Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2010/2018(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumentu lietošanas cikli :

Iesniegtie teksti :

A7-0264/2010

Debates :

PV 18/10/2010 - 13
CRE 18/10/2010 - 13

Balsojumi :

PV 19/10/2010 - 8.8
Balsojumu skaidrojumi
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P7_TA(2010)0365

Debates
Pirmdiena, 2010. gada 18. oktobris - Strasbūra Publikācija "Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī"

13.  Drošības un veselības aizsardzības darbā uzlabošana strādājošām grūtniecēm, sievietēm, kas strādā pēcdzemdību periodā, un strādājošām sievietēm, kas baro bērnu ar krūti - Sievietes nestabilās darba attiecībās (debates)
Visu runu video
PV
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs. - Nākamais darba kārtības punkts ir kopējās debates par šādiem ziņojumiem:

A7-0032/2010, ko Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas vārdā izstrādājusi E. Estrela, par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Padomes Direktīvu 92/85/EEK par pasākumu ieviešanu, lai veicinātu drošības un veselības aizsardzības darbā uzlabošanu strādājošām grūtniecēm, sievietēm, kas strādā pēcdzemdību periodā, vai strādājošām sievietēm, kas baro bērnu ar krūti (COM(2008)0637 - C6-0340/2008 - 2008/0193(COD)), un A7-0264/2010, ko Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas vārdā izstrādājusi B. Thomsen, par sievietēm nestabilās darba attiecībās (2010/2018(INI)).

 
  
MPphoto
 

  Edite Estrela, referente.(PT) Vispirms es vēlos pateikties ēnu referentam un Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas atzinuma sagatavotājai par sadarbību un kopīgi padarīto darbu. Esmu pateicību parādā arī daudzām nevalstiskajām organizācijām un arodbiedrībām, speciālistiem, kas piedalījās finanšu ietekmes novērtējuma iepazīstināšanas seminārā, Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas un manas politiskās grupas sekretariātiem, Eiropas Parlamenta Politikas departamentam un saviem palīgiem. Viņi visi nepaguruši strādāja, apliecinot augstu profesionalitātes līmeni un spējas.

Šai direktīvai ir jau astoņpadsmit gadu, un tā ir novecojusi. Pārskatīšanas procedūra ir bijusi ilgstoša un sarežģīta. Parlamentam pašreiz ir jāizlemj, attaisnojot eiropiešu ģimeņu cerības un nodrošinot viņu vajadzības.

Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas pieņemtie priekšlikumi nodrošina divu galveno un no paplašinātā juridiskā pamatojuma izrietošo mērķu īstenošanu: atbalstu veselības un drošības aizsardzībai darbā strādājošām grūtniecēm, sievietēm, kas strādā pēcdzemdību periodā, vai strādājošām sievietēm, kas baro bērnu ar krūti, un veicina dzimumu līdztiesību, kā arī darba un ģimenes dzīves apvienošanu. Vienlaicīgi tas palīdzēs apturēt pēdējās desmitgadēs vērojamo demogrāfisko lejupslīdi.

Pirms simt gadiem Eiropā dzīvoja 15 % no pasaules iedzīvotājiem. Tiek lēsts, ka 2050. gadā tie būs aptuveni 5 %. Novecošana un pastāvīgais aktīvo iedzīvotāju skaita sarukums apdraud sociālā nodrošinājuma sistēmu ilgtspējīgumu un ekonomikas izaugsmi. Tāpēc maternitāti nedrīkst uzskatīt par slimību vai apgrūtinājumu ekonomikai, bet gan par pakalpojumu sabiedrībai.

Grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma ilgums 27 dalībvalstīs ir atšķirīgs — no 14 līdz 52 nedēļām, un atšķiras arī pabalsta summa — 13 dalībvalstīs to maksā 100 % apmērā no ienākumiem. Es saprotu, ka pašreizējais stāvoklis ekonomikā neļauj palielināt izdevumus sociālajā jomā, bet tas ir labvēlīgs ieguldījums mūsu kopīgajā nākotnē, un tas nerada lielas izmaksas pretēji daudzu apgalvojumiem. Finanšu ietekmes pētījumā ir secināts, ka Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas priekšlikumos norādītās izmaksas tiktu pilnībā segtas, ja tikai par 1 % palielinātu sieviešu dalību darba tirgū. Tie ir līdzsvaroti un praktiski īstenojami priekšlikumi saskaņā ar Starptautiskās Darba organizācijas un Pasaules Veselības organizācijas ieteikumiem.

Divdesmit nedēļas ir pietiekams laiks, lai palīdzētu sievietēm atgūties pēc dzemdībām, veicinātu barošanu ar krūti un nostiprinātu ciešu saikni starp māti un bērnu. Ilgāks laikposms varētu ietekmēt sieviešu atkārtotu iekļaušanos darba tirgū. Ir taisnīgs 100 % maksājums, jo ģimenes nevajadzētu finansiāli sodīt par to, ka tās laiž pasaulē bērnus, kurus tās vēlas un kuri — turklāt — Eiropai ir vajadzīgi demogrāfiskās problēmas risināšanai.

Tiesības uz paternitātes atvaļinājumu ir atzītas jau 19 dalībvalstīs, un pabalsts ir 80 % vai 100 % apmērā no vidējās algas. Tēvu iesaistīšanās bērnu dzīvē labvēlīgi ietekmē bērnu fizisko un psiholoģisko attīstību. Tās ir tēvu un bērnu tiesības.

Visu šo laiku esmu paudusi pilnīgu atbalstu plašākai vienprātībai, un es ceru, ka tie, kuriem rūp sieviešu, ģimeņu un bērnu labklājība, balsos par šo ziņojumu. Ņemot vērā stratēģijas „Eiropa 2020” mērķus, no 2020. gada grūtniecības un dzemdību atvaļinājumam būs jābūt vismaz 20 nedēļu ilgam un pilnībā apmaksātam. Tāpēc es jūs mudinu balsot par 126., 127. un 128. grozījumu. Šī paša iemesla dēļ es nevaru balsot par grozījumiem, kuriem ir apkaunojošs mērķis samazināt ģimeņu tiesības.

 
  
MPphoto
 

  Britta Thomsen, referente. (DA) Priekšsēdētāja kungs! Mēs šodien debatējam par sieviešu darba apstākļiem, jo sievietēm un vīriešiem darba tirgū ir atšķirīgi apstākļi. Sievietes nesamērīgi atpaliek no vīriešiem algu, pensiju, vadošo un izpildamatu ieņemšanas ziņā. Tāpēc vairāk nekā jebkad agrāk ir vajadzīgs, lai ES uzņemtos iniciatīvas, kas uzlabotu sieviešu stāvokli darba tirgū, tādējādi ievērojot Eiropā īstenojamo Līgumu. Mums jānodrošina sieviešu — nav nozīmes, vai viņas ir no Portugāles vai Polijas, Beļģijas vai Bulgārijas — līdztiesība darba tirgū.

Būtisks un nozīmīgs pasākums virzībā uz pilnīgu līdztiesību ir jauns un mūsdienīgs ES tiesību akts par grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu. Ir daudz pamatotu iemeslu izstrādāt jaunu ES tiesību aktu par grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu. Galvenokārt tāpēc, ka jau tuvākajā laikā ES draud demogrāfiska krīze — krīze, kas varētu būt tikpat nopietna kā ekonomikas krīze, no kuras vēl neesam atguvušies. Sievietes Eiropas Savienībā vienkārši nedzemdē pietiekami daudz bērnu. Ja gribam turpmāk saglabāt konkurētspēju un veicināt izaugsmi, kas vajadzīga, lai saglabātu mūsu labklājības līmeni, Eiropas Savienībā ir jādzimst vairāk bērniem. Tāpēc ir vajadzīgs tiesību akts attiecībā uz grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu, lai motivētu ģimenes radīt bērnus.

Ir svarīgi noteikt kopējus augstus standartus grūtniecības un dzemdību atvaļinājumam, lai izveidotu efektīvu iekšējo tirgu. Iekšējā tirgū galvenā nozīme nav lētām precēm, tikpat liela nozīme ir arī augstu sociālo normu nodrošināšanai darba ņēmējiem. Mums nedrīkst būt krasi atšķirīgi konkurences apstākļi, kuru ietekmē pasliktinātos sieviešu darba apstākļi, tādējādi padarot viņas par sociālā dempinga upuriem.

Arī tēviem ir jābūt tiesībām uz divu nedēļu ilgu un pilnībā apmaksātu paternitātes atvaļinājumu. Ja gribam nodrošināt vīriešu un sieviešu līdztiesību, mums jāsaprot, ka arī vīriešiem ir būtiska nozīme saistībā ar paternitātes atvaļinājumu. Tas labvēlīgi ietekmēs līdztiesību, bērnus un galvenokārt pašus tēvus.

Profesionālo asociāciju lobētāji uzskata, ka tas ir neprāts un ka mēs nevaram atļauties labākus tiesību aktus attiecībā uz grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu. Es uzdrošinos apgalvot, ka ir gluži pretēji. Mēs nevaram atļauties neizstrādāt jaunus un mūsdienīgus tiesību aktus šajā jomā. Jautājums ir saistīts ar ES sieviešu un bērnu veselību un drošību. Tāpēc mums ar to nevajadzētu riskēt.

Mums jāiesaista vairāk sieviešu ES darba tirgū. Stratēģijas „ES 2020” mērķis ir iekļaut darba tirgū 75 % sieviešu. Kā zināms, pašlaik strādā tikai 60 % sieviešu, tāpēc šis būs grūts uzdevums. Tomēr mums tas ir jāpaveic, un nav šaubu, ka mums tas izdosies, nodrošinot atbilstošas bērnu aprūpes iespējas. Otra un vienlīdz svarīga iniciatīva attiecas uz pilnībā apmaksātu grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu. Tikai novēršot sieviešu diskrimināciju, mēs varam darba tirgū iesaistīt vairāk sieviešu.

Vēl viena būtiska virzība uz lielāku līdztiesību darba tirgū ir ziņojums par nestabilajām sieviešu darba attiecībām, kuram es biju referente. Diemžēl situācija ir tāda, ka šādās darba attiecībās ir pārlieku daudzas sievietes. Privātmājās strādājošu sieviešu darba apstākļi ir īpaši nestabili, jo to raksturīgākās iezīmes ir neliela darba drošība vai drošības trūkums, sociālā nodrošinājuma trūkums, liels diskriminācijas risks un slikta darba vide. Mēs nedrīkstam ļaut sievietēm strādāt tik sliktos apstākļos. Tāpēc ES ir jāatbalsta dalībvalstu centieni aizstāt nestabilu darbu ar darbu pienācīgos apstākļos. Mēs ilgi esam novērsuši uzmanību no šīm neaizsargātajām sievietēm, un es ceru, ka Komisija šo ziņojumu uztvers nopietni un palīdzēs rūpēties par dažiem no ES neaizsargātākajiem iedzīvotājiem.

 
  
MPphoto
 

  Maroš Šefčovič, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. – Priekšsēdētāja kungs! Es priecājos, ka šovakar šajās nozīmīgajās debatēs varu aizstāt priekšsēdētāja vietnieci V. Reding, jo mēs apspriedīsim divus īpaši aktuālus ziņojumus, kuri attiecas uz pamattiesībām un dzimumu līdztiesību. Komisijas vārdā es gribētu no sirds pateikties abām referentēm, Thomsen kundzei un Estrela kundzei, par lieliski paveikto darbu.

Abos ziņojumos ir izklāstīts sieviešu bieži mainīgais stāvoklis ES darba tirgū. Sieviešu ieguldījums ir būtisks, lai mēs varētu īstenot savus vērienīgos mērķus attiecībā uz 75 % kopējās nodarbinātības līmeni līdz 2020. gadam, bet tas nebūs iespējams, nenodrošinot strādājošo sieviešu pamattiesības. Tieši to mēs šovakar apspriedīsim.

Ļaujiet man sākumā runāt par nestabilajām sieviešu darba attiecībām. Pēdējos gados esam daudz panākuši attiecībā uz sieviešu iekļaušanu darba tirgū. Kā zināms, sievietes biežāk nekā vīrieši ir pakļautas nestabilām darba attiecībām. Daži nestabila darba veidi, ko veic sievietes, piemēram, apmaksāti mājkalpotājas darbi un aprūpes pakalpojumi, darba tirgū nav pārskatāmi. Ja sievietēm nav pienācīga darba, tās nevar būt ekonomiski neatkarīgas — tas ir priekšnoteikums, lai viņas varētu būt noteicējas savā dzīvē.

Mums ir jānovērš iemesli, kuru dēļ galvenokārt sievietēm ir nestabili darba apstākļi: stereotipi, nevienlīdzīga ģimenes un mājsaimniecības pienākumu sadale, kā arī to darbavietu nepietiekama novērtēšana, kurās sievietes ir vairākumā. Mums arī jānodrošina, ka darba tirgū tiek iekļauts arvien lielāks migranšu darbaspēks, ko nereti nodarbina pelēkajā ekonomikā. Mūsu jaunā līdztiesības stratēģija ietver visus šos jautājumus, un mums ir jāmobilizē visi pieejamie instrumenti, lai panāktu progresu tās īstenošanā.

Ja atļausiet, es izteikšu dažas piebildes par Strādājošo grūtnieču direktīvu.

Ir pietiekami skaidrs, ka stingrāki standarti ES līmenī attiecībā uz grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu ir būtiski, lai nodrošinātu mātes un bērna veselību un drošību, kā arī veicinātu sieviešu iesaistīšanos darba tirgū, mainītu ģimeņu modeļus un pārvarētu demogrāfisko spiedienu.

Komisijas galvenajos priekšlikumos ir ietverts noteikums attiecībā uz grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma pagarināšanu par četrām nedēļām, lai tas atbilstu Starptautiskās Darba organizācijas ieteikumiem, kā arī lielāku pabalstu piešķiršanu, elastīgākiem nosacījumiem sievietēm attiecībā uz strādāšanu gandrīz līdz dzemdībām un tiesībām pieprasīt elastīgāku darba laiku.

Šādi Komisija plāno aizsargāt nodarbināto sieviešu tiesības, piešķirt viņām pietiekamu laiku, lai atgūtos pēc dzemdībām un nodibinātu saikni ar bērnu, kā arī sievietes justu finansiālu drošību grūtniecības un dzemdību atvaļinājumā.

Tāpēc es gribētu paslavēt Estrela kundzi par paveikto darbu saistībā ar šo visaptverošo ziņojumu, kas daudzējādā ziņā uzlabo sākotnējo Komisijas priekšlikumu.

Vispirms jāteic, ka Komisija pilnībā piekrīt tēva nozīmes pastiprināšanai. Šī gada sākumā pieņemtajā jaunajā direktīvā pastiprinātā bērna kopšanas atvaļinājuma nozīme ir nozīmīga virzība uz priekšu. Tomēr paternitātes atvaļinājuma ieviešana saskaņā ar Grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma direktīvu nav saderīga ne ar mūsu kopējo mērķi, nedz ar priekšlikuma juridisko pamatojumu. Priekšlikums pamatojas uz 153. pantu par grūtnieču veselību un darba drošību un uz 157. pantu, kurš ES ļauj iejaukties jomā, kas attiecas uz vienlīdzīgu darba samaksu vīriešiem un sievietēm.

Tomēr es gribētu uzsvērt, ka Komisija turpinās apsvērt šo problēmu. Tā pašlaik veic padziļinātu izmaksu un ieguvumu pētījumu šajā jautājumā, ņemot vērā iespējamu atsevišķu iniciatīvu šajā jomā. Tāpat Komisija nevar pieņemt to, ka tiek samazinātas sieviešu tiesības atteikties no darba naktī.

Attiecībā uz atvaļinājuma garumu un šajā laikposmā sievietēm izmaksājamo pabalstu es gribētu teikt, lūk, ko. Pēdējos mēnešos priekšsēdētāja vietniece V. Reding ir tikusies ar vairākiem ministriem, un viņi ir paskaidrojuši, ka atvaļinājumu sistēmas dalībvalstīs darbojas labi un ka, ņemot vērā pašreizējos finanšu ierobežojumus, nav iespējams pagarināt atvaļinājumus vai palielināt pabalstus, bet Komisija ir paudusi skaidru nostāju, ka nav gatava samazināt šī priekšlikuma vērienīgumu.

Tāpēc es vēlos uzsvērt, ka Komisijas mērķis ir noteikt minimālo aizsardzības līmeni, ņemot vērā dažādus apvienošanas iespēju un ar ģimeni saistītu atvaļinājumu modeļus dalībvalstīs. Komisija uzskata, ka tās priekšlikums būtu piemērots pamatojums, lai panāktu vienošanos starp Parlamentu un Padomi. Komisija vēlētos arī pateikties Parlamentam par vairāku tādu grozījumu ieviešanu, kuri vai nu nostiprina, vai precizē priekšlikumus.

Rezumējot jāpiebilst, ka priekšlikumam ir jātiecas stiprināt sieviešu veselības un drošības aizsardzību, palielināt viņu nodarbinātības izredzes un palīdzēt risināt demogrāfiskās novecošanās problēmu. Es ļoti ceru uz jūsu ieguldījumu un ieteikumiem abos šajos īpaši svarīgajos jautājumos.

 
  
  

SĒDI VADA: R. ANGELILLI
Priekšsēdētāja vietniece

 
  
MPphoto
 

  Rovana Plumb, Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas atzinuma sagatavotāja.(RO) Komisār, dāmas un kungi! Kā Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas atzinuma sagatavotāja es vēlos apgalvot, ka mūsu nodoms ir bijis ar šajā ziņojumā izklāstītajiem uzlabojumiem dot ieguldījumu tajās politikas nostādnēs, kas palīdz īstenot mērķi attiecībā uz nodarbinātības līmeņa paaugstināšanu, kā arī veselības un drošības apstākļu uzlabošanu darba vietās.

Tomēr, apsverot stratēģijas „ES 2020” mērķus, mums jādomā par iedzīvotājiem un viņu vajadzības jānosaka par prioritārām — šajā saistībā arī par sievietēm. Jaunā pieeja, ko pieņemsim, ir tāda, ka par mātes stāvokli ir jāpārtrauc sodīt, īpaši ņemot vērā sarūkošo dzimstības līmeni un nemaz nerunājot par to, ka iedzīvotāji kļūst arvien vecāki un trūcīgāki, tādējādi radot steidzami risināmu problēmu saistībā ar sociālā nodrošinājuma shēmu ilgtspējīgumu.

Visi mūsu ierosinātie pasākumi aizsargās strādājošās sievietes — gan grūtniecības laikā, gan pēc dzemdībām. Ziņojumā ierosinātie pasākumi ir arī ieguldījums Eiropas nākotnē. Mēs vēlamies nodrošinātu, pilnībā apmaksātu grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu. Padomāsim par to, ka 21. gadsimtā ir jāpārtrauc sodīt par mātes stāvokli Eiropas Savienībā un sievietēm ir jānodrošina visi pienācīga darba apstākļi.

 
  
MPphoto
 

  Thomas Händel, Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas atzinuma sagatavotājs.(DE) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Pēdējos gados mēs bez šaubām esam panākuši virzību jautājumā par vīriešu un sieviešu līdztiesību, tomēr joprojām ir daudzas sievietes, kuras ir spiestas strādāt zemas kvalifikācijas darbavietās. Tas attiecas ne tikai uz darbiem, ko ierasti veic ģimenē. Pēdējos gados notikusī reglamentējuma atcelšana bieži ir novedusi pie nodarbinātības, kas obligāto sociālo apdrošināšanu aizstāj ar netipiskiem, nestabiliem un nedrošiem nodarbinātības apstākļiem. Tas jo īpaši skar sievietes. Nodarbinātības tendences Eiropā no 2000. līdz 2010. gadam liecina, ka 60 % darbaspēka ir nodarbināti jaunos, nestabilos un netipiskos nodarbinātības veidos un lielākā daļa — divas trešdaļas — no tām ir sievietes. Sievietēm bieži tiek liegta demokrātiska līdzdalība organizācijās, ņemot vērā, ka viņas ir nodarbinātas uz pusslodzi vai nestabilos darba apstākļos. Tomēr pašreiz sievietes ir daudz apņēmīgākas un labāk izglītotas par iepriekšējo paaudžu sievietēm, bet, neraugoties uz to, viņas pelna vidēji par 25 % mazāk nekā vīrieši.

Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja ir pastiprināti pētījusi šo tematu un izstrādājusi atbilstošus priekšlikumus attiecībā uz sieviešu nodarbinātības jautājumu: iekļaušanu sociālā nodrošinājuma sistēmās neatkarīgi no nodarbinātības stāvokļa, bērnu aprūpes iespēju noteikšanu, pensiju un sociālo sistēmu saskaņošanu ar neatkarīgu dzīvi, kā arī darba organizēšanu saskaņā ar „laba darba” principiem. Tas būtībā ir iekļauts ziņojumā par nestabilajām sieviešu darba attiecībām. Nodarbinātības komiteja ir apmierināta ar padarīto un mudina Parlamentu balsot par šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 

  Anna Záborská, PPE grupas vārdā. (SK) Šis ziņojums ir jau otrais mēģinājums formulēt Parlamenta nostāju attiecībā uz māšu aizsardzības minimālajiem standartiem Eiropas Savienībā.

Atšķiras gandrīz visu septiņās grupās esošo 27 delegāciju viedokļi. Tas attiecas arī uz manu grupu — Kristīgajiem demokrātiem. Līdz šim daudzi Parlamenta deputāti ir atzinuši mūsu balsojuma ietekmi uz viņu valstu ekonomiku, jo iepriekš minētajā pētījumā vērā ir ņemtas tikai 10 dalībvalstis. Es politikā darbojos 20 gadus un tikai retu reizi esmu piedzīvojusi tik sarežģītu situāciju. Cilvēka dzīvība sākas mātes organismā, un tieši tāpēc mums ir jāaizsargā viņas veselība pirms dzemdībām un pēc tām. Mātes aizsardzība kā sociālo izdevumu faktors nedrīkst kļūt par šķērsli viņas nodarbinātībai. Mātes un darba ņēmējas jēdzienus nedrīkst pretnostatīt. Ja iesakām jaunām, izglītotām sievietēm radīt bērnus, bet vienlaicīgi neatzīstam viņu mātes stāvokli un nedodam iespēju rūpēties par bērniem, mums nekad neizdosies pavērst demogrāfisko attīstību pretējā virzienā.

