Albānijai, divām valstīm, kuras ir saistītas ar islāma konferences organizāciju attiecīgi kā dalībnieks un kā novērotājs. Tā ir organizācija, kura atbalsta šariatu kā cilvēktiesību pamatu un kura ar savu neslēpto antisemītismu ir saņēmusi ķīlā ANO. Kā gan jūs varat dāļāt simboliskas dāvanas valstīm, kuras apgalvo, ka šariata likums ir cilvēktiesību pamatā? Šariats ir likums, kas islāma sabiedrībā nosaka ikkatru dzīves aspektu, sākot ar civilajiem un ģimenes likumiem un beidzot ar krimināllikumu. Tas paredz, kā ir jāēd, jāģērbjas un pat kā jālieto tualete. Apspiest sievietes ir labi, dzert alkoholu ir slikti. Es to nespēju saprast.

Vai kāds var man paskaidrot, kā šis likums var pastāvēt līdzās Eiropas Savienībai tik dārgajām pamattiesībām un cilvēktiesībām? Šīs abas valstis gandrīz varētu uzskatīt par viskorumpētākajām Eiropā, un tomēr Parlaments uzskata, ka tās ir jāatalgo, atceļot vīzu režīmu, tikai tādēļ, ka tās ir bijušas mazāk korumpētas par Zimbabvi. Tas tiek apslēpts ar tādiem paziņojumiem kā „zināt, tas ļaus viņiem apmeklēt savas ģimenes vai pabeigt mācības ārvalstīs”. Tās, protams, ir pilnīgas muļķības, jo šāda iespēja jau pastāv. Viņiem tikai vispirms ir jāiegūst papīra gabals, kas viņiem ļauj to darīt. Ir absolūtas muļķības atcelt vīzu prasību, pamatojoties uz to, ka citādi tās būs ieslodzītas savās nožēlojamajās valstiņās. Pilnīgas muļķības! Holandes pilsētas jau ir pārpludinātas ar poļu, rumāņu un bulgāru bariem. Ar to ir pietiekami, lai padarītu traku. Šī vīzu režīma atcelšana visu padarīs tikai sliktāku. Cik ārkārtīgi skumji!

(Runātājs piekrita atbildēt uz zilās kartes jautājumu, kas uzdots saskaņā ar Reglamenta 149. panta 8. punktu)

 
  
MPphoto
 

  Emine Bozkurt (S&D).(NL) Priekšsēdētāja kungs, es vēlētos uzdot jautājumu van der Stoep kungam. Jūs teicāt, ka ir valstis, kurās šariats ir cilvēktiesību pamatā. Vai jūs, lūdzu, varētu mums pastāstīt, par kādiem konkrētiem priekšlikumiem Bosnijas un Hercegovinas un Albānijas parlamenti ir debatējuši, lai iekļautu šariatu un kādos datumos šīs debates notika? Jūs izdarāt pieņēmumu, kuru nevarat pamatot, vai ne? Es ceru, ka jūs to spēsiet izdarīt, bet informējiet mūs.

 
  
MPphoto
 

  Daniël van der Stoep (NI).(NL) Priekšsēdētāja kungs! Bozkurt kundze, protams, ļoti labi apzinās, ka man nav detalizētas informācijas par visu, kas notiek Bosnijā un Hercegovinā un Albānijā, un, godīgi sakot, mani tas nepavisam neinteresē. Vai es varētu viņai atgādināt par to, ka Kairas Deklarācijā ir skaidri paziņots, ka šariats ir cilvēktiesību pamatā un ka Bosnija un Hercegovina un Albānija ir parakstījušas šo deklarāciju? Vai jūs varētu man paskaidrot, kā jūs varat neredzēt, ka ar to kaut kas nav kārtībā? Ja jums šariats ir cilvēktiesību pamatā, tad, zināt, jūs noteikti esat zaudējusi prātu, vai ne tā? Tas ir viss, kas man šajā saistībā sakāms.

 
  
MPphoto
 

  Agustín Díaz de Mera García Consuegra (PPE).(ES) Priekšsēdētāja kungs! Es iesākumā vēlētos apsveikt Fajon kundzi, kura ir sagatavojusi ziņojumu ar tik lielu apņemšanos un tik apņēmīgā veidā.

Es arī vēlētos apsveikt savu kolēģi un draugu Corazza Bildt par viņas apņēmību un aizrautību, uzņemoties saistības panākt vīzu atvieglojumu piemērošanu Bosnijai un Hercegovinai un Albānijai — divām valstīm, kurām tas ārkārtīgi vajadzīgs.

Tāpat kā jūs arī es kara laikā biju Sarajevā un Mostarā, un arī es pieredzēju Miloševiča veiktu liela mēroga iedzīvotāju pārvietošanu un albāņu solidaritāti. Tādēļ es šodien paužu prieku, priekšsēdētāja kungs, jo par laimi tiek panākts taisnīgums. Kopš Saloniku augstākā līmeņa sanāksmes 2003. gada jūnijā, kad Eiropas Savienība beidzot spēra atzīstamo soli, apņemoties Rietumbalkāniem atcelt vīzu režīmu, pēc pirmā posma, kad abas valstis nebija izpildījušas prasības, tagad varam atkārtoti apstiprināt un paust atzinību par apņemšanos, ka beidzot albāņi un bosnieši spēs ceļot uz ES teritoriju.

Priekšsēdētāja kungs, komisāre, nepieciešamībai Balkānos radīt stabilitāti, jo īpaši valstīs, kuras nākotnē noteikti pievienosies Eiropas Savienībai, un veicināt pašlaik izolēto iedzīvotāju mobilitāti, manuprāt, ir jābūt vienam no Parlamentam politiskajiem pienākumiem.

 
  
MPphoto
 

  Emine Bozkurt (S&D). - Priekšsēdētāja kungs! Es vēlētos pateikties referentei Tanja Fajon. Bosnijā un Hercegovinā iedzīvotāji pēc kara 1990. gados jūtas, kā ieslodzīti būrī. Tagad beidzot tiks atvērtas durvis, lai viņi tiktu laukā.

