Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2010/2059(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumentu lietošanas cikli :

Iesniegtie teksti :

A7-0275/2010

Debates :

PV 25/11/2010 - 4
CRE 25/11/2010 - 4

Balsojumi :

PV 25/11/2010 - 8.3
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P7_TA(2010)0435

Debašu stenogramma
Ceturtdiena, 2010. gada 25. novembris - Strasbūra Publikācija "Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī"

4.  Pārskats par Eiropas Ombuda darbību 2009. gadā — Eiropas ombuda īpašais ziņojums Eiropas Parlamentam, pamatojoties uz ombuda ieteikuma projektu Eiropas Komisijai attiecībā uz sūdzību 676/2008/RT (saskaņā ar 205. panta 2. punkta pirmo daļu) — Divdesmit sestais gada pārskats par Eiropas Savienības tiesību aktu piemērošanas pārraudzību (2008. gads) (debates)
Visu runu video
PV
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs. – Nākamais darba kārtības punkts ir kopīgās debates par pārskatiem par Eiropas Ombudu un Eiropas Savienības tiesību aktu piemērošanu:

– ziņojums, ko Lūgumrakstu komitejas vārdā sagatavoja Nedelcheva kundze, par pārskatu par Eiropas Ombuda darbību 2009. gadā (2010/2059 (INI)) (A7-0275/2010);

– ziņojums, ko Lūgumrakstu komitejas vārdā sagatavoja Paliadeli kundze, par Eiropas ombuda īpašo ziņojumu, pamatojoties uz ombuda ieteikuma projektu Eiropas Komisijai attiecībā uz sūdzību 676/2008/RT (2010/2086(INI)) (A7-0293/2010);

– ziņojums, ko Juridiskās komitejas vārdā sagatavoja Lichtenberger kundze, par 26. gada pārskatu par Eiropas Savienības tiesību aktu piemērošanas pārraudzību (2008. gads) (COM(2009)06752010/2076(INI)) (A7-0291/2010).

 
  
MPphoto
 

  Mariya Nedelcheva, referente.(FR) Priekšsēdētāja kungs, Diamandouros kungs, komisāra kungs, dāmas un kungi! Manuprāt, mēs varam uzskatīt, ka Eiropas Ombuda misija ietver divus mērķus.

Pirmkārt, ir tiesisks mērķis, kas ietver nepieciešamību nodrošināt, lai Eiropas Savienības iestādes ievērotu pamattiesības uz labu pārvaldību. Šo tiesību ievērošanas nodrošināšana ir ombuda darba būtība. Šis ir ļoti nozīmīgs brīdis tādā ziņā, ka 41. pants Lisabonas līgumā, kurā tagad ir iekļauta arī Eiropas Savienības Pamattiesību harta, nosaka, ka šīs tiesības ir juridiski saistošas. Tāpēc tagad ir tiesisks — es pat teiktu, nostiprināts — pamats, lai ombuds varētu pienācīgi veikt savus pienākumus.

Lai īstenotu šo mērķi saistībā ar labas pārvaldības pilnīgu ievērošanu, ombudam attiecībā uz iestādēm ir jābūt nelokāmam. Īpašie ziņojumi ir instruments, kas ir guvis vajadzīgo atzinību. Tie sniedz ombudam iespēju norādīt uz acīmredzamiem sliktas pārvaldības gadījumiem, kad visi domstarpību atrisināšanas līdzekļi ir izmantoti. Šajā ziņā Porsche gadījums ir ļoti nozīmīgs. Saistībā ar to es vēlētos paust atzinību Diamandouros kunga mērķtiecīgajiem, ja es tā varu sacīt, centieniem iegūt informāciju, kuru pieprasīt viņam ir visas tiesības.

Otrs ir morāla rakstura mērķis. Attiecībā uz ombudu tas ietver pakalpojumu kultūras popularizēšanu, kas līgumos tiešā veidā nav minēta, bet kas, bez šaubām, ietilpst saistībās, kas attiecas uz iestādēm. Lai nodrošinātu šādas pakalpojumu kultūras izveidi, ir nepieciešamas divas lietas. Pirmkārt, ombudam ir jāturpina veicināt mierizlīgumus, kā viņš to ir darījis jau vairākus gadus. Es atkārtošu, ka 56 % no saņemtajām sūdzībām ir atrisinātas mierizlīguma ceļā.

Turklāt ombudam ir jāturpina ar komunikāciju saistītais darbs, lai Eiropas iedzīvotāji būtu informēti par savām tiesībām, kā arī pastāvošajām procedūrām šo tiesību ievērošanas nodrošināšanai. Saistībā ar to interaktīvā ceļveža ieviešana ir būtisks solis uz priekšu, un es domāju, ka daudzi no mūsu iedzīvotājiem jums par to ir pateicīgi.

Tādējādi kopsavilkums par ombuda darbu 2009. gadā ir pilnīgi pozitīvs, un es to vēlējos atspoguļot savā ziņojumā. Tomēr es iekļāvu arī virkni ieteikumu. Vispirms es uzskatu, ka ir svarīgi nostiprināt saiknes ar dalībvalstu parlamentiem un ombudiem. Rīkošanās Briselē, nepārliecinoties, vai pastāv saikne dalībvalstu līmenī, nozīmē, ka šie pasākumi ir daudz mazāk efektīvi. Tāpēc es aicinu Eiropas ombudu aktīvāk mudināt dalībvalstu ombudus regulāri apmainīties viedokļiem ar attiecīgo dalībvalstu parlamentiem, līdzīgi kā mēs Eiropas Parlamentā apmaināmies viedokļiem ar Eiropas Ombudu.

Eiropas ombudu tīkls ir nozīmīgs instruments šā mērķa sasniegšanai. Es domāju, ka informācijas un paraugprakses apmaiņa šajā ziņā ir svarīga. Es šeit vēlreiz vēlos norādīt, cik svarīgi ir ieviest ombudiem paredzētu kopīgu iekštīkla portālu, lai apmainītos ar visu šo informāciju.

Priekšsēdētāja kungs, mūsu interešu centrā ir jābūt iedzīvotājam. Pārredzamība, sasniedzamība, laba pārvaldība, pakalpojumu kultūra — tā ir devīze. Tomēr šī sasniedzamība ir saistīta arī ar mūsu iestādi. Tāpēc es vēlreiz vēlētos paust atzinību Diamandouros kungam par tik liela darba veltīšanu pastāvīgas saiknes saglabāšanai ar Eiropas Parlamentu, jo īpaši Lūgumrakstu komiteju. Kā es uzsvēru savā ziņojumā, manuprāt, abas mūsu iestādes un Eiropas iedzīvotāji ievērojami iegūtu, ja laikā, kad ombuds veic patstāvīgo izmeklēšanu, mēs aktīvāk apmainītos ar informāciju.

Līdz šim Diamandouros kungs ir ļoti labi veicis savu uzdevumu, aicinot iestādes ievērot kārtību gadījumos, kad tās nonāk uz nepietiekamas pārredzamības un sliktas pārvaldības maldinošā ceļa.

Diamandouros kungs, novēlu jums visu to labāko un ar nepacietību gaidu iespēju izlasīt jūsu pārskatu par 2010. gadu.

 
  
MPphoto
 

  Chrysoula Paliadeli, referente. (EL) Priekšsēdētāja kungs! 2007. gada martā vides organizācija lūdza, lai tiktu sniegta piekļuve tai sarakstei starp Eiropas Komisiju un autobūves nozari, kas tika veikta konsultāciju laikā, gatavojot priekšlikumu tiesību aktam oglekļa dioksīda emisiju jomā.

Pēc astoņiem mēnešiem Komisija sniedza piekļuvi 16 no 19 vēstulēm, bez juridiska pamatojuma liedzot piekļuvi trim no Porsche saņemtām vēstulēm. Vides organizācija vērsās pie Eiropas ombuda, kurš pēc mēneša sagatavoja Komisijai adresētu ieteikuma projektu, aicinot to sniegt atbildi trīs mēnešu laikā saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 288. pantu.

Komisija pieprasīja piecus termiņa pagarinājumus, lai 2009. gada jūnijā, gadu pēc ombuda ieteikuma projekta saņemšanas, paziņotu, ka tā nevar publiskot saraksti ar šo konkrēto automašīnu ražotāju, jo ar to vēl joprojām norit konsultācijas. Līdz pat 2010. gada oktobrim ombuda rīcība nebija nekādas informācijas.

Šī patvaļīgā kavējuma rezultātā Eiropas Parlaments saņēma īpašo ziņojumu, kurā Komisija ir apsūdzēta saistībā ar atteikšanos lojāli un godprātīgi sadarboties, vienlaikus norādot uz draudiem mazināties abu iestāžu spējai pārraudzīt Komisijas darbu.

Šā īpašā ombuda ziņojuma rezultātā, ko Parlaments šodien ir aicināts pieņemt un kas ir pirmais ziņojums sliktas pārvaldības jomā, tika publiskotas no šā konkrētā automašīnu ražotāja saņemtās vēstules. Tas notika piecpadsmit mēnešus pēc ombuda pirmās prasības. Laikā no 2008. gada septembra līdz 2010. gada februārim Komisija nonāca pie lēmuma, ko ombuds savā ieteikuma projektā bija ieteicis pirms piecpadsmit mēnešiem. Vienlaikus tika pierādīts, ka šis konkrētais automašīnu ražotājs beidzot bija piekritis piekļuves sniegšanai (lai arī daļējai) tā nosūtītajām vēstulēm.

No iepriekš izklāstītā ir skaidrs, ka Komisijai, bez šaubām, bija jāņem vērā Eiropas Parlamenta regulas attiecīgais pants, kurā ir noteikta prasība iestādēm atteikt piekļuvi dokumentiem, ja iepazīšanās ar tiem var kaitēt fiziskas vai juridiskas personas komerciālo interešu aizsardzībai. Tomēr, ņemot vērā, ka ombuda birojs pārbaudīja vēstules un noskaidroja, ka tajās nav ietverta informācija, kas kaitētu konkrētā automašīnu ražotāja komerciālajām interesēm, Komisijai saskaņā ar ombuda ieteikumu bija nekavējoties jāpublisko vismaz dažas no šīm vēstulēm. Tomēr, ja Komisijai bija šaubas saistībā ar ieteikuma projekta interpretāciju, tai savu lēmumu pamatošanai bija jāiesniedz vienlīdz spēcīgi juridiskie vērtējumi, kas apstiprina iespēju, ka attiecīgais automašīnu ražotājs varētu vērsties tiesā, pamatojoties uz Eiropas Parlamenta Regulu (EK) Nr. 1049/2001.

Es šeit nevēlos komentēt absolūto klusumu, ar ko attiecīgais automašīnu ražotājs ir atbildējis uz Komisijas pieprasījumu. Tomēr es uzskatu, ka ir nepieņemami, ka Eiropas Savienības augstākā izpildiestāde kā argumentu atteikumam sniegt atbildi uz šādu pieprasījumu izmanto atteikumu, kas gandrīz apliecina privāta uzņēmuma nicinošu attieksmi pret Eiropas Savienības iestādēm, jo īpaši ņemot vērā to, ka šajās vēstulēs nav sniegta informācija, kas varētu būt iemesls Eiropas Parlamenta Regulas (EK) Nr. 1049/2001 attiecīgā panta piemērošanai un Komisijas iesūdzēšanai tiesā.

 
  
MPphoto
 

  Eva Lichtenberger, referente.(DE) Priekšsēdētāja kungs! Mans ziņojums par Kopienas tiesību aktu piemērošanu šeit, Eiropas Parlamentā, ir ārkārtīgi svarīgs. Lai arī likumdošanas process šeit, Eiropas Parlamentā, ir ļoti sarežģīts, salīdzinājumā ar dalībvalstu parlamentiem tas ir viens no pārredzamākajiem likumdošanas procesiem. Es gribētu norādīt, ka esmu strādājusi valsts parlamentā, tāpēc zinu, par ko runāju.

Šis laikietilpīgais process, kas ietver dalībvalstu valdības un Eiropas Parlamentu, sniedz rezultātus, kas bieži vien ir redzami tikai tad, kad process ir īstenots dalībvalstu tiesību aktu jomā. Tomēr, ja īstenošana dažādajos valstu parlamentos nenotiek vai tā ir nepietiekama, tad mēs, šā Parlamenta deputāti, un Parlaments saskaras ar ievērojamu uzticības problēmu. Es to uzskatu par ļoti nopietnu jautājumu. Mēs kā Eiropas Parlamenta deputāti pastāvīgi nonākam saskarsmē ar iedzīvotājiem, kuri mums norāda uz sistēmas trūkumiem. Komisija regulāri saņem sūdzības no iedzīvotājiem par to, kā tiek īstenoti valstu tiesību akti. Es vēlētos norādīt pāris piemēru: aplūkosim atkritumu krīzi Neapolē. Tā ir problēma, kas atkārtojas un ko mēs piedzīvojam nevis pirmo vai otro, bet gan trešo reizi. Tomēr mēs konstatējam, ka, piemēram, Eiropas Savienības direktīvas atkritumu apglabāšanas jomā nav īstenotas. Komisija ir iejaukusies šajā jautājumā, tomēr šī intervence nav nodrošinājusi atkritumu apglabāšanas to principu īstenošanu valsts līmenī, kurus mēs Eiropā uzskatām par ārkārtīgi svarīgiem. Pievērsīsimies manai valstspiederības valstij Austrijai. Šajā valstī nav veikta pienācīga Direktīvas par ietekmes uz vidi novērtējumu īstenošana. Viens gadījums, kas ietver slēpošanas kūrorta slēgšanu, skaidri apliecina, ka šajā jomā pastāv nopietnas problēmas. Cits piemērs ir atrodams transporta jomā, kurā ir noteikts, ka dalībvalstīm satiksmes pārvaldībā ir jāievēro autovadītāju atpūtas laiks un ir nepieciešamas pārbaudes atbilstības nodrošināšanai. Šokējošais pārbaužu trūkums šajā nozarē ir palielinājis to negadījumu skaitu, kuri izraisīti autovadītāju noguruma dēļ. Šajā saistībā ir jānorāda, ka mūsu iedzīvotājiem rūp Kopienas tiesību aktu īstenošana un mēs nedrīkstam likt viņiem vilties. Viņiem ir laikus jāsaņem informācija par tiesību aktiem, un viņiem ir jāspēj paļauties uz faktu, ka process noritēs pārredzamā veidā.

Mums kā Eiropas Parlamenta deputātiem ir steidzami nepieciešama procedūra, kas mums ļautu no mūsu iedzīvotājiem saņemt šo atgriezenisko saiti, vienlaikus ievērojot konfidencialitātes prasības. Komisāra kungs, es jums vēlētos vaicāt, vai esat gatavs atbalstīt procedūru, ko mēs ierosinām savā ziņojumā. Tas būtu būtisks solis uz priekšu virzībā uz pārredzamību, atklātību un skaidrību Eiropas procesā.

Visbeidzot es vēlreiz vēlētos uzsvērt: ja mēs zaudēsim savu uzticamību, nespējot pievērst pietiekamu uzmanību Kopienas tiesību aktu īstenošanai Eiropas Savienības dalībvalstīs, tas novedīs pie uzticības problēmas Eiropas Savienībai kopumā.

 
  
MPphoto
 

  Nikiforos Diamandouros, ombuds. – Priekšsēdētāja kungs, godātie deputāti! Paldies par šo iespēju jūs uzrunāt. Es vēlos pateikties Lūgumrakstu komitejai, jo īpaši tās priekšsēdētājai Mazzoni kundzei. Šī komiteja man turpina sniegt vērtīgu atbalstu un ieteikumus, kā to apliecina teicamie ziņojumi, ko šim Parlamentam ir iesniegusi Nedelcheva kundze un Paliadeli kundze, kurām es ļoti pateicos par laipnajiem vārdiem.

Gan Parlaments, gan ombuds strādā, lai nodrošinātu Eiropas Savienības pilsoņu un iedzīvotāju iespēju pilnīgi izmantot savas tiesības, bet mēs to darām dažādos veidos. Ombuda pilnvaras ir ierobežotākas. Es strādāju tikai ar sūdzībām par Eiropas Savienības iestādēm, kamēr jūs varat pārbaudīt arī to, ko dara dalībvalstis. Turklāt Parlaments kā neatkarīga politiska iestāde var strādāt ar lūgumrakstiem, kuros ir pieprasīta grozījumu veikšana tiesību aktos vai jaunu tiesību aktu pieņemšana. Savukārt mans uzdevums ir palīdzēt atklāt sliktas pārvaldības gadījumus un censties tos novērst.

Atšķirībā no tiesas lēmumiem ombuda lēmumi nav juridiski saistoši. Lai pārliecinātu Eiropas Savienības iestādes ievērot manus ieteikumus vai lai panāktu draudzīgus risinājumus, kas apmierina abas puses, es varu izmantot tikai pārliecināšanas spēku.

Gadījumos, kad Eiropas Savienības iestādes atsakās ievērot manus ieteikumus, ir ļoti svarīgi, ka ombuds var vērsties pie Parlamenta, lai gūtu tā atbalstu, un, bez šaubām, es esmu ļoti pateicīgs, ka Parlaments turpina šo atbalstu sniegt, kā to apliecina Nedelcheva kundzes un Paliadeli kundzes ziņojumi.