Mātes aizsardzība ir jāapsver saistībā ar rūpēm par tēvu, ģimenes dabisko modeli un mātes mīlestības vajadzību jaundzimušajam. Bērni ir personības, nevis tikai nākamie nodokļu maksātāji. Es personīgi piekrītu vairākumam prasību, kas ierosinātas ziņojumā. Vienlaicīgi es aizstāvu noteikumus, kas atbalsta māšu reintegrāciju, ja viņas nolemj atgriezties darba tirgū. Tomēr ir žēl, ka par māšu aizsardzību tiek runāts saistībā ar vienlīdzīgām iespējām. Es labāk gribētu, lai Komisija ierosinātu priekšlikumu, kurā būtu ņemts vērā visaptverošs pārskats par grūtniecību, dzemdībām un veselības aprūpi pēcdzemdību periodā. Šī direktīva var būt spēkā divas desmitgades, šodien mēs esam garas un sarežģītas lēmumu pieņemšanas procedūras pašā sākumā. Es prātoju, vai mēs plānojam izvērtēt turpmāko sociālo un ekonomisko attīstību, pamatojoties tikai uz pašreizējo finanšu stāvokli. Šodien tas viss ir likts uz spēles.

 
  
MPphoto
 

  Marc Tarabella, S&D grupas vārdā.(FR) Priekšsēdētājas kundze, komisār, dāmas un kungi! Lai gan komisārs runāja Reding kundzes un Komisijas vārdā, paužot iebildumus pret paternitātes atvaļinājuma iekļaušanu tekstā, es šodien gribētu runāt galvenokārt visu to Eiropā dzīvojošo tēvu vārdā, kuriem joprojām nav tiesību uz paternitātes atvaļinājumu.

Daba mums nav devusi tiesības dzemdēt, bet vai sabiedrība mums var liegt tiesības būt klāt mūsu bērnu pirmajos dzīves mirkļos? Neaizmirsīsim, ka arī tēvi ir vecāki. Sabiedrībai ir jāļauj mums biežāk būt kopā ar dēliem un meitām, lai mēs varētu radīt īpašu saikni ar viņiem jau kopš dzimšanas.

Tāpēc es aicinu savus kolēģus droši balsot par pilnībā apmaksāta divu nedēļu paternitātes atvaļinājuma ieviešanu visās ES dalībvalstīs. Apsverot šo jautājumu, es arī aicinu Eiropas Komisiju un Padomi atbalstīt mūs, un es atkārtoju — kā gan jūs varat iebilst pret mūsu prasību nodrošināt jaunas tiesības tēviem Eiropas līmenī?

Es arī aicinu kolēģus atbalstīt E. Estrela ziņojumu kopumā. Tiem, kuri ekonomikas krīzi min kā argumentu tam, lai liegtu sievietēm pieņemamāka ilguma grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu un vēl jo vairāk — pienācīgu darba samaksu, kā arī paternitātes atvaļinājumu vīriešiem, es jautāju bez aplinkiem: kāpēc jūs vienmēr atgriežaties pie acquis sociālajā jomā, kad ir ekonomikas krīze?

Vai jūs nesaprotat, ka visas saimnieciskās izmaksas var kompensēt ar aktīvāku sieviešu iesaistīšanu darba tirgū, mazāku diskrimināciju, dzimumu līdztiesību, labāku darba un personīgās dzīves līdzsvaru un tādējādi ar faktiskiem ilgtermiņa ieguvumiem ekonomikā?

Visbeidzot, tiem, kuri vēlas tēvus un mātes upurēt uz ekonomikas krīzes altāra, es atkārtoju — mēs nedrīkstam taupīt, nepiešķirot pamattiesības. Šī ir cīņa arī par cilvēcīgāku sabiedrību, un pašreizējās krīzes apstākļos ģimene arvien vairāk kļūst par mūsu pēdējo bastionu cīņā pret dzīves grūtībām.

 
  
MPphoto
 

  Siiri Oviir, ALDE grupas vārdā.(ET) Komisār, dāmas un kungi! Eiropas Parlaments gadiem ilgi ir neatlaidīgi pieprasījis strādājošu grūtnieču aizsardzību un ar grūtniecību un dzemdību atvaļinājumu saistīto pašreizējo tiesību aktu uzlabošanu. Direktīva šajā jomā ir bijusi spēkā 18 gadus. Eiropas demogrāfiskā nākotne nav daudzsološa, un, apspriežot šādu stāvokli, mēs 2008. gadā šajā sēžu zālē pieņēmām rezolūciju, kurā pieprasījām noteikt pasākumus attiecībā uz grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma ilgumu un aizsardzību, nodrošinot, ka ar pienācīgu politiku ir iespējams ietekmēt reproduktīvo rādītāju līkni, radot finansiāli un psiholoģiski labvēlīgus apstākļus ģimenei.

Eiropas Savienības pašlaik spēkā esošais Līgums patiesībā mums šajā Parlamentā piedāvā juridisko pamatojumu minētās direktīvas pieņemšanai. Mēs daudz esam runājuši par vienlīdzīgām iespējām vīriešiem un sievietēm, par līdztiesību darba tirgū, un ir skaidrs, ka ilgāks grūtniecības un dzemdību atvaļinājums, kā arī paternitātes atvaļinājums radīs tam labāku pamatojumu. Tas ir fakts, ka grūtniecība un dzemdības ir apgrūtinājums sievietes organismam. Šīs direktīvas mērķis ir aizsargāt sieviešu veselību. Tāpēc ir svarīgi, lai būtu tik ilgs atvaļinājums, kas ļautu atjaunot veselību, kā arī barot bērnus ar krūti viņu veselības un attīstības labā.

Es gribētu pāris vārdu bilst par paternitātes atvaļinājumu. Kuram gan vēl, ja ne tēvam šajā laikā vajadzētu būt kopā ar bērnu? Es atbalstu paternitātes atvaļinājuma ieviešanu, apmaksājot to analoģiski grūtniecības un dzemdību atvaļinājumam. Iedzīvotāji bieži mums sūdzas, ka Eiropas Savienības tiesību akti ir sarežģīti — vai jūs to nesaprotat? Nesarežģīsim visu vēl vairāk, bet reglamentējošajā direktīvā iekļausim atvaļinājumu, kas ir tikpat ilgs kā grūtniecības un dzemdību atvaļinājums. Attiecībā uz izmaksām — mēs piedzīvojam ekonomikas krīzi jeb precīzāk — mēs no tās atgūstamies, bet tas nav attaisnojums, lai dedzīgi nevēlētos maksāt par grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu tā, kā to pienāktos darīt 21. gadsimtā. Analīze ir apliecinājusi, ka mums jāpalielina sieviešu nodarbinātība tikai par 1 %, un izmaksas tiktu līdzsvarotas.

 
  
MPphoto
 

  Raül Romeva i Rueda, Verts/ALE grupas vārdā.(ES) Priekšsēdētājas kundze! Šis nav piemērots laiks, lai būtu mātes stāvoklī, un vēl jo mazāk — lai būtu tēva stāvoklī.

Tas tāpēc, ka daži politiskie spēki un uzņēmumu grupas joprojām pieturas pie vecmodīgā uzskata, ka bērnu radīšana ir tikai sieviešu pārziņā.

Dāmas un kungi, tā nebūt nav. Nekādā ziņā. Tā ir sociāla atbildība, kas jāuzņemas visai sabiedrībai kopumā. Tieši to mēs šodien apspriežam: kam ir jāuzņemas atbildība un izmaksas par bērnu radīšanu, kuri būs mūsu nākotne?

Skaidrs, ka tikai sievietes var kļūt grūtnieces un dzemdēt. To neviens neapstrīd. Mēs šeit apspriežam to, ka sievietes ir vienīgās, kurām ir jāupurē sava profesionālā dzīve un jāuzņemas atbildība personīgajā dzīvē.

Iepriekšējā pilnvaru termiņa beigās mums bija iespēja ievērojami pavirzīties uz priekšu šajā jautājumā Eiropas līmenī, bet mēs to nedarījām, jo liela daļa šī Parlamenta deputātu — konservatīvākie Parlamenta deputāti no Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) un Liberāļu un demokrātu apvienības grupām, kā arī dažas (lai arī ne visas) delegācijas to nepieļāva. Tas liedza mātēm lielākas iespējas. To nedrīkst aizmirst.

Šodien mums ir jauna iespēja labot šo problēmu. E. Estrela ziņojums, ko jau ir pieņēmusi Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komiteja, ir labs iemesls kompromisa un vienošanās panākšanai, un es uzskatu, ka mums trešdien tam ir jāpauž atbalsts balsojumā.

Tas piešķir lielākas tiesības strādājošām grūtniecēm Eiropā, tas nodrošina, ka viņu algas tiek saglabātas, un tas liek tēviem uzņemties savu atbildības daļu, kā arī nodrošina, ka grūtnieces nezaudē savas tiesības, pārceļoties uz citu Eiropas Savienības dalībvalsti. Tas viss ir svarīgi, un mēs nekādā ziņā nedrīkstam par to aizmirst.

Ja trešdienas balsojumā tiks izlaists kāds no minētajiem pamatjautājumiem, manuprāt, ir svarīgi, lai mēs paustu skaidru nostāju, lai vecākiem Eiropā būtu skaidrs, ka tas nenotika nejauši, un lai tik svarīgā jomā netiktu izmantota aizbildināšanās ar ekonomikas krīzi.

Protams, krīze ir, un mums par to ir jāuzņemas atbildība. Tomēr mātēm šajā saistībā nav jāuzņemas nekāda atbildība. To var saprast, ja mēs aptveram, ka runa nav par izmaksām, bet par ieguldījumu. Tas ir ieguldījums nākotnē un veselīgākā sabiedrībā.

Šīs debates ilgs līdz balsojumam trešdien. Es esmu par atbalsta paušanu Estrela kundzes ziņojumam, un es vēlos, lai vairums Parlamenta deputātu balsotu par to, jo citādi mēs riskēsim ne tikai ar strādājošu grūtnieču veselību, bet arī ar labklājības līmeni, kuru tik ilgi esam centušies ieviest Eiropā.

 
  
MPphoto
 

  Marina Yannakoudakis, ECR grupas vārdā. – Priekšsēdētājas kundze! Kāds labi pazīstams uzņēmējs reiz teica, ka tiesību akti līdztiesības jomā, ja tie ir pārmērīgi reglamentējoši, patiesībā samazina sieviešu nodarbinātības iespējas.

Uzņēmumiem nav ļauts sievietei jautāt, vai viņa grasās laist pasaulē bērnu, tāpēc ir viegli — uzņēmums vienkārši izvēlas viņu nenodarbināt. Tāda diemžēl ir drūmā realitāte, ko rada šajā ziņojumā noteiktais un obligāti pilnībā apmaksājamais grūtniecības un dzemdību atvaļinājums.

Apvienojiet to ar ekonomisko ietekmi uz MVU — Apvienotajā Karalistē 2,6 miljardi mārciņu, Vācijā 1,7 miljardi eiro —, un šis ziņojums kļūst bīstams mūsdienu ekonomiskajos apstākļos.

Būtu milzīga atšķirība, ja maternitātes noteikumu svītrotu. Ziņojumā galvenā uzmanība būtu pievērsta tā sākotnējiem mērķiem, proti, strādājošu grūtnieču un nesen dzemdējušu sieviešu veselībai un drošībai.

Es lūdzu savus kolēģus Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejā atgriezties pie lietas būtības un rīkoties sieviešu labā. Sievietēm ir jābūt izvēles iespējām. Viņām ir vajadzīgi instrumenti, lai izdarītu izvēli. Darba devējiem ir jāspēj atbalstīt sievietes, un tas nedrīkst nozīmēt, ka tas ir ekonomiski neizdevīgi. Dalībvalstīm arī ir jānostiprina savas ekonomikas, tādējādi radot iespējas.

ECR grupa ir ierosinājusi grozījumu saistībā ar daudzām problēmām, ko rada pilnībā apmaksāta obligātā atvaļinājuma noteikums, un es gribētu lūgt kolēģus balsot par šo grozījumu un faktiski īstenot šo ziņojumu.

ES uzdevums nav veikt sociālus tehniskos pētījumus ar savām politiskajām nostādnēm. Ir naivi domāt, ka apmaksāts grūtniecības un dzemdību atvaļinājums mudinās sievietes radīt bērnus. Bērni ir uz mūžu. Izmaksas ir uz mūžu. Tāpēc, lūdzu, nestāstiet man, ka palielināsim iedzīvotāju skaitu, piešķirot 20 nedēļu ilgu pilnībā apmaksātu grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu.

Šajā ziņojumā ir daudz trūkumu. Ietekmes novērtējums, ko ECR grupa pieprasīja veikt, ir to apliecinājis. Tagad jautājums ir par to, vai mēs to atbalstīsim šajā posmā, vai nosūtīsim atpakaļ izstrādātājiem.

 
  
MPphoto
 

  Eva-Britt Svensson, GUE/NGL grupas vārdā.(SV) Debates par Grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma direktīvu un pašiniciatīvas ziņojumu par nestabilajām sieviešu darba attiecībām skar visiem būtisko iemeslu — darboties, lai veicinātu līdztiesību. Sieviešu iespējas uzturēt sevi un priekšnoteikumi tā īstenošanai veido līdztiesības platformu visās politikas jomās. Šo trešdien mums būs iespēja atvērt sievietēm durvis, lai viņas varētu pilnībā iesaistīties darba tirgū.

Es paužu nožēlu par to, ka 2010. gadā mēs joprojām runājam par grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu, nevis par paternitātes atvaļinājumu. Man šķiet pašsaprotami, ka bērniem ir tiesības uz abiem vecākiem, un es uzskatu, ka šajā gadījumā mums ir arī jāņem vērā Konvencija par bērna tiesībām. Mēs apspriežam māšu un tēvu tiesības, bet mums ir arī jāapspriež bērna tiesības — beznosacījumu tiesības — veidot ciešas attiecības ar abiem vecākiem.

Mēs īpaši skaļi esam runājuši par šī atvaļinājuma radītajām izmaksām, bet gluži citās noskaņās mēs spriedām par miljoniem eiro banku atbalstam un, piemēram, automobiļu rūpniecības nozarei. Reizēm es sev jautāju, vai ir vieglāk pieņemt izmaksas tradicionāli vīrišķīgās jomās nekā saistībā ar līdztiesības problēmām un bērna tiesībām uz abiem vecākiem.

Es arī uzskatu, ka izmaksas tiek apspriestas, neņemot vērā šajā priekšlikumā minēto labvēlīgo ietekmi uz indivīdiem un sociālo ekonomiku. Daudzi ir runājuši par demogrāfisko nākotni un to, ka dzimst nepietiekami liels bērnu skaits. Taču tagad mums ir iespēja mēģināt nodrošināt to, ka bērnu kļūst vairāk.

Es un Eiropas Apvienotā kreiso un Ziemeļvalstu Zaļo kreiso spēku konfederālā grupa atbalstām Estrela kundzes un Thomsen kundzes ziņojumus, par kuriem balsojām Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejā, uzlabojot iespējas.

Tomēr es saskatu vairākas problēmas dažās dalībvalstīs, kurās pašlaik ir ievērojami labāki nosacījumi attiecībā uz bērna kopšanas atvaļinājumiem. Es gribētu, lai šis tiesību akts būtu tāds, kas piešķir tiesības, nevis nosaka pienākumus vienam no vecākiem. Vēl es gribētu, lai Konvencija par bērna tiesībām un bērna tiesības uz abiem vecākiem tiktu vairāk uzsvērtas.

Dažās dalībvalstīs ir problēmas ar atlīdzības līmeņiem. Kāds te šajās debatēs minēja, ka darba devēji jautā sievietēm reproduktīvā vecumā, vai viņas plāno dzemdēt bērnus. Tāpēc es ceru, ka nākotnē — ļoti drīzā nākotnē — mēs to pašu jautājumu uzdosim tēviem, jo bērniem, es vēlreiz uzsveru, ir divi vecāki. Mums tas ir jāuztver nopietni.

 
  
MPphoto
 

  Mara Bizzotto, EFD grupas vārdā.(IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Ceļš uz sievietēm draudzīgu Eiropu joprojām ir garš un grūts. Statistika ir diezgan skaidra: darba tirgu ir pārņēmusi globālā krīze, uzliekot nopietnu pārbaudījumu sieviešu nodarbinātībai, kas 2008. gadā saruka vēl par 0,7 procenta punktiem. Neatkarīgi no provokācijām, ko attiecībā uz vienlīdzīgām iespējām un nodarbinātību periodiski veicina eiropropaganda, kuru atbalsta arvien mazāk cilvēku, joprojām nav noteikti konkrēti pasākumi, lai garantētu sievietēm nodrošinājuma sajūtu gan kā darba ņēmējām, gan kā mātēm.

Nākotnes Eiropai ir radikāli jāpārdomā savs labklājības modelis, nevis laiku pa laikam vienkārši jānomaina tā ārējais veidols. Direktīva, kas saskaņo grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma koncepciju Eiropā, ir vērtējama atzinīgi, bet lēmums izskatīt papildu aspektu tajā pašā ziņojumā — papildinošo un vienlīdz svarīgo jautājumu par paternitātes atvaļinājumu — ir neproduktīvs.

Lielākai sieviešu integrācijai ir ne tikai morāla vērtība, bet tas ir arī stratēģisks mērķis bieži sludinātā Eiropas sociālā modeļa ilgtspējīguma nodrošināšanai, un tas mani joprojām nepārliecina, ņemot vērā rezultātu trūkumu.

 
  
MPphoto
 

  Edit Bauer (PPE). - (HU) Priekšlikums par grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu būtībā ir noteikumi par veselības un drošības aizsardzību, un galvenais iemesls, kāpēc 1992. gadā pieņemtā direktīva ir jāgroza, uzlabojot māšu dzīves apstākļus, ir tas, ka 2000. gadā Starptautiskā Darba organizācija pieņēma starptautisku konvenciju, nosakot, ka grūtniecības un dzemdību atvaļinājumam ir jāilgst vismaz 18 nedēļas. Tikmēr mēs esam liecinieki tik atšķirīgai notikumu gaitai — grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma ilguma, finansējuma un pabalstu līmeņu ziņā — dažādās veselības aprūpes sistēmās saistībā ar grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma un bērnu kopšanas atvaļinājuma apvienojumu, ka faktiski ir neiespējami nonākt pie kopsaucēja. Neraugoties uz mūsu labajiem nodomiem, un to, vai sēžam šī Parlamenta labajā vai kreisajā pusē, mēs nespējam pieņemt lēmumu, ko labvēlīgi uztvertu un atzinīgi vērtētu visas dalībvalstis.

Piemērots risinājums būtu bijis šajā priekšlikumā izskatīt jautājumu par veselības un drošības aizsardzību, bet vienlīdzīgas iespējas paredzēt citos noteikumos. Kad es šim Parlamentam iesniedzu ziņojumu par atalgojuma atšķirību starp dzimumiem, es norādīju uz neizdevīgo situāciju, kādā ir mātes, atgriežoties darba tirgū pēc pirmā bērna laišanas pasaulē. Tāpēc problēmu rada arī jautājums par vienlīdzīgām iespējām, un mums šī problēma ir jāatrisina. Taču tā kā tēvi un mātes nevar veikt vienu un to pašu uzdevumu — dzemdēt, proti, tēvi nevar dzemdēt bērnu, mums visticamāk vienlīdzīgu iespēju problēma ir jārisina citās jomās. Vienlīdzīgu iespēju problēma ir jāatrisina, un mums ir arī jāpanāk virzība šajā jomā, bet ne šajā direktīvā. Mēs esam palaiduši garām iespēju modernizēt bērna kopšanas un grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu apvienojumu.

 
  
MPphoto
 

  Silvia Costa (S&D). - (IT) Priekšsēdētājas kundze, komisār! Manuprāt, Parlamentam šodien ir lieliska iespēja atkārtoti uzsvērt, ka mātes stāvoklis ir sociāla vērtība, ka mātes un viņas bērna veselības aizsardzība ir jānostiprina, ka strādājošas sievietes nedrīkst diskriminēt darba meklēšanas vai saglabāšanas posmā tāpēc, ka viņas ir mātes, un ka bērnu aprūpē vairāk ir jāiesaistās tēviem.

Neraugoties uz pašreizējo krīzi — kā jau tas tika uzsvērts — mums ir jāveic tādi paši novērojumi, kādus ir veikuši progresīvākie ekonomisti: veiktais ietekmes novērtējums apliecina vajadzību pēc tālredzīgākas un holistiskas pieejas. Šodienas izmaksas, ko iespējams izmaksāt pakāpeniski, ir sociāls un ekonomisks ieguldījums bērnu labklājības uzlabošanā, slimību samazināšanā un labākā sieviešu iesaistē darba tirgū.

Daudzi apgalvo, ka bez jaunas labklājības sistēmas un iespējām panākt līdzsvaru starp darba un privāto dzīvi nebūs lielāka un pienācīgi apmācīta un kvalificēta sieviešu darbaspēka, es tam pilnībā piekrītu un pateicos referentēm, Estrela kundzei un Plumb kundzei, par sarežģīto darbu, ko viņas ir veikušas, kā arī visiem deputātiem, kuri ir centušies atrast kopīgu valodu.

Es atbalstu arī iespējas, ko, manuprāt, daudzi no mums gribēja un kas ļaus mātēm, kurām ir bērni ar invaliditāti, adoptēti bērni vai vairāki vienās dzemdībās dzimuši bērni, strādāt elastīgāku darba laiku, atcelt pierādīšanas pienākuma apgrūtinājumu saistībā ar tiesību aktu pārkāpumiem, kā arī iegūt lielāku aizsardzību pret atlaišanu no darba. Turklāt es kopā ar citiem deputātiem ierosināju, ka attiecībā uz obligāto sešu nedēļu ilgo atvaļinājumu pēc dzemdībām tām valstīm, kuru tiesību akti nosaka šādu obligāto laikposmu arī pirms dzemdībām, ir jāparedz drošības noteikums.

Nobeigumā vēlos paust cerību, ka šajās dienās mēs gribēsim atrast kopīgu valodu, lai nepalaistu garām iespēju pieņemt šo direktīvu arī šajā Parlamenta pilnvaru termiņā.

