Priekšsēdētāja . – Nākamais darba kārtības punkts ir ziņojums, ko Ekonomikas un monetārās komitejas vārdā iesniedza O. Karas, par „Bāzele II” un Kapitāla prasību direktīvas pārskatīšanu (CRD 4) [2010/2074(INI)] (A7-0251/2010).

  Othmar Karas , referents. – (DE) Priekšsēdētājas kundze, komisāra kungs, dāmas un kungi! Ar šo ziņojumu par „Bāzele III” Eiropas Parlaments pauž skaidru nostāju par Bāzeles komitejas darbību. Mēs vēlamies vērst uzmanību uz neatrisinātiem jautājumiem un problēmām Eiropā, un mēs nosakām Komisijai vairākas prasības saistībā ar direktīvas projekta sagatavošanu. Komiteja šo ziņojumu pieņēma — un par to es vēlos pateikties visiem ēnu referentiem — ar 38 balsīm par, taču es esmu šī ziņojuma referents un vēlos ierosināt apspriešanai sešus papildu grozījumus; trīs no tiem ir saistīti ar notikumiem Bāzeles komitejas sanāksmēs, lai atjauninātu ziņojumu, un pārējie trīs ir saistīti ar aizņemto līdzekļu īpatsvara rādītāju un likviditātes standartiem.

Mūsuprāt, nav izdevīgi, sākot ar 2018. gadu, aizņemto līdzekļu īpatsvara rādītāju automātiski iekļaut 1. pīlārā, bet tā vietā vispirms ir nepieciešams izvērtēšanas process. Turklāt ar Bāzeli ir saistīti daži neatrisināti jautājumi par likviditātes standartiem, kuri ir jāatrisina, lai sniegtu jaunāko informāciju.

Mani mazliet mulsina deviņas ES dalībvalstis, kuras darbojas Bāzeles komitejā un kuras pieļāva, ka šis process tiek uzskatīts par pabeigtu, neskatoties uz to, ka nav nodrošināti vienlīdzīgi konkurences apstākļi starp Amerikas Savienoto Valstu ekonomisko struktūru un Eiropas ekonomisko un banku struktūru, un starp banku pakalpojumiem privātpersonām un investīciju banku pakalpojumiem. Turklāt joprojām nav pieņemta jēdziena „likviditāte” definīcija.

Protams, ekonomikas krīze pierādīja, ka ir jāmaina sistēma. Tāpēc šajā jautājumā ir jāiedziļinās un ir jāiesniedz priekšlikumi. Taču šī krīze arī skaidri parādīja, ka tā galvenokārt bija likviditātes krīze, nevis kapitāla krīze, neskatoties uz to, ka ir jāpalielina kapitāls — to uzskatāmi parāda „Lehman Brothers” gadījums, kur tika saglabāti tikai 11 % no kapitāla.

Mūsuprāt, šajā sakarā ir pieci neatrisināti jautājumi. Pirmkārt, nav veikts apstiprināto izaugsmes un nodarbinātības rādītāju ietekmes novērtējums Eiropas Savienībā. Es aicinu Komisiju nekavējoties veikt un publicēt šo novērtējumu. Otrkārt, mēs neesam detalizēti izvērtējuši visu pašreiz izskatāmo regulu kumulatīvo ietekmi. Kā dažus galvenos piemērus šajā sakarā var minēt „Bāzele III”, noguldījumu aizsardzību, banku nodevas un darījumu nodokli. Treškārt, nav nodrošināti līdzvērtīgi konkurences apstākļi starp ES un Amerikas Savienotajām Valstīm, piemēram, grāmatvedības noteikumu jomā, un joprojām nav vienotības attiecībā uz īstenošanas grafiku. Ceturtkārt, nav nodrošināti līdzvērtīgi konkurences apstākļi starp bankām, kuras apkalpo privātpersonas, un investīciju bankām attiecībā uz kapitāla definīciju. Piektkārt, ir vairāki neatrisināti jautājumi, piemēram, par aizņemto līdzekļu īpatsvara rādītāju, likviditātes definīciju un kredītreitinga aģentūru lomu, ņemot vērā Amerikas Savienoto Valstu pieņemtos lēmumus.

Šie jautājumi ir jāatrisina pirms Komisija iesniedz direktīvas projektu, un tos nedrīkst slēgt līdz G20 sanāksmei, jo tie ir jāprecizē pirms Bāzeles komiteja tos ir galīgi pieņēmusi. Mēs sekosim līdzi šī jautājuma attīstības gaitai.

  Michel Barnier , Komisijas loceklis. – (FR) Priekšsēdētājas kundze, O. Karas kungs, dāmas un kungi! Ir pagājušas tikai dažas dienas kopš Bāzeles komitejā tika panākta vienošanās, un, manuprāt, ir ļoti svarīgi, ka Parlaments apliecina apņemšanos īstenot banku reformu un skaidri parāda, ka Eiropai ir jārīkojas un ka tā arī rīkojas atbilstoši tās stāvoklim pasaulē. Es vēlos pateikties Karas kungam un Ekonomikas un monetārās komitejas deputātiem par darbu un par šo lielisko ziņojumu.

Karas kungs, jūs aizsākāt vairākus būtiskus jautājumus, kuri tiks ļoti rūpīgi izvērtēti, pirms pieņemsim priekšlikumu par Kapitāla prasību direktīvas pārskatīšanu nākamā gada pavasarī.

O. Karas kungs, vispirms es vēlos teikt, ka piekrītu tam, ko jūs sacījāt par tieši ar Eiropu saistītu problēmu nozīmīgumu — banku ekonomika Eiropā visās jomās nav tāda, kāda tā ir citur pasaulē —, nepieciešamību veikt visaptverošu novērtējumu un uzturēt līdzvērtīgus konkurences apstākļus starptautiskā līmenī.

Protams, ir jāuzsver tas, ka viens no priekšnosacījumiem, kas ir nepieciešams, lai stabilizētu un stiprinātu finanšu nozari, ir vērienīgāka banku kapitalizācija, taču ar to vien ir par maz. Dāmas un kungi, tā kā jūs strādājat pie šī jautājuma, jūs jau zināt, ka ir nepieciešama arī stingrāka uzraudzība, stingrāka uzņēmējdarbības pārvaldība, finanšu darbību spekulāciju uzraudzība, krīzes pārvaldības sistēma un banku krīzes novēršanas sistēma. Tāds ir plāns. Jo īpaši, pateicoties jums, daudz kas jau ir panākts šajā jomā. Piemēram, ir noslēgta vienošanās uzraudzības jomā un sagatavota Zaļā grāmata par finanšu iestāžu pārvaldību.

Savukārt Komisija veic savus pienākumus, un ir paredzēts līdz nākamā gada pavasara beigām iesniegt Parlamentam un Padomei visus nepieciešamos dokumentus par G20 ierosinājumu īstenošanu. Šajā sakarā pirms dažām dienām es iesniedzu projektu regulai par atvasinātiem instrumentiem un īsās pozīcijas pārdošanu. Pēc dažām dienām mēs iesniegsim jaunu dokumentu par banku regulējumu un krīzes pārvarēšanas instrumentiem.

Taču, atgriežoties pie šodienas debašu temata, es vēlos pārrunāt trīs jautājumus, par kuriem arī esmu nobažījies, tāpat kā Karas kungs. Pirmkārt, runa ir par kooperatīvo banku vai kopieguldījumu sabiedrību izsniegto kapitāla instrumentu jeb pirmā līmeņa kapitāla atzīšanu. Bāzelē panāktā vienošanās dos iespēju ņemt vērā īpašos apstākļus, kādos ir nonākušas šīs sarakstā neiekļautās bankas, kurām ir būtiska loma Eiropas uzņēmumu finansēšanā. Manis vadītie dienesti pašlaik sadarbojas ar dalībvalstu ekspertiem un izstrādā tehniskos noteikumus, lai šos jaunos principus pareizi ieviestu Eiropas tiesību aktos.

Otrkārt, runājot par likviditātes noteikumiem un vārdu savienojuma „likviditātes rezerves” definīciju, Komisija ir ļoti labi informēta par problēmu, kas ir jo īpaši aktuāla Dānijā un Austrijā. Patiesi, Komisija par šo jautājumu ir ļoti nobažījusies, un šajā jautājumā joprojām nav panākta vienošanās. Mums bija daži iebildumi, un manis vadītie dienesti arī turpmāk sadarbosies ar mūsu partneriem Bāzelē, lai rastu risinājumu, jo īpaši saistībā ar nodrošināto obligāciju atzīšanu.