Rītdien Eiropas Parlaments var paust skaidru vēstījumu, ka Bosnijas un Hercegovinas un Albānijas iedzīvotāji ir laipni gaidīti viesi Eiropā. Eiropas Komisija secināja, ka abas valstis ir izpildījušas vīzu liberalizācijas kritērijus. Reformas ir svarīgas ne tikai šīm valstīm, bet arī ES. Ir panākts ievērojams progress, nostiprinot robežas un uzlabojot sadarbību cīņā pret pārrobežu noziedzību, piemēram, cilvēku tirdzniecību un narkotiku kontrabandu, un būs iespējams nosūtīt atpakaļ personas, kuras Eiropā uzturas nelegāli.

Pieredze vīzu liberalizācijas jomā parādīja, ka Bosnijas un Hercegovinas vadītāji gribēja un spēja piekrist ātri veikt vajadzīgās reformas. Sadarbība un šo reformu efektivitāte, cerams, būs par piemēru turpmākām reformām, kas ir ne vien nepieciešamas ES integrācijai, bet ir arī ārkārtīgi nozīmīgas iedzīvotājiem, kuri beidzot varēs apmeklēt savas ģimenes, īpaši attiecībā uz plašo Bosnijas un Hercegovinas iedzīvotāju diasporu Eiropā. Tā ir arī būtiska jauniešiem un studentiem, lai prognozētu savu Eiropas nākotni. Viņiem būs iespēja paskatīties pāri savas valsts mūriem. Cerams, viņi pastāstīs saviem jaunajiem vadītājiem, ka ES integrācijai jābūt vienam no galvenajiem darba kārtības jautājumiem.

Pēdējais, ko mēs vēlamies, ir melnais caurums Eiropā. Eiropas Komisija un mēs Parlamentā vēlamies pārtraukt šo izolāciju. Mēs šīm valstīm apsolījām vīzu liberalizāciju, kad tās būs izpildījušas kritērijus. Ar Komisijas un Eiropas Parlamenta piekrišanu divas trešdaļas Eiropas iestāžu atzīs to centienus un progresu. Es vēlos, lai arī Padome pildītu savu solījumu, lai Bosnijas un Albānijas iedzīvotāji beidzot redzētu, ka gara tuneļa galā ir gaisma.

 
  
MPphoto
 

  Jelko Kacin (ALDE).(SL) Apsveicu, Tanja! Komisāre, dāmas un kungi! Runāsim skaidru valodu, kāpēc Albānijai un Bosnijai un Hercegovinai neizdevās saviem pilsoņiem nodrošināt vīzu liberalizāciju pagājušajā gadā. Tas ir tāpēc, ka šīm valstīm neizdevās izpildīt politisku mājasdarbu, kas būtu apliecinājis to pienākumu attiecībā pret saviem pilsoņiem. Tomēr šogad šo valstu parlamenti un valdības veiksmīgi atkārtoti nokārtoja savus eksāmenus. Jā, tās to izdarīja pašā pēdējā brīdī, jo tur dažiem cilvēkiem joprojām bija šaubas.

Mēs Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupā gaidām vīzu liberalizāciju, un mēs vēlētos pateikt Albānijas un Bosnijas un Hercegovinas iedzīvotājiem, ka viņi ir mūsu draugi, mūsu partneri un mūsu dārgie kaimiņi. Viņi tiks laipni gaidīti, apciemojot mūsu un savus radiniekus, kuri ar savu smago darbu un kopā ar mums veido vienotu, labāku, bagātāku un lielāku Eiropas Savienību.

Lēmums liberalizēt vīzas, kas jāpieņem Eiropas Parlamentā, ir mūsu kopējs sasniegums — svarīgs politisks un patiesi humāns vēstījums. Vīzu liberalizācija ir paredzēta, lai sniegtu labumu šo valstu iedzīvotājiem, nevis atalgotu to politiķus. Tomēr abu valstu valdībām ir neatlaidīgi jāturpina centieni, lai pārliecinātu ES dalībvalstu iekšlietu ministrus, ka tās ir pilnībā apņēmušās īstenot un konsekventi ievērot pieņemtos noteikumus un saistības.

 
  
MPphoto
 

  Ulrike Lunacek (Verts/ALE).(DE) Priekšsēdētāja kungs! Arī es savas grupas vārdā vēlētos pateikties Fajon kundzei un arī paust pateicību komisārei Malmström, jo es uzskatu, ka viņām abām bija būtiska nozīme un viņas ir rīkojušās pareizi. Balsojums rīt Parlamentā Albānijas un Bosnijas un Hercegovinas iedzīvotājiem solījumu par Eiropas nākotni padarīs taustāmāku. Beidzot būs iespējams viņiem nodrošināt to, kas Serbijas, Melnkalnes un Maķedonijas iedzīvotājiem jau ir kopš pagājušā gada. Šī plašā vienprātība rīt Eiropas Parlamentā arī noteiks skaidru uzdevumu Padomei, lai savā nākamajā sanāksmē novembrī tā skaidri norādītu, ka arī dos zaļo gaismu šī procesa virzībai, tāpat kā to jau ir izdarījusi Komisija un kā Parlaments izdarīs rīt.

Kā jau iepriekš sacīts, mēs nedrīkstam pieļaut, ka tagad dažas dalībvalstis sāk šaubīties un izvirza jaunus argumentus, piemēram, jaunu drošības garantiju nepieciešamību, ja mēs ļoti labi zinām, ka šādas rīcības vienīgais iemesls ir šo valstu iekšējās politiskās debates — tam nav nekāda pamatojuma attiecībā uz kritērijiem, kurus Albānija un Bosnija un Hercegovina jau ir izpildījušas. Citiem vārdiem sakot, rīt mēs uzdosim Padomei dot zaļo gaismu, kā to jau ir darījusi Komisija un Parlaments.

