Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2009/2219(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumentu lietošanas cikli :

Iesniegtie teksti :

A7-0312/2010

Debates :

PV 24/11/2010 - 20
CRE 24/11/2010 - 20

Balsojumi :

PV 25/11/2010 - 8.2
Balsojumu skaidrojumi
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P7_TA(2010)0434

Debates
Trešdiena, 2010. gada 24. novembra - Strasbūra Publikācija "Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī"

20.  Cilvēktiesības un sociālie un vides standarti starptautiskās tirdzniecības nolīgumos - Starptautiskās tirdzniecības politika klimata pārmaiņu diktēto prasību kontekstā - Uzņēmumu sociālā atbildība starptautiskos tirdzniecības nolīgumos (debates)
Visu runu video
PV
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs . – Nākamais darba kārtības punkts ir kopīgās debates par šādiem ziņojumiem attiecībā uz starptautisko tirdzniecību:

A7-0312/2010 Saïfi kundzes ziņojumus Starptautiskās tirdzniecības komitejas vārdā par cilvēktiesībām un sociālajiem un vides standartiem starptautiskajos tirdzniecības nolīgumos (2009/2219(INI));

A7-0310/2010 Jadot kunga ziņojums Starptautiskās tirdzniecības komitejas vārdā par starptautiskās tirdzniecības politiku klimata pārmaiņu diktēto prasību kontekstā (2010/2103(INI));

A7-0317/2010 Désir kunga ziņojums Starptautiskās tirdzniecības komitejas vārdā par uzņēmumu sociālo atbildību starptautiskos tirdzniecības nolīgumos (2009/2201(INI)).

 
  
MPphoto
 

  Tokia Saïfi, referente. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, dāmas un kungi! Šā ziņojuma temats ir izraisījis debates starptautiskajā sabiedrībā. Jaunattīstības valstis uzskata, ka rūpnieciski attīstītās valstis izmanto cilvēktiesību klauzulu, lai izveidotu slēptu protekcionismu, turpretī rūpnieciski attīstītās valstis apsūdz jaunās tirgus ekonomikas valstis sociālajā un vides aizsardzības dempingā. Es gribēju pieņemt konstruktīvu nostāju, parādot, kā sociālie un vides aizsardzības standarti un komerciālās intereses var būt savstarpēji papildinošas, ja visās valstīs ir vienlīdzīgi nosacījumi.

ES ir jāizmanto sava ietekme starptautiskajā tirdzniecībā, lai ieviestu pārmaiņas. Tā būtu darbošanās saskaņā ar tās dibināšanas dokumentiem, kas nosaka, ka ES īpaši jāveicina ilgtspējīga attīstība, brīva un godīga tirdzniecība un cilvēktiesību aizsardzība. Manuprāt, tai vienlaikus jārīkojas daudzpusējā, divpusējā un vienpusējā līmenī.

Daudzpusējā līmenī ES ir jāmudina starptautiskās organizācijas, jo īpaši Pasaules Tirdzniecības organizācija, biežāk ņemt vērā sociālos un vides aizsardzības standartus. Tajā pašā laikā šīm starptautiskajām organizācijām ir vairāk jāsadarbojas. Tieši šā iemesla dēļ es ierosinu Starptautiskajai Darba organizācijai piešķirt oficiālā novērotāja statusu PTO.

Attiecībā uz vidi es uzskatu, ka prioritāte ir jāpiešķir piekļuves uzlabošanai „zaļajām” precēm un tehnoloģijām, jo tās ne tikai veicina jaunas nodarbinātības politikas formas, bet arī sniedz jaunas izaugsmes iespējas tiem Eiropas uzņēmumiem šajā nozarē, kuriem ir labi darbības rezultāti. Jāapsver arī iespēja izveido īstu Pasaules Vides aizsardzības organizāciju, kurai varētu nodot vides aizsardzības dempinga lietas.

Tieši divpusējā līmenī ES patiešām varētu rādīt piemēru. Lai gan es esmu gandarīta, ka „jaunās paaudzes” brīvās tirdzniecības nolīgumos ir saistoša cilvēktiesību klauzula, es gribētu, lai tajos iekļautu arī nodaļu par ilgtspējīgu attīstību.

Turklāt Eiropas Komisija apspriež šos nolīgumus. Tai jānodrošina, lai tie ietver sociālos un vides aizsardzības standartus, kas jāievēro visiem ES tirdzniecības partneriem. Atkarībā no ekonomikas, sociālās un vides aizsardzības attīstības attiecīgajā valstī šos pamatstandartus varētu papildināt ar papildu konvencijām, katru gadījumu izskatot atsevišķi. Šī pakāpeniskā un elastīgā pieeja nodrošinātu godīgākus darījumus ar dažādiem mūsu tirdzniecības partneriem un būtu vienlīdz taisnīga pret visiem. Pats svarīgākais — ir vairāk jāuzrauga divpusējo nolīgumu īstenošana. Tādēļ es ierosinu ietekmes novērtējumus veikt pirms sarunām, sarunu laikā un pēc sarunām un tajos ietvert ne tikai ilgtspējīgu attīstību, bet arī cilvēktiesību jautājumu.

Visbeidzot, man ir lielas cerības, ka process notiks ātrāk vienpusējā līmenī, jo pavisam drīz jāreformē vispārējā preferenču sistēma (VPS). Jūs jau zināt, ka VPS paredz ratificēt apmēram 30 starptautiskas konvencijas par cilvēktiesībām un darba tiesībām, vides aizsardzību un labu pārvaldību. Lai gan šīs konvencijas ir lielākoties ratificētas, praksē tās nav pietiekami īstenotas, un uz šo jautājumu mums vajadzētu koncentrēt mūsu pūles. Komisijai ir jāuzsāk izmeklēšana vai pat jāatceļ preferences, ja vairākas pazīmes liecina, ka konvencijas netiek īstenotas.

Noslēgumā jāsaka, ka dažus no šiem pasākumiem var veikt tagad, bet attieksme nemainīsies vienas nakts laikā. ES ir pakāpeniski jāveic pasākumi visos līmeņos, lai panāktu godīgākas un taisnīgākas tirdzniecības attiecības.

 
  
MPphoto
 

  Yannick Jadot , referents. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, dāmas un kungi! Manuprāt, tieši tāpat kā Eiropas Savienība pēc Lisabonas līguma stāšanas spēkā cenšas pārdefinēt savu tirdzniecības politiku, tajā pašā laikā cenšoties to saskaņot ar savu rūpniecības politiku, ir apsveicams arī fakts, ka šis Parlaments vienlaicīgi apspriež trīs ziņojumus attiecībā uz problēmām, kas aplūkojami vienās un tajās pašās politiskajā un publiskajās debatēs par to, “kas ir tirdzniecība un kā to var saskaņot ar sociālajiem, vides un cilvēktiesību jautājumiem”.

Patiesībā mēs galu galā atrodamies pastāvīgā šizofrēnijas stāvoklī: visur uzņēmumi maina atrašanās vietu, tiek apšaubītas sociālās tiesības, palielinās vides degradācija, un tajā pašā laikā mēs apspriežam brīvās tirdzniecības nolīgumus, mums ir sarunas Pasaules Tirdzniecības organizācijā (PTO) un virkne pasākumu, kas diemžēl ir pilnībā ārpus publiskajām debatēm, kurās mūsu pilsoņi mēģina iesaistīties.

Kā mēs šodien varam izskaidrot savai sabiedrībai, ka prece, kas nonāk Eiropas tirgū un ir ražota atbilstošos darba apstākļos, rūpējoties par vides aizsardzību, un prece, kas ražota, izmantojot bērnu darbu vai valstī, kur ir aizliegtas arodbiedrības, ir viena un tā pati prece? Mēs to nevaram izskaidrot savai sabiedrībai. Tādēļ šodien mūsu pienākums ir integrēt tirdzniecībā šos vides aizsardzības un sociālos jautājumus.

Runājot konkrēti par manu ziņojumu, tirdzniecības jomā pašlaik vairākās Eiropas valstīs importētie produkti lielā mērā kompensē savu emisiju samazinājumus. Trešā daļa Eiropas radīto emisiju nav saražotas Eiropā, bet atbilst importētām precēm. Tādēļ ir svarīgi integrēt klimata jautājumu mūsu tirdzniecības politikas nostādnēs.

Kā mēs savai sabiedrībai varam izskaidrot, ka, noslēdzot brīvās tirdzniecības nolīgumu, kas var novest pie mežu izciršanas, mēs tajā pašā laikā dodamies uz sarunām Kankunā, lai apspriestu Nolīgumu par mežu izciršanas un mežu degradācijas radītās emisijas samazināšanu (REDD), kura mērķis ir finansiāli kompensēt dienvidu valstīm mežu saglabāšanu? Tādēļ ir būtiski saskaņot šos atšķirīgos jautājumos.

Kad mēs izstrādājām šo ziņojumu — un es vēlētos pateikties ēnu referentiem no dažādām grupām — mēs centāmies būt pēc iespējas konstruktīvāki. Es ceru, ka tas atspoguļosies rītdienas balsojumā. Mēs mēģinājām arī izbeigt melnās un baltās debates. Mēs vairs nesakām, ka tirdzniecības liberalizācija un cīņa ar klimata pārmaiņām iznīcinās 100 % no mūsu ražošanas nozarēm Eiropā, ja savā ziņā mums tas nerūp, jo klimata jautājumam ir jābūt prioritāram.

Piemēram, kad mēs strādājām pie jautājuma par oglekļa emisiju noplūdi, mēs vienmēr centāmies norādīt, tieši kurš darbības sektors varētu tikt apdraudēts un kādus instrumentus varētu izstrādāt, lai aizsargātu šo sektoru. Tas pats attiecas uz tiesību aktiem, kas reglamentē satvaru antidempinga diskusijām PTO. Tas pats attiecas arī uz ražošanas procesiem un metodēm. Visos šajos jautājumos mēs kopā ar citām grupām mēģinājām sagatavot priekšlikumus, lai virzītu procesu uz priekšu, un es uzskatu, ka mums ir jānāk klajā ar konkrētiem priekšlikumiem, kas ir samērojami ar mūsu mērķiem un kuros būtu paredzētas Eiropas Komisijas un visu Eiropas iestāžu pilnvaras.

Es tikai vēlreiz saku, ka, cerams, uz sadarbību vērstā, konstruktīvā gaisotne, kādā mēs izstrādājām šo ziņojumu, atspoguļosies rītdienas balsojumā, un es vēlreiz vēlos pateikties visiem saviem kolēģiem par paveikto darbu.

 
  
MPphoto
 

  Harlem Désir , referents.(FR) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, dāmas un kungi! Arī es vēlētos iesākumā pateikties saviem kolēģiem Starptautiskajā tirdzniecības komitejā un jo īpaši ēnu referentiem no dažādām grupām par sadarbību, izstrādājot šo trešo ziņojumu par saistīto tematu. Pateicoties šai sadarbībai, šodien mēs varam jūs iepazīstināt ar inovatīvu pasākumu kopumu — konkrētiem priekšlikumiem nolūkā attīstīt uzņēmuma sociālo atbildību ES tirdzniecības politikā.