Treškārt, runa ir par aizņemto līdzekļu īpatsvara rādītāju. Mēs nevaram atkāpties no saviem solījumiem, kas šajā jomā tika doti G20 sanāksmē. Taču mēs esam apmierināti ar Bāzelē panākto vienošanos, kas paredz, ka ziņojuma laikposmā aizņemto līdzekļu īpatsvara rādītājs attiecas uz 2. pīlāru, un, kā pirms brīža sacīja Karas kungs, mērķis ir to nodot uz 1. pīlāra pamata. Šī nodošana nenotiktu automātiski, un mēs šajā CRD 4 priekšlikuma projektā integrēsim pārskatīšanas klauzulu šajā jomā.

Vēl man ir daži komentāri par Bāzeles vienošanās īstenošanu Eiropas Savienībā. Šī finanšu krīze satricināja visu pasauli. Mēs esam guvuši vairākas mācības, un tās ir jāņem vērā. Pasaulē valdošie noteikumi nebija piemēroti reālajai situācijai. Papildus reformām, kuras jau ir īstenotas, lai nostiprinātu pašreizējos noteikumus, mūsu rīcībā tagad ir vienošanās, ko Bāzelē noslēdza centrālo banku vadītāji un par banku uzraudzību atbildīgās personas.

Manuprāt, šī vienošanās ir labs risinājums. Tas ir svarīgs solis, lai stiprinātu globālo finanšu stabilitāti un noteikumus, un šī jaunā Bāzeles vienošanās palīdzēs izstrādāt kopējus noteikumus banku nozarē starptautiskā līmenī, un tas ir ļoti svarīgi. Šī vienošanās ir arī pirmais solis pareizajā virzienā, lai panāktu līdzsvarotu risinājumu: uzņēmējdarbībai ir nepieciešams pielāgošanās periods, kas garantē pietiekami daudz laika, lai nodrošinātu atbilstību šīm jaunajām prasībām, kuras palīdzēs pakāpeniski uzlabot banku sistēmas stāvokli, un, mūsuprāt, tas būs iespējams, nekavējot ekonomikas attīstību.

Dāmas un kungi, manis vadītie dienesti un kolēģi — kuriem es pateicos — ir paveikuši lielu darbu Bāzelē, lai vienotos ar mūsu partneriem ārpus Eiropas robežām. Es ceru, ka nākamajā G20 augstākā līmeņa sanāksmē, kas novembrī notiks Seulā, valstu vai valdību vadītāji apstiprinās šo jauno Bāzeles vienošanos. Taču tas vēl nav viss.

Pēc tam būs jāpārveido banku sistēmas pamati Eiropas Savienības līmenī. Īstenojot starptautiskus noteikumus, mēs vienmēr ņemam vērā konkrētus apstākļus attiecībā uz Eiropas Savienību, un, dāmas un kungi, CRD 4 direktīva nebūs izņēmums; arī šajā gadījumā mēs ņemsim vērā konkrētus apstākļus Eiropas Savienībā. Turklāt šajā kontekstā mēs īpaši veiksim makroekonomikas un mikroekonomikas analīzi, kas arī attiecas uz šo Bāzeles līgumu, un jūs, Karas kungs, un jūsu kolēģi, protams, par to tiksiet informēti.

Mūsu mērķis ir pieņemt priekšlikumu direktīvai 2011. gada pirmajā ceturksnī. Tas nozīmē, ka dalībvalstīm šī direktīva būs jātransponē līdz 2013. gada 1. janvārim. Tā dalībvalstīm būs pietiekami daudz laika, lai nodrošinātu atbilstību šiem jaunajiem noteikumiem.

Taču būsim reālisti. Šī Bāzeles vienošanās liecina, ka ir panākts ievērojams progress, taču es atkārtoju, ka mums priekšā joprojām ir daudz darāmā. Turpmākos mēnešus mēs strādāsim ar jums un dalībvalstīm, lai īstenotu vienu no pēckrīzes perioda būtiskākajām reformām. Es vēlos, lai arī šis jautājums būtu pilnīgi skaidrs: mēs būsim ļoti uzmanīgi un vērīgi, lai šo nozīmīgo reformu pareizi un savlaicīgi īstenotu arī mūsu galvenie partneri pasaules līmeni — jo īpaši Amerikas Savienotās Valstis, taču ne tikai. Šo jautājumu es ierosināšu savas otrās un ļoti drīzās vizītes laikā Amerikas Savienotajās Valstīs šī mēneša beigās.

Visbeidzot jāteic, ka es jums piekrītu, Karas kungs, ka ir ļoti svarīgi, lai Eiropas Parlaments vēl vairāk iesaistītos šajā procesā. Tāpēc nobeigumā es apsolu jūs — jūsu pārstāvēto komiteju un plenārsēdes dalībniekus — regulāri informēt par visu Bāzeles komitejas turpmāko darbu.

  Jean-Paul Gauzès , PPE grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētājas kundze, komisāra kungs! Iesākumā es vēlos īsi pateikties Karas kungam par lielisko darbu. Es biju viens no tiem, kuri atbalstīja pašiniciatīvas ziņojumu, kas tika sagatavots, pirms Komisija iesniedza priekšlikumus par Bāzeles vienošanās transponēšanas sistēmu, un es esmu gandarīts, ka Karas kunga darbā, kas paveikts sadarbībā ar vairākiem ēnu referentiem, ir uzsvērti galvenie jautājumi, kuri būtu jāņem vērā.

Komisāra kungs, es tagad šos jautājumus neatkārtošu, un, protams, es atbalstu jūsu komentārus un jūsu apņēmību nodrošināt šī regulējuma efektivitāti un darbību, un galvenokārt to, lai tas nekropļotu konkurenci starptautiskā līmenī.

Runājot par citu tematu, es, protams, esmu pamanījis, ka publiski paziņojumi bieži lielā mērā neatbilst reālām darbībām. Esmu arī pamanījis, ka valstīm, kuras neietilpst Eiropas Savienībā, un jo īpaši Amerikas Savienotajām Valstīm, ir kaitinošs ieradums vērtējoši spriest par mūsu darbībām, bet tajā pašā laikā tās neīsteno sistēmas, kā tas būtu jādara.

Runājot par Bāzeli, ir ļoti svarīgi, lai Eiropas uzņēmumus vērtētu vienlīdzīgi un lai tos nesodītu vairāk nekā ASV uzņēmumus. Amerikas Savienotajās Valstīs neliels skaits banku ņem vērā šīs direktīvas vai Bāzeles komitejas norādījumus, un pašlaik šī sistēma nedarbojas. Es ceru, ka jūnijā pieņemtie noteikumi, kas regulē ASV finanses — paziņojumos šajā jomā ir pārspīlēta šo noteikumu faktiskā ietekme —, netiks izmantoti kā tiesiskais pamats tam, lai neīstenotu šos noteikumus, ko varētu izmantot iestādes ārpus Amerikas Savienotajām Valstīm.

Komisāra kungs, es uzticos jūsu pilnīgai apņēmībai un modrībai, lai nodrošinātu, ka tas nekropļo konkurenci starp bankām Francijā un Eiropā un tām organizācijām, kuras finansē ekonomiku kopumā. Taisnība, ka mums būtu jāvirza bankas, lai to galvenais uzdevums atkal būtu finansēt ekonomikas attīstību, taču mēs nedrīkstam pieļaut, ka tās tiek nesamērīgi sodītas.

  Udo Bullmann , S&D grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Iesākumā man ir kāds komentārs. Bāzeles komitejā darbojas vairāk vai mazāk gudri centrālo banku pārstāvji un uzraugi, taču tā noteikti nav nevainojama viedu vīru padome un tā noteikti nav tiesu vara. Komisāra kungs, jūs zināt, un mēs zinām, ka jūs zināt, ka šis Parlaments ir likumdošanas iestāde, un šī likumdošanas iestāde rūpīgi izvērtēs priekšlikumus, vajadzības gadījumā, arī šajā Parlamentā.

