Priekšsēdētāja. – Nākamais darba kārtības punkts ir debates par stāvokli Rietumsahārā.

Padomes un Komisijas paziņojumi.

  Andris Piebalgs, Komisijas loceklis, Komisijas priekšsēdētāja vietnieces un ES Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos vārdā. – Priekšsēdētājas kundze! Es pateicos Parlamentam par ļoti savlaicīgajām debatēm par Rietumsahāru. Es Catherine Ashton vārdā atbildu uz Parlamenta deputātu uzdotajiem jautājumiem, uz kuriem jāatbild mutiski.

Eiropas Savienību satrauc novembra sākumā pieredzētie notikumi Ajūnā, un tai ir žēl bojāgājušo. Tagad Ajūnā ir atkal iestājies miers, lai gan pamatā esošā spriedze joprojām pastāv. Eiropas Savienība raizējas par to, ka Ajūnā notikušais vardarbības uzliesmojums varētu kavēt ANO ģenerālsekretāra centienus rast savstarpēji pieņemamu risinājumu Rietumsahāras konfliktā.

Attiecībā uz bažām, par kurām mēs šodien runājam — mēs parūpēsimies par to, lai, izmantojot attiecīgos kanālus, šīs bažas kļūtu dzirdamas arī Marokas varas iestādēm. Jautājums par Rietumsahāru ir iekļauts Asociācijas padomes nākamās sanāksmes decembrī dienas kārtībā. Par to varētu runāt arī Eiropas Parlamenta un Marokas apvienotajā parlamentārajā komitejā.

Eiropas Savienība joprojām sadarbojas ar Maroku nolūkā īstenot reformas labas pārvaldības, tiesiskuma un cilvēktiesību ievērošanas jomā. To iestāžu līmenī, kuras ir atbildīgas par mūsu Asociācijas nolīguma īstenošanu, Eiropas Savienība uztur labu un atklātu politikas dialogu ar Maroku. Šajā sakarā Eiropas Savienība ir atgādinājusi mūsu partnerei, cik svarīgi ir pildīt starptautiskās saistības, ko tā ir uzņēmusies cilvēktiesību jomā. Attiecībā uz Rietumsahāras dabas resursu izmantošanu — Maroka ir atbildīga par savu saistību izpildi saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, tostarp to saistību izpildi, kas attiecas uz Rietumsahāras dabas resursu izmantošanu.

Eiropas Savienība atbalsta ANO ģenerālsekretāra centienus rast taisnīgu, ilgstošu un savstarpēji pieņemamu politisku risinājumu, kas nodrošinātu Rietumsahāras iedzīvotāju pašnoteikšanos saskaņā ar Drošības padomes rezolūcijām.

  Bernd Posselt (PPE). – (DE) Priekšsēdētājas kundze! Es jau 70 minūtes gaidu jautājumu laiku, un es gribētu uzzināt, kad tas īsti sāksies. Parasti debates pārtrauc uz jautājumu laiku un pēc tam turpina.

  Priekšsēdētāja. – Jautājumu laiks nav paredzēts, jo Priekšsēdētāju konferencē grupu priekšsēdētāji izlēma, ka jautājumu laika nebūs. Tāpēc es domāju, ka jums vairs nevajag gaidīt.

  José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra, PPE grupas vārdā. – (ES) Priekšsēdētājas kundze! Stāsta, ka reiz filozofs Aristotelis ar studentiem pastaigājies pa savu slaveno peripatētiķu skolu, kad kāds no viņa studentiem izteica ko tādu, kas skolotāju apbēdināja. Atvainojoties students piebilda: “To neteicu es, bet gan jūsu skolotājs Platons”. Tad Aristotelis apstājās un izteica domu graudu, kas kopš 4. gadsimta pirms Kristus līdz pat mūsdienām Eiropā vairākkārt atkārtots. Viņš teica: “Platons ir mans draugs, tomēr patiesība man ir dārgāka”.

Priekšsēdētājas kundze! Maroka ir laba un aktīva Eiropas Savienības partnere, turklāt tā ir stratēģiska un būtiska sabiedrotā radikālā islāma fundamentālisma apturēšanā. Tomēr, kā šeit uzstājoties teica prezidents N. Sarkozī, Eiropas Savienības demokrātiskie sirdspuksti ir Parlaments, un tas nemainīgi un nenoliedzami ir apņēmies veicināt cilvēktiesību ievērošanu. Tāpēc, ja šīs tiesības netiek ievērotas, tad Parlaments nevar stāvēt malā un skatīties citā virzienā. Tam ir skaļi un nepārprotami jārunā par principiem, kas mūs vada.

Priekšsēdētājas kundze! Eiropas Savienība ir bijusi, ir un būs lojāla Marokas partnere, tomēr šīs partnerattiecības ir balstītas uz principiem un vērtībām, un mums šie principi un vērtības ir jāsludina.

Noslēgumā, priekšsēdētājas kundze, gribētu teikt, ka mērenība raksturā vai temperamentā patiesi vienmēr ir bijusi tikums, tomēr mērenība cilvēktiesību un pamatbrīvību aizstāvībā, īpaši vārda brīvības aizstāvībā, vienmēr ir bijusi netikums, kā arī vājuma un gļēvulības pazīme, un kā Eiropas Savienības tautu pārstāvji mēs nedrīkstam sev ļaut šādi rīkoties.

  Véronique De Keyser, S&D grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētājas kundze! Sarunas par šo rezolūciju bija smagas, tomēr galu galā mēs sagatavojām tādu dokumentu, kas, šķiet, varētu apmierināt visas grupas. Vēlos pateikties kolēģiem par viņu darbu, jo mēs vairs neuzdrīkstamies runāt par Sahāru, zinot to, cik šis jautājums ir delikāts. Tāpēc par šo Marokas un Sahāras konfliktu nebūs nekādas politiskās nostājas.

Tomēr pirmajā punktā ir nosodīta vardarbība, kas tika īstenota nometnes nojaukšanas laikā Ajūnas tuvumā; un šis vardarbības nosodījums ir nepārprotams, neraugoties uz to, ka patlaban mūsu rīcībā nav visas informācijas par to, kurš pie kā ir vainīgs.

Kas attiecas uz otro punktu, mēs, maigi sakot, paužam nožēlu par preses brīvības trūkumu un humānās palīdzības organizāciju un parlamentāriešu nespēju nonākt šajā reģionā. Mēs uzskatām, ka tas ir nepieņemami.

Trešais punkts ir cieši saistīts. Mēs ņemam vērā to, ka Maroka uzsāks izmeklēšanu, tomēr stingri ticam, ka ir nepieciešama starptautiska izmeklēšana, tāpēc to pieprasām, lai varētu atklāt notikušo.

Papildus tam mēs atstāsim politisko konfliktu ANO ziņā, un mudinām abas puses atsākt sarunas.

  Ivo Vajgl, ALDE grupas vārdā. – (SL) Priekšsēdētājas kundze, komisāra kungs! Iemesls šīm debatēm un rezolūcijai, par kuru rīt balsosim, ir divi incidenti: četrpadsmit gadus veca zēna nāve, ko izraisīja Marokas policista lode, un dažas dienas vēlāk notikusī protesta nometnes vardarbīgā nojaukšana, kurā uzturējās vairāk nekā desmit tūkstoši vietējo Rietumsahāras iedzīvotāju, kas miermīlīgi centās vērst pasaules uzmanību, tostarp mūsu uzmanību, un sava sociālā, politiskā un ekonomiskā stāvokļa neizturamību.

