Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Debašu stenogramma
Ceturtdiena, 2010. gada 21. oktobris - StrasbūraPublikācija "Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī"
 PIELIKUMS (Rakstiskās atbildes)
JAUTĀJUMI PADOMEI (Eiropas Savienības Padomes prezidentūra ir pilnībā atbildīga par šīm atbildēm)
JAUTĀJUMI KOMISIJAI

JAUTĀJUMI PADOMEI (Eiropas Savienības Padomes prezidentūra ir pilnībā atbildīga par šīm atbildēm)
Jautājums Nr. 10 (Rodi Kratsa-Tsagaropoulou) (H-0488/10)
 Temats: Bāzeles III kritēriji un mazie un vidējie uzņēmumi
 

Bāzeles komiteja 2010. gada 12. septembrī paziņoja par jaunu kritēriju noteikšanu finanšu sistēmas stabilitātes veicināšanai(1). Tomēr šo kritēriju ietekmē, iespējams, lielās banku grupas var nomākt mazākās bankas, kas tradicionāli finansē mazos un vidējos uzņēmumus (MVU), kuri ir 99 % no visiem Eiropas Savienības uzņēmumiem(2). Kādas ir Padomes prognozes attiecībā uz finanšu tirgus attīstību un tā ietekmi uz ienesīgu darbību finansēšanu? Ņemot vērā Eiropas ekonomikas situāciju, vai tā ir paredzējusi tādu atbalsta plānu MVU finansēšanai, kas spētu kompensēt Bāzeles III kritēriju iespējamo negatīvo ietekmi uz likviditāti un kredītu piešķiršanu? Cik lielā mērā bankas ir spējīgas panākt atbilstību šiem kritērijiem?

 
  
 

Padomes prezidentūras sagatavotā atbilde, kas nav saistoša ne Padomei, ne dalībvalstīm, netika mutiski sniegta Eiropas Parlamenta Strasbūras 2010. gada oktobra sesijas sanāksmes jautājumu laikā, kurā Padomei uzdeva jautājumus.

(FR) MVU Eiropas Savienībā ir īpaši atkarīgi no banku piešķirtā finansējuma, ko ir ietekmējusi ekonomikas krīze. Tiešām, Eiropā MVU un citiem uzņēmumiem piešķirtais banku, nevis kapitāla tirgu finansējums procentuāli ir daudz lielāks nekā Amerikas Savienotajās Valstīs. Saskaņā ar atsevišķām aplēsēm šī procentuālā vērtība ir 80 % no visa ekonomikas finansējuma.

Dažādas iestādes, tostarp ECB un Komisija, turpina uzraudzīt ekonomikai kopumā un jo īpaši MVU piešķirto finansējumu un šajā jautājumā regulāri informē Padomi. Viens no Eiropas Centrālās bankas ieteikumiem ir no dalībvalstīm saņemtos finanšu sistēmas līdzekļus nodot faktiskajai ekonomikai un jo īpaši MVU, lai palīdzētu tiem izkļūt no krīzes. Šis ieteikums tika sniegts, ņemot vērā to, ka bankām arī jāsakārto un jānostiprina sava bilance, lai panāktu atbilstību palielinātajām kapitāla prasībām, ko nosaka 2010. gada 12. septembrī izsludinātā jaunā Bāzeles vienošanās.

Bāzeles komitejas, kuras sastāvā ir 27 pasaules valstu centrālo banku un finanšu pārvaldes iestāžu pārstāvji, uzdevums ir palielināt finanšu sistēmas stabilitāti un uzticamību. Komitejai 11. un 12. novembrī Seulā jāierosina pasākumu kopums G20 valstu vai to valdību vadītājiem, un gadā beigās tā publicēs ietekmes novērtējumu. Pašreizējos apstākļos joprojām ir pāragri izteikt ticamus spriedumus par paaugstināto kapitāla prasību ilgtermiņa ietekmi uz finanšu tirgu attīstību un to netiešu ietekmi uz ražošanas un jo īpaši MVU finansēšanu.

Ņemot vērā politisko aspektu, Bāzeles vienošanās ir būtiska, taču tā nav juridiski saistoša. Tādējādi katram Bāzeles komitejas loceklim vienošanās jāīsteno, ņemot vērā savus ierobežojumus un situāciju. Eiropas Savienībā atšķirībā no ASV jaunie standarti tiks piemēroti visām kredītiestādēm, nevis tikai lielajām starptautiskajām bankām, tādēļ, pirms sniegt precīzus skaitļus, ir jāveic sīki izstrādāts pētījums. Eiropas Komisija ir paziņojusi, ka tās tiesību akta priekšlikumu jaunās Bāzeles vienošanās — „KPD 4” (Kapitāla prasību direktīvas ceturtajai pārskatītajai redakcijai) — īstenošanai papildinās ietekmes novērtējumi, kuros tiks izpētīti divi aspekti. Pirmais aspekts būs novērtējums par ietekmi uz banku sektoru kā nozari, bet otrais — novērtējums nolūkā konstatēt paredzamo kopējo ietekmi uz ekonomiku.

Komisijas priekšlikumu KPD 4 ir paredzēts iesniegt līdz 2011. gada pirmā ceturkšņa beigām, un Padome to izskatīs, tiklīdz saņems. Padome cer uz veiksmīgu sadarbību ar Eiropas Parlamentu nolūkā ātri pieņemt priekšlikumu. Tādējādi ES kredītiestādēm tiks nodrošināti pēc iespējas labvēlīgāki nosacījumi, lai tās varētu sagatavoties brīdim, kad stāsies spēkā jaunie noteikumi.

 
 

(1) http://www.bis.org/press/p100912.pdf
(2) http://europa.eu/legislation_summaries/enterprise/business_environment/index_en.htm

 

Jautājums Nr. 11 (Bernd Posselt) (H-0492/10)
 Temats: ES un Eiropas Padome
 

Ko Padome dara, lai turpinātu veicināt paredzēto ES pievienošanos Eiropas Padomes Cilvēktiesību konvencijai, un vai Padome uzskata par iespējamu Kopienas pievienošanos Mazākumtautību aizsardzības pamatkonvencijai un Eiropas reģionālo un mazākumtautību valodu hartai?

 
  
 

Padomes prezidentūras sagatavotā atbilde, kas nav saistoša ne Padomei, ne dalībvalstīm, netika mutiski sniegta Eiropas Parlamenta Strasbūras 2010. gada oktobra sesijas sanāksmes jautājumu laikā, kurā Padomei uzdeva jautājumus.

(FR) Darbs pie Eiropas Savienības pievienošanās Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijai (ECTK) sākās 2010. gada 17. martā, ņemot vērā Komisijas ieteikumu uzsākt pievienošanās sarunas. Parlaments savu nostāju pauda 2010. gada 19. maija rezolūcijā, kur cita starpā Beļģija un Ungārija tiek aicinātas savā prezidentūras laikā darīt visu iespējamo, lai pabeigtu pievienošanos, tiklīdz rodas piemērota iespēja, un pieprasīja, lai Parlaments tiktu aktīvi iesaistīts sākotnējās sarunās, kā arī sarunu par šo līgumu īstenošanā atbilstoši Līguma par Eiropas Savienības darbību 218. panta noteikumiem. Ar Padomes 2010. gada 4. jūnija lēmumu tika pieņemts sarunu mandāts un sarunu vešanas norādījumi.

Šajā lēmumā Padome izraudzījās Komisiju par sarunu vadītāju. Saskaņā ar lēmuma noteikumiem Komisija vadīs sarunas, apspriežoties ar Pamattiesību, pilsoņu tiesību un personu brīvas pārvietošanās jautājumu (FREMP) darba grupu, kas ir atbilstīgi LESD 218. panta 4. punktam ieceltā īpašā komiteja. Komisija iesniegs Padomei ziņojumus par sarunām, kas tai ļaus sekot līdzi Strasbūrā notiekošo sarunu gaitai.

Strasbūrā 2010. gada 6. un 7. jūlijā notika Eiropas Padomes Cilvēktiesību koordinācijas komitejas (CDDH) Eiropas Savienības pievienošanās ECTK neoficiālās darba grupas pirmā darba sanāksme. Otrā sanāksme notika Strasbūrā no 2010. gada 20. līdz 22. septembrim. Pēc šīs sanāksmes darba grupa sagatavoja projektu sarakstam ar jautājumiem, kas jāapspriež attiecībā uz ES pievienošanos. Īpašā komiteja (FREMP) tika informēta par abām sanāksmēm.

Attiecībā uz jautājumu par Eiropas Savienības pievienošanos Mazākumtautību aizsardzības pamatkonvencijai un Eiropas reģionālo un mazākumtautību valodu hartai Padome no Komisijas nav saņēmusi nekādus ieteikumus.

 

Jautājums Nr. 12 (Brian Crowley) (H-0494/10)
 Temats: Eiropas patentu sistēmas pilnveidošana
 

Kādus konkrētus pasākumus veic Padome, lai nodrošinātu Eiropas patentu sistēmas pilnveidošanu?

 
  
 

Padomes prezidentūras sagatavotā atbilde, kas nav saistoša ne Padomei, ne dalībvalstīm, netika mutiski sniegta Eiropas Parlamenta Strasbūras 2010. gada oktobra sesijas sanāksmes jautājumu laikā, kurā Padomei uzdeva jautājumus.

(FR) Padome uzskata, ka patentu sistēmas uzlabošana Eiropā ir būtisks priekšnosacījums, lai veicinātu uz jauninājumiem balstītu izaugsmi un palīdzētu Eiropas uzņēmumiem, jo īpaši MVU reaģēt uz ekonomikas krīzi un starptautisko konkurenci.

Uzlabota patentu sistēma ir nozīmīgs iekšējā tirgus elements, un tam ir jāizveido divi pīlāri — Eiropas Savienības patents (turpmāk — „ES patents”) un integrēta, specializēta un vienota jurisdikcija ar patentiem saistītu strīdu izšķiršanai, tādējādi uzlabojot patentu tiesību realizāciju un tiesisko noteiktību.

Padome 2009. gada decembrī panāca vienošanos par tās vispārējo nostāju attiecībā uz turpmāko ES patenta reglamentējumu. Padome gaida Eiropas Parlamenta atzinumu par Komisijas priekšlikumu ES patenta valodu lietojumam un tikmēr nopietni strādā, lai pēc iespējas ātri panāktu vienošanos. Par šo tematu nesen, 11. oktobrī, tika debatēts Padomes sesijā, un mēs pie tā drīzumā atgriezīsimies.

