Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumentu lietošanas cikli :

Iesniegtie teksti :

B7-0571/2010

Debates :

PV 20/10/2010 - 11
CRE 20/10/2010 - 11

Balsojumi :

PV 21/10/2010 - 7.8
CRE 21/10/2010 - 7.8
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :


Debates
Trešdiena, 2010. gada 20. oktobris - Strasbūra Publikācija "Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī"

11.  Ukraina (debates)
Visu runu video
PV
MPphoto
 
 

  Priekšsēdētājs. – Nākamais darba kārtības punkts ir Komisijas priekšsēdētāja vietnieces un Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos paziņojums par Ukrainu.

Baronese Ashton nevarēja šodien palikt kopā ar mums. Viņas vārdā mūs ar šo jautājumu iepazīstinās komisārs S. Füle.

 
  
MPphoto
 

  Stefan Füle, Komisijas loceklis. – Priekšsēdētāja kungs, pateicos par šo iespēju, un es atvainojos Catherine Ashton vārdā, kura lūdza mani informēt jūs par to, par ko viņā vēlējās jums teikt.

Priecājos, ka man ir dota šī iespēja sniegt paziņojumu par pašreizējo stāvokli Ukrainā. Vēlos pateikt pāris piezīmju saistībā ar trim svarīgiem gaidāmiem notikumiem — ES un Ukrainas sanāksme ministru līmenī, kas 26. oktobrī notiks Luksemburgā, pašvaldību vēlēšanas, kas notiks 31. oktobrī, un 14. ES un Ukrainas augstākā līmeņa sanāksme, kas 22. novembrī notiks Briselē.

Vēl nesen Ukrainā bija nodrošināta augsta līmeņa politiskā brīvība. Turpmāk sekojošās vēlēšanas tika atzītas par notikušām atbilstoši starptautiskajiem standartiem. Ukrainā ir izveidojusies dinamiska un daudzveidīga pilsoniskā sabiedrība un plašsaziņas līdzekļu vide. Dažādās jomās ir īstenoti konsekventi uzlabojumi cilvēktiesību ievērošanas jomā.

Ņemot vērā šos notikumus un vairāku citu citai sekojošo valdību apņemšanos izveidot ciešākas saites ar Eiropas Savienību, attiecības starp Eiropas Savienību un Ukrainu sasniedza ievērojamu aktivitāti. Visskaidrāk tas izpaužas vērienīgajā un tālejošajā Eiropas Savienības un Ukrainas asociācijas nolīgumā, par kuru pašlaik notiek pārrunas un kura mērķis ir divkāršs — panākt politisko asociāciju un ekonomisko integrāciju ar Eiropas Savienību.

Pēdējos mēnešos prezidenta V. Yanukovych valdība ir apņēmusies veikt virkni svarīgu ekonomisko reformu, kas ir apsveicami. Tās ir saistītas ar valsts iepirkuma likuma pieņemšanu, kurā nozīmīga loma ir jāpiešķir korupcijas apkarošanai un konkurences palielināšanai.

Likuma pieņemšana par reformām gāzes nozarē, kas bruģē ceļu, lai Ukraina vistuvākajā laikā varētu pievienoties Enerģijas kopienas līgumam, kā arī vienošanās, ko tā nesen panāca ar SVF par rezerves nolīgumu, arī ir būtiski soļi, lai nodrošinātu makrofinansiālo stabilitāti, pārredzamību un atgriešanos pie izaugsmes. Šīs reformas ved pareizajā virzienā, un tām ir jāturpinās.

Ukrainas valdībai ir arī izdevies sasniegt zināmu stabilitātes līmeni, kas pēdējo gadu laikā Ukrainas politiskajā struktūrā bija zudusi. Tas ir nozīmīgs un nepieciešams notikums efektīvas valsts pārvaldības nodrošināšanā. Neskatoties uz to, esam nobažījušies par nepārtrauktiem un plaši izplatītiem ziņojumiem par situācijas pasliktināšanos Ukrainā pamattiesību un demokrātijas principu ievērošanas jomā. Sevišķi satraucošas ir sūdzības par plašsaziņas līdzekļu brīvību, pulcēšanās brīvību un tiesībām apvienoties arodbiedrībās.

Šo pamatvērtību ievērošana ir būtiska. Tās ir vislabākā garantija personu brīvību ievērošanai. Tās nodrošina patiesu konkurenci ideju ziņā. Tās ir būtiski atvērtu, radošu un konkurētspējīgu sabiedrību veidojoši elementi.

1. oktobrī Ukrainas Konstitucionālā tiesa sniedza nolēmumu, ar kuru tā atcēla pēc 2004. gada „Oranžās revolūcijas” ieviestās konstitucionālās izmaiņas. Šis lēmums tikai palielina nepieciešamību Ukrainai īstenot plašāku konstitucionālo reformu, izmantojot iekļaujošu konstitucionālas reformas procesu, un lielā mērā skar Eiropas Parlamenta šī gada 25. februārī pieņemtās rezolūcijas galveno tematu. Šāda procesa rezultātā ir jārada efektīva un ilgtspējīga konstitucionāla kontroles un līdzsvara sistēma, kas būtu atbilstoša Eiropas standartiem.

Eiropas Savienības un dalībvalstu skatījumā cilvēktiesību, demokrātisko principu un tiesiskuma ievērošana ir pamatprincipi, kas mūs apvieno. Tie ir principi, kuros kompromiss nav pieļaujams, tātad — arī attiecībās ar tādiem mūsu galvenajiem partneriem kā Ukraina. Mūsu attiecību ar Ukrainu atjaunošanas ātrums un pamatīgums būs pilnībā atkarīgs no šo vērtību ievērošanas.

 
  
MPphoto
 

  Michael Gahler, PPE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Ukrainas iedzīvotāji ir vairākkārtīgi publiski aizstāvējuši savas valsts nākotni Eiropā. Tomēr satraucošas ziņas no Ukrainas norāda uz notikumiem, kas attālina šo valsti no Eiropas. Tieši tādēļ mēs to apspriežam pirms pašvaldību vēlēšanām. Ekonomikas reformas varēsim apspriest novembrī saistībā ar ES un Ukrainas augstākā līmeņa sanāksmi.

Tādēļ mums ir jārunā par slepenpolicijas pret preses brīvību vērstiem iebaidīšanas un tās ierobežošanas gadījumiem un iespējām netraucēti piedalīties vēlēšanās. Šādus notikumus nespēj aizēnot pozitīvie jaunumi ekonomikas jomā. „Ekonomiskā labklājība autoritārā režīmā” ir ķīniešu, nevis Eiropas pieeja. Tiem, kuri ir pie varas Ukrainā šodien, nedrīkst dot iespēju uzskatīt, ka viņi tiks cauri sveikā tikai tādēļ, ka plašā Eiropas sabiedrība to neievēro, vai tādēļ, ka iepriekšējā valdība acīmredzami pieļāva neveiksmes labas pārvaldības un korupcijas apkarošanas jomā. Tas atbilst patiesībai, tomēr nevaldīja noskaņojums, ka cilvēki tiek novēroti, nevienu neapmeklēja slepenpolicija, ko pieredzēja Katoļu universitātes rektors Ļvovā, kā arī NVO un opozicionāru partijās iesaistītie jaunieši. Elektrības atslēgšana uzņēmumiem, datoru izņemšana, iebrukšana partiju birojos, pamatojoties uz iespējamu uzbrukuma risku — Ukrainā ir vērojams pilns déjà vu notikumu diapazons. Tas liecina par zināmu metodi. Slepenpolicijas priekšnieks ir Khoroshkovsky kungs, kurš faktiski vada veselu plašsaziņas līdzekļu impēriju un tagad ir arī loceklis komitejā, kura ieceļ augstāko tiesnesi valstī. Arī tas šķir Ukrainu no Eiropas. Maz kas ir atlicis vienlīdzīgu iespēju nodrošināšanas jomā pirms pašvaldību vēlēšanām notiekošajos politiskajos cīniņos. Opozīcija no vēlēšanām ir daļēji izslēgta, kamēr spontāni tiek veidotas marionešu partijas, kurām varai paklausīgās pašvaldības ļauj piedalīties vēlēšanās. Kijevā administratīvo rajonu padomes tiek vienkāršā veidā likvidētas, lai vēlēšanas tajās nevarētu notikt — valdošā partija zina, ka šobrīd tā tur neuzvarētu. Varas vertikāles mērķis ir iegūt kontroli tajos reģionos, kuri iepriekš nelabprāt gribēja ar to samierināties.