Šis incidents ir prasījis jaunus cilvēku upurus, un mums ir žēl, ka tā notiek. Viņi par šo pastāvošo, mums visiem zināmo problēmu ir samaksājuši augstāko iespējamo cenu. Rietumsahāra ir pēdējais pilnībā nepabeigta dekolonizācijas procesa piemērs pasaulē, un tas parāda to, kā kaimiņvalsts var gūt labumu no svešas teritorijas nelegālas okupācijas, noraidot Drošības padomes rezolūcijas, atkārtoti ignorējot ANO prasības rīkot referendumu un Rietumsahāras iedzīvotājiem piešķirt pašnoteikšanās tiesības, kā arī pārkāpjot cilvēktiesības un starptautiskās tiesības.

Rietumsahāra ― smilts un akmeņu valsts, ko šķērso vairāk nekā tūkstoš kilometru garš kauna mūris, ― ir pietiekami bagāta valsts, lai raisītu Marokai iekāri un cerības un visu to valstu iekāri un cerības, kuras aktīvi vai pasīvi atbalsta Marokas nepielūdzamo nostāju. Mēs zinām, kas tās ir. Rietumsahāras problēma ir politiska, tā ir dekolonizācijas problēma. To var atrisināt tikai vienā veidā ― tādā pašā veidā, kā līdzīgas problēmas tika atrisinātas citviet, proti, pamatojoties uz starptautiskajām tiesībām, nāciju pašnoteikšanos un nolīgumiem. Mums ir jāpastiprina Apvienoto Nāciju Organizācijas nozīme Rietumsahārā; Apvienoto Nāciju Misijas referendumam Rietumsahārā (MINURSO) piešķirtās pilnvaras ir pārāk ierobežotas, tā ka misijai ir vienkārši status quo, un tā izrādās nespēcīga un tikai formāla.

Komisāra kungs, sirsnīgs paldies par skaidrajiem vārdiem. Neraugoties uz dažu ietekmīgu dalībvalstu atšķirīgajām interesēm vai tieši pretēji ― to dēļ, Eiropas Savienībai vajadzētu uzņemties aktīvāku lomu, kā arī izmantot jebkurus tai pieejamos līdzekļus. Arī Marokai, kura saņem atbalstu un sapratni daudzviet, ir jāpacenšas konstruktīvi atrisināt šo situāciju.

  Raül Romeva i Rueda, Verts/ALE grupas vārdā. – (ES) Priekšsēdētājas kundze! Pirmkārt, es atzinīgi vērtēju to, ka mums beidzot ir iespēja pārrunāt jautājumu par Rietumsahāru un pieņemt rezolūciju. Beidzot Marokas spiediens nav triumfējis, kā tas ir noticis citkārt. Manuprāt, tas nāk par labu Parlamenta ticamībai un Rietumsahārā notiekošā pārredzamībai.

Otrkārt, es skaļi, skaidri un stingri vēlos nosodīt to, cik bezatbildīgi un provokatīvi tika nojaukta Gdaim Izyk nometne. Taisnība, daudzas puses bija vardarbīgas, tomēr es uzskatu, ka ir pilnīgi neattaisnojami nostādīt tos, kas sevi aizstāv pret uzbrukumu, tādā pašā līmenī kā tos, kas viņus apspiež, vajā un spīdzina.

Tāpēc mēs pieprasām neatkarīgu izmeklēšanu Apvienoto Nāciju Organizācijas aizgādībā. Mēs nerunājam par līdzvērtīgu pušu konfliktu. Ne visiem ir vienāds atbildības līmenis, un ne visi šajā konfliktā izmanto tādas pašas stratēģijas vai tādus pašus ieročus.

Mums patiesi jālūdz, lai visas puses nomierinās, tomēr svarīgāk ir tas, ka mums jāpieprasa, lai Marokas Karaliste pārstāj rīkoties naidīgi pret Rietumsahāras iedzīvotājiem un liek mierā deputātus, plašsaziņas līdzekļus un cilvēktiesību aizstāvjus.

Eiropas Savienība vairs nedrīkst pievērt acis tā, it kā nekas nenotiktu. Mums Eiropas Savienībā ir būtiska vēsturiskā atbildība, īpaši atsevišķām valstīm, piemēram, Spānijai un Francijai.

Patiešām, rīkosimies prātīgi, kā lūdza ministre Jiménez kundze, un patlaban prātīgi būtu Marokas režīmam teikt “pietiek”. Ir ļoti labi vēlēties izveidot labus tirdzniecības sakarus ar Maroku. Tas ir vajadzīgi un labi, tikai ne par cilvēktiesību cenu vai par starptautisko tiesību pārkāpšanas cenu.

Jiménez kundze, baronese Ashton, lai rastu taisnīgu, ilgtspējīgu un savstarpēji pieņemamu risinājumu, ir jārīko referendums par pašnoteikšanos. Ļausim tam notikt.

  Charles Tannock, ECR grupas vārdā. – Priekšsēdētājas kundze! Rietumsahāras sastingušais konflikts destabilizē apkārtējo reģionu. Marokas nesamierināmība joprojām liedz taisnīgumu Rietumsahāras iedzīvotājiem, kuri jau pēdējos 20 gadus gaida referendumu par neatkarību.

Lai gan es piekrītu, ka cīņā pret terorismu Maroka ir svarīga rietumu sabiedrotā, ir ļoti žēl, ka Maroka nepildīs savas saistības attiecībā uz ANO vienošanās plānu. Ņemot vērā ziņojumu par vardarbību pret Rietumsahāras iedzīvotājiem, mums tagad vajadzētu piešķirt tur esošajai ANO misijai mandātu uzraudzīt Rietumsahāras iedzīvotāju cilvēktiesības. Diemžēl Francija nemitīgi aptur mēģinājumus piešķirt šo kompetenci. Raugoties uz visām ANO misijām, šī situācija ir gandrīz vienreizēja: šī ir vienīgā misija, kurai nav cilvēktiesību mandāta. Gan Marokai, gan kustībai Polisario Front ir jāsaprot, ko no tām sagaida attiecībā uz starptautiskās sabiedrības standartiem. Mums ES ir daudz līdzekļu, ko izmantot pret Maroku, īpaši zvejošanas tiesību un palīdzības ziņā.

Cerams, ka gaidāmais Dienvidsudānā paredzētais referendums, kura rezultātā dienvidos izveidosies jauna suverēna valsts, visām iesaistītajām pusēm dos jaunu motivāciju rast galīgo rezolūciju šim ilgstošajam strīdam par Rietumsahāru ― teritoriju un tautu, kas, manuprāt, ir pelnījusi mieru un labklājību nākotnē.

  Willy Meyer, GUE/NGL grupas vārdā. – (ES) Priekšsēdētājas kundze! Pirmkārt, es gribētu pateikt acīmredzamo: mums jāpavēsta Marokas Karalistei, ka šis nav tās parlaments. Šā Parlamenta suverenitāti nosaka Eiropas pilsoņi, tāpēc tas lemj par savu dienas kārtību, pārrunājamajiem jautājumiem un rezolūcijām, un tāpēc nemitīgā Marokas Karalistes iejaukšanās šās institūcijas darbā ir nepieņemama.

