Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2010/2028(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumentu lietošanas cikli :

Iesniegtie teksti :

A7-0286/2010

Debates :

PV 22/11/2010 - 22
CRE 22/11/2010 - 22

Balsojumi :

PV 25/11/2010 - 8.6
CRE 25/11/2010 - 8.6
Balsojumu skaidrojumi
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P7_TA(2010)0438

Debates
Ceturtdiena, 2010. gada 25. novembris - Strasbūra Publikācija "Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī"

9.  Balsojumu skaidrojumi
Visu runu video
PV
  

Mutiski balsojumu skaidrojumi

 
  
  

Rezolūcijas priekšlikums (B7-0683/2010)

 
  
MPphoto
 

  Laima Liucija Andrikienė (PPE). (LT) Priekšsēdētāja kungs! Balsoju par šo rezolūciju par pašreizējām sarunām attiecībā uz 2011. gada budžetu. Pagājušās nedēļas Parlamenta un Padomes Samierināšanas komitejas sanāksmes neveiksme ir radījusi ievērojamas bažas visā Eiropas Savienībā. Diemžēl daži vēl neuzskata, ka ir jāievēro Lisabonas līgums. Ja līdz gada beigām nespēsim vienoties par budžetu un citiem ar to saistītiem jautājumiem, sekas būs ļoti nopietnas. Būs ļoti grūti izveidot Eiropas Ārējās darbības dienestu un trīs jaunās iestādes Eiropas Savienības finanšu iestāžu pārraudzībai, ja trūkst naudas līdzekļu. Naudas līdzekļu trūkums nozīmē arī to, ka kohēzijas politika, kas Eiropas Savienībā ir viena no vissvarīgākajām, netiks atbilstoši ieviesta, nemaz nerunājot par to, kas notiks ar stratēģiju “Eiropa 2020” un programmu “Galileo”. Tādēļ uzskatu, ka Eiropas Parlamenta konstruktīvā un elastīgā nostāja vēlreiz parāda, ka finanšu krīzes apstākļos Eiropas Parlaments tik tiešām rīkojas atbildīgi.

 
  
MPphoto
 

  Peter Jahr (PPE).(DE) Priekšsēdētāja kungs! Par sarunām attiecībā uz 2011. gada budžetu vēlos teikt, ka pirmkārt, tiesības izstrādāt budžetu ir vienas no jebkura demokrātiska parlamenta galvenajām tiesībām. Otrkārt, jebkuram sevi cienošam parlamentam ir jāizmanto šīs tiesības. Treškārt, vēlos aicināt Eiropas Padomi respektēt un pieņemt šīs pašsaprotamās Eiropas Parlamenta tiesības. Ceturtkārt, jāatrod veids, kā nodrošināt, lai Eiropas Parlamenta balss tiktu sadzirdēta jautājumos, kas saistīti ar budžeta lēmumu pieņemšanu.

 
  
MPphoto
 

  Hannu Takkula (ALDE).(FI) Priekšsēdētāja kungs! Balsoju par šo budžetu, un, protams, ir skaidrs — ja mums Parlamentā ir budžeta lēmējvaras tiesības, mums tās ir jāizmanto.

Tomēr pašlaik mums jādomā, kā varam rīkoties atbildīgi. Iespējams, ka daudzējādā ziņā budžeta saturā nav atspoguļoti tie ideāli, kas mums Eiropas Savienībā visiem ir kopīgi. Vēlos, lai mēs varētu sīki pārskatīt daudzus jautājumus tādā veidā, kas palīdzētu atklāt nevajadzīgus izdevumus, kuri vairs nav būtiski, un kas mūs iedrošinātu izmantot šo budžetu, lai izskatītu šos nevajadzīgos izdevumus vēlreiz. Protams, ir arī svarīgi nodrošināt, ka Eiropas Savienība varētu izmantot pašas resursus, kas ļautu tai izpildīt funkcijas, par kurām mēs esam kopīgi vienojušies un kuras tika noteiktas Lisabonas līgumā.

Norādot uz dažiem jautājumiem, kuros mums ir jāpieņem jauns viedoklis, domāju, ka ir nevajadzīgi izdevumi, piemēram, atbalsts tabakas audzētājiem un tamlīdzīgi, ko šodien vairs neuzskatu par atbilstošiem Eiropas Savienības funkcijām. Mums jādzīvo šeit un tagad, veidojot tādu budžetu, kas var kalpot kā reāls stimuls Eiropas ekonomikai.

 
  
  

Ziņojums: Tokia Saïfi (A7-0312/2010)

 
  
MPphoto
 

  Antonello Antinoro (PPE).(IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Balsoju par Saïfi kundzes ziņojumu, jo tas ir sasniedzis izvirzīto mērķi — norādīt, kādā veidā starptautiskās tirdzniecības nolīgumos ir jāveicina cilvēktiesību un sociālo un vides standartu ievērošana.

Tas ļaus lielākajām starptautiskajām organizācijām ciešāk sadarboties, lai atrastu vietu sociālajiem jautājumiem daudzpusējos nolīgumos. Būtu noderīgi, ja Pasaules Tirdzniecības organizācija tiktu reorganizēta, radot vietu šāda veida sadarbībai, lai gan dažu valstu ostrakisms apgrūtina šādu reformu īstenošanu praksē.

Cilvēktiesību norma jau faktiski ir iekļauta jaunākos starptautiskos nolīgumos, un tā kļūs par standarta normu turpmākajos tirdzniecības nolīgumos. Tādēļ ir jānodrošina gan 27 konvenciju efektīva īstenošana, lai dalībvalstis varētu izmantot vispārējās preferenču sistēmas (VPS) priekšrocības, gan to papildu pasākumu efektīva īstenošana, kuri ir izstrādāti, lai uzlabotu īstenošanas spēju.

Visbeidzot, kad VPS būs reformēta, tajā galvenā uzmanība jāpievērš nabadzīgāko valstu interesēm.

 
  
MPphoto
 

  Laima Liucija Andrikienė (PPE). – Priekšsēdētāja kungs! Balsoju par rezolūciju. Kā šā gada pārskata par cilvēktiesībām pasaulē Parlamenta referente varu tikai atkārtoti uzsvērt cilvēktiesību normu un standartu nozīmi starptautiskās tirdzniecības līgumos.

Tirdzniecībai var būt svarīga nozīme, nodrošinot ne tikai civilās un politiskās, bet arī ekonomiskās un sociālās tiesības. Tikai iedomājieties, kāda nozīme var būt tirdzniecības palīdzībai daudzu nabadzīgu valstu attīstības nodrošināšanā visā pasaulē. Mums jāņem vērā, ka cilvēktiesību normas ir iekļautas visos ES noslēgtos divpusējās tirdzniecības nolīgumos, kā arī VPS un VPS+ režīmos ar jaunattīstības valstīm.

Mums šīs klauzulas un priekšnoteikumi jāpadara stingrāki un ciešāk jāuzrauga to īstenošana. Jāapsver cilvēktiesību novērtējuma izstrādāšana valstīm, kas nav ES dalībvalstis un kas iesaistās tirdzniecības attiecībās ar ES, un jāpiešķir tirdzniecības preferences valstīm, kas ir ratificējušas un efektīvi ieviesušas galvenās starptautiskās konvencijas ilgtspējīgas attīstības, sociālo tiesību un labas pārvaldības jomā.

 
  
MPphoto
 

  Daniel Hannan (ECR). – Priekšsēdētāja kungs! Tirdzniecības mērķis ir maksimāli vairot abu pušu labklājību un priekšrocības. Valstis neveic tirdzniecību cita ar citu — to dara uzņēmumi un privātpersonas. Tomēr šajā ziņojumā un visā ES tirdzniecības politikā redzam Komisijas apņemšanos iekļaut savos komerclīgumos visādus nekomerciālus kritērijus — ne tikai attiecībā uz cilvēktiesībām, vides standartiem un tamlīdzīgi, bet, kas rada vēl lielāku kaitējumu — arī tādus, kuros tiek prasīts, lai citas pasaules valstis veidotu reģionālus komerciālos blokus, imitējot ES.

Tirdzniecības galvenā nozīme ir veikt apmaiņu uz pastāvošo atšķirību fona. Nav nozīmes noteikt par pienākumu, piemēram, Centrālamerikas valstīm savā starpā veidot komerciālu savienību, kurā tās cita citai pārdod banānus, kafiju un grieztos ziedus. Nav arī izdevīgi Eiropā veidot līdzīgu industrializēto valstu ekonomisko bloku, kurā esam sevi izolējuši no pārējās pasaules augošā tirgus. Tas ir kaitīgi jaunattīstības valstīm un angliski runājošajai pasaules daļai, bet īpaši katastrofāli manai valstij, kas ir iekļuvusi šauras un grimstošas reģionālas muitas savienības slazdā.

 
  
  

Ziņojums: Ivo Belet (A7-0286/2010)

 
  
MPphoto
 

  Peter Jahr (PPE).(DE) Priekšsēdētāja kungs! Plašsaziņas līdzekļiem ir ļoti īpaša un svarīga nozīme mūsu demokrātiskajā sabiedrībā. Tie garantē augstas kvalitātes informāciju un tādējādi sniedz nozīmīgu ieguldījumu mūsu demokrātijas funkcionēšanā. Esmu pārliecināts, ka augstas kvalitātes, pietiekami līdzsvarota sabiedrisko mediju vide pozitīvi ietekmē arī privāto mediju līmeni. Gan sabiedriskie, gan privātie mediji ir nepieciešami viens otram, un tie pozitīvi ietekmē viens otru. Ja vēlamies, lai mediju vide būtu pietiekami līdzsvarota un informatīva, mums jāatbalsta neatkarīga sabiedriskā apraide kā privāto apraides uzņēmumu partnere. Tā ir viena no atslēgām uz preses brīvību, un bez tās mūsu sabiedrībā nebūs pilnvērtīgas vārda brīvības.

 
  
MPphoto
 

  Hannu Takkula (ALDE).(FI) Priekšsēdētāja kungs! Balsoju par Belet kunga ziņojumu pretēji mūsu grupas ieteikumam, jo uzskatu, ka ir ļoti svarīgi, lai mēs atzītu nepieciešamību aizsargāt sabiedrisko, tostarp arī valstu apraides uzņēmumu nodrošināto, apraidi. Tas ir ļoti svarīgs jautājums, un, iespējams, apgalvosiet, ka galvenokārt pieredze mūsu demokrātiskajās valstīs ir bijusi tikai pozitīva.

Taisnība, ka mums ir nepieciešami arī komerciālie kanāli. Šie divi pakalpojumu veidi — komerciālie un sabiedriskie apraides kanāli — var papildināt viens otru. Manuprāt, tāda sabiedriskā kanāla darbība, kas tiek uzturēts par valsts līdzekļiem un kas ir koncentrēts uz nacionālo valstu un visas Eiropas pilsoņiem aktuālas un atjaunotas informācijas pārraidīšanu, pilnā mērā atbilst pamattiesībām un ir būtiski svarīga vārda brīvībai.

Uzskatu, ka šis ziņojums ir izcili sagatavots un ir pelnījis atbalstu, un ceru, ka sabiedriskās apraides aizsardzība turpmāk būs visu ES dalībvalstu tendence.

 
  
MPphoto
 

  Sonia Alfano (ALDE).(IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Balsoju par Belet kunga ziņojumu, jo tajā tiek atzīta un konkretizēta sabiedriskā sektora apraides fundamentālā nozīme Eiropā. Uzskatu to par svarīgu Parlamenta soli, kas skaidri norāda, ka jāsaglabā sabiedriskās apraides neatkarība no politiskās varas.

Šķiet, ka šis ziņojums ir izstrādāts konkrēti Itālijai, kur RAI pašlaik atrodas pirmssabrukuma stadijā, jo to pilnīgi savā varā ir pārņēmusi partiju politika, kas kaitē augsta kulturālā un informatīvā sabiedriskās apraides līmeņa nodrošināšanai un tādējādi arī visai valstij. Ir tikai jāpaskatās, kas notika pagājušajā nedēļā programmā ar nosaukumu “Vieni via con me” (“Nāc man līdzi”).

Apraides “Minzolini” un “Masi”, profesionāļi sabiedrības dezinformēšanā, un viņu finansētāji nav savienojami ar ziņojumu, ko Parlaments šodien pieņēma. Eiropas Savienībai tas jāņem vērā un attiecīgi jārīkojas. Nevēlamies vairs redzēt nekādu partiju politiku kanālā RAI!

 
  
  

Rezolūcijas priekšlikums (RC-B7-0624/2010)

 
  
MPphoto
 

  Anneli Jäätteenmäki (ALDE).(FI) Priekšsēdētāja kungs! Balsoju par rezolūciju. Eiropas Parlamentam būtu jāpriecājas par ANO Drošības padomes rezolūciju par sievietēm, mieru un drošību.

90 % no visiem kara upuriem ir civiliedzīvotāji, lielākā daļa no tiem ir sievietes un bērni. Izvarošana un seksuālā verdzība ir kara ikdienas skaudrā realitāte. Saskaņā ar Ženēvas konvenciju izvarošana un seksuālā verdzība tiek atzītas par kara noziegumu un noziegumu pret cilvēci. Jāuzsver arī tas, ka izvarošana ir viena no genocīda formām un to par tādu ir atzinusi starptautiskā sabiedrība. Ir būtiski svarīgi, lai no tiem, kuri pastrādā šādus noziegumus, tiktu pieprasīta atbildība par viņu rīcību.

Sievietes jāiesaista pasākumos, kas tiek veikti, lai mēģinātu novērst konfliktus un veicinātu krīžu pārvaldību un miera sarunas. Ir arī svarīgi dot sievietēm iespēju piedalīties savas valsts pēckara atjaunošanas darbā.

 
  
MPphoto
 

  Laima Liucija Andrikienė (PPE).(LT) Priekšsēdētāja kungs! Es balsoju par šo ārkārtīgi svarīgo rezolūciju, jo nevaram ignorēt faktu, ka pret sievietēm vērstās vardarbības līmenis palielinās. Tas ir īpaši redzams kara un konfliktu skartajās zonās. Piekrītu, ka visaugstākajā līmenī Eiropas Savienībā jāpievērš atbilstoša uzmanība, lai īstenotu ANO Drošības Padomes 1325. rezolūciju — pirmo rezolūciju, kas skar jautājumu par neproporcionāli lielo un unikālo bruņota konflikta ietekmi uz sievietēm. Tai jākļūst par īpaši svarīgu tēmu pašlaik notiekošajā ES cilvēktiesību politikas pārskatīšanas procesā saistībā ar visaptverošas valstu stratēģijas izstrādi cilvēktiesību jomā un ar ES pamatnostādņu novērtējumu attiecībā uz vardarbību pret sievietēm un meitenēm un to ES pamatnostādņu novērtējumu, kas saistītas ar bērniem un bruņoto konfliktu, kā arī ar jebkādas diskriminācijas apkarošanu pret tiem. Atbalstu aicinājumu piešķirt nepieciešamos līdzekļus vardarbības pret sievietēm apkarošanai un sieviešu līdzdalības veicināšanai ar mieru, drošību un samierināšanos saistītajos procesos.

 
  
  

Rezolūcijas priekšlikums (B7-0622/2010)

 
  
MPphoto
 

  Dimitar Stoyanov (NI).(BG) Priekšsēdētāja kungs! Balsoju par rezolūciju par biškopību un par atbalstu biškopības nozarei, jo šis lauksaimnieciskās ražošanas veids ir visvairāk specializētais darbības veids lauksaimniecībā. Parasti, domājot par kukaiņiem, tie nerada īpaši patīkamas asociācijas. Kukaiņi nav patīkami radījumi, bet mums ar tiem jāsadzīvo. Tomēr šis fakts tikai uzsver, ka bites ir vienīgie kukaiņi, kas ir pieradināti pārtikas un lauksaimniecības ražošanas mērķiem. Tas parāda, cik tās ir nozīmīgas.

Neaizmirsīsim arī to, ka bez bitēm mums nebūtu arī milzīgā pārējās lauksaimniecības produkcijas apjoma, jo tās ir atbildīgas par apputeksnēšanu. Ir būtiski svarīgi, lai Eiropas Parlaments vēlreiz pārliecinātos par to, ka standarti tiek saskaņoti, jo īpaši lauksaimniecībā un jo īpaši biškopības gadījumā, starp ES un valstīm ārpus ES. Komisijai tas jāņem vērā.

 
  
  

Ziņojums: Lena Kolarska-Bobińska (A7-0313/2010)

 
  
MPphoto
 

  Jens Rohde (ALDE).(DA) Priekšsēdētāja kungs! Izsaku pateicību Kolarska-Bobińska kundzei par viņas lielisko sadarbību un izcilo ziņojumu — ziņojumu, kas šodien šeit Parlamentā ir iesniegts pat vēl labākā variantā, nekā tas bija iepriekš, Parlamenta vairākumam pieņemot nostāju par faktu, ka mums Eiropā jāpalielina CO2 emisijas apjoma samazināšanas mērķis no 20 % līdz 30 %. Tas ir priekšnoteikums, lai mēs kļūtu vadošie ne tikai progresa panākšanā vides jomā, bet arī lai nodrošinātu konkurētspēju videi draudzīgo “zaļo” tehnoloģiju jomā. Tādā veidā mēs vienlaikus pasargāsim gan darbavietas, gan ekonomiku un vidi un paralēli atradīsim risinājumus lielajiem izaicinājumiem, ar kuriem pašlaik sastopamies Eiropā. Pateicoties šodienas balsojumam, šī Eiropai ir bijusi laba diena.

 
  
MPphoto
 

  Jan Březina (PPE). (CS) Priekšsēdētāja kungs! Balsoju par ziņojumu par enerģētikas stratēģiju, kurā ir izklāstīti tie virzieni, kas jāņem vērā, izstrādājot turpmāko Eiropas Savienības enerģētikas politiku. Vēlos uzsvērt kodolenerģijas nozīmi pašreizējā un turpmākā ES energoresursu sadalījumā, tostarp netieši atzīstot nepieciešamību pagarināt esošo staciju ekspluatācijas laiku. Šo stratēģiju var uzskatīt par līdzsvarotu no atsevišķo resursu viedokļa, pat ja tajā ne reizi nav pieminēta, manuprāt, svarīgā nozīme, kas piešķirama oglēm to sadedzināšanas procesā modernizētās spēkstacijās. Nav saprotams, kā varam uzlabot ES enerģijas piegādes drošību un neatkarību, neizmantojot ogles kā stabilu primāro energoresursu, ar kura palīdzību varam elastīgi reaģēt pēkšņa enerģijas pieprasījuma pieauguma gadījumā. Ziņojuma vājā puse ir tā pārmērīgi vispārīgais raksturs un attiecīgo tiesību aktu neesamība. Konkrēto un praktisko stratēģijas formu būtiski ietekmēs arī pašlaik izstrādātais rīcības plāns zemu oglekļa emisiju ekonomikas izveidei līdz 2050. gadam, kas tiks publicēts nākamā gada sākumā.

 
  
MPphoto
 

  Laima Liucija Andrikienė (PPE). – Priekšsēdētāja kungs! Balsoju par šo svarīgo dokumentu. Tas ir konstruktīvs ieguldījums debatēs, kas pašlaik Eiropā norisinās par atbilstīgu kopējo enerģētikas stratēģiju.

Enerģijas piegādes drošība ir viens no galvenajiem šīs stratēģijas aspektiem. ES jāveicina kopējas, ja ne vienotas, enerģētikas politikas izstrāde. Regulatoriem un iestādēm Eiropas mērogā jāpiešķir lielāka nozīme. Eiropas Komisijai jāuzņemas lielāka atbildība alternatīvu enerģijas piegādes ceļu izstrādē, pirmkārt, no Azerbaidžānas un Centrālās Āzijas, kā arī no Ziemeļāfrikas un citām valstīm. Eiropai jāturpina ieguldīt investīcijas sašķidrinātās dabasgāzes terminālos un šajā ziņā arī jāsniedz palīdzība jaunākajām dalībvalstīm.

Jāveic arī citi pasākumi, piemēram, energoefektivitātes uzlabošana, ieguldījumi kodolenerģijas ieguvē un stimulu radīšana atjaunojamu energoresursu tehnoloģiju izmantošanai. Būtisks stratēģijas elements ir ES iekšējā enerģijas tirgus liberalizēšana. Tādēļ mums pilnīgi jāatbalsta Parlamenta priekšsēdētāja Buzek kunga un bijušā Komisijas priekšsēdētāja Jacques Delors kunga iniciatīva izveidot Eiropas Enerģētikas kopienu.

 
  
MPphoto
 

  Hannu Takkula (ALDE).(FI) Priekšsēdētāja kungs! Arī es uzskatu, ka Kolarska-Bobińska kundzes ziņojums ir izcili sagatavots. Ir svarīgi, lai tajā būtu izvirzīta jauna Eiropas enerģētikas stratēģija nākamajiem desmit gadiem. Izcili ir arī tas, ka plaša uzmanība tajā tiek pievērsta gan enerģijas piegādes drošības jēdzienam, gan arī energoefektivitātei, neaizmirstot arī par energotaupību. Tie ir svarīgi jautājumi.

Turklāt ir ļoti svarīgi ieguldīt pētniecībā un jaunos, dažādos videi draudzīgu tehnoloģiju izmantošanas veidos. Inovācijas šajā nozarē būs ārkārtīgi nepieciešamas, ja vēlamies veidot tīrāku un no citiem mazāk atkarīgu Eiropu enerģētikas jomā. Tādēļ mums galvenokārt jāapsver alternatīvie enerģijas veidi. Kodolenerģija mums tik tiešām ir nepieciešama kā galvenais enerģijas veids, bet nepieciešamas ir arī jaunas investīcijas alternatīvo enerģijas veidu ražošanā. Ceru, ka pakāpeniski varēsim pārtraukt ogļu izmantošanu. Nevēlos redzēt enerģētikas nākotni Eiropā ogles melnumā.

 
  
MPphoto
 

  Radvilė Morkūnaitė-Mikulėnienė (PPE).(LT) Priekšsēdētāja kungs! Balsoju par šo ziņojumu par Eiropas Savienības enerģētikas stratēģiju, kurā ir ietverti vairāki svarīgi punkti un jautājumi un kurā ir skarti atjaunojamu energoresursu, pētniecības, inovāciju, piesārņojuma samazināšanas un, protams, enerģijas piegādes drošības jautājumi. Īpaši atbalstu Eiropas Parlamenta prasību, ka uz energotīkliem, pat komerciālajiem, jāattiecina pārredzami valdību nolīgumi, kas neietekmē dalībvalstu intereses. Divpusējie nolīgumi un atsevišķu dalībvalstu projekti, piemēram, “Nord Stream” gāzes cauruļvads, rada neuzticību ne tikai attiecībā uz vides prasību, bet arī vispārējās solidaritātes principa ievērošanu. Vienošanos ir noslēgušas divas valstis, no kurām viena ir ES dalībvalsts, bet ES līgumos noteiktais dalībvalstu solidaritātes princips faktiski tiek noraidīts. Tādēļ piekrītu, ka ārējiem cauruļvadiem un citiem energotīkliem, kas iesniedzas Eiropas Savienības teritorijā, jāpiemēro pārredzami valdību nolīgumi, kas ir stingri izstrādāti saskaņā ar ES tiesību aktiem. Šādiem cauruļvadiem jāpiemēro iekšējā tirgus noteikumi, tostarp noteikumi par trešo pušu piekļuvi tiem.

 
  
MPphoto
 

  Seán Kelly (PPE).(GA) Priekšsēdētāja kungs! Ar prieku balsoju par šo ziņojumu un vēlos izteikt atzinību savai kolēģei un draugam Kolarska-Bobińska kundzei par viņas sasniegumiem.

Piedalījos debatēs Parlamentā, bet man neizdevās piesaistīt priekšsēdētāja uzmanību nepieteiktās uzstāšanās procedūras ietvaros. Tādēļ vēlos uzsvērt divus jautājumus — ka Eiropas Savienībai jākoncentrē uzmanība uz pētniecību, attīstību un inovācijām un ka jāizveido Eiropas tīkls elektroenerģijas uzglabāšanai un pārvadei visas Savienības ietvaros. Ja atbilstoši rīkosimies, panāksim ievērojamu progresu.

Visbeidzot vēlos paust savu gandarījumu par to, ka liels deputātu vairākums ir nobalsojis par šo ziņojumu.

 
  
  

Rezolūcijas priekšlikums (B7-0616/2010)

 
  
MPphoto
 

  Jens Rohde (ALDE).(DA) Priekšsēdētāja kungs! Protams, esmu gandarīts, ka Parlaments ir pieņēmis rezolūciju, kurā ir ietverts vienošanās priekšlikums, tādā veidā atbalstot Klimata politikas komisāru, kurš dodas uz sarunām Kankunā. Tomēr uzskatu arī, ka, ņemot vērā ievērojamās problēmas vienota viedokļa paušanā ES līmenī pagājušā gada Kopenhāgenas klimata pārmaiņu konferencē (COP 15), rodas viela pārdomām par to, kādēļ šeit Parlamentā esam tik sašķelti, kā tas bija vērojams balsojumā gan par grozījumiem, gan par rezolūciju kopumā. Šajā ziņā, manuprāt, mēs varbūt varētu nedaudz mācīties no fakta, ka, iespējams, ir izdevīgi nedaudz piekāpties prasībās attiecībā uz Tobin nodokli un citiem nodokļiem, jo tas ir viens no sašķeltības iemesliem šeit Parlamentā. Līdzvērtīgos apstākļos būtu labāk, ja mēs samazinātu savas prasības un tādējādi deleģētu savus pārstāvjus uz sarunām ar vērienīgākām un plašākām pilnvarām, nekā tās ir šodien šajā gadījumā.

 
  
  

Rezolūcijas priekšlikums (RC-B7-0675/2010)

 
  
MPphoto
 

  Antonio Masip Hidalgo (S&D).(ES) Priekšsēdētāja kungs! Daži ir norādījuši, ka nosodījums Marokai ir pārāk viegls sods, ņemot vērā milzīgo represiju apjomu pret cilvēktiesībām Sahāras reģionā, kur Maroka nav nekas vairāk kā tikai okupācijas valsts bez suverenitātes vai jebkādām juridiskām tiesībām. Tomēr ir svarīgi, lai Eiropa kopumā un Parlaments sniegtu vēstījumu, ka vardarbība tajā vairs netiks paciesta.

Vakar šeit Parlamentā runāju par Hāgas Starptautisko krimināltiesu. Ceru, ka starptautiskā sabiedrība, kas diemžēl neveiksmīgi centās novērst genocīdu Ruandā, Dienvidslāvijā un Dārfūrā, šajā gadījumā to novērsīs Rietumsahārā, un ka mums nebūs jāpieredz tās stāšanās vēl vienas tiesas priekšā, kā arī šeit — Hāgā, tomēr šoreiz gan kara noziegumu tribunāla priekšā.

 
  
MPphoto
 

  Anneli Jäätteenmäki (ALDE).(FI) Priekšsēdētāja kungs! Diemžēl ārvalstu politika, ko piekopj vairākas ES dalībvalstis, joprojām pēc sava rakstura ir dziļi koloniāla. Tas ir ļoti labi redzams Rietumsahāras gadījumā. Spānija un Francija ar Marokas atbalstu ir īpaši atbildīgas par ieilgušo konfliktu. Rietumsahāra ir Āfrikas pēdējā atlikusī kolonija, un tieši ANO 1966. gada rezolūcijā pirmo reizi tika ierosināts, ka šī teritorija ir jāatbrīvo no koloniālās pārvaldes.

Pēdējā laikā situācija Rietumsahārā ir pasliktinājusies. Marokas varas iestādes izmanto pārmērīgus vardarbības līdzekļus. Tiek ziņots par vairākiem nāves, ievainojumu un iedzīvotāju pazušanas gadījumiem. Krīzes skartā teritorija ir arī bloķēta, un tādējādi tajā nav iespējams saņemt pat starptautisko palīdzību. Pašreizējā krīze Rietumsahārā un viss konflikts kopumā ir jāatrisina pēc iespējas ātrāk. Tas ir ES Ārlietu ministres Ashton kundzes un arī visu ES dalībvalstu uzdevums.

 
  
  

Rezolūcijas priekšlikums (RC-B7-0650/2010)

 
  
MPphoto
 

  Dimitar Stoyanov (NI).(BG) Priekšsēdētāja kungs! Protams, ka balsoju par rezolūciju par Ukrainu. Argumentus par labu savam balsojumam galvenokārt izklāstīju vakardienas debatēs.

Tomēr vēlos izmantot šo procedūru, lai sniegtu kādu ļoti svarīgu precizējumu, jo vakar debatēs kaut kas tika pateikts nepareizi. Tobrīd Brok kungs pavisam noteikti tika maldināts terminoloģijas nepareiza lietojuma dēļ. Tomēr viņš teica, ka Drošības dienesta vadītājs ieceļ un ir iesaistīts Konstitucionālās tiesas tiesnešu iecelšanā Ukrainā.

Šovakar šo faktu pārbaudīju un atklāju, ka tas neatbilst patiesībai. Konstitucionālo tiesu ieceļ prezidents, Ukrainas parlaments un tiesu vara. Drošības dienesta vadītājs praktiski nav nekādā veidā saistīts ar Konstitucionālās tiesas tiesnešu iecelšanu. Vēlējos sniegt šo precizējumu.