Attiecībā uz otro pīlāru Padome ir iesniegusi Eiropas Kopienu Tiesai Līguma par Eiropas un ES Patentu tiesas izveidi projektu, lai saņemtu atzinumu par līguma teksta atbilstību Līgumiem. Tiesas atzinumu ir paredzēts saņemt tuvākajos mēnešos.

 

Jautājums Nr. 13 (Pat the Cope Gallagher) (H-0496/10)
 Temats: Tūrisma veicināšana
 

Vai Padome var norādīt, kādus pasākumus īsteno Eiropas Savienība, lai popularizētu Eiropu kā starptautiskā tūrisma galamērķi?

 
  
 

Padomes prezidentūras sagatavotā atbilde, kas nav saistoša ne Padomei, ne dalībvalstīm, netika mutiski sniegta Eiropas Parlamenta Strasbūras 2010. gada oktobra sesijas sanāksmes jautājumu laikā, kurā Padomei uzdeva jautājumus.

(FR) Tā kā tūrisma nozarē Eiropas Savienībai nav piešķirtas tiešas pilnvaras, tās jurisdikcija šajā jomā ir bijusi īpaši ierobežota, tādēļ arī Komisija un Padome nav veikušas plašas darbības ar mērķi popularizēt Eiropu kā starptautiskā tūrisma galamērķi.

Kopš Lisabonas Līguma stāšanās spēkā jaunajā LESD 195. pantā ir noteikts, ka Eiropas Savienība var papildināt dalībvalstu darbības tūrisma nozarē, veicinot uzņēmumu konkurētspēju šajā jomā un jo īpaši veicinot labvēlīgas vides radīšanu to attīstībai, kā arī attīstot dalībvalstu sadarbību, jo īpaši apmainoties ar labu praksi. Taču šajā noteikumā nav paredzēta dalībvalstu tiesību aktu un noteikumu saskaņošana. Turklāt, kā noteikts Līgumā, visiem šajā jomā īstenotajiem pasākumiem ir jāatbilst subsidiaritātes un proporcionalitātes principiem.

Pamatojoties uz iepriekš minēto Līguma noteikumu, Komisija 2010. gada 6. jūlijā publicēja paziņojumu, kura nosaukums ir „Eiropa, tūristu apmeklētākā vieta pasaulē — jaunas Eiropas tūrisma nozares politiskās pamatnostādnes”.

Atbildot uz šo Komisijas dokumentu, Padome nolēma, ka rīcību tūrisma nozares atbalstam var sagrupēt četros Komisijas paziņojumā izklāstītajos prioritāšu virzienos, proti:

a) veicināt tūrisma nozares konkurētspēju Eiropā;

b) veicināt ilgtspējīga, atbildīga un uz kvalitāti vērsta tūrisma attīstību;

c) stiprināt Eiropas tēlu un redzamību kā ilgtspējīgu un kvalitatīvu tūrisma maršrutu kopumu;

d) maksimāli uzlabot ES finanšu politikas virzienu un instrumentu potenciālu tūrisma attīstībā.

Padome arī lūdza Komisijai apkopot papildu pierādījumus, veikt plašu apspriešanos un analizēt, kādu pievienoto vērtību Eiropai un citām valstīm sniegs iepriekš minēto galveno jautājumu risināšanas pasākumi un iniciatīvas.

 

Jautājums Nr. 14 (Liam Aylward) (H-0498/10)
 Temats: Jaunieši ES
 

Kopš ekonomikas krīzes sākuma visneaizsargātākie pašreizējā sabiedrībā ir jaunieši. Bezdarba rādītāji jauniešu vidū ir strauji pieauguši, un ir iespējams, ka daudziem no viņiem neizdosies atrast pastāvīgu darbu. ES jaunatnes stratēģijā jaunu un labāku iespēju radīšana izglītības nozarē un darba tirgū ir atzīta par prioritāti. Kā Padome paredz to panākt? Cik daudz Padome zina par gūtajiem panākumiem strukturālajā dialogā par nodarbinātību un jauniešiem (youth@work)?

 
  
 

Padomes prezidentūras sagatavotā atbilde, kas nav saistoša ne Padomei, ne dalībvalstīm, netika mutiski sniegta Eiropas Parlamenta Strasbūras 2010. gada oktobra sesijas sanāksmes jautājumu laikā, kurā Padomei uzdeva jautājumus.

(FR) Jauniešu nodarbinātība trīs prezidentūru 18 mēnešu darbības laikā ir viena no Eiropas sadarbības jaunatnes lietās galvenajām prioritātēm.

Beļģijas prezidentūra ir apņēmusies iedvesmoties no Spānijas prezidentūras iniciatīvas, kuras dēļ Padome pieņēma rezolūciju par jauniešu aktīvu iekļaušanu, šajā jomā nosakot kopējus principus un paziņojot, ka sociālā un ekonomiskā atstumtība un visu veidu diskriminācija ir šķēršļi jauniešu labklājībai un var kavēt viņu aktīvu līdzdalību sabiedrībā un darba tirgū. Šajā rezolūcijā jauniešu perspektīva tiek integrēta arī citās politikas jomās, piemēram, izglītībā un nodarbinātībā. Beļģijas prezidentūras mērķis ir turpināt darbu šajā virzienā, ierosinot rezolūciju par sociālpedagoģiskiem pasākumiem un aicinot Padomi pieņemt šo rezolūciju novembra sesijā.

Ierosinātajā rezolūcijā tiks uzsvērts, ka sociālpedagoģiskie pasākumi var būt īpaši lietderīgi, nodrošinot jauniešiem iespējas attīstīt daudzas un dažādas personīgās un profesionālās prasmes, kas palielinātu to nodarbinātības izredzes.

Savukārt 2010. gada 21. oktobrī Padomei tiks iesniegtas arī nodarbinātības pamatnostādnes, lai tās pieņemtu. Pamatnostādnēs, kas būs viens no galvenajiem stratēģijas „Eiropa 2020” īstenošanas dokumentiem, uzsvērta vajadzība dalībvalstu nodarbinātības un izglītības politikā orientēties uz jauniešiem. Proti, 8. pamatnostādnē ir noteikts, ka, lai atbalstītu jauniešus un jo īpaši tos, kuri nestrādā un nemācās (NEET), dalībvalstīm sadarbībā ar sociālajiem partneriem būtu jāīsteno programmas, lai palīdzētu tiem atrast pirmo darbu, gūt darba pieredzi vai turpmākas izglītības vai mācību iespējas, tostarp izmantojot stažēšanos, kā arī strauji jāreaģē, kad jaunieši kļūst par bezdarbniekiem.

Turklāt prezidentūra vēlas norādīt, ka, turpinot darbu saistībā ar Komisijas nesen pieņemto Paziņojumu par jaunatni kustībā, kurā ierosināti dažādi pasākumi stratēģijas „Eiropa 2020” mērķu (tostarp mērķa uzlabot jauniešu nodarbinātību) sasniegšanai, Padome novembra sesijā tiks aicināta pieņemt integrētu pieeju (izglītībai, jaunatnei un nodarbinātībai), kas pievērstos dažādām sociālekonomiskām problēmām, ar ko pašreiz saskaras jaunieši.

 

Jautājums Nr. 15 (Richard Howitt) (H-0503/10)
 Temats: Cilvēktiesības ESAO Pamatnostādnēs starptautiskiem uzņēmumiem — pārskatīšana
 

Vai Padome saskaņā ar saviem 2009. gada secinājumiem, kuros pausts atbalsts ANO ģenerālsekretāra īpašā pārstāvja uzņēmējdarbības un cilvēktiesību jomā ieteikumiem, pilnībā pievienosies priekšlikumam atjaunotajās Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) Pamatnostādnēs starptautiskiem uzņēmumiem iekļaut jaunu nodaļu par cilvēktiesībām, kuras pamatā būtu īpašā pārstāvja J. G. Ruggie ieteikumi?

Vai amatā esošais Padomes priekšsēdētājs rīkos apspriešanos ar dalībvalstīm, lai iegūtu atbalstu dokumentam, kuru 2010. gada 30. jūnijā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā iesniedza īpašais pārstāvis J. G. Ruggie un kurā viņš ir konstatējis, ka gadījumos, kad mūsu uzņēmumi „ietekmē” pasauli, atbildība cilvēktiesību jomā attiecas ne tikai uz pirmās vai otrās pakāpes piegādātājiem, bet tā ir plašāka?

 
  
 

Padomes prezidentūras sagatavotā atbilde, kas nav saistoša ne Padomei, ne dalībvalstīm, netika mutiski sniegta Eiropas Parlamenta Strasbūras 2010. gada oktobra sesijas sanāksmes jautājumu laikā, kurā Padomei uzdeva jautājumus.

(FR) Pagājušā gada decembrī Padome savos secinājumos par cilvēktiesībām un demokratizāciju trešās valstīs uzsvēra uzņēmējdarbības īpašo nozīmi cilvēktiesību pilnīgas ievērošanas panākšanā. Saistībā ar to Padome pauda atbalstu ANO īpašā pārstāvja cilvēktiesību un starptautisko korporāciju un citu uzņēmumu lietās, profesora J. G. Ruggie darbam.

Nesen, 2010. gada jūnijā Ženēvā, iepazīstinot Cilvēktiesību padomi ar savu jaunāko ziņojumu, Eiropas Savienība atkārtoti atbalstīja īpašā pārstāvja darbu. ES arī atzinīgi novērtēja īpašā pārstāvja nodomus 2011. gadā izstrādāt pamatnostādņu kopumu viņa konceptuālās programmas „Aizsargāt, ievērot, labot (Protect, Respect and Remedy)” īstenošanai un izskatīt iespējas izstrādāt ANO dokumentu šīs programmas veicināšanai. Šī konceptuālā programma pamatojas uz trīs būtiskiem principiem — valsts pienākumu aizsargāt pret trešo personu, tostarp uzņēmumu, īstenotiem cilvēktiesību pārkāpumiem, uzņēmumu sociālo pienākumu ievērot cilvēktiesības un vajadzību pēc tiesiskās aizsardzības — gan tiesas, gan ārpustiesas — labākas pieejamības. Šie trīs principi ir papildu aspektu kopums, kas viens otru papildina, lai nodrošinātu pastāvīgu progresu.