Otrkārt, dāmas un kungi, mēs būtībā runājam par karaspēka, policijas un Marokas kolonistu īstenotu okupāciju, nelegālu “nesuverēnas teritorijas” okupāciju, kā minēts starptautiskajās tiesībās. Marokai nav nekādas augstākās varas pār Rietumsahāru; atkārtoju ― nekādas. Tā nevar piemērot savus likumus, tā nevar īstenot savu suverenitāti, un tāpēc Parlamentam ir jānosūta pilnīgi nepārprotams vēstījums starptautiskajai kopienai un Sahāras iedzīvotājiem, jo tieši viņi ir tie, kuriem ir jālemj par savu nākotni, piedaloties referendumā par pašnoteikšanos, jo tieši par to vienojās arī Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padome.

Visām Marokas valdības īstenotajām ļaunprātībām un represijām Rietumsahārā ir tikai viens mērķis: neļaut viņiem izmantot savas pašnoteikšanās tiesības. Tāpēc Eiropas Parlamentam šīs tiesības ir jāaizstāv stingrāk, nostājoties Sahāras iedzīvotāju pusē un nosodot ļaunprātību. Nekādā gadījumā nevajadzēja pieļaut goda nometnes nojaukšanu.

Es devos turp dažas stundas pirms tam. Es esmu ievēlētā amatā, bet man neļāva izkāpt no Spānijas lidmašīnas un būt klāt tajā, kas diemžēl notika dažas stundas vēlāk, jo liecinieki nebija vēlami. Viņiem ir daudz slēpjama, bet Parlaments nevar būt viena no pusēm šādu apspiešanu sistemātiskai noklusēšanai. Dāmas un kungi, baronese Ashton, kuras diemžēl nav šeit, kad tiks iesaldēts asociācijas nolīgums? Kad mēs paziņosim, ka šāds virziens ir nepieņemams? Dāmas un kungi, es uzskatu, ka Parlamentam savs viedoklis jāpauž skaļi un nepārprotami.

  Jarosław Leszek Wałęsa (PPE). – (PL) Priekšsēdētājas kundze! Šodien Rietumsahāra atrodas krustcelēs. Mēs nedrīkstam ignorēt Marokas valdības neseno rīcību. Tiek saņemti pretrunīgi ziņojumi par to, kas patiesībā notika nometnē Ajūnas pilsētas nomalē. Tomēr mēs nedrīkstam nenopietni attiekties pret to, ka 15 000 cilvēku ir zaudējuši mājas un ir spiesti pamest pilsētas, kur ir dzīvojuši, un tas patiesībā ir tikai viens piemērs cilvēktiesību pārkāpumiem, kas notiek jau kopš 1975. gada. Mums ― Eiropas Parlamenta deputātiem ― ir rūpīgi jāpaskatās uz šā reģiona vēsturi un nežēlību, ko piedzīvojuši Rietumsahāras iedzīvotāji, un ir jāpadara stingrāka politika, kas vērsta uz šā konflikta un šīs problēmas atrisināšanu.

Dažas dalībvalstis, sadarbojoties ar ANO, ir mēģinājušas atrisināt šīs problēmas, tomēr šie centieni ir izrādījušies nesekmīgi. Nav bijis iespējams vienoties par ieteikumiem, kas nepieciešami, lai sauktu Maroku pie atbildības. ANO drošības spēku darbība Rietumsahārā ir tikusi ierobežota, lai gan tiem vajadzēja spēt īstenot pilnīgu kontroli un pārraudzīt humānās palīdzības sniegšanu. Turklāt Maroka nav atcēlusi aizliegumu žurnālistiem un starptautiskajiem novērotājiem brīvi piekļūt šim reģionam.

Kāds ANO novērotājs pareizi teica, ka šim Āfrikas reģionam pievērstās uzmanības dēļ var tikt glābtas dzīvības un pasargāti Rietumsahāras iedzīvotāji no Marokas īstenotās iznīcināšanas politikas. Organizācija Amnesty International aicina veikt neatkarīgu vardarbības izmeklēšanu. Tā ir laba doma. To vajadzētu darīt. Šodien nav zināms, cik daudz cilvēku Marokas īstenoto darbību rezultātā ir miruši, tikuši nopietni ievainoti vai ir vienkārši pazuduši.

Visbeidzot, es vēlos aicināt Parlamentu paust noteiktu atbildes reakciju, kas pārtrauks pašreizējo lēno starptautisko diplomātiju, un rast tādu risinājumu, kas pasargās Rietumsahāras iedzīvotājus no turpmākas nežēlības.

  María Muñiz De Urquiza (S&D). – (ES) Priekšsēdētājas kundze! Vairs nedrīkst atkārtoties vardarbība, kas satricināja Rietumsahāru un ko mēs stingri nosodām, tāpat kā paudām nožēlu par zaudētajām dzīvībām un pieprasījām cilvēktiesību ievērošanu.

Konfliktam, kas nu jau ieildzis vairāk nekā 30 gadu, atstājot izmisumā tūkstošiem Rietumsahāras bēgļu un destabilizējot kaimiņu teritoriju, kura Eiropas Savienībai ir ļoti nozīmīga, Apvienoto Nāciju Organizācijā ir jārod pastāvīgs, taisnīgs un savstarpēji pieņemams risinājums.

Tāpēc mēs aicinām izcilo un uzticamo Eiropas Savienības partneri Maroku, ar kuru mums ir kopīgas būtiskas intereses un plāni, divkāršot tās centienus veidot dialogu, lai sarunu ceļā izbeigtu šo konfliktu. Tāpat mēs aicinām viest mieru starp Sahāras iedzīvotājiem un viņu pārstāvjiem, kuriem mēs paužam solidaritāti saistībā ar viņu apstākļiem. Mēs aicinām arī viņus uzturēt dialogu, paužot atklātu un konstruktīvu attieksmi.

Mēs aicinām Eiropas Savienību kā ticamu sarunu dalībnieku šajā reģionā pievienoties tiem centieniem, kurus īsteno Sahārai draudzīgo valstu grupa, kas ietver arī manu valsti Spāniju, proti, aicinām pievienoties centieniem veicināt dialogu. Marokas parlamentārās izmeklēšanas uzsākšana par notikumiem Sahārā un tas, ka Marokas varas iestādes par notikušo ir gatavas informēt Parlamentu, ir būtiskas pazīmes, kuras mēs patiešām novērtējam. Tomēr ar tām nevar aizstāt informācijas pārredzamības politiku, kuru īstenojot var nodrošināt visu plašsaziņas līdzekļu klātbūtni šajā reģionā.

Rezolūcija, ko mēs rīt pieņemsim, ir tādas sarežģītas vienošanās rezultāts, kas atspoguļo Parlamenta bažas par stabilitāti Magribas valstīs un par cilvēktiesībām. Tā parāda arī to, ka Parlaments atbalsta konflikta izbeigšanu sarunu ceļā, bez jebkādiem priekšnosacījumiem, tomēr pamatojoties uz Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes rezolūcijām, ar kurām paredz Sahāras iedzīvotāju pašnoteikšanās tiesības.

  Izaskun Bilbao Barandica (ALDE). – (ES) Priekšsēdētājas kundze! Marokas varas iestādes pelnīja mūsu nosodījumu par uzbrukumu Gdaim Izyk nometnei, pēc kura risinājās arī nopietnie incidenti Ajūnā. Sahāras iedzīvotāji tik vien kā miermīlīgi lūdza nodrošināt viņiem labākus dzīves apstākļus, bet viņu individuālās tiesības tika pārkāptas. Turklāt tika ierobežota arī preses un informācijas brīvība, un dučiem šā un citu parlamentu deputātiem, tostarp arī manas valsts ― basku parlamenta deputātiem ―, tika liegta piekļuve šai teritorijai.