Pēc starptautiskās krīzes un tās nodarītā kaitējuma ekonomikai un sabiedrībai, un pēc debatēm, kas notika saistībā ar to, sabiedrības paustajām cerībām un politiskajām cerībām, ka tiks izdarīti secinājumi, mūsu kopējā pārliecība ir, ka Eiropas tirdzniecības politikai vairāk kā jebkad agrāk jāpalīdz sasniegt globalizācijas regulēšanas mērķus un jo īpaši tās sociālos un vides aizsardzības mērķus.

Šis regulējums attiecas uz valstīm un to ekonomiku, taču ir skaidrs, ka galvenie ekonomikas dalībnieki ir uzņēmumi un, konkrēti runājot, starptautiskās korporācijas — tie ir galvenie dalībnieki pasaules tirdzniecībā. Tieši tie ir guvuši vislielāko labumu no tirgus liberalizācijas ne tikai tāpēc, ka ir varējuši piekļūt klientiem, bet arī lai palielinātu to savas ražošanas daļu, kas notiek ārpus ES, un dažādotu savas piegādes darbības, bieži vien izmantojot valstis, kur ražošanas izmaksas ir zemas un, pats svarīgākais, kur sociālās un vides normas nepiemēro tik stingri.

Tirdzniecības liberalizācija ir bijusi saistīta ar sīvu konkurenci gan starp valstīm, kas vēlas piesaistīt ārvalstu ieguldītājus, gan starp uzņēmumiem. Tas pārāk bieži ir novedis pie nepieņemamiem pārkāpumiem saistībā ar darba apstākļiem, kā arī cilvēktiesību pārkāpumiem un kaitējuma videi.

Sākot no Bhopal katastrofas starptautiskā ķīmijas produktu ražotāja meitasuzņēmumā Indijā, kurā bija tūkstošiem upuru un par kuru mātesuzņēmums līdz šai dienai vēl nav sodīts, līdz naftas ieguves un kalnrūpniecības uzņēmumu rīcībai Āfrikā, Birmā un daudzās citās valstīs, kas iznīcina šo valstu vidi un pazemina to darba ņēmējus līdz vergu līmenim, un piemēru tam ir milzum daudz, sākot ar bērnu darbu Āzijas tekstilmateriālu rūpnīcās un beidzot ar lauksaimniecības arodbiedrības biedru slepkavībām Centrālamerikā. Tie visi ir vēl vairāk nepieņemami, ņemot vērā, ka tie bieži attiecas uz uzņēmumiem no rūpnieciski attīstītām valstīm, tostarp uz Eiropas uzņēmumiem, un to meitasuzņēmumiem un piegādes ķēdēm.

Tas pirms daudziem gadiem bija pamats debatēm un kampaņai, kuru, es varētu piebilst, šā Parlamenta deputāti vairākkārt atbalstīja, pieņemot rezolūciju par uzņēmumu sociālo atbildību un atbildību vides aizsardzības jomā. Sasniegtais progress uzņēmumu sociālās atbildības jomā vēl neatbilst debatēm par sociālajiem standartiem tirdzniecības nolīgumos, kas ir aplūkots Saïfi kundzes ziņojumā. Tas ir saprotams, jo tirdzniecības nolīgumi attiecas uz tiesību normām, kas ir saistošas valstīm, turpretim uzņēmumu sociālā atbildība ir brīvprātīgas saistības, kuras uzņemas uzņēmumi. Tomēr tajā pašā laikā tas ir paradoksāli, jo gan uzņēmumu sociālā atbildība, gan sociālās un vides aizsardzības klauzulas „dodas” vienā un tajā pašā virzienā, proti, globalizācijas virzienā, kas vairāk respektē cilvēktiesības un vidi un kas veicina ilgtspējīgu attīstību.

Tāpēc mēs ierosinām uzņēmumu sociālo atbildību iekļaut tirdzniecības nolīgumos un, konkrētāk sakot, uzņēmumu sociālās atbildības klauzulu iekļaut nodaļās par ilgtspējīgu attīstību, jo īpaši brīvās tirdzniecības nolīgumos (BTN), paredzot uzņēmumiem vairākas skaidras un pārbaudāmas saistības. Galvenokārt jābūt abpusējām saistībām starp Eiropas Savienību un tās partneriem, lai mudinātu uzņēmumus uzņemties uzņēmumu sociālās atbildības saistības un tos pārbaudītu: jānosaka kontaktpunkti ne tikai, lai veicinātu informācijas sniegšanu, bet arī saņemtu sūdzības no arodbiedrību pārstāvjiem un pilsoniskās sabiedrības; jānosaka prasība uzņēmumiem regulāri publicēt savas bilances, kas palielinās pārredzamību, un jānosaka prasība iesniegt ziņojumu, kā arī prasība uzņēmumiem ar pienācīgu rūpību veikt preventīvus pasākumus.

Visbeidzot, mēs ierosinām, ka uzņēmumu sociālās atbildības principu nopietnu pārkāpumu gadījumos un arī sociālo tiesību un sociālās un vides tiesību aktu pārkāpumu gadījumos, ir jābūt mehānismiem ...

(Priekšsēdētājs pārtrauca runātāju)

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs . – Es vēlētos visiem lūgt būt iecietīgiem, bet dažas lietas ir vienkārši nepieļaujamas. Jūsu uzstāšanās laiks ir četras minūtes. Neskatoties uz manu iejaukšanos, jūs runājāt vairāk nekā četras ar pusi minūtes. Es nosaku stingru kārtību ikvienam šā Parlamenta deputātam. Es cenšos būt pēc iespējas taisnīgāks, bet savas runas vidū jūs teicāt: „Es vēroju pulksteni”. Ja mēs vēlamies spraigākas debates, tas nebūt nenozīmē, ka mums savas runas jālasa ātrāk. Jums vajadzētu domāt ne tikai par saviem franču vēlētājiem — un tas attiecas uz visiem deputātiem, kuriem jāņem vērā ne tikai pašu elektorāts, — jo tīmekļa vietnē runu tulkojumiem var piekļūt visi Eiropas Savienības iedzīvotāji. Ja tulki nevarēs izsekot līdzi runai, pārējie Eiropas iedzīvotāji nebūs spējīgi saprast jūsu runu, jo tā būs nolasīta pārāk ātri. Tāpēc ikvienam vajadzētu sekot līdzi savam uzstāšanās laikam un neizmantot citu deputātu uzstāšanās laiku, jo tas galu galā samazina brīvā mikrofona procedūras garumu.

 
  
MPphoto
 

  William (The Earl of) Dartmouth (EFD) . – Priekšsēdētāja kungs! Šī ir otrā reize, kad esmu šajā plenārsēžu zālē un redzu, ka priekšsēdētājs pārtrauc kādu runātāju pārāk ātras runāšanas dēļ.

Es nezinu, cik bieži jūs pats runājat, bet jums vajadzētu saprast, ka šāda pārtraukšana pilnībā izjauc runu.

Šoreiz es absolūti nepiekrītu Désir kunga teiktajam, bet es tiešām domāju, ka tulki ir algoti darbinieki un, ja viņi nevar paspēt pārtulkot, tad tā ir viņu problēma. Priekšsēdētājam nav jāiejaucas tā, kā jūs to tikko izdarījāt.

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs . – Mans pienākums noteikti ir iejaukties. Jūs varat samaksāt simt metru skrējējam EUR 1 miljonu, lai viņš noskrietu simts metru distanci 10 sekundēs. Tomēr, pat ja jūs maksāsiet viņam EUR 100 miljonus, viņš nespēs to izdarīt piecās sekundēs. Mans pienākums ir pārtraukt deputātus, ja viņi runā pārāk ātri. Es 13 gadus esmu bijis šā Parlamentā deputāts un ļoti labi zinu, ka tad, kad tulki vairs nepaspēj iztulkot, viņi nospiež pogu un uz mana galda iedegas lampiņa. Jūs esat ļoti laipni lūgts to apskatīt. Pie tās ir uzraksts “lēnāk”. Es to jau esmu pieredzējis komitejās. Kādā brīdī tulki saka, ka pārtrauks darbu. Ja tad deputāts sūdzas, viss tiek apturēts, un runātājs nevar turpināt runāt.

(Starpsaucieni)

Berès kundze! Es daru to, ko arī jūs darāt savā komitejā — izskaidroju situāciju, kad ir sniegts norādījums par Reglamenta neievērošanu.

(Starpsaucieni)

Tas ir tieši tas pats.

 
  
MPphoto
 

  Karel De Gucht , Komisijas loceklis. – Priekšsēdētāja kungs! Es Jums apliecināšu, ka, ja man kādreiz būtu jāskrien 100 metri, man būtu nepieciešamas vismaz 15 sekundes, tāpēc ar mani nav liela problēma, vismaz ne šajā ziņā.

Vispirms es vēlos pateikties referentiem un Starptautiskās tirdzniecības (INTA) komitejai par šiem ziņojumiem, kuros ir aktualizēti svarīgi jautājumi attiecībā uz Eiropas Savienības tirdzniecības politikas ieguldījumu dažu publiskās politikas pamatmērķu sasniegšanā: cilvēktiesību ievērošanu, ekonomisko labklājību un sociālā taisnīguma īstenošanu, ilgtspējīgu attīstību un vides aizsardzības prasību ievērošanu, īpaši klimata sistēmas aizsardzību.

Jūs sapratīsiet, ka īsajā laikā, kas šodien ir manā rīcībā, nav iespējams iedziļināties katrā detaļā. Taču ļaujiet man minēt dažus vispārējus apsvērumus!

Šajos trīs ziņojumos ir aplūkoti daudzi kopīgi jautājumi. Tajos visos ir runāts par politikas saskaņotību un, konkrēti sakot, par nepieciešamību tirdzniecības politiku īstenot saskaņā ar ES vispārējiem mērķiem, jo īpaši saskaņā ar ekonomikas, sociālajiem un vides aizsardzības mērķiem. Es pilnībā atbalstu mērķi pilnā apmērā izmantot visus mūsu rīcībā esošos instrumentus šo mērķu sasniegšanai. Tajā pašā laikā jāuzsver, ka efektīvas rīcības pamatā ir jābūt tiem instrumentiem, kas ir visvairāk piemēroti attiecīgās problēmas novēršanai.

Manuprāt, tirdzniecības politika ir viens no galvenajiem instrumentiem, lai veicinātu un aizsargātu Eiropas Savienības sociālo modeli, tās vērtības un principus, un es apzinos, ka šajā ziņā ir lielas cerības. Taču mums ir jāpatur prātā, ka ne visas problēmas noteikti var atrisināt, izmantojot tirdzniecības politiku. Citas politikas var piedāvāt galvenos elementus vai pat labākas iespējas efektīviem risinājumiem. Mums arī jāapzinās, ka politiskās darbības centrā ir dažādu interešu līdzsvarošana. Tātad vienmēr būs jāizdara izvēle.