Atsevišķas ES dalībvalstis kā ESAO locekles piedalās organizācijas darbā pie tās pamatnostādņu modernizēšanas un to efektivitātes uzlabošanas, kā arī tās ir arī izteikušas vispārēju atzinību par profesora J. G. Ruggie priekšlikumiem, tostarp viņa priekšlikumu iekļaut īpašu sadaļu par cilvēktiesībām un pienācīgas pārbaudes principu. Saskaņā ar šo principu, lai izvairītos no citu personu tiesību pārkāpšanas, uzņēmumiem cilvēktiesību jomā jāveic pienācīga pārbaude, kurā apvienota jau ieviesta uzņēmumu riska pārvaldības prakse un cilvēktiesību aspektu ievērošana, īstenojot ANO noteiktos pamatkritērijus.

Padomes darba grupas nesaskaņo ES dalībvalstu nostāju, kas tiks pieņemta attiecībā uz ESAO darbu. Taču Padomes delegācijas ir informētas par šā darba gaitu, jo īpaši saistībā ar komerciālajiem un ieguldījumu aspektiem.

 

Jautājums Nr. 16 (Laima Liucija Andrikienė) (H-0506/10)
 Temats: ES pārstāvniecība ANO un citās starptautiskās organizācijās
 

Kāda ir Padomes stratēģija, lai nodrošinātu to, ka nesen ieceltās ES augstākā līmeņa amatpersonas, piemēram, Eiropadomes priekšsēdētājs Herman Van Rompuy un Savienības augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos Catherine Ashton, var uzstāties ANO Ģenerālajā asamblejā Savienības vārdā? Pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā Eiropadomes priekšsēdētājam, kas nav no ES Padomē prezidējošās valsts, vajadzētu pārstāvēt ES starptautiskā valstu vadītāju līmenī. Kādi pasākumi būtu jāveic, lai šos Lisabonas līguma noteikumus īstenotu tādā starptautiskā organizācijā kā ANO?

 
  
 

Padomes prezidentūras sagatavotā atbilde, kas nav saistoša ne Padomei, ne dalībvalstīm, netika mutiski sniegta Eiropas Parlamenta Strasbūras 2010. gada oktobra sesijas sanāksmes jautājumu laikā, kurā Padomei uzdeva jautājumus.

(FR) Stājoties spēkā Lisabonas Līgumam, Eiropas Savienība (ES) aizstāja Eiropas Kopienu (EK) un kļuva par tās pēcteci. Tādējādi ES ir mantojusi novērotājas statusu Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālajā asamblejā.

ES mantotais novērotājas statuss ANO Ģenerālajā asamblejā nodrošina salīdzinoši ierobežotas tiesības, piemēram, ierobežotu piekļuvi runātāju sarakstam un atsevišķām procesuālajām tiesībām. Šo ierobežoto tiesību dēļ ES aktivitāte un jomas ir ievērojami samazinājušās, salīdzinot ar situāciju pirms Lisabonas Līguma stāšanās spēkā, kad ES pārstāvēja Padomes prezidējošā valsts. Mums jāatzīst, ka ES ANO Ģenerālajā asamblejā patlaban nespēj pilnībā pildīt funkcijas, kas tai piešķirtas Līgumā par Eiropas Savienības darbību, un ka tā arī vairs nevar atbalstīt ES intereses tik efektīvi kā pirms Lisabonas Līguma stāšanās spēkā.

Tā kā ANO Ģenerālās asamblejas septembra sanāksmē tika atliktas debates par rezolūcijas projektu par ES līdzdalību ANO darbā, ES Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos 4. oktobrī nolēma izveidot rezolūcijas darba grupu nolūkā konsolidēt, saskaņot un atbalstīt ES delegācijas ANO darbu, citu ES pārstāvju darbu trešās valstīs, kā arī Komisijas dienestu un Padomes Sekretariāta darbu Briselē, lai radītu apstākļus to papildu tiesību iegūšanai, kas ES vajadzīgas, lai varētu efektīvi piedalīties ANO Ģenerālās asamblejas darbā. Šo darba grupu veido Komisijas un Padomes Sekretariāta amatpersonas.

Ārlietu padome 25. oktobrī apspriedīs rīcības stratēģiju šajā jautājumā.

***

 

JAUTĀJUMI KOMISIJAI
Jautājums Nr. 25 (Silvia-Adriana Ţicău) (H-0467/10)
 Temats: Situācija vienoto Eiropas debesu izveides jomā
 

Regula (EK) Nr. 1070/2009(1) attiecībā uz Eiropas aviācijas sistēmas darbības un ilgtspējības uzlabošanu paredz dalībvalstīm veikt visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu funkcionālo gaisa telpas bloku (FAB) darbību līdz 2012. gada 4. decembrim ar mērķi attīstīt pasaules gaisa satiksmes kontroles tīklu spējas un efektivitāti vienotajās Eiropas debesīs, saglabāt augstu drošības līmeni un sniegt ieguldījumu pasaules gaisa transporta sistēmu darbības uzlabošanā un ietekmes uz vidi ierobežošanā.

Ar Komisijas 2010. gada 29. jūlija Regulu (EK) Nr. 691/2010(2) tiek ieviesta aeronavigācijas pakalpojumu un tīklu funkciju darbības uzlabošanas shēma. Vai, ņemot vērā to, ka pirmais atskaites posms sākas 2012. gada 1. janvārī, ka 2010. gada 12. augustā Komisija iecēla funkcionālo gaisa telpas bloku sistēmas koordinatoru un ka pēdējo gadu laikā tā ir piešķīrusi ievērojamus līdzekļus TEN-T ar mērķi noteikt FAB, Komisija var sniegt informāciju par situāciju FAB noteikšanas jomā un par to, vai vienoto Eiropas debesu izveide notiks paredzētajā laikā?

 
  
 

(EN) Izmantojot funkcionālos gaisa telpas blokus (FAB), katra dalībvalsts neatkarīgi no valsts robežām sniedz aeronavigācijas pakalpojumus kopā ar citām dalībvalstīm. FAB ir galvenie Eiropas vienotās gaisa telpas (SES) instrumenti, ar ko nodrošināt funkcionālus ieguvumus no ciešākas sadarbības starp aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem vai vajadzības gadījumā ar vienu integrētu pakalpojumu sniedzēju. Tomēr tas ir tikai starpposms virzībā uz Eiropas vienoto gaisa telpu.

Saskaņā ar SES II tiesību aktiem dalībvalstīm ir pienākums izveidot FAB līdz 2012. gada 4. decembrim. Ir jau paziņots par divu FAB ieviešanu — Zviedrijā un Dānijā, kā arī Apvienotajā Karalistē un Īrijā. Komisija paredz, ka tuvākajos mēnešos tiks parakstīts nolīgums par FABEC, kas attiecas uz Beļģiju, Franciju, Vāciju, Luksemburgu, Nīderlandi un Šveici. Lai veicinātu sarunas starp dalībvalstīm, kas sadarbojas kopējā FAB, 2010. gada augustā par FAB koordinatoru tika iecelts G. Jarzembowski.

Tomēr, lai paātrinātu Eiropas vienotās gaisa telpas izveidi un ievērotu paredzēto termiņu, ir jāiegulda lielāks darbs.

Lai šajā jomā palīdzētu dalībvalstīm, Komisija ir izstrādājusi stingru darba programmu un ierosinājusi vairākus reglamentējošus pasākumus. Piemēram, 2010. gada 29. jūlijā tika pieņemta Komisijas Regula, ar ko nosaka uzlabošanas sistēmu. Tā liks dalībvalstīm panākt aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanas ciešāku integrāciju un vienlaicīgi uzlabot sniegumu.

Papildus tam Komisija pašreiz beidz izstrādāt priekšlikumu īstenošanas regulai par prasībām attiecībā uz FAB izveidei vajadzīgo informāciju. Līdz 2010. gada 4. decembrim tiks pabeigta arī papildmateriālu izstrāde.

Visbeidzot, noteiktais termiņš — 2012. gada decembris — ir būtisks stimuls, ko Komisija un FAB koordinators var izmantot apspriedēs ar dalībvalstīm. Ja paredzētais termiņš, 2012. gada decembris, netiks ievērots, Komisijai nāksies risināt iespējamās problēmas. Tomēr, tā kā sagatavošanās pasākumi norit veiksmīgi, Komisija attiecībā uz termiņa ievērošanu patlaban ir noskaņota optimistiski.

 
 

(1) OV L 300, 14.11.2009., 34. lpp.
(2) OV L 201, 3.8.2010., 1. lpp.

 

Jautājums Nr. 26 (Bernd Posselt) (H-0493/10)
 Temats: Eiropas dzelzceļa tīkli
 

Kā Komisija vērtē laika dimensiju attiecībā uz atsevišķu Eiropas dzelzceļa posmu maršrutā Strasbūra–Zalcburga, un kā kāda loma šā projekta īstenošanā ir maršrutam Minhene–Mīldorfa–Freilasinga? Vai turklāt ir arī plānots attiecībā uz šim maršrutam pievienojamo TEN 22. līniju izmantot patstāvīgu TEN koridoru?

 
  
 

(EN) Prioritārais projekts Nr. 17 „Parīze–Strasbūra–Štutgarte–Vīne–Bratislava” (PP17) ir uz austrumiem–rietumiem orientēta dzelzceļa ass, kas šķērso ļoti blīvi apdzīvotas Eiropas centra teritorijas. Tā stiepjas vairāk nekā 1382 kilometru garumā un šķērso četras dalībvalstis — Franciju, Vāciju, Austriju un Slovākiju.

Komisija uzskata, ka, ieceļot Péter Balázs par ES projekta koordinatoru un 2006. gada 9. jūnijā parakstot četru dalībvalstu transporta ministru nodoma deklarāciju, pēc kuras tika parakstīti vairāki divpusēji līgumi par pārrobežu posmiem, ir panākts progress vairākos projekta īstenošanas posmos. Francijas pēdējam ātrgaitas dzelzceļa posmam jāsāk darboties 2016. gadā. Jaunā Vīnes dzelzceļa stacija tiks atklāta 2013. gadā. Visiem pasažieru dzelzceļa posmiem Austrijā, kuros paredzētais ātrums ir 200 kilometru stundā (km/h), jāsāk darboties ne vēlāk kā 2015. gadā.

Komisija atzinīgi vērtē darbu pārrobežu posmā starp Franciju un Vāciju pabeigšanu. Kēlas tilts tiks atklāts 2010. gada 10. decembrī, savukārt pašreizējos darbus posmā Augsburga–Minhene ir plānots pabeigt 2011. gada decembrī.