Trūkst ticamas informācijas, tāpēc mēs lūdzam Apvienoto Nāciju Organizāciju veikt oficiālu notikušā izmeklēšanu. Mēs zinām, ka bija nāves gadījumi, bija ievainotie un simtiem cilvēku tika aizturēti. Mēs paužam nožēlu par visiem šajā incidentā bojāgājušiem, jo neviens no viņiem ― neatkarīgi no tā, vai tas ir Marokas policists vai Sahāras aktīvists, ― nav atgūstams. Vēlos paust savu solidaritāti viņu visu ģimenēm.

Uzbrukums nometnei notika dienā, kad Ņujorkā sākās trešā sarunu kārta neoficiālajām sanāksmēm par stāvokli Rietumsahārā. Šis uzbrukums neveicina dialogu, vienošanos vai mieru; tieši pretēji — tas kavē rast miermīlīgu un taisnīgu risinājumu Rietumsahāras okupācijai.

Es vēlos lūgt puses nomierināties. Lai atrisinātu šo problēmu, nepieciešams pastāvīgs Marokas dialogs ar Sahāras iedzīvotājiem; dialogs, kura pamatā ir savstarpēja cieņa un mērķis izpildīt Apvienoto Nāciju Organizācijas rezolūcijas, kurās Sahāras iedzīvotājiem paredzētas pašnoteikšanās tiesības.

Nobeigumā pievērsīšos paškritikai: mūsu attieksmei pret cilvēktiesību pārkāpumiem vienmēr jābūt nosodošai. Nav svarīgi kas, kur, kā vai kāpēc tās pārkāpj, jo demokrātiskajiem principiem un vērtībām vienmēr jābūt svarīgākiem par interesēm. Tāpēc es lūdzu Eiropas Savienību paust lielāku apņemšanos.

  João Ferreira (GUE/NGL). – (PT) Priekšsēdētājas kundze! Pēdējo nedēļu notikumi Rietumsahārā nebija atsevišķs incidents. Tie ir daļa no senas vēstures, kuras laikā trīs ar pusi desmitgadēs notikušas represijas, vardarbība un tautas apspiešana. Rietumsahāras vēsture ir viens no marokāņu pastāvīgajiem mēģinājumiem bloķēt sarunas par Rietumsahāras iedzīvotāju neatņemamo pašnoteikšanās tiesību īstenošanu.

Tāpēc šobrīd ir atkārtoti jānosoda Marokas varas iestāžu brutālās represijas pret ikvienu, kurš okupētajās teritorijās pretojas kolonizācijai un cīnās par savas tautas pamatotajām pašnoteikšanās tiesībām. Tāpat šis ir brīdis, kad jāatklāj patiesa humānā traģēdija, kas tiek uzspiesta Rietumsahāras iedzīvotājiem, kuri ir spiesti dzīvot bēgļu nometnēs tālu no savas dzimtenes; tāpat šis ir brīdis, kad jāaicina steidzami stiprināt starptautisko humāno palīdzību. Ir jāpieprasa starptautisko tiesību un ANO rezolūciju ieviešana, un ir jārīko referendums.

Te liela atbildība jāuzņemas Eiropas Savienībai un dalībvalstīm, un to nevar neņemt vērā, lai tās nekļūtu līdzvainīgas, jo Maroka kā valsts gūst labumu no īpašā statusa, kas tai piešķirts sakarā ar vairākiem nolīgumiem ar ES.

  Santiago Fisas Ayxela (PPE). – (ES) Priekšsēdētājas kundze! Tūkstošiem Sahāras iedzīvotāju atstāja pilsētas un miermīlīgi uzcēla Gdaim Izyk nometni, lai tādā veidā pieprasītu labākus dzīves apstākļus. Marokas drošības spēki vardarbīgi nojauca nometni, un tā rezultātā Ajūnā izcēlās nopietnas nekārtības. Marokas bruņotie spēki nogalināja gados jaunu Sahāras iedzīvotāju, neskaidros apstākļos mira kāds Spānijas pilsonis.

Patlaban nav nekādas ticamas informācijas par šajās nekārtībās bojāgājušo, ievainoto, pazudušo vai arestēto personu skaitu. Turklāt vairākiem Eiropas Parlamenta deputātiem tika liegta iebraukšana Sahārā, gluži tāpat kā žurnālistiem, kuriem joprojām ir nopietnas grūtības pildīt savus darba pienākumus.

Maroka ir Eiropas draugs un stratēģiskā sabiedrotā, un nav labi šaubīties par draugiem vai nesaprasties ar tiem. Ja Marokai nav nekā slēpjama, tai jāļauj noskaidrot notikušais. Tāpēc, lai gan Marokas parlaments patiešām ir izveidojis izmeklēšanas komisiju, es uzskatu, ka ir jāizveido starptautiska komisija, ka eiropiešiem un politiķiem, un žurnālistiem jādod brīva piekļuve šai teritorijai un Apvienoto Nāciju Misijai referendumam Rietumsahārā jāpaplašina mandāts attiecībā uz cilvēktiesību aizsardzību gan Marokas kontrolētajā teritorijā, gan arī Polisario kontrolētajā teritorijā.

Reaģējot uz šo situāciju, ne Komisija, ne Eiropas valdības — un vismazāk Spānijas valdība —, nedrīkst skatīties pretējā virzienā. Realpolitik nedrīkst būt par attaisnojumu acu pievēršanai. Ir jāpieprasa šo nopietno notikumu skaidrojums un ir jālūdz Marokai un Polisario pēc iespējas ātrāk atsākt sarunas, lai tādā veidā panāktu miermīlīgu vienošanos, kuras pamatā būtu Apvienoto Nāciju Organizācijas rezolūcijas.

  Pier Antonio Panzeri (S&D). – (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Visupirms vēlos pateikt Salafranca Sánchez-Neyra kungam, ka, pirms risināt Platona un patiesības konfliktu, mums, iespējams, šīs rezolūcijas izstrādei vajadzēja veltīt nedaudz vairāk laika, galvenokārt divu iemeslu dēļ.

Pirmkārt, mēs būtu varējuši apkopot visu informāciju, lai palīdzētu nodrošināt, ka Parlaments ieņemtu stingrāku nostāju, un, otrkārt, attiecīgajās komitejās tika uzsāktas vairākas sanāksmes un uzklausīšanas. Parlaments pieņēma likumīgu lēmumu nekavējoties virzīties tālāk. Lai vai kā, tas nenozīmē to, ka šādi uzklausīšanas procesi nav vajadzīgi, un ir jāatstāj iespēja rīkot sarunas ar Maroku.

Tāpēc es uzskatu, ka pēc šīs balsošanas būtu prātīgi censties īstenot trīs lietas: izveidot jaunu vadošo lomu Eiropai ar tās diplomātiju un kaimiņattiecību politiskajām nostādnēm; palīdzēt rast pozitīvu risinājumu sarunām, ko uzsākusi Apvienoto Nāciju Organizācija; un, visbeidzot, izmantot jebkādus parlamentāros instrumentus ― gan Ārlietu komiteju, gan arī jaukto komiteju ―, lai nodrošinātu to, ka šī sanāksme ir produktīva un palīdz rast risinājumus. Manuprāt, būtu vērtīgi ar apņēmību censties sasniegt šos konkrētos mērķus.

  Frédérique Ries (ALDE). – (FR) Priekšsēdētājas kundze! Vēlos pateikties komisāra kungam, kurš šovakar skaidri parādīja, ka iestājas par izlīgumu. Taisnība, mums vajadzēja nosodīt abu pušu īstenoto vardarbību. Taisnība, mums vajadzēja aicināt rast ilgstošu risinājumu šim konfliktam, kas nu jau ilgst vairāk nekā 30 gadu. Un taisnība, mums acīmredzami vajadzēja runāt par to, cik svarīga ir preses brīvība, kas ir jebkuras demokrātiskas valsts stūrakmens.

Ņemot vērā teikto, man joprojām ir žēl, ka atsevišķos jautājumos šajā dokumentā trūkst līdzsvara. Piemēram, es būtu gribējusi, lai tajā ir pieminēts Mustapha Salma liktenis, proti, tā Polisario Front disidenta liktenis, kurš tika nolaupīts tāpēc, ka uzdrošinājās aicināt veidot dialogu. Protams, ir pieminētas cilvēktiesības, tomēr ne visiem, un tas ir nožēlojami. Šajā konfliktā runa nav tikai par vienas puses nevainību un otras puses vainu. Abām šā vairāk nekā 30 gadu ilgušā konflikta pusēm ir jāuzņemas atbildība, lai gan nevienāda.

Galvenokārt ― un tas ir būtiski ― visām pusēm ir kopīgi jāuzņemas atbildība par taisnīga, reālistiska un ilgtspējīga risinājuma rašanu; un, sakot visām pusēm, es domāju par Maroku, par kustību Polisario Front un arī par Alžīru, kas ir galvenais simboliskais procesa dalībnieks, kurš mūsu rezolūcijā pieminēts tikai tās nobeigumā.

Noslēgumā, priekšsēdētājas kundze, vēlos tikai teikt, ka pilnībā atbalstu Panzeri kunga ierosinājumus turpināt šo konstruktīvo dialogu.

  Marco Scurria (PPE). – (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Draugu starpā ikviens var brīvi izteikties un saukt lietas īstajos vārdos. Tādēļ mums Marokai jāsaka, ka tai ir jādara daudz vairāk, lai atrisinātu stāvokli Rietumsahārā.

Eiropas Savienība vairs nevar un nevarētu izlikties, ka tas neko nenozīmē, jo pretējā gadījumā mēs riskējam pieļaut nopietnu kļūdu. Mēs riskējam ar to, ka cilvēkiem, kas izvēlējušies mieru, kā, piemēram, Rietumsahāras iedzīvotājiem un kustībai Polisario Front, paziņosim, ka viņu izvēle ir nepareiza.

Par tiem, kas nesūta pašnāvniekus-spridzinātājus, kas neorganizē uzbrukumus un kas uzticas tikai starptautiskām organizācijām, nestāsta ziņās. Šo cilvēku dēļ pasaules spēki nesanāk vienkopus. Priekšsēdētājas kundze, tas nav pareizi, jo Rietumsahāras iedzīvotāji ir drosmīga, tomēr lēnprātīga tauta, viņi pareizi praktizē savu reliģiju, un viņu sievietes sabiedrībā ieņem nozīmīgu lomu. Rietumsahāras iedzīvotāji cīnās par savu zemi, kuru viņi mīl tikpat bezgalīgi, cik bezgalīgs ir viņu tuksnesis; un viņi cīnās par savu identitāti, tāpēc nav pareizi, ka viņi tiek atstāti vieni paši.

Šajā sesijā rītdienas balsojums, kura dēļ mēs pūlējāmies, ir svarīga pazīme, kas liecina par to, ka Eiropas Savienība gatavojas ieņemt izšķirošo lomu šīs zemes teritorijas liktenī.

  Norbert Neuser (S&D). – (DE) Priekšsēdētājas kundze, komisāra kungs! Es atzinīgi vērtēju nepārprotamos Piebalga kunga vārdus. Eiropas Parlamentam ir skaidri jāparāda sava nostāja, kā arī jānosoda tur notikusī vardarbība. Bija vajadzīgs ilgs laiks, lai Eiropas Parlamentā varētu rīkot debates par Rietumsahāru, un es uzskatu, ka mūsu rīcība ir bijusi novēlota un ka mēs rīkojāmies vienīgi tad, kad tur jau bija bojāgājušie.

Esmu gandarīts, ka rīt kopā ar visām partijām varēsim pieņemt rezolūciju, kas, iespējams, nav tik plaša, kā kāda no grupām vēlētos, tomēr tā atspoguļo plašu vienprātību un dod nepārprotamu signālu Marokai un Rietumsahāras iedzīvotājiem, ka Eiropas Parlaments atbalsta savas būtiskākās vērtības.

Kā apvienotās priekšsēdētājs vēlos sirsnīgi pateikties visiem šīs grupas biedriem, kas nodrošinājuši to, ka jautājums par Rietumsahāru ir un paliks darba kārtībā. Esmu pārliecināts, ka kopā ar Piebalga kungu un baronesi Ashton mums arī turpmāk jābūt saistītiem ar Rietumsahāru.

  Ana Gomes (S&D). – (PT) Priekšsēdētājas kundze! Brutālais uzbrukums miermīlīgajai Rietumsahāras iedzīvotāju protesta nometnei ir piedevis nopietnu vēsmu sarunām, kas tiek risinātas ANO aizbildniecībā. Tas man atgādināja par skarbajām dienām Austrumtimorā, proti, laikā, kad ANO risinājās sarunas, tika veikti uzbrukumi cilvēkiem, lai šīs sarunas aizkavētu. Spānija varēja aizstāvēt bijušo koloniju, ko tā bija pametusi, tāpat kā Portugāle atbalstīja pašnoteikšanos Austrumtimorā, tomēr tagad tā nevēlas apdraudēt savas komerciālās un citas intereses Marokā.

Tagad ir zināms, ka Madride un ANO jau tika brīdinātas par uzbrukumu. Robeža starp nevērību un līdzdalību ir ļoti šaura. Īpaša atbildība jāuzņemas Francijai par to, ka tā mudināja Maroku turpināt okupāciju. Kas attiecas uz Eiropas Savienību, Savienības Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos pirmo reizi par šo uzbrukumu runāja tikai vairākas nedēļas pēc šī notikuma, turklāt darīja to, sniedzot ārkārtīgi īsu un neatbilstošu paziņojumu. Šajā rezolūcijā Parlaments uzrunā Eiropas Savienību, aicinot veikt starptautisku neatkarīgu šo notikumu izmeklēšanu un bojāgājušo, pazudušo un ieslodzīto apzināšanu, aicinot pieprasīt neierobežotu piekļuvi starptautiskajai presei, humānās palīdzības organizācijām un novērotājiem, kā arī aicinot pieprasīt ANO uzraudzīt cilvēktiesību ievērošanu Rietumsahārā un nekavējoties atbrīvot Rietumsahāras iedzīvotājus, kas ir aizturēti Marokā vai okupētajā Rietumsahāras teritorijā.

  Guido Milana (S&D). – (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Šovakar šajā sēžu zālē es nožēloju tikai vienu, proti, mēs runājam par Rietumsahāras iedzīvotājiem tikai tāpēc, ka marokāņi ir okupējuši nometni pie Ajūnas, un tas ir apkaunojums šā Parlamenta demokrātijai.

Parlamentam vajadzēja rast vēlmi labprātīgi pārrunāt šo jautājumu, jo tas jau 30 gadus trūd uz starptautisko sarunu galdiem. Šis ir visnozīmīgākais politiskais fakts. Pievērsties tam piespieda vardarbīga rīcība, nevis mūsu pašu lēmums garantēt cilvēktiesību ievērošanu. Kā tad vēl var nosaukt to, ka tur jāorganizē referendums par pašnoteikšanos, ja ne par jautājumu saistībā ar cilvēktiesību ievērošanu?

Tieši tāpēc, ka Maroka ir mūsu draugs un spēcīgā puse šajās attiecībās, mums ir noteikti jāpanāk tas, ka vairs nav iespējams atlikt šo vēlmi, un jāveic visi attiecīgie pasākumi. Mums ir jāmēģina radīt tādi apstākļi, lai ANO Misijas referendumam Rietumsahārā (MINURSO) mērķis nav tikai nodrošināt apstākļus referendumam, kas nemitīgi tiek atcelts. Mums jācenšas izmantot visi Eiropas Savienības rīcībā esošie līdzekļi, lai sarīkotu šo pasākumu un nodrošinātu to, ka referendums nes taisnīgumu tautas 30 gadu ilgajām ciešanām.

  Gilles Pargneaux (S&D). – (FR) Priekšsēdētājas kundze, komisāra kungs! Nerunājot par šīs pēcpusdienas debatēm un rezolūciju, kuru mēs izvērtēsim rīt, pievērsīsimies atkal galvenajam jautājumam, kuru es patiesībā nedzirdēju pieminam pašreizējās debatēs.

Patiess valstisks jautājums Marokai, neaizmirsīsim, ka šis būtiskais politiskais jautājums ir diplomātiska problēma Marokas attiecībām ar Āfrikas valstīm un Magribas valstīm, galvenokārt Alžīru.

Turklāt tā ir arī ekonomiska problēma, jo šis jautājums kavē izveidot plaukstošu un stabilu Magribas valstu reģionu. Runa ir arī par to grūtībām drošības jomā, ko rada Al-Qaeda teroristu organizācijas aktivitāte islāmiskajās Magribas valstīs, un tāpēc tā ir arī humāna problēma Rietumsahāras iedzīvotājiem, īpaši tiem, kas atrodas nometnēs Tindufā un nevar no tām izkļūt.

Mums atkārtoti jāpievēršas tam, kas ir svarīgs. Proti, tā ir ANO vienprātīgi pieņemtā rezolūcija Nr. 1920, ar kuru paredz, ka mums ir jāspēj runāt par Marokas ierosinātās autonomijas jautājumu un kurā aicināts nodrošināt ģimeņu apciemojumus starp nometnēm Rietumsahārā un Tindufā.

Tātad būtībā šīs ir tās problēmas, kas mums šķiet svarīgas. Kā ierosināja mūsu kolēģis Panzeri kungs, nākamajās nedēļās ir jāatsāk dialogs ar visām pusēm, īpaši ar Marokas varas iestādēm, un tas arī tiks darīts, jo ir paredzēts, ka 1. decembrī pie mums viesosies arī ārlietu ministrs.

  Antonio Masip Hidalgo (S&D). – (ES) Priekšsēdētājas kundze! Spānijas parlamentā ministre Jiménez kundze 18. novembrī uzsvēra, ka Starptautiskā tiesa Hāgā uzskata dekolonizāciju par vēl nenotikušu, kā rezultātā Maroka nevar asimilēt Rietumsahāru. Jau 35 gadus ilgst nelegālas ciešanas un okupācija. Nometne iemieso attālumu starp Maroku un Sahāras iedzīvotājiem, neatkarīgi no tā, cik daudz kolonistu un karavīru tiktu ievesti šajā teritorijā, no kuras ir izdzīti tūkstošiem tās pamatiedzīvotāju.

Maroka naidpilni apspiež tos, ko uzskata par atšķirīgu tautu. Drīz notiks pārbaudījumi koloniālajam procesam, kā 5. novembrī Kasablankā, kur tika piekauti ārvalstu un Eiropas novērotāji. Novērsīsim cēlas un varonīgas, Eiropai draudzīgas cilvēku grupas iznīcināšanu.

  Salvatore Iacolino (PPE). – (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Tik bīstams notikums kā pēdējās nedēļās radītais kaitējums Rietumsahāras iedzīvotājiem nedrīkst palikt nesodīts, tāpēc Eiropas Parlamenta pienākums ir iejaukties, un tam tas jāpilda.

Tomēr ― kā pamatoti teica Salafranca Sanchéz-Neyra kungs ― nav šaubu, ka laika gaitā Marokas ļaužu devums Āfrikā vairākkārt ir bijis nozīmīgs, tāpēc mēs viņus varam uztvert ne tikai kā draugus, bet arī kā tādus, kam Eiropas Savienības pozīcijas ir īpaši tuvas.

Pirms ANO pilnībā ceļ gaismā šodien iztirzāto jautājumu, lai viestu skaidrību par pamattiesību pārkāpumu, kas patiešām ir jāsoda, un, nerunājot par sodu, kuru uzlikt ir mūsu pienākums, un tas noteikti ir jādara, te nepieciešama arī jauna tāda sarunu virzība, kā paziņoja arī apvienotā komiteja, kuras rezultātā patiešām varēs aizstāvēt pamattiesības, jo tās vairs nedrīkst pārkāpt kā iepriekš.

  Metin Kazak (ALDE). – (BG) Priekšsēdētājas kundze! Arī es vēlos apsveikt komisāru Piebalga kungu par izcili līdzsvaroto un vienmērīgo Eiropas Komisijas attieksmes pret notikumiem Rietumsahārā izklāstu. Es uzskatu, ka, pieņemot šo rezolūciju, mēs riskējam vairāk kaitēt nekā darīt labu, jo nekāda uzmanība netiek pievērsta Marokas centieniem Rietumsahāras konfliktā rast ilgstošu, taisnīgu risinājumu.

Es gribētu teikt, ka tur joprojām atrodas ļoti daudzas starptautiskas organizācijas, kas veic notikušā izmeklēšanu. Es uzskatu, ka ES un Marokas Apvienotā parlamentārā komiteja ir labākais forums dialoga veidošanai ar Maroku. Manuprāt, ir jāatbalsta centieni rast savstarpēji pieņemamu risinājumu Apvienoto Nāciju Organizācijas aizgādībā, nevis jāizsaka tendenciozi apgalvojumi.

  Janusz Władysław Zemke (S&D). – (PL) Priekšsēdētājas kundze! To, ka stāvoklis Rietumsahārā ir pamatots iemesls mūsu bažām, nevar pārspīlēt. Mēs šajā plenārsēžu zālē ļoti labi zinām, ka jau daudzus gadus ieilgušais konflikts var ietekmēt arī daudz tālākas teritorijas. Tur dzīvo cilvēki, kam nav cerību un kas tiek gan apspiesti, gan pazemoti. Šādā situācijā apspiestā tauta bieži vien var izveidot dabisku pamatu teroristu aktivitātei. Viņi var pakļauties teroristu ideoloģiskajai ietekmei, un Rietumsahāra var kļūt par vietu, no kuras izplešas terorisms. Tāpēc Eiropas Savienībai ir jānosoda jebkādi likuma pārkāpumi, tomēr man šķiet, ka tāpat ir cītīgāk jāpalīdz ANO spēkiem, lai, nodrošinot mieru šajā teritorijā, tie varētu darboties efektīvāk.

  Nicole Kiil-Nielsen (Verts/ALE). – (FR) Priekšsēdētājas kundze! Marokas varas iestādes 8. novembrī vardarbīgi nojauca nometni, kas bija uzcelta pie Ajūnas Rietumsahārā, kā rezultātā bija gan bojāgājušie, gan daudz ievainoto.

Mani rupji aizvaino tas, ka dalībvalsts ― šajā gadījumā Francija ― iebilst lūgumam ANO faktu noskaidrošanas misijai pārbaudīt šos notikumus. Turpretī Ugandas ierosinājums ANO Drošības padomes 16. novembra sanāksmē bija gan likumīgs, gan vēlams. Pēc tam, kad Francija ļaunprātīgi izmantoja savas veto tiesības, lai kavētu šo incidentu atklāšanu, tai ir izdevīgi paslēpties aiz tā, ka Drošības padomē nav neviena lēmuma. Vai skatīties patiesībai acīs būtu tik grūti?

Eiropai, kura labprāt sevi uzskata par cilvēktiesību aizsardzības paraugu, ir jāpieprasa neatkarīga un pārredzama faktu noskaidrošanas misija Apvienoto Nāciju Organizācijas aizgādībā, kā arī mandāta paplašinājums Apvienoto Nāciju Misijai referendumam Rietumsahārā (MINURSO). Vispārēji runājot, mēs paļaujamies uz to, ka baronese Ashton spēs rast taisnīgu un ilgstošu risinājumu šim nepieņemamajam stāvoklim, kādā atrodas Rietumsahāras iedzīvotāji.

  Dominique Vlasto (PPE). – (FR) Priekšsēdētājas kundze! Gluži tāpat kā maniem kolēģiem, arī man ir žēl par šajā konfliktā bojāgājušajiem. Tomēr es vēlos teikt, ka ierosinātā dokumenta redakcija ir nelīdzsvarota, un man ir žēl, ka balsošana par šo rezolūciju ir sasteigta. Labāk būtu pagaidīt, līdz tiek iegūti izmeklēšanas rezultāti, lai tad varētu risināt attiecīgas sarunas, balstoties uz pārliecinošiem pamatojumiem, un varētu dot iespēju kolēģiem rast pareizu priekšstatu par patiesībā notiekošo. Nudien, šo varētu uzskatīt par veidu, kā ietekmēt ANO sarunas par Rietumsahāras nākotni. Man jāsaka, ka tas mani satrauc laikā, kad tiek atsākta Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu politikas īstenošana. Būs vajadzīgs laiks, līdz varēs konstatēt faktus un noskaidrot kurš par ko ir atbildīgs. Es uzskatu, ka tas ir būtiski šā ārkārtīgi jutīgā reģiona stabilitātei un tā iedzīvotāju labklājībai.

  John Bufton (EFD). – Priekšsēdētājas kundze! Arī es šodien runāšu par satraucošajiem notikumiem Rietumsahārā.

Kā jau esam lasījuši avīzēs, bēgļu nometnēs, kurās kopš Marokas īstenotās okupācijas septiņdesmitajos gados ir ieslodzīta lielākā daļa Rietumsahāras iedzīvotāju, ir notikušas vardarbīgas konfrontācijas. Okupēt šo ļaužu valsti ir viens, bet ieslodzīt lielu iedzīvotāju procentuālo daļu bēgļu nometnēs ir kas cits.

Kustība “Rietumsahāra trimdā” ir drosmīgi pievērsusi pasaules uzmanību šai situācijai. ANO Drošības padome veica šās pēdējās vardarbīgās epizodes pārbaudi, tomēr tika apturēta, aicinot veikt neatkarīgu izmeklēšanu.

Var droši apgalvot, ka Marokas varas iestādes nebūs objektīvas, ja izmeklēšanu atstās to ziņā. Marokas varas iestādes nespēj pat izšķirties par to, cik cilvēku tika nogalināti iebrukumā nometnē Ajūnā. Ņemot vērā Rietumsahāras tuvumu Eiropai, kā arī tās potenciālu destabilizēt jutīgo Ziemeļāfrikas reģionu, šī situācija var saasināties, ja drīzumā kaut kas netiks darīts.

Esmu stingri pārliecināts, ka neatkarīga izmeklēšana ir nepieciešama, un es aicinu ANO Drošības padomi to veikt.

  Bernadette Vergnaud (S&D). – (FR) Priekšsēdētājas kundze, komisāra kungs, dāmas un kungi! Iesākumā es gribētu norādīt, ka, manuprāt, nav pareizi, ka mēs tik ātri sniedzam savu atzinumu, balsojot par 8. novembra notikumiem Ajūnā, jo mūsu rīcībā nav visa informācija, lai gūtu nepieciešamo izpratni un objektivitāti.

Tomēr, ņemot vērā šos apstākļus, es jūtos atvieglota, redzot, ka esam izstrādājuši salīdzinoši līdzsvarotu un vienmērīgu kopīgo rezolūciju, kurā ņemts vērā cilvēktiesību aspekts un nav pārmērīgi tiesāta viena puse, lai gan daži punkti ir apšaubāmi. Lai vai kā, manuprāt, svarīgākais ir nesaasināt situāciju vēl vairāk un nodrošināt to, ka izmeklēšanu var veikt un sarunas var risināt mierīgā gaisotnē, tāpēc es uzskatu, ka prātīgāk ir neiesaistīties kaimiņos esošas partnervalsts priviliģētā statusa apstrīdēšanā, pamatojoties uz daļējiem un bieži vien pretrunīgiem ziņojumiem.

  Andreas Mölzer (NI). – (DE) Priekšsēdētājas kundze! Marokas vēlme aizliegt sagatavot ziņojumus par incidentiem Rietumsahārā neliecina neko labu par šo valsti. Kad notika uzbrukums Gazas palīdzības flotilei, starptautiskā sabiedrība nekavējoties skaļi protestēja. Turpretī nekāda starptautiskās sabiedrības kopīga dinamiska rīcība nebija novērojama, kad tika nojaukta protesta nometne okupētajā Rietumsahārā, nogalinot pat cilvēkus, turklāt aizliedzot iekļūt attiecīgajā pilsētā, tostarp arī žurnālistiem.

Protams, varēja jau sagaidīt, ka, ņemot vērā neatrisināmo situāciju, atbrīvošanas kustība vienā brīdī vairs nebūs gatava pamieram. Tas bija saistīts arī ar referendumu par Rietumsahāru, proti, tādu referendumu, par kura dalībniekiem tā patiesībā nekad nevarēja vienoties. Tajā pašā laikā tur uz dzīvi apmetās aizvien vairāk marokāņu. Manuprāt, šie incidenti ir rūpīgi jāizmeklē. Eiropas Savienībai ir jāizturas kā neitrālam starpniekam un jācenšas abas strīdus puses vēlreiz nosēdināt pie sarunu galda.