Šis ir pirmais gada pārskats, ar ko jūs tiekat iepazīstināti kopš Lisabonas līguma stāšanās spēkā. Es turpināšu cieši sadarboties ar Parlamentu, lai veicinātu mūsu kopīgā mērķa sasniegšanu, proti, Eiropas iedzīvotāju nodrošināšanu ar visām iespējamām priekšrocībām, kas izriet no to līgumā noteiktajām tiesībām, vienmēr rīkojoties saskaņā ar manām pilnvarām un darbojoties kā neatkarīgs un taisnīgs iespējamo sliktas pārvaldības gadījumu izmeklētājs. Šī neatkarība un taisnīgums vienādā mērā attiecas kā uz sūdzības iesniedzēju, tā arī iestādi, par kuru iesniegta sūdzība.

2009. gadā mans birojs slēdza 318 izmeklēšanas, un 70 % no tām tika pabeigtas viena gada laikā. 55 % izmeklēšanu tika pabeigtas trīs mēnešu laikā. Vidēji izmeklēšanu veikšanai bija nepieciešami deviņi mēneši, kas atbilda manam standarta mērķim pabeigt izmeklēšanu viena gada laikā.

Ar gandarījumu vēlos norādīt, ka 2009. gadā 56 % no visām izmeklēšanām atrisināja attiecīgā iestāde vai tās tika slēgtas ar draudzīga risinājuma palīdzību. Tas apliecina lielu uzlabojumu salīdzinājumā ar 2008. gadu, kad procentuālais rādītājs bija 36 %. 35 gadījumos es izteicu kritisku piezīmi. Tas ir būtisks uzlabojums salīdzinājumā ar 2008. gadu, kura laikā es izteicu 44 kritiskas piezīmes, vai pat 2007. gadu, kad es izteicu 55 kritiskas piezīmes. Piezīmju skaita pastāvīga samazināšanās ir laba ziņa, tomēr šis skaits vēl aizvien ir pārāk liels.

Godātie deputāti, es cenšos palīdzēt ikvienam sūdzības iesniedzējam, kurš vēršas pie ombuda — pat gadījumos, kad sūdzības problēma neietilpst manās pilnvarās. 2009. gadā es kopā saņēmu 2392 šādas sūdzības, tādējādi salīdzinājumā ar 2008. gadu to skaits ir sarucis par 6 %. Šī samazināšanās ir iedvesmojoša ziņa. Neatbilstošo sūdzību skaita samazināšanās ir bijusi sen izteikta Parlamenta prasība. Es šo rezultātu kaut vai daļēji saistu ar faktu, ka vairāk iedzīvotāju uzreiz atrod pareizo adresātu, pie kura vērsties.

2009. gada janvārī es savā jaunajā tīmekļa vietnē sāku interaktīva ceļveža darbību, kas ir pieejams visās 23 Eiropas Savienības valodās. Šā ceļveža mērķis ir norādīt sūdzību iesniedzējiem, kura iestāde ir visatbilstošākā palīdzības sniegšanai, proti, vai tie ir manis paša dienesti, valsts vai reģionālā ombuda dienesti dalībvalstīs vai problēmu risināšanas mehānismi, piemēram, pārrobežu tiešsaistes tīkls SOLVIT.

2009. gada laikā ceļvedi ir izmantojuši vairāk nekā 26 000 cilvēku. Ir ļoti svarīgi, lai iedzīvotājiem pašā sākumā tiktu norādīta piemērotākā iestāde, kas var risināt ar sūdzību saistīto jautājumu, un lai viņiem tiktu aiztaupīts uztraukums un kavējumi, kas rodas gadījumos, kad viņiem pašiem ir jāatrod piemērotā iestāde.

Tas arī nozīmē, ka ar sūdzībām saistītie jautājumi tiek atrisināti ātrāk un efektīvāk, tādējādi nodrošinot, ka iedzīvotāji var pilnīgi izmantot savas Eiropas Savienības tiesību aktos noteiktās tiesības, kā arī to, ka Eiropas Savienības tiesību akti tiek piemēroti pienācīgā veidā.

Pēdējo trīs gadu laikā esmu arī enerģiski centies uzlabot informētību par pakalpojumiem, ko es varu sniegt uzņēmumiem, apvienībām, NVO, reģionālajām varas iestādēm un citām mērķgrupām, tas ir, ikvienam, kurš ir iesaistīts Eiropas Savienības projektos vai programmās un tiešā veidā saskaras ar Eiropas Savienības pārvaldību.

Lai turpinātu nodrošināt informētību par ombuda darbu, 2009. gadā es pastiprināju sadarbību ar citiem informācijas un problēmu risināšanas tīkliem, piemēram, portālu Europe Direct un SOLVIT. Es arī palielināju savus centienus sniegt palīdzību iespējamiem sūdzību iesniedzējiem, organizējot virkni publisku pasākumu. Pateicoties visiem šiem informācijas sniegšanas pasākumiem un stabilajiem sūdzību iesniedzēju labā gūtajiem rezultātiem, ombuda darba atspoguļojums plašsaziņas līdzekļos ir pieaudzis par 85 %.

Sākto izmeklēšanu skaits, pamatojoties uz 2009. gadā saņemtajām sūdzībām, palielinājās no 293 līdz 335 izmeklēšanām. Šis pieaugums vismaz daļēji ir skaidrojams ar informācijas sniegšanas pasākumiem. Es arī esmu turpinājis darbu, lai uzlabotu iedzīvotājiem un iespējamiem sūdzību iesniedzējiem sniegtās informācijas kvalitāti par Eiropas Savienības tiesību aktos noteiktajām tiesībām, izmantojot Eiropas ombudu tīklu, kas būtiski palīdz sekmēt sūdzību ātru nodošanu atbildīgajam ombudam vai līdzīgai iestādei.

Turklāt es turpināju darbu, lai nodrošinātu, ka Eiropas Savienības iestādes visos to veiktajos pasākumos īstenotu uz iedzīvotājiem vērstu pieeju. Tas ir uzdevums, kas ir veicams sadarbībā ar iestādēm. Lai veicinātu šā mērķa sasniegšanu attiecībā uz Komisiju, es cieši sadarbojos ar Komisijas priekšsēdētāja vietnieku, kurš ir atbildīgs par attiecībām ar ombudu, proti, komisāru Šefčovič kungu, kuram es pateicos par viņa klātbūtni šodien un esmu pateicīgs par līdzšinējo viņa nodrošināto ciešo sadarbību un atbalstu.

Visbiežāk sastopamā apsūdzība to vidū, kuras es izskatīju 2009. gadā, attiecās uz nepietiekamu pārredzamību. Šis jautājums tika skarts 36 % no visām izmeklēšanām. Ar zināmām bažām es pievēršu uzmanību šādu sūdzību pastāvīgi augstajam procentuālajam skaitam. Pārskatatbildīga un pārredzama Eiropas Savienības pārvaldība neapšaubāmi ir galvenais faktors uzticības radīšanā iedzīvotāju vidū. Es arī paužu nožēlu par ilgajiem Komisijas kavējumiem saistībā ar atbildes sniegšanu par piekļuvi dokumentiem. Visnepieņemamākais gadījums ir aplūkots Paliadeli kundzes ziņojumā, kurā ir nepārprotami norādīts, ka Parlaments šajā ziņā no Komisijas gaida būtiskus uzlabojumus.

2009. gada galvenais notikums bija Lisabonas līguma stāšanās spēkā. Līgumā iedzīvotājiem ir sniegti jauni solījumi saistībā ar pamattiesībām, uzlabotu pārredzamību un lielākām iespējām piedalīties Eiropas Savienības politikas veidošanā. Tajā arī ir noteikts, ka Pamattiesību harta, tostarp tiesības uz labu pārvaldību, ir juridiski saistoša.

Finanšu regulas reformas sniedz vēl vienu teicamu iespēju praktiski īstenot pamattiesības uz labu pārvaldību. Es uzskatu, ka atbilstošajiem noteikumiem būtu jāsniedz norādes ierēdņiem par to, kā viņiem jānodrošina pareiza finanšu pārvaldība un laba administratīvā pārvaldība. Godātie deputāti, es izstrādāju un nesen pieņēmu stratēģiju, kas aptver visu manu pilnvaru laiku. Dokuments, kurā tā ir izklāstīta, aizvadītās nedēļas laikā informācijas sniegšanas nolūkā tika nodots jūsu birojam, Priekšsēdētāju konferencei un Lūgumrakstu komitejai.

Stratēģija ir izstrādāta, lai īstenotu manas iestādes pamatuzdevumu, ko es pieņēmu 2009. gadā un kas skan šādi: “Eiropas ombuds cenšas panākt taisnīgu iznākumu sūdzībām par Eiropas Savienības iestādēm, veicina pārredzamību un sekmē pārvaldības pakalpojumu kultūru. Tā mērķis ir radīt uzticību, izmantojot dialogu starp pilsoņiem un Eiropas Savienību, un veicināt augstākos uzvedības standartus Eiropas Savienības iestādēs.”

Priekšsēdētāja kungs, godātie deputāti! Šajā garā — šajā Komisijas paziņojuma garā — es turpināšu strādāt, īstenojot pilnvaras, ko šī cienījamā iestāde man ir piešķīrusi.

 
  
MPphoto
 

  Maroš Šefčovič, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. – Priekšsēdētāja kungs, esiet pret mani iecietīgs, jo es centīšos atbildēt mūsu trim referentēm un ombudam. Es vēlētos sākt, izsakot pateicību Nedelcheva kundzei, Paliadeli kundzei un Lichtenberger kundzei par viņu sagatavotajiem ziņojumiem. Ir nepārprotami skaidrs, ka mūs vieno kopīgi mērķi, proti, pārliecība, ka pārvaldībai ir jābūt efektīvai un profesionālai un ka ir jānodrošina Eiropas Savienības tiesību aktu ievērošana. Tas ir pamats, paļaujoties uz kuru mēs gatavojamies apspriest šos jautājumus un, esmu pārliecināts, panākt pozitīvi vērtējamu risinājumu.

Pievēršoties Diamandouros kungam, es arī vēlētos paust savu pateicību par viņa ciešo sadarbību ar Komisiju. Es domāju, ka šī viņam ir īpaša diena, jo viņš var redzēt, ka arī Eiropas Parlaments ļoti augstu vērtē viņa darbu. Es jums varu apgalvot, ka saziņa starp mums un mūsu dienestiem ir ļoti intensīva. Gandrīz nav tādas nedēļas, kurā es ombudam nenosūtītu paskaidrojuma vēstuli un nesaņemtu no viņa atbildi. Tādā veidā mēs savā darbā cenšamies rast pareizos risinājumus. Protams, ir atsevišķi nepabeigti jautājumi, pie kuriem mēs strādājam, bet, manuprāt, tas tikai apliecina mūsu produktīvo komunikāciju.

Es vēlētos uzsvērt, ka Komisija atzinīgi vērtē Nedelcheva kundzes ziņojumu, kas sniedz skaidru un izsmeļošu pārskatu par ombuda darbu aizvadītā gada laikā. Turklāt ombuda ziņojumā par darbu 2009. gadā ir skaidri izklāstīti viņa veikto dažādo izmeklēšanu rezultāti, tām ir sniegti piemēri, un tās ir sakārtotas kategorijās atbilstoši sliktas pārvaldības gadījuma veidam vai attiecīgajai iestādei.

Diamandouros kungs jau teica, 2009. gadā ombuds reģistrēja 3098 sūdzības salīdzinājumā ar 3406 sūdzībām 2008. gadā. Tas atspoguļo sūdzību skaita samazināšanos par 9 % gadā, bet mēs skaidri zinām, ka 56 % sūdzību bija adresētas Komisijai. Mēs arī zinām, ka visbiežāk sastopamās sūdzības par sliktu pārvaldību attiecas uz nepietiekamu pārredzamību, tostarp atteikumiem sniegt informāciju, un esmu apņēmības pilns turpināt šo gadījumu risināšanu.

Komisija atzinīgi vērtē ombuda centienus samazināt šo izmeklēšanu vidējo ilgumu līdz 9 mēnešiem. Tomēr Komisija uzsver, ka ombudam savos centienos samazināt laiku, kas tiek patērēts ar sūdzību saistītā jautājuma risināšanai, būtu jāņem vērā Komisijas iekšējo konsultāciju un komisāru kolēģijas termiņi atbilžu apstiprināšanai. Katru atbildi apstiprina un pieņem kolēģija, un ir nepieciešams noteikts laiks, kamēr tā nonāk kolēģijā.

Ir jānorāda, ka ombuds ir īstenojis intensīvu informācijas kampaņu, kā rezultātā ir panākta labāka informētība par iedzīvotāju tiesībām un labāka izpratne par ombuda kompetences jomām. Šajā saistībā ombuds nereti mēdz ātri izsūtīt preses relīzes, un tās bieži vien tiek publicētas laikā, kad ombuds tikko ir nosūtījis ieteikuma projektu Komisijai, tādējādi nesniedzot Komisijai iespēju aizstāvēties, jo tās atbilde vēl ir sagatavošanas procesā.

Dažos gadījumos, ja iestāde piedāvā sūdzības iesniedzējam kompensāciju, ir iespējams rast draudzīgu risinājumu. Šāds risinājums ir brīvi pieejams un neietver saistību jautājumus vai juridiska precedenta radīšanu. Ja nav iespējams rast draudzīgu risinājumu, ombuds var sniegt ieteikumus lietas atrisināšanai. Ja iestāde nepieņem viņa ierosinājumus, viņš Parlamentā var iesniegt īpašo ziņojumu. 2009. gadā ombuds Parlamentam nenosūtīja nevienu īpašo ziņojumu. 2010. gadā Parlamentam tika nosūtīts īpašais ziņojums saistībā ar sūdzību par piekļuvi Komisijas dokumentiem.

Attiecības ar ombudu dažkārt ir radījušas domstarpības. Tā tas ir bijis saistībā ar izmeklēšanām attiecībā uz pārkāpuma procedūrām. Ombuds bieži apgalvo, ka Komisija nav sniegusi pietiekamu paskaidrojumu par savu nostāju, un tas būtībā nozīmē, ka Komisijai ir precīzi jānorāda tās apsvērumu faktiskais saturs, un bieži līdzinās debatēm par Komisijas nostājas kvalitātēm. Tomēr Komisija ir centusies sniegt ombudam plašas atbildes, sīki norādot un pamatojot piemērotās tiesību aktu interpretācijas, vienlaikus pievienojot atrunu par tiesību aktu interpretācijas atšķirībām un uzsverot, ka galīgā lēmuma pieņēmēja ir Eiropas Savienības Tiesa.

Ņemot vērā pēdējos gados notikušās pārmaiņas saistībā ar sūdzību reģistrēšanu un apstrādi (“EU Pilot projekts”), kā apstiprināts Komisijas pārskatā par ES tiesību aktu piemērošanu 2009. gadā, Komisija drīzumā vēlētos atjaunināt tās 2002. gada 23. marta paziņojumu par attiecībām ar sūdzības iesniedzēju saistībā ar Kopienas tiesību aktu pārkāpumiem. Es personīgi tikos ar ombudu un varēju viņu informēt par šiem notikumiem.

Pārredzamības un dokumentu pieejamības jomā Komisija rūpīgi izskata visas sūdzības, ko tai nosūta ombuds.

Viena šāda gadījuma rezultātā ombuds 2010. gadā iesniedza Parlamentam īpašo ziņojumu, un tas ir Paliadeli kundzes ziņojuma temats. Man žēl, ka šis īpašais ziņojums tika nosūtīts īsi pēc tam, kad Komisija šajā lietā bija pieņēmusi galīgo lēmumu. Tomēr es atzīstu, ka laiks, kas tika patērēts šā lēmuma pieņemšanai, bija pārlieku ilgs, pat ja tā iemesls bija fakts, ka trešā puse nesniedza atbildi uz Komisijas ierosinājumu. Es vēlētos uzsvērt, ka Komisija ir apņēmības pilna īstenot godprātīgu sadarbību ar ombudu. Nevar būt ne runas par to, ka Komisija nevēlētos sadarboties, un tai nekādā ziņā nav nodoma jebkāda veidā traucēt ombuda darbu. Komisija vienmēr cenšas cieši sadarboties ar ombudu. Tomēr atsevišķi pieprasījumi attiecībā uz piekļuvi dokumentiem ir īpaši sarežģīti vai apjomīgi, un tos nav iespējams izpildīt, ievērojot standarta termiņus. Komisija atbild uz aptuveni 5000 piekļuves pieprasījumiem gadā, no kuriem tikai 15–20 pieprasījumu iesniedzēji vēršas ar sūdzībām pie ombuda.

Līguma par Eiropas Savienības darbību stāšanās spēkā sniedza iespēju sākt apsvērt, kā panākt vienotu pieeju, lai izveidotu atklātu, efektīvu un neatkarīgu Eiropas administratīvo pārvaldi. Tāpēc Komisija uzskata, ka pirms jebkāda tiesību akta priekšlikuma publiskošanas ir jābūt dialogam starp iestādēm. Šajā jomā pozitīvs rezultāts šķiet iespējams, un šajā jautājumā īstenotai sadarbībai starp divām iestādēm tas būtu jānodrošina.