Taču Komisijai ir arī konkrētas bažas:

– darbs posmā Štutgarte–Ulma sākās 2010. gadā. Posmam 2019. gada decembrī ir jābūt pilnībā izmantojamam un tā iespējamajam maksimālajam ātrumam — 250 km/h, taču, kā godājamais deputāts zina, par Štutgartes posmu notiek politiskās debates;

– joprojām netiek finansēts savienojums ar Minhenes lidostu, lai gan Bavārijas valdība un parlaments (Landtag) nesen apstiprināja Minhenes attīstības koncepciju (Bahnkonzept München) dzelzceļa līnijas savienojumam ar lidostu;

– lai gan 2007. gada jūlijā Vācijas un Austrijas Transporta ministrijas vienojās par kopīgu pārrobežas posma Freilasinga–Zalcburga attīstīšanu, lai uzlabotu šā posma caurlaides spējas, Vācijas iestādes vēl nav apstiprinājušas galīgo datumu, kad sāksies darbs Vācijas teritorijā;

– attiecībā uz posmu Minhene–Freilasinga ir paredzams, ka pārskatītajā plānošanas programmā, ko Vācijas transporta ministram jāiesniedz 2010. gada rudens beigās, par prioritāti tiks noteikta visaptveroša pieeja visam posmam.

Komisija saprot, ka, veicot ieguldījumus infrastruktūrā, jāņem vērā pieejamie valstu resursi, taču ieguldījumi Eiropas Transporta tīkla (TEN-T) projektos ir arī kolektīvas saistības, kas attiecas uz visām iesaistītajām dalībvalstīm — ja viena dalībvalsts neuzbūvē savu posma daļu, otras dalībvalsts ieguldījumi var zaudēt vērtību. Tādēļ Komisija atgādinās Vācijas valdībai par tās politiskajām saistībām.

Komisija ar gandarījumu informē godājamo deputātu, ka 2010. gada jūnijā Komisija iecēla ievērojamo bijušo Eiropas Parlamenta deputātu Gilles Savary par jauno prioritātā projekta Nr. 22 (Atēnas–Nirnberga/Drēzdene) Eiropas koordinatoru. Viņš 2010. gada 27. oktobrī iepazīstinās Transporta un tūrisma lietu komiteju ar savu pirmo darba ziņojumu.

 

Jautājums Nr. 27 (Brian Crowley) (H-0495/10)
 Temats: Finansiāls atbalsts reģionālām lidostām saistībā ar sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu
 

Vai Komisija varētu īsumā paskaidrot, kādu labumu dod finansiāls atbalsts Eiropas Savienības reģionālajām lidostām saistībā ar sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu?

 
  
 

(EN) Regulā Nr. 1008/2008(1) ir atļauts noteikt sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības (SPSS), lai panāktu ekonomikas attīstību vai izveidotu teritoriālu savienojumu. SPSS ir instrumenti, ar ko nodrošināt piekļuvi attāliem reģioniem vai veicināt reģionālās attīstības politikas mērķu sasniegšanu gadījumos, kad dalībvalsts konstatē, ka, neierobežojot tirgu, tās mērķus neizdosies pienācīgi īstenot.

Šīs saistības ir vispārīgas (saistības attiecībā uz reisu biežumu, kapacitāti, maksimālajām cenām u. c.). Ja neviens operators neuzņemas sniegt pakalpojumus, dalībvalsts var piešķirt ekskluzīvu koncesiju tikai vienam pārvadātājam, kas izvēlēts Eiropas līmeņa konkursā. Ekskluzīvā koncesija var būt apmaksāta vai neapmaksāta, un tās galvenais uzdevums ir efektīvi nodrošināt reģionālās attīstības mērķu sasniegšanu. Ja koncesija tiek apmaksāta, kompensācijas saņēmējs ir konkursā uzvarējusī aviosabiedrība, nevis iesaistītās lidostas.

ES pašreiz ir noteiktas SPSS 200 maršrutiem. Nodrošinot šajos maršrutos minimālu reisu skaitu, SPSS veicina gaisa satiksmi uz reģionālajām lidostām un no tām. Komisija nav veikusi SPSS ekonomiskās ietekmes uz reģionālajām lidostām kvantitatīvu analīzi, taču SPSS būtība ir veicināt gaisa satiksmi reģionālajās lidostās, kur citādi būtu mazāks regulāro gaisa pārvadājumu skaits.

 
 

(1) OV L 293, 31.10.2008.

 

Jautājums Nr. 28 (Dominique Baudis) (H-0500/10)
 Temats: Aeronautika un transporta jautājumiem veltītā Baltā grāmata
 

Aeronautikas nozare ir viens no retajiem veiksmes stāstiem Eiropas attīstības procesā. Šī nozare, kurā ir nodarbināti simtiem tūkstoši kvalificētu darbinieku visā kontinentā, veido mūsu tautsaimniecības un mūsu teritoriju struktūru. Tā patiesi veicina tehnikas progresu un ir būtisks iedzīvotāju mobilitātes aspekts.

Kādu nozīmi Komisija šai rūpniecības nozarei piešķirs nākamajā transporta jautājumiem veltītajā Baltajā grāmatā?

 
  
 

(EN) Aeronautikā ir pusmiljons tieši nodarbinātu cilvēku, un tās gada apgrozījums tuvojas EUR 100 miljardiem. Eiropas tirgus daļa šajā nozarē pārsniedz 38 %. Tādēļ šī augsto tehnoloģiju nozare ir ES prioritāte.

Baltā grāmata par transporta politikas nākotni vēl nav pabeigta, tādēļ būtu pāragri runāt par tās saturu. Kopumā tā būs labvēlīga aviācijas, transportlīdzekļu aprīkojuma un aeronautikas nozarēm.

Pirmkārt, SESAR (Vienotās Eiropas gaisa telpas gaisa satiksmes pārvaldības izpēte), kurā darbojas daudzi aeronautikas nozares ražotāji, izstrādāto tehnoloģiju ieviešana ietvers ražošanu un pastāvīgus efektivitātes uzlabojumus un tādējādi veicinās aeronautikas nozares attīstību. Eiropas vienotās gaisa telpas izveides pabeigšana veicinās gaisa pārvadājumu caurlaides spēju palielināšanu un nodrošinās gaisa pārvadātājiem, kā arī Eiropas aeronautikas nozares ražotājiem paredzētās labvēlīgās iespējas.

Gaisa, dzelzceļa un sabiedriskā transporta savienojošo pārvadājumu veidu labāka integrācija palīdzēs samazināt emisijas, kas ir saistītas ar īsajiem lidojumiem un „pēdējās jūdzes savienojumiem” ar pilsētām.

Eiropas ražošanas nozares vajadzības saistībā ar dabai nekaitīgāku, efektīvāku, lētāku, drošāku un uzticamāku jaunās paaudzes gaisa kuģu, lidaparātu dzinēju un iekārtu projektēšanu, kā arī gaisa transporta attīstību jau tiek atbalstītas Septītajā pamatprogrammā, kurā tam piešķirti EUR 2,1 miljardi, tostarp arī kopīgajai tehnoloģiju ierosmei Clean Sky (EUR 800 miljoni). Arī tīru degvielu stratēģija, kas pašreiz tiek izstrādāta, nodrošinās Eiropas ražotāju savlaicīgu un vienmērīgu pāreju uz ilgtspējīgu gaisa transportu.

Visbeidzot, taču ne mazāk svarīgi — nozīmīgs politiskais jautājums Baltajā grāmatā ir godīgas transporta izmaksas. Aviācijas iekļaušana ES emisiju kvotu tirdzniecības sistēmā (ETS) 2012. gadā nodrošinās papildu stimulu jauninājumiem, paātrinātai flotes atjaunošanai un alternatīvo degvielu izmantošanai — ne tikai Eiropas, bet arī galvenajām aviosabiedrībām, kas strādā ārpus ES — un nepārprotamus ieguvumus aeronautikas nozarei.

Kopumā Komisija ir apņēmusies turpmāk palielināt iespējas šai stratēģiskajai nozarei, kas rada darbavietas augsti kvalificētiem darbiniekiem un nodrošina tehnoloģijas pārneses arī citām nozarēm.

Tādēļ, ņemot vērā Redzējuma par aeronautikas pētniecību līdz 2020. gadam labo piemēru, Komisija izveidos augsta līmeņa speciālistu grupu, kurā darbosies aeronautikas nozares līderi, nolūkā izstrādāt jaunu redzējumu par aeronautikas un gaisa transporta pētniecību Eiropā laikposmā pēc 2020. gada.

 

Jautājums Nr. 29 (Richard Howitt) (H-0504/10)
 Temats: Hītrovas lidostas iespējamā pārcelšana uz Temzas ieteku jūrā
 

Kādi ir Komisija sākotnējie apsvērumi attiecībā uz ziņojumiem, ka tiek veikta atkārtota priekšizpēte par Hītrovas (Heathrow) lidostas pārcelšanu uz mākslīgi radītu salu, kuru veidotu pie Temzas ietekas jūrā, un kā šis pasākums varētu ietekmēt manus Eseksas dienvidos dzīvojošos vēlētājus, ja runa ir par ietekmi uz vidi, transporta sastrēgumiem un iedzīvotāju pārcelšanu? Kādus turpmākus pētījumus un konsultācijas Komisija plāno veikt saistībā ar šo jautājumu?

 
  
 

(EN) Neviens no Apvienotās Karalistes Transporta departamenta publicētajiem oficiālajiem dokumentiem neliecina, ka tiktu apsvērta iespēja pārcelt Hītrovas lidostu uz Temzas ieteku jūrā. Komisijai nav informācijas par jaunāko priekšizpēti par Hītrovas lidostas pārcelšanu.

Ir būtiski atgādināt, ka atbilstīgi subsidiaritātes principam lidostu, kā arī jebkāda veida infrastruktūras atrašanās vietas izvēle ir pilnībā valstiski risināms jautājums, ja tiek garantēta atbilstība piemērojamiem ES tiesību aktiem, piemēram, par vides aspektiem.

 

Jautājums Nr. 30 (Sarah Ludford) (H-0505/10)
 Temats: Drošības skeneri lidostās
 

Komisijas tiesību akta priekšlikumā par drošības skeneru izmantošanu lidostās vajadzētu pilnībā novērtēt drošības skeneru efektivitāti, nepieciešamību un proporcionalitāti saistībā ar drošības stiprināšanu lidostās. Kad Komisija lems, vai tā ierosinās ES mēroga tiesisko regulējumu, uz kādiem objektīviem kritērijiem tā pamatos ietekmes novērtējumu un lēmumu, kādi obligātie privātuma un veselības standarti tiks iekļauti un vai šādā tiesību aktā būs skaidri noteikumi par attēlu saglabāšanu un par tādiem noteikumiem, kādi ir ASV, garantējot tiesības nepiekrist drošības skeneru pārbaudēm?