Kā alternatīvu tam mēs piedāvājam savu Eiropai raksturīgo pieredzi. Mūsu dalībvalstis pieņēma svarīgus lēmumus demokrātiskā konsensā starp valdību un opozīciju, kas bija gatava uzņemties atbildību par reformām Eiropas virzienā, par tiesiskumu, par konkurētspējīga tirgus ekonomiku, par iekļaušanos Eiropā. Vēlamies, lai Ukraina turpina iet šo ceļu kopā ar mums.

(Runātājs piekrita atbildēt uz jautājumu, kas uzdots, paceļot zilo kartīti, saskaņā ar Reglamenta 149. panta 8. punktu.)

 
  
MPphoto
 

  Marek Henryk Migalski (ECR).(PL) Paldies, ka ļāvāt man uzdot jautājumu. Vienmēr ir pozitīvi uzsākt šāda veida debates. Esat faktiski iezīmējis diezgan drūmu ainu par to, kas pašlaik notiek Ukrainā, nonākot pat līdz salīdzinājumam ar Ķīnu. Vai tiešām uzskatāt, ka pašreizējā situācija Ukrainā ir tik briesmīga, ka mums jāizvirza tik smagas apsūdzības pret šo valsti? Kāds ir jūsu viedoklis par Krieviju šajā kontekstā? Vai, pielīdzinot Ukrainu Krievijai, Ukrainai netiek nodarīta netaisnība?

 
  
MPphoto
 

  Michael Gahler, PPE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Es jau teicu, ka ekonomiskās labklājības panākšana ar autoritāra režīma palīdzību nav ceļš, ko mēs Eiropā varētu izvēlēties. Tas mums ir zināms no piemēra ar Ķīnu. Es nesniedzu salīdzinājumu, bet tikai norādīju, ka tas būtu nepareizais ceļš, ko izvēlēties, ka tas nebūtu Eiropai raksturīgais ceļš. Aina, ko iezīmēju, manuprāt, ir ļoti reālistiska vietējiem iedzīvotājiem. Iespējamie ekonomikas sasniegumi vēl nav apliecinājuši savu efektivitāti.

 
  
MPphoto
 

  Adrian Severin, S&D grupas vārdā.. – Priekšsēdētāja kungs! Ukraina mums ir ļoti nozīmīga valsts. Tā ir valsts, kura saskaras ar daudzām grūtībām. Vēlos pateikties komisāram par nevainojamo situācijas raksturojumu, kā arī par nevainojamo mūsu cerību raksturojumu.

Jaunā valdība tika ievēlēta brīvās un godīgās vēlēšanās, ko mēs visi esam atzinuši. Tagad ir īstais laiks ļaut šai valdībai strādāt, nevis pāragri spriest par tās sasniegumiem vai neveiksmēm jau no pirmā pilnvaru piešķiršanas brīža. Īstā problēma, kuras dēļ šeit debatējam, ir šāda — mēs pārāk ātri sadalījām šo valsti rietumnieciski un austrumnieciski noskaņotajos iedzīvotājos. Tagad mums ir radusies problēma — jo rietumnieciski noskaņotā sabiedrības daļa neatrodas pie varas — atzīt austrumnieciski noskaņotās sabiedrības spēju īstenot un palīdzēt valstij veicināt tās Eiropas virzienā vērsto cerību piepildīšanos. Tā ir īstā problēma, kādēļ mēs šodien šeit debatējam, un mums ir jāsaprot, ka īstie proeiropeiski noskaņotie iedzīvotāji ir proukrainiski noskaņotie iedzīvotāji, kas spēj ieviest tiesiskumu, demokrātiju un modernizēt valsti atbilstoši Eiropas standartiem.

Vēlos noslēgt, vienkārši lūdzot kolēģiem lemt par tās rezolūcijas atlikšanu, kas mums ir jāpieņem, jo Ukraina gatavojas vēlēšanām un pārrunām ar mums. Mums nevajadzētu pieņemt rezolūcijas politiskā procesa vidū, pirms mums ir pieejami fakti, uz kuru pamata mēs tik tiešām varam pieņemt secinājumus.

 
  
MPphoto
 

  Adina-Ioana Vălean, ALDE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs! Šķiet, ka mums ir grūtības noskaidrot, kā risināt jautājumus attiecībā uz mūsu austrumu kaimiņu — Ukrainu.

Tieši tikpat sarežģīti tas ir Ukrainai, kura vienu dienu Eiropu uzskata par sabiedroto, bet jau nākamo — par problēmu. Tādēļ uzskatu, kam mums jābūt pragmātiski noskaņotiem, jāatzīst valstī pastāvošā realitāte un jāatrod kopīgi jautājumi dienas kārtībā, par kuriem varam vienoties.

Ekonomiskā sadarbība vienmēr ir bijusi Eiropas visietekmīgākais dzinējspēks lielākas vienotības panākšanai, un Eiropa jau kopš 1956. gada veiksmīgi izmanto šo pragmātisko pieeju.

Tādēļ mums arī turpmāk jākoncentrējas gan uz institucionālām, gan ekonomiskām reformām, kuras Ukraina paralēli gatavojas uzņemties. Šāda divvirzienu pieeja ir vienīgā iespējamā, ja vēlamies izveidot attiecību loku, kas rezultātā radītu demokrātisku stabilitāti šajā valstī un visā austrumu reģionā.

Veselīgas uzņēmējdarbības vides veicināšanai un funkcionējoša tirgus ekonomikas sasniegšanai Ukrainā jākļūst par prioritāti, veicinot tajā reformas īpašuma un PVN jomā un citu prioritāšu vidū arī centienus apkarot augsta līmeņa korupciju.

Tādēļ es uzskatu, ka asociācijas nolīgums ir ietekmīgs instruments reformai, un tādēļ mums jāturpina iesāktās pārrunas par dziļi integrētas un visaptverošas brīvās tirdzniecības zonas izveidi un par Ukrainas pievienošanos Enerģētikas kopienas līgumam.

Šajā kontekstā ir apsveicama Ukrainas pievienošanās PTO, ko var uzskatīt par svarīgu soli virzienā uz Eiropas ekonomikas standartu pieņemšanu Ukrainā.

Ceru, ka mēs spēsim pārvarēt ilgstošo Brīvās tirdzniecības nolikumu atlikšanu un veicināt pozitīvo savstarpējās uzticēšanās attiecību loku, kas nāktu par labu visam reģionam un Eiropai.

 
  
MPphoto
 

  Rebecca Harms, Verts/ALE grupas vārdā.(DE) Priekšsēdētāja kungs! Pirmkārt, vēlos teikt, ka arī es esmu nobažījusies par šīs situācijas sasprindzinājumu un par nedemokrātiskajiem notikumiem Ukrainā. Tiek saņemts aizvien vairāk ziņojumu par represijām pret žurnālistu vārda brīvību, regulāriem draudiem, kas vērsti pret uzticamiem NVO sektora dalībniekiem un personām, kas strādā demokrātijas attīstības labā. Arī slepenpolicijas loma rada reālu iemeslu bažām. Tomēr es neuzskatu, ka strīdi par preses brīvību un demokrātijas attīstību kopumā iesākās pēdējo vēlēšanu sakarā — un esmu to bieži šeit jau apgalvojusi, visi vadošie spēki Ukrainā ir vairākkārtīgi pārkāpuši savas pilnvaras tādu mērķu vārdā, kas saistīti ar viņu personīgo interešu īstenošanu. Šī ļaunprātīgā varas izmantošana kļūst arvien intensīvāka, un par to mums patiešām ir jāuztraucas.

Mēs neko nepanāktu, ja pieņemtu šo rezolūciju, neuztraucoties par zināmiem notikumiem Ukrainas ekonomikā. Tikpat ļoti esmu nobažījusies, vērojot, kā sistemātiski tiek paplašināta Krievijas ietekme Ukrainas ekonomikā, ne tikai tās enerģētikas nozarē, bet arī citās jomās. Tādēļ arī es vēlos ieteikt nebalsot rīt, bet drīzāk pēc tam, kad delegācija būs apmeklējusi Kijevu — šī delegācija dodas uz turieni aiznākamajā nedēļas nogalē, bet pirms mūsu tur gaidāmās sanāksmes augstākajā līmenī, pēc rūpīgas sagatavošanās visās jomās, lai vienotos par faktisko Eiropas Parlamenta nostāju attiecībā uz stāvokli Ukrainā.