 
  
MPphoto
 

  Laima Liucija Andrikienė (PPE). – Priekšsēdētāja kungs! Beidzot mūsu Parlaments ir pieņēmis rezolūciju jautājumā par Ukrainu. Protams, ka bijām nobažījušies par nesenajiem notikumiem šajā valstī. Ja Ukraina ir mūsu stratēģiskā partnere, tad ir saprotams, ka mūsu pienākums ir paust bažas par pamanītajiem trūkumiem, piemēram, pārmērīgi plašajām Ukrainas Drošības dienestam piešķirtajām pilnvarām un tā veiktajiem pasākumiem šajā valstī darbojošos nevalstisko organizāciju iebiedēšanai un Ukrainas mediju kontrolēšanai.

Esam arī nobažījušies par politisko procesu kopumā, tostarp par opozīcijas partiju nespēju piedalīties vēlēšanās bez ierobežojumiem un diskriminācijas. No otras puses, mums jāturpina atbalstīt Ukrainas plānus integrācijai Eiropā un biežāk jāizmanto “burkāns”, nevis “pātaga”, lai ciešāk piesaistītu Ukrainu Eiropai, bet nevis to atstumtu, kā arī darīt visu iespējamo, lai sasniegtu šo mūsu stratēģisko mērķi.

 
  
  

Ziņojums: Yannick Jadot (A7-0310/2010)

 
  
MPphoto
 

  Jarosław Kalinowski (PPE).(PL) Priekšsēdētāja kungs! Eiropas Savienība īsteno ārkārtīgi plašu vides aizsardzības politiku, kas aptver arī lauksaimniecību un rūpniecību. Tomēr pašreizējos ražošanas un konkurences apstākļos nav iespējams pārtraukt ķīmisko vielu izmantošanu lauksaimniecībā, ne arī mainīt preču ražošanā izmantotās metodes, lai tajā samazinātu lielo enerģijas patēriņu. Savienības apsūdzēšana tajā, ka tā nav līdere ekoloģiskās politikas jomā, un Savienoto Valstu un Ķīnas izvirzīšana par piemēru ir lielā mērā neatbilstoša. Galu galā šīs valstis ir līderes CO2 emisijas apjoma ziņā. Nenoliedzami vides aizsardzībai ir īpaša nozīme, tomēr tieši tā ir iemesls tam, kādēļ mums jādara viss iespējamais, lai mūsu Eiropas ekonomika — rūpniecība, lauksaimniecība un transports — kļūtu ilgtspējīga. Dabas bagātības ir mūsu visvērtīgākā prece, kuru ir grūti atgūt, ja tā tiek pazaudēta. Tādēļ jādara viss iespējamais, lai atrastu tā saukto “zelta vidusceļu”.

 
  
  

Ziņojums: Harlem Désir (A7-0317/2010)

 
  
MPphoto
 

  Jarosław Kalinowski (PPE).(PL) Priekšsēdētāja kungs! Atrast līdzsvaru starp ekonomiskām un sociālām interesēm ir ļoti svarīgi, bet arī ļoti sarežģīti. Ekonomiskā sadarbība apvienojumā ar cieņu pret demokrātijas pamatnoteikumiem un pilsoņu labklājību ir Eiropas Savienības pamats. Tieši tādēļ ir tik svarīgi starptautiskajos nolīgumos iekļaut vienotus cilvēktiesību standartus, kā arī sociālos un vides standartus. Šādu standartu pieņemšana Eiropas Savienības tirdzniecības politikā veicinās tās pozitīvu uztveri pilsoņu vidū un arī ES attiecību uzlabošanos ar tās sadarbības partneriem. Starptautiskā sadarbība šajā jomā ir ārkārtīgi svarīga, un Eiropas Parlamentam tā ir jāatbalsta pēc iespējas plašāk.

 
  
  

Rezolūcijas priekšlikums (B7-0623/2010)

 
  
MPphoto
 

  Jarosław Kalinowski (PPE).(PL) Priekšsēdētāja kungs! Horizontālie nolīgumi ietver ārkārtīgi plašu virkni dažādu noteikumu, un pārraudzības prasību iekļaušana regulējošos noteikumos tieši vai netieši var izraisīt konkurences samazināšanos. Tādēļ šis ir būtiski svarīgs jautājums un vienlaikus arī tāds jautājums, kurā kļūdas var radīt būtiskas sekas. Jānodrošina līdzsvars, pieņemot atbilstošus noteikumus procedūru standartizēšanai un vienošanās veicināšanai starp ieinteresētajām pusēm. Intelektuālā īpašuma tiesības nedrīkst nerespektēt, un šo tiesību neievērošanas gadījumā ir jāparedz nopietnas sekas. Atbalstu arī autora prasības attiecībā uz izstrādāto likumdošanas tekstu kvalitātes uzlabojumu. Mūsdienās daudzos dokumentos izmantotā terminoloģija bieži vien ir grūti saprotama un nepieejama vidusmēra iedzīvotājiem.

 
  
  

Rakstiski balsojumu skaidrojumi

 
  
  

Rezolūcijas priekšlikums (B7-0683/2010)

 
  
MPphoto
 
 

  Charalampos Angourakis (GUE/NGL), rakstiski. (EL) Un atkal starp kapitāla politiskajiem pārstāvjiem un buržuāziskajām valdībām tiek izspēlēts farss, kā nolūks ir manipulēt ar cilvēkiem. Galvenais nav jautājums par to, vai mums ir vai nav nepieciešams budžeta palielinājums, bet kam tiks tērēti naudas līdzekļi. Arī tas jau ir izlemts. Ir samazinātas lauksaimniecības subsīdijas, kas paredzētas saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku, bet vienlaikus naudas līdzekļi no lauksaimniecības fondiem tiek novirzīti “attiecināmiem” projektiem, kas nozīmē to, ka līdzekļi projektiem tiešā veidā vai ar publiskās un privātās partnerības starpniecību tiek piešķirti lielo uzņēmumu grupām. Tātad ES budžets arī tiek izmantots naudas līdzekļu novirzīšanai monopoluzņēmumu grupām. No otras puses, jebkurš Kopienas budžeta palielinājums tiks novirzīts, lai finansētu masu interesēm pretēju politiku un ES darbības finansēšanai, piemēram, no jauna izveidotajam Eiropas Ārējās darbības dienesta mehānismam, lai veicinātu ES politiski un militāri imperiālistisko intervences politiku.

ES budžets ir vēl viens instruments apakšslāņu ienākumu samazināšanai un to pārdalei par labu monopoluzņēmumu kapitālam. Imperiālistu iekšējā cīņa ES mērogā neskar iedzīvotājus, tā ir cīņa starp buržuāziskajām šķirām un kapitāla pārstāvjiem par to, kurš saņems lauvas tiesu no laupījuma, kas iegūts no sabiedrības apakšslāņu ienākumiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Sophie Auconie (PPE), rakstiski. (FR) Esmu pārliecināta, ka esat informēti par problēmām, kas vēlreiz skārušas Eiropas Savienību, cenšoties apstiprināt tās 2011. gada budžetu. Eiropas Komisija un Parlaments vēlējās to palielināt par aptuveni 5 %, lai īstenotu jaunus Eiropas politikas virzienus (finanšu tirgus regulēšanu, kopējo ārpolitiku utt.), kas ir izstrādāti, reaģējot uz izaicinājumiem, ar kuriem pašlaik sastopamies. Ņemot vērā pašreizējos budžeta ierobežojumus, Parlaments galu galā izlēma samazināt šo pieaugumu līdz 2,91 % ar noteikumu, ka tiks izpildīti daži politiskie nosacījumi (debates par Eiropas Savienības pašas resursu izmantošanu, lai izbeigtu tirgošanos nacionālo interešu vārdā starp dalībvalstīm, par budžeta elastīgumu un galveno stratēģisko prioritāšu finansēšanu). Tā kā Eiropas Padome noraidīja šos noteikumus, balsoju par jauno rezolūciju, kurā ir skaidri izklāstītas Parlamenta augstākā mērā pamatotā, konstruktīvā un tomēr vērienīgā nostāja. Lai gan es un mani kolēģi deputāti ir gatavi kopā ar pārējiem Eiropā savilkt jostas ciešāk, vēlamies arī uzsvērt, cik svarīgas ir Eiropas iemaksas budžetā Savienības īstenoto politikas virzienu koordinēšanā un veicināšanā.

 
  
MPphoto
 
 

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. – (LT) Atbalstīju šo ziņojumu. Lisabonas līgums ir ieviesis daudzas svarīgas pārmaiņas dažādās jomās un ar to Eiropas Parlamentam ir piešķirtas jaunas pilnvaras. Nesekmīgais mēģinājums panākt vienošanos ar Eiropas Padomi par 2011. gada budžetu bija Eiropas Parlamenta pirmais nopietnais mēģinājums izmantot tam piešķirtās pilnvaras. Eiropas Parlaments ir gatavs panākt vienošanos, tiklīdz tas būs iespējams, lai ES varētu iesākt 2011. gadu ar apstiprinātu budžetu, neaizkavējot svarīgām nozarēm un projektiem paredzētā finansējuma piešķiršanu. Tomēr Eiropas Parlamenta prasībām jābūt formulētām nolīgumā ar Padomi un ir jāpanāk vienošanās par dažiem elastības mehānismiem, nodrošinot pareizu 2011. gada budžeta un pēc tam arī attiecīgo to politiku finansēšanu, kuras izriet no jaunajām kompetences jomām, kas ar Lisabonas līgumu ir uzticētas ES, un no stratēģijas “Eiropa 2010”. Komisijai jāapņemas izstrādāt priekšlikumus attiecībā uz jauniem ES pašas resursiem un jāpanāk vienošanās ar Padomi par finanšu struktūras pārskatīšanu. Turklāt jānoslēdz iestāžu nolīgums starp visām trim iestādēm par kopējo darba metodi, kas paredz Parlamenta līdzdalību sarunu procesā par nākamo daudzgadu finanšu shēmu. Eiropas Parlamentam jāievēro paša iesniegtās prasības. No tām būs atkarīga ne tikai ES budžeta izveide turpmāk, tās arī ļaus ieviest precedentu, proti, paplašināt vienīgās Eiropas Savienības tiešā veidā ievēlētās pārvaldes iestādes ietekmi.

 
  
MPphoto
 
 

  Sebastian Valentin Bodu (PPE), rakstiski. (RO) Eiropas Parlaments nedrīkst padoties Eiropas Komisijas spiedienam akceptēt 2011. gada budžetu. Tas būtu kā līguma, kas ir Savienības darbības pamatā, grozījumu pārkāpums no visdemokrātiskākā un vienīgā tiešā veidā ievēlētā Eiropas Kopienas foruma puses. Eiropas Komisijas vadītāju reakcija rosina domāt, ka Savienības izpildvarai ir radies iespaids, ka Parlaments nepiekrīt izstrādātajam budžeta projektam tieši tādēļ, lai parādītu, kam pieder reālā vara. Tomēr Parlamentam, kurš kopumā nobalsoja pret Komisijas ierosināto 2011. gada budžetu, ir veicami daudz svarīgāki uzdevumi nekā iesaistīšanās nekam nevajadzīgā cīņā par varu. Faktiski budžetā nav ņemtas vērā Savienības jaunās pilnvaras, un tajā nav paredzēts finansējums stratēģijas “ES 2020” īstenošanai, kas bauda vienbalsīgu piekrišanu.

Mēs nedrīkstam būt nekonsekventi paši savu lēmumu pieņemšanā. Nevaram izstrādāt un apstiprināt labu nodomu pilnas stratēģijas, neparedzot arī finansiālo ieguldījumu to īstenošanai. Parlamentam ir tiesības noteikt ceļu, pa kuru Savienība virzīsies nākamajā gadā — tiesības, kas tam ir piešķirtas ar Lisabonas līgumu. Visu parlamentāro grupu īstenotā vienotā rīcība Eiropas likumdošanas iestādē kalpo tikai tam, lai parādītu, ka budžets ir jāpārskata daudz elastīgāk.

 
  
MPphoto
 
 

  Françoise Castex (S&D), rakstiski. (FR) Balsoju par šo rezolūciju, jo, tehniski runājot, tā mums atgādina par trim prasībām, no kurām ir atkarīgs Parlamenta balsojums par 2011. gada budžetu — proti, iespējas saglabāšana izmantot elastības instrumentu — budžeta līdzekli, kas nepieciešams Kopienas kompetences jomu un prioritāšu minimālā finansējuma nodrošināšanai; Eiropas Komisijas apņemšanās iesniegt konkrētus priekšlikumus par jaunajiem ES pašas resursiem no šā brīža līdz 2011. gada jūlijam un cieša Parlamenta iesaistīšana turpmākās debatēs par Eiropas Savienības finansēšanas sistēmu, jo īpaši jautājumā par pašu resursiem un nākamās finanšu shēmas izstrādi. Šī rezolūcija no jauna apliecina ar Lisabonas līgumu Padomē ieviestās pārmaiņas, lai Padome beidzot atzītu jauno Parlamenta leģitimitāti budžeta jautājumos. Neatkarīgi no iestāžu savstarpējās cīņas mums jāsaprot, ka šajās debatēs par budžetu, kurās Parlaments atkal pārstāv Kopienas nostāju un cieņu pret Savienības pilsoņiem, ir apdraudēts Eiropas integrācijas jautājums un Kopienas projekts kopumā. Visbeidzot dalībvalstīm, kuras ir atsevišķi ratificējušas šo līgumu, pilnīgi jāapzinās tajā ietvertās prasības un jāpieņem tajā ietvertie vērienīgie mērķi.

 
  
MPphoto
 
 

  Marielle De Sarnez (ALDE), rakstiski. (FR) Pirms Komisija ierosina jaunu budžeta projektu, Eiropas Parlaments vēlējās no jauna apliecināt savus pienākumus, ko tas gatavojas uzņemties sarunā par nākamo daudzgadu finanšu shēmu. Esam izvirzījuši trīs nosacījumus — pirmkārt, elastības mehānisma saglabāšanu, tostarp arī, lai varētu izmantot miljoniem eiro ārkārtas palīdzības sniegšanai jaunattīstības valstīm; otrkārt, Komisijai ir jāiesniedz būtiski priekšlikumi par jaunajiem ES pašas resursiem, un, treškārt, Padomei jāapņemas izskatīt šos priekšlikumus kopā ar Parlamentu sarunās par nākamo daudzgadu finanšu shēmu. Rezolūcija ir pieņemta ar ļoti lielu balsu vairākumu, kas tikai norāda uz Parlamenta apņemšanos atbalstīt 2011. gada budžeta apstiprināšanu, ja šie trīs nosacījumi tiek izpildīti.

 
  
MPphoto
 
 

  Göran Färm, Olle Ludvigsson un Marita Ulvskog (S&D), rakstiski.(SV) Izsakām nožēlu par faktu, ka sarunās līdz šim vēl nav izdevies panākt nekādus rezultātus. Lai gan Eiropas Parlaments spēra lielu soli uz priekšu sarunās, apstiprinot priekšlikumu Padomes budžetam 2011. gadam, piedāvājot risinājumu liela un sarežģīta finansējuma projektiem, piemēram, ITER kodolsintēzes pētniecības programmai, un apsolot netraucēti apstiprināt 10. budžeta grozījumu, kas paredz, ka dalībvalstis saņem atpakaļ tikai tos līdzekļus, kuri pārsniedz EUR 600 miljonus, dalībvalstu mazākums, tostarp Zviedrija, bloķēja šo sarunu turpināšanu.

Parlamenta rezolūcijā ir uzsvērts, ka sarunām ir jāturpinās, bet tajā ir arī noteiktas turpmākās prasības.

Lai ES izvairītos no turpmākām budžeta krīzēm un varētu finansēt lielākās prioritātes, piemēram, politiku klimata jomā un “ES 2020”, nākamajos gados būs vajadzīga ES budžeta lielāka elastība. Tomēr mēs neuzskatām, ka jāpalielina kopējais ES budžeta apjoms. Lai izvairītos no Parlamenta veto tiesību izmantošanas riska gadījumā, ja tam tiek atļauts tikai pieņemt nostāju jautājumā par pasākumu kopumu starp dalībvalstīm, kad sarunas jau ir pabeigtas, mūsuprāt, arī Eiropas Parlamentam ir jāatļauj piedalīties sagatavošanās sarunās par ES nākamo ilgtermiņa budžetu periodā pēc 2013. gada un debatēs par turpmāko šā ilgtermiņa budžeta finansēšanu, tādēļ būtībā nepieņemot nekādu nostāju jautājumā par ES pašas resursiem. Visbeidzot vēlamies uzsvērt, ka šīs prasības nepārsniedz ar Lisabonas līgumu Parlamentam uzticētās kompetences robežas.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Pašlaik esam nonākuši institucionālā strupceļā attiecībā uz 2011. gada budžetu, kurā dažas dalībvalstis bloķē Komisijas priekšlikuma virzību Padomē. Ceru, ka šis strupceļš tiks pārvarēts pēc iespējas ātrāk, jo budžetam ir jārespektē Lisabonas līgumā noteiktās Eiropas Savienības saistības un pienākumi.

 
  
MPphoto
 
 

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. (PT) Parlaments vēlas, lai tiktu ievērots Lisabonas līgums un ES iestāžu starpā valdītu miers. Faktiski saskaņā ar Lisabonas līgumu Parlamentam ir jābūt iesaistītam — balsojot vai sniedzot atzinumus — jaunajā iestāžu nolīgumā, nākamajā daudzgadu finanšu shēmā un jauno ES pašas resursu noteikšanā. Attiecībā uz iestāžu nolīgumu ir skaidrs, ka Eiropas iestāžu, jo īpaši Padomes, saistību respektēšana ir noteikta atkarībā no tā, vai ir iespējama elastība attiecībā uz pašreizējo daudzgadu finanšu shēmu.

Stratēģija “Eiropa 2020”, Starptautiskā eksperimentālā kodoltermiskā reaktora programma (ITER), Eiropas Ārējās darbības dienests (EĀDD) un finanšu uzraugi ir tikai daži piemēri saistībā ar to, kam nepieciešams finansējums. Padomei jārēķinās ar Lisabonas līgumu gan tādēļ, ka tajā ir definētas jaunas jomas, kas ietilpst Eiropas Savienības jurisdikcijā, kā tas ir atspoguļots budžetā, gan arī tādēļ, ka ir paplašinātas Eiropas Parlamenta pilnvaras, tostarp arī attiecībā uz budžetu. Šīs pārmaiņas faktiski nostiprina Savienības iestāžu demokrātisko likumību. Kopienas metodes, nevis starpvaldību ceļa izmantošana vairo mūsu pārvaldības demokrātiskumu. Parlaments aicina respektēt tikai minimālo no vēlamā, ņemot vērā dalībvalstu budžetu ierobežotās iespējas.

 
  
MPphoto
 
 

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Nepiekrītam ierosinātajam 2011. gada budžetam. Lai gan mēs arī nepiekrītam lielākajai daļai no pamatojumiem, ko vairākums šajā Parlamentā izvirza, lai nepieļautu 2011. gada budžeta pieņemšanu.

Debates, kas ir sākušās par finanšu perspektīvu pēc 2013. gada, jau ir izgāzušās vairāku iemeslu dēļ, tostarp arī tādēļ, ka Eiropas iestādes — Parlaments un Padome — nespēja panākt vienošanos par 2011. gada budžetu; vairākas dalībvalstis mēģināja noteikt līdzekļu samazinājumu turpmākajos budžetos; citas dalībvalstis neatlaidīgi pieprasīja izmantot jaunus ES pašas resursus, ierosinot izveidot tādus visas Eiropas nodokļus papildus dalībvalstu nodokļu sistēmai, ko maksātu sabiedrība, nevis finanšu nozare; tika pieprasīts pilnīgi ieviest Lisabonas līgumu, un bagātās valstis bija pret iemaksu apjoma būtisku palielinājumu ES budžetā.

Jebkurā gadījumā, lai gan mēs visi piekrītam, ka jauni pienākumi paredz jaunus resursus, nevaram atbalstīt rezolūciju, kurā netiek aizstāvēta tāda ES līdzekļu sadale, kuras mērķis būtu ekonomiskā un sociālā kohēzija, krīzes pārvarēšana un atbalsts nodarbinātībai, ievērojot visas tiesības un neveicinot ne militārismu, ne represijas.

 
  
MPphoto
 
 

  Sylvie Guillaume (S&D), rakstiski. (FR) Balsoju par rezolūciju saistībā ar pašlaik notiekošajām sarunām par 2011. gada budžetu, jo ir būtiski svarīgi, lai Parlaments uzņemtos savu jauno un likumīgo pienākumu Eiropas Savienības budžeta izstrādāšanā tagad, kad Lisabonas līgums ir stājies spēkā. Tā kā Samierināšanas komitejai nav izdevies panākt vienošanos par spīti visām Parlamenta pūlēm, esam mainījuši vairākus punktus, attiecībā uz kuriem Padomei jāievēro elastība. Pirmkārt, ir nepieciešama lielāka elastība līdz pat 2007.–2013. gada daudzgadu finanšu shēmas beigām, lai ņemtu vērā jaunās kompetences jomas, kas Eiropas Savienībai ir uzticētas, un, otrkārt, Parlamentam ir pilnīgi jāiesaistās sarunās par finanšu shēmu pēc 2013. gada. Visbeidzot, kad Komisija būs piekritusi iesniegt sīki izstrādātus priekšlikumus par ES pašas resursu radīšanu, vēlamies, lai Padome apsolītu, ka Parlaments tiks pilnīgi iesaistīts debatēs par šiem priekšlikumiem. Ar šo rezolūciju Eiropas Padomei tiks nosūtīts spēcīgs signāls, kad tā sapulcēsies uz sanāksmi 2010. gada 16. un 17. decembrī.

 
  
MPphoto
 
 

  Anna Hedh (S&D), rakstiski. (SV) Izsaku nožēlu par faktu, ka sarunās līdz šim vēl nav izdevies panākt nekādus rezultātus. Lai gan Eiropas Parlaments spēra lielu soli uz priekšu sarunās, apstiprinot Padomes 2011. gada budžeta priekšlikumu, piedāvājot risinājumu liela un sarežģīta finansējuma projektiem, piemēram, ITER kodolsintēzes pētniecības programmai, un apsolot netraucēti apstiprināt 10. budžeta grozījumu, kas paredz, ka dalībvalstis saņem atpakaļ tikai tos līdzekļus, kuri pārsniedz EUR 600 miljonus, dalībvalstu mazākums, tostarp Zviedrija, bloķēja šo sarunu turpināšanu.

Parlamenta rezolūcijā ir uzsvērts, ka sarunām ir jāturpinās, bet tajā ir arī noteiktas turpmākās prasības.

Lai ES izvairītos no turpmākām budžeta krīzēm un varētu finansēt lielākās prioritātes, piemēram, politiku klimata jomā un “ES 2020”, nākamajos gados būs vajadzīga ES budžeta lielāka elastība. Tomēr neuzskatu, ka jāpalielina kopējais ES budžeta apjoms. Lai izvairītos no Parlamenta veto tiesību izmantošanas riska gadījumā, ja tam tiek atļauts tikai pieņemt nostāju jautājumā par pasākumu kopumu starp dalībvalstīm, kad sarunas jau ir pabeigtas, manuprāt, arī Eiropas Parlamentam ir jāatļauj piedalīties sagatavošanās sarunās par ES nākamo ilgtermiņa budžetu periodā pēc 2013. gada un debatēs par turpmāko šā ilgtermiņa budžeta finansēšanu, tādēļ nepieņemot nekādu nostāju jautājumā par ES pašas resursiem. Visbeidzot vēlos uzsvērt, ka šīs prasības nepārsniedz Parlamentam Lisabonas līgumā uzticētās kompetences robežas, un, lai gan es biju pret šā līguma ieviešanu, manuprāt, šobrīd mums nav citas izvēles, kā vien pieņemt tā ratifikācijas sekas un strādāt saskaņā ar tā noteikumiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Elisabeth Köstinger (PPE), rakstiski.(DE) Eiropas Savienības budžets ir struktūra, kuras ietvaros dalībvalstis var īstenot savu darbību. Ekonomiski nenoteiktos apstākļos ir īpaši svarīgi, lai būtu iespējams paļauties uz šajā ziņā noteiktām saistībām. Iedzīvotājiem jābūt drošiem par to, ka naudas līdzekļi viņiem faktiski tiks piešķirti. Jo īpaši tas attiecas uz lauksaimniekiem. Neizmantotie fondi lauksaimniecības nozarē nenozīmē, ka tie nebūtu bijuši vajadzīgi. Tas nozīmē tikai to, ka tie tika ļoti rūpīgi pārvaldīti. Lauksaimniekus par to nedrīkst sodīt, pārdalot šos naudas līdzekļus par labu citām nozarēm. ES pilsoņu interesēs ir, lai lauksaimniecība tiktu finansiāli aizsargāta. Kompromiss ir jāatrod pēc iespējas ātrāk, lai mēs varētu pieņemt 2011. gada budžetu. Tikai pēc tam, kad to būsim izdarījuši, varēsim aizsargāt finansējumu lauksaimniecībai un novērst šķēršļus dalībvalstīs.

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (S&D), rakstiski. – Balsoju par budžeta rezolūciju, bet atturējos jautājumā par 1.b grozījumu, kas skar jaunos ES pašas resursus. Noteikti uzskatu, ka ES jāmeklē jauni finansējuma avoti, bet neuzskatu, ka tas būtu jādara, cenšoties panākt iepriekšēju apņemšanos no Padomes puses. Mums nepieciešama atklāta diskusija par visām iespējām.

 
  
MPphoto
 
 

  Barbara Matera (PPE), rakstiski. (IT) Ja Parlamentam un Padomei līdz šā gada beigām neizdodas panākt vienošanos par 2011. gada budžetu, tas var radīt būtiskas sekas Savienības programmu finansēšanai, radīt vērā ņemamu aizkavēšanos uzraudzības iestāžu darbības sākšanā un panākt, ka tādi ārkārtas instrumenti kā Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonds un Solidaritātes fonds kļūst neizmantojami.

Tomēr Parlamentam jārīkojas stingri turpmākajās sarunās. Faktiski tas prasa tikai to, lai Padome respektētu pilnvaras, kas tam piešķirtas Lisabonas līgumā. Parlaments nav darījis neko citu, kā tikai aizstāvējis ES budžetu no nepietiekami izsvērtu samazinājumu veikšanas, jo tie būtu smagi skāruši nodarbinātību un ar tiem tiktu panākts, ka Eiropas iedzīvotāji maksātu sodu par dažu dalībvalstu nesamierināmību. Ceru ieraudzīt lielu atbildības sajūtu gaidāmajās sarunās, lai izvairītos no institucionālās krīzes rašanās papildus jau esošajai ekonomikas krīzei.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. (PT) AR Lisabonas līgumu Parlamentam ir piešķirti jauni pienākumi, un tas nozīmē arī lielākas izmaksas. Šīs vajadzības prasa, lai 2011. gada budžets būtu nedaudz lielāks, nekā tas bija 2010. gadā, lai Parlaments spētu pienācīgi izpildīt savu pienākumu. Šobrīd sarunās ar Padomi panāktais strupceļš nenāk par labu nevienam, un par spīti krīzei, ko Eiropa pašlaik piedzīvo, ir jāpanāk saprašanās, lai ES varētu izpildīt stratēģijās “ES 2020” izvirzītos mērķus.

 
  
MPphoto
 
 

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. – (DE) Finanšu krīzes laikā, kad pilsoņi tiek aicināti ciešāk savilkt jostas un piekrist milzīgiem samazinājumiem sociālajā un ar ģimeni saistītajā sfērā, jābūt iespējām ievērot stingru taupību arī ES budžetā. Tā vietā tiek plānots palielinājums veselu 3 % apmērā. Daži projekti vienkārši ir atstumti malā, lai paredzamā nākotnē mēs varētu ieplānot tikai visneatliekamākos lielos izdevumus. Būs vairākas iespējas ietaupīt, piemēram, saistībā ar divām plenārsēžu norises vietām, vai beidzot ierobežojot krāpšanas apkarošanu ES un pilnīgi atgūstot neatbilstoši izmaksātās summas. Ir arī jāapsver, vai ir jāturpina visi no prestižajiem projektiem. Daži no tiem noteikti ir arī uz nākotni vērsti projekti, bet dažu projektu īstenošana rada šaubas par to lietderību vai izmantoto pieeju. Nekādā gadījumā nevaru atbalstīt šo ES budžetu 2011. gadam.

 
  
MPphoto
 
 

  Franz Obermayr (NI), rakstiski.(DE) Budžeta sarunas ir izrādījušās neveiksmīgas tādēļ, ka ir izveidojusies pretruna starp budžeta stabilitāti un pielāgojamību. Tādēļ Eiropas Parlamenta pārstāvji aicina īstenot plašu budžeta elastību, tomēr neņemot vērā to valstu intereses, kuras ir neto maksātājas. Tieši neto maksātājas finansē ES, tās ir atbildīgas par ekonomikas dzinēja restartēšanu pēc šīs krīzes, un tās glābj valstis, kurām ir izveidojies liels budžeta deficīts, kā arī pašu eiro valūtu. Tādēļ ir pamatoti, ka tās nepārkāpj saistošo budžeta apropriāciju līmeni, lai kaprīzes dēļ nevarētu retrospektīvi mainīt neto bilances summu un līdz ar to naudas līdzekļi netiktu izšķiesti. Tiem, kuri iegulda un piešķir naudas līdzekļus, jāpārliecinās par vislielāko iespējamo stabilitātes līmeni. Tāpat arī kritiskā attieksme pret nodokļiem ES līmenī nekādi nav saistīta ar šķietamo “solidaritātes trūkumu”. Tās pamatā vienkārši ir fakts, ka vairums dalībvalstu ir skaidri noskaņotas pret to un subsidiaritātes iemeslu dēļ aizkavē to ratifikāciju valstu parlamentos. “Eiropas Parlamenta emancipācija”, kas tik bieži tiek citēta šajā saistībā, manuprāt, vairāk līdzinās satraucošai ES pilsoņu emancipācijai. Tādēļ balsoju pret šo rezolūcijas priekšlikumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Alfredo Pallone (PPE), rakstiski. (IT) Tāpat kā lielākais deputātu vairākums, balsoju par budžeta projektu, jo uzskatu, ka ar Parlamentu ir jārēķinās. Tas jādara, ne tikai no simboliskā viedokļa raugoties, ņemot vērā faktu, ka Parlaments pārstāv 500 miljonus eiropiešu, bet galvenokārt raugoties no “konstitucionālā” viedokļa, apmērā, kādā līgumā tiek prasīts, lai Parlaments pats sniegtu piekrišanu turpmākās daudzgadu finanšu shēmas (DFS) apstiprināšanai.