 
  
 

(EN) Komisija 2010. gada 15. jūnijā pieņēma paziņojumu par drošības skeneru izmantošanu ES lidostās. Paziņojumā ir konstatēts, ka Komisija pieņems lēmumu par to, vai ierosināt ES tiesisko reglamentējumu par drošības skeneru izmantošanu ES lidostās un ar to lietošanu saistītus noteikumus, kad būs izstrādāts ietekmes novērtējums, tostarp par ietekmi uz pamattiesībām un veselību.

Komisija pašreiz strādā pie šā ietekmes novērtējuma atbilstīgi iedibinātajiem Komisijas noteikumiem un metodoloģijai.

Šādā novērtējumā Komisijai ir jādefinē problēma, kam iespējams jāpiemēro ES reglamentējums, un jāapsver vairāki iespējamie varianti, sniedzot dažādus risinājumus, lai sasniegtu mērķus un atrisinātu konkrēto problēmu.

Katrs variants tiek rūpīgi analizēts, pamatojoties uz pieejamo informāciju — pētījumiem, konsultantu viedokļiem, izmēģinājumu rezultātiem u. c. — un novērtējot ietekmi uz ekonomiku, kā arī sociālo, veselības, drošības un vides jomu.

Katrā no izstrādātajiem variantiem tiks īpaši novērtēta ietekme uz pamattiesību ievērošanu un veselību, kā arī skeneru izmantošanas rezultāti. Tiks izskatīta arī iespēja ļaut pasažieriem nepiekrist pārbaudei ar drošības skeneri, kā arī attēla saglabāšanas iespējai.

Ietekmes novērtējums jāpabeidz 2011. gada sākumā. Pēc tam Komisija lems, vai ir vajadzīgs tiesiskais reglamentējums.

 

Jautājums Nr. 38 (James Nicholson) (H-0491/10)
 Temats: Turpmākais atbalsts lauksaimniecībai, kuras pamatā ir zālaugu audzēšana
 

Nesenā intervijā Īrijas presei (Irish Independent, 2010. gada 21. septembris) komisārs D. Ciolos paziņoja, ka viņš būtu gatavs izskatīt iespēju turpināt sniegt atbalstu lauksaimniecības sistēmām, kuru pamatā ir zālaugu audzēšana, piemēram, Īrijas lauksaimniekiem. Kādus mehānismus Komisija šajā situācijā plāno izmantot, lai sniegtu minēto papildu atbalstu lauksaimniekiem?

 
  
 

(FR) Pārmaiņas, kas jāveic tiešo maksājumu sistēmā un konkrēti maksājumu sadales veidā, lai godīgāk sadalītu atbalstu dalībvalstīm, reģioniem un lauksaimniecības kategorijām, ir debašu par turpmāko kopējās lauksaimniecības politiku (KLP) galvenais jautājums. Svarīgs jautājuma aspekts ir, kā vislabāk novirzīt tiešos maksājumus tiem lauksaimniecības veidiem, kas nodrošina sabiedriskus labumus vides jomā.

Tomēr joprojām ir neatbildēti jautājumi par to, kādas procedūras un kritērijus izmantot pārejai uz godīgāku un mērķtiecīgāku atbalstu, vienlaicīgi novēršot būtiskus tiešo maksājumu sistēmas kropļojumus, kas varētu radīt nozīmīgas ekonomiskas sekas atsevišķiem reģioniem vai ražošanas sistēmām.

 

Jautājums Nr. 39 (Laima Liucija Andrikienė) (H-0507/10)
 Temats: POSEI programma
 

Kā Komisija vērtē banānu ražotājiem paredzētās POSEI programmas efektivitāti ES attālākajos reģionos? Vai šī programma ir būtiski uzlabojusi ES banānu ražotāju situāciju Eiropas banānu tirgū? Vai ir plānots izdarīt izmaiņas POSEI finansējumā banānu ražošanai, ņemot vērā gaidāmo ES finanšu plāna vidusposma pārskatu?

 
  
 

(FR) Ziņojumā par 2006. gada POSEI reformas ietekmi, ko Komisija 2010. gada 24. septembrī(1) iesniedza Eiropas Parlamentam un Padomei, uzsvērts, ka POSEI pasākumi ir bijuši īpaši efektīvi vairākās attālāko reģionu lauksaimniecības nozarēs, tostarp banānu eksporta nozarē.

POSEI pasākumi, kas banānu nozarei ir snieguši nozīmīgu atbalstu, patiešām ir bijuši labvēlīgi ražošanas un ieņēmumu līmeņa uzturēšanai.

Nozarē ir konstatēti ievērojami panākumi saistībā ar rentabilitātes palielināšanos, ietekmi uz ražīgumu, kvalitāti un ražošanas vides apstākļiem.

Šādi secinājumi ir daļēji balstīti uz nesenu pētījumu, ko Komisijas uzdevumā veica neatkarīgi konsultanti, kuri novērtēja pasākumus, kas kopš 2011. gada īstenoti saskaņā ar POSEI sistēmu.

Tādējādi Komisija var sacīt, ka POSEI sistēma ir sniegusi nozīmīgu ieguldījumu Eiropas banānu ražošanas nozares uzturēšanā un ražošanas apstākļu uzlabošanā.

Kad 2007. gadā uz POSEI sistēmu tika pārnestas dotācijas, pašreizējais ES banānu ražotāju finansējums četriem ražojošajiem reģioniem — Kanāriju salām, Martinikai, Gvadelupai un Madeirai — tika noteikts EUR 279 miljonu apmērā. Šī apjomīgā summa tika aprēķināta daļēji, lai norādītu uz banānu tirgus konkrētu mainīgumu turpmākas liberalizācijas plānā.

Tādēļ Komisija uzskata, ka pašreizējie banānu nozares dotācijām piešķirtie līdzekļi joprojām ir pietiekami, lai aizsargātu ES ražotājus pašreizējā tirgus vidē, kas ir kļuvusi atvērtāka.

Taču Komisija cieši uzrauga, kāda ir daudzpusējo tirdzniecības nolīgumu ietekme uz banānu importa tarifu samazināšanu, un vajadzības gadījumā veiks atbilstīgus risku mazinošus pasākumus.

 
 

(1) COM(2010) 0501 galīgā redakcija, Komisijas ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei; Pirmais ziņojums par 2006. gada POSEI reformu.

 

Jautājums Nr. 42 (Struan Stevenson) (H-0475/10)
 Temats: Pašreizējās kopējās zivsaimniecības politikas strukturālie trūkumi
 

Viens no nesen pieņemtajā zaļajā grāmatā konstatētajiem pašreizējās kopējās zivsaimniecības politikas strukturālajiem trūkumiem ir nepietiekama atbilstība spēkā esošajiem noteikumiem. Tādēļ rodas ievērojama pārzveja un kaitējums jūras videi, ko bieži pastiprina ES fondu finansētie pasākumi. Līdz ar to, vai Komisija apsver nosacījumu mehānisma ieviešanu — ar ko piekļuvi ES fondiem un zvejas resursiem pakļauj nosacījumiem —, kas būtu līdzīgs kopējās lauksaimniecības politikas savstarpējās atbilstības mehānismam?

 
  
 

(EN) Atbildot uz ES Revīzijas palātas 2007. gada novembra ziņojumu (Īpašais ziņojums Nr. 7/2007), Komisija apņēmās īstenot padziļinātu kontroles un izpildes sistēmas reformu. Jaunā kontroles regula (Regula Nr. 1224/2009(1)) ievērojami veicinās kontroles, izpildes un atbilstības uzlabošanu Eiropas zivsaimniecībās.

Attiecībā uz piekļuves ES fondiem un zvejas resursiem pakļaušanu nosacījumiem Komisija vēlas norādīt uz jau esošiem noteikumiem, piemēram, Padomes Regulas Nr. 2371/2002(2) (Pamatregula par zivsaimniecības resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku) 16. pantu, Padomes Regulas Nr. 1224/2009 (Kontroles regula) 90. pantu un Padomes Regulas Nr. 1005/2008(3) (Regula par nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju) 40. pantu. Arī Eiropas Zivsaimniecības fonds un Datu vākšanas sistēma paredz iespējas pārtraukt finansiālo atbalstu vai piemērot finanšu korekcijas gadījumos, kad dalībvalsts neievēro konkrētus administratīvos vai plānošanas un izpildes nosacījumus.

Komisija paredzamo kopējās zivsaimniecības reformu uzskata par iespēju noskaidrot vajadzības un iespējas turpmāku nosacījumu izpildes mehānismu ieviešanai.

 
 

(1) OV L 343, 22.12.2009.
(2) OV L 358, 31.12.2002.
(3) OV L 286, 29.10.2008.

 

Jautājums Nr. 43 (Pat the Cope Gallagher) (H-0497/10)
 Temats: Makreļu kopējā pieļaujamā nozveja 2011. gadam
 

Kādus pasākumus noteiks Komisija, lai nodrošinātu, ka Kopienas pelaģiskie zvejnieki gūst labumu no makreļu kopējās pieļaujamās nozvejas palielināšanas atbilstīgi Starptautiskās Jūras pētniecības padomes ieteikumam par 2011. gadu?

 
  
 

(EN) Komisiju īpaši satrauc pašreizējā situācija — gan Islande, gan Fēru salas ir noteikušas vienpusējas kvotas, un tādējādi notiek krājumu pārzvejošana.

Islandes un Fēru salu rīcība, nosakot sev vienpusējas kvotas, ir pilnīgi nepieņemama. Tas nav pieņemami, jo Eiropas Savienība un Norvēģija ir veltījušas vairākus gadus, lai šo ienesīgo Ziemeļrietumu Atlantijas reģiona krājumu līmeni padarītu pietiekamu un ilgtspējīgu. Makreļu skaits, ko islandiešu un fēru zvejas kuģi šogad ir nozvejojuši jūrā, ievērojami pārsniedz viņu līdz šim nozvejoto makreļu daudzumu. Šāda rīcība arī kaitē visiem mūsu nozares pārstāvju nopietnajiem centieniem šos krājumus aizsargāt.

