Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2010/2898(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumentu lietošanas cikli :

Iesniegtie teksti :

RC-B7-0608/2010

Debates :

PV 10/11/2010 - 14
CRE 10/11/2010 - 14

Balsojumi :

PV 11/11/2010 - 8.6
CRE 11/11/2010 - 8.6
Balsojumu skaidrojumi
Balsojumu skaidrojumi
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P7_TA(2010)0396

Debates
Trešdiena, 2010. gada 10. novembris - Brisele Publikācija "Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī"

14.  Gaidāmā ES un ASV augstākā līmeņa sanāksme un Transatlantiskā ekonomikas padome — ES un ASV datu aizsardzības nolīgums (debates)
Visu runu video
PV
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs. - Nākamais darba kārtības punkts ir kopīgas debates par šādiem jautājumiem:

– Padomes un Komisijas paziņojumi par gaidāmo ES un ASV augstākā līmeņa sanāksmi un Transatlantiskās ekonomikas padomes sanāksmi; un

– Padomes un Komisijas paziņojumi par ES un ASV datu aizsardzības nolīgumu.

 
  
MPphoto
 

  Stefaan De Clerck, Padomes priekšsēdētājs.(NL) Priekšsēdētāja kungs, Reding kundze, komisāra kungs, godājamie deputāti! Kā jūs zināt, debates par sadarbību starp Amerikas Savienotajām Valstīm un ES rit jau kādu laiku, un 2010. gada 28. maijā mēs saņēmām Komisijas priekšlikumu, kurā pieprasīja apstiprināt sarunu sākšanu par nolīgumu starp Eiropas Savienību un Amerikas Savienotajām Valstīm par personas datu aizsardzību, kas ir temats, kurš jau iepriekš ir vairākkārt apspriests, tostarp šajā Parlamentā.

Tajā pašā laikā Komisija rīkojusies saistībā ar darbu, ko pilda ES un ASV Augsta līmeņa kontaktgrupa datu aizsardzības un datu apmaiņas jautājumos, kura 2008. gadā izstrādāja ziņojumu, ko iesniedza arī Eiropas Parlamentam. Šajā ziņojumā apspriestā datu aizsardzība Eiropai, protams, ir pamatjautājums. Tā ir pamatbrīvība, kas apstiprināta Līguma 16. pantā un ko prezidentūra uzskata par īpaši svarīgu. Tāpēc prezidentūra atbalsta visas iniciatīvas, kas vērstas uz datu aizsardzības uzlabošanu transatlantiskās attiecībās un šādas aizsardzības atbilstīga līmeņa nodrošināšanu.

Šajā nolīgumā būtu jāņem vērā datu aizsardzības principi, kas noteikti dažādos dokumentos: Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, 1995. gada Datu aizsardzības direktīvā un 2008. gada pamatlēmumā. Es sacīju, ka mums jāsasniedz atbilstīgs datu aizsardzības līmenis, un tas jāsaprot kā līmenis, kas ne vienmēr ir līdzvērtīgs vai identisks.

Jānodrošina augsts, atbilstīgs personas tiesību aizsardzības līmenis, bet katrā valstī var atšķirties veids, kādā šīs tiesības nodrošina. Katrai sistēmai ir specifiskas iezīmes, tai skaitā attiecībā uz datu aizsardzību, un tas nedrīkst radīt būtisku problēmu. Tomēr svarīgi ir tas, ka mēs varam nodrošināt, ka turpmākos nolīgumos ietvertās civilās tiesības ir piemērojamas, turklāt piemērojamas par labu visiem iesaistītajiem.

Kā Amerikas Savienotās Valstis un Eiropas Savienība nodrošinās to, ka šīs tiesības ir piemērojamas? Katrai pusei būs jāizlemj pašai. Mēs uzskatām, ka, tāpat kā dalībvalstis var dažādi transponēt Eiropas direktīvu, arī starptautisku nolīgumu var transponēt dažādos veidos. Tomēr visiem un visos gadījumos ir svarīgs ir rezultāts — tiesības, kas ir piemērojamas par labu iesaistītajām pusēm abos Atlantijas okeāna krastos.

Tā kā Padome šajā jautājumā atbalsta Parlamenta paustās bažas, tā savā lēmumā par sarunu atļaušanu ietvers pieprasījumu Komisijai šo sarunu laikā iesniegt Padomei ziņojumu, galveno vērību pievēršot tieši konkrētajam jautājumam, proti, kā nodrošinās nolīgumā paredzēto tiesību konkrēto piemērojamību.

Arī iepriekš ir noslēgti nozares nolīgumi, paredzot konkrētus datu aizsardzības pasākumus, kas ir dažādi katrai nozarei, un pašlaik šo nolīgumu dažādie noteikumi veido tādu kā neatrisināmu samezglojumu, kurš patiešām kavē to policistu darbu, kas ir atbildīgi par datu aizsardzības noteikumu piemērošanu. Sarunas par šiem konkrētajiem nolīgumiem ir zem liela laika spiediena. Tas tā bija pasažieru datu reģistra (turpmāk — PDR) nolīgumu un Teroristu finansēšanas izsekošanas programmas (turpmāk — TFIP) gadījumā; jūs esat informēti par šīm diskusijām. Tādējādi, kad ir runa par nākamo vispārējo datu aizsardzības nolīgumu, kurā apstiprinās datu aizsardzības principus, mums jācenšas izvairīties no tā, ka tiek atkārtoti apspriesti nozares nolīgumi.

Bet mums arī jābūt reālistiskiem un jāsaprot, ka viens vispārējs nolīgums ar Amerikas Savienotajām Valstīm datu aizsardzības jomā nekad nevarēs likvidēt visas iespējamās un turpmākās problēmas. Tāpēc mums jāpatur prātā, ka pēc tam joprojām ir iespējams slēgt konkrētus papildu nolīgumus.

Tādējādi būs vajadzīgs tā saucamais „jumta nolīgums”, kurā nosaka pamattiesības, bet kas pats par sevi neveido pamatu datu nodošanai. Dati ir jānodod, pamatojoties uz citiem spēkā esošiem un turpmākiem konkrētiem nolīgumiem.

Tāpēc noslēgumā, priekšsēdētāja kungs, vēlos uzsvērt, ka prezidentūra cenšas risināt jautājumu par šā vispārējā nolīguma sarunu pilnvarojumu vienlaikus ar jautājumu par trīs pilnvarojumiem attiecībā uz PDR nolīgumiem ar Austrāliju, Kanādu un Amerikas Savienotajām Valstīm un ka mēs ļoti velētos šo jautājumu apspriest Padomes 2. un 3. decembra sanāksmē. Paldies par uzmanību!

 
  
MPphoto
 

  Karel De Gucht, Komisijas loceklis. – Priekšsēdētāja kungs! Baronese Ashton šodien nevarēja ierasties, tāpēc es runāšu gan par ES un ASV augstākā līmeņa sanāksmi, gan par Transatlantisko ekonomikas padomi, ko nereti sauc par TEP. Kā jūs zināt, augstākā līmeņa sanāksme notiks Lisabonā 20. novembrī, un tajā ir jāparāda ES un ASV partnerības pievienotā vērtība un nepārtrauktā nozīme 21. gadsimtā.

Vēlos izmantot šo iespēju un paust atzinību Eiropas Parlamenta ieguldījumam ES un ASV attiecībās, kā arī informēt deputātus par mūsu mērķiem attiecībā uz šo augstākā līmeņa sanāksmi. ES un ASV joprojām risina ekonomikas krīzes sekas. Tāpēc augstākā līmeņa sanāksmes diskusiju centrā būs ekonomika un darbavietas.

Mēs sanāksmi sāksim, pārskatot G20 augstākā līmeņa sanāksmes attiecīgos rezultātus, un diskutēsim par mūsu attiecīgo ieguldījumu ilgtspējīgā un līdzsvarotā pasaules atveseļošanās procesā. Mēs arī vēlamies, lai augstākā līmeņa sanāksme uzsver vajadzību noslēgt mērķtiecīgu, vispārēju un līdzsvarotu nolīgumu PTO ietvaros, kā paredzēts Dohas Attīstības programmā. Mēs paziņosim mūsu kopīgo nolūku pretoties protekcionismam iekšzemē un ārvalstīs. Mēs koncentrēsim uzmanību uz transatlantiskās ekonomikas ieguvumu paplašināšanu. Attiecībā uz Transatlantisko ekonomikas padomi es ļoti atzinīgi vērtēju jūsu rezolūcijā pausto domu.

Vēlos īpaši uzsvērt trīs elementus: Transatlantiskās ekonomikas padomes stratēģisko komponentu nostiprināšanas nozīmi; to, ka TEP ir jāatbalsta un jāsekmē sadarbība visos jautājumos, kas skar nozaru regulatīvo vidi un patērētājus ES un ASV; un likumdevēju kritiski svarīgo nozīmi, kļūstot par aizstāvjiem un dalībniekiem mūsu pieeju apvienošanā.

Vēlos jums izklāstīt dažus savus viedokļus par ES un ASV attiecībām un to, kāpēc domāju, ka TEP ir svarīga. ES un ASV ir pasaules integrētākās tautsaimniecības, mēs esam viena otras lielākie tirdzniecības un ieguldījumu partneri, mums ir kopīgas vērtības un atbildības jomas, risinot globālas problēmas dažādās jomās — inovācijas, vide, energoapgādes drošība, izejmateriālu problēmas. Pat ja mūsu attiecīgās pieejas ekonomikas un regulatīviem jautājumiem joprojām ir dažādas, to atspoguļo patērētāju drošība un datu aizsardzība.

Mani iepriecina tas, ka esam apliecinājuši spēju sadarboties, kad sākas grūti laiki. Mēs apkopojām centienus, ļoti efektīvi apkarojot ekonomikas un finanšu krīzi, mūsu kopīgā apņemšanās G20 un PTO ir palīdzējusi atvairīt protekcionisma kustības. Tagad, kad pagājuši divi gadi, ES un ASV virzās uz nākamo posmu — viedas un ilgtspējīgas izaugsmes un darbavietu radīšanu, vienlaikus risinot nopietnas problēmas un pieaugošo konkurenci no jaunietekmes valstīm.

Jautājums ir šāds — kā ciešāka sadarbība ar ASV var palīdzēt mums sasniegt šo mērķi? Manuprāt, gan ES, gan ASV jāpārdomā un, visticamāk, atkārtoti jānosaka transatlantiskā partnerība, lai pielāgotos jaunajai situācijai. Mums sev šobrīd ir jājautā, kādam būtu jāizskatās transatlantiskajam tirgum 2020. gadā. Vai ES un ASV būs līderes tādu inovatīvu tehnoloģiju jomā, kurām ir spēja pārveidot sabiedrību, t. i., elektrisko automobiļu un viedtīklu jomā? Vai tām izdosies kopīgi sekmēt atvērtus IKT pakalpojumu tīklus un pārredzamu regulējumu? Vai mūsu MVU attīstīsies un piekļūs jauniem tirgiem, aizsargājot savas intelektuālā īpašuma tiesības? Vai patērētāji gūs labumu no informācijas apmaiņas par bīstamiem ražojumiem starp ASV un ES? Kāda būs mūsu pieeja drošības apdraudējumiem un terorismam? Ar vienpusēju aktivitāti vai paļaujoties uz efektīvākiem un savstarpēji rastiem risinājumiem, lai veicinātu drošu tirdzniecību? Kā mums būtu jārisina ekonomikas problēmas, ko rada jaunietekmes valstis tādās jomās kā intelektuālā īpašuma tiesības, piekļuve izejmateriāliem vai iekšzemes nozaru subsidēšana? TEP atkārtotā sākšana ir mēģinājums attīstīt šīs stratēģiskās attiecības.

Ar savu kolēģi ASV TEP līdzpriekšsēdētāju Michael Froman esmu vienojies par jaunu virzienu noteikšanu. Mēs paredzam, ka TEP būs galvenā politiskā platforma, kurā varam diskutēt par ekonomikas, stratēģiskiem — tostarp trešo valstu — un regulatīviem jautājumiem. Konsultējot Komisiju un ASV administrāciju, likumdevēji, uzņēmumi un patērētāji ir snieguši izšķiroši svarīgu ieguldījumu, un viņiem ir jāturpina to darīt, nākot klajā ar iespējamiem transatlantiskiem risinājumiem esošām un potenciālām problēmām.

Nākamā TEP sanāksme notiks 17. decembrī Vašingtonā. Tajā būtu jākoncentrē uzmanība uz trīs galvenajiem tematiem: inovācijām un jaunām tehnoloģijām, transatlantiskā tirgus attīstību un stratēģiju izstrādi, lai mūsu tautsaimniecības kļūtu „zaļākas”.

Attiecībā uz enerģētikas politiku — ES un ASV Enerģētikas padome sanāks kopā augstākā līmeņa sanāksmes priekšvakarā, lai strādātu pie kopēju risinājumu noteikšanas energoapgādes drošības jomā. Mūsu nolūks ir augstākā līmeņa sanāksmē prasīt Enerģētikas padomei intensificēt ES un ASV sadarbību saistībā ar ekoloģisku energotehnoloģiju izstrādi un izvietošanu, kā arī sekmēt mūsu pētnieku apmaiņu, lai viņi varētu brīvi piedalīties cits cita energopētniecības programmās. Šis darbs atbalsta mūsu centienus klimata pārmaiņu jomā un jaunu darbavietu radīšanas jomā.

Mēs apzināmies, ka mūsu pilsoņi ir ļoti nobažījušies par globālo klimata pārmaiņu ietekmi. Augtākā līmeņa sanāksmē mēs ASV uzsvērsim, ka ir vajadzīgs, lai Kankūnas konference nodrošina būtisku virzību vispārējas globālas sistēmas virzienā, ar kuru varētu risināt klimata pārmaiņas.

Attiecībā uz attīstību — ES un ASV ir pasaules vadošie atbalsta sniedzēji. Tāpat kā strādājam pie tūkstošgades attīstības mērķu īstenošanas pārtikas nodrošinājuma jomā un palīdzam nabadzīgākajām valstīm pielāgoties klimata pārmaiņām, mums cieši jāsadarbojas, koordinējot mūsu centienus saņēmējvalstīs, lai maksimāli nodrošinātu mūsu palīdzības efektivitāti un ietekmi, kā arī izvairītos no centienu pārklāšanās.

Attiecībā uz drošību — ir jāatzīst, ka pamattiesības un pilsoņu drošība viena otru papildina un nostiprina; visā mūsu darbā mums jānodrošina labs līdzsvars starp šiem diviem aspektiem. Es zinu, ka šodien vēlāk Viviane Reding ar jums diskutēs par šo svarīgo jautājumu, tai skaitā par nolīgumu attiecībā uz pasažieru datu reģistru. ES un ASV arī ir plašāk jāsadarbojas, lai risinātu jaunus apdraudējumus, ar ko saskaras globālie tīkli, piemēram, kibersekas un kibernoziegumi.

Visbeidzot, ārpolitikas jomā mēs uzsvērsim mūsu kopīgās stratēģijas un maksimāli veicināsim mūsu ietekmi. Mums ir jāatbalsta Tuvo Austrumu miera process, lai gada laikā sasniegtu regulējumu nolīgumam starp Izraēlu un Palestīniešu pašpārvaldi. Attiecībā uz Irānu ES ir piemērojusi striktākas sankcijas, lai gan vienlaikus ir stingri apņēmusies sadarboties ar to.

Tātad kopumā augstākā līmeņa sanāksmē izskatīs vairākus jautājumus, kas ir transatlantisko attiecību centrā. Es ar nepacietību gaidu debates, kuras tagad sāksies.

 
  
  

SĒDI VADA: A. VIDAL-QUADRAS
Priekšsēdētāja vietnieks

 
  
MPphoto
 

  Viviane Reding, Komisijas priekšsēdētāja vietniece. – Priekšsēdētāja kungs! Komisija 26. maijā Padomei ieteica atļaut sarunas par ES un ASV datu aizsardzības nolīgumu un iesniedza sarunu norādījumu projektu. Pašlaik Padome apspriež šā pilnvarojuma ieteikumu. Es zinu, ka Eiropas Parlaments atbalsta manu viedokli, ka šī ir vienreizēja iespēja, iespēja nodrošināt augstu personas datu aizsardzības līmeni, vienlaikus transatlantiskajās attiecībās ieviešot jaunu dinamiku.

Būtiskas informācijas apmaiņa ir efektīvas sadarbības svarīgs elements, lai cīnītos pret noziedzību, ne tikai ES iekšienē, bet arī ar ASV. ES un ASV drošības partnerība ir ļoti svarīga, tā ir obligāta, tāpēc mums tai jāļauj funkcionēt.

Personas datu aizsardzība ir iepriekš vairākkārt apspriesta. Katru reizi, kad tiek apspriesta datu apmaiņa tiesībaizsardzības nolūkiem ar Atlantijas okeāna otru krastu, tiek ierosināts arī šis jautājums. Mēs uzskatām, ka nolīgums var veicināt sarunas par konkrētiem turpmākiem nolīgumiem, kas saistīti ar personas datu apmaiņu. Šāds nolīgums mums arī nodrošinās iespēju izveidot kopēju pamatu un rast apmierinošus risinājumus turpmākai sadarbībai.

Ļaujiet man paust skaidru nostāju šajā jautājumā. Mums vajadzīgs vispārējs nolīgums, kas paredz saskaņotu un juridiski saistošu regulējumu personas datu aizsardzībai un personu tiesību piemērošanai. Mēs arī zinām, ka pašlaik ir daudzi konkrēti nolīgumi par datu apmaiņu starp ASV un dalībvalstīm, kā arī starp ASV un ES. Katram no tiem ir konkrēti ad hoc datu aizsardzības noteikumi. Tas nozīmē dažādu aizsardzības pasākumu un personas datu apstrādes noteikumu savārstījumu. Tādējādi mums ir risinājums, kas noteikti nav apmierinošs un ko ir grūti pamatot, jo mēs runājam par pamattiesībām, un tiesības uz datu aizsardzību ir pamattiesības.

Ar jūsu atbalstu esmu stingri nolēmusi izbeigt šo sadrumstaloto pieeju un apspriest „jumta nolīgumu”, kas:

i) paredzētu saistītu un saskaņotu datu aizsardzības standartu kopumu un ietvertu tādus pamata principus kā proporcionalitātes princips, datu minimizācija, obligātie uzglabāšanas periodi un mērķa ierobežošana;

ii) būtu piemērojams visiem turpmākiem un spēkā esošiem nolīgumiem, kas skar informācijas apmaiņu tiesību aktu piemērošanas vajadzībām;

iii) ietvertu visus vajadzīgos datu aizsardzības standartus saskaņā ar Eiropas Savienības datu aizsardzības tiesību kopumu un ierosinātu piemērojamas personu tiesības, kompensāciju, ko iegūst administratīvā un tiesas ceļā, vai nediskriminācijas klauzulu;

iv) nodrošinātu datu aizsardzības standartu efektīvu piemērošanu un to, ka tos kontrolē neatkarīgas valsts iestādes.

Es uzskatu, ka pilsoņi un uzņēmumi vienlīdz sagaida vienu juridiski saistošu datu aizsardzības standartu kopumu, ko pēc tam tiesību aktu piemērošanas vajadzībām vienoti piemēros visā Eiropas Savienībā, kā arī transatlantiskajai sadarbībai. Es arī uzskatu, ka mums jābūt mērķtiecīgiem.

Esmu cieši nolēmusi virzīties uz saviem mērķiem un esmu pārliecināta, ka varu paļauties uz Eiropas Parlamenta atbalstu, lai panāktu labu nolīgumu ar ASV, nolīgumu, kas nodrošinās augstu datu aizsardzības līmeni visām personām un ļaus mums turpināt vajadzīgo un svarīgo sadarbību ar Amerikas Savienotajām Valstīm, lai novērstu terorismu un organizēto noziedzību.

 
  
MPphoto
 

  Elmar Brok, PPE grupas vārdā.(DE) Priekšsēdētāja kungs, De Clerck kungs, Reding kundze, De Gucht kungs, dāmas un kungi! Eiropas Tautas partijas grupa (Kristīgie demokrāti) atbalsta kopīgo rezolūcijas priekšlikumu un vēlas pateikties tiem, kas šeit uzstājās.

Mums pirms ES un ASV augstākā līmeņa sanāksmes un tagad, kad notiek G20 augstākā līmeņa sanāksme jāsaprot, ka daudzos jautājumos — ne tikai ekonomikas jautājumos, bet arī jautājumos saistībā ar mieru un vides aizsardzību — tikai kopīgai Eiropas reakcijai ir iespējas, ka tā tiks īstenota pasaules mērogā. Tāpēc mēs vēlamies ciešāku sadarbību šajā jomā un kā Eiropas Parlaments arī cenšamies to sasniegt ar jaunu vairākumu ASV Kongresā, kam šajā kontekstā ir ļoti liela nozīme. De Gucht kungs to apzinās Transatlantiskās ekonomikas padomes gadījumā, savukārt Reding kundze — datu aizsardzības gadījumā, un mēs arī saistībā ar SWIFT redzējām, ka parlamentiem ir svarīga nozīme īstenošanas laikā. Kopā eiropiešiem un amerikāņiem, kas joprojām veido 60 % no pasaules iekšzemes kopprodukta, ir iespēja noteikt šādus standartus un sniegt pozitīvu reakciju uz problēmām, kuras rada terorisms, Irānas un Tuvo Austrumu jautājumi, klimata pārmaiņas un jebkuri citi jautājumi. Šeit mums jāpiemēro atbilstīgi centieni.

Tāpēc ceru, ka mēs varēsim virzīties uz priekšu saistībā ar šiem vispārīgajiem politiskajiem jautājumiem un ka TEP panāks progresu, ko atsvaidzinās De Gucht kunga centieni. Es ceru, ka tur varēs īstenot sākotnējo mērķi, lai mēs varam likvidēt tirdzniecības ierobežojumus un izveidot transatlantisko tirgu, kas varētu mums nodrošināt lielu izaugsmi, vienlaikus izvairoties no nevajadzīgām izmaksām, kā arī, Reding kundze, virzību pamattiesību, datu aizsardzības un līdzīgu jautājumu virzienā. Ir jānodrošina datu aizsardzība, bet vairāku iemeslu dēļ mums ir vajadzīga arī datu apmaiņa. Tāpēc ir ļoti labi, ka šeit cenšamies vienoties par kopīgiem standartiem, neraugoties uz mūsu dažādajām tiesiskajām pieejām.

Man ir vēl viens komentārs, šoreiz par jautājumiem saistībā ar finanšu tirgiem — protams, jāatzīmē, ka, lai gan ir pieņemti tiesību akti, lai nodrošinātu, ka nevar atkārtoties pirms diviem gadiem notikušais, federālā valdība ir, piemēram, bez apspriešanās izlēmusi tirgū laist 600 miljonus ASV dolāru, un rezultātā, protams, ir bažas par inflāciju un citām lietām, kā arī par satricinājumu pasaules ekonomikā. Mums būs tikai grūtāk, ja valūtas maiņas likmes nemainīsies atbilstīgi attiecībā cita pret citu.

 
  
MPphoto
 

  Hannes Swoboda, S&D grupas vārdā.(DE) Priekšsēdētāja kungs! Vēlos sirsnīgi pateikties Padomei un Komisijai par ievadrunām. Es vēlos it sevišķi koncentrēt uzmanību uz De Gucht kunga sacīto, jo ir jāatzīmē, ka kopš 2. novembra ASV ir mainījusies. Nevar teikt, ka sadarbība pirms tam ar ASV bija nevainojama, bet ir pamats domāt, ka tagad tās būs sarežģītāka.

Jūs minējāt protekcionismu, De Gucht kungs. Es uzskatu, ka mums kopīgi jārīkojas, lai protekcionismu atvairītu. Tas īstermiņā var sniegt risinājumu vienā vai citā jomā, bet kopumā tas nav risinājums, jo rezultātā rodas konkurējošs protekcionisms, kas noteikti nav mūsu interesēs. Jūs minējāt enerģētikas jautājumus. Šodien Komisija publicēja dokumentu par enerģētiku — „Enerģētika 2020”. Lai gan attiecībā uz dažiem aspektiem vēlos paust kritiku, šā dokumenta pamatdoma ir pareiza. Tomēr es nevaru iedomāties, ka ASV publicētu līdzīgu dokumentu ar līdzīgām pamatnostādnēm. Šī joma būs ļoti sarežģīta, un vēl jo vairāk pēc 2. novembra. Jūs arī minējāt elektriskos automobiļus un viedtīklu izstrādi kopā ar ASV, un tās patiesi ir lietas, ko mums būtu jācenšas panākt. Taču tai pat laikā mums ASV ir jānorāda, ka mums ir arī citi partneri. Mēs varam mēģināt izstrādāt līdzīgas lietas arī kopā ar Ķīnu, Brazīliju un citām valstīm. Mums amerikāņiem jārada iespaids, ka mēs nebūt neesam no viņiem atkarīgi. Mēs vēlamies to ar viņiem darīt, bet viņi nav mūsu vienīgie partneri — it sevišķi, kad runa ir par klimata pārmaiņām. Paturēsim prātā ASV rīcību un prezidenta Obamas nespēju rīkoties nepieņemtu tiesību aktu dēļ. Tagad, ar pašreizējo vairākumu Kongresā, tiesību akts vēl pat nav iesniegts, un tāpēc mums jāpieņem, ka tagad būs vēl sarežģītāk kaut ko panākt, ja vien mums neizdosies dažos no šiem jautājumiem progresēt kopā ar citām valstīm, piemēram, Ķīnu, Indiju vai Brazīliju. Tas mums ir skaidri jāapliecina.

Es atbildēšu uz Brok kunga komentāriem, sakot, ka sākotnēji pastāvēja lielākas atšķirības, taču tagad tās ir mazākas. Skatoties no mūsu perspektīvas, ir absolūti pareizi un svarīgi, lai ASV arī līdzsvaro savu budžetu. Es pret to neiebilstu, gluži pretēji, tas ir labi, ka ASV cenšas izveidot jaunas darbavietas — labi amerikāņiem, labi mums. Tomēr tas jādara koordinēti. Tāpēc amerikāņiem jāpierod pie tā, ka ir jāpieņem plašāka pasaules sadarbība arī šajā jomā, it sevišķi sadarbība ar Eiropu.

 
  
MPphoto
 

  Sarah Ludford, ALDE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs! Transatlantiskās attiecības ir Eiropai vissvarīgākās attiecības. Mēs ne tikai joprojām veidojam pusi pasaules ekonomikas, bet mūsu demokrātijas ir arī galvenie virzītājspēki cilvēktiesību un tiesiskuma nodrošināšanā. Tomēr dažreiz šķiet, ka mēs vai nu cits citu uzskatam par pašsaprotamu, vai arī ļaujam ģimenes ķildām aizēnot mūsu svarīgākās kopīgās intereses.

Tāpēc mūsu kopīgajā rezolūcijā ir uzstāts uz stratēģiskas partnerības nozīmi, kurā uzsvērta koordinācija un sadarbība, lai risinātu globālas problēmas un reģionālus jautājumus un kurā likumdevēji ir pilntiesīgi un nopietni dalībnieki. Šai stratēģiskajai partnerībai jāsakņojas ekonomikas un politiskajā brīvībā.

Esmu gandarīta, ka EP deputāti atkārto, ka mēs uzstājam uz mērķi par brīva transatlantiskā tirgus izveidi līdz 2015. gadam. Tas nozīmē, ka mūsu mērķi jāvērš tādā virzienā, kas likvidē tirdzniecības un regulatīvos ierobežojumus. Ļoti liela un pieaugoša daļa transatlantisko attiecību skar tiesiskuma, tiesību aktu piemērošanas un cilvēktiesību jautājumus. Tā kādreiz bija ad hoc daļa, bet tagad ir viens no pamatelementiem. Jo vairāk mūsu partnerība sakņosies cieņā pret mūsu kopīgajām vērtībām, jo spēcīgāk varēsim rīkoties, lai šīs vērtības atspoguļotu plašākā pasaules mērogā.

Šajā kontekstā bijušā prezidenta George Bush jaunais attaisnojums ūdens liešanai uz sejas — kas neapšaubāmi ir spīdzināšanas paņēmiens — rezumē to, kas bija nepareizi viņa postošās astoņu gadu ilgās prezidentūras laikā un kas rietumus padarīja nebrīvākus un nedrošākus. Saistībā ar pierādījumiem, kas nonāk atklātībā un ir plaši pieejami, par AK un ASV karavīru nepieņemamo izturēšanos pret apcietinātajiem irākiešiem, ir jāveic augstākā līmeņa izmeklēšana, tai skaitā gaidāmajā augstākā līmeņa sanāksmē, kā arī neatkarīgas izmeklēšanas.

Es biju ļoti gandarīta uzklausīt priekšsēdētāja vietnieci Reding par datu aizsardzības nolīgumu. Ir ļoti svarīgi izstrādāt šo „jumta nolīgumu”, kā viņa to nosauca, jo pašlaik mēs „dzēšam ugunsgrēkus” saistībā ar katru atsevišķo datu apmaiņas nolīgumu. Ja mēs varētu panākt vienošanos, sistēmu, kurā varētu izskatīt atsevišķus datu apmaiņas pieprasījumus, tas būtu ļoti vērtīgi, jo uz šo jautājumu ir vērsta ļoti liela daļa mūsu uzmanības un ķildu. Tā ir lieliska balva, kuras dēļ ir vērts pielikt lielas pūles.

 
  
MPphoto
 

  Reinhard Bütikofer, Verts/ALE grupas vārdā.(DE) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Vēlēšanas, kas notika 2. novembrī, ir samērā liels pagrieziena punkts Amerikas jauno laiku vēsturē, un rodas iespaids, ka šī valsts tagad apstājusies, lai atvilktu elpu. Šādā situācijā ir vēl svarīgāk informēt par mūsu uzticamo sadarbību un noteikt skaidras prioritātes mūsu turpmākajam kopīgajam darbam.

Esmu pateicīgs De Gucht kungam par Transatlantiskās ekonomikas padomes jautājuma ierosināšanu viņa runas sākumā un par viņa sacīto šajā saistībā. Mums ir TEP jāiedveš jauna dzīvība. Līdz šīm TEP ir paveikusi ļoti maz, bet mēs joprojām varam cerēt. Es arī piekrītu un atbalstu divus jūsu minētos aspektus, komisār: gan divpusēju sadarbību, lai standartizētu un reglamentētu zema oglekļa satura tehnoloģijas, kā arī — un tas ir vissvarīgākais — stratēģisku komponentu. Mēs ceram, ka tas ir solis uz priekšu.

Jāpauž nožēla, ka klimata politikai nebūs nozīmes pusotru stundu ilgajā augstākā līmeņa sanāksmē Portugālē. Tomēr ir svarīgi, lai mūsu pārstāvji — priekšsēdētājs Barroso un priekšsēdētājs Van Rompuy — skaidri norāda, ka Eiropa neļaus sevi atturēt un nepakļausies spiedienam. Uzmanības koncentrēšana uz attīstības politiku ir laba lieta, un, no Eiropas perspektīvas raugoties, būtu arī labi, ja mēs varētu censties panākt ne tikai kaut kādu sadarbību, bet gan kvalificētu sadarbību, uzsverot tūkstošgades attīstības mērķus un klimata politiku.

Visbeidzot, ņemot vērā to, ka prezidentūra tagad ir novājināta un ka ASV pastāv jaunas izolēšanās tendences, Eiropai būs svarīgi starptautiski uzņemties iniciatīvas, piemēram, Tuvajos Austrumos attiecībā uz palestīniešiem, kā arī Sīrijā vai Libānā. Mums amerikāņiem skaidri jānorāda, ka esam gatavi to darīt un ka vēlamies šo atbildību uzņemties.

 
  
MPphoto
 

  Timothy Kirkhope, ECR grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs! Mums nav svarīgāku attiecību par attiecībām ar Amerikas Savienotajām valstīm. Mūsu priekšā ir nedrošs gadsimts, kam būs raksturīga būtiska varas globālā ekonomikas līdzsvara pāreja, varai attālinoties no Eiropas un Ziemeļamerikas liberālajām demokrātijām un pārejot uz valstīm, kuras vēl pagaidām nav kopā ar mums apņēmušās ievērot tiesiskumu, demokrātiju un cilvēktiesības.

Kamēr vien būšu šajā Parlamentā, es, protams, cīnīšos par vienotību starp Ziemeļatlantijas demokrātijām, sekmējot kopīgu nākotnes redzējumu. Piemēram, virzoties uz mūsu kopīgajiem drošības mērķiem, mēs centīsimies nodrošināt maksimālu sadarbību, lai izvairītos no nevajadzīgām grūtībām.

Tāpēc es paužu atzinību darbam, ko īsteno saistībā ar datu aizsardzības regulējumu un PDR nolīgumiem, bet es vēlos mudināt būt piesardzīgiem, apsverot nopietnās sekas, kas var rasties, retroaktīvi piemērojot jaunus tiesību aktus spēkā esošiem tiesas nolēmumiem gan šeit, gan Amerikas Savienotajās Valstīs.

Mums ir arī jāatzīst, ka ES rīcībā nav tiesu kompetences attiecībā uz valstu valdību sarunām ar trešām pusēm. Es ļoti ceru, ka šajā jautājumā, kā arī daudzos citos kopīgu interešu jautājumos, mēs varēsim rast praktisku un pieņemamu risinājumu.

 
  
MPphoto
 

  Takis Hadjigeorgiou, GUE/NGL grupas vārdā.(EL) Priekšsēdētāja kungs! Mēs uzskatām, ka sadarbība nedrīkst kavēt neatkarību. Mūsuprāt, Eiropas Savienībai ir jāmācās sevi cienīt. Mēs uzskatām, ka labas sadarbības priekšnoteikums ir cieņa pret otras puses neatkarību. Mūsuprāt, dialogs un attiecības starp Eiropas Savienību un Amerikas Savienotajām Valstīm būtu jāīsteno, ievērojot savstarpēju sapratni un neatkarību.

Starp tiem svarīgajiem jautājumiem, kurus vēlējos komentēt, gribu uzsvērt turpmākos jautājumus, kas galvenokārt ir mūsu atbildības jomā. Un, proti, tā ir vajadzība piemērot patiesu spiedienu Izraēlai atrisināt Palestīnas jautājumu un Turcijai atrisināt Kipras jautājumu; steidzama vajadzība atcelt nāves spriedumus Amerikas Savienotajās Valstīs; tas, ka prezidents Obama nav pildījis doto vārdu slēgt Gvantanamo bāzi; vajadzība aizstāvēt — un es šo terminu izmantoju apzināti — personas datus; un, visbeidzot, būtiskais jautājums par klimata pārmaiņām. Mums jāpārliecina Amerikas Savienotās Valstis uzņemties tās īstos pienākumus.

 
  
MPphoto
 

  Fiorello Provera, EFD grupas vārdā.(IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, es vēlos atsaukties uz komentāru komisāra De Gucht runā par starptautisko attīstības sadarbību. Mēs zinām, cik tas ir svarīgi, lai sasniegtu tūkstošgades mērķus. Nevienlīdzību samazināšana starp bagātām un nabadzīgām valstīm ir ne tikai morālas prasības nodrošināšana, bet arī sekmē starptautisku konfliktu un strīdu motīvu novēršanu, kā arī uzlabo dzīves kvalitāti plašās teritorijās visā pasaulē.

Tāpēc var atbalstīt rezolūcijas priekšlikumā ietverto ieteikumu līdz 2015. gadam panākt, ka šim nolūkam sāk izmantot 0,7 % rūpnieciski attīstīto valstu IKP, taču ir ļoti svarīgi turpmāki pasākumi, lai šis atbalsts būtu efektīvs. Ir vajadzīga atbalsta politikas koordinācija starp Eiropu un Amerikas Savienotajām Valstīm, lai izvairītos no darbību pārklāšanās dažādās ģeogrāfiskās teritorijās. Sekmīgāk jānosaka labākās prakses plānu īstenošanai un tajās jāņem vērā saņēmēju, nevis atbalsta sniedzēju vajadzības. Ir būtiski valstīs, kas gūst labumu no atbalsta politikas, nodrošināt labu pārvaldību, lai palielinātu darbību efektivitāti un izvairītos no vērtīgu resursu izkliedētības korupcijas, nespējas vai atbildības trūkuma dēļ.

Pēdējais punkts, ko vēlos atzīmēt, ir saskaņa starp attīstības sadarbības politiku un komercpolitiku. Piemēram, lauksaimniecībā un zivsaimniecībā nav jēgas ar vienu roku finansēt ekonomikas attīstības plānus un ar otru aizvērt durvis jaunattīstības valstu ražojumiem. Dohas nolīgums būs būtisks solis uz priekšu šajā svarīgajā nozarē.

 
  
MPphoto
 

  Andreas Mölzer (NI).(DE) Priekšsēdētāja kungs! Nākamie mēneši parādīs, kādas būs sekas prezidenta Obama novājinātajai pozīcijai viņa paša valstī viņa partijas samērā slikto rezultātu dēļ nesenajās Kongresa vēlēšanās. Es runāju par, piemēram, to, vai protekcionisma tendences palielināsies un ietekmēs tirdzniecību un ekonomikas politiku, vai arī prezidents Obama pievērsīs lielāku uzmanību ārpolitikas jomām, piemēram, Irānas konfliktam, Tuvajiem Austrumiem vai konfliktam Afganistānā. Tad jau redzēsim.

Eiropai un it sevišķi ES būtu jābūt tikai nedaudz ieinteresētai, jo ES jāspēj noteikt pašai savs uzsvars un mērķi, kā arī savas intereses. Tas it sevišķi attiecas uz globālās politikas jomām, kur Eiropas Savienības nozīme ir samērā maza. Jāpiemin tikai Tuvo Austrumu konflikts, kur mums pat nav ierādīta vieta pie sarunu galda. Kā visi zina, attiecībā uz visiem attiecīgajiem jautājumiem — neatkarīgi no tā, vai tas ir jautājums par Irānu, Afganistānu vai Tuvo Austrumu konfliktu — mēs tiecamies slēpties ASV aizsegā bez mūsu pašu redzējuma. Taču jomās, kur būtu piemērota plašāka sadarbība ar ASV, piemēram, Kipras problēmas atrasināšanā, kur ASV varētu ietekmēt savu sabiedroto Turciju, tikpat kā nekas nenotiek. Lai gan šķiet, ka prezidents Obama ir vairāk ieinteresēts Klusajā okeānā, nevis Atlantijas okeānā, raugoties no mūsu perspektīvas, mums jāpievērš lielāka uzmanība Austrumeiropai un Tuvajiem Austrumiem.

Neapšaubāmi plašāka sadarbība vai koordinācija ar ASV ir vajadzīga arī Transatlantiskajā ekonomikas padomē. Nav šaubu, ka rietumiem — citiem vārdiem sakot, Eiropai un ASV — ir jāsaglabā pasaules līdera pozīcija pētniecības, inovāciju un attīstības jomā. Visbeidzot, mēs nedrīkstam aizmirst, ka uzlabotai datu aizsardzībai, kā arī pilsoņu tiesību saglabāšanai un uzturēšanai arī būtu jābūt svarīgai nozīmei šajā augstākā līmeņa sanāksmē.

 
  
MPphoto
 

  Ioannis Kasoulides (PPE). – Priekšsēdētāja kungs! Pasaules smaguma centrs no rietumiem stabili virzās uz austrumiem, un rodas jaunas globālas varas, piemēram, Ķīna un Indija. Šajā jaunajā kontekstā, lai gan ES joprojām ir pasaules galvenā komerciālā vara un ASV turpina būt ES galvenais komercpartneris, mūsu sadarbība nav tikai komerciāla — mūsu sadarbība ir starptautiskas sistēmas pamatelements, jo tās pamatā ir kopīgas vērtības, vēsturiskas saiknes un stratēģiskas intereses, kas tā ir ne vienmēr citu stratēģisku partneru gadījumā.

No vajadzīgas sadarbības Aukstā kara laikā transatlantiskās attiecības ir izveidojušās par sadarbību pēc izvēles. Daudzpusējas pasaules attīstība nozīmē, ka ir vajadzīga jauna modalitātes definīcija sadarbībai starp divām pusēm saistībā ar visiem divpusējiem un globāliem jautājumiem.

Mēs atkārtojam ES padomes pagājušā gada septembra secinājumus, kuros prasīja transatlantiskajām attiecībām piešķirt jaunu stimulu un no jauna apsvērt veidus, kā izveidot patiesu partnerību, pamatojoties uz mūsu attiecīgajiem stiprajiem punktiem un specifiku. Transatlantiskajā partnerībā uzmanība būtu jākoncentrē uz iespējamo ieguvumu palielināšanu mūsu ekonomikas attiecībās, nostiprinot Transatlantisko ekonomikas padomi. Tāda vienpusēja rīcība kā Federālo rezervju krājumu kvantitatīva samazināšana rada tikpat lielas bažas, kādas rada renminbi vērtības samazināšanās.

 
  
MPphoto
 

  Stavros Lambrinidis (S&D).(EL) Priekšsēdētāja kungs! Tagad, kad sākās sākotnējā Swift nolīguma noraidīšana, interešu eksplozija Eiropas Parlamentā saistībā ar Amerikas Savienoto Valstu nozīmi ir pierimusi. Tomēr tas nenozīmē, ka turpinām ierasto darbu. Gluži pretēji. Eiropas Parlamenta lielākā kompetence ekonomikas, enerģētikas, pretterorisma un pamattiesību jomā nebūt nav ierasts darbs. Pašlaik Amerikas Savienotajās Valstīs attiecībā uz Eiropas Parlamentu — un par to mums jāpateicas Kennard kungam, Amerikas vēstniekam Briselē, — uzskata, ka tā darbība nerit kā ierasts. Tas, ka mums ir svarīgas un izšķirošas sarunas par tādiem jautājumiem kā tie, kurus ierosināja Reding kundze un kuros Eiropas Parlaments Komisiju atbalsta, kā jūs pieprasījāt, komisār, nebūt nav ierasts darbs. Tāpat ierasts darbs nav tas, ka Eiropas Parlaments ir izveidojis koordinācijas biroju ar ASV Kongresu.

Iespējams, ka tas ir labi, ka sākotnējais satraukums ir pierimis, jo starp Eiropas Parlamentu un Kongresu mēs varam attīstīt patiesi spēcīgas ilgtermiņa attiecības, saglabājot skaidru prātu un izmantojot jaunās struktūras, ko pašlaik izveido.

 
  
MPphoto
 

  Alexander Alvaro (ALDE).(DE) Priekšsēdētāja kungs, De Clerck kungs, De Gucht kungs, Reding kundze! Mēs esam gana daudz jau dzirdējuši par to, cik transatlantiskās attiecības ir svarīgas; nedomāju, ka šeit to kāds apšauba. ASV ir viens no mūsu svarīgākajiem tirdzniecības partneriem un viens no mūsu galvenajiem sabiedrotajiem, un es kā vācietis noteikti apzinos, ka to, ko ASV mūsu labā ir izdarījusi, nekad nevarēs atmaksāt. Tomēr ir arī jāatzīmē, ka nevar runāt aci pret aci, ja nemitīgi klanās.

Ja mēs kā Eiropas Savienība vēlamies ar ASV nodibināt labas, cieņas pilnas attiecības, ir laiks parādīt rakstura stingrību, kad ir runa par mūsu nostājām. Reding kundze, jūs jau atkal esat skaidri norādījusi, ka esat īstā sieviete un īstajā amatā, lai to paveiktu. Jūs minējāt Eiropas datu aizsardzības tiesību aktu pamatprincipus, un es uzskatu, ka mēs šeit nedrīkstam piekāpties saistībā ar šiem pamatprincipiem, apspriežot ES un ASV datu aizsardzības nolīgumu. Mēs nevaram slīdēt bezdibenī laikā, kad izstrādājam nolīgumu, kura galvenais mērķis ir mūsu pilsoņu aizsardzība. Šāda aizsardzība — personas datu un privātuma aizsardzība — ir vairākkārt noteikta Pamattiesību hartas, Eiropas Cilvēktiesību konvencijas un Lisabonas līguma pantos. ES un ASV datu aizsardzības mērķim jābūt šīs aizsardzības īstenošanai, Eiropas Savienībā pieņemto un īstenoto pasākumu saglabāšanai, nevis novājināšanai. Es runāju par tiesībām, ko minējāt saistībā ar piekļuvi datiem, datu dzēšanu un labošanu, par mērķa ierobežošanu, par proporcionalitāti, par datu anulēšanu un datu minimizāciju.

Vienlaikus, risinot sarunas par šādu nolīgumu, mums, protams, jāpārliecinās, ka tas nenotiek vakuumā. Tas ietekmēs Eiropas Datu aizsardzības direktīvu, ko drīz pārskatīs, Datu aizsardzības direktīvu elektronisko komunikāciju jomā un pasažieru vārdu datu nosūtīšanu, par ko diskusijas vada in ’t Veld kundze. Tas viss jāaplūko, ņemot vērā kontekstu. Reding kundze, es domāju, ka tad, kad Padomē 2. un 3. decembrī tiks apspriests jūsu pilnvarojums, var pieņemt, ka šis Parlaments jūs atbalstīs. Vēlu jums veiksmi un izdošanos! Mēs jūs šajā jautājumā atbalstām.

 
  
  

SĒDI VADA: S. LAMBRINIDIS
Priekšsēdētāja vietnieks

 
  
MPphoto
 

  Jan Philipp Albrecht (Verts/ALE). (DE) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Plānotais nolīgums atbilst jau sen pastāvošajai šā lieliskā Parlamenta vēlmei beidzot noteikt saistošus obligātos standartus un juridiskās tiesības attiecībā uz datu aizsardzību saistībā ar ASV. Mērķis ir aizpildīt tiesiskās aizsardzības plaisas un panākt augstāku datu aizsardzības standartu Eiropas Savienības pilsoņiem. Ir nepieciešama un atbilstīga cieša sadarbība ar mūsu ASV partneriem. Tomēr tā nedrīkst novest pie tā, ka tiek apdraudētas Eiropas pilsoņu tiesības, kas noteiktas līgumos.

Komisijas ierosinātais sarunu pilnvarojums šādam nolīgumam ir labs un vēršas īstajā virzienā. Kā Eiropas Parlamenta referentam man prieks izmantot šo iespēju un pārliecināt Komisiju, ka pašreizējo projektu plaši atbalsta visas Parlamenta grupas. Skatoties no mūsu perspektīvas, tagad arī Padomei ir steidzami jāpieņem šis priekšlikums, lai pēc iespējas drīzāk var sākties sarunas.

Es nešaubos, ka nebūs viegli pārliecināt mūsu partneri Atlantijas okeāna otrā krastā par mūsu bažām, izklāstot tās detalizēti. Tomēr esmu pārliecināts, ka Amerikas Savienoto Valstu pamatā ir brīvības, demokrātijas un pamattiesību principi un ka tās, tāpat kā mēs, ņem vērā personas tiesības saistībā ar valsts iestādēm. Tāpēc tas nav neiespējams un nav arī jautājums, par ko varētu rasties konflikts, drīzāk jāsaka, ka pastāv reāla iespēja nostiprināt mūsu kopīgās nostājas abos Atlantijas okeāna krastos un izveidot jaunu pamatu vēl ciešākai sadarbībai.

Noslēgumā tomēr vēlos minēt vēl vienu aspektu, kas mums kā Parlamentam ir īpaši svarīgs. Tikai tad, ja mums izdosies izveidot vienotu regulējumu ES, mēs iegūsim mūsu pilsoņu uzticību saistībā ar datu transatlantisko aizsardzību. Tāpēc ir ārkārtīgi svarīgi, lai datu aizsardzības nolīgums ar ASV ir regulējums visiem nolīgumiem, ko ES un dalībvalstis noslēdz ar ASV. Tādējādi ar nepacietību gaidu darbu kā referents saistībā ar datu aizsardzības nolīgumu ar Amerikas Savienotajām Valstīm un ciešu sadarbību ar maniem kolēģiem deputātiem šajā Parlamentā, ar Komisiju, Padomi, kā arī ar ASV Kongresu un ASV valdību.

 
  
MPphoto
 

  Geoffrey Van Orden (ECR). – Priekšsēdētāja kungs! Es biju Amerikas Savienotajās Valstīs starpposma vēlēšanu laikā un redzēju, kā tur norisinās „politiskā zemestrīce”. Eiropieši no tā var gūt mācību gan mūsu valstīs, gan Eiropas Savienībā. Gan Amerikas Savienoto Valstu, gan mūsu pilsoņi vēlas mazāku valdības iejaukšanos viņu dzīvē, vēlas, lai tiktu kontrolēts deficīts un valdības izdevumu samazinājumi, un tam mūsu gadījumā būtu jānozīmē mazāku ES budžetu.

Runājot par aizsardzības jautājumiem, jāsaka, ka nesenais AK stratēģiskās aizsardzības un drošības pārskats liek atcerēties Lielbritānijas pārākās aizsardzības un drošības attiecības ar Amerikas Savienotajām Valstīm. Tam būtu jāattiecas uz visām pārējām Eiropas valstīm. Es ļoti ceru, ka NATO jaunā stratēģiskā koncepcija parādīs atjaunotu apņemšanos attiecībā uz aliansi, kas saista Amerikas Savienoto Valstu un Eiropas drošību. Mēs nedrīkstam pieļaut, ka ES aizsardzības mērķu novirze to mazina vai apdraud. Mēs nevaram atļauties pārklāšanos un novirzīšanos, it sevišķi laikā, kad tiek samazināti aizsardzības budžeti.

Gaidāmā NATO augstākā līmeņa sanāksme 19. novembrī sniedz labu iespēju 21 NATO sabiedrotajai, kas ir arī ES dalībvalstis, parādīt savu apņemšanos attiecībā uz jauno realitāti.

 
  
MPphoto
 

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL).(PT) Ir laiks mudināt ASV strādāt pie tā, lai mierīgā ceļā atrisinātu konfliktus, pārtrauktu militāro okupāciju un karu neatkarīgi no tā, vai tas ir Irākā, Afganistānā vai Tuvajos Austrumos, pārtrauktu embargo attiecībā uz Kubu, pārtrauktu atbalstu Izraēlas agresīvajai politikai, kas Gazā un okupētajās palestīniešu teritorijās izraisījusi humāno krīzi, un pārtrauktu strādāt pie kodolieroču atbruņošanās.

Ir skaidri jānorāda, ka nevar turpināt izmantot cīņu pret terorismu kā aizbildinājumu, lai neņemtu vērā starptautiskos tiesību aktus un cilvēktiesības un pamatbrīvības. Būtiska ir sadarbība, lai samazinātu nabadzību un likvidētu „nodokļu oāzes”, kā arī spekulatīvus kapitāla pārvedumus.

Šī augstākā līmeņa sanāksme notiks vienlaikus ar NATO augstākā līmeņa sanāksmi Lisabonā, kurā paredzēts pārskatīt tās stratēģiju un kurā ASV cenšas panākt savu ES sabiedroto apņemšanos pasaules mērogā vairot militarizāciju, lai nodrošinātu resursu izmantošanu, tirgus kontroli un politisko ietekmi, iebiedējot ar militāro spēku, kas palielina apdraudējumus un riskus cilvēkiem. Tāpēc mēs vēlamies parādīt mūsu solidaritāti miera kustības pūliņiem, darba ņēmēju pūliņiem un daudzām organizācijām, kas izstrādā kampaņu „Jā mieram, nē NATO”, tai skaitā demonstrāciju, kura notiks Lisabonā 20. novembrī.

 
  
MPphoto
 

  Bastiaan Belder (EFD).(NL) Priekšsēdētāja kungs! Turcijas stratēģiskā nozīme transatlantiskajās attiecībās ir acīmredzama. To ņemot vērā, mani moka ziņkāre uzklausīt Padomes viedokli par Turcijas Nacionālās drošības padomes jauno „sarkano grāmatu”. Ir tikai loģiski, ka šajā jaunajā redakcijā ievēro Turcijas ārpolitikas ministra stratēģiju.

Mans pirmais jautājums Padomei, paturot prātā transatlantisko augstākā līmeņa sanāksmi, ir šāds: vai Padome arī ir nobažījusies, ka Turcijas pašreizējā ārpolitika ir reģiona revizionistu — galvenokārt Irānas Islāma Republikas — rokās un tādējādi tā patiesībā apdraud Tuvo Austrumu stabilitāti?

Mans otrs jautājums ir, vai Padome patiešām paredzējusi ierosināt jautājumu par „sarkano grāmatu” transatlantiskajā augstākā līmeņa sanāksmē, ņemot vērā Turcijas izšķirošo nozīmi Eiropas Savienībai, jo tā ir kandidātvalsts, kā arī tās izšķirošo nozīmi kā NATO partnerei?

 
  
MPphoto
 

  Andrew Henry William Brons (NI). – Priekšsēdētāja kungs! TEP decembra sanāksmes darba kārtībā būs tirdzniecības ierobežojumu likvidēšana, kas ir globālo dalībnieku svēts mērķis, kuram pamatā ir drīzāk pārliecība, nevis saprāts. Ekonomikas teorijā nenogurstoši stāsta, ka starptautiskā tirdzniecība padara pasauli kopumā bagātāku. Tomēr tajā tik daudz nestāsta par to, vai ieguvumus gūst visi un visās valstīs, vai ne.

Pasaulei problēmas rada ne jau tas, ka ir pārāk daudz tirdzniecības ierobežojumu, bet gan tas, ka to ir pārāk maz. Pārāk maz ierobežojumu attiecībā uz ražojumiem no tādām jaunietekmes valstīm kā Ķīna, kurā ir zemas algas, pārmērīgi zemu novērtēta valūta un mākslīgi noplicināts iekšējais tirgus. Tas nozīmē, ka Ķīnas preču cena, kas jau tā ir zema mazo algu dēļ, mākslīgi pazeminās vēl vairāk Ķīnas valūtas zemās vērtības dēļ. Noplicinātais iekšējais tirgus nozīmē, ka pastāv niecīgs pieprasījums pēc patēriņa preču importa un pat nepietiekams pieprasījums pēc Ķīnas precēm, kas Ķīnu padara pilnībā atkarīgu no tās eksporta tirdzniecības.

Eiropa uz šo draudu reaģē, sakot, ka tā kļūs konkurētspējīgāka, iespējams, ar pētniecību un attīstību. Tas būtu iespējams, ja Ķīna ievērotu starptautiskās intelektuālā īpašuma tiesības. Tomēr, tiklīdz kā rietumos izstrādā jaunu uzlabojumu, Ķīna nesaudzīgi un bezkaunīgi kopē šo ražojumu un ražo to par mazu daļiņu tā cenas. ES un ASV augstākā līmeņa sanāksmes darba kārtībā būs darbavietas abos Atlantijas okeāna krastos. Mums ir maz cerību uz darbavietām, ja turpināsim atbalstīt globalizāciju.

 
  
MPphoto
 

  José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra (PPE).(ES) Kā jau šeit sacīja, Eiropas Savienības un Amerikas Savienoto Valstu attiecību pamatā ir principi, idejas, kopīga vēsture un kopīga mīlestība pret brīvību. Tomēr šīs vērtības var tikt novājinātas ar daiļrunību un sentimentālām runām, ja no vārdiem nepāriesim pie darbiem. Viens no uzticamākajiem darbiem, kas šajā Parlamentā paveikts saistībā ar transatlantisko attiecību situāciju kopš prezidenta vēlēšanām, ir mana kolēģa Millán Mon ziņojums. Tas ir ietverts kopīgā priekšlikumā rezolūcijai, par ko balsosim rīt, un tajā ir konkrētas iniciatīvas, kuras joprojām ir ļoti piemērotas patiesu attiecību izveidei, pie kā mums jāķeras, komisār.

Šeit tiek runāts par ekonomikas un tirdzniecības attiecību nozīmi, un ES 15 dalībvalstis vien Teksasā iegulda vairāk nekā Japāna iegulda ASV 50 štatos.

Mums jāsniedz jauns stimuls šiem augstākā līmeņa sanāksmju mehānismiem, jāizveido Eiropas un Amerikas asambleja un, pats galvenais, jāizveido globālu jautājumu koordinācijas un apspriešanās mehānisms vissvarīgākajām pasaules teritorijām — Tuvajiem Austrumiem, Irānai, Afganistānai —, kā arī attiecības ar jaunietekmes varām.

Priekšsēdētāja kungs! Prezidenta Obama nesenā apmeklējuma laikā Tuvajos Austrumos viņš sacīja, ka uzskata, ka svarīgākās ASV attiecības ir attiecības ar Indiju. Tas man atgādināja vienu no Millán Mon ziņojuma pamataspektiem, proti, ziņojumā atgādināts, ka prezidents Obama Berlīnē sacīja, ka Eiropa ir Amerikas Savienoto Valstu svarīgākais stratēģiskais sabiedrotais. Gaidāmā ES un ASV augstākā līmeņa sanāksme būs lieliska iespēja noskaidrot šo jautājumu un skaidri noteikt, kas tieši ir stratēģiska partnerība. Mēs varētu sākt ar to, ka prasām Amerikas Savienotajām Valstīm atbalstīt Eiropas Savienību tās prasījumos nodrošināt iestāžu klātbūtni, piemēram, Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālajā asamblejā, pamatojoties uz jaunajām pieejām saskaņā ar Lisabonas līgumu.

 
  
MPphoto
 

  Adrian Severin (S&D). – Priekšsēdētāja kungs! Nav pagājis ilgs laiks, kopš Parlaments pieņēma rezolūciju, kurā runāja par jaunām iespējām attīstīt transatlantiskās attiecības pēc prezidenta Obamas ievēlēšanas Amerikas Savienotajās Valstīs. Gaidāmā Eiropas Savienības un Amerikas Savienoto Valstu augstākā līmeņa sanāksme notiks nedaudz citādā kontekstā. Tomēr tas nenozīmē, ka iespējas nav pieejamas. Vienkārši konteksts tagad ir nedaudz sarežģītāks.

Tāpēc es domāju, ka, gatavojoties šai augstākā līmeņa sanāksmei, mēs saskarsimies ar konkrētām problēmām. Es ceru, ka varēsim pārliecināt mūsu amerikāņu sabiedrotos turpināt viņu daudzpusējo pieeju starptautiskajās attiecībās un parādīt šo daudzpusējo pieeju arī savās praktiskajās attiecībās ar Eiropas Savienību. Mums jāuzstāj uz civilās dimensijas attīstību miera procesos un miera uzturēšanas misijās, kā arī krīzes pārvaldības un pēckrīzes rehabilitācijas darbībā.

Svarīgi ir arī censties un koordinēt mūsu politikas virzienus attīstības atbalsta jomā, lai šie centieni būtu efektīvāki. Saistībā ar kodolieroču neizplatīšanu mums būtu ne tikai jāsaglabā mūsu spēja sadarboties, bet arī jārīkojas gudri. Daļa šī procesa ir jaunā STAR līguma ratifikācija, ko joprojām nav veicis ASV Kongress. Mēs ceram, ka Kongresa jaunā situācija nekavēs iespējas balsot par šo līgumu.

ASV ir paziņojusi un ir jau sākusi pārstrādāt attiecības ar Krieviju. Es domāju, ka šī pārstrādāšana mums ir ļoti svarīga un ka tā ir arī svarīga trīspusējam dialogam, ja raugāmies nākotnē — dialogam starp Krieviju, Amerikas Savienotajām Valstīm un Eiropas Savienību par svarīgākajiem globālajiem tematiem. Tomēr visvairāk es ceru, ka šīs augstākā līmeņa sanāksmes laikā mēs varēsim konsolidēt ASV instinktu attiecībā uz partnerattiecībām ar Eiropu. Mums vajadzīgs funkcionāls mehānisms, lai nodrošinātu pastāvīgu saziņu, apspriešanos un koordināciju ar mūsu amerikāņu sabiedrotajiem.

 
  
MPphoto
 

  Marietje Schaake (ALDE). – Priekšsēdētāja kungs! Lai būtu uzticams partneris un rīkotos kā globāls dalībnieks, ES jārunā vienā balsī. Prezidents Obama un viņa administrācija ir uz to pamatoti norādījuši, un mums jāspēj citam citu šādi godīgi kritizēt. Ir jānodrošina ticamas transatlantiskās attiecības, ko raksturo papildināmība un koordinācija.

Kā mēs varam sadarboties, aizstāvot cilvēktiesības, tiesiskumu un demokrātiju šajā pasaulē, ja Hillary Clinton uzstājas ar runu par globālās interneta brīvības redzējumu, kamēr ASV uzstāj uz to, lai sarunas par tirdzniecības nolīgumu viltojumu novēršanas jomā (turpmāk — ACTA) būtu nepārredzamas, tādējādi radot lielas bažas par interneta brīvību? Tas ir pretrunā ar mūsu uzticamību un apdraud to. Kāpēc mums no informācijas noplūdes jāuzzina, ka Irākā īstenota un pieļauta spīdzināšana? Mēs prasām neatkarīgu izmeklēšanu!

Kāpēc Komisija nevarēja atbildēt uz manu jautājumu par ASV administrācijas pieprasījumiem attiecībā uz krimināltiesiskiem pasākumiem pret Wikileaks? Vai tā uzskata, ka transatlantiskās attiecības ir svarīgākas par EP deputātu jautājumiem? Kāpēc ASV piespiež Eiropas uzņēmumus uzņemties sankcijas, kas lielākas par tām, ko ES pieņēmusi attiecībā uz Irānu? ASV būtu jāņem vērā ES neatkarība un papildinošā nozīme.

Gan ES, gan ASV ir jāstrādā pārredzami, jāņem vērā katras neatkarība un jānodrošina demokrātiska un rūpīga pārbaude attiecībā uz mūsu darbībām. Vai tad tieši tas mūs — ASV un ES — neatšķir no citiem, it sevišķi saistībā ar pamatbrīvībām un cilvēktiesībām?

 
  
MPphoto
 

  Eva Lichtenberger (Verts/ALE).(DE) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Transatlantiskajā dialogā ir daudzas lietas, kas mūs vieno, — un es runāju par pamatvērtībām, pamattiesībām uz brīvību un demokrātiju — bet ir arī lietas, kas mūs šķir, proti, tas, kā šīs tiesības piemēro un konkrēti nosaka, kad ir runa par transatlantiskajām attiecībām. It sevišķi šīs pretrunas vairākkārt izvirzās priekšplānā saistībā ar drošības jautājumiem. Datu aizsardzības dēļ nemitīgi rodas pārpratumi, to mēs jau sen zinām. Attiecīgi pamatnolīgums — ja mums izdosies izstrādāt labu nolīgumu — būs liels solis uz priekšu. Mums jārod tāds risinājums, kas pilsoņiem abos Atlantijas okeāna krastos ļaus aizstāvēt viņu tiesības attiecībā pret otru partneri.

Otrā svarīgā joma, kurā mūsu principi ir līdzīgi, bet mūsu pieejas būtiski atšķiras, ir klimata pārmaiņas. Tāpēc ļoti vēlētos, lai tas ir darba kārtībā un tiek skaidri apspriests. Mēs nevaram ļaut Eiropas Savienībai izmantot transatlantisko dialogu, lai vājinātu tās solījumus un apņemšanās.

 
  
MPphoto
 

  Mirosław Piotrowski (ECR).(PL) Priekšsēdētāja kungs! Viens no sadarbības pamatprincipiem Eiropas Savienībā ir cilvēku pārvietošanās brīvība. Saskaņā ar tās pilnvarām kā organizācija, ko atzīst starptautiskie tiesību akti, reformētā Eiropas Savienība cenšas nodrošināt vienlīdzīgu attieksmi visiem pilsoņiem, kas ietver arī ceļošanas brīvību visā pasaulē. Pirms gaidāmās Eiropas Savienības un ASV augstākā līmeņa sanāksmes ir atkārtoti jānorāda, ka no 27 dalībvalstīm četrām, tai skaitā Polijai, joprojām piemēro ierobežojošu vīzu režīmu.

Augstākā līmeņa sanāksmes laikā jautājumiem par vienlīdzīgu attieksmi pret ES dalībvalstīm saistībā ar vīzu režīma atcelšanas programmu būtu jābūt prioritātei. Tas būs pirmais pārbaudījums Eiropadomes priekšsēdētāja Van Rompuy efektivitātei. Mēs arī uzzināsim, vai sarunas ar prezidentu Barack Obama uzskata par konkrēta dialoga sākumu, vai arī tās būs tikai pieklājīga tikšanās notiekošās NATO augstākā līmeņa sanāksmes sakarā. Spēcīga nostāja vīzu jautājumā parādīs, vai ASV uztver nopietni Eiropas Savienību, kas ir starptautiskajos tiesību aktos atzīta organizācija.

 
  
MPphoto
 

  Marietta Giannakou (PPE).(EL) Priekšsēdētāja kungs! Mēs atbalstām politisko grupu kopīgo priekšlikumu rezolūcijai. Mums, protams, vajadzīgas debates par šo jautājumu pirms ES un ASV augstākā līmeņa sanāksmes un pirms G20 augstākā līmeņa sanāksmes. Amerikas Savienotās Valstis ir mūsu dabiskās sabiedrotās. Tomēr sabiedroto attiecības nozīmē vienlīdzību, tāpēc patiesas sabiedroto attiecības var veidoties tikai uz vienlīdzīgiem pamatiem.

Mums jāizveido ciešāka, uz iestādēm pamatota sadarbība, galvenokārt lai pasaulē sekmētu demokrātiju un cilvēktiesības, zināšanu un zinātnes sabiedrību, pasaules drošību un stabilitāti, kā arī datu apmaiņu, un tas jāpaveic uz vienlīdzīgiem un savstarpējiem pamatiem, kā sacīja Reding kundze. Šajā saistībā, protams, nav ņemta vērā globālā narkotiku nelegālā tirdzniecība un draudi, ko tā rada starptautiskajai politikai, drošībai un stabilitātei.

Mums ir arī jāsadarbojas saistībā ar centieniem krīzes pārvaldības un konfliktu risināšanas jomā, kā arī trešo valstu attīstības jomā. Taču, lai gan Eiropa pamatā atbalsta trešo valstu attīstību, Amerikas Savienotās Valstis to neatbalsta. Ja vēlamies patiesu līdzsvaru, attīstības un drošības jautājumi jānošķir starp ASV un Eiropu saistībā ar mūsu starptautisko darbību kopumā.

 
  
MPphoto
 

  Knut Fleckenstein (S&D).(DE) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Es tikai vēlos īsi apspriest trīs punktus, arī dažu manu kolēģu Transporta un tūrisma komitejā vārdā. Tie ir kritiski svarīgi punkti, un es vēlos lūgt Komisijas pārstāvjus, lai viņi tos ierosina savās diskusijās.

Pirmais jautājums attiecas uz ceļošanas sekmēšanas nodokli, kas, lai gan ir jau apstiprināts, ir nepieņemams vienpusējs ASV valdības lēmums. Mēs ceram, ka jūs varēsiet pārliecināt šo valdību to vēlreiz apdomāt.

Otrais jautājums attiecas uz Rumānijas, Polijas, Bulgārijas un Kipras izslēgšanas no vīzu režīma atcelšanas programmas, ko Eiropas Parlaments nevar pieņemt, un, mūsuprāt, nedrīkstētu pieļaut, ka tas turpinās.

Treškārt, mēs atzinīgi vērtējam jūsu centienus sīki izstrādāt starptautiskos drošības standartus un sagatavot viedas drošības koncepcijas, bet tādi vienpusēji nosacījumi kā obligāta tvertņu skenēšana nav risinājums, jo ir vienpusēji un nesamērīgi. Izmaksas ir galīgi nesamērīgas attiecībā pret ieguvumiem, un ir nepamatoti to sagaidīt no Eiropas ostām un uzņēmumiem.

 
  
MPphoto
 

  Vladko Todorov Panayotov (ALDE).(BG) Komisār, dāmas un kungi! Kopš prezidents Obama ir stājies amatā, attiecības starp Eiropas Savienību un Amerikas Savienotajām Valstīm ir nonākušas jaunā stabilas sadarbības ērā. Kankūnas augstākā līmeņa sanāksme, kas sāksies pēc divām nedēļām, sniegs labu iespēju ASV un Eiropai pieņemt vienādu nostāju un vadīt citas valstis ilgstoša, saistoša nolīguma noslēgšanas virzienā, lai cīnītos pret klimata pārmaiņām pasaulē.

Laiks ir svarīgs. Kioto beidzas pēc diviem gadiem, bet mums vajadzīga skaidrība un laiks, lai pielāgotos. Mums jādod skaidrs signāls jaunattīstības valstīm, nodrošinot sadarbību tehnoloģiju nodošanas jomā un atbilstīgu finansiālo atbalstu.

Esmu pārliecināts, kā uzsvēra arī Ķīnas vēstnieks šodienas sanāksmē ar mums, ASV, Eiropas Savienība un Ķīna uzņemsies atbildību, kad apsēdīsies pie sarunu galda un vadīs centienus, lai panāktu jaunu nolīgumu, kas nodrošinās turpmāko paaudžu drošību.

 
  
MPphoto
 

  Godelieve Quisthoudt-Rowohl (PPE).(DE) Priekšsēdētāja kungs! Amerikas Savienotās Valstis un Eiropa ir rietumu sabiedrotie, un to nosaka liktenis. Piekļuve trešo valstu tirgiem ir gan ES, gan ASV kopējas bažas un intereses, it sevišķi tādēļ, ka pēc finanšu krīzes, visticamāk, sāksies ekonomikas augšupeja tādās jaunietekmes valstīs kā Brazīlija, Indija un Ķīna, kur joprojām ir būtiski un diskriminējoši tirdzniecības ierobežojumi, kā arī beztarifu ierobežojumi tirdzniecībai.

Mēs esam pārliecināti, ka Transatlantiskā ekonomikas padome ne tikai var būt, bet tai ir jābūt nozīmīgai, sekmējot ES un ASV kopīgu pieeju tirdzniecības attiecībām ar trešām valstīm. Mēs mudinām Transatlantisko ekonomikas padomi strādāt pie kopīgas pieejas un kopīgas stratēģijas attiecībā uz jauniem ASV un ES tirdzniecības nolīgumiem, lai gan apzinos, ka tas nenotiks bez problēmām. Turklāt šādu saskaņošanu starp ASV un ES steidzami un pamatoti pieprasa nozare saistībā ar G8 un G20, kā arī PTO sarunām. Tāpat — un es ceru, ka ASV arī to vēlas, — mēs vēlamies, lai pēc iespējas ātrāk tiktu pabeigta Dohas attīstības sarunu kārta. Tomēr tā būs vajadzīga ne tikai mums, lai iesniegtu jaunus un neatkarīgus priekšlikumus, bet arī jaunietekmes valstīm, lai tās tuvotos mums. Arī šeit abām pusēm būtu lietderīga kopīga ASV un Eiropas Savienības stratēģija.

Ja drīkstu jūs uzrunāt personīgi, komisār De Gucht — kad ir runa par sadarbību, būtu labi, ja Komisija un Parlaments varētu mācīties no tā, kā Vašingtona sadarbojas tirdzniecības politikas jomā.

 
  
MPphoto
 

  Corina Creţu (S&D).(RO) Es domāju, ka vienam no diskusiju punktiem transatlantiskajā dialogā gaidāmajā Eiropas Savienības un ASV divpusējā augstākā līmeņa sanāksmē jābūt vīzu prasības atcelšanai četrām ES dalībvalstīm, kuru pilsoņiem joprojām piemēro šo ceļošanas ierobežojumu, proti, Rumānijai, Bulgārijai, Polijai un Kiprai.

Es vēlos paust nožēlu par ASV elastības trūkumu, ņemot vērā stabilo progresu, ko panākušas šīs valstis, it sevišķi kopš to pievienošanās Eiropas Savienībai. Es uzskatu, ka Eiropas Savienības pārstāvjiem ir striktāk un efektīvāk jāiebilst pret šo piekasīšanos pie tehniskiem sīkumiem saistībā ar iekļaušanu vīzu režīma atcelšanas programmā. Eiropas Savienības pienākums ir kopumā aktīvi un skaidri izrādīt solidaritāti visu citu dalībvalstu pilsoņiem.

Es arī vēlos uzsvērt vajadzību sadarboties attīstības un humānās palīdzības jomā laikā, kad attiecības starp ASV un Eiropas Savienību ir ļoti svarīgas saistībā ar pašreizējo ekonomikas un ģeostratēģisko vidi.

 
  
MPphoto
 

  Marielle De Sarnez (ALDE).(FR) Priekšsēdētāja kungs! Neviens šajā Parlamentā nevar pavisam nopietni apgalvot, ka abos Atlantijas okeāna krastos veiktie pasākumi novērsīs turpmāku finanšu krīzi. Tāpēc šis jautājums ir atkal jāiekļauj darba kārtībā, un mums jārīkojas plašāk attiecībā uz uzraudzību, banku pamatkapitāliem, konkrētu finanšu produktu aizliegšanu un cīņu pret „nodokļu oāzēm”.

Otrs jautājums, ko vēlos apspriest, ir tas, ka visiem ir skaidrs, ka mēs esam pilnībā savstarpēji atkarīgi finanšu, ekonomikas un valūtu ziņā. Tāpēc jebkurš vienpusējs, bez apspriešanās pieņemts lēmums nevirzās īstajā virzienā. Es, protams, runāju par Eiropas Attīstības fonda (EAF) rīcību pirms dažām dienām. Mums uz priekšu ir jāvirzās kopā, lai ieviestu reformas, piemēram, starptautiskajā monetārajā sistēmā.

Mums ir arī kopīgi jārīkojas, lai padarītu starptautiskās iestādes līdzsvarotākas, pārredzamākas un demokrātiskākas. Tomēr, ja vēlamies, lai tiktu uzklausīts Eiropas viedoklis par būtiskiem jautājumiem, Eiropai patiesi jāuzņemas iniciatīva un jārunā vienā balsī. To mēs parādīsim, piemēram, pēc dažām stundām G20 augstākā līmeņa sanāksmē; vismaz es tā ļoti ceru.

 
  
MPphoto
 

  Francisco José Millán Mon (PPE).(ES) Priekšsēdētāja kungs! Eiropas Savienības attiecības ar Amerikas Savienotajām Valstīm ir tās svarīgākās stratēģiskās attiecības. Mums jāsaglabā nepārtraukts dialogs par divpusējiem jautājumiem un arī par globāliem jautājumiem, kā arī jācenšas maksimāli koordinēt mūsu rīcību. Manuprāt, tas ir rītdienas rezolūcijas galvenais vēstījums.

Tāpēc man bija žēl, ka nenotika maijā plānotā augstākā līmeņa sanāksme. Turklāt, manuprāt, sarunās piedāvātais arguments, ka nav darba kārtības, bija absurds. Diviem tik svarīgiem partneriem, kas cīnās ar globālu ekonomikas krīzi un saskaras ar tādām problēmām kā terorisms, klimata pārmaiņas, energoapgādes drošība vai kodolieroču izplatīšana, vienmēr ir darba kārtība.

Turklāt pastāv lieli reģionālie konflikti, piemēram, Tuvo Austrumu miera process, Irānas kodoljautājumi vai Afganistānas problēma, kuros, manuprāt, ir vērts koordinēt ASV un Eiropas Savienības rīcību.

Es ceru, ka gaidāmā augstākā līmeņa sanāksme Lisabonā būs sekmīga. Ir daudz risināmu jautājumu, no kuriem dažus jau minēju. Turklāt pasaule mainās. Āzija ir pārāka; atcerēsimies Ķīnas un Indijas nozīmi, kuras prezidents Obama nesen apmeklēja. Un runā jau pat par pasauli pēc rietumu ēras.

Šajā mainīgās pasaules kontekstā mums vajadzīga cieša koordinācija starp Eiropu un ASV. Mums ir daudzas kopīgas intereses, ideāli un vērtības. Mēs būsim spēcīgāki, ja rīkosimies koordinēti.

Dāmas un kungi! Ar Lisabonas līgumu izveidoja arī jaunas struktūras, lai nostiprinātu Eiropas Savienības nozīmi pasaulē. Tāpēc mums ir arī jāuzlabo mūsu dialoga un koordinācijas mehānismi ar Amerikas Savienotajām Valstīm. Parlamenta pagājušā gada martā pieņemtā rezolūcija ietver daudzas idejas par to, kā nostiprināt šos institucionālos mehānismus dialogam starp Briseli un Vašingtonu.

Mans pēdējais komentārs ir par to, ka vēlos paust nožēlu, ka Padomes pārstāvis minēja tikai datu apmaiņu; viņš šeit neieradās, lai runātu par augstākā līmeņa sanāksmi, par ko neesam neko dzirdējuši. Diemžēl Komisija par to izteicās tikai īsumā. Kas šeit ieradās patiešām tāpēc, lai runātu par augstākā līmeņa sanāksmi?

 
  
MPphoto
 

  Wolfgang Kreissl-Dörfler (S&D).(DE) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Starptautiskais terorisms neapšaubāmi ir lieta, pret kuru mums jācīnās kopīgi, par to nedrīkst strīdēties. Tomēr mums pret to jācīnās, pamatojoties uz mūsu kopīgajām vērtībām un tiesiskumu, nevis uz ļoti individuālām interpretācijām attiecībā uz tiesību aktiem, kādas pašlaik sniedz bijušais ASV prezidents George W. Bush savā grāmatā un interviju šovos. Es to minu, arī ņemot vērā jauno vairākumu ASV Kongresā.

Izšķirošais elements ir tas, lai mēs palielinām datu aizsardzības līmeni, lai ņemam vērā mūsu pilsoņu tiesības; ir skaidri jānorāda kāda lieta, proti, ka brīvības dziesmu nevar nospēlēt ar vardarbības instrumentu. Mēs nevaram cilvēkiem citās valstīs sacīt, ka vēlamies redzēt tiesiskumu, ja paši kopīgi neuzturam tādus pašus standartus un nerīkojamies atbilstīgi.

Tomēr esmu ļoti gandarīts, ka prezidents Obama ir ASV iedvesis svaigu elpu, pat ja varētu šķist, ka pēdējā laikā viņa pozīcija ir novājināta. Viena lieta ir skaidra, proti, mēs būsim ar tiem, kas aizstāv šo tiesiskumu.

 
  
MPphoto
 

  Mario Mauro (PPE).(IT) (Runātājs sāka runāt, kad mikrofons bija izslēgts)... ar kurām pārvietojas pasaules jaunās varas, transatlantiskā joma joprojām ir visattīstītākā un efektīvākā ekonomika uz šīs planētas.

Tiesa, ka daudzi — kas daudzējādā ziņā ir saprotams — cenšas steidzīgi noslēgt komerciālu nolīgumu, piemēram, ar tādām valstīm kā Ķīna. Tomēr es uzskatu, ka mēs nedrīkstam aizmirst to, ka pašreizējās attiecības starp Eiropu un Amerikas Savienotajām Valstīm ļoti ilgi bijusi saikne, kas mums jālolo un greizsirdīgi jāsargā vairāk nekā jebkas cits.

Šis apsvērums ir gan Eiropas, gan ASV vēstures rezultāts. Patiešām, to parāda kopīga mīlestība pret demokrātiju, mieru, tiesībām un tirgus ekonomiku. Transatlantiskās ekonomikas integrācijas nostiprināšanas procesa paātrināšana patiešām ir obligāta, lai sekmētu pasaules attīstību, pamatojoties uz vairāku vērtību apvienojumu, un šo vērtību mērķis ir sasniegt pieņemamu dzīves standartu visiem pasaules iedzīvotājiem, ievērojot godīgu un efektīvu daudzpusēju politiku, kas sekmē demokrātiskākas globālas struktūras izveidi, kura tādējādi ir brīvāka.

Tāpēc šoreiz es vēršos pie tiem, kas vada Eiropas Savienības ārpolitiku. Gadu gaitā esam redzējuši, kā ASV valdības — neatkarīgi no tā, kurš ir prezidents, — spējām vienmēr ir bijusi liela nozīme saistībā ar globāliem transatlantiskiem jautājumiem. Arī mums ir laiks sākt kontrolēt situāciju. Mēs gūstam spēku no 500 miljonu iedzīvotāju gribas un no jaunas un stabilas iestāžu struktūras, kam mums jāpiešķir iespēja atteikties no kārdinājuma slēpties aiz Amerikas platās muguras un tā vietā sākt kontrolēt mūsu pilsoņu likteni, iespējams, prasot mūsu draugiem Amerikas Savienotajās Valstīs informēt par viņu nostāju attiecībā uz to, ka Eiropas Savienībai ANO ir tikai viena vieta.

 
  
MPphoto
 

  Ioan Enciu (S&D).(RO) ES un ASV datu aizsardzības nolīgumu es vērtēju atzinīgi, un tas ir jāatbalsta, lai nostiprinātu sadarbību noziedzības un terorisma apkarošanas jomās. Kā Eiropas Parlaments ir vairākkārt paziņojis, tas, ka nav tādu ASV datu aizsardzības tiesību aktu, kas atbilstu Eiropas Savienības tiesību aktiem, rada būtiskus jautājumus saistībā ar reālo aizsardzību, kādu eiropieši varēs izmantot ASV.

Šajā saistībā vēlos prasīt Komisijai un Padomei, kādas garantijas tiks reāli nodrošinātas praksē attiecībā uz eiropiešu tiesībām iesniegt sūdzības tiesā un administratīvas sūdzības, kā arī attiecībā uz samērīgumu saistībā ar dažādām ASV iestādēm un aģentūrām, kas apstrādā šos datus un piekļūst tiem, un — pēdējais, bet ne mazāk svarīgs jautājums — kā nodrošinās to, ka visu šo procesu uzraudzīs neatkarīga iestāde?

 
  
MPphoto
 

  Nuno Melo (PPE).(PT) Pasaule saskaras ar lielām grūtībām. Šādos grūtos laikos mēs nedrīkstētu šaubīties par to, kas ir mūsu sabiedrotais un kas — ienaidnieks. Amerikas Savienotās Valstis ir viens no Eiropas galvenajiem sabiedrotajiem. Pret terorismu cīnās pasaules mērogā, un cīnās pret organizācijām, kam nav pat sejas ne mūsu kopīgajā teritorijā, ne ārpus tās. Šī cīņa ir vērsta uz to, lai tiktu aizsargātas civilizācijas vērtības, ko vēlamies aizstāvēt.

Tomēr šo vērtību pārākums, kuras vēlamies aizsargāt, nozīmē arī to, ka Parlamentā, Komisijā un Padomē mēs varam pieprasīt un mums būtu jāpieprasa skaidri datu aizsardzības, indivīdu tiesību un privātuma tiesību noteikumi. Noziegumu novēršana, izmeklēšana un apsūdzība nedrīkst tikt īstenota tā, ka netiek ņemtas vērā un tiek pārkāptas personu tiesības. To nepieļaus ne Eiropa, ne ASV. Vēlreiz uzsverot transatlantisko attiecību un labas sadarbības kritisko nozīmi visos līmeņos starp Eiropu un ASV, mums būtu jāatbalsta sarunas par turpmāku globālu nolīgumu, kurā paredzēti noteikumi, aizsargātas tiesības un no ASV netiek pieprasīts mazāk par to, ko esam gatavi sniegt ASV, ņemot vērā šo kopīgo mērķi.

 
  
MPphoto
 

  Edit Herczog (S&D). – Priekšsēdētāja kungs! Es vēlos paust savu atzinību Transatlantiskajai ekonomikas padomei, kas sanāks kopā 15. decembrī, un it sevišķi tās diskusijām par inovāciju, digitālo darba kārtību un energotehnoloģijām. Pēdējo pāris gadu laikā esam pieredzējuši, cik grūti ir saskaņot spēkā esošos tiesību aktus un pat pieejas attiecībā uz mērenām nozarēm un pakalpojumiem. Tāpēc tā ir lieliska iespēja veidot mūsu tiesību aktus šajās jaunajās jomās, kurās vēl nav tiesību aktu. Šīs jaunās jomas ir tieši tās, par kurām runājam, proti, tādas jaunas problēmas kā sabiedrības novecošana un klimata pārmaiņas, kam vajadzīga tiesību aktu turpmāka izstrāde, lai sekmētu tehnoloģijas.

Visbeidzot, komisār, ir pēdējais laiks runāt par energoapgādes drošību un domāt par Transatlantiskās ekonomikas padomes nākotni. Vēlu jums sekmes 15. decembra sanāksmē!

 
  
MPphoto
 

  Laima Liucija Andrikienė (PPE). – Priekšsēdētāja kungs! ES un ASV darba kārtībā ir tik daudz jautājumu kā vēl nekad, un abām pusēm būtu jāizmanto iespēja izveidot kopīgas nostājas tādos jautājumos kā finanšu noteikumi, klimata pārmaiņas, tirdzniecības attiecību padziļināšana, kodolieroču izplatīšana un cīņa pret terorismu. Tomēr ekonomikas atveseļošanai jābūt darba kārtības galvenajam jautājumam.

Transatlantiskās ekonomikas attiecības ir ļoti svarīgas, lai nodrošinātu pasaules labklājību, jo mūsu tautsaimniecību divpusējā tirdzniecība atbilst gandrīz 4,3 miljardiem ASV dolāru. Mūsu ekonomikas partnerība ir pasaules ekonomikas labklājības galvenais dzinējspēks un ir lielākās, integrētākās un senākās ekonomiskās attiecības pasaulē. Kopā mūsu tautsaimniecības veido pusi pasaules ekonomikas. Tāpēc mums jāizstrādā kopīgas stratēģijas attiecībā uz turpmāko rīcību, ko īstenosim, lai nodrošinātu stabilu atgūšanos no krīzes, tai skaitā finanšu tirgu reglamentācija, motivējošas paketes un stratēģijas, lai ierobežotu citu lielu pasaules tautsaimniecību valūtu manipulācijas.

Bet mums būtu arī jāapsver, vai ES un ASV augstākā līmeņa sanāksmju organizēšana divreiz gadā ir laba ideja. Prezidenta Obamas lēmums neierasties iepriekšējā augstākā līmeņa sanāksmē Madridē šā gada sākumā norādīja uz ES pārmērīgo sinerģiju. Uzstājot uz biežām divpusējām augstākā līmeņa sanāksmēm, mēs riskējam mazināt to vērtību un tās var kļūt nebūtiskas.

 
  
MPphoto
 

  Françoise Castex (S&D).(FR) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs! Vēlos atgriezties pie jautājuma par viltošanas novēršanas nolīgumu, ko pašlaik apspriež, proti, ar ASV. Šis nolīgums raisa dažus jautājumus arī Amerikas Savienotajām Valstīm, it sevišķi starp ASV Patentu biroja ierēdņiem. Turklāt 75 ASV jurisprudences profesori nesen nosūtīja vēstuli prezidentam Obama. Viņi uzskata, ka tirdzniecības nolīgums viltojumu novēršanas jomā (turpmāk — ACTA), kas ir vienkāršs izpildu nolīgums, būtu pretrunā ar ASV konstitūciju.

Kamēr Eiropas Parlaments, kā jūs zināt, grasās pieņemt rezolūciju par ACTA nolīgumu, un tas joprojām rada būtisku satraukumu, kā arī nav saņēmis vienprātīgu atbalstu starp mūsu pilsoņiem, es domāju, ka būtu lietderīgi no ASV sarunu dalībniekiem saņemt skaidru atbildi par diviem punktiem. Vai Amerikas Savienotās Valstis var ratificēt ACTA? Vai, pēc viņu domām, ACTA ir saistošs vai brīvprātīgs nolīgums? Patiešām, viltošanas novēršanas nolīgumam, kurš neietver Ķīnu, Indiju un Brazīliju un kuru neīstenos ASV, nopietni trūktu ticamības. Paldies!

 
  
MPphoto
 

  Tunne Kelam (PPE). – Priekšsēdētāja kungs! Vēlos pateikties komisāriem De Gucht un Reding par intensīvo, bet reālistisko pieeju ES un ASV augstākā līmeņa sanāksmei. Domāju, ka ir laiks atzīt, ka ASV nevar sasniegt nevienu no tās stratēģiskajiem mērķiem bez Eiropas. Tāpat ES nevar iegūt sev paredzēto nozīmi kā pasaules mēroga dalībnieks, neīstenojot ciešu sadarbību ar Ameriku. Paradokss ir tāds, ka globalizācija un citu varu rašanās, kas nav rietumu varas, rada ASV un ES vēl vairāk iemeslu intensificēt sadarbību. Tajā pašā laikā mēs redzam, ka transatlantiskā plaisa palielinās, nevis samazinās.

Eiropai ir mazāka nozīme pašreizējos Amerikas plānos un jautājumos. Tāpēc ir ļoti svarīgi apzināties, ka ir ierobežots laiks un iespējas, kas pieejamas, lai nostiprinātu savstarpējo partnerību. Visticamāk, nākamo 10 gadu laikā ASV un ES būs iespēja izstrādāt starptautisku darba kartību, paredzot uz vērtībām pamatotu un stabilu pasauli, bet tikai ar nosacījumu, ka tās sadarbojas.

Tam jāsākas ar to, ka tiek pabeigta transatlantiskā brīvās tirdzniecības zona, ko Eiropas Parlaments ir atbalstījis jau vairākus gadus, un tādējādi tiktu pārvarēti iekšējās barjeras Eiropā un atvairīts protekcionisms.

 
  
MPphoto
 

  Simon Busuttil (PPE). – Priekšsēdētāja kungs! Vēlos runāt par vispārējo pamatnolīgumu par datu aizsardzību, par ko Reding kundze ir sākusi sarunas. Praktiski nav bijis tādas nedēļas, kurā nedzirdam par jauniem teroristu uzbrukumiem vai uzbrukumu mēģinājumiem, un tas nepārprotami kaitē mūsu pilsoņu labklājībai. Mums vajadzīgs efektīvs instruments terorisma apkarošanai. Šī ir acīmredzama joma, kurā varam sadarboties ar mūsu draugiem Atlantijas okeāna otrā krastā. Nepārprotami ir steidzama vajadzība parakstīt šo pamatnolīgumu par datu aizsardzību. Reding kundze, saistībā ar šo nolīgumu mēs jūs atbalstām.

Protams, ka vēlamies šādu nolīgumu, ne tikai lai cīnītos pret teroristiem, bet arī tādēļ, ka mūs māc bažas par datu aizsardzību. Mēs vēlamies, lai jūs aizsargājat mūsu pilsoņu privātumu un it sevišķi vajadzības principu un proporcionalitātes principu. Šī nav spēle, kurā abi dalībnieki gūst vienādus rezultātus. Mēs neuzskatām, ka ir izvēle starp mūsu drošību un mūsu privātumu, mēs uzskatām, ka patiesībā varam garantēt tos abus.

Es vēlētos, lai Reding kundze šajās sarunās iesaistās, izjūtot Eiropas Parlamenta atbalsta nodrošinātu spēku, un ar mierīgu prātu, zinot, ka mēs viņu atbalstām, lai viņa noslēdz darījumu, kas ir labvēlīgs mūsu pilsoņiem un kas garantē gan drošību, gan privātumu.

 
  
MPphoto
 

  Danuta Jazłowiecka (PPE).(PL) Priekšsēdētāja kungs! Pirms diviem gadiem, kad Barack Obama ievēlēja Amerikas Savienoto Valstu prezidenta amatā, šķita, ka pēc sarežģītās valdīšanas, ko īstenoja viņa priekštecis, attiecības starp Eiropu un Ameriku normalizēsies. Šķita, ka ir beidzies laiks, kad Vašingtona vienpusēji rīkojas starptautiskajā jomā. Mēs visi uzskatījām, ka, saskaroties ar lielu krīzi, ASV un ES sadarbosies, lai censtos mainīt pasauli ar mērķi nodrošināt ekonomikas drošību.

Tagad zinām, ka tās bija veltas cerības. Pēc Kopenhāgenas augstākā līmeņa sanāksmes par klimata pārmaiņām un pēc tā, kā Obama kungs ignorēja Spānijas prezidentūru, amerikāņi ir jau atkal mūs un pārējo pasauli pazemojuši, pieņemot vienpusēju lēmumu drukāt naudu. Neraugoties uz vairākkārtējiem solījumiem, kas doti Eiropas valdību pārstāvjiem, viņi ir pieņēmuši šo lēmumu, vispār neapspriežoties. Rīkojoties saskaņā ar savām konkrētajām interesēm, viņi ir izlēmuši par pasākumiem, kas negatīvi ietekmēs Eiropas ekonomiku.

Gaidāmā ES un ASV augstākā līmeņa sanāksme būtu jāizmanto, lai paustu mūsu nosodījumu un prasītu pret mums izturēties kā pret partneriem. Sadarbība ir ne tikai mūsu interesēs, bet arī Vašingtonas interesēs, it sevišķi ņemot vērā jauno ģeopolitisko kārtību, kas veidojas.

 
  
MPphoto
 

  Monika Flašíková Beňová (S&D).(SK) Attiecības starp Eiropas Savienību un ASV ir attiecības starp divām lielām varām, bet, neraugoties uz to, nereti man liekas, ka pragmatismu pārmāc aprobežots egoisms.

Taču notiek diskusijas par dažiem ļoti svarīgiem tematiem, un šie svarīgie temati mums ir jāatrisina kopā ar mūsu ASV partneri.

Novembra augstākā līmeņa sanāksme būs pirmā starp ASV un ES kopš Lisabonas līguma stāšanās spēkā. Ņemot vērā to, ka Eiropas Savienība un ASV veido pusi no pasaules ekonomikas, ekonomika būs viens no šiem svarīgajiem tematiem. Tik lielas krīzes laikā ir jākoordinē makroekonomikas politika, jāvienojas par finanšu nozares reglamentēšanu un jācenšas likvidēt „nodokļu oāzes” un līdzīgas iespējas.

Jākoncentrē uzmanība uz konkrētām problēmām, un nedrīkst vienu lietu paveikt uz citas rēķina — citiem vārdiem sakot, abu partneru lietas uz pārējās pasaules rēķina —, bet ir jārīkojas tā, kā pienākas rīkoties diviem atbildīgiem, pasaules vadošajiem partneriem.

Papildus novembra ES un ASV augstākā līmeņa sanāksmei Transatlantiskās ekonomikas padomes decembra sanāksme arī nodrošina pamatu atbildīgiem un pragmatiskiem politikas virzieniem.

 
  
MPphoto
 

  Malcolm Harbour (ECR). – Priekšsēdētāja kungs! Esmu ļoti gandarīts, ka pamanījāt mani, jo es it īpaši vēlos pateikties komisāram De Gucht par to, kas, manuprāt, bija ļoti svarīga Transatlantiskās ekonomikas padomes pārorientācija. Jūlijā es biju Vašingtonā kā Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas priekšsēdētājs. Es pēc tam apmeklēju De Gucht kungu, lai sacītu, ka mums jāpaplašina šīs ekonomikas padomes redzesloks, lai aplūkotu plašos stratēģiskos tehnoloģiju jautājumus, pie kā mēs abi strādājam, un it sevišķi lai izskatītu pamatu standartiem, kam pēdējo dažu mēnešu laikā mana komiteja ir veltījusi daudz darba.

Mums būtu jāizstrādā kopīgi standarti turpmākām tehnoloģijām, nevis jārada jauni tirdzniecības ierobežojumi, strādājot neatkarīgi. Kā viņš sacīja savā paziņojumā, tas mums palīdzēs pilnveidot kopīgas pētniecības programmas, kopīgas iespējas uzņēmējdarbībai un nostiprināt mūsu konkurētspēju kopā ar mūsu partneriem Amerikas Savienotajās Valstīs.

Es domāju, ka šis jūsu šodienas paziņojuma elements ir ļoti svarīgs. Man ļoti žēl, ka par to runāja tik mazs skaits manu kolēģu; es zinu, ka Herczog kundze runāja, bet ceru, ka mēs varam sastrādāties, lai to virzītu uz priekšu. Esmu vīlies, ka Elmar Brok ir devies prom, jo es viņam vēlējos sacīt, ka šī jaunā orientācija nozīmē, ka mums būs vajadzīgi cilvēki, kas strādās viņa transatlantisko likumdevēju dialogā, jo mums ir jaunas problēmas, kuras jārisina.

 
  
MPphoto
 

  Franz Obermayr (NI).(DE) Priekšsēdētāja kungs! Es runāju par datu aizsardzības nolīgumu un vēlos norādīt, ka visiem spēkā esošajiem nolīgumiem noteikti ir jāatbilst Eiropas datu aizsardzības standartiem. Tas attiecas ne tikai uz nolīgumu par bankas datu nosūtīšanu, bet arī uz pasažieru vārdu datiem. Sarunās ar ASV par datu aizsardzības nolīgumu Komisija nedrīkst attālināties no šīs nostājas. Mēs nedrīkstam pieļaut, ka ES standartus pielāgo ASV standartiem. Mums vajadzīga vienota aizsardzība, nevis sadrumstalota pieeja, kāda izmantota līdz šim, un katrā jaunā un atsevišķā nolīgumā par datu aizsardzību jāietver tādi principi kā mērķa ierobežošana, obligātie uzglabāšanas periodi un ES pilsoņu tiesības uz efektīviem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem saistībā ar datu apstrādi.

Mēs nekādā gadījumā nedrīkstam ļaut ES tuvoties aizvien izkropļotākām profilēšanas sistēmām, ko izmanto ASV, vai nodot ES pilsoņu personas datus ASV. Neskatoties uz iepriekš sacīto, nolīgumam bez atbilstīgiem nodrošinājumiem nebūtu nekādu iespēju tikt izmantotam Eiropas Savienības Tiesā.

 
  
MPphoto
 

  Seán Kelly (PPE). – Priekšsēdētāja kungs! Kā ES un ASV delegācijas loceklis esmu īpaši ieinteresēts gaidāmajā augstākā līmeņa sanāksmē un ar nepacietību gaidu atgriešanos ASV delegācijas ietvaros decembrī. Ir godīgi sacīt, ka ASV ir mūsu dabiskais partneris, tāpēc es iebilstu pret šovakar pausto paziņojumu, ka Amerikas politikas rezultātā pasaule ir nedrošāka, nevis drošāka. Ja vēlamies rādīt ar pirkstu, mums būtu jālūkojas uz valstīm, kurās nav brīvības, demokrātijas un kurās uzturas teroristi, pirms rādām uz Ameriku.

Ņemot vērā iepriekš sacīto, ir svarīgi, lai turpmākas sanāksmēs un augstākā līmeņa sanāksmēs ar ASV mēs piedalītos kā līdzvērtīgi dalībnieki, jo to viņi ņems vērā; mēs it sevišķi Kopenhāgenā redzējām, ka pret mums izturas — kā dažiem šķita — kā pret vārguļiem. Tas nedrīkst atkārtoties, it sevišķi saistība ar tādiem jautājumiem kā kvantitatīvās mīkstināšanas pasākumi. Mums sevi jāaizstāv un jāpanāk, ka mūs uzklausa.

 
  
MPphoto
 

  Mario Pirillo (S&D).(IT) Priekšsēdētāja kungs, Komisijas un Padomes dāmas un kungi, dāmas un kungi! Eiropas Savienības un Amerikas Savienoto Valstu attiecību pamatā jābūt maksimālai drošības garantijai, lai mūsu sadarbība būtu sekmīga. Mums jālikvidē visas problēmas šeit, Eiropas Savienībā. Vīzu prasības to četru valstu pilsoņiem, kas ietilpst 27 dalībvalstīs, nopietni ierobežo brīvību. Pagājušajā nedēļā Parlamenta delegācija šo jautājumu ierosināja Kanādas iestādēm, un šķiet, ka tās uzņemsies to risināt.

Tirdzniecība ar ASV ir svarīga, jo nostiprina mūsu eiro un nodrošina Eiropas Savienībai pozīciju, no kuras tā var konkurēt ar lielajiem Ķīnas, Japānas un Indijas tirgiem, un mēs arī redzējām, ka Kanādai ir piesardzīga attieksme pret ASV un Meksikas tirgiem. Mijiedarbība ar ASV klimata pārmaiņu, ilgtspējīgas enerģijas un globālā tirgus jautājumos ir labs sarunu sākums.

 
  
MPphoto
 

  Angelika Werthmann (NI).(DE) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Es runāju par datu aizsardzības nolīgumu. Manuprāt, nav šaubu, ka pēc datu aizsardzības nolīguma noslēgšanas būs jāpārbauda un jāatjaunina spēkā esošie nolīgumi starp ASV un ES saskaņā ar šo jauno pamatnolīgumu. Tāds ir šā nolīguma īstais mērķis, pie kura pašreiz strādājam. Man liekas, ka tiesiskās nenoteiktības risks pastāv tikai tad, ja mēs tā nerīkotos. Galu galā pilsoņu aizsardzība ir mūsu galvenā prioritāte.

 
  
MPphoto
 

  Karel De Gucht, Komisijas loceklis. – Priekšsēdētāja kungs! Vispirms vēlos atbildēt uz vairākiem izskanējušajiem jautājumiem, sākot ar klimata pārmaiņām. ASV pārstāvju palātas jaunais vairākums, visticamāk, vēl vairāk ierobežos prezidenta Obamas manevrēšanas iespējas. Mums jānodrošina, lai ASV neattālinās no Kopenhāgenā paustās apņemšanās, un mums ASV jāmudina veicināt sekmīgu rezultātu COP 16 sanāksmē Kankūnā.

Tajā pašā laikā varam progresēt saistībā ar konkrētiem jautājumiem, piemēram, tūlītējs finansējums, mežu izciršanas rezultātā radīto emisiju samazināšana un pielāgošanās veicināšana klimata pārmaiņām nabadzīgās un jaunattīstības valstīs. To, tāpat kā bioloģisko pētījumu darbu pie ekoloģiskām tehnoloģijām, var turpināt bez ASV iekšzemes tiesību aktiem.

Bija arī jautājums par ASV vīzu režīma atcelšanas programmu un to, ka vairākas ES dalībvalstis — Bulgārija, Kipra, Polija un Rumānija — joprojām nav iekļautas šajā programmā. Mēs uzskatām, ka šo valstu iekļaušana ir ļoti svarīga, un turpināsim strādāt ar mūsu ASV kolēģiem, lai atrisinātu šo jautājumu.

Saistībā ar ESTA maksas ieviešanu ceļotājiem, kas izmanto vīzu režīma atcelšanas programmu, Komisija ir vairākkārt paudusi bažas, ka šīs jaunās prasības nav saskaņā ar ASV apņemšanos sekmēt transatlantisko mobilitāti un ka tā Eiropas pilsoņiem, kuri ceļo uz ASV, veido papildu slogu. Mums jānodrošina, lai darbs pie tādiem drošības jautājumiem kā PDR iet roku rokā ar transatlantisko ceļojumu veicināšanu likumīgiem ceļotājiem.

Attiecībā uz Wikileaks dokumentiem mēs pašlaik nevaram komentēt „noplūdušo” informāciju. Tomēr ES principā ir cieši apņēmusies uzturēt pilnīgu spīdzināšanas un nežēlīgas, necilvēcīgas un pazemojošas attieksmes aizliegumu. Pašlaik tas ir vienīgais, ko varam sacīt.

Quisthoudt kundze jautāja par iespējamību ar ASV noslēgt brīvās tirdzniecības nolīgumu. Mēs to pašlaik neapsveram, Quisthoudt kundze, jo attiecībā uz ES un ASV tirdzniecības attiecībām Tirdzniecības ģenerāldirektorāta iepriekš veikts pētījums parādīja, ka beztarifu ierobežojumi joprojām ir lielākais šķērslis ES un ASV tirdzniecības attiecībās, un pētījumā secināja, ka ES un ASV IKP palielinātos par apmēram 160 miljardiem eiro un eksports attiecīgi pieaugtu par 2,1 % un 6,1 %, ja tiktu atcelta puse no beztarifu pasākumiem un regulatīvajām atšķirībām. Patiesībā starp ASV un ES vairs nepastāv daudz tarifu. Tomēr esošos ierobežojumus nereti ir grūti likvidēt, bet tieši tādēļ TEP mēs cenšamies sekmēt agrīnu un augšupēju sadarbību, piemēram, pirms pieņemam noteikumus svarīgās jomās, it sevišķi jaunietekmes tirgos un jauno tehnoloģiju jomā.

Attiecībā uz TEP un to, kāda varētu būt darba kārtība, jāsaka, ka pašlaik strādājam ar mūsu ASV kolēģiem, lai sagatavotu galīgo darba kārtību nākamajai TEP sanāksmei, paturot prātā konsultantu ieguldījumu. Galvenie temati, ko aplūkojam, ir inovācija un jaunās tehnoloģijas, kā arī stratēģijas, lai padarītu mūsu tautsaimniecības „zaļākas” un izveidotu transatlantisko tirgu. Saskaņā ar šiem tematiem mums būs iespējas diskutēt par plašu loku jautājumu, tai skaitā par e-veselību, elektronisko veselības aprūpes reģistru sadarbspēju, drošu tirdzniecību, atļautās tirdzniecības standartu savstarpēju atzīšanu un vispārējo pieeju noteikumiem, inovācijas rīcības partnerību un informācijas apmaiņu par patēriņa preču drošību. Mēs arī runāsim par kopīgu reakciju uz ekonomikas problēmām. Turklāt novembra beigās, kā prasīja Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteja, es runāšu par standartiem. Man liekas, ka precīzs datums ir 29. novembris.

Pēdējais jautājums bija par ievesto kravas tvertņu 100 % skenēšanu. Mēs esam nobažījušies par ASV prasībām, kas paredz, ka līdz 2012. gada jūlijam jāpanāk, ka tiek skenētas visas uz ASV sūtāmās tvertnes, pirms tās iekrauj kuģī ārvalsts ostā. Mūsuprāt, šī prasība nenodrošinās pierādītus drošības ieguvumus un ierobežos netraucētu tirdzniecību. Tāpēc Komisija nav paredzējusi 100 % skenēšanu ieviest ES ostās. ASV Iekšzemes drošības departamenta sekretārs Janet Napolitano ir paziņojis, ka tiek plānots 100 % skenēšanas 2012. gada jūlija termiņu pagarināt par 2 gadiem. Komisija cer, ka šis kavējums ļaus ASV Kongresam pārskatīt savu politiku un dot priekšroku uz risku pamatotai pieejai, lai nodrošinātu ķēdes drošību.

ES galvenās problēmas, kas risināmas nākamā gada laikā, liek noprast, ka būs iespējamas daudzas sinerģijas un iespējas sadarbībai ar ASV: ekonomikas krīzes risināšana, pārvaldība, izaugsmes un darbavietu atjaunošana ar paātrinošām reformām, brīvības, tiesiskuma un drošības telpas izveide, kā arī mūsu ietekmes nodrošināšana pasaules mērogā. Mūsu priekšā ir vairāki svarīgi uzdevumi saistībā ar gaidāmo ES un ASV augstākā līmeņa sanāksmi un pēc tās. Viens no šiem uzdevumiem ir atklātāku un atvērtāku ES un ASV attiecību izveide, kurās ņemtu vērā to attiecību pilno darbības jomu, ko gan ES, gan ASV veido ar tādām jaunietekmes varām kā Ķīna, Indija un Brazīlija.

Diskusiju par ekonomiku centrā ir darbavietas un izaugsme. Mēs salīdzināsim piezīmes par G20 rezultātiem, it sevišķi finanšu un banku reformas, kā arī vajadzību panākt globālu tirdzniecības darījumu, un tajās meklēsim ES un ASV pievienoto vērtību. Tajā pašā laikā mums vairāk jākoncentrē uzmanība uz transatlantiskā tirgus pilna potenciāla panākšanu. Mans mērķis būs vēst TEP uzmanību uz transatlantisko darba kartību par darbavietām, izaugsmi un inovāciju. Ar ES un ASV senāta vadītājiem es centīšos tam pietuvoties gaidāmajā TEP sanāksmē 17. decembrī.

 
  
  

SĒDI VADA: R. ANGELILLI
Priekšsēdētāja vietniece

 
  
MPphoto
 

  Viviane Reding, Komisijas priekšsēdētāja vietniece. – Priekšsēdētājas kundze! Pēc mana kolēģa Karel De Gucht komentāriem par vispārējo nolīgumu un attiecībām ar Amerikas Savienotajām Valstīm vēlos koncentrēt uzmanību uz turpmāko „jumta nolīgumu” par datu aizsardzību. Ir pilnīgi skaidrs, ka mums jāveic datu apmaiņa, lai cīnītos pret terorismu un organizēto noziedzību, un vienlaikus mums jāsaglabā pilsoņu tiesības uz datu aizsardzību. Abu šo aspektu līdzsvara panākšana būs sarunu temats.

Kā jau jums sacīju, šā gada 26. maijā Komisija ierosināja priekšlikumu par sarunu pilnvarojumu. Tagad gaidām uz Padomi, lai tā vienojas par šo pilnvarojumu — cerams, tas notiks decembra sakumā —, lai varam sākt īstas sarunas. Es absolūti piekrītu šajā Parlamentā sacītajam. „Jumta nolīgumā” mums jākoncentrē uzmanība uz tiesisko drošību, nevis — un es runāšanu šā Parlamenta deputātes vārdiem — „jādzēš ugunsgrēks” saistībā ar katru atsevišķo datu apmaiņas nolīgumu.

Ja mums — ASV un Eiropai — izdosies noteikt kopīgus standartus, šie kopīgie standarti agrāk vai vēlāk kļūs par pasaules standartiem. Mums jāparāda, ka šie standarti balstās uz mūsu tiesiskuma vērtībām, kā arī uz pamattiesībām un tiesībām uz savstarpējību, un šīs tiesības mums skaidri jāietver transatlantiskajā darba kārtībā.

Ir ierosināts arī jautājums par personas tiesībām šādā nolīgumā. Komisijas priekšlikums mūsu Eiropas pilsoņiem un Amerikas Savienoto Valstu pilsoņiem nozīmētu, lūk, ko: piemērojamas personu tiesības, piemēram, tiesības piekļūt personas datiem, kas apkopoti par personām, un tiesības labot un dzēst šos datus, kompensāciju, kuru iegūst administratīvā un tiesas ceļā, neatkarīgi no valstspiederības vai dzīvesvietas, kā arī kompensāciju par jebkādiem zaudējumiem.

Šo tiesību efektīvu piemērošanu nodrošinātu šo datu aizsardzības standartu uzraudzība un kontrole, ko īstenotu neatkarīgas valsts iestādes, un šajā saistībā būtu jāietver arī nediskriminācijas klauzula, lai nodrošinātu, ka tiek aizsargāti visi personas dati neatkarīgi no personas valstspiederības vai dzīvesvietas, vienmēr paturot prātā, ka mums jānodrošina līdzsvars starp tiesībām un drošību, kā arī — vismaz, manuprāt — ka mēs nedrīkstam pieļaut nekādu diskrimināciju rases dēļ.