Protams, mēs vēlamies, lai noteikumi kapitāla prasību jomā būtu stingrāki. Kā gan mēs varētu to nevēlēties, ņemot vērā ekonomikas krīzi, no kuras mēs vēl neesam izkļuvuši? No 20 līdz 30 % ES valstu ekonomikas kopprodukta ir ieķīlāti apmaiņā pret banku glābšanas pasākumiem. Protams, cilvēki gaida, ka mēs izstrādāsim labus banku noteikumus, lai šāda krīze neatkārtotos. Protams, mēs vēlamies ieviest cikliskuma novēršanas elementus banku drošībai, kā, piemēram, tos, kuri jau vairākus gadus veiksmīgi tiek izmantoti Spānijā. Arī šajā valstī pret šo noteikumu ieviešanu iebilda, taču tagad tas sāk atmaksāties, jo šie pasākumi tika īstenoti pietiekami savlaicīgi un tie nepasliktināja banku sistēmas darbību; tā šī sistēma tika uzlabota.

Taču ir daži galvenie jautājumi, un esmu patiesi pateicīgs referentam O. Karas par to, ka viņš savā pašiniciatīvas ziņojumā uzsvēra šos galvenos jautājumus, un mēs tos pilnīgi un noteikti atbalstām. Pirmkārt, jā, protams, ir jāveic ietekmes izvērtējums, sevišķi komplekss ietekmes izvērtējums, lai apzinātu ietekmi, piemēram, uz finanšu nozari visos tās aspektos un, protams, jo īpaši apzinātu arī ietekmi uz reālo ekonomiku. Kāda ir ietekme uz faktiskām prognozēm aizdevumu finansējuma jomā maziem un vidējiem uzņēmumiem?

Otrkārt, runa ir par to, ka ir nepieciešama pārliecība, ka šoreiz šī vienošanās tiks īstenota arī citās valstīs, nevis tā, kā tas ir bijis līdz šim. Tas ir jānoskaidro pirms noteikumu pieņemšanas, jo pretējā gadījumā atkal veidosies nevienlīdzīga situācija, bet to mēs nedrīkstam pieļaut.

Treškārt, nedrīkst pieļaut diskrimināciju attiecībā uz juridiskām formām. Šīs Eiropas banku sistēmas dažādās formas, kuras jo īpaši tika ņemtas vērā, iestājoties finanšu krīzei — un tas attiecas uz tām bankām, kuras rūpējās par maziem un vidējiem uzņēmumiem, un tām bankām, kuras galvenokārt strādāja ar privātpersonām un kuras tāpēc neapdraudēja pārrobežu riski — nedrīkst sodīt par to solidaritāti. Pašreizējais priekšlikums to pilnīgi neparedz. Tāpēc, mūsuprāt, priekšlikumi tagad ir jāuzlabo, un mums ir jāpārdomā, kā praktiski risināt šo jautājumu. Valsts bankām kopumā ir ļoti liela nozīme, ja tās darbojas pareizi. Ir arī jānoskaidro — un šeit runa ir par pasīvo ieguldījumu —, kādas būs faktiskās sekas nākotnē tam, ka mēs īstenosim noteikumus saskaņā ar Bāzeles vienošanos. Tas nedrīkst būt mūsu galīgais mērķis, un mēs to neapstiprināsim kā galīgo variantu.

Ir jāizvērtē kapitāla instrumenti, lai redzētu, kādā mērā tie var nodrošināt atbilstošu kvalitāti, neiekļaujot viltus nosacījumus, un spēj absorbēt zaudējumus, un cik tie ir noturīgi un elastīgi attiecībā uz maksājumiem, kas ir minēts arī referenta ziņojumā. Tas mums ir labs atspēriena punkts. Mēs vēlamies panākt stabilitāti un samērīgu atbalstu dažādiem riska profiliem. Tāpēc, komisāra kungs, mēs izvērtēsim jūsu priekšlikumu, un mēs ceram uz veiksmīgu sadarbību ar Parlamentu.

  Sharon Bowles , ALDE grupas vārdā. – Priekšsēdētājas kundze! Es vēlos atgādināt komisāra kungam, ka, balsojot par uzraudzību, es sacīju, ka mūsu tiesību aktus var salīdzināt ar Šveices sieru, kurš ir vienos caurumos, jo ir daudzas jomas, kur kopēji noteikumi nav spēkā.

Pagājušajā nedēļā banku pārstāvji no visas Eiropas Savienības piedalījās Eurofi rīkotā konferencē par „Bāzele III”. Daudzkārt izskanēja vārds „valsts”: elastīgums valsts līmenī, valstu tiesību akti un atvieglojumi valstīm; tika pamatīgi apspriesta neveselīgā iniciatīva. Tiklīdz tiek panākta vienošanās par saskaņošanas un stabilitātes regulējumu, visi sāk meklēt iespēju izlocīties un pielabināties, un, godīgi sakot, šajā gadījumā situācija nav ne par mata tiesu labāka. Man tas jau ir apnicis. Kāpēc Eiropai ir jābūt pinkšķim šajā jautājumā? Tas nebija uzraudzības struktūras mērķis. Tas nav „Bāzele III” mērķis. Fakti runā paši par sevi. G20 skaidri pauda savu nostāju. Bankām ir jāspēj tikt galā tādas krīzes apstākļos, kādu mēs nupat piedzīvojām, un tāpēc ļoti svarīgs ir kapitāls.

Es redzu, kādas ir reālās ekonomikas problēmas, un to, ka bankām ir jādod aizdevumi, un, tāpat kā citi, arī es ceru, ka tiks veikts makroekonomikas un kumulatīvās ietekmes novērtējums ne tikai attiecībā uz Bāzeli, bet attiecībā uz visiem pēckrīzes finanšu noteikumiem, ko jūs, komisāra kungs, un komisārs O. Rehn man apsolījāt uzklausīšanās jūsu kompetences jomā.

Bankām es vēlos teikt, ka mēs nevaram atbildēt uz jūsu protestiem, jo jūsu metodes ir slepenas, un jūs visu informāciju klasificējat kā konfidenciālu. Tāpēc, manuprāt, lēmums pagarināt Bāzeles īstenošanas termiņu ir pietiekams solis pretī: vairāk mēs nepiekāpsimies.

Un visbeidzot, komisāra kungs, runājot par likviditātes pasākumiem — kā citi jau minēja —, tie nav pilnīgi izstrādāti, un es baidos, ka tiks pieņemtas vēl citas neveselīgas iniciatīvas par pieaugošo uzsvaru uz valsts parādu un īstermiņa instrumentiem. Šajā jautājumā ir jārīkojas ļoti piesardzīgi; ir jādomā, un mēs nedrīkstam visiem uzraudzības regulējuma aspektiem piemērot vienotus standartus, gadījumos, kad tas var būt neatbilstoši un kad var iznīcināt ieguldījumus vērtspapīros un reālajā ekonomikā.

  Philippe Lamberts , Verts/ALE grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētājas kundze! „Bāzele III” ir jābūt kā atspēriena punktam, un tas nekādā gadījumā nedrīkst būt Eiropas Savienības galīgais mērķis. Tiem, kuri apgalvo, ka, ejot tālāk, mēs varam apdraudēt savu banku konkurētspēju starptautiskā mērogā, es vēlos atgādināt, ka mūsu prioritāte ir mūsu ekonomikas dzīvotspēja, un tā tam būtu jābūt arī turpmāk. Un, ja ir jāievieš stingrāki noteikumi tā nodrošināšanai, tad lai tā arī būtu. Es vēlos arī piebilst, ka tik daudz ir dzirdēts par līdzvērtīgiem konkurences apstākļiem, bet, neskatoties uz to, Amerikas Savienotās Valstis nevilcinās likt savas intereses pirmajā vietā, kur vien tas ir iespējams un kad vien ienāk prātā. Tāpēc es ceru, ka Eiropa nestāvēs un negaidīs, kamēr tiks panākta kāda vienprātība, jo tas nemūžam nenotiks.

Jāpiemin arī tas, ka jebkuram pārejas periodam ir jānosaka laika ierobežojums, un esmu pārliecināts, ka astoņi gadi, ko mēs esam noteikuši ES, ir pārāk ilgs laiks. Turklāt nav ņemts vērā vēl kas, proti, šajā pārejas periodā ir jāpiemēro stingri nosacījumi par dividenžu un prēmiju izmaksām. Tas būtu nepareizi un nepieņemami, ja bankas apgalvotu, ka ir grūti veidot kapitāla uzkrājumus, ievērojot jaunos noteikumus, bet tajā pašā laikā banku akcionāri un vadītāji turpinātu saņemt naudu.

Nobeigumā es vēršos tieši pie bankām. Tām bankām, kuras sūdzas, ka tās turpmāk vairs nevarēs gūt tādu peļņu, kādu tās guva labajos laikos, jāteic, ka jebkāda veida uzņēmumiem, kas darbojas šajā nozarē vai piedāvā pakalpojumus privātpersonām reālajā ekonomikā, ir jāsamierinās ar neto peļņu gadā no diviem līdz pieciem procentiem — un par to nav jākaunas. Ir jāsaprot, ka prieki ir beigušies.