Parlamenta prasītais palielinājums nav kaprīze, bet ir izstrādāts par labu Eiropas Savienības pilsoņiem. To pierāda lielākās priekšrocības, kas izriet no visas Savienības mērogā realizētajiem fondiem un iniciatīvām. Tomēr noteikti piekrītu tiem, kuri uzskata, ka varbūt mums būtu jāapsver citādāka šo līdzekļu sadale, lai novērstu situāciju, kurā dažas valstis ir tikai neto maksātājas un iegūst daudz mazāk priekšrocību. Ceru, ka konsultāciju un samierināšanas procesa posmā visas šīs prasības būs iespējams ņemt vērā.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. (PT) Ņemot vērā, ka Padomes nostāja jautājumā par budžeta projektu paredz maksājumu apropriāciju ierobežošanu apmērā, kas atbilst pieaugumam 2,91 % apmērā, salīdzinot ar 2010. gada budžetu, un ka 2010. gada 15. novembrī Parlamenta un Padomes Samierināšanas komitejai neizdevās vienoties par kopīgu 2011. gada budžeta tekstu, balsoju par šo rezolūciju, jo piekrītu nosacījumiem, ko Padomei un Komisijai ir noteicis Parlaments, lai veicinātu vienošanos par 2011. gada budžetu.

 
  
MPphoto
 
 

  Miguel Portas (GUE/NGL), rakstiski. (PT) Atturējos balsojumā par rezolūciju par 2011. gada budžetu un turpmāko Eiropas politikas finansēšanu, lai gan atbalstīju visus grozījumus, kuru mērķis ir uzlabot Parlamenta sarunu pozīcijas un saistībā ar budžetu pieņemto lēmumu kontroli. Faktiski teksta kompromisa variants ir atgriešanās pie iepriekšējām Parlamenta pozīcijām, proti, nostājas, kuras dēļ pirmais samierināšanas process ar Padomi cieta neveiksmi.

Deputātu pozīcija tās jaunajā pārveidotajā formā negarantē to, kas ir būtiski svarīgs šajās sarunās — ka bagātāko ES dalībvalstu pašlaik noteiktā ierobežojošā shēma netiks atkārtota 2012. un 2013. gadā. Parlamenta pozīcija arī nenodrošina, ka debašu ietvaros tiks rīkota demokrātiska konference, iesaistot dalībvalstu parlamentus, par jaunajiem resursiem, ar kuriem tiks finansētas jaunās finanšu perspektīvas. Ar savu atturēšanos atbalstu Parlamenta nostāju, kas ir kritiski svarīga to dalībvalstu valdību pozīcijas saglabāšanai, kuras cenšas panākt lielākas pilnvaras Eiropai par mazākiem līdzekļiem, bet neatbalsta vājas vienošanās par viduvēju budžetu.

 
  
MPphoto
 
 

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. (PT) Šī rezolūcija ir nepārprotams signāls par Parlamenta apņemšanos pārvarēt pašreizējo strupceļu jautājumā par 2011. gada budžetu.

 
  
MPphoto
 
 

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Jautājumā par pareizu 2011. gada budžetu Padome norādīja, ka maksājumu apropriāciju līmenis nedrīkst pārsniegt palielinājumu 2,91 % apjomā, salīdzinot ar 2010. gada budžetu. Īpaši tām dalībvalstīm, kas balsoja pret Padomes vairākuma pozīciju jautājumā par budžetu augustā, šī bija absolūti nepārkāpjamā līnija. Parlaments trīspusējās sarunās par 2011. gada budžetu ir spēris soli uz priekšu, izrādot gatavību akceptēt šādu pozīciju attiecībā uz maksājumiem pēc garantiju saņemšanas par papildu saistību iekļaušanu, ar kurām šie griesti tiek pārsniegti, izmantojot elastības instrumentu, gan 1.a izdevumu kategorijā (konkurētspēja), gan 4. izdevumu kategorijā (ārējā darbība), lai varētu finansēt uzlabotās politikas prioritātes, kas ietilpst 1.a kategorijā (jo īpaši mūžizglītību), un papildu izdevumus, kas ietilpst 4. kategorijā (jo īpaši saistībā ar Palestīnu). Turklāt attiecībā uz ITER (nepieciešama vienbalsīga nostāja Padomē) šķiet, ka kompromiss varētu garantēt papildu 1,4 miljardus 2012. un 2013. gadam, izmantojot dažādās 2010. gada budžeta izdevumu kategorijās neizlietotās rezerves, — tomēr par šo daļu vēl tiek diskutēts, jo tā ir saistīta ar labāku elastības mehānismu garantēšanu saskaņā ar Regulu par daudzgadu finanšu shēmu, izdevumu pārgrupēšanu no septītās shēmas programmas pētniecībai un izstrādei.

 
  
MPphoto
 
 

  Peter Skinner (S&D), rakstiski. – Atturējos balsojumā par sākotnējo 1. punkta 6. apakšpunkta tekstu, jo ideja par jaunu priekšlikumu iesniegšanu saistībā ar ES pašu resursiem ar nodokļu iniciatīvu un citu iespējamo programmu palīdzību, piemēram, Eiropas nodokļiem, potenciāli paredz ES tipa nodokļu ieviešanu. Šis balsojums ir saskaņā ar manu attieksmi un agrāko pieeju jautājumam par visiem ierosinājumiem saistībā ar Eiropas tipa nodokļu sistēmu.

 
  
MPphoto
 
 

  Derek Vaughan (S&D), rakstiski. – Šī rezolūcija ir nepārprotams signāls citām iestādēm, ka Eiropas Parlaments ir gatavs sākt nopietnas sarunas, lai atrisinātu pašreizējo strupceļu un pēc iespējas ātrāk pieņemtu lēmumu jautājumā par 2011. gada budžetu. Panākot vienošanos, netiks aizkavēta vienreizējo lauksaimniecības maksājumu izsniegšana un netiks ietekmēta struktūrfondu darbība. Manuprāt, deputātiem kā vienīgajiem tieši ievēlētajiem pārstāvjiem ES jābūt iesaistītiem nākamās finanšu perspektīvas veidošanā, lai panāktu AK pilsoņiem visizdevīgāko vienošanos. Jāveic pasākumi, lai ES budžets kļūtu daudz elastīgāks. Tas ļaus ES ātri reaģēt uz krīzēm un sniegs iespēju finansēt neparedzētos izdevumus. Rezolūcijā arī ir ietverts aicinājums sākt tik ļoti nepieciešamo diskusiju par jauniem ES finansēšanas veidiem, kas varētu samazināt ES izmaksas Lielbritānijas nodokļu maksātājiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Angelika Werthmann (NI), rakstiski. – (DE) Balsoju par rezolūciju par pašreizējām sarunām attiecībā uz 2011. gada budžetu, jo līdz šai dienai sarunas par budžetu diemžēl ir skaidri parādījušas, ka Padome nav atradusi laiku pēdējo 12 mēnešu laikā, lai iepazītos un izprastu Lisabonas līgumu. Mēs tikai cenšamies panākt tās tiesības un procedūras, kas precīzi izriet no Lisabonā panāktās vienošanās — ne vairāk un ne mazāk. Tieši Padome pieprasīja, lai tiktu noslēgts jauns līgums. Padomei jāievēro šis līgums, un tai ir saistošs pienākums nepieļaut acīmredzamas atšķirības savās struktūrās, kas varētu radīt negatīvu ietekmi uz Eiropas pilsoņiem.

Šajā ziņā atzinīgi novērtēju Parlamenta plaša vairākuma apņemšanos vienoties par 2011. gada budžetu pēc iespējas ātrāk līdz gada beigām. Mums nepieciešama elastīga pieeja. Turklāt mums arī steidzami nepieciešamas jaunās finanšu uzraudzības iestādes, kā to ik dienas apliecina dramatiskā situācija Īrijā.

 
  
  

Ziņojums: Tokia Saïfi (A7-0312/2010)

 
  
MPphoto
 
 

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. – (PT) Cilvēktiesību klauzulas vai sociālo un vides standartu iekļaušana tirdzniecības nolīgumos ir princips, kura īstenošana ES jācenšas nodrošināt. Tādēļ piekrītu ES mērķim izdarīt spiedienu uz starptautiskajām organizācijām, jo īpaši uz Pasaules Tirdzniecības organizāciju (PTO) un Starptautisko Darba organizāciju (SDO), un atbalstīt jaunas vides organizācijas izveidošanu godīgas tirdzniecības veicināšanai.

No vienas puses, Eiropai jārespektē stingru sociālo un vides standartu īstenošana, bet tai arī jāpieprasa tāda paša līmeņa uzmanība no tās partneriem. Jāuzsver, ka tas ir iespējams, ko ir apliecinājis brīvās tirdzniecības nolīgumos sasniegtais progress. Tomēr starptautiskajās organizācijās jābūt noteiktai skaidri saprotamai standartu struktūrai. To var panākt, uzlabojot dialogu ar šīm organizācijām, jo īpaši saistībā ar obligāto šādu standartu ieviešanu tirdzniecības nolīgumos un nepieciešamiem uzraudzības mehānismiem un stimuliem, paralēli stiprinot šķīrējtiesas pilnvaras. Ar vispārējās preferenču sistēmas (VPS) instrumentu palīdzību, kas ļauj ES vienpusēji piešķirt tirdzniecības preferences, ir iespējams labāk noteikt, kurām pusēm būtu jāsaņem šīs priekšrocības, ņemot vērā šo pušu attiecīgos attīstības līmeņus un pārraugot to saistības.

 
  
MPphoto
 
 

  Sophie Auconie (PPE), rakstiski. (FR) Katru gadu saskaņā ar līgumos noteiktajām ārlietu kompetencēm Eiropas Savienība paraksta virkni tirdzniecības nolīgumu. Tagad, kad Eiropas Savienības kompetences cilvēktiesību (pašlaik primārais tiesību akts ir Pamattiesību harta) un ilgtspējīgas attīstības (viens no pieciem galvenajiem stratēģijas “Eiropa 2020” mērķiem) jomā ir paplašinātas, uzskatīju, ka ir svarīgi atbalstīt manas kolēģes Tokia Saïfi kundzes sagatavoto ziņojumu, kura mērķis ir nodrošināt, lai šie jautājumi tiktu labāk atspoguļoti Savienības noslēgtajos tirdzniecības nolīgumos. Protams, ka ziņojumā ir ierosināts uzlabot sadarbību esošo starptautisko organizāciju ietvaros un automātiski iekļaut klauzulas attiecībā uz šīm tēmām, bet tajā ir arī ietvertas jaunas idejas, aicinot izveidot Pasaules Vides organizāciju, kurā būtu jāvēršas vides dempinga lietu gadījumā. Šis priekšlikums ir arī saistīts ar oglekļa dioksīda piesaistes mehānisma jēdzienu, kas papildina ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu. Šāda divvirzienu pieeja ļaus novērst emisiju novirzīšanu uz trešām valstīm.

 
  
MPphoto
 
 

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. – (LT) Atbalstu šo ziņojumu. Konkurences izkropļojumi un vides un sociālā dempinga risks starptautiskās tirdzniecības jomā kļūst aizvien izplatītāks. Tas kaitē tiem uzņēmumiem un darba ņēmējiem Eiropas Savienībā, kuriem pretēji saviem tirdzniecības partneriem valstīs, kas nav ES dalībvalstis, ir jāievēro stingrāki sociālie, vides un fiskālie standarti. Tādēļ ES divpusējos un daudzpusējos nolīgumos jāietver pienākums visiem uzņēmumiem — ne tikai tiem, kas ir izvietoti ES, ievērot iepriekš minētās prasības. ES tirdzniecības nolīgumiem jānodrošina pārredzamība un stingri valsts iepirkuma standarti nelegālas kapitāla aizplūšanas apkarošanas nolūkā. Lai sasniegtu šos mērķus, ES aktīvi jāsadarbojas ar starptautiskajiem partneriem tirdzniecības jomā — Pasaules Tirdzniecības organizāciju, Starptautisko Darba organizāciju un Apvienoto Nāciju Organizāciju.

 
  
MPphoto
 
 

  Vilija Blinkevičiūtė (S&D), rakstiski. (LT) Balsoju par šo ziņojumu, jo nav mazsvarīgi nodrošināt līdzsvaru starp tirdzniecības regulējumu un pamata cilvēktiesībām un pastiprināt dialogu starp galvenajām tirdzniecības organizācijām, jo īpaši starp Starptautisko Darba organizāciju un Pasaules Tirdzniecības organizāciju. Turklāt cilvēktiesību un sociālo un vides standartu iekļaušana tirdzniecības nolīgumos var radīt papildu vērtību starptautiskajiem tirdzniecības nolīgumiem, nodrošinot lielāku atbalstu politiskajai un sociālajai stabilitātei, tādējādi radot tirdzniecībai vēl labvēlīgākus apstākļus. Jāuzsver, ka nozarēm un uzņēmumiem Eiropā ir saistoši stingri sociālie un vides noteikumi.

Piekrītu Eiropas Parlamenta nostājai, ka, ja Eiropas Savienība ievēro saistošus standartus, tai arī jābūt iespējai prasīt to pašu no tirdzniecības partneriem, jo īpaši no jaunattīstības valstīm, un pieprasīt tās ievērot kvalitātes un ilgtspējības prasības, jo īpaši attiecībā uz tās teritorijā ievestajiem pārtikas produktiem, lai saglabātu godīgus un vienlīdzīgus tirdzniecības noteikumus. Vēlos uzsvērt, ka, lai stiprinātu cilvēktiesības un sociālo politiku starptautiskajā tirdzniecībā, mums jāprasa, lai visos turpmākajos tirdzniecības nolīgumos tiktu paredzēts bērnu darba aizliegums, jo īpaši dabiskā akmens iegūšanā un pārstrādē.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. (PT) Uzskatu, ka sociālie un vides standarti nav savienojami ar Eiropas Savienības un tās sadarbības partneru tirdzniecības interesēm. Sadarbība starp starptautiskajām organizācijām ir jāuzlabo globālā nolīguma par klimatu ietvaros, jo īpaši oglekļa dioksīda piesaistes mehānismu līmenī, kas paredzēti ES emisijas kvotu tirdzniecības programmai, tomēr vienlaikus nodrošinot, ka tiek apturēta esošā emisiju pārvirze. Uzskatu arī, ka ES jāuzņemas vadība centienos izmantot divpusējo brīvo tirdzniecību, lai tajā būtu iekļautas ne tikai cilvēktiesību normas, bet arī noteikumi par ilgtspējīgas attīstības jautājumiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Mário David (PPE), rakstiski. (PT) Saprotu, ka diskusija par cilvēktiesību klauzulas un sociālo un vides standartu iekļaušanu starptautiskajos nolīgumos ir sarežģīta, un apzinos, ka pašlaik pastāv zināma nelīdzsvarotība starp starptautiskās tirdzniecības noteikumiem un pārējām starptautiskām tiesībām. Uzskatu, ka Eiropas Savienībai ir izšķiroša nozīme šajos pasaules jaunās pārvaldības meklējumos, un tāpēc tai ir jāveicina starptautisko iestāžu politikas konsekvence.

Uzskatu, ka Eiropas Savienībai jāmeklē līdzsvars starp ierobežojošu un liberālu pieeju tirdzniecībai, kā arī kompromiss starp tirdzniecības interešu aizsardzību un prasību ievērot vērtības, kas ir tās pamatā. Tādēļ ir svarīgi veicināt dialogu un sadarbības partnerību ar starptautiskām organizācijām, jo īpaši ar Pasaules Tirdzniecības organizāciju un Starptautisko Darba organizāciju. Atceros arī to, ka ar Lisabonas līgumu tika ieviesti grozījumi tirdzniecības politikā, kas skar dažus no šajā ziņojumā ietvertajiem priekšlikumiem. Tādēļ balsoju par šajā ziņojumā ietverto pasākumu kopumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Proinsias De Rossa (S&D), rakstiski. – Atbalstu šo ziņojumu, kurā tiek aicināts neuztvert tirdzniecību kā šauru atsevišķu mērķi. Mūsu nākotnes stratēģijā tā drīzāk jāparedz kā papildu līdzeklis Eiropas vērtību un interešu veicināšanai. Noteikumi par ilgtspējīgu attīstību ir izdevīgi visām pusēm. Turklāt sociālo un vides standartu iekļaušana tirdzniecības nolīgumos veicina globalizācijas regulēšanu. To apzināta ignorēšana ir tuvredzīga un neproduktīva pieeja, kas ir ne tikai pretēja principiem, pēc kuriem vadāmies savā ārējā darbībā, bet tā arī apdraud Eiropas sociālo modeli. ES divpusējās tirdzniecības attiecības ar trešām pusēm ir vēl būtiskākas cilvēktiesību un sociālo un vides standartu ievērošanai gadījumā, kad ir mazas izredzes panākt progresu PTO struktūras ietvaros. Tomēr mums jāturpina panākt, lai SDO tiktu piešķirts novērotājas statuss un tiesības izteikt savu viedokli PTO, un PTO iekšienē jāizveido tirdzniecības un pienācīgas kvalitātes darba komiteja. Lai gan saistošu cilvēktiesību klauzulu iekļaušana ES starptautiskajos nolīgumos ir brīnišķīga prakse, slikta pārraudzība un īstenošana var tās padarīt par faktiski nekam nederīgām, un šis jautājums ir nopietni jārisina, slēdzot turpmākos nolīgumus.

 
  
MPphoto
 
 

  Marielle De Sarnez (ALDE), rakstiski. (FR) Starptautiskajiem tirdzniecības nolīgumiem jākalpo kā ES iespējai mudināt tās sadarbības partnerus pieņemt sociālos un vides standartus. Ziņojums ir pieņemts ar lielu balsu vairākumu, un tajā ir ietverti priekšlikumi prasībām, ka importa precēm jāatbilst tādiem pašiem sociāliem un vides standartiem, kādiem atbilst Eiropas preces. Tajā ir arī ierosināts vērsties SDO vai Pasaules Tirdzniecības organizācijā sociālā vai vides dempinga gadījumos, un šāda iespēja jāizveido pēc iespējas ātrāk. Pašreizējās pārrunās par brīvās tirdzniecības nolīgumiem jāparedz ne tikai cilvēktiesību klauzulas, bet arī ekonomiskie, sociālie un vides standarti. Ja tas netiek izdarīts, šī netaisnīgā konkurences priekšrocība nozīmēs to, ka ES vairs nevarēs konkurēt ar zemas cenas un kvalitātes importa precēm. Šajā gadījumā ir apdraudēta gan Eiropas lauksaimniecības, gan rūpniecības nākotne.

 
  
MPphoto
 
 

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. (PT) Balsoju par šo ziņojumu par “cilvēktiesībām, sociāliem un vides standartiem starptautiskajos tirdzniecības nolīgumos”, jo tirdzniecības politikai jābūt konsekventai ar ES mērķi un jāpalīdz aizsargāt tās sociālās un vides politikas modelis. Tādēļ ES ir svarīgi nodrošināt, lai starptautiskajos tirdzniecības nolīgumos tiktu īstenoti norādītie sociālie un vides standarti.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Jautājums par to, vai mums ir jāuztur tirdzniecība ar tiem, kuri neievēro vienādus standartus cilvēktiesību respektēšanā, starptautiskajās attiecībās nav nekas jauns, un pastāv draudi, ka šīs debates turpināsies mūžīgi. Būdams pēc iespējas reālistiskāks, uzskatu, ka ES jādara viss iespējamais, lai nodrošinātu plašāku tādu standartu atzīšanu, kas tiek uzskatīti par pietiekamiem, un jācenšas iesaistīt valstis, ar kurām tā īsteno tirdzniecību, globālajos centienos respektēt šīs tiesības. Ekonomiskā un diplomātiskā līmenī saprotu, ka ES nedrīkst pārstāt uzsvērt šo nozīmīgo un centrālo jautājumu ilglaicīgu tirdzniecības kanālu veidošanas procesā. Tomēr vienlaikus, kā zināms, neesam tādā pozīcijā, lai uzspiestu šos standartus vai izvirzītu šādas prasības. Lai gan šie standarti bieži vien tiek formāli ievēroti, ES arī apzinās, ka tai ir partneri, kas neievēro tos regulāri. Lielākie enerģijas piegādātāji Eiropai ietilpst šajā kategorijā. Ņemot to vērā, vēlos atkārtoti uzsvērt, cik svarīgi ir turpināt cīņu par cilvēktiesībām un tās pārvērst par nosacījumu stabilu tirdzniecības attiecību veidošanai.

 
  
MPphoto
 
 

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. (PT) Cilvēktiesību klauzulas iekļaušana un sociālo un vides standartu īstenošana tirdzniecības sarunās ir sarežģīti jautājumi, kas šķeļ starptautisko sabiedrību. No vienas puses, ziemeļos tiek noraidīts, ka jaunattīstības valstīs tiek praktizēts sociālais un vides dempings, kas izkropļo tirdzniecības konkurenci, bet, no otras puses, dienvidu valstis tur aizdomās ziemeļu valstis par to, ka tās vēlas likt šķēršļus to ekonomiskajai attīstībai un ar šo standartu īstenošanu realizēt zināmu slēpto protekcionismu.

Balsoju par šo ziņojumu, jo uzskatu, ka tirdzniecības politikai jādarbojas kā instrumentam, kalpojot Eiropas Savienības vispārējiem mērķiem, un tādēļ ir svarīgi, lai tirdzniecība tiktu uztverta nevis kā pašmērķis, bet gan kā līdzeklis Eiropas tirdzniecības interešu veicināšanai un godīgas tirdzniecības instruments, kas parastās sadarbības prakses ietvaros ar ES tirdzniecības partneriem spētu nodrošināt efektīvu sociālo un vides standartu iekļaušanu un īstenošanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Sylvie Guillaume (S&D), rakstiski. (FR) Balsoju par ziņojumu par cilvēktiesībām un sociāliem un vides standartiem starptautiskajos tirdzniecības nolīgumos, jo ir būtiski svarīgi, lai Eiropas Savienības tirdzniecības politikā tiktu ievērota konsekvence ar tās politiskajiem mērķiem. Tekstā, kuru ir būtiski uzlabojusi Eiropas Parlamenta sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupa, ir skaidri norādīts, ka tirdzniecība vairs nav mērķis pati par sevi, bet ka visos nolīgumos tagad ir jāiekļauj zināmas klauzulas saistībā ar sociāliem un vides jautājumiem. Šīm klauzulām ir jābūt saistošām un jāparedz iespējas vērsties pret pārkāpējiem to neievērošanas gadījumā, tostarp Apvienoto Nāciju Organizācijas Augstā komisāra cilvēktiesību jautājumos birojā.

 
  
MPphoto
 
 

  Juozas Imbrasas (EFD), rakstiski. (LT) Atbalstīju ziņojumu, jo nedrīkstam aizmirst, ka Eiropas nozarēm un uzņēmumiem Eiropā ir saistoši stingri sociālie un vides noteikumi. Ja Eiropas Savienība ievēro saistošus standartus, tai arī jābūt iespējai prasīt to pašu no tirdzniecības partneriem, jo īpaši no jaunattīstības valstīm, un pieprasīt tās ievērot kvalitātes un ilgtspējības prasības, jo īpaši attiecībā uz tās teritorijā ievestajiem pārtikas produktiem, lai saglabātu godīgus un vienlīdzīgus tirdzniecības noteikumus. Ir svarīgi uzlabot pieeju “zaļajām” precēm un tehnoloģijām, lai sasniegtu ilgtspējīgas attīstības mērķus, un mums ir jāpanāk ātrs sarunu noslēgums par tarifu un netarifu barjeras atcelšanu vai samazināšanu videi draudzīgām precēm un pakalpojumiem, lai veicinātu jaunas nodarbinātības politikas jomas un radītu darbavietas, kas atbilst pienācīgas kvalitātes darba standartiem, kurus noteikusi Starptautiskā Darba organizācija, un radītu izaugsmes iespējas Eiropas nozarēm un maziem un vidējiem uzņēmumiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Jarosław Kalinowski (PPE), rakstiski. (PL) Ir ne tikai ļoti svarīgi, bet arī ļoti sarežģīti atrast līdzsvaru starp ekonomiskām un sociālām interesēm. Ekonomiskā sadarbība, kas nav iedomājama bez galveno demokrātijas noteikumu ievērošanas un pilsoņu labklājības, ir Eiropas Savienības pamats, un tāpēc ir tik svarīgi starptautiskajos tirdzniecības nolīgumos iekļaut vienotus cilvēktiesību, kā arī sociālos un vides standartus.

Šāda standarta pieņemšana Eiropas Savienības tirdzniecības politikā veicinās tās pozitīvu uztveri pilsoņu vidū un arī ES attiecību uzlabošanos ar tās sadarbības partneriem. Starptautiskā sadarbība šajā jomā ir ārkārtīgi svarīga, un Eiropas Parlamentam tā ir jāatbalsta pēc iespējas plašāk.

 
  
MPphoto
 
 

  Elisabeth Köstinger (PPE), rakstiski. (DE) Balsoju par šo ziņojumu, jo cilvēktiesības, sociālie standarti un vides standarti ir jāpiemēro visās valstīs, ne tikai Eiropā. Mūsu ietekmes sfēru veido tās valstis, ar kurām īstenojam tirdzniecību. Ar to saistās zināma atbildība, kas mums ir jārealizē, un šis ziņojums mums norāda pareizo virzienu. Tas ir virziens pretī godīgai tirdzniecībai, jo īpaši godīgumam pret cilvēkiem un vidi. Ja spēsim kaut ko uzlabot šajās jomās, mums tas jādara tik lielā apmērā, cik mēs to spējam.

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (S&D), rakstiski. – Atzinīgi novērtēju šo ziņojumu, kurā ir skaidri pateikts, ka ES tirdzniecības politikā jācenšas panākt ko vairāk nekā tikai maksimālu ekonomisko izdevīgumu. ES tirdzniecības nolīgumos jāiekļauj augsti cilvēktiesību, sociālie un vides standarti.

 
  
MPphoto
 
 

  Jean-Luc Mélenchon (GUE/NGL), rakstiski. (FR) Šajā ziņojumā ir uzsvērti vairāki būtiski jautājumi, piemēram, periodiska tirdzniecības nolīgumos ietvertās cilvēktiesību klauzulas pārskatīšana ANO Cilvēktiesību padomē, SDO iespējas vērsties ANO Augstā komisāra cilvēktiesību jautājumos birojā, dalībvalstu parlamentu un trešo valstu pilsoņu iesaistīšana sarunās un moderno verdzības formu apkarošana.

Šīs bažas par cilvēktiesībām no tāda Parlamenta puses, kurš ir atbalstījis coup d’état Hondurasā un tirdzniecības nolīguma parakstīšanu ar puča līderiem, ir apsveicamas. Tomēr neatkarīgi no manām šaubām par patieso mērķi paziņojumā par cilvēktiesībām, ziņojumā paustā vēlme ieviest brīvās tirdzniecības nolīgumus visā pasaulē, kā arī piesārņojuma tiesību apmaiņas veicināšana, ko mēs dēvējam par “oglekļa dioksīda tirgu”, nozīmē to, ka nevaru balsot par šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. (PT) ES valstis un visi to ekonomikas dalībnieki skrupulozi respektē cilvēktiesības un ievēro sociālos un vides standartus, un ir pilnīgi pašsaprotami to pašu prasīt arī no viņu tirdzniecības partneriem Pasaules Tirdzniecības organizācijā (PTO), lai pasaule kļūtu taisnīgāka un vienlīdzīgāka. Apzināmies, ka dažkārt šīs saistības nav viegli izpildīt, jo īpaši jaunattīstības valstīs. Tomēr ES arī turpmāk jācenšas to īstenot, un tādēļ ES un Parlamenta uzdevums ir darīt visu iespējamo, lai veicinātu cieņu pret cilvēka dzīvību un atkārtoti apliecinātu, ka pienācīgas kvalitātes nodarbinātība ir vienāda visur un visiem un ka jēdziens par vides un sociālajām tiesībām, tostarp arī arodbiedrību tiesībām un bērnu darba apkarošanu, ir universāls.