Problēmas atšķirsies arī atkarībā no tā, vai mēs izskatīsim autonomus instrumentus, piemēram, VPS, divpusējos vai daudzpusējos nolīgumus. Saïfi kundzes ziņojumā par cilvēktiesībām, sociālajiem un vides standartiem tirdzniecības nolīgumos ir atzīts, ka katra no šīm dimensijām sniedz atšķirīgas iespējas.

Kopumā starptautiskā sadarbība var pamudināt uz efektīvāku rīcību. Taču, lai dejotu tango, ir vajadzīgi divi. Mums jāņem vērā, kas ir pieņemams mūsu tirdzniecības partneriem un par kādu cenu.

Vienoties var būt īpaši grūti, ja runa ir par daudzpusējiem uzstādījumiem. ES ir vispārēji ieinteresēta uzlabot starptautisko pārvaldību, tostarp uzlabot dažādu rīcību saskaņotību dažādos forumos: PTO, SDO, starptautiskajās sarunās par klimatu u. c.

Šajos trīs ziņojumos ir izklāstīti vairāki iespējamie darbības virzieni šajā jomā. Mums jābūt pragmatiskiem un jāspēj ieraudzīt starp praktiskajiem pasākumiem, kas varētu izrādīties veiksmīgi īstermiņā, pasākumi, kas, visticamāk, palīdzēs sasniegt ilgāka termiņa mērķus. Mums ir jādomā tālredzīgi un ar vērienu. Taču Komisija vēlas, lai tirdzniecības politikai un mūsu darbībai tirdzniecības iestādēs būtu ietekme un rezultāti.

Tas attiecas arī uz mūsu divpusējiem darījumiem. Mūsu brīvās tirdzniecības nolīgumu noteikumu nolūks nav vienīgi apliecināt labus nodomus. Tiem jābūt „īstenojamiem”.

Pievēršoties Jadot kunga ziņojumam par klimata pārmaiņām, es vēlētos uzsvērt nepieciešamību nodrošināt, lai visas iespējas patiešām var efektīvi samazināt oglekļa emisijas noplūdes riskus un tiek īstenotas par saprātīgām izmaksām. Piemēram, mēs visi zinām, ka ierobežojoši pasākumi aktualizē vairākus problēmjautājumus: kā novērtēt, kā uzraudzīt u. c. Patiesībā mums ir jārīkojas uzmanīgi un jāizvērtē visi attiecīgie jautājumi, pirms neapdomīgi izdarām secinājumus. Tas nozīmē, ka ES noteikti būtu jāturpina izskatīt visas iespējas.

Attiecībā uz Désir kunga ziņojumu par uzņēmumu sociālo atbildību, es atzīmēju apgalvojumu, ka „Komisijas iniciatīvām drīzāk jākoncentrējas uz atbalstu, nevis uzņēmumu sociālās atbildības darbību regulēšanu”. Tomēr starp atbalstīšanu, regulēšanu un piespiešanu ir jānovelk smalka līnija — līnija, ko referents ir prasmīgi izpētījis, bet kas ietver daudzus politiskus un praktiskus apsvērumus. Turklāt uzņēmuma sociālā atbildība nevar aizstāt valstis vai atbrīvot tās no pienākuma ieviest jaunus tiesību aktus, tāpat kā valsts iestādes principā neīsteno uzņēmumu politiku. Ir lietderīgi atzīmēt, ka daudzi no šiem jautājumiem tiek ņemti vērā ESAO pamatnostādņu atjauninājumā starptautiskajiem uzņēmumiem, kas jāpieņem 2011. gadā. Šis ir viens piemērs tam noderīgajam darbam, kas tiek veikts un kurā mēs aktīvi piedalāmies.

Šodien apspriežamajos ziņojumos ir ietvertas ļoti specifiskas pamatnostādnes par iespējamajiem virzieniem, lai palielinātu vērienu, efektivitāti, konsekvenci un mūsu darbību pārredzamību attiecībā uz sociālajiem un vides noteikumiem BTN, ieskaitot noteikumus par uzņēmuma sociālo atbildību un klimata pārmaiņu jautājumiem. Lieki piebilst, ka Komisija turpinās izskatīt šīs pamatnostādnes. Saskaņā ar iebildumiem, kurus es jau minēju, jums vajadzētu paredzēt svarīgas atrunas par vairākiem punktiem, kā arī pilnīgu vienošanos par citiem.

Turpmākajos mēnešos vai gados, piemēram, nākamgad pārskatot VPS, mums būs daudz iespēju sīkāk pārrunāt šos jautājumus, tostarp saistībā ar gaidāmajām likumdošanas un piekrišanas procedūrām. Eiropas Komisija kopā ar Eiropas Parlamentu ir gatava izskatīt piemērotus, efektīvus un praksē īstenojamus līdzekļus, lai nodrošinātu, ka tirdzniecības politika pienācīgi atspoguļo sabiedrības intereses. Pamatprincipam ir jābūt uzmanīgai, analītiskai politikas veidošanai, pamatojoties gan uz tālredzīgiem mērķiem, gan arī uz reālām izredzēm.

 
  
MPphoto
 

  David Martin , Ārlietu komitejas atzinuma sagatavotājs. – Priekšsēdētāja kungs! Vai Eiropas tirdzniecības politikai vienkārši jāparedz gūt lielākas ekonomiskās priekšrocības, vai arī tā jāizmanto, lai atbalstītu un veicinātu vispārīgākus mūsu mērķus — ilgtspējīgu vides politiku, cīņu pret klimata pārmaiņām, mūsu sociālo modeli un cilvēktiesību un demokrātisko vērtību veicināšanu? Visi trīs runātāji pirms manis, trīs referenti, apstiprināja, ka atbildei uz šo jābūt apstiprinošai, un man ir prieks, ka tā domā arī komisāra kungs. Patiešām, mēs savos divpusējos tirdzniecības nolīgumos jau iekļaujam cilvēktiesības, vides aizsardzības un darba standartus. Bet jautājums ir šāds: vai mēs to darām tā, lai varētu nodrošināt šo standartu pareizu piemērošanu un atbilstību tiem?

Šā Parlamenta Cilvēktiesību apakškomitejai ir nopietnas šaubas par to, cik efektīva ir bijusi mūsu līdzšinējā darbība. Attiecībā uz turpmākajiem tirdzniecības nolīgumiem mēs — pirms jebkādu nolīgumu īstenošanas — gribētu pārliecināties, ka ir izvērtēta BTN ietekme uz cilvēktiesībām, lai pārliecinātos, ka nolīgums sniedz ne tikai ekonomiskus labumus, bet veicina arī cilvēktiesību ievērošanu.

Mēs uzskatām, ka brīvās tirdzniecības nolīgumu apturēšana cilvēktiesību pārkāpumu dēļ ir jāpadara pārredzamāka un pieejamāka, un es atzīstu, ka De Gucht kungs ir sācis tā rīkoties Korejas brīvās tirdzniecības nolīguma gadījumā.

Mēs uzskatām, ka attiecībā uz VPS+ labuma guvējiem jāizvirza saskaņotāki un taisnīgāki kritēriji, lai pārliecinātos, ka atbilstība vides, sociālajiem un cilvēktiesību standartiem ir augstā līmenī un paliek nemainīga.

Saïfi kundze, Désir kungs un Jadot kungs skaidri norādīja, ka tirdzniecību nedrīkst uzskatīt par pašmērķi, bet tai ir jābūt daļai no plašākas globālās stratēģijas godīgākas, drošākas, veselīgākas planētas veicināšanai.

 
  
MPphoto
 

  Filip Kaczmarek , Attīstības komitejas atzinuma sagatavotājs.(PL) Priekšsēdētāja kungs! Es priecājos, ka De Gucht kungs, Désir kungs un Saïfi kundze ļoti labi saprot, ka, ja mums būs vienlīdzīgi tirdzniecības nosacījumi un pēc tam standarti (un es domāju standarti plašā nozīmē, tostarp cilvēktiesību, sociālie un vides standarti), tad ir jāveic plaša saskaņošana. Šie standarti ir ārkārtīgi svarīgs jautājums ne tikai pasaules tirdzniecībai, bet arī sadarbībai attīstības jomā, un, vēl svarīgāk, to vērtību veicināšanai, kuras mēs saucam par pamatvērtībām.

Attīstības komiteja ir iesniegusi apspriešanai vairākas piezīmes par Saïfi kundzes ziņojumu. Piemēram, mums ir žēl, ka Eiropas Savienībai nav vispārējas nostājas attiecībā uz to, kādā veidā uzņēmumi izpilda savas saistības cilvēktiesību jomā. Tas rada iespēju dažiem uzņēmumiem un dalībvalstīm ignorēt šos standartus. Starptautiskajā Darba organizācijā mums ir jāuzstāj uz to, lai atbilstība pamatstandartiem būtu priekšnosacījums tirdzniecības nolīgumu slēgšanai.

 
  
MPphoto
 

  Catherine Grèze , Attīstības komitejas atzinuma sagatavotāja.(FR) Priekšsēdētāja kungs! Ja drīkst, iesākumā es vēlos Attīstības komitejas vārdā atkārtoti minēt vairākas galvenās idejas.

Es vēlētos atkārtot, ka klimata pārmaiņas ietekmē tieši visneaizsargātākos iedzīvotājus, tostarp pamatiedzīvotājus, un tādēļ ir būtiski, lai tie piedalās politikas veidošanā, īpaši tirdzniecības politikas veidošanā.

Nākošais, es vēlos atkārtot, ka ES tirdzniecības politikai ir jābūt saderīgai ar cīņu pret klimata pārmaiņām un nabadzību. Mēs pieprasām vides klauzulas iekļaut visos ES un Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) tirdzniecības nolīgumos, sniegt pārskatu par tīras attīstības mehānismiem, tehnoloģiju reālu pārveidošanu un biopirātisma apkarošanu.

Visbeidzot, bet ne mazāk svarīgi, tā kā 20 % no emisijām rada transports, mums jāveido īsi izplatīšanas kanāli, pirmkārt un galvenokārt lauksaimniecībā, kas radīs jaunas darba vietas gan mūsu pašu valstīs, gan arī jaunattīstības valstīs un samazinās mūsu emisijas.

 
  
MPphoto
 

  Pervenche Berès , Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas atzinuma sagatavotājs.(FR) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs! Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas vārdā mēs piekrītam Désir kunga un Starptautiskās tirdzniecības komitejas sagatavotā ziņojuma loģikai. Mūsu komitejā, tāpat kā citur, viens no dedzīgāk apspriestajiem jautājumiem ir jautājums par uzņēmuma sociālās atbildības nolūku. Vai tas ir pašmērķis, vai arī būtu jārada likumi, kad to piemēros daudzi uzņēmumi? Šīs debates nav viennozīmīgas, tās mudina mūs attīstīt mūsu domāšanu attiecībā uz uzņēmumu pārvaldību, kā arī saskaņot šīs abas debates.