Krājumu ilgtspējības nodrošināšana, tādējādi radot zvejniekiem iespēju pilnībā izmantot iespējami labākos makreļu krājumus gan 2011. gadā, gan ilgtermiņā ir Komisijas prioritāte. Ar šādu mērķi Komisija ir uzņēmusies vadību darbā pie visu to piekrastes valstu, kuru ūdeņos migrē makreles, kopīgas pārvaldības atjaunošanas. Tādēļ Komisija lūdza šo jautājumu apspriest 2010. gada 27. septembra Zivsaimniecības ministru padomes sanāksmē, kurā dalībvalstis atbalstīja Komisijas mērķi.

Tā kā nav piekrastes valstu kvotu sadales nolīgumu, Savienībā ir kritiska situācija saistībā ar makreļu pārvaldību Ziemeļaustrumu Atlantijas reģionā. Pašreizējās zvejas līmenis ievērojami pārsniedz zinātnieku ieteikumus par 2010. gadu. Komisija ir apņēmusies rast risinājumu radītajām problēmām, lai 2011. gadā varētu atjaunot krājumu labu pārvaldību, un sarunās tā savu nostāju pamato ar Starptautiskās Jūras pētniecības padomes (ICES) ieteikumu par 2011. gadu, kurā atļauts palielināt kopējo pieļaujamo nozveju (KPN).

Ja nenotiks sadarbība, ir nopietns risks, ka krājumi samazināsies. Lai to novērstu, Komisija ir apņēmusies aizstāvēt Savienības intereses, panākot ilgtermiņa nolīguma noslēgšanu. Būtiska nozīme būs sarunām šajā rudenī un, lai rastu risinājumu, būs vajadzīga visu iesaistīto pušu elastīgums un godprātība.

 

Jautājums Nr. 44 (Marek Józef Gróbarczyk) (H-0501/10)
 Temats: Piekrastes zvejas attīstība kopējā zivsaimniecības politikā
 

Ņemot vērā kopējā zivsaimniecības politikā pašreiz īstenotās reformas, ko paredz Zaļā grāmata, piekrastes zvejas aizsardzībai ir svarīga nozīme.

Komisijas izstrādātā koncepcija, kas paredz individuālo nododamo kvotu tirdzniecību, zivsaimniecības nozarē rada bažas, un tas neatbilst mazapjoma zvejas saglabāšanas principam, kā rāda Islandes zvejniecības nozarē šajā jomā uzkrātā pieredze.

Vai Komisija varētu aprakstīt savu kopējā zivsaimniecības politikas reformu koncepciju, kuras pamatā ir individuālās nododamajās kvotas? Vai ir paredzēts izmantot kādu citu, mazāk riskantu kopējās zivsaimniecības politikas finansēšanas metodi? Cik liels progress ir panākts sarunās ar dalībvalstīm šajā jautājumā?

 
  
 

(EN) Godājamais deputāts atsaucas uz piekrastes zvejas nozīmi un piekrastes zvejas flotu saistību ar individuāli nododamajām kvotām, kas, iespējams, tiks ieviestas saskaņā ar reformēto kopējo zivsaimniecības politiku (KZP).

Komisija pašreiz analizē šo jautājumu un apzinās, ka šādu tiesību ieviešana var nelabvēlīgi ietekmēt mazapjoma un piekrastes zvejas flotes. Komisija piekrīt godājamam deputātam, ka nekādā gadījumā nedrīkst pieļaut nelabvēlīgas šo pasākumu sekas. Tomēr mums jānorāda, ka lēmums nav pieņemts un ka Komisija parūpēsies, lai tiktu ņemtas vērā mazapjoma un piekrastes zvejniecības nozares intereses un tās tiktu aizsargātas no nelabvēlīgām tirdzniecības tiesību ieviešanas sekām.

 

Jautājums Nr. 45 (Carl Schlyter) (H-0469/10)
 Temats: Omega-3 un infarkts
 

Žurnālā „New England Journal of Medicine”(1) nesen tika publicēti pētījuma rezultāti, kas gūti Nīderlandes pētniecības projektā, kurā piedalījās 4800 vīrieši un sievietes. Šie rezultāti apliecina, ka nelielas omega-3 devas, piemēram, margarīna sastāvā, nemazina infarkta risku. Šiem rezultātiem vajadzētu ietekmēt uzņēmumus, kuri rīko reklāmas kampaņas, apgalvojot pretējo — ka attiecīgā margarīna lietošana uzturā samazina infarkta risku.

Vai Komisija uzskata, ka pastāvīgi apgalvojumi saistībā ar margarīna efektivitāti atbilst ES tiesību aktiem? Kādus pasākumus tā ir paredzējusi veikt, lai nodrošinātu šādu reklāmas kampaņu un apgalvojumu pārtraukšanu vai atsaukšanu?

 
  
 

(EN) Lai nodrošinātu, ka visas uzturvērtības un veselīguma norādes uz pārtikas produktiem ES būtu patiesas, skaidras, uzticamas un patērētājam lietderīgas, tika pieņemta Regula (EK) Nr. 1924/2006(2) par uzturvērtības un veselīguma norādēm. Likumdevēji nolēma, ka galvenajam vērā ņemamajam aspektam attiecībā uz norāžu lietošanu vajadzētu būt zinātniskajam pamatojumam. Norāžu patiesuma neatkarīgu zinātnisko novērtējumu veic Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA).

Regulā ir noteikts, ka visām veselīguma norādēm jāpiešķir ES līmeņa atļauja, pamatojoties uz EFSA ieteikumu.

Piešķirot norādes lietošanas atļauju, tiek noteikti atbilstoši lietošanas nosacījumi, lai nodrošinātu, ka, lietojot produktu ar attiecīgo norādi, tiek panākta norādītā ietekme. Piemēram, atbilstīgi zinātnieku ieteikumiem lietošanas nosacījumos var būt noteikts efekta panākšanai vajadzīgais aktīvo sastāvdaļu minimālais daudzums vai arī noteikts, ka norādi drīkst izmantot tikai tādiem pārtikas produktiem, pēc kuru lietošanas tiek panākts efekts.

Atbildot uz jautājumu — ir piešķirtas atļaujas izmantot norādes par konkrētām vielām, kas var būt dažādu pārtikas produktu, tostarp dzelteno ziežamo tauku (margarīna), sastāvā un to ietekmi uz holesterīna līmeņa samazināšanu. Šādās norādēs var informēt, ka augsts holesterīna līmenis ir riska faktors saslimšanai ar koronāro sirds slimību. Šajā jautājumā tiesību aktu piemērošana ir dalībvalstu kompetento iestāžu atbildība.

Runājot par omega-3 taukskābēm un sirds un asinsvadu veselību, atsevišķām norādēm joprojām tiek gaidīts EFSA novērtējums, taču par tām norādēm, kas jau ir novērtētas, Komisija un dalībvalstis apspriež lēmumu par atļauju piešķiršanu. Norādes, par kurām ir iesniegts pieteikums atļaujai, drīkst saglabāt tirgū līdz laikam, kad par tām tiek pieņemts lēmums.

Visbeidzot, godājamajam deputātam nav pamata satraukumam, jo, tiklīdz regula būs pilnībā īstenota, ES drīkstēs izmantot tikai zinātniski apstiprinātas veselības norādes.

 
 

(1) http://www.nejm.org/doi/pdf/10.1056/NEJMoa1003603.
(2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 20. decembra Regula (EK) Nr. 1924/2006 par uzturvērtības un veselīguma norādēm uz pārtikas produktiem, OV L 404, 30.12.2006., 9.–25. lpp.

 

Jautājums Nr. 46 (Mairead McGuinness) (H-0472/10)
 Temats: Izmaiņas ES personu brīvas pārvietošanās direktīvā un fiktīvo laulību novēršana
 

Saistībā ar Eiropas Tiesas 2008. gada 25. jūlija spriedumu Metock lietā, dažas dalībvalstis, tai skaitā Īrija, bija spiestas atteikties no savām prasībām veikt Direktīvā 2004/38/EK(1) par personu brīvu pārvietošanos Eiropas Savienībā izmaiņas, lai novērstu to, ka imigranti noformē fiktīvas laulības, lai paliktu ES. Viena no Īrijas galvenajām laulību reģistrācijas nodaļām nesen brīdināja, ka 10–15 % no Īrijā veiktajām laulību reģistrācijām varētu būt fiktīvas un to vienīgais mērķis ir imigrācijas noteikumu apiešana.

Vai Komisija tāpat kā dalībvalstis ir noraizējusies par iespējām, ka pēc sprieduma pieņemšanas Metock lietā direktīva tiks izmantota ļaunprātīgos nolūkos? Vai Komisija no kādas dalībvalsts ir saņēmusi informāciju par to, ka tiek ļaunprātīgi izmantoti un pārkāpti Direktīvas 2004/38/EK noteikumi, un, ja tas tā ir, kādi mehānismi ir ieviesti, lai dalītos šādā informācijā ar citu dalībvalsti? Vai Komisija uzskata, ka dalībvalstis var izskaust fiktīvās laulības, nemainot Direktīvu 2004/38/EK, un, ja tas ir tā, kādā veidā?

 
  
 

(EN) Kā uzsvērts Komisijas ziņojumā(2) par Direktīvas 2004/38/EK(3) piemērošanu, Eiropas Kopienu Tiesa spriedumā par Metock(4) lietu nolēma, ka direktīva neliedz dalībvalstīm cīnīties pret ES tiesību ļaunprātīgu izmantošanu, tostarp fiktīvām laulībām, kā to nosaka direktīvas 35. pants.

Lai noteiktu grūtības un noskaidrotu direktīvas interpretācijas jautājumus, kā arī palīdzētu dalībvalstīm tos pareizi piemērot, Komisija 2008. gada septembrī izveidoja dalībvalstu speciālistu grupu. Grupa rīko regulāras sanāksmes, un to darba kārtībā ir tādi jautājumi kā cīņa pret tiesību ļaunprātīgu izmantošanu, apmaiņa ar labāko praksi, statistiku un izlūkinformāciju par jaunākajiem ļaunprātīgas izmantošanas veidiem. Lai dalībvalstis varētu koplietot statistikas datus un jaunāko izlūkinformāciju par ļaunprātīgu izmantošanu un krāpniecību, tiek izmantots IT tīkls. Grupas darbības ietvaros Komisija atbalsta dalībvalstis tehniskā līmenī, lai tās varētu uzlabot savas spējas cīņā pret ļaunprātīgu izmantošanu.