Kopā ar vairākiem draugiem no Ukrainas esmu izvēlējusies iet šo ceļu jau no pirmsdemokrātijas laikiem līdz mūsdienām. Ukraina bija uz ļoti laba attīstības ceļa. Mūsu iespaids bija tāds, ka pēdējās vēlēšanas notika atbilstoši visām demokrātijas tradīcijām. Ja stāvoklis neuzlabosies, bet drīzāk gan pasliktināsies, mums tik un tā nāksies ļoti rūpīgi apsvērt, kā mēs iejauksimies un kā neiejauksimies. Jebkurā gadījumā vēlos ieteikt nepieņemt lēmumu pirms mūsu nākamās vizītes Ukrainā. Mūsu viedoklis tiks labāk sadzirdēts, ja sāksim debates par tematiem, kurus esam skāruši rezolūcijā saistībā ar stāvokli tur.

Kā jau teicu, esmu tik tiešām nobažījusies. Saņemu daudz ziņojumu par to, ka visas jomas attīstās nepareizajā virzienā. Tomēr mēs neko nepanāktu, ja uzsāktu debates tur uz vietas un pieņemtu pārāk ātru un sasteigtu lēmumu.

 
  
MPphoto
 

  Michał Tomasz Kamiński, ECR grupas vārdā.(PL) Daudziem no mums bija aktīva loma „Oranžās revolūcijas” laikā, grūtā brīdī palīdzot demokrātiem Ukrainā. Tomēr mēs vienmēr esam uzsvēruši to, ka mūsu iesaistīšanās mērķis Ukrainā nebija atbalstīt kādu vienu politisko spēku, bet palīdzēt Ukrainai izveidot demokrātisku un brīvu valsti. Šodien mums ir jāatceras, ka Eiropas Parlamentam nebija nekādas lomas Ukrainas iekšpolitikā, bet tas darbojās, lai, no vienas puses, atbalstītu un veicinātu ukraiņu centienus Eiropas virzienā, bet, no otras puses, atbalstītu demokrātiju, cilvēktiesības un visas tās vērtības Ukrainā, ko uzskatām par Eiropas vērtībām. Manuprāt, ierosinātās rezolūcijas tonis nav tāds, kas varētu palīdzēt tiem, kuri uzskata sevi par Ukrainas draugiem. Šodienas rezolūcijas rezultātā Ukraina tikai tuvināsies Krievijai, un tiem, kuri saka, „gan redzēsiet, ka mums nav vietas Rietumos — tie aizver mums savas durvis”.

Mums jābūt atklātiem pret Ukrainu, mums tai jāpasaka, kādi ir Eiropas standarti, un mums jāpastiprina spiediens, lai nodrošinātu, ka tie tiek ievēroti, kamēr, no otras puses, mums ir jādara viss iespējamais, lai novērstu Ukrainas atgriešanos austrumos. Vēlos jautāt Gahler kungam, kura ieguldījumu cilvēktiesību un starptautiskās politikas jomā ļoti augstu vērtēju, kādēļ viņš uzskata par nepieciešamu lietot tik nosodošus vārdus, runājot par Ukrainu? Vēlos zināt, vai viņa kolēģe Angela Merkel lietoja tikpat nosodošus vārdus, arī runājot par Krieviju savā nesenajā tikšanās reizē ar Putin kungu?

 
  
MPphoto
 

  Bastiaan Belder, EFD grupas vārdā.(NL) Priekšsēdētāja kungs, šīs nedēļas sākumā Ukraina bija minēta Nīderlandes preses izdevumu virsrakstos — un vēlos paust klātesošajiem, ka diemžēl šie virsraksti nebija visai glaimojoši. Tas bija pirmdien. Īsumā sakot, Ukraina ir Austrumeiropas „mežonīgie Rietumi”. Tiek uzskatīts, ka ārvalstu investori baidās no šajā valstī valdošās likumu neesamības, kad pagājušajā nedēļā ar krāpšanu un vardarbību no īpašniekiem tika atsavinātas ne mazāk kā 3000 ēkas. Šajā procesā ir iesaistīti vardarbīgi vīrieši, kas darbojas uz vienu roku ar valsts politiķiem, lai krāptu uzņēmējus. Tajā pašā laikā jau kopš 1991. gada ES dalībvalstis ir bijušas lielākais tiešais ārvalstu investors Ukrainā.

Komisār Füle, vai esat informēts par tik ievērojamām problēmām, kas skar Eiropas investorus Ukrainā, un, kādus konkrētus pasākumus ir veikusi Komisija, lai aizsargātu leģitīmās, tiesiskās Eiropas uzņēmumu intereses Ukrainas ekonomikā? Tā būtu apņemšanās izrādīšana. Mēs neesam pret Ukrainu. Partija, kuru pārstāvu, stingri aizstāv Ukrainas dalību Eiropas Savienībā nākotnē, bet, protams, mums jāsaglabā skaidra perspektīva. Pašlaik novērojam satraucošus notikumus, ne tikai cilvēktiesību jomā, bet arī ekonomikas un uzņēmējdarbības jomā.

 
  
MPphoto
 

  Andreas Mölzer (NI).(DE) Priekšsēdētāja kungs! Dažos mēnešos kopš prezidenta vēlēšanām šā gada februārī, kurā Yanukovych kungs svinēja savu atgriešanos, ir skaidrs, ka „Oranžās revolūcijas” sasniegumi tiek zaudēti. Tomēr tad, kad pat finanšu tirgi spriež par jauno valdību kā par stabilāku un paredzamāku nekā „Oranžās revolūcijas” laikā izveidotā valdība, tā, iespējams, ir zīme, ka demokrātiju saskaņā ar Rietumu — saskaņā ar mūsu Eiropas — iepriekš izveidojušos uzskatu nav iespējams viens pret vienu transponēt visās, tostarp arī postkomunistiskās ietekmes zonā esošajās, valstīs. Pašreizējais Konstitucionālās tiesas pieņemtais lēmums tik tiešām nostiprinātu prezidenta, bet vājinātu parlamenta pozīcijas, par to varam būt droši. Tie, kuri pazīst šo reģionu, saka, ka prezidentālā sistēma de facto bija jau ieviesta pirms pro forma tiesas nolēmuma. Arvien lielākie ierobežojumi saistībā ar preses un uzskatu brīvību lika apšaubīt Yanukovych kunga atkārtoti apliecināto demokrātijas standartu saglabāšanu. Ja prezidents gūst panākumus gan savas ietekmes bāzes nostiprināšanā, gan ekonomikas atveseļošanā, veicot centrālās reformas Ukrainā, kura, protams, ir viena no visnabadzīgākajām valstīm kontinentā, iespējams, ka viņš saglabās sev šo prezidenta troni ilgākā laika posmā, un, manuprāt, tas būs fakts, ar kuru skaidri un vienkārši Eiropas Savienībai būs jārēķinās.

 
  
MPphoto
 

  György Schöpflin (PPE). – Priekšsēdētāja kungs, notikumi Ukrainā skaidri ilustrē seno teicienu par to, ka vara samaitā, bet absolūta vara samaitā absolūti. Prezidenta valdošā elite ir pie varas kopš prezidenta V. Yanukovych ievēlēšanas, un daudz kas no tā, kas ir paveikts, liecina par labu varas koncentrēšanai.

Tas ir pats šokējošākais, ja atceramies prezidenta vēlēšanu rezultātus, kas V. Yanukovych piešķīra nelielu balsu vairākumu un parādīja, ka viņam ir stingrs atbalsts tikai valsts dienvidos un austrumos. Tomēr — un tas pašlaik ir pats šokējošākais Ukrainas politikā — ir notikusi stabila virzība uz alternatīvu varas centru izstumšanu. Tā ir skārusi visus — plašsaziņas līdzekļus, tiesiskumu, opozīciju, valsts administrācijas autonomiju. Sevišķi satraucoši ir tas, ka slepenpolicijas rīcībā ir iespējas ļoti plaši iejaukties valsts lietās.

Tas viss ir ļauna zīme nākotnei, sevišķi ja ukraiņi patiešām nākotnē vēlas sevi redzēt Eiropā, jo Yanukovych kunga būvētā sistēma virzās prom no Eiropas, nevis tās virzienā.

Labākais, ko var teikt attiecībā uz pārmaiņām, ir tas, ka valstī ir ieviests zināms stabilitātes līmenis, bet šo stabilitāti arvien vairāk aizēno statiskums un mobilitātes trūkums. Vienlaikus ir taisnība, ka V. Yanukovych ir nepārprotami uzlabojis attiecības ar Krieviju, bet tādēļ ir arī piekritis zināmā mērā pakļauties Maskavai, kas ir jaunums. Jautājums par to, vai Ukrainas sabiedrība piekritīs šādām pārmaiņām ilgākā laika periodā, paliek atklāts.

 
  
MPphoto
 

  Marek Siwiec (S&D).(PL) Pajautāsim sev, kas Ukrainā faktiski ir noticis — valsts vai varbūt militārs apvērsums? Tikai šādos gadījumos mums būtu jāsēž visu nakti, izstrādājot rezolūcijas, bet nākamajā dienā jāsēžas pie pārrunu galda. Mūsu pārrunas notiek tā, ka absolūtais vairākums vienkārši nosaka veidu, kā tiek formulētas rezolūcijas un kāds ir to saturs. Rezolūcijas projekta stils, ko piedāvā Eiropas Tautas partijas grupa (Kristīgie demokrāti), ir tāds stils, ko izmanto, lai nosodītu Āfrikas diktatorus un Dienvidamerikas režīmus. Tas nav pareizais stils, ko lietot, aprakstot stāvokli Ukrainā. Vēlos, lai PPE deputāti izlemtu, vai mums jāraksturo Ukraina, izmantojot komisāra Füle izteiksmes stilu, kurš saka „jā, bet...”, vai, citiem vārdiem runājot, ka ir daudzas labas lietas, bet ir arī vairākas, kuras neatbalstām, vai arī mums jāizmanto negatīvais izteiksmes stils, pasakot, ka nav nekā, ko mēs atbalstītu, un ka viss ir jānosoda.

Piecus gadus Ukrainā valdīja haoss. Mēs paši varējām vērot šo haosu. Mēs palīdzējām demokrātiem, un palīdzējām arī ikvienam, kas vēlējās iet Eiropas Savienības virzienā. Bija arī seši konsolidācijas mēneši — konsolidācijas, kurai, iespējams, bija negatīvi rezultāti, un mūsu uzdevums ir norādīt uz šiem negatīvajiem rezultātiem, bet ne tagad un ne šādā veidā. Saprotu, ka PPE ar nožēlu jāatzīst, ka Yulia Tymoshenko vēlēšanās ir zaudējusi, bet vēlos teikt, lūk, ko — diemžēl tā tas ir; iespējams, ka viņai bija iespējas uzvarēt, bet viņa zaudēja. Šobrīd viņa ir zaudējusi, apzināsimies, kas pašlaik patiešām notiek, un uzmanīgi turpināsim novērot Ukrainas valsts iestādes, bet līdzās nebūtiskajiem aspektiem nepazaudēsim arī būtisko.

 
  
MPphoto
 

  Paweł Robert Kowal (ECR).(PL) Esmu ļoti pateicīgs komisāram Š Füle par viņa konstruktīvo attieksmi. Izmantojot tieši šādu pieeju, būs iespējams radīt pārmaiņas attiecībās starp ES un Ukrainu. Pateicos arī Harms kundzei par viņas izsvērto nostāju un apdomīgajiem — kā vienmēr — vārdiem par Ukrainu. Visa no OECD saņemtā informācija liecina, ka Ukraina ir viena no nedaudzajām bijušās Padomju Savienības valstīm, kurā līdz šim ir notikušas likumīgas vēlēšanas. Tas ir Ukrainas sasniegums gan oranžajā, gan zilajā pusē. Tas ir sasniegums, ko mēs nevaram apšaubīt līdz brīdim, kamēr nebūs beigušās nākamās vēlēšanas. Tā būtu nozīmīga politiska kļūda no Eiropas Savienības un mūsu Parlamenta puses, ja mēs klausītu Eiropas Tautas partijas grupai (Kristīgajiem demokrātiem) un apšaubītu to, ka vienā no ļoti nedaudzajām valstīm austrumos vēlēšanas var noritēt veiksmīgi. Palīdzēsim Ukrainai īstenot normālas vēlēšanas. Neizteiksim nekādus spriedumus, pirms tās ir notikušas.

Vēlos uzrunāt šodien šajā Parlamentā klātesošos viesus no Ukrainas — Ukrainas vieta ir šeit, šajā plenārsēžu zālē, un tieši tādēļ mēs liekam jums ievērot tos pašus standartus, kas ir piemērojami visās Eiropas Savienības valstīs. Par to jūs visi kopā cīnījāties, neatkarīgi no krāsas — zilas vai oranžas. Šeit tiks detalizēti izskatīts ikviens jautājums, pat visniecīgākais, kam ir kāds sakars ar cilvēktiesībām vai preses brīvību. Neesiet pārsteigti — runāju ar mūsu ukraiņu brāļiem. Tas tādēļ, ka saskaņā ar Eiropas standartiem tiekat uzskatīti par Eiropas valsti.

Mans pēdējais lūgums jums ir rīkoties kopīgi darījumos ar Eiropas iestādēm un Parlamentu. Uzskatām, ka nākotnē būsiet mūsu vidū. Mēs zinām, ka tas nenotiks drīz, bet vēlamies jūs šajā procesā atbalstīt. Piekrītu Harms kundzei, ka īstais laiks, kad jāpieņem rezolūcija, ir pēc vēlēšanām. Tieši tad, pirms ES augstākā līmeņa sanāksmes, mēs varēsim šo jautājumu atklāti apspriest un izstrādāt nostāju, kurā būs iekļauta Eiropas Parlamenta kopējā nostāja.

 
  
MPphoto
 

  Inese Vaidere (PPE).(LV) Godātie kolēģi! Ukraina ir valsts ar lielu stratēģisku nozīmi Eiropas Savienībā. Tāpēc mēs nevaram palikt vienaldzīgi pret to, kas šajā valstī notiek. 1. oktobrī desmitiem tūkstoši ukraiņu izgāja ielās, protestējot pret Janukoviča iniciētajām un īsi pēc prezidenta ievēlēšanas nomainītās konstitucionālās tiesas apstiprinātajām izmaiņām valsts konstitūcijā. Šīs reformas tika veiktas bez demokrātiskas apspriedes, nesaskaņojot ar Venēcijas komisiju. Izmaiņas mazina varas līdzsvaru un apdraud tiesu varas neatkarību Ukrainā. Tiek apdraudētas arī ekonomiskās reformas. Mūsu Ukrainas draugi izsaka bažas par tuvojošos vēlēšanu organizāciju, par valdošās koalīcijas pārstāvju pārsvaru centrālajā vēlēšanu komisijā, tiesu sistēmas izmantošanu politiskiem mērķiem, nevalstisko organizāciju ierobežošanu un valsts iejaukšanos opozīcijas partiju darbībā. Tieši tāpēc šī rezolūcija tieši tagad ir vajadzīga. Diemžēl valdošā koalīcija Ukrainas parlamentā noraidīja opozīcijas priekšlikumu, ar kuru dalība Eiropas Savienībā kļūtu par Ukrainas ārpolitikas prioritāti. Tomēr mums ir jāturpina uzsvērt sadarbības nozīmi ar Ukrainu, jāseko noslēgto vienošanos izpildei. Eiropas Savienībai ir jāpieprasa un vienlaikus jāpalīdz apkarot korupciju, nodrošināt mediju brīvību. Situācija, kad mediju magnāts vienlaikus vada valsts drošības dienestu un ir Augstākās tiesu padomes biedrs, kuras spēkos ir pieņemt un atlaist tiesnešus, neraksturo demokrātisku valsti. Visbeidzot, ir nepieciešami arī praktiski pozitīvi soļi no mūsu puses, paredzot gan bezvīzu režīma ieviešanu nākotnē, gan sadarbību ekonomikā, īpaši enerģētikas jomā, vienlaikus sagaidot Ukrainas demokrātisku attīstību. Un tas būtu nākošās rezolūcijas uzdevums, ko mēs varētu izveidot pēc vēlēšanām, kur mēs varētu skatīt enerģētikas, ekonomikas un citus Ukrainai svarīgus jautājumus. Paldies!