Nodarbinātības un sociālo lietu komitejā mēs uzskatām, ka sociālā atbildība ir svarīga, ja mēs ar tirdzniecības nolīgumu palīdzību vēlamies apkarot nodokļu nemaksāšanu un nelegālo nodarbinātību. Mēs arī uzskatām, ka ir būtiski palielināt ieinteresēto pušu informētību par uzņēmumu sociālo atbildību, arodbiedrībām, sociālo dialogu, un šajā procesā pilnībā jāiesaistās Eiropas uzņēmumu padomēm, jo tās sniedz diezgan būtisku ieguldījumu. Mēs arī uzskatām, ka, lai nodrošinātu šo instrumentu pilnīgu izmantošanu, ir būtiska nozīme Apvienoto Nāciju Organizācijas Cilvēktiesību padomei un tās iniciatīvai „Aizsardzība, cieņa un līdzeklis”, un mums tas ir jāizmanto.

Mēs arī uzskatām, ka uzņēmumu sociālā atbildība ir konkurētspējas vairošanas instruments, kas ir jāizpēta. Tomēr, atkārtošu, ja ir panākta vienprātība, ja uzņēmumu sociālā atbildība ir definēta, nosakot standartus, kas beidzot ir vispārpieņemti, tai jābūt veiksmīgai, neaizstājot darba noteikumus vai koplīgumus.

Visbeidzot, mēs uzskatām, ka uzņēmumu sociālajai atbildībai, tostarp tirdzniecības nolīgumos noteiktajai, ir jābūt dinamiskai un jārada iespēja pielāgoties jaunām apgūstamajām nozarēm.

 
  
MPphoto
 

  Richard Howitt , Nodarbinātības un sociālo lieto komitejas atzinuma sagatavotājs. – Priekšsēdētāja kungs! Tā kā es ilgāk nekā trīs parlamentāros sasaukumus esmu šā Parlamenta referents par uzņēmumu sociālo atbildību, es ļoti atzinīgi vērtēju sava kolēģa Harlem Désir kunga iniciatīvu par tirdzniecību un uzņēmumu sociālo atbildību.

Uzņēmumi bieži vien apgalvo, ka viņiem jāievieš uzņēmumu sociālā atbildība, un šī iniciatīva parāda, ka tas būtu jādara arī valsts politikā. Es ļoti ceru, ka komisārs De Gucht atspoguļos šos ieteikumus paziņojumā par jauno tirdzniecības politiku.

Pēdējos gados arī mans darbs aizvien vairāk bijis saistīts ar Eiropas interešu pārstāvēšanu, veicinot globālus uzņēmumu sociālās atbildības mehānismus. Tāpēc, tā kā es atzinīgi vērtēju ESAO pamatnostādnes, kas, manuprāt, šobrīd ir galvenais starptautiskais uzņēmumu sociālās atbildības standarts un arī standarts, ko parakstījušas valdības, es stingri atbalstu 25. punktu, ka turpmākajos ES tirdzniecības nolīgumos būtu sevišķi jāatsaucas uz šīm pamatnostādnēm.

Komisija oficiāli vada valsts kontaktpunktus saskaņā ar šīm pamatnostādnēm, un es ceru, ka tiks pārskatītas arī šīs saistības.

Tā kā es esmu profesora John Ruggie konsultants uzņēmējdarbības un cilvēktiesību jautājumos, es atbalstu prasību ziņojuma Q apsvērumā, kas paredz uzņēmumiem rīkoties ar pienācīgu rūpību, un izsaku atzinību iepriekšējai Zviedrijas prezidentūrai par tās pilnīgo atbalstu ANO īpašo pārstāvju ieteikumiem attiecībā uz Padomes secinājumiem.

Komisijai attīstot savu jauno kompetenci ieguldījumu jomā, komisāram noteikti ir jāizlasa J. Ruggie stingrā kritika par cilvēktiesību apsvērumu neievērošanu valdībās.

Kā Globālās ziņošanas iniciatīvas konsultatīvās padomes loceklis es varu ne tikai apstiprināt pārredzamības mērķi 15. punktā, bet arī pieprasīt, lai gaidāmajā sabiedriskajā apspriešanā ar Komisiju par tādas informācijas atklāšanu, kas nav saistīta ar finansēm, izšķiroši tiktu ieviests princips, kas paredz integrētu ziņošanu par uzņēmumu ietekmi uz finanšu, sociālajiem, vides aizsardzības un cilvēktiesību aspektiem.

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs. – Es gribētu jums vēlreiz atgādināt. Šoreiz es atturējos pārtraukt deputātu īsi pirms viņa uzstāšanās laika beigām. Tomēr tikko kā viņš pārtrauca runāt, tulki teica: „Viņš patiešām runā pārāk ātri. Diemžēl.” Es vēlētos deputātiem lūgt saglabāt normālu runas ātrumu.

 
  
MPphoto
 

  Daniel Caspary , PPE grupas vārdā.(DE) Priekšsēdētāja kungs, Wieland kungs, dāmas un kungi! Es vēlos paust atzinību visiem trīs referentiem par viņu ziņojumiem. Es domāju, ka diskusijas un sarunas par šiem trīs ziņojumiem bija ļoti labs piemērs tam, kā mēs varam panākt kopīgu nostāju Parlamentā attiecībā uz tādiem svarīgiem jautājumiem kā šis.

Es galvenokārt vēlos koncentrēties uz vienu lietu. Man ir radies iespaids, ka šajos trīs ziņojumos mēs esam ļoti sīki apsprieduši tirdzniecības politikas ieguldījumu visās trīs ziņojumos aplūkotajās politikas jomās. Attiecībā uz Désir kunga ziņojumu, kas ir par uzņēmumiem, Saïfi kundzes ziņojumu, kas ir par cilvēktiesībām un vides standartiem, un Jadot kunga ziņojumu, kas ir par klimata pārmaiņām, mēs esam ļoti rūpīgi izvērtējuši, ko tirdzniecības politika var sekmēt šajās citās politikas jomās. Tomēr es bieži domāju, ko šīs atsevišķās politikas jomas pašas varētu panākt. Vai mēs vides aizsardzības un sociālās politikas veidotājiem un politikas veidotājiem citās jomās pietiekami stingri prasām, lai viņi pilda savus pienākumus attiecībā uz saviem jautājumiem?

Lai nepieļautu, ka mēs pārprotam viens otru, man jāsaka, ka mums visiem ir jāvienojas par mērķiem. Tomēr dažreiz mani māc bažas, ka mēs pārslogojam tirdzniecības politiku, kad citās politikas jomās arvien biežāk pienākumi netiek pildīti. Viens piemērs šim ir vides aizsardzības politikas veidotāji Kopenhāgenā, kam neizdevās atrast risinājumu klimata pārmaiņu politikas jomā. Tas izraisīja tirdzniecības politikas pārslogošanu, uzliekot tai pienākumu novērst visus šos trūkumus.

Es būtu ļoti pateicīgs, ja mēs šeit Parlamentā tuvāko nedēļu un mēnešu laikā varētu pievērst pastiprinātu uzmanību tam, kā citas politikas jomas varētu palīdzēt tirdzniecības politikai šajā ziņā. Tādēļ es gribētu, lai mēs nākotnē teiktu: „tirdzniecība un ...”, nevis vienmēr apspriestu visu pārējo un tikai pēc tam arī tirdzniecību.

 
  
MPphoto
 

  Kriton Arsenis , S&D grupas vārdā.(EL) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs! Esmu pārliecināts, ka jūsu dienesti bieži skaidro, ka noteiktus vajadzīgos pasākumus klimata pārmaiņām nevar veikt un piemērot.

Tomēr klimata pārmaiņu draudi ir tik milzīgi, ka jautājums nav par to, kas tiks piemērots, bet kādā veidā mēs varam risināt šo problēmu, kā mēs varam atrast veidus, lai piemērotu nepieciešamos pasākumus.

Viens risinājums, kas tiek apspriests saistībā ar tirdzniecības ieguldījumu klimata pārmaiņām, ir robežšķērsošanas nodokļu pielāgojumi, nodoklis, ar ko apliek importu no valstīm, kuras neveic tādus pašus pasākumus attiecībā uz klimata pārmaiņām, kā mēs.

Mums ir arī jāpārbauda šķēršļi šādu preču tirdzniecībai. Ūdens ir vietējais resurss, un tomēr tajā pašā laikā tādas valstis kā Francija un Beļģija ir vienas no Eiropas lielākajām ūdens Eiropas eksportētājvalstīm un lielākajām importētājvalstīm Eiropā.

 
  
MPphoto
 

  Metin Kazak , ALDE grupas vārdā.(BG) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, dāmas un kungi! Vispirms es vēlos pateikties visiem trim referentiem, Saïfi kundzei, Désir kungam un Jadot kungam, par labo darbu, ko viņi ir padarījuši, sagatavojot savus ziņojumus. Es atzinīgi vērtēju aicinājumu izstrādāt juridiski saistošas klauzulas noteikumus cilvēktiesību standartiem starptautiskās tirdzniecības nolīgumos un atbalstu ideju uzmanību koncentrēt uz to īstenošanu.

Es vēlos galveno uzmanību pievērst atbilstībai darba tiesību aktiem un īpaši attiecībā uz sievietēm un bērniem valstīs, ar kurām Eiropas Savienība tirgojas. Gan vispārējā preferenču sistēma, gan VPS+ ir efektīvi instrumenti demokrātisko vērtību veicināšanai partnervalstīs. Tomēr jāizveido ciešāka saikne starp cilvēktiesību klauzulām un VPS+. Ir jāpastiprina koordinācija starp Pasaules Tirdzniecības organizāciju, no vienas puses, un ANO Augsto komisāru cilvēktiesību jautājumos un Starptautisko Darba organizāciju, no otras puses. Šā iemesla dēļ es uzskatu, ka Starptautiskajai Darba organizācijai ir jāpiešķir oficiāla novērotāja statuss Pasaules Tirdzniecības organizācijā.

Pēdējais, bet ne mazāk svarīgais jautājums ir tas, ka, tā kā mēs esam Eiropas iedzīvotāju pārstāvji, mums vajadzētu būt sīki informētiem par starptautisko tirdzniecības nolīgumu sarunām, paturot prātā jaunās pilnvaras, kas piešķirtas Eiropas Parlamentam saskaņā ar Lisabonas līgumu.

Attiecībā uz Yannick Jadot kunga ziņojumu mums, protams, ir jāveicina „zaļā” tirdzniecība. Tomēr mums vajadzētu būt ļoti uzmanīgiem, identificējot, kuras preces ir „zaļas”. Tāpat mums ir jāliek lielāks uzsvars uz videi draudzīgu atjaunojamo enerģijas avotu radīšanu, nevis fosilā kurināmā subsidēšanu.

Vides aizsardzības godīga cenas noteikšana saskaņā ar pasaules klimata aizsardzības standartiem ir vēl viens svarīgs jautājums šajā ziņojumā, kuru es vērtēju atzinīgi. Tā kā nav izredžu tuvākajā nākotnē noslēgt daudzpusēju klimata nolīgumu, ir svarīgi Eiropas līmenī izstrādāt mehānismu, lai ierobežotu oglekļa dioksīda emisijas. Es domāju, ka obligātajos ilgtspējības kritērijos ir jāiekļauj gan biodegviela, gan biomasa, ņemot vērā to pretrunīgo ietekmi uz vidi.