  Ulrike Rodust (S&D). – (DE) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Es atbalstu kompromisu, kas tika panākts par šo rezolūciju. Kā Eiropas Parlamenta sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupas koordinatori Zivsaimniecības komitejā mani interesē arī jautājums par nolīgumu ar Maroku zivsaimniecības nozarē. Ir labi, ka saistībā ar resursu izmantošanu Rietumsahārā mēs aicinām ņemt vērā rezolūciju starptautiskajām tiesībām. Diemžēl lielākā daļa šā Parlamenta deputātu nezina, ka Parlamenta juridiskais dienests ir izdevis atzinumu, kurā teikts, ka pašreizējais nolīgums ar Maroku zivsaimniecības nozarē ir pretrunā starptautiskajām tiesībām, ja netiek pierādīts, ka Rietumsahāras iedzīvotāji gūst labumu no šāda nolīguma. Patlaban tas nav pierādīts, un tāpēc Eiropas Komisija ir atlikusi sarunas par nolīguma atjaunošanu. Es ļoti ceru, ka šajā jautājumā tiks rasts diplomātisks risinājums. Tomēr mums jāsaprot, ka ekonomisko interešu dēļ mēs nedrīkstam neņemt vērā starptautiskās tiesības.

  Ulrike Lunacek (Verts/ALE). – (DE) Priekšsēdētājas kundze! Arī es esmu ļoti gandarīta par to, ka beidzot šajā Parlamentā ir rezolūcija par konfliktu Rietumsahārā. Manuprāt, tam vajadzēja notikt jau daudz agrāk, turklāt citu iemeslu dēļ, nevis tikai pēc šiem nežēlīgajiem notikumiem Gdaim Izyk nometnē.

Es patiešām nesaprotu, kāpēc Maroka negrib pieļaut neatkarīgas izmeklēšanas veikšanu. Ja tai nav nekā slēpjama, tad izmeklēšana būtu jāveic. Tad kāpēc tas netiek darīts? Es ļoti ceru, ka rīt Parlaments pieņems

šo rezolūciju; protams, tas nenozīmē, ka nav vajadzīgs dialogs ar Maroku. Nākamajā nedēļā Marokas un Alžīras ārlietu ministri, kā arī Polisario Front ir aicināti piedalīties Ārlietu komitejas sanāksmē. Es ceru, ka viņi ieradīsies un iesaistīsies debatēs ar mums.

Tomēr es neuzskatu, ka ierosinājums atlikt rezolūciju ir prātīgs, jo kā Eiropas Parlamentam mums ir svarīgi ievērot un atbalstīt cilvēktiesību principa ievērošanu, kā arī tautas pašnoteikšanās tiesību principa ievērošanu ― šajā gadījumā tas saistīts ar Rietumsahāras iedzīvotājiem. Pirms 23 gadiem es pirmo reizi apmeklēju nometnes, kas atrodas netālu no Tindufas. Kopš tā laika šī tauta ir cīnījusies par to, lai beidzot varētu ievērot pati savus likumus un rīkot godīgu un taisnīgu referendumu. Tāpēc esmu gandarīta, ka šī rezolūcija ir izstrādāta un ka rīt mēs to, cerams, patiešām arī pieņemsim.

  Cristian Dan Preda (PPE). – (FR) Priekšsēdētājas kundze! Visupirms vēlos teikt, ka mēs patiešām varējām debatēt ilgāk un izstrādāt citu dokumenta redakciju. Tomēr tajā pašā laikā šai redakcijai tika veltīts vairāk vai mazāk tik pat daudz laika kā parasti ārkārtējām rezolūcijām. Tāpēc mums partneriem no Marokas jāsaka, ka patiesībā šāda ir vienprātība, ko paudušas dažādas politiskās grupas.

Es uzskatu, ka tas ir viens šā dialoga posms. Iespējams pirmo reizi es atbalstu Panzeri kunga ierosinājumu parlamentārajā komitejā turpināt dialogu par atsevišķiem jautājumiem, kas mūs saista ar kolēģiem no Marokas. Šo komiteju izveidoja nesen un ― kāpēc gan ne ― to var atbalstīt arī draugu grupa no Marokas, jo tādu šeit ir daudz. Tāpat es ar nepacietību gaidu sarunu ar Marokas ārlietu ministru. Viņš ir paziņojis, ka nākamajā nedēļā uzrunās Ārlietu komiteju. Tā būs vēl viena iespēja turpināt šo dialogu.

  Andris Piebalgs, Komisijas loceklis. – Priekšsēdētājas kundze! Rūpīgi noklausoties debates, es vēlos palikt pie sava sākotnējā paziņojuma. Es uzskatu, ka tas ir ļoti līdzsvarots un ļoti pareizs.

Es tikai atkārtošu pēdējo teikumu. Eiropas Savienība atbalsta ANO ģenerālsekretāra centienus rast taisnīgu, ilgstošu un savstarpēji pieņemamu politisku risinājumu, kas nodrošinātu Rietumsahāras iedzīvotāju pašnoteikšanos saskaņā ar Drošības padomes rezolūcijām. Es noteikti vēlos mudināt abas puses atbalstīt Apvienoto Nāciju Organizācijas centienus.

  Priekšsēdētāja. – Noslēdzot debates, ir iesniegti septiņi rezolūciju priekšlikumi(1). Tādējādi debates tiek slēgtas.

Balsošana notiks rīt plkst. 12.00.

(Sēdi pārtrauca plkst. 20.00 un atsāka plkst. 21.00)

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 149. pants)

  Dominique Baudis (PPE), rakstiski. – (FR) Palūkojoties vērīgi uz tīmeklī pieejamajiem attēliem, var secināt, cik plaša mēroga vardarbība tika īstenota pret Marokas tiesībaizsardzības iestādēm. Ainas no Gdaim Izyk nometnes un Ajūnas ceļa liecina par nāvējošajiem vardarbības aktiem pret Marokas drošības dienestiem. Pat neatliekamās palīdzības transportlīdzekļi netika pasargāti. Patiesība ir ļoti tālu no tā, kam liek ticēt propaganda. Tāpēc Parlamentam ir jābūt atturīgam un piesardzīgam, nevis nepamatoti jāvaino Marokas iestādes, uzskatot tās par vienīgajām vainīgajām šajā situācijā.

  Debora Serracchiani (S&D), rakstiski. – (IT) Sakarā ar pēdējā laika vardarbīgajiem notikumiem, kas saistīti ar Marokas un Polisario Front strīdu par Rietumsahāru, šai situācijai jāpievērš lielāka uzmanība, jo tā var negatīvi ietekmēt stabilitāti šajā reģionā. Ajūnas nometnes nojaukšanā, šķiet, ir bijuši dučiem bojāgājušo, vairāk nekā 700 cilvēku tika ievainoti, 150 ir pazuduši, savukārt 160 cilvēkus Marokas varas iestādes ir apcietinājušas; turklāt uzskata, ka nometnes nojaukšanas laikā tika nogalināts arī kāds sahāriešu izcelsmes Spānijas pilsonis Baby Hamday Buyema. Mēs nedrīkstam atstāt Rietumsahāras iedzīvotājus vienus, tomēr mums ir jāpabeidz sarunas, kas notika Apvienoto Nāciju Organizācijas aizgādībā saskaņā ar Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas principiem, īpaši deklarācijas 2. pantu. Eiropas Savienībai ir jāiejaucas un ir jāmudina Marokas valdība novērst turpmāku asinsizliešanu un atbrīvot nelikumīgi aizturētos Rietumsahāras iedzīvotājus. Abu pušu 2010. gada 7. un 8. novembra neoficiālo sarunu atsākšanai ir jābūt pirmajai pazīmei, kas liecina par to, ka abas puses var miermīlīgi pieņemt taisnīgu risinājumu.

SĒDI VADA: R. WIELAND
Priekšsēdētāja vietnieks