Papildu palīdzība tika sniegta attiecībā uz Komisijas norādījumiem(5) par to, kā labāk piemērot 2009. gada jūlija direktīvu. Attiecībā uz ļaunprātīgu izmantošanu un krāpniecību norādījumos uzsvērts, ka direktīva dalībvalstīm atļauj veikt efektīvus un nepieciešamus pasākumus, lai cīnītos pret ļaunprātīgu izmantošanu un krāpšanu, jomās, kas ietilpst Kopienas tiesību materiālā darbības jomā par personu brīvu pārvietošanos, atsakot, pārtraucot vai anulējot jebkuras ar šo direktīvu piešķirtās tiesības, ja notiek to ļaunprātīga izmantošana vai krāpšana, piemēram, fiktīvas laulības. Šādiem pasākumiem ir jābūt samērīgiem un atbilstīgiem direktīvā noteiktajām procesuālajām garantijām.

Apvienotās Karalistes jaunākās ziņas par garīdzniekiem, kas krimināli sodīti par fiktīvu laulību slēgšanu, un pēc policijas veiktas izmeklēšanas īstenotajiem veiksmīgajiem policijas reidiem pret fiktīvo laulību organizēšanā iesaistītajiem organizētās noziedzības grupējumiem apstiprina Komisijas uzskatu, ka nav vajadzības grozīt pašreizējo ES tiesisko reglamentējumu, lai nodrošinātu dalībvalstīm tiesības īstenot efektīvus pasākumus pret ļaunprātīgu izmantošanu.

 
 

(1) OV L 158, 30.4.2004., 77. lpp.
(2) COM (2008) 840, galīgā redakcija.
(3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīva 2004/38/EK par Eiropas Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesībām brīvi pārvietoties un dzīvot dalībvalstu teritorijā, OV L 158, 30.4.2004., 77. lpp.
(4) Eiropas Kopienu Tiesas 2008. gada 25. jūlija spriedums lietā C-127/08 Metock u.c. (Rec. 2008., I-6241. lpp.).
(5) COM (2009) 313, galīgā redakcija.

 

Jautājums Nr. 47 (Bendt Bendtsen) (H-0474/10)
 Temats: Videi draudzīgs publiskais iepirkums
 

Medicīnas produkti nav starp tām desmit nozarēm, kam Komisija piešķīrusi prioritāti saistībā ar videi draudzīgu publisko iepirkumu. Saskaņotu kritēriju izstrāde šai nozarei izrādījās sarežģīta, jo termins „medicīnas produkti” attiecināms uz dažāda veida produktiem. Pamatnostādņu trūkumam attiecībā uz medicīnas produktu iepirkumu netīši var būt nevēlamas sekas, jo nozarei tiek liegts svarīgs stimuls turpināt labāku un ilgtspējīgāku produktu attīstību.

Vai Komisija apsvērusi iespēju atsākt pamatnostādņu izstrādāšanu, iespējams, vairākās jaunās kategorijās sadalot dažāda veida produktus, kas pašlaik tiek apzīmēti ar vienu terminu „medicīnas produkti”? Vai šajā sakarībā tikusi apsvērta iespēja sadarboties ar ražotājiem un nozaru asociācijām, lai šādā veidā nozari iesaistītu dažādu produktu veidu kategorizēšanā? Vai Komisija ir apsvērusi arī iespēju noteikt īpašas jauninājumu kategorijas, kuras īpašā veidā atspoguļotu produktu raksturu un lietojuma jomu?

 
  
 

(EN) Komisija pašreiz atkārtoti izvērtē priekšizpēti par videi draudzīga publiskā iepirkuma kritērijiem atsevišķām veselības nozarē izmantotu produktu kategorijām. Tiek ņemta vērā šīs produktu grupas kopējā ietekme uz vidi un uzlabojumu potenciāls salīdzinājumā ar citām produktu grupām, kā arī dalībvalstu un nozares pārstāvju ieinteresētība piedalīties šajā procesā. Jautājums tiks apspriests ar Videi draudzīga iepirkuma padomdevēju grupu, un lēmums tiks pieņemts līdz 2010. gada beigām.

 

Jautājums Nr. 48 (Vilija Blinkevičiūtė) (H-0477/10)
 Temats: Dzimumu līdztiesība un sieviešu pensijas
 

Šovasar Komisija publicēja Zaļo grāmatu „Ceļā uz atbilstīgām, noturīgām un drošām Eiropas pensiju sistēmām”, kurā tā apskata vairākus ar pensiju fondu maksātspēju, pensijas vecuma palielināšanu un pensiju mobilitāti saistītus jautājumus. Tomēr tajā netiek pieminēts dzimumu līdztiesības princips un pilnībā izpaliek jautājums par sieviešu pensijas apmēru. Visu mūžu sievietes skar diskriminācija darba tirgū, jo joprojām pastāv ļoti lielas atšķirības starp vīriešu un sieviešu algu par vienādu darbu. Turklāt sieviešu pensijas apmērs ir mazāks, jo viņas strādā jomās, kurās algas ir zemas, vai arī viņām ir jāpārtrauc darbs, lai rūpētos par ģimeni un tas vēl jo vairāk palielina vecāku sieviešu nabadzību.

Vai Komisijai nešķiet, ka sieviešu pensijas apmēra jautājums būtu jāskata atsevišķi, jo diskriminācija darba tirgū ietekmē sieviešu pensijas? Kādus konkrētus pasākumus Komisija pieņems, lai samazinātu atšķirību starp sieviešu un vīriešu pensijas apmēru?

 
  
 

(EN) Komisijas Zaļajā grāmatā „Ceļā uz atbilstīgām, noturīgām un drošām Eiropas pensiju sistēmām”(1) ir izklāstīta dzimumu dimensija, un tajā norādītie secinājumi par problēmām, ar ko saskaras sievietes, ir līdzīgi godājamās deputātes norādītajiem(2).

Zaļajā grāmatā ir apkopoti dažādi ES līmeņa pensiju sistēmas elementi, un šo vienoto pieeju ir plaši atbalstījušas ieinteresētās personas. Tādējādi svarīgais jautājums par pensiju atbilstību tiks risināts šajā sistēmā, kur dzimumu dimensijai (sieviešu pensiju atbilstībai) arī turpmāk būs būtiska nozīme. Dzimumu dimensija paredz būtisku uzsvaru uz darba tirgus pasākumiem, kur atbilstīgi vienotajai pieejai tiek maksātas dividendes, piemēram, saistībā ar stratēģiju „Eiropa 2020”. Visi konkrētie pasākumi, ko Komisija plāno pieņemt, pamatojoties uz Zaļo grāmatu, būs atkarīgi no pašreizējo konsultāciju rezultātiem. Tiklīdz ieinteresētās personas būs paudušas savu viedokli, Komisija lems par turpmākajiem vajadzīgajiem pasākumiem.

Komisija jau ir uzsākusi vairākas iniciatīvas, lai veicinātu vīriešu un sieviešu līdztiesību darba tirgū, kur rodas dzimumu nevienlīdzība attiecībā uz pensijām. Iniciatīvas īpaši attiecas uz dzimumu vienlīdzības nodrošināšanu Eiropas Nodarbinātības stratēģijā un konkrētu kampaņu, ko nolūkā novērst dzimumu darba samaksas atšķirības Komisija uzsāka 2009. gadā. Vīriešu un sieviešu nodarbinātības nevienlīdzība un tās ietekme uz pensiju ir nopietni izklāstītas Komisijas 2010. gada marta Paziņojumā par Sieviešu hartu(3), kā arī nesen publicētajā paziņojumā „Sieviešu un vīriešu līdztiesības stratēģija 2010.–2015. gadam”(4).

Turklāt Komisija darbā pie sieviešu un vīriešu līdztiesības veicināšanas, izmantojot atvērto koordinācijas metodi — kuras vispārējais mērķis ir dzimumu līdztiesība — sociālās aizsardzības un sociālās integrācijas jomās, uzraudzīja dzimumu dimensijas iekļaušanu dalībvalstu valsts stratēģijas ziņojumos un savu pēdējo novērtējumu par šo jautājumu publicēja 2009. gada Kopīgajā ziņojumā par sociālo iekļautību un sociālo aizsardzību(5). Veiktā darba dēļ tika iegūta informācija Zaļajai grāmatai par pensijām. Ar šo dokumentu saistīto turpmāko pasākumu pamatā būs iniciatīvas, kas jau tiek īstenotas.

 
 

(1) COM (2010) 365, galīgā redakcija.
(2) Sk., piemēram 5. lappusi.
(3) COM (2010) 78, galīgā redakcija.
(4) COM (2010) 491, galīgā redakcija.
(5) Sk. īpaši pavaddokumenta 4.2.3. apakšpunktu tīmekļa vietnē
http://ec.europa.eu/social/BlobServlet?docId=2588&langId=en" .

 

Jautājums Nr. 49 (Andrew Henry William Brons) (H-0478/10)
 Temats: Mali prezidents
 

Es vēlētos uzzināt, kāda ir Komisijas reakcija uz Mali prezidenta pagājušās nedēļas uzrunu Eiropas Parlamentā. Atcerēsimies viņa teikto par to, ka Mali cieš no izglītoto cilvēku aizceļošanas uz attīstītajām valstīm. Viņš norādīja, ka aptuveni 35 % augstākās izglītības ieguvēju strādā ārzemēs un ka ļoti liela, bet neprecizēta daļa veselības aizsardzības darbinieku strādā citās valstīs. Vai Komisija uzskata par morāli pieņemamu, ka attīstītās valstis piesavinās trešās pasaules valstu medicīnas personālu, kuras to ir sagatavojušas uz sava rēķina par ļoti ierobežotiem līdzekļiem?

 
  
 

(EN) Komisiju īpaši satrauc kritisks kvalificētu veselības nozares darbinieku trūkums daudzās Āfrikas valstīs. Ir aprēķināts, ka, lai nodrošinātu veselības pamataprūpi, ir vajadzīgi vismaz 2,3 veselības nozares darbinieki uz 1000 iedzīvotājiem. Āfrikā uz 1000 iedzīvotājiem ir vidēji 0,8 veselības darbinieki, bet Mali šis skaitlis ir vēl mazāks. Salīdzinājumam — Eiropā uz 1000 iedzīvotājiem ir 10,3 veselības darbinieki. Apzinoties šīs grūtības, kā arī priekšrocības, ko ES iegūst kā daudzu veselības nozares migrantu darba ņēmēju galamērķis, ES ir pieņēmusi Stratēģiju rīcībai saistībā ar cilvēkresursu krīzi veselības nozarē jaunattīstības valstīs, pēc kuras tika izstrādāta Eiropas rīcības programma. ES 51 valstī, tostarp Mali, atbalsta veselības programmas, kas risina cilvēkresursu krīzi veselības nozarē (HRH). Pasaules līmenī ES sāk izvērtēt iespējas veicināt cirkulāro migrāciju un ieviest citus mehānismus, kas, ieviešot veselības nozares darbinieku migrāciju, veicinātu attīstību.