Es gribētu vēlreiz pateikties visiem saviem kolēģiem un ceru, ka šiem ziņojumiem būs patiešām nozīmīga ietekme uz sarunām par starptautiskajiem nolīgumiem.

 
  
MPphoto
 

  Keith Taylor , Verts/ALE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs! Es biju Zaļo/EFA grupas ēnu referents gan Saïfi kundzes, gan Désir kunga ziņojumiem. Mēs tos vērtējam atzinīgi, jo tie ir svarīgi soļi uz priekšu, lai nodrošinātu labākus cilvēktiesību, sociālās un vides standartus valstīs, kas ir mūsu tirdzniecības partneri.

Ja šīs valstis vēlas veikt tirdzniecību ienesīgajos ES tirgos, mums būtu jāmudina tās pieņemt pienācīgus un stabilus standartus arī savās valstīs. Uzlabošanas nodrošināšana, tirdzniecības nolīgumos iekļaujot obligātas klauzulas un prasības, ir viens no veidiem, kā to panākt.

Saïfi kundze, kura kā referente paveica lielisku darbu, konstruktīvi apspriež dažādos līmeņus un cilvēktiesību aspektus, kā arī vides un sociālos standartus dažādos līmeņos. Mēs piekrītam Saïfi kundzes ierosinājumam izveidot Pasaules Vides aizsardzības organizāciju un stiprināt SDO statusu. Mums patika nodaļa par ilgtspējīgu attīstību BTN, bet mēs vēlamies, lai šie standarti būtu saistoši, nevis brīvprātīgi. Tāpat VPS shēmām jāpiešķir spēks un jābūt izpildāmām.

Bet mēs nevarējām piekrist referentei, ka cilvēktiesību klauzula brīvās tirdzniecības nolīgumā ar Kolumbiju bija apmierinoša. Faktiski mēs domājām, ka tā ir bezjēdzīga, šabloniska cilvēktiesību klauzula, kas padara par izsmieklu Parlamenta centienus šajā jautājumā.

Pievēršoties Désir kunga ziņojumam, mēs pilnībā piekrītam viņa teiktajam, ka starptautiskie uzņēmumi ir avots negatīvai ietekmei uz vidi un mūsu sociālajiem standartiem. Tie ir guvuši labumu no tirdzniecības liberalizācijas un izmantojuši lētu darbaspēku un vēl biežāk arī lētus materiālus, taču nav spējuši pietiekami pārdalīt bagātību, ko tie radījuši uz citu rēķina.

Mēs esam veiksmīgi grozījuši abus ziņojumus un balsosim „par” tiem. Noslēgumā es gribētu ļoti ātri uzsvērt, ka ir jādara vairāk, lai cilvēktiesībām un sociālajai atbildībai piešķirtu prioritāti. Mums tas jādara, ieviešot obligātas prasības, nevis paļaujoties uz brīvprātības principu.

 
  
MPphoto
 

  Peter van Dalen , ECR grupas vārdā.(NL) Priekšsēdētāja kungs! Saïfi kundze ir sagatavojusi pārliecinošu ziņojumu. Tīri komerciālas intereses nekad nedrīkst sagādāt rūpes mūsu līdzcilvēkiem citās valstīs, jo īpaši jaunattīstības valstīs. Es ar to domāju arī valstis, kurās kristieši un citas reliģiskās minoritātes tiek vajātas savas pārliecības dēļ. Piemēram, ES ir tirdzniecības attiecības ar Pakistānu. Mēs tagad cenšamies dot šai valstij papildu tirdzniecības priekšrocības, lai pēc plūdiem palīdzētu tai nostāties atpakaļ uz kājām. Izmantosim mūsu tirdzniecības attiecības, lai Pakistānā atmaskotu vajāšanu reliģiskās pārliecības dēļ un zaimojošos tiesību aktus. Šajā saistībā es vēlos pieminēt arī sarunas starp Eiropas Savienību un Indiju. Eiropa nedrīkst pakļauties Indijas spiedienam neiekļaut jaunajā tirdzniecības nolīgumā jautājumus, kas nav saistīti ar tirdzniecību. Cilvēktiesības un bērnu darbaspēku nedrīkst aplūkot atsevišķi no tirdzniecības un ieguldījumiem. Es aicinu Komisiju un savus kolēģus pieņemt stingru nostāju šajā jautājumā saskaņā ar 2009. gada marta Eiropas Parlamenta rezolūciju.

 
  
MPphoto
 

  Helmut Scholz , GUE/NGL grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, De Gucht kungs, dāmas un kungi! Ir pamatots iemesls tam, kāpēc mēs kopīgās debatēs apspriežam šos trīs ziņojumus. Es vēlētos pateikties visiem trīs referentiem par viņu izcilo darbu. Visi ziņojumi skaidri parāda, ka visas Eiropas Parlamenta grupas grib skatīt ES tirdzniecības politiku plašākā kontekstā.

Grūtajiem laikiem ar vienpusēju ārējo ekonomisko palīdzību vajadzētu būt pagājušiem. Tāpēc šodienas diskusija notiek ļoti piemērotā laikā, jo mūsu debates balstās uz tirdzniecības stratēģiju, kuru izklāstīja De Gucht kungs un kurā jāiekļauj gan vairāki priekšlikumi un apsvērumi, gan arī konkrēti projekti.

Ir atzīts, ka visas cilvēces kopīgie uzdevumi ir klimata, vides un cilvēka cieņas aizsardzība, kā arī nabadzības novēršana visā pasaulē. Šie uzdevumi ir daudz svarīgāki par tradicionālās tirdzniecības interesēm. Tomēr ir būtiski šos mērķus iekļaut mūsdienu tirdzniecības politikā.

Eiropas ekonomikas labākajās interesēs ir palielināt tiesiskumu un sociālo labklājību, kā definēts tautas attīstības indeksā. Tas nodrošinās veiksmīgu sadarbību ar citām tautsaimniecībām. Šie jautājumi zināmā mērā ir iekļauti uzņēmumu sociālajā atbildībā, bet tos nevar īstenot bez valsts satvara.

Es vēlos uzsvērt, ka mana grupa vēlas, lai daži no šajos trīs ziņojumos aplūkotajiem punktiem tiek virzīti tālāk. Lai gan mēs atzinīgi vērtējam to, ka uzņēmumi pēc savas iniciatīvas uzņemas sociālo atbildību, tas ir fakts, ka tūkstošiem cilvēku visā pasaulē katru dienu atklāj, ka viņu tiesības labākajā gadījumā pastāv tikai uz papīra un ikdienas darbā tiek vienkārši ignorētas. Apstākļi apakšuzņēmumiem un piegādātājiem, tostarp izejvielu ražotājiem, bieži vien ir šausmīgi. Tas ir redzams filmās par bērnu darbaspēku šokolādes ražošanas nozarē.

Lai iegūtu ilgtspējīgu, nepārtrauktu izejvielu un enerģijas piegādi, kā aprakstīts jūsu stratēģijā, De Gucht kungs, mums ir jāņem vērā šie trīs ziņojumu aspekti!

 
  
MPphoto
 

  William (The Earl of) Dartmouth , EFD grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs! Tirdzniecība nodrošina savstarpēju labklājību, un es uzsveru vārdu „savstarpēju”. No tā izriet, ka tirdzniecības politiku gandrīz nekad nevajadzētu apgrūtināt ar politisko darba kārtību.

Personīgi es šodien jūtu lielu cieņu pret šo trīs ziņojumu referentiem, bet par ziņojumu pamatā esošo filozofiju ir daudz balsots, un lielākoties tā ir noraidīta.

Tas, ko mēs redzam, ir mēģinājums manipulēt ar Eiropas Savienības tirdzniecības politiku — ar ko diemžēl Apvienotā Karaliste ir pašlaik saistīta — nolūkā īstenot slepenu lielu sociālistu darba kārtību, kas pastāvīgi tikusi noraidīta.

Politiskā līmenī referentu mahinācijas ir diezgan iespaidīgas. Taču, tā kā es esmu demokrāts, man ir jāsaka „nē!”, un tāpēc mēs rītdien balsosim pret.

 
  
MPphoto
 

  Laurence J.A.J. Stassen (NI) . – (NL) Priekšsēdētāja kungs! Klimata pārmaiņu cēloņu un seku pamatā ir teorija, bet tai, šķiet, ir vairāk reliģiska veida pārliecība. Tomēr viss ir pakārtots šai reliģijai, kas redzams, lasot šo ziņojumu par starptautisko tirdzniecību. Mums piedāvā īstu diplomātiju attiecībā uz klimata jautājumiem, proti, Eiropas Savienība ir laimīga veikt uzņēmējdarbību, bet tikai saskaņā ar stingriem noteikumiem par nekaitīgumu klimatam (tieši tā, kā tas patīk Eiropas Savienībai) tā, it kā šie tirdzniecības partneri nevēlētos neko vairāk kā nekavējoties attīstīt vienotu tirgu. Galu galā eksports nozīmē transportu, un transports ir ļoti slikts globālajām CO2 emisijām. Eiropa patiešām palīdzēs jaunattīstības valstīm ar šo — jo īpaši tām valstīm, kas, piemēram, atkarīgas no konkurējošu lauksaimniecības produktu eksporta. Kāds tam sakars ar Eiropas Savienību? Priekšsēdētāja kungs! Dokumentā trūkst izpratnes par ekonomiku. Es citēšu Jadot kunga ziņojuma 57. punktu: „pauž nožēlu, ka lielu starptautiskās tirdzniecības daļu veido homogēnas preces, kuras tikpat viegli varētu ražot vietēji”. Citāta beigas. Kāds ekonomikas ģēnijs to izdomāja? Ikviens, kam ir kaut mazumiņš ekonomiskās izglītības, zinās ekonomikas principu, ka specializācija un tirdzniecība ir ekonomikas izaugsmi veicinošs spēks. Naivie pamatojumi šajā ziņojumā būtu graujoši pasaules ekonomikai. Nav brīnums, ka lielākā daļa pilsoņu un uzņēmumu var iztikt bez Eiropas klimata mērķiem. Tomēr Eiropa joprojām uzstāj un izstrādā virkni absurdu klimata mērķu. Jaunajām tirgus ekonomikas valstīm, piemēram, Ķīnai un Indijai, tie ir vienaldzīgi, un tās gūs peļņu no Eiropas labprātīgajiem pašas noteiktajiem ierobežojumiem. Kurš beigās maksās par dzīšanos pakaļ Eiropas utopijai? Tie būs pilsoņi un uzņēmumi.

 
  
MPphoto
 

  Małgorzata Handzlik (PPE) . – (PL) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs! Vispirms es vēlos pateikties Désir kungam par ļoti labo sadarbību, izstrādājot ziņojumu par uzņēmumu sociālo atbildību starptautiskās tirdzniecības nolīgumos. Es šim ziņojumam biju ēnu referents no Eiropas Tautas partijas (Kristīgiem demokrātiem). Par uzņēmumu sociālo atbildību jau kādu laiku tiek runāts debatēs par starptautisko tirdzniecību, un to parāda atsauces uz sociālo atbildību nesen apspriestajos tirdzniecības nolīgumos starp Eiropas Savienību un tādām valstīm kā Dienvidkoreja, Kolumbija un Peru.

Es priecājos, ka ar šo ziņojumu Parlaments ir uzsvēris nepieciešamību turpināt paplašināt šo atsauču izmantošanu, kuras šajā ziņojumā pieprasa uzņēmumu sociālās atbildības klauzulas. Es esmu pārliecināta, ka šādu klauzulu iekļaušana starptautiskos nolīgumos veicinās uzņēmumu sociālās atbildības instrumentu lielāku atpazīstamību un mudinās uzņēmumus pašiem tos piemērot plašāk. Mums nevajadzētu aizmirst, ka pienācīga šo instrumentu darbība lielā mērā ir atkarīga no pašu uzņēmumu gribas, jo tieši uzņēmumi ir tie, kas nolemj pārsniegt juridiski saistošos standartus.

Dāmas un kungi! Manas nesenās vizītes laikā Indijā es jautāju uzņēmējiem, ar kuriem man bija iespēja tikties, par to, ko viņi dara uzņēmumu sociālās atbildības jomā. Visi tie minēja ļoti konkrētus piemērus par pasākumiem, ko viņi veic šajā jomā. Tas manī personīgi rada lielu optimismu. Es ceru, ka Désir kunga ziņojums būs jauns signāls par Eiropas Savienības veiktajiem pasākumiem un veicinās arvien plašāku uzņēmumu sociālās atbildības standartu piemērošanu.

 
  
MPphoto
 

  George Sabin Cutaş (S&D) . – (RO) Priekšsēdētāja kungs! Es vēlētos izteikt atzinību Yannick Jadot kungam par vērienīgajiem priekšlikumiem, ko viņš ir izvirzījis šajā ziņojumā, un īpaši par gatavību panākt kompromisu ar visām politiskajām grupām, kas iesniedza grozījumus.

Mums ir jāatzīst, ka ir bijuši nozīmīgi brīži, kad Eiropas Savienībai ir bijusi iespēja runāt vienā balsī. Viens no tiem bija Kopenhāgenā, kad visa planēta gaidīja, lai Eiropas Savienība uzņemas vadošo lomu cīņā ar klimata pārmaiņām un vada tajā pašā virzienā arī piesardzīgās valstis. Diemžēl cerības netika attaisnotas, un vilšanās bija tieši proporcionāla.

Var izdarīt secinājumu, ka Eiropas Savienībā trūka vienprātības. Ir valstu valdības, kas tiešām nav gatavas uzņemties būtiskas saistības attiecībā uz siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu. Viens nepārprotams izskaidrojums tam varētu būt ekonomikas un finanšu krīze, kas ir mazinājusi valstu entuziasmu apņemties izstrādāt vērienīgu klimata politiku.

Tomēr cīņai ar klimata pārmaiņām gan vietējā, gan pasaules līmenī ir jābūt visu pasaules valstu pastāvīgām rūpēm. Runa nav tikai par apdraudējumu turpmāko paaudžu nākotnei, bet arī par vispasaules taisnīgumu.

Nav godīgi, ka jaunattīstības valstīm ir jāmaksā par globālo sasilšanu, kamēr rūpnieciski attīstītās valstis pragmatiski rūpējas tikai pašas par savām vajadzībām. Ir vajadzīga īsta ziemeļu–dienvidu solidaritāte.

Tieši šā iemesla dēļ es Kankunas samitu uzskatu par iespēju censties sasniegt vairāk par darbības nolīgumu. Kankunai ir jānozīmē globāls, juridiski saistošs nolīgums, kas palīdzēs par diviem Celsija grādiem samazināt globālo sasilšanu.

Ir vajadzīga arī pārbaudes procedūra, kas būt skaidrāk definēta nekā Kopenhāgenā noteiktā procedūra. Turklāt tikai Eiropas Savienības centieni vien cīņā ar klimata pārmaiņām nevar garantēt nolīguma panākumus laikposmam pēc 2012. gada. Mums ir veiksmīgi jāpārliecina arī citas puses uzņemties vērienīgākas saistības, lai samazinātu gāzu emisijas, tostarp siltumnīcefekta gāzu emisijas.

Visbeidzot, bet ne mazāk svarīgi, es gribētu minēt starptautiskās tirdzniecības saistību ar klimata pārmaiņām. Tirdzniecība ir svarīgs instruments, lai jaunattīstības valstīm nodotu tehnoloģijas. Tāpēc ir jālikvidē šķēršļi „zaļajai” tirdzniecībai. Tas varētu nozīmēt likvidēt tarifus „zaļajiem” produktiem, vismaz Pasaules Tirdzniecības organizācijā. Tajā pašā laikā mums ir jāzina globālais darba un ražošanas sadalījums, ko izraisa pašreizējā tirdzniecības sistēma, kas balstīta uz transportu. Tāpēc nobeigumā es lūdzu veicināt vietējo ražošanu Eiropas Savienībā.

 
  
MPphoto
 

  Catherine Bearder (ALDE) . – Priekšsēdētāja kungs! Es vēlos norādīt komisāra kungam, ka uzņēmumu sociālās atbildības jēdziens un prakse pēdējo desmit gadu laikā ir ātri izplatījusies uzņēmējdarbības sektorā. Kurš gan var iebilst pret tādām pamatvērtībām kā uzņēmumu laba izturēšanās pret saviem darbiniekiem, cilvēktiesību ievērošana un vides aizsardzība?

Tomēr līdz pat šodienai saikne starp tirgotāju un uzņēmumu atbildību labākajā gadījumā ir vāja, un strīdu ir pārpilnam. Starptautisko tirdzniecību reglamentē valstu savstarpējie nolīgumi, bet vai uzņēmuma sociālajai atbildībai ir jābūt saistībām, kurām uzņēmumiem ir jāpiesakās? Vai arī tās var ievērot brīvprātīgi?

Eiropas pilsoni kļūst informētāki. Pēdējā laikā tik daudz notikušās katastrofas — ne tikai BP naftas noplūde — ir pierādījušas, ka ir jāuzrauga standarti un ētiskie principi, saskaņā ar kuriem mūsu Eiropas uzņēmumi veic darbību ārvalstīs.

Vienkāršie eiropieši vairs nevēlas atzīt un atbalstīt starptautiskās tirdzniecības izplešanos vienīgi ekonomisku motīvu dēļ. Ja tirdzniecība iznīcina dabisko vidi un pazemina vietējo iedzīvotāju dzīves līmeni, mēs sakām, ka nu reiz pietiek! Tikai valdības var noteikt standartus, nodrošinot, ka tie, kas rīkojas ētiski un pārredzami, neatrodas neizdevīgākā stāvoklī par tiem, kas tā nerīkojas.

Eiropas Savienībai ir jāmudina uzņēmumus ieviest uzņēmumu sociālo atbildību un ziņot par to visās uzņēmējdarbības aktivitātēs gan savā valstī, gan ārvalstīs. Ja tas netiks darīts, pastāv iespējamība, ka uzņēmumu sociālā atbildība nebūs nekas daudz vairāk kā tikai izrādīšanās dažu starptautisko uzņēmumu sabiedriskajās attiecībās.

Es atzinīgi vērtēju šo pašiniciatīvas ziņojumu, kurā Komisija tiek aicināta panākt, lai uzņēmumu sociālā atbildība būtu ES starptautiskās tirdzniecības nolīgumu centrā. Mums jāgarantē, lai rūpes par ilgtspējīgu attīstību un darba tiesību ievērošana paliktu vienlīdz svarīga, arī īstenojot Eiropas Savienības komerciālās intereses ārvalstīs.

 
  
MPphoto
 

  Jacky Hénin (GUE/NGL) . – (FR) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Aizstāvot plaukstošo brīvo tirgu un vadot Eiropas Savienības „komerciālo atbruņošanos”, Komisija ir bijusi pilnīgi iztapīga kā instruments, kas kalpo kādām noteiktām interesēm, kuras kaitē Eiropas darba ņēmējiem. Brīva, neizkropļota konkurence ir mīts, kas iznīcina darba vietas un dzīves.

Patiešām, ja konkurence ir brīva, tad ir iespējami jebkādi dempinga veidi, sākot ar nodokļiem, līdz pat sociālajam, monetārajam un vides aizsardzības dempingam. Konkurence noteikti tiek izkropļota. Lai atrastu izeju no šīs situācijas, kas iznīcina rūpniecisko nodarbinātību un iedzen darba ņēmējus un viņu ģimenes trūkumā, dalībvalstīm ir stingri jākontrolē kapitāla plūsma, jānovērš situācijas, ka dažās valstīs ir ievērojami zemāki nodokļi, no tirdzniecības jomas jāizņem tādi dzīvībai būtiski sektori kā enerģija, ūdens, medikamenti, lauksaimniecība un apmācība un, pats galvenais, jādefinē un jāievieš vides aizsardzības un sociālie kritēriji, kas garantē vienlīdzību komercdarbībā un vienlīdzīgas darba ņēmēju tiesības.

 
  
MPphoto
 

  Elisabeth Köstinger (PPE) . – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Eiropas Savienība ir vispārīgi atbildīga par cilvēktiesībām, sociālajiem standartiem un vides aizsardzību savās pašreizējās un turpmākajās tirdzniecības attiecībās. Šie standarti veido svarīgu pamatu sarunām par brīvās tirdzniecības nolīgumiem. ES jārāda piemērs visās savās sarunās un jāpieprasa godīgi nodarbinātības nosacījumi un resursu izmantošana ilgtspējīgā veidā. Šajā saistībā es vēlos īpaši uzsvērt pašreiz notiekošās Mercosur sarunas un sarunas ar Indiju. Vai Eiropas Savienība patiešām vēlas importēt lētus produktus, kas ražoti, izmantojot bērnu darbu un iznīcinot dabas resursus? Mūsu mērķim jābūt nodrošināt labus darba apstākļus un labas algas šajās valstīs, nevis ātru peļņu. Eiropas Komisijai ir jāturpina iekļaut skaidrus standartus gan turpmākajos tirdzniecības nolīgumos, gan starptautiskajās sarunās.

Tomēr šie standarti ne tikai ietver ētiskus apsvērumus un vērtības, kuras ES pārstāv, bet arī paredz vienlīdzīgu attieksmi pret ražotājiem gan Eiropā, gan ārpus tās. Citi svarīgi faktori ir Eiropas patērētāju pieaugošais pieprasījums pēc produktiem un ražošanas metožu izsekojamība. Ņemot to vērā, es vēlos visbeidzot pieminēt Jadot kunga ziņojumu. Tā 48. punktā ir ļoti kritizēts kopējās lauksaimniecības modelis. Tomēr šis modelis garantē drošu kvalitatīvas pārtikas piegādi. Ziņojumā ir minēts tā šķietami negatīvais iespaids uz klimata pārmaiņām. Es vēlos paskaidrot, ka šajā jomā prioritāra ir 500 miljonu mūsu pilsoņu nodrošināšana ar pārtiku. Attiecībā uz apgādi ar pārtiku ES ir jāpaliek pašpietiekamai, un tā nedrīkst kļūt atkarīga no importa. Tā būtu katastrofa. Man ir lielas saistības attiecībā pret ES pilsoņiem, un tāpēc es nevaru atbalstīt šo ziņojuma daļu.

 
  
MPphoto
 

  Zuzana Roithová (PPE) . – (CS) Priekšsēdētāja kungs! Es esmu ļoti iesaistījusies jaunās starptautiskās tirdzniecības stratēģijas izstrādē. Kad iepriekšējā pilnvaru termiņā es biju Starptautiskās tirdzniecības (INTA) komitejas locekle, es pacietīgi prasīju, lai mūsu tirdzniecības politika ir instruments godīgas konkurences aizstāvēšanai un atslēga Eiropas vērtību saglabāšanai un komerciālo interešu aizsardzībai pasaules tirgū. Spiediens paaugstināt sociālos un vides standartus ir veids, kā samazināt negodīgumu un nevienlīdzīgus nosacījumus konkurencē starptautiskajā tirdzniecībā. Sešus gadus es esmu aicinājusi visos tirdzniecības nolīgumos iekļaut klauzulas par cilvēktiesībām, kuru izpilde būtu nosacījums priekšrocību politikai.

Visbeidzot, Eiropas Parlaments šodien šajā ziņojumā lūdz Komisijai iesniegt regulas projektu, ar ko aizliedz importēt Eiropas Savienībā preces, kas ražotas, izmantojot mūsdienu verdzības paveidus un spaidu darbu, un valstīs, kurās pārkāpj cilvēku pamattiesības. Tas attiecas gan uz ĀKK valstīm, gan uz Ķīnu. Es vēlos pateikties savai kolēģei Saïfi kundzei un no sirds viņu apsveikt par šo dokumentu, kas ir piemērs tam, ka Parlaments progresē.

 
  
MPphoto
 

  Miroslav Mikolášik (PPE) . – (SK) Priekšsēdētāja kungs! Pieņemot Lisabonas līgumu, kļūst iespējama ilgi gaidītā līdzsvara ieviešana starp komerctiesībām un cilvēktiesībām. Es stingri ticu, ka, lai stiprinātu ticamību un integritāti, Eiropas Savienībai ir aktīvi jāizmanto šī iespēja un jāsāk konsekventa rīcība cilvēktiesību jomā gan iekšpolitikā, gan ārpolitikā.

Es vēlos uzsvērt prasību Komisijai slēgt tādus nolīgumus, kuros ir klauzulas par demokrātiju, cilvēktiesībām un atbilstību sociālajiem, veselības un vides aizsardzības standartiem, un tajā pašā laikā nodrošināt efektīvu uzraudzību attiecībā uz atbilstību šiem standartiem un to īstenošanu praksē. Īpaša uzmanība nolīgumos jāpievērš intelektuālā īpašuma tiesību komerciālajiem aspektiem, lai aizsargātu tiesības uz veselību, kas faktiski ir cieši saistītas ar tiesībām uz dzīvību. Es vēlos izteikt atzinību Saïfi kundzei par šo ļoti drosmīgo un konsekvento tekstu.

 
  
MPphoto
 

  Carl Schlyter (Verts/ALE) . – (SV) Priekšsēdētāja kungs! Es domāju, ka mēs varam apkopot šos trīs ziņojumus, sakot, ka mēs pārejam no pozīcijas, kurā mēs uzskatījām cilvēkus par tirdzniecībai izmantojamiem instrumentiem, uz pozīciju, kurā mēs uzskatām tirdzniecību par instrumentu, kas jāizmanto cilvēku labā. Mēs vēlamies atteikties no šī domāšanas veida, kurā katram tirdzniecībā nopelnītam eiro atbilst divi eiro, kas zaudēti videi nodarītā kaitējuma vai sociālo izmaksu veidā. Ziņojumos ir iekļauti arī daudzi konkrēti priekšlikumi, piemēram, Saïfi kundzes lieliskais priekšlikums izveidot Pasaules Vides organizāciju vai priekšlikums palielināt Starptautiskās Darba organizācijas pilnvaras vai maksājumus uz robežām, lai samazinātu negodīgu konkurenci un emisiju apjomu, kas rada kaitējumu klimatam, kā arī priekšlikums pirms ieguldījumu veikšanas apspriesties ar vietējiem iedzīvotājiem.

Komisāra kungs, jums ir jāņem vērā ne tikai šie labie nodomi. Tagad mēs vēlamies redzēt konkrētus rezultātus savām prasībām. Mēs vēlamies redzēt tiesību aktus, kad tie ir nepieciešami. Mēs vajadzības gadījumā vēlamies redzēt izmaiņas to īstenošanā un mēs vēlamies redzēt, ka Komisija uzņemas iniciatīvu sarunās, lai uzlabotu noteikumus.

 
  
MPphoto
 

  Csanád Szegedi (NI) . – (HU) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Mana partija — Jobbik kungs no Kustības labākai Ungārijai — piešķir lielu nozīmi vides aizsardzībai un ekoloģiskā līdzsvara atjaunošanai. Mēs esam pārliecināti, ka Eiropa piedzīvo ne tikai ekonomikas krīzi un lejupslīdi, bet arī vides krīzi. Šajā saistībā mēs uzskatām, ka Eiropas Savienībā ir ārkārtīgi svarīgi nodrošināt pārtikas un vieglās rūpniecības pašregulāciju. Neviens nesaprot, kāpēc ES ir jāimportē milzīgs ķiploku un piparu daudzums no Ķīnas un cāļi no Brazīlijas, ja šos produktus varētu ražot uz vietas. Tāpēc mēs sakām, ka mums vajag vietējo pašregulāciju pārtikas un vieglajā rūpniecībā. Mūsu pienākums ir šeit, Eiropas Parlamentā, aizsargāt Eiropas lauksaimniekus, mazos un vidējos uzņēmumus un mūsu pašu pilsoņus, sniedzot tiem iespēju iegūt tīru, kvalitatīvu pārtiku no vietējiem lauksaimniekiem. Mēs arī uzskatām, ka ir būtiski ieviest obligātu prasību pārņemt videi pēc iespējas nekaitīgākas tehnoloģijas.

 
  
MPphoto
 

  Seán Kelly (PPE) . – Priekšsēdētāja kungs! Konkurence ir neatņemama tirdzniecības daļa. Acīmredzot, lai nodrošinātu konkurenci, jums jābūt konkurētspējīgam, bet dažas mūsu vienošanās ar trešajām valstīm ir neizdevīgas mūsu pašu ražotājiem.

Elisabeth Köstinger minēja Mercosur, un patiešām daudzu ES ievestie lauksaimniecības un zivsaimniecības produkti ir ražoti atbilstoši krietni zemākiem standartiem nekā tie, kas jāievēro pašā ES. Šī problēma noteikti ir jārisina.

Labā ziņa ir tā, ka daži nolīgumi, kurus mēs esam nesen noslēguši, ir ļoti labi, piemēram, brīvās tirdzniecības nolīgums ar Koreju. Mums vajag vairāk šādu līgumu. Manuprāt, vairums cilvēku piekritīs, ka tas būtu izdevīgi gan mums, gan viņiem.

Es vēlos jautāt komisāra kungam, vai ir plānots slēgt ekonomisko partnerattiecību nolīgumu ar Japānu. Kopenhāgenas ekonomikas pētījums ir parādījis, ka, noslēdzot šādu nolīgumu, mēs nopelnītu EUR 33 miljardus, bet Japāna — EUR 18 miljardus.

 
  
MPphoto
 

  Karel De Gucht, Komisijas loceklis. – Priekšsēdētāja kungs! Manuprāt, šajās debatēs ir pausti ļoti dažādi viedokļi. Lai gan šo trīs ziņojumu pamatā esošā doma ir līdzīga, es nevaru man atvēlētajā īsajā laikā aplūkot visus tos detalizētos aspektus, idejas un atbildes, kas šodien šeit izskanēja. Dažas idejas ir realizējamas, citas — mazāk īstenojamas, jo mēs strādājam tiesiskā, iestāžu un politiskajā satvarā gan kā 27 dalībvalstu apvienība, gan kā PTO dalībvalsts. Es centīšos izcelt, manuprāt, būtiskākos apsvērumus attiecībā uz katru ziņojumu. Diemžēl es nevaru minēt tos visus.

Attiecībā uz Saïfi kundzes ziņojumu vairāki no jums minēja iespējamo SDO novērotājas statusu PTO. Iesākumā es vēlos norādīt, ka noteikti vēl ir iespējams krietni uzlabot starptautisko regulējumu un labāk koordinēt starptautisko organizāciju darbību. Otrkārt, lai ietekmētu tirdzniecības politiku nolūkā panākt labākus sociālos un ekonomiskos rezultātus, mums ir jānosaka reāli sasniedzami mērķi. Strukturālu izmaiņu īstenošanai vajadzīgs ilgs laiks, un, raugoties reāli uz dalību PTO, ko var nomainīt uz „tirdzniecības un ...” darba kārtību, tas ir ilgtermiņa pasākums.

Ļaujiet man piebilst — attiecībā uz Saïfi kundzes ziņojumā iekļauto priekšlikumu izvērtēt brīvās tirdzniecības nolīgumu cilvēktiesību aspektus — es uzskatu, ka tas jādara sarunu laikā. Es diezgan skeptiski raugos uz īpaša perioda paredzēšanu starp sarunu beigām un nolīguma parakstīšanu. Tas šorīt tika apspriests arī saistībā ar citu jautājumu, bet, manuprāt, mums vajadzētu stingri ievērot Lisabonas līgumā paredzēto procedūru, saskaņā ar kuru Komisija var izlemt, vai tā parakstīs šādus nolīgumus; pēc tam sākas ratifikācijas procedūra, un Padome paraksta nolīgumu, kas ir veids, kā tā izpilda ratifikāciju. Tad Eiropas Parlamentam ir tiesības un pienākums ratificēt nolīgumu balsojot. Es neesmu pārliecināts, ka laba ir doma izvērtēt cilvēktiesību aspektus pirms nolīguma parakstīšanas — sauksim to par priekšnosacījumu. Taču es uzskatu, ka doma izvērtēt, kā nolīgums iespaido cilvēktiesību ievērošanu, ir derīga, un es to atbalstu.

Ir uzdoti arī konkrēti jautājumi, piemēram, par bērnu darbu. Jūs zināt, ka pašlaik mēs apspriežam brīvās tirdzniecības nolīgumu ar Indiju, kurā jārisina arī visa šī ilgtspējības problēma. Indija ļoti skeptiski raugās uz šādas ilgtspējības nodaļas iekļaušanu nolīgumā, bet mēs uzstājam un turpināsim uzstāt, lai būtu šāda nodaļa, un, manuprāt, to galu galā iekļaus.

Es vienkārši vēlos lūgt, lai vēlāk, kad par to diskutēsit, jūs ņemat vērā faktu, ka atsevišķu trešo valstu domas par šādu ilgtspējības nodaļu var attiekties ne tikai uz tās saturu, bet uz noteiktu trešo valstu uzskatiem šajā jautājumā.

Runājot par Jadot kunga ziņojumu, es esmu dzirdējis prasību katrā divpusējā nolīgumā iekļaut nodaļu par ietekmi uz klimatu. Es visnotaļ atbalstu vides ilgtspējību, jo mums nepieder nākotne. Tomēr es uzskatu, ka mums jābūt piesardzīgiem, atzīstot, ka daudzus elementus, kas jāizmanto, lai pienācīgi reaģētu uz klimata pārmaiņām — sākot no emisiju ierobežojumiem un beidzot ar finansējumu — nevar pārvērst par mūsu tirdzniecības nolīgumu noteikumiem. Es domāju, ka tas jārisina plašākā mērogā un, ja par to vienojas plašākā mērogā, tad, protams, šāda vienošanās ir jāatspoguļo divpusējos brīvās tirdzniecības nolīgumos. Ir daudz apšaubāmāk, vai tas ir iespējams arī attīstības sarunu kārtā, par kuru tikko runājām, Dohas sarunu kārtā, jo šā daudzpusējā procesa dalībnieki noteikti nebūs savā starpā vienojušies galīgajā iznākumā iekļaut nodaļu par klimata pārmaiņām. Tomēr mūsu nostāja paliks par labu tam.

Visbeidzot, attiecībā uz Désir kunga ziņojumu — es domāju, ka tas ir īstajā laikā, ņemot vērā sagatavošanā esošo jauno Komisijas paziņojumu par uzņēmumu sociālo atbildību.

Komisija un ESAO dalībvalstis aktīvi palīdz laikus atjaunināt pašreizējos ESAO kritērijus 2011. gada maijā gaidāmajai ESAO valstu ministru sanāksmei.

Visos mūsu pasākumos saistībā ar uzņēmumu sociālo atbildību mēs rūpīgi izvērtēsim dažādas iespējas, kā veicināt Eiropas uzņēmumu atbildīgu rīcību neatkarīgi no to uzņēmējdarbības vietas, īpaši ņemot vērā iespējamību un sekas.

Piebildīšu, ka šis jautājums neattiecas tikai uz tirdzniecību vai uz divpusējiem vai daudzpusējiem tirdzniecības nolīgumiem. Amerikas Savienotajās Valstīs nesen ir pieņemti tiesību akti, saskaņā ar kuriem starptautiskajiem uzņēmumiem — un ne tikai tiem, kuri savu darbību veic Amerikas Savienotajās Valstīs, bet arī tiem, kuriem tur ir juridiskā adrese — ir jābūt atbildīgiem un jāapliecina savas finanšu operācijas un darījumi attiecībā uz izejvielām.

Es domāju, ka šī ir ļoti apsveicama iniciatīva, kas faktiski ir pilnīgi ārpus divpusējo nolīgumu piemērošanas jomas. Vairums no šīm darbībām saistībā ar izejmateriāliem netiek aplūkotas divpusējos nolīgumos, tās ir vienkāršas starptautisku uzņēmumu finanšu un rūpnieciskās darbības, bet, ja šo uzņēmumu juridiskās adreses ir ASV, tad ASV var veikt darbības attiecībā pret šādiem uzņēmumiem. Es domāju, ka ļoti laba doma būtu apsvērt iespēju darīt tieši to pašu attiecībā uz Eiropas uzņēmumiem, kuru aktīvā darbība notiek lielākoties trešās pasaules valstīs, un pēc tam šo pašu pieeju paplašināt, ietverot arī tādas valstis kā Kanāda un Austrālija, lai mēs galu galā aptvertu lielāko daļu no šiem rūpniecisko darbību veidiem un ieguves rūpniecības nozarēm pasaulē. Manuprāt, tas būtu ievērojams ieguldījums ilgtspējīgu apstākļu izveidē.

Īsi sakot, es paužu savu atzinību par visiem trīs ziņojumiem. Es noteikti vēlos turpināt apspriest ar jums šos jautājumus turpmākajos mēnešos un gados.

 
  
MPphoto
 

  Tokia Saïfi , referente.(FR) Priekšsēdētāja kungs! Ir pārāk maz laika, lai mēs vēlreiz atsāktu debates par atbildi, ko jūs, komisāra kungs, mums jau sniedzāt. Tāpēc turpināsim diskusiju, kā jau teicāt.

Sākumā es vēlētos pateikties visiem runātājiem, jo īpaši ēnu referentiem, kā arī maniem kolēģiem Jadot kungam un Désir kungam par mūsu sadarbību. Tēmas bija līdzīgas un savstarpēji papildinošas, un tāpēc mēs varējām apmainīties ar idejām. Turklāt mēs varējām savā darbā ievērot konsekventu pieeju: nodrošināt, lai cilvēktiesību, darba tiesību un vides aizsardzības tiesību jēdzieni tik ļoti neiespaido tirdzniecību un komerciju.

Es jau agrāk minēju, ka piekrītu jums, komisāra kungs, ka uzskatu izmaiņām vajadzēs daudz laika, bet mēs nevaram gaidīt, ka tie mainīsies paši no sevis. Tāpēc, ja mēs īstenosim dažus no pasākumiem, kas ierosināti dažādos šovakar apspriestajos ziņojumos, mēs pamazām virzīsimies uz godīgāku un videi nekaitīgāku tautsaimniecību. Eiropas Savienībai ir jāuzsāk šīs izmaiņas un jārāda piemērs saviem tirdzniecības partneriem.

 
  
MPphoto
 

  Yannick Jadot, referents.(FR) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, es vēlos pateikties komisāram De Gucht par viņa sniegtajām atbildēm un ierosinājumu turpmākajam darbam. Es ņēmu vērā viņa atbildes nodaļā par klimata izmaiņām, un es ceru, ka mums izdosies arī turpināt darbu pie pārējiem aspektiem un sagatavot priekšlikumus, kas nodrošinās konkrētu pasākumu veikšanu un noteiktu elementu iekļaušanu tirdzniecības nolīgumos. Visbeidzot, fakts, ka tirdzniecības sarunas Pasaules Tirdzniecības organizācijā, kas bez šaubām ir ļoti sarežģītas, ir beigušās neveiksmīgi, sniedz arī Eiropas Savienībai dažādas iespējas iekļaut divpusējos nolīgumos inovatīvākus elementus un censties izveidot jauna veida tirdzniecības nolīgumus, kas nodrošinātu ES mērķu vēl lielāku integrēšanu attiecībā uz vides aizsardzību, klimatu, cilvēktiesībām vai sociālajām tiesībām.

Tāpēc tā zināmā mērā ir iespēja. Manuprāt, tā ir ļoti spēcīga prasība, un, ja šie ziņojumi rīt saņems vispārēju atbalstu, tas patiešām būs — un es vēlos ticēt, ka tas būs — ārkārtīgi svarīgs Eiropas Parlamenta signāls Komisijai un Padomei.

Es vēlos atbildēt Stassen kundzei, kura ir devusies prom, attiecībā uz ekonomiku. Grāmatas par ekonomiku turpina sarakstīt arī pēc 19. gadsimta. Tāpēc mēs varam redzēt, ka problēmas saistībā ar to, kā integrēt sociālos un vides aizsardzības jautājumus ražošanas izmaksās, ir svarīgs faktors, lai definētu reālās salīdzinošās priekšrocības.

Tāpat, Muscardini kundze, es jūs vienmēr atbalstīšu attiecībā uz Eiropas Savienības pārtikas apgādes suverenitāti. Turklāt, ja vien esat gatava kopā ar mani un pārējiem cīnīties pret T. Blēra valdības nolīgumu [Blair House Agreement], kas galu galā ir galvenais šķērslis patiesai pārtikas apgādes suverenitātei, patiesam pārtikas nekaitīgumam mūsdienu Eiropā, es jūs atbalstīšu!

Tāpēc es pateicos visiem saviem kolēģiem un jums, komisāra kungs, par atvērtību konkrētam darbam un konkrētai rīcībai, lai izstrādātu nolīgumus, kas drīz tiks apspriesti un noslēgti.

 
  
MPphoto
 

  Harlem Désir , referents. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, kā redzat, man ir palikušas divas minūtes. Jūs to zinājāt, tāpēc, ja jau agrāk aizrādījāt par laika pārsniegšanu, jūs varējāt atskaitīt šo laiku no šīs manas runas daļas, kas varēja būt īsāka. Es īpaši vēlos pateikties saviem kolēģiem un komisāra kungam par viņa atbildi.

Šajās debatēs valda pārsteidzoša vispārējā vienprātība, neraugoties uz dažādu grupu viedokļu atšķirībām. Tomēr to ierobežo vajadzība mūsu apspriestajos nolīgumos patiešām ņemt vairāk vērā tirdzniecības politikas sociālās un vides aizsardzības dimensijas.

Kad jūs mani pārtraucāt, lai teiktu savu ļoti interesanto runu, kuru, esmu pārliecināts, mūsu līdzpilsoņi visā Eiropas Savienībā atzina par fascinējošu, es vienkārši vēlējos aktualizēt vienu lietu, ko minēja arī pats komisāra kungs, proti, ka uzņēmumu sociālā atbildība nevar aizstāt atbilstību tiesību aktiem un dalībvalstu pienākumu pildīšanu, un es viņam šajā ziņā pilnīgi piekrītu.

Turklāt De Gucht kungam ir taisnība arī, sakot, ka šobrīd Howitt kunga minētā profesora Ruggie ziņojuma rezultātā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (ESAO) un arī Pasaules Tirdzniecības organizācijā (PTO) ir ierosināti jauni pasākumi attiecībā uz starptautisko uzņēmumu atbildību ne tikai saistībā ar ieguves rūpniecību, bet arī daudzās citās atbildības jomās — jo īpaši attiecībā uz to ārvalstu meitasuzņēmumiem — to ietekmes sfērās vai visā piegādes ķēdē. Arī tiesu iestāžu sadarbība nodrošinās, lai mātes uzņēmums nevar izvairīties no saviem pienākumiem saistībā ar kāda meitasuzņēmuma vai apakšuzņēmēju rīcību, kad tie pārkāpj vides aizsardzības vai sociālās normas. Tas viss ir ļoti izšķiroši!

Vienkārši, manuprāt, lai gan es piekrītu, ka tas būs grūti, mums ir jāizveido saikne ar tirdzniecības nolīgumiem. Nolīgumā ar Koreju un nolīgumos ar Latīņamerikas valstīm jau ir iekļautas dažas norādes uz uzņēmumu sociālo atbildību. Es uzskatu, ka, uzturot dialogu, ko mēs šodien sākām ar Komisiju, mums jāturpina nodrošināt, lai mūsu starptautiskajos tirdzniecības nolīgumos izvirzītie mērķi uzņēmuma sociālās atbildības un ilgtspējīgas attīstības jomā būtu savstarpēji saderīgi.

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs. – Liels paldies, Désir kungs!

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs. – Debates tiek slēgtas.

Balsošana notiks rīt, ceturtdien, 2010. gada 25. novembrī, plkst. 12.00.

 
Pēdējā atjaunošana - 2011. gada 29. aprīļaJuridisks paziņojums