  Vicky Ford , ECR grupas vārdā. – Priekšsēdētājas kundze! Es ļoti labi zinu, ka ekonomikas krīze nebūt vēl nav aiz muguras un ka mums ir nepieciešams aizdevums ekonomikā plašākā mērogā. Taču pagājušajā nedēļā mēs redzējām, ka Īrijā bankas lūdz palīdzību nodokļu maksātājiem.

Mēs nedrīkstam turpmāk pieļaut, ka nodokļu maksātāji maksā par banku kļūdām. Bankām ir jābūt gatavām uzņemties risku, taču tām ir nepieciešams kapitāls un likviditāte, lai tās spētu iztikt ar saviem līdzekļiem gadījumā, ja šie riski īstenojas. Tas ir sarežģīts darbs, un par to paldies arī Karas kungam, taču tas vēl nav viss, un mums ir nepieciešami arī pareizie mehānismi problēmu situāciju risināšanai.

Vairāki grozījumu priekšlikumi ļoti skaidri parāda, ka Parlamenta deputāti vēlas iedziļināties detaļās un izvērtēt ietekmi. Mums ir jānodrošina tas, lai tiktu īstenota pieeja atbilstoši nodrošinājumam saistībā ar atvasinātiem instrumentiem. Vispirms ir jāveic ietekmes novērtējums — Bāzelei tas tika veikts —, taču šis process ir tik konfidenciāls, ka tas nav pārredzams. Tas būtu jāatklāj un jāizmanto.

Noslēdzot starptautisku vienošanos, ir jāpārliecinās, ka šī vienošanās tiek īstenota pasaules līmenī — nevis tikai pie mums un Volstrītā, bet visā pasaulē. Vairākas vietas šajā dokumentā ir neprecīzas — 24. punkts par mazākuma interesēm un atliktajiem nodokļiem 40. punkts, kurā ir sniegts Pfandbriefe apraksts, un jaunais 43.a punkts.

Jā, Bāzelei būtu jāpievērš uzmanība nelielo banku tīkliem, sniedzot savstarpēju atbalstu. Tas arī tiek darīts. Taču, ņemot vērā to, kā es to saprotu, varētu domāt, ka mēs kaut kādā veidā ierobežojam šo tīklu noslēgšanu.

Turklāt, ir panākta vienošanās saistībā ar migrāciju, lai ieviestu pilnīgu un saistošu aizņemto līdzekļu īpatsvara rādītāju. Es ceru, ka mēs pie tā pieturēsimies. Es piekrītu, ka, runājot par labas prakses piemēriem vietējā līmenī, būtu jāļauj tos izmantot arī turpmāk, taču tie būtu jāizvērtē publiski, tā vietā, lai slepeni noteiktu kādus atvieglojumus. Tā tirgus dalībniekiem radīsies iespaids, ka slepenas metodes tiek izmantotas sliktas prakses, nevis labas prakses veicināšanai.

  Astrid Lulling (PPE) . – (FR) Priekšsēdētājas kundze! Iesākumā es vēlos pateikties mūsu referentam O. Karas par lielisko darbu, un es pilnīgi atbalstu viņa pieeju šajā sarežģītajā jautājumā. Taču, manuprāt, ir svarīgi man atvēlētās divas minūtes veltīt tam, lai uzsvērtu to, kas ir minēts šajā ziņojumā un kam ir jāpievērš vairāk uzmanības. Attiecībā uz likviditātes standartiem runa ir par hipotēku obligācijām jeb vācu valodā — Pfandbriefe.

Jaunajos Eiropas likviditātes standartos, kuri tiek pārdefinēti, lielāka uzmanība būtu jāpievērš noteiktiem ekonomikas, juridiskiem un darbības aspektiem. Hipotēku obligācijas tiek izmantotas ilgtermiņa finansēšanai un ieguldījumiem ekonomikā plašākā mērogā. Taču Bāzeles komitejas pašreizējais priekšlikums saistībā ar šīm obligācijām negatīvi un nesamērīgi ietekmētu Eiropas ekonomiku, salīdzinot ar citām lielākajām ekonomikas zonām, piemēram, Amerikas Savienotajām Valstīm.

Es noteikti atbalstu to, ka vienošanās, ko Bāzeles komiteja panāca 2010. gada 26. jūlijā, runājot par likviditātes seguma rādītāju, hipotēku obligācijas atzīst par ļoti likvīdiem aktīviem. Taču, Barnier kungs, es aicinu Bāzeles komiteju un Komisiju lielāku uzmanību pievērst šim finanšu instrumentam, lai veicinātu atbilstīgo likviditātes uzkrājumu aktīvu pietiekamu diversifikāciju un nepieļautu tirgu izkropļošanu. Šis zema riska finanšu instruments ir jāizmanto tur, kur tas var dot labus rezultātus.

  Anni Podimata (S&D) . – (EL) Priekšsēdētājas kundze! Mēs visi zinām, ka šodienas debates par Bāzeles komitejas vienošanos ir vēl viens pasākums, kura pamatā ir nesenā krīze, kas dramatiski norādīja uz trūkumiem un nepilnībām finanšu sistēmas pārvaldības un kontroles jomā, mainot to, kas pirms tam bija dominējošā doktrīna par tirgu liberalizāciju, un tā arī norādīja, ka ir nepieciešami stingrāki noteikumi kapitāla pietiekamības un finanšu iestāžu uzraudzības jomā.

Šajā kontekstā Bāzeles komiteja ir panākusi vienošanos, kurā ir definēti noteikti pamatprincipi un izmaiņas, kas ir nepieciešamas, lai izstrādātu kapitāla pietiekamības noteikumus, lai uzlabotu banku sistēmas drošību. Runājot par šīs vienošanās īstenošanu Eiropā, O. Karas ziņojumā ir uzsvērti vairāki svarīgi aspekti, kuri noteikti ir jāņem vērā, piemēram, Eiropas tirgus īpatnības, kas paredz, ka 80 % no aizdevuma pamatā ir banku kredīti, nepieciešamība demokratizēt Bāzeles procesu, piemēram, lielākā mērā iesaistot Eiropas Parlamentu, un, protams, priekšlikums visu euro zonas valstu valsts parādu iekļaut kā augstas kvalitātes likvīdus aktīvus neatkarīgi no to kredītreitinga, tādējādi samazinot kredītreitinga aģentūru ietekmi.

Taču es vēlos atkārtot, ka jaunie kapitāla atbilstības pasākumi ir minimāli uzlabojumi un ir nepieciešama vērienīgāka reforma ilgtermiņā. Kā komisāra kungs sacīja, Eiropa jau ir veikusi svarīgus pasākumus, lai pieņemtu jauno Eiropas uzraudzības sistēmu. Mēs mainām darbības gaitu un cenšamies uzlabot koordinācijas procedūru kā galveno aizsarglīdzekli. Taču ar to vien nepietiek. Mums ir jādara vēl vairāk, ieviešot uzraudzības sistēmu un tiesisko regulējumu aģentūrām, kuru darbība līdz šim netika kontrolēta, piemēram, kredītreitinga aģentūrām un alternatīvajiem fondiem.

Tāpēc, komisāra kungs, attiecībā uz jūsu nesen iesniegtajiem priekšlikumiem būtu jāpieņem noteikumi, lai regulētu ļoti neskaidrus darījumus, kas rada arvien lielāku sistemātisko risku, piemēram, saistībā ar ārpusbiržas atvasinājumiem un vienpusējiem līgumiem. Nobeigumā jāpiebilst, ka tā kā jūs, komisāra kungs, atsaucāties uz G20 augstākā līmeņa sanāksmi Seulā, mums ir jācenšas ieviest nodokli par finanšu darījumiem, protams, nevis tāpēc, lai atriebtos bankām vai lai tās sodītu, bet tāpēc, lai ierobežotu spekulatīvas darbības un liktu tiem ES iedzīvotājiem, kuri pašlaik ir spiesti maksāt arī par krīzes radītajām sekām, skaidri saprast, ka mēs vēlamies godīgāk sadalīt šo nastu.