(Runātāja piekrita atbildēt uz jautājumu, kas uzdots, paceļot zilo kartīti, saskaņā ar Reglamenta 149. panta 8. punktu.)

 
  
MPphoto
 

  Marek Siwiec (S&D). – Priekšsēdētāja kungs! Man ir ļoti vienkāršs jautājums. Varbūt tā ir tulkojuma problēma, bet jūs teicāt, ka pašreizējā Ukrainas valdība ir noraidījusi dalību Eiropas Savienībā nākotnē.

Cik man ir zināms no prezidenta deklarācijas un oficiālajiem Ukrainas parlamenta paziņojumiem par ilgtermiņa politiku, dalība Eiropas Savienībā ir viena no galvenajām prioritātēm.

Tātad jautājums ir, vai esmu jūs pārpratis, vai arī jūs esat pārpratusi Ukrainas prezidentu.

 
  
MPphoto
 

  Inese Vaidere (PPE).(LV) Jā, es labprāt precizēšu šo jautājumu. Acīmredzot, tas ir bijis neprecīzs tulkojums. Ukrainas prezidents ir paziņojis par gatavību turpināt tuvināšanos ar Eiropas Savienību. Tomēr diemžēl par pirmo prioritāti dalība Eiropas Savienībā atbilstoši Ukrainas parlamenta lēmumam nav kļuvusi.

(Runātāja piekrita atbildēt uz jautājumu, kas uzdots, paceļot zilo kartīti, saskaņā ar Reglamenta 149. panta 8. punktu.)

 
  
MPphoto
 

  Rebecca Harms (Verts/ALE).(DE) Priekšsēdētāja kungs! Vēlos uzdot Vaideres kundzei jautājumu — tagad, kad esam sakārtojuši visus negatīvos un pozitīvos aspektus, kas ir izraisījuši apjukumu saistībā ar varas ļaunprātīgu izmantošanu un represijām Ukrainā, kādi varētu būt iebildumi pret šī teksta iesniegšanu Kijevai pēc divām nedēļām, lai to apspriestu un pēc tam izlemtu, kā turpināt tālāk? Vēlos zināt atbildi uz šo jautājumu, jo, no mūsu delegācijas iepriekšējās pieredzes spriežot, manuprāt, tas ir labākais un produktīvākais veids, kā virzīties uz priekšu, sevišķi, ja vēlamies panākt demokrātisku ietekmi.

 
  
MPphoto
 

  Inese Vaidere (PPE).(LV) Jā, es labprāt atbildu. Mani personīgi, tomēr es nezinu kāpēc, godātā Harmas kundze, bet mani personīgi, arī pēc mūsu dalības Ukrainas samitos, mani tomēr uztrauc šie signāli, kas pašlaik pienāk no mūsu Ukrainas draugiem par Centrālās vēlēšanu kustības komisijas sastāvu, par mediju brīvību, par nevalstisko organizāciju ierobežošanu. Tas viss pastāv, un tieši tad, ja mēs izteiksim savas bažas par to, tad manā skatījumā reģionālās vēlēšanas varētu noritēt daudz labākā gaisotnē. Mums neviens neliedz nākamajā nedēļā doties uz Ukrainu arī ar mūsu rezolūciju. Mums neviens neliedz sagatavot vēl citu rezolūciju, kā es teicu, par ekonomiskiem jautājumiem. Tas mums noteikti ir jādara, bet šīs bažas par demokrātiskās situācijas pasliktināšanos mums diemžēl jeb es domāju, mums ...

(Priekšsēdētājs pārtrauca runātāju)

 
  
MPphoto
 

  Kristian Vigenin (S&D). – Priekšsēdētāja kungs, vēlos teikt, ka debašu kvalitāte šodien parāda, ka tās nav pietiekami sagatavotas. Mums šīs debates nebija vajadzīgas, un tagad nav īstais laiks pieņemt rezolūcijas par Ukrainu — ne šodien, ne rīt.

Man jums jāatgādina, ka pirms sešiem mēnešiem šī valsts bija „brīvā kritiena” stāvoklī un uz haosa sliekšņa. Valstī bija politiska, ekonomiska un finansiālā nestabilitāte — pat dziļa krīze, bet tagad aina ir pavisam citāda. Mums jāatzīst, ka dažu mēnešu laika posmā Ukrainas valdība ir guvusi panākumus stāvokļa normalizēšanā valstī — politiskās, ekonomiskās un finansiālās stabilitātes atjaunošanā.

Ir zināmas problēmas. Mēs to nenoliedzam. Bet jāatzīst, ka mūsu balsī ieklausās, ir veikti daži korektīvi pasākumi, piemēram, saistībā ar vēlēšanu likuma jautājumiem un atsevišķām vēlēšanu procedūrām. Šajā ziņā mūsu balss tiks uzklausīta, ja vien mēs to nepacelsim saistībā ar katru atsevišķo gadījumu, bet pieņemsim pienācīgu nostāju attiecībā uz Ukrainu.

Tādēļ, manuprāt, mēs sniedzam „lāča pakalpojumu” savai parlamentārajai komitejai, kura pēc 10 dienām dosies uz Ukrainu; mēs sniedzam „lāča pakalpojumu” sev, apdraudot paši savu lomu, pieņemot šādas rezolūcijas 10 dienas pirms vēlēšanām. Šāda notikumu virzība nekad iepriekš nav pieredzēta. Tas ir nepārprotams mēģinājums ietekmēt vēlēšanas. Nedrīkstam ļaut mūsu Parlamentam iesaistīties šajā spēlē.

Tādēļ ierosinu atlikt rezolūcijas pieņemšanu un lūgt mūsu kolēģiem ES un Ukrainas Parlamentārās sadarbības komitejā pārbaudīt kopā ar kolēģiem, apspriest šos jautājumus ...

(Priekšsēdētājs pārtrauca runātāju)

 
  
MPphoto
 

  Traian Ungureanu (PPE). – Priekšsēdētāja kungs! Jaunās Ukrainas valsts iestādes ir jaunas tikai pēc nosaukuma. Valsti ir pārņēmusi atgriešanās pie autoritāriem paņēmieniem. Mainījies gaidāmo pašvaldību vēlēšanu tiesiskais ietvars ir mainījies un var apdraudēt opozīcijas partiju piedalīšanos tajās. Konstitūcija ir mainīta, un prezidentālais režīms de facto ir atgriezies savā vietā. Uz plašsaziņas līdzekļiem un pilsonisko sabiedrību nepārtraukti tiek izdarīts spiediens, un Ukrainas slepenais dienests, šķiet, atkal piedzīvo padomju laikus.

Ir pienācis laiks arī mums ar rezolūciju skaidri paust savas bažas. Ukrainas valsts iestādēm jāsaprot, ka ciešākas saites ar ES nevar tikt garantētas tikai ar draudzīgām deklarācijām vien. Nedemokrātiska Ukrainas valdība nevar būt uzticams ES partneris, sevišķi stratēģiski tik jūtīgā reģionā kā Melnās jūras reģions.

 
  
MPphoto
 

  Hannes Swoboda (S&D).(DE) Priekšsēdētāja kungs! Manuprāt, mums visiem jāizpilda savi pienākumi. Ukrainas valdībai jāpanāk tiesiskums un plašsaziņas līdzekļu brīvība, un tai tas jādara efektīvi, bet arī opozīcijai jāparāda, ka tā ir atbildīga, un tā nedrīkst izplatīt nepatiesu informāciju. Paraugoties uz to, cik daudzas no jūsu rezolūcijas priekšlikumā ietvertajām sūdzībām attiecīgās personas pēc tam uzreiz noraidīja, parāda, cik daudz nepatiesas informācijas bieži šeit tiek nodots tālāk. Arī mums jāparāda, ka esam atbildīgi. Mēs nevaram atļauties iesaistīties iekšējos politiskos strīdos. Dāmas un kungi — un sevišķi uzrunāju Eiropas Tautas partijas grupas (Kristīgo demokrātu) deputātus, nav nozīmes mums aizstāvēt vienu vai otru grupu Ukrainā atkarībā no partijām vai politiskajiem uzskatiem. Tāds nav mūsu darbs.