Kā referentei par Kosovu man tomēr arī jāatzīst — un šis jautājums daļēji ir adresēts Beňová kundzei, kuras, manuprāt, diemžēl vairs nav sēžu zālē —,ka Kosova ir neatkarīga valsts. Tā ir taisnība, neskatoties uz piecām ES dalībvalstīm, kuras to vēl nav atzinušas, kuras nevēlas redzēt realitāti. Tas ir fakts; tā ir realitāte. Kā referente par Kosovu es arī aicinu Komisiju beidzot sagatavot ceļvedi Kosovas valdībai, lai varētu sākt darbu un lai brīvība no vīzām — ceļošanas brīvība — beidzot varētu būt sasniedzama arī Kosovai.

 
  
MPphoto
 

  Jaroslav Paška (EFD). (SK) Iesniegtais priekšlikums — Eiropas Parlamenta un Padomes regula — ļaus Albānijas un Bosnijas un Hercegovinas iedzīvotājiem ceļot bez vīzas uz visām Eiropas Savienības valstīm.

Laikā, kad vairākas islāma organizācijas Eiropu apdraud ar teroristu uzbrukumiem, manuprāt, tas ir pārsteidzošs un pozitīvs žests, kas, iespējams, ir veltīts visai islāma pasaulei. Tomēr ārpus šīs regulas paskaidrojuma rakstā ir minēta atsauce uz Kosovu. Saskaņā ar gandrīz divām trešdaļām ANO dalībvalstu, saskaņā ar ANO Drošības padomes rezolūciju Nr. 1244 un ANO Hartas 1. nodaļas 2. panta 7. punktu Kosova oficiāli ir likumīga Serbijas Republikas daļa, pat ja tā pašlaik tā ir sava veida īpašā protektorātā. Tādēļ, komisāre, es uzskatu, ka Kosovas gadījumā mums ir skrupulozi jāievēro starptautiskie tiesību akti un mēs nedrīkstam sadalīt Serbijas iedzīvotājus pēc dzīvesvietas vai etniskajiem kritērijiem, bet ir jāļauj visiem Serbijas provinces Kosovas iedzīvotājiem ceļot visās Eiropas Savienības dalībvalstīs ar Serbijas pasi tādā pašā veidā kā citiem Serbijas pilsoņiem.

 
  
MPphoto
 

  Philip Claeys (NI).(NL) Priekšsēdētāja kungs, vīzu liberalizācija tādām valstīm kā Bosnija un Hercegovina un Albānija ir īpaši nesaprātīga doma. Savā paskaidrojumā Fajon kundze precīzi šādiem vārdiem norādīja, ka runa galvenokārt ir par studentiem un jauniešiem, kuri ierodas apmeklēt savus draugus un ģimeni. Vai tas ir īsts naivums, vai arī jūs tikai tēlojat naivumu, mēģinot faktiski aktīvi noliegt realitāti? Piemēram, jūs savā ziņojumā argumentējat, ka vīzu prasības atmešana veicinās etniskās un politiskās nestabilitātes novēršanu. Skatīsimies patiesībai acīs; vienīgais, ko mēs darīsim, būs lielas šīs nestabilitātes daļas ievešana Eiropas Savienībā.

Ļaujiet man nolasīt jums citātu no Eiropola, Eirojust un Frontex ziņojuma par iekšējās drošības stāvokli Eiropas Savienībā. Šis ir 2010. gada 7. maija dokuments. „Albānija, Kosova, Serbija, Melnkalne un Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika ir nelegālo imigrantu un cilvēku tirdzniecības upuru seksuālai izmantošanai, kaņepju izstrādājumu, heroīna, kokaīna, cigarešu, sintētisko narkotiku un prekursoru, viltotu eiro un ieroču tranzītvalstis uz Eiropas Savienību. Īpaši redzamas ir albāņu organizētās noziedzības grupas, jo sevišķi attiecībā uz heroīna kontrabandu un sieviešu tirdzniecību seksuālai izmantošanai.” Citāta beigas. Tādēļ, tā vietā lai pārbaudes padarītu stingrākas, mēs tagad gatavojamies atcelt vīzas, plaši atvērt savas durvis un vēl vairāk padziļināt importētās noziedzības problēmu.

 
  
MPphoto
 

  Andrey Kovatchev (PPE).(BG) Es atzinīgi vērtēju Fajon kundzes ziņojumu un Komisijas priekšlikumu atcelt vīzu režīmu Albānijai un Bosnijai un Hercegovinai. Prakse ir pierādījusi, ka diemžēl vīzas ne vienmēr ir visefektīvākā metode, kā apturēt nelegālo imigrāciju un organizēto noziedzību. No ceļošanas ierobežojumiem visvairāk cieš parastie iedzīvotāji un jo īpaši jaunieši. Tie neļauj turpmākajiem Eiropas Savienības pilsoņiem redzēt un novērtēt visu, ko Eiropā esam kopīgi sasnieguši, kā arī satikties un sadraudzēties ar citiem sava vecuma eiropiešiem. Dažiem tiem, kuri tikko pauda kritisku attieksmi, es vēlētos norādīt, ka bezvīzu režīmam ar Maķedoniju, Melnkalni un Serbiju vēl nav bijušas nekādas negatīvas sekas. Eiropas Savienība ir apņēmusies dot Rietumbalkāniem skaidru Eiropas perspektīvu, tādēļ izdarīsim savu daļu un nodrošināsim šīm valstīm bezvīzu režīmu.