  Wolf Klinz (ALDE) . – (DE) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Ja bankām būtu nepieciešams lielāks kapitāls, lai garantētu aizdevumus un finanšu instrumentu izmantošanu, tās spētu vieglāk pārdzīvot zaudējumus. Pēdējo Bāzeles komitejas priekšlikumu pamatā ir šī uz stabilitāti balstītā pieeja. Diemžēl Bāzeles komiteja vēl nav pietiekami labi atrisinājusi problēmu attiecībā uz ar šo sistēmu saistītām bankām. Tāpēc es aicinu Karas kungu izstrādāt likviditātes standartu prasības, kas nav atkarīgas no atbilstības sistēmas. Citiem vārdiem sakot, tām bankām, kuras ir tik lielas vai savstarpēji saistītas ar globālo finanšu sistēmu, ka krīzes situācijā tās ir jāglābj par nodokļu maksātāju naudu, ir jāpiemēro atbilstošas stingrākas prasības.

Būtu jāīsteno daudzveidīgāka pieeja attiecībā uz aizņemto līdzekļu parāda faktoru. Tikai tad, kad būs empīriski pierādīts, ka šis instruments neizraisīs arbitrāžas procedūru, nekropļo konkurenci un faktiski ierobežo pārmērīgo aizdevumu piešķiršanu, mēs varētu apsvērt iespēju to pastāvīgi ieviest pirmajā pīlārā.

Jebkurā gadījumā visi šie priekšlikumi ir jāīsteno globālā mērogā. Mēs nedrīkstam pieļaut to, ka ASV iestādes izšķiroši ietekmētu Bāzeles priekšlikumus Seulā tikai tāpēc, lai tās nebūtu spiestas tos īstenot. G20 augstākā līmeņa sanāksme Seulā, kas notiks nākamajā mēnesī, parādīs, vai un kādā mērā mēs varam sasniegt šo mērķi.

  Sławomir Witold Nitras (PPE) . – (PL) Priekšsēdētājas kundze! Iesākumā es vēlos paust gandarījumu par to, ka Eiropas Parlaments ir sācis risināt šo jautājumu, jo īpaši tāpēc, ka šī ziņojuma rezultātā tika sagatavota Parlamenta iniciatīva. Es ļoti sirsnīgi apsveicu Karas kungu.

Pēdējos desmit gados mēs bijām liecinieki vēl nepiedzīvotai attīstībai dažādu finanšu jauninājumu un jaunu pieejamo instrumentu jomā. Patiesībā bieži vien tieši šie instrumenti nosaka pašreizējo situāciju tirgū. Manuprāt, šajā gadījumā efektīvas uzraudzības svarīgs nosacījums ir patiesi drošas zināšanas par notikumiem šajos tirgos. Tajā pašā laikā finanšu instrumenti, kuri ir kļuvuši ļoti populāri, ir kļuvuši tik sarežģīti, ka tas būtiski ierobežo uzraudzību, veicot saistīto risku novērtējumu.

Izmantojot šos jaunos instrumentus, mums ir arī jāpatur prātā, ka tirgus mainās un notiek ļoti strauja tirgus globalizācija un ka, pretstatot globalizēto, augošo tirgu un valsts uzraudzības mehānismus, šie instrumenti ir pilnīgi neatbilstoši, un šāda uzraudzība nav veiksmīga. Vietās, kur tiek veikta uzraudzība, finanšu iestāžu attīstība zināmā mērā var arī mazināt uzraudzības kvalitāti.

Ar to es vēlos teikt, ka faktiski nepietiekami tiek ņemti vērā šīs nozares aspekti no ģeogrāfiskā un nozares darbības viedokļa. Manuprāt, lai garantētu finanšu sistēmas drošību globālā mērogā, ir nepieciešams izprast šīs nozares aktīvo dalībnieku savstarpējās attiecības un straujo attīstību. Manuprāt, līdzšinējais progress šajā jomā ir nepietiekamas.

Faktiski pašreizējie Bāzeles noteikumi ir saistīti ar kapitālu, un man ir prieks, ka jaunie pasākumi paredz ieviest noteikumus likviditātes jomā un cikliskuma novēršanas politikas mehānismus. Būtu jāatbalsta ierosinātie pasākumi šajā jomā. Runājot par kapitāla rādītāju jeb progresa diagnostikas pasākuma zemo efektivitāti, sistēmas stabilitāti un centieniem standartizēt likviditātes seguma rādītājus, īstermiņā un ilgtermiņā tos var vērtēt pozitīvi, jo galu galā tieši likviditātes problēmu dēļ bija nepieciešams īstenot banku glābšanas pasākumus, kam mēs bijām liecinieki.

  Olle Ludvigsson (S&D) . – (SV) Priekšsēdētājas kundze! Daudzējādā ziņā tā ir laba zīme, ka darbs pie jaunajiem kapitāla pietiekamības noteikumiem raiti rit uz priekšu. Ir svarīgi veiksmīgi noslēgt „Bāzele III” procesu, lai varētu atjaunot finanšu nozares stabilitāti. Ziņojums, par kuru mēs balsosim, ir saskaņots un labi sagatavots, taču es vēlos uzsvērt trīs jautājumus, kuri būtu jāprecizē.

Pirmkārt, ir svarīgi neizdarīt pārāk lielu spiedienu uz bankām, nosakot tām pārāk īsu laika periodu noteikumu īstenošanai, taču tajā pašā laikā ne mazāk svarīgi ir arī nepieļaut to, ka šo noteikumu īstenošana pārāk ievelkas. Bankām ir jābūt pietiekami stabilām, lai tās spētu tikt galā nākamās lejupslīdes gadījumā. Uzstādot tik tālu mērķi kā 2017./2018. gads, pastāv risks, ka daudzas bankas to nesasniegs.

Otrkārt, ir jānodrošina tas, lai šie noteikumi tiktu īstenoti, cieši un veiksmīgi sadarbojoties ar Amerikas Savienotajām Valstīm un citām iesaistītajām pusēm. Ir jābūt skaidram mērķim stabilizēt visu starptautisko banku nozari, nevis tikai kādu tās daļu. Jomas, kurās ir spēkā vājāki noteikumi vai kurās tie tiek īstenoti lēnāk, var apdraudēt visu sistēmu pasaules mērogā.

Treškārt, regulāri stresa testi ir lielisks veids, kā nodrošināt ilgstošu banku sistēmas stabilitāti. Tāpēc tie būtu jāizmanto kā efektīva metode papildus kapitāla noteikumiem. Šie testi būtu jāveic biežāk un būtu jānosaka stingrākas prasības. Krīze parādīja, ka dažas lietas var notikt ārkārtīgi ātri. Tāpēc finanšu nozarē ir svarīgi visu laiku ļoti stingri kontrolēt attīstības gaitu.

  Olle Schmidt (ALDE) . – (SV) Priekšsēdētājas kundze, komisāra kungs! Jaunie Bāzeles noteikumi definēs pamatnoteikumus stabilitātes un ilgtspējīgas attīstības jomā. Krīze mums parādīja, ka bankām ir nepieciešams lielāks un labāks kapitāls, un noteikumiem ir jāveicina banku stabilitāte un drošs risks. Noteikumi par aizņemto līdzekļu īpatsvara rādītāju ir jāveido tā, lai neciestu tās bankas, kuras aizdod zema riska kapitālu. Pastāv risks, ka šie noteikumi īpaši negatīvi ietekmēs Ziemeļvalstu bankas, jo šīm bankām ir lieli zemā riska hipotekāro aizdevumu portfeļi. Un tas ir pamats bažām.

Visām direktīvām un jauniem noteikumiem ir jābūt labi pārdomātiem, taču kopumā pastāv risks, ka būs pārāk daudz noteikumu, kas savukārt var kavēt attīstību. Es piekrītu Bowles kundzei, ka Komisijai jāveic visu šo jauno banku noteikumu ietekmes novērtējums saistībā ar attīstību Eiropā. Ne vienmēr vislabākais risinājums ir ieviest noteikumus un jaunus tiesību aktus. Nevajadzētu samierināties ar mazumiņu, ja mums ir iespēja sasniegt ko vairāk.

  Antonio Cancian (PPE) . – (IT) Priekšsēdētājas kundze, komisāra kungs! Paldies Karas kungam par lielisko darbu. Manuprāt, pēdējos divus gadus mēs tikai bezpalīdzīgi stāvējām un vērojām šo smago pasaules ekonomikas un finanšu lejupslīdi, lai gan daži apgalvo, ka situācija varēja būt vēl sliktāka.