Nākamajā nedēļā mums būs diskusijas ar ārlietu ministru, pēc tam vēlēšanas, tad ES un Ukrainas Parlamentārās sadarbības komitejas vizīte Ukrainā, un vienmēr ir bijis tā — un te, Gahler kungs, es apelēju pie jūsu godaprāta, ka mēs pasakām pēc vēlēšanām, vai tās ir noritējušas labi vai slikti, nevis priekšlaicīgi pirms vēlēšanām pasakot, ka tās nenoritēs labi. Tāds nav mūsu darbs, un es apelēju pie jūsu godaprāta — tā paša, ko jūs vienmēr izrādāt —, lūdzu palikt godīgam arī šajā gadījumā.

 
  
MPphoto
 

  Elżbieta Katarzyna Łukacijewska (PPE).(PL) Tikai tie, kas dzīvojuši sociālistiskā režīma apstākļos, var pilnībā saprast tās tautas, kuras pieredzēja personisko nebrīvi, preses un plašsaziņas līdzekļu nebrīvi vai to grūto ceļu, kādu nācās veikt šīm tautām. Saprotu tos, kuri šodien ir nobažījušies un runā par cilvēktiesību neievērošanu un daudzpusīgajām problēmām, ar kurām Ukraina šodien cīnās. Tomēr mums arī jāatzīst nelielās, bet pozitīvās pārmaiņas, piemēram, nesenās demokrātiskās vēlēšanas, kurās mēs, Eiropas Parlaments, piedalījāmies kā novērotāji.

Lūdzu jūs apzināties to stāvokli, kādā ir miljoniem Ukrainas iedzīvotāju un simtiem Ukrainas jauniešu. Viņi rēķinās ar Eiropas Savienību, ar mūsu palīdzību demokrātijas veidošanā un ar mūsu palīdzību pilsoniskās sabiedrības veidošanā. Ir viegli kritizēt, bet, būdama poliete, atceros, ka arī mēs reiz saņēmām palīdzību.

(Priekšsēdētājs pārtrauca runātāju)

 
  
MPphoto
 

  Kyriakos Mavronikolas (S&D).(EL) Priekšsēdētāja kungs! Arī es vēlos piebiedroties tiem, kuri ir pamatojuši, ka nav iemesla pieņemt tik steidzamu rezolūciju, sevišķi pirms vēlēšanām, pirms vizītes un, kas vissvarīgākais, kamēr Eiropas Parlaments nav pārstāvēts Ukrainā. Šī valdība tikai nesen ir ievēlēta; tas ir fakts, ka pastāv problēmas, bet mums jāatzīst, ka tā tika demokrātiski ievēlēta, un jāļauj tai īstenot savus centienus. Rezolūcijai būtu nozīme tikai pēc gaidāmajām vēlēšanām Ukrainā.

 
  
MPphoto
 

  Siiri Oviir (ALDE).(ET) Man ir jautājums kolēģei Vaideres kundzei, tomēr vēlos runāt par to, kas mani satrauc. Mūsu vēlēšanās pieņemt rezolūciju par Ukrainu šodien, un ne rīt, nav īsti laikā, un Ukrainas tauta, kura skatās uz Eiropas Parlamentu ar atzinību, mūs nesaprastu. Tas ir tādēļ, ka dokuments, kas ir mūsu rīcībā šodien, pirmkārt, nav tas labākais toņa ziņā, tas nav pats precīzākais, un tajā ir arī ietvertas dažas faktu kļūdas.

Vaideres kundze šeit minēja, ka Venēcijas komisijas priekšsēdētājs ir kritizējis konstitūcijas grozījumu. Man šeit ir viņa vēstule ar šodienas datumu, kurā viņš saka, ka ir pārsteigts par šāda jautājuma iekļaušanu mūsu rezolūcijā, kā arī viņš nepārprotami norāda, ka nav to darījis ne šeit, ne tur, ne arī kur citur.

 
  
MPphoto
 

  Marek Henryk Migalski (ECR).(PL) Atšķirībā no Vigenin kunga, uzskatu, ka šodienas debates ir izcili izdevušās un bija ļoti noderīgas. Reti kad šajā plenārsēžu zālē ir notikušas tik interesantas debates, par ko vēlos visiem pateikties. Łukacijewska kundzes runa parāda, ka pat Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) grupā ir atšķirīgi viedokļi šajā jautājumā, kas ir apsveicami. Mums jāpateicas sociālistiem un jo īpaši Swoboda kungam, Severin kungam un Siwiec kungam, kuri saprot, ka pirms vēlēšanām nedrīkst pieņemt mūsu ukraiņu draugiem tik nelabvēlīgus lēmumus. Taisnība ir arī komisāram Füle un Harms kundzei, kuri minēja dažus faktus, kas rada iemeslu bažām, un par kuriem mēs arī esam informēti.

 
  
MPphoto
 

  Jaromír Kohlíček (GUE/NGL). (CS) Saņemieties, dāmas un kungi, un mēģiniet taču reiz padomāt! Veselu nedēļu nav bijis ne izmaiņu tiesību aktos, ne vēlēšanu komisijas sastāvā. Interesanti, ka ikreiz, kad kādi politiskie spēki jūt, ka viņu sabiedrotie kādā valstī ārpus Eiropas Savienības nav uzvarējuši, šie spēki ārvalstīs uzreiz pauž bažas par demokrātijas stāvokli attiecīgajā valstī. Piekrītu tam, ko teica Kamiński kungs un citi. Mums noteikti nepieciešama rīcība no Eiropas Parlamenta puses, lai veicinātu demokrātijas attīstību un apstākļu uzlabošanos savstarpējo attiecību pilnveidošanai. Centieni atbalstīt Ukrainas valdības stabilizējošos pasākumus acīmredzami traucē dažiem, kuriem labāk patīk haoss un tiesību aktu trūkums. Iespējams, ka mani kolēģi tos uzskata par labākiem partneriem nekā pašreizējā valdība. Iesaku atlikt rezolūcijas priekšlikumu un atgriezties pie debatēm par šo tematu pēc tam, kad delegācija atgriezīsies no Kijevas.

 
  
MPphoto
 

  Jaroslav Paška (EFD).(SK) Manuprāt, Ukraina ir viena no tuvākajām iespējamām Eiropas Savienības partnervalstīm.

Ukraiņi ir daudz tuvāki Eiropai civilizācijas ziņā nekā turki vai albāņi. Ukrainas tauta ir brīvi vēlējusi par pārmaiņām, jo demokrātiskie „oranžie” spēki ir noveduši valsti līdz nabadzībai, bezcerībai un sabrukumam. V. Yanukovych ilgi bija opozīcijā, un viņa attieksme pret pašreizējo opozīciju ir tāda pati, kādu pret viņu izrādīja „oranžie” politiskie līderi. Turklāt mums jāatzīst arī tas, ka viņš, iespējams, atceras vēl agrāku periodu, kad „oranžā līga” viņu vajāja, un Eiropas Savienība reaģēja, vienkārši labvēlīgi smaidot. Ja nevēlamies zaudēt Ukrainu kā mūsu dalībvalsti nākotnē, būsim pacietīgi un koncentrēsimies uz ekonomisko sadarbību; veidosim savstarpējas uzticēšanās klimatu. Mums jāpaskaidro valdībai, ka opozīcijai ir leģitīma vieta demokrātiskā sabiedrībā, bet opozīcijai — ka, kamēr tā nesaņem pietiekamu atbalstu no tautas, tai nav tiesību sacensties par varu.

 
  
MPphoto
 

  Michael Gahler (PPE).(DE) Priekšsēdētāja kungs, tā kā tiku uzrunāts personīgi, vēlos izmantot minūti, lai atbildētu saskaņā ar nepieteiktas uzstāšanās procedūru. Vai tas ir iespējams?