 
  
MPphoto
 

  Antonyia Parvanova (ALDE). – Priekšsēdētājas kundze! Apsverot ģimenes pienākumu vienlīdzīgu sadalīšanu starp vīriešiem un sievietēm un tādējādi virzoties tuvāk mērķim uz līdztiesīgāku sabiedrību, veicinot bērna labāku interešu saskaņošanas politiku, mums jāatceras, ka mēs šajā Parlamentā pārstāvam iedzīvotājus, nevis Padomes viedokli. Pēdējā laikā esmu pamanījusi, ka pārāk daudzi cilvēki no pastāvīgajām pārstāvniecībām staigā apkārt un lobē Parlamenta deputātus, kas man šķiet nepieņemami saskaņā ar mūsu noteikumiem un neatkarīgi ievēlētu Parlamenta deputātu principu.

Tiek apgalvots, ka grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma paildzināšana ietver lielākas izmaksas privātajā un valsts sektorā ekonomikas krīzes laikā, bet tas ir tikai 0,01 % no IKP, un faktiski tie ir EUR 2 miljardi. Vienlaicīgi esmu salīdzinājusi minēto valstu militāros budžetus. Šis budžets patiesībā ir palielināts par EUR 3 miljardiem gadā, bet to neapšauba ne šajā Parlamentā, nedz attiecīgo valstu parlamentos.

Laikā, kad ekonomikas nenoteiktība palielinās un mēs saskaramies ar demogrāfiskām izmaiņām, ir būtiski atbalstīt elastīgu atvaļinājumu politiku, kas var palīdzēt vērst pašreizējās demogrāfiskās tendences pretējā virzienā. Mums ir kopīgi jāapņemas nodrošināt tas, ka sievietes Eiropā tiek iesaistītas darba tirgū un ka viņu izvēlētā dzīve tiek uztverta nopietni, uzlabojot sieviešu līdzdalību darba tirgū, piešķirot lielāku vērtību bērniem, kā arī ģimenes un darba dzīves līdzsvara nozīmei.

Nobeigumā es vēlētos īpaši uzsvērt, ka Eiropas labklājības sistēma un direktīvā noteiktie pasākumi ir Eiropas tirgus vērtība, nevis apgrūtinājums.

 
  
MPphoto
 

  Marije Cornelissen (Verts/ALE). – Priekšsēdētājas kundze! No dažu — par laimi ne no visu — ALDE, PPE un ECR kolēģu iesniegtajiem grozījumiem kļūst skaidrs, ka viņi ir pārdevuši savas dvēseles tuvredzīgu uzņēmumu interesēm un dalībvalstu lobētājiem, kuriem sieviešu tiesības ir vienaldzīgas. Ja šādus grozījumus pieņems, jauno māšu un tēvu dzīve ES neuzlabosies.

Ja atvaļinājums nav pienācīgi apmaksāts, tajā doties var tikai tās sievietes, kurām darbs nav svarīgs. Dārgie labā spārna kolēģi, jūs gribat saglabāt tradicionālo sistēmu, kurā vīrietis ir maizes pelnītājs ar sieviņu, kas dara nenozīmīgus gadījuma darbus, vienkārši turot sievu zem tupeles. Viņai nebūt nav svarīgi, cik daudz viņa saņem. Bet jebkura neatkarīga sieviete, kas finansiāli nodrošina savu ģimeni, atgriezīsies darbā pēc sešām obligātajām atvaļinājuma nedēļām — ja atlikusī atvaļinājuma daļa ir slikti apmaksāta —, neskatoties uz to, vai asiņošana būs vai nebūs beigusies, un viņa var aizmirst par laba dzīves sākuma nodrošināšanu bērnam, barojot viņu ar krūti.

Es no sirds ceru, ka tie, kuri tiešām vēlas uzlabot jauno māšu un tēvu dzīvi, šajā balsojumā uzvarēs. Šī direktīva varētu kļūt par novecojošās sabiedrības mūsdienu darba tirgus politikas stūrakmeni. Ir vajadzīgi politiķi, kas būtu gana drosmīgi paust savu viedokli, spētu būt mazliet tālredzīgāki un vēlētos sabiedrību, kurā ir daudz vairāk strādājošu māšu un gādīgāku tēvu. Noteikti var iztikt bez tādiem politiķiem, kuri sāk pazemīgi klanīties, tiklīdz ierauga lobētājus — uzņēmumu izpilddirektorus, kuri domā tikai par nākamo finanšu ziņojumu, un valstu ministrus, kuri domā tikai par nākamajām vēlēšanām.

 
  
MPphoto
 

  Tadeusz Cymański (ECR). - (PL) Šīs direktīvas nozīme sniedzas tālāk par sieviešu līdztiesības problēmu un palīdzību sievietēm grūtniecības un dzemdību periodā. Mums uz to jāskatās plašākā kontekstā, nevis tikai sociālā, bet arī ekonomiskā kontekstā ilgākā laikposmā. Tajā ir konkrēts paradokss, jo gluži saprotami un loģiski, mēģinot aizsargāt pašreizējo finanšu pārvaldības praksi, mēs varam daudz zaudēt turpmākajām paaudzēm — gan ekonomiski, gan finansiāli.

Daudzi speciālisti uzskata, ka viena no galvenajām problēmām Eiropā, kas, iespējams, varētu būt svarīgākā problēma, ir demogrāfiskais sarukums. Medicīnas attīstība, uzlaboti dzīves apstākļi un dabiski mazāks iedzīvotāju skaita pieaugums nozīmē īpaši vecu un dārgu Eiropu nākotnē. Jau pašreiz izmaksas par vecāka gadagājuma ļaužu aprūpi sasniedz gandrīz 2 % no Eiropas IKP. Iemesli iedzīvotāju skaita pieauguma samazinājumam ir īpaši sarežģīti un neskar tikai sociālas problēmas un materiālo drošību. Tomēr nav šaubu, ka direktīvā ietvertie jaunie priekšlikumi radīs vērā ņemamu stimulu, kas palīdzēs daudzām sievietēm Eiropā izlemt laist pasaulē bērnus.

Priekšsēdētājas kundze, atbalsta līmenis strādājošām grūtniecēm Eiropas valstīs ir īpaši atšķirīgs. Šī direktīva būs īpaši nozīmīga tajās valstīs, kurās aizsardzības līmenis ir īpaši zems un atbalsts ģimenēm ir niecīgs vai pat tāda nav, tajā skaitā attiecībā uz vecāku bērnu aprūpi. Tāpēc es gribētu pateikties visiem, kas izstrādāja šo direktīvu, jo īpaši par viņu līdzjūtību pret sievietēm citās valstīs, kuras nākotnē varēs raudzīties cerīgāk. Runājot par bērniem, protams, viņi vēlas laimīgu māti, kura nebaidās par to, ka nespēs viņus pabarot vai uzaudzināt. Es vēlreiz pateicos un rēķinos ar kompromisu trešdienas balsojumā. Liels paldies par uzmanību!

 
  
MPphoto
 

  Jacky Hénin (GUE/NGL).(FR) Priekšsēdētājas kundze! Minētie ziņojumi ietver pareizas tendences un ir pelnījuši lielāku uzmanību. 85 % no sievietēm strādā piespiedu nepilnas slodzes darbavietās un 80 % — zemu atalgotās darbavietās. Sieviešu atalgojums ir par 27 % zemāks nekā vīriešiem. 50 % sieviešu saņem pensiju, kas ir mazāka par EUR 600. Daudzie gadījumi, kad ir iesniegtas nepatiesas deklarācijas, vai nedeklarēta darba neatklāti gadījumi attiecas uz sievietēm. Pat tagad, 21. gadsimtā, mēs Eiropā joprojām sastopamies ar verdzības gadījumiem, un tajos visos ir iesaistītas sievietes.

Jā, ir jādara viss iespējamais, lai veiksmīgi izskaustu apkaunojošo pret sievietēm vērsto praksi darbavietās un sabiedrībā. Tomēr būs vajadzīgi pasākumi, nevis tikai labā griba. Cerētie ieguvumi ir tik lieli, bet piemērotās sankcijas — tik mazas, ka, runājot bez aplinkiem, ir nelieši, kuri bez vilcināšanās turpina ļaunprātīgi izmantot cilvēkus, it kā tie būtu tikai lopi. Mums steidzami ir jāliek dalībvalstīm uzņemties atbildība un jāpieprasa pēc iespējas bargākas sankcijas tiem, kuri sevi uzskata esam augstāk par likuma varu.

 
  
MPphoto
 

  Giancarlo Scottà (EFD). - (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Es gribētu vērst jūsu uzmanību uz nozari, kurā darba apstākļi sievietēm joprojām ir nestabili. Es runāju par lauksaimniecības nozari — nozari, kurā sievietes orientējas uz inovācijām un vienlaicīgi — uz tradīciju atjaunošanu un lauksaimniecības mantojuma, kā arī lauku teritoriju saglabāšanu. Tomēr sievietes savos darbos saskaras ar dažādiem šķēršļiem, cenšoties apvienot darba un ģimenes dzīvi.

Thomsen kundze savā ziņojumā norāda uz skaitli, kas ir laba viela pārdomām: 86 % lauksaimniecības nozarē strādājošo sieviešu ir nodarbinātas nepilnu darba laiku. Turklāt jaunu sieviešu iekļaušanās šajā nozarē ir apgrūtināta, un tāpēc sievietes, kuras vada saimniecības, bieži ir vecākas par 65 gadiem. No otras puses, citas sievietes sniedz atbalstu partnerim jeb, pareizāk sakot, palīdz vīram saimniecībā bez tiesībām uz juridisku statusu un pienācīgu atlīdzību.

Tāpēc es apgalvoju, ka ir jāaizsargā sievietes un viņu nodarbinātība nozarē, kurā viņu darbs bieži ir pagaidu vai sezonāls, viņas ir jāatbalsta veselības un drošības aizsardzības jomā, kā arī jānodrošina, lai viņas saņemtu taisnīgu samaksu un pienācīgu atzinību par savu darbu.

 
  
MPphoto
 

  Licia Ronzulli (PPE). - (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Runājot par saskaņošanu, mēs domājam tās iniciatīvas, kuras, ņemot vērā ģimeņu un darba ņēmēju vajadzības, ļauj līdzsvarot profesionālo un ģimenes dzīvi. Tāpēc mēs apsveram atbalsta mehānismus, bez kuriem sievietes, kas strādā prieka pēc, karjeras mērķu dēļ vai galvenokārt apstākļu spiestas, saskaras ar dilemmu, un radikālākais un gandrīz vienmēr galīgais lēmums ir aiziet no darba. Aizejot no darba tirgus, atgriešanās tajā ir vēl grūtāka. Šāda situācija rada lielu neapmierinātību, no vienas puses, un ievērojamus ekonomikas upurus, no otras puses.

Šodien apspriestajā tekstā ir ierosināti vairāki atbalsta mehānismi strādājošām sievietēm, nodrošinot juridiskas noteiktības pamatu, kas sniegs sievietēm izvēles brīvību un tādējādi — īstu darba un privātās dzīves līdzsvaru. Es gribētu uzsvērt vēl kādu citu aspektu attiecībā uz stāvokli, kādā ir sievietes nestabilās darba attiecībās: kā jau tika minēts, sievietes pārāk bieži ir pakļautas nevienlīdzībai nodarbinātības iespēju, darba kvalitātes un atlīdzības jomā. Attiecībā uz darba kvalitāti jāpiebilst, ka sievietes ļoti bieži neziņo par pārkāpumiem un ir spiestas piekrist darbam, kas ir uz nelikumības robežas, lai nopelnītu pietiekamus ienākumus ģimenes uzturēšanai. Ir laiks to izbeigt.

Tāpēc ir jāuzrauga visi darba devēju pārkāpumi attiecībā uz strādājošām sievietēm. Par visiem pārkāpumiem ir jāsauc pie atbildības un jāsoda bez izņēmumiem. Mūsu apņemšanās ir jāturpina, tuvinoties tādai sociālajai politikai, kas kļūst taisnīgāka un efektīvāka.

 
  
MPphoto
 

  Zita Gurmai (S&D). – Priekšsēdētājas kundze! Pašlaik apspriestais ziņojums ir būtisks Eiropā dzīvojošajiem vecākiem un bērniem, kā arī Eiropai kā kopienai. Šī tiesību akta noteikumi paredz visām sievietēm Eiropā vienādas obligātās tiesības un atbalstu, ja viņas izlemj dzemdēt bērnus. Noteikumi arī paredz, ka sievietes, kuras izlemj dzemdēt bērnus, par šo izvēli netiek finansiāli sodītas, mēģinot to apvienot ar darbu.

Īpaši svarīgs faktors ir Eiropas demogrāfiskās problēmas. Sarūkošais dzimstības līmenis, novecojošie iedzīvotāji un tādējādi arvien mazāks darbaspēks krietni apgrūtina ekonomiskās izaugsmes saglabāšanu, jo īpaši krīzes laikā.

Vai risinājums ir mudināt sievietes nedzemdēt bērnus vai ievērot amerikāņu modeli, kad sievietēm nesniedz nekādu vai sniedz nelielu atbalstu un liek viņām atgriezties darbā, pirms viņas ir atguvušās pēc dzemdībām? Ja tā, tad es to neatbalstu. Izvēle nedzemdēt bērnus kopienai ilgtermiņā izmaksā dārgāk. Sievietēm pēc dzemdībām ir jāatgūstas, lai no jauna varētu iekļauties darba tirgū. Paredzot 18 nedēļas, tiek noteikts īsākais laikposms, un sievietes nedrīkst sodīt par to ar tiešu vai netiešu atalgojuma samazinājumu.

ES 24 no 27 dalībvalstīm grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu apmaksā valdības, nevis uzņēmumi. Vai uzņēmumi negribētu ieguldīt jaunajās sievietēs, kuras viņi ir nolīguši un apmācījuši? Mums ir jābūt sociāli atbildīgiem. Apzinoties, ka ES un tās dalībvalstis ir iztērējušas milzu summas banku glābšanai, mums jāvaicā, kāpēc naudu vienmēr taupa, atņemot to sievietēm. Arī tēviem ir jābūt iespējai pavadīt laiku ar saviem jaundzimušajiem bērniem.

Mēs nebeidzam runāt par pienākumu sadalīšanu, un pašreiz mēs kaut ko varam darīt šajā jautājumā. Daži klātesošie uzskata, ka tas nav pieņemami. Cerams, komisārs Šefčovič mums apliecinās, ka viņš šajā jautājumā paudīs skaidru un progresīvu nostāju.

 
  
MPphoto
 

  Elizabeth Lynne (ALDE). – Priekšsēdētājas kundze! Šīs direktīvas mērķis allaž un gluži pamatoti ir bijis nodrošināt obligātos standartus, lai aizsargātu strādājošas grūtnieces un strādājošas sievietes, kuras baro bērnu ar krūti. Tomēr man daži Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas un Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas ierosinātie grozījumi šķiet pārspīlēti.

Tajos nav ņemtas vērā dalībvalstu atšķirīgās tradīcijas. Dažās valstīs ir grūtniecības un dzemdību atvaļinājums, dažās ir arī paternitātes atvaļinājums, un dažās ir bērna kopšanas atvaļinājums. Tos apmaksā pilnīgi atšķirīgi un, ņemot vērā dažādas likmes, — dažus no sociālā nodrošinājuma sistēmām, citus apmaksā uzņēmumi vai uzņēmumi un sociālā nodrošinājuma sistēmas. Mēs nedrīkstam izpostīt dažas īpaši piemērotas sistēmas.

Manis ierosinātajos grozījumos ir mēģināts risināt grūtības, lai īstenotu visām dalībvalstīm piemērotu modeli. Ieviešot pilnībā apmaksātu atvaļinājumu, manuprāt, daudzi jaunieši — un jo īpaši jaunietes — tiktu mudināti pārtraukt darba attiecības. Man ir prieks, ka otrais ietekmes novērtējums bija sīkāk izstrādāts nekā pirmais. Kā zināms ir konstatēts, ka desmit dalībvalstīm rastos vairāk nekā EUR 7 miljardu lielas izmaksas, ja ieviestu pilnībā apmaksātu atvaļinājumu. Pārējās 17 dalībvalstis pat nebija pieminētas, un es pieļauju, ka pilnībā apmaksāta atvaļinājuma ieviešana radītu problēmas arī tām.

Attiecībā uz obligāto atvaļinājumu es allaž esmu uzskatījusi, ka mātei pašai ir jāizlemj, cik ilgi un kad pārstāt strādāt. Toreiz 1960. un 1970. gados mēs cīnījāmies par sieviešu līdztiesību, nevis izrīkošanu, un šķiet, ka nu mēs ejam atpakaļvirzienā, nevis uz priekšu.

 
  
MPphoto
 

  Andrea Češková (ECR).(CS) Man ir lielas bažas, ka tiek jaukti divi atšķirīgi aspekti saistībā ar sieviešu aizsardzību: strādājošo sieviešu nodarbinātības apstākļi un pašnodarbinātu sieviešu jeb uzņēmēju juridiskais stāvoklis. Runājot par darba ņēmējām, mēs būtībā varam apsvērt aizsardzību, jo īpaši grūtniecības un pēcdzemdību posmā, ņemot vērā tiesību aktus nodarbinātības jomā. Izmantojot šādus tiesību aktus nevar nodrošināt aizsardzību pašnodarbinātām sievietēm, jo parasti tie uz viņām neattiecas. No otras puses, šīs uzņēmējas nodarbina arī vīriešus un citas sievietes, tāpēc mani šausmināja fakts, ka direktīva, ko sākotnēji bija plānots attiecināt tikai uz strādājošu grūtnieču un nesen dzemdējušu sieviešu aizsardzību, pēc grozīšanas tiks piemērota arī uzņēmējām. Tas ir neiespējami ne vien praksē, bet arī no juridiskā viedokļa. Tāpēc es patiesi ceru, ka Parlaments nepieņems šos grozījumus, no kuriem lielākā daļa diemžēl ir pieņemti Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejā un kuriem, manuprāt, nav nekādas saistības ar šo direktīvu, jo to nevar attiecināt uz pašnodarbinātām personām.

 
  
MPphoto
 

  Joe Higgins (GUE/NGL). – Priekšsēdētājas kundze! Estrela kundzes ziņojuma mērķis ir uzlabot darba apstākļus strādājošām grūtniecēm, sievietēm, kas strādā pēcdzemdību periodā, vai strādājošām sievietēm, kas baro bērnu ar krūti, un mēs šādus mērķus atbalstām.

Ņemot vērā Eiropas un pasaules kapitālisma smago krīzi, ir nopietni jāraizējas par to, ka daži darba devēji, meklējot veidu, kā saglabāt peļņu, un valdības, kas samazina sociālos izdevumus un sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu, par upuriem izvēlēsies jo īpaši neaizsargātus darba ņēmējus.

Daudzas strādnieku šķiras sievietes pacieš vērā ņemamu izmantošanu, piemēram, saņemot daudz zemāku atalgojumu nekā vīrieši un, strādājot nestabilās darba attiecībās. Ir faktisks risks, ka strādājošas grūtnieces vai nesen dzemdējušas sievietes, kuras ir neaizsargātākā stāvoklī, pašreizējos apstākļos kļūs par diskriminācijas upuriem. Mēs īpaši atbalstām sieviešu tiesības atgriezties tajā pašā darbavietā, 20 nedēļu ilgu grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu, kā arī saprātīgu paternitātes atvaļinājumu. Mums vajadzētu atbalstīt arī to, ka ienākumu līmenis tiek saglabāts 100 % apmērā.

Tomēr mēs nedrīkstam paļauties tikai uz tiesību aktiem. Katrā darbavietā ir jābūt spēcīgai arodbiedrībai, kas var konkrētos termiņos nodrošināt sieviešu tiesības atgriezties darbā pēc dzemdībām, nebaidoties no diskriminācijas.

 
  
MPphoto
 

  Elisabeth Morin-Chartier (PPE).(FR) Priekšsēdētājas kundze, komisār, dāmas un kungi! Es šim jautājumam arī rūpīgi sekoju līdzi Nodarbinātības un sociālo lietu, kā arī Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejā. Šis ir otrais mēģinājums noteikt obligātos noteikumus Eiropas Savienībā, un manā profesionālajā dzīvē ir pagājuši 40 gadi, kopš es cīnos par vīriešu un sieviešu līdztiesību, jaunu sieviešu integrāciju, izmantojot mācību programmu starpniecību, kā arī viņu integrāciju sabiedrībā, izmantojot integrāciju darba tirgū. Mēs šeit runājam par līdztiesību: par vīriešu un sieviešu līdztiesību.

Tomēr Estrela kundzes ziņojumā — atliek tikai ieklausīties šodien izskanējušajās runās — ir ietvertas visas iespējamās problēmas. Ikviens sniedz savu nelielo ieguldījumu un vēlas apvienot vienu nodaļu ar citu. Tādējādi mums ir bezjēdzīgs ielāpu kopums, lai gan mums vajadzētu orientēties uz strādājošu grūtnieču veselības un drošības aizsardzību darbā, protams, tāpat, kā mums nāksies orientēties uz dzimumu līdztiesību atalgojuma jomā.

Bērna kopšanas atvaļinājums ir teju vienīgais jautājums, kas šajā ziņojumā nav izklāstīts. Es jums gribētu teikt, lūk, ko: šodienas balsojums par 20 nedēļu ilgu pilnībā apmaksātu grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu ir bezatbildīgs un demagoģisks. Es uzstāju, ka ir jānosaka efektīvāki pasākumi, lai nodrošinātu, ka tie nekaitē sievietēm. Jo ilgāku noteiksim grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu, neuzsverot sieviešu atgriešanos darbavietā un vajadzību radīt līdzsvaru starp darba un privāto dzīvi, un jo ilgāku noteiksim grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu, nenosakot pasākumus sieviešu aizsardzībai darbavietā, jo vairāk nostājamies pret viņām.

Kad izstrādājam politiku, mūsu pienākums ir būt drosmīgiem un atbildīgiem, kā arī teikt patiesību. Kuram būs jāmaksā? Kura dalībvalsts var maksāt par ilgāku atvaļinājumu? Kurš uzņēmums var maksāt? Galu galā šis teksts bez neviena noraidīta punkta iedzīs sievietes slazdā un kaitēs viņām. Es jūs mudinu būt atbildīgiem. Šis ir smags nākotnes apgrūtinājums.

(Aplausi)

(Runātāja piekrita atbildēt uz jautājumu, ko, paceļot zilo kartīti, saskaņā ar Reglamenta 149. panta 8. punktu uzdeva Marije Cornelissen un Anneli Jäätteenmäki)

 
  
MPphoto
 

  Marije Cornelissen (Verts/ALE). – Priekšsēdētājas kundze! Morin-Chartier kundze nav vienīgā, kas to minēja. Bija vēl daži runātāji, kuri apgalvoja, ka 20 nedēļu ilgs grūtniecības un dzemdību atvaļinājums kaitēs sieviešu izredzēm darba tirgū.

Es gribētu jautāt, kas viņiem liek tā domāt, jo, analizējot pētījumu, kā arī uz to, kas notiek Zviedrijā, Norvēģijā, Īslandē vai Bulgārijā, ir skaidri redzams, ka sieviešu līdzdalības līmenis darba tirgū ir īpaši augsts, bet grūtniecības un dzemdību atvaļinājums ir pietiekami ilgs.

 
  
MPphoto
 

  Elisabeth Morin-Chartier (PPE).(FR) Priekšsēdētājas kundze! Es gribētu minēt divus aspektus, atbildot uz šo komentāru.

Pirmkārt, starp grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu un sieviešu reproduktīvo rādītāju nav matemātiskas sakarības, un, lai to pierādītu, atliek tikai minēt stāvokli Francijā, jo Francijā grūtniecības un dzemdību atvaļinājums ilgst 14 nedēļas, un šajā valstī ir viens no augstākajiem dzimstības līmeņiem Eiropā.

Otrkārt, ar katrām dzemdībām atšķirība starp sieviešu un vīriešu profesionālo dzīvi palielinās. Katras dzemdības un katrs grūtniecības un dzemdību atvaļinājums samazina sievietes profesionālās iespējas, ja vien iniciatīvu neizrāda uzņēmums vai valsts sektors. Pēc otrajām dzemdībām sievietes saīsina darbalaiku un turpina to saīsināt ar katrām secīgajām dzemdībām, kamēr vīrieši, no otras puses, ar katra bērna piedzimšanu palielina savus profesionālos pienākumus. No profesionālā viedokļa raugoties, šī atšķirība kļūst arvien izteiktāka viņu karjeras laikā.

Tāpēc es jūs mudinu pievērst uzmanību faktiski notiekošajam gan valsts, gan privātajā sektorā.

 
  
MPphoto
 

  Anneli Jäätteenmäki (ALDE). - (FI) Morin-Chartier kundze, vai jūs atbalstāt divkāršus standartus, kas visām darba ņēmējām Eiropas Savienībā, proti, Komisijā, Padomē, Parlamentā un Parlamenta politiskajās grupās, noteiktu 20 nedēļu ilgu pilnībā apmaksātu grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu, vienlaicīgi ierosinot, ka tas neattiektos uz citām sievietēm? Manuprāt, pret visām mātēm Eiropā ir jāizturas vienlīdzīgi, un mums nevajadzētu atbalstīt divkāršus standartus vai divkosību.

 
  
MPphoto
 

  Elisabeth Morin-Chartier (PPE).(FR) Priekšsēdētājas kundze! Mēs neteicām, ka atbalstām divkāršus standartus. Eiropas Komisija ir iesniegusi priekšlikumu par 18 nedēļām. Mēs ierosinām ieviest pārejas noteikumu. Būtībā tas ir pilnīgi iespējams, bet ir atšķirība starp to, kas ir iespējams, un utopisko ideju par ierosinātajām 20 pilnībā apmaksātajām nedēļām, starp īstenojamo un to, ko var apsolīt Parlamentā, bet ko neatbalstīs ne Padome, ne valstu parlamenti.

Ja trešdien nobalsosim par E. Estrela ziņojumu un 20 nedēļām, Eiropas Parlaments sagādās trīskāršu vilšanos: pirmkārt, Padomei, kas nevarēs paust savu atbalstu — dalībvalstis nevarēs paust savu atbalstu, otrkārt, valstu parlamentiem — valstu parlamenti ar saviem budžetiem nevarēs to atbalstīt, treškārt, sievietēm, kad viņas sapratīs, ka esam lēmuši par viņām nelabvēlīgiem noteikumiem.

 
  
MPphoto
 

  Emine Bozkurt (S&D).(NL) Priekšsēdētājas kundze! Mums jāatbalsta mātes un tēvi viņu dzīves grūtākajā laikā. Viņiem ir jānodrošina sirdsmiers, lai viņi iesaistītos bērna dzīvē jau agrīnā posmā, lai mātes varētu viņu barot ar krūti un pilnībā atgūties pēc dzemdībām, kā arī lai pēc atvaļinājuma atkal varētu atrotīt piedurknes un iekļauties darba dzīvē. Mātes, tēvi, arodbiedrības, nevalstiskās organizācijas (NVO) — to grib visi.

Pretinieki kļūdīgi uzliek sievietēm cenas zīmi: novecojošajai Eiropas sabiedrībai nevar rasties papildu izmaksas. Tomēr pašlaik mums ir jāiegulda sievietēs kā darba ņēmējās un jāuzlabo darba un privātās dzīves līdzsvars, lai dzīve mūsu sabiedrībā nekļūtu pārāk dārga. Protams, ir svarīgi, lai grūtniecības un dzemdību atvaļinājums būtu pilnībā apmaksāts. Kāpēc sievietēm, kurām vienīgajām ir bioloģiskās spējas iznēsāt bērnus, būtu jāsaņem mazāka nauda atvaļinājuma laikā?

Mēs sakām, ka, mūsuprāt, ir svarīgi, lai vīriešiem un sievietēm būtu labvēlīgs darba un privātās dzīves līdzsvars, lai sievietēm darbavietā būtu līdztiesīgas iespējas, tāpēc mums ir jābeidz ķildoties un jāuzņemas kopēja atbildība. Mēs nedrīkstam likt mātēm un tēviem ciest.

 
  
MPphoto
 

  Nadja Hirsch (ALDE).(DE) Priekšsēdētājas kundze! Mums sev jājautā, kāds ir šīs direktīvas mērķis. Visi ir teju vienisprātis, ka topošajām un jaunajām mātēm ir jānodrošina veselības aizsardzība. Šajās lieliskajās debatēs tiek apspriestas jomas, kurās ir jāiekļauj arī līdztiesības aspekts. No otras puses, mums kā Eiropas Parlamentam ir arī jāapzinās, ka mēs pieņemam direktīvu, kas būs spēkā nevis piecus, bet varbūt 20 vai 25 turpmākos gadus. Tomēr es ceru, ka līdz tam laikam sieviešu darba apstākļi būs būtiski uzlabojušies un uzņēmumi vēlēsies nodarbināt jaunās mātes — ne tikai tāpēc, ka tiem trūks kvalificēta darbaspēka — un, galvenokārt, izveidos tam atbilstošu infrastruktūru. Mums jāņem vērā arī šāda perspektīva.

Neraugoties uz to, es saprotu, ka pašlaik mums nav vairākuma, kas būtu gatavs pieņemt šādu perspektīvu. Ņemot to vērā, mēs droši vien nonāksim līdz tam, ka vienosimies par kompromisu, proti, astoņpadsmit nedēļām, augstāku likmi obligātajiem maksājumiem vai par nepārtrauktu algas izmaksu 75 % apmērā, kas tiešām uzlabos stāvokli dažās Eiropas valstīs.

Daudz svarīgāks aspekts, kas ir būtiskāks par grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma jautājumu, ir pamatnosacījumi attiecībā uz jaunām ģimenēm. Tas nozīmē bērnu aprūpes iespējas, piemēram, Vācijā to joprojām nepietiek. Tā būtu īsta līdztiesības politika, kas sniedz sievietēm iespēju atgriezties darbā.

 
  
MPphoto
 

  Julie Girling (ECR). – Priekšsēdētājas kundze! Cik tipiski, ka zaļie smīkņā par tiem, kuri uzdrošinās nepiekrist. Mēs uzdrošināmies nepiekrist nelielai daļai minēto priekšlikumu, tāpēc mūs ir jāizsmej. Es atzinīgi vērtēju jūsu uzticību šādiem priekšlikumiem — es patiesi piekrītu vairumam no tiem —, bet ir viena vai divas daļas, kam es nepiekrītu. Tāpēc es atzinīgi vērtēju jūsu uzticību, bet nevaru atzinīgi vērtēt jūsu iecietību. Atgriezieties pēc 30 gadiem un sludiniet man sieviešu tiesību veicināšanu, kad būsiet izdarījuši šajā jomā tik, cik es.

Man nevarēs pārmest regresiju. Šajos priekšlikumos ir regresīvi aspekti: doma, ka eiropietēm ir jārada vairāk eiropiešu bērnu pārapdzīvotā pasaulē, ir sociāli regresīva. Uzspiest 20 nedēļu ilgu pilnībā apmaksātu grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu Apvienotajā Karalistē — es te ātri nespēšu izskaidrot mūsu sistēmu — ir finansiāli regresīvi. Nesamērīgi daudzas sievietes labi apmaksātos darbos Apvienotajā Karalistē saņems lielāko daļu no tiem papildu 2 miljardiem sterliņu mārciņu. Tos nesaņems sievietes mazapmaksātos darbos, kurām, manuprāt, mēs visi gribētu palīdzēt visvairāk.

Tad kur te ir progress? Dalībvalstis labāk spēs izlemt šādus sīkumus, ir jāpiemēro subsidiaritātes princips.

(Aplausi)

 
  
MPphoto
 

  Christa Klaß (PPE).(DE) Priekšsēdētājas kundze, komisār! Mātēm ir vajadzīga īpaša aizsardzība. Par to šajā sēžu zālē visi ir vienisprātis. Bērna dzemdēšana ir fiziski un emocionāli grūta, un tā ir liela pieredze jebkurai sievietei. Fiziskās izmaiņas, jauni dzīves apstākļi un, galvenais, atgūšanās un atveseļošanās posms — tas viss liecina, ka maternitātes pienācīga aizsardzība ir būtiska. Sabiedrībai tā ir jānodrošina. Tādējādi nevar būt strīdu par šo principu. Šīs debates attiecas uz to, kā tas tiek darīts, un apstākļiem, kādos tas tiek darīts. Šajā saistībā mēs nedrīkstam aizmirst to, ka ES nosaka obligātos standartus, un dalībvalstu ziņā ir īstenot, organizēt un apmaksāt grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu. Mēs nesākam no nulles.

Dalībvalstis grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu organizē dažādos veidos, dažkārt papildinot to ar bērna kopšanas atvaļinājumu, iesaistot tēvus. Tēviem ir jāiesaistās ģimenes pienākumu veikšanā — un mēs te nerunājam par atvaļinājumu, bet par pienākumu sadali bērnu audzināšanā un ģimenes dzīvē. Tomēr paternitātes atvaļinājums nav iekļaujams grūtniecības un dzemdību atvaļinājumā, tam drīzāk ir jābūt iekļautam bērna kopšanas atvaļinājumā. Tēvi arī neslimo bērna piedzimšanas dēļ. Es izsaku atzinību visām tām dalībvalstīm, kuras ir ieviesušas paternitātes atvaļinājumu, tāpat, komisār, man ir prieks dzirdēt, ka nupat ir paziņots Komisijas priekšlikums. Mēs nedrīkstam pieļaut, ka svarīgā jautājuma par grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu nozīme tiek mazināta bērna kopšanas atvaļinājuma paildzināšanas dēļ. Jautājumā par maternitāti galvenais aspekts ir veselība. Neviena māte neslimo 20 nedēļas, neslimo arī tās mātes, kuras baro bērnu ar krūti.

Mums ir pienākums pret sievietēm, kuras iekļaujas darba dzīvē, lai attaisnotu noteikumus maternitātes jomā. Mēs ierosinām noteikt kopumā 18 nedēļas, no kurām pēdējās četras būtu atkarīgas no katras dalībvalsts lēmuma attiecībā uz finanšu maksājumiem. Tas ir izklāstīts 115. un 116. grozījumā, par kuriem aicinu deputātus balsot.

Bez tam es aicinu dalībvalstis izmantot savas iespējas, piedāvājot visām ģimenēm un mātēm vairāk maksājumu, kurus var apstiprināt brīvprātīgi. Mātes veido nākotni, un viņām ir vajadzīgs jebkāda veida atbalsts, ko varam viņām piedāvāt.

 
  
MPphoto
 

  Antigoni Papadopoulou (S&D).(EL) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Balsojot par E. Estrela ziņojumu mēs būtībā reaģējam uz miljoniem sieviešu prasībām pēc lielākas aizsardzības strādājošām grūtniecēm un sievietēm, kas strādā pēcdzemdību periodā, vai strādājošām sievietēm, kas baro bērnu ar krūti, un viņu bērniem. Paildzinot grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu līdz 20 nedēļām un paternitātes atvaļinājumu līdz 2 nedēļām, kā arī tos pilnībā apmaksājot, mēs atbalstām atgūšanos no starptautiskās krīzes un ekonomikas izaugsmi Eiropas Savienībā, jo mēs palīdzam apvienot ģimenes dzīvi ar darbu. Aizsargājot strādājošās sievietes pret atlaišanu no darba grūtniecības laikā un turpmākos sešus mēnešus, mēs radām stimulu īstenot ES stratēģijas mērķi un panākt 75 % sieviešu iekļaušanos darba tirgū līdz 2020. gadam.

Balsojot par Thomsen kundzes ziņojumu, mēs cenšamies aizsargāt strādājošās sievietes no nestabilām darba attiecībām, kas saglabā atalgojuma atšķirību starp abiem dzimumiem, apdraud profesionālo izaugsmi un palielina risku, ka sievietes zaudēs visu veidu sociālās, pensiju un arodbiedrību tiesības.

Labvēlīgs balsojums par abiem ziņojumiem nozīmē atbalstu līdzsvarotākai, decentralizētākai un sociālākai Eiropai, kā arī dzimumu līdztiesībai.

 
  
MPphoto
 

  Gesine Meissner (ALDE).(DE) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Šodien mēs runājam par sieviešu darba apstākļiem, kurus Eiropā vēlamies uzlabot. Es īpaši pieminēšu Thomsen kundzes ziņojumu, kuram biju ēnu referente, citiem vārdiem sakot, es runāšu par jautājumu „Nestabilās sieviešu darba attiecības”.

Šis ir Eiropas gads cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību. Tas ir vispārzināms fakts, ka nabadzība nesamērīgi ietekmē sievietes. Protams, mēs nekādā gadījumā nedrīkstam to tā atstāt. Sieviešu nabadzībai var būt vairāki iemesli. Viens iemesls var būt tāds, ka sievietes pelna mazāk nekā vīrieši. Tas, protams, nav vienīgais iemesls. Sievietes arī biežāk pārtrauc darbu, piemēram, kad laiž pasaulē un audzina bērnus. Sievietes arī strādā zemāk kvalificētās darbavietās. Īpaši nopietna situācija ir gadījumos, kad sieviešu darba apstākļi ir nestabili, jo dažkārt viņām var pat nebūt darba līguma, vai arī viņām ir nestandarta darba līgumi, uz viņām var neattiekties aizsardzība un viņām var būt ierobežota piekļuve informācijai. Īpaši sliktā situācijā ir migrantes. Tas var izvērsties par nepārtrauktu nabadzību, no kuras viņas var ciest arī mūža nogalē.

Mums ir jāizkļūst no šāda riņķa, kas sievietes ietekmē vairāk nekā vīriešus. Viens veids, kā to izdarīt, ir, izmantojot izglītību un mācības. Katrai sievietei — katrai meitenei — ir jāsaņem kvalifikācija, neraugoties uz viņas izcelsmi, un viņām ir vajadzīga piekļuve profesijai, ar ko viņas spēs nodrošināt sev iztiku. Sievietēm jārada arī mūžizglītības iespējas. Tāpat mums jānodrošina, ka arvien vairāk sieviešu un meiteņu apgūst labāk apmaksātas profesijas. Tās bieži ir profesijas, kurās ir liels vīriešu pārsvars.

Citiem vārdiem sakot, piekļuve izglītībai jebkurā gadījumā un piekļuve sociālajām nodrošinājuma sistēmām — tādējādi mēs varam veikt daudzus uzlabojumus sieviešu dzīvē.

 
  
MPphoto
 

  Joanna Katarzyna Skrzydlewska (PPE). - (PL) Noteikt obligātos standartus grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma ilgumam un pabalstam ir grūti pašreizējos ekonomiskajos un sociālajos apstākļos Eiropā. Ierosinātais minimums dažās valstīs pārsniedz pašreiz spēkā esošajos valstu tiesību aktos paredzēto aizsardzību strādājošām grūtniecēm. No vienas puses, mēs joprojām cīnāmies ar krīzes sekām: valstu valdības paaugstina nodokļus un ievieš bargus izdevumu samazinājumus, un mums joprojām ir augsts bezdarba līmenis. No otras puses, mums ir jātiek galā ar sarūkošā dzimstības līmeņa problēmu, negatīvu dabisko pieaugumu un tādējādi — novecojošu sabiedrību. Jau pietiekami drīzā nākotnē mums draud pensiju sistēmu problēmas un iespējams to sabrukums.

Šādā situācijā nav vieglu vai vienkāršu risinājumu. Tomēr mums ir jāsaprot, ka, ieguldot sievietēs un radot viņām labvēlīgus apstākļus, mēs viņas mudinām radīt bērnus. Protams, ar pilnībā apmaksātu un ilgāku grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu vien nepietiek. Ir vajadzīgi arī ģimenēm labvēlīgi nodokļu risinājumi un stabila nodarbinātība. Šajā gadījumā alternatīvas nav. Citādi nav iespējams palielināt to eiropiešu skaitu, kuri būs profesionāli aktīvi pēc 30 gadiem, ja mēs pašreiz neveiksim ieguldījumus ģimenēs. Tāpēc ir jānosaka taisnīgi un obligāti standarti attiecībā uz grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma ilgumu un pabalstiem Eiropā. Mēs sniedzam sievietēm iespēju izvēlēties un izlemt par mātes stāvokli.

 
  
MPphoto
 

  Jutta Steinruck (S&D).(DE) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Manuprāt, šajās debatēs trūkst tas, ka tiktu skaidri nošķirta transpozīcija dalībvalstīs no uzdevuma Eiropas līmenī. Mēs visi saprotam, ka mums ir jāņem vērā katras tautas īpatnības. Tomēr attiecībā, piemēram, uz Vāciju man jāteic, ka es noteikti spēju iedomāties, kā Vācija varētu īstenot šo ziņojumu. Mēs te apspriežam obligāto standartu noteikšanu ES līmenī, lai noteiktu sociālos pamatnosacījumus sievietēm. Mēs vienmēr atsaucamies uz SDO, kad runa ir par labu darbu, darba un veselības aizsardzību, tāpēc es sev jautāju — kāpēc ne šajā gadījumā?

Ņemot vērā debates par izmaksām, es gribētu visiem šajā Parlamentā atgādināt, ka Vācijā — kā arī dažās citās Eiropas valstīs — Pretdiskriminācijas direktīva veicināja izteiktu lobēšanu no uzņēmumu puses. Tika runāts par izmaksu lavīnu, par uzņēmumu bankrotiem, par apgrūtinājumiem ekonomikai un darba ņēmējiem. Atskatoties pāris gadu senā pagātnē — cik daudz no tā ir piepildījies? Nekas! Man šīs debates, šī lobēšana, ļoti atgādina to laiku. Es jūs mudinu savā darbā beidzot nolikt malā ekonomiku un pievērsties cilvēkiem.

Es neesmu no tiem, kas te tikai sprediķo. Esmu jau minējusi, ka atbalstu sociālu Eiropu. Man tas nozīmē arī sievietes. Šajā situācijā sievietēm ir vajadzīga mūsu palīdzība.

 
  
MPphoto
 

  Sari Essayah (PPE). - (FI) Priekšsēdētājas kundze! Savos balsojumos Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komiteja pieņēma vairākus grozījumus Komisijas sākotnējā direktīvas priekšlikumā.

Diemžēl savos grozījumos komiteja nav ievērojusi subsidiaritātes principu attiecībā uz izmaksu sadali. Centieni saskaņot noteikumus par grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu 27 dalībvalstīs ir beigušies ar juceklīgu priekšlikumu. Turklāt tajā ir ietverts priekšlikums par paternitātes atvaļinājumu, kas saskaņā ar juridisko pamatojumu pat neietilpst direktīvas darbības jomā, kā komisārs par laimi jau skaidri paziņoja pašā sākumā. Paternitātes atvaļinājums ir jāreglamentē saistībā ar bērna kopšanas atvaļinājuma sistēmu, nevis saistībā ar atvaļinājumu, kas attiecas uz atgūšanos pēc grūtniecības vai dzemdībām.

Sieviešu tiesību komitejas ierosinātajos priekšlikumos nav ņemtas vērā arī progresīvās grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma un bērna kopšanas atvaļinājuma shēmas citās valstīs, tajā skaitā ziemeļvalstīs. Komitejas priekšlikumos šīs bērna kopšanas atvaļinājumu sistēmas tiek jauktas, tās piedāvā izvēles brīvību valsts līmenī, un dažkārt tās pat samazina mātes un bērna labklājību. Piemēram, komitejas priekšlikumā ir noteikts, ka darbavietā lielāks risks ir strādājošām grūtniecēm, kurām drīz ir jādzemdē, kā arī viņu bērniem, ja mātes obligātajā sešu nedēļu ilgajā grūtniecības un dzemdību atvaļinājumā dodas pēc dzemdībām. Sievietes, kurām drīz ir jādzemdē, neizturēs astoņu stundu darbadienu, un šis priekšlikums veicinās vairāk gadījumu, kad pirms dzemdībām tiks ņemts slimības atvaļinājums.

Komitejas priekšlikumā nav ņemtas vērā kompensācijas valstu shēmās, kurās grūtniecības un dzemdību atvaļinājums ir cieši saistīts ar ievērojami ilgāku bērna kopšanas atvaļinājumu, jo tas nav pilnībā apmaksāts. Piemēram, Somijā vecāki var mājās rūpēties par bērniem vidēji līdz bērna 18 mēnešu vecumam, un mēs to varam atļauties, jo dažādos posmos izmaksas sedz arī darba devēji, darba ņēmēji un nodokļu maksātāji. Ja visu liks maksāt tikai darba devējiem, nav šaubu, ka tas samazinās sieviešu nodarbinātības iespējas un kaitēs sievietēm kā darba ņēmējām.