Lai to nepieļautu, Komisijai noteikti būs vajadzīga Parlamenta palīdzība. Esmu dzirdējusi, ka vēlaties izveidot vai jau esat izveidojuši īpašas jaunas divpusējas attiecības starp Parlamentu un ASV Kongresu. Domāju, ka tas būs ļoti svarīgi, lai nodrošinātu sapratni par šādiem datu aizsardzības nolīgumiem abos Atlantijas okeāna krastos, tāpēc jūs varat daudz palīdzēt sarunu gaitā.

 
  
MPphoto
 

  Stefaan De Clerck, Padomes priekšsēdētājs.(NL) Priekšsēdētājas kundze! Es runāšu ļoti īsi, jo es, protams, piekrītu Komisijas priekšsēdētāja vietnieces Reding vārdiem, proti, ka šīs bija labas debates un ka nākamais posms būs 2. un 3. decembrī. Padome patiešām cer, ka šajos datumos varēs pabeigt pilnvarojumu, lai Komisija varētu beidzot sākt ar dedzīgām debatēm un lai sarunas varētu patiesi sākties.

Šī ir iespēja uzlabot sadarbību starp ES un Amerikas Savienotajām Valstīm, iespēja nodrošināt līdzsvaru starp drošību un privātumu, iespēja apvienot sadrumstalotu tematu, iespēja patiešām interpretēt skaidru Eiropas Parlamenta pieprasījumu stabilā pamatnolīgumā.

Es uzskatu, ka šodienas debates ir Padomei nodrošinājušas līdzekļus, lai apstiprinātu Komisijas sarunu pilnvaru, pieņemot, ka Komisija pienācīgos intervālos sniegs atgriezenisko saiti un ka debates par konkrētiem punktiem, par tiesību piemērojamības aspektu, turpinās attīstīties tā, lai tiktu nodrošināta atgriezeniskā saite. Tāpēc ceru, ka Komisija īsā laikā sasniegs labus rezultātus — cerams, pēc Padomes 2. un 3. decembra sanāksmes. Paldies par šīm debatēm!

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētāja. – Es esmu saņēmusi četrus rezolūciju priekšlikumus(1), kas iesniegti saskaņā ar Reglamenta 110. panta 2. punktu.

Debates tiek slēgtas.

Balsojums notiks ceturtdien, 2010. gada 11. novembrī.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 149. pants)

 
  
MPphoto
 
 

  Elena Băsescu (PPE), rakstiski.(RO) ES un ASV ir lielākā tirdzniecības partnerība, kas veido pusi pasaules ekonomikas. Tomēr abiem partneriem ir cieši jāsadarbojas, lai veicinātu izaugsmi un nodarbinātību savās tautsaimniecībās, it sevišķi tādēļ, ka ekonomikas krīze pasaulē ir likvidējusi 30 miljonus darbavietu pēdējo dažu gadu laikā. Šajā saistībā Transatlantiskā ekonomikas padome joprojām ir piemērotākais mehānisms, lai līdz 2015. gadam sasniegtu mērķi izveidot vienotu transatlantisko tirgu. Tā kā pārvietošanās brīvība ir tiesības, kam ES piešķir lielu vērtību, Komisijai jāturpina politiskais un tehniskais dialogs par panākto progresu un turpmākiem rīcības virzieniem.

Man jāpiemin, ka Rumānijas valdība nesen apstiprināja tiesisko regulējumu valsts vīzu informācijas sistēmas izveidei, kas vīzu pieteikumu jomā veicinās datu apmaiņu ar citām dalībvalstīm. Šī IT sistēma uzlabos kontroli uz Rumānijas robežām un ES ārējām robežām. Tas ir svarīgs solis, lai pievienotos Šengenas zonai.

 
  
MPphoto
 
 

  Carlos Coelho (PPE), rakstiski.(PT) Paplašināta nolīguma parakstīšana ar Amerikas Savienotajām Valstīm datu aizsardzības jomā ir būtiska un steidzami vajadzīga; tas novērsīs to, ka šos jautājumus dalībvalstis risina, pamatojoties uz atsevišķiem divpusējiem nolīgumiem. Es pilnībā apzinos sarežģījumus, ar ko saistīta šā nolīguma parakstīšana, jo katrā Atlantijas okeāna krastā pastāv samērā atšķirīgas pieejas datu aizsardzības jomā. ES tiesības uz personas datu aizsardzību ir skaidri noteiktas gan Pamattiesību hartas 8. pantā, gan Lisabonas līguma 16. pantā. Amerikas Savienotajās Valstīs nav vispārēja tiesību akta par privātās dzīves aizsardzību, un arī valsts konstitūcijā nav skaidras atsauces uz pamattiesībām uz privātās dzīves aizsardzību. Daudz kas jāpaveic attiecībā uz piekļuvi datiem un to labošanu, savstarpējību, tiesisko aizsardzību un neatkarīgu uzraudzību. Tāpēc aicinu Padomi pēc iespējas ātrāk pieņemt sarunu pilnvarojumu šim nolīgumam, lai virzītos uz priekšu ar šīm sarunām un panāktu progresu, kas ir tik steidzami vajadzīgs, kā arī lai maksimāli ātri šos rezultātus varētu transponēt attiecīgajās likumdošanas struktūrās.

 
  
MPphoto
 
 

  Kinga Gál (PPE), rakstiski.(HU) Pirmām kārtām vēlos apsveikt referentu par lieliski paveikto darbu. Tā kā šo ziņojumu pieņem Astanas pārskatīšanas konferences priekšvakarā, tam tiek piešķirts īpašs uzsvars, un tas sniedz vēstījumu Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas lēmumu pieņēmējiem. Es ar gandarījumu varu atzīmēt, ka, pateicoties maniem grozījumiem, ziņojumā ir ietvertas atsauces uz nacionālo minoritāšu aizsardzību, kas ir EDSO vispārējās drošības koncepcijas un tās cilvēciskās dimensijas neatņemama daļa, un ka ziņojumā ir izdevies pievērst uzmanību EDSO augstā komisāra nacionālo minoritāšu jautājumos nozīmei. Augstā komisāra uzdevums un atbildība ir īpaši svarīgi, sekmējot nacionālo minoritāšu mierīgu līdzāspastāvēšanu un novēršot iespējamos minoritāšu un etniskos konfliktus. Augstā komisāra nozīmes uzsvēršana ir svarīga arī, lai nodrošinātu, ka attiecīgās puses pienācīgi ņem vērā amatpersonas priekšlikumus un viedokļus, ja nav pieejami nekādi piemērošanas līdzekļi.

 
  
MPphoto
 
 

  Eija-Riitta Korhola (PPE), rakstiski.(FI) Nu jau vairākus gadus klimata politika ir bijusi svarīga mēraukla, lai novērtētu attiecības starp ES un ASV. Tāpēc ir nostiprinājušies priekšstati par Amerikas Savienotajām Valstīm, kas kā vienpusējs dalībnieks rīkojas vienas. Tomēr ir laiks šo priekšstatu pārskatīt.

Tiesa, ka Amerikas Savienotās Valstis attālinājās no klimata politikas frontes līnijas, kad atteicās ratificēt Kioto protokolu. Tomēr laiks ir parādījis, ka šī vienošanās ir neefektīva un nav īstais veids, kā risināt klimata pārmaiņu sarežģītās problēmas. Ieguldot stabilās partnerībās tehnoloģiju un tīrās enerģijas attīstības jomā, aģentūras, kas atbildīgas par lieliem emisiju apjomiem, ir izvēlējušās ceļu, kas ir daudzsološāks un ir pavēris jaunus apvāršņus.

Tagad ir laiks ES saprast, kas notiek. ASV nepievienosies nekādai emisiju tirdzniecības shēmai. Vēl nesen prezidents Obama sacīja, ka vissvarīgāk ir īstenot pareizo rīcību, kas, protams, ir lietderīgi, lai vai ko domājam par klimata pārmaiņām. Šīs lietderīgās darbības ietver ieguldījumus tīrā enerģijā un pašpietiekamības uzlabošanu enerģētikas jomā. Attiecībā uz emisiju tirdzniecību prezidents Obama sacīja, ka tas ir līdzeklis, nevis beigas, un ka ir citi veidi, kā to panākt.

Vai Eiropa tagad ir klimata politikas bieds, kas nenovērtē situāciju un nemācās no kļūdām? Mēs braucam strādāt uz ārvalstīm un paaugstinām energocenas, mēs visu darām, ejot grūtāko ceļu, nevis rīkojoties saprātīgi. Mums būtu jānovērš piesārņojums un mums būtu jāiegulda tīrā enerģijā, kā arī jākoncentrē uzmanība uz pašpietiekamību enerģijas jomā un mežu izciršanu. Savukārt emisiju tirdzniecība nav mūsu pūliņu vērta. To mums pārdeva, lai sagatavotu starptautisku shēmu, kuru tā arī nepieņēma. Kāpēc mēs turpinām to izmantot, lai spīdzinātu mūsu pilsoņus, atņemot viņiem darbu un iztikas līdzekļus?

 
  
MPphoto
 
 

  Jiří Maštálka (GUE/NGL), rakstiski. (CS) Gaidāmā ES un ASV augstākā līmeņa sanāksme noteikti apstiprinās šo attiecību ārkārtīgi lielo nozīmi. Nepārtrauktā globalizācijas attīstība nozīmē, ka gan ES, gan ASV jāīsteno atvērtības politika un ka nedrīkst pieļaut transatlantiskās partnerības stratēģiskās nozīmes samazināšanos. Tāpēc ir svarīgi šādām sarunām pieiet ar maksimālu atvērtību, kas ir būtisks priekšnosacījums, lai gaidāmās sanāksmes būtu par darbības jautājumiem. Pēdējo dažu dienu laikā priekšplānā ir izvirzījušies trīs temati, uz kuriem Eiropas Savienības sarunu dalībniekiem būtu jākoncentrē uzmanība: dažādās stratēģijas, ko ES un ASV ievēro pašreizējā pasaules ekonomikas krīzē; dažādās politikas pieejas, reaģējot uz nelabvēlīgo ekoloģisko situāciju uz mūsu planētas un uz klimata pārmaiņām; un drošības jautājumi. ASV federālo rezervju vienpusējie lēmumi iegādāties ASV valdības vērtspapīrus 600 ASV dolāru vērtībā — lēmumi, ko pieņēma, neapspriežoties ar ES, — novājinās Eiropas ekonomikas pozīciju. Tāpēc ir būtiski, lai ES skaidri norāda, ka labprātāk vēlas aplūkot citas globālas valūtas, nevis ASV dolāru. Ir svarīgi, lai Eiropas Savienība uzstāj uz savu nozīmi, kas tai piemīt kā ekoloģisku tehnoloģiju un tiesību aktu pionierim, kā arī attiecīgi piemēro spiedienu gan ASV valdībai, gan Kongresam. Es uzskatu, ka gaidāmajā augstākā līmeņa sanāksmē ir jāaicina ES vadītāji Vašingtonai skaidri norādīt uz mūsu atbalstu prezidenta Obama centieniem attiecībā uz globālo kodolieroču atbruņošanos un START līguma ratificēšanu, ko šogad Prāgā parakstīja Krievijas un ASV prezidenti.

 
  
MPphoto
 
 

  Justas Vincas Paleckis (S&D), rakstiski.(LT) Kopš prezidents Barack Obama uzvarēja vēlēšanās pirms diviem gadiem, ES un ASV nostājas ir būtiski vienādojušās, it sevišķi attiecībā uz atbruņošanos, klimata pārmaiņu apkarošanu un jautājumiem par starptautisku konfliktu karstāko punktu risināšanu. Tas ir būtisks kapitāls, un šāda rīcība ir jāturpina. Diemžēl dažas lietas vēl ir jāīsteno, lai sasniegtu kopējus transatlantiskus mērķus. Liela daļa ASV sabiedrības ir pret klimata pārmaiņu apkarošanas darbībām. Mērķtiecīgs likumprojekts par siltumnīcefekta gāzu emisijām joprojām atrodas Senātā. Nav nekādas virzības attiecībā uz jautājumu par nāvessoda atcelšanu, kas ir svarīgi ES. Nākamajā mēnesī Lisabonā notiks ES un ASV augstākā līmeņa sanāksme. Es ceru, ka ES varēs pārliecināt savu partneri — ASV — turpināt progresu minēto kopējo mērķu virzienā. Ir arī svarīgi aizvien vairāk transatlantiskajā dialogā iesaistīt Krieviju.

 
  
MPphoto
 
 

  Debora Serracchiani (S&D), rakstiski.(IT) Tā kā saistībā ar cīņu pret terorismu un organizēto noziedzību aizvien vairāk ir nepieciešama un aizvien biežāk notiek datu apmaiņa starp Eiropas Savienību un Amerikas Savienotajām Valstīm, jāizstrādā arī vispārējs un kopējs regulējums, lai aizsargātu personas datus. Šim regulējumam ir jānodrošina aizsardzība, kas līdzvērtīga tai, kādu Eiropas pilsoņi var izmantot Eiropas Savienībā. Tāpēc Komisijas sarunu pilnvarojums ir atbilstīgs. Attiecībā uz piemērošanas jomu jāsaka, ka šim regulējumam jāattiecas uz spēkā esošajiem divpusējiem nolīgumiem. Es ceru, ka Padome pieņems šo pilnvarojumu tādu, kādu to iesniedza, un ka Parlamentu pilnībā un steidzami informēs par sarunu attīstību, paturot prātā, ka Parlamentam ir tiesības teikt gala vārdu par gaidāmo nolīgumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Czesław Adam Siekierski (PPE), rakstiski.(PL) Gaidāmā augstākā līmeņa sanāksme starp Eiropas Savienību un Amerikas Savienotajām Valstīm būs pirmā augstākā līmeņa sanāksme pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā, un viens no šā līguma mērķiem ir ļaut Eiropai koncentrēt lielāku uzmanību uz attiecībām ar trešām valstīm. Gaidāmā augstākā līmeņa sanāksme mums pavērs iespēju izklāstīt transatlantiskās sadarbības regulējumu nākamajiem dažiem gadiem. Ņemot vērā ES un ASV globālo pozīciju un tādas kopīgas vērtības kā tiesiskums, demokrātija un cilvēktiesības, tām ir galvenā nozīme 21. gadsimta problēmu risināšanā. Mums vajadzīga konstruktīva, nostiprināta sadarbība tādās jomās kā ekonomikas un finanšu krīzes pārvarēšana, cīņa pret terorismu, globālā stabilitāte, miers Tuvajos Austrumos, kodolieroču neizplatīšana, attīstības atbalsts un klimata pārmaiņas. Drīz notiks nākamā klimata augstākā līmeņa sanāksme Kankūnā. Es ceru, ka Amerikas Savienotās Valstis paudīs lielāku apņemšanos, ka būs runa par kopējām saistībām klimata pārmaiņu apkarošanas jomā. Kā būtiskam starptautiskam dalībniekam mums būtu jārāda piemērs citām valstīm. Nesenā ekoloģiskā katastrofa pie Meksikas līča krasta skaidri parādīja, ka katastrofām nav robežu un ka to ietekme jūtama visā pasaulē, arī starp mūsu pilsoņiem. Ir acīmredzams, ka ir vajadzīga pasaules līmeņa sadarbība. Ņemot vērā vēlēšanas, kas notika pagājušajā nedēļā, ir jāatzīmē, ka šīs vēlēšanas varētu būt sākumpunkts jaunām, ciešākām attiecībām starp Eiropas Parlamentu un Kongresu. Intensīvāks dialogs nodrošinās ieguvumus abām pusēm.

 
  

(1) Sk. protokolu.

Pēdējā atjaunošana - 2011. gada 7. februārisJuridisks paziņojums