 
  
MPphoto
 

  Franz Obermayr (NI).(DE) Priekšsēdētāja kungs! Enerģētikas kopienas dibināšana 2006. gadā noteica integrētu Eiropas enerģētikas tirgu gāzei un elektrībai, un plānotā Ukrainas iekļaušana tajā ir paredzēta, lai nodrošinātu enerģijas piegādi Austrumeiropai. Tas ir pozitīvi, jo pēdējo gadu laikā šajā ziņā ir bijušas dažas nopietnas problēmas, un sevišķi „gāzes strīdam” starp Krieviju un Ukrainu bija nopietnas sekas gāzes piegādes ziņā ES dalībvalstīm. Vēlāk, protams, noskaidrojās, ka Krievija pārtrauca gāzes piegādi, kamēr noritēja pārrunas par cenām, un manā dzimtenē Austrijā vien gāzes piegāde no Krievijas samazinājās par 33 %, un arī Francijā, Ungārijā un Itālijā tika reģistrēts apjoma kritums par 20 līdz 40 %. Šis notikums liek Komisijai kā Enerģētikas kopienas koordinatoram, ķert Ukrainu aiz rokas un atgādināt tai par savām saistībām, runājot par Eiropas enerģijas piegādes drošību. Vienkārši nedrīkstam pieļaut, ka enerģijas piegāde mūsu dalībvalstīm kļūst par ķīlu „cenu karos” starp Krieviju un Ukrainu. Tātad — apspriedīsim šo jautājumu, bet arī izvirzīsim stingrus spēles noteikumus, un, lūdzu, nodrošināsim enerģijas piegādi mūsu dalībvalstīm.

 
  
MPphoto
 

  Mariya Nedelcheva (PPE).(BG) Eiropas Parlaments vienmēr ir atbalstījis Ukrainu tās ceļā uz demokrātiju, pamatojoties uz tiesiskuma principiem un saglabājot ar mums kopīgas vērtības Eiropas integrācijas jomā.

Vēlēšanas ir jebkuras demokrātijas barometrs. Tas ļauj mums novērtēt demokrātisko procesu kvalitāti, iestāžu stabilitāti, politisko partiju briedumu un pilsoniskās sabiedrības uzskatus. Atzinīgi novērtēju Ukrainas atbildīgo iestāžu lēmumu uzaicināt novērotājus uz vēlēšanām, kas notiks 31. oktobrī.

Esmu pārliecināta, ka viņu misija vairos uzticību vēlēšanu procesam un viņu novērojumi palīdzēs pārliecināties par Ukrainas iestāžu darba pārredzamību un objektivitāti. Izņemot vēlēšanas, konstitūcijai kā Ukrainas augstākajam likumam jāgarantē valsts iestāžu līdzsvars un savstarpējā kontrole.

Ukraina var paļauties uz savu Eiropas partneri, kas konsekventi atbalstīs tās centienus panākt reformu un stabilitāti. Eiropas Savienības un tās pilsoniskās sabiedrības viedoklis ir papildu stimuls un garantija tam, ka rezultātā tiks gūti panākumi.

 
  
MPphoto
 

  Vilija Blinkevičiūtė (S&D).(LT) Pagājušajā nedēļā Viktor Yanukovych, Ukrainas prezidents, oficiālā vizītē apmeklēja valsti, no kuras nāku — Lietuvu, un vēlreiz apliecināja, ka Ukrainas mērķis ir kļūt par Eiropas Savienības dalībvalsti. Protams, ka tam būs nepieciešami vairāki gadi, un ir jāveic liels mājasdarbs un jāīsteno daudz reformu dažādās jomās, piemēram, jānodrošina cilvēktiesību ievērošana, korupcijas apkarošana, nabadzības pārvarēšana un demokrātijas nostiprināšana. Tomēr piekrītu saviem kolēģiem, kuri šeit, Eiropas Parlamentā, uzstājās; nedrīkstam tūlīt nosodīt Ukrainu kā valsti un nedrīkstam aizkavēt tās kļūšanu par vienlīdzīgu partneri, un tādēļ atkārtoju vēlreiz, ka mums Eiropas Parlamentā tiešām ar to jāsadarbojas kā vienlīdzīgiem partneriem un jāpalīdz Ukrainai virzīties uz priekšu uz Eiropas Savienību.

 
  
MPphoto
 

  Ivo Vajgl (ALDE).(SL) Ukraina ir liela un nozīmīga Eiropas Savienības partnere un valsts, kuras nākotne neapšaubāmi ir Eiropā. Vissliktākais pakalpojums, ko varam sniegt Ukrainai — valstij ar sarežģītu iekšējo struktūru un smagu vēsturi —, ir runāt par to tā, it kā tā būtu mūsu starppartiju vai ideoloģisko bartera darījumu priekšmets.

Šī iemesla dēļ rūpīgi jāpārdomā un jāizsver ikviens mūsu pieņemtais dokuments. Vakardienas opozīcija ir šodienas valdība, un tas var notikt jebkurā citā valstī, kurā notiek demokrātiskas vēlēšanas. Tādēļ ir skaidri saprotams, ka opozīcija ir neapmierināta, jo tā ir zaudējusi varu. Tomēr tai vēl būs iespēja, kad pienāks īstais laiks un ja vēlētāji tā izlems. Manuprāt, nav pareizi mums paļauties tikai uz vienpusējiem argumentiem un, kas vissvarīgākais, vēlos teikt, ka esmu pārliecināts ...

(Priekšsēdētājs pārtrauca runātāju)

 
  
MPphoto
 

  Charles Tannock (ECR). – Priekšsēdētāja kungs! Ukraina ir ievērojama mūsu Eiropas demokrātijas asociatīvā partnere, un arī es ceru, ka kādu dienu tā kļūs par Eiropas Savienības dalībvalsti. Tāpat kā daudziem runātājiem arī man rodas zināmas šaubas par Eiropas Parlamenta rezolūcijas atbilstīgumu īsi pirms viņu pašvaldību vēlēšanām, un grupa, kuru es pārstāvu — ECR grupa — ir iesniegusi virkni grozījumu, lai rezolūcija būtu līdzsvarotāka un tajā būtu mazāk atkārtošanās.

V. Yanukovych uzvarēja vēlēšanās un demokrātiskā veidā kļuva par prezidentu, bet tikai ar nelielu balsu pārsvaru. Kijevā tik tiešām ir vērojamas dažas satraucošas autoritārisma tendences, sākot no mēģinājumiem atjaunot iestāžu norādījumu izdošanu par ziņu saturu — „temniki” cenzūru, kas ir vērsta pret preses brīvību, līdz FBU drošības dienesta izmantošanai, ko vada kāds oligarhs savu politisko mērķu sasniegšanai. Tomēr Rietumi cieši vēro šo procesu. Uz prezidentu V. Yanukovych tagad tiek izdarīts spiediens. „Oranžās” revolūcijas sekas joprojām ir spēcīgi jūtamas un Ukrainas pilsoniskā sabiedrība, kas izveidojās tās rezultātā, ir ļoti enerģiska.

Ikviens zina, ka man ir ciešas attiecības ar vadošajām opozīcijas personām, bet arī es uzskatu, ka mums jāizvairās no pārāk lielas iejaukšanās Ukrainas iekšējās saimnieciskās un politiskā lietās, kas pēc tam var tikt vērsta pret šo Parlamentu, un mums jāpiešķir ...

(Priekšsēdētājs pārtrauca runātāju)

 
  
MPphoto
 

  Lena Kolarska-Bobińska (PPE).(PL) Precīzi tie paši argumenti tika pausti pirms prezidenta vēlēšanām, kad mēs šajā plenārsēžu zālē domājām par to, kādu rezolūciju pieņemt un kādai jābūt mūsu nostājai saistībā ar to, kas norisinājās Ukrainā pirms prezidenta vēlēšanām. Mēs izlēmām, ka izdosim rezolūciju pēc vēlēšanām, un tā arī izdarījām. Aicinājām valdību un opozīciju ievērot cilvēktiesības, vārda brīvību un tiesības apvienoties arodbiedrībās.

Kopš šīs rezolūcijas izdošanas ir pagājuši vairāki mēneši, un jau redzam, ka daži no tajā ietvertajiem noteikumiem netiek ievēroti. Tādēļ saprotu bažas, ka pašvaldību vēlēšanas, kas ir noteicošās demokrātijas veicināšanā, nostiprināšanā un iedibināšanā, iespējams, būs saistītas ar noteiktu tiesību pārkāpumiem. Arī tādēļ esmu viena no rezolūcijas izstrādātājām.

(Priekšsēdētājs pārtrauca runātāju)

 
  
MPphoto
 

  Stefan Füle, Komisijas loceklis. – Priekšsēdētāja kungs, pateicos par man piešķirto iespēju atbildēt uz šīm visnotaļ interesantajām debatēm, un mana atbilde būs vērsta uz trim jautājumiem.