Tematiskajai programmai „Investing in People” ir apakšsadaļa, kas veltīta veselības sistēmu uzlabošanai un cilvēkresursu krīzes risināšanai. Šajā jomā sadarbībā ar Pasaules Veselības organizāciju (PVO) tiek finansēts ES projekts nolūkā nostiprināt veselības nozares darbaspēka attīstību un novērst ievērojamo veselības nozares darbinieku trūkumu 57 valstīs, tostarp 36 Āfrikas valstīs, tostarp arī Mali.

Pašreizējos ES tiesību aktos, kā arī tiesību aktos, kas tiek sagatavoti, jau ir iekļautas vairākas garantijas ar mērķi novērst intelektuālā darbaspēka emigrāciju. Piemēram, Direktīvā 2009/50(1) par ES „zilo karti” norādīts, ka dalībvalstis, lai nodrošinātu ētisku pieņemšanu darbā, drīkst noraidīt pieteikumus „zilajai kartei”. Turklāt direktīva arī neietekmē tādus nolīgumus ar trešām valstīm, kuros uzskaitītas profesijas, kurās trūkst darbinieku un uz kurām tādēļ attiecas ētiska pieņemšana darbā. Trešo valstu valstspiederīgie, kam ir Eiropas Savienības pastāvīgi dzīvojošas personas statuss, nezaudējot šo statusu, drīkst atstāt ES teritoriju uz periodu, kas nav ilgāks par gadu, bet augsti kvalificētiem migrantiem, kam ir piešķirta „zilā karte”, šis periods tiek pagarināts līdz diviem gadiem. Šie noteikumi veicina „cirkulāro” migrāciju starp dalībvalstīm un migrantu mītnes valstīm un no tās izrietošo prasmju un naudas nodošanu.

Eiropadome arī uzsver, ka ir jāveic turpmāki pasākumi, lai atbilstīgi vispārējai pieejai migrācijai palielinātu migrācijas labvēlīgo ietekmi uz attīstību un maksimāli samazinātu no tās izrietošās nelabvēlīgās sekas.

 
 

(1) Padomes 2009. gada 25. maija Direktīva 2009/50/EK par trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanu un uzturēšanos augsti kvalificētas nodarbinātības nolūkos, OV L 155, 18.6.2009.

 

Jautājums Nr. 50 (Ivo Belet) (H-0489/10)
 Temats: Pabalsts ES komisāriem pēc atkāpšanās no amata
 

Saskaņā ar 1967. gada 25. jūlija Regulu Nr. 422/67/EEK(1) bijušie Komisijas locekļi trīs gadus pēc atkāpšanās no amata saņem 40–65 % no savas algas un šo pabalstu viņi var saņemt arī tad, ja saņem atlīdzību par pienākumu izpildi jaunās darba attiecībās. Šis dāsnais nodrošinājums ir izpelnījies asu sabiedrības kritiku.

Vai Komisija ir gatava uzņemties iniciatīvu pārskatīt šo regulu, jo īpaši attiecībā uz iespēju pārejas posma pabalstu apvienot ar jaunā darbā saņemto atalgojumu (Regulas 7. panta 3. punkts)?

 
  
 

(EN) Saskaņā ar LESD 243. pantu (bijušo EKL 210. pantu) par šo jautājumu ir atbildīga Padome.

 
 

(1) OV 187, 8.8.1967., 1. lpp.

 

Jautājums Nr. 51 (Liam Aylward) (H-0499/10)
 Temats: Mercosur tirdzniecības politika un tās ietekme uz Eiropas lauksaimniecības nozari
 

Otrā sarunu kārta ar Mercosur tirdzniecības bloka valstīm notiks 11. oktobrī. Kāda, pēc Komisijas domām, būs šo sarunu iznākuma ietekme uz lauksaimniecības nozari? Ekonomisks pētījums par politikas iespējamo ietekmi tiks publicēts 2011. gada sākumā. Vai Komisija var sniegt informāciju par pētījuma pašreizējo stāvokli? Vai pētījumā uzmanība tiks pievērsta būtiskajai ietekmei, kāda šai tirdzniecības politikai būs uz lauksaimniecības nozari Eiropā?

 
  
 

(EN) Pēdējā sarunu kārta par ES un Mercosur valstu asociācijas nolīguma tirdzniecības pīlāru notika Briselē 2010. gadā no 11. līdz 15. oktobrim.

Komisija turpinās regulāri informēt Eiropas Parlamentu par šo sarunu gaitu. Ir īpaši paredzēts, ka gan Padomes Tirdzniecības politikas komitejai, gan Eiropas Parlamenta Starptautiskās tirdzniecības komitejai neilgi pēc katras sarunu kārtas tiks nosūtīts rakstisks ziņojums.

Jāpiebilst, ka jau ir veikts pilnīgs tirdzniecības ilgtspējīgas ietekmes novērtējums (SIA), kurā aplūkota ES un Mercosur valstu brīvās tirdzniecības nolīguma iespējamā ietekme uz ekonomiku, sociālo un vides jomu, un kopš 2009. gada marta tā galīgie ziņojumi ir pieejami publiski (sk. tīmekļa vietni http://ec.europa.eu/trade/analysis/sustainability-impact-assessments/assessments).

Komisijas atbilde par novērtējumā sniegtajiem datiem un ieteikumiem ir izklāstīta 2010. gada jūlijā publicētajā SIA nostājas dokumentā.

Turklāt Komisija ir arī nolēmusi pabeigt šo darbu, veicot uz ekonomiku orientētākus pētījumus, kuriem jābūt gataviem 2011. gada sākumā. Šajos pētījumos būs pieejama jaunākā analīze un informācija par preču, pakalpojumu un ieguldījumu tirdzniecības tarifu un citu šķēršļu likvidēšanas kopējo ietekmi uz ekonomiku, kā arī sīki izstrādāts ietekmes uz lauksaimniecības novērtējums.

Pamatojoties uz to, Komisija ņems vērā ES lauksaimniecības nozares jutīgumu kopumā un jo īpaši atsevišķas lauksaimniecības nozares, ko paredzamās pārmaiņas var ietekmēt vairāk. Apsverot šīs konkrētās jomas, Komisija izstrādās lauksaimniecības nozares piedāvājumu, kas atbildīs kopējai lauksaimniecības politikai un attieksies uz koncesijām, kurās ņemti vērā attiecīgo ES tirgu un ražošanas nozaru „jutīgie” jautājumi.

***

 

Jautājums Nr. 53 (Charalampos Angourakis) (H-0511/10)
 Temats: Memoranda postošā ietekme uz „parastajām” ģimenēm un izglītību
 

Grieķijā tūkstošiem bērnu no „parastajām” ģimenēm nav iespējams atrast vietu pašvaldību bērnudārzos, jo daudzas pašvaldības šīs iestādes slēdz līdzekļu un personāla trūkuma dēļ. Tādēļ Atēnu pašvaldībā vien no 8816 pieteikumiem tika pieņemti tikai 5465. Turklāt 60–70 % bērnudārzu personāla draud atlaišana, jo netiek atjaunoti darba līgumi. Piedevām šogad valsts izglītības iestādēs darbā pieņemto skolotāju skaits ir samazinājies uz pusi, bet pensijā aizgājušo skolotāju skaits palielinās tik ļoti, ka saskaņā ar aplēsēm pašlaik trūkst vairāk nekā 20 000 skolotāju. Šīs problēmas apvienojumā ar masveida bezdarbu un darba samaksas un sociālo pabalstu būtisku samazināšanu, ko it īpaši veicināja memorands, kuru PASOK (Grieķijas sociālistu kustības) valdība parakstījusi ar Eiropas Savienību, ECB un SVF, strādnieku un citu „parasto” ģimeņu problēmas padara vēl nopietnākas.

Vai Komisija atzīst, ka pasākumi, kas veikti saistībā ar minēto memorandu, minētajām ģimenēm un it īpaši sievietēm rada nepanesamu situāciju, jo aizvien vairāk jūtams personāla trūkums publiskajos bērnudārzos, pasliktinās valsts skolu darbība un tiek ierobežotas strādnieku bērnu tiesības uz izglītību?

 
  
 

(EN) Grieķija un Komisija (euro zonas dalībvalstu vārdā) ir parakstījušas saprašanās memorandu (SM), vienojoties ar Starptautisko Valūtas fondu (SVF) un Eiropas Centrālo banku (ECB). Lai Grieķija atgūtos no krīzes, tai noteikti ir vajadzīgi SM paredzētie fiskālie, finanšu un strukturālie pasākumi, kā arī euro zonas dalībvalstu un SVF piešķirtais EUR 110 miljardus lielais finansējums. Bez šāda finansējuma un SM paredzētajiem pasākumiem Grieķijas ekonomikas situācija būtu daudz dramatiskāka un smagāka, radot milzīgas ekonomikas un sociālās izmaksas grieķu tautai. Cieši sadarbojoties Grieķijas valdībai un Komisijai, SM tika noteikti pasākumi, kuros ņemta vērā makroekonomikas situācija un vienlaicīgi sociālās problēmas. Komisija atzīst, ka krīze Grieķijā ir radījusi milzīgas sociālās sekas vairākiem Grieķijas iedzīvotāju slāņiem. Tomēr šīs sekas lielākoties ir fiskālās nelīdzsvarotības, konkurētspējas problēmu un finansiālo sarežģījumu dēļ, ko SM ir mēģināts novērst.

Attiecībā uz pasākumu ietekmi uz darba ņēmējām sievietēm un finansējuma trūkumu bērnu aprūpes iestādēs un valsts skolās Komisija vēlas godājamajam deputātam norādīt, ka Eiropas Sociālais fonds ar darbības programmu „Cilvēkresursu attīstība” līdzfinansē atbalstu nolūkā sniegt sievietēm iespēju ievietot bērnus attiecīgajās aprūpes iestādēs un ar darbības programmu „Izglītība un mūžizglītība” līdzfinansē vispārējās izglītības kvalitātes uzlabošanu, kā arī sieviešu atbalsta pasākumus, piemēram, „visas dienas skolas”. Tomēr līdz šim abu darbības programmu īstenošana ir noritējusi lēni, un tas ir daļējs iemesls godājamā deputāta minētajai sieviešu situācijai. Grieķijas iestādes informē, ka tuvākajos mēnešos īstenošana uzlabosies.

 
Juridisks paziņojums - Privātuma politika