 
  
MPphoto
 
 

  Willy Meyer (GUE/NGL), rakstiski. (ES) Balsoju par šo rezolūciju, jo tajā ir skaidri ietverta nepieciešamība ES efektīvi veicināt ilgtspējīgu attīstību pasaulē, solidaritāti starp tautām, godīgu tirdzniecību un nabadzības izskaušanu. Atbalstu šo rezolūciju arī tādēļ, ka ir svarīgi un nepieciešami, kas ir arī atspoguļots rezolūcijā, panākt, lai cilvēktiesību ievērošana starptautiskajos nolīgumos būtu saistoša, kas ir arī stingri un pastāvīgi jāuzrauga. Šajā jautājumā, manuprāt, priekšlikums piešķirt Starptautiskajai Darba organizācijai (SDO) oficiāla novērotāja statusu Pasaules Tirdzniecības organizācijā, ir ļoti vērtīgs, jo īpaši par tirdzniecības un pienācīgas kvalitātes darba komitejas izveidošanu SDO, lai pārraudzītu tirdzniecības nolīgumus sadarbībā ar SDO un Apvienoto Nāciju Organizācijas Augstā komisāra cilvēktiesību jautājumos biroju. Vēl viens iemesls tam, kādēļ balsoju par šo rezolūciju, ir nelokāmība, ar kādu tajā ir pausta nepieciešamība izveidot “īstu Pasaules vides organizāciju”, un viennozīmīgā cilvēktiesību, ilgtspējīgas attīstības un cieņas pret vidi aizstāvība, nosakot šīs vērtības par prioritārām, salīdzinot ar pašreizējiem tirdzniecības modeļiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. – (DE) ES interesēs noteikti ir slēgt tirdzniecības nolīgumus galvenokārt ar vienlīdzīgiem partneriem. Tas nozīmē, ka vairāk uzmanības jāpievērš cilvēktiesībām un vides un sociāliem standartiem, jo, kamēr ES ievēro šos standartus, tā var arī prasīt saviem tirdzniecības partneriem ievērot šos standartus. Tomēr īpaši cilvēktiesību jomā, kā arī sociālo un vides standartu jomā ES ir vairākkārtīgi “atdūrusies kā pret mūri”, jo citām valstīm, ar kurām tā ir noslēgusi divpusējos tirdzniecības nolīgumus, šajā ziņā ir bijis atšķirīgs viedoklis. Atturējos balsojumā, jo apšaubu, vai referentes ierosināto faktiski būs iespējams īstenot.

 
  
MPphoto
 
 

  Alfredo Pallone (PPE), rakstiski. (IT) Cilvēktiesības un sociālo un vides standartu piemērošana tirdzniecības nolīgumos ir diezgan sarežģīti un ārkārtīgi problemātiski jautājumi. Tādēļ ir būtiski svarīgi, lai sociālo standartu klauzula divpusējos nolīgumos tiktu ietverta arvien biežāk. Lai gan šodien pastāv acīmredzama nelīdzsvarotība starp starptautiskās tirdzniecības noteikumiem un citiem starptautisko tiesību standartiem, uzskatu, ka ir būtiski svarīgi balsot par Saïfi kundzes ziņojumu, lai varētu attīstīt jaunus domāšanas veidus un panākt īstu starptautisko organizāciju darbības koordinēšanu. Eiropas Savienībai ir izšķiroša nozīme šajos pasaules jaunās pārvaldības meklējumos, un tāpēc tai ir jāveicina starptautisko iestāžu politikas konsekvence. Balsoju par šo ziņojumu, lai varētu sākt jaunas tirdzniecības politikas īstenošanu — tādas, kuras pamatā ir apņēmība un dialogs un kurā tiek ņemti vērā starptautiskie standarti, lai īstenotu “likumīgus” mērķus.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. (PT) Balsoju par ziņojumu par cilvēktiesībām un sociāliem un vides standartiem starptautiskos tirdzniecības nolīgumos, jo piekrītu ar cilvēktiesībām vai ar sociālo un vides standartu īstenošanu saistīto klauzulu iekļaušanai tirdzniecības nolīgumos.

Pastāv reāla spriedze starp valstīm ziemeļos, kas noraida, ka jaunattīstības valstīs tiek praktizēts sociālais un vides dempings, un valstīm dienvidos, kuras tur aizdomās ziemeļu valstis par to, ka tās vēlas likt šķēršļus to ekonomiskajai attīstībai un ar šo standartu īstenošanu realizēt zināmu slēpto protekcionismu. Tomēr šis interešu konflikts nedrīkst atturēt ES no pozitīvas, tomēr arī juridiski saistošas pieejas izmantošanas sarunās, paredzot noteikumus par ilgtspējīgu attīstību, jo īpaši divpusējos nolīgumos.

 
  
MPphoto
 
 

  Rovana Plumb (S&D), rakstiski. (RO) Eiropas Savienībai, īstenojot tās politiskos virzienus, jo īpaši tirdzniecības politiku, jāveicina savas komerciālās intereses, vienlaikus ievērojot un nodrošinot, lai arī citi ievērotu tās standartus un vērtības. Tieši ar šādu domu ir jāveicina jaunas vērienīgas tirdzniecības politikas sākšana un īstenošana, pamatojoties uz apņēmību un dialogu. Nedrīkstam aizmirst, ka Eiropas nozarēm un uzņēmumiem Eiropā ir saistoši stingri sociālie un vides noteikumi. Ja Eiropas Savienība ievēro saistošus standartus, tai arī jābūt iespējai prasīt to pašu no tirdzniecības partneriem, jo īpaši no jaunattīstības valstīm, un pieprasīt tām ievērot kvalitātes un ilgtspējības prasības, jo īpaši attiecībā uz tās teritorijā ievestajiem pārtikas produktiem, lai saglabātu godīgus un vienlīdzīgus tirdzniecības noteikumus.

Šajā ziņā Eiropas vienotā tirgus stingrie noteikumi veselības, drošības, vides un darba ņēmēju un patērētāju aizsardzības jomā veido noteiktu Eiropas modeli, kam jākalpo par iedvesmu starptautiskā līmenī un daudzpusējos forumos un kas ir jāatspoguļo pašreizējās sarunās par divpusējiem tirdzniecības nolīgumiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. (PT) Balsoju par ziņojumu, jo uzskatu, ka, tā kā Eiropas Savienībai ir būtiska nozīme pasaules jaunās pārvaldības meklējumos, tai ir jāveicina starptautisko iestāžu politikas konsekvence. Mūsdienās pieaug nelīdzsvarotība starp starptautiskās tirdzniecības noteikumiem un citiem starptautisko tiesību standartiem. Kā galvenajiem tirgus dalībniekiem mums ir pienākums atrast jaunus domāšanas veidus ar konkrētu mērķi panākt starptautisko iestāžu darbības efektīvu koordinēšanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. (ES) Cilvēktiesību klauzulas iekļaušana, vienlaikus piemērojot sociālos un vides standartus tirdzniecības sarunās, ir sarežģīts jautājums, kas šķeļ starptautisko sabiedrību. No vienas puses, ziemeļu valstis nosoda negodīgo konkurenci, ko rada jaunattīstības valstis sociālo un vides jautājumu jomā, kā rezultātā tiek izkropļota konkurence tirdzniecībā. No otras puses, dienvidu valstis tur aizdomās ziemeļu valstis par to, ka tās vēlas aizkavēt ekonomisko attīstību un izmanto šo standartu piemērošanu kā slēptu protekcionisma metodi. Tas izskaidro, kādēļ ir tik ārkārtīgi grūti mierīgi debatēt par šiem standartiem daudzpusējos forumos, jo īpaši Pasaules Tirdzniecības organizācijā, kamēr vienlaikus divpusējos tirdzniecības nolīgumos arvien biežāk parādās sociālo standartu klauzula.

 
  
MPphoto
 
 

  Oreste Rossi (EFD), rakstiski. (IT) Atbalstām ziņojumu par cilvēktiesībām un par sociāliem un vides standartiem starptautiskajos tirdzniecības nolīgumos, jo trešās valstis, kas nerespektē darba ņēmēju tiesības un atsakās aktīvi piedalīties cīņā pret klimata pārmaiņām, pārāk bieži negodīgi konkurē ar ES uzņēmumiem.

Mūsu uzņēmumiem jāievēro ārkārtīgi prasīgi standarti darba ņēmēju aizsardzības jomā, jāmaksā lieli algu un nodokļu rēķini, jāievēro likumi, ar kuriem tiek noteikta stingra vides emisiju kontrole, un jāizpilda pašvaldību plānošanas regulējumā paredzētie nosacījumi. Šķiet, ka konkurējošie uzņēmumi trešās valstīs, piemēram, Ķīnā un Indijā, nav pakļauti šādai kontrolei un noteikumiem un to gala produkcija ir nepārprotami konkurētspējīga, salīdzinot ar Eiropas precēm.

Uzstājoties Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejā un starpparlamentu sanāksmē par enerģētiku, aicināju ES izmantot savu ietekmi Pasaules Tirdzniecības organizācijā, lai atļautu Eiropai noteikt oglekļa dioksīda emisiju nodokli valstīm, kas neparaksta vienošanās par klimata pārmaiņām. Tas pats arguments jāpiemēro valstīm, kuras veic ražošanu, izmantojot metodes, kas būtiski atšķiras no Eiropas metodēm, piemēram, bērnu darba izmantošanu, vai valstīm, kas negarantē darba ņēmējiem viņu tiesības.

 
  
MPphoto
 
 

  Joanna Senyszyn (S&D), rakstiski. (PL) Balsoju par rezolūcijas apstiprināšanu par cilvēktiesībām un sociāliem un vides standartiem starptautiskajos tirdzniecības nolīgumos. Eiropas Savienības darbības pamatā ir principi, kas ietver cilvēktiesību ievērošanu. Tādēļ tai ir tik svarīga cilvēktiesību ievērošana visā pasaulē.

Lisabonas līgums apstiprina, ka ārējā Eiropas Savienības darbība, kuras neatņemama sastāvdaļa ir ārējā tirdzniecība, jāīsteno, pamatojoties uz tiem pašiem principiem, uz kuriem ir izveidota ES. Tādēļ pilnīgi atbalstu juridiski saistošu cilvēktiesību klauzulu iekļaušanas procedūru Eiropas Savienības starptautiskajos nolīgumos. Tomēr vēlos pievērst uzmanību tam, ka tās ir arī jāīsteno, kā arī faktam, ka valstīm, kas neievēro likuma kārtību, būs jāsastopas ar iespējamām ekonomiskām sekām.

Saskaņā ar rezolūcijas 15. punktu, manuprāt, ir būtiski svarīgi, lai visos brīvās tirdzniecības nolīgumos tiktu ietverti sociālie un vides standarti, tostarp, minimālo standartu uzskaitījums, kas ES tirdzniecības partneriem ir jāievēro, kā arī papildu konvenciju uzskaitījums, kas jāievieš pakāpeniski un elastīgi, ņemot vērā ekonomisko stāvokli un katra partnera sociālās un vides problēmas.

Īpaši atbalstu bērnu darba aizlieguma iekļaušanu visos turpmākajos tirdzniecības nolīgumos. Atbalstu arī sadarbības veicināšanu cilvēktiesību jomā starp PTO un galvenajām ANO iestādēm.

 
  
  

Ziņojums: Mariya Nedelcheva (A7-0275/2010)

 
  
MPphoto
 
 

  Sophie Auconie (PPE), rakstiski. (FR) 2009. gadā Eiropas Ombuds saņēma 3098 sūdzības, no kurām 727 ietilpa tā kompetences sfērā. Eiropas Ombuds ar Māstrihtas līgumu tika izveidots 1992. gadā kā starpniekiestāde starp Eiropas pilsoņiem un Eiropas Savienības iestādēm. Ne tikai Eiropas pilsoņi un uzņēmumi, bet arī tās iestādes un privātpersonas, kuras dzīvo vai likumīgi uzturas kādā no dalībvalstīm, ir tiesīgas iesniegt sūdzības Ombudam. Ombudu ievēl Eiropas Parlaments katra sava termiņa sākumā uz šo termiņu, un tas izmeklē administratīvās kļūmes, par kurām tas tiek informēts. Ombuds sagatavo gada darbības pārskatu. Balsoju par šo rezolūciju, jo piekrītu vispārējam Eiropas Parlamenta paustajam atbalstam šim būtiski svarīgajam demokrātijas ķēdes posmam.

 
  
MPphoto
 
 

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. (LT) Eiropas Ombuda iestāde sargā Pamattiesību hartā nostiprinātās ikviena pilsoņa tiesības “uz objektīvu, godīgu un pieņemamā termiņā veiktu jautājumu izskatīšanu Savienības iestādēs un struktūrās”. Lisabonas līguma stāšanās spēkā nostiprināja Ombuda demokrātisko likumību, pateicoties ievēlēšanai, ko veic Eiropas Parlaments, un ar to tiek paplašinātas tā pilnvaras, attiecinot tās arī uz kopējo ārējo un drošības politiku un Eiropas Padomes darbību. Balsoju par šo rezolūciju, jo atzinīgi novērtēju tā 2009. gada darbības rezultātus. Vidējais laiks, kas bija nepieciešams, lai izskatītu sūdzības, 2009. gadā ir samazinājies par četriem mēnešiem, un vairāk nekā puse no sāktajiem procesiem tika noslēgti ar mierizlīgumu. Tas liecina par efektīvu sadarbību, kāda pastāv starp Ombudu un Savienības iestādēm un struktūrām. Uzskatu, ka ir jāvairo ES pilsoņu uzticība ES un tās iestādēm un galvenokārt jānodrošina, ka pilsoņiem ir visas iespējas iegūt nepieciešamo informāciju un ticēt, ka ES iestādes spēj aizstāvēt viņu tiesības.

 
  
MPphoto
 
 

  Vilija Blinkevičiūtė (S&D), rakstiski. (LT) Balsoju par šo ziņojumu, jo, darot savu darbu, ombuds palīdz Eiropas iestādēm pieņemt pārredzamus lēmumus, kam var piekļūt gan iedzīvotāji, gan juridiskas personas. Lisabonas līguma stāšanās spēkā nostiprināja ombuda demokrātisko likumību, pateicoties tā ievēlēšanai, ko veic Eiropas Parlaments, un ar to tiek paplašinātas tā pilnvaras, attiecinot tās arī uz kopējo ārējo un drošības politiku un Eiropas Padomes darbību. Pārredzamība, informācijas pieejamība un tiesību uz labu pārvaldību respektēšana ir būtiski svarīgi priekšnoteikumi, lai saglabātu pilsoņu uzticību iestāžu spējai nodrošināt viņu tiesību ievērošanu. Visizplatītākais iespējami pieļauto administratīvo kļūmju veids bija pārredzamības trūkums. Tādēļ ir būtiski nodrošināt, lai pilsoņi saņemtu tūlītēju un pamatotu atbildi uz saviem informācijas pieprasījumiem, sūdzībām un lūgumrakstiem. Eiropas iestādēm un struktūrām jāsniedz pilsoņiem nepieciešamā informācija. Atzinīgi novērtēju sadarbību starp Eiropas Ombudu un valsts, reģionālā un pašvaldību līmeņa ombudiem un līdzīgām struktūrām dalībvalstīs.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. (PT) Eiropas pārvaldības joma ir plaša un sarežģīta. Balsoju par šo ziņojumu, jo, manuprāt, ir būtiski svarīgi nodrošināt sabiedrības uzticību Eiropas iestādēm, nodrošinot efektīvu pārvaldību ar pārredzamām procedūrām un ērtu piekļuvi infrastruktūrai. Atzinīgi novērtēju pozitīvos rezultātus, kas saistīti ar sūdzību skaita samazināšanos un uzlabojumiem to izskatīšanā Eiropas līmenī.

 
  
MPphoto
 
 

  Carlos Coelho (PPE) , rakstiski. (PT) Ombuda darbs ir būtiski svarīgs un veicina lielāku pārredzamību, tuvina ES sabiedrībai, vienlaikus vairojot sabiedrības uzticību iestāžu spējai nodrošināt viņu tiesību izpildi. Lai gan 2009. gadā sūdzību skaits nedaudz samazinājās (9 %), salīdzinot ar 2008. gadu, no 335 sāktajām lietām pabeigtas un slēgtas tika aptuveni 318. Fakts, ka 56 % no visām lietām tika slēgtas, panākot mierizlīgumu, vai atrisinātas, jāvērtē diezgan pozitīvi. Šie rezultāti parāda, ka pastāv konstruktīva sadarbība starp Ombudu un ES iestādēm un struktūrām, kuras lielākoties uzskata šīs sūdzības par ideālu iespēju izlabot pieļautās kļūdas un sabiedrības pārstāvju interešu vārdā sadarboties ar Ombudu.

Vēlos uzsvērt, ka Lisabonas līguma stāšanās spēkā ir ārkārtīgi nozīmīga, jo tajā starp ES pilsoņu pamattiesībām ir ierakstītas arī tiesības uz labu pārvaldību. Ar to tika ieviesti arī divi būtiski grozījumi — ka ombuds ir jāievēl, nostiprinot tā demokrātisko likumību, un ka tā pilnvaras ir jāpaplašina, attiecinot arī uz kopējo ārējo un drošības politiku.

 
  
MPphoto
 
 

  Lara Comi (PPE), rakstiski. (IT) Pārskats par Eiropas Ombuda darbību 2009. gadā ir ļoti svarīgs, jo tas ļauj mums noteikt, vai un kādā mērā attiecības starp ES iestādēm un iedzīvotājiem ir pārredzamas, ātri īstenojamas un rezultatīvas. Faktiski ir vairākas tēmas, par kurām Parlaments un Komisija pauž savu viedokli, nesaņemot nekādas atsauksmes no sabiedrības, izņemot par Ombudam iesniegtajām sūdzībām.

Lai gan atbalstu šo ziņojumu, tomēr, manuprāt, jānodrošina lielāka publicitāte par pašu Eiropas Ombudu un darbu, ko tas veic, jo īpaši tajās dalībvalstīs, kur tas negūst tūlītēju atzinību. Faktiski nedrīkst aizmirst, ka mazāks sūdzību skaits var nozīmēt vai nu to, ka iedzīvotāji neievēro daudzas nepilnības, vai arī, ka tiem ir maza pārliecība par viņu problēmu iespējamu tiesisku risinājumu. Lielākas publicitātes nodrošināšana ir līdzeklis plašāku pētījumu veikšanai, lai mēs ar lielāku pārliecību varētu noteikt, kurš no abiem scenārijiem atbilst konkrētajai situācijai.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) 2009. gadā Ombuds ir reģistrējis pavisam 3098 sūdzības, kas, salīdzinot ar 2008. gadā reģistrētajām 3406 sūdzībām, ir par 9 % mazāk. Sūdzības bija saistītas ar Komisiju (56 %), Parlamenta administrāciju (11 %), Eiropas Personāla atlases biroju (9 %), Padomi (4 %) un Eiropas Savienības Tiesu (3 %). Galvenokārt sūdzības tika iesniegtas par sliktu pārvaldību, pārredzamības trūkumu, tostarp par atteikšanos sniegt informāciju, kas ir noteicošais faktors sabiedrības drošības un ES uzticības nodrošināšanai. Tas uzskatāmi parādīja, ka ir jāturpina darbs, lai uzlabotu pārvaldību un nodrošinātu lielāku pārredzamību iestādēs, un to ir iespējams panākt ar kopīgiem Ombuda un šo iestāžu centieniem, jo īpaši pastāvīgas paraugprakses apmaiņas veidā.

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (S&D), rakstiski. – Balsoju par šo ziņojumu, kurā ir sniegts pārskats par Ombuda darbību 2009. gadā un kurā tā ir atbalstīta. Ombuds ir svarīgs posms attiecībās ar pilsoņiem, un tā darbs palīdz vairot uzticību ES iestādēm, un tās kļūst pieejamākas.

 
  
MPphoto
 
 

  Clemente Mastella (PPE), rakstiski. (IT) Eiropas Ombuda mērķis ir nodrošināt ES tiesību aktos paredzēto pilsoņu tiesību ievērošanu visos Savienības līmeņos un ES iestāžu un struktūru atbilstību augstākajiem pārvaldības standartiem.

Nesen ombuds sāka veikt turpmākus pasākumus, lai uzlabotu pilsoņiem un iespējamiem sūdzību iesniedzējiem sniedzamās tās informācijas kvalitāti, kas saistīta ar viņu tiesībām, jo īpaši Eiropas Ombuda tīkla ietvaros. Ombudam arī turpmāk jācenšas nodrošināt, lai ES iestādes un struktūras visā savā darbā ievērotu pieeju, kas vērsta uz pilsoņu vajadzībām, un tādēļ tam jāizmanto visas iespējas, lai panāktu mierizlīgumu sūdzībās un sāktu vairāk lietu pēc paša iniciatīvas, lai atklātu problēmas un veicinātu paraugpraksi.

Atbalstīju šo ziņojumu, jo tajā ombuds tiek mudināts turpināt darbu ar iestādēm, veicinot labu pārvaldību un sabiedrisko pakalpojumu kultūru un uzlabojot komunikāciju, lai pilsoņi, kuriem, iespējams, būs nepieciešami tā pakalpojumi, būtu atbilstoši informēti par to, kā tos saņemt, tādējādi vairojot viņu uzticību Eiropas Savienībai un tās iestādēm un vairojot uzticību arī mums.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. (PT) Ombudam ir ļoti svarīga nozīme, jo viņš veicina sabiedrības tuvināšanos ar Eiropas iestādēm. 2009. gadā ombuds reģistrēja pavisam 3098 sūdzības, kas, salīdzinot ar 3406 sūdzībām 2008. gadā, ir par 9 % mazāk. Saistībā ar šīm sūdzībām tika sāktas 335 lietas, bet 230 sūdzības tika atzītas par nepamatotām.

Lielākā daļa lietu, ko ombuds sāka 2009. gadā, bija saistītas ar Komisiju (56 %). Sūdzības bija vērstas arī pret Parlamenta administrāciju (11 %), Eiropas Personāla atlases biroju (EPSO) (9 %), Padomi (4 %) un Eiropas Savienības Tiesu (3 %). Par divdesmit trim citām ES iestādēm un struktūrām tika papildus atvērtas vēl 59 lietas (17 %). Ziņojumā sniegtie rādītāji plaši pierāda šīs iestādes efektivitāti un tās nozīmi attiecību pārredzamības nodrošināšanā starp Eiropas iestādēm un sabiedrību.

 
  
MPphoto
 
 

  Willy Meyer (GUE/NGL), rakstiski. (ES) Balsoju par šo rezolūciju, jo piekrītu nepieciešamībai panākt lielāku pārredzamību saistībā ar Komisijas darbu un veikt nepieciešamos pasākumus, lai tuvinātu ES iestādes Eiropas iedzīvotājiem. Atbalstīju ombuda iesniegto pārskatu, jo tajā ir atspoguļots darbs, ko tas ir veicis, nosodot administratīvās kļūmes, un pozitīvais darbs, ko tas veic pārredzamības veicināšanā, atbildot uz ES pilsoņu sūdzībām par iestāžu un Eiropas struktūru pieļautajām administratīvajām kļūmēm. Ar savu balsojumu atbalstu ombuda veikto darbu, kurš atrisina daudzas sūdzības savstarpējā izlīguma ceļā sadarbībā ar Parlamentu. Uzskatu arī kā ļoti pozitīvu to, ka šī rezolūcija mudina ombudu pašam sākt savu izmeklēšanu, lai risinātu sistemātiskās problēmas šajās iestādēs.

 
  
MPphoto
 
 

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. – (DE) Eiropas Savienība strādā jau vairākus desmitus gadu, lai mazinātu birokrātiju un uzlabotu pārredzamību. Bieži tas nav pietiekami pamanāms pat Eiropas Parlamentā. Tieši pretēji, man ir sajūta, ka birokrātiskais darbs ar dokumentiem ar katru gadu kļūst apjomīgāks. Īsi pirms noklausīšanās pēdējās vēlēšanās vārds “pārredzamība” bija dzirdams no ikviena mutes. Pateicoties sava amata pilnvarām un tiesībām, kas tiem ir piešķirtas, Parlamenta deputāti var paust savu viedokli. Par Eiropas pilsoņiem to pašu teikt nav iespējams. Tieši tādēļ mums ir Eiropas Ombuds. Tad, kad vairāk nekā viena trešā daļa no Ombuda veiktās izmeklēšanas ir bijusi saistīta ar lietām, kas attiecās uz pārredzamības neesamību, un kad 56 % no visām lietām tika atrisinātas mierizlīguma ceļā, varam tikai apliecināt, ka Ombuds ir nozīmīga iestāde. Tomēr nevaru pilnīgi atbalstīt referentes apgalvojumus un tādēļ balsojumā atturējos.

 
  
MPphoto
 
 

  Alfredo Pallone (PPE), rakstiski. (IT) Cilvēktiesību aizsardzība un ievērošana ir galvenais Eiropas Savienību veidojošais elements, un šajā saistībā nedrīkst atstāt neievērotu Eiropas Ombuda svarīgo nozīmi. Tieši tādēļ balsoju par Nedelcheva kundzes ziņojumu, jo Eiropas ombudu kā cilvēktiesību ievērošanas veicinātāju nedrīkst ignorēt. Šī nozīmīgā amatpersona Eiropas līmenī cenšas garantēt, lai iestādes ievērotu pieeju, kas vērsta uz pilsoņu vajadzībām, un tādēļ tam jāizmanto visas iespējas, lai panāktu mierizlīgumu sūdzībās, un jāsāk jaunas lietas pēc paša iniciatīvas, lai atklātu problēmas un veicinātu paraugpraksi. Tāds ombuds, kas ir gatavs un vēlas nokārtot starp pilsoņiem radušos strīdus un domstarpības, palīdz cilvēkiem ar atšķirīgiem uzskatiem, pieredzi un plāniem komunicēt un sadzīvot citam ar citu. Tas ir sākumpunkts šīs nozīmes stiprināšanai un veicināšanai Eiropā un šā dienesta darbības sekmēšanai un godīgas pārvaldības nodrošināšanai.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. (PT) Gada pārskats par Eiropas Ombuda darbību 2009. gadā parādīja, ka tā ir bijusi ārkārtīgi aktīva. Jaunā tiesiskā sistēma, kurā ir atspoguļotas pārmaiņas ombuda statusā, un Līguma par Eiropas Savienības darbību stāšanās spēkā (LESD), ar kuru ombuda pilnvaras ir papildinātas, attiecinot tās arī uz kopējo ārējo un drošības politiku (KĀDP) un Eiropas Padomes darbību, nav kaitējušas tā darba efektivitātei. Vidējais sūdzības izskatīšanai nepieciešamais laiks ir samazinājies no 13 mēnešiem līdz deviņiem mēnešiem. Jāuzsver ES iestāžu un struktūru acīmredzamā griba uzskatīt ombudam adresētās sūdzības par iespēju izlabot radušās kļūdas un pilsoņu interešu vārdā sadarboties ar ombudu.

Tādēļ balsoju par šo rezolūciju, ar kuru tiek apstiprināts 2009. gada ziņojums un kurā tiek sniegtas turpmākās vadlīnijas. No tām vēlos uzsvērt aicinājumu ombudam īstenot Pamattiesību hartu, kas ar Lisabonas līguma stāšanos spēkā kļūst juridiski saistoša; aicinājumu Komisijai izstrādāt Eiropas pārvaldības regulējumu, kas būtu kopējs visām Savienības struktūrām un iestādēm, un aicinājumu ombudam pārraudzīt jauno personāla atlases procedūru Eiropas iestādēs, ko īsteno Eiropas Personāla atlases birojs (EPSO).

 
  
MPphoto
 
 

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. (PT) Balsoju par šo ziņojumu, jo tajā ir uzsvērta Ombuda būtiski svarīgā nozīme, nodrošinot ES pilsoņu tiesību ievērošanu un attīstot sabiedrisko pakalpojumu kultūru iestādēs, pamatojoties uz labas pārvaldības paraugpraksi.

 
  
MPphoto
 
 

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. (ES) Eiropas Ombuda pārskats par darbību 2009. gadā Eiropas Parlamenta priekšsēdētājām Buzek kungam tika oficiāli iesniegts 2010. gada 19. aprīlī, un ombuds Diamandouros kungs iesniedza savu ziņojumu Lūgumrakstu komitejai 2010. gada 4. maijā. Ziņojumā ir sniegts pārskats par Ombuda iepriekšējā gada darbību. Atšķirīgo izmeklēšanas lietu rezultāti ir iedalīti kategorijās pēc lietu administratīvo kļūmju veida vai attiecīgajām iestādēm. Ir arī publicēts kopsavilkums uz sešām lappusēm. Jaunajā publikācijā ir ietverti nozīmīgākie sūdzību iesniedzēju sasniegtie rezultāti un uzsvērti galvenie pagājušajā gadā izskatītie politiskie jautājumi.

 
  
MPphoto
 
 

  Angelika Werthmann (NI), rakstiski. – (DE) Protams, ka balsoju par Eiropas Ombuda gada darbības pārskata apstiprināšanu, jo kā Lūgumrakstu komitejas loceklei man ir bijušas vairākās iespējas klātbūtnē pārliecināties par Diamandouros kunga uzticīgo un objektīvo attieksmi pret savu darbu. Viņa sasniegumi ir izcili. 2009. gadā 70 % no viņa veiktās izmeklēšanas lietām tika pabeigtas gada laikā, bet 55 % no tām tikai trīs mēnešu laikā.