 
  
MPphoto
 

  Olle Ludvigsson (S&D).(SV) Pašreiz mums ir svarīgi rast elastīgus risinājumus attiecībā uz šīs direktīvas pretrunīgajiem aspektiem. Vienlaicīgi mums ir arī jābūt priekšstatam par kopainu. Kādu situāciju līdztiesības jomā mēs vēlamies Eiropā pēc 10 gadiem? Ņemot to vērā, ir pilnīgi skaidrs, ka ierosinātie noteikumi veicinās progresu dzimumu līdztiesības jomā.

Ir jāuzsver dzimumu līdztiesība un dzimumu līdztiesības perspektīva. Ir iespējams īstenot stratēģijā „ES 2020” noteikto mērķi un palielināt sieviešu nodarbinātības līmeni līdz 75 %. Vairāk strādājošu sieviešu noteikti nāktu par labu sabiedrībai. Būtu vairāk stimulu radīt bērnus un veidot ģimeni, kas būtu labvēlīgs pretspēks novecojošajiem Eiropas iedzīvotājiem.

Tāpēc savās debatēs neaizmirsīsim par kopainu.

 
  
MPphoto
 

  Astrid Lulling (PPE).(FR) Priekšsēdētājas kundze! Būtībā gudrība ir iegūstama laika gaitā. Diemžēl to nevar attiecināt uz otro ziņojumu, ko Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejā pieņēma ar vairākumu un ko mēs apspriežam šeit, Parlamentā, 17 mēnešus pēc pirmā ziņojuma. Pašreizējā redakcijā otrais ziņojums ir tikpat juceklīgs, neproduktīvs un pārbāzts ar tekstiem, kas neiederas tiesību aktā, līdzvērtīgi ziņojumam, kuru nosūtīja atpakaļ komitejai 2009. gada maijā.

Esam jau zaudējuši divus gadus, cenšoties uzlabot māšu aizsardzību. Ja balsosim par šo ziņojumu tā pašreizējā redakcijā, mēs vēlreiz zaudēsim vismaz tikpat daudz laika, apspriežot to ar Padomi koplēmuma procedūrā, lai gan Komisijas sākotnējais priekšlikums 2008. gadā bija saprātīgs. Tas nodrošināja būtisku progresu dalībvalstīs, kurās grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma ilgums un pabalsts joprojām ir mazāks nekā citās valstīts, reti kad piešķir 20 nedēļu ilgu valsts pilnībā apmaksātu atvaļinājumu.

Neaizmirsīsim, ka šajā gadījumā mērķis ir noteikt obligātos robežlielumu un ka mēs nedrīkstam uzspiest radikālus risinājumus 27 dalībvalstīm. Patiesi, lai iedrošinātu nodarbinātu un, pats svarīgākais, augsti kvalificētu sievieti radīt bērnus, ir būtiskāk piešķirt viņai tiesības doties īsākā, bet pilnībā apmaksātā atvaļinājumā, nevis 20, 30 vai vairāk dienu atvaļinājumā, kas nav pilnībā apmaksāts. E. Estrela ziņojuma priekšlikumi ir ne tikai neproduktīvi attiecībā uz sieviešu nodarbinātību, bet tie dažu dalībvalstu valdībām un uzņēmumiem ir arī grūti finansējami. Pašreiz piemērotāk ir izšķirties par pareizu virzienu nekā solīt 10 gadus tālu nākotni.

Es personīgi nebalsošu par šo ziņojumu pašreizējā redakcijā, un es aicinu visus kolēģus noraidīt tos grozījumus, kuriem nav nekādas saistības ar māšu aizsardzību, piemēram, noteikumos par pašnodarbinātām personām. Vēl tikai pirms četriem mēnešiem mēs šajā Parlamentā balsojām par Direktīvu par grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu pašnodarbinātām personām.

Tas pats attiecas uz paternitātes atvaļinājumu, Tarabella kungs, un es to atbalstu. Beļģi var ieviest 20 nedēļu ilgu pilnībā apmaksātu paternitātes atvaļinājumu jau rīt, ja vien viņiem būs valdība, nekas viņus neattur. Tāpat — jo šis ir cits jautājums, kas jāapsver — sociālie partneri pašreiz apspriež Direktīvu par paternitātes atvaļinājumu. Pagaidīsim viņus, un šis jautājums tiks atrisināts, kā tas bija saistībā ar bērna kopšanas atvaļinājumu: tā ir pareizā rīcība.

Es aicinu kolēģus balsot par grozījumiem, kas ierobežo atvaļinājuma ilgumu līdz 18 nedēļām, un par apspriestajiem grozījumiem, priekšsēdētājas kundze, kurus iesniegusi jūsu grupa un manējā.

(Runātāja piekrita atbildēt uz jautājumu, ko, paceļot zilo kartīti, saskaņā ar Reglamenta 149. panta 8. punktu uzdeva Marc Tarabella)

 
  
MPphoto
 

  Vasilica Viorica Dăncilă (S&D).(RO) Jebkura veida diskriminācijas novēršana visās sociālās un ekonomiskās dzīves jomās ir būtisks priekšnoteikums cilvēktiesību un iedzīvotāju labklājības aizsardzībai. Vīriešu un sieviešu vienlīdzīgu iespēju principa veicināšanai, kā arī sieviešu kā pilntiesīgu dalībnieču lielākas līdzdalības nodrošināšanai ekonomiskajā un sociālajā dzīvē ir jābūt nepārtraukti risinātiem jautājumiem. Es uzskatu, ka šī pieeja ir jāatspoguļo kopējā lauksaimniecības politikā, lai nodrošinātu dzimumu taisnīgu un līdztiesīgu pārstāvību. No otras puses, šī pieeja var nodrošināt to, ka dažādas politiskās nostādnes tiek efektīvi īstenotas Eiropas līmenī visās tautsaimniecības nozarēs, bet jo īpaši lauksaimniecībā.

Ņemot vērā to, ka Eiropas tiesību aktos tiek veicināta dzimumu līdztiesības principa ietveršana, un tā ir viena no pamatprasībām stratēģijā „Eiropa 2020”, es uzskatu, ka ir atbilstīgi šo aspektu iekļaut arī lauksaimniecības nozarē, kas nozīmē arī to, ka šis princips tiks veicināts, izmantojot jaunus instrumentus. Es atbalstu gan Estrela kundzes, gan Thomsen kundzes ziņojumu, kas priekšplānā izvirza sievietēm aktuālās problēmas saistībā ar mātes stāvokli un viņas darba apstākļiem, kuri ir svarīgi aspekti jebkuras sievietes dzīvē un tiem no mums, kuri solidarizējas ar sievietēm viņu problēmās.

 
  
MPphoto
 

  Marc Tarabella (S&D).(FR) Priekšsēdētājas kundze! Esmu pateicīgs Lulling kundzei, ka viņa neiebilda uz manu nelielo iejaukšanos. Es tikai gribētu norādīt, ka Beļģijā tēvi jau var doties 10 dienu ilgā un apmaksātā atvaļinājumā. Deviņpadsmit no 27 ES dalībvalstīm ir tāda pati prakse, atšķiras tikai samaksa.

Es tikai gribēju noskaidrot, vai jūs atbalstāt jeb iebilstat pret uzlabotu saskaņošanu Eiropas līmenī. Protams, divas nedēļas nav pārāk ilgs laiks, bet tas ir saprātīgs: divas nedēļas visiem tēviem Eiropā, lai viņi varētu veikt savu daļu pienākumu, kas saistīti ar jauno atvašu ienākšanu ģimenēs. Es tikai vēlētos zināt, vai jūs esat par vai pret šādu saskaņošanu. Es būšu pateicīgs par jūsu atbildi, Lulling kundze.

 
  
MPphoto
 

  Astrid Lulling (PPE).(FR) Priekšsēdētājas kundze! Protams, ka es to atbalstu, Tarabella kungs. Es esmu par Eiropas direktīvu, bet es iebilstu pret šī jautājuma iekļaušanu šajā direktīvā, kas attiecas uz sieviešu un bērnu aizsardzību. Sociālie partneri, kā jau es minēju, pašreiz risina sarunas saistībā ar Direktīvu par paternitātes atvaļinājumu.

Es uzskatu, ka mums ir jāsagaida minēto sarunu iznākums. Tad mums būs pamatots priekšlikums, līdzīgs tam, kāds bija attiecībā uz bērna kopšanas atvaļinājumu, ko, starp citu, mēs nupat uzsvērām, lai gan tas nav nevainojams. Es uzskatu, ka tā ir pareizā pieeja. Manuprāt, sociālajiem partneriem arī ir jāļauj izstrādāt priekšlikumus šajā jomā, jo viņi ir izdevīgākā pozīcijā. Tāpēc es atbalstu saskaņošanu. Es jūs apsveicu: jūs varat uzlabot situāciju Beļģijā.

Es tikai vēlējos pateikt jums un visām tām sievietēm, kuras nav sapratušas to, ka Eiropas direktīva ir minimālo, nevis maksimālo noteikumu kopums, ko var turpmāk pilnveidot, bet ir būtiski piešķirt tām valstīm, kuras ir sliktākā — daudz sliktākā — situācijā, 18 nedēļu ilgu iespēju, lai pielāgotos.

Turklāt, manuprāt, ja šo ziņojumu būtu izstrādājuši mēs abi, tad mēs jau sen būtu veikuši pareizos pasākumus šajā Parlamenta koplēmuma procedūrā ar Padomi.

 
  
MPphoto
 

  Thomas Mann (PPE).(DE) Priekšsēdētājas kundze! Es zinu, kā mainīt un paildzināt uzstāšanās laiku. Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja ir pieprasījusi noteikt 18 nedēļu ilgu grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu, kas ir par četrām nedēļām vairāk nekā draudzīgi tika nolemts Vācijā. Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komiteja pieprasīja 20 pilnībā apmaksātas nedēļas, kā arī divas paternitātes atvaļinājuma nedēļas un paildzinātu atvaļinājumu pašnodarbinātām personām. Pilnīgi netiek ņemts vērā fakts, ka saskaņā ar Komisijas paziņojumiem šīs 20 nedēļas Francijai maksās papildu EUR 2 miljardus gadā, bet Apvienotajai Karalistei — papildu EUR 2,85 miljardus. Tiek lēsts, ka Vācijai papildu izmaksas būs apmēram EUR 1,7 miljardi. Reizēm ir jādomā par izmaksām.

Nesen izskatījām Nodarbinātības un sociālo lietu un Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komiteju kopējo pētījumu, kas bija izstrādāts ar daudzām kļūdām. Tādi maksājumi kā grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma pabalsts Vācijā tajā nebija iekļauti. Pamatprincipu kopums attiecībā uz Vācijas bērna kopšanas pabalstu bija nepareizs. Pietiekami nebija ņemtas vērā izmaksu aplēses, kuras bija pasūtījušas dažas dalībvalstis. Pamatojoties uz šādu pētījumu, nevar veidot atbildīgu politiku. Vācija ir piemērs: bērna kopšanas atvaļinājuma laikā turpina maksāt divas trešdaļas no algas līdz pat 14 mēnešiem. Tādējādi grūtniecības un dzemdību atvaļinājumam paredzētās 14 nedēļas tiek paildzinātas līdz pat 170 nedēļām. Tas Vāciju padara par Eiropas čempioni zīdaiņu aizsardzības jomā, un tādējādi uz to šajā direktīvā ir jāattiecina izņēmuma noteikums.

Tāpēc es kopā ar 50 saviem kolēģiem no Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) grupas esmu iesniedzis grozījumu, ko atbalsta Eiropas Konservatīvo un reformistu grupa, kā arī vairums Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupas deputātu. Mūsu mērķis ir panākt, lai atbilstoši tiktu ņemtas vērā valstu sistēmas. Mēs ceram, ka vairums šī Parlamenta deputātu atbalstīs minēto aicinājumu rīkoties saprātīgi trešdienas balsojumā. Mēs gribam, lai mātēm būtu atbilstoša aizsardzība, bet, ja šāda aizsardzība būs pārāk vērienīga, jo īpaši ideoloģisku apsvērumu dēļ, tas radīs lielus šķēršļus sieviešu nodarbinātībai, un tie mums ir jānovērš, nevis jāveicina.

 
  
MPphoto
 

  Anna Hedh (S&D).(SV) Daudzās dalībvalstīs reakcija uz šo ziņojumu ir bijusi skaļa, un daudzi politiķi ir centušies vairot savu popularitāti, sapluinot šo ES iniciatīvu druskās. Taču cilvēki aizmirst, ka tā ir pārskatīta pašreizējā direktīva. Cilvēki var domāt, ko grib, par to, kas ir jāreglamentē ES līmenī, bet, kā jau es teicu, direktīva nav jārada no jauna, un mums ir iespēja to uzlabot.

Kopš Lisabonas Līguma spēkā stāšanās dzimumu līdztiesības problēmai ir piešķirta būtiskāka nozīme, un mūsu pienākums ir turpināt to risināt. Ir redzams, ka dalībvalstīs ar atbilstoši funkcionējošiem grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma noteikumiem arī ir augsts sieviešu bezdarba līmenis. Tā ir pretēja tai situācijai, kāda ir valstīs ar sliktākiem un ne tik labi funkcionējošiem noteikumiem.

Ja šo direktīvu pieņems, mums būs arī lielāka iespēja īstenot stratēģijā „ES 2020” noteikto mērķi. Es piekrītu, ka priekšlikumā ir daži pretrunīgi aspekti, bet svarīgi ir tas, ka mēs tos varam uzlabot. Kritiķi apgalvo, ka priekšlikumam ir pārāk lielas izmaksas, bet es esmu pārliecināta, ka lielāka līdztiesība nāks par labu sabiedrībai.

 
  
MPphoto
 

  Barbara Matera (PPE). - (IT) Priekšsēdētājas kundze, komisār, dāmas un kungi! Šodien šis Parlaments, kurā ir pārstāvētas visas 27 dalībvalstis, drosmīgi un apņēmīgi ir izlēmis vēlreiz risināt delikāto, bet vienlaicīgi aktuālo jautājumu saistībā ar mūsu valstu sociālo izaugsmi. Mūsu rokās ir ziņojums, kas ietekmē mūsu valstu sociālo, nodarbinātības un ekonomikas politiku, bet vienlaikus tas attiecas uz Eiropu kopumā tās vēlmē attīstīties vienoti.

Estrela kundzes ziņojums tā apspriestajā un grozītajā redakcijā apņēmīgi cenšas īstenot privātās un darba dzīves apvienošanu, kā arī vienlīdzīgu iespēju principu un tādējādi — labvēlīgu un līdzsvarotu progresu. Noteikt minimālo robežlielumu iepriekš minēto principu ievērošanai Eiropā nozīmē uzlabot dzīves kvalitāti mūsu ģimenēm — ne tikai sieviešu, bet arī savas dzīves kvalitāti, lūk, kas mums jāpanāk ar apņēmību un atbilstīgiem kompromisiem.

Kā izvēlētais paņēmiens galu galā ir vajadzīgs arī līdzsvars, kam ir jānodrošina gan sieviešu stāvoklis darba tirgū, gan dalībvalstu prerogatīvas īstenot savas politiskās nostādnes. Žans Monē mums mācīja, kā pakāpeniski veicināt izaugsmi. Sāksim spert šos mazos soļus, nebaidoties, ka citi mums sekos.

 
  
MPphoto
 

  Vilija Blinkevičiūtė (S&D). - (LT) Mūsdienās patiesi ir īpaši svarīgi labāk apvienot darbu ar ģimenes dzīvi, veicinot ekonomisko izaugsmi, labklājību un konkurētspēju dzimumu līdztiesības jomā. Tā kā gandrīz visās dalībvalstīs ir vērojams straujš dzimstības līmeņa sarukums, mums ir jāveic pasākumi, lai radītu pēc iespējas labākus apstākļus mātēm bērnu audzināšanai un īstas iespējas atgriezties darba tirgū. Es aicinu dalībvalstis un Parlamenta deputātus rast iespējas un saskaņot grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma, kā arī bērna kopšanas pabalstu izmaksas, lai nodrošinātu to, ka sievietes nav izmaksu ziņā neizdevīgāks darbaspēks par vīriešiem. Ģimenes pienākumu sadalījums un iespēja arī vīriešiem piešķirt divu nedēļu ilgu paternitātes atvaļinājumu sniegtu sievietēm lielākas iespējas atgriezties darba tirgū un stiprinātu attiecības ģimenē. Tāpēc esmu pārliecināta, ka grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma paildzināšana veicinās arī dzimstības līmeņa uzlabošanos, jo īpaši ņemot vērā to, ka mūsu sabiedrība strauji noveco.

 
  
MPphoto
 

  Anne Delvaux (PPE).(FR) Priekšsēdētājas kundze! Manuprāt, vajadzība paildzināt ar ģimeni saistīto atvaļinājumu ir acīmredzama: minimālā grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma sliekšņa paaugstināšana ir virzība uz priekšu, ieguvums, un nav jāpievēršas pilnīgai demagoģijai, salīdzinot ekonomisko ietekmi ar kvalitatīvu ieguvumu, ko ir grūti izteikt skaitliskā izteiksmē.

Problēmai būtībā ir divas daļas: pirmkārt, ekonomiskais aspekts, kas ir patiess, tomēr ne pietiekams iemesls, lai miljoniem ģimeņu pamestu nelaimē turpmākajās desmitgadēs, otrkārt, juridiskie trūkumi ziņojumā, jo tekstā ir iekļauti vairāki ģimeņu atvaļinājumu veidi ar nesaderīgiem juridiskajiem pamatojumiem. Kaut vai adopcijas atvaļinājums, kas tekstā parādās līdzās grūtniecības un dzemdību atvaļinājumam un paternitātes atvaļinājumam.

Es personīgi kā māte adoptētāja un visu to sieviešu vārdā, kuras es pārstāvu, paužu atzinību par vēlēšanos mums piešķirt tādas pašas tiesības kā bioloģiskajām mātēm. Patiesībā es esmu, kā Morin-Chartier minēja, neliels papildinājums, kas jāiekļauj E. Estrela ziņojumā.

Lai gan mērķis patiesi ir uzlabot sieviešu — visu sieviešu — veselību un tiesības darba tirgū, mātēm adoptētājām, kuras arī ir kļuvušas par mātēm, pienākas tādas pašas tiesības un aizsardzība darbā. Arī viņas, līdzvērtīgi citām sievietēm, ir pilntiesīgas mātes, turklāt neatkarīgi no tā, vai viņas adoptē bērnu, kurš ir vai nav jaunāks par 12 mēnešiem, mums jāizvairās no šādas diskriminācijas, kas ir iekļauta tekstā.

Es paužu nožēlu par to, ka teksts nav pietiekami sīki izstrādāts saistībā ar adopcijas jautājumu. Tajā pat nav iekļauti „Ramboll” ietekmes novērtējuma secinājumi. Nekas no tā nav labi izklāstīts, un tas neapšaubāmi ir trūkums. Tomēr, neraugoties uz minētajiem iebildumiem, es balsošu par Estrela kundzes ziņojumu, jo, neņemot vērā ekonomiskos apsvērumus, ne tikai vīriešiem un sievietēm ir labāk jāuzņemas vecāku pienākumi sabiedrībā, kas arvien biežāk atsakās no pienākuma audzināt jauno paaudzi, bet arī mūsu pienākums ir nodrošināt to, lai cilvēkiem nenāktos izvēlēties, ko ziedot — bērnus darba dēļ vai darbu bērnu dēļ.

Visbeidzot, mēs neesam Padomes locekļi, bet gan Parlamenta deputāti. Ja mēs, tieši ievēlētie pārstāvji, nebūsim mērķtiecīgi, tad sakiet man — kurš tāds būs?

 
  
MPphoto
 

  Sylvie Guillaume (S&D).(FR) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Daudz kas jau ir pateikts, jo īpaši tikko. Tomēr dažādi jauni notikumi un pretrunas, kas apvij Estrela kundzes ziņojumu, apliecina vienu: mums joprojām ir grūti mierīgā gaisotnē apspriest dzimumu līdztiesības un jo īpaši — labvēlīgāku darba un privātās dzīves līdzsvara problēmu.

Šim likumdošanas tekstam ir bijis — lūdzu, atvainojiet par šādu izteicienu — sarežģīts grūtniecības laiks, galvenokārt tāpēc, ka šajā jomā joprojām ir krietni jāmaina attieksme. Nav šaubu, ka ietekmes novērtējumi ir vajadzīgi, lai nodrošinātu plašu izpratni par aktuālajām problēmām. Tomēr tie ir nekas vairāk kā ietekmes novērtējumi, kas jāuztver piesardzīgi. Es varētu piebilst, ka viņu pretrunīgie secinājumi to skaidri pierāda.

Saprotams, būtu muļķīgi neaktualizēt jautājumu par dažu iesniegto grozījumu iespējamajām izmaksām. Tomēr būtu tikpat muļķīgi neapsvērt vidēja termiņa un ilgtermiņa sociāli ekonomiskos ieguvumus attiecībā uz māšu un zīdaiņu veselību vai vīriešu un sieviešu līdztiesību darba tirgū. Turklāt mūsu debates, manuprāt, ir pelnījušas ko labāku par dažām karikatūrām un stereotipiem, kas šodien te joprojām izskan.

 
  
  

SĒDI VADA: S. KOCH-MEHRIN
Priekšsēdētāja vietniece

 
  
MPphoto
 

  Regina Bastos (PPE).(PT) Eiropa noveco, un tajā ir pietiekami zems dzimstības līmenis. Šādi faktori rada lielas grūtības Eiropas Savienībai, un mums uz tām jāreaģē ar konkrētiem risinājumiem. Mēs šajās debatēs par to esam vienisprātis, neraugoties uz atšķirīgajiem uzskatiem, kas debašu gaitā nākuši atklātībā.

Portugālē, piemēram, dzimstības līmenis nav pietiekami augsts, lai varētu nodrošināt paaudžu maiņu, un šāda situācija apdraud nākotni. Tas notiek manā valstī, kā arī vairumā ES dalībvalstu. Esmu pārliecināta, ka elastīgākas politiskās nostādnes attiecībā uz grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu var palīdzēt mainīt minētās tendences pretējā virzienā. Mums ģimenēm pastāvīgi jāraida vēstījums par atbalstu mātes stāvoklim, īstenojot konkrētus pasākumus labvēlīgākai profesionālās, privātās un ģimenes dzīves apvienošanai. Sievietes ir jāaizsargā tā, lai viņas varētu izvēlēties dzemdēt bērnus, neatstājot darba tirgu. Šī mērķa īstenošana ir būtiska, ja vēlamies sasniegt stratēģijā „Eiropa 2020„ noteiktos ekonomiskos un sociālos mērķus, kā arī cīnīties pret iedzīvotāju novecošanu.

Piemēram, Portugālē dzemdību un grūtniecības atvaļinājums jau tiek pilnībā apmaksāts 120 dienas, mēģinot mainīt zemo dzimstības līmeni valstī. Tāpēc es atbalstu to, ka sieviešu algas grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma laikā ir jānodrošina apspriežamajā ziņojumā noteiktajā veidā. Šķiet saprātīgi ļaut katrai dalībvalstij izstrādāt noteikumus, kas līdz 2020. gadam palīdzēs sasniegt mērķi — maksāt algu pilnā apmērā grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma laikā.

Nobeigumā es vēlētos apsveikt referenti, Estrela kundzi, par viņas neatlaidību, aizstāvot pasākumus, kuru mērķis ir ģimeņu aizsardzība, vienlaicīgi arī risinot iedzīvotāju novecošanas problēmu.

 
  
MPphoto
 

  Iratxe García Pérez (S&D). (ES) Priekšsēdētājas kundze! Manuprāt, mēs visi apzināmies atbildību, kas šodien jāuzņemas Parlamentam, pārskatot Direktīvu par sieviešu darba apstākļiem; direktīvu, ko mēs apspriežam kopš iepriekšējā pilnvaru termiņa un kuras izstrādē dažādu viedokļu un grūtību dēļ neesam varējuši pavirzīties uz priekšu.

Tāpēc es šodien saku, ka mums ir jāuzņemas atbildība, neraugoties uz atšķirīgajiem viedokļiem, lai varētu virzīties uz priekšu jautājumā par vīriešu un sieviešu līdztiesību un uzlabot sieviešu dzīves apstākļus darba tirgū.

Šajā direktīvā ir jāiekļauj par vairākām nedēļām ilgāks grūtniecības un dzemdību atvaļinājums, jo esmu pārliecināta, ka mēs visi esam vienisprātis — ar 14 nedēļām nepietiek, un mums šis laiks ir jāpaildzina. Tomēr bez jautājuma par nedēļu skaitu mēs runājam arī par to, ka par netaisnību tiek uzskatīts, ja no darba atlaiž sievieti, kas ir kļuvusi par māti, vai par to, ka strādājošas mātes veselības labā ir jāpiešķir paternitātes atvaļinājums.

Es nesaprotu, kāpēc cilvēki uzskata, ka paternitātes atvaļinājums labvēlīgi neietekmē strādājošu māšu veselību. Protams, ka ietekmē. Ļaut mātei un tēvam uzņemties rūpes par saviem bērniem pirmajās dienās pēc viņu dzimšanas ir būtiski un svarīgi, lai panāktu progresu vīriešu un sieviešu līdztiesības jomā. Ir valstis, piemēram, Spānija, kurās jau tiek piešķirts neatkarīgs un pārnesams paternitātes atvaļinājums.

Mums jādod vīriešiem iespēja uzņemties atbildību kopā ar sievietēm, lai uzlabotu pašreiz apspriežamo jomu. Manuprāt, tas ir svarīgi.

Es gribētu pateikties referentei, Estrela kundzei, par paveikto darbu un Parlamentam par atbildību, ko…

(Priekšsēdētāja pārtrauca runātāju)

 
  
MPphoto
 

  Godfrey Bloom (EFD). – Priekšsēdētājas kundze! Pirms piecarpus gadiem es sacēlu tādu kā traci, ierosinot, ka maza uzņēmuma vadītājs, kuram galva ir īstajā vietā, būtu jucis, ja pieņemtu darbā sievieti reproduktīvajā vecumā.

Kopš tā laika ir klājies arvien sliktāk, jo līdzsvars starp darba devējiem un darba ņēmējiem ir kļuvis nekontrolējams. Viens no maniem vēlētājiem no Jorkas pērn man rakstīja, ka var aizmirst par reproduktīvā vecuma sieviešu algošanu, jebkurš mazais uzņēmējs, kurš vispār pieņem kādu darbā, ir jucis.

Šī ir neparasta situācija, vai ne? Ir jaunas sievietes, kas izmisīgi vēlas strādāt, izmisīgi vēlas darboties uzņēmumos, jo īpaši nelielos — kas ir Apvienotās Karalistes ekonomikas dzinējspēks —, un ir darba devēji, kas baidās viņas pieņemt darbā. Lūk, kāda ir problēma! Mēs paši to radām — šajā Parlamentā, kurā tikai dažiem deputātiem ir pieredze tirdzniecībā, maziem uzņēmumiem ir tikpat kā neiespējami pieņemt darbā jaunas sievietes, lai gan tie to vēlas darīt.

Agrāk es domāju, ka kaut kāda ķīniešu sazvērestība kavēja Eiropas ekonomikas funkcionēšanu un ka patiesībā ķīnieši to darīja tik slikti, ka galu galā mums nācās no Ķīnas importēt pilnīgi visu. Man ir arī cita hipotēze, proti, ka varbūt sievietes, kuras komitejās, Komisijā un Parlamentā liek šķēršļus tam, lai mazie uzņēmumi nevarētu pieņemt darbā jaunas sievietes, cenšas gūt sev labumu.

Manuprāt, kad vēlētāji gluži pamatoti pēc pāris gadiem uz viņām paskatīsies un padzīs par nekompetenci un stulbumu, viņas varēs dabūt darbu tikai tāpēc, ka būs pusmūžā vai mazliet vecākas. Viņām ceļš būs brīvs. Tāda ir mana hipotēze. Citu loģisku iemeslu šai smieklīgajai interferencei starp darba devēju un darba ņēmēju es nevaru iedomāties. Ja jums šis pieņēmums šķiet dīvains, tad ticiet man — nekas nevar būt muļķīgāks par to, kā jūs runājat par klimata pārmaiņām šajā sēžu zālē.

 
  
MPphoto
 

  Salvatore Iacolino (PPE). - (IT) Priekšsēdētājas kundze! Nav šaubu, ka šī tiesību akta projekta apspriešana debatēs pēc 18 mēnešu spraiga darba cēliena ir jāvērtē atzinīgi. Ir skaidrs, ka šādam projektam ir raksturīgi dažādi uzskati, ņemot vērā to, ka līdzvērtīgie dalībvalstu tiesību akti krasi atšķiras. Jebkurā gadījumā īpaši atzinīgi ir jāvērtē inovatīvais pasākumu apjoms, kā arī tas, ka tiek atzīts ģimenes nozīmes princips, nodrošināta būtiskāka sociālā aizsardzība sievietēm un sievietēm īpašā stāvoklī, proti, saistībā ar bērna laišanu pasaulē.

Konsekvence jānodrošina arī to sieviešu aizsardzībā, kuras dzemdē — un es to saku, neraugoties uz faktu, ka šī pasākuma reglamentējošā darbības joma ir plašāka, nekā sākotnēji paredzēts —, uzsverot, ka Eiropā un daudzās dalībvalstīs joprojām ir ievērojama atšķirība aizsardzībā, ko nodrošina saistībā ar dzemdībām un nedzimušiem bērniem.

Šāds pasākums ir īpaši jāsaskaņo ar nepieciešamību izskaust darba devēju īstenoto ļaunprātīgo izmantošanu, un mums ir jāierobežo grozījumu darbības joma — daži grozījumi, manuprāt, šo tiesību aktu kopumā padara neelastīgu —, sākot ar paternitātes atvaļinājumu, kas šķiet ir attālināts jautājums saistībā ar pasākumiem, kas būtībā ir paredzēti sieviešu aizsardzībai.

Nav šaubu, ka pienācīgi ir jāapsver imigrējošo un vietējo darba ņēmēju problēma, kas rada vēl vienu aspektu — tiesību akta projektu par nestabilajām sieviešu darba attiecībām — elastīgā tirgū, kurā sievietes, jo īpaši pašreiz, ir jāuztver kā resurss, kas ir kopienas rīcībā.

 
  
MPphoto
 

  Nicole Sinclaire (NI). – Priekšsēdētājas kundze! Apvienotās Karalistes darba devēji un valdība mudina Eiropas Parlamenta deputātus no Lielbritānijas balsot pret priekšlikumiem paildzināt pilnībā apmaksātu grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu no 14 līdz 20 nedēļām, lai gan, manuprāt, konservatīvie ir divkoši, jo komitejā ierosināja grozījumu, pieprasot 24 apmaksātas nedēļas. Es mēdzu teikt, ka divkosībai nav robežu.

Lielbritānijas Mazo uzņēmumu federācija ir norādījusi, ka šādi plāni ir pārāk dārgi un Lielbritānijas uzņēmumiem izmaksās vairāk nekā GBP 2,5 miljardus gadā. Pret šīm izmaiņām iebilst pat Apvienotās Karalistes koalīcijas valdība, kurā ir arī liberālie demokrāti. Ierosinātās izmaiņas Apvienotajai Karalistei izmaksās teju GBP 2 miljardus laikā, kad darba ņēmēji valsts un privātajā sektorā tiek atlaisti no darba, lai ietaupītu mazākas summas.

Var gadīties, ka šādas izmaiņas izrādīsies pašiznīcinošas, jo saskaņā ar Apvienotās Karalistes valdības apgalvojumu lielāko labumu gūs labi apmaksātās darba ņēmējas, bet mazāko — sliktāk apmaksātās. Lai arī cik labas nebūtu minētās izmaiņas, tās patiesībā kavēs procesu, ar ko mēģina uzlabot strādājošo māšu līdztiesību. Šādas izmaiņas arī mudinās darba devējus par darbiniekiem izvēlēties vīriešus, nevis sievietes.

Priekšsēdētājas kundze, tiesības mātēm, kuras baro bērnu ar krūti, var uzlabot arī citādi, piemēram, ieviešot elastīgākas atvaļinājumu sistēmas. Mums jāņem vērā arī sociālās un kultūras atšķirības vairākās dalībvalstīs. Viens piemērs neder visiem. Strādājošās ģimenes, kuras cer, ka izstrādāsim tādu tiesību aktu, kas ļauj dzīvot, strādāt un audzināt bērnus, dzīvo reālajā pasaulē, nevis kaut kādā ideoloģiskā Eirodisnejlendā.

Minētās izmaiņas tiek ierosinātas nepareizā laikā, un no tām labumu gūst citi cilvēki. Laikā, kad ES valdības samazina valstu izdevumus, jūs gribat palielināt nodarbinātības izmaksas, kas ietekmēs nozari, kurā sievietes ir pārstāvētas neproporcionāli, un tāpēc vairāk pakļautas iespējai palikt bez darba. Apvienotajā Karalistē jau ir piemērotākie, taisnīgākie un labvēlīgākie standarti grūtniecības un dzemdību, kā arī paternitātes atvaļinājumam. Lielbritānijā dzīvojošajām mātēm patlaban piešķir sešu nedēļu atvaļinājumu, par ko maksā 90 % no algas, un pēc tam 33 nedēļas viņas saņem tiesību aktos noteiktu grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu pabalstu GBP 125 nedēļā.

Es balsošu, ņemot vērā Lielbritānijas iedzīvotāju intereses. Es ņemšu vērā Viņas Majestātes valdības ieteikumu un balsošu pret grozījumiem attiecībā uz grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma samaksu.

 
  
MPphoto
 

  Ria Oomen-Ruijten (PPE).(NL) Priekšsēdētājas kundze! Noklausoties visu, kas izskanējis šajā plenārsēdē, esmu pārliecināta, ka vīriešu un sieviešu līdztiesība — kas patiesi ir prasījusi daudz drosmes, pūļu un arī naudas — nav panākta. Es to saku ne tikai vairākiem savas grupas deputātiem — kuri, starp citu, ir pametuši šo sēžu zāli —, bet arī citiem. Tas bija pirmais aspekts, ko gribēju minēt.

Otrkārt, es gribu runāt par novecošanu un vecāka gadagājuma iedzīvotāju vairākumu šajā sabiedrībā. Tā ir ārkārtīgi svarīga problēma Eiropā, tāpēc ir īpaši svarīgi atvieglot apstākļus bērnu radīšanai. Piemēram, es augstu vērtēju interviju, ko Francijas finanšu ministre Lagarde kundze ir sniegusi par sieviešu stāvokli darbavietā, un tā bija nevainojama. Es tiešām ceru, ka mēs turpināsim iesākto.

Treškārt, vienlīdzīga attieksme ir apņemšanās izveidot sociālu Eiropu. Mēs esam apgalvojuši, ka šajā sociālajā Eiropā vīriešiem un sievietēm jābūt vienlīdzīgām iespējām darba tirgū, kā arī jāvar radīt bērni. Patlaban mēs visi mērķējam uz 18 nedēļām un apmēram esam vienojušies par šīm 18 nedēļām, bet mēs vēl nezinām, kā to varēsim nodrošināt.

Es neiebilstu pret kompromisu, ko mana grupa ierosinājusi attiecībā uz ne vairāk kā 75 % robežas noteikšanu minētajām četrām nedēļām. Bet es iebilstu pret faktu, ka minētais grozījums ir saistāms ar veselības aprūpes izmaksām. Pret to es iebilstu visvairāk, jo tas dod iespēju tādām valstīm kā Apvienotā Karaliste un Īrija — Francijā šīs izmaksas tiek īpaši subsidētas — izvairīties no 75 % izmaksāšanas. Tāpēc es prātoju, varbūt mēs varētu balsot pret šādu kompromisu. Tas nozīmētu arī to, ka mēs nonāktu pie konsolidēta atzinuma un varētu cerēt, ka tas iegūs vairākuma atbalstu Padomē.

 
  
MPphoto
 

  Pascale Gruny (PPE).(FR) Priekšsēdētājas kundze, komisār, dāmas un kungi! Mums ir vajadzīgs Eiropas tiesību akts, kas nodrošinās veselības aizsardzību strādājošām grūtniecēm, sievietēm, kas strādā pēcdzemdību periodā, vai strādājošām sievietēm, kas baro bērnu ar krūti, un mums ir jārisina pašreizējā demogrāfiskā problēma, kā arī jāveicina dzimstības līmeņa pieaugums Eiropā. Tomēr tas nedrīkst radīt šķēršļus sieviešu pieņemšanai darbā.

Es gribētu uzsvērt trīs aspektus. Pirmkārt, es atzinīgi vērtēju Eiropas Komisijas priekšlikumu par drošības un veselības aizsardzības darbā uzlabošanu strādājošām grūtniecēm, sievietēm, kas strādā pēcdzemdību periodā, vai strādājošām sievietēm, kas baro bērnu ar krūti. Es tiešām uzsveru virsrakstu, kas ir šīs direktīvas tiesiskais reglamentējums, jo mēs pārāk bieži aizmirstam, par ko vispār ir šis teksts. Mēs runājam par sievietēm, jo, kamēr neiegūsim pierādījumus par pretējo, vīrieši nespēj dzemdēt.

Šajās debatēs rodas novirze paternitātes vai bērna kopšanas atvaļinājuma izdarītās atsauces dēļ. Vispirms atrisināsim problēmu, ar ko saskaras sievietes, un orientēsimies uz viņu veselību laikā, kad viņas pasaulē laiž bērnus. Mums ir jāievieš īstas garantijas šo sieviešu veselības aizsardzībai darba tirgū. Uz paternitātes un bērna kopšanas atvaļinājumu attieksies cita direktīva.

Otrkārt, debates galvenokārt ir par nedēļu skaitu. Patlaban ir noteikts, ka vidējais atvaļinājuma ilgums ir 14 nedēļas. Eiropas Komisija ierosina 18 nedēļas, un ziņojumā ir ierosinātas 20 nedēļas. Kā sieviete un trīs bērnu māte es gribu, lai mātēm būtu iespēja palikt kopā ar bērniem pēc iespējas ilgāk. Tomēr tas rada jautājumu: kurš maksās par to, ka 14 nedēļas tiks aizstātas ar 20 nedēļām? Valsts? Uzņēmumi?

Esmu pārliecināta, ka vidējais atvaļinājuma pagarinājums no 14 līdz 18 nedēļām ir liels ieguvums Eiropai un īsts ekonomikas ieguldījums, lai veicinātu dzimstības līmeni Eiropā. Divdesmit nedēļām varētu būt nelabvēlīga ietekme uz sieviešu nodarbinātību: tas bremzētu viņu nodarbinātību. Uzņēmumi un valstis nevar uzņemties šādu milzīgu papildu finanšu apgrūtinājumu krīzes laikā.

Treškārt, lielāka prioritāte ir jānosaka bērnu aprūpes iespēju uzlabošanai, lai mātes varētu nodrošināt līdzsvaru starp darbu un privāto dzīvi. Neraugoties uz mūsu Parlamenta daudzajiem lūgumiem, šajā jomā ir sasniegts neliels progress. Tāpēc nedarbosimies neproduktīvi un nesūtīsim sievietes atpakaļ uz mājām.

 
  
MPphoto
 

  Elena Băsescu (PPE).(RO) Es gribētu izmantot šo izdevību, lai izteiktu līdzjūtību Maricica Hăhăianu ģimenei. Šī 32 gadus vecā rumāņu māsiņa bija devusies uz Itāliju labāka darba meklējumos. Pagājušajā nedēļā viņa zaudēja dzīvību pēc tam, kad viņai kādā Romas metro stacijā bija uzbrucis jauns itālis.

Es uzskatu, ka Eiropas problēma ir nestabili darba apstākļi. Vairums sieviešu Eiropas Savienībā strādā mazapmaksātos un nepilnas slodzes darbos. Tomēr ir daži gadījumi, kad krīzei ir bijusi ierobežota ietekme uz sieviešu līdzdalību darba tirgū. Piemēram, Rumānijā 2009. gadā turpināja palielināties to sieviešu skaits, kuras atrada darbu.

Ir jānorāda uz šausmīgo stāvokli, kādā ir sievietes, kas strādā ārvalstīs. Uz viņām bieži neattiecina juridiskos noteikumus un viņām nav tiesības...

(Priekšsēdētāja pārtrauca runātāju)

 
  
MPphoto
 

  Rovana Plumb (S&D).(RO) Es vēlreiz gribu atsaukties uz Direktīvu par grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu. Šovakar esmu ļoti uzmanīgi klausījusies šajās debatēs, un tie, kuri iebilst pret šādu projektu attiecībā uz grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma perioda paildzināšanu un pilnīgu apmaksu, spēj to pamatot tikai ar vienu argumentu — ekonomisko aspektu. Tomēr tā ir vienkāršota pieeja, jo, neraugoties uz budžeta deficītu, mēs apsveram jautājumu par cilvēkiem. Viņi nezina, ka šajā ziņojumā ieguvumi gan darba devējiem, gan darba ņēmējiem ir līdzsvaroti. Es nosaucu arī darba devējus, jo ieguldījums ir vērsts uz nākotni.

Turklāt priekšlikuma pretinieki nesaprot, ka sodīšanai par mātes stāvokli un domai par to laikā, kad dzimstības līmenis sarūk, nemaz nerunājot par iedzīvotāju novecošanu un trūcīgāku dzīvošanu, ir ietekme uz sociālā nodrošinājuma sistēmu ilgtspējīgumu.

 
  
MPphoto
 

  Frédérique Ries (ALDE).(FR) Priekšsēdētājas kundze! Es arī rūpīgi esmu klausījusies visā līdz šim teiktajā, un es saprotu to, ka tā bieži gadās — kas par daudz, tas par skādi. Izteiktie argumenti, lai pamatotu šo 20 nedēļu (no kurām sešas ir pilnībā apmaksātas pirms dzemdībām un divas pēc tam) ilgo grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu, ir nepārliecinoši. Ir skaidrs, ka ne jau ar šādiem atsevišķiem pasākumiem Eiropa spēs atrisināt ārkārtīgi sarežģītās demogrāfiskās un sieviešu nodarbinātības problēmas.

Vai tas ir nopietni, ka cilvēki izlems radīt bērnu, lai izmantotu piecu mēnešu atvaļinājumu četru ar pusi mēnešu vietā! No otras puses, es neuzskatu, ka sieviešu stāvoklis uzlabosies, ja viņām liegs izvēles brīvību. Turklāt, lūdzu, ņemsim vērā to, kāda ietekme un netiešs kaitējums ir lēmumiem, ko pieņemam. Sieviešu aizsardzība būtībā nozīmē to, ka nevajag pārspīlēt ar prasībām, radot priekšnoteikumus jauniem diskriminācijas veidiem laikā, kad viņas iegūst darbu vai atgriežas tajā, kā to apstiprina, piemēram, ESAO un Vidusšķiras savienības speciālisti.

Tāpēc es noteikti atbalstu 18 nedēļu ilgu atvaļinājumu, paternitātes atvaļinājuma principu un, protams, iespējas dalībvalstīm sasniegt vairāk šajā jomā.

 
  
MPphoto
 

  Franziska Katharina Brantner (Verts/ALE).(DE) Priekšsēdētājas kundze! Es tikai gribētu īsi izteikties par bērna kopšanas atvaļinājuma periodiem atsevišķās dalībvalstīs. Mann kungs un viņa kolēģi arī ir iesnieguši grozījumus par šo jautājumu, tajā skaitā 115. grozījumu, kura pirmā puse attiecas uz to, vai četras nedēļas būtu jāskaita vai nebūtu.

Diemžēl tas ir saistīts ar grozījuma otru pusi — un es to nolasīšu skaļi, lai būtu pavisam skaidrs: pabalsts var atbilst vidējam pabalstam, kas paredzēts 18 nedēļu grūtniecības un dzemdību atvaļinājumam un kas ir vismaz 75 % no pēdējās mēnešalgas vai dalībvalsts tiesību aktos noteiktās vidējās mēnešalgas, ievērojot valsts tiesību aktos noteikto maksimālo pabalsta apmēru. Patiesībā tas nozīmē, ka mēs atsakāmies no saskaņošanas Eiropas līmenī, kad runa ir par finansējumu šajā jomā un to, cik daudz sievietes saņems šajā laikposmā. Tas nav pieņemams. Man būtu ļoti žēl, ja šis priekšlikums tiktu atbalstīts balsojumā, jo galu galā mēs nedrīkstam atteikties no saskaņošanas Eiropas līmenī, bet mums tā ir jāuzlabo, lai uzlabotu visu vīriešu un sieviešu stāvokli.

 
  
MPphoto
 

  Cornelia Ernst (GUE/NGL).(DE) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Mums sev jājautā, ko mēs ar šīm debatēm vēlamies panākt. Vai cenšamies paveikt nelielu uzlabojumu līdztiesības jomā un sniegt nelielu atbalstu ģimenēm, izmantojot pēc iespējas mazākas izmaksas? Protams, ģimenes dzīves saskaņošana ar darbu ir dārga. Es vienkārši gribētu jautāt saviem kolēģiem no Vācijas: kas gan ir EUR 1 miljards Vācijā, ja vienlaicīgi mēs izsniedzam EUR 450 miljardus banku garantijām? Ko mēs patiesībā vēlamies panākt šajā jomā? Pilnībā apmaksāts bērna kopšanas atvaļinājums ir pareizā atbilde. Kas gan cits lai tas būtu? Tas nav vienkāršs atvaļinājums, tās nav brīvdienas, šie cilvēki strādā.

Protams, mēs gribam, lai atvaļinājuma ilgums būtu 20 nedēļas, jo mēs uzskatām, ka tas ir piemērotākais laikposms.

Turklāt mēs negribam panākt tikai mazliet lielāku līdztiesību darba dzīvē. Mēs gribam pilnīgu sieviešu un vīriešu līdztiesību. Mums ir jāveic radikāli pasākumi, ja vēlamies to nodrošināt, piemēram, tiesību aktos noteiktu minimālo algu visās dalībvalstīs.

 
  
MPphoto
 

  Angelika Werthmann (NI).(DE) Priekšsēdētājas kundze! Jautājums par mātes stāvokļa aizsardzību ir jāatstāj dalībvalstu pārziņā, ņemot vērā kultūras atšķirības Eiropā. Austrijā ir 16 nedēļu ilgs grūtniecības un dzemdību atvaļinājums. Tā paildzināšana izmaksātu EUR 17,4 miljonus gadā par katru turpmāko nedēļu. Nosakot obligātu 20 nedēļu ilgu atvaļinājumu, Austrijai rastos vairāk nekā EUR 60 miljonu lielas izmaksas. Papildu izmaksas būtu pat vēl lielākas, ja tēviem piešķirtu divu nedēļu apmaksātu paternitātes atvaļinājumu.

Paudīsim skaidru nostāju savos apsvērumos: pirmkārt, tas ir vecāku personīgs lēmums, un, otrkārt, es saskatu vēl lielāku diskriminācijas risku sievietēm reproduktīvajā vecumā. Tas varētu veicināt nestabilu darba attiecību skaita pieaugumu, un 31,5 % sieviešu jau tagad strādā šādos apstākļos. Jautājums ir šāds: vai mēs to gribam?

 
  
MPphoto
 

  Seán Kelly (PPE).(GA) Priekšsēdētājas kundze! Šovakar ir bijušas lieliskas debates, un kopumā šajā sēžu zālē ir izskanējuši daudzi labi argumenti. Ierosinājumi bija ideālistiski, bet Estrela kundze ir pelnījusi uzslavu par to izteikšanu. Tomēr mums ir jābūt praktiskiem un reālistiskiem. Mani māc šaubas. Ja mēs pieņemsim visus šos ieteikumus, ir iespējams, ka jo īpaši jaunas sievietes nespēs atrast darbu. Es uz to raugos kā tēvs. Man ir divas meitas, un es gribu, lai darba iegūšanas ziņā viņām būtu tādas pašas iespējas kā zēniem. Tas ir galvenais jautājums. Īrijā patlaban valda neizpratne par finansēm. 20 % jauniešu ir bez darba. Ik dienu tiek slēgti četri uzņēmumi MVU sektorā, un mums vēl nekad nav bijis tik nelabvēlīgs budžeta stāvoklis. Tāpēc, lai arī daudzi ierosinājumi ir piemēroti, tie noderētu turpmākam laikam. Es neuzskatu, ka patlaban tie būtu praktiski.

 
  
MPphoto
 

  Marita Ulvskog (S&D).(SV) Šīs ir bijušas ļoti aizraujošas debates. Manuprāt, tas liecina par to, ka mums ir iespēja vienoties par kompromisu, lai šajā jautājumā pieņemtu lēmumu.

Es uzskatu, ka būtu īpaši vērtīgi, ja mēs to varētu paveikt, un, protams, mums ir jāvirzās tālāk, pamatojoties uz faktu, ka mums ir atšķirīgas sistēmas. Atsevišķās dalībvalstīs ir sasniegts atšķirīgs progress.

Es esmu no Zviedrijas, kur bērna kopšanas atvaļinājums ir ilgāks par gadu, turklāt labi apmaksāts, un kur daļa no bērna kopšanas atvaļinājuma obligāti pienākas tēvam.

Es nedomāju, ka ES līmenī būtu iespējams sasniegt kaut ko, kas īpaši nāktu par labu vīriešiem, sievietēm un bērniem, kā arī attiecībā uz sieviešu līdzdalību darba tirgū. Tomēr nodrošināsim, ka tiek pieņemta minimumu nosakoša direktīva, kas ļauj mums vienoties.

 
  
MPphoto
 

  Elżbieta Katarzyna Łukacijewska (PPE). - (PL) Attiecībā uz sieviešu profesionālās darbības problēmu es gribētu runāt par divām vecuma grupām. Pirmā grupa, kas šodien jau ir bieži pieminēta, ir jaunas sievietes, kas ir labi izglītotas un nevar atrast darbu, jo darba ņēmēji bieži uzmanās no izmaksām, kas saistītas ar grūtniecību un grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu.

Otrā grupa ir sievietes, kuras ir vecākas par 50 gadiem un kuras uzskata par nepietiekami produktīvām un radošām. Saskaņā ar statistikas datiem sievietes vecumā no 59–60 gadiem ir tikai 25 % no darba ņēmējām šajā vecuma grupā. Vēl mazāks ir to sieviešu procents, kurām ir vairāk nekā 60 gadu un kuras joprojām strādā. Tāpēc apspriežot nestabilās sieviešu darba attiecībās, mums ir jāņem vērā šīs abas grupas un jādara viss iespējamais, lai palīdzētu sievietēm atrast pirmo darbu, atgriezties darbā pēc grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma un uzlabot viņu kvalifikāciju.

(Priekšsēdētāja pārtrauca runātāju)

 
  
MPphoto
 

  Izaskun Bilbao Barandica (ALDE).(ES) Priekšsēdētājas kundze! Šīs iniciatīvas mērķis ir uzlabot strādājošu grūtnieču vai sieviešu, kuras strādā pēcdzemdību periodā, veselību un drošību darbā, kā arī īstenot pasākumus, lai līdzsvarotu ģimenes un darba dzīvi.

Eiropietes šodien skatās uz Eiropas Parlamentu un cer, ka mēs ieviesīsim mūsdienīgus un 21. gadsimtam atbilstošus pasākumus. Tāpēc mums ir jārunā par iespēju ieviest 20 nedēļas ilgu atvaļinājumu, par kuru mātes, arī pašnodarbinātas personas, saņemtu pabalstu 100 % apmērā no algas, par iespēju tēviem doties atvaļinājumā pēc bērna piedzimšanas, tādējādi nodrošinot vīriešu un sieviešu līdztiesību. Šis jautājums skar ne tikai sievietes.

Apsvērt grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma izmaksas nozīmē ne tikai sodīt sievietes, bet tas apliecina atbildības trūkumu, ņemot vērā pašreizējo dzimstības līmeņa sarukumu un Eiropas iedzīvotāju novecošanu, kas veicina arī ekonomikas krīzes attīstību.

Vai jūs esat iedomājušies pajautāt, kādas izmaksas Eiropā rada, piemēram, darba kavēšana? Par to nav dzirdēts neviens vārds. Mums ir iespēja panākt virzību vīriešu un sieviešu līdztiesības jomā, tāpēc nepievilsim Eiropas iedzīvotājus.

 
  
MPphoto
 

  Maroš Šefčovič, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. – Priekšsēdētājas kundze! Es gribētu pateikties visiem godātajiem deputātiem par piedalīšanos šajās svarīgajās, uzmundrinošajās un, es teiktu, arī ļoti aizrautīgajās debatēs.

Lai gan uz minētajām problēmām raugāmies no dažādiem skatupunktiem, vairums ir vienisprātis par daudziem aspektiem. Par grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu nevajadzētu sodīt, mums ir daudz jāstrādā, lai panāktu līdztiesību attiecībā uz samaksu, un mums ir rūpīgi jāizpēta šeit pieņemto lēmumu ekonomiskās sekas.

Vairāki deputāti minēja problēmu saistībā ar paternitātes vai bērna kopšanas atvaļinājumu. Es tikai gribētu jums atgādināt, ka nesen pieņemtā Direktīva par bērna kopšanas atvaļinājumu nosaka vismaz astoņu mēnešu ilgu atvaļinājumu vecākiem, bērnam piedzimstot. Pirmo reizi mums ir juridisks stimuls ES līmenī, lai tēvus mudinātu doties atvaļinājumā.

Ja tēvs neuzņemas šo pienākumu, viņš zaudē veselu mēnesi atvaļinājuma. Šī direktīva drīz stāsies spēkā, un mēs sekmēsim notikumu gaitu, rūpīgi apsverot turpmākos priekšlikumus par paternitātes atvaļinājumu.

Kā jau minēju sākumā, mēs pašreiz pētām situāciju, un jau drīz iepazīstināsim jūs ar rezultātiem.

Ļaujiet man, izsakot personīgu piezīmi, uzsvērt pamudinājumu tēviem iesaistīties bērnu audzināšanā. Man bija tā laime būt klāt dzemdībās, kad pasaulē nāca divi no maniem trim bērniem. Protams, tajā laikā slimnīcā es saņēmos, lai izliktos drosmīgs, neizrādītu, ka es būtu uztraucies vai nobijies, kā arī lai sniegtu savai sievai pēc iespējas lielāku morālo atbalstu. Tomēr brīžiem tieši mana sieva un laipnās māsiņas rūpējās par mani, lai es varētu sniegt šo morālo atbalstu! Es nekad neaizmirsīšu īpaši nozīmīgos brīžus pēc dzemdībām un pirmās dienas, kad varēju palīdzēt sievai aprūpēt jaundzimušo.

Ir vairāk nekā skaidrs, ka ne tikai mātēm ir vajadzīga saikne ar jaundzimušo bērnu. Tā ir vajadzīga arī tēviem, un mums ir viņi jāiedrošina un jāmaina izpratne par tēva lomu, radot tādus apstākļus, lai tēvi arī varētu nodibināt saikni ar saviem jaundzimušajiem bērniem.

Atgriežoties pie šodien apspriestajiem ziņojumiem un attiecībā uz Thomsen kundzes ziņojumu par nestabilajām sieviešu darba attiecībām, es esmu rūpīgi ieklausījies visos viedokļos. Es varu apliecināt, ka Komisija, uzraugot valstu nodarbinātības politiku un jo īpaši — piešķirot struktūrfondu atbalstu, veicinās to sieviešu darba apstākļu uzlabošanu, kurām ir nestabilas darba attiecības.

Attiecībā uz Estrela kundzes visaptverošo darbu saistībā ar Komisijas priekšlikumu Grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma direktīvas nostiprināšanai mēs tiešām cenšamies panākt īpaši sarežģītu līdzsvaru. Mums ir jānodrošina strādājošo sieviešu pamattiesības, bet mēs nedrīkstam dot ieganstu dalībvalstīm apturēt šīs īpaši svarīgās sarunas. Mums ir jāizpēta modeļi, kas vienlaicīgi mums var nodrošināt gan augstu nodarbinātības, gan dzimstības līmeni.

Tādējādi Komisija atzinīgi vērtē grozījumus, kuru mērķis ir saglabāt 18 nedēļu ilgu obligāto atvaļinājumu, noteikt alternatīvu atlīdzības līmeni, saglabāt atsauci uz atvaļinājumu slimības dēļ, kā arī ļauj citus atvaļinājumu veidus uzskatīt par grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu.

Tas viss ir paredzams ar nosacījumu, ka nedrīkst samazināt pašreiz nodrošināto aizsardzību. Eiropas Savienība šajā jomā nedrīkst atkāpties.

Es ļoti ceru, ka Parlaments un Padome panāks kompromisu. Komisijas viedoklis ir samazināt atšķirību starp abu iestāžu nostājām un nodrošināt stabilu pamatojumu turpmākajām debatēm.

Mūsu galīgajam mērķim ir jābūt sieviešu apstākļu uzlabošanai Eiropā. Viņas sniedz milzīgu ieguldījumu sabiedrībā, un sabiedrībai ir jārod veids, kā viņām atlīdzināt.

 
  
MPphoto
 

  Miroslav Mikolášik (PPE). – Priekšsēdētājas kundze! Baidos, ka ir daudzi kolēģi, kuriem tika dots vārds, bet kuri sarakstā bija pēc manis un šiem kolēģiem. Mēs lūdzām vārdu jau tad, kad sēdi šajā darba kārtības punktā sāka vadīt priekšsēdētājs J. Buzek, tāpēc es iebilstu pret netaisnīgo vārda došanu tiem, kuri nebija pieteikušies.

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētāja. – Es ļoti pateicos par jūsu lūgumu dot vārdu. Kā jau teicu, uzstāties gribēja vairāk deputātu nekā tas būtu iespējams. Gaidīja 19 deputātu, kas vēlējās runāt posmā, kurš ilga tikai piecas minūtes. Tāpēc es centos dot vārdu tiem, kuru vārdi ir manā rīcībā esošajos sarakstos.

Protams, jūsu komentāri tiks ieprotokolēti. Mēs ļoti centīsimies turpmākajās debatēs rīkoties pēc iespējas taisnīgāk.

 
  
MPphoto
 

  Edite Estrela, referente.(PT) Priekšsēdētājas kundze, komisār! Es vēlētos jums pateikties par emocijām, ko izrādījāt savās piezīmēs debašu sākumā un noslēgumā, kā arī par personīgo piezīmi. Manuprāt, ir īpaši būtiski, ka tā sasaucas ar citu cilvēku, piemēram, citu Parlamenta deputātu, kuri uzstājās šajās debatēs, personīgi piedzīvoto, jo tas noteikti palīdzēs mainīt konkrētus aizspriedumus un stereotipus, kas joprojām ir saglabājušies mūsu sabiedrībā.

Tāpēc arī ir svarīgi, lai mēs iekļautu paternitātes atvaļinājumu, iegūstot vislielāko labumu, kāds iespējams, no divkāršā juridiskā pamatojuma šajā direktīvā, kuras mērķis ir veicināt dzimumu līdztiesību, kā arī ģimenes un privātās dzīves apvienošanu, jo viens no sabiedrībā valdošajiem stereotipiem ir tāds, ka sievietēm piedēvē bērnu audzināšanu, bet vīriešiem — ražošanu. Vīrieši ir tēvi līdzvērtīgi tam, kā sievietes ir mātes, kuras arī ir darba ņēmējas un tādējādi ir tiesīgas gan gūt panākumus profesionālajā jomā, gan audzināt bērnus kopš viņu dzimšanas. Deputāts no Apvienotās Karalistes jau ir devies prom. Es gribēju viņam pavaicāt, vai David Cameron ir labāks par citiem eiropiešiem, kuri arī gribētu doties paternitātes atvaļinājumā, bet kuriem vismaz astoņās dalībvalstīs šādas iespējas nav.

Mēs neesam tikuši tālāk par pirmo lasījumu, tāpēc mums būs iespēja uzlabot minētos priekšlikumus kopā ar Komisiju un Padomi. Es gribētu pateikties arī saviem kolēģiem par iesaistīšanos. Es uzskatu, ka šī plašā vienprātība ir īpaši svarīga.

Mēs tiešām dzīvojam grūtos laikos, bet tieši pašreiz sabiedrībai ir lielākā vajadzība pēc pārdrošiem lēmumu pieņēmējiem, jo, kā pirms tūkstoš gadiem teica romiešu dzejnieks Horācijs — tas, kurš bīstas nemieru, metas rāpus.

 
  
MPphoto
 

  Britta Thomsen, referente.(DA) Priekšsēdētājas kundze! Es gribētu pateikties kolēģiem par komentāriem attiecībā uz manu ziņojumu par nestabilajām sieviešu darba attiecībām un Komisijai par vēlmi uzņemties iniciatīvu situācijas uzlabošanā.

Kā daudzi deputāti jau norādīja, sievietes ir lielākā darbaspēka daļa, kas strādā sliktos apstākļos un par zemu samaksu. Tas nozīmē ne tikai to, ka sievietes Eiropā pelna mazāk par vīriešiem, bet arī to, ka sievietes saņem mazākas pensijas nekā vīrieši, un nākotnē trūcīgu sieviešu Eiropā kļūs arvien vairāk, jo laulība vairs automātiski nenodrošina finansiālu drošību vecumdienās.

Neaizsargātākā grupa Eiropas darba tirgū ir imigrantes. Šī grupa bieži saskaras ar ļaunprātīgu izmantošanu, jo īpaši tie 11 miljoni sieviešu, kuras strādā par mājkalpotājām. Šajā grupā ir arī au pair sistēmas bērnu aukles. Au pair nozīmē „ievērojot vienlīdzīgus nosacījumus”, bet daudzas sievietes, kas ierodas no Filipīnām vai bijušajām PSRS republikām strādāt par auklēm, te neierodas kultūras apmaiņas programmās. Viņas brauc pelnīt naudu, un šo sistēmu ļaunprātīgi izmanto daudzās vietās Eiropā, lai iegūtu lētu darbaspēku. Šī ir viena no problēmām, ko es Komisijai lūdzu izpētīt. Mēs nedrīkstam pieļaut, ka šāda izmantošana Eiropā ir likumīga. Mums ir jāievieš stingrāki noteikumi saistībā ar au pair sistēmu.

Saskaņā ar pašas Komisijas samaksas statistiku vīriešu un sieviešu samaksas atšķirība sākas tad, kad piedzimst bērni. Ja gribam nodrošināt pilnīgu vīriešu un sieviešu līdztiesību darba tirgū, sievietēm ir jāpiešķir pilnībā apmaksāts grūtniecības un dzemdību atvaļinājums, un vīrieši ir jāiesaista bērnu aprūpē, piešķirot viņiem paternitātes atvaļinājumu.

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētāja. – Debates ir slēgtas.

Balsojums par E. Estrela ziņojumu notiks trešdien, 20. oktobrī.

Balsojums par B. Thomsen ziņojumu notiks otrdien, 19. oktobrī.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 149. pants)

 
  
MPphoto
 
 

  Sergio Berlato (PPE), rakstiski.(IT) Vīriešu un sieviešu līdztiesība ir viens no Eiropas Savienības pamatprincipiem. Tas ir noteikts jau Māstrihtas līgumā 1992. gadā, pēc dažiem gadiem Amsterdamas līgumā (1997. gads) un patlaban — ES stratēģijā 2010.–2015. gadam. Viena no Eiropas Savienības Sociālās programmas prioritātēm ir vajadzība veicināt politiskās nostādnes, kuru mērķis ir atbalstīt darba, privātās un ģimenes dzīves apvienošanu sievietēm. Tāpēc mātes stāvoklis, manuprāt, ir absolūtu pamattiesību elements sociālās stabilitātes nodrošināšanai.

Eiropas Savienība patlaban saskaras ar demogrāfisku problēmu, ko rada zemais dzimstības līmenis un pastāvīgais vecāka gadagājuma iedzīvotāju skaita pieaugums. Manuprāt, uzlabojot noteikumus, kuru mērķis ir veicināt darba un privātās dzīves līdzsvaru sievietēm, ir iespējams daļēji novērst iedzīvotāju skaita sarukumu. Es atzīstu, ka ir svarīgi paredzēt lielāku aizsardzību pret atlaišanu no darba grūtniecības sākumā un pirmajos mēnešos pēc grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma beigām.

Tāpēc es atbalstu grozījumus, kas ir ierosināti šajā saistībā, tajā skaitā un jo īpaši sieviešu tiesības atgriezties savā darbā vai līdzvērtīgā amatā.

 
  
MPphoto
 
 

  Zuzana Brzobohatá (S&D), rakstiski.(CS) Ziņojuma galvenais mērķis ir uzlabot drošības un veselības aizsardzību darbā strādājošām grūtniecēm, sievietēm, kas strādā pēcdzemdību periodā, vai strādājošām sievietēm, kas baro bērnu ar krūti. Es uzskatu, ka svarīgākais priekšlikums ir grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma minimālā laikposma paildzināšana no 14 līdz 20 nedēļām, kas uzlabos māšu veselību un psiholoģisko stāvokli, dodot viņām iespēju pilnībā pievērsties bērna aprūpei. Paildzinot grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu, tiks veicināta barošana ar krūti, kam ir īpaši labvēlīga ietekme uz bērna un mātes veselību. Tikpat svarīgs, manuprāt, ir pašreizējais priekšlikums, ka grūtniecības un dzemdību atvaļinājums ir jāapmaksā darba ņēmējas algas apmērā, proti, vidējās mēneša algas apmērā vai vismaz ir jāmaksā 85 %. Šādu pasākumu īstenošana būs pietiekama, lai ģimenes, jo īpaši vientuļo vecāku ģimenes, tiktu aizsargātas pret iespēju nonākt zem nabadzības sliekšņa un pret sociālo atstumtību. Daļā ziņojuma ir apspriests sieviešu tradicionālais stāvoklis. Sievietes pretēji vīriešiem joprojām uzņemas lielāko daļu atbildības par bērna un citu apgādājamo aprūpi, kā arī bieži ir spiestas izvēlēties vai nu mātes stāvokli, vai arī profesionālo karjeru. Tāpēc ir īpaši svarīgi, lai jaunajos ģimenes atvaļinājumu veidos netiktu atspoguļoti vai uzsvērti esošie sociālie stereotipi. Uz Čehiju šis priekšlikums attiecas tikai grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma pabalsta lieluma, nevis ilguma ziņā.

 
  
MPphoto
 
 

  Corina Creţu (S&D), rakstiski.(RO) Sievietes ir lejupslīdes iecienītākie upuri, jo vispirms no darba atlaiž tos, kuri ir nestabilās darba attiecībās. No atlaišanas, algu samazinājuma un darba devēju īstenotas ļaunprātīgas izmantošanas visbiežāk cieš sievietes, kuras strādā par mājkalpotājām un aprūpētājām vai kurām darba līgumi ir uz noteiktu laiku. Mājkalpošanas pakalpojumu sniegšanas nozarē ir gandrīz desmitā daļa no visām darbavietām attīstītajās valstīs, tādējādi liela daļa iedzīvotāju, jo īpaši sievietes, ir neaizsargātā stāvoklī. Tas veicina darba devēju ļaunprātīgu izturēšanos, jo īpaši tad, ja darba ņēmēji ir imigranti vai nu no jaunajām Eiropas Savienības dalībvalstīm, piemēram, Rumānijas, vai no trešām valstīm.

Es uzskatu, ka nodarbinātības šķēršļu novēršanai rumāņiem un bulgāriem ir jābūt pirmajam solim ceļā uz diskriminējošas attieksmes izskaušanu, jo tās dēļ vecajās dalībvalstīs viņi joprojām ir sliktākā un nedrošā stāvoklī. Traģiskajam piemēram par rumāņu māsiņu, ko nesen nogalināja kādā Itālijas metro stacijā vienaldzīgu garāmgājēju acu priekšā, ir jāsaceļ trauksme par kolektīvas diskriminācijas un stigmatizācijas risku, kurš kā šajā gadījumā var radīt neparedzamas un ārkārtīgi nopietnas sekas. Es uzstājīgi vēlos, lai grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma periods tiktu paildzināts līdz 20 nedēļām, piešķirot sievietēm laiku pienācīgi rūpēties par bērniem.

 
  
MPphoto
 
 

  Proinsias De Rossa (S&D), rakstiski. – Es atbalstu šo ziņojumu, kura mērķis ir paildzināt pilnībā apmaksātu grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu Eiropas Savienībā līdz 20 nedēļām un ieviest divu nedēļu apmaksātu paternitātes atvaļinājumu. Ir svarīgi, lai valdības atbalstītu Eiropas Parlamenta ieteikumus ES Sociālo lietu padomē 2. decembrī. Iebildumi pret šo pasākumu veicinās to, ka daudzas sievietes neiekļausies darba tirgū, un tiks zaudēts vērtīgs resurss. Aizstājot sieviešu sodīšanu par bērnu dzemdēšanu, ES ir viņas jāatbalsta un jāpalīdz viņām labāk līdzsvarot darba un ģimenes dzīvi. Atbilstošāki grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma nosacījumi ir ieguldījums nākotnē un mūsu sabiedrības veselībā. Pirmās nedēļas jaundzimušo bērnu dzīvē ir neizsakāmi nozīmīgas, lai iegūtu paļāvības sajūtu, veicinātu sensori kognitīvās prasmes un nodibinātu saikni ar abiem vecākiem. Pētījumi ir arī apliecinājuši, ka tādi sociālie pasākumi kā grūtniecības un dzemdību atvaļinājums palīdz paaugstināt sieviešu nodarbinātības līmeni par 3–4 %. Atbilstošāka grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma nodrošināšana ir saprātīgs ieguldījums. Šī pasākuma ietekmes novērtējums apliecināja, ka, tikai palielinot sieviešu līdzdalību darba tirgū par 1 %, tiktu segtas izmaksas, ko radītu 20 nedēļu ilgs un apmaksāts grūtniecības un dzemdību atvaļinājums, kā arī divas nedēļas ilgs un apmaksāts paternitātes atvaļinājums.

 
  
MPphoto
 
 

  Jim Higgins (PPE), rakstiski. – Pēdējos 50 gados Eiropas sievietes ir panākušas milzīgu progresu dzimumu līdztiesības jomā. Svarīgākais sasniegtais mērķis ir arī sieviešu līdzdalība darba tirgū. Tomēr arvien lielākā sieviešu pārstāvība netradicionālajos nodarbinātības veidos ir ārkārtīgi satraucoša, un es gribētu atkārtot ziņojumā paustos aicinājumus Komisijai mudināt dalībvalstis „apmainīties ar paraugpraksi un pilnībā izmantot struktūrfondu piedāvātās līdzfinansēšanas iespējas, lai nodrošinātu plašāku piekļuvi cenas ziņā pieņemamiem un kvalitatīviem bērnu un vecāka gadagājuma cilvēku aprūpes pakalpojumiem tā, lai sievietes nebūtu spiestas uzņemties šos pienākumus neoficiāli”. Ziņojums arī „uzsver nepieciešamību nodrošināt, ka nestabili aprūpes mājās darbi, kad vien tas ir iespējams, tiek pārvērsti pienācīgos ilgtermiņa darbos”. Nestabili darba apstākļi bažas rada jau sen, tomēr pašreizējā ekonomikas un finanšu krīze jautājumu par nestabiliem darba apstākļiem, jo īpaši attiecībā uz sievietēm, ir padarījusi par steidzami risināmu jautājumu, un es vēlos mudināt Komisiju rīkoties, lai aizsargātu sievietes, kuras ir nodarbinātas nestabilos darba apstākļos un ir neaizsargātas.

 
  
MPphoto
 
 

  Anneli Jäätteenmäki (ALDE), rakstiski. (FI) Runās pamatā ir iekļauta vajadzība uzlabot ģimeņu stāvokli. Līdztiesības veicināšana ir prioritāte nodarbinātības stratēģijās. Ir laiks rīkoties saistībā ar ģimenēm. Ģimenēm ir vajadzīga konkrēta rīcība un labāk saskaņota darba un ģimenes dzīve. Sieviešu nodarbinātības un dzimstības līmenis ir augstāks tajās valstīs, kurās ir labas uz ģimeni attiecināmo atvaļinājumu sistēmas un kurās bērnu aprūpes pakalpojumi atvieglo bērnu audzināšanas radītos apgrūtinājumus. Labākie piemēri ir Zviedrija, Dānija, Īslande un Somija. Tāpēc ir iespējams apvienot sieviešu līdzdalību darba tirgū ar augstu dzimstības līmeni, un tas Eiropas Savienībā ir jāatbalsta. Es atbalstu Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas priekšlikumu attiecībā uz 20 nedēļu pilnībā apmaksātu grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu. Sievietes un ģimenes nedrīkst sodīt par bērnu laišanu pasaulē. Turklāt attiecībā uz prasību par samaksu pilnā apmērā direktīvas priekšlikumā ir arī ierosināts, ka grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu vajadzētu iekļaut darba stāžā, kad tiek rēķinātas pensijas. Šis jautājums ir saistīts ar ES prasību pēc vienlīdzīgas samaksas. Ja direktīvu pieņemtu, tā samazinātu ienākumu atšķirību starp sievietēm un vīriešiem. Direktīva arī uzlabotu to ģimeņu stāvokli, kurās ir vairāki vienās dzemdībās dzimuši bērni, adoptēti bērni vai bērni ar invaliditāti. Tik tiešām ir grūti izdomāt iemeslu, lai neatbalstītu direktīvas priekšlikumu attiecībā uz Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas iesniegtajiem grozījumiem. Labāka ģimenes un profesionālās dzīves apvienošana veicina ģimeņu labklājību, nodarbinātību un ekonomisko attīstību.

 
  
MPphoto
 
 

  Eija-Riitta Korhola (PPE), rakstiski. (FI) Mēs esam vienisprātis par vajadzību grūtniecēm vai sievietēm pēcdzemdību periodā nodrošināt īpašu aizsardzību sabiedrībā un darba tirgū. Galu galā runa ir par sabiedrības pamatvienību, par ģimenes stāvokļa nostiprināšanu. Tomēr mēs nespējam vienoties par to, kādi tiesību akti būtu faktiski vajadzīgi, lai šo mērķi īstenotu dalībvalstīs. Es atbalstu Komisijas uzskatu, ka visā Savienībā obligātais grūtniecības un dzemdību atvaļinājums ir jāpaildzina no pašreiz paredzētajām 14 nedēļām līdz 18 nedēļām, un pabalsta summai jābūt vismaz tik lielai, kādu maksā slimības laikā. Tas būtu būtisks uzlabojums Eiropā. Turklāt, ņemot vērā pērn veiktās izmaiņas attiecībā uz bērnu kopšanas atvaļinājumu, mēs varam secināt, ka ģimeņu aizsardzība ES tiek uzlabota. Tomēr Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komiteja ir pieņēmusi grozījumus, kuros nav ņemta vērā atšķirība starp valstu sistēmām vai finanšu iespējām. Dalībvalstīs ir krasi atšķirīgas grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma sistēmas. Visas apvienojot vienā kopumā, tiktu radīts neatbilstošs tiesību akts un pārkāpts subsidiaritātes princips. Piemēram, Somijā grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu apvieno ar paternitātes atvaļinājumu, un izmaksas par vairāk nekā sešus mēnešus ilgo bērna kopšanas atvaļinājumu, kas veido visai elastīgu sistēmu, sedz vairākas iesaistītās puses. Šai sistēmai ir vēl papildu elements: iespēja turpināt bērna aprūpi, nepārtraucot darba līgumu. Patlaban ierosinātā 20 nedēļu ilgā pilnībā apmaksātā grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma radītās izmaksas Somijā palielinātos no pašreizējiem EUR 30 miljoniem līdz EUR 80 miljoniem. Daudzās dalībvalstīs tas nozīmētu pat vēl lielākas izmaksas. Šādā ekonomiskajā situācijā šādu priekšlikumu var ierosināt tikai tad, ja nerūp atbildība par budžetu. Ņemot vērā līdztiesības viedokli, man satraucoša šķiet arī šausminošā varbūtība, ka sieviešu nodarbinātības iespējas patiesībā samazinātos, ja darba devējiem liktu segt šīs milzīgās izmaksas.

 
  
MPphoto
 
 

  Jiří Maštálka (GUE/NGL), rakstiski.(CS) Ir pagājuši 15 gadi, kopš tika pieņemta Pekinas Rīcības platforma. Šajā dokumentā ir apkopota informācija par sieviešu stāvokli pasaulē un ieteikti pasākumi tā uzlabošanai. Tas uzsver sieviešu darba apstākļus, jo īpaši ekonomikas, veselības aprūpes un izglītības jomā. Eiropas Parlaments un Padome ir pieņēmuši vairākas direktīvas šo ieteikumu īstenošanai. Pamatojoties uz rezultātiem, kas izrādījās lielākoties labvēlīgi, tika veikti turpmāki pasākumi, ar kuriem dalībvalstis tika iepazīstinātas Vīriešu un sieviešu līdztiesības ceļvedī 2006.–2010. gadam. Eiropas Parlamenta februārī publiskotajā gada ziņojumā par vīriešu un sieviešu līdztiesību 2009. gadā ir konstatēts, ka ekonomikas krīzes un ES valstu budžeta samazinājumu dēļ daudzi iedzīvotāji, jo īpaši sievietes, ir zaudējuši darbu. Sievietes bieži tiek pakļautas darba devēju spiedienam, kas īpaši atklājas starptautiskajās mazumtirdzniecības ķēdēs. Darba slodze nelabvēlīgi ietekmē sieviešu veselību, ģimeni, juridiski noteikto darba laiku vai mācības. Daži darba devēji vēlas radīt labvēlīgus apstākļus saviem darbiniekiem, lai viņi varētu apvienot profesionālo un ģimenes dzīvi. Sliktākie darba apstākļi ir imigrantēm. Viņas saskaras ar tādiem šķēršļiem kā valodas barjera, sveša darba vide, ģimenes vai kultūras tradīcijas u. c. Krīze ir kavējusi daudzu izvirzīto mērķu sasniegšanu. Eiropas Dzimumu līdztiesības institūtam ir nekavējoties jāizvērtē pašreizējā situācija, un Eiropas Komisijai un Eiropas Parlamentam ir jāveic efektīvi pasākumi, lai apturētu sieviešu stāvokļa pasliktināšanos.

 
  
MPphoto
 
 

  Erminia Mazzoni (PPE), rakstiski.(IT) Ilgā šīs direktīvas priekšlikuma perināšanas (piemērots termins šajā gadījumā) perioda iemesls ir konflikts starp tiem, kuri dokumentā gribēja iekļaut neīstenojamus mērķus, lai piešķirtu tam simbolisku kvalitāti, un tiem, kuru vienīgais mērķis bija veicināt sabiedrības attīstību, praksē ieviešot konkrētas tiesības. Galu galā kompromiss pilnībā neatbilst noteiktajām aizsardzības prasībām: strādājošu grūtnieču veselības aizsardzībai, līdztiesības nodrošināšanai strādājošām sievietēm, arī pašnodarbinātām personām, un uzlabotai pienākumu sadalei starp vecākiem attiecībā uz bērnu aprūpi. Tomēr jaunieviestie aspekti — grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma paildzināšana līdz 18 nedēļām un 6 nedēļu ilgs obligāts atvaļinājums pēc dzemdībām, pabalsts pilnā apmērā, ņemot vērā sievietes iepriekšējos ienākumus, palielināta aizsardzība pret atlaišanu no darba, kā arī noteiktās tiesības pieprasīt elastīgāku darba laiku, neraugoties uz iespēju dalībvalstīm noteikt atšķirīgas robežas un saglabāt labvēlīgākus noteikumus, nozīmē to, ka mēs tiešām esam virzījušies uz priekšu. Es balsoju par šo rezolūciju — lai gan mans viedoklis par daudziem grozījumiem atšķiras pat no manas grupas viedokļa —, cenšoties uzsvērt to pasākumu pamatnozīmi, kuri ir saistīti ar veselības un drošības aizsardzību darbā.

 
  
MPphoto
 
 

  Siiri Oviir (ALDE), rakstiski.(ET) Dzimumu līdztiesības trūkums darba tirgū jau sen ir bijis svarīgs jautājums Eiropas Savienībai, un gadiem ilgi tā ir centusies rast risinājumu. Neraugoties uz to, pat šodien mēs nevaram ziņot par labvēlīgu attīstību šajā jomā. Tā, piemēram, saskaņā ar Eurostat datiem to sieviešu skaits, kuras strādā nelabvēlīgos darba apstākļos — proti, strādā nepilnu darba laiku —, ir būtiski pieaudzis, sasniedzot 31,4 %, kamēr šādos apstākļos strādā tikai 8,3 % vīriešu. Šķiet loģiski apzināties iemeslus šādai situācijai pašreizējās ekonomikas un finanšu krīzes laikā, jo tā ir vēl vairāk pasliktinājusi sieviešu darba apstākļus. Es uzskatu, ka nelabvēlīgi darba apstākļi nav tikai iemesls sieviešu un vīriešu samaksas atšķirībai, bet tas ir arī šķērslis karjeras iespējām. Tā kā pašreiz ir pārmērīgi liels nestabilu sieviešu darba attiecību skaits un iepriekš minētajām nelabvēlīgajām sekām ir nesamērīga ietekme uz šādu sieviešu stāvokli, manuprāt, ES ir jānostiprina tiesiskie noteikumi attiecībā uz pagaidu, nepilna darba laika un īslaicīgu darbu. Varbūt tad kādu dienu mēs varēsim teikt, ka ES ir nodrošinājusi vīriešu un sieviešu līdztiesību un novērsusi dzimumu diskrimināciju darba tirgū.

 
  
MPphoto
 
 

  Sirpa Pietikäinen (PPE), rakstiski. (FI) Dāmas un kungi! Es gribētu pateikties Estrela kundzei par viņas teicamo ziņojumu par grozījumiem Padomes direktīvā, lai veicinātu darba drošības un veselības aizsardzības uzlabošanu strādājošām grūtniecēm, sievietēm, kas strādā pēcdzemdību periodā, vai strādājošām sievietēm, kas baro bērnu ar krūti. Ziņojumā izklāstītās reformas ir svarīgas ES iedzīvotāju tiesību un labklājības uzlabošanai, kā arī veselīgākas konkurētspējas radīšanai iekšējā tirgū. Eiropas Savienībai ir vajadzīga saskaņota sociālā politika. Grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma sistēmu saskaņošana ir nozīmīga virzība uz sociālo Eiropu. Ziņojumā ir ierosināts 20 nedēļu ilgs pilnībā apmaksāts grūtniecības un dzemdību atvaļinājums. Tas palielinātu grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma pabalstus daudzās ES dalībvalstīs. Ir pierādīts, ka ilgs un labi apmaksāts grūtniecības un dzemdību atvaļinājums labvēlīgi ietekmē sieviešu līdzdalību darba tirgū. Lielāks sieviešu ieguldījums darba tirgū drīz vien nosegtu reformu izmaksas, kuras, daudzuprāt, ir nenosedzamas. Labāki grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma pabalsti arī uzlabotu dzimstības līmeni. Novecojošajai Eiropai ir vajadzīgi nodokļu maksātāji, lai turpmāk saglabātu pakalpojumu sniegšanas nodrošinājumu. Prasība ieviest pilnībā apmaksātu grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu arī ir nozīmīga virzība uz priekšu, lai samazinātu sieviešu un vīriešu ienākumu atšķirību. Grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma ilgums vairs nenozīmētu mazākus ienākumus sievietēm, turklāt pilnībā apmaksāts grūtniecības un dzemdību atvaļinājums palielinātu sieviešu pensiju uzkrājumus. Mūsdienu Eiropā vecāka gadagājuma sievietēm ir lielāks risks dzīvot nabadzībā.

 
  
MPphoto
 
 

  Daciana Octavia Sârbu (S&D), rakstiski.(RO) Visbiežāk nestabilās darba attiecībās ir sievietes. Jau sen tiek spriests par darba apstākļu uzlabošanu sievietēm, bet diemžēl nekas nemainās. Ņemot to vērā, es vēlos vērst jūsu uzmanību uz nožēlojamo stāvokli, kādā ir sezonālie strādnieki, kas Spānijā novāc zemeņu ražu. Man viņu stāvoklis ir zināms ne vien no neskaitāmajām rumāņu strādnieku vai arodbiedrību sūdzībām, bet arī no tiešas pieredzes uz vietas. Katru gadu tūkstošiem rumāņu sieviešu dodas uz Spāniju lasīt zemenes uz laikposmu, kas ilgst no trim līdz pieciem mēnešiem. Dažas ļoti bieži cieš no tā, ka darba devēji viņas ļaunprātīgi izmanto. Sākotnējos līgumus aizstāj ar līgumiem spāņu valodā, ko viņas nesaprot. Bieži viņām nepiešķir veselības apdrošināšanu, un viņas pat ir spiestas par to maksāt no savas kabatas. Reizēm viņu darbs ir lasīt ar pesticīdiem apsmidzinātas zemenes, nenodrošinot aizsargtērpu. Tomēr viņas nevar sūdzēties, jo baidās, ka viņas atlaidīs un nosūtīs mājās. Esmu vērsusi Eiropas Komisijas uzmanību uz šo sieviešu stāvokli ar jautājumiem, kurus iesniedzu, pieprasot direktīvu, kas reglamentētu sezonālo strādnieku tiesības Eiropas Savienībā. Taču esmu saņēmusi atbildi, ka šī nav prioritāra problēma. Tāpēc es aicinu Komisiju vēlreiz iesniegt likumdošanas priekšlikumu šajā jomā.

 
  
MPphoto
 
 

  Olga Sehnalová (S&D), rakstiski.(CS) Atbalstīt sievietes darba un ģimenes dzīves apvienošanā ir viens no grūtākajiem uzdevumiem mūsdienās. Grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma ilgums nekādā ziņā neietekmē lēmumu veidot ģimeni un to, vai radīt vai neradīt bērnus. Tomēr apstākļi, kādos šie lēmumi tiek pieņemti, ir svarīgi. Šis jautājums skar noteiktības līmeni sievietēm bērna dzīves pirmajās nedēļās un mēnešos, lai viņas, mierīgi un nebaidoties, varētu veikt mātes pienākumus. Tas arī apliecina nozīmi, kādu sabiedrība piešķir šīm sievietēm. Faktiski jautājums skar to, vai mēs būtībā uztveram mātes stāvokli vienīgi kā nevēlamu šķērsli darba tirgus bargajiem nosacījumiem pakļauto sieviešu profesionālajā dzīvē, jeb to, vai sabiedrība spēj nodrošināt sievietēm vajadzīgo aizsardzību. Ja lielāka aizsardzība sievietēm darba tirgū bērnu dzemdēšanas un mātes stāvoklī galvenokārt nozīmē ekonomisku apgrūtinājumu, no kā Eiropas sabiedrība vēlas izvairīties, tad mums ir jāapdomā šīs sabiedrības vērtības. Jautājums ir par sabiedrības prioritātēm.

 
  
MPphoto
 
 

  Edward Scicluna (S&D), rakstiski. – Daudzi runātāji pilnīgi saprotami ir atsaukušies uz ietekmi, ko ekonomikā radīs grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma paildzināšana no 14 līdz 20 nedēļām. Diemžēl bieži tiek apsvērtas izmaksas, jo tās ir viegli aprēķināt. Tomēr aprēķināt var arī gūto labumu. Patiesībā viens no labi un kvantitatīvi izpētītajiem tematiem ir apmaksāta grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma ietekme uz reproduktīvā vecuma sieviešu darbaspēka līdzdalības rādītājiem. Viens no ietekmīgākajiem ECB ekonometriskajiem pētījumiem skaidri pierāda, ka reproduktīvā vecuma sieviešu darbaspēka līdzdalības rādītāji vienmēr paaugstinās līdz pat 43 apmaksātā grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma nedēļai. Tikai turpmākajās nedēļās rādītāji tiek īpaši ietekmēti. Daudzās dalībvalstīs, kurās grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma ilgums ir tuvs juridiski noteiktajam minimālajam ilgumam, tādējādi samazinot sieviešu līdzdalību, paildzināts apmaksātais grūtniecības un dzemdību atvaļinājums ir ekonomiski izdevīgs. Tām dalībvalstīm grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma paildzināšanas radītās izmaksas būs labs ieguldījums, nevis apgrūtinājums.

 
Pēdējā atjaunošana - 2011. gada 28. februārisJuridisks paziņojums