Protams, mēs nevaram pieļaut kompromisus attiecībā uz pasākumiem cīņai pret organizēto noziedzību, nelikumīgi iegūto līdzekļu legalizēšanu, cilvēku tirdzniecību un narkotiku kontrabandu. Ir arī svarīgi šajās valstīs veicināt tiesiskās un administratīvās reformas un uzlabot tiesiskumu. Nevienam Eiropā nevajadzētu justies izolētam un atstumtam bez iespējas ceļot. Eiropas Savienības pamatā ir vērtības, kas ir kopīgas ar mūsu kaimiņvalstīm un valstīm, kuras ir uzsākušas Eiropas integrācijas ceļu. Es priecājos, ka atveram durvis albāņiem un bosniešiem, jo mēs sagaidām, ka reiz viņi kļūs arī par Eiropas Savienības pilsoņiem. Vīzu režīma atcelšana Rietumbalkānos veicinās drošību, kā arī šo valstu un visas Eiropas Savienības pilsoņu brīvību. Vīzu liberalizācijas režīmā ir jāiekļauj arī Kosova. Pēc ierobežojumu atcelšanas Albānijai un Bosnijai un Hercegovinai, Kosovas iedzīvotāji Balkānos būs atlikuši vienīgie, kuriem būs vajadzīga vīza, lai ceļotu uz Eiropu. Neatkarīgi no mūsu atšķirīgajiem viedokļiem par Kosovu, Eiropas vadītājiem tai jāizstrādā ceļvedis virzībai uz bezvīzu režīmu. Es uzskatu, ka tas sniegs iespēju samazināt etnisko spriedzi Balkānos, un tā vairs nebūs Eiropas vēsturiskā pulvermuca, bet gan kļūs par likuma ievērošanas un pilsoņu brīvību modeli un labklājības garantiju.

 
  
MPphoto
 

  Silvia-Adriana Ţicău (S&D).(RO) Iesākumā es vēlētos apsveikt Tanja Fajon par viņas ziņojumu.

Saskaņā ar Saloniku darba kārtību vīzu liberalizācijas procesā ar Albāniju un Bosniju un Hercegovinu ir ņemts vērā panāktais progress dialogos, kas organizēti pēdējo septiņu mēnešu laikā. Ir veikts visaptverošs katra atsevišķa gadījuma novērtējums, lai radītu kritēriju kopumu attiecībā uz nelegālo emigrāciju, sabiedrisko kārtību un drošību, kā arī Eiropas Savienības ārējām attiecībām ar trešajām valstīm.

Šajā saistībā, protams, īpaša uzmanība ir jāpievērš arī attiecīgo trešo valstu izsniegto ceļošanas dokumentu drošībai. Vīzu atcelšanas pamatā ir katrai valstij pieņemti ceļveži. Šajā sakarā ir jāatgādina par abu valstu Eiropas likteni un to, ka tās jau ir atcēlušas vīzu prasības visiem Eiropas Savienības pilsoņiem.

Visbeidzot, es vēlētos norādīt, ka šī vīzu atcelšana ir jāpiemēro tikai katras attiecīgās valsts izdotu biometrisko pasu turētājiem.

 
  
MPphoto
 

  Kinga Gál (PPE). (HU) Priekšsēdētāja kungs, komisāre, dāmas un kungi! Mēs atzinīgi vērtējam to, ka beidzot — gandrīz gadu pēc mūsu nostājas pieņemšanas par Serbiju, Melnkalni un Maķedoniju — mēs tagad varam pieņemt nostāju arī jautājumā par bezvīzu režīmu Bosnijai un Hercegovinai. Īpaša atzinība jāizsaka referentei Tanja Fajon un manai kolēģei Anna Maria Corazza Bildt par viņu rūpīgo darbu.

Jautājumu par ceļošanu Eiropā bez vīzām nevar uzskatīt ne par privilēģiju, ne diplomātisku žestu. Tā pamatā ir savstarpējas apņemšanās, kas nozīmē, ka bažas par drošību nevar apdraudēt mūsu politiskos mērķus. Tāpēc es neapšaubāmi vēlētos pateikties Komisijai un personīgi komisārei Malmström par viņu paveikto darbu, lai nodrošinātu Rietumbalkānu bezvīzu režīma liberalizācijai pieņemtā grafika ilgtspēju.

Tas, ka ir pagājušas tikai dažas dienas pēc vēlēšanām Bosnijā un Hercegovinā, šo jautājumu padara īpaši svarīgu. Vēlēšanu rezultāti arī parāda, ka lielo etnisko plaisu nevar pārvarēt vienā rāvienā. Tieši bezvīzu režīms nākamajām paaudzēm, jauniešiem, ļauj piekļūt Eiropas perspektīvai, un šī Eiropas perspektīva var palīdzēt panākt samierināšanu. Arī šī iemesla dēļ šajā reģionā ir vajadzīgs bezvīzu režīms. Ceļš uz tādu apstākļu izveidi, kas nepieciešami miermīlīgai līdzāspastāvēšanai, ved cauri Eiropas Savienībai, un, atbalstot bezvīzu režīmu, mēs dodam savu ieguldījumu šajā mērķī. Tādēļ mums nevajadzētu aizmirst arī par Kosovu, un mums, cik ātri vien iespējams, jāsagatavo grafiks arī šim reģionam.

 
  
MPphoto
 

  Victor Boştinaru (S&D). – Priekšsēdētāja kungs! Es uzskatu, ka mums vajadzētu atbalstīt bezvīzu režīmu Albānijai un Bosnijai un Hercegovinai, un es ļoti atzinīgi vērtēju Tanja Fajon ziņojumu, taču attiecībā uz Albāniju mums ir jānodrošina, lai tiktu pausts vēstījums, ka pozitīvs balsojums Eiropas Parlamentā nekādā ziņā nav paredzēts kā Albānijas valdības atalgojums. Tā vietā tas ir tikai atvieglojums Albānijas pilsoņiem, kuriem ilgāk kā gadu ir jācieš no nekad nebeidzamas politiskās krīzes sekām. Jebkurā gadījumā ir skaidrs, ka pozitīvs rezultāts Parlamentā Albānijai būs tikai puse no ceļa, jo, ja vien tā nepanāks konkrētu progresu, daži Padomes dalībnieki galu galā var paust iebildumus.

Šķiet, ka līdz šim Albānijas valdība nav panākusi nekādu progresu vai nav izrādījusi nekādus centienus, lai atrisinātu politisko krīzi, neskatoties uz Eiropas Parlamenta jūnijā pieņemto rezolūciju. Vienīgā joma, kurā tika panākts redzams progress, bija korupcija, taču diemžēl pretējā virzienā, nekā mēs cerējām, kad vismaz pēdējos mēnešos ik dienas atklātībā ir nonākusi informācija par gadījumiem, kuros iesaistīti augstu stāvoši Albānijas valdības locekļi.

Tas nav pareizais veids, kā rīkoties attiecībā pret ES, un Albānijai vajadzētu ieklausīties šajā brīdinājumā, kamēr nav par vēlu.

 
  
MPphoto
 

  Georgios Papanikolaou (PPE).(EL) Priekšsēdētāja kungs! Vīzu prasību atcelšana visām Rietumbalkānu valstīm ir reāls pierādījums to iedzīvotājiem par Eiropas perspektīvām. Ir ļoti svarīgi, lai Albānija un Bosnija un Hercegovina tagad ievērotu noteikumus un nosacījumus, un rādītājus, kas vajadzīgi, lai piemērotu vīzu režīma atbrīvojumu.

Tomēr es vēlētos piebilst dažus aspektus iepriekš teiktajam un pievērst mūsu uzmanību šādiem trīs komentāriem: pirmkārt, sākot no šī brīža, mums ir jābūt īpaši uzmanīgiem un nelokāmiem attiecībā uz saistību ievērošanu nelegālās imigrācijas jomā. Kas vēl svarīgāk — es vēlētos atgādināt Parlamentam, ka 2009. gadā pa sauszemes robežu starp Grieķiju un Albāniju un Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku Eiropas Savienībā nokļuva procentuāli visvairāk, proti, 34 % nelegālo imigrantu.

Otrkārt, mēs nedrīkstam ignorēt bažas par ekonomisko migrantu skaita iespējamo palielināšanos no šīm valstīm uz pārējām Eiropas Savienības valstīm viena papildu iemesla dēļ: joprojām labā atmiņā ir pieredze šeit, Briselē, kur aptuveni pirms gada palielinājās politiskā patvēruma pieteikumu skaits no Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas, Serbijas un Melnkalnes. Tolaik, kā mums ir atgādināts, Beļģijas valdībai bija jāveic īpaši pasākumi uzreiz pēc vīzu prasību atcelšanas.

Visbeidzot, ir jāatbild uz dažiem noteiktu dalībvalstu uzdotiem jautājumiem, un prezidējošajai valstij ir jātur solījums un jāorganizē ekspertu sanāksme, lai izskatītu jautājumus, kuri, pēc dažu dalībvalstu domām, joprojām nav atrisināti. Lai procedūra noritētu bez sarežģījumiem, ir jānovērš dažas neatrisinātas problēmas.

 
  
MPphoto
 

  Carlos Coelho (PPE).(PT) Iesākumā es apsveikšu Fajon kundzi par viņas lielisko ziņojumu un savu kolēģi Bildt kundzi, kura bija Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) ēnu referente, par viņas paveikto darbu. Ir jau atgādināts, ka tad, kad 2009. gada novembrī tika pieņemta vīzu atcelšana Serbijai, Melnkalnei un Bijušajai Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikai, mēs to nevarējām izdarīt Albānijai un Bosnijai un Hercegovinai tā vienkāršā iemesla dēļ, ka tās nebija izpildījušas kritērijus. Patiesībā vīzu obligāta izmantošana, lai nokļūtu Šengenas zonā, tiek liberalizēta saskaņā ar stingru katra atsevišķā gadījuma novērtējumu. Šī novērtējuma pamatā ir kritēriji attiecībā uz tiesiskuma nostiprināšanu, sabiedrisko kārtību un drošību, jo īpaši cīņu pret organizēto noziedzību, korupciju un nelegālo imigrāciju, kā arī attiecībā uz Eiropas Savienības ārējām attiecībām ar trešajām valstīm. Novērtējumā ir arī ņemta vērā reģionālās saskaņotības un savstarpīguma ietekme.

Saskaņā ar Komisijas iesniegto priekšlikumu, pamatojoties uz novērtējuma ziņojumiem, var secināt, ka šīs divas valstis pašlaik atbilst lielākajai daļai kritēriju, lai tās no I pielikuma (tā dēvētā „negatīvā saraksta”) iekļautu II pielikumā (tā dēvētajā „pozitīvajā sarakstā”). Ir atlikuši tikai ļoti nedaudzi kritēriji, kas joprojām tiek īstenoti un kuru īstenošanu uzrauga Komisija. Ir cerības, ka šis process tiks ļoti drīz pabeigts.

Eiropas Parlaments un Padome ir apņēmušies pieņemt lēmumu pēc iespējas ātrāk, tiklīdz būs apstiprināts, ka ir izpildīti visi šie kritēriji. Mēs tagad izpildām šo apņemšanos un ceram, ka Padome arī darīs tāpat. Kā sacīja mana kolēģe Bildt kundze, ir pienācis laiks dot signālu un izbeigt izolāciju. Cerēsim, ka šīs divas valstis varēs izmantot šo atbrīvojumu jau Ziemassvētku periodā. Tas stiprinās politisko un ekonomisko sadarbību ar šo reģionu un būs veids, kā izbeigt šo tautu izolācijas sajūtu.

 
  
  

SĒDI VADA: I. DURANT
Priekšsēdētāja vietniece

 
  
MPphoto
 

  Lena Kolarska-Bobińska (PPE).(PL) Priekšsēdētājas kundze! Vīzu ierobežojumu radīto šķēršļu atcelšana un mūru nojaukšana būs ļoti priecīgs mirklis ne vien Albānijas un Bosnijas un Hercegovinas iedzīvotājiem, bet arī mums, Eiropas Savienības iedzīvotājiem, jo tas apstiprinās, ka esam patiesi attiecībā uz savām vērtībām būt atvērtiem pret saviem kaimiņiem. Tas arī garantēs drošāku stāvokli kaimiņvalstīs.

Lai gan tiek pausta atzinība par to, ka ir pielikti pūliņi, lai nodrošinātu bezvīzu režīmu un nojauktu šos mūrus daļai Rietumbalkānu, tomēr Eiropas Komisijai un komisāram, kā arī mūsu kolēģiem ir jāadresē ļoti liela prasība un lūgums: atcerēsimies par Austrumu partnerības valstīm, šoreiz atcerēsimies Ukrainu, Moldovu un Gruziju. Mūs gaida turpmāki uzdevumi. Tā kā mēs pašlaik esam sasnieguši vienu posmu, tūlīt padomāsim par nākamo. Šīs valstis — Ukraina, Moldova un Gruzija — nav pat vēl oficiāli saņēmušas ceļvežus, ko mēs jau esam prasījuši Eiropas Parlamenta pašreizējā pilnvaru laikā.

Eiropas Savienība izjuta pienākumu attiecībā pret Rietumbalkānu valstīm, un tai jājūt tāds pats pienākums pret tās — un pret mūsu — austrumu kaimiņiem. Situācija abos gadījumos ir līdzīga — mēs runājam par kaimiņvalstīm, kuras visai nesen varēja brīvi ceļot dažās Eiropas Savienības valstīs. Diemžēl pašlaik tām ir piemēroti ierobežojumi, un galvenokārt cieš jaunieši un studenti, jo elitei tas netraucē, un tā ceļos jebkurā gadījumā. Tomēr mēs runājam par Eiropas nākotni, par studentiem un jauniem darba ņēmējiem. Runa nav tikai par to iedzīvotāju dzīvi, kurus varētu ietekmēt vīzu liberalizācija, bet arī par demokrātijas kvalitāti attiecīgajās valstīs, un tas stiprinātu mūsu tiešās kaimiņvalstis un tādējādi stiprinātu Eiropas Savienību. Tādēļ es atkārtoju aicinājumu Eiropas Komisijai un komisārei uzņemties šos turpmākos uzdevumus un sagatavot ceļvedi Austrumu partnerības valstīm.

 
  
MPphoto
 

  Eduard Kukan (PPE). – Priekšsēdētājas kundze! Es vēlētos apsveikt Bosniju un Hercegovinu un Albāniju par bezvīzu režīma kritēriju izpildi. Es arī gribētu apsveikt savu godājamo kolēģi Tanja Fajon par viņas apbrīnojamo, rūpīgo un entuziasma pilno darbu.

Pārvietošanās brīvība ir viena no svarīgākajām brīvībām, kas ir Eiropas Savienības pamatā. Es priecājos, ka paplašinām šo principu, lai iekļautu Eiropas dienvidaustrumu kaimiņvalstis. Tas ir svarīgs solis un pozitīva attīstība to ceļā uz integrāciju Eiropā.

Es pats personīgi esmu pieredzējis pozitīvo ietekmi, ko bezvīzu režīms kopš pagājušā gada ir radījis Serbijas, Melnkalnes un Maķedonijas iedzīvotājiem. Iespēja brīvi ceļot uz ES ir ne vien praktiska priekšrocība, bet daudzos gadījumos tā ir arī likvidējusi psiholoģiskās barjeras un no jauna radījusi saikni starp cilvēkiem. Tas ir pierādījis, ka nosacītības princips, ko Eiropas Savienība izmanto vīzu liberalizācijai, ir darbojies nevainojami un radījis pozitīvus rezultātus.

Tomēr ES ir arī jāuztur sava uzticamība un apņemšanās. Ir svarīgi nodrošināt, lai vīzu liberalizācijas režīma īstenošana Albānijai un Bosnijai un Hercegovinai netiktu ilgāk aizkavēta. Tas ne vien dos labumu šo valstu iedzīvotājiem, bet arī stiprinās Eiropas Savienības uzticamību.

Visbeidzot, lai šajā reģionālā panāktu lielāku stabilitāti, ES atvēršanas politikai Rietumbalkāniem šeit nevajadzētu apstāties. Tādēļ es atzinīgi novērtētu, ja tuvākajā laikā bezvīzu režīma stratēģiju un risinājumu varētu ierosināt Kosovai.

 
  
MPphoto
 

  Cecilia Malmström, Komisijas locekle. – Priekšsēdētājas kundze! Liels paldies par šīm debatēm! Es jūtu ļoti lielu atbalstu Komisijas priekšlikumam piešķirt bezvīzu režīmu Bosnijas un Albānijas pilsoņiem, un es uzskatu, ka tas ir ļoti labi. Cerams, rīt plenārsēdē tas tiks pieņemts ar lielu balsu vairākumu un vēstīs šo divu valstu iedzīvotājiem, ka Eiropas Parlamenta ievēlētie deputāti noteikti atbalsta viņu vēlmi brīvāk ceļot Eiropas Savienībā.

Es varu jums vēlreiz atkārtoti apliecināt, ka kritēriji ir izpildīti. Mēs tos esam ļoti cieši uzraudzījuši. Mēs, protams, turpināsim uzturēt sakarus un tos uzraudzīt, taču tie ir izpildīti. Pret visām valstīm jābūt vienādai attieksmei. Kritēriji ir skaidri un ļoti pārredzami. Šis process ir bijis cik vien iespējams pārredzams.

Pirms beidzu, daži vārdi par Kosovu. Kosova nav aizmirsta. Kosova, protams, ir arī ļoti svarīgs partneris šajā procesā. Viņi ir panākuši lielu progresu, taču joprojām, lai nodrošinātu ticamību, Komisijai ir jāuzrauga visi kritēriji un visi nosacījumi, ja vēlamies nodrošināt šā procesa ticamību un likumību. Kosova nav gatava. Mēs ar viņiem strādājam. Es zinu, ka viņu valdība dara lielu darbu, strādājot pie atpakaļuzņemšanas un piespiedu kārtā atgriezušos personu reintegrācijas. Viņiem ir jādara vairāk. Kad šie nosacījumi būs izpildīti, mēs, protams, esam gatavi ar viņiem uzsākt oficiālāku dialogu par vīzām. Tikmēr mēs varam tikai mudināt dalībvalstis izmantot visas pieejamās iespējas, kas noteiktas pārskatītajā Vīzu kodeksā, kad tās izskata Kosovas pilsoņu iesniegtos pieteikumus vīzas saņemšanai.

Tādēļ, referente, pateicos jums par šīm ļoti auglīgajām un rosinošajām debatēm un ceru rītdienas plenārsēdē sagaidīt ļoti pārliecinošu balsojumu.

 
  
MPphoto
 

  Tanja Fajon, referente.(SL) Esmu ļoti priecīga, redzot, ka — izņemot dažus kolēģus, kas ir parādījuši savu acīmredzamo neinformētību par stāvokli Balkānu valstīs — šī Parlamenta lielākā daļa piekrīt, ka ir pienācis laiks atbalstīt vīzu mūru nojaukšanu Rietumbalkānos.

Ir taisnība, kā tas vairākkārt norādīts, ka noziedznieki, tie, kuriem ir nauda, jau ir atraduši veidus, kā ceļot, taču rīt Eiropas Parlamentā mēs lemsim par vienkāršo iedzīvotāju, īpaši jauniešu un studentu likteni un viņu mobilitāti.

Aiz vīzu mūriem ir uzaugusi vesela paaudze, un, kā mēs sacījām, Kosova paliks nopietna problēma. Mums, cik ātri vien iespējams, ir jāatrod risinājums šiem cilvēkiem, jo viņu izolācija un neapmierinātība, saprotams, palielināsies. Komisāre, mums ir vajadzīgas skaidras pamatnostādnes, lai liktu Kosovas iestādēm sākt darbu.

Vēl viens aspekts ir tas, ka, pateicoties mūsu plašajai informatīvajai kampaņai, pašlaik Albānijas un Bosnijas un Hercegovinas iedzīvotāji zina daudz vairāk, nekā iepriekš. Viņi zina, ko nozīmē vīzu liberalizācija, viņi zina, ka, atceļot vīzas uz Eiropas Savienību, mēs nepiešķirsim darbavietas, tiesības uz patvērumu vai pilsonību, vai tamlīdzīgi. Tomēr mēs viņiem piedāvājam katra Eiropas pilsoņa pamattiesības — tiesības brīvi ceļot. Bosnijas un Hercegovinas un Albānijas pilsoņiem un Rietumbalkānu iedzīvotājiem kopumā tas būs būtisks un svarīgs solis ceļā uz Eiropas Savienību.

Noslēgumā es vēlētos pateikt, ka tas, ko mēs darīsim rīt, un tas, ko mēs izdarījām pagājušajā novembrī, būs svarīgi mums visiem, lai stiprinātu ekonomisko un politisko sadarbību ne vien šajā reģionā, bet arī Eiropas Savienībā. Tomēr tas būs īpaši svarīgi attiecībās starp tautām, kuras dzīvo, varētu teikt, tikai dažu kilometru attālumā no mums. Vēstījums, ko paudīsim, ir tāds, ka mūsu nostāja ir nopietna un ka viņiem ir skaidra eiropeiska nākotne. Albānijas un Bosnijas un Hercegovinas iedzīvotāji no mums to sagaida. Es uzskatu, ka tas ir vēstījums, ko viņi rīt cerēs izdzirdēt.

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētāja . – Debates tiek slēgtas.

Balsojums notiks rītdien, kā plānots.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 149. pants)

 
  
MPphoto
 
 

  Elena Băsescu (PPE), rakstiski. – (RO) Es atbalstu ES vīzu liberalizācijas iniciatīvu Bosnijai un Hercegovinai un Albānijai. Es vēlētos izmantot šo iespēju, lai izvirzītu jautājumu par vīzu liberalizāciju Moldovas Republikai, valstij, kura Austrumu partnerībā ir panākusi ievērojamu progresu. Tāpat kā Albānijas un Bosnijas un Hercegovinas gadījumā, Moldovas Republika pagājušajā gadā ir izdarījusi milzīgu darbu, lai panāktu bezvīzu režīmu. Valdība jau ir sākusi īstenot pasākumus, ko ES pieprasīja Rietumbalkānu valstīm saskaņā ar ceļvežiem, veicinot „iepriekšējas īstenošanas” politiku. Tās pirmie pasākumi ir ietvēruši Akta par ārvalstniekiem apstiprināšanu un sākotnējo darbu pie integrētās robežu pārvaldības koncepcijas izstrādes.

Tika arī pieņemts lēmums izdot tikai biometriskās pases, kā arī tika ratificēti Romas Starptautiskās Krimināltiesas Statūti. Vīzu „barjera” Moldovas Republikā būtiski aptraipa ES tēlu. Pirmais uzdevums, kas Eiropas Savienībai jāveic, lai to novērstu, ir pēc iespējas ātrāk sagatavot ceļvedi bezvīzu režīma ieviešanai. Saistībā ar gaidāmajām vēlēšanām šis pasākums būtu kā spēcīgs vēstījums Eiropai labvēlīgo spēku atbalstam šajā valstī.

 
  
MPphoto
 
 

  George Becali (NI), rakstiski.(RO) Es atbalstu referentes nostāju, kad viņa norāda, ka Eiropas kā kontinenta atkalapvienošanas process būs pabeigts tikai tad, kad visi eiropieši varēs brīvi ceļot uz Eiropas Savienību. Tas skar man personīgi sāpīgu tematu, kad debatējam par Rietumbalkāniem un jo īpaši par Albānijas problēmām un progresu, kas Eiropas Savienībai ļauj atcelt vīzu prasības pilsoņiem, kuri ceļo Eiropas Savienībā. Daļa manas ģimenes ir no Albānijas. Pirms gada es paudu atzinību par tādu pašu pasākumu, kas tolaik tika pieņemts attiecībā uz Maķedoniju, Melnkalni un Serbiju. Es balsošu ar pilnīgu pārliecību par reālām brīvas pārvietošanās tiesībām Eiropas iedzīvotājiem no Albānijas un Bosnijas un Hercegovinas. Mēs visi zinām, cik nežēlīgi bija kari, kas radās, sabrūkot Dienvidslāvijai, un kas sadalīja šo reģionu. Mēs arī zinām, ka šo reģionu jauniešiem ir ārkārtīgi grūti samierināties ar nošķirtību no turīgās ES. Mūsu uzdevums ir viņus atbalstīt. Tiesības uz ceļošanu bez vīzām palīdzēs viņiem to sasniegt.

 
  
MPphoto
 
 

  Kinga Göncz (S&D), rakstiski. (HU) Eiropas Parlaments vēlreiz ir izrādījis savu atbalstu Rietumbalkānu valstu izaugsmes un ES pievienošanās procesam. Es uzskatu, ka ir ārkārtīgi nozīmīgi, ka, liberalizējot vīzu režīmu Albānijas un Bosnijas un Hercegovinas pilsoņiem, gandrīz visi bijušās Dienvidslāvijas iedzīvotāji varēs Eiropas Savienībā izbaudīt ceļošanu bez vīzām. Nedz bezvīzu režīma piešķiršanai, nedz pievienošanās iespējai nevar būt nekādu citu prasību kā vien kritēriju izpilde. Abas valstis izpildīja stingrās prasības to iekšējām un tiesu iestādēm un ir parādījušas, ka ir gatavas un spējīgas izpildīt dažādās cerības, kuras paustas attiecībā uz tām. ES eksperti, kuri ir veikuši pārbaudes uz vietas, ir arī pārliecinājušies, ka var novērst drošības riskus. Nav pieņemami, ka valdības ļauj savu rīcību ietekmēt iekšpolitikas apsvērumiem, nevis atbilstības kritēriju izpildes objektīvam novērtējumam. Bezvīzu ceļošanas režīma piešķiršana arī attiecīgajām valstīm pauž vēstījumu, ka tās var veiksmīgi pārvarēt šķēršļus, ja to sagatavošanās darbus atbalsta politiska vienošanās. Es priecājos, kad uzzināju, ka Albānijas un Bosnijas un Hercegovinas politiskie spēki ir apvienojuši pūliņus, lai sasniegtu šo mērķi. Es no sirds ceru, ka iespēja pievienoties ES, kā to parāda taustāmi rezultāti, piemēram, tie, kas sasniegti šodien, paātrinās šo valstu izaugsmes procesu un palīdzēs pārvarēt šķeļošos nacionālistu centienus, kas šo procesu var tikai kavēt.

 
  
MPphoto
 
 

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski.(DE) Mēs jau pagājušajā gadā pieredzējām, ka, liberalizējot vīzas, daudzi bezvīzu režīmu pielīdzināja rīcības brīvības piešķiršanai. Neskaitāmi iedzīvotāji ir izmantojuši liberālākos vīzu nosacījumus ceļošanai uz Eiropas Savienību. Neviens nezina, cik daudzi no šiem cilvēkiem faktiski devās atpakaļ uz savām izcelsmes valstīm, kad bija beidzies atļautais uzturēšanās periods. Mums acīmredzams ir tas, ka vīzu liberalizācija nekādi nav saistīta ar darbavietām un tiesībām uz dzīvesvietu, taču nešķiet, ka tas ir skaidrs attiecīgajiem iedzīvotājiem. Šajā saistībā mums lielu problēmu rada īpaši Kosova. ES nekad nav spējusi izlemt, ko tā uzskata par svarīgāku vai ko tā uzskata par pareizu un atbilstīgu — teritoriālo integritāti vai tautu pašnoteikšanās tiesības —, un, tā kā mēs pārāk ilgi esam ignorējuši daudznacionālu valstu problēmu, mums tagad ir sadalīta Balkānu valsts.

Nelegālas iebraukšanas apturēšanai ES ar atpakaļuzņemšanas nolīgumu nevar būt nekādas jēgas, kamēr tiek turpināta vīzu liberalizācijas ļaunprātīga izmantošana. Šai idejai ir jādara gals. Vīzu noteikumu nozīmi arī pierāda tas, ka, šķiet, Ankara ir gatava beidzot parakstīt atpakaļuzņemšanas nolīgumu, pretī saņemot vīzu liberalizāciju Turcijas uzņēmējiem. Šādi nolīgumi ir nepieciešami ES kandidātvalstīm. Kopā ar neievērotu muitas savienības nolīgumu tas parāda, cik negatava ir Turcija, lai pievienotos ES, un tā ir vēl viena pļauka Eiropas Savienības sejā. Beidzot ir jāaptur šīs sarunas. Tā vietā mērķim būtu jābūt priviliģētas partnerības izveidei.

 
  
MPphoto
 
 

  Siiri Oviir (ALDE), rakstiski.(ET) Bezvīzu režīmam ir ļoti liela nozīme cilvēku dzīvē, jo tas stiprina iedzīvotāju sakarus un palīdz izprast brīvas pārvietošanās ideju, kas ir viena no pamattiesībām Eiropā. Jau saistībā ar Saloniku darba kārtību Eiropas Savienība ir paudusi politisku vēlmi atcelt prasību visu Rietumbalkānu valstu iedzīvotājiem iegūt īstermiņa vīzas. Neapstrīdamais fakts, ka tāpat kā Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas iedzīvotājiem Eiropas Savienība Bosnijas un Hercegovinas un Albānijas pilsoņiem drīzumā piešķirs ceļošanas iespēju bez vīzām, samazinās etniskās un politiskās nestabilitātes palielināšanās risku, stiprinās politisko un ekonomisko sadarbību šajā reģionā, palielinās iedzīvotāju atbalstu Eiropas Savienībai, kā arī uzlabos Eiropas integrācijas perspektīvas. Tajā pašā laikā tas paplašinās iedzīvotāju redzesloku un mazinās pret Eiropu vērstus un ekstrēmistu spēkus. Tomēr mani nepamierina viens aspekts, proti, ka Kosova ir vienīgā valsts, kuru personisku domstarpību dēļ dalībvalstis ir izslēgušas no vīzu prasību atcelšanas Rietumbalkānu valstīm. Mēs nevēlamies sodīt Kosovu par personiskām domstarpībām starp dalībvalstu iedzīvotājiem, taču Eiropas Komisijai un Padomei ir ātri jāveic pasākumi, lai Kosovu iekļautu vīzu prasību atcelšanas procesā, kas mudinātu Kosovas valsts un valdības iestādes un politiķus veikt nepieciešamās strukturālās reformas, kā arī stiprinātu politisko un ekonomisko sadarbību ar Eiropas Savienību.

 
Pēdējā atjaunošana - 2011. gada 2. februārisJuridisks paziņojums