 
  
  

Ziņojums: Chrysoula Paliadeli (A7-0293/2010)

 
  
MPphoto
 
 

  Vilija Blinkevičiūtė (S&D), rakstiski. (LT) Balsoju par šo rezolūciju par Eiropas ombuda īpašo ziņojumu, jo tajā ir norādīts, ka ombuds ir pabeidzis pēc paša iniciatīvas sākto lietu saistībā ar noteikumiem, ko Komisija piemēro sabiedrības pārstāvju iesniegumiem par piekļuves piešķiršanu pārkāpumu izskatīšanas procesu dokumentiem. ES pilsoņu iesniegtās sūdzības ir svarīgs informācijas avots saistībā ar iespējamiem ES tiesību pārkāpumiem. Komisija saņem īpaši lielu skaitu sūdzību no pilsoņiem par pieļautām administratīvām kļūmēm. Tādēļ ir ļoti svarīgi, lai Komisija veiktu pasākumus, nodrošinot, ka uz lūgumiem par piekļuves piešķiršanu dokumentiem tiktu atbildēts nekavējoties. Jācenšas uzlabot sadarbību ar Eiropas Parlamenta Lūgumrakstu komiteju un jānodrošina regulāra informācijas apmaiņa ar ombudu. Ombudam regulāri jāinformē Eiropas Parlaments par tā izskatītajām lietām un to rezultātiem. Komisijai jāievēro atklātāka un aktīvāka attieksme pret informāciju, kas ir saistīta ar pārkāpumu izskatīšanas procesiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Lara Comi (PPE), rakstiski. (IT) Ievērojot korektumu, manuprāt, Parlamentam arī bija jāuzklausa komisāra Verheugen kunga argumenti pēc būtības šajā lietā. Tādēļ neuzskatu, ka esmu tiesīgs pieņemt spriedumu attiecībā uz viņu.

Tomēr es atbalstu ombuda nostāju, jo uzskatu, ka sadarbībai starp iestādēm ir un arī turpmāk ir jābūt vienai no viņu pienākumu izpildes stiprajām pusēm. Tādēļ novēlota atbildes sniegšana un izvairīšanās nevis no tiesiskām, bet morālām saistībām ir kritiski vērtējama attieksme. Sabiedriskā kapitāla veidošana, kā to bija domājis Putnam kungs, faktiski nav tikai darbošanās likuma ietvaros, bet arī iespēja redzēt viņu godprātību, konsekvenci un morāli.

Tādēļ, lai kādi arī būtu komisāra apsvērumi, noteikti atbalstu ombudu.

 
  
MPphoto
 
 

  Vasilica Viorica Dăncilă (S&D), rakstiski. – (RO) Atzinīgi novērtēju šīs izcilās starpiestāžu attiecības starp Ombudu un Lūgumrakstu komiteju tās savstarpējās cieņas dēļ, kādu tie izrāda viens pret otra uzdevumiem un pilnvarām. Uzskatu, ka Ombuda jau izstrādātā prakse nodrošināt, ka visās Lūgumrakstu komitejas sanāksmēs piedalās kāds pārstāvis, ir tikai apsveicama.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Eiropas ombuda īpašais ziņojums ir izstrādāts pēc Komisijas atteikuma atklāt nevalstiskai organizācijai trīs vēstuļu saturu no 18, ko “PorscheAG ir nosūtījis komisāram Verheugen kungam, saistībā ar informācijas apmaiņu starp Komisiju un automobiļu ražotājiem par iespējamo pieeju attiecībā uz automobiļu radīto oglekļa dioksīda emisiju. Pēc ombuda lūguma Komisijai sniegt pamatotu viedokli par šo trīs vēstuļu satura neatklāšanu tā 15 mēnešu laikā sešas reizes novilcināja atbildes sniegšanu, pārkāpjot godprātības un sadarbības principus un kaitējot iestāžu savstarpējam dialogam un ES publiskajam tēlam. Parlaments kā vienīgā ES vēlētā iestāde ir atbildīgs par to, lai nodrošinātu un aizsargātu Eiropas ombuda neatkarību to viņa pienākumu īstenošanai, kas saistīti ar ES pilsoņiem, un uzraudzītu viņa Komisijai sniegto ieteikumu īstenošanu.

 
  
MPphoto
 
 

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. (PT) Līguma par Eiropas Savienības darbību 228. pants piešķir ombudam pilnvaras saņemt sūdzības no jebkura Savienības pilsoņa par Savienības iestādēs vai struktūrās pieļautām administratīvām kļūmēm. Šīs ES pilsoņu iesniegtās sūdzības ir svarīgs informācijas avots saistībā ar iespējamiem ES tiesību pārkāpumiem.

Saskaņā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. pantu “ikvienai personai ir tiesības uz objektīvu, godīgu un pieņemamā termiņā veiktu jautājumu izskatīšanu Savienības iestādēs un struktūrās”. Saistībā ar apspriedēm, kas paredzētas Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 4. punktā, Komisijai ir jānosaka termiņš, līdz kuram dokumenta autoram, kas ir trešā puse, ir jāsniedz atbilde, un uzsver, ka Komisijai ir jāīsteno šīs pilnvaras tā, lai tā varētu ievērot Komisijai noteiktos termiņus. Turklāt Komisija nedrīkst kavēties un likt šķēršļus attiecībā uz ombuda izmeklēšanu lietās, kas saistītas ar piekļuvi dokumentiem, un tai nekavējoties jāsniedz atbilde ombudam, lai izpildītu tā godprātīgas sadarbības pienākumu, kas paredzēts līgumā.

 
  
MPphoto
 
 

  Alan Kelly (S&D), rakstiski. – Ombuds sniedz nozīmīgu pakalpojumu Īrijas pilsoņiem. Ja tie uzskata, ka ES vai valdība, iespējams, nestrādā viņu labā, tiem vienmēr ir Ombuda birojs, kurā var vērsties, lai meklētu aizstāvību. Cik man ir nācies sadarboties ar šo biroju, esmu konstatējis, ka tas sniedz Īrijas pilsoņiem pilnīgu un profesionālu palīdzību, un, balsojot par šā ziņojuma pieņemšanu, apliecinu savu uzticību šim birojam.

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (S&D), rakstiski. – Balsoju par šo ziņojumu. Piekrītu viedoklim, ka Komisijas attieksme, kas pauž nevēlēšanos sadarboties, gan šajā, gan citos gadījumos apdraud iedzīvotāju uzticēšanos Komisijai un mazina Eiropas Ombuda un Eiropas Parlamenta spēju veikt pienācīgu un efektīvu Komisijas uzraudzību un šāda attieksme ir pretrunā tiesiskuma principam, saskaņā ar kuru ir veidota Eiropas Savienība. Atbalstu prasības Komisijai paust Parlamentam apņemšanos īstenot savu pienākumu un turpmāk godprātīgi sadarboties ar Eiropas Ombudu.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. (PT) Eiropas Ombuda pienākums ir skaidri definēts — izmeklēt pret ES iestādēm un struktūrām iesniegtās sūdzības. Šādas pilnvaras nozīmē lielāku pārredzamību attiecībās starp Eiropas iestādēm un pilsoņiem, uzņēmumiem, asociācijām un citām organizācijām, kas ir reģistrētas ES teritorijā.

Attiecīgās ziņojumā minētās nevalstiskās organizācijas (NVO) iesniegtā sūdzība ir saistīta ar piekļuvi Komisijas rīcībā esošiem dokumentiem. Ombuds pieprasīja Komisijai trīs mēnešu laikā iesniegt sīki izstrādātu atzinumu, bet tas tika izdarīts tikai pēc 15 mēnešiem. Šāda prakse nozīmē, ka Komisija neizpildīja savu pienākumu pilnīgi un godprātīgi sadarboties ar ombudu tā izmeklēšanas procesā, kaitējot ne tikai iestāžu savstarpējam dialogam, bet arī ES sabiedriskajam tēlam. Uzskatu, ka Parlaments kā vienīgā ES vēlētā iestāde ir atbildīgs par to, lai nodrošinātu un aizsargātu Eiropas ombuda neatkarību to pienākumu īstenošanā, kas saistīti ar ES pilsoņiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Willy Meyer (GUE/NGL), rakstiski. (ES) Balsoju par šo rezolūcijas priekšlikumu, jo piekrītu tajā paustajai Komisijai adresētajai kritikai par to, ka tā uzskatīja daudznacionāla uzņēmuma “Porsche” intereses par prioritāti salīdzinājumā ar sabiedrības tiesībām piekļūt Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem. Šajā rezolūcijā ir kritizēta Komisijas nevēlēšanās sadarboties, kas kaitē gan iestāžu savstarpējam dialogam, gan ES sabiedriskajam tēlam. Atbalstu šo rezolūciju, jo piekrītu kritikai par pārredzamības trūkumu Komisijas ikdienas darbā, kā rezultātā tiek pastāvīgi pārkāpts lojālas sadarbības princips starp Eiropas iestādēm, ņemot vērā “Komisijas vispārējo praksi kavēties un likt šķēršļus attiecībā uz ombuda izmeklēšanu lietās, kas saistītas ar piekļuvi dokumentiem”.

 
  
MPphoto
 
 

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. – (DE) Parasti ES iestāžu sadarbība ar Eiropas ombudu ir ļoti laba. Ja ES visas jomas ir stingri regulētas, piemēram, uzņēmumiem noteikti pieļaujamie maksāšanas termiņi, šķiet dīvaini, ka Komisija, no otras puses, apspriežoties ar trešo pusi, nespēj noteikt termiņu šai trešai pusei, kas tai pašai ļautu ievērot savus termiņus. Ja ņemam vērā faktu, ka Komisija ir varējusi ievērot iekšējos ES termiņus tikai mazāk nekā vienā piektajā daļā gadījumu, tas liecina par necieņu pret labām manierēm. Ir tikai nožēlojami, ja ir nepieciešams īpašs ombuda ziņojums, lai panāktu publisku kaut ko tik vienkāršu kā piekļuvi dokumentiem, uz ko ES pilsoņiem ir tiesības. Citējot ombuda teikto, “pilsoņiem ir tiesības zināt, ko dara ES un tās administrācija”. Varbūt es vēl varētu papildināt, sakot, ka mūsu pilsoņiem ir arī tiesības zināt, kā Eiropas Savienība tērē nodokļu naudu un kādiem mērķiem tiek izšķiesti resursi. Tādēļ varu tikai balsot par šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. (PT) Balsoju par īpašo ziņojumu, ko Eiropas ombuds sniedza Parlamentam, pamatojoties uz viņa ieteikuma projektu Eiropas Komisijai attiecībā uz sūdzību 676/2008/RT, kas ir saistīts ar trim pārmērīgas kavēšanās reizēm, sniedzot atbildi ombudam viņa pienākumu izpildes procesā. Piekrītu ombuda bažām un kritikai, jo pārmērīga kavēšanās sniegt atbildi ombudam neatkarīgi no lietas būtības ir pārkāpums saistībā ar pienākumu godprātīgi sadarboties, kas paredzēts Lisabonas līgumā.

Šī atbildes nesniegšana faktiski ir šķēršļu likšana ombuda darbam, un tādēļ piekrītu, ka ir jānosaka termiņi Komisijas atbildes sniegšanai. Šie termiņi ir stingri jāievēro, lai neapdraudētu sabiedrības uzticību Eiropas iestādēm.

 
  
MPphoto
 
 

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. (PT) Šis ombuda īpašais ziņojums ir sagatavots, pamatojoties uz sūdzību, kas tikai iesniegta par Komisijas atteikšanos atklāt trīs vēstuļu saturu, kuras “Porsche” AG nosūtīja komisāram Verheugen kungam, un Komisijas prasību sešas reizes pagarināt termiņu sīki izstrādāta atzinuma iesniegšanai par ombuda ieteikuma projektu. Ir būtiski svarīgi, lai šādas situācijas vairs neatkārtotos. Attiecībās starp ES iestādēm ir paredzēts uzdevums tām godprātīgi citai ar citu sadarboties, un ir būtiski svarīgi, lai šis pienākums tiktu respektēts, lai nosargātu sabiedrības uzticību Eiropas iestādēm.

 
  
MPphoto
 
 

  Crescenzio Rivellini (PPE), rakstiski. (IT) Šodienas plenārsēdē mēs balsojām par Eiropas ombuda īpašo ziņojumu, pamatojoties uz viņa ieteikuma projektu Eiropas Komisijai attiecībā uz sūdzību 676/2008/RT.

2007. gada martā nevalstiska organizācija, kas darbojas vides aizsardzības jomā, lūdza piekļuvi dažiem dokumentiem saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem.

Eiropas Parlaments Lūgumrakstu komitejas uzdevumā atbalsta Eiropas ombuda kritiskās piezīmes un viņa ieteikumu Komisijai attiecībā uz sūdzību 676/2008/RT un atzīst, ka, pārmērīgi kavējoties sniegt atbildi ombudam, šajā gadījumā tiek pārkāpts Līgumā par Eiropas Savienības darbību paredzētais Komisijas godprātīgas sadarbības pienākums.

Turklāt Lūgumrakstu komiteja uzskata, ka Komisijas attieksme, kas pauž nevēlēšanos sadarboties, gan šajā, gan citos gadījumos apdraud iedzīvotāju uzticēšanos Komisijai un mazina Eiropas ombuda un Eiropas Parlamenta spēju veikt pienācīgu un efektīvu Komisijas uzraudzību.

 
  
MPphoto
 
 

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. (ES) Īpašie ziņojumi ir pēdējais Eiropas ombuda rīcībā esošais līdzeklis. Eiropas ombuda lēmumi nav juridiski saistoši, un tādējādi to pamatā ir pārliecināšana un viņa spēja pierādīt, izmantojot pamatotus argumentus, kā arī dažkārt publicitāte un sabiedrības viedokļa nozīmīgums. Nelielais īpašo ziņojumu skaits, ko Eiropas ombudam ir nācies iesniegt Parlamentam (17 kopš 1995. gada) ir pierādījums sadarbībai, kāda lielākajā daļā gadījumu pastāv starp ES iestādēm. Tomēr daļu šīs sadarbības veido pilnvaras iesniegt Parlamentam īpašu ziņojumu. Īpaši tad, kad tiek izstrādāts ieteikuma projekts, apziņa, ka nākamais solis varētu būt īpašais ziņojums, bieži vien pārliecina attiecīgo iestādi vai struktūru mainīt savu nostāju. Tādēļ īpašie ziņojumi būtu jāsniedz tikai par ļoti svarīgiem jautājumiem, kad Parlaments spēj pārliecināt attiecīgo iestādi vai struktūru mainīt savu nostāju. Kā politiskai struktūrai Parlamentam ir pilnvaras risināt jautājumus par Eiropas ombuda īpašajiem ziņojumiem gan procesuālā ziņā, gan uzmanības pievēršanas un rīcības ziņā.

 
  
  

Ziņojums: Eva Lichtenberger (A7-0291/2010)

 
  
MPphoto
 
 

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. (LT) Balsoju par šo rezolūciju. Līgumā par Eiropas Savienību ir noteikti dalībvalstu pienākumi saistībā ar ES tiesību aktu piemērošanu, bet Komisijai kā Līgumu īstenošanas nodrošinātājai ir piešķirtas pilnvaras un pienākums nodrošināt, lai tiesību akti tiktu pareizi piemēroti. Ņemot vērā ES acquis darbības jomu un ES izmērus, tās pilsoņiem, pilsoniskās sabiedrības interešu grupām un uzņēmumiem rodas daudz jautājumu un šaubu. Lai izprastu un pareizi piemērotu tiesību aktus, 2008. gadā tika sākta EU Pilot programma. Saskaņā ar šo programmu komunikācijai starp Komisijas dienestiem un dalībvalstu iestādēm tika izveidota konfidenciāla tiešsaistes datubāze, lai uzraudzītu, kā tiek īstenoti ES tiesību akti, un sāktu tiesvedību. Piekrītu rezolūcijā paustajam viedoklim, ka šī iniciatīva ir atbilstoša reakcija uz nepieciešamību sadarboties starp visām Eiropas Savienības iestādēm, lai veidotu efektīvu un pilsoņu interesēs darbojošos sistēmu. Uzskatu, ka Eiropas Parlamentam kā ES pilsoņus pārstāvošai iestādei ir jāpiešķir piekļuve šai datubāzei, lai Parlaments varētu īstenot savas pilnvaras, uzraugot to, kā Komisija veic savu Līgumu īstenošanas nodrošinātājas uzdevumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Vilija Blinkevičiūtė (S&D), rakstiski. (LT) Balsoju par šo rezolūciju, jo savā pašreizējā formā Komisijas gada pārskati “par Eiropas Savienības tiesību aktu piemērošanas pārraudzību to pašreizējā formā nesniedz pilsoņiem vai citām iestādēm pienācīgu informāciju par ES tiesību aktu piemērošanas patieso stāvokli”. Komisijas kopsavilkumā par Kopienas tiesību aktu piemērošanas pārraudzību lielāka uzmanība ir pievērsta transponēšanai, nevis pašai tiesību aktu piemērošanai. Komisija aplūko tikai oficiālās procedūras, kas sāktas pret dalībvalstīm, kuras nav transponējušas ES tiesību aktus to valsts tiesību sistēmā. Tādēļ pilsoņi un Parlaments būtu ļoti ieinteresēti, lai tos informētu arī tad, ja Komisija sāk pārkāpumu procedūras par ES tiesību aktu nepareizu vai nepilnīgu transponēšanu, sniedzot arī sīku informāciju par šiem pārkāpumiem. Turklāt Lisabonas līgumā pilsoņiem ir paredzēta iespēja noteikt likumdošanas darba kārtību un palīdzēt nodrošināt Eiropas Savienības tiesību aktu pareizu piemērošanu un ievērošanu, kā arī attiecīgo procedūru pārredzamību un uzticamību.

 
  
MPphoto
 
 

  Carlos Coelho (PPE) , rakstiski. (PT) Diemžēl vairākas dalībvalstis par zemu novērtē pareizas un laikus veiktas ES tiesību aktu īstenošanas nozīmi. To nepareiza un novēlota transponēšana, kā arī nepienācīga īstenošana un piemērošana rada juridisku neskaidrību un liedz pilsoņiem un uzņēmumiem izmantot iekšējā tirgus sniegtās priekšrocības. 2008. gadā 55 % no tiesību aktiem tika transponēti ar nokavēšanos — daudzos gadījumos par diviem vai vairāk gadiem. Lai gan fakti apliecina uzlabojumu par 15 % šajā gadā, jāņem vērā, ka to tiesību aktu skaits, kas bija jātransponē, arī samazinājās par 40 %.

Ir nepieņemami, ka 2009. gada maijā bija 22 direktīvas, kuru termiņi bija nokavēti par vairāk nekā diviem gadiem un kuru transponēšana vēl nav pabeigta no vienas līdz piecām dalībvalstīm. Ir būtiski svarīgi stiprināt sadarbību starp ES iestādēm un dalībvalstu iestādēm, kā arī starp dalībvalstu pārvaldēm, lai nodrošinātu labāku, efektīvāku un laikus veiktu ES tiesību aktu īstenošanu, vienlaikus pēc iespējas ātrāk atklājot visas ar īstenošanu saistītās problēmas.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Ņemot vērā to, ka Eiropas Savienība ir juridiska persona, kas savā darbībā pamatojas uz līgumiem un tiesību aktiem, ir būtiski svarīgi, lai tie tiktu pareizi īstenoti vienādā veidā visās 27 dalībvalstīs. Tomēr ir zināms, ka dalībvalstīm bieži neizdodas ātri īstenot vai transponēt standartus no ES tiesību aktiem vai arī tās tos īsteno vai transponē kļūdaini vai nepilnīgi. Kā uzsver Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteja “noteikumu nepareiza un nesavlaicīga transponēšana, kā arī nepienācīga piemērošana un izpilde izraisa juridisku neskaidrību un liedz pilsoņiem un uzņēmumiem pilnīgi izmantot iekšējā tirgus sniegtās priekšrocības”. Tādēļ ir būtiski svarīgi, lai dalībvalstis nenovērtētu par zemu ES tiesību aktu pareizu un tūlītēju īstenošanu un lai Komisija regulāri informētu Parlamentu par ES tiesību aktu īstenošanas stāvokli.

 
  
MPphoto
 
 

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. (PT) Noteikumu nepareiza un laikus neveikta transponēšana, kā arī nepienācīga piemērošana un izpilde izraisa juridisku neskaidrību un liedz pilsoņiem un uzņēmumiem pilnīgi izmantot iekšējā tirgus sniegtās priekšrocības. Tādēļ ir būtiski svarīgi izveidot ciešāku un pastāvīgu sadarbību starp ES iestādēm un dalībvalstu iestādēm, kā arī starp dalībvalstu pārvaldēm, lai nodrošinātu pareizu, efektīvu un laikus veiktu ES tiesību aktu īstenošanu. Tādēļ ir kritiski svarīgi, lai Parlaments un dalībvalstu parlamenti izmantotu Lisabonas līgumā paredzēto jauno sadarbības sistēmu un izstrādātu gada pārskatus par īstenošanas procesu atsevišķās vienotā tirgus jomās.

Vēlos uzsvērt to šā ziņojuma punktu, kurā Komisija tiek aicināta apkopot sīkus datus par visiem pārkāpumu veidiem un nodrošināt, ka visi šie dati tiek darīti pieejami Parlamentam, lai tas varētu īstenot savus uzraudzības pienākumus. Šādu datu apkopošanai un dalīšanai kategorijās vajadzētu atbilst iepriekšējo gadu pārskatiem, lai tādējādi Parlaments varētu pienācīgi novērtēt Komisijas panāktos rezultātus.

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (S&D), rakstiski. – Balsoju par šo ziņojumu. Ziņojumā ir novērtēts tas, kā Komisija 2008. gadā pārraudzīja Eiropas Savienības tiesību aktu piemērošanu. Tajā ietvertās analīzes galvenais objekts ir Komisijas EU Pilot projekta novērtējuma ziņojums, kurā Komisija iesaka novērtēt EU Pilot projektā sasniegtos rezultātus pēc 22 mēnešu darbības. Komiteja aplūko dažus galvenos jautājumus saistībā ar EU Pilot projekta darbību un pilsoņu nozīmi Savienības tiesību aktu ievērošanas nodrošināšanā uz vietas un lūdz Komisiju sniegt atbilstīgu informāciju, kas ļautu novērtēt pievienoto vērtību, ko EU Pilot piešķir jau pastāvošajai pārkāpumu procedūrai. Komiteja arī ierosina aicināt Komisiju ieteikt “procesuālu kodeksu” saistībā ar pārkāpumu procedūru, ievērojot LESD 298. panta jauno tiesisko pamatu, lai tādējādi stiprinātu pilsoņu tiesības un pārredzamību.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. (PT) Gada pārskati par Eiropas Savienības tiesību aktu piemērošanas pārraudzību ir būtiski svarīgi, novērtējot, kā dalībvalstīs tiek īstenoti ES tiesību akti. 2008. gadā 55 % no tiesību aktiem tika transponēti ar nokavēšanos — daudzos gadījumos par diviem vai vairāk gadiem. Lai gan fakti apliecina uzlabojumu par 15 % šajā gadā, jāņem vērā, ka to tiesību aktu skaits, kas bija jātransponē, arī samazinājās par 40 %. Tādējādi varam secināt, ka vēl ir tāls ceļš ejams, kamēr dalībvalstīs tiks īstenota pareiza un tūlītēja ES tiesību aktos noteikto standartu transponēšana. Tikai tad, kad šis mērķis būs sasniegts, pilsoņi un uzņēmumi varēs pilnīgi izmantot iekšējā tirgus sniegtās priekšrocības.

 
  
MPphoto
 
 

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. – (DE) Novērtēšana ir līdzeklis, lai, ja nepieciešams, veiktu korekcijas. EU Pilot projekta novērtēšanas ziņojums radīja virkni jautājumu atbildīgajā komitejā, un tāpēc Eiropas Komisija tika aicināta nodrošināt atbilstīgu informāciju. Mums jāanalizē jautājums par to, kas ir noderīgāks konkrētajos gadījumos — EU Pilot projekts vai iepriekšējās līgumu pārkāpumu procedūras. Šajā saistībā nedrīkst arī ignorēt iespēju pārskatīt līgumu pārkāpumu procedūru. Svarīgi ir tas, lai neatkarīgi no tā, kāda forma, pārskatīšana vai to kombinācija tiek turpmāk izvēlēta, tā nedrīkst radīt lielāku birokrātiju, jo īpaši tai jāatbilst ES mērķim par lielākas pārredzamības sasniegšanu. Lai gan šajā ziņojumā ir ietverti daži labi priekšlikumi, tajā nav sasniegti norādītie mērķi. Šā iemesla dēļ atturējos šajā balsojumā.

 
  
MPphoto
 
 

  Georgios Papanikolaou (PPE), rakstiski. (EL) Šodien balsoju par ziņojumu par Eiropas Savienības tiesību aktu piemērošanas pārraudzību. Galvenā uzmanība ziņojumā ir pievērsta EU Pilot projekta lietderībai, lai veicinātu sadarbību starp Komisiju un dalībvalstīm un nodrošinātu līgumu pareizu piemērošanu.

Ziņojumā ir uzsvērta nepieciešamība pieņemt procesuālu kodeksu regulas formā, kura tiktu izstrādāta pārredzamības uzlabošanai un pilsoņu tiesību aizsardzībai un kurā tiktu noteikti pārkāpumu procedūras dažādie aspekti, tostarp tie, kas saistīti ar paziņošanu, termiņiem, tiesībām tikt uzklausītam un pienākumu paziņot iemeslus. Kā līgumu piemērošanas uzraudzītājai Komisijai turpmāk tiks prasīts sniegt visu informāciju, kas apliecina jebkādu pievienoto vērtību, kuru dod EU Pilot projekts pārkāpumu izskatīšanas procedūru īstenošanā.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. (PT) 26. gada pārskats par Eiropas Savienības tiesību aktu piemērošanas pārraudzību (2008. gads) atklāj problēmas ES tiesību aktu piemērošanā un transponēšanā. Šis ir dokuments, kurš, ja tiek pareizi sagatavots, pamatojoties uz visaptverošu, sistemātisku pieeju, var darboties kā mehānisms ES tiesību aktu pārraudzībai un vienkāršošanai.

Jaunu metožu trūkums gada pārskatā un nepilnīgā informācija ir izraisījusi Parlamenta kritiku, ko atbalstu, balsojot par Lichtenberger kundzes ziņojumu.

Tomēr jāuzsver, ka, izņemot uzticības trūkuma radīšanu Eiropas iestādēm, ES tiesību aktu pareizas piemērošanas un transponēšanas kavēšana skar visus mūs Eiropā un rada ķēdes reakciju, neļaujot mums izmantot tiesību aktos paredzētās tiesības, radot juridisku neskaidrību un liedzot sabiedrībai pilnīgi izmantot iekšējā tirgus sniegtās priekšrocības. Tādēļ atbalstu vēlmi nodrošināt to, lai Komisija turpinātu apkopot sīkus datus par visiem pārkāpumu veidiem un lai šie dati būtu brīvi pieejami Parlamentam, kas ļautu tam īstenot savas pilnvaras, uzraugot to, kā Komisija veic līgumu īstenošanas nodrošinātājas uzdevumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. (PT) Manuprāt, jāveic tās pievienotās vērtības novērtēšana, ko EU Pilot projekts piešķir jau pastāvošajai pārkāpumu procedūrai. No tā, protams, ir atkarīga prasība par atbilstīgo datu apkopošanu. Vēlos arī uzsvērt, kā norādīts pārskatā, dalībvalstu tiesu iestādēm ir būtiski svarīga nozīme Eiropas tiesību aktu piemērošanā. Tādēļ ir jāatbalsta ES centieni uzlabot un koordinēt juridiskās mācības dalībvalstu tiesnešiem un arī plašākam jurisprudences profesionāļu lokam.

 
  
MPphoto
 
 

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. (ES) Ziņojumā ir novērtēts tas, kā Komisija 2008. gadā pārraudzīja Eiropas Savienības tiesību aktu piemērošanu. Tajā ietvertās analīzes galvenais objekts ir Komisijas EU Pilot projekta novērtējuma ziņojums, kurā Komisija iesaka novērtēt EU Pilot projektā sasniegtos rezultātus pēc 22 mēnešu darbības. Komiteja uzdod virkni svarīgu jautājumu par EU Pilot projekta darbību un pilsoņu nozīmi ES tiesību aktu ievērošanas garantēšanā uz vietas un lūdz Komisiju sniegt atbilstīgu informāciju, kas ļautu novērtēt pievienoto vērtību, kuru EU Pilot projekts piešķir jau pastāvošajai pārkāpumu procedūrai. Komiteja arī ierosina aicināt Komisiju piedāvāt “procesuālu kodeksu” pārkāpumu procedūrai, pamatojoties uz jauno tiesisko pamatu, kas nodrošināts ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 298. pantu, uzlabot pilsoņu tiesību ievērošanu un pārredzamību.