Pirmkārt, atbildēšu uz konkrēto Belder kunga uzdoto jautājumu par investīcijām un uzņēmējdarbības vidi. Šajā jomā Ukrainā ir vēl daudz darāmā. Tas ir acīmredzami, un esmu jau skāris šo jautājumu vairākas reizes gan Asociācija padomē, gan dažādās sanāksmēs. Pēdējoreiz man bija iespēja runāt par šo jautājumu vēl pagājušā nedēļā ar ministru M. Azarov. Ir virkne jautājumu, piemēram, valsts iepirkuma likums un iespēja atgriezties pie šī likuma, veicot vairākus grozījumus, par kuriem Ukrainas parlamentā pašlaik tiek debatēts.

Ir vēl arī daudz darāmā saistībā ar tiesiskumu, un, protams, pēdējās dienās ar lielu interesi esam novērojuši „Mittal” lietu. Nav darīts vēl viss iespējamais, lai izpildītu apņemšanos un solījumus PVN jautājuma atrisināšanā, kas arī traucē mūsu uzņēmējdarbībai. Izmantojot kontaktus ar Ukrainas valsts iestādēm un regulārus kontaktus ar uzņēmējiem, esam apņēmušies aizstāvēt Eiropas investoru un Eiropas uzņēmēju intereses.

Otrais jautājums, uz kuru vēlos atbildēt, ir tāds, ka mūsu attiecību veidošana ar Ukrainu nav viegls process. Tas ir process, kurā izsaukumi par Eiropas nākotni dažkārt var būt noderīgi, bet tie neko nelīdzēs praktiskā ziņā. Noderīgāka būtu Ukrainas aktīvāka iesaistīšana Eiropas Savienības veidošanā.

Viņiem nepieciešama mūsu palīdzība. Viņiem arī nepieciešams, lai mēs dažkārt palīdzētu viņiem pārbaudīt patieso stāvokli. Tieši to viņi no mums gaida.

Vismazāk mums vajag uzsākt neīstas debates par to, kas ir svarīgāka — stabilitāte vai vērtību ievērošana un uzticība tām, un līdz ar to nonāku pie trešā jautājuma.

Lai gan man nav tiesību komentēt rezolūcijas projektu šajā Parlamentā, tomēr, manuprāt, pats fakts, ka šīs debates ir notikušas, jau ir vērtīgs signāls. Tas, ka šī Parlamenta pārstāvji gatavojas drīz ierasties Ukrainā un ka tie nodos tai lielāko daļu no šiem signāliem, manuprāt, pats par sevi ir ļoti vērtīgs signāls. Uzskatu, ka vēl viens ļoti vērtīgs signāls attiecībā uz to, kas mums būtu jāsagaida no Ukrainas, ir tas, ka 31. oktobrī gaidāmās pašvaldību vēlēšanas no jauna apliecinās šīs valsts demokrātisko nostāju.

Tagad beigšu runāt, ja drīkstu.

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs. – Vārds tiek dots Gahler kungam, lai atbildētu uz personiskām piezīmēm saskaņā ar Reglamenta 151. panta 1. punktu.

Lūdzu, runājiet ļoti īsi un atbildiet uz personiskajām piezīmēm.

 
  
MPphoto
 

  Michael Gahler (PPE).(DE) Priekšsēdētāja kungs! Vēlējos detalizēti atbildēt uz to, ko teica Swoboda kungs. Viņš minēja ko tādu, kas nav pilnībā pareizi. Ir taisnība, ka mūsu rezolūcijā, mūsu Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) grupa nepareizi citēja Venēcijas komisijas teikto. Esmu runājis ar Markert kungu, un viņš man pateica to, ko viņš ir faktiski apgalvojis. Tādēļ kopīgajā rezolūcijā šis citāts vairs nav ietverts. Tādēļ redzat, ka šis jautājums vairs nav apspriežams.

Jūs runājāt par tiesiskumu vispārīgi. Tomēr es būtu vēlējies no jums kā no Eiropas Parlamenta sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupas pārstāvja kaut ko skaidrāku un konkrētāku par to, kādus pasākumus tur veic slepenpolicija. Ja partijām nav atļauts piedalīties vēlēšanās, tad šādu situāciju drīkst kritizēt arī pirms vēlēšanām, jo šādā gadījumā vēlēšanu rezultāti acīmredzami nevar būt atbilstoši demokrātijas un Eiropas standartiem.

 
  
MPphoto
 

  Hannes Swoboda (S&D).(DE) Priekšsēdētāja kungs! Šīs debates nav paredzētas kā dialogs. Tomēr, Gahler kungs, jums vismaz jāzina, ka skaidri norādīju preses relīzē, kas arī tika izdota manis pārstāvētās grupas vārdā, ka slepenie dienesti ir jāuzrauga. Uzdevu šo jautājumu arī savās sarunās ar ministru prezidentu M Azarov. Mums ir skaidra nostāja šajā jautājumā.

Vēlos jums vēlreiz lūgt pārdomāt līdz rītdienai, vai tik tiešām nebūtu pamatotāk, ja mēs pieņemtu šo rezolūciju kopā kā plaša sabiedrība, nevis to pieņemtu ar nelielu balsu vairākumu, kā tas ir pašreizējā situācijā. Vēlreiz to pārdomājiet. Tas ir nozīmīgi.

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs. – Esmu saņēmis sešus rezolūciju priekšlikumus(1), kas ir iesniegti saskaņā ar Reglamenta 110. panta 2. punktu.

Debates tiek slēgtas.

Balsošana notiks rīt, ceturtdien, 2010. gada 21. oktobrī, plkst. 12.00.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 149. pants)

 
  
MPphoto
 
 

  Justas Vincas Paleckis (S&D), rakstiski.(LT) Ukrainai vienmēr ir bijusi īpaša loma ES Austrumu partnerībā. Tās teritorijas lieluma, novietojuma un vēsturē pieredzēto problēmu dēļ tā ir kļuvusi par nozīmīgu tiltu, kas vieno austrumus ar rietumiem. Nav nekāds pārsteigums, ka pašlaik tāpat kā agrāk Eiropa cieši seko līdzi politiskajiem noteikumiem Ukrainas iekšienē. Tomēr pašreizējā situācija nav viennozīmīgi vērtējama. Mums jāatzīst, ka jaunā valdība tika ievēlēta brīvās un demokrātiskās vēlēšanās un tā palīdzēja Ukrainu izvest no ekonomiska un politiska haosa, kāds tajā valdīja pirms sešiem mēnešiem. No otras puses, nevaram ignorēt tendences, kas norisinās plašsaziņas līdzekļu brīvības jomā un kas rada bažas. Tomēr piekrītu tiem kolēģiem, kuri norāda, ka šodienas rezolūcija ir izstrādāta nepiemērotā laikā. Uzskatu, ka mums jāatliek tās pieņemšana, un pēc Eiropas Parlamenta delegācijas vizītes, kas ir ieplānota nākamajā nedēļā, pēc nākamajām pašvaldību vēlēšanām un ES un Ukrainas augstākā līmeņa sanāksmes varēsim formulēt daudz līdzsvarotāku un objektīvāku parlamentāro nostāju. Galu galā Ukraina var būt labs piemērs citām Neatkarīgo valstu savienības valstīm, izvēloties attiecību atjaunošanas ceļu ar ES, vienlaikus nostiprinot arī labas attiecības ar Krieviju.

 
  
MPphoto
 
 

  Indrek Tarand (Verts/ALE), rakstiski. – Esmu gandarīts par debatēm jautājumā par Ukrainu, kurās tiek pausti skaidri viedokļi. Mans secinājums ir tāds, ka Ukrainas demokrātijai nepieciešams atbalsts, bet ne šī dokumenta formā. Daudz svarīgāk ir radīt apstākļus attīstībai. Šādi apstākļi, piemēram, ir spriedzes mazināšana reģionā. Un tieši tādēļ, ceterum censeo, ir jāaptur Francijas plāni pārdot kara kuģus „Mistral” Krievijai!

 
  
 

(Sēdi pārtrauca plkst. 17.55 un atsāka plkst. 18.00)

 
  
  

SĒDI VADA: D. WALLIS
Priekšsēdētāja vietniece

 
  

(1)Sk. protokolu

Pēdējā atjaunošana - 2011. gada 28. februārisJuridisks paziņojums