Priekšsēdētāja kungs, ja jūs man atļausiet, es atbildēšu arī Lichtenberger kundzei, jo viņa ļoti centās šeit šorīt nokļūt. Es vēlētos viņu pārliecināt, ka Komisija piešķir ļoti lielu nozīmi Eiropas Savienības tiesību aktu pareizai piemērošanai, un, kā jums ir zināms, tā bija viena no Barroso kunga vadītās Komisijas prioritātēm. Jau 2007. gadā mūsu ziņojumā “Rezultātu Eiropa” Komisija pauda apņēmību uzlabot savas darba metodes, lai nodrošinātu efektīvāku to problēmu risināšanu, kas rodas saistībā ar ES tiesību aktu piemērošanu, galveno uzmanību pievēršot jautājumiem, kas iedzīvotājiem un uzņēmumiem rada vislielākās problēmas. Es šajā paziņojumā norādīju, ka gada pārskats vairāk atspoguļo ES tiesību aktu piemērošanas stratēģisko novērtējumu, nosakot galvenās problēmas, prioritātes un plānojot darbu saskaņā ar šīm prioritātēm. Komisija pozitīvi vērtē Parlamenta atbildi uz šo ziņojumu. Turpmākajos komentāros ir pievērsta uzmanība dažiem no galvenajiem jautājumiem.

Attiecībā uz informācijas sniegšanu par pārkāpumiem Komisija ir jauna, ar Parlamentu noslēgta pamatnolīguma īstenošanas procesā. Komisija ir uzņēmusies saistības nodrošināt Parlamentu ar informāciju, kas ir noteikta šajā nolīgumā. Komisija arī vēlas iesaistīt Parlamentu tās darbā pie “Tava Eiropa” portāla, lai nodrošinātu, ka iedzīvotāji zina, kurp doties, lai atrastu viņiem nepieciešamo informāciju.

Mēs atzinīgi vērtējam to, ka Parlaments atzīst EU Pilot projekta ieguldījumu pienācīgā, uz iedzīvotājiem vērstā Eiropas Savienības darbā saskaņā ar Lisabonas līgumu. Šis projekts ir izstrādāts, lai nodrošinātu, ka tiek veikti pasākumi saistībā ar iedzīvotāju bažām un sūdzībām par ES tiesību aktu piemērošanu, un tas, protams, ir mums svarīgs apsvērums. Veicot šo darbu, Komisijai ir jāievēro konfidencialitāte, uz kuru, kā to ir apstiprinājusi Eiropas Savienības Tiesa, dalībvalstīm ir tiesības saistībā ar iespējamu tiesību aktu piemērošanas problēmu izmeklēšanu un varbūtējām pārkāpuma procedūrām.

Tāpēc, lai gan Komisija savā šā gada martā pieņemtajā ziņojumā sniedza plašu informāciju par EU Pilot projekta darbību, tā nenodrošina piekļuvi vai neatklāj informāciju par konkrētām lietām, kas tiek apstrādātas EU Pilot projekta ietvaros. Vienlaikus Komisija atzīst, ka ir svarīgi laikus nodrošināt iedzīvotājiem pilnīgu un skaidru informāciju par tā darba novērtējumu, kas EU Pilot projekta ietvaros paveikts ar dalībvalstīm, un tā ir apņēmusies nodrošināt sūdzību iesniedzējiem iespēju dot atsauksmes par rezultātiem.

Attiecībā uz jautājumu par procesuālā kodeksa pieņemšanu saskaņā ar 298. pantu Komisija saprot, ka Parlamentā ir izveidota darba grupa, lai izskatītu šādas iniciatīvas iespējamo mērogu un saturu. Komisija arī uzskata, ka ir pareizi izvērtēt sākotnējā darba rezultātu pirms konkrētāku elementu apsvēršanas. Tāpēc šobrīd mēs saglabājam savu nostāju attiecībā uz visiem aspektiem.

Komisija arī gatavojas sniegt aktuālu informāciju par resursiem, kas ir atvēlēti ES tiesību aktu piemērošanai. Rezolūcijas projekts, kas šodien tiek apspriests, ietver virkni jautājumu, un, atbildot uz rezolūciju, Komisija sniegs papildu skaidrojumus, kurus šodien sniegt būtu ļoti sarežģīti — galvenokārt laika trūkuma dēļ.

Priekšsēdētāja kungs, godātie deputāti! Mēs esam gandarīti, ka mūs vieno kopīga interese par šobrīd notiekošo Eiropas Savienības tiesību aktu piemērošanu ES iedzīvotāju un uzņēmumu interesēs. Efektīva ES tiesību aktu piemērošana ir viens no Eiropas Savienības stūrakmeņiem, kā arī pārdomāta regulējuma galvenais elements.

Es vēlētos atvainoties tulkiem par to, ka runāju tik ātri. Liels jums paldies par pacietību, un pateicos par jūsu visu uzmanību.

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs. – Jā, baidos, ka jums bija neliela tendence kāpināt runas tempu. Paldies jums!

 
  
MPphoto
 

  Rainer Wieland, Lūgumraksta komitejas atzinuma sagatavotājs.(DE) Priekšsēdētāja kungs, Diamandouros kungs, komisāra kungs! Mēs šeit piedalāmies kopīgās debatēs. Es uzstājos Lūgumrakstu komitejas priekšsēdētāja vārdā, kurš diemžēl ir slims, un es vēlētos aprobežoties ar komentāru sniegšanu par Paliadeli kundzes ziņojumu.

Šajā Parlamentā bieži ir notikušas debates un diskusijas par jautājumu saistībā ar piekļuvi dokumentiem un pārredzamības sniegtajiem ieguvumiem, kā arī jautājumu, kur novelkama robeža starp sabiedrības juridiskajām tiesībām un interesēm kopumā, no vienas puses, un indivīdu un uzņēmumu juridiskajām tiesībām, no otras puses. Starp citu, Paliadeli kundze, situācija var arī mainīties, proti, var gadīties, ka informācija tiek nodota NVO un uzņēmums vai persona tad cenšas noskaidrot, tieši kāda informācija ir publiskota. Mēs neapspriežam jautājumu, kurš te ir labs vai ļauns, bet vienkārši jautājumu par laika ietvariem un termiņiem. Attiecībā uz atsevišķiem iedzīvotājiem un, protams, ombudu, šie termiņi ir jāievēro. To jūs varētu saukt par labas pārvaldības pamatprincipu. Mēs varētu gaidīt, ka Komisija, kas ir paudusi tādu interesi par darbības paātrināšanu, kā jau norādīja priekšsēdētāja vietnieks, uzmanīgāk izskatīs šo jautājumu un veiks uzlabojumus.

 
  
MPphoto
 

  Elena Băsescu, PPE grupas vārdā.(RO) Priekšsēdētāja kungs! Es vēlētos uzstāties kā Eiropas Tautas partijas grupas (Kristīgo demokrātu) Eiropas Ombuda īpašā ziņojuma ēnu referente. Es vēlos sākt, uzsverot, ka vienprātības panākšana starp visām politiskajām grupām atviegloja ziņojuma sagatavošanu. Man ir jānorāda, ka netika iesniegts neviens grozījums, un vienlaikus es vēlētos apsveikt Paliadeli kundzi par šo rezultātu.

Tas, ka Komisijas izturēšanās, kas nav vērsta uz sadarbību ar ombudu, varētu radīt būtisku ES iedzīvotāju uzticības trūkumu pret ES iestādēm, rada satraukumu. Labas sadarbības trūkums apdraud ombuda un Eiropas Parlamenta spēju efektīvi pārraudzīt Komisijas darbu. Es vēlētos arī atgādināt par Līgumā par Eiropas Savienības darbību noteikto lojālas sadarbības principu. Tas ietver godprātīgu attiecību nostiprināšanu starp ES iestādēm. Diemžēl ombuds bieži vien saskaras ar Komisijas nespēju ievērot termiņus attiecībā uz dokumentu nodošanu publiskai piekļuvei.

Vēl viens satraucošs aspekts ir fakts, ka ombudam nācās sagatavot īpašo ziņojumu kā pēdējo līdzekli, lai pārliecinātu Komisiju, ka tai ir jāpalielina sava gatavība sadarboties. Turpmāk šādiem gadījumiem vairs nevajadzētu notikt. Šajā saistībā es vēlētos aicināt Eiropas Komisiju turpināt centienus efektīvākas sadarbības nodrošināšanai ar ombudu. Nedrīkst ignorēt faktu, ka ikreiz, kad Komisija neuzņemsies šādas saistības, Parlaments varēs piemērot sankcijas. Ziņojumā atspoguļotā situācija rada sistemātisku problēmu. Tā liedz iedzīvotājiem vienu no galvenajiem ieguvumiem, ko viņi cer sagaidīt, izmantojot pamattiesības iesniegt sūdzības.

 
  
MPphoto
 

  Monika Flašíková Beňová, S&D grupas vārdā.(SK) Priekšsēdētāja kungs! Es vēlētos pateikties visām trim deputātēm par ziņojumiem, kurus šodien te, kopīgajās debatēs, apspriežam, un es īpaši vēlētos runāt par Lichtenberger kundzes ziņojumu, jo, manuprāt, tajā ir pausta ļoti stingra nostāja un es piekrītu lielai daļai šajā ziņojumā pausto uzskatu. Tāpēc arī es, priekšsēdētāja kungs, šodien vēlētos būt mazliet kritiskāka.

Kopumā var sacīt, ka Komisija iedzīvotājiem vai Parlamentam nesniedz pietiekamu informāciju par to, kā tā pārrauga Kopienas tiesību aktu piemērošanu. Tomēr Līgumā par Eiropas Savienību ir skaidri noteikts, ka ES iedzīvotājiem aktīvi jāpauž sava nostāja, piemēram, izmantojot Eiropas pilsoņu iniciatīvu (EPI). Priekšsēdētāja vietnieka kungs, esmu arī gandarīta, ka jūs šodien kopā ar mums piedalāties šajās debatēs, jo es zinu, ka jūs personīgi esat ne tikai kompetents, bet arī ļoti aktīvi iesaistīts EPI.

Tomēr par spīti tam Eiropas Komisijas gada pārskati par ES tiesību aktu piemērošanas pārraudzību to pašreizējā formā nenodrošina Parlamentu vai iedzīvotājus ar pietiekamu informāciju par pašreizējo situāciju. Komisija līdz šim ir pievērsusi pārāk lielu uzmanību Eiropas tiesību aktu transponēšanai dalībvalstu tiesību aktos, vienlaikus lielā mērā atstājot novārtā to faktisko piemērošanu. Lakoniska atsauce uz oficiālu procedūru tās dalībvalsts lietā, kas vēl nav transponējusi ES tiesību aktus valsts līmenī, mums vai iedzīvotājiem nesniedz īpaši daudz informācijas. Mums ir jāsaņem, un mēs vēlamies saņemt vairāk informācijas par gadījumiem, kuros Komisija izmeklē neprecīzus vai pilnīgi kļūdainus transponēšanas gadījumus. Tikai tad, kad mēs būsim pilnīgi informēti par šādiem gadījumiem, mēs varēsim runāt par ES tiesību aktu piemērošanas konsekventu pārraudzību.

Dāmas un kungi! Kā mēs, protams, zinām, Eiropas Parlamentam attiecībā uz Komisiju ir noteikti pienākumi un pilnvaras. Tās ietver pārraudzību un novērtējumu. Mums Eiropas Parlamentā ir patiesa interese racionāli novērtēt Komisijas panākumus attiecībā uz jūsu pienākumu izpildi, līgumu ievērošanas nodrošināšanu un atbilstību ES tiesību aktiem. Tomēr mums nav pietiekamas piekļuves informācijai, uz kuru pamatojoties Komisija risina noteikumu pārkāpumu gadījumus. Priekšsēdētāja vietnieka kungs, tā nav jauna prasība.

Februārī rezolūcijā par pārskatīto Pamatnolīgumu starp Eiropas Parlamentu un Komisiju mēs Komisiju aicinājām (es citēju): “darīt pieejamu Parlamentam kopsavilkuma informāciju par visām pārkāpuma procedūrām, pamatojoties uz oficiālu paziņojuma vēstuli, tostarp, ja to pieprasa Parlaments,” citāta beigas. Es vēlētos aktīvi aicināt Komisiju mums un ar mūsu starpniecību nodrošināt ES iedzīvotājiem šo informāciju.

Priekšsēdētāja vietnieka kungs, nobeigumā es vēlos sacīt to, ko vairākas reizes savās runās esmu teikusi, proti, ka Eiropas Parlamentam ir patiesa vēlēšanās palīdzēt Komisijai un pat atbalstīt to attiecībās ar Padomi. Tagad mēs jums pieprasām, lai savukārt Komisija nodrošinātu Eiropas Parlamentam informāciju, ko mēs pieprasām ne tikai sev, bet arī Eiropas Savienības dalībvalstu iedzīvotājiem.

 
  
MPphoto
 

  Margrete Auken, Verts/ALE grupas vārdā.(DA) Priekšsēdētāja kungs! Lūgumrakstu komitejā, citiem vārdiem sakot, komitejā, kas nodarbojas ar iedzīvotāju sūdzībām, ES tiesību aktu ievērošana ir galvenais elements. Iedzīvotāji pie mums vēršas, jo valsts vai vietējās varas iestādes nerīkojas saskaņā ar ES tiesību aktiem, piemēram, attiecībā uz cilvēku veselības vai vides aizsardzību. Mums pietiek vien palūkoties uz daudzajām sūdzībām, ko esam saņēmuši saistībā ar ilgstošo atkritumu krīzi Kampānijā, lai gan ir skaidri zināms Eiropas Savienības Tiesas lēmums, kā arī saistībā ar līdzekļu iesaldēšanu. Patiesībā nekas nav darīts, lai atrisinātu šo problēmu. Cieš gan iedzīvotāji, gan aizsargātās teritorijas. To mēs saucām par “laimīgo Kampāniju” — ak, vai! Komisijai nekavējoties šajā jomā ir jāizmanto visi tās rīcībā esošie līdzekļi.

Līgumā Komisijai ir piešķirtas lielas pilnvaras. Proti, pārraudzīt ES tiesību aktu ievērošanu dalībvalstīs. Tāpēc mēs komitejā pievēršam lielu uzmanību tam, kā Komisija risina jautājumus saistība ar noteikumu pārkāpumiem. Ņemot to vērā, es atzinīgi vērtēju Lichtenberger kundzes ziņojumu. Viņa pilnīgi skaidri norāda, ka nepietiek tikai ar sūdzību nosūtīšanu atpakaļ dalībvalstīm, lai tās pašas šīs problēmas atrisinātu. Šīs sūdzības ir par šīm dalībvalstīm. Šāda pieeja iedzīvotājus pamet vienus viņu grūtībās.

Saistībā ar to es vēlētos paust atzinību Eiropas ombudam par patstāvīga pētījuma veikšanu tieši par jauno veidu, kā Komisija risina jautājumus saistībā ar sūdzībām un pārkāpumiem, jo īpaši to, kā Komisija reģistrē vai, iespējams, vienkārši nereģistrē sūdzības par dalībvalstīm, kuras neievēro Kopienas tiesību aktus. Arī ombudam ir pilnvaras sniegt atzinumu par lietas būtību, ja Komisija tiek apsūdzēta pārkāpumu pārbaudes neveikšanā, pat ja pēdējā instance, kam ir jāpieņem lēmums par šo jautājumu, protams, ir tiesa.

Jebkurā gadījumā tas būs panākums, ja mēs tagad pieņemsim Nedelcheva kundzes ziņojumā minēto ierosinājumu par atbilstoša tiesību akta pieņemšanu saistībā ar ES pārvaldības procedūrām, jo mums tam beidzot ir pamats Lisabonas līguma 298. pantā.

Ir labi, ka ombuda gada pārskats apliecina daudzas uzlabojumu pazīmes, bet fakts, ka vairāk nekā trešdaļa sūdzību ir saistītas ar nepietiekamu pārredzamību un piekļuvi informācijai un dokumentiem, rada satraukumu. Šajā ziņā ir apkaunojoši, ka Komisija un vairākas dalībvalstis cenšas aizsargāt lielus lobijus no iedzīvotājiem, rīkojoties veidā, kas nepārprotami izskatās pēc datu aizsardzības noteikumu ļaunprātīgas izmantošanas.

Viens šajā ziņā atbaidošs piemērs ir sniegts ombuda īpašajā ziņojumā par Porsche un saraksti saistībā CO2 emisiju robežvērtību aizsardzību attiecībā uz automašīnām. Vai kāds no klātesošajiem tic, ka Komisija apspriedās ar kādu mazo vai vidējo uzņēmumu saistībā ar piekļuvi vēstulēm vai ka Komisija vēlējās novilcināt lietu par 15 mēnešiem mazās uzņēmējdarbības interesēs? Protams, nē! Tas tika darīts, jo tas bija Porsche, un, protams, iespējams, arī tāpēc, ka tas bija Verheugen kungs. Ombuda īpašajā ziņojumā ir sniegts garāks izklāsts, un es vēlētos ikvienam ieteikt izlasīt gan Paliadeli kundzes teicamo ziņojumu, gan pašu ombuda ziņojumu. Tā ir lieliska izklaide. Šie ziņojumi atkal un atkal atvērs jums acis. Tomēr šīs lietas nopietnākais aspekts ir Komisijas lojālas sadarbības trūkums ar ombudu. Šis ir svarīgs ziņojums. Parlamentam ir jānāk klajā ar skaidru paziņojumu par šo jautājumu. Es vēlētos pateikties ombuda kungam un Paliadeli kundzei.

 
  
MPphoto
 

  Oldřich Vlasák, ECR grupas vārdā. (CS) Priekšsēdētāja kungs! Ombuda gada pārskats ir labs piemērs tam, kā mums vajadzētu sabiedrību informēt par savu darbu. Ziņojums ir visaptverošs, lakonisks un mērķtiecīgi vērsts uz aplūkojamo jautājumu. Tāpēc es izsaku lielu atzinību jūsu veiktajam darbam un rūpēm, ko uzņēmāties, un šādā veidā es arī vēlētos jūs apsveikt personīgi. Tomēr vienlaikus es šobrīd vēlētos norādīt, ka ombuda biroja darbā es saskatu sistēmisku problēmu. Šī problēma ir sabiedrības informētība. Proti, pieļausim, ka Eiropas Savienība kā starptautiska organizācija ir zināmā mērā grūti izprotama ne tikai tās piešķirto līdzekļu, bet arī tās pilnvaru, iestāžu, lēmumu pieņemšanas procesu un apstiprināto politikas virzienu un tiesību aktu jomā. Ar to es domāju, ka to ir grūti izprast vienkāršajam iedzīvotājam. Tas pats, loģiski, attiecas arī uz Ombuda biroju. Esmu visai pārliecināts, ka, ja mēs veiktu Eiropas iedzīvotāju aptauju par Eiropas Ombuda nozīmi, tā pilnvarām un darbu, mēs diemžēl konstatētu, ka šo iestādi uztver kā kaut ko ļoti tālu un daudzos gadījumos cilvēki nemaz nezina, ka tā pastāv. Fakti ir samērā skaidri. Vairākums sūdzību, ko iesniedza mani līdzpilsoņi no Čehijas Republikas, neietilpa Eiropas Ombuda pilnvaru jomā. Pārējo dalībvalstu gadījumā situācija neatšķiras.

Kad mēs šeit apspriedām 2008. gada pārskatu, ikviens no klātesošajiem aicināja nodrošināt lielāku sabiedrības informētību. Tika ierosinātas plašas informācijas kampaņas un apsvērta tīmekļa vietņu darbības sākšana. Tomēr es pats vakar izmēģinājuma dēļ centos iesniegt sūdzību jūsu tīmekļa vietnē. Man jāsaka, ka interaktīvais ceļvedis bija pārāk sarežģīts un, taisnību sakot, vienkāršajam iedzīvotājam nepieejams. Pati sūdzības veidlapa arī ir sarežģīta. Tā man nedaudz atgādina veidlapas nodokļu kompensāciju saņemšanai Čehijas Republikā, ko vienkāršie iedzīvotāji nespēj aizpildīt bez nodokļu konsultanta palīdzības. Taisnību sakot, jūsu tīmekļa vietne attur iedzīvotājus no sūdzību iesniegšanas. Tāpēc es vēlētos aicināt veikt vienkāršojumus.

Vēl viens aspekts, ko es uzskatu par ārkārtīgi svarīgu, ir lietu izskatīšanai patērētā laika samazināšana. Galu galā, mēs zinām, ka, ja kāds iesniedz sūdzību, no uzticības viedokļa ir ļoti svarīgi, lai sūdzība tiktu izskatīta un sūdzības iesniedzējs saņemtu atbildi pēc iespējas ātrāk. Turklāt, ja konkrētais jautājums neietilpst tās iestādes pilnvaru jomā, pie kuras sūdzības iesniedzējs ir vērsies, sūdzība tiešā veidā ir jāpārsūta valsts vai reģionālajam ombudam, kuram ir atbilstošas pilnvaras.

Dāmas un kungi! Pārlieku izvērsta komunikācija nogalina informāciju. Pārāk daudz informācijas iznīcina Eiropas iedzīvotājus. Manuprāt, ombuda prioritātei būtu jābūt ne tikai nepareizu birokrātijas procedūru gadījumu atrisināšanai, bet arī to novēršanai. Tāpēc es uzskatu, ka šai iestādei ir svarīgi, lai tā savtīgos nolūkos netiktu izmantota plašsaziņas līdzekļu kampaņās un lai netiktu paplašinātas tās pilnvaras. Pēc ievēlēšanas amatā ombuds Diamandouros kungs sacīja: “Es turpināšu darbu, lai uzlabotu Eiropas Savienības pārvaldības kvalitāti.” Tāpēc nobeigumā es vēlētos jautāt, kādu konkrētu sistēmisku problēmu jūs esat spējis atrisināt un kādam jautājumam jūs gatavojaties pievērsties nākamajā gadā? Es vēlu jums veiksmi sistēmisku risinājumu rašanā.

 
  
MPphoto
 

  Willy Meyer, GUE/NGL grupas vārdā.(ES) Priekšsēdētāja kungs! Mana grupa vēlētos pateikties Nedelcheva kundzei par šo ziņojumu, kas mums no Lūgumrakstu komitejas sniedz bagātīgu informāciju par Eiropas Ombuda darbu.

Tas ir ļoti aprakstošs ziņojums, kas aptver visu 2009. gadā veikto darbu un lielu daļu sūdzību, kuru skaits, starp citu, salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu ir samazinājies par 9 %. Vairāk nekā puse sūdzību ir saistītas ar Eiropas Komisiju.

Domāju, ka ombudam iesniegtajās sūdzībās tiek kritizēta slikta pārvaldības prakse, piemēram, pārredzamības trūkums vai piekļuves liegšana dokumentiem. Mēs varam būt gandarīti, ka liela daļa no šīm sūdzībām tiek atrisinātas ar ombuda starpniecību un ka tādējādi mēs dodamies pareizajā virzienā.

2010. gadā īstenojamie uzdevumi tika apkopoti piecu mērķu ietvaros: atsaucīgi ieklausīties ieteikumos, lai noteiktu labāko praksi, strādāt, lai rastu veidu, kā ātrāk gūt rezultātus, pārliecināt, lai gūtu labāku ietekmi uz iestāžu pārvaldības kultūru, laikus sniegt noderīgu informāciju, kurai ir iespējams ātri piekļūt, un pielāgoties, lai nodrošinātu resursu labu pārvaldību, efektivitāti un lietderību. Es uzskatu, ka mērķi, ko mēs noteicām 2010. gadam, ir ļoti atbilstoši.

Mēs saskaramies ar nepieciešamību atjaunināt mehānismus, kas mums sniegs iespēju atrisināt ar pārredzamības un informācijas trūkumu saistītas lietas, kuru skaits neapšaubāmi palielinās. Mūsu rīcībā ir Paliadeli kundzes ziņojumā minētais piemērs saistībā ar Porsche gadījumu, un, tā kā Porsche vai drīzāk Komisija atteicās publicēt dažas no autobūves uzņēmuma vēstulēm, Parlamentam ir jāatbalsta ombuds un ombudam arī ir jāpaļaujas uz Eiropas Parlamentu, lai saņemtu labāku informāciju par šiem jautājumiem.

Nesen pieņemtais Eiropas Savienības Tiesas lēmums atcelt Komisijas lēmumu publicēt kopējās lauksaimniecības politikas palīdzības saņēmēju sarakstu rada lielu satraukumu. Citiem vārdiem sakot, šis lēmums ir pretrunā pārredzamības pamatprincipam, kam būtu jāregulē visi ar Eiropas Savienības budžetu saistītie jautājumi, un tas ir tiešs uzbrukums eiropiešu tiesībām zināt, kur tiek izmantoti viņu samaksātie nodokļi. Es uzskatu, ka tā ir slikta prakse, ko mums ir jācenšas novērst ar Parlamenta palīdzību, izmantojot nepieciešamos grozījumus tiesību aktos.

 
  
MPphoto
 

  Nikolaos Salavrakos, EFD grupas vārdā.(EL) Priekšsēdētāja kungs! Izlasot Eiropas Ombuda pārskatu par 2009. gadu, es uzskatu par pienākumu paust atzinību Diamandouros kungam, jo viņš pārstāv un ar cieņu kalpo iestādei, kura vieno Eiropas iedzīvotājus un ļauj tiem justies drošībā.

Protams, Eiropas Ombuda darbs ir nodrošināt, ka ikviena fiziska vai juridiska persona, kas saskaras ar problēmām saistībā ar Eiropas Savienības iestādēm attiecībā uz ļaunprātīgu pilnvaru izmantošanu vai citiem sliktas pārvaldības gadījumiem, var vērsties pie viņa pēc palīdzības.

Izlasot pārskatu, es sapratu, ka iestādes un tās ierēdņu panākumi ir skaidrojami ar šādiem faktiem: pirmkārt, lielākā daļa izmeklēšanu (skaitlis jau ir 70 %) tiek pabeigtas viena gada laikā, un vairāk nekā puse no lietām, faktiski 55 %, tiek izskatītas trīs mēnešu laikā. Tas parāda, cik ātri strādā Eiropas ombuds un viņa palīgi un cik labi šī iestāde darbojas.

Otrkārt, 80 % izskatīto gadījumu ombuds ieinteresētajai pusei spēja tā vai citādi palīdzēt atrisināt jautājumu, novirzot šīs personas pie atbildīgās iestādes vai sniedzot ieteikumus par to, ar kuru iestādi tām ir jāsazinās, lai ātri atrisinātu problēmu. Tas apliecina, cik efektīva ir šī iestāde.

Mums nevajadzētu ignorēt faktu, ka 84 % sūdzību iesniedza privātpersonas un tikai 16 % sūdzību iesniedza uzņēmumi vai apvienības. Arī tas apliecina, cik augstu šo iestādi un tās pārstāvjus vērtē Eiropas iedzīvotāji, kuri uzskata, ka ir kļuvuši par sliktas pārvaldības upuriem. Es vēlētos norādīt, ka deviņas no 2009. gadā slēgtajām lietām ir paraugprakses piemēri. Man jāsaka, ka man personīgi īpašu gandarījumu radīja pārskata ievadā paustais paziņojums, ka Eiropas Ombuds vēlas palīdzēt nodrošināt, lai Eiropas Savienība spētu nodrošināt saviem iedzīvotājiem priekšrocības, kas tiem ir apsolītas Lisabonas līgumā. Tāpēc es apsveicu Diamandouros kungu.

 
  
MPphoto
 

  Martin Ehrenhauser (NI).(DE) Priekšsēdētāja kungs! Arī es vienreiz iesniedzu sūdzību ombudam, un, lai gan situācija neatrisinājās man īpaši labvēlīgi un es nebiju apmierināts ar lēmumu, tomēr es vēlētos paust atzinību ombudam par viņa darbu. Es uzskatu, ka ir ļoti svarīgi, lai mēs šeit Parlamentā atbalstītu viņa veikto darbu.

Savā ievadrunā ombuds pareizi norādīja, ka viņa veiksme vai neizdošanās lielā mērā ir atkarīga no iestāžu rīcības. Ja mēs, piemēram, aplūkojam Porsche lietu, kļūst acīmredzama ombuda pilnvaru ierobežotība un nopietnības trūkums, ar kādu atsevišķas iestādes izturas pret ombuda ieteikumiem.

Protams, mums ir jāsakārto situācija arī savā Parlamentā, piemēram, saistībā ar Altero-Spinelli ēkas iegādi, kurā tika pieļauti vairāki būtiski pārkāpumi. Ombuds sniedza atsevišķus skaidrus ieteikumus, un tika sagatavoti grozījumi. Tomēr līdz šim Parlamentā faktiski gūtie panākumi ir nelieli. Grozījumi tika noraidīti. Tas atkal apliecina, kā Parlaments uztver šos ieteikumus. Es vēlos sacīt, ka ir ļoti svarīgi, lai mēs sakārtotu situāciju mūsu pašu iestādē un uztvertu ombuda ieteikumus nopietni, tādējādi nostiprinot viņa stāvokli.

 
  
MPphoto
 

  Tadeusz Zwiefka (PPE).(PL) Priekšsēdētāja kungs! Tāpat kā tas notiek katru gadu, Juridiskā komiteja Parlamentu iepazīstina ar ziņojumu saistībā ar Eiropas Komisijas pārskatu par ES tiesību aktu piemērošanu, un, tāpat kā katru gadu, Juridiskās komitejas locekļiem ir daudz iebildumu attiecībā uz Komisijas sagatavotā ziņojuma formu un saturu.

Nav šaubu, ka ES tiesību aktu transponēšana dalībvalstu tiesību sistēmā ir ļoti nopietna Eiropas Savienības problēma. Dažādas valstis identiskus noteikumus ievieš atšķirīgos laikos, kas zināmā mērā, protams, ir saprotami. Tomēr tam nevajadzētu izraisīt kavējumus, kas rada nepietiekamu tiesisko drošību un attiecīgi liedz iedzīvotājiem izmantot to tiesības. Kā pamatoti norāda mūsu referente, kavējumi ES tiesību aktu transponēšanā un šo tiesību aktu kļūdaina piemērošana rada reālas izmaksas un iedzīvotāju uzticības trūkumu ES iestādēm. Arī šā iemesla dēļ es atbalstu visas Komisijas iniciatīvas, piemēram, ekspertu tikšanās un divpusēju dialogu starp Komisiju un dalībvalstīm, kura mērķis ir šo problēmu pēc iespējas ātrāka atrisināšana. Es ar lielu interesi vēroju EU Pilot projekta norisi, kas ir paredzēts kā instruments, lai nodrošinātu ātru reakciju uz visiem ES tiesību aktu nepareizas piemērošanas vai adaptēšanas gadījumiem valsts tiesību aktu ietvaros.

Mēs arī atkārtoti uzsveram uzdevumu, ko ES tiesību aktu praktiskā piemērošanā un interpretēšanā veic dalībvalstu tiesas. Tomēr šis uzdevums netiks veikts pareizi, ja netiks nodrošinātas atbilstošas mācības, organizētas tikšanās un izveidota ES tiesiskā kultūra. Attiecībā uz mūsu Parlamentu — un es vēršos pie saviem kolēģiem — tiesību aktiem, kurus mēs pieņemam, jo esam likumdevēji, ir jābūt skaidriem un saprotamiem, jo tikai tad, ja tie ir saprotami, tos vienkāršā veidā ir iespējams transponēt dalībvalstu tiesību sistēmā, radot mazāk ar to saistītu problēmu.

 
  
MPphoto
 

  Lidia Joanna Geringer de Oedenberg (S&D).(PL) Priekšsēdētāja kungs! Analizējot ziņojumu par Eiropas Ombuda darbu 2009. gadā, es ar gandarījumu ievēroju ombuda un Lūgumrakstu komitejas turpmāku sadarbības attīstību. Es ļoti augstu vērtēju profesora Diamandouros kunga darbu, kurš kopš 2003. gada ir veicis ombuda pienākumus, kā arī viņa centienus informēt iedzīvotājus par viņiem pieejamām iespējām iesniegt sūdzības par ES administratīvās pārvaldes nepareizu darbību un viņa mudinājumiem iedzīvotājiem izmantot savas tiesības.

Ņemot vērā faktu, ka tikai 23 % no vairāk nekā 3000 sūdzībām, kas tika reģistrētas 2009. gadā, ietilpa ombuda kompetencē, viņam noteikti būtu jāturpina savs darbs informēšanas jomā. Savu ierobežoto pilnvaru dēļ ombuds var izmeklēt tikai tās sūdzības, kas ir saistītas ar Eiropas Savienības iestādēm un organizācijām. Tomēr ir svarīgi, lai ikviens, kurš iesniedz ombudam sūdzību, ko nav iespējams pieņemt oficiālu iemeslu dēļ, saņemtu informāciju par to, kādā iestādē katrā konkrētajā gadījumā vajadzētu vērsties.

Ir svarīgi arī uzsvērt, ka Lisabonas līguma stāšanās spēkā būtiski nostiprina ombuda demokrātisko leģitimitāti un paplašina tā pilnvaras, iekļaujot tajās arī ārpolitikas jomu. Jāpiemin arī tas, ka ombuds aizvien biežāk rīkojas, pamatojoties uz savu personīgo iniciatīvu, piemēram, saistībā ar kavētiem maksājumiem no Eiropas Savienības, īpašām vajadzībām un diskrimināciju. Viņa darba rezultātā arī ir izveidots Eiropas labas administratīvās prakses kodekss. Nākamās labās ziņas ir fakts, ka procedūru veikšanai nepieciešamais laiks ir samazināts līdz deviņiem mēnešiem.

Ombuda efektivitāti un viņa labo sadarbību ar citām organizācijām apliecina arī augstais to lietu procentuālais rādītājs, kurās iestāde, uz ko atsaucās sūdzības iesniedzējs, vienojās ar sūdzības iesniedzēju vai lieta tika atrisināta par labu sūdzības iesniedzējam. Tas 2009. gadā notika ne mazāk kā 56 % gadījumu. Es ceru, ka ombuds ar mūsu, Parlamenta, un citu iestāžu atbalstu turpinās savu darbu ar tādu pašu enerģiju un pat vēl efektīvāk nekā līdz šim.

 
  
MPphoto
 

  Anneli Jäätteenmäki (ALDE). (FI) Priekšsēdētāja kungs! Es pateicos Eiropas ombudam un viņa biroja darbiniekiem par apbrīnojamo darbu, ko viņi sarežģītos apstākļos ir veikuši šīs iestādes labā. Atklātība, tiesības uz piekļuvi informācijai un tiesības uz labu pārvaldību ir nozīmīgi aspekti, lai sabiedrība uzticētos ES iestāžu spējai pārraudzīt to tiesības. Tas, ka gadu pēc gada lielākais administratīvais trūkums sistēmā ir nepietiekama pārredzamība un pat atteikšanās dalīties ar informāciju un dokumentiem, rada satraukumu. Šajā ziņā Porsche lieta ir ļoti nopietna. Kad Komisija nogaidīja 15 mēnešus, pirms tā nodeva dokumentus, kas no tās bija pieprasīti, tā nopietni pārkāpa savas saistības godprātīgi sadarboties ar ombudu. Šāda attieksme no Komisijas puses vājināja iedzīvotāju uzticību Komisijai un negatīvi ietekmēja ES publisko tēlu.

Tagad, kad komisārs un ombuds šeit klusi sēž viens otram līdzās, manuprāt, būtu apsveicami, ja viņi sāktu konfidenciālu un izsmeļošu diskusiju par to, vai viņi ciena viens otra darbu un vai viņi ir gatavi sadarboties un strādāt saskaņā ar pašas ES pamatprincipiem. Es saistībā ar šo situāciju nevēlos vainot nevienu komisāru, bet Komisijā par šo jautājumu vajadzētu notikt īstām debatēm, jo ES publiskais tēls noteikti nav tik labs, lai mēs turpmāk varētu atļauties citas Porche gadījumam līdzīgas situācijas.

Komisijai, Padomei un neapšaubāmi arī Parlamentam — visām ES iestādēm — ir jāievēro mūsu iedzīvotāju tiesības.

 
  
MPphoto
 

  Gerald Häfner (Verts/ALE).(DE) Priekšsēdētāja kungs! Mūsu iedzīvotājiem un Eiropas Savienībai Diamandouros kungs ir bijis īsts ieguvums, un es no sirds viņam vēlētos pateikties par paveikto darbu. Protams, tas skar arī jutīgu jautājumu, proti, jomu, kurā ir nepieciešami uzlabojumi. Tikko tika pieminēta Porsche lieta. Man kā Vācijas pilsonim ir jāsaka, ka esmu ļoti apkaunots par šeit notikušo. Te ir iesaistīts komisārs no Vācijas un Vācijas autobūves uzņēmums, kā arī starp viņiem ir notikusi sarakste. Visa sarakste starp Komisiju un citiem auto ražotājiem Itālijā, Spānijā un citās valstīs ir publicēta, bet tā tas nav vāciešu sarakstes gadījumā. Ombuds izteica nevis vienu vai divas, bet trīs piezīmes, bet tik un tā nebija nekādas rīcības. Situācija ir steidzami jāuzlabo. Es to vēlētos uzsvērt pēc iespējas stingrākā veidā.

Otra lieta, ko es vēlētos pieminēt, ir fakts, ka tad, kad mēs lietojam vārdu “piloti”, mēs parasti ar to domājam profesionāļu grupu, kuri savu darba dzīvi pavada augstu virs zemes. Es neesmu visai pārliecināts par to, kā Komisijai ienāca prātā doma tās jauno projektu par to, kā risināt Eiropas iedzīvotāju sūdzību jautājumus, nosaukt par “pilotprojektu”, jo būtībā tas nepiedāvā neko jaunu. Iedzīvotāji sākumā iesniedz pamatotas sūdzības savā valstī. Tur netiek veikti nekādi pasākumi. Pēc tam viņi vēršas pie Komisijas. Ko dara Komisija? Tā nosūta sūdzību atpakaļ uz valsti, no kuras tā tika iesūtīta, un atkal nav nekādas rīcības. Es neuzskatu, ka tas ir pareizs veids, kā risināt ar mūsu iedzīvotāju bažām un sūdzībām saistītos jautājumus, un es vēlētos izmantot šo iespēju, lai lūgtu komisāru Šefčovič kungu, kuru es ļoti cienu, paziņot, ka viņš gatavojas atteikties no šā projekta vai arī atkārtoti apsvērt, kā mēs varam nodrošināt, lai mūsu iedzīvotāju sūdzības tiktu nosūtītas turp, kur tās tiešām tiks izskatītas, un lai iedzīvotājiem tiktu nodrošināts taisnīgums un kompensācija.

 
  
  

SĒDI VADA: I. DURANT
Priekšsēdētāja vietniece

 
  
MPphoto
 

  Marek Henryk Migalski (ECR).(PL) Priekšsēdētājas kundze, komisāra kungs! Es nevēlos pārvērst šo Parlamentu par universitātes lekciju telpu. Tomēr, kā jums ir zināms, ombuda amats Eiropā pirmo reizi tika izveidots gandrīz pirms 300 gadiem. Tāpēc tas nav pārsteidzoši, ka mūs interesē šādi jautājumi un mēs tiem veltām tik lielu uzmanību.

Manuprāt, visi trīs ziņojumi ir pelnījuši uzmanību — tikai ar vienu iebildi. Nedelcheva kundzes ziņojumā ir viena sadaļa, kas, manuprāt, rada satraukumu. Lai gan Eiropas Ombuds veic vērtīgu un labu darbu, vai ombuda amatam ir jāizmaksā gandrīz EUR 9 miljoni? Vai nav iespējams ierobežot gandrīz bizantisko veidu, kādā šis amats darbojas? Šā iemesla dēļ mana grupa atturas no balsošanas par šo jautājumu, jo īpaši par šo ziņojumu, lai gan mēs ombudam, precīzāk, iedzīvotājiem, kuri iesniedz viņam sūdzības, vēlam visu to labāko.

 
  
MPphoto
 

  Rui Tavares (GUE/NGL).(PT) Priekšsēdētājas kundze! Vispirms es vēlētos pateikties Diamandouros kungam par viņa darbu un iesniegto ziņojumu. Darbs, bez šaubām, ir skrupulozs un veikts labā kvalitātē, un es viņam velētos par to pateikties. Es drīzāk vēlētos runāt par kvantitātes, nevis kvalitātes jautājumu, jo ir interesanti uzzināt, cik bieži sabiedrība vēlas izmantot šos pakalpojumus.

Acīmredzot tie ir vairāki tūkstoši sūdzību, no kurām dažas ir nederīgas. Tomēr ir interesanti noskaidrot, kāpēc sūdzību nav vairāk. Citiem vārdiem sakot, tas ir gadījums par “pustukšu vai daļēji pilnu glāzi”. Es gribētu zināt, cik lielā mērā pašu Eiropas iestāžu un tiesību aktu, uz kuriem ir pamatots to darbs, pārlieku sarežģītais un neskaidrais formulējums ir cēlonis problemātiskajām sabiedrības pārstāvju un iestāžu attiecībām. Citiem vārdiem sakot, lai iesniegtu sūdzību, jums ir jāzina savas tiesības, un, lai zinātu savas tiesības, jums ir jāpārzina tiesību akti un mehānismi, kas ir izmantojami šīs sūdzības iesniegšanai. Tāpēc tā vietā, lai sniegtu ieteikumus jums, Diamandouros kungs, es vēlētos aicināt jūs kā ombudu sniegt ieteikumus Parlamentam kā likumdevējam par likumdošanas procesu un, ciktāl tas iespējams, ES institucionālo mehānismu vienkāršošanu. Tiek daudz runāts par pārredzamību un skaidrību, tomēr arī vienkāršošana ir demokrātiska vērtība, jo tā nodrošina plašu sabiedrības piekļuvi iestādēm, un par to mēs bieži aizmirstam.

Diamandouros kungs, šobrīd es esmu arī Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas loceklis, kurā vienlaikus notiek balsojums. Es vēlētos jūs pārliecināt, ka es pievērsīšu uzmanību viņu atbildēm šajā jautājumā.

 
  
MPphoto
 

  John Stuart Agnew (EFD). – Priekšsēdētājas kundze! Iespējams, visapkaunojošākais komisāra rīcības aspekts, ko šis ziņojums atklāj, papildus atbaidošajai attieksmei, kas šajā gadījumā tika veltīta sūdzības iesniedzējam, ir fakts, ka tas nebija atsevišķs sliktas pārvaldības gadījums. Šajā precīzajā ziņojumā atklātie fakti pārsniedz ikdienišķas nolaidības un slinkuma robežas. Drīzāk ir pamatoti izdarīt secinājumu, ka šāda uzvedība no Komisijas puses ir visai apzināta un ne mazāk kā aprēķināta rīcības stratēģija, kas paredzēta, lai traucētu grūto ombuda darbu un iznīcinātu tiesiskuma principu.

Ombuda darbs jau tā ir pietiekami sarežģīts arī bez Komisijas radītās papildu problēmas, kas, kā to šeit apliecina fakti, ik uz soļa apgrūtināja pienācīgu viņa amata pienākumu izpildi. Reiz bija laiks, kad gadījumos, kad tika atklāts tik neapmierinoši veikts valsts ierēdņu darbs, gan ierēdņi, gan atbildīgais ministrs atstāja savu amatu. Es pieņemu, ka tā vietā mēs redzēsim iedomīgu un pašapmierinātu Komisiju darām to, ko tā dara vislabāk, proti, parādām garu degunu sabiedrībai, kamēr vainīgie paliek nesodīti. Nav nekāds brīnums, ka ES nekad nav bijusi tik nepopulāra!

 
  
MPphoto
 

  Csanád Szegedi (NI). (HU) Priekšsēdētājas kundze! Ziņojums par ombuda darbu skaidri parāda, ka pārredzamības trūkums Eiropas Savienības iestādēs ir viena no lielākajām problēmām. Lielākā daļa sūdzību attiecas uz Komisiju, kura regulāri kavē atbildes sniegšanu un tādējādi negatīvi ietekmē uzticību ES iestādēm. Mums ir jāpalielina pārredzamība, optimizējot iestāžu darbu un izmantojot plašāku saziņu, vienlaikus nodrošinot, lai šie pasākumi nepalielinātu izmaksas. ES jau ir iztērējusi milzīgas summas propagandai un pašreklāmai.

Turklāt sūdzību skaits neapšaubāmi turpinās palielināties līdz ar Lisabonas līguma stāšanos spēkā un dalībvalstu nepilnīgi veiktas vai kavētas Eiropas Savienības tiesību aktu īstenošanas dēļ. Lai to novērstu, valstu tiesnešiem, praktizējošiem juristiem, valsts un administratīvajām amatpersonām ir jānodrošina paplašinātas un saskaņotas juridiskās mācības. Turklāt mums ir jāinformē iedzīvotāji, ka iesniegt iebildumus par ES tiesību aktu pārkāpumiem ir iespējams arī attiecīgajās valsts tiesās. 2011. gada pirmajā pusgadā Ungārija uzņemsies rotējošās Eiropas Savienības prezidentvalsts pienākumus, tādējādi mums, Ungāriju pārstāvošajiem Parlamenta deputātiem, tiks noteikta atbildība par svarīgu uzdevumu, proti, tiesību aktu saskaņošanas transponēšanu.

 
  
MPphoto
 

  Peter Jahr (PPE).(DE) Priekšsēdētājas kundze, Diamandouros kungs, komisāra kungs! Ombuda iestādei Eiropā ir bijusi ļoti iespaidīga vēsture. Aizgūstot ideju, kas sākotnēji attīstījās Zviedrijā, ombudi ir centušies objektīvi atrisināt konfliktus un problēmas jau 200 gadu. Manuprāt, ideju par ombuda amatu radīja cilvēku patiesi nopietnā vajadzība atrisināt konfliktus mierīgā ceļā.

Šis ir piecpadsmitais šāda veida ziņojums, ko ir sagatavojis Eiropas Ombuds, un septītais Diamandouros kunga sagatavotais ziņojums. Tas ir rekords, ar kuru ir jālepojas, un es vēlētos apsveikt Diamandouros kungu. Kad viņu pagājušajā gadā ievēlēja amatā, es paudu cerību, ka viņš darīs visu iespējamo, lai nodrošinātu pārredzamāku un iedzīvotāju vajadzībām atbilstošāku lēmumu pieņemšanas procesu Eiropas Savienībā un efektīvu mūsu sadarbību ar Lūgumrakstu komiteju. Es domāju, ka mēs droši varam sacīt, ka kopīgiem spēkiem mēs esam to panākuši. Es vēl aizvien redzu uzlabojumu iespējas saistībā ar ombuda un Lūgumrakstu komitejas funkciju un uzdevumu saskaņošanu. Mēs aizvien biežāk saņemam lūgumrakstus, kuros ir skarti klasisko lūgumrakstu iesniegšanas tiesību aspekti, kā arī ombuda pienākumu elementi. Es runāju par cilvēktiesībām, tiesībām uz īpašumu un šķēršļiem uzņēmējdarbības veikšanai. Nepieciešamība pēc mūsu sadarbības šajās jomās ir pamatota un adekvāta, lai mēs kopā varētu pozitīvi risināt ar Komisiju saistītos jautājumus un saņemt attiecīgās atbildes noteiktajos termiņos.

Es arī vēlētos paust atzinību par jauno tīmekļa vietni ar interaktīvajām vadlīnijām, kurām jānodrošina, lai cilvēki saņemtu informāciju par tiem pieejamām iespējām tikt sadzirdētiem Eiropā. Es ceru, ka Diamandouros kungs turpinās gūt panākumus savā labajā un nozīmīgajā darbā un ka viņš spēs īstenot uzlabojumus it visur, kur šāda iespēja radīsies. Lūgumrakstu komiteja arī turpinās darīt visu iespējamo, lai turpmāk veicinātu ciešu sadarbību ar ombudu Eiropas Savienības iedzīvotāju interesēs.

 
  
MPphoto
 

  Sylvana Rapti (S&D).(EL) Priekšsēdētājas kundze! Mēs šeit šodien apspriežam divus ļoti svarīgus jautājumus. Viens jautājums ir Eiropas iedzīvotāju intereses, un otrs jautājums ir Eiropas iedzīvotāju un Eiropas iestāžu nesaskaņu regulējums.

Triju referenšu sagatavotie ziņojumi, kuri ir tiešām izcili, un Eiropas Ombuda darbs liek man Eiropas pilsoņu vārdā raudzīties uz Diamandouros kungu kā uz D’Artanjanu un uz trim referentēm — kā uz trim musketieriem, kuri aizsargā Eiropas iedzīvotāju intereses.

Ir tiešām žēl, ka Eiropas Komisija šajā darbā nav tik aktīvi iesaistīta, kā tai vajadzētu būt. Manā skatījumā vienīgais pozitīvais aspekts saistībā ar komisāra šodienas paziņojumu par viņa nostāju bija viņa runas ātrums. Ja Eiropas Komisija būtu rīkojusies tikpat ātri, mums nebūtu nepieciešamas šīs debates.

Ir ļoti svarīgi, lai Eiropas iedzīvotāji pret Eiropas iestādēm izjustu uzticību, lai viņi šīs iestādes redzētu pozitīvā gaismā un justu, ka tās strādā iedzīvotāju interesēs. Piecpadsmit mēnešu kavējums, kā Paliadeli kundze norādīja savā ziņojumā, lai redzētu trīs vēstules no auto ražotāja, kurš specializējas ātru automašīnu ražošanā, — kāds gan tas ir oksimorons! Ja runa būtu bijusi par viena Eiropas iedzīvotāja interesēm, nevis automašīnu ražotāja interesēm, vai kavējums būtu tik ilgs? Es to vēlētos zināt.

Lai nu kā, mums ir jābūt godīgiem. Mums visiem ir jāsadarbojas, mums ir jāapliecina ticība komisāra sacītajam, jātic, ka Komisija ir gatava sadarboties ar Eiropas Ombudu, un mums visiem ir jāstrādā Eiropas iedzīvotāju interesēs. Cerēsim, ka Komisija rīkosies komisāra runas ātrumā. Viņš noteikti tulkiem lika satraukties.

 
  
MPphoto
 

  Oriol Junqueras Vies (Verts/ALE).(ES) Bon dia, priekšsēdētājas kundze! Man ir žēl, ka sēdes vadītājs vairs nav Vidal-Quadras kungs, jo es nešaubos, ka viņš novērtētu manu runu.

Vispirms es vēlētos pateikties Eiropas ombudam par viņa darbu un mudināt viņu turpināt drosmīgi aizsargāt eiropiešu tiesības, ko bieži vien apdraud atsevišķas valsts varas iestādes.

Saistībā ar to es vēlētos sacīt, ka Valensijas Kultūras apvienība ir savākusi 650 000 parakstu likumdošanas iniciatīvas atbalstam, lai garantētu radio un televīzijas kanālu pārraidi katalāņu valodā. Tas vienkārši ir jautājums par Eiropas Padomes Eiropas Reģionālo vai minoritāšu valodu hartas 12. panta 2. punkta un Direktīvas par audiovizuālo plašsaziņas līdzekļu pakalpojumiem bez robežām izpildi.

Spānijas valdība ir atteikusies ņemt vērā šos 650 000 parakstu. Mēs ceram, ka Eiropas Ombuds tos ņems vērā un aizsargās to 650 000 eiropiešu tiesības, kuri atrodas Eiropas Savienības tiesību aktu aizsardzībā.

 
  
MPphoto
 

  Jaroslav Paška (EFD). (SK) Priekšsēdētājas kundze! Es vēlētos sākt, paužot viedokli, ka Komisijas gada pārskatiem par ES tiesību aktu piemērošanas pārraudzību piemīt zināmi trūkumi, jo to pašreizējā formātā tie nenodrošina iedzīvotājiem vai attiecīgām iestādēm nepieciešamo informāciju saistībā ar ES tiesību aktu piemērošanu.

Jo īpaši gadījumos, kad Komisija rīkojas saistībā ar pārkāpumu, ko ir radījusi ES tiesību aktu nepareiza transponēšana, būtu labi, ja turpmāk tiktu norādīta vismaz pamatinformācija par pārkāpuma būtību un mērogu. Eiropas Parlaments jau ir centies iegūt pilnīgāku informāciju par procedūrām saistībā ar pārkāpumiem, izmantojot 2010. gada 4. februāra rezolūcijā ietverto oficiālo pieprasījumu.

Es kā pozitīvu signālu uztveru Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Šefčovič kunga runā minēto, ka Komisija gatavojas izskatīt iespēju ieviest procesuālus noteikumus izmeklēšanām, nosakot vairākus tiesību pārkāpumu procedūras aspektus, tostarp termiņus, tiesības uz uzklausīšanu, pienākumu informēt par iemesliem utt.

Esmu pārliecināts, ka cieša Komisijas un Eiropas Parlamenta sadarbība var nodrošināt labāku un pārredzamāku ES tiesību aktu piemērošanas pārraudzības mehānismu.

 
  
MPphoto
 

  Csaba Sógor (PPE). (HU) Priekšsēdētājas kundze! Eiropas Ombuds ir Eiropas Savienības demokrātiskā sirdsapziņa. Gadu pēc gada šī iestāde sniedz ieguldījumu sūdzību iesniedzēju uzticības nostiprināšanā Eiropas iestādēm. Esmu īpaši gandarīts par to, ka līdz ar Lisabonas līguma stāšanos spēkā ES tagad pārrauga arī atbilstību Pamattiesību hartai, galvenokārt nodrošinot atbilstību tiesībām uz labu pārvaldību. Es uzskatu, ka Eiropas ombudu tīkls ir ļoti noderīgs, jo atsevišķās dalībvalstīs, tostarp arī Rumānijā, kuru es pārstāvu, iedzīvotāju informētība un sabiedrisko pakalpojumu kvalitāte ir zemāka par vidējo līmeni. Tas ir atspoguļots arī ziņojumā par ombuda darbu. Tāpēc es aicinu ombudu turpmāk censties apkopot arī dalībvalstu ombudiem iesniegtās sūdzības par Eiropas Savienības tiesību aktu īstenošanu dalībvalstīs, jo vairumā gadījumu par Eiropas Savienības tiesību aktiem iedzīvotāji uzzina ar vietējo valsts varas iestāžu starpniecību.

 
  
MPphoto
 

  Kriton Arsenis (S&D).(EL) Priekšsēdētājas kundze, komisāra kungs! Sākumā es vēlētos apsveikt Eiropas ombudu par izcilo darbu, ko viņš ir veicis visā šajā laikā. Es apsveicu arī referentes.

Es īpaši vēlētos sniegt komentāru par Paliadeli kundzes ziņojumu. Atteikšanās atklāt direktīvas par automašīnu emisijām sagatavošanas laikā visu starp Komisiju un Porsche veiktās sarakstes saturu ir tiešām šokējošs gadījums. Tas rada jautājumus par Komisijas tiesību aktu priekšlikumu objektivitāti un to, vai Komisija ir tiešām neatkarīga no rūpniecības interesēm.

Ziņojumā visai pamatoti ierosināts, ka gadījumā, ja Komisija turpinās īstenot šādu praksi, tiks bloķēta daļa tās budžeta. Komisāra kungs, Parlaments tā rīkosies gadījumā, ja jūs nemainīsiet šo praksi.

 
  
MPphoto
 

  Salvatore Iacolino (PPE).(IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Ir dabiski redzēt šādu tikšanos ar Eiropas ombuda un komisāra līdzdalību, kuriem ir īpaši svarīga nozīme šābrīža Eiropas situācijā, kas dinamiski un jūtami attīstās sabiedrības interesēs.

Tomēr, tā kā instrumenti, kuri nesen kļuva pieejami līdz ar Lisabonas līguma pieņemšanu, iedzīvotājiem nodrošina likumdošanas iniciatīvu, tagad ir pamatoti sacīt, ka Parlaments izteikti solidarizējas ar iedzīvotāju prasībām un gaidām.

Ir taisnība, ka tiesību aktu efektīva piemērošana galvenokārt ir atkarīga no tā, cik labi ar ombuda autoritatīvo atbalstu darbojas Komisija. Ir svarīgi ieklausīties cilvēku prasībās un gaidās un pieprasīt, lai instrumenti tiešām tiktu izmantoti sabiedrības interesēs. Mēs varam tikai un vienīgi atbalstīt iniciatīvā pausto aicinājumu ieviest procesuālu kodeksu.

Informācija būtu jāsniedz, pamatojoties uz pieejamību, konsekvenci un pilnīgu pārredzamību, jo, mūsuprāt, daudzi reģioni vēlas, lai Komisija rīkotos enerģiskāk attiecībā uz šeit pausto mērķi. Mēs nedrīkstam aizmirst, cik svarīgs var būt citu Eiropas ombudu ieguldījums saistībā ar parlamentu sadarbību.

Ja dalībvalstu parlamentiem un Eiropas Parlamentam ir aktīvi jāsadarbojas sabiedrības interesēs, kā tiem patiešām ir jādara, šajā profesionālās pieredzes un dažādo tiesisko kultūru sadarbībā neapšaubāmi ir jāatvēl laiks mediācijai kā efektīvai problēmu risināšanas metodei sabiedrības interesēs.

 
  
MPphoto
 

  Vilija Blinkevičiūtė (S&D). (LT) Priekšsēdētājas kundze, ombuda kungs! Paldies par jūsu ziņojumu. Eiropas Ombudam ir īpaši svarīga nozīme, lai palīdzētu iedzīvotājiem atrisināt radušās problēmas un uzlabotu iestāžu darba pārredzamību un pārskatatbildību. Eiropas Ombuds vēlas, lai Eiropas Savienības iestāžu lēmumi būtu pieejami iedzīvotājiem, jo iedzīvotāju rīcībā ir jābūt iespējai iegūt nepieciešamo informāciju, lai viņi varētu paļauties uz iestāžu spēju aizsargāt viņu tiesības attiecībā uz diskrimināciju, pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu, nespēju sniegt tūlītēju atbildi uz informācijas pieprasījumiem un atteikšanos sniegt informāciju. Komisija saņem daudz sūdzību par sliktu pārvaldību. Tāpēc ir svarīgi, lai Komisija veiktu pasākumus, kas nodrošinātu ātru atbildes sniegšanu uz pieprasījumiem par piekļuvi dokumentiem, jo pienācīga Eiropas Savienības tiesību aktu piemērošana tieši ietekmē iedzīvotāju ikdienas dzīvi un viņu tiesību īstenošanu. Turklāt tiesību aktu nepareiza piemērošana negatīvi ietekmē uzticību Eiropas Savienības iestādēm un rada papildu izmaksas.

 
  
MPphoto
 

  Jarosław Leszek Wałęsa (PPE).(PL) Priekšsēdētājas kundze! Vispirms es vēlētos pateikties referentei par ļoti labu, visaptverošu un līdzsvarotu ziņojumu, kā arī ombudam par viņa nerimstošo darbu cīņā ar sliktu pārvaldību, kā arī pārvaldības standartu celšanas labā Eiropas Savienībā.

Kā referente pareizi norādīja, aizvadītajā ombuda darba gadā ir nodrošināta laba pārvaldība un panākumi saistībā ar sūdzību skaita un sūdzību izmeklēšanas procedūrām veltītā laika samazināšanu. Es domāju, ka tas ir saistīts arī ar apstākli, ka amatu ilgstoši ieņem viena un tā pati persona. Kā redzams, Diamandouros kunga izraudzīšanās amatam bija ļoti labs lēmums. Tomēr ombudam uz iedzīvotāju vajadzībām ir jāreaģē ātrāk. Lai tas būtu iespējams, viņam ir ciešāk jāsadarbojas ar dalībvalstu ombudiem. Eiropas ombuda funkcijas ar laiku mainās, bet tām ir jāpārstāv nemainīgu un universālu vērtību kopums. Esmu pārliecināts, ka nākamajā pienākumu veikšanas gadā ombuds enerģiskāk ieklausīsies iedzīvotāju viedoklī.

 
  
MPphoto
 

  Simon Busuttil (PPE).(MT) Priekšsēdētājas kundze! Es vēlētos sākt runu, apsveicot referenti Mariya Nedelcheva, kā arī Diamandouros kungu saistībā ar viņa veikto smago darbu. Es īpaši vēlētos viņu sveikt saistībā ar faktu, ka viņš ir centies panākt reģistrēto procedūru gaidīšanas laika saīsināšanu, jo, manuprāt, tas ir pareizais solis virzībā uz Eiropas Savienības iestāžu tuvināšanu iedzīvotājiem.

Kā otru jautājumu vēlējos uzsvērt iestāžu sadarbības lielo nozīmi — tāpat kā to darīja mani kolēģi. Manuprāt, mūsu pieredze attiecībās ar Ombudu, jo īpaši pašreizējo ombuda amata pienākumu veicēju, atspoguļo sadarbības mērogu, kas pastāv starp šo Parlamentu, jo īpaši Lūgumrakstu komiteju, un Ombuda biroju.

Turklāt es vēlētos pašreizējo komisāru Šefčovič kungu aicināt sekot mūsu piemēram, jo uzskatu, ka iedzīvotāju sūdzību jomā Eiropas Komisija ar Parlamentu nesadarbojas tik aktīvi, kā to dara ombuds. Mēs zinām, ka daudzi iedzīvotāji iesniedz sūdzības tieši Eiropas Komisijai, bet mēs īsti nezinām, cik daudz iedzīvotāju sūdzas Eiropas Komisijai, par ko viņi sūdzas un kāds ir šo sūdzību iznākums.

No otras puses, mēs esam informēti par visām sūdzībām, ko saņem Ombuds un Lūgumrakstu komiteja, jo tās ir publiski pieejamas sūdzības.

Visbeidzot es vēlētos sniegt vēstījumu iedzīvotājiem. Lasot šo ziņojumu, kļūs skaidrs, ka proporcionāli lielāks sūdzību skaits pārsteidzošā kārtā ir saņemts no Maltas un Luksemburgas. Tas ir interesanti, un es nedomāju, ka tas ir vienkārši tāpēc, ka Maltas un Luksemburgas iedzīvotāji diezgan daudz sūdzas, bet gan tāpēc, ka šie iedzīvotāji iestājas par savām tiesībām, un, manuprāt, tas, ka viņi tā dara, ir svarīgi.

 
  
MPphoto
 

  Pascale Gruny (PPE). (FR) Priekšsēdētājas kundze, Diamandouros kungs, komisāra kungs, dāmas un kungi! Piešķirsim iedzīvotāju Eiropai seju. Darīt visu iespējamo, lai iedzīvotāji būtu informēti par visiem to rīcībā esošiem tiesību aizsardzības līdzekļiem gadījumos, kad tiek pārkāpti Kopienas tiesību akti, vai Eiropas iestāžu īstenotas sliktas pārvaldības gadījumos, ir visu Eiropas iestāžu atbildība.

Vispirms es vēlētos paust atzinību manas kolēģes Nedelcheva kundzes darbam saistībā ar viņas ziņojumu par Eiropas Ombuda darbu 2009. gadā. Lielāka daļa ombuda kritikas ir bijusi vērsta pret Eiropas Komisiju — bieži vien informācijas trūkuma dēļ. Manas kolēģes Paliadeli kundzes ziņojums, kuru es arī vēlētos apsveikt, ir spilgts piemērs.

Turklāt es vēlētos pateikties mūsu Eiropas ombudam par darbu, ko viņš ir paveicis kopā ar visu savu komandu, kā arī par viņa pieejamību un viņa teicamo sadarbību ar Lūgumrakstu komiteju. Tas ir ļoti svarīgi. Viņa amats ir nozīmīga pārredzamības un labas pārvaldības principa garantija, un ar šā amata palīdzību mēs panāksim mūsu līdzpilsoņu reālu aizsardzību.

Visbeidzot ir laiks, lai mūsu iedzīvotāji būtu labāk informēti par tiesību aizsardzības līdzekļiem, kas viņiem ir pieejami saistībā ar Eiropas Komisiju, proti, par Eiropas Ombudu un Lūgumrakstu komiteju. Lai to nodrošinātu, mums, protams, ir nepieciešams interneta portāls, bet mums ir vajadzīgs kopīgs portāls, kā mēs jau esam jums lūguši. Tas mūsu iedzīvotājiem sniegtu īstu palīdzību.

 
  
MPphoto
 

  Mairead McGuinness (PPE). – Priekšsēdētājas kundze! Es vēlētos pateikties ombudam par viņa veikto darbu. Viņam ir jāveic ļoti konkrēts darbs, proti, pasākumi saistībā ar sliktu pārvaldību, tāpēc ir svarīgi, lai iedzīvotāji saprastu, ko šis jēdziens nozīmē.

Daudzi no jautājumiem, ko pieminēšu, tiešā veidā neietekmē ombudu, bet, manuprāt, tie ir jāņem vērā. Dažas no lielākajām problēmām un sūdzībām, ko saņemam, attiecas uz mūsu pašu dalībvalstīm. Tādā gadījumā, kā sacīja Busuttil kungs, iedzīvotāji ar sūdzībām vēršas tieši Komisijā, kura saskaņā ar šo izmēģinājuma shēmu vēršas atpakaļ pie dalībvalsts, cenšoties panākt jautājuma atrisināšanu, kad to nav spējuši panākt paši iedzīvotāji. Šis mehānisms nav pārredzams, un tas ir jāpārbauda. Mums šajā Parlamentā tas ir jāapspriež.

Otrs jautājums, kas rodas, ir saistīts ar īpašuma iegādi un darījumiem starp dažādu dalībvalstu iedzīvotājiem. Mums šajā jomā nav pilnvaru, bet palielinās ar šo jautājumu saistītās bažas, un mums tās kādā veidā ir jārisina.

Visbeidzot Īrijas ombuds ir sagatavojis divus ziņojumus, kurus mūsu pašu valdība ir noraidījusi. Ja kādā dalībvalstī tiek burtiski iznīcināts ombuda darbs, tas rada lielas bažas. Jūs to zināt, ombuda kungs. Esmu gandarīta, ka jūs apstiprinoši mājat ar galvu. Tas ir jārisina. Nav pieļaujams, ka tas turpinās.

 
  
MPphoto
 

  Andrew Henry William Brons (NI). – Priekšsēdētājas kundze! Es pievēršos trešajam jautājumam: Eiropas tiesību aktu piemērošanai. Varētu apgalvot, ka vienīgā lieta, kas ir sliktāka par skaidriem un pārredzamiem Eiropas tiesību aktiem, ir neskaidri un neprecīzi ES tiesību akti.

Komisijas “labāka regulējuma un vienkāršošanas” plāns šķiet tikpat netverams kā svētais grāls. Dažos tiesību aktu priekšlikumos lietotais angļu valodas līmenis sākumā man lika secināt, ka tas ir radies no albāņu valodas dienvidu dialekta. Tomēr diezgan ātri es atklāju, ka lielākā daļa sliktāko piemēru nāk no angļu valodas.

Likumdošanas process neuzlabo slikti sagatavotus tiesību aktus. Grozījumi tiek nosūtīti Parlamenta deputātiem pēdējā brīdī, balsis tiek sadalītas un pēc tam apvienotas. Mēs dodamies uz Parlamentu pārliecībā, ka mums ir pēdējā balsošanas kārtība, un tad konstatējam, ka no rīta tā ir mainīta.

Tie lielo grupu deputāti, kuri ir ar mieru savu partiju līderu interesēs veikt lobiju ielikteņu funkcijas, var neuztraukties. Viņi vienkārši seko savu partiju bukmeikeru žestiem. Tomēr deputātiem, kuriem ir sirdsapziņa, un pie politiskajām grupām nepiederošiem deputātiem tas ir murgs.

 
  
MPphoto
 

  Andreas Mölzer (NI).(DE) Priekšsēdētājas kundze! Kā zināms, Eiropas Savienība gadu desmitiem ir strādājusi, lai samazinātu birokrātiju un palielinātu pārredzamību. Tomēr pašā Eiropas Parlamentā nekas daudz par to neliecina. Gluži pretēji: rodas sajūta, ka ar katru gadu birokrātiskās procedūras paplašinās.

Pirms uzklausīšanām saistībā ar pēdējām vēlēšanām vārds “pārredzamība” bija uz ikviena lūpām. Pateicoties sava amata autoritātei un ar to saistītajām tiesībām, Parlamenta deputāti var likt sevī ieklausīties. To pašu nevar sacīt par Eiropas iedzīvotājiem. Tāpēc mums ir Eiropas Ombuds. Ņemot vērā, ka trešdaļa Ombuda izmeklēšanu tika veiktas par lietām saistībā ar nepietiekamu pārredzamību un 56 % visu lietu tika atrisinātas mierizlīguma ceļā, ombuda amata nozīme ir acīmredzama.

Citējot pašu ombudu: iedzīvotājiem ir tiesības zināt, ko dara ES un tās administratīvā pārvalde. Iespējams, es šo domu varētu papildināt, sakot, ka mūsu iedzīvotājiem ir tiesības zināt arī to, kā Eiropas Savienība tērē viņu samaksātos nodokļus un kur tiek nelietderīgi šķērdēti resursi. Ir īstais brīdis sakārtot budžeta kontroli, lai ziņojumi par to lietderības ziņā varētu būt kaut attāli līdzvērtīgi ombuda ziņojumiem.

 
  
MPphoto
 

  Maroš Šefčovič, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. – Priekšsēdētājas kundze! Savā ievada komentārā es runāju pārāk ātri, tāpēc centīšos laboties. Es necentīšos iespaidot Parlamenta deputātus ar savas runas tempu, bet ar apņemšanos, ko es šeit ļoti skaidri paužu par to, ka Komisija ir ļoti ieinteresēta ciešā sadarbībā ar ombudu. Es domāju, ka Diamandouros kungs to zina.

Viņš zina, cik cieši mēs sadarbojamies, un es domāju, ka panākumu līmenis sliktas pārvaldības problēmu vai citu viņa izmeklēto jautājumu risināšanā ir tik augsts tāpēc, ka mēs ļoti cieši un ļoti pozitīvi sadarbojamies. Protams, dažkārt ir lietas, kas rada papildu problēmas, kuru risināšanai ir nepieciešama papildu enerģija, un tā tas neapšaubāmi bija gadījumā, uz kuru atsaucās lielākā daļa no jums.

Tā neapšaubāmi bija situācija, kurā Komisija atradās starp saistībām attiecībā uz pārredzamību un tiesiskajām saistībām, kas izriet no Eiropas Savienības Tiesas prakses, no vienas puses, un mūsu saistībām cienīt profesionālo noslēpumu, no otras puses. Ja mēs vēlējāmies publiskot informāciju, kas šajā konkrētajā gadījumā bija ļoti adekvāta rīcība, mums bija nepieciešama trešās puses piekrišana, kuras iegūšanai mēs nesekmīgi patērējām vairākus mēnešus. Tikai tad, kad mēs skaidri norādījām, ka publicēsim informāciju jebkurā gadījumā, un informējām uzņēmumu, ka tā rīcībā ir desmit dienas sūdzības iesniegšanai Eiropas Savienības Tiesā, mēs panācām vienošanos.

Kas būtu noticis, ja mēs nebūtu ievērojuši mūsu tiesiskās saistības? Iespējams, Eiropas Savienības Tiesā būtu iesniegta sūdzība un mēs nebūtu panākuši šīs informācijas publiskošanu līdz pat šai dienai. Tāpēc, lūdzu, dažkārt esiet pret mums iecietīgi. Mēs patiešām ļoti nopietni izturamies pret pārredzamības principu, bet mums vienmēr ir jācenšas ievērot ļoti trauslo robežu starp dažādajām saistībām, kuras mums ir jāievēro šajās ļoti sarežģītajās lietās.

Tomēr, kā sacīju jau savā ievada komentārā, es atzīstu, ka šis kavējums bija ilgs un ka mums, iespējams, vajadzēja uzņēmumu pakļaut lielākam spiedienam. Mums vajadzēja saņemt viņu atbildi ātrāk, un es jums varu apgalvot, ka Komisija darīs visu iespējamo, lai nepieļautu šādas situācijas atkārtošanos līdzīgās lietās. Mēs nemeklēsim veidus, kā paildzināt procesu par 15 mēnešiem, kas patiešām bija neciešama situācija. Es šajā ziņā pilnīgi piekrītu Paliadeli kundzei.

Attiecībā uz piekļuvi informācijai: vēlreiz paraudzīsimies uz skaitļu proporciju. Mēs saņemam aptuveni 5000 pieprasījumu gadā, un mums ir 80 darbinieku, kas ar tiem strādā. Daži no dokumentiem, kuri mums ir jānodod publiskai piekļuvei, ir tik biezi. Daudzus no šiem pieprasījumiem iesniedz iedzīvotāji, bet varu jums pateikt, ka ir daudz jautājumu, ko saņemam no ļoti izcilām juristu firmām, kuru pārstāvji cenšas iegūt papildu informāciju par ļoti jutīgām, ar konkurenci saistītām lietām. Mums saistībā ar šo procesu ir jābūt ļoti uzmanīgiem. Manuprāt, šajā ziņā mēs darām ļoti labu darbu, jo no 5000 lietām tikai 15–20 nonāk uz ombuda galda. 85 % gadījumu šie informācijas piekļuves pieprasījumi tiek apmierināti pēc pirmā pieprasījuma, tādējādi jūs varat aprēķināt, cik tūkstoši lietu katru gadu kļūst pieejami. Mēs pret šīm saistībām izturamies ļoti nopietni un tādā veidā arī turpināsim savu darbu.

Attiecībā uz ES tiesību transponēšanu un piemērošanu: šajā jautājumā es jums varu apgalvot, ka mēs cenšamies īstenot ļoti ciešu sadarbību ar Eiropas Parlamentu. Mēs pilnīgi apzināmies, ka adekvāta, ātra transponēšana un pareiza piemērošana ir tas, kas nodrošina Eiropas Savienības vienotību. Tas ir absolūti nepieciešami labam kopīgā tirgus darbam. Tāpēc mēs cenšamies būt pilnīgi pārliecināti, ka attiecībā uz Eiropas Savienības tiesību aktu piemērošanu un transponēšanu esam ļoti precīzi un ļoti stingri. Ja ar jūsu atļauju drīkstu citēt, mēs jau pamatnolīgumā vienojāmies:

“Lai nodrošinātu labāku pārraudzību pār Eiropas Savienības tiesību transponēšanu un piemērošanu, Komisija un Parlaments cenšas iekļaut obligātās atbilstības tabulas un saistošu termiņu transponēšanai, kam direktīvās parasti nevajadzētu pārsniegt divu gadu laikposmu.

Papildus konkrētiem ziņojumiem un gada pārskatam par Savienības tiesību aktu piemērošanu Komisija dara pieejamu Parlamentam kopsavilkuma informāciju par visām pārkāpuma procedūrām, pamatojoties uz oficiālu paziņojuma vēstuli, tostarp, ja to pieprasa Parlaments, par konkrētiem gadījumiem un ievērojot noteikumus par konfidencialitāti, jo īpaši tos, kurus atzinusi Eiropas Savienības Tiesa, par jautājumiem, uz kuriem attiecas pārkāpuma procedūra.”

Tādējādi ir vēl viens veids, kā mēs varam sazināties ar Eiropas Parlamentu un nodrošināt tā labāku informētību. Ja es drīkstu Eiropas Parlamentam lūgt palīdzību šajā konkrētajā jomā, es vēlētos, lai jūs būtu mazliet uzstājīgāki attiecībā uz atbilstības tabulām saistībā ar direktīvām. Tāds vienmēr ir Komisijas ierosinājums. Mēs nespējam vienmēr panākt tam atbalstu noslēguma procedūrās, kad likumdevējs noslēdz pārrunas par Komisijas priekšlikumu, bet tas ir iespējams Parlamentā un Padomē. Atbilstības tabulas būtiski atvieglo Komisijas iespējas uzraudzīt Eiropas Savienības tiesību aktu pareizu piemērošanu, atrast kļūdas un meklēt labojumus.

Atbildot uz Hefner kunga jautājumu par EU Pilot projektu un to, kāpēc tas tā ir nosaukts: tad, kad mēs sākām darbu pie šā jaunā projekta par papildu iespēju nodrošināšanu dalībvalstīm pašām labot savas kļūdas ātrāk, tā bija apstiprināta procedūra, ko sāka dažas dalībvalstis. Tagad lielākā daļa valstu to piemēro. Mēs joprojām atrodamies sākotnējā posmā. Līdz šim gūtie rezultāti ir ļoti pozitīvi. Protams, kad mēs sasniegsim posmu, kad labākai un ātrākai Eiropas Savienības tiesību aktu piemērošanai šo instrumentu izmantos visas dalībvalstis, esmu pārliecināts, ka mēs tam meklēsim citu nosaukumu, jo tas vairs nebūs Pilot projekts.

Priekšsēdētājas kundze, nobeigumā es vēlētos pateikties Eiropas Parlamenta deputātiem un, protams, mūsu ombudam par ļoti apmierinošo sadarbību un ļoti labajām debatēm, kā arī daudzām jaunajām idejām, kuras es šorīt dzirdēju debašu laikā. Es tikai mums visiem vēlētos atgādināt, ka, pateicoties Lisabonas līgumam, iedzīvotājiem ir tiesības uz labu pārvaldību. Galvenais nosacījumus, lai to nodrošinātu — lai nodrošinātu vienādus nosacījumus Eiropas Savienībā — protams, ir ES tiesību aktu ievērošana. Esmu pārliecināts, ka kopā ar Eiropas Parlamentu un ombudu mēs to panāksim.

Ņemot vērā, ka šorīt mūsu sēdi vada Durant kundze, es vēlētos akcentēt vēl vienu elementu. Tas ir fakts, ka mēs spējām pabeigt vienošanos par kopīgu ES pārredzamības reģistru, kas nodrošinās papildu uzmanību un pārredzamību attiecībā uz lobēšanas pasākumiem un interešu pārstāvju darbību Briselē. Manuprāt, tas arī ir ļoti vērtīgs ieguldījums uzlabotas pārredzamības un labākas ES likumdošanas procesa kvalitātes labā.

 
  
MPphoto
 

  Nikiforos Diamandouros, ombuds. – Priekšsēdētājas kundze! Vispirms es vēlētos sirsnīgi pateikties visiem Parlamenta deputātiem, kuri veltīja laiku, lai sniegtu komentārus par manu ziņojumu. Es vēlos viņiem pateikties par laipno ombuda darba atbalstu. No atbalsta, ko es no jums saņemu, es gūstu lielu apmierinājumu un arī iedvesmu, un es vēlos jums arī atklāti pateikt, ka šāds atbalsts arī palielina manu izpratni par atbildību, kas gulstas uz maniem pleciem, lai turpinātu darbu iedzīvotāju tiesību aizsardzības labā.

Es jums vēlos par to ļoti pateikties, proti, par jūsu paustajiem apsvērumiem ne tikai saistībā ar gada pārskatu, bet arī, protams, saistībā ar īpašo ziņojumu, un es arī vēlos pateikties abām referentēm, kuras veltīja laiku, lai sagatavotu teicamos ziņojumus par manu gada pārskatu un manu īpašo ziņojumu.

(FR) Ļaujiet man arī pateikties Nedelcheva kundzei par viņas komentāriem. Nedelcheva kundze, es jums īpaši vēlos sacīt, ka esmu ņēmis vērā jūsu komentārus, kuri mani ir mudinājuši censties iesaistīties dialogā ar maniem kolēģiem dalībvalstīs par Kopienas tiesību aktu pareizu piemērošanu.

Es jums varu apgalvot, ka nākamgad, nākamās valstu ombudu tikšanās laikā Kopenhāgenā, es spēšu likt uzsvaru tieši uz šo jautājumu. Tāpēc es jums sniedzu savas garantijas un pateicos jums arī par komentāriem saistībā ar interaktīvā ceļveža nozīmi, ko jau pieminēja arī jūsu kolēģi no citām partijām.

Priekšsēdētājas kundze, ar jūsu atļauju es tagad pievērsīšos atsevišķām priekšsēdētāja vietnieka Šefčovič kunga piezīmēm. Ļaujiet man sākt ar vispārīga rakstura piezīmi. Es vēlos, lai šim Parlamentam būtu skaidrs, ka Šefčovič kungs ir darījis visu, kas no viņa ir atkarīgs, lai censtos ļoti cieši sadarboties ar ombudu, un es viņam esmu ļoti pateicīgs par līdz šim paveikto darbu.

Es arī vēlētos šim Parlamentam nepārprotami norādīt, ka Šefčovič kungs, uzņemoties veikt sava amata pienākumus, patiesībā — tie ir mani vārdi — mainīja sava priekšteča nostāju un publiski atzina, ka attiecībā uz Porsche situāciju Komisijas reakcija ir bijusi neapmierinoša un apbēdinoša. Tāpēc es vēlētos nošķirt komisāra personu un Komisijas institucionālo reakciju uz šo jautājumu, kuras rezultātā — pirmo reizi 15 gadu laikā — es jutos spiests šajā iestādē iesniegt ziņojumu par Komisijas rīcību. Man ir jāveic šis nošķīrums attiecībā uz situācijas risināšanu un vēlreiz jāpauž pateicība Šefčovič kungam par centieniem virzīties uz priekšu un būt konstruktīvam šajā jomā.

Turklāt ar jūsu atļauju es pieminēšu vēl dažus aspektus. Komisāra kungs, es uzskatu, ka 2002. gada paziņojums par iedzīvotājiem ir ļoti svarīgs Savienības labas administratīvās pārvaldes īstenošanai. Tāpēc, ja Komisija apsver labojumu veikšanu šajā paziņojumā, es ļoti ceru, ka tā veiks pasākumus, lai pirms faktiskas grozījumu veikšanas dokumentā, kas ir ļoti svarīgs instruments iedzīvotājiem, apspriestos ar ombudu un Lūgumrakstu komiteju.

Mūsu vidū valda vienprātība — un esmu priecīgs, ka arī jūs to pieminējāt, ka tiesas ir augstākā un vienīgā varas iestāde, kas var pieņemt lēmumus par tiesību aktu autoritatīvu interpretāciju. Esmu ļoti gandarīts, ka to atzīst arī Komisija. Komisāra kungs, attiecībā uz ieteikumu projektiem ļaujiet man veikt nelielu precizējumu.

Ieteikuma projektu veido ombuda konstatēts sliktas pārvaldības gadījums. Tas neliedz attiecīgajai iestādei atbildēt uz šo konkrēto ieteikuma projektu un labot jautājumu, un es to ņemšu vērā lietas slēgšanai. Tāpēc preses relīze brīdī, kad tiek konstatēts sliktas pārvaldības gadījums, nekādā ziņā nav paredzēta, lai apsteigtu iestādi vai liegtu tai iespēju atbildēt, un es vēlos, lai jūs šajā jautājumā saņemtu manas personīgās garantijas.

Visbeidzot atkal precizējums attiecībā uz īpašo ziņojumu. Ziņojums tika iesniegts pārmērīga kavējuma dēļ. Tā kā es manīju jūsu pausto nožēlu, norādīšu, ka tas netika iesniegts tūlīt pēc tam, kad Komisija nodeva izskatīšanai dokumentus. Šīs divas lietas nebija saistītas. Ziņojuma iemesls bija ilgais atbildes sagatavošanai patērētais laiks, un es būtu bijis ļoti apmierināts, saņemot atbildi. No otras puses, jūs par šo jautājumu pieņēmāt nostāju.

Visbeidzot es ceru, ka sekos centieni risināt kavējumu jautājumu. Komisāra kungs, attiecībā uz kavējumiem es gaidu, ka Komisija spēs ievērot ar tiem saistītos noteikumus, ko tā pati ir pieņēmusi un cenšas ievērot. Es saistībā ar šāda veida situācijas risināšanu ievērošu termiņus, kas attiecas uz mani. Domāju, ka tas sniegs labākus rezultātus.

Es pieminēšu vēl divus aspektus. Es vēlos pateikties Vlasák kungam (es ceru, ka pareizi izrunāju uzvārdu, jo es nezinu čehu valodu) par viņa izteiktajām piezīmēm, jo tās man sniedz iespēju pateikt, ka es ar nepacietību gaidu, kad varēšu izmantot Eirobarometra sniegtās iespējas, lai uzzināt vairāk par iedzīvotāju viedokli par Ombudu un sūdzību jautājumu risināšanu. Es vēlos viņam par to pateikties.

Es darīšu visu iespējamo, lai noskaidrotu, kā nodrošināt, lai tīmekļa vietne kļūtu lietotājam draudzīga. Ļaujiet man jums apliecināt, ka mēs to pārbaudām daudzos izmēģinājuma posmos un ar lielu skaitu mērķa grupu un visas šīs grupas atzīst to par lietotājam ļoti draudzīgu vietni. Līdz šim to ir izmantojuši vairāk nekā 46 000 cilvēku, un viņi uzreiz tika novirzīti uz pareizo iestādi. Atbildot uz jautājumu, es vēlos apgalvot, ka mēs to darām, lai spētu cīnīties ar sliktu pārvaldību, un ka interaktīvais ceļvedis ir bijis ļoti noderīgs, lai iestādēs samazinātu sliktas pārvaldības gadījumu skaitu.

Vēl divas lietas. Geringer de Oedenberg kundze, iespējams, nav viegli aptvert, ka lielākā daļa sūdzību neatkarīgi no tā, vai tās iesniegtas Eiropas Ombudam vai Ombudam dalībvalstī, patiešām attiecas uz ES tiesību aktiem. Tāpēc mums ir Ombudu tīkls, ko es vadu, lai jau pašā sākumā spētu nosūtīt sūdzības uz pareizo iestādi, lai tādējādi novērstu problēmu rašanos. Pievēršot uzmanību tikai jautājumiem, kas ietilpst ombuda pilnvarās, tiek ignorēts fakts, ka tīkls nodrošina to, ka daudzas sūdzības saistībā ar ES tiesību aktiem nonāk pie pareizās valsts Ombuda un tiek risinātas tur.

Komentārs par Migalski kunga jautājumu. Es jums varu apgalvot, ka Padome apstiprināja Ombuda budžetu bez jebkādiem grozījumiem. Mēs noteikti ņemam vērā ierobežojumus, bet mūs arī iedrošina fakts, ka budžetu ir apstiprinājusi arī svarīgākā budžeta iestāde, ne tikai Parlaments.

Attiecībā uz Szegedi kunga jautājumu mēs noteikti piekrītam, ka dalībvalstu tiesas pietiekami labi nepārzina ES tiesību aktus, un visos savos dalībvalstu apmeklējumos, ko esmu veicis vairākas reizes, es iekļauju īpašu punktu attiecībā uz tiesu apmeklējumiem, lai palīdzētu tām doties šajā konkrētajā virzienā.

Visbeidzot — un ar to es beigšu savu runu — Sógor kungs arī aicināja nodrošināt, lai ombuds varētu saņemt ar ES tiesību aktiem saistītās sūdzības, kas tiek iesniegtas valsts līmenī. Diemžēl šis jautājums neietilpst manās pilnvarās. Ja es uzņemtos šo uzdevumu, es pārkāptu savas pilnvaras un iejauktos savu dalībvalstīs strādājošo kolēģu tiesiskajos pienākumos un pilnvarās. Es cenšos šajā jautājumā ar viņiem sadarboties, bet man nav pilnvaru saņemt sūdzības, kas attiecas uz ES tiesību aktu piemērošanu dalībvalstīs.

(FR) Priekšsēdētājas kundze, es ceru, ka esmu atbildējis uz visiem komentāriem, un es vēlreiz vēlētos pateikties visiem deputātiem par viņu atbalstu, kā arī apsveikt jūs, priekšsēdētājas kundze, kā to jau izdarīja komisāra kungs, par svarīgo iniciatīvu, kuras mērķis ir apstiprināt Parlamenta un Komisijas kopēju reģistru. Es esmu pārliecināts, ka tas būs ļoti svarīgs solis uz priekšu.

 
  
MPphoto
 

  Mariya Nedelcheva, referente.(FR) Priekšsēdētājas kundze, Diamandouros kungs, Šefčovič kungs, dāmas un kungi! Paldies par jūsu runām, kuras, esmu pārliecināta, no vienas puses, skaidri apliecināja Eiropas Ombuda darba nozīmīgumu un, no otras puses, interesi, ko mūsu iestāde Eiropas Parlamentā velta šim darbam. Es izmantošu šo iespēju, lai pateiktos maniem kolēģiem no Lūgumrakstu komitejas, kuri ar savu darbu rada taustāmāku saikni starp Eiropas iedzīvotājiem un Eiropas Savienības iestādēm.

Diamandouros kungs, 2009. gadā aizritēja Eiropas ombuda amata 15. gadadiena. Tas arī bija gads, kad stājās spēkā Lisabonas līgums. Eiropas Parlamentam ievēlot jūs amatā, jūsu darbam ir piešķirta papildu leģitimitāte. Es saku “papildu”, jo jūsu darba leģitimitāte sakņojas tajos Eiropas iedzīvotājos, kuri ir varējuši pie jums vērsties un, pateicoties jūsu intervencēm, spējuši rast risinājumu.

No otras puses, vēl fascinējošāks ar Eiropas Ombuda darbu saistīts aspekts ir fakts, ka nekad nekas nav uzskatāms par pašsaprotamu. Sūdzību skaita samazināšanās, risinājuma rašanai patērētā laika samazināšana, mierizlīguma ceļā atrisināti sūdzību jautājumi — gūtie panākumi vienmēr ir proporcionāli vajadzībām. Aiz šiem faktiem, manuprāt, ir divas svarīgākās problēmas, kuras mums nevajadzētu aizmirst: lielākas pārredzamības sasniegšana iestāžu darbā un labāka dialoga nodrošināšana starp iedzīvotājiem un iestādēm gan Eiropas, gan valsts līmenī.

Diamandouros kungs, es vēlētos jums pateikties, un nobeigumā sacīšu, ka jūsu ikdienas darba rezultātā mūsu rīcībā ir konkrēts apliecinājums tam, ka ir iespējams ne tikai risināt šīs problēmas, bet, kas ir svarīgākais, sniegt iedzīvotājiem atbilstošas un apmierinošas atbildes. Tas noteikti nav vienkāršs uzdevums, bet, ņemot vērā ziņojumu par 2009. gadu un apņemšanos, ko jūs tikko paudāt saistībā ar Kopenhāgenas tikšanos, esmu pārliecināta, ka mēs esam uz pareizā ceļa.

 
  
MPphoto
 

  Chrysoula Paliadeli, referente.(EL) Priekšsēdētājas kundze, Diamandouros kungs, komisāra kungs! Šo konkrēto Diamandouros kunga ziņojumu, ar kuru man bija tas gods iepazīstināt Eiropas Parlamentu, es uzskatu par formālu ziņojumu, kurš neskar lietas būtību. Tas man šķiet ļoti svarīgi.

Es uzskatu, ka 15 mēnešus ilga atbildes un galīgā lēmuma novilcināšana, sākotnējam termiņam sekojušie pagarinājumi un, kas ir vēl svarīgāk, manuprāt, savādais Komisijas lēmums nenodot atklātībā šim konkrētajam automašīnu ražotājam sagatavoto vēstuli, norādot, ka tā publiskos atsevišķas tās vēstules, ir ļoti svarīgi jautājumi. Lēmums nenodot atklātībā vēstuli ir ļoti nopietns jautājums.

Ja pēc tik ilga laika — un tā, komisāra kungs, nav jūsu vaina, jo jūs tikai nesen pārņēmāt šo konkrēto jomu — Komisija būtu pieņēmusi lēmumu 18. februārī nodot Diamandouros kungam vēstuli, ko tā bija sagatavojusi šim konkrētajam automašīnu ražotājam, domājams, īpašais ziņojums nebūtu sagatavots. Diamandouros kungs nolēma piekrist Komisijas pieprasītajiem turpmākajiem pagarinājumiem.

Tomēr es uzskatu, ka, pateicoties šim kavējumam, pateicoties Komisijas nespējai informēt Diamandouros kungu, mēs varējām saņemt ziņojumu, kurā ir atspoguļots gan jautājumu saturs, gan forma. Es gatavojos apspriest tikai saturu. Tomēr Komisijai ir nopietni jāņem vērā fakts — un esmu gandarīta, ka jūs to minējāt pirms manis —, ka jebkuras grūtības, ko jūs radāt Eiropas Ombuda darbā, kaitē Eiropas Savienības vienotībai, negatīvi ietekmē tās iedzīvotāju uzticību un kaitē tās darba publiskajam tēlam.

Mēs vēlamies, lai jūsu iepriekš sacītais būtu apstiprināts saistību veidā, jo mēs visi kopā esam atbildīgi. Es īpaši pateicos Diamandouros kungam, jo, pateicoties viņa ziņojumam, viņš mums Eiropas Parlamentā sniedza iespēju aptvert mūsu rīcībā esošās pilnvaras pievērsties jautājumiem, ko mēs uzskatām par ļoti nozīmīgiem Eiropas kohēzijas kontekstā.

 
  
MPphoto
 

  Eva Lichtenberger, referente.(DE) Priekšsēdētājas kundze, lūdzu, ļaujiet man pirms kopsavilkuma sniegšanas izteikt īpašu pateicību ombudam. Es uzskatu, ka viņa darbs ir ļoti svarīgs, un es apzinos, cik tas ir nozīmīgs mūsu iedzīvotājiem, jo viņa birojs ir kļuvis par nozīmīgu kontaktpunktu iedzīvotājiem.

Es vēlētos atgriezties pie tā, ko sacīja Šefčovič kungs, jo īpaši saistībā ar EU Pilot projektu, ko asi kritizēja vairāki Parlamenta deputāti, jo, kā jūs pats skaidri norādījāt, tas sniedz “vairāk iespēju dalībvalstīm, bet nevis iedzīvotajiem”.

Manuprāt, mums ir jānoskaidro, vai tas tā tiešām ir, jo mums ir nepieciešama lielāka pārredzamība. Nepietiek ar sūdzības iesniedzējam nosūtītu vēstuli, kurā ir norādīts, ka esam saņēmuši viņa iesniegto sūdzību. Mums šajā jomā ir nepieciešama lielāka skaidrība un atbilstība mūsu iedzīvotāju vajadzībām, pretējā gadījumā ilgtermiņā mēs saskarsimies ar uzticības problēmu.

Turklāt mums, protams, ir vajadzīgi kādi efektīvi soda mēri gadījumiem, kad sastopamies ar reāliem pārkāpumiem. Sekas, ar ko saskaras dalībvalstis, kuras nav piemērojušas tiesību aktus un kuras patiesībā ar to pat lepojas savos plašsaziņas līdzekļos, nevar būt vienkārši tikai vēl viena vēstule. Eiropas Savienības iedzīvotāju interesēs mums ir jāveic papildu pasākumi.

Es uzskatu, ka ir ļoti svarīgi, lai tiktu pārskatīts 2002. gada paziņojums, jo īpaši saistībā ar sūdzību iesniedzēju tiesībām. Šajā ziņā es arī vēlētos, lai tiktu ievērotas Parlamenta tiesības. Mums ir nepieciešams saņemto sūdzību reģistrs, lai mēs saņemtu kādu atgriezenisko saiti mūsu likumdošanas darbam. Man nav jāzina, kurš kuram sūdzējās un par ko.

Sūdzības temats un sūdzības iesniegšanas sekas sniegtu nozīmīgu atgriezenisko saiti visam likumdošanas darbam. Mums tas ir nepieciešams. Arī tāpēc es jūs aicinu to ņemt vērā. Mums ir nepieciešams precīzs reģistrs, kas mums sniedz ieskatu par galvenajiem sūdzību cēloņiem un par to, kas tiek pieprasīts. Es drīzumā vēlētos redzēt šo priekšlikumu. Es būtu gandarīta ar jums sadarboties šajā jautājumā. Mēs ar prieku jums palīdzēsim savstarpējās salīdzināšanas tabulu jomā. Arī es domāju, ka tas ir svarīgi. Šajā jomā nozīmīgs ir savstarpējās kooperēšanās princips, un es ļoti vēlos to uzturēt.

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētāja. – Kopīgās debates tiek slēgtas.

Balsojums notiks šodien, ceturtdien, 2010. gada 25. novembrī, plkst. 12.00.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 149. pants)

 
  
MPphoto
 
 

  Cristian Silviu Buşoi (ALDE), rakstiski. (RO) Eiropas tiesību aktu piemērošana ir svarīga, lai ES iedzīvotāji varētu pilnīgi izmantot iekšējā tirgus sniegtās priekšrocības, jo pat efektīvākie tiesību akti kļūst lieki, ja tie netiek piemēroti. Attiecībā uz tiesību aktiem iekšējā tirgus jomā ir iespējams veikt lielus uzlabojumus, jo īpaši saistībā ar Pakalpojumu direktīvu vai direktīvu par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu. Kā zināms, šie tiesību akti ir tehniski, un tas apgrūtina piemērošanas procesa norisi. Tāpēc sadarbība starp ES iestādēm un dalībvalstu valdībām ir ļoti svarīga. Pakalpojumiem izmantotā iekšējā tirgus informācijas sistēma ir izrādījusies īpaši noderīga. Es uzskatu, ka mēs būtu ieguvēji, ja paplašinātu tās darbību arī attiecībā uz citām nozarēm. Tomēr es uzsveru nepieciešamību dalībvalstīm uztvert transponēšanu nopietni un maksimāli izvairīties no kavējumiem, kuru rezultātā netiek nodrošināti optimāli iekšējā tirgus darbības parametri. Visbeidzot es uzsveru nepieciešamību, lai iedzīvotāji spētu ātri un ar minimālām izmaksām atrisināt problēmas saistībā ar Eiropas Savienības tiesību aktu piemērošanu. Lai to panāktu, ir jāpapildina SOLVIT resursi un jāveic aktīva šā instrumenta popularizēšana neformālai problēmu atrisināšanai. Visbeidzot — alternatīvu konfliktu atrisināšanas metožu izstrāde ir jānosaka par prioritāti.

 
  
MPphoto
 
 

  Ágnes Hankiss (PPE) , rakstiski. (HU) Piezīmju veidā uz Eiropas ombuda gada pārskata malām ļaujiet man kā Parlamenta ziņojuma par dokumentu publisku pieejamību autorei paust dažus vārdus par institucionālo pārredzamību. Es biju gandarīta, ka, izskatot ombuda reģistrētās iedzīvotāju sūdzības, ziņojuma autore Nedelcheva kundze īpašu uzmanību veltīja saiknei starp pārredzamību un labu pārvaldību. Saskaņā ar Lisabonas līguma noteikumiem tiesības uz labu pārvaldību ir kļuvušas juridiski saistošas, un papildus šīm tiesībām ir svarīgi nodrošināt personīgo tiesību pilnīgu ievērošanu.

Nesen notikušā diskusijā ar Diamandouros kungu mēs apspriedām trauslo līdzsvaru starp institucionālo pārredzamību un datu aizsardzību. Mēs arī īpaši pievērsāmies Eiropas Savienības Tiesas jūnijā pieņemtajam lēmumam Bavarian Lager lietā, kas ļāva debatēm par pārredzamību izkļūt no to strupceļa. Tas ir ļoti svarīgi, jo sniedz vadlīnijas gadījumiem, kuros faktiskas vai šķietamas vispārējās intereses konfliktē ar tiesībām uz personas datu aizsardzību. Es biju ļoti gandarīta, ka arī Diamandouros kungs uzsvēra pamatprincipu, kas nosaka, ka personīgos datus drīkst atklāt vienīgi ar attiecīgo personu atļauju.

Tāpēc es domāju, ka ir svarīgi uzsvērt, ka es pilnīgi atbalstu darbu, kura mērķis ir Eiropas Savienības iestāžu darba veikšana pārredzamākā veidā un pamata izveide atbilstošiem pārvaldības instrumentiem. Saskaņā ar gada pārskatu tieši šā mērķa īstenošana ir Eiropas ombuda darba centrā.

 
  
MPphoto
 
 

  Alexander Mirsky (S&D), rakstiski. (LV) Es pilnīgi atbalstu Eiropas ombuda darbu. Viņa neatlaidīgums un principialitāte deva konkrētus rezultātus, jo viņš dara savu darbu godīgi un konsekventi. Latvijā izveidojās pilnīgi pretēja situācija. Formāli Latvijas Saeima par ombudu ievēlēja Romānu Apsīti. Taču reāli kopš 2007. gada 1. janvāra, kad Apsīša kungs stājās ombuda amatā, viņš tā arī nav sācis strādāt pēc būtības. Viņš diemžēl tā arī nav ievērojis, ka Latvijas teritorijā dzīvo ap 330 000 iedzīvotāju, kuriem ir atņemtas pilsoņu pamatbrīvības. Izskatās, ka Latvijas valdība un Saeima izvēlējās ērtu, klusu un beziniciatīvu ombudu — R. Apsīti, kurš faktiski aizver acis uz nopietniem pārkāpumiem Latvijas likumdošanā. Atgādināšu, ka, saskaņā ar ieņemamo amatu, Apsīša kungam ir jāpilda sekojoši darba pienākumi: 1. Veicināt vienlīdzīgas attieksmes principa ievērošanu un diskriminācijas novēršanu. Latvijā tā pastāv izglītības jomā. 2. Veicināt objektīvu juridisko un citu jautājumu izskatīšanu saprātīgos termiņos. Latvija jau ir zaudējusi ap 10 tiesas prāvās Eiropas Tiesā par šo tēmu. 3. Nodrošināt trūkumu novēršanu jautājumos par cilvēktiesību pārkāpumiem. Ap 330 000 iedzīvotāju Latvijā, no kuriem daudzi visu mūžu ir dzīvojuši Latvijā, ir atņemtas pilsoņu pamattiesības. Vārds “ombuds” šodien Latvijā izsauc smaidu, ja situācija nemainīsies, tas var tikt pielīdzināts vārdam “klauns”.

 
Juridisks paziņojums - Privātuma politika