 
  
  

Ziņojums: Ivo Belet (A7-0286/2010)

 
  
MPphoto
 
 

  Sophie Auconie (PPE), rakstiski. (FR) Eiropā īstenotās audiovizuālās prakses rezultātā ir izveidojies plurālistisks plašsaziņas līdzekļu modelis, kas veidots, pamatojoties uz duālo sistēmu. Šī unikālā sistēma ļauj sabiedriskajām raidorganizācijām un komerciālajiem operatoriem darboties līdzsvarotā vidē un savstarpēji vienam otru papildināt. Digitālā revolūcija ir radījusi jaunus izaicinājumus šīs duālās sistēmas iekšienē. Jaunu komunikācijas kanālu un alternatīvu tīklu rašanās apdraud vecās kārtības pastāvēšanu. Lai saglabātu vecās sistēmas savstarpēji papildinošo raksturu un pavērtu ceļu jauniem komunikāciju veidiem, mums jāreformē Eiropas apraides sistēma. Tās rezolūcijas mērķis, par kuru šodien balsoju, ir censties risināt trīspusējo izaicinājumu, kas ir saistīts ar modernizāciju, konverģenci un plurālisma respektēšanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. (LT) ES dalībvalstu pilsoņiem raidorganizācijas ir viens no būtiskākajiem informācijas avotiem un tādējādi ir svarīgs faktors cilvēku vērtību un viedokļu veidošanā. ES audiovizuālā vide ir unikāla. Tā kā tās pamatā ir patiess līdzsvars starp sabiedriskajām un komerciālajām raidorganizācijām, tā nodrošina brīvi pieejamu plašu programmu klāstu, kas sniedz priekšrocības visiem ES pilsoņiem un sekmē viedokļu dažādību plašsaziņas līdzekļos, kultūru un valodu daudzveidību, redakcionālu konkurenci un vārda brīvību. Balsoju par šo rezolūciju, jo Eiropas Parlaments atbalsta mērķi saglabāt neatkarīgu, spēcīgu un dzīvotspējīgu sabiedrisko apraidi, pielāgojoties digitālā laikmeta prasībām un atvieglojot patērētājiem pāreju no analogās uz digitālo televīziju. Uzskatu, ka dalībvalstīm ir labāk jācīnās pret digitalizācijas atšķirībām, piemēram, starp pilsētām un lauku apgabaliem, un jānodrošina, lai digitalizācija visiem cilvēkiem visos reģionos sniegtu vienlīdzīgas iespējas piekļūt sabiedriskajai apraidei.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. (PT) ES dalībvalstu pilsoņiem raidorganizācijas ir viens no būtiskākajiem informācijas avotiem. Tādējādi tās ir svarīgs faktors cilvēku vērtību un viedokļu veidošanā. Patiesi līdzsvarotai Eiropas sistēmai ir būtiska nozīme demokrātijas, sociālās kohēzijas, integrācijas un vārda brīvības veicināšanā, pievēršot uzmanību plašsaziņas līdzekļos vērojamās viedokļu dažādības saglabāšanai un sekmēšanai, plašsaziņas līdzekļu lietošanas prasmei, kultūras un valodu daudzveidībai un ar preses brīvību saistītu Eiropas standartu ievērošanai.

Komisijai jāpielāgo autortiesības jaunajam digitālajam laikmetam, ļaujot raidorganizācijām turpināt piedāvāt plašu, kvalitatīvu, Eiropai veltītu saturu un īpaši apsvērt konkrētas iespējas, kā vienkāršot arhīva materiālu atkārtotu izmantošanu un ieviest paplašinātas kolektīvo licenču sistēmas un viegli pieejamas vienotā centra sistēmas tiesību piešķiršanai.

 
  
MPphoto
 
 

  Carlos Coelho (PPE) , rakstiski. (PT) Demokrātiskā Eiropas sabiedrībā ir būtiski svarīgi, lai pilsoņiem tiktu nodrošināta pieeja informācijai un lai tie varētu piedalīties publiskajās diskusijās. Būtiska nozīme ir neatkarīgai un konkurētspējīgai audiovizuālajai un preses nozarei. Pašreizējā situācijā, ar kādu sastopas ES audiovizuālā nozare, sabiedrības interesēs ir aizsargāt tā saukto “duālo sistēmu” un nodrošināt, ka pastāv patiess līdzsvars starp sabiedriskā un privātā sektora raidorganizācijām. Tas ir vienīgais veids, kā varam nodrošināt pietiekami plašu programmu veidošanas spektru un tādējādi sekmēt viedokļu dažādību plašsaziņas līdzekļos, kultūru un valodu daudzveidību, redakcionālu konkurenci un vārda brīvību.

Būtiski svarīga ir tādas spēcīgas, dzīvotspējīgas sabiedriskās apraides sistēmas veidošana, kas ir brīva no politiskā spiediena un arī nezaudē savu redakcionālo neatkarību un kas ir pietiekami labi finansēta. Tomēr jebkurā gadījumā ir jāuzmanās, lai netiktu apdraudēta godīga konkurence ar citiem komerciāliem tirgus dalībniekiem. ES pienākums ir censties apvienot dažādas plašsaziņas līdzekļu nozarē iesaistītās puses, lai saglabātu veselīgu, dzīvotspējīgu nozari. Manuprāt, būtiski svarīga šajā ziņā ir plašsaziņas līdzekļu plurālisma uzraudzības mehānisma ieviešana.

 
  
MPphoto
 
 

  Lara Comi (PPE), rakstiski. (IT) Man nav tik daudz gadu, lai atcerētos to laiku, kad apraide bija valsts monopols, un, atklāti runājot, nemaz to nenožēloju.

Lai gan milzīgie šķēršļi, kādi pastāv iekļūšanai šajā nozarē, rezultātā liedz piekļuvi tirgum jaunajiem tā dalībniekiem un lai gan tādēļ konkurence šajā nozarē strukturālu iemeslu dēļ vienmēr ir ierobežota, es personīgi esmu pieredzējusi būtiskas pārmaiņas televīzijas apraides konkurētspējā.

Tādēļ neuzskatu, ka pilnīgi sabiedriska apraides sistēma vispār ir iespējama, jo tā rezultātā vēl vairāk iznīcinātu centienus kļūt efektīvākiem, ko rada konkurentu esamība, un tas būtu neizdevīgi patērētājiem. No otras puses, tikai un vienīgi komerciāla televīzijas sistēma varētu nebūt ieinteresēta tādu mērķu sasniegšanā, kas ir vispārējās sabiedrības interesēs, vai izglītojošo programmu pārraidīšanā, kas ne vienmēr ir rentabli auditorijas lieluma ziņā, bet kas būtībā ir nepieciešami. Tādēļ ir jāsaglabā duālā sistēma ar noteikumu, ka tiek ieviesti noteikumi brīvas, veselīgas konkurences iespēju nodrošināšanai, un ar noteikumu, ka tiek veikta kontrole, lai novēstu iespēju panākt slepenu vienošanos starp sabiedriskajām un privātajām raidorganizācijām, vienlaikus respektējot redakcionālos lēmumus, tomēr ņemot vērā sociālo funkciju, kāda ir jāveic raidorganizācijām.

 
  
MPphoto
 
 

  Vasilica Viorica Dăncilă (S&D), rakstiski. – (RO) Sabiedriskajā apraidē jāsaglabā tās neatkarība no politiķiem un jāpiešķir pietiekams finansējums, lai nodrošinātu labas kvalitātes informatīvo programmu veidošanu, piedāvājot lielāku to pieejamību visiem pilsoņiem jebkurā attiecīgās valsts reģionā. Manuprāt, vienlaikus ieviešot jaunās tehnoloģijas, tiks veicināta labas kvalitātes programmu veidošana ikvienai auditorijas grupai. Lielāka uzmanība jāpievērš jauniešiem, kuri vienmēr ir jauno tehnoloģiju avangardā, un tādēļ ir jāveido tādas programmas, kas ir paredzētas tieši viņiem, tostarp ar interneta starpniecību.

 
  
MPphoto
 
 

  Marielle De Sarnez (ALDE), rakstiski. (FR) Eiropas Savienība regulāri aicina respektēt vārda brīvību dažādās trešās valstīs, bet tai arī pašai jāizpilda tas, ko tā sludina. 25. novembrī ar lielu balsu vairākumu pieņemtā rezolūcija aicina dalībvalstis izbeigt politisko iejaukšanos sabiedriskās apraides saturā un atgādina, ka Eiropas standartu ievērošanai saistībā ar vārda brīvību, plurālismu plašsaziņas līdzekļos un to neatkarību, kā arī par sabiedrisko plašsaziņas līdzekļu finansēšanu ir jākļūst par prioritāti visās dalībvalstīs. Parlaments ierosina, ka Eiropas Audiovizuālajai observatorijai ir jānovērtē, kā dalībvalstis ir piemērojušas šos standartus un prasības, lai dalībvalstis varētu saukt pie atbildības, ja tās nespēj izpildīt savas saistības. Parlaments šo balsojumu arī uzskata par izdevību, lai uzsvērtu pietiekama un stabila finansējuma nepieciešamību, lai sabiedriskie plašsaziņas līdzekļi varētu saglabāt neatkarību, kā arī lai nodrošinātu privāto raidorganizāciju īpašumtiesību pārredzamību. Visbeidzot dalībvalstis tiek aicinātas pieņemt tiesību aktus par tiešsaistes sabiedriskām raidorganizācijām, grozot autortiesību likumu, lai atspoguļotu jaunajā digitalizācijas laikmetā pastāvošo realitāti.

 
  
MPphoto
 
 

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. (PT) Balsoju par šo ziņojumu, jo tajā tiek aizstāvēta nepieciešamība sabiedriskā un privātā sektora plašsaziņas līdzekļiem īstenot savu darbību neatkarīgi no politiskā un ekonomiskā spiediena. Eiropas duālajai sistēmai var būt noteicoša nozīme demokrātijas un vārda brīvības veicināšanā un plurālisma, kā arī kultūras un valodu dažādības saglabāšanā un sekmēšanā.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Plurālisma nodrošināšana raidorganizāciju darbā ir svarīga, jo šīm raidorganizācijām ir centrālā nozīme mūsu sabiedrībā informācijas un plurālisma, kā arī tiesību, brīvību un garantiju sekmēšanai, kas nepārprotami veicina labāk informētas un līdzdarbojošas sabiedrības veidošanu. Tādēļ ir ārkārtīgi svarīgi nodrošināt, lai šiem pakalpojumiem tiktu nodrošināta finansiāla un redakcionāla neatkarība un lai tie netiktu politizēti vai nepieļautu piekāpšanos ekonomisko interešu vārdā. Portugālē nesen tika ziņots par valdības iespējamu iejaukšanos ziņu veidošanas jomā, tostarp par dienas laikraksta redaktora un radio stacijas ziņu nodaļas vadītāja nomaiņu vienlaikus ar negaidītu kāda komerckanāla ziņu programmas atcelšanu un tā ģenerāldirektora nomaiņu. Ir arī bijuši vairāki gadījumi, kad ir atlaisti laikrakstu sleju autori, kas pauduši kritisku attieksmi, un iespējamie kāda uzņēmuma, kurā valdībai ir “zelta akcija”, plāni iegādāties kapitāla daļu mediju uzņēmumā, kurš ir kāda privāta kanāla īpašnieks. Ņemot to vērā, ir būtiski svarīgi piešķirt priekšroku duālai ES sistēmai, kas nodrošina neatkarību visos līmeņos un kas aizsargā vārda brīvību apraidē gan sabiedriskajā, gan privātajā sektorā, ņemot vērā, ka pēdējais nav pasargāts no politiskās iejaukšanās.

 
  
MPphoto
 
 

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. (PT) ES audiovizuālo vidi raksturo sistēma, kas tiek saukta par “duālo sistēmu”. Sabiedrisko un komerciālo raidorganizāciju līdzāspastāvēšana ir nodrošinājusi ārkārtīgi plašu programmu veidošanas spektru. Tas ir veicinājis plurālismu, kultūras un valodu daudzveidību, redakcionālo konkurenci (satura kvalitātes un dažādības ziņā) plašsaziņas līdzekļu starpā un vārda brīvību. Vēlos uzsvērt, ka dalībvalstīm ir labāk jācīnās pret digitalizācijas atšķirībām pilsētu un lauku teritorijās un jānodrošina, lai digitalizācijas rezultātā visi iedzīvotāji neatkarīgi no reģiona iegūtu vienādu piekļuvi sabiedriskajai apraidei, vienlaikus piedāvājot pievilcīgu, labas kvalitātes saturu, lai ieinteresētu tos jauniešus, kuri izmanto plašsaziņas līdzekļus.

 
  
MPphoto
 
 

  Cătălin Sorin Ivan (S&D), rakstiski. – (RO) Galvenais vēstījums, ko vēlamies paust šajā ziņojumā ir šāds: mums ir jāsaglabā sabiedriskās apraides neatkarība. Ziņojuma projektam pievienotajā papildinājumā pieprasījām iekļaut, ka sabiedrisko raidorganizāciju valdes locekļi ir jāieceļ, pamatojoties tikai uz viņu kompetenci, nevis uz politiskajām interesēm.

Turklāt esam centušies pēc iespējas skaidrāk paust savu vēlmi atbalstīt ne tikai sabiedriskās raidstacijas ar augstas kvalitātes, pievilcīgu saturu, bet arī integrēt jaunas platformas, ņemot vērā jaunākās tehnoloģijas. Viena no mūsu prasībām bija saistīta ar investīcijām sabiedriskajā apraidē, bez kurām nav iespējama augsta līmeņa darbība.

 
  
MPphoto
 
 

  Timothy Kirkhope (ECR), Britu Konservatīvo delegācijas vārdā, rakstiski. – Britu Konservatīvo delegācija atbalstīja šo ziņojumu, jo tajā tiek atzīts, ka saskaņā ar Amsterdamas līguma protokolu tikai un vienīgi dalībvalstu kompetencē ir noteikt sabiedriskās apraides pilnvaras un nodrošināt finansējumu sabiedriskajām raidorganizācijām. AK tas ir svarīgi tādēļ, ka BBC tiek finansēts saskaņā ar unikālu metodi, un mēs atzinīgi novērtējam šo apliecinājumu, ka Eiropas Parlaments necentīsies iejaukties AK izmantotajās BBC finansēšanas metodēs.

Ziņojumā bija ietverti divi jautājumi, ko AK delegācija nevar tajā atbalstīt, — aicinājums meklētājprogrammām un interneta pakalpojumu sniedzējiem nodrošināt naudas līdzekļus satura radīšanai internetā un aicinājums Eiropas Audiovizuālajai observatorijai apkopot datus par dalībvalstu sabiedriskajām raidorganizācijām. Tādēļ AK delegācija pieprasīja atsevišķu balsojumu par šiem punktiem un balsoja pret tiem. Tomēr kopumā ziņojums liecina par līdzsvarotu pieeju šai tēmai, un tādēļ Britu Konservatīvo delegācija atbalstīja šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (S&D), rakstiski. – Atzinīgi novērtēju šo rezolūciju, kurā tiek atkārtoti apliecināta Parlamenta uzticība duālajai apraides sistēmai, kurā privātajām un sabiedriskajām raidorganizācijām katrai ir savi atbilstoši uzdevumi neatkarīgi no politiskā un ekonomiskā spiediena, un tiek aicināts nodrošināt piekļuvi augstākā līmeņa apraidei neatkarīgi no patērētāju un lietotāju maksātspējas.

 
  
MPphoto
 
 

  Jean-Luc Mélenchon (GUE/NGL), rakstiski. (FR) Šajā plenārsēžu zālē diezgan reti var vērot sabiedrisko pakalpojumu aizstāvību. Lai gan rezervēti izturos pret ideju, ka duālā sistēma noteikti veicina plurālismu plašsaziņas līdzekļos, un lai gan, manuprāt, ir neiespējami nošķirt privātos plašsaziņas līdzekļus un finansiālos apsvērumus, vēlos uzslavēt ziņojumu, kurā tiek aizstāvēta sabiedriskās apraides saglabāšana. Neatkarīgā sabiedrība spēj kontrolēt tikai sabiedrisko apraidi un nodrošināt ikvienam piekļuvi plurālistiskai augstas kvalitātes informācijai, ko nevar teikt par pašreizējo situāciju Francijā vai vairākās valstīs, kurās valda oligarhi.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. (PT) Ikviens no mums zināmā mērā ir novērojis politisku iejaukšanos sabiedriskā un privātā sektora raidorganizāciju pakalpojumu sniegšanā visā ES. Vēl nesen Portugālē bija vairākas interesantas situācijas, kad tika apturēta ziņu programmu darbība un bez jebkāda ticama iemesla tika nomainīti ziņu redaktori un televīzijas raidkanālu direktori, radot aizdomas, ka tas notiek pēc politiska pasūtījuma.

Lai gan ir jāapzinās, ka sabiedriskā apraide ir daudz lielākā mērā pakļauta šādam spiedienam, arī privātais sektors nav no tā pasargāts, jo tā ieņēmumi bieži vien ir atkarīgi no reklāmas laukuma un laika pārdošanas sabiedriskajam sektoram. Sabiedrībai ir tiesības uz tādu sabiedriskā vai privātā sektora apraidi, kas ir neatkarīga un ievēro objektīvu pieeju jebkuram saturam. Ņemot to vērā, esmu pārliecināts, ka Eiropas duālajai sistēmai būs noteicoša nozīme demokrātijas un vārda brīvības veicināšanā un plurālisma, kā arī kultūras un valodu dažādības saglabāšanā un sekmēšanā.

 
  
MPphoto
 
 

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. – (DE) Informācija ir zelta vērta. Lai sniegtu iedzīvotājiem objektīvu informāciju un izpildītu sabiedrības izglītošanas uzdevumu, televīzijas un plašsaziņas līdzekļu jomā darbojas sabiedriskās raidorganizācijas. Par augstas kvalitātes programmu pārraidīšanu šīm raidorganizācijām ir tiesības saņemt finansējumu no maksas par apraidi. Apraide ir galvenais pilsoņiem pieejamās informācijas avots. Dažas sabiedriskās raidorganizācijas ir diezgan veiksmīgi mainījušas savas programmas privāto raidorganizāciju radītās konkurences rezultātā. Vislabākais piemērs tam ir Britu raidorganizācija BBC. Citas raidorganizācijas, piemēram, Austrijas ORF, ne tikai cieš zaudējumus skatītāju skaita samazināšanās rezultātā, bet partiju politiskās ietekmes dēļ tās arī līdz galam nespēj izpildīt prasību būt taisnīgām un objektīvām. Turklāt privātās raidorganizācijas ir sākušas debates par to, vai maksa par apraidi faktiski vispār ir likumīga, jo arī sabiedriskās raidorganizācijas gūst peļņu no ienākumiem par reklāmu. Tā kā sistēmas struktūra un regulējuma noteikumi katrā dalībvalstī ir atšķirīgi, lēmumu par tās vienādošanu ES līmenī pieņemt nav iespējams. Tādēļ balsojumā atturējos.

 
  
MPphoto
 
 

  Justas Vincas Paleckis (S&D), rakstiski. (LT) Brīvi un neatkarīgi plašsaziņas līdzekļi ir viens no galvenajiem demokrātijas stūrakmeņiem. Balsoju par šo ziņojumu, jo piekrītu viedoklim, ka tādas sabiedriskās raidorganizācijas, kuru darbību neiegrožo politiskais spiediens un komerciālas intereses, ir īpaši svarīga šīs sistēmas daļa. Tomēr pašreizējās tendences nav iepriecinošas. Dažās valstīs sabiedriskās raidorganizācijas sastopas ar pieaugošu politisko spiedienu un raidorganizāciju finansēšana kļūst atkarīga no tās politiskās partijas labās gribas, kas ir pie varas. Citur savukārt pieaug uzņēmējdarbības struktūru ietekme uz raidorganizācijām. Piekrītu viedoklim, ka kultūra un plašsaziņas līdzekļi vienmēr ietilps dalībvalstu kompetencē. Tomēr uzskatu, ka arī ES iestādēm var būt būtiska nozīme. Tās var palīdzēt apmaiņā ar paraugprakses piemēriem un dažos gadījumos arī publiskot un nosodīt nelikumīgu rīcību. Ekonomikas krīzes laikā sabiedriskajām raidorganizācijām ir labāk jāizmanto iespēja saņemt aizdevumus ar atvieglotiem nosacījumiem no Eiropas Investīciju bankas, ar kuru palīdzību tās varētu modernizēt savu infrastruktūru un palielināt sabiedrisko raidorganizāciju līmeni, palīdzot tām pielāgoties 21. gadsimta izaicinājumiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Alfredo Pallone (PPE), rakstiski. (IT) Balsoju par Belet kunga ziņojumu par sabiedrisko apraidi. Eiropa pašlaik ir nonākusi digitalizācijas laikmetā, un iestādēm ir jāgarantē duālās sistēmas līdzsvars, kas ir izveidojies starp privātā sektora un sabiedriskā sektora raidorganizācijām. Visas sistēmas pamatā ir jābūt klausītāju skaitam tām radio un televīzijas raidorganizācijām, kas kopumā spēj ietekmēt sabiedrisko domu. Būtiski svarīgi ir pielāgot ES finansējumu dalībvalstu sabiedrisko raidorganizāciju sistēmai, jo tās ir tieši saistītas ar demokrātiskajām, sociālajām un kultūras vajadzību saglabāt plurālismu plašsaziņas līdzekļos un nodrošināt daudzveidīgu informāciju un vārda brīvību. Tā kā šī tēma ietilpst atsevišķo dalībvalstu atbildīgo iestāžu kompetencē, ES cer, ka sabiedriskajām raidorganizācijām tiks piešķirti lielāki stimuli, lai atjaunotu apraidi, kas daudzās valstīs cieš no politikas un informācijas kontroles sloga, un lai novērstu nesamērīgo privātā sektora konkurenci, kas dažos gadījumos ir negodīga.

 
  
MPphoto
 
 

  Georgios Papanikolaou (PPE), rakstiski. (EL) Plurālismu plašsaziņas līdzekļos ir iespējams aizsargāt, tikai nodrošinot, ka privātie un sabiedriskie mediji var pastāvēt līdzās, neradot šķēršļus un nediskriminējot viens otru. Tomēr lai šo mērķi sasniegtu, jāizpilda divi priekšnosacījumi. Pirmkārt, mums jānodrošina tas, lai gan sabiedriskie, gan privātie plašsaziņas līdzekļi atbilstu digitalizācijas laikmeta prasībām, modernizējot savus pakalpojumus, nepalielinot — tas ir svarīgi — izmaksas patērētājiem, un otrkārt, lai jaunajā digitālajā laikmetā tiktu aizsargāta dzīvotspējīga vide radio un televīzijas līdzāspastāvēšanai ar citiem informācijas avotiem, piemēram, žurnāliem un laikrakstiem, jo īpaši pašlaik, kad prese visā Eiropā piedzīvo pilnīgu ekonomisko lejupslīdi. Citiem vārdiem sakot, dalībvalstīm ir nepieciešams atbilstošs finansējums un valsts plānošana.

ES var un tai ir jāparāda, ka tā atbalsta šos parametrus gan ar finansējuma palīdzību, piemēram, no Investīciju fonda plašsaziņas līdzekļu digitalizācijai, gan koordinējot radio un televīzijas digitalizācijas paraugprakses apmaiņu starp dalībvalstīm. Manuprāt, konkrēti šajā ziņojumā šie aspekti ir pietiekami uzsvērti, un tādēļ balsoju par to.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. (PT) Balsoju par rezolūciju par sabiedrisko apraidi digitalizācijas laikmetā — duālās sistēmas nākotni —, jo uzskatu, ka, nosakot sabiedriskās televīzijas nozīmi multivides sabiedrībā, ir jāņem vērā plašsaziņas līdzekļu koncentrētība un plurālisms Eiropas Savienībā, plašsaziņas līdzekļu zināšanas digitalizētajā pasaulē, plašsaziņas līdzekļu piedāvātā satura daudzveidība un sabiedriskās apraides neatkarības garantēšana informācijas sabiedrībā.

Faktiski duālā apraides sistēma, kurā privātajiem un sabiedriskajiem plašsaziņas līdzekļiem ir savi attiecīgie uzdevumi neatkarīgi no politiskā un ekonomiskā spiediena, ir būtiski svarīga piekļuves nodrošināšanai augstākā līmeņa apraidei un pašas demokrātijas veicināšanai. Gan sabiedriskajai, gan privātajai apraidei ir izšķiroša nozīme Eiropas audiovizuālo darbu radīšanā, kultūras daudzveidības un identitātes veidošanā, informācijas sniegšanā, plurālismā, sociālajā kohēzijā, pamatbrīvību ievērošanas veicināšanā un demokrātijas funkcionēšanā.

Atbalstu sniegtos ieteikumus, jo īpaši uzsverot iniciatīvu par paraugprakses apmaiņu starp dalībvalstīm un valsts plašsaziņas līdzekļu regulatoru lielāku sadarbību Eiropas Regulatīvo iestāžu platformā (EPRA).

 
  
MPphoto
 
 

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. (PT) Manuprāt, ES ir būtiski svarīgi apvienot dažādos plašsaziņas līdzekļu jomas dalībniekus un ieinteresētās personas, cenšoties radīt veselīgu un dzīvotspējīgu nozari. Straujo pārmaiņu rezultātā plašsaziņas līdzekļu jomā, jo īpaši digitālo plašsaziņas līdzekļu vidē, būs jāatrod jauni risinājumi, un nenovēršami tiks radīta definīcija terminam “jaunu plašsaziņas līdzekļu ekoloģija”.

 
  
MPphoto
 
 

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. (ES) Apraide ir īpaša nozare. Tā ietekmē sabiedrības vērtības un viedokļus un joprojām ir galvenais informācijas avots lielākajai daļai ES pilsoņu. Tādēļ tai ir īpaša nozīme pamatvērtību un demokrātijas, tostarp sociālās kohēzijas, aizsargāšanā un veicināšanā. Kā norādīts Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvā, ES audiovizuālajai videi ir raksturīga tā sauktā “duālā sistēma”. Sabiedriskās un komerciālā apraides līdzāspastāvēšana ir nodrošinājusi ārkārtīgi plašu programmu veidošanas spektru. Tā arī veicina plurālismu, kultūras un valodu daudzveidību, redakcionālo konkurenci (satura kvalitātes un dažādības ziņā) un vārda brīvību plašsaziņas līdzekļos. Tas ir daļēji panākts, pateicoties stabilai, dzīvotspējīgai sabiedriskajai apraidei ar pietiekamu finansējumu. Duālā sistēmā, kas teicami darbojas, sabiedriskās raidorganizācijas spēj paaugstināt līmeni šajā tirgū.

 
  
MPphoto
 
 

  Marie-Thérèse Sanchez-Schmid (PPE), rakstiski. (FR) Apraide pašlaik atrodas tehnoloģiskā apvērsuma procesā — plašsaziņas līdzekļu satura digitalizācija un tā pieejamība, pateicoties internetam, ir radījusi revolūciju apraides vidē. Divdesmitā gadsimta septiņdesmitajos gados komerciālie un privātie uzņēmumi cīnījās par savas frekvences iegūšanu apraidē ar valstu monopoliem. Pašlaik lielais skaits piekļuves iespēju plašsaziņas līdzekļu saturam, kas ir pieejamas patērētājiem, nozīmē, ka mums jānosaka nepieciešamais līdzsvars starp sabiedriskajām un privātajām raidorganizācijām. Kas šajā ziņojumā tiek aizstāvēts? Īpaša uzmanība jāvelta sabiedriskajai apraidei, ņemot vērā plašsaziņas līdzekļu īpašumtiesību koncentrētību un komerciālo konkurenci, ja bez politiskas iejaukšanās tajā ir jāveicina sabiedriskās vides saglabāšana, kas nodrošina augstas kvalitātes programmas un objektīvu informāciju. Mēs aicinām dalībvalstis nodrošināt pietiekamus resursus sabiedriskās apraides digitalizācijai un, kas vissvarīgākais, cīnīties pret bīstamajām digitalizācijas atšķirībām.

Neatkarīgi no tā, vai tas dzīvo laukos vai pilsētā un vai tas ir nabadzīgs vai turīgs, katram ir jābūt vienādai un augstas kvalitātes piekļuvei sabiedriskajai apraidei. Visbeidzot ieņēmumu nevienlīdzības ziņā starp tādiem gigantiem kā “Google” un tajā reģistrētajām vietnēm, mums ir jādomā par to, kā meklētājprogrammas var sniegt lielāku ieguldījumu satura radīšanas finansēšanā.

 
  
  

Rezolūcijas priekšlikums (B7-0624/2010)

 
  
MPphoto
 
 

  Sophie Auconie (PPE), rakstiski. (FR) Apvienoto Nāciju Organizācijas Rezolūcija Nr. 1325 par sievietēm, mieru un drošību nav pirmā rezolūcija, ko Padome savulaik pieņēma šajā jomā. Tomēr tā ir jāuzskata par novatorisku soli integrētas pieejas dzimumu līdztiesībai ieviešanā, jo pašlaik sievietes tiek iesaistītas arī drošības un miera uzturēšanas operācijās. Lai atzīmētu šā teksta pieņemšanas desmito gadadienu, kas sakrīt ar Starptautisko dienu vardarbības pret sievietēm izskaušanai, mani kolēģi deputāti un es esam centušies paust Eiropas Parlamenta apņemšanos veicināt šajā rezolūcijā izvirzīto mērķu izpildi, galvenokārt ar Eiropas Savienības īstenoto pasākumu palīdzību. Izmantojot ES kopējo drošības un aizsardzības politiku, jauno Eiropas Ārējās darbības dienestu un sadarbībā ar citām starptautiskām stratēģiskām sadarbības iestādēm, vēlamies uzlabot sieviešu stāvokli nopietnu konfliktu skartajos reģionos.

 
  
MPphoto
 
 

  Vilija Blinkevičiūtė (S&D), rakstiski. (LT) Balsoju par šo rezolūciju, jo, iesaistot sievietes miera uzturēšanas misijās un bruņoto konfliktu laikā, ir jāpievērš liela uzmanība sieviešu drošībai. Vēlos uzsvērt, ka pašlaik ir jāveic ES cilvēktiesību politikas pārskatīšana saistībā ar visaptverošas valsts stratēģijas izstrādi cilvēktiesību jomā un ar ES pamatnostādņu novērtējumu attiecībā uz vardarbību pret sievietēm un meitenēm, un to ES pamatnostādņu novērtējumu, kas saistītas ar bērniem un bruņoto konfliktu, kā arī ar jebkādas diskriminācijas apkarošanu pret tiem. Jānorāda, ka izvarošana un seksuāla verdzība, ja tā tiek praktizēta plašā mērogā un sistemātiski, ir atzīta Ženēvas Konvencijā par noziegumu pret cilvēci un kara noziegumu.