Tagad Eiropas Savienība ir nonākusi finiša taisnē, un jūs, komisāra kungs, sākat revolūciju, lai nodrošinātu stabilitāti un ikvienam nepieciešamās garantijas. Pēdējā plenārsēdē mēs devām pozitīvu stimulu ekonomikas spēkiem aizsargāt Eiropu. Kā jūs nesen minējāt, jau ir sagatavoti priekšlikumi par atvasinātiem produktiem un īsās pozīcijas pārdošanu, un, gaidot Komisijas galīgo pārskatīto priekšlikuma versiju, mēs pārrunājam arī jautājumus saistībā ar banku nodokļiem un finanšu darījumu nodokļiem.

Komisāra kungs, ir jārīkojas ļoti piesardzīgi, lai, pieņemot noteikumus un tiesību aktus, kas var apdraudēt vai palēnināt ekonomikas attīstību un atveseļošanos, mēs nekristu no vienas galējības otrā galējībā, kā tas bieži mēdz notikt. Manuprāt, robeža starp pārāk stingriem noteikumiem un birokrātiju ir ļoti šaura. Tiesa, pašlaik ir jānodrošina stabilitāte, taču vēl svarīgāka ir izaugsme, izaugsme un vēlreiz izaugsme — kā šajā plenārsēžu zālē jau minēja priekšsēdētājs J. M. Barroso.

„Bāzele III” ir pirmais no pasākumiem, un mums visiem ir jāuzņemas atbildība, taču mums ir arī jānodrošina konkurence un līdzvērtīgi apstākļi un, no vienas puses, ir jāpievērš uzmanība maziem un vidējiem uzņēmumiem, un, no otras puses, krājbankām un kooperatīvām bankām, kuras ir ļoti svarīgas.

  Seán Kelly (PPE) . – Priekšsēdētājas kundze! Manuprāt, ikviens piekritīs tam, ka ir jāstiprina banku sistēmas dzīvotspēja. Pateicoties Karas kungam, mēs zinām, ka saskaņā ar Bāzeles priekšlikumiem nav nodrošināti līdzvērtīgi konkurences apstākļi, un nevienlīdzīgos konkurences apstākļos konkurence nav iespējama. Patiesībā, pastāv liels risks, ka tiks sasniegti daudzi citi mērķi.

Ideja ir skaidra, taču ir jānorāda, ka situācija ASV un Eiropā ir pilnīgi atšķirīga. ASV ekonomiku galvenokārt finansē kapitālu tirgus. Eiropa galvenokārt balstās uz banku nozares spēju aizdot līdzekļus, un, kā zināms, tas visvairāk ir izplatīts Īrijā. Mūsu bankas vienkārši nevar dot kredītus maziem un vidējiem uzņēmumiem, un katru dienu bankrotē citādi dzīvotspējīgi mazie un vidējie uzņēmumi, jo viņi nevar saņemt kredītu. Un, kā Vicky jau minēja, nodokļu maksātāji glābj šīs bankas un finansē arī štatu samazināšanas kompensāciju portfeli un pensiju fondus, un maksā pasīvām uzraudzības iestādēm un citiem.

Tāpēc mūs gaida smags darbs, lai atjaunotu līdzsvaru, un manuprāt, tas šajā gadījumā ir galvenais. Mani iedrošina komisāra kunga atbilde, un viņš sacīja, ka viņš ar mums sadarbosies un atjaunos līdzsvaru un nodrošinās līdzvērtīgus konkurences apstākļus. Tādā gadījumā mēs varētu sasniegt savus mērķus, nevis no tiem atteikties.

  Michel Barnier , Komisijas loceklis. – (FR) Paldies, priekšsēdētājas kundze, un paldies visiem par priekšlikumiem, ierosinājumiem un lūgumiem, kurus es un mana komanda rūpīgi izvērtēsim.

Gauzès kungs pirmais minēja, ka ir nepieciešams panākt līdzsvaru, un to atkārtoja arī Schmidt kungs, Klinz kungs, Ludvigsson kungs un tikko arī Kelly kungs. Jā, mūsu mērķis būs nodrošināt nepieciešamo līdzsvaru; patiesībā līdzsvars ir jānodrošina trīs konkrētās jomās, kuras es apskatīšu daudz konkrētāk.

Pirmkārt, ir jāpanāk konstruktīvs līdzsvars attiecībā uz pašiem Bāzeles pasākumiem un veidu, kā tie tiek transponēti ES tiesību aktos. Es pēc iespējas lietderīgāk izmantošu šos pārejas periodus un manevrēšanas iespējas, ko garantē Bāzeles vienošanās, turklāt jūs sniegsiet arī savu ieguldījumu.

Otrkārt, līdzsvars ir jāpanāk starp Bāzeles pasākumiem un visiem pasākumiem G20 krīzes pārvarēšanas un pārvaldības darba kārtības jomā, un es pēc brīža pie šī jautājuma vēl atgriezīšos.

Trešā joma, kuru tikko minēja Kelly kungs, ir saistīta ar Amerikas Savienotajām Valstīm. Kelly kungs, manuprāt, Eiropas banku nozare ekonomiku finansē daudz vairāk, nekā tas notiek Amerikas Savienotajās Valstīs, un šī atšķirība tiks ņemta vērā. Tas ir transatlantiskais līdzsvars. Mums šis jautājums ir jārisina — un es jo īpaši vēršos pie Lamberts kunga —, negaidot uz Amerikas Savienotajām Valstīm. Es došos atpakaļ uz Amerikas Savienotajām Valstīm, lai tiktos ar Tim Geithner un citiem vadītājiem, un es negrasos tur novilcināt laiku, bet gan pārliecināties, ka mūsu visu darbības ir vērstas vienā virzienā saistībā ar „Bāzele II”, „Bāzele II ar pusi”, „Bāzele III”, „Bāzele IV” — es atvainojos — „Bāzele III” un CRD 4 — un citiem ļoti delikātiem jautājumiem, kuros ASV un Eiropas pārstāvju viedokļi atšķiras, proti, par grāmatvedības standartiem. Mēs neesam naivi, veidojot attiecības ar Amerikas Savienotajām Valstīm, taču mēs arī nevēlamies pāragri spriest par to nodomiem.

Tāpēc es varu apgalvot Gauzès kungam un visiem pārējiem godātiem deputātiem, ka mēs ļoti rūpēsimies, lai nodrošinātu šo trīspusējo līdzsvaru. Cancian kungs ļoti pamatoti minēja arī finanšu nestabilitāti, kas nudien visvairāk kavē izaugsmi. Tāpēc mums ir jānodrošina tādi apstākļi, kas veicinātu finanšu stabilitāti, un, ņemot vērā pašreizējās pārrunas ar Ķīnu, es vēlos pieminēt arī monetāro stabilitāti.

Es ļoti nopietni vērtēju Bullmann kunga komentārus, mudinot mūs veikt visaptverošus mikroekonomikas un makroekonomikas pētījumus. Mēs arī produktīvi izmantosim noteiktos pārejas periodus, un, Bullmann kungs, jums ir pilnīga taisnība, ka Eiropas tiesību aktus izstrādā Padome, nevis kāds cits, piemēram, Bāzeles komiteja. Te atrodas Eiropas likumdevējs, un tieši tāpēc mēs iesniegsim priekšlikumu attiecībā uz CRD 4, un tas būs tiesību aktu priekšlikums, un mēs ceram, ka jūs to atbalstīsiet vēl pirms debatēm un komentāru publicēšanas.

Bowles kundze, jums ir pamats apšaubīt mūsu darbības un apgalvot, ka nedrīkst rīkoties tā, kā ierasts. Es arī ik pa laikam dzirdu pa kādam bankas pārstāvim, kuram ir īsa atmiņa un kurš apgalvo, ka krīze ir pārvarēta un ka mēs varam darboties, kā ierasts. Mums nedrīkst būt īsa atmiņa, un nekas vairs nebūs tā, kā tas bija. Mēs pavisam nopietni plānojam veikt reformas.

Priekšsēdētājas kundze, es arī vēlos piebilst, ka lielāka kapitalizācija, par ko runa ir Bāzelē un CRD 4, nav vienīgais līdzeklis vai vienīgais risinājums. Ir arī citi krīzes pārvarēšanas risinājumi, kurus es jau minēju savā pirmajā uzrunā: runa ir par visu, ko mēs darām, protams, lai labāk regulētu ieguldījumu fondus, un es ceru, ka tas tiks izdarīts dažās tuvākajās dienās; un runa ir arī par mūsu pasākumiem privātā kapitāla fondu, atvasināto instrumentu un īsās pozīcijas pārdošanas jomā. Ir svarīgi arī citi instrumenti. Pirms brīža Ludvigsson kungs runāja par stresa testiem. Šie testi ir jāveic regulāri. Tāda ir mūsu pašreizējā pieeja.

Lamberts kungs, es vēlos runāt par vēl kādu svarīgu aspektu, kuru jūs pieminējāt: banku dividenžu izmaksas, kas neatbilst minimālajām kapitālisma prasībām. Šī problēma ir skaidri ņemta vērā attiecībā uz vienu no tā dēvētajām rezervēm, kas šajā gadījumā ir kapitāla saglabāšanas rezerves un kas paredz, ka banka nevar izmaksāt dividendes, ja tā neatbilst minimālajām kapitālisma prasībām. Tas ir viens no noteikumiem, kurš, protams, tiks iekļauts mūsu tiesību aktu projektā.

Ford kundze, patiesi, mums ir jāaizsargā nodokļu maksātāji. Esmu pārliecināts, ka jūs rūpīgi izvērtēsiet priekšlikumus par krīžu pārvarēšanu un novēršanu un par noregulējuma fonda izveidi katrā dalībvalstī, kurus ir paredzēts izstrādāt tuvākajās dienās un kuru rezultātā, cerams, banku izdevumus segs bankas, nevis nodokļu maksātāji.

Lulling kundze uzdeva ļoti konkrētu jautājumu. Jā, pārrunās par Bāzeli es un mani kolēģi šim jautājumam pievērsām ļoti lielu uzmanību, un mēs vienojāmies, ka 40 % no likviditātes rezervēm var veidot no Pfandbriefe jeb hipotēku obligācijām, par kurām jūs jautājāt. Manuprāt, tas ir pozitīvs rezultāts, un mēs pilnīgi atbalstām likvīdu aktīvu diversifikāciju.

Klinz kungs aizsāka jautājumu par tematu „pārāk liela, lai ciestu neveiksmi.” Arī tad, kad šo jautājumu ierosināja Amerikas Savienotās Valstis, es atbildēju, ka ASV un Eiropas banku sistēmu nevar salīdzināt, jo ir atšķirīgs to ieguldījums ekonomikā un arī to struktūra. Taču, Klinz kungs, šis jautājums starptautiskā mērogā joprojām nav atrisināts ne attiecībā uz G20, ne attiecībā uz Finanšu stabilitātes padomi. Mēs stingri kontrolējam šo situāciju, lai par to nebūtu jāmaksā nodokļu maksātājiem, un lai tas arī netiktu darīts.

Nitras kungs, attiecībā uz sarežģītiem finanšu instrumentiem ir nepieciešama stingrāka uzraudzība. Tāpēc, lielā mērā pateicoties šim Parlamentam, jaunajai Eiropas līmeņa iestādei, EVTI, būs noteicošā loma attiecībā uz iespējamību noteikt toksisku vielu aizliegumu, un tuvākajā laikā mēs vēl vairāk pastiprināsim EVTI lomu šajā jautājumā.

Visbeidzot es vēlos informēt Podimata kundzi, ka attiecībā uz reitinga aģentūrām tiks īstenota pasākumu trešā kārta. Līdzšinējie pasākumi nav pietiekami, un pašlaik es strādāju pie pasākumu trešās kārtas, lai regulētu reitinga aģentūru darbību un lai dažādotu reitinga aģentūru tirgu, kurā, maigi sakot, dominē pārāk maz dalībnieku. Pagājušajā piektdienā mēs izjautājām ECOFIN padomes deputātus, un tur piedalījās arī jūsu pārstāvētās komitejas priekšsēdētāja Bowles kundze. Es plānoju organizēt apspriedi ar mērķi stiprināt šo reglamentāciju.

Schmidt kungs arī aizsāka jautājumu par kumulatīvo ietekmi, taču uz šo jautājumu es jau atbildēju, komentējot līdzsvaru trīs jomās, ko mēs ļoti stingri kontrolēsim.

  Othmar Karas , referents. – (DE) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Šīs debates bija saprotamas, skaidras, kompetentas un atbildīgas. Mēs esam radījuši ļoti labu priekšstatu par sevi kā saliedētu un mērķtiecīgu organizāciju. Komisāra kungs, paldies arī visiem dalībniekiem un jums. Šis process netiek apšaubīts, taču tas vēl netiek noslēgts. Mēs aizsākām arī kādu sāpīgu tematu. Vissāpīgākais jautājums ir atšķirīgā Eiropas un Amerikas Savienoto Valstu banku un ekonomikas struktūra. Viena lieta ir jāsaka skaidri un gaiši, proti, kamēr vēl nav uzsākts likumdošanas process, Bāzeles process apdraud un ierobežo mūsu manevrēšanas spējas politisku lēmumu pieņemšanas jomā. Kas notiktu tad, ja mēs pašiniciatīvas ziņojumu nebūtu gatavojuši patstāvīgi? Tad šodien šīs debates nenotiktu. Tāpēc Bāzeles procesā, G20 procesā un jaunajās starptautiskajās iestādēs ir jāievēro demokrātijas un parlamentārisma principi, un tajā pašā laikā mums ir jāpiedalās šajā procesā, lai mēs nebūtu tikai mūždien spiesti samierināties ar faits accomplis.

„Bāzele III” un noguldījumu aizsardzībai ir jābūt saistītām, jo starp tām pastāv saistība. Ir jābūt saistībai starp mūsu lēmumu pieņemšanas procesu un šo lēmumu īstenošanu starptautiskā mērogā, jo īpaši Amerikas Savienotajās Valstīs. Pirms direktīvas projekta pieņemšanas, ir jāvienojas par vārda „likviditāte” definīciju. Tikmēr Doda-Frenka (Dodd-Frank) likums, kas ir spēkā Amerikas Savienotajās Valstīs, mums rada vēl kādu problēmu. ASV būs grūti īstenot likviditātes standartu, un tāpēc papildus ārējiem reitingiem tās atkal mēģina ieviest papildu kritērijus. Mums ir jāpastāv uz to, lai ārējie reitingi vai citi kritēriji, piemēram, cenu stabilitāte, būtu novērtējuma pamata nosacījums. Taču nekādā gadījumā nedrīkst pieļaut, ka uz Eiropu attiektos divi no tiem, bet uz Amerikas Savienotajām Valstīm tikai viens.

Komisāra kungs, mums ir jābūt modriem un kopīgi jānodrošina tas, lai valstu finanšu un ekonomikas ministri savu valstu parlamentu deputātiem nodotu informāciju, kas ir iekļauta Komisijas pētījumā par ietekmi. Valstu parlamentu deputātiem salīdzinājumā ar šī Parlamenta deputātiem ir mazāks priekšstats par to, ar ko mēs šeit nodarbojamies un kāda ir iespējamā ietekme un sekas attiecībā uz dalībvalstīm. Mums ir arī jāsāk uzbrukums. Mums saziņas procesā ir jāiesaista arī valstu parlamentu deputāti.

  Priekšsēdētāja . – Debates tiek slēgtas.

Balsojums notiks rīt.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 149. pants)

  Sergio Berlato (PPE) , rakstiski. – (IT) Manuprāt, nesenā ekonomikas un finanšu krīze jeb smagākā lejupslīde kopš Lielās depresijas parādīja, ka ir nepieciešams radikāli mainīt pašreizējo „Bāzele II” regulējumu. Es vēlos Parlamenta deputātiem atgādināt, ka „Bāzele II” vienošanās definē kredītu pieejamības kritērijus, liekot bankām objektīvi novērtēt uzņēmuma kredītu stāvokli, ņemot vērā iespējamo maksātnespējas risku, garantijas un problēmas bankrota gadījumā. Šo kritēriju mērķis ir uzlabot uzņēmumu konkurētspēju un stiprināt finanšu sistēmu, taču to rezultātā ļoti cieš mazie un vidējie uzņēmumi, kuri veido Eiropas Savienības ekonomiku. Konkrētāk sakot, Eiropas uzņēmumiem nav tik stingra finanšu pamata, un tāpēc šīs vienošanās piemērošanas rezultātā tiem ir ierobežota piekļuve kredītiem un tiek noteiktas augstākas procentu likmes. Es atzinīgi vērtēju Bāzeles komitejas centienus uzlabot vispārīgo regulējumu, taču man lielas bažas rada sarunu procesā konstatētās nepilnības. Tāpēc es piekrītu, ka Parlamentam būtu vairāk jāiesaistās sarunu procesā, lai veiktu izmaiņas, kas ir nepieciešamas, lai Eiropas rūpniecība un ekonomika nenonāktu neizdevīgākā situācijā.

  Giovanni Collino (PPE) , rakstiski. – (IT) Jaunais Eiropas stabilitātes pakts attieksies arī uz banku sistēmu, kas ir otra tā procesa galējība, kurš paredz izmantot pašu resursus, kas ir visas Eiropas ekonomikas pamatā. Citiem vārdiem sakot, Eiropas Savienības dalībvalstu parādu, kas laika gaitā uzkrāts, veidojot valsts labklājību un nododot to iedzīvotājiem, finansē un pārvalda bankas, kurām būtu jāpanāk, ka tas dod peļņu.

Dalībvalstīm būs nepieciešams vēl ilgs laiks, lai pielāgotos finanšu tiesību aktu standartizācijai un lai atbilstoši saskaņotu nodokļu sistēmas, noteiktu atbilstošas likviditātes robežas un nodrošinātu uzticamu sviras mehānismu, lai garantētu ietaupījumus un to tendences ilgtermiņā, tāpēc mums ir jārod pareizais veids, kā izkļūt no krīzes pat īstermiņā.

Pašu kapitāls, kas Eiropas Savienībai būs vēl pieejamāks, nodrošinās to, ka ES resursu pārvaldības mērķis būs saistīts ar arvien mazāku sistemātisku risku, un tas arvien vairāk veicinās valstu ekonomiku, un ar greizsirdīgu skatienu netiks kontrolēts, lai tas neiziet ārpus ES robežām, bet tas tiks integrēts, lai optimizētu attiecīgo salīdzinošo priekšrocību pielietojumu.

  Diogo Feio (PPE) , rakstiski. – (PT) Lai nodrošinātu kapitāla tirgus ilgtspēju, kredītu pieejamību, konkurenci un ekonomisko un finansiālo stabilitāti, ir nepieciešamas spēcīgas un stabilas finanšu iestādes. Tāpēc es atbalstu šī ziņojuma pieņemšanu, jo īpaši tāpēc, ka tajā ir iekļauti ļoti svarīgi pasākumi, kurus es iesniedzu saistībā ar valsts finanšu iestāžu stāvokli. Jo īpaši runa ir par to, ka Bāzeles komitejai un Komisijai ir jāpaskaidro attieksme pret savstarpējas finanšu līdzdalības līgumiem, par to, cik svarīgi ir noteikt augstas kvalitātes likvīdu aktīvu kritērijus saskaņā ar Eiropas Centrālās bankas izstrādāto pašreizējo definīciju par atbilstošiem aktīviem monetārās politikas operāciju veikšanai (repo iespēja), un par to, lai visu euro zonas valstu valsts parādu iekļautu kā augstas kvalitātes likvīdus aktīvus neatkarīgi no to konkrētā reitinga, tādējādi samazinot kredītreitinga aģentūru darbības neproporcionālo ietekmi.

  Jiří Havel (S&D) , rakstiski. – (CS) Šis ziņojums ir diezgan precīzi sagatavots. Tajā ir skaidri analizēts jautājums par jauno banku darbības regulējuma projektu, kas pašlaik tiek pārskatīts („Bāzele II”), un tajā ir arī detalizēti analizēti šī regulējuma galvenie punkti, kuri pašlaik tiek pārrunāti no praktiskā un akadēmiskā viedokļa. Konkrētāk sakot, šis ziņojums paredz ieviest pasākumus, kuriem būtu jānodrošina lielāka banku nozares finanšu stabilitāte un jāsamazina vēl vienas krīzes iespējamība, galveno uzmanību pievēršot šādām piecām jomām: kapitāla kvalitāte (protams, ir vēlams uzlabot banku kapitāla kvalitāti), stingrāki likviditātes standarti (krīzes laikā bija liels likviditātes risks), cikliskuma novēršanas pasākumi (veidojot banku papildu kapitālu veiksmīgas darbības periodā, varētu ierobežot pārmērīgu kredītu izaugsmi un ar to saistītu „kredīta burbuļu” risku, kā tas bija, piemēram, Spānijā), aizņemto līdzekļu īpatsvara rādītāja ieviešana (šim jaunajam rādītājam būtu jāuzlabo banku stabilitāte, taču tajā būtu jāiekļauj ne tikai banku bilances finanšu posteņi, bet arī ārpusbilances posteņi, piemēram, atvasinātie instrumenti un bankas iespējamās saistības) un visbeidzot ir jāizveido centrāls darījumu partneris ārpusbiržas darījumiem, jo īpaši, lai atvasinātie instrumenti būtu pārredzami. Ņemot vērā sacīto, manuprāt, šajā ziņojumā ir sniegta detalizēta analīze un būtiski ieteikumi saistībā ar banku darbības regulējuma projektu, un tāpēc es ierosinu apstiprināt šo dokumentu.

  Petru Constantin Luhan (PPE) , rakstiski. – (RO) Manuprāt, lai atveseļotu Eiropas ekonomiku, ir nepieciešams izveidot dinamiskus un skaidri definētus finanšu tirgus, kuri spētu finansēt milzīgus ieguldījumus. Es ļoti atbalstu mērķi, kas tika noteikts G20 sanāksmē un kas paredz palielināt kapitālu un ieviest likviditātes pārvaldības standartus. Kvalitatīvi likviditātes standarti ir galvenais nosacījums, lai pārvarētu krīzi.

Manuprāt, ja Eiropas Savienībā pieejamie atbilstīgie aktīvi būs elastīgāki, ko var panākt, nosakot drošus finanšu resursus un to specifiku, būs iespējams nodrošināt finanšu stabilitāti krīzes situācijā īstermiņa un ilgtermiņā.

  Czesław Adam Siekierski (PPE) , rakstiski. – (PL) Pēdējo gadu ekonomikas un finanšu krīze izkliedēja ilūziju, ka bankas ir vislabāk informētas par saviem riskiem un ka tās spēj patstāvīgi noteikt drošības prasības. Daži banku vadītāji tika pilnīgi ignorēti, un par prioritāti tika noteikti tirdzniecības plāni, tika ignorēti riska faktori un finanšu uzraudzības sistēma nedarbojās, un tās ir galvenās kļūdas banku nozarē, kas tieši veicināja lejupslīdi visā pasaulē.

Izrādījās, ka „Bāzele II” nav diez ko veiksmīgs krīzes pārvarēšanas mehānisms. Šajā gadījumā ir svarīgi pēc iespējas drīzāk izveidot jaunu standartu kopumu — „Bāzele III” —, kurā netiks iekļauti optimistiski pieņēmumi, ka bankas savu darbību varētu regulēt patstāvīgi.

Palielinot kapitāla prasību noteikumus, noteikti uzlabotos banku nozares drošība, uzlabojot likviditāti. Taču, īstenojot šos pasākumus, arī pastāv risks, ka izmaksas būs jāatlīdzina banku klientiem — kredītu un citu finanšu pakalpojumu pieaugums —, tādējādi kaitējot ekonomikai. Tāpēc ir nepieciešamai atbilstoši aizsardzības mehānismi, kas mūs pasargātu no šādām nevēlamām sekām vai vismaz, lai tās būtu pēc iespējas vieglākas. Bet tajā pašā laikā ir jāatceras, ka par finansiālo drošību arī ir jāmaksā. Jautājums ir tāds, cik mēs esam gatavi par to maksāt?

  Angelika Werthmann (NI) , rakstiski. – (DE) Krīze skaidri parādīja, ka banku kapitāls kredītspējas un maksātspējas jomā nepārprotami nav bijis pietiekams. Tāpēc ir nopietni jāpārskata pašreizējais regulējums, un kopumā es atbalstu Bāzeles komitejas centienus uzlabot šo regulējumu, jo īpaši, kas paredz ieviest vienotu, skaidru un pārredzamu regulējumu. Taču šajā jautājumā ir dažas nepilnības, un pašreizējais regulējums Eiropas ekonomikai radītu nelabvēlīgus konkurences apstākļus. Uzņēmumi Eiropā paļaujas uz banku kredītiem. Eiropā astoņdesmit procenti ieguldījumu un aizdevumu ir izsniegti uz banku kredītu pamata. Tāpēc ir jo īpaši svarīgi nodrošināt finansējumu maziem un vidējiem uzņēmumiem. Ir jāņem vērā tas, ka uzņēmumi ir dažādi, un nedrīkst ciest kāda konkrēta veida uzņēmējdarbība. Pretējā gadījumā var tikt apdraudēta Eiropas ekonomika.