Balsojumu mutiskie skaidrojumi

Ziņojums: Carmen Fraga Estévez (A7-0260/2010)

  Izaskun Bilbao Barandica (ALDE). – (ES) Priekšsēdētājas kundze, vēlos arī pateikties referentei un Padomei par darbu, kas ieguldīts, lai panāktu vienošanos. Uzskatu, ka tas bija ievērojams solis uz priekšu progresa un atzinības nodrošināšanā, ko Lisabonas līgums piešķir Parlamentam un sevišķi Zivsaimniecības komitejai, un uzskatu, ka tas ir izšķirošs solis, lai nodrošinātu, ka turpmākie nolīgumi par zivsaimniecības jautājumiem tiek noslēgti, ievērojot parasto likumdošanas procedūru.

To arī vēlējos uzsvērt saistībā ar šo nolīgumu.

  Jarosław Kalinowski (PPE). – (PL) Tādu kuģu kontrole, kuri iesaistījušies nelegālā, nereģistrētā un neregulētā zvejā, ir būtiski svarīga un tai jābūt efektīvai, iedarbīgai un pēc iespējas biežākai, sevišķu uzmanību pievēršot teritorijām ar vislielāko nelegālās zvejas risku. Tādēļ mums tik ļoti ir vajadzīgi jaunie kontroles pasākumi, kas tiek ieviesti ar jau pieņemto regulu. Reģionālo zivsaimniecības organizāciju izmantotās kontroles shēmas ir jātransponē Savienības tiesību aktos tā, lai izvairītos no kavēšanās un juridiskām nepilnībām, kas rodas sarežģītu procedūru rezultātā. Piekrītu arī autores viedoklim, ka šādas kavēšanās attaisnošana ar cilvēkresursu trūkumu nav pieņemama.

  Clemente Mastella (PPE). – (IT) Priekšsēdētājas kundze, balsoju par šo ziņojumu, jo piekrītu referentei, ka ar Konvenciju par turpmāko daudzpusējo sadarbību Ziemeļaustrumu Atlantijas zvejniecībā pieņemtā kontroles un noteikumu izpildes shēma ir ātri jātransponē ES tiesībās. Sevišķi tas attiecas uz tiem jaunajiem noteikumiem, ar ko konkrēti ievieš jaunu valsts ostu kontroles sistēmu, ar kuras palīdzību Eiropas ostās tiks novērsta tādu saldētu zivju izkraušana un pārkraušana citā kuģī, kuru likumību nav verificējusi attiecīgā valsts.

Esmu tomēr pārliecināts, ka pēc šo izmaiņu transponēšanas būs jāizvērtē daži kompromisa risinājumu varianti, un ļoti svarīgi būs ieviest to rezultātā radušās korekcijas, ja tās tiks atzītas par atbilstošām pašai konvencijai.

Ieteikums: Jarosław Leszek Wałęsa (A7-0262/2010)

  Izaskun Bilbao Barandica (ALDE). – (ES) Priekšsēdētājas kundze, šis nolīgums ir arī paredzēts kā līdzeklis zvejnieku aizsardzībai, nelegālās zvejas apkarošanai, tādu kontroles pasākumu ieviešanai, kam jāreglamentē zivsaimniecības politika, un kā vēl viens solis virzienā uz ilgtspējīgu zvejniecību.

Tas ir paredzēts arī stingrākas kontroles īstenošanai un zvejnieku un zvejniecības sektora aizsardzībai Eiropā. Tādēļ esmu ārkārtīgi gandarīts par šo nolīgumu.

  Jarosław Kalinowski (PPE). – (PL) Konvencijas par turpmāko daudzpusējo sadarbību Ziemeļaustrumu Atlantijas zvejniecībā pamatmērķis ir panākt optimālu zvejas resursu izmantošanu teritorijās, uz ko attiecas šis nolīgums. Jāatceras, ka konvencija ir paredzēta, lai nodrošinātu plaša mēroga starptautisko sadarbību un zinātnisko pētījumu izmantošanu, nodrošinot, ka jūras zvejas resursi tiek izmantoti pēc iespējas lietderīgāk.

Galvenās izmaiņas konvencijā ir saistītas ar Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecības organizācijas struktūras vienkāršošanu, budžeta maksājumu aprēķina formulas pārstrukturēšanu, jaunām dažādo pušu saistību definīcijām un strīdu atrisināšanas kārtības reformu. Piekrītu referentes viedoklim un uzskatu, ka šīs izmaiņas būs izdevīgas Eiropas Savienībai, kurai, pateicoties apspriežamajai konvencijai, ir piešķirta zvejas atļauja šajās teritorijās.

Ziņojums: Britta Thomsen (A7-0264/2010)

  Izaskun Bilbao Barandica (ALDE). – (ES) Priekšsēdētājas kundze, es balsoju par šo iniciatīvu, jo, runājot par nestabilu darbu, vēlreiz skaram tēmu par nevienlīdzību un diskrimināciju, kam ir pakļautas sievietes Eiropā.

Ekonomikas krīze ir pastiprinājusi šo nevienlīdzību, jo tā ir skārusi mazāk atalgoto — galvenokārt sieviešu veikto — darbu, kas ir saistīts ar mājsaimniecības un aprūpes pakalpojumiem un pēc pētījuma datiem veido 31,5 % no visiem darbiem uzņēmumos, ieskaitot nepilna darba laika darbu. Atalgojuma atšķirības arī ir līdzīgā veidā ietekmējušas Eiropu, un drošības neesamība attiecas arī uz augstāk kvalificētu sieviešu darbu.

Atbildības sadalījuma neesamība starp vīriešiem un sievietēm ģimenē ir viens no šīs drošības trūkuma un diskriminācijas iemesliem. Mums jāstrādā, lai nodrošinātu augtas kvalitātes pakalpojumus bērnu un vecāka gadagājuma cilvēku aprūpē un lai sievietēm nodrošinātu piekļuvi darba tirgum ar labākiem nosacījumiem. Vēlos papildināt, ka imigrantes veic to darbu, ko parasti Eiropā veic sievietes, lai mēs varētu iekļūt darba tirgū.

Īsumā — mums jāturpina darbs, lai panāktu patiesu vienlīdzību.

  Miroslav Mikolášik (PPE). – (SK) Darba tirgū ir vērojama attālināšanās no standarta virzienā uz nestandarta nodarbinātības formām, un ir jānovērš situācija, kurā darba devēji piešķir prioritāti lētākajiem un izdevīgākajiem nodarbinātības veidiem, kas izraisa nedrošību darba tirgū.

Darbinieki, kuri ir neaizsargātā stāvoklī, veicot darbu, kas neatbilst pat pamata veselības un drošības standartu prasībām un kurā netiek nodrošināta aizsardzība pret diskrimināciju; kurā nav sociālā nodrošinājuma un tiesību uz personāla kolektīvo pārstāvību, — šie darbinieki ir jāaizsargā no pazemojošiem darba apstākļiem un ekspluatācijas. Tādēļ es atbalstu darba ņēmēju aizsardzību, ieviešot minimālos sociālos standartus attiecībā uz darbiniekiem, vienlīdzīgas veselības aprūpes un vecuma pensiju pieejamības nodrošināšanu, kā arī atbilstošas algas un atbilstošu darba laiku. Manuprāt, dalībvalstīm jānovērš situācija, kad parastais darbs kļūst nedrošs, ieviešot stingrus nodarbinātības noteikumus.

  Clemente Mastella (PPE). – (IT) Priekšsēdētājas kundze, pašreizējā ekonomikas un finanšu krīze ir padziļinājusi problēmu, kas saistīta ar sievietēm nestabilās darba attiecībās. Tā kā viņām bieži ir jāpanāk līdzsvars starp darbu un pienākumiem ģimenē, pasliktinās viņu konkurētspēja, kā rezultātā tās strādā sliktākos darba apstākļos.

Balsoju par šo ziņojumu, jo piekrītu, ka ir jācīnās ar šo problēmu, aicinot dalībvalstis un sociālos partnerus pamatīgi saskaņot savus regulējošos un līgumu noteikumus attiecībā uz standarta darbu un netipisku darbu, nenovērtējot par zemu reālo, ar iespējamu nelegālā darba apjoma pieaugumu saistīto risku. Tādēļ aicinām Komisiju un visas dalībvalstis izstrādāt tādas jaunas stratēģijas attiecībā uz nestabilām darba attiecībām, kurās tiktu ievērots dzimumu līdztiesības princips.

Ziņojumā arī Komisija tiek aicināta iesniegt priekšlikumu saistībā ar vienlīdzīga atalgojuma principa piemērošanu vīriešiem un sievietēm. Jāatgādina dalībvalstīm, ka tām bez kavēšanās jātransponē Direktīva 2006/54/EK. Tādēļ aicinām dalībvalstis veicināt bērnu aprūpes un aprūpes tīklu attīstību un īstenot visus pasākumus, kas ir izstrādāti, lai ļautu sievietēm, kas to vēlas, strādāt pilnu darba laiku, uzlabojot viņu līdzdalību darba tirgū un ekonomisko neatkarību.

  Andrea Češková (ECR). – (CS) Balsoju pret šī ziņojuma pieņemšanu par sievietēm, kas nodarbinātas nestabilos darba apstākļos, jo uzskatu, ka nepilna darba laika darbs, pagaidu darbs un citas līdzīgas līgumattiecību formas sievietēm darba tirgū ir izdevīgas, sevišķi sievietēm, kuras rūpējas par bērniem un kuras vēlas arī strādāt. Elastīgas darba attiecību formas var būt ļoti izdevīgas, manuprāt, un mums tās jāatbalsta vēl vairāk, lai — gluži otrādi — darba devēji būtu ieinteresēti tās izmantot un līdz ar to sievietēm būtu lielākas izvēles iespējas.

Vienlaikus nevaru piekrist kvotu noteikšanai attiecībā uz bērnu aprūpi — piemēram, apgalvojot, ka līdz 2013. gadam 33 % bērnu tiks ievietoti kolektīvās bērnu aprūpes iestādēs. Mums jāpopularizē ģimeņu izvēles brīvības princips un jāļauj tām pašām lemt par savu bērnu aprūpi.

  Monika Flašíková Beňová (S&D). – (SK) Vēlos izmantot šo izdevību sevišķi tāpēc, ka priekšsēdētāja nevēlējās piešķirt iespēju izteikties visiem, kas vakar vēlējās piedalīties debatēs, un konkrēti par šo ārkārtīgi svarīgo tēmu, jo Thomsen kundzes ziņojumā tiek pievērsta uzmanība aizvien lielākai nedrošībai, ar ko sievietes saskaras darba tirgū, un aizvien sliktākam viņu sociālajam stāvoklim.

Nedrošība darba tirgū skar visas sievietes kopumā. Pirmais mērķis ir izskaust tā saukto nestandarta darbu — pakalpojumu sektorā vai lauksaimniecībā, sevišķi globālās krīzes apstākļos. Tā kā šajos sektoros strādā galvenokārt sievietes, tad atlaišana galvenokārt skar viņas. Tā ir vēl viena no jomām, kurā mums jāatsakās no vienkāršās tirgus loģikas un taisnīguma vārdā, iedzīvotāju pirktspējas veicināšanas un pieprasījuma veicināšanas vārdā ir pozitīvi jāiejaucas un jāizbeidz tādu līgumu slēgšanas prakse kā, piemēram, tādu, kuros nav norunāts konkrēts darba laiks.

  Mario Pirillo (S&D). – (IT) Priekšsēdētājas kundze, fakts, ka lielais vairākums balsoja par šo ziņojumu, ir svarīgs Parlamenta signāls saistībā ar problēmu, kas skar sievietes nestabilās darba attiecībās. Eiropā sievietes joprojām uzņemas lielāko daļu darba pienākumu, kas saistīti ar nestabilām darba attiecībām, un situācija kļūst sliktāka tās krīzes dēļ, kas skar mūsu valstis. Eiropas Savienība vienmēr ir demonstrējusi savu uzticību dzimumu līdztiesības politikai konkrētos dalībvalstu transponētos tiesību aktos, un tai jāturpina darīt viss iespējamais, lai panāktu patiesu paritāti attiecībā uz darba iespēju pieejamību.

Šis pašiniciatīvas ziņojums sniedz skaidru signālu Komisijai un dalībvalstīm par to, ka tām jāizskauž nestabils darbs un jāpalielina sociālā aizsardzība sievietēm nestabilās darba attiecībās. Apsveicu referenti B. Thomsen ar šo ziņojumu.

  Anna Záborská (PPE). – (SK) Es atbalstīju ziņojumu, lai gan ar dažām atrunām. Ziņojums arī svarīgā veidā izskaidroja manu iepriekšējā sēdē sniegto ziņojumu, kurā tiek runāts par sieviešu nabadzību Eiropas Savienībā. Tas ir pierādījums faktam, ka nopietni uztveram apdraudēto darba tirgus situāciju.

Daudzas sievietes un ģimenes jautā, vai Eiropas politiķiem ir praktiski risinājumi un konkrēta politika sociālo problēmu risināšanai. Politiķi nedrīkst iejaukties ekonomikā. Ekonomikas brīvība ir viena no kopējā tirgus īpatnībām. Tomēr, ja peļņas gūšanas motīvu dēļ daži uzņēmumi pieprasa, lai darbinieki strādātu bīstamos un nedrošos apstākļos, likumdevējiem jāuzceļ barjeras, lai to nepieļautu. Beidzot mums jāatzīst, ka sieviešu darbs mājās arī nav atbilstoši nodrošināts. Apdrošināšanas uzņēmumi jau ir to skaitliski novērtējuši, un tagad ir pienācis laiks to darīt politiķiem. Vēlos aicināt Komisiju izvirzīt priekšlikumus sieviešu veiktā mājsaimniecības darba kā nemonetāra ieguldījuma nacionālās labklājības veicināšanā novērtēšanai.

  Mario Borghezio (EFD). – (IT) Priekšsēdētājas kundze, šis ir ļoti svarīgs ziņojums sieviešu aizsardzībai. Eiropas institūcijas tomēr ir skārusi nopietna slimība — tās nedara to, ko pašas sludina. Pagājušo piektdien un sestdien Komisijas priekšsēdētājs J. M. Barroso, Parlamenta priekšsēdētājs un priekšsēdētājs H. Van Rompuy apmeklēja sanāksmi ar ievērojamāko Eiropas Masonu ložu pārstāvju piedalīšanos, tomēr ne ar vienu vārdu netika pieminēts fakts, ka sievietes nevar pievienoties lielākajai daļai šo ložu. Daudz nopietnāks ir fakts, ka sanāksme notika Eiropas Parlamenta ēkā aiz slēgtām durvīm un pat Parlamenta personālam nebija atļauts tur ieiet. Tas viss ir pretstatā atklātuma principiem, kam būtu jāreglamentē visas Eiropas institūciju pasākumi.

Rakstiski balsojumu skaidrojumi

Ziņojums: Brian Simpson (A7-0217/2010)

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. – (PT) Atzinīgi novērtēju šo priekšlikumu, jo tā mērķis ir noteikt, ka jūras transporta statistikas vajadzībām obligāti jāvāc dati preču veidu dalījumā, nodrošinot vispārīgu pamatu, ko varētu izmantot, lai atbalstītu un uzraudzītu politiku, kas veicina kombinēto izmantošanu, proti, iespēju optimāli kombinēt dažādus transporta veidus vienā transporta ķēdē. Salu gadījumā tas paredz lielāku atbalstu jūras un gaisa transporta veidu kombinēšanai, jo tie ir vienīgie pieejamie transporta līdzekļi. Šis statistikas pētījums ļautu arī labāk izprast tās izmaksas, kas ir saistītas ar attālākajiem reģioniem gan preču, gan pasažieru pārvadājumu ziņā un kas var ietekmēt citu politisko lēmumu pieņemšanu, piemēram, attiecībā uz Eiropas transporta tīkliem un jo īpaši uz “jūras maģistrālēm”, kurās būtu jāietver jūras transports starp salām, kā arī starp salām un Eiropas kontinentālo daļu. Vēlos apliecināt savu atbalstu referenta viedoklim par iespēju adaptēt pašreizējos noteikumus atbilstoši jaunajiem deleģēto aktu noteikumiem, ko ievieš ar Lisabonas līgumu, ar mērķi nostiprināt Parlamenta pilnvaras šajā jomā.

  Alfredo Antoniozzi (PPE), rakstiski. – (IT) Balsoju par Simpson kunga ziņojumu, jo uzskatu, ka statistikas pārskati attiecībā uz kravu un pasažieru pārvadājumiem pa jūru ir ārkārtīgi noderīgi. Faktiski datu vākšana preču veidu dalījumā jau ir obligāts nosacījums Eiropas statistikas sastādīšanā attiecībā uz sauszemes, dzelzceļa un iekšzemes ūdensceļu transportu.

Kā ziņojumā ir skaidri norādīts, “visaptverošas un vienotas statistikas pieejamība preču dalījumā visos transporta veidos nodrošinātu vispārīgu pamatu, ko varētu izmantot, lai atbalstītu un uzraudzītu politiku, kas veicina kombinēto izmantošanu, proti, iespēju optimāli kombinēt dažādus transporta veidus vienā transporta ķēdē, un kravas transporta loģistikas modernizēšanu.”

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. – (LT) Piekrītu šim regulas priekšlikumam, kura nolūks ir grozīt spēkā esošo direktīvu, nosakot, ka jūras transporta statistikas vajadzībām obligāti jāvāc dati preču veidu dalījumā. Šos datus pagaidām brīvprātīgi apkopo 18 dalībvalstis. Turklāt datu vākšana preču veidu dalījumā jau ir obligāta prasība statistikas sastādīšanā attiecībā uz sauszemes, dzelzceļa un iekšzemes ūdensceļu transportu. Šādu datu apkopošana ļaus salīdzināt pārvadājumus pēc transporta veidiem, dos iespēju kombinēt dažādus transporta veidus vienā transporta ķēdē un modernizēt kravas transporta loģistiku. Tiek uzskatīts, ka attiecīgo datu vākšana respondentiem neradīs papildu apgrūtinājumu, jo attiecīgās dalībvalstis apkopos šos datus, izmantojot pašreizējos datu avotus (piemēram, muitas dokumentus).

  Alain Cadec (PPE), rakstiski. – (FR) Pašlaik spēkā esošā Direktīva 2009/42/EK nosaka, ka statistikas datu vākšana par jūras transportu ir brīvprātīga. Ar grozījumu šajā direktīvā tiks noteikts, ka statistikas datu vākšana preču veidu dalījumā ir obligāta. Esmu gandarīts par šo grozījumu, kas nerada papildu apgrūtinājumu, ņemot vērā, ka dalībvalstīm jābūt spējīgām apkopot attiecīgos datus no viņu rīcībā esošajiem avotiem.

Šo noteikumu obligātas izpildes prasība attiecībā uz jūras transportu ir pamatota, jo šie noteikumi jau ir obligāti jāpilda saistībā ar sauszemes un dzelzceļa transportu un iekšzemes ūdensceļu transportu. Turklāt es atzinīgi novērtēju referenta ieviestos grozījumus saistībā ar regulas izpildi saskaņā ar deleģēto aktu procedūru. Parlamentam jāizmanto šīs jaunās Lisabonas līgumā paredzētās prerogatīvas sniegtās priekšrocības.

  Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. – (PT) Es balsoju par šo ziņojumu, jo piekrītu tam, ka pilnīgu, standartizētu statistikas datu esamība preču veidu dalījumā ir būtiski svarīga attiecībā uz visiem transporta veidiem. Šī informācija sniedz vispārīgu pamatu, ko varētu izmantot, lai atbalstītu un uzraudzītu politiku, kas veicina kombinēto izmantošanu, proti, iespēju optimāli kombinēt dažādus transporta veidus vienā transporta ķēdē, un kravas transporta loģistikas modernizēšanu. Vēlos aicināt nodrošināt visas Eiropas statistikas datu par visiem transporta veidiem vākšanu saskaņā ar vienotiem jēdzieniem un standartiem, lai panāktu lielāko iespējamo dažādu transporta veidu salīdzināmību.

  David Casa (PPE), rakstiski. – Jautājums skar datu vākšanas un uzskaites prasības kuģniecības jomā, kuras ir piemērojamas dalībvalstīm, kam ir jūras piekraste. Priekšlikuma rezultātā mainās veids, kādā tiek vākti dati, kas tiks grupēti preču veidu dalījumā, kā tas jau tiek veikts attiecībā uz citiem transporta veidiem. Uzskatu, ka tas ir pozitīvs notikums, un nešauboties atbalstu referenta viedokli.

  Lara Comi (PPE), rakstiski. – (IT) Lai gan jau pirms kāda laika tika paziņots, ka vienotais tirgus ir pabeigts, joprojām pastāvošās atšķirības starp dažādiem preču un personu piekļuves punktiem tomēr atklāj tā robežu nacionālo raksturu. Dalībvalstis, iespējams, šobrīd ir izlēmušas atļaut Eiropas institūcijām brīvi rīkoties, bet šādas atšķirības, kuru rezultātā atsevišķi reģioni tiek sodīti, bet citiem tiek piešķirtas priekšrocības, nevar turpināt pastāvēt. Šis papildu noteikums, kura mērķis ir nodrošināt vienādu attieksmi pret personām un precēm, ir vēl viens solis virzienā uz pilnīgu Eiropas kopējā tirgus integrāciju.

  Vasilica Viorica Dăncilă (S&D), rakstiski. – (RO) Eiropas Savienības dalībvalstīm ir jāpalīdz izveidot Eiropas datu bāzi par ikmēneša preču un pasažieru pārvadājumiem pa jūru un par visiem kuģiem, kas tos pārvadā. Tas sniegs iespēju ES specializētajam dienestam EUROSTAT apkopot Eiropas statistikas datus par katru transporta veidu atbilstoši ES standartiem. Šo datu izmantošana pēc tam palīdzēs izveidot vienotu Eiropas sistēmu, kurā būs ietverti statistikas dati par šo jomu, ar mērķi panākt maksimālu Eiropas valstu transporta veidu salīdzināmību.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Šī priekšlikuma mērķis ir noteikt, ka dalībvalstīm ir obligāti jāvāc dati preču veidu dalījumā transporta statistikas vajadzībām un ka ir jāstandartizē 27 dalībvalstu datu vākšanas un apstrādes veids. Kā apgalvo referents, visaptverošas un vienotas statistikas pieejamība preču dalījumā visos transporta veidos nodrošinās vispārīgu pamatu, ko varētu izmantot, lai atbalstītu un uzraudzītu politiku, kas veicina kombinēto izmantošanu, proti, iespēju optimāli kombinēt dažādus transporta veidus vienā transporta ķēdē, un kravas transporta loģistikas modernizēšanu.

Tā kā droša un efektīva preču transportēšana ir svarīga starptautiskajā tirdzniecībā, atbalstu Komisijas priekšlikumu.

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) Šī Parlamenta un Padomes regulas priekšlikuma mērķis ir grozīt Direktīvu 2009/42/EK, lai noteiktu, ka jūras transporta statistikas vajadzībām obligāti jāvāc dati preču veidu dalījumā. Pašlaik šādus datus brīvprātīgi apkopo 18 dalībvalstis. Piecām dalībvalstīm nav jūras piekrastes, un tās saistībā ar šo direktīvu nesniedz nekādus datus. Lielākā daļā gadījumu attiecīgo datu vākšana respondentiem neradīs papildu apgrūtinājumu, jo attiecīgajām dalībvalstīm jābūt spējīgām apkopot šos datus, izmantojot iekšējos avotus, piemēram, muitas dokumentus. Balsoju par šo ziņojumu, jo piekrītu, ka ir jānodrošina pilnīgi un standartizēti statistikas dati preču dalījumā visos transporta veidos, lai nodrošinātu vispārīgu pamatu datu salīdzināmībai ES.

  João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Regulas priekšlikuma mērķis ir noteikt obligātu prasību apkopot datus preču veidu dalījumā jūras transporta statistikas vajadzībām, jo referents uzskata, ka vairumā gadījumu attiecīgo datu vākšana respondentiem neradīs papildu apgrūtinājumu, jo attiecīgajām dalībvalstīm jābūt spējīgām apkopot šos datus, izmantojot iekšējos datu avotus, piemēram, muitas dokumentus. Turklāt datu vākšana preču veidu dalījumā jau ir obligāta prasība statistikas veidošanā attiecībā uz sauszemes, dzelzceļa un iekšzemes ūdensceļu transportu.

Esam vienisprātis, ka statistikas datu pieejamība par visiem transporta, preču un pasažieru veidiem nodrošinās informācijas pamatu, ko varētu izmantot, lai atbalstītu un uzraudzītu politiku, kas veicina kombinēto izmantošanu, proti, iespēju optimāli kombinēt dažādus transporta veidus vienā transporta ķēdē, līdz ar to atbalstot kravas transporta loģistikas modernizēšanu un racionalizēšanu un veicinot to ilgtspējību. Tas, protams, ir atkarīgs no pieejamo statistikas datu salīdzināmības, kas prasa noteiktu standartu un koncepciju saskaņošanu.

  Alan Kelly (S&D), rakstiski. – Šī priekšlikuma vienkāršais mērķis ir noteikt, ka jūras transporta statistikas vajadzībām obligāti jāvāc dati preču veidu dalījumā. Tas jau tiek veikts saistībā ar Eiropas sauszemes, dzelzceļa un iekšzemes ūdensceļu transportu un veicinās lielāku saskaņotību šajā jomā. Datu vākšana neradīs papildu apgrūtinājumu respondentiem.

  Willy Meyer (GUE/NGL), rakstiski. – (ES) Šī teksta mērķis ir grozīt Direktīvu 2009/42/EK, lai noteiktu, ka jūras transporta statistikas vajadzībām obligāti jāvāc dati preču veidu dalījumā. Šo datu vākšanu pašlaik brīvprātīgi veic 18 dalībvalstis. Piecām dalībvalstīm nav jūras robežu un tās nesniedz šajā direktīvā prasītos datus. Lielākajā daļā gadījumu attiecīgo datu vākšana neradīs papildu apgrūtinājumu tiem, kas tos nodrošina, jo attiecīgajām dalībvalstīm jābūt spējīgām apkopot šos datus, izmantojot esošos datu avotus (piemēram, muitas dokumentus). Datu vākšana pēc preču veidiem jau ir obligāts nosacījums statistikas sastādīšanā attiecībā uz sauszemes, dzelzceļa un iekšzemes ūdensceļu transportu. Eiropas statistikas dati par visiem transporta veidiem jāapkopo saskaņā ar kopīgiem principiem un noteikumiem, lai nodrošinātu vislielāko iespējamo transporta veidu salīdzināmības pakāpi, un tādēļ balsoju par šo tekstu. Visaptverošas un vienotas statistikas pieejamība preču veidu dalījumā visos transporta veidos nodrošinās vispārīgu pamatu, ko varētu izmantot, lai atbalstītu un uzraudzītu politiku, kas veicina kombinēto izmantošanu.

  Alexander Mirsky (S&D), rakstiski. – (LV) Es pilnīgi atbalstīju Brian Simpson kunga ziņojumu. Es piekrītu, ka jūras transporta statistikai ir nepieciešami dati preču veidu dalījumā. Šāda statistika sniegs iespēju eksportētājiem un importētajiem atrast optimālo shēmu kravu pārvadājumiem. Tas nozīmē, ka tiks samazināta preču pašizmaksa Eiropas iedzīvotājiem, un eksportētāji efektīvāk varēs veidot cenas precēm, piegādātajām no trešajām valstīm. Šāda veida statistika palīdzēs izvairīties no neparedzētajām izmaksām un stimulēs gan iekšējo, gan ārējo preču apgrozījumus. Papildus es ieviestu šāda veida statistiku arī attiecībā uz gaisa pārvadājumiem.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. – (DE) Lai varētu reaģēt, svarīga loma ir statistikai, jo tā nodrošina faktus, uz kuru pamata ir iespējams pieņemt lēmumus. Tomēr, vācot statistikas datus, vienmēr ir svarīgi saglabāt līdzsvaru starp vajadzīgo faktu vākšanu un administratīvajām izmaksām. Līdz šim dati par preču un pasažieru pārvadājumiem tika brīvprātīgi apkopoti 18 dalībvalstīs. Tā ir pamatoti, ja attiecīgie dati tiešām nerada papildu apgrūtinājumu, jeb citiem vārdiem runājot, ja dalībvalstīm tiešām ir iespēja apkopot šos datus, izmantojot iekšējos datu avotus. Pilnas statistikas vākšana par preču un pasažieru pārvadājumiem par visiem preču veidiem un visiem transporta veidiem tikai, lai salīdzinātu, manuprāt, ir pārmērīgi liels darbs, jo tas prasa lielus administratīvos izdevumus. Tādēļ esmu arī attiecīgi balsojis.

  Wojciech Michał Olejniczak (S&D), rakstiski. – (PL) Ziņojumā ir piedāvāti vairāki grozījumi, kuru mērķis ir pielāgot regulatīvās kontroles procedūras noteikumus jaunajiem noteikumiem par deleģētajiem aktiem, ko ievieš ar Lisabonas līgumu. Referenta mērķis bija ieviest ES direktīvas grozījumus saistībā ar datu vākšanu preču dalījumā jūras transporta statistikas vajadzībām. Šo datu vākšanu pašlaik brīvprātīgi veic 18 dalībvalstis. Piecām dalībvalstīm nav jūras piekrastes, un tādēļ tās saistībā ar šo direktīvu nesniedz nekādus datus.

Ir vērts pieminēt, ka attiecīgo datu vākšana respondentiem neradīs nekādu papildu apgrūtinājumu, jo attiecīgajām dalībvalstīm jābūt spējīgām apkopot šos datus, izmantojot jau esošos datu avotus (piemēram, muitas dokumentus). Datu vākšana preču veidu dalījumā ir obligāts nosacījums statistikas sastādīšanā attiecībā uz sauszemes, dzelzceļa un iekšzemes ūdensceļu transportu. Ņemot vērā vajadzību izveidot efektīvus, koordinētus un ekoloģiski draudzīgus komunikāciju un transporta tīklus (jūras, sauszemes un iekšzemes ūdensceļi), pasākumi, kas saistīti ar datu vākšanu un analīzi par visiem transporta veidiem, tiešām ir ļoti svarīgi.

  Alfredo Pallone (PPE), rakstiski. – (IT) Balsoju par Simpson kunga ziņojumu, jo, grozot Direktīvu 2009/42/EK, līdz galam tiek pilnveidoti atbilstošie tiesību akti, kas attiecas uz datu vākšanu par preču un pasažieru transportu no Eiropas un Eiropas iekšienē. Iepriekš dati bija obligāti jāvāc tikai par sauszemes, dzelzceļa un iekšzemes ūdensceļu transportu, bet, grozot šo direktīvu, tie būs arī obligāti jāvāc attiecībā uz jūras transportu, nodrošinot datus par ienākošajām un izejošajām precēm, kas tiek vestas pāri mūsu robežām. Šādi dati ir būtiski svarīgi ne tikai statistikas vajadzībām. Grozījuma ieviešana direktīvā, sākot no nākamā gada, nodrošinās datus arī par jūras transportu, veicinot lielāku pārredzamību attiecībā uz pārvadāto preču veidiem un panākot lielāku atsevišķu preču pārvadāšanas efektivitāti, jo salīdzināmība ļaus atrast visefektīvākos transporta līdzekļu veidus katra preču veida pārvadāšanai.

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. – (PT) Šī priekšlikuma mērķis ir noteikt, ka jūras transporta statistikas vajadzībām obligāti jāvāc dati preču veidu dalījumā. Pašlaik šo datu vākšanu kuģniecības nozarē brīvprātīgi veic 18 dalībvalstis, vācot datus pēc preču veidiem, kas jau ir obligāta prasība Eiropas sauszemes, dzelzceļa un iekšzemes ūdensceļu transporta statistikas vajadzībām.

Visaptverošas un vienotas statistikas pieejamība preču veidu dalījumā par visiem transporta veidiem nodrošinās vispārīgu pamatu, ko varētu izmantot, lai atbalstītu un uzraudzītu politiku, kas veicina kombinēto izmantošanu, proti, iespēju optimāli kombinēt dažādus transporta veidus vienā transporta ķēdē, un kravas transporta loģistikas modernizēšanu.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Šī Parlamenta un Padomes regulas priekšlikuma nolūks ir grozīt Direktīvu 2009/42/EK ar mērķi noteikt, ka jūras transporta statistikas vajadzībām obligāti jāvāc dati preču veidu dalījumā. Šo datu vākšanu pašlaik brīvprātīgi veic 18 dalībvalstis. Piecām dalībvalstīm nav jūras piekrastes, un tās saistībā ar šo direktīvu nesniedz nekādus datus. Lielākajā daļā gadījumu attiecīgo datu vākšana respondentiem neradīs papildu apgrūtinājumu, jo attiecīgajām dalībvalstīm jābūt spējīgām apkopot šos datus, izmantojot iekšējos datu avotus (piemēram, muitas dokumentus). Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupa balsoja par priekšlikumu.

  Nuno Teixeira (PPE), rakstiski. – (PT) Uzskatu, ka obligāta datu vākšana preču veidu dalījumā jūras transporta statistikas vajadzībām ir būtiski svarīga, lai veicinātu komodalitāti un iespēju kombinēt dažādus transporta veidus. Tā kā šādu datu vākšana jau ir obligāta statistikai attiecībā uz citiem transporta veidiem — sauszemes, dzelzceļa un iekšzemes ūdensceļu transportu —, es uzskatu, ka ir pareizi izveidot kopīgu pamatu, tostarp arī jūras transporta statistikas datu apkopošanu, kas var noderēt maksimālas dažādo transporta veidu salīdzināmības nodrošināšanai.

Saskaņā ar Komisijas priekšlikumu pārskatītā Direktīva 2009/42/EK kalpos tieši šim mērķim un tiks piemērota datu vākšanai, sākot no 2011. gada, līdztekus brīvprātīgajai praksei, ko jau veic 18 ES dalībvalstis.

  Viktor Uspaskich (ALDE), rakstiski. – (LT) Dāmas un kungi, jautājums par sistemātisku statistikas datu vākšanu mums ir sevišķi svarīgs. Lietuvā preču pārvadāšana pa jūru veido tikai nelielu procentuālo daļu no visiem preču pārvadājumiem, un tādēļ šajā jomā ir iespējams vēl daudz ko sasniegt. Turklāt mūsu piekrastes tūrisma nozarei ir liels izaugsmes potenciāls. Modernizējot preču transporta loģistiku un veicinot komodalitāti, proti, dažādu transporta veidu kombinēšanu vienā transporta ķēdē, mums ir iespēja veicināt Baltijas jūras reģiona labklājību. Tas ir sevišķi svarīgi tādēļ, lai nākotnē saglabātu Eiropas ostu, piemērām, Klaipēdas ostas Lietuvā, konkurētspēju. Ciešāka sadarbība starp Baltijas valstīm palīdzēs tās satuvināt un padarīs mūsu reģiona tirgu harmoniskāku un pieejamāku visai Eiropas Savienībai. Pašlaik Baltijas valstis ir lielā mērā izolētas no Eiropas transporta tīkla. Cerams, ka transporta plūsma starp Baltijas valstīm līdz 2020. gadam dubultosies, un tāpēc mums jānovērš piemērotas infrastruktūras un tās pieejamības trūkums. Galvenais ir nodrošināt, lai datu vākšana dalībvalstīm neradītu papildu apgrūtinājumu. Mums nav ko zaudēt.

Ziņojums: Barbara Matera (A7-0270/2010)

  Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. – (PT) Ņemot vērā, ka Dānija ir iesniegusi palīdzības pieprasījumu saistībā ar 951 atlaišanas gadījumu 45 uzņēmumos, kuri darbojas NACE 2. redakcijas 28. nodaļas (“Citur neklasificētu iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošana”) nozarē NUTS II reģionā Ziemeļjitlandē, balsoju par šo rezolūciju, jo piekrītu Komisijas priekšlikumam un Parlamenta iesniegtajiem grozījumiem. Piekrītu arī, ka Komisijas priekšlikuma paskaidrojuma daļā ir jāiekļauj viegli saprotama un detalizēta informācija par piemērošanu, analizējot atbilstības kritērijus un izskaidrojot iemeslus tā apstiprināšanai saskaņā ar Parlamenta pieprasījumiem.

  David Casa (PPE), rakstiski. – EGAF ir svarīgs ES struktūrfonds, kas sniedz mums iespēju palīdzēt tiem darba ņēmējiem, kas nonākuši bezdarbnieka statusā globālo tendenču izmaiņu rezultātā. Tieši tā ir noticis vairākās ES dalībvalstīs, piemēram, Spānijā, kurai šāda fonda pastāvēšana ir izrādījusies sevišķi izdevīga. Ņemot vērā iepriekš pausto, esmu vienisprātis ar referentes pieņemtajiem lēmumiem un esmu izlēmis balsot par šo ziņojumu.

  Mário David (PPE), rakstiski. – (PT) Ņemot vērā strukturālās izmaiņas starptautiskajā tirdzniecībā, ir būtiski svarīgi, lai Eiropas ekonomika spētu efektīvi ieviest instrumentus, kas paredzēti to darba ņēmēju atbalstam, kurus ir skārušas šīs izmaiņas, vienlaikus nodrošinot iespējas, kas viņiem palīdzētu ātri no jauna iekļauties darba tirgū. Ņemot vērā, ka Dānija ir iesniegusi palīdzības lūgumu saistībā ar 951 atlaišanas gadījumu 45 uzņēmumos Ziemeļjitlandes reģionā, balsojuma par ziņojuma apstiprināšanu paskaidrošanai vēlos atsaukties uz vairākiem iemesliem, kurus izklāstīju sava balsojuma skaidrojumā par Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda izmantošanu Katalonijas reģionā Spānijā.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Šī ir rezolūcija par Parlamenta un Padomes piedāvāto lēmumu par Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda izmantošanu saskaņā ar 2006. gada 17. maija starpinstitucionālā nolīguma, kas noslēgts starp Parlamentu un Padomi, un Komisiju, par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību 28. punktu.

Iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošanas rūpnīcas, kuras izpilda kuģniecības nozares pasūtījumus reģionā, kas atrodas Ziemeļjitlandē Dānijā, tirgus izmaiņas un globālais kredītresursu trūkums pārsteidza nesagatavotas, piedzīvojot dramatisku pasūtījumu apjoma krišanos, kā rezultātā darbinieki tika atlaisti no vairāk nekā 40 uzņēmumiem.

Tādos reģionos kā Ziemeļjitlandē, kas ir īpaši atkarīgi no vienas nozares darbības, tirgus atveseļošanās un darbaspēka pārcelšana uz citām nozarēm noris lēnāk un sarežģītāk. Uzskatu, ka Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda izmantošana šajā gadījumā ir pamatota.

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) Ņemot vērā globālās ekonomikas krīzes sociālo ietekmi, kas sevišķi ir skārusi nodarbinātības sfēru, pareiza Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda (EGF) līdzekļu izmantošana ir būtiski svarīga, lai mazinātu daudzu Eiropas indivīdu un ģimeņu bažas, palīdzētu viņiem no jauna iekļauties sabiedrībā un veicinātu viņu profesionālo izaugsmi, tomēr vienlaikus nodrošinot jaunus resursus uzņēmumu vajadzību apmierināšanai un ekonomikas sekmēšanai. Tā pati shēma attiecas arī uz Dānijas rīcības plānu palīdzēt no 45 uzņēmumiem, kas ražoja iekārtas, mehānismus un darba mašīnas, atlaistam 951 darbiniekam nelielā Ziemeļijtlandes reģionā. Šajā gadījumā 40 % atlaisto darbinieku bija kvalificēti roku darba, metalurģijas un mehāniskās būvniecības nozarēs, un 33 % no darbiniekiem tika klasificēti kā nekvalificēts roku darbaspēks. Šī situācija skaidri parāda, ka ir jāveic efektīva to personu tehniskā un profesionālā izvērtēšana, kuras ir skārusi globālā krīze. Tādēļ ceru, ka Eiropas institūcijas dubultos savas pūles tādu pasākumu ieviešanā, kas paātrinātu un uzlabotu tik svarīgu resursu kā EGF izlietojuma rādītājus, kas pašlaik liecina par ļoti zemu fonda izmantošanas līmeni. Šogad tika pieprasīti tikai 11 % no pieejamās EUR 500 miljonu lielās summas.

  Estelle Grelier (S&D), rakstiski. – (FR) Vēlreiz Parlamentam ir lūgts autorizēt atbalsta līdzekļu maksājumu no Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda darbiniekiem, kas ir atlaisti krīzes vai ražošanas pārcelšanas rezultātā. Vēlreiz šis atbalsts tiks atskaitīts no budžeta līdzekļiem, sadalot pa pozīcijām, kas sākotnēji tika piešķirti citām Eiropas programmām, jo pašreizējā finanšu shēmā Globalizācijas atbalsta fondam nav savu līdzekļu.

Lai izbeigtu šo situāciju, 2011. gada budžeta veidošanas laikā es strādāju, lai izveidotu tādu maksājumu apropriācijas pozīciju, kas būtu konkrēti paredzēta Globalizācijas pielāgošanas fondam. Tādēļ balsojumā par budžetu attiecīgajā lasījumā 2010. gada 20. oktobrī Parlaments pieņēma summu EUR 50 miljonu apmērā.

Šī summa, kas ir simboliska, salīdzinot ar ikgadējām prasībām, vēl nav apstiprināta, jo Eiropas Padome sākotnēji noraidīja piedāvājumu piešķirt Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fondam savu finansējumu. Tādēļ arī turpmāk paturēšu šo jautājumu savā redzeslokā, cerot, ka tiks panākta šī mehānisma budžeta un regulatīvā konsolidācija.

  Elisabeth Köstinger (PPE), rakstiski. – (DE) Mani vissirsnīgākie apsveikumi Matera kundzei par kopumā četriem ziņojumiem par Globalizācijas pielāgošanas fonda izmantošanu. Globalizācijas pielāgošanas fonda piemērošanas jomas paplašināšana attiecībā uz darba ņēmējiem, bija svarīgs solis, lai varētu sniegt tiešu atbalstu Eiropas iedzīvotājiem. Globalizācijas pielāgošanas fonda instruments ir paredzēts, lai palīdzētu tiem, kurus globalizācijas sekas ir skārušas nesagatavotus. Lai lietderīgi varētu arī izmantot pieejamos naudas līdzekļus, tiem ātri un mērķtiecīgi jānonāk līdz adresātam. Tas ir vienīgais veids, kā nodrošināt, ka mēs palīdzam Eiropas iedzīvotājiem un vairojam viņu uzticību ES.

  Giovanni La Via (PPE), rakstiski. – (IT) Balsoju par Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda (EGF) izmantošanu palīdzības sniegšanā Dānijai, jo uzskatu, ka šis instruments ir vērtīgs resurss ekonomikas krīzes rezultātā grūtībās nonākušo darba ņēmēju atbalstam.

EGF tika izveidots 2006. gadā, lai sniegtu praktisku atbalstu darba ņēmējiem, kas ir atlaisti vai nu uzņēmumu pārcelšanas rezultātā, vai arī saskaņā ar ekonomikas krīzes radītajām 2009. gada pārmaiņām ekonomikā, palīdzot viņiem no jauna iekļauties darba tirgū. Šodienas balsojums bija saistīts ar lūgumu par EGF finansētā atbalsta piešķiršanu 1 122 darba ņēmējiem 45 darbagaldu ražošanas uzņēmumos reģionā, kas atrodas Ziemeļjitlandē, EUR 7 521 359 apmērā.

Noslēgumā vēlos apsveikt ar ziņojuma pieņemšanu, kas liecina, ka EGF ir noderīgs un iedarbīgs resurss globalizācijas un ekonomikas krīzes izraisītā bezdarba mazināšanai.

  Willy Meyer (GUE/NGL), rakstiski. – (ES) Balsoju par šo ziņojumu par līdzekļu izmantošanu no Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda (EGF), konkrēti saistībā ar 951 atlaišanas gadījumu 45 uzņēmumos, kuri darbojas NACE 2. redakcijas 28. nodaļas (“Citur neklasificētu iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošana”) nozarē NUTS II reģionā Ziemeļjitlandē. EGF sniedz papildu palīdzību darba ņēmējiem, kurus skārušas ievērojamu globālā tirdzniecības modeļa strukturālo pārmaiņu izraisītās sekas, kā arī palīdz no jauna iekļauties darba tirgū. Dānija ir iesniegusi pieteikumu EGF līdzekļu piešķiršanai saistībā ar atlaišanas gadījumiem autorūpniecības nozarē, kas atbilst fonda noteikumiem. Šobrīd ir jānodrošina, lai EGF atbalsts tiktu piešķirts atlaistajiem darba ņēmējiem, veicinot viņu iekļaušanos darba tirgū no jauna, neskatoties uz faktu, ka ar atbalstu no EGF nedrīkst aizstāt tos pasākumus, kas jāveic uzņēmumiem saskaņā ar dalībvalstu regulatīvajiem aktiem vai koplīgumiem, vai uzņēmumu vai sektoru restrukturizācijas pasākumus.

  Alexander Mirsky (S&D), rakstiski. – (LV) Ir ļoti svarīgi neatstāt pašplūsmā bezdarba procesu. Šajā jomā ir ļoti būtiski, lai iedzīvotāji justu atbalstu gan no nacionālajām valdībām, gan no ES kopumā. Kaut gan es balsoju “par”, man palika neskaidrs palīdzības apjoma sadalījums. Kāpēc Holandei tiks izmaksāti aptuveni 3 000 eiro uz vienu atlaistu darbinieku, Spānijai — 1 000 eiro, bet Dānijai — 7 000 eiro? Vai pārmācīšanās un pārkvalifikācija Dānijā ir 7 reizes dārgāka nekā Spānijā? Neskatoties uz šo ļoti neērto jautājumu ziņotājai Barbara Matera kundzei, esmu spiests piekrist, ka šī finansiālā atbalsta piešķiršana ir nepieciešams un savlaicīgs pasākums. Žēl, ka Latvijas valdība šoreiz nepiedalījās un neiesniedza pieteikumu. Latvijā šodien ir 180 000 bezdarbnieku!

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. – (PT) Ņemot vērā, ka Dānija ir iesniegusi palīdzības pieprasījumu saistībā ar 951 atlaišanas gadījumu 45 uzņēmumos, kuri darbojas NACE 2. redakcijas 28. nodaļas („Citur neklasificētu iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošana”) nozarē NUTS II reģionā Ziemeļjitlandē, balsoju par šo rezolūciju, jo piekrītu Komisijas priekšlikumam un Parlamenta iesniegtajiem grozījumiem.

Vēlos uzsvērt dažus īpaši svarīgus punktus: 1) Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonds (EGF) ir paredzēts, lai atbalstītu to darba ņēmēju iekļaušanos darba tirgū no jauna, kas tika atlaisti, — neatbrīvojot uzņēmumus no to pienākumiem; 2) EGF izmantošanas kontekstā Komisija saskaņā ar Parlamenta aicinājumu ir ierosinājusi izmantot alternatīvus maksājumu apropriāciju avotus neizlietoto Eiropas Sociālā fonda (ESF) resursu vietā; 3) EGF darbība un pievienotā vērtība ir jāizvērtē 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīguma un dažādu citu instrumentu vispārējās darbības novērtēšanas kontekstā 2007. –2013. gada daudzgadu finanšu shēmas (DFS) vidusposma pārskatīšanas procesa ietvaros; 4) Komisijas priekšlikumā ir iekļauta informācija par piemērošanu, analizēti atbilstības kritēriji un izskaidroti tā apstiprināšanas iemesli, kas saskan arī ar Parlamenta pieprasījumiem.

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. – (PT) Ņemot vērā, ka Dānija ir iesniegusi palīdzības pieprasījumu saistībā ar 951 atlaišanas gadījumu 45 uzņēmumos, kuri darbojas NACE 2. redakcijas 28. nodaļas (“Citur neklasificētu iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošana”) nozarē NUTS II reģionā Ziemeļjitlandē, balsoju par šo rezolūciju, jo piekrītu Komisijas priekšlikumam un Parlamenta iesniegtajiem grozījumiem. Piekrītu arī, ka Komisijas priekšlikuma paskaidrojuma daļā ir jāiekļauj viegli saprotama un detalizēta informācija par piemērošanu, analizējot atbilstības kritērijus un izskaidrojot iemeslus tā apstiprināšanai saskaņā ar Parlamenta pieprasījumiem.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Ar šo balsojumu Eiropas Parlaments ir ņēmis vērā faktu, ka Dānija ir pieprasījusi palīdzību saistībā ar 951 atlaišanas gadījumu 45 uzņēmumos, kas darbojas NACE 2. redakcijas 28. nodaļas (“Citur neklasificētu iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošana”) nozarē NUTS II reģionā Ziemeļjitlandē. Pieteikumā ir nodrošināta EGF regulā noteikto atbilstības kritēriju ievērošana. Savā rezolūcijā Eiropas Parlaments pieprasa iesaistītajām institūcijām darīt visu nepieciešamo, lai paātrinātu EGF izmantošanu; atgādina par šo institūciju apņemšanos nodrošināt netraucētu un ātru lēmumu pieņemšanas procedūras izpildi saistībā ar EGF izmantošanu, lai sniegtu vienreizēju, laikā ierobežotu un individuālu atbalstu ar mērķi palīdzēt darba ņēmējiem, kas atlaisti globalizācijas un finanšu un ekonomikas krīzes izraisītas darba vietu skaita samazināšanas dēļ; kā arī uzsver nozīmi, kāda var būt EGF, lai štata vietu samazināšanas dēļ atlaistos darbiniekus no jauna iekļautu darba tirgū.

  Silvia-Adriana Ţicău (S&D), rakstiski. – (RO) Eiropas Kuģu būvētavu asociāciju kopiena (CESA) ir aprēķinājusi, ka globālais pieprasījums kuģu būvniecības nozarē globālās finanšu krīzes rezultātā samazināsies līdz 2014. gadam, bet nākotnē kuģu būves rūpniecība tiks pārcelta uz vietām ar zemākām ražošanas izmaksām, sevišķi uz Āzijas reģioniem. Ņemot vērā Eiropas politikas trūkumu kuģniecības sektora atbalstam, visticamāk, ražošanas apjomi nesasniegs līmeni, kāds tajā bija līdz pašreizējai krīzei. Arī manā pilsētā, Galaţi, uzņēmums “Damen Shipyard” saskaras ar ekonomikas un finanšu krīzes ietekmi, kā rezultātā 2009. gadā vien tika atlaisti 600 darbinieki. 2010. gadā ir paredzēts atlaist vēl 500 darbiniekus. Balsoju par Eiropas Parlamenta rezolūciju par Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda (EGF) izmantošanu, ko ir pieprasījusi Dānija, EUR 7 521 359 apmērā kā darba ņēmēju atbalsta programmas līdzfinansējumu saistībā ar 951 atlaišanas gadījumu reģionā, kas atrodas Ziemeļjitlandē, laikā no 2009. gada 15. februāra līdz 14. novembrim. Darbinieki ir atlaisti no 45 uzņēmumiem, kas darbojas iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošanas nozarē.

  Angelika Werthmann (NI), rakstiski. – (DE) Šis ir jautājums par atbalsta nodrošināšanu uzņēmumiem iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošanas nozarē vidējā līmeņa reģionā Ziemeļjitlandē. Šajā reģionā, kas atrodas Ziemeļjitlandes ziemeļaustrumu nostūrī, laika posmā no 2009. gada 15. februāra līdz 14. novembrim no 45 uzņēmumiem tika atlaists 951 darbinieks. Lai palīdzētu šiem darba ņēmējiem no jauna iekļauties darba tirgū, no fonda tiks izmantota summa EUR 7 521 359 apmērā.

Ziņojums: Barbara Matera (A7-0269/2010)

  Alfredo Antoniozzi (PPE), rakstiski. – (IT) Kā man jau tika dota iespēja paskaidrot šā gada martā balsojuma laikā par Böge kunga ziņojumu, Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda kā noderīga instrumenta ekonomikas un finanšu krīzes seku novēršanai izmantošana ir ļoti svarīga iniciatīva, kas sniedz praktisku atbildi finanšu atbalsta veidā. Kopš tā laika ir pieņemti vairāki citi palīdzības lūgumi, tostarp arī apspriestais lūgums. Manuprāt, tas vislabāk apliecina, cik noderīga ir šī iniciatīva.

  Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. – (PT) Ņemot vērā, ka Nīderlande ir iesniegusi palīdzības lūgumu saistībā ar 512 atlaišanas gadījumiem uzņēmumā “NXP Semiconductors Netherlands”, kas darbojas elektronikas nozarē NUTS II reģionos Helderlandē un Eindhovenā, balsoju par šo rezolūciju, jo piekrītu Komisijas priekšlikumam kopā ar attiecīgajiem Parlamenta ierosinātajiem grozījumiem. Piekrītu arī Komisijas priekšlikumam par alternatīvu maksājumu finansējuma avotu neizmantoto Eiropas Sociālā fonda (ESF) resursu vietā saistībā ar Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda (EGF) izmantošanu, kas izriet no Parlamenta vairākkārtējiem atgādinājumiem par to, ka EGF tika veidots atsevišķi kā konkrēts instruments ar saviem mērķiem un termiņiem un ka tādēļ ir jānosaka atbilstošas budžeta izdevumu kategorijas apropriāciju pārvietojumiem.

  David Casa (PPE), rakstiski. – EGAF ir svarīgs ES struktūrfonds, kas sniedz mums iespēju palīdzēt darba ņēmējiem, kas nonākuši bezdarbnieka statusā globālo tendenču izmaiņu rezultātā. Ir radusies vajadzība piešķirt palīdzību no šī fonda Nīderlandes darba ņēmējiem, kurus ir skārusi atlaišana elektronikas nozarē. Ņemot to vērā, esmu vienisprātis ar referentes pieņemtajiem lēmumiem un esmu izlēmis balsot par šo ziņojumu.

  Mário David (PPE), rakstiski. – (PT) Tiem darba ņēmējiem piešķiramajam atbalstam, kuri ir atlaisti ražošanas pārstrukturēšanas un pārcelšanas rezultātā, jābūt dinamiskam un elastīgam, lai varētu to ātri un efektīvi īstenot. Tā kā Nīderlande ir pieprasījusi palīdzību saistībā ar 512 atlaišanas gadījumiem uzņēmumā “NXP Semiconductors Netherlands”, kas darbojas elektronikas nozarē reģionos Helderlandē un Eindhovenā, kā arī ņemot vērā pamatojumus, ko sniedzu savā balsojuma skaidrojumā par Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda izmantošanu Katalonijas reģiona vajadzībām Spānijā, balsoju par šo ziņojumu.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Mēs vēlreiz sastopamies ar problēmu, kas saistīta ar galvenās rūpnīcas slēgšanu kādā mazpilsētā, šajā gadījumā Neimegenā, kur situāciju pasliktina apstāklis, ka citu rūpnīcu atvēršana ar līdzīgu nodarbinātības potenciālu netiek plānota.

Cenošoties panākt Parlamenta rezolūciju, ir iespējams labāk izprast šīs problēmas mērogu un apmērus vairākās Eiropas valstīs. Šīs valstis joprojām nav apliecinājušas, ka tās spētu novērst koordinācijas trūkumu un pievilcības zaudēšanu attiecībā uz investīcijām un inovācijām.

Tā kā nekas nav līdzams, esmu nobažījies, ka lūgumu skaits par šī fonda sniegtā atbalsta izmantošanu vairosies un ka fonds var izrādīties nepietiekams palīdzības sniegšanai visiem darba ņēmējiem, kas ir pēkšņo un negaidīto pārmaiņu upuri savā nozarē.

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) Ņemot vērā pašreizējās globālās ekonomikas un finanšu krīzes ietekmi uz rūpniecības nozari un konkrētām darba vietām elektronikas nozarē, jāīsteno steidzama un iedarbīga atbalsta programma attiecībā uz 512 darbiniekiem, kas ir atlaisti no uzņēmuma “NXL Semiconductors Netherlands” Nīderlandes reģionos Helderlandē un Eindhovenā. Ir vērts uzsvērt to reģionālo un sociālo ietekmi, ko ir radījusi darbības apjoma samazināšana Neimegenas ražotnē Helderlandes provincē, kur tā bija lielākais vietējais darba devējs ar lielu skaitu nekvalificētu darba ņēmēju, kuri vairākus gadu desmitus strādāja šajā uzņēmumā. Šī situācija uzsver vajadzību izstrādāt plānu ekonomikas atveseļošanās atbalstam un bijušo darbinieku pārkvalificēšanai, lai viņus no jauna iekļautu darba tirgū. Vēlos vēlreiz brīdināt par nepieciešamību nodrošināt mehānismus, kas veicinātu un paātrinātu Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda (EGF) izmantošanu un apguvi.

  Giovanni La Via (PPE), rakstiski. – (IT) Balsoju par atbalsta piešķiršanu no Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda (EGF) Nīderlandei, jo uzskatu, ka šis instruments ir vērtīgs resurss ekonomikas krīzes rezultātā grūtībās nonākušo darba ņēmēju atbalstam.

EGF tika izveidots 2006. gadā, lai sniegtu praktisku atbalstu darba ņēmējiem, kas ir atlaisti vai nu uzņēmumu pārcelšanas rezultātā, vai arī ekonomikas krīzes radīto 2009. gada pārmaiņu rezultātā, lai palīdzētu viņiem no jauna iekļauties darba tirgū. Šodienas balsojums bija saistīts ar lūgumu par EGF finansētās palīdzības piešķiršanu 1590 elektronikas uzņēmuma “NXL Semiconductors Netherlands” darbiniekiem reģionos Helderlandē un Eindhovenā EUR 1 809 434 apmērā.

Noslēgumā vēlos apsveikt par ziņojuma pieņemšanu, kas liecina, ka EGF ir noderīgs un iedarbīgs resurss globalizācijas un ekonomikas krīzes izraisītā bezdarba mazināšanai.

  Willy Meyer (GUE/NGL), rakstiski. – (ES) Balsoju par šo ziņojumu par līdzekļu izmantošanu no Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda (EGF), konkrēti saistībā ar 512 atlaišanas gadījumiem uzņēmumā “NXL Semiconductors Netherlands”, kas darbojas elektronikas nozarē NUTS II reģionos Helderlandē un Eindhovenā. EGF sniedz papildu palīdzību darba ņēmējiem, kurus skārušas ievērojamu globālā tirdzniecības modeļa strukturālo pārmaiņu izraisītās sekas, kā arī palīdz viņiem no jauna iekļauties darba tirgū. Nīderlande ir iesniegusi pieteikumu EGF līdzekļu piešķiršanai saistībā ar atlaišanas gadījumiem autorūpniecības nozarē, kurš atbilst fonda noteikumiem. Šobrīd ir jānodrošina, lai EGF atbalstītu darba ņēmējus, kas ir atlaisti, un palīdzētu viņiem no jauna iekļauties darba tirgū, neskatoties uz faktu, ka ar atbalstu no EGF nedrīkst aizstāt tos pasākumus, kas jāveic uzņēmumiem saskaņā ar dalībvalstu regulatīvajiem aktiem vai koplīgumiem, vai uzņēmumu vai sektoru restrukturizācijas pasākumus.

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. – (PT) Ņemot vērā, ka Nīderlande ir iesniegusi palīdzības lūgumu saistībā ar 512 atlaišanas gadījumiem uzņēmumā “NXP Semiconductors Netherlands”, kas darbojas elektronikas nozarē NUTS II reģionos Helderlandē un Eindhovenā, balsoju par šo rezolūciju, jo piekrītu Komisijas priekšlikumam kopā ar attiecīgajiem Parlamenta ierosinātajiem grozījumiem.

Vēlos uzsvērt dažus īpaši svarīgus punktus: 1) Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonds (EGF) ir paredzēts, lai atbalstītu to darba ņēmēju iekļaušanu darba tirgū no jauna, kas tika atlaisti, neatbrīvojot uzņēmumus no to pienākumiem; 2) EGF izmantošanas kontekstā Komisija atbilstoši Parlamenta aicinājumam ir ierosinājusi izmantot alternatīvus maksājumu apropriāciju avotus neizlietoto Eiropas Sociālā fonda (ESF) resursu vietā; 3) EGF darbība un pievienotā vērtība ir jāizvērtē 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīguma un dažādu citu instrumentu vispārējās darbības novērtēšanas kontekstā 2007. –2013. gada daudzgadu finanšu shēmas (DFS) vidusposma pārskatīšanas procesa ietvaros; 4) Komisijas priekšlikumā ir iekļauta informācija par piemērošanu, analizēti atbilstības kritēriji un izskaidroti tā apstiprināšanas iemesli, kas saskan arī ar Parlamenta pieprasījumiem.

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. – (PT) Ņemot vērā, ka Nīderlande ir iesniegusi palīdzības lūgumu saistībā ar 512 atlaišanas gadījumiem uzņēmumā “NXP Semiconductors Netherlands”, kas darbojas elektronikas nozarē NUTS II reģionos Helderlandē un Eindhovenā, balsoju par šo rezolūciju, jo piekrītu Komisijas priekšlikumam kopā ar attiecīgajiem Parlamenta ierosinātajiem grozījumiem. Piekrītu arī, ka Komisijas priekšlikuma paskaidrojuma daļā ir jāiekļauj viegli saprotama un detalizēta informācija par piemērošanu, analizējot atbilstības kritērijus un izskaidrojot iemeslus tā apstiprināšanai saskaņā ar Parlamenta pieprasījumiem.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Tā kā Savienības finanšu atbalsts atlaistiem darba ņēmējiem jānodrošina pēc iespējas ātri un efektīvi saskaņā ar Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2008. gada 17. maija saskaņošanas sanāksmē pieņemto kopīgo deklarāciju, 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumu attiecībā uz lēmumu pieņemšanu par EGF izmantošanu; tā kā Nīderlande ir lūgusi palīdzību saistībā ar 512 atlaišanas gadījumiem uzņēmumā „NXP Semiconductors Netherlands”, kas darbojas elektronikas nozarē NUTS II reģionos Helderlandē un Eindhovenā; tā kā pieteikumā ir nodrošināta EGF regulā noteikto atbilstības kritēriju ievērošana, Eiropas Parlaments lūdz iesaistītās institūcijas veikt visu nepieciešamo, lai paātrinātu EGF atbalsta saņemšanu; atgādina par šo institūciju apņemšanos nodrošināt netraucētu un ātru lēmumu pieņemšanas procedūru saistībā ar EGF līdzekļu izmantošanu, lai sniegtu vienreizēju, laikā ierobežotu un individuālu atbalstu ar mērķi palīdzēt darba ņēmējiem; kā arī uzsver nozīmi, kāda var būt EGF, lai štata vietu samazināšanas dēļ atlaistie darbinieki no jauna varētu iekļauties darba tirgū.

  Silvia-Adriana Ţicău (S&D), rakstiski. – (RO) Balsoju par Eiropas Parlamenta rezolūciju par Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda (EGF) izmantošanu kā atbildi uz Nīderlandes / uzņēmuma “NXP Semiconductors” iesniegto palīdzības lūgumu.

2010. gada 26. martā Nīderlande lūdza finansiālo palīdzību no EGF saistībā ar 512 atlaišanas gadījumiem no pavisam 590 darbinieku lielā skaita uzņēmumā “NXP Semiconductors”, kas darbojas elektronikas nozarē NUTS II reģionos Helderlandē un Eindhovenā. Kopējais atlaisto darbinieku skaits ir 425 vīrieši un 87 sievietes, tostarp arī septiņi darbinieki ar nopietnām veselības problēmām vai invaliditāti (1,3 %). Nīderlande uzsver, ka šiem atlaišanas gadījumiem ir ievērojama ietekme, jo “NXP Semiconductors” ir lielākais rūpnieciskais darba devējs attiecīgajā apgabalā, piedāvājot darbu lielam skaitam mazkvalificētu strādnieku, kas uzņēmumā strādā jau vairākus desmitus gadu. Darba iespēju trūkums līdzīgos uzņēmumos šajā reģionā rada sevišķu problēmu darba ņēmējiem ar pusvadītāju ražošanas speciālista kvalifikāciju.

EGF izmantošana ir sevišķi svarīga, lai no jauna iekļautu atlaistos darbiniekus darba tirgū. Tomēr vēlos pievērst Komisijas un dalībvalstu uzmanību vajadzībai izstrādāt ilgtspējīgu ES rūpniecības politiku un izveidot darba vietas.

  Angelika Werthmann (NI), rakstiski. – (DE) Kopš 2009. gada 1. maija ir paplašināta Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda piemērošanas joma. Tas ir arī paredzēts atbalsta sniegšanai darba ņēmējiem, kas ir atlaisti tiešā globālās finanšu un ekonomikas krīzes rezultātā. Nīderlandes NUTS II reģionos Helderlandē un Eindhovenā no uzņēmuma “NXP Semiconductors Netherlands” tika atlaisti 512 darbinieki. Šo darba ņēmēju atbalstam ir paredzēts izmantot summu EUR 1 809 434 apmērā.

Ziņojums: Barbara Matera (A7-0271/2010)

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. – (PT) Balsoju par šo ziņojumu, ar kuru tika apstiprināta EUR 2,4 miljonu no Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda (EGF) līdzekļiem piešķiršana Portugālei, kā mērķis ir sniegt atbalstu no uzņēmuma “Qimonda” atlaistiem darbiniekiem. Tas tika darīts pēc Portugāles lūguma 2009. gada decembrī par EGF izmantošanu. EGF tika izveidots, lai nodrošinātu papildu palīdzību darba ņēmējiem, kurus ir skārušas ievērojamas pārmaiņas globālā tirdzniecības modeļa struktūrā. EGF atbalsta pakete ir paredzēta 839 darba ņēmēju stāvokļa nodrošināšanai, kas tika atlaisti no uzņēmuma “Qimonda Portugal” laikā no pagājušā gada 8. jūnija līdz 8. oktobrim. Šī summa ir paredzēta šādiem pasākumiem: prasmju sertificēšana, profesionālā izglītība, kvalifikācijas celšana un atbalsts ar mērķi izveidot darba vietas, pašreklāmas veicināšana un nodarbinātības stimulēšana un pieredzes uzkrāšana darba vietā. Tādēļ uzskatu, ka mums ir būtiski svarīgi darīt visu iespējamo, lai paātrinātu EGF izmantošanu, atceroties Eiropas institūciju apņemšanos nodrošināt ātru un vienkāršu šo lēmumu pieņemšanas procesu.

  Regina Bastos (PPE), rakstiski. – (PT) Balsoju par rezolūciju par Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda (EGF) izmantošanu, piešķirot EUR 2 405 671 Portugālei saistībā ar 839 atlaišanas gadījumiem no “Qimonda Portugal” S. A. laikā no pagājušā gada 8. jūnija līdz 8. oktobrim. Šie līdzekļi ir paredzēti no “Qimonda” atlaisto darba ņēmēju atbalstam, ieguldot tos prasmju sertificēšanā, profesionālajā izglītībā, kvalifikācijas celšanā un atbalsta sniegšanā ar nolūku izveidot uzņēmumus, pašreklāmas veicināšanā un nodarbinātības stimulēšanā un profesionālās pieredzes iegūšanā darba vietā. Tā ir jau otrā reize, kad Portugāle ir iesniegusi lūgumu par EGF izmantošanu palīdzības sniegšanai reģionā, kas atrodas tās ziemeļu apgabalā (Norte). 2009. gadā tika izlietoti līdzekļi EUR 832 800 apmērā, kad tekstilrūpniecībā tika atlaisti darbinieki. Beidzot izsaku nožēlu, ka Portugāles valdība nav iemācījusies lietderīgi izmantot fonda potenciālu. Lai gan katrs bijušais Nīderlandes uzņēmuma NXP Semiconductors darbinieks saņems EUR 3 534, bet katrs bijušais darbinieks Dānijas reģionā Ziemeļjitlandē saņems EUR 7 908, tomēr katrs bijušais Portugāles uzņēmuma Qimonda darbinieks saņems tikai EUR 2 867.

  Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. – (PT) Tā kā Portugāle ir iesniegusi palīdzības lūgumu saistībā ar 839 atlaišanas gadījumiem uzņēmumā “Qimonda” S. A., kas darbojas elektronikas nozarē NUTS II reģionā Portugāles ziemeļu apgabalā (Norte), balsoju par šo rezolūciju, jo piekrītu Komisijas priekšlikumam kopā ar attiecīgajiem Parlamenta ierosinātajiem grozījumiem. Piekrītu arī, ka Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda funkcionēšana un pievienotā vērtība ir jāvērtē attiecīgo programmu un dažādu citu to instrumentu vispārējās izvērtēšanas kontekstā, kas radušies 2006. gada 17. maija starpinstitucionālā nolīguma rezultātā, 2007.–2013. daudzgadu finanšu shēmas vidusposma pārskatīšanas procesa ietvaros.

  David Casa (PPE), rakstiski. – EGAF ir svarīgs ES struktūrfonds, kas sniedz mums iespēju palīdzēt darba ņēmējiem, kas nonākuši bezdarbnieka statusā globālo tendenču izmaiņu rezultātā. Lai šis fonds darbotos efektīvi, ir svarīgi, lai vajadzības gadījumā būtu nodrošināta piekļuve šim fondam, turklāt savlaicīgi un efektīvā veidā. Tādēļ man jāatbalsta referentes secinājumi, un esmu izlēmis balsot par šo ziņojumu.

  Carlos Coelho (PPE) , rakstiski. – (PT) Uzņēmuma “Qimonda” slēgšanas rezultātā Vila du Konde reģiona, kas atrodas Portugāles ziemeļu apgabalā (Norte), bezdarbnieku skaits uzreiz palielinājās par vēl 1000 cilvēkiem. Tobrīd bezdarba līmenis šajā reģionā jau bija visaugstākais visā valstī — laikā no 2009. gada janvāra līdz oktobrim nodarbinātības centri ziemeļu reģionā reģistrēja mēneša vidējo bezdarbnieku plūsmu 22 000 personu apmērā. Pēc uzņēmuma “Qimonda Portugal” S. A. veiktās darbinieku atlaišanas 2009. gada 17. decembrī tika iesniegts lūgums palīdzēt 839 atlaistajiem darbiniekiem.

Pamatojoties uz tajā veikto novērtējumu, Komisija secināja, ka tas atbilst visiem vajadzīgajiem nosacījumiem. Tā iesniedza šo lēmuma projektu nolūkā izmantot paredzēto atbalstu no Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda to darba ņēmēju iekļaušanai darba tirgū no jauna, kas tika atlaisti tiešu globālās finanšu un ekonomikas krīzes seku dēļ.

Tādēļ atbalstu šo lēmumu, kas ļauj izmantot EUR 2 405 671 no kopējā ES 2010. gada budžeta finansiālās palīdzības nodrošināšanai, atbildot uz portugāļu lūgumu. Vēlos arī uzsvērt, ka jānodrošina pieņemtā lēmuma ātra izpilde.

  Mário David (PPE), rakstiski. – (PT) Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fondam (EGF) — Komisijas priekšsēdētāja J. M. Barroso 2005. gada iniciatīvai, kas izrietēja no Komisijas ziņojuma “Eiropas vērtības globalizētajā pasaulē”, — tagad ir jauna forma: tas ir kļuvis pārredzamāks, tam ir plašāki mērķi, integrējot arī pašreizējās krīzes sekas un parādot ceļu, kā saīsināt līdzekļu gaidīšanas laiku, ko, cerams, izdosies panākt šajā gadījumā.

Lai gan es balsoju par šo priekšlikumu, izsaku nožēlu, ka Portugāles valdība atkal nav zinājusi, kā pilnībā izmantot fonda līdzekļus, kā tas ir noticis citās valstīs un ko skaidri apliecina no EGF pieprasīto līdzekļu summa uz vienu cilvēku, veicot vairāku pieteikumu analīzi.

Šodien, piemēram, notika balsošana par citiem lūgumiem pēc palīdzības no EGF, kura parādīja, ka, lai gan katrs bijušais Nīderlandes uzņēmuma NXP Semiconductors darbinieks saņems tikai EUR 3 534, katrs bijušais darbinieks Dānijas reģionā Ziemeļjitlandē saņems EUR 7 908. Katrs Portugāles uzņēmuma “Qimonda” bijušais darbinieks, kam tiks piešķirts fonda atbalsts, saņems tikai EUR 2 867. Šis atbalsts ir paredzēts tādiem pasākumiem kā prasmju sertificēšana, profesionālā izglītība, kvalifikācijas celšana vai atbalsts nolūkā izveidot uzņēmumu, atbalsts pašreklāmas veicināšanai vai nodarbinātības stimulēšanai un profesionālās pieredzes iegūšanai darba vietā.

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. – (PT) Balsoju par šo ziņojumu, jo uzskatu, ka Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda (EGF) izmantošana Portugāles gadījumā ir būtiski svarīga, lai sniegtu atbalstu “Qimonda” atlaistajiem darbiniekiem. Ar EUR 2,4 miljoniem, ko ir paredzēts izmantot, noteikti nepietiks, lai novērstu atlaišanas negatīvās sekas, bet tie nodrošinās ievērojamu atbalstu. Jāparedz vienkārša un ātra atbalsta izmantošanas īstenošana, un tajā jāparedz kvalifikācijas celšanas programmas, kas veicina attiecīgo darba ņēmēju efektīvu iekļaušanu darba tirgū no jauna.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Portugāļu uzņēmums “Qimonda”, kas ir daļa no pasaulē vadošā Vācijas uzņēmuma, Portugālē tika uzskatīts par veiksmes paraugu un par uzņēmumu, kas atrodas sektora priekšgalā. Tas bija lielākais portugāļu eksporta uzņēmums, un pirms tas kļuva pazīstams to problēmu dēļ, kas izraisīja tā maksātnespēju, tas gatavojās investēt jaunās tehnoloģijās un bija nodrošinājis valsts finansējumu saules bateriju ražošanas atbalstam. “Qimonda” strādāja augsti kvalificēti darbinieki, tam bija augsts produktivitātes rādītājs, un nekas neliecināja, ka uzņēmums nebūs dzīvotspējīgs jau tik īsā laika periodā. 2008. gadā uzņēmums pat izskatīja iespēju izveidot trīs jaunas rūpnīcas Portugālē Vila du Konde apkārtnē. Reģions, kas atrodas Portugāles ziemeļu apgabalā (Norte), kur atradās “Qimonda”, tradicionāli ir bijis industriālais reģions, un to ir smagi skārusi uzņēmumu slēgšana un bezdarbs. “Qimonda” spēja piesaistīt reģionam tik ļoti vajadzīgos kvalificētos strādniekus šobrīd ir apdraudēta.

Ceru, ka “Qimonda” darbinieki gūs pietiekamu labumu no fonda izmantošanas un vajadzīgos panākumus, lai pilnībā no jauna iekļautos darba tirgū. Vēlos šeit paust solidaritāti ar viņiem un viņu ģimenēm.

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) “Qimonda” rūpnīcas slēgšana Vila du Konde ir saasinājusi augsta bezdarba līmeņa problēmu Portugāles ziemeļu daļā. šajā gadījumā tika atlaisti 900 darbinieki, no kuriem lielākajai daļai ir zems izglītības līmenis. 36,6 % ir ieguvuši tikai vispārizglītojošās skolas izglītību un tikai 10,7 % turpināja izglītību pēc vidusskolas. Tādēļ ir vērts uzsvērt šī atbalsta plāna nozīmi tiem 839 darba ņēmējiem, kas tika atlaisti, lai mazinātu smagās ekonomikas, finanšu un sociālās krīzes ietekmi šajā reģionā. Vēlos arī uzsvērt tādu pasākumu nozīmi kā prasmju sertifikācija, profesionālā izglītība, darba vietu izveides stimulēšana un iespēja iegūt pieredzi darba vietā. No otras puses, diemžēl divu gadu laikā tas ir tikai otrais pieteikums, ko Portugāle ir iesniegusi Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fondam, lai saņemtu tiešo atbalstu darba ņēmējiem šajā reģionā, kas atrodas Portugāles ziemeļu apgabalā (Norte). Ievērojot lielo bezdarbnieku skaitu un noplicinātās valsts budžeta finanses Portugālē vienlaikus ar 2011. gada ekonomisko lejupslīdi pašreizējos stingras taupības režīma apstākļos, valdībai ir pienākums un saistības rīkoties daudz kompetentāk, piesaistot šos līdzekļus bezdarbnieku atbalstīšanai konkrētā veidā.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Pēc Portugāles valdības 2009. gada 17. decembrī iesniegtā palīdzības lūguma Parlaments ir apstiprinājis EUR 2,4 miljonu izmantošanu no Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda (EGF), kā mērķis ir atbalstīt darba ņēmējus, kas tika atlaisti uzņēmumā “Qimonda”. Tas paredz atbalsta piešķiršanu Portugālei EUR 2 405 671 apmērā no EGF un attiecas uz 839 atlaišanas gadījumiem uzņēmumā “Qimonda Portugal” S. A. laikā no pagājušā gada 8. jūnija līdz 8. oktobrim. Aprēķinātā kopējā atbalsta paketes izdevumu summa ir EUR 3,7 miljoni, no kuriem EUR 2,4 miljoni jeb 65 % no kopējiem izdevumiem tika pieprasīti no EGF.

Diemžēl Komisija un Padome laikus neiejaucās, kad vēl bija iespējams saglabāt uzņēmuma darbību un novērst darbinieku atlaišanu šajā Vācijā dibinātajā daudznacionālajā uzņēmumā. Šis nepietiekamais atbalsts bezdarbniekiem tiek piešķirts tikai tagad, ar novēlošanos.

Šis ir 16. pieteikums, kas tiek izskatīts 2010. gada budžeta ietvaros, un tajā ir paredzēti šādi pasākumi: prasmju sertificēšana, profesionālā izglītība, kvalifikācijas celšana un atbalsts ar mērķi izveidot darba vietas, pašreklāmas veicināšana un nodarbinātības stimulēšana un pieredzes uzkrāšana darba vietā.

Portugāles ziemeļu apgabala (Norte) reģions, kur tika atlaisti darbinieki, jau ir ieguvis apstiprinājumu atbalsta saņemšanai no EGF, pamatojoties uz iepriekšējo palīdzības lūgumu 2009. gadā saistībā ar atlaišanas gadījumiem tekstilrūpniecības sektorā. Toreiz tika izmantota summa EUR 832 000 apmērā.

  Giovanni La Via (PPE), rakstiski. – (IT) Balsoju par atbalsta piešķiršanu Portugālei no Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda (EGF), jo uzskatu, ka šis instruments ir vērtīgs resurss ekonomikas krīzes rezultātā grūtībās nonākušo darba ņēmēju atbalstam.

EGF tika izveidots 2006. gadā, lai sniegtu praktisku atbalstu darba ņēmējiem, kas ir atlaisti vai nu uzņēmumu pārcelšanas rezultātā, vai arī ekonomikas krīzes radīto 2009. gada pārmaiņu rezultātā, lai palīdzētu viņiem no jauna iekļauties darba tirgū. Šodienas balsojums bija saistīts ar lūgumu piešķirt atbalstu no EGF EUR 2 405 671 apmērā 839 darbiniekiem elektronikas “ ražošanas uzņēmumā “Qimonda Portugal”, S. A.

Noslēgumā vēlos apsveikt par ziņojuma pieņemšanu, kas liecina, ka EGF ir noderīgs un iedarbīgs resurss globalizācijas un ekonomikas krīzes izraisītā bezdarba mazināšanai.

  Willy Meyer (GUE/NGL), rakstiski. – (ES) Balsoju par šo ziņojumu par līdzekļu izmantošanu no Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda (EGF), konkrēti saistībā ar 839 atlaišanas gadījumiem “Qimonda” AG — daudznacionālā uzņēmumā, kas darbojas elektronikas nozarē NUTS II reģionā Portugāles ziemeļu apgabalā (Norte). EGF sniedz papildu palīdzību darba ņēmējiem, kurus ir skārušas ievērojamu globālā tirdzniecības modeļa strukturālo pārmaiņu izraisītās sekas, kā arī palīdz viņiem no jauna iekļauties darba tirgū. Portugāle ir iesniegusi pieteikumu EGF līdzekļu piešķiršanai saistībā ar atlaišanas gadījumiem autorūpniecības nozarē, kurš atbilst fonda noteikumiem. Šobrīd ir jānodrošina, lai EGF atbalstītu tos darba ņēmējus, kas ir atlaisti, un palīdzētu viņiem no jauna iekļauties darba tirgū, neskatoties uz faktu, ka ar atbalstu no EGF nedrīkst aizstāt tos pasākumus, kas jāveic uzņēmumiem saskaņā ar dalībvalstu regulatīvajiem aktiem vai koplīgumiem, nedz arī uzņēmumu vai sektoru restrukturizācijas pasākumus.

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. – (PT) Tā kā Portugāle ir iesniegusi palīdzības lūgumu saistībā ar 839 atlaišanas gadījumiem uzņēmumā “Qimonda” S. A., kas darbojas elektronikas nozarē NUTS II reģionā Portugāles ziemeļu apgabalā (Norte), balsoju par šo rezolūciju, jo piekrītu Komisijas priekšlikumam kopā ar attiecīgajiem Parlamenta ierosinātajiem grozījumiem.

Vēlos uzsvērt dažus īpaši svarīgus punktus: 1) Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonds (EGF) ir paredzēts, lai atbalstītu to darba ņēmēju iekļaušanu darba tirgū no jauna, kas tika atlaisti, neatbrīvojot uzņēmumus no to pienākumiem; 2) EGF izmantošanas kontekstā Komisija atbilstoši Parlamenta aicinājumam ir ierosinājusi izmantot alternatīvus maksājumu apropriāciju avotus neizlietoto Eiropas Sociālā fonda (ESF) resursu vietā; 3) EGF darbība un pievienotā vērtība ir jāizvērtē 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīguma un dažādu citu instrumentu vispārējās darbības novērtēšanas kontekstā 2007. –2013. gada daudzgadu finanšu shēmas (DFS) vidusposma pārskatīšanas procesa ietvaros; 4) Komisijas priekšlikumā ir iekļauta informācija par piemērošanu, analizēti atbilstības kritēriji un izskaidroti tā apstiprināšanas iemesli, kas saskan arī ar Parlamenta pieprasījumiem.

  Miguel Portas (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Protams, ka balsoju par finansiālo lēmumu izmantot Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fondu (EGF) to darba ņēmēju atbalstam, kas ir atlaisti uzņēmumā “Qimonda” Portugālē.

Šobrīd ir svarīgi norādīt, ka šis lēmums ir pieņemts pārāk vēlu un ka naudas līdzekļi Portugālē nonāks vēl vēlāk — ne ātrāk kā novembra beigās vai decembra sākumā. Tā tam nebija jānotiek, un tā arī nekad nevajadzētu notikt. EGF var tikt vienkāršots un tas ir jāvienkāršo, lai kolektīvās atlaišanas upuriem 17 mēnešus nebūtu jāgaida atbalsts, kas tiek pasludināts par steidzamu, kā tas ir noticis šajā gadījumā.

Ja Eiropa arī turpmāk būs tik dāsna finanšu kapitāla ziņā, tā nedrīkst vairs turpmāk izturēties nežēlīgi pret krīzes upuriem.

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. – (PT) Tā kā Portugāle ir iesniegusi palīdzības lūgumu saistībā ar 839 atlaišanas gadījumiem daudznacionālā uzņēmumā “Qimonda” S. A., kas darbojas elektronikas nozarē NUTS II reģionā Portugāles ziemeļu apgabalā (Norte), balsoju par šo rezolūciju, jo piekrītu Komisijas priekšlikumam kopā ar attiecīgajiem Parlamenta ierosinātajiem grozījumiem. Piekrītu arī, ka Komisijas priekšlikuma paskaidrojuma daļā ir jāiekļauj viegli saprotama un detalizēta informācija par piemērošanu, analizējot atbilstības kritērijus un izskaidrojot iemeslus tā apstiprināšanai saskaņā ar Parlamenta pieprasījumiem.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Portugāle ir iesniegusi palīdzības lūgumu saistībā ar 839 atlaišanas gadījumiem “Qimonda” AG — daudznacionālā uzņēmumā, kas darbojas elektronikas nozarē NUTS II reģionā Portugāles ziemeļu apgabalā (Norte). Pieteikumā ir nodrošināta EGF regulā noteikto atbilstības kritēriju ievērošana. Eiropas Parlaments ir balsojis par to, lai uzdotu attiecīgajām institūcijām veikt vajadzīgos pasākumus, lai paātrinātu EGF izmantošanu. Ar to tiek atgādināts par institūciju apņemšanos nodrošināt netraucētas un ātras procedūras ieviešanu lēmumu pieņemšanai par EGF izmantošanu, lai sniegtu vienreizēju, laikā ierobežotu un individuālu atbalstu ar mērķi palīdzēt darba ņēmējiem, kas atlaisti globalizācijas un finanšu un ekonomikas krīzes izraisītas darba vietu skaita samazināšanas dēļ. Tas arī uzsvēra nozīmi, kāda var būt EGF, lai štata vietu samazināšanas dēļ atlaistos darbiniekus no jauna iekļautu darba tirgū.

  Nuno Teixeira (PPE), rakstiski. – (PT) Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonds (EGF) ir ES regulatīvais un budžeta instruments, kas izveidots, lai nodrošinātu papildu palīdzību darba ņēmējiem, kurus ir skārušas ievērojamu globālās tirdzniecības struktūras pārmaiņu radītās sekas. Ņemot vērā, ka Portugāle ir iesniegusi palīdzības lūgumu saistībā ar 839 atlaišanas gadījumiem “Qimonda” S. A. — daudznacionālā uzņēmumā, kas darbojas elektronikas nozarē NUTS II reģionā Portugāles ziemeļu apgabalā (Norte), atzinīgi novērtēju Parlamenta pieņemto ziņojumu. Ceru, ka atbalsts tiks nodrošināts pēc iespējas dinamiskā un efektīvā veidā, ievērojot vienkāršu un ātru procedūru, lai nodrošinātu iespēju globalizācijas un ekonomikas un finanšu krīzes izraisītās atlaišanas skartajiem darba ņēmējiem no jauna iekļauties darba tirgū.

  Angelika Werthmann (NI), rakstiski. – (DE) Daudznacionālajā uzņēmumā “Qimonda” S.A., kas darbojas elektronikas nozarē vidējā līmeņa reģionā Portugāles ziemeļu apgabalā (Norte), globālās finanšu un ekonomikas krīzes rezultātā ir atlaisti 839 darbinieki. Ar līdzekļiem EUR 2 405 671 apmērā, kas tiks izmantoti no Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda, tiks finansēts saskaņots individualizēto pakalpojumu kopums, kas tiks papildināts ar valsts īstenotajiem pasākumiem un uzņēmuma veiktajiem pasākumiem.

Ziņojums: Barbara Matera (A7-0272/2010)

  Izaskun Bilbao Barandica (ALDE), rakstiski. – (ES) Atbalstu finansiālās palīdzības piešķiršanu EUR 2 752 935 apmērā no Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda (EGF) Katalonijai kā papildu finansiālo palīdzību 1 429 darbiniekiem, kas tika atlaisti no 23 automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošanas uzņēmumiem globālās tirdzniecības modeļa strukturālo pārmaiņu rezultātā. Atlaišana tika īstenota deviņu mēnešu periodā no 2009. gada 23. februāra līdz 2009. gada 22. novembrim.

Šis atbalsts jāizmanto, lai šos darbiniekus, kas 25 % gadījumu nav ieguvuši pamata izglītību vai nav beiguši skolu, bet 40 % gadījumu ir ieguvuši tikai pamata izglītību, no jauna iekļautu darba tirgū. No viņiem apmēram 75 % ir vīrieši, turklāt 25 % ir pārsnieguši 55 gadu vecumu. Šis atbalsts nekādā ziņā nedrīkst aizstāt tos uzņēmumu pienākumus, kas tiem jāizpilda saskaņā ar valsts tiesību aktiem vai koplīgumiem, ne arī tos pasākumus, kas jāveic uzņēmumu vai sektoru pārstrukturēšanai. Kā norādīts Budžeta komitejas ziņojumā, mums būs jānoskaidro, kādēļ 23 % darbinieku nav iekļauti raksturojumā, un jāuzzina, kādi pasākumi tiek piedāvāti tieši šiem darba ņēmējiem.

  Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. – (PT) Tā kā Spānija ir iesniegusi palīdzības lūgumu saistībā ar 1 429 atlaišanas gadījumiem 23 uzņēmumos, kas darbojas NACE 2. redakcijas 29. nodaļas (“Automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošana”) nozarē NUTS II reģionā Katalonijā, balsoju par rezolūciju, jo piekrītu Komisijas priekšlikumam un Parlamenta iesniegtajiem grozījumiem. Piekrītu arī, ka jānodrošina atbalsts no Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda (EGF), lai atsevišķus atlaistos darbiniekus no jauna iekļautu darba tirgū, un vēlos atkārtoti uzsvērt, ka atbalsts no EGF nedrīkst aizstāt pasākumus, par kuriem ir atbildīgi uzņēmumi saskaņā ar valsts tiesību aktiem vai koplīgumiem, kā arī ar tā palīdzību nedrīkst finansēt uzņēmumu vai sektoru pārstrukturēšanu.

  Mário David (PPE), rakstiski. – (PT) Finansiālā palīdzība globalizācijas izraisītās atlaišanas skartajiem darba ņēmējiem jāpiešķir, analizējot katru gadījumu atsevišķi, lai panāktu, ka viņi no jauna iekļautos darba tirgū. Tādēļ ir svarīgi uzsvērt, ka šis atbalsts neaizstāj tos pienākumus, ko parasti veic uzņēmumi, kā arī tas nav paredzēts uzņēmumu finansēšanai un pārstrukturēšanai. Ņemot to vērā, institucionālās trijotnes kopīgajā deklarācijā ir uzsvērts, ka ir svarīgi nodrošināt, lai procedūras lēmumu pieņemšanai par Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda (EGF) izmantošanu būtu pēc iespējas vienkāršākas un ātrāk izpildāmas. Ņemot vērā, ka Spānija ir iesniegusi palīdzības lūgumu saistībā ar 1 429 atlaišanas gadījumiem 23 uzņēmumos, kas darbojas Katalonijas reģionā, balsoju par šo ziņojumu.

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. – (PT) Balsoju par šo ziņojumu par Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda izmantošanu. “Cataluña automoción” / Spānija vajadzībām, jo tādā veidā tiem Katalonijas darba ņēmējiem, kurus ir skārušas ievērojamas pārmaiņas pasaules ekonomikas struktūrā, tiks piešķirts papildu finansiālais atbalsts, vienlaikus palīdzot šiem darba ņēmējiem no jauna iekļauties darba tirgū.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Pārdomājot krīzi, kas ir skārusi šo sektoru, atceros, ka dzirdēju Spānijas ministru prezidentu José María Aznar stāstām, ka bijušais Amerikas Savienoto Valstu prezidents George W. Bush bijis pārsteigts, uzzinot, ka galvenā Spānijas eksporta prece bija nevis lauksaimniecības produkti, bet automobiļi. Tā ir pozitīva zīme tam, ka vecie stereotipi par ekonomiku Eiropas dienvidrietumu daļā vairs nav spēkā.

Diemžēl centieni modernizēt Spānijas rūpniecību, ko galvenokārt veica Tautas partijas veidotā valdība, piedzīvoja ievērojamu neveiksmi globālās krīzes dēļ. Automobiļu pieprasījums ES strauji kritās, un ražošana 2009. gada otrajā ceturksnī samazinājās par gandrīz 40 % — tā ir situācija, kas apdraud vēl vairāk darba vietu likteni ne tikai Spānijā, bet arī visas ES mērogā.

Ar bažām apsveru šo neveiksmi un ceru, ka Spānijas ekonomika spēs adekvāti reaģēt uz krīzi, uzskatot, ka šis fonds ir tikai daļa no šīs reakcijas.

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) Piedāvātais finansiālā atbalsta plāns 1 429 bijušajiem 23 automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošanas uzņēmumu darbiniekiem Spānijas reģionā, kas atrodas Katalonijā, ir steidzami jāīsteno tā lielā skaita eiropiešu tehniskās un profesionālās attīstības nodrošināšanai, kurus ir skārusi pašreizējā ekonomikas un finanšu krīze. Apmēram 25 % no visiem darbiniekiem, uz kuriem attiecas šis plāns, nav apmeklējuši skolu vai to priekšlaicīgi pametuši, bet vairāk nekā 40 % darbinieku ir tikai pamata izglītība. Zemais izglītības un kvalifikācijas līmenis Eiropas galvenajos ražošanas sektoros nodarbinātajiem ir ievērojama problēma Eiropa 2020 stratēģijas kontekstā. Lai veicinātu ilgtspējīgu, gudru un integrējošu izaugsmi, jābūt stratēģijai, kas nodrošinātu labāku dalībvalstīm un Eiropas sabiedrībai pieejamo resursu efektivitāti un rentabilitāti, piemēram, izmantojot Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fondu (EGF). Šajā gadā no EGF tika izmantoti tikai nedaudz vairāk nekā 10 % no budžetā paredzētās summas EUR 500 miljonu apmērā, kas nav pieņemami, ņemot vērā pašreizējo bezdarba līmeni Eiropā un pieaugošās grūtības atrast jaunu darbu.

  Giovanni La Via (PPE), rakstiski. – (IT) Es balsoju par Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda (EGF) izmantošanu palīdzības sniegšanā Spānijai, jo uzskatu, ka šis instruments ir vērtīgs resurss ekonomikas krīzes rezultātā grūtībās nonākušo darba ņēmēju atbalstam.

EGF tika izveidots 2006. gadā, lai nodrošinātu praktisku atbalstu darba ņēmējiem, kas ir atlaisti vai nu uzņēmumu pārcelšanas rezultātā, vai arī ekonomikas krīzes izraisīto 2009. gada pārmaiņu rezultātā, lai palīdzētu viņiem no jauna iekļauties darba tirgū. Šodien pieņemtajā ziņojumā tika izskatīts Spānijas finansējuma piešķiršanas pieteikums saistībā ar 1 429 darbiniekiem 23 dažādos uzņēmumos automobiļu ražošanas nozarē pavisam EUR 2 752 935 apmērā.

Nobeigumā vēlos norādīt, ka šodienas balsojums par četriem ziņojumiem saistībā ar EGF izmantošanu kopējā finansējuma piešķiršanai EUR 14 miljonu apmērā liecina, ka fonds ir noderīgs un efektīvs resurss globalizācijas un ekonomikas krīzes izraisītā bezdarba mazināšanai.

  Willy Meyer (GUE/NGL), rakstiski. – (ES) Balsoju par šo ziņojumu par līdzekļu izmantošanu no Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda (EGF) Katalonijas autonomās kopienas vajadzībām, konkrēti saistībā ar 1 429 atlaišanas gadījumiem 23 uzņēmumos, kas darbojas NACE 2. redakcijas 29. nodaļas („Automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošana”) nozarē NUTS II reģionā Katalonijā. EGF nodrošina papildu palīdzību darba ņēmējiem, kurus skārušas ievērojamu globālā tirdzniecības modeļa strukturālo pārmaiņu izraisītās sekas, kā arī palīdz no jauna iekļauties darba tirgū. Spānija ir iesniegusi pieteikumu EGF līdzekļu piešķiršanai saistībā ar atlaišanas gadījumiem autorūpniecības nozarē, kurš atbilst fonda noteikumiem. Šobrīd ir jānodrošina, lai tiktu piešķirts EGF atbalsts atlaistajiem darba ņēmējiem un lai palīdzētu viņiem no jauna iekļauties darba tirgū, neskatoties uz faktu, ka ar atbalstu no EGF nedrīkst aizstāt tos pasākumus, kas jāveic uzņēmumiem saskaņā ar dalībvalstu regulatīvajiem aktiem vai koplīgumiem, vai uzņēmumu vai sektoru restrukturizācijas pasākumus.

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. – (PT) Tā kā Spānija ir iesniegusi palīdzības lūgumu saistībā ar 1 429 atlaišanas gadījumiem 23 uzņēmumos, kas darbojas NACE 2. redakcijas 29. nodaļas (“Automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošana”) nozarē NUTS II reģionā Katalonijā, balsoju par rezolūciju, jo piekrītu Komisijas priekšlikumam un Parlamenta iesniegtajiem grozījumiem.

Vēlos uzsvērt dažus īpaši svarīgus punktus: 1) Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonds (EGF) ir paredzēts, lai atbalstītu to darba ņēmēju iekļaušanu darba tirgū no jauna, kas tika atlaisti, neatbrīvojot uzņēmumus no to pienākumiem; 2) EGF izmantošanas kontekstā Komisija atbilstoši Parlamenta aicinājumam ir ierosinājusi izmantot alternatīvus maksājumu apropriāciju avotus neizlietoto Eiropas Sociālā fonda (ESF) resursu vietā; 3) EGF darbība un pievienotā vērtība ir jāizvērtē 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīguma un dažādu citu instrumentu vispārējās darbības novērtēšanas kontekstā 2007. –2013. gada daudzgadu finanšu shēmas (DFS) vidusposma pārskatīšanas procesa ietvaros; 4) Komisijas priekšlikumā ir iekļauta informācija par piemērošanu, analizēti atbilstības kritēriji un izskaidroti tā apstiprināšanas iemesli, kas saskan arī ar Parlamenta pieprasījumiem.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Spānija ir lūgusi finansiālo palīdzību saistībā ar 1 429 atlaišanas gadījumiem 23 uzņēmumos, kas darbojas NACE 2. redakcijas 29. nodaļas („Automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošana”) nozarē NUTS II reģionā Katalonijā. Pieteikumā ir nodrošināta EGF regulā noteikto atbilstības kritēriju ievērošana. Būdams katalonietis, priecājos, ka Parlaments piekrita uzdot iesaistītajām institūcijām veikt vajadzīgos pasākumus, lai paātrinātu EGF izmantošanu un atgādināt par šo institūciju apņemšanos nodrošināt netraucētu un ātru lēmumu pieņemšanas procedūru saistībā ar EGF izmantošanu, lai sniegtu vienreizēju, laikā ierobežotu un individuālu atbalstu ar mērķi palīdzēt darba ņēmējiem, kas atlaisti globalizācijas un finanšu un ekonomikas krīzes izraisītas darba vietu skaita samazināšanas dēļ. Parlaments arī uzsvēra nozīmi, kāda var būt EGF, lai štata vietu samazināšanas dēļ atlaistos darbiniekus no jauna iekļautu darba tirgū.

  Silvia-Adriana Ţicău (S&D), rakstiski. – (RO) 2010. gada janvārī Spānija iesniedza lūgumu par Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda (EGF) izmantošanu saistībā ar atlaišanas gadījumiem 23 uzņēmumos reģionā Katalonijā, kas darbojas sauszemes automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošanā. Balsoju par Eiropas Parlamenta rezolūciju par EGF izmantošanu, lai piešķirtu finansiālo atbalstu atlaistajiem darba ņēmējiem. Atlaišana notika finanšu un ekonomikas krīzes izraisītās lejupslīdes apstākļos, kā rezultātā Spānijā un visā pasaulē nepieredzēti strauji kritās pieprasījums pēc automobiļiem.

No 2009. gada februāra līdz novembrim Katalonijas reģionā vien tika atlaisti 2 330 darbinieki, tostarp 75 % vīriešu, no kuriem gandrīz 25 % bija pārsnieguši 55 gadu vecuma slieksni. Atbalstu finansiālās palīdzības un kvalifikācijas celšanas iespēju nodrošināšanu atlaistajiem darba ņēmējiem, lai garantētu viņiem jaunas darba vietas pēc iespējas ilgākā laika periodā.

  Angelika Werthmann (NI), rakstiski. – (DE) No Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda tiks sniegts atbalsts 1 429 darba ņēmējiem automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošanas nozarē Spānijas reģionā Katalonijā. Komisija ierosināja šajā konkrētajā gadījumā izmantot fondu atbalsta piešķiršanai EUR 2 752 935 apmērā, lai palīdzētu 23 uzņēmumu bijušo darbinieku no jauna iekļauties darba tirgū, jo pieteikums, ar kuru saistītā papildu informācija tika iesniegta aprīlī, atbilst finansiālās palīdzības piešķiršanas nosacījumiem no Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda.

Ziņojumi: Barbara Matera (A7-0270/2010, A7-0269/2010, A7-0271/2010, A7-0272/2010)

  Peter Jahr (PPE), rakstiski. – (DE) Esmu lielā mērā gandarīts, ka Eiropas Parlaments šodien ir izlēmis atbalstīt daudzus iedzīvotājus, kurus negatīvi skārusi globalizācija. Tomēr Eiropas līdzekļi šobrīd ir jāpiešķir ātri un bez birokrātiskiem šķēršļiem, lai šie iedzīvotāji pēc iespējas ātrāk var atrast jaunu darbu. Tas ir svarīgs un skaidri pamanāms atbalsts no Eiropas Savienības, kas skaidri apliecina šiem iedzīvotājiem, ka ES vēlas un var palīdzēt arī atsevišķām personām ārkārtas situācijās. Tomēr mums arī jādara viss iespējamais, lai veidotu tādu globalizāciju, kas ir pamatota. Tādēļ ir svarīgi, lai starptautiskajās ekonomiskajās attiecībās Eiropas Savienība atbalstītu godīgas konkurences nosacījumus. Tas ļaus jau pašā sākumā izvairīties no atsevišķu sektoru nonākšanas nelabvēlīgā situācijā.

  Crescenzio Rivellini (PPE), rakstiski. – (IT) Vēlos apsveikt Matera kundzi par izcili paveikto darbu. Šodien balsoju par četriem finansiālās palīdzības piešķiršanas lūgumiem darba ņēmējiem, kas zaudējuši darbu Spānijā, Dānijā, Nīderlandē un Portugālē. Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonds (EGF) tika izveidots 2006. gadā ar maksimālo līdzekļu apjomu EUR 500 miljoni, lai palīdzētu darba meklētājiem atrast jaunu darbu, finansētu konkrētus kvalifikācijas celšanas kursus, palīdzētu darba ņēmējiem izveidot savus uzņēmumus un nodrošinātu pagaidu papildienākumus mobilitātes pabalstu veidā, darba meklēšanas pabalstus un pabalstus kvalifikācijas iegūšanai vai, lai palīdzētu no jauna iekļauties darba tirgū.

EGF ir apliecinājis pietiekamu elastības pakāpi un sniedz atbalstu konkrētos gadījumos vairākos reģionos Eiropā. Tomēr mums jādara viss vajadzīgais, lai paātrinātu šī instrumenta izmantošanu, sevišķi ņemot vērā tā pozitīvo lomu ekonomikas krīzes seku novēršanā.

Ziņojums: Carmen Fraga Estévez (A7-0260/2010)

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. – (PT) Atzinīgi novērtēju šo ziņojumu, kas paredz vienošanos par šīs konvencijas un Ziemeļaustrumu Atlantijas zvejniecības komisijas (NEAFC) apstiprināto ieteikumu ieviešanu, nodrošinot iespēju pieņemt kontroles un noteikumu izpildes pasākumus attiecībā uz visiem zvejas kuģiem, kas tiek izmantoti vai ko ir paredzēts izmantot mērķtiecīgā zvejas darbībā kā zvejniecības resursus. Daži no šiem ieteikumiem ir integrēti ES tiesību aktos, iekļaujot tos noteikumos gada kopējās pieļaujamās nozvejas (KPN) un kvotu noteikšanai, un referentes nostāja, noraidot šo iepriekš izmantoto metodi, ir atbalstāma, jo aizvien pieaugošās likumdošanas neskaidrības negatīvi ietekmē uzticību ES. Visaugstākā prioritāte ir piešķirama reģionālo zvejniecības organizāciju (RZO) pasākumu ieviešanai, kas paredzēti nelegālās zvejas apkarošanai, lai ar šo konvenciju pieņemtā uzraudzības un noteikumu izpildes sistēma tiktu ātri ieviesta ES tiesību aktos, informējot Parlamentu par sarunām ar RZO un nodrošinot šīs institūcijas novērotāju klātbūtni sarunās.

  Vito Bonsignore (PPE), rakstiski. – (IT) Vispirms vēlos izteikt savu atzinību referentei. Balsoju par šo ziņojumu, jo piekrītu, ka ar Konvenciju par turpmāko daudzpusējo sadarbību Ziemeļaustrumu Atlantijas zvejniecībā pieņemtā kontroles un noteikumu izpildes shēma ir ātri jātransponē ES tiesībās. Kopumā es vērtēju atzinīgi jaunos noteikumus par to kuģu kontroli, kas veic nelegālu un nereģistrētu zvejas darbību, un šie noteikumi ir galvenais tikko pieņemtā ziņojuma subjekts.

Piekrītu arī jaunajai valsts ostu kontroles sistēmai, ar kuras palīdzību Eiropas ostās tiks novērsta tādu saldētu zivju izkraušana un pārkraušana citā kuģī, kuru likumību nav verificējusi ar ārvalstu karogu peldoša zvejas kuģa karoga valsts. Tomēr uzskatu, ka pēc šo izmaiņu transponēšanas būs jāizvērtē daži kompromisa risinājumu varianti un jāievieš rezultātā radušās korekcijas, ja tās tiks atzītas par atbilstošām pašai konvencijai. Beidzot, esmu pārliecināts, ka transponēšanu ir iespējams panākt daudz ātrāk un efektīvāk, ja Parlaments tiek pastāvīgi informēts par visiem sarunu posmiem, nodrošinot, ka pie sarunu galda tiek pieaicināti novērotāji no Parlamenta.

  Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. – (PT) Eiropas Savienībai ir būtiski svarīgi izveidot ES sistēmu nelegālas, nereģistrētas un neregulētas zvejas aizkavēšanai, novēršanai un izskaušanai. Piedāvātajos noteikumos jābūt iekļautiem pasākumiem, kuros ir noteiktas zvejas iespējas un ar tām saistītie nosacījumi ES teritoriālajos ūdeņos, un ES zvejas kuģiem — tajos teritoriālajos ūdeņos, kuros ir nepieciešami nozvejas ierobežojumi. Ir būtiski svarīgi, lai tas tiktu īstenots saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku (KZP) un veicinātu ilgtspējīgu attīstību.

  Lara Comi (PPE), rakstiski. – (IT) Ir metodoloģiski pareizi pārskatīt un atjaunināt konvenciju saturu, kā tas ir šajā gadījumā. Vienlaikus tomēr ir arī pareizi noskaidrot Parlamenta lomu šajā pārskatīšanas procesā. Izņemot formālus jautājumus, ir nepārtraukti jāuzrauga ar Eiropas institūcijām saistīto iestāžu darbība, lai nodrošinātu, ka tās strādā efektīvi, produktīvi, atbilst mūsdienu prasībām un spēj reaģēt uz izaicinājumiem, kas var mainīties pēc atbilstošā nolīguma parakstīšanas.

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. – (PT) Balsoju par ziņojumu par uzraudzības un noteikumu izpildes sistēmu, kura piemērojama apgabalā, uz ko attiecas Konvencija par turpmāko daudzpusējo sadarbību Ziemeļaustrumu Atlantijas zvejniecībā (NEAFC), jo ar to tiek ieviesti jauni uzraudzības un noteikumu izpildes pasākumi, lai nodrošinātu zvejas resursu saglabāšanu un to līdzsvarotu izmantošanu šajā reģionā. Īpaši šajā shēmā ir paredzēta tādu kuģu uzraudzība, kas veic nelegālu, nereģistrētu vai neregulētu zvejas darbību, kā arī uzraudzības sistēma, kas jāīsteno tās ostas valstij, kurā tiek izkrauti zvejniecības produkti.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Ņemot vērā zvejniecības lielo nozīmi Eiropā — gan kā ekonomikas darbības nozarei, kas rada darba vietas un vairo turību, gan pārtikas piegādes ziņā iedzīvotājiem—, mums vienmēr uzmanīgi jāseko līdzi visiem noteikumiem, kas tiek pieņemti, lai Eiropas zvejniekiem noteiktu jaunas un stingrākas saistības.

Šī priekšlikuma uzdevums ir atjaunināt ES noteikumus, ar kuriem tiek transponēta ar Ziemeļaustrumu Atlantijas zvejniecības komisijas (NEAFC) konvenciju pieņemtā uzraudzības un noteikumu izpildes sistēma. Šādi pasākumi galvenokārt tiek vērsti uz konvencijas noteikumu ievērošanas veicināšanu attiecībā uz kuģiem, kas nav konvencijas līgumslēdzējas puses kuģi, kā arī uz jaunas uzraudzības sistēmas ieviešanu tajā ES dalībvalstī, kurā atrodas attiecīgā osta. Tādā veidā Eiropas ostās tiek novērsta tādu saldētu zivju izkraušana, kuru likumība nav apstiprināta.

Turklāt ar to tiek noteikti jauni pasākumi, kas ietver nelegālā, nereģistrētā un neregulētā zvejas darbībā iesaistīto kuģu uzraudzību. Uzskatu, ka šie pasākumi galu galā kalpos Eiropas zvejnieku aizsargāšanai pret tādu zivju nonākšanu Eiropas tirgū, kas neatbilst ES noteikumiem, un tas ir apsveicami.

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) Es balsoju par šo dokumentu, jo piekrītu viedoklim, ka ar Konvenciju par turpmāko daudzpusējo sadarbību Ziemeļaustrumu Atlantijas zvejniecībā (NEAFC) pieņemtā uzraudzības un noteikumu izpildes sistēma ir jāatspoguļo ES tiesībās. No jaunajos noteikumos minētā es vēlos uzsvērt nelegālu un nereģistrētu zvejas kuģu uzraudzības noteikumus kopā ar jauno valsts ostu kontroles sistēmu, kas faktiski Eiropas ostās novērsīs tādu saldētu zivju izkraušanu un pārkraušanu citā kuģī, kuru likumību nav verificējusi ar citas līgumslēdzējas puses karogu peldoša zvejas kuģa karoga valsts. 2007. un 2008. gada Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecības organizācijas (NAFO) sanāksmēs Parlamenta pārstāvji nepiedalījās. Tādēļ vēlos norādīt, ka, ņemot vērā Lisabonas līgumu, Parlamentam ir jābūt pārstāvētam turpmākajās debatēs par starptautiskām konvencijām šajā jautājumā.

  João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Piedāvātā uzraudzības sistēma paredz noteikumus resursu saglabāšanas un noteikumu izpildes pasākumu ievērošanas veicināšanai attiecībā uz kuģiem, kas nav konvencijas līgumslēdzējas puses kuģi, un tā nodrošina to resursu saglabāšanas un pārvaldības pasākumu pilnīgu izpildi, kas pieņemti ar Konvenciju par turpmāko daudzpusējo sadarbību Ziemeļaustrumu Atlantijas zvejniecībā (NEAFC). Tādā veidā tā ir saistīta ar trūkumu novēršanu uzraudzības sistēmā, sevišķi attiecībā uz nelegālu, nereģistrētu vai neregulētu zvejas darbību, un tāpēc mēs to atbalstām.

Ziņojumā tiek pausts uzskats, ka tās ES dalībvalstis, kuru kuģiem ir atļauts zvejot NEAFC pārvaldības apgabalā, šīs sistēmas ietvaros ir jāievieš atbilstoši inspekcijas līdzekļi. Ir svarīgi uzsvērt, ka mūsdienās prasības ES dalībvalstīm zvejas darbības uzraudzības nodrošināšanai ir pieaugušas — vai nu kopējās zivsaimniecības politikas (KZP), vai arī reģionālo zivsaimniecības organizāciju ietvaros.

Tāpēc, mūsuprāt, ir ieteicams apsvērt finanšu resursu piešķiršanu uzraudzībai, sevišķi, nosakot maksimālo līdzfinansējuma līmeni, kas ir paredzēts KZP finanšu pasākumu regulējumā dalībvalstu veiktās kontroles tehniskā nodrošinājuma iegādei, izstrādei un/vai modernizēšanai. Tādēļ esam ierosinājuši paaugstināt pašreizējo līdzfinansējuma līmeni 50 % apmērā līdz 75 %, ņemot vērā, ka šis regulējums pašlaik ir pārskatīšanas procesā.

  Pat the Cope Gallagher (ALDE), rakstiski. – (GA) Konvencija par turpmāko daudzpusējo sadarbību Ziemeļaustrumu Atlantijas zvejniecībā, kuras līgumslēdzēja puse tagad ir arī Kopiena un ES, stājās spēkā 1982. gadā.

Konvencijas mērķis ir nodrošināt Ziemeļaustrumu Atlantijas apgabala zvejas resursu ilgtermiņa saglabāšanu un maksimālu izmantošanu. Lai nodrošinātu, ka šī konvencija un Ziemeļaustrumu Atlantijas zvejniecības komisijas (NEAFC) apstiprinātie ieteikumi tiek realizēti praksē, ir iespējams ieviest kontroles un noteikumu izpildes pasākumus. Tie attiecas uz visiem zvejas kuģiem, ko izmanto zvejas darbībā, kas tiek veikta, izmantojot zvejniecības resursus, kā definēts konvencijā.

Priekšlikuma mērķis ir aktualizēt Savienības tiesību aktus. 2006. gadā NEAFC apstiprināja jaunu tās ieteikumu kontroles un noteikumu izpildes shēmu. Vēl vienas izmaiņas ir saistītas ar to, ka tagad tie attiecas arī uz valsts ostu kontroles sistēmu, kas Eiropas ostās neļauj izkraut saldētās zivis, kuru likumību nav apstiprinājusi ārvalstu kuģa karoga valsts. Ir paredzēti jauni pasākumi saistībā ar to kuģu darbības regulēšanu, kas ir iesaistīti nelegālā, nereģistrētā un neregulētā zvejas darbībā.

  Giovanni La Via (PPE), rakstiski. – (IT) Balsoju par šo ziņojumu par regulu, ar ko nosaka kontroles un noteikumu izpildes shēmu, kura piemērojama apgabalā, uz kuru attiecas Konvencija par turpmāko daudzpusējo sadarbību Ziemeļaustrumu Atlantijas zvejniecībā, ko ir apstiprinājusi ES, jo uzskatu, ka šī shēma ir jāintegrē ES tiesībās. 2006. gadā Ziemeļaustrumu Atlantijas zvejniecības komisija pieņēma jaunu shēmu, kuras mērķis bija uzlabot kontroli un tās ieteikumu īstenošanu praksē, un tobrīd gan Eiropas Savienība, gan Eiropas Parlaments apgalvoja, ka pilnībā atbalsta šo ieteikumu pieņemšanu. Sevišķi stingri tiek atbalstīti jaunie noteikumi valsts ostu kontroles sistēmas ieviešanai, ar kuras palīdzību Eiropas ostās tiks novērsta tādu saldētu zivju izkraušana un pārkraušana citā kuģī, kuru likumību nav verificējušas attiecīgās valsts atbildīgās iestādes. Īsumā ar šo ieteikumu kopumu iepriekš spēkā esošā shēma tiek pielāgota pašreizējām prasībām, un tādēļ uzskatu, ka būtu lietderīgi to transponēt nekavējoties.

  Marisa Matias (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Cīņa pret nelegālo, nereģistrēto un neregulēto zveju ir būtiski svarīga, lai saglabātu zvejas resursu ilgtspējību, vienlaikus nodrošinot lielāku taisnīgumu un vienlīdzību labklājības resursu sadalē. Pati zvejniecības kopienas pastāvēšana ir atkarīga no šiem nosacījumiem.

Tādēļ ļoti svarīgi ir veikt to zvejas kuģu kontroli, kas tiek vai tiks izmantoti zvejniecībā konvencijā noteiktajos apgabalos, kā arī kontroles īstenošanas pasākumus. Šis ziņojums ir sastādīts tieši ar šādu mērķi. Mums visiem ir jāiesaistās šajos pasākumos un tie jāattīsta tālāk. Nelegālas, nereģistrētas un neregulētas zvejas aizkavēšanai, novēršanai un izskaušanai jākļūst par kopējās zivsaimniecības politikas prioritāti.

  Willy Meyer (GUE/NGL), rakstiski. – (ES) Eiropas Parlaments ir vairākkārt uzsvēris, ka reģionālo zvejniecības organizāciju (RZO) piemērotajiem pasākumiem nelegālas, nereģistrētas un neregulētas zvejas apkarošanai jāpiešķir pilna prioritāte. Tādēļ referente uzskata, ka Ziemeļaustrumu Atlantijas zvejniecības komisijas (NEAFC) pieņemtā kontroles un noteikumu izpildes shēma ir nekavējoties jāintegrē ES tiesībās. Padomes Regula (EK) Nr. 1005/2008, ar ko nosaka Kopienas sistēmu nelegālas, nereģistrētas un neregulētas zvejniecības aizkavēšanai, novēršanai un izskaušanai (IUU regula) stājās spēkā 2010. gada 1. janvārī. Padomes Regula (EK) Nr. 1006/2008 par atļaujām, kuras Kopienas zvejas kuģiem izdod zvejas darbību veikšanai ārpus Kopienas ūdeņiem, nosaka, ka ES zvejas kuģiem ir pienākums uzrādīt zvejas atļauju, lai veiktu zvejas darbību ārpus ES ūdeņiem. Tādēļ balsoju par Fraga Estévez kundzes ziņojumu, jo uzskatu, ka ir jāveic nelegālas, nereģistrētas un neregulētas zvejniecības kontrole.

  Alexander Mirsky (S&D), rakstiski. – (LV) Sadarbība Ziemeļaustrumu Atlantijas zvejniecībā ir pirmkārt taisnīgas kvotas visiem procesa dalībniekiem. Topošajai juridiskajai bāzei, kura tiks attiecināta uz visiem dalībniekiem, ir jābūt loģiskai. Nevienam nevar būt ekskluzīvu tiesību izmantot Atlantijas zivju resursus. Es nobalsoju "par" cerot, ka juridiskas normas veidos vienādas iespējas un vienādu atbildību par nozvejas noteikumu pārkāpumiem, kur nebūs favorītu un autsaideru, kā bieži notiek, kad tiesību akti tiek izveidoti lielu ES valsu interešu labā.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. – (DE) Augošie ienākumi un uzlabojumi infrastruktūrā radīja augstāku zivju resursu patēriņa līmeni, arī jaunattīstības valstīs. Nozvejoto zivju daudzums jau tagad katru gadu palielinās, un līdz ar to arī turpmāk palielināsies. Pētījumi ir apliecinājuši, ka zivju krājumi okeānos un iekšzemes ūdeņos galvenokārt palielinās akvakultūras rezultātā. Tiek izmantotas aizvien lielākas flotes, lai mēģinātu nozvejot zivis no arvien vairāk sarūkošiem krājumiem. Lai ierobežotu nežēlīgo nozvejas apjomu pārsniegšanu, ir svarīgi ieviest kontroles un noteikumu izpildes shēmu. Bažas rada arī informācija, kas tiek saņemta no zvejniekiem, kas kā kalpi tiek turēti gūstā tāljūrā un kam ir smagi jāstrādā par mazu atalgojumu verdzībai līdzīgos apstākļos. Ja vēlamies, lai mūsu pēcnācēji pazītu zivju garšu, ir būtiski svarīgi veikt kontroles pasākumus. Šo iemeslu dēļ ir pamatota vismaz daļēja zivsaimniecības politikas renacionalizācija, lai ar to būtu iespējams visaptveroši risināt reģionālās problēmas. Ņemot to vērā, attiecīgi arī balsoju.

  Wojciech Michał Olejniczak (S&D), rakstiski. – (PL) Ziņojumā ir minēta Konvencija par turpmāko daudzpusējo sadarbību Ziemeļaustrumu Atlantijas zvejniecībā, kura stājās spēkā 1982. gada 17. martā. Ziemeļaustrumu Atlantijas zvejniecības komisija (NEAFC) tika izveidota, lai nodrošinātu šajā dokumentā ietverto ieteikumu izpildes kontroli.

Ziņojumā tika uzsvērta vajadzīgo pasākumu pieņemšana, lai nodrošinātu kontroli un noteikumu izpildi, kas piemērojama attiecībā uz visiem zvejas kuģiem, kuri tiek izmantoti vai kurus paredzēts izmantot zvejas darbībā, ko veic saistībā ar zvejas resursiem konvencijā definētajos apgabalos. Galvenais uzdevums ir šajā apgabalā ieviest pasākumus nelegālas, nereģistrētas un neregulētas zvejas apkarošanai, ko praksē īsteno reģionālās zivsaimniecības organizācijas (RZO). Tādēļ NEAFC kontroles un noteikumu izpildes pieņemtās shēmas mainīšana ir prioritārs jautājums, kas pēc iespējas ātrāk jātransponē ES tiesībās.

Referente arī uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt, lai ES zvejas kuģiem tiktu noteikta obligāta prasība uzrādīt atļauju veikt nozveju ārpus Eiropas Savienības ūdeņiem. Šis ziņojums ļaus likvidēt juridiskās nepilnības, kādas līdz šim ir pastāvējušas saistībā ar regulatīvajiem noteikumiem par Eiropas Savienības kuģu flotēm, kā rezultātā vairosies uzticība Eiropas Savienībai šajā jomā un tiks veicināta cīņa pret nelegālo zveju.

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. – (PT) Parlamenta un Padomes regulas priekšlikumam, ar ko nosaka uzraudzības un noteikumu izpildes sistēmu, kura ir piemērojama apgabalā, uz ko attiecas Konvencija par turpmāko daudzpusējo sadarbību Ziemeļaustrumu Atlantijas zvejniecībā (NEAFC), ir ārkārtīgi liela nozīme to ES regulu atjaunināšanā, ar ko ievieš NEAFC pieņemto pārraudzības un noteikumu izpildes sistēmu.

Tāpat kā citos gadījumos, kad ES tiesību aktos par zvejniecību tika ieviesti reģionālo zivsaimniecības organizāciju (RZO) ieteikumi, arī šajā gadījumā tiek mēģināts ieviest stingrākus kontroles mehānismus nelegālās zvejniecības apkarošanai, iespējamu juridisko nepilnību novēršanai un kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) pamatprincipa aizsardzībai, nodrošinot ilgtspējīgu zvejniecību ES ūdeņos un ārpus tiem.

Turklāt uzskatu, ka vienošanās tekstā, par kuru šodien balsojām, ir aizstāvētas Parlamenta prerogatīvas saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru un ietvertas vajadzīgās izmaiņas, kas izriet no Līguma par ES darbību 290. panta E) punkta un 291. panta.

Visu šo iemeslu dēļ balsoju par priekšlikuma apstiprināšanu.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Konvencija par turpmāko daudzpusējo sadarbību Ziemeļaustrumu Atlantijas zvejniecībā, kuras līgumslēdzēja puse ir ES, tika apstiprināta ar Padomes Lēmumu 81/608/EEK un stājās spēkā 1982. gada 17. martā. Lai nodrošinātu, ka šī konvencija un Ziemeļaustrumu Atlantijas zvejniecības komisijas (NEAFC) apstiprinātie ieteikumi tiek ieviesti praksē, ir jāīsteno kontroles un noteikumu izpildes pasākumi. Tie ir piemērojami visiem zvejas kuģiem, ko izmanto vai ko ir paredzēts izmantot zvejas darbībā, kas tiek veikta saistībā ar zvejas resursiem apgabalos, uz kuriem attiecas šī konvencija.

Šī priekšlikuma mērķis ir atjaunināt ES tiesību aktus, transponējot NEAFC kontroles un noteikumu izpildes shēmu. Lai jauno NEAFC shēmu varētu ieviest, priekšlikumā ir paredzēta turpmāka 1999. gada 16. decembra Padomes Regulas (EK) Nr. 2791/1999, ar kuru ieviesa pirmo NEAFC pieņemto shēmu, atcelšana.

  Oreste Rossi (EFD), rakstiski. – (IT) Atbalstu šo ziņojumu, jo, lai gan Eiropa ir noteikusi griestus vai faktiski pilnībā aizliegusi dažu zivju sugu nozveju, ir daudz nelegālu zvejas kuģu, kas ne tikai zvejo aizsargātās zivju sugas, bet neievēro pat ES direktīvas par darba ņēmēju aizsardzību.

Šī ziņojuma pieņemšana nozīmē, ka jaunie noteikumi, kas stājās spēkā laika posmā no 2007. līdz 2010. gadam, kļūst par likumu, un to transponēšana ir svarīgs instruments gan cīņā pret nelegālo zveju, gan lai novērstu tiesiskā regulējuma trūkumu attiecībā uz ES flotēm. Vēl viens pozitīvs aspekts ir tāds, ka tiek ieviesta jauna kontroles sistēma, kas slēgs Eiropas ostas tādu saldētu zivju izkraušanai, kuru izcelsme ir apšaubāma vai nelegāla.

Ieteikums: Jarosław Leszek Wałęsa (A7-0262/2010)

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. – (PT) Tā kā šai konvencijai ir liela nozīme konsultāciju, sadarbības, optimālas resursu izmantošanas, racionālas pārvaldības un zivju resursu saglabāšanas veicināšanā Ziemeļrietumu Atlantijas apgabalā, vienlaikus attīstot starptautisko sadarbību, lai pilnveidotu jūras resursu ilgtspējīgu pārvaldību, pamatojoties uz zinātniskiem pētījumiem, tad šeit iesniegtais grozījums ir būtiski svarīgs, jo tas pilnībā pārveido šo konvenciju nolūkā to saskaņot ar citām reģionālajām konvencijām un starptautiskajiem instrumentiem un integrēt tajā mūsdienu zivsaimniecības pārvaldības koncepcijas. No pozitīvi vērtējamiem pasākumiem jāuzsver šādi: konvencijas struktūras vienkāršošana, budžeta iemaksu sistēmas modernizēšana, piemērojot principu “lietotājs maksā” konvencijas līgumslēdzējām pusēm, jauna saistību definīcija un lēmumu pieņemšanas procesa pārskatīšana, kā arī strīdu atrisināšanas kārtības noteikšana saistībā ar iepriekšējo punktu. Šie uzlabojumi ir kritiski svarīgi kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) veicināšanai nākotnē.

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. – (PT) Es balsoju par Padomes lēmuma priekšlikumā pausto ieteikumu grozīt Konvenciju par turpmāko daudzpusējo sadarbību Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecībā, jo šie grozījumi sniedz pozitīvu ieguldījumu Ziemeļrietumu Atlantijas Zvejniecības organizācijas iekšējās struktūras pārformēšanā un pilnvaru pārdalīšanā.

Tomēr uzskatu, ka, ņemot vērā Lisabonas līgumu, Eiropas Parlamentam jābūt pārstāvētam turpmākajās debatēs par starptautiskajām konvencijām.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Ņemot vērā lielo zvejniecības nozīmi Eiropā (gan kā ekonomikas darbības nozarei, kas rada darba vietas un vairo turību, gan pārtikas piegādes ziņā iedzīvotājiem), mums vienmēr uzmanīgi jāseko līdzi visiem noteikumiem, kas tiek pieņemti, lai Eiropas zvejniekiem noteiktu jaunas un stingrākas saistības. Tomēr šajā gadījumā piedāvājam grozījumu, kas nostiprinās zvejas iespējas Eiropas Savienībā saskaņā ar Konvenciju par turpmāko daudzpusējo sadarbību Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecībā, un tas ir apsveicami. Tādēļ balsoju par tā apstiprināšanu.

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) Balsoju par šo dokumentu, jo piekrītu viedoklim, ka ar Konvenciju par turpmāko daudzpusējo sadarbību Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecībā pieņemtā uzraudzības un noteikumu izpildes sistēma ir jāatspoguļo ES tiesībās. No jaunajiem noteikumiem vēlos uzsvērt nelegālu un nereģistrētu zvejas kuģu uzraudzības noteikumus kopā ar jauno valsts ostu kontroles sistēmu, kas faktiski Eiropas ostās novērsīs tādu saldētu zivju izkraušanu un pārkraušanu citā kuģī, kuru likumību nav verificējusi ar citas līgumslēdzējas puses karogu peldoša zvejas kuģa karoga valsts. 2007. un 2008. gada Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecības organizācijas (NAFO) sanāksmē Parlamenta pārstāvji nepiedalījās. Tādēļ vēlos norādīt, ka, ņemot vērā Lisabonas līgumu, Parlamentam ir jābūt pārstāvētam turpmākajās debatēs par starptautiskām konvencijām šajā jautājumā.

  João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Galvenais Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecības organizācijas (NAFO) darbības mērķis ir ilgtspējīgas pārvaldības veicināšana un zvejas resursu saglabāšana apgabalā, kuram ir piemērojama NAFO konvencija, balstoties uz sadarbību starp valstīm.

Mēs atbalstām un augstu novērtējam starptautiskās partnerības un sadarbības principu šajā jomā, balstoties uz neapgāžamiem zinātniskiem atklājumiem. Tādēļ uzskatām, ka 2007. un 2008. gadā šajā nolūkā pieņemtais konvencijas grozījums, kura mērķis ir panākt tās atbilstību citām reģionālajām konvencijām un starptautiskajiem instrumentiem, kā arī integrēt mūsdienu zivsaimniecības pārvaldības koncepcijas, ir atbalstāms.

Tomēr nevaram nenorādīt, ka diemžēl ar nokavēšanos Parlamentam tika uzdots pieņemt lēmumu šajā lietā. Tik tiešām, Komisijas priekšlikums par ieviešanu Savienības tiesību aktos ir datēts 2010. gada 8. martā, tātad līdz dokumenta izstrādāšanai un apspriešanai Parlamentā pagāja viens vai divi gadi.

Turpmāk būtiski svarīga būs savlaicīga iesaistīšanās un līdzdalība, un būtu ideāli, ja Parlaments pats būtu pārstāvēts sarunu procesā.

  Pat the Cope Gallagher (ALDE), rakstiski. – (GA) Konvencija par turpmāko daudzpusējo sadarbību Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecībā tika parakstīta 1978. gada 24. oktobrī Otavā un tā stājās spēkā 1979. gada 1. janvārī.

Galvenais Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecības organizācijas (NAFO) uzdevums kopš tā laika ir nodrošināt konsultācijas un sadarboties ar mērķi panākt maksimālu zivju resursu izmantošanu saglabāšanas apgabalā, aizsargāt un pareizi pārvaldīt šos resursus un popularizēt jauna veida domāšanu par starptautiskās sadarbības veicināšanu, lai pilnveidotu ilgtspējīgu jūras resursu pārvaldību tāljūras teritorijās.

Gadskārtējās NAFO sanāksmēs 2007. un 2008. gadā konvencijas līgumslēdzējas puses pieņēma “Grozījumu Konvencijā par turpmāko daudzpusējo sadarbību Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecībā”. Grozījums ievērojami izmaina konvenciju, lai tā vairāk atbilstu citām reģionālajām konvencijām un starptautiskajiem instrumentiem un tajā tiktu vairāk ņemta vērā mūsdienu zivsaimniecības pārvaldības prakse. Tādēļ šis grozījums ievērojami uzlabo šīs organizācijas strukturālo lietderību.

  Willy Meyer (GUE/NGL), rakstiski. – (ES) Konvencija par turpmāko daudzpusējo sadarbību Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecībā tika parakstīta 1978. gada 24. oktobrī Otavā un stājās spēkā 1979. gada 1. janvārī pēc tam, kad Kanādas valdībai tika iesniegti septiņu konvencijas līgumslēdzēju pušu ratifikācijas, pieņemšanas un apstiprināšanas dokumenti. Galvenais Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecības organizācijas (NAFO) mērķis ir — konsultējot un sadarbojoties, veicināt zvejas resursu optimālu izmantošanu, racionālu pārvaldību un saglabāšanu apgabalā, kurā ir piemērojama NAFO konvencija, kā arī popularizēt idejas starptautiskās sadarbības īstenošanai ar mērķi uzlabot ilgtspējīgu jūras resursu pārvaldību dziļjūras teritorijās saskaņā ar zinātniskiem principiem. Gadskārtējā NAFO sanāksmē 2007. gadā (angļu valodas versijā) un 2008. gadā (franču valodas versijā) konvencijas līgumslēdzējas puses pieņēma grozījumu Konvencijā par turpmāko daudzpusējo sadarbību Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecībā. Grozījums paredz vispārējo konvencijas pārskatīšanu, kuras galvenais mērķis ir to pietuvināt citām reģionālajām konvencijām un starptautiskajiem instrumentiem un integrēt tajos mūsdienu zivsaimniecības pārvaldības koncepcijas, un tādēļ balsoju par to.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. – (DE) Mēs jau pirms vairāk nekā 30 gadiem apsvērām optimālu un racionālu zvejas resursu saglabāšanas pārvaldību. Tagad ir pienācis laiks pārskatīt Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecības organizācijas (NAFO) regulas, ne tikai tādēļ, lai tās labāk saskaņotu ar citiem reģionāliem nolīgumiem un starptautiskiem instrumentiem, bet arī, lai tajās atspoguļotu pašreizējās zināšanas, piemēram, zivsaimniecības pārvaldības koncepcijas. Zvejas kvotas un krājumu pārvaldība ir būtiski svarīga, lai novērstu pilnīgu zvejas resursu pārtērēšanu iekšzemes ūdeņos un okeānos. Tomēr šajā ziņā mums jānodrošina arī, lai tādas organizācijas kā NAFO arī turpmāk būtu rīcībspējīgas, pateicoties vienkāršai struktūrai un labai darba organizācijai. Ir arī svarīgi novērst pārmērīgi lielu izmaksu rašanos. Šo iemeslu dēļ ir pamatota vismaz daļēja zivsaimniecības politikas renacionalizācija, lai ar to būtu iespējams visaptveroši risināt reģionālās problēmas. Ņemot to vērā, attiecīgi arī balsoju.

  Claudio Morganti (EFD), rakstiski. – (IT) Ar šo priekšlikumu tiek atjaunināti ES tiesību akti, transponējot tajos Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecības komisijas kontroles un noteikumu izpildes shēmu. Tiek pieņemta jauna procedūra, kas paredzēta, lai uzlabotu tās ieteikumu kontroli un noteikumu izpildi zvejniecības jomā un jo īpaši, lai veicinātu, ka šos noteikumus ievērotu kuģi, kas nav konvencijas līgumslēdzējas puses kuģi. Turklāt ar to tiek arī ieviesta jauna valsts ostu kontroles sistēma, kas nodrošinās to, ka Eiropas ostās netiek izkrautas un pārkrautas citā kuģī tādas saldētas zivis, kuru likumību nav verificējusi ārvalstu zvejas kuģa karoga valsts.

Jauni pasākumi tiek ieviesti to kuģu kontrolei, kas veic nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju. Galvenais mana balsojuma iemesls par šo ziņojumu ir aizturēt, apkarot un izskaust nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju.

  Wojciech Michał Olejniczak (S&D), rakstiski. – (PL) Wałęsa kunga ziņojums attiecas uz grozījumiem Konvencijā par turpmāko daudzpusējo sadarbību Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecībā, kas tika parakstīta 1978. gada 24. oktobrī Otavā un stājās spēkā 1979. gada 1. janvārī. NAFO, proti, Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecības organizācijas, uzdevums ir nodrošināt zvejas resursu racionālu pārvaldību, optimālu izmantošanu un saglabāšanu, pamatojoties uz konsultāciju un sadarbību. Galvenais šīs organizācijas uzdevums ir veicināt starptautisko sadarbību, lai uzlabotu ilgtspējīgu jūras resursu pārvaldību atklātās jūras teritorijās, balstoties uz zinātnisko pētījumu pamatprincipiem. Referente ierosina pozitīvi vērtējamus grozījumus konvencijā, kā rezultātā pašreizējie noteikumi vairāk atbildīs spēkā esošajiem starptautiskā un reģionālā līmeņa instrumentiem.

Ierosinātās izmaiņas ir šādas: NAFO struktūras modernizēšana (Ģenerālpadomes un zvejniecības komisijas apvienošana vienā struktūrvienībā), budžetā izdarāmo iemaksu reformēšana, skaidru vadlīniju ieviešana attiecībā uz NAFO līgumslēdzēju pušu saistībām, lēmumu pieņemšanas procesa izmaiņas un jaunas konfliktu atrisināšanas procedūras ieviešana, lai efektīvi risinātu radušos strīdus, kas nāks par labu Eiropas Savienības interesēm.

  Alfredo Pallone (PPE), rakstiski. – (IT) Wałęsa kunga ziņojumā ir paredzēti grozījumi Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecības organizācijas (NAFO) 1978. gada konvencijā, un tas ir solis uz priekšu attiecībā uz sadarbību un pārvaldību zvejas resursu jomā ziemeļrietumu Atlantijā. Es balsoju par konvencijas grozījumu, jo zinātniskie pētījumi veicina starptautisko sadarbību šī apgabala jūras resursu izmantošanā. Turklāt grozījuma apstiprināšana ir zīme, ka pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā Parlamentam jāuzņemas jauna loma, jo līgumā ir uzsvērta vajadzība paātrināt konvenciju apstiprināšanas un atjaunināšanas darbu.

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. – (PT) Galvenais Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecības organizācijas (NAFO) darbības mērķis ir nodrošināt racionālu zvejas resursu pārvaldību un saglabāšanu apgabalā, kuram ir piemērojama NAFO konvencija. ES ir viena no konvencijas līgumslēdzējām pusēm šajā reģionālajā zivsaimniecības organizācijā (RZO) un, tāpat kā citi gadskārtējās sanāksmes 2007. gadā dalībnieki, tā apstiprināja grozījumu Konvencijā par turpmāko daudzpusējo sadarbību Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecībā. Grozījuma uzdevums ir vienkāršot un modernizēt šīs organizācijas struktūru, to pielāgot mūsdienu realitātei zvejniecībā, ieviest jaunas saistību definīcijas konvencijas līgumslēdzējām pusēm, proti, karogu valstīm un ostu valstīm, un precizēt NAFO dalībnieku tiesības un saistības.

Ņemot vērā ES labākās intereses, sevišķi zvejas iespējas, kas saskaņā ar šo konvenciju tiek piešķirtas ES, esuzskatu, ka šī grozījuma apstiprināšana ir būtiski svarīga un ka to var kritizēt tikai par to, ka tas ir novēlots.

Tāpat kā referente, arī es izsaku nožēlu par Komisijas priekšlikuma iesniegšanas aizkavēšanos par vairāk nekā diviem gadiem no dienas, kad šis grozījums tika pieņemts vienā no NAFO gadskārtējām sanāksmēm 2007. gadā.

Ziņojums attaisno manu balsojumu par tā apstiprināšanu.

  Crescenzio Rivellini (PPE), rakstiski. – (IT) Vēlos apsveikt Wałęsa kungu par viņa izcilo ziņojumu un arī atgādināt un uzsvērt faktu, ka 2009. gada decembrī stājās spēkā Lisabonas līgums. Ņemot vērā Zivsaimniecības komitejai piešķirtās jaunās pilnvaras, Eiropas Parlamentam jābūt pietiekami pārstāvētam turpmākajās sarunās par starptautiskajām konvencijām nākotnē.

2007. un 2008. gada Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecības organizācijas sanāksmē Parlamenta pārstāvji nepiedalījās. Institūcija ir sniegusi piekrišanu savas kompetences ietvaros, bet vienlaikus es vēlos atgādināt Padomei un Komisijai par jaunajām procesuālajām prasībām un par to, ka ir jārespektē jaunās Eiropas Parlamenta pilnvaras.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Konvencija par turpmāko daudzpusējo sadarbību Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecībā tika parakstīta 1978. gada 24. oktobrī Otavā un stājās spēkā 1979. gada 1. janvārī pēc tam, kad Kanādas valdībai tika iesniegti septiņu konvencijas līgumslēdzēju pušu ratifikācijas, pieņemšanas un apstiprināšanas dokumenti. Galvenais NAFO uzdevums ir ar konsultāciju un sadarbības palīdzību veicināt zvejas resursu optimālu izmantošanu un racionālu pārvaldību un saglabāšanu apgabalā, kuram ir piemērojama NAFO konvencija, kā arī popularizēt starptautiskās sadarbības idejas ar mērķi uzlabot ilgtspējīgu jūras resursu pārvaldību tāljūras teritorijās, pamatojoties uz galvenajiem zinātniskajiem pētījumiem.

Gadskārtējā NAFO sanāksmē 2007. gadā (angļu valodas versijā) un 2008. gadā (franču valodas versijā) konvencijas līgumslēdzējas puses pieņēma grozījumu Konvencijā par turpmāko daudzpusējo sadarbību Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecībā. Grozījuma rezultātā konvencija tiek pilnībā pārstrādāta — galvenokārt ar mērķi panākt lielāku tās atbilstību citām reģionālajām konvencijām un starptautiskajiem instrumentiem, kā arī integrēt tajā mūsdienu zivsaimniecības pārvaldības koncepcijas.

  Oreste Rossi (EFD), rakstiski. – (IT) Atbalstu ieteikumu par visaptverošu Konvencijas par turpmāko daudzpusējo sadarbību Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecībā pārskatīšanu, ja tajā tiek integrētas zivsaimniecības pārvaldībā mūsdienās izmantotās koncepcijas. Izmaiņas, no vienas puses, ir saistītas ar pasākumu vienkāršošanu, bet no otras, ar skaidru karoga valstu un ostu valsu pienākumu definēšanu.

Ziņojums: Britta Thomsen (A7-0264/2010)

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. – (PT) Jānovērš situācija, kad pastāvīgās darbavietas tiek mainītas uz netipisku darbu, kas rada darba drošības neesamību. Stāvoklis kļūst vēl nopietnāks, ja ņemam vērā nedeklarēto darba ņēmēju — sieviešu — skaita pieaugumu, kā arī faktu, ka daudzām sievietēm nav citas izvēles kā pieņemt nestabilus darba apstākļus. Neskatoties uz to, oficiālais to sieviešu skaits, kas strādā nestabilos darba apstākļos, ir nepilnīgs, jo netiek ņemti vērā, piemēram, apmaksātie mājsaimniecības darbi un aprūpes pakalpojumi. Tiesiskais regulējums jāpielāgo pašreizējai situācijai, kas var radīt nestabilus darba apstākļus, sevišķi nepilnas slodzes darbu ne pēc darba ņēmēja izvēles, un faktam, ka uzņēmumi neziņo par tādiem pamata darba apstākļiem kā pilnīga darba drošības neesamība, zems atalgojums, sociālās aizsardzības un karjeras izaugsmes iespēju neesamība vai pat darba ņēmēju kolektīvas pārstāvības neesamība. Lai novērstu šādu situāciju, jāveicina sākotnējās un turpmākās apmācības nodrošināšana, labāka informētība par tiesībām un reāla sieviešu profesionālās un ģimenes dzīves analīze, jo pieeja, ka sieviešu ienākumi tiek uzskatīti ne par galvenajiem ienākumiem, var būt maldinoša, tāpēc ka bieži vien tie ir vienīgie ienākumi ģimenē.

  Roberta Angelilli (PPE), rakstiski. – (IT) Stratēģija „Eiropa 2020” piedāvā nodarbinātības līmeni 20–64 gadu vecuma grupā paaugstināt līdz 75 % un samazināt to iedzīvotāju skaitu, kam draud nabadzība. Lai sasniegtu šos mērķus, ir arī jāveic pasākumi pret visa veida nestabilām darba attiecībām, tostarp pret rakstisku darba līgumu neesamību, līgumiem par mazāk nekā 10 stundu darbu nedēļā un īstermiņa darba līgumiem uz noteiktu laiku. Turklāt jāmin vēl darbi, kuros tiek ignorētas minimālās veselības aizsardzības un darba drošības prasības un kuros līdz ar to ir augsts negadījumu līmenis un lielāks risks attiecībā uz slimībām un dažāda veida apdraudējumiem.

Šāda veida līgumi, ņemot vērā visus ar tiem saistītos riskus, bieži tiek piedāvāti sievietēm, kas tiek „sodītas” sakarā ar dzimumu, vecumu, ģimenes apstākļiem vai imigrantes statusu. Eiropas Savienībai ir jāiejaucas, pieņemot tiesību aktus, lai darba tirgū nodrošinātu dzimumu līdztiesību un samazinātu dzimumu segregāciju. Dalībvalstīm savukārt jāpastiprina kontrole, lai samazinātu ļaunprātīgas izturēšanās pret sievietēm gadījumus, cīnītos pret nelegālu darbu un veiktu atturošas darbības attiecībā uz darba devējiem.

  Vilija Blinkevičiūtė (S&D), rakstiski. – (LT) Es atzinīgi novērtēju Eiropas Parlamenta iniciatīvu sniegt šo svarīgo ziņojumu par sievietēm nestabilās darba attiecībās. Nestabilās darba attiecībās galvenokārt strādā tieši sievietes, kurām bieži netiek piešķirts pat obligātais darba ņēmēju sociālo standartu prasību minimums. Sievietēm ir tendence strādāt nepietiekami apmaksātu darbu, kurā tās var savienot darbu ar ģimenes dzīvi, un tāpēc viņas ir spiestas atteikties no sociālajām garantijām un piekrist strādāt sliktos darba apstākļos. Sociālā aizsardzība ir būtiski svarīga elastdrošības daļa. Tādēļ, lai atrisinātu šīs problēmas, ir ārkārtīgi svarīgi veicināt, lai dalībvalstis un sociālie partneri saskaņotu savus regulatīvos un līgumu noteikumus attiecībā uz darba apstākļiem. Dalībvalstīm jāmazina sieviešu divkāršais noslogojums, kas ir viens no iemesliem, kāpēc sievietes veido lielāko daļu no darba ņēmējiem, kas strādā nestabilās darba attiecībās. Ir ārkārtīgi svarīgi nodrošināt visiem darbiniekiem vienlīdzīgus sociālos pakalpojumus un pabalstus, tostarp dzemdību atvaļinājumu, veselības aprūpi un vecuma pensiju, kā arī izglītības un apmācības pieejamību neatkarīgi no viņu nodarbinātības nosacījumiem.

  Vito Bonsignore (PPE), rakstiski. – (IT) Apsveicu referenti par to, ka viņa ir pievērsusi uzmanību darba dzīves aspektam, kurā joprojām ir vērojamas pārmērīgi lielas dzimumu atšķirības. Ekonomikas un finanšu krīze ir neapšaubāmi pasliktinājusi to darba ņēmēju apstākļus, kas ir nestabilās darba attiecībās, sevišķi sieviešu vidū, kuras uzņemas vislielāko nestabilu darba apstākļu radīto slogu. To apstiprina nesen iegūtie dati, parādot, ka 55 % no uzņēmumiem tikai sievietes strādā nepilna darba laika darbu. Ir arī aprēķināts, ka 31,5 % sieviešu strādā nepilnu darba laiku, salīdzinot ar 8,3 % vīriešu, un nestabilie darba apstākļi rada vēl lielāk traumu skaitu un lielāku risku attiecībā uz slimībām un dažādiem apdraudējumiem. Īsumā — tā ir nevienlīdzīga situācija, pret kuru Eiropas Savienība nevar palikt vienaldzīga.

Balsoju par šo ziņojumu, jo piekrītu, ka ir jāapkaro šī problēma, un aicinu dalībvalstis un sociālos partnerus pamatīgi saskaņot savus regulatīvos un līgumu noteikumus. Ceru arī, ka Komisija un dalībvalstis pastiprinās uzraudzību attiecībā uz minimālo veselības aizsardzības un darba drošības prasību ievērošanu darba vietā. Ir vēl daudz darāmā, lai mēs varētu garantēt sievietēm taisnīga darba tirgus pieejamību.

  Lara Comi (PPE), rakstiski. – (IT) Eiropas Savienībā tāds vienkārši aprakstošs jēdziens kā “sievietes nestabilās darba attiecībās” joprojām ietver divas diskriminācijas formas, no kurām abas ir ļoti nopietnas. Pirmā ir saistīta ar sieviešu darba jautājumu, kas tiek risināts no mūsdienu, ilgtspējīga skatupunkta vēl citā šīs plenārsēdes dokumentā. Otra ir saistīta ar divpakāpju darba tirgu, kāds ir vērojams daudzās dalībvalstīs, kur dažiem darba ņēmējiem ir tiesības un aizsardzība, bet daži nonāk apstākļu varā, ko bieži vien tie nespēj kontrolēt. Ja paraugāmies uz datiem objektīvi, kļūst aizvien skaidrāks, ka nākotnē parastā nodarbinātība būs saistīta arī ar lielāku risku uzņemšanos, nekā tas ir bijis līdz šim. Tomēr jānodrošina šādu pārmaiņu uzraudzība, lai novērstu spekulācijas, kas kaitē ar līguma noteikumiem vismazāk aizsargātām personām, sevišķi tiem, kuru stāvoklis ir nelabvēlīgs. Eiropas institūcijām ir pienākums novērst diskrimināciju un ļaut ikvienam netraucēti sasniegt savus profesionālos mērķus atbilstoši spējām, kompetencei un mērķiem. Vēlos izmantot šo iespēju, lai uzsvērtu, ka būtu lietderīgi veikt papildu pētījumus par sievietēm nestabilās darba attiecībās, lai varētu plānot rīcību šķēršļu novēršanai bez pārlieku lielas iejaukšanās.

  Corina Creţu (S&D), rakstiski. – (RO) Es balsoju par nestabilu darba apstākļu apkarošanu, kuri ir aizvien pieaugoša ekonomikas krīzes iezīme. Tas palīdzēs efektīvāk izskaust darba drošības neesamību, zemo atalgojuma līmeni, vairākos gadījumos nelegālu darbu, lai izvairītos no nodokļu maksāšanas, sociālās aizsardzības neesamību gadījuma darbos nodarbinātajiem, kā arī tādu darba vidi, kurā netiek ievēroti minimālie veselības aizsardzības un darba drošības standarti un prasības darba ņēmēju aizsardzībai pret negadījumiem.

Vienlaikus šie pasākumi palīdzēs mums daudz efektīvāk cīnīties pret dzimumu diskrimināciju, kas galvenokārt valda nestabila darba jomā, kur par šo nehumāno darba apstākļu upuriem pārsvarā kļūst sievietes.

Ļaunprātīgā izturēšanās pret mājsaimniecībā nodarbinātām personām, kas galvenokārt ir sievietes, diskriminācija pret sievietēm atalgojuma ziņā un sieviešu — migrantu — ekspluatācija, kuras nav ne informētas, ne arī spējīgas aizstāvēt savas tiesības, — tie ir tikai daži no daudzajiem iemesliem, kādēļ balsoju par šiem pasākumiem, kuru mērķis ir risināt šo necilvēcīgo sociāli ekonomisko situāciju.

  Vasilica Viorica Dăncilă (S&D), rakstiski. – (RO) Uzskatu, ka dalībvalstīm ir jārada iespēja piedāvāt sievietēm darbu un arodbiedrībām aizsargāt tādas viņu tiesības kā pienācīgs atalgojums, grūtniecības un dzemdību atvaļinājums, taisnīgs un regulārs darba laiks un darba vide bez diskriminācijas. Uzskatu, ka dalībvalstīm jānosaka sodi par šķēršļu radīšanu dalībai arodbiedrībās un arī jāpiedāvā konsultācijas, kas ir viegli pieejamas sievietēm, kuras nevar izmantot uzņēmuma sniegtu atbalstu, piemēram, privātās mājsaimniecībās un lauksaimniecībā nodarbinātām sievietēm.

  Proinsias De Rossa (S&D), rakstiski. – Atbalstu šo ziņojumu, kurā ir uzsvērts, ka darbs nestabilos apstākļos neproporcionāli lielā mērā skar darba ņēmējas — sievietes. Tik tiešām, tas ir vēl viens pierādījums tam, ka ir jāuzlabo noteikumi par grūtniecības, dzemdību un paternitātes atvaļinājumiem, lai sievietes un vīrieši varētu līdzsvarot darba pienākumus ar pienākumiem pret ģimeni. Nestabili darba apstākļi ir saistīti ar nestandarta nodarbinātību, kuras galvenās iezīmes ir zema darba drošība vai darba drošības neesamība, zems atalgojuma līmenis, sociālās aizsardzības tiesību neesamība, aizsardzības trūkums pret diskrimināciju un darba vide, kurā nav nodrošinātas minimālās darba drošības un veselības aizsardzības standartu prasības. Saskaņā ar jaunākajiem pieejamajiem datiem 31,5 % no darba ņēmējām — sievietēm strādā nepilnu darba laiku, salīdzinot ar 8,3 % vīriešu. Nestabils darbs ir ne tikai ievērojams sieviešu un vīriešu atalgojuma atšķirību iemesls, bet rada arī šķēršļus karjeras izaugsmei, kas nodrošinātu labākas darba iespējas un profesionālo attīstību, pretstatā piespiežot daudziem strādāt zemu atalgotu, nedrošu darbu. Tik tiešām sievietes no mazāk attīstītām valstīm ierodas ES un strādā mazkvalificētu vai pat nelegālu darbu. Nestabilu darba apstākļu upuri ir vismazāk aizsargātās mūsu sabiedrības grupas, kuriem darbā tiek liegta cilvēciskā cieņa un iespējas veidot cilvēka cienīgu dzīvi sev un savām ģimenēm.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Nestabils darbs nav dzimumu līdztiesības jautājums, lai gan reizēm tas ir sevišķi izplatīts sieviešu vidū, un ikviens viedoklis, kurš paredz tā reducēšanu līdz dzimumu vienlīdzības līmenim, ir stipri vienkāršots.

Kā jau vairākkārt esmu atzīmējis, ir pierādījies, ka neelastīgi darba likuma modeļi ir cietuši neveiksmi. Savienoto Valstu piemērs parāda, ka elastība nav sinonīms vārdam “nedrošība”, bet drīzāk gan apzīmējumam “dinamisks darba tirgus”. Lielāka elastība ne vienmēr nozīmē lielāku nestabilitāti; faktiski gandrīz nekad.

Analizējot krīzi, sapratīsim, ka modeļi, pie kuriem bijām pieraduši, ir cietuši neveiksmi un ka, ja tiešām vēlamies izveidot darba vietas, jāsāk apsvērt netipisku darba līgumu kā normālas darba prakses ieviešanu darba tirgū — neatkarīgi no tā, vai tie ir saistīti ar nepilna darba laika darbu, gadījuma vai īslaicīgu maiņu darbu, darbu mājās vai ar telekomunikāciju palīdzību — nezaudējot to drošību, ko iegūsim, pateicoties dinamismam un elastībai. Uzskatu, ka šādā veidā sievietes var būt galvenās labuma guvējas no šādām elastīgākām darba sistēmām, kur viņu profesionālās un ģimenes dzīves vai mātes lomas apvienošana neradīs tik lielu trauksmi, kā tas bija iepriekš, izmantojot tradicionālās darba formas.

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) Pašreizējā ekonomikas un finanšu krīze ir saasinājusi nabadzīgo darba ņēmēju — sieviešu — problēmas, kas bieži nonāk sevišķi neaizsargātā stāvoklī darba ziņā, kas tām meistarīgi jāapvieno ar pienākumiem ģimenē. Balsoju par šo ziņojumu, jo piekrītu, ka ar šo problēmu ir jācīnās, aicinot dalībvalstis un sociālos partnerus izstrādāt jaunas un iedarbīgas stratēģijas attiecībā uz nedrošām darba attiecībām, ievērojot dzimumu vienlīdzību. Vēlos uzsvērt šajā rezolūcijā pausto lūgumu Komisijai iesniegt priekšlikumu par vienlīdzīga atalgojuma principa ieviešanu vīriešiem un sievietēm.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Mēs balsojām par šo pašiniciatīvas ziņojumu, kurā ir uzsvērts dzimumu aspekts nestabilās darba attiecībās, nosodītas dažādas situācijas un tiek prasīts ieviest vairākus pasākumu pret sievietēm vērstas diskriminācijas apkarošanai. Kopumā ziņojums ir vērtējams pozitīvi, bet tajā ir arī ietvertas dažas pretrunas un apgalvojumi, kuriem mēs nepiekrītam.

Vissvarīgākie pozitīvie priekšlikumi šajā ziņojumā ir šādi:

Komisija tiek aicināta palīdzēt dalībvalstīm veidot kampaņu, kas vērsta uz to, lai veicinātu nestabilās darba attiecībās nodarbināto pāreju uz pastāvīgu darbu;

Komisija un dalībvalstis tiek lūgtas izstrādāt stratēģiju attiecībā uz nestabilām darba attiecībām, lai galveno uzmanību vērstu uz cilvēka cienīgu un “zaļu” darbavietu izveidi un vienlaikus ņemtu vērā vīriešu un sieviešu vienlīdzīgu nodarbinātību;

Padome un Komisija tiek mudinātas norādīt nestabilas nodarbinātības iezīmes dalībvalstu nodarbinātības politikas izstrādei paredzētajās vadlīnijās un jaunajā dzimumu līdztiesības stratēģijā.

  Nathalie Griesbeck (ALDE), rakstiski. – (FR) Nākamajā dienā pēc Nabadzības un sociālās atstumtības apkarošanas dienas es apņēmīgi balsoju par šo ziņojumu par darba ņēmējiem nestabilās darba attiecībās. Tas ir fakts, ka, neskatoties uz pozitīvu attīstību vīriešu un sieviešu paritātes un dzimumu vienlīdzības jomā, sievietes joprojām ir daudz neaizsargātākas par vīriešiem, runājot par nodarbinātību. Sievietes nestabilos darbos strādā daudz biežāk nekā vīrieši. Joprojām pastāv vairākas atšķirības starp vīriešiem un sievietēm iespējamo darba vietu, darba kvalitātes, ienākumu un darba atlīdzības ziņā.

Tāpēc ir ārkārtīgi svarīgi, lai Komisija veiktu vajadzīgos pasākumus aktīvai vienlīdzīgu iespēju veicināšanai starp vīriešiem un sievietēm nodarbinātības politikas ietvaros, izmantojot nākotnes dzimumu vienlīdzības stratēģiju, pakāpenisku nestabilās darba attiecībās nodarbināto pāreju uz pastāvīgu darbu un atbalstot dalībvalstu iniciatīvas šajā virzienā.

  Jarosław Kalinowski (PPE), rakstiski. – (PL) Sievietēm viņu darba mūžā un viņu karjeras izaugsmes ceļā bieži traucē stereotips, ka sieviete ir vājāka, ka viņai ir mazāka izturība pret stresu un viņa jebkurā brīdī var kļūt grūtniece, un tāpēc var pieprasīt slimības atvaļinājumu vai cita veida atvaļinājumus biežāk nekā vīrieši. Tāpēc sievietēm arī ir grūtāk atrast darbu, un tās, kurām ir darbs, tiek atalgotas zemākā līmenī nekā vīrieši, kas veic to pašu darbu. Ekonomikas krīze ir saasinājusi šīs problēmas un parādījusi apmēru, kādā sievietes tiek ekspluatētas darba tirgū. Īstermiņa darba līgumi un nepilna darba laika līgumi bez iespējām saņemt samaksu par virsstundām ir tikai daži tādas prakses piemēri, ko es uzskatu par nepieņemamu.

Tādēļ ir būtiski svarīgi pievērst uzmanību vajadzībai ievērot darba likumu vienlīdzīgi attiecībā uz visiem darbiniekiem. Mums jācīnās pret veidu, kā tiek izmantots sarežģītais stāvoklis, kādā šodien atrodas iedzīvotāji, lai piespiestu tos strādāt nepiemērotos un veselībai kaitīgos apstākļos, sevišķi runājot par sievietēm, kurām vēl turklāt jācīnās pret stereotipiem.

  Giovanni La Via (PPE), rakstiski. – (IT) Balsoju par Thomsen kundzes ziņojumu, jo uzskatu, ka pašreiz ir jāpārskata tiesību akti par darba nosacījumiem sievietēm, kuras ir nodarbinātas nestabilos darba apstākļos. Lielākajā daļā valstu tie nosacījumi, kas bija noteicošie vēl pirms zināma laika, ir mainījušies, tāpēc daudz vairāk sieviešu ir iesaistītas nestabilās darba attiecībās. Bieži ir gadījumi, kad sievietes netiek iepazīstinātas ar viņu tiesībām un tāpēc viņām daudz lielākā mērā draud jebkādas tiesiskās aizsardzības zaudēšana un netaisnīga atlaišana no darba bez pārsūdzēšanas tiesībām. Šāds stāvoklis pilnīgi noteikti jāizbeidz, izrādot vienādu cilvēcisko cieņu pret visiem darba ņēmējiem. Tādēļ vīriešiem un sievietēm jāgarantē vienlīdzīgas apmācības un profesionālās pārkvalificēšanas iespējas. Sevišķi tas attiecas uz sievietēm, kurām nepieciešama lielāka aizsardzība grūtniecības laikā un laikā, kad bērns tiek barots ar krūti, kā arī bieži vien tajos kritiskajos brīžos, kad viņas atgriežas darbā.

  Jean-Marie Le Pen (NI), rakstiski. – (FR) Ar Parlamenta Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komiteju saistītā darba kontekstā sociālistu deputātes Britta Thomsen kundzes ziņojumam būtu jābūt bagātīgam sociālā progresa ziņā. Tomēr parasti šāda veida ziņojumi ir pilni ar diezgan vājiem, vispārējiem priekšlikumiem, kas faktiski nav pieņemami un sakņojas stingri kreisā, ekoloģiskā un proimigrācijas kontekstā.

Piemēram, nevar uzskatīt, ka sieviešu migrantu apmešanās uz dzīvi citā valstī ir atbalstāma, sevišķi gadījumos, kad faktiski nav noteikts, vai tās ir legālās vai nelegālās imigrantes. Ja ir taisnība, ka šīs sievietes vai šie vīrieši ir pirmie globalizācijas un galēji liberālās jaunās verdzības upuri, tad veids, kā novērst to nonākšanu jebkādos briesmīgos slazdos (ļaunprātīga izturēšanās, vardarbība vai seksuāla izmantošana), pirmkārt, ir rast iespējas viņām palikt savā izcelsmes valstī.

Tādēļ ir jālabo imigrācijas politika, lai tās personas, kuras vilina ekonomiskā trimda, varētu palikt savā mītnes zemē, pārdefinējot ierobežojošo starptautisko atbalstu, lai nodrošinātu šo valstu politisko un ekonomisko stabilitāti.

  Marisa Matias (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Nestabilitāte skar ne tikai darba apstākļus un attiecības, bet arī darba ņēmēju dzīves stabilitāti un kvalitāti. Nestabilitāte Eiropā skar vairāk sievietes nekā vīriešus, līdz ar to saasinot dzimumu atšķirības darba vietās, sevišķi sociālo tiesību un atalgojuma ziņā. Šī situācija ir vēl smagāka attiecībā uz mājsaimniecības darbiem un darbu, ko veic migrantes.

Šajā krīzē darba zaudēšana vispirms skar darba ņēmējus, kas strādā nestabilu darbu. Ņemot vērā ekonomikas lejupslīdi un darba vietu zaudēšanu, kurās ir parakstīti līgumi, nodarbinātības struktūra kļūst aizvien nestabilāka. Šis cikls ir jāmaina uz pretējo. Ir jānodrošina dzimumu vienlīdzība un sociālās tiesības darba vietā. Cīņai pret nestabilām darba attiecībām un sieviešu divkāršo noslogojumu jākļūst par neatliekamāko ES uzdevumu, un tādēļ es atbalstu šo ziņojumu, jo tas ir solis šajā virzienā.

  Willy Meyer (GUE/NGL), rakstiski. – (ES) Balsoju par Thomsen kundzes ziņojumu, kurā tiek risināts jautājums par sievietēm nestabilās darba attiecībās, jo esmu nobažījies par sievietēm, kuras ir sevišķi smagi skārušas šīs ekonomikas krīzes sekas. Krīze radīja lielu ietekmi uz nestabilo darbu, ko lielākoties veic sievietes. Atbalstu šo rezolūcijas priekšlikumu, jo mums jāattīsta tālāk tiešās un netiešās diskriminācijas, kas balstīta uz dzimumu, apkarošana. Pašlaik to sieviešu īpatsvars, kas strādā nestabilos darba apstākļos, ir pārmērīgi liels, un tām šis darbs ir bieži jāapvieno ar pienākumiem mājās. Atbalstu to tādēļ, ka esmu apņēmies mainīt pašreizējo netaisnīgo situāciju, kurā sievietēm ir mazāk iespēju piekļūt darba vietām, lielākā daļa strādā nestabilākos darba apstākļos un turpina saņemt par darbu mazāk nekā vīrieši, kas veic to pašu darbu. Visu minēto iemeslu dēļ es balsoju par šo rezolūcijas priekšlikumu, kurā cita starpā ir uzsvērta vajadzība nodrošināt dzimumu vienlīdzību un samazināt dzimumu segregāciju darba tirgū, un dalībvalstis tajā tiek aicinātas apkarot nelegālo darbu, lai to pārveidotu formālā nodarbinātībā.

  Louis Michel (ALDE), rakstiski. – (FR) Atbalstu ziņojumu par sievietēm nestabilās darba attiecībās, jo nevaru pieņemt, ka 21. gadsimtā joprojām pastāv lielas atšķirības attiecībā uz sievietēm Eiropas Savienībā nodarbinātības iespēju, darba kvalitātes, ienākumu un vienlīdzīga atalgojuma ziņā par vienādu darbu vai vienlīdz vērtīgu darbu. Diemžēl pārāk lielais nestabilā darbā nodarbināto sieviešu skaits ir galvenais abu dzimumu atalgojuma atšķirību veicinošais faktors, un es piekrītu viedoklim, ka, uzlabojot darba kvalitāti sievietēm, šīs atalgojuma atšķirības samazināsies.

Uzskatu arī, ka visiem darba ņēmējiem, kas strādā nestabilu darbu, tostarp sievietēm, ir tiesības uz izglītību un profesionālo apmācību un ka ir jāuzlabo augsta līmeņa izglītības, apmācības un studiju pieejamība meitenēm un jaunām sievietēm. Visbeidzot, ir svarīgi, lai Komisija turpinātu sniegt atbalstu dalībvalstīm, veidojot kampaņu, kas vērsta uz to, lai veicinātu nestabilās darba attiecībās nodarbināto pāreju uz pastāvīgu darbu.

  Alexander Mirsky (S&D), rakstiski. – (LV) Diemžēl neproporcionāls darba atalgojums starp sievietēm un vīriešiem it sevišķi izpaužas krīzes laikā. Ir nepieciešams krietni paplašināt šo debašu tēmu un tad izvirzīt konkrētus priekšlikumus darba attiecību regulēšanai darba ņēmējām sievietēm. Ir nepieciešams papildus ieviest sociālās garantijas, it īpaši vientuļām mātēm, sievietēm ar invaliditāti, smagajā rūpniecībā nodarbinātām sievietēm. Sabiedrības pienākums ir šādā veidā sniegt skaidru signālu darba devējiem par to, ka ir nepieņemami izmantot iespējas pazemināt atalgojumu vai darba laiku pēc dzimuma pazīmes. Ir nepieciešams izveidot atsevišķu ES fondu, lai atbalstītu vientuļās mātes gadījumos, kad viņas zaudē darbu un līdzekļus dzīvošanai. Šajā ziņā ziņotājas Britta Thomsen kundzes iniciatīva ir ļoti savlaicīga. Es pilnībā atbalstu šo ziņojumu, kā sākumu jaunai pieejai sieviešu nodarbinātības problēmu risināšanai.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. – (DE) Šīs nodarbinātības formas ir problēma, kas galvenokārt skar sievietes, jo karjeras un ģimenes spēku nesavienojamība piespiež daudzas sievietes strādāt nestabilos darba apstākļos, un tāpēc tām turpmākajā dzīvē neizbēgami draud nabadzība. Šajā ziņā nedrīkstam neievērot faktu, ka šāda veida darbs skar arī vīriešus un ka, pat strādājot pilna darba laika darbu, tiem var draudēt nabadzība. Tomēr ir arī izstrādātas sociālās shēmas un sociālie pasākumi smagos apstākļos nodarbināto iedzīvotāju atbalstam attiecīgajās pašvaldībās, ja rodas šāda vajadzība. Ziņojumā par daudz uzmanības ir veltīts migrantēm, kurām bieži gadās veikt nepilna laika darbu, un netieši tiek noteikts, ka jāatbalsta arī viņu uzturēšanās. Protams, ka sievietes īpaši ietekmē nepatiesie cilvēku tirgotāju solījumi, globalizācijas problēmas un — nelegālas ieceļošanas gadījumā —jaunas piespiedu darba formas uzņēmumos. Importētās nabadzības turpmākā atbalstīšana nav risinājums. Tas tikai vairo sociālās problēmas un var pastāvīgi apdraudēt sabiedrisko mieru. Šāda veida notikumu attīstības atbalstīšana nav pareizais ceļš. Visbeidzot, kaut ko mainīt ir iespējams tikai uz vietas, proti, tikai pašās izcelsmes valstīs. Šāda veida atbalsts “pa sētas durvīm” ir jānoraida visstingrākajā iespējamā veidā.

  Claudio Morganti (EFD), rakstiski. – (IT) Uzņēmumi ir reaģējuši šīs ekonomikas un finanšu krīzes situācijā, samazinot pagaidu darba vietas, piemēram, atlaižot darba ņēmējus, kas strādā saskaņā ar īstermiņa darba līgumiem uz noteiktu laiku, un ir pieņēmuši darbā personālu vai darbiniekus, kas strādā saskaņā ar cita veida līgumiem, kas nav noslēgti uz pastāvīgu laiku.

Es būtu atbalstījis šo rezolūciju, ja tajā darba devēji netiktu mudināti veikt konkrētus pasākumus sieviešu migrantu integrēšanai. Uzskatu, ka tas ir diskriminējoši attiecībā pret mūsu darba ņēmējām — sievietēm. Tādēļ balsoju pret šo rezolūciju.

  Wojciech Michał Olejniczak (S&D), rakstiski. – (PL) Referente jēdzienu “nestabils darbs” definē kā nodarbinātības formu ar zemu darba drošības līmeni, mazu atalgojumu, sociālās aizsardzības un ar nodarbinātību saistīto pabalstu neesamību, aizsardzības pret diskrimināciju neesamību, ierobežotām izaugsmes iespējām darba tirgū vai kolektīvās pārstāvības iespējām, vai darba vidi, kurā netiek nodrošinātas minimālās darba drošības un veselības aizsardzības prasības.

Finanšu un ekonomikas krīzes rezultātā nestabils darbs ir kļuvis vēl redzamāka un neatliekamāka problēma. Uzņēmumi ir apņēmīgi samazinājuši pagaidu darba vietu skaitu, un pastāv bažas, ka zaudētās darba vietas netiks aizvietotas. Diemžēl šāda situācija visvairāk ietekmē tieši sievietes, un šī problēma ir vislabāk pamanāma pakalpojumu (viesnīcas, ēdināšana, izglītība, veselība, sociālais darbs) un lauksaimniecības nozarē. Šajās nozarēs nodarbinātās sievietes nestrādā pilnu darba laiku, kas nozīmē, ka viņu algas un pensijas ir zemākas, viņas saņem zemāku sociālo atbalstu un viņām nav karjeras izaugsmes iespēju. Jaunākie pētījumi rāda, ka sievietēm ir grūtāk atrast darbu nekā vīriešiem.

Turklāt joprojām pastāv lielas atalgojuma atšķirības abu dzimumu atalgojumā (starpība ir apmērām 18 % —sievietes stundā pelna par vienu piekto daļu mazāk nekā vīrieši). Ņemot vērā iepriekš minētās problēmas, balsoju par šo ziņojumu, kurā tiek piedāvāts risinājums šai sarežģītajai situācijai saistībā ar nodarbinātības politiku.

  Alfredo Pallone (PPE), rakstiski. – (IT) Balsoju par Thomsen kundzes ziņojumu. Tādas ekonomikas lejupslīdes kā tā, ko pašlaik piedzīvojam, laikā dažām darba ņēmēju grupām vienmēr nākas maksāt augstāko cenu. Nestabilās darba attiecībās nodarbinātie faktiski cīnās ar šo krīzi bez aizsargmehānismiem, kas ir pieejami citiem darba ņēmējiem. Turklāt šajā kategorijā ietilpstošās sievietes ir vēl kritiskākā stāvoklī. Problēma, kas saistīta ar nestabilām darba attiecībām, ir izplatīta sieviešu vidū, sevišķi pakalpojumu un lauksaimniecības nozarē, un steidzami ir jāveic efektīvi pasākumi, lai šo situāciju mainītu. Tās galvenie iemesli ir dažādi. Atšķirības nodarbinātībā un atalgojuma starpība starp vīriešiem un sievietēm joprojām ir pārāk lielas, lai apgalvotu, ka ir panākta vienlīdzība, un tieši tādēļ dažu noderīgu pasākumu veikšana, piemēram, grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma, veselības aprūpes un vecuma pensiju nodrošināšana, būtu efektīvs veids, kā apturēt nestabilu darba attiecību izplatīšanos. Tomēr sākumpunkts izkļūšanai no šīs nevienlīdzīgās situācijas nodarbinātības jomā, protams, ir jaunu sieviešu izglītība un apmācība. Beidzot, ir jāveic daudz dziļāka zemas kvalifikācijas cēloņu, iemeslu un izmaksu izpēte.

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. – (PT) Nestabilas darba attiecības ir svarīgs sociālās nestabilitātes faktors, kas pašlaik ievērojami pasliktinās, ņemot vērā augstos bezdarba rādītājus, kas dažās valstīs, tostarp arī manējā — Portugālē —, joprojām pieaug.

Tradicionāli visa veida nedrošība vai atklātība pirmām kārtām un vissmagāk skar tās sievietes, kas strādā roku darbu, saņemot mazāku algu pat par vienādu darbu, sasniedzot augstāku bezdarba līmeni un lielāku darba nedrošību ilgstošu sociālo faktoru rezultātā, bet arī konkrēti viņu mātes lomas dēļ.

Šīs situācijas negatīvā ietekme neaprobežojas tikai ar jau tā smago diskrimināciju, kam sievietes vienmēr ir bijušas pakļautas, bet drīzāk ar to, ka tiek traucēta sieviešu līdztiesīgā piekļuve darba pasaulei, — problēma, kas ietekmē viņu ekonomisko neatkarību un personisko autonomiju.

Tāpēc darba nedrošības apkarošana, sevišķi attiecībā uz sievietēm, ir ļoti konstruktīvs ieguldījums sociālās stabilitātes un dzimumu vienlīdzības veicināšanā, kas ir viena no Eiropas Savienībā pieņemtajām pamatvērtībām.

  Rovana Plumb (S&D), rakstiski. – (RO) Pašreizējā ekonomikas un finanšu krīze ir radījusi arī to cilvēku skaita pieaugumu, kas strādā nestabilu darbu, — sevišķi sieviešu. Pastāvīgās darba vietas, kas tikušas zaudētas ekonomikas lejupslīdes laikā, noteikti netiks atjaunotas, bet aizstātas ar netipiskiem un ļoti netipiskiem darba līgumiem. Tas izraisīs strauju darba apstākļu līmeņa pasliktināšanos. Visā ES teritorijā 31,5 % sieviešu strādā nepilna darba laika darbus (30 stundas vai mazāk nedēļā), salīdzinot ar tikai 8,3 % vīriešu, kas strādā šādu darbu.

Uzskatu, ka apstākļus, kuros atrodas sievietes nestabilās darba attiecībās, var uzlabot, izmantojot pensijas pabalsta sistēmu noturību, iespējas saņemt aizdevumu pašpalīdzības projektiem, kā arī programmas darbavietu radīšanai un alternatīvu ienākumu avotu apgūšanai.

Aicinu Eiropas Komisiju un dalībvalstis izstrādāt dzīvotspējīgas stratēģijas attiecībā uz nestabilām darba attiecībām, galveno uzmanību vēršot uz cilvēka cienīgu “zaļo” darba vietu izveidi un dzimumu līdztiesības principa integrēšanu. Aicinu ikvienu dalībvalsti īstenot skaidrus pasākumus, lai samazinātu atalgojumu atšķirības starp dzimumiem par 10 % līdz 2020. gadam, tostarp arī attiecībā uz pensijām; lai uzlabotu dzīves līmeni, izskaustu nabadzību un stimulētu ekonomikas izaugsmi.

  Crescenzio Rivellini (PPE), rakstiski. – (IT) Vēlos apsveikt Thomsen kundzi par izcili paveikto darbu. Pārāk bieži sievietēm jāpieņem tādi darba nosacījumi, kas nav cilvēka cienīgi. Tādēļ ir stingri jāseko līdzi darba ņēmēju sieviešu stāvoklim, sevišķi grūtniecības laikā vai periodā, kad sievietes baro bērnu ar krūti. Sievietēm, kas pēc grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma atgriežas darbā, jābūt pārliecībai, ka tās var no jauna aktīvi iesaistīties darba tirgū.

Dalībvalstis arī tiek aicinātas būt modrām attiecībā uz darba devēju vardarbīgu izturēšanos pret darba ņēmējām — sievietēm. Šie jebkāda ļaunprātīgas izturēšanās veida praktizētāji pēc iespējas drīzāk ir jāsauc pie atbildības. Turklāt jāizstrādā jauna Eiropas nodarbinātības stratēģija, lai uz nestabilos darbos nodarbinātām sievietēm varētu attiecināt noteikumus par sociālo darba aizsardzību.

  Robert Rochefort (ALDE), rakstiski. – (FR) Darba ņēmēji, kas saņem nelegālas vai neoficiālas algas, darba ņēmēji, kuriem nav tiesību uz sociālo aizsardzību vai ar nodarbinātību saistītiem pabalstiem, darba ņēmēji, kuriem nav izaugsmes iespēju darba tirgū ... . Tā saukto darba ņēmēju nestabilās darba attiecībās skaits pašreizējās krīzes rezultātā pieaug. Starp šiem darba ņēmējiem pastāv liela plaisa dzimuma jomā — lielāko daļu veido sievietes. Apzinoties vajadzību palielināt viņu aizsardzību, atbalstīju Eiropas Parlamenta rezolūciju par darba ņēmējiem nestabilās darba attiecībās. Aicinu dalībvalstis nodrošināt, lai darba devēji, kas pakļauj savus darbiniekus ļaunprātīgai vai vardarbīgai attieksmei, pēc iespējas drīzāk tiek saukti pie atbildības. Jāveic arī pasākumi, lai garantētu nestabilās darba attiecībās nodarbinātajiem iespēju izmantot arodbiedrības piedāvāto tiesību aizsardzību, piemēram, tiesības uz cilvēka cienīgu atalgojumu, grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu un taisnīgu un regulāru darba laiku. Ticu arī, ka pēc iespējas ātrāk tiks īstenoti Barselonas mērķi bērnu aprūpes jomā un ka tiks novērsti šķēršļi, kas traucē sievietēm strādāt tādu darba laiku, kādu tās vēlas — nepilnu vai pilnu.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Šis bija būtiski svarīgs ziņojums, un esmu gandarīts, ka Eiropas Parlaments to pieņēma, galvenokārt tādēļ, ka tajā ir uzsvērts nestabilo darba attiecību dzimuma raksturs un atgādināts par pāreju no standarta uz nestandarta nodarbinātības veidiem darba tirgū, kā rezultātā ir jānovērš, ka nestandarta nodarbinātības veidi tiek pārvērsti nestabilās darba attiecībās; tajā tiek uzskatīts, ka, lai cīnītos ar šīm problēmām, dalībvalstīm un sociālajiem partneriem ir jāuzdod pamatīgi saskaņot savus regulatīvos un līgumu noteikumus attiecībā uz standarta darbu un netipisku darbu, lai novērstu stāvokli, kurā noteicošās ir visērtākās un vislētākās darba formas, tomēr ņemot vērā tos riskus, kas saistīti ar iespējamu nelegālā darba apjoma pieaugumu; kā arī Padome un Komisija tiek aicināta identificēt nestabilu darba attiecību raksturojumu iekļaušanai dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnēs un jaunajā stratēģijā par dzimumu vienlīdzību.

  Oreste Rossi (EFD), rakstiski. – (IT) Sievietes šī ekonomikas krīze ir skārusi smagāk tāpēc, ka tās ir neaizsargātāka darba ņēmēju kategorija tādā ziņā, ka viņu darbs parasti neaprobežojas ar darba vietu, bet turpinās mājā un ģimenē. Lielākajā daļā nestabilo darbu ir nodarbinātas sievietes, kurām līdz ar to nav darba drošības, viņas strādā par mazu atalgojumu un viņām ir pieejama mazāka sociālā aizsardzība un zemāka kvalifikācija.

Šajos apstākļos sievietes ir gatavas atgriezties darbā pēc prombūtnes perioda slimības vai bērna piedzimšanas dēļ, bieži vien — lai uzzinātu, ka viņām vairs nav darba. Mūsu delegācija ļoti uzmanīgi seko līdzi šīm problēmām, un — vēlos papildināt — arī tiem ļoti līdzīgajiem jautājumiem attiecībā uz sievietēm, kas nav darba ņēmējas, bet ir pašnodarbinātas personas. Mēs varētu apstiprināt šo ziņojumu pilnībā, ja tajā diemžēl netiktu veicināta politika to sieviešu integrēšanai uz Eiropas pilsoņu rēķina, kuras ieceļojušas no valstīm ārpus Eiropas Savienības. Tādēļ mēs balsojām pret to.

  Joanna Senyszyn (S&D), rakstiski. – (PL) Apstiprināju ziņojumu par sievietēm nestabilās darba attiecībās. Ekonomikas krīze ir veicinājusi destabilizāciju darba tirgū. Darba devēji ir samazinājuši nodarbinātības apjomu vai pieņēmuši darbā pagaidu darbiniekus, piedāvājot viņiem sliktākus finansiālos nosacījumus. Arī atlaišanas viļņa rezultātā daudzi iedzīvotāji ir tikuši izslēgti no darba tirgus. Situācija ir sevišķi sarežģīta attiecībā uz augstskolu beidzējiem, vecāka gadagājuma cilvēkiem un sievietēm. Krīze ir saasinājusi dzimumu nevienlīdzību, kas jau pastāvēja nodarbinātības jomā. Sevišķi tas ir attiecināms uz sievietēm, kuras veido lielāko procentuālo darba ņēmēju daļu, kas ir iesaistīti tā sauktajos nestabilajos darbos. Starpība ienākumos ir palielinājusies un nevienlīdzība attiecībā uz sociālo aizsardzību ir pieaugusi. Šī situācija traucē arī sieviešu profesionālajai attīstībai un ir veicinājusi ar darbu saistīto dzimumu stereotipu nostiprināšanos. Tādēļ sievietēm tā sauktajās nestabilajās darba attiecībās ir jānodrošina īpaša aizsardzība.

Cita starpā, jāpanāk, lai viņām tiktu piemērotas sociālā nodrošinājuma sistēmas un tiesību aktu noteikumi par darba aizsardzību. Svarīga ir arī sieviešu finansiālā aizsardzība bezdarba vai grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma gadījumā. Nestabilos darbos nodarbinātām sievietēm ir jāpiedāvā iespēja, ka arodbiedrības aizsargā viņu tiesības. Turklāt sievietēm, kas strādā tikai privātās mājsaimniecībās, jāgarantē konsultatīvo pakalpojumu sociālo tiesību jomā pieejamība par brīvu. Vēlos arī pievērst uzmanību vajadzībai regulēt sezonas darbos nodarbināto tiesisko statusu, kuri sava darba veida dēļ ir vairāk pakļauti dažādu nepilnību radītam riskam.

  Angelika Werthmann (NI), rakstiski. – (DE) Jaunākie pētījumi ir apliecinājuši, ka 31 % darba ņēmēju sieviešu vidū ir nodarbinātas nepilna darba laika darbos, salīdzinot ar tikai 8,3 % vīriešu. Nepilna darba laika darba ņēmēji rezultātā saņem zemāka līmeņa ienākumus, mazākas pensijas nekā tie, kas ir nodarbināti pilna laika darbos. Strādājot grupās, viņi nonāk nelabvēlīgākā situācijā tad, kad darbs ir jāveic kolektīvi, kas ir redzams arī tad, kad notiek paaugstināšana darbā vai iecelšana augstākos amatos. Vadošajos amatos strādā 36 % vīriešu, kam ir augstākā izglītība vai labāka, salīdzinot ar tikai 15 % sieviešu ar tādu pašu izglītības līmeni. Attiecībā uz zemāku ienākumu līmeni jāpiemin, ka Eiropā — neņemot vērā strādāto stundu skaitu vai atšķirības darba līgumos — starpība atalgojumā starp vīriešiem un sievietēm vidēji ir 18 %.

  Marina Yannakoudakis (ECR), rakstiski. – Eiropas Konservatīvo un reformistu grupa nelokāmi un konsekventi uzskata, ka lēmumi saistībā ar sociālo politiku un darba likumu nav jāpieņem ES, bet dalībvalstu līmenī, un to veic valsts valdība un pašvaldība. Atzīstam, ka ir svarīgi ievērot minimālos standartus, kas saistīti ar attieksmi pret darba ņēmējiem darba vietās, un esam gandarīti, ka Eiropas Parlaments veicina informētību šajā jautājumā, bet uzskatām, ka šie standarti jāpiemēro attiecībā gan uz vīriešiem, gan uz sievietēm un ka konkrētie ieteikumi, kas ir saistīti, piemēram, ar darba līgumiem un bērnu aprūpi, neietilpst ES atbildības jomā.