Turklāt izvarošana tagad ir atzīta par genocīda nozieguma daļu, kad tā pastrādāta, lai pilnīgi vai daļēji iznīcināt konkrētu cilvēku grupu. Tādēļ ES ir jāveic konkrēti pasākumi, lai izbeigtu to noziedznieku nesodāmību, kuri vainojami seksuālas vardarbības noziegumos pret sievietēm un bērniem. Turklāt ir jāizstrādā rīcības kodekss ES personālam, kas strādā militārās un civilās misijās, nosakot seksuālu ekspluatāciju par neattaisnojamu un noziedzīgu uzvedību.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. (PT) Sievietes, miers un drošība ir jomas, kurām jāvelta vislielākā uzmanība. ANO Drošības padomes Rezolūcijas Nr. 1325 desmitā gadadiena ir iespēja panākt progresu šajās jomās, tāpat kā visas pašlaik notiekošās ES politikas jomu pārskatīšanas procedūras, jo īpaši cilvēktiesību un vardarbības pret sievietēm apkarošanas, bērnu izmantošanas bruņotos konfliktos un jebkādas diskriminācijas apkarošanas politikas jomā. Turklāt vēl viens aspekts, ko šajā ziņojumā vērtēju kā būtisku, ir fakts, ka tajā tiek aicināts atbalstīt sieviešu piedalīšanos samierināšanas procesos, miera veidošanā un konfliktu novēršanā, un tas ir vēl viens iemesls, kādēļ balsoju par šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  David Casa (PPE), rakstiski. – Attieksme pret sievietēm un bērniem un viņu drošība bruņota konflikta rajonos visā ES teritorijā rada arvien lielākas bažas. Ir būtiski svarīgi, lai tiktu darīts viss iespējamais, lai mazinātu šāda stāvokļa radītās negatīvās sekas attiecīgajos reģionos. Tieši tādēļ esmu izlēmis atbalstīt šo rezolūcijas priekšlikumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Nikolaos Chountis (GUE/NGL), rakstiski. (EL) Balsoju pret kopīgās rezolūcijas priekšlikumu par desmito gadadienu ANO Drošības padomes Rezolūcijai Nr. 1325 par sievietēm, mieru un drošību, jo tajā ir pausts izkropļots uzskats par dzimumu vienlīdzību. Manuprāt, vienlīdzība netiek panākta, iesaistot sievietes militārās organizācijās vai starptautiskajos policijas spēkos. Tāpat arī sieviešu drošība ANO Rezolūcijas Nr. 1325 izpratnē ir aizsargāta ar pastāvīgām darbavietām, kas paredzētas, lai novērstu konfliktus, izmantojot civilizētus un mierīgus līdzekļus, nevis ar militāras iejaukšanās palīdzību. Šī rezolūcija tieši pretēji aicina iesaistīt vairāk sieviešu policijā un militārās misijās un ES iesaistīt vairāk sieviešu policijas amatos un militārajās KDAP misijās. Vēl viens iemesls, kādēļ balsoju pret šo rezolūciju, bija tāds, ka Eiropas Apvienotās kreiso un Ziemeļvalstu Zaļo kreiso spēku konfederālās grupas iesniegtie grozījumi, ar kuriem šie aicinājumi tiek dzēsti un kuros tiek aicināts iesaistīt vairāk sieviešu EUPOL un EUSEC misijās un nodrošināt sieviešu spēcīgāku pārstāvniecību Kongo Demokrātiskajā Republikā, tika noraidīti.

 
  
MPphoto
 
 

  Carlos Coelho (PPE) , rakstiski. (PT) Pašlaik atzīmējam desmito gadadienu šai pirmajai ANO rezolūcijai par unikālo un nesamērīgo bruņotā konflikta ietekmi uz sievietēm. Ceru, ka ES lietderīgi izmantos šo iespēju, lai nosūtītu stingru politisko signālu un stiprinātu tā īstenošanas centienus, vai nu izmantojot politiskas pamatnostādnes, vai arī palielinot finanšu resursus. Ceru arī, ka pašlaik notiekošās ES cilvēktiesību politikas pārskatīšanas rezultātā tiks izstrādāta konsekventa stratēģija cilvēktiesību jomā, kā arī veikts ES pamatnostādņu novērtējums pret sievietēm un bērniem vērstas vardarbības jomā un attiecībā uz stāvokli bruņotos konfliktos, lai apkarotu jebkādu vardarbību un diskrimināciju.

Manuprāt, Eiropas Ārējās darbības dienesta izveide veicinās labāku šo rezolūciju īstenošanu, bet vienlaikus tam arī jāuzsver ES nozīme šajā jomā. Vēlos apsveikt tās desmit dalībvalstis, tostarp Portugāli, kas jau ir pieņēmušas valsts rīcības plānu šīs rezolūcijas īstenošanai, un ceru, ka pārējās dalībvalstis pēc iespējas ātrāk sekos viņu piemēram.

 
  
MPphoto
 
 

  Lara Comi (PPE), rakstiski. (IT) Manuprāt, ir pārsteidzoši, ka Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padome pirmo reizi ieinteresējās par šo sieviešu situāciju tikai pirms desmit gadiem. Tomēr pašlaik mums jāizvērtē sasniegtie rezultāti un jāturpina darboties tajā pašā virzienā. Eiropas Savienība ir pietiekami iejūtīga, lai izskatītu šādus jautājumus. Ir pienācis laiks iet soli tālāk un atzīt, ka vidēji sievietes cieš no dažādām traumām un arī izdzīvo atsevišķas situācijas un pārdzīvo noteiktus ierobežojumus spēcīgāk nekā vīrieši. Tādēļ pilnīgi atbalstu šo ziņojumu, jo ikvienam, kurš cenšas ieviest mieru konfliktu skartajos reģionos, vispirms šis miers jāatrod pašam personiski. Tādēļ mērķa dažādošana ir vislabākais veids, kā efektīvāk izmantot resursus, jo īpaši tad, ja rezultāts ir sievietes sirsnīgais un graciozais smaids.

 
  
MPphoto
 
 

  Corina Creţu (S&D), rakstiski. (RO) Diemžēl visi neatlaidīgie centieni — rezolūcijas un valstu un starptautiskie plāni sieviešu aizsardzības līmeņa uzlabošanai konfliktu skartajos reģionos — ir izrādījušies nesekmīgi, lai izskaustu šā barbariskā ieroča, kas bieži tiek izmantots modernajā karadarbībā, proti, seksuālās vardarbības, izmantošanu. Tieši pretēji, nesodāmība ir radījusi apstākļus, kas veicina šīs mūsu vērtībām diametrāli pretējas prakses izplatīšanos.

Esmu vairākkārt kopā ar citiem uzstājusies pret noziedznieku pastrādātajiem masveida izvarošanas aktiem Kongo, Libērijā un citos konfliktu skartajos reģionos, jo īpaši Āfrikā. Visnopietnākā problēma ir tāda, ka tiek ziņots par incidentiem, kuri pastrādāti akmens sviediena attālumā no ANO miera uzturēšanas spēku bāzēm. Tūkstošiem sieviešu, kas kļuvušas par seksuālās izmantošanas un vardarbības upuriem, ir nolemtas, lai nākotnē nestu sabiedrības nosodījuma un briesmīgu slimību, piemēram, HIV, nastu. Eiropas Savienībai ir jāveic stingrāki pasākumi cīņai pret šiem nopietnajiem cilvēktiesību pārkāpumiem, lai ANO rezolūcija būtu kas vairāk nekā tikai papīra gabals.

Starptautiskajā dienā vardarbības apkarošanai pret sievietēm, kuru atzīmējam 25. novembrī, mums ir arī jāatgādina par to, ka sievietes ir upuri vardarbībai ģimenē, kas notiek satraucoši bieži, izvarošanas laulībā, seksuālās uzmākšanās un cilvēku tirdzniecības upuri.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Iedomājoties bruņotu konfliktu un vistradicionālākās kara ainas, kā galvenos upurus iztēlojamies vīriešus. Tomēr diemžēl fakti rāda, ka visur pasaulē, kur norit bruņots konflikts un tiek apdraudēts miers, sievietes un bērni bieži vien ir pirmie un visdaudzskaitlīgākie, lai gan klusējoši, upuri. Sievietes sastopas ar neskaitāmiem draudiem vai nu barbarisku tradīciju ievērošanas rezultātā, ar kurām tiek pārkāptas viņu tiesības kara un konflikta apstākļos, vai arī nabadzības un sociālās atstumtības apstākļos. Tādēļ ir būtiski svarīgi, lai Eiropa neaizmirstu par sievietēm, kuras katru dienu cieš, jo tiek pārkāptas viņu pamattiesības, piemēram, uz dzīvību un fizisko labklājību, par sievietēm, kuras ir notiesātas uz nāvi, nomētājot ar akmeņiem, sievietēm, kurām ir liegta piekļuve izglītībai, sievietēm, kuras ir spiestas bēgt un dzīvot kā bēgles, lai izmantotu brīvību, kas mums visiem ir nodrošināta Pamattiesību hartā, un sievietēm, kuras tiek diskriminētas tikai dzimuma dēļ. Būtībā ir svarīgi, lai Eiropa neaizmirstu vai neuzgrieztu muguru sievietēm, kurām vēl netiek nodrošināta brīvības un cerību pilna nākotne.

 
  
MPphoto
 
 

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. (PT) Vardarbība pret sievietēm konfliktu skartajos reģionos bieži vien ir turpinājums tai pašai, uz dzimumu pamatotai diskriminācijai, kas diemžēl vēl pastāv miera laikā. Balsoju par šo ziņojumu, jo piekrītu nepieciešamībai piešķirt finanšu un cilvēkresursus, lai nodrošinātu sieviešu iesaistīšanu un īstenotu integrētu pieeju dzimumu līdztiesībai ārpolitikas un drošības politikas jomā. Vēlos uzsvērt nepieciešamību izstrādāt atbilstošu sabiedrisko sūdzību iesniegšanas kārtību saistībā ar kopējās drošības un aizsardzības politikas (KDAP) misiju, lai veicinātu vardarbības, jo īpaši seksuālas un uz dzimumu pamatotas vardarbības, nosodīšanu, un aicināt Augsto pārstāvi un Komisijas priekšsēdētāja vietnieci iekļaut sešu mēnešu KDAP novērtējumā sīkāku ziņojumu par sievietēm, mieru un drošību.

 
  
MPphoto
 
 

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Balsojām pret šo rezolūciju, jo uzskatām, ka nepietiek tikai ar dzimumu perspektīvas iekļaušanu civilajās un militārajās misijās. Problēma, kas ir saistīta ar diskrimināciju pret sievietēm, netiks atrisināta, un arī karš nekļūs taisnīgāks, iesaistot vairāk sieviešu militārajās misijās intervencei karos un okupācijas režīmos, piemēram, Irākā un Afganistānā. Realitāte parāda, ka tas tā nenotiek.

Uzskatām, ka militārā intervence nepalīdz aizsargāt sieviešu tiesības, bet drīzāk gan pastiprina šo tiesību pārkāpumus. Tikai konfliktu novēršanas un civilo pasākumu īstenošanas rezultātā konflikta situācijās ir iespējams izpildīt ANO Drošības padomes Rezolūcijā Nr. 1325 sniegto solījumu.

Tādēļ esam vīlušies, ka netika pieņemti ierosinātie grozījumi, ko mēs iesniedzām.

 
  
MPphoto
 
 

  Giovanni La Via (PPE), rakstiski. (IT) Šodien ir 25. novembris, Starptautiskā diena vardarbības pret sievietēm izskaušanai. Ar šodienas balsojumu par kopīgās rezolūcijas priekšlikumu par desmito gadadienu ANO Drošības padomes Rezolūcijai Nr. 2325 (2000. gads) par sievietēm, mieru un drošību vēlamies redzamā veidā pierādīt mūsu kā deputātu, bet galvenokārt kā Eiropas pilsoņu apņemšanos. Ir tikai taisnīgi, ka mēs atzīmējam šo desmito gadadienu, lai neaizmirstu, ka 80 % no visiem kara upuriem ir civiliedzīvotāji, galvenokārt sievietes un bērni. Pamattiesību tēmai un plašākai to aizsardzībai vienmēr jābūt Eiropas debašu centrā, lai mēs varētu izstrādāt kopēju un efektīvu stratēģiju gan sieviešu, gan bērnu aizsardzībai. Arvien biežāk esam liecinieki vardarbības aktiem, kas tiek pastrādāti pret šo iedzīvotāju daļu, bet, cenšoties nodrošināt, ka šo noziegumu pastrādātāji tiek personiski saukti pie atbildības pēc tiesu iestāžu iejaukšanās, mums ir arī jāīsteno daži būtiski nosacījumi, lai nodrošinātu, ka šis fenomens iespēju robežās tiek izskausts, lai ar novērstu konfliktus un ieguldītu finanses to reģionu atjaunošanā, kurus tie ir skāruši.

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (S&D), rakstiski. – Balsoju par šo rezolūciju, kurā ir prasīts piešķirt īpašus un nozīmīga apjoma finanšu resursus, cilvēkresursus un organizatoriskus resursus, lai veicinātu sieviešu līdzdalību un integrētas pieejas dzimumu līdztiesībai ieviešanu ārpolitikā un drošības politikā; prasīts, lai policijā, militārajās struktūrās, tieslietu un tiesiskuma nodrošināšanas misijās, kā arī miera nodrošināšanas operācijās tiktu iesaistīts lielāks skaits sieviešu; ES dalībvalstis aicinātas aktīvi veicināt sieviešu līdzdalību divpusējās un daudzpusējās valstu attiecībās un organizācijās ārpus ES.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. (PT) Lai gan atzīmējam desmito gadadienu ANO Drošības padomes Rezolūcijai Nr. 1325 par sievietēm, mieru un drošību, šajā jomā vēl ir daudz darāmā, jo īpaši jautājumā par vardarbību pret sievietēm, ES pamatnostādnēm par bērnu izmantošanu bruņotos konfliktos un jebkādas diskriminācijas apkarošanu pret tiem. Ir pienācis laiks mums visiem apvienot spēkus un nodrošināt šo mērķu īstenošanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Willy Meyer (GUE/NGL), rakstiski. (ES) Lai gan piekrītu daudziem šajā rezolūcijā ietvertajiem aspektiem, jo īpaši nepieciešamībai pievērst mūsu centienus dzimumu vienlīdzības attīstībai sadarbības jomā, balsoju pret to, jo nepiekrītu policistu vai militāro personu — vīriešu vai sieviešu — skaita palielināšanai, jo tādā veidā tiek atbalstīts ES militarizācijas vilnis. Rezolūcija “uzsver, cik svarīgi, lai ES policijas amatos un KDAP misijās tiktu iecelts vairāk sieviešu”, kas ir pretstatā manas grupas īstenotajam kopējās drošības un aizsardzības politikas demilitarizēšanas atbalstam. Turklāt tajā konstanti tiek sniegta atsauce uz Eiropas Ārējās darbības dienestu, kuram es vairākkārt esmu oponējis, jo tas ir vēl viens solis Eiropas ārpolitikas militarizēšanas virzienā.

 
  
MPphoto
 
 

  Louis Michel (ALDE), rakstiski. (FR) Lai gan 2000. gada 31. oktobra Rezolūcija Nr. 1325 rāda, ka ANO dalībvalstis ir aptvērušas bruņoto konfliktu ietekmi uz sievietēm, vardarbību, ko tās izcieš karos, un svarīgo nozīmi, kāda tām varētu būt konfliktu novēršanā un atrisināšanā, desmitā rezolūcijas pieņemšanas gadadiena, kuru šodien atzīmējam, ir arī izdevība novērtēt pašreizējo situāciju. Šajā ziņā varam citēt Rezolūciju Nr. 1820 (2008. gads) un Nr. 1888 (2009. gads), kurā pirmo reizi ir skaidri atzīta seksuālās vardarbības kā kara taktikas izmantošana — rīcība, kas mudina veikt noteiktus politiskos un drošības atbildes pasākumus.

Varam pieminēt arī Wallström kundzes iecelšanu Īpašās pārstāves amatā jautājumos par “seksuālo vardarbību pret sievietēm un meitenēm bruņotos konfliktos”. Šī nopietnā problēma liek mums visiem tai veltīt pilnu uzmanību. Tādēļ kā APA līdzpriekšsēdētājs es personīgi vēlējos, lai viņa būtu mūsu debašu centrālā persona ĀKK un ES valstu apvienotās parlamentārās asamblejas plenārsēdes laikā, kas 2. decembrī tiks noturēta Kinshasā.

 
  
MPphoto
 
 

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. – (DE) Sievietes joprojām tiek diskriminētas daudzās pasaules valstīs. Vardarbība pret sievietēm ir aktuāls jautājums, un tas kļūst īpaši dramatisks konfliktu situācijās. Pētījumi rāda, ka sievietes krīžu skartajos reģionos, kur norisinās militāri konflikti, bieži tiek izvarotas un pakļautas seksuālai verdzībai. Pret sievietēm vērstas seksuālās vardarbības kā noziegumu pret cilvēci sodīšanai jākļūst par primāro uzdevumu, tostarp arī karu plosītajos pasaules reģionos. Galu galā — un par to atbildība jāuzņemas arī Rietumvalstīm — seksuālā izmantošana jebkurā gadījumā ir neattaisnojama un krimināla uzvedība. Ziņojumā ir skarti svarīgi jautājumi, un tādēļ es balsoju par to.

 
  
MPphoto
 
 

  Alfredo Pallone (PPE), rakstiski. (IT) Vardarbība pret sievietēm konfliktu skartajos reģionos bieži vien ir tikai turpinājums diskriminācijai, pamatojoties uz dzimumu; un, ņemot arī vērā, ka šogad Starptautiskā diena vardarbības pret sievietēm izskaušanai sakrīt ar desmito gadadienu ANO Drošības padomes Rezolūcijai Nr. 1325, tad šī diena var un tai ir jākļūst par sākumu atjaunotai, aktīvākai rīcībai šīs rezolūcijas īstenošanā, ko nav iespējams panākt bez politiskas vadības visaugstākajā līmenī un lielākiem resursiem. Manuprāt, šī problēma ir pienācīgi jārisina pašreiz notiekošajā ES cilvēktiesību politikas pārskatā, piešķirot īpašus un nozīmīga apjoma finanšu resursus, cilvēkresursus un organizatoriskus resursus, lai veicinātu sieviešu līdzdalību un integrētas pieejas dzimumu līdztiesībai ieviešanu. Uzskatu šo gadījumu par sākuma punktu mērķtiecīgai rīcībai, kas vērsta uz sieviešu iesaistīšanas veicināšanu, uzlabošanu un pilnveidošanu. Jautājumam par sievietēm, mieru un drošību jākļūst par neatņemamu sastāvdaļu ārējo finanšu instrumentu plānošanā demokrātijas un cilvēktiesību, sadarbības un attīstības jomā starp tautām.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. (PT) Ir pagājuši desmit gadi, kopš tika pieņemta ANO Drošības padomes (ANO DP) Rezolūcija Nr. 1325 (2000. gads) un Nr. 1820 (2008. gads) par sievietēm, mieru un drošību un ANO DP Rezolūcija Nr. 1888 (2009. gads) par seksuālo vardarbību pret sievietēm un bērniem bruņotu konfliktu situācijās. Šajās rezolūcijās ir uzsvērts visu valstu pienākums izbeigt nesodāmību un tiesāt tos, kas ir atbildīgi par noziegumiem pret cilvēci un kara noziegumiem, tostarp ar seksuālās vardarbības aktiem saistītos un citus noziegumus pret sievietēm un meitenēm.

Desmit gadi ir pagājuši kopš iepriekš minēto rezolūciju pieņemšanas, un, kā ir norādīts rezolūcijā, par kuru balsoju, šajā jomā joprojām vēl ir daudz darāmā. Starptautiskā diena vardarbības pret sievietēm izskaušanai, kas tika atzīmēta 25. novembrī, dienā, kad notika balsojums par šo rezolūciju, nav tikai vēl viena diena, bet gan trauksmes zvans par situāciju, kas joprojām turpinās. Šie jautājumi ir jārisina visaugstākajā līmenī, un tiem jābūt politiskajā dienas kārtībā, kamēr netiek izskausta šī sērga, kas nešķiro ne pēc rases, ne ticības, ne vecuma.

 
  
MPphoto
 
 

  Rovana Plumb (S&D), rakstiski. (RO) ANO Drošības padomes Rezolūcijā Nr. 1325, kas ir pieņemta 2000. gada 31. oktobrī, ir noteikts, ka vēstures gaitā sievietes nav tikušas iesaistītas nevienas nācijas miera un stabilitātes veidošanas procesā, un aicina panākt sieviešu vienlīdzīgu iesaistīšanu visos līmeņos, sākot no konfliktu novēršanas, līdz pēckonflikta atjaunošanai un miera un drošības uzturēšanai. Rezolūcijas pieņemšanas desmitgadei vajadzētu būt sākumam atjaunotai, aktīvākai rīcībai šīs rezolūcijas īstenošanā, ko nav iespējams panākt bez politiskas vadības visaugstākajā līmenī un lielākiem resursiem. ES aktīvi jāveicina pēc iespējas lielāka skaita sieviešu iecelšana vadošajos amatos, lai tās varētu koordinēt un nodrošināt ES politikas virzienu un pasākumu konsekventu īstenošanu un pārraudzīt to saistību izpildi, ko ES ir uzņēmusies.

ES ir jāizvirza vismaz piecas sievietes vadošajos amatos Eiropas Ārējās darbība dienestā un jāievēro dzimumu līdzsvars nodarbināto speciālistu ziņā. Vienlaikus EĀDD ir nepieciešama organizatoriska struktūrvienība, kas būs atbildīga par dzimumu vienlīdzības jautājumiem, ieviešot vismaz vienu pilnas slodzes amatu katrā ģeogrāfiskā sadalījuma nodaļā, un ES delegācija, kas ir uzticīga dzimumu vienlīdzības aspektiem un atbildīgi izturas pret jautājumu par sievietēm, mieru un drošību.

 
  
MPphoto
 
 

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. (PT) Ceru, ka ANO Drošības padomes Rezolūcijas Nr. 1325 desmitgadei vajadzētu būt sākumam atjaunotai, aktīvākai rīcībai šīs rezolūcijas īstenošanā, lai izpildītu saistības attiecībā uz sievietēm, mieru un drošību.

 
  
MPphoto
 
 

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. (ES) Esmu gandarīts par to, ka šī rezolūcija ir pieņemta. Tajā ir uzsvērts, ka ANO Drošības padomes Rezolūcijas Nr. 1325 (2000. gads) desmitgadei vajadzētu būt sākumam atjaunotai, aktīvākai rīcībai šīs rezolūcijas īstenošanā, ko nav iespējams panākt bez politiskas vadības visaugstākajā līmenī un lielākiem resursiem. Tajā ir visnotaļ ieteikts rūpīgi apsvērt šo jautājumu pašreiz notiekošajā ES cilvēktiesību politikas pārskatā, nosakot visaptverošu valstu cilvēktiesību stratēģiju un izvērtējot ES pamatnostādnes attiecībā uz vardarbību pret sievietēm un meitenēm, kā arī ES pamatnostādnes attiecībā uz bērniem bruņotos konfliktos un visa veida diskriminācijas pret viņiem izskaušanu; un tajā arī aicināts piešķirt īpašus un nozīmīga apjoma finanšu resursus, cilvēkresursus un organizatoriskus resursus, lai veicinātu sieviešu līdzdalību un integrētas pieejas dzimumu līdztiesībai ieviešanu ārpolitikā un drošības politikā.

 
  
MPphoto
 
 

  Charles Tannock (ECR), rakstiski. – ECR grupa pilnīgi atbalsta vienlīdzīgas tiesības un iespējas un nediskriminēšanas pēc dzimuma attiecināšanu uz visām sievietēm, kā norādīts ANO Rezolūcijā Nr. 1325, kā arī stingri aizstāv sieviešu nenovērtējamo nozīmi miera un drošības uzturēšanas jomā un nosoda barbarisko un briesmīgo attieksmi pret sievietēm un bērniem konfliktu skartajos reģionos.

Tomēr ECR grupa ir konsekventi oponējusi kvotu noteikšanai sievietēm dalībvalstu, reģionālās un starptautiskās iestādēs, kā arī Eiropas Ārējās darbības dienesta (EĀDD) izveidei.

 
  
MPphoto
 
 

  Marc Tarabella (S&D), rakstiski. (FR) Esmu ārkārtīgi gandarīts par šīs rezolūcijas pieņemšanu ANO Rezolūcijas Nr.1325 par sievietēm, mieru un drošību desmitajā gadadienā, kas turklāt sakrīt ar simbolisku datumu — 25. novembri, Starptautisko dienu vardarbības pret sievietēm izskaušanai. Vēlos uzsvērt nepieciešamību uzlabot sieviešu iesaistīšanu visās darbības jomās, jo īpaši samierināšanas, sarunu, atjaunošanas, tiesībaizsardzības un miera uzturēšanas, kā arī konfliktu novēršanas jomā. Ir būtiski svarīgi visām iesaistītajām pusēm ņemt vērā sieviešu īpašās vajadzības, un, tikai nodrošinot arvien lielāku sieviešu klātbūtni procesos uz vietas, varēsim uzlabot šo situāciju.

Turklāt, ja sievietes kļūs pamanāmākas procesos uz vietas, mēs varēsim iedzīvotājiem likt labāk apzināties nehumāno izvarošanas izmantošanu par kara ieroci un, iespējams, izbeigt nesodāmību, ko šādu vardarbību pastrādājušie noziedznieki pašlaik bauda.

Visbeidzot šī klātbūtne mums ļaus veidot savstarpējo uzticēšanos starp civilajiem konfliktu upuriem, kas lielākoties ir sievietes un bērni, un procesos uz vietas iesaistītajiem dalībniekiem.

 
  
  

Rezolūcijas priekšlikums (B7-0622/2010)

 
  
MPphoto
 
 

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. – (PT) Balsoju par šo rezolūciju, jo bišu mirstība pieaug un biškopju skaits samazinās. Tā ir problēma, kas skar lauksaimniecību un bioloģisko daudzveidību, jo 76 % no pārtikas produkcijas un 84 % no augu sugām ir atkarīgas no apputeksnēšanas. Jāatbalsta papildu izpētes veikšana, lai nodrošinātu labāku risinājumu īstenošanu un atbalstu pasākumiem bioloģiskās daudzveidības veicināšanai un klimata nenoteiktības seku mazināšanai. Darba bites mūžs ir ļoti īss un ļoti lielā mērā atkarīgs no vides pārmaiņām. Tas nozīmē arī to, ka ir ietekmēta medus ražošana, ne tikai tādēļ, ka sezonas garums un stabilitāte ir kļuvusi arvien nenoteiktāka, bet arī pieaugošā ārējo avotu, piemēram, pesticīdu izmantošanas un ērču, radītā kaitējuma dēļ. Tādēļ ir jāuzlabo pašreizējās programmas, kas tiek īstenotas jaunās kopējās lauksaimniecības politikas ietvaros, lai mēs varētu rast efektīvākus risinājums arī šajā līmenī.

 
  
MPphoto
 
 

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. (LT) 2010. gads tika pasludināts par Eiropas bioloģiskās daudzveidības gadu, lai pievērstu uzmanību bioloģiskā daudzveidības apdraudējumam visā pasaulē. Biškopības nozare, kas ir nozīmīgs nodarbinātības un ienākumu avots lauku reģionos, ir apdraudēta arī tādēļ, ka pēdējā laikā ir palielinājusies bišu mirstība un bišu slimības. Balsoju par šo rezolūciju, kurā Eiropas Parlaments aicina Komisiju finansēt noteiktus pētījumus, lai uzlabotu zināšanas un izpratni par faktoriem, kas ietekmē bišu veselību. Rezolūcijā ir ņemti vērā novērojumi, ka ģenētiski modificētie augi un ar ziedputekšņiem izplatītie toksīni var ietekmēt bišu slimības un bišu mirstību. Ņemot vērā, ka graudu, augļu un dārzeņu ražas Eiropā ir atkarīgas no apputeksnēšanas, šīs ražas un lauksaimniecība kopumā pastāv milzīgs dažādu slimību risks. Uzskatu, ka šādas nenoteiktības apstākļos, Eiropas Komisijai ir steidzami jāveic neatkarīgi pētījumi, kas palīdzētu noteikt ģenētiski modificēto augu un ar ziedputekšņiem izplatīto toksīnu ietekmi uz vidi un noteiktām sugām, un jānodrošina, lai šādi dati tiktu publiskoti.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. (PT) Bitēm ir svarīga nozīme ekoloģiskā līdzsvara radīšanā, un to bojāejai ir nopietna ietekme uz pārtikas apriti. Šajā ziņojumā ir atbalstīta nepieciešamība veicināt un uzlabot biškopības nozari, jo īpaši attiecībā uz statistikas datiem par medus ražošanas prognozēm, uzraudzības un pētniecības programmu uzlabošanu un saskaņošanu, noteikumiem par medus izcelsmes marķēšanu, biškopības programmām un atbilstošo tiesību aktu izstrādi un inovatīvu un efektīvu pasākumu cīņai ar bišu ērcēm izstrādi.

 
  
MPphoto
 
 

  Lara Comi (PPE), rakstiski. (IT) Apputeksnēšanas multiplikatora efekts, kas ir vienāds ar attiecību starp apputeksnēšanas ekonomisko vērtību un tās rezultātā saražotā medus vērtību, ekonomiskā ziņā rada ārkārtējus rezultātus.

Tādēļ laikā, kad tiek meklēta dažāda efektivitāte, šķiet, nav saprātīgi atteikties no šīs darbības nozares, kad izmaksu un ieguvumu attiecība parāda, cik muļķīgs ir šāds lēmums. Tā kā tas nav pamatojams, izmantojot ekonomiskos faktorus, bet drīzāk gan ārējos apstākļus, manuprāt, Komisijas ziņojumā ir pamatoti sniegts visu biškopībai pašreiz traucējošo faktoru salīdzinājums.

Manuprāt, šī darbības nozare ir arī jāveicina, ieviešot piespiedu izpildes pasākumus, un jebkurš zinātniskais ieguldījums šajā ziņā būs apsveicams.

 
  
MPphoto
 
 

  Vasilica Viorica Dăncilă (S&D), rakstiski. – (RO) Manuprāt, Eiropas Komisijai jāpielāgo Eiropas veterinārās politikas darbības joma un finansējums, ņemot vērā bišu un biškopības īpatnības, lai sadarbībā ar biškopju organizācijām nodrošinātu bišu slimību efektīvāku kontroli un to, ka visā Savienībā ir pieejami efektīvi un standartizēti veterinārie medikamenti.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Eiropas medus tirgū pastāv nopietnas cenu svārstības, jo 40 % no tā pašlaik ir atkarīgi no importa, kā rezultātā biškopji visā ES, tostarp Portugālē, zaudē konkurētspēju salīdzinot ar medus ražotājiem no trešām valstīm. Saskaņā ar oficiāliem statistikas datiem Portugālē ir 17 291 biškopis ar 38 203 dravām un 562 557 bišu saimēm. Produkcijas apjoms 2009. gadā sasniedza 6654 tonnas medus un 235 tonnas vaska, kas ir 1,9 % no visā ES saražotā medus — 351 000 tonnām. Bišu un biškopības darbība ir būtiski svarīga ekosistēmu saglabāšanai, augu ekoloģiskā līdzsvara radīšanai un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai, kā arī, lietojot ekonomikas terminus, tā ir darbības veids, ko Eiropā ir vērts aizsargāt un veicināt, lai tas būtu mazāk atkarīgs no importa.

 
  
MPphoto
 
 

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. (PT) Bites ir būtiski svarīgas augu apputeksnēšanai, ekoloģiskā līdzsvara uzturēšanai un kā līdzeklis bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai. Tādēļ ir žēl, ka saimju skaits samazinās, un mums ir jāiegūst zinātniskie dati, lai varētu saprast mehānismus, kas veicina šo sugu izplatīšanos, un jāizstrādā veidi to saglabāšanas nodrošināšanai. Manuprāt, ir būtiski svarīgi pievērst uzmanību medus ražošanai Eiropā, jo tas pakāpeniski tiek aizvietots ar citām sliktākas kvalitātes šķirnēm, kas neatbilst ES medus produkcijas kritērijiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Lorenzo Fontana (EFD), rakstiski. (IT) Biškopība ir viens no lauksaimniecības modeļiem ar vismazāko ietekmi uz vidi, un tādēļ šī darbības nozare ir īpaši labi piemērota aizsargātajām dabas teritorijām. Manā reģionā biškopība ir plaši izplatīta, un tā ir izcils zemes apsaimniekošanas paraugs, kā arī vēstures, tradīciju un vietējās identitātes simbols. Daudzus gadus biškopība Veneto reģionā ir ražojusi izcilas kvalitātes produkciju un palīdzējusi uzturēt trūcīgākos reģionus. Turpmāk šī nozare vairs nevarēs sasniegt tik labus rezultātus, ja Eiropas Savienība kopā ar valsts, reģionālajām un pašvaldību iestādēm nepalīdzēs to finansēt. Kā norādīts rezolūcijas priekšlikumā, ir svarīgi stimulēt pētniecību cīņai ar bišu slimībām un atbalstīt ražotājus Eiropā viņu konkurencē ar trešām valstīm pēc ES tirgus atvēršanas importētajam medum. Tāpēc balsošu par šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Juozas Imbrasas (EFD), rakstiski. (LT) Apstiprināju šo ziņojumu, jo biškopības nozarei ir stratēģiska nozīme mūsu sabiedrībā, jo tā sniedz būtisku vispārēju pakalpojumu videi. Pašlaik satraucoši strauji samazinās apputeksnētājkukaiņu, tostarp medus bišu, skaits. Galu galā 84 % kultivēto augu sugu un 76 % no cilvēka uzturam domātās pārtikas Eiropā ir atkarīgi no apputeksnēšanas, kuras ekonomiskā vērtība ir daudz lielāka par saražotā medus vērtību. Četrdesmit procentus no Eiropas medus tirgus veido imports, un saistībā ar neseno ES tirgus atvēršanu medum no trešām valstīm ES biškopji ir zaudējuši konkurētspēju. Tādēļ mums ir jāatbalsta Eiropas biškopības turpmākā attīstība, ieguldot bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā. Ir svarīgi īstenot visaptverošu un ilgtspējīgu pieeju, atbalsta pasākumus saistot ar tādām jomām kā lauku attīstība, klimata pārmaiņas un bioloģiskā daudzveidība, jo īpaši veicinot pasākumus, ar ko saglabā un palielina ziedu pļavu platības. Ir svarīgi arī atbalstīt Eiropas biškopības nozari daudz plašākā un saskaņotākā veidā, izmantojot papildu instrumentus turpmākajā KLP, tostarp pasākumus bioloģiskās daudzveidības veicināšanai, klimata pārmaiņu seku mazināšanai, nacionālo tradīciju un kultūras mantojuma saglabāšanai, kas daudzām ģimenēm Eiropā nodrošina darbavietas, un biškopības produktu tirgus kvalitātes un pareizas darbības nodrošināšanai un uzlabošanai.

 
  
MPphoto
 
 

  Peter Jahr (PPE), rakstiski. (DE) Bites ir ārkārtīgi nozīmīgi dzīvās radības pārstāvji, jo bez tām nebūtu apputeksnēšanas. Tādēļ ir žēl, ka pieaug ziņojumu skaits par bišu saimju skaita samazināšanos, un tādēļ ir steidzami jāveic izpēte šajā jomā. Īpaši tas ir attiecināms uz lauksaimniecības nozari, jo tā ir ārkārtīgi lielā mēra atkarīga no noderīgā bišu veiktā darba. Diemžēl ir skaidrs, ka industriālisma un modernā dzīvesveida rezultātā šo noderīgo bišu iespējas izdzīvot ir samazinājušās. Tādi scenāriji kā bišu ērču izraisītā bišu masveida bojāeja, neizskaidrojamā bišu saimju pazušana ASV un elektrosmoga un nepareizi apstrādātu sēklu rezultātā radītais apdraudējums bitēm diemžēl nav tikai atsevišķi gadījumi. Tādēļ atzinīgi novērtēju faktu, ka Parlaments šodien ir vienojies turpmāk atbalstīt biškopības nozari. Manuprāt, ir svarīgi pievērst uzmanību bišu populāciju pētniecībai.

Neiegūstot precīzus zinātniskos datus, nevarēsim identificēt problēmas un efektīvi tās risināt. Ceru, ka gūsim panākumus bišu saimju bojāejas izskaidrošanā un novēršanā, lai varam arī turpmāk gūt labumu no svarīgā, daudzpusīgā darba, ko veic bites.

 
  
MPphoto
 
 

  Elisabeth Köstinger (PPE), rakstiski.(DE) Biškopība ir ārkārtīgi svarīga lauksaimniecībai, jo īpaši apputeksnēšanai, jo ienākumi no laukaugu un augļu audzēšanas ir atkarīgi no apputeksnēšanas, ko veic bites. Vēl satraucošāka ir bišu nepārtrauktā mirstība daudzās pasaules vietās, un ir jāveic pasākumi šīs problēmas risināšanai. Tādēļ atbalstu šo rezolūciju, kurā Komisija tiek aicināta iekļaut bišu slimības Eiropas veterinārās politikas darbības jomā un izstrādāt rīcības plānu bišu mirstības problēmas risināšanai. Komisija arī tiek aicināta nodrošināt biškopības atbalsta saglabāšanu un uzlabošanu KLP ietvaros pēc 2013. gada, garantējot šīs nozares turpmāko pastāvēšanu. Četrdesmit procentus no Eiropas medus tirgus veido imports, daļēji tāpēc, ka ES tirgus ir atvērts medum no trešām valstīm un cenas ir pietuvojušās rentabilitātes robežām.

 
  
MPphoto
 
 

  Giovanni La Via (PPE), rakstiski. (IT) Balsoju par rezolūcijas priekšlikumu par biškopību, jo ir svarīgi garantēt uzmanību nozarei, kas aizsargā bioloģisko daudzveidību un ražo tik augstvērtīgu pārtikas produktu kā medu. Ņemot vērā šo bišu nozīmi, atbalsta summas rezerve šai nozarei Eiropā ir palielināta no EUR 26 miljoniem 2008.–2010. gadā līdz EUR 32 miljoniem 2011.–2013. gadā. Šis finansējums būs konkrēti paredzēts biškopības atbalstam, tostarp ar valstu izpētes projektu palīdzību jaunām metodēm cīņai pret bišu augsto mirstību, kas pēdējā laikā ir sasniegusi satraucošu līmeni. No otras puses, ir tomēr svarīgi garantēt godīgu pārredzamību atbalsta sadalē un nodrošināt vairāk resursu valstīm, kam tie faktiski ir nepieciešami. Balsoju par datu apkopošanas sistēmas ieviešanu līdz 2012. gadam. Tas ir solis virzienā uz pārredzamību, lai nodrošinātu, ka atbalsts tiek piešķirts, pamatojoties uz dažādo dalībvalstu apkopotajiem datiem par apzinātām bišu saimēm, nevis uz pieņēmumiem. Uzskatu to par ļoti svarīgu taisnīgas budžeta izdevumu sadales garantēšanai un to aizsardzībai, kuri faktiski nodarbojas ar biškopību.

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (S&D), rakstiski. – 2010. gadā, kas ir Eiropas bioloģiskās daudzveidības gads, ir jāatgādina, ka bioloģiskā daudzveidība ir būtiski apdraudēta visā pasaulē, jo tā izzūd 100–1000 reižu ātrāk nekā parasti. Biškopības nozarei, ņemot vērā tās devumu sabiedrības un vides labā, ir stratēģisks uzdevums, un biškopība ir spilgts piemērs tam, kā īstenot videi labvēlīgus pasākumus (bioloģiskās daudzveidības uzlabošana un saglabāšana, ekoloģiskais līdzsvars un floras saglabāšana), un tā ir paraugs, pēc kura attīsta ilgtspējīgu ražošanu lauku vidē. Tādēļ atzinīgi novērtēju šo rezolūciju, kurā ir sniegti priekšlikumi stāvokļa uzlabošanai biškopības nozarē.

 
  
MPphoto
 
 

  Mario Mauro (PPE), rakstiski. (IT) Satraucošais bišu mirstības pieaugums un biškopju skaita samazināšanās var radīt ļoti nopietnas sekas pārtikas ražošanai Eiropā, jo, kā zināms, lielākā daļa ražu un augu ir atkarīgas no apputeksnēšanas.

Tādēļ Parlamentam ir jāmudina Eiropas Savienība palielināt tās atbalstu biškopības nozarei, nodrošinot, ka tiek atjaunota kopējā lauksaimniecības politika. Lai atrisinātu šo problēmu un novērstu tās radītās negatīvās sekas gan uz lauksaimniecības, gan tirdzniecības nozari mūsu ekonomikā, jāveic stingri, konkrēti pasākumi.

Rezolūcijā piedāvātais rīcības plāns bišu mirstības problēmas risināšanai ir tikai pirmais no pasākumiem, kas jāveic. Balsoju par šo priekšlikumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. (PT) Biškopības nozarē ES lielā mērā ir atkarīga no importa, ņemot vērā, ka 40 % no patērētā medus tiek importēti. Ņemot vērā lielo nozīmi, kāda ir biškopības nozarei, un tās devumu sabiedrības un vides labā, tai ir stratēģisks uzdevums, jo šīs nozares darbība ir spilgts piemērs tam, kā īstenot videi labvēlīgus pasākumus, un tā ir paraugs, pēc kura attīsta ilgtspējīgu ražošanu lauku vidē, to atbalstīt ir ikviena interesēs, lai nodrošinātu ilgtspējīgu tās izaugsmi un mēs kļūtu mazāk atkarīgi no trešām valstīm. Arī manā valstī šī nozare ir jāsaudzē, lai tai būtu redzami rezultāti gan ekonomikas, gan vides jomā un lai medus ražošanas apjomi palielinātos, kas pašlaik ir tikai 1,9 % no ES ražošanas apjoma.

 
  
MPphoto
 
 

  Willy Meyer (GUE/NGL), rakstiski. (ES) Atbalstu rezolūciju par situāciju biškopības nozarē, jo esmu nobažījies par to bišu skaita ievērojamu samazināšanos, kurām ir būtiska un neaizvietojama nozīme apputeksnēšanā, jo tās kopā ar citiem apputeksnētājkukaiņiem ietekmē 84 % no augu sugām. Tādēļ uzskatu, ka stāvokļa uzlabošana nozarē ir pienākums, ņemot vērā, kā norādīts rezolūcijā, ka tai, “ņemot vērā tās devumu sabiedrības un vides labā, ir stratēģisks uzdevums”. Esmu arī gandarīts, ka rezolūcijā Komisija tiek aicināta apsvērt iespēju biškopības programmu un saistīto tiesību aktu izstrādes laikā par obligātām noteikt Eiropas un dalībvalstu iestāžu apspriedes ar biškopjiem, jo, manuprāt, tas ir solis virzienā uz sabiedrības līdzdalības uzlabošanu un solis uz priekšu demokrātijas virzienā. Arī es balsoju par rezolūciju, jo piekrītu, ka Komisijai ir jāgarantē, lai kopējās lauksaimniecības politikas atbalsts biškopības nozarei tiktu palielināts pēc 2013. gada.

 
  
MPphoto
 
 

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. – (DE) Bišu saimju zaudēšana ir visas ES mēroga problēma, kuras iemeslus nav iespējams pilnīgi izskaidrot. Tādi faktori kā augu aizsardzības līdzekļu izmantošana, neilgtspējīgu lauksaimniecības metožu izmantošana, klimata pārmaiņas, patogēni un kaitēkļi un pārtikas un barības trūkums bitēm monokultūru skaita palielināšanās rezultātā kopā ir izraisījuši medus bišu skaita būtisku samazināšanos. Papildus ekoloģiskām sekām tas rada arī ekonomisku ietekmi, jo ir jāimportē arvien lielāks medus daudzums. Lai risinātu šo problēmu, Eiropas biškopībai turpmāk jāsaņem lielāks atbalsts. Ziņojumā ir izmantota pamatīgi izsvērta pieeja, un tādēļ balsoju par šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Franz Obermayr (NI), rakstiski.(DE) 2010. gadā biškopības nozare cieta būtiskus zaudējumus un bišu skaits ievērojami samazinājās. Tas negatīvi ietekmē vidi kopumā un lauksaimniecības nozari, jo bites ir svarīgi apputeksnētājkukaiņi. Stāvoklis ir īpaši slikts attiecībā uz medus bitēm. Tādēļ balsoju par šo ziņojumu, kurā ir veikti pasākumi bišu masveida mirstības risināšanai.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. (PT) Atzinīgi novērtēju rezolūciju, kas 25. novembra plenārsēdē Strasbūrā tika pieņemta ar lielu balsu vairākumu, tostarp arī nozīmīgo Azoru salu biškopju ieguldījumu, ar kuriem tiešā veidā sazinājāmies apspriežu laikā manā vadībā.

Tomēr galīgais rezolūcijas teksts neatbilst sākotnēji paredzētajam, jo bija pamatīgāk jāizstrādā daži būtiski svarīgi aspekti, piemēram, jautājums par kvalitātes standartiem un marķējumu importa medum. Iespējams, ka tas netika veikts, jo netika apzinātas dažas galvenās problēmas, ar kurām sastopas šī nozare. Tā rezultātā, piemēram, rezolūcijas galīgajā tekstā netika iekļauts vietējās produkcijas marķējums.

Tomēr, pateicoties darbam, kas tika veikts sadarbībā ar nozari, šajā rezolūcijā tiek risināti gan Azoru salu, gan dalībvalstu biškopjiem svarīgi jautājumi, piemēram, medus imports no trešām valstīm, kam ir nopietnas problēmas ar produkta kvalitāti un tagad ir arī neatbilstošs marķējums; nepieciešamība arī dažādot lauksaimniecību, lai nodrošinātu apputeksnēšanu; un visbeidzot jautājums par kopējiem kvalitātes standartiem un pētniecību visas ES ietvaros.

 
  
MPphoto
 
 

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. (PT) Biškopības nozarei ir stratēģisks uzdevums, tā ir spilgts piemērs tam, kā īstenot videi labvēlīgus pasākumus bioloģiskās daudzveidības un ekoloģiskā līdzsvara uzlabošanā un saglabāšanā, kā arī augu sugu saglabāšanā, un tā ir paraugs, pēc kura attīsta ilgtspējīgu ražošanu lauku vidē. Eiropas līmenī šī nozare sastopas ar neskaitāmiem izaicinājumiem un problēmām, jo īpaši ar tirdzniecības jautājumiem, cenu svārstībām, jaunu cilvēku iesaistīšanu biškopībā, biškopju novecošanu Eiropas Savienībā, bišu saimju skaita mazināšanos un vispārējām grūtībām, ko rada ar daudziem faktoriem saistītā bišu mirstība. Tādēļ ir pilnīgi pašsaprotami, ka jāpalielina atbalsts šai nozarei.

 
  
MPphoto
 
 

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. (ES) Esmu gandarīts, ka ir pieņemta rezolūcija, kurā atzinīgi ir vērtēts iepriekš minētais Komisijas 2010. gada 28. maija ziņojums. Tomēr tajā ir norādīts, ka pašreizējo programmu darbība izbeidzas 2013. gadā, un paustas bažas par daudzajiem uzdevumiem un problēmām, kas joprojām pastāv Eiropas biškopības nozarē, tostarp tādām kā tirdzniecības jautājumi, cenu svārstības, jaunu cilvēku iesaistīšana biškopībā, biškopju novecošana Eiropas Savienībā, bišu saimju skaita mazināšanās un vispārējas grūtības, ko rada ar daudziem faktoriem saistītā bišu mirstība. Turklāt tajā Komisija tiek aicināta konstruktīvi reaģēt uz dalībvalstu un uzņēmēju prasībām, piemēram, statistikas datu uzlabošanu attiecībā uz ražošanas prognozēm, no trešām valstīm importētā medus produktu pārbaužu saskaņošanu, tostarp vienādu medus kvalitātes prasību ieviešanu, un uzraudzības un pētniecības programmu uzlabošanu un saskaņošanu biškopības nozarē.

 
  
MPphoto
 
 

  Marc Tarabella (S&D), rakstiski. (FR) Esmu ārkārtīgi gandarīts par mūsu izcilā kolēģa un komitejas priekšsēdētāja De Castro kunga priekšlikumu. Ar bišu skaita samazināšanos pasaulē saistītās sekas ir plašākai sabiedrībai nezināmas, lai gan bitēm ir būtiski svarīga nozīme pārtikas aprites ilgtspējības nodrošināšanā. Mums ir nepieciešama vērienīga pētījumu politika, lai mēs varētu gūt plašāku izpratni par tiem mehānismiem, kuri veicina sugu izplatīšanos, un tādā veidā, lai mēs varētu iegūt nepieciešamos līdzekļus to saglabāšanai. Nevaram pieņemt medu no Ķīnas, kam ir zemāka kvalitāte un kas neatbilst mūsu stingrajiem ražošanas kritērijiem, kā neizbēgamu risinājumu, kā vienīgo alternatīvu situācijā, kad visā Eiropā pamazām sāk trūkt medus. Diemžēl mani kolēģi Eiropas Parlamenta deputāti nenobalsoja par visiem manis iesniegtajiem grozījumiem. Diemžēl kaunpilnā un neierobežotā neirotoksīnu lietošana liekulīgi ir tikusi atbalstīta nolīgumā ar lielajiem ķīmisko līdzekļu ražotājiem. A. Einšteins ir teicis: “Ja bites pazustu no zemes virsas, cilvēce pastāvētu vēl tikai četrus gadus.” Darīsim visu iespējamo, lai mums nekad nenāktos pārliecināties par to, vai viņa teiktais ir patiesība.

 
  
MPphoto
 
 

  Artur Zasada (PPE), rakstiski. (PL) Pieņemot rezolūciju par situāciju biškopības nozarē, esam spēruši soli tālāk virzienā uz situācijas uzlabošanu šajā nozarē. Problēmām šajā nozīmīgajā sektorā, kas joprojām netiek pietiekami augstu novērtētas, ir globāla dimensija. Bitēm ir būtiska nozīme ekonomikā un vides aizsardzībā. Augstais bišu mirstības līmenis, kas pašlaik tiek novērots bišu saimēs, rada negatīvas sekas lauksaimnieciskajai ražošanai. Tādēļ nākamās finanšu perspektīvas ietvaros pēc 2013. gada mums ir nepieciešami jauni subsīdiju mehānismi, kas lielākā mērā ļautu veikt zinātniskos pētījumus par bišu skaita samazināšanās iemesliem un kas ļautu arī veikt atbilstošus pasākumus šīs negatīvās tendences vēršanai par labu. Mums arī jāsniedz atbalsts informācijas kampaņām un mācībām, kas mudinātu jaunos biškopjus aktīvi darboties šajā nozarē.

 
  
  

Ziņojums: Lena Kolarska-Bobińska (A7-0313/2010)

 
  
MPphoto
 
 

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. – (PT) Balsoju par šo ziņojumu par jaunu Enerģētikas stratēģiju 2011.–2012. gadam, jo, manuprāt, šī jaunā stratēģija ir obligāta prasība konkurētspējīgas, ilgtspējīgas un drošas enerģētikas stratēģijas īstenošanai. Laikā, kad Eiropa kļūst aizvien atkarīgāka no enerģijas importa, uzskatu, ka ir vēl būtiskāk tai turpināt uzņemties vadību enerģētikas jautājumos, galveno uzmanību pievēršot inovācijām un tehnoloģijām.

Lai mūsu enerģētikas stratēģija kļūtu ilgtspējīgāka, būs jāpievērš ilglaicīga uzmanība atjaunojamiem energoresursiem šajā nozarē, lai sasniegtu efektīvu iekšējā enerģijas tirgus darbību. Tā rezultātā samazināsies izmaksas un palielināsies ekonomikas konkurētspēja, kā arī tiks radīta labklājība un darbavietas, kas ir svarīgs faktors stabilas tirdzniecības bilances nodrošināšanā.

Pārstāvu vienu no attālākajiem reģioniem, kura enerģētiskā neatkarība ir apmēram 27 % līmenī un kura mērķis līdz 2012. gadam ir sasniegt apmēram 75 % rādītāju. Azoru salās ir izvirzīti vērienīgāki konkrētie mērķi nekā ES, un tajās sasniegtie rezultāti jau ir guvuši atzinību Eiropas līmenī, jo īpaši ģeotermiskās enerģijas jomā, pateicoties vērienīgajai partnerattiecību politikai starp šo reģionu un vislabākajiem valsts un starptautiskiem zinātniskās pētniecības centriem.

 
  
MPphoto
 
 

  Elena Oana Antonescu (PPE), rakstiski. (RO) Eiropas jaunās stratēģijas mērķis ir īstenot Lisabonas līgumu attiecībā uz vienoto enerģijas tirgu, piegādes drošību, atkarības mazināšanu no enerģijas importa un pieaugošā iekšējās enerģijas ražošanas apjoma. Atbalstu šo rezolūciju, jo Eiropas Savienībai ir nekavējoties jāievieš tiesību akti šajā jomā un globālās enerģētikas stratēģijas. Mūsu enerģētikas politikā nepieciešams ilgtermiņa redzējums, saskaņā ar kuru tiktu nodrošināta atbilstoša šī tirgus darbība, nodrošināts atbalsts modernajiem integrētajiem tīkliem, labāk izmantots Savienības energoefektivitātes potenciāls, veicināta pētniecība un attīstība, kā arī inovācijas šajā jomā un saskaņā ar kuru galvenais Eiropas enerģētikas politikā būtu ieguvums patērētājiem. Tādēļ balsoju par šo ziņojumu, kurš ir pirmais solis virzienā uz visaptverošas ES enerģētikas politikas īstenošanu stratēģijas “ES 2020” ietvaros.

 
  
MPphoto
 
 

  Sophie Auconie (PPE), rakstiski. (FR) Lai gan Eiropai ir galvenā nozīme alternatīvās enerģijas ražošanā, joprojām esam pārāk lielā mērā atkarīgi no fosilā kurināmā, jo īpaši naftas. Šai atkarībai ir starptautiska ietekme, jo lielākā daļa fosilā kurināmā resursu atrodas ārpus ES. Lisabonas līgumā ir noteiktas jaunās Eiropas Savienības kompetences enerģētikas jomā, kas ir ārkārtīgi svarīga darbības joma. Parlaments savukārt ir pieņēmis enerģētikas stratēģiju 2011.–2020. gadam, ko esmu atbalstījis. Stratēģija paredz atbalstu investīcijām šajā jomā un tādu iniciatīvu veicināšanu, kurās galvenā uzmanība tiek pievērsta atjaunojamiem energoresursiem. Mērķis, protams, ir garantēt piegādes drošību ES, un tādēļ to gāzes un naftas cauruļvadu apsaimniekošana, kas pašlaik apgādā Savienību, tiek uzskatīta par galveno prioritāti. Tādēļ šajā stratēģijā ir apvienotas īstermiņa enerģijas piegādes drošības vajadzības un turpmāko Eiropas prasību nodrošināšana enerģētikas jomā.

 
  
MPphoto
 
 

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. – (LT) Atbalstīju šo nozīmīgo dokumentu. Konkrētas sadaļas par enerģētiku iekļaušana Lisabonas līgumā nozīmē, ka ir stabils juridiskais pamats tādu iniciatīvu izstrādāšanai enerģētikas jomā, kuru pamatā ir ilgtspējība, piegādes drošība, tīklu saslēgšana un solidaritāte. Savienība saskaras ar būtiskām problēmām, kas ir saistītas ar novēlotu vai nepilnīgu enerģētikas tiesību aktu ieviešanu, kuri liek Komisijai uzņemties stingru vadību šo trūkumu novēršanai. Nākamajā desmitgadē enerģētikas jomā būs nepieciešami lieli ieguldījumi, jo īpaši jaunu spēkstaciju celtniecībā, starpsavienojumu un tīklu izveidē, ņemot vērā, ka šie ieguldījumi veidos energoresursu sadalījumu vēl ilgākam laika periodam, veicinot ilgtspējīga un tīra enerģijas tirgus izveidi. Ir svarīgi nodrošināt skaidru daudzgadu finansējumu projektiem enerģētikas jomā, nodrošinot, ka arī Baltijas jūras reģions tiek integrēts vienotā ES enerģijas tirgū un ka mēs maksājam tādu pašu cenu par energoresursiem kā pārējās ES dalībvalstis.

 
  
MPphoto
 
 

  Jean-Luc Bennahmias (ALDE), rakstiski. (FR) Balsoju par Kolarska-Bobińska kundzes rezolūcijas priekšlikumu, jo visumā piekrītu viņas uzskatiem par to, kādam jābūt Eiropas Savienības turpmākās enerģētikas stratēģijas virzienam — lielākai neatkarībai attiecībā pret trešām valstīm, kas nodrošina fosilo kurināmo, to dalībvalstu iekļaušanai, kuras joprojām ir “izolētas” energoapgādes ziņā un kuras vēl nav pilnīgi savienotas ar Eiropas enerģētikas sistēmu, un ārējai enerģijas piegādei Eiropas Ārējās darbības dienesta sistēmas ietvaros. Mums nepieciešama saskaņota Eiropas enerģētikas stratēģija ar skatu nākotnē.

 
  
MPphoto
 
 

  Sebastian Valentin Bodu (PPE), rakstiski. (RO) Eiropas Savienības enerģētikas drošības politikai būtu jāvar paredzēt krīzes situācijas, kas līdzīgas 2009. gada krīzei, nevis tikai reaģēt uz tām. Tam jānotiek vienlaikus ar to uzdevumu izpildi, kas pieņemti siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai par 20 % un enerģijas patēriņa samazināšanai par 20 % līdz 2020. gadam. Šis uzdevums nebūt nav viegls, jo īpaši tādēļ, ka finansiālais ieguldījums tikai vides uzdevumu izpildē sasniegs EUR 58 miljardus. Papildus vēl būs jāiegulda finanšu līdzekļi ES pieaugošās atkarības mazināšanai no ārējiem energoresursiem. Ir arī jāapvieno iekšējie un ārējie aspekti, lai ES vairs nebūtu tik neaizsargāta attiecībā uz enerģijas piegādi, un tādēļ ir atbilstoši jāpielāgo tās politika. Visi pasākumi, kas paredzēti, lai nodrošinātu atbilstošu iekšējā enerģijas tirgus darbību, ir jāpapildina ar aktīvu diplomātiju, kas ir vērsta uz sadarbības stiprināšanu ar galvenajām ražošanas, tranzīta un patēriņa valstīm. Obligāti ir jāizstrādā valstu plāni, kuros ir ietverti preventīvie un ārkārtējas darbības pasākumi. Šo plānu koordinēšana ES līmenī nodrošinātu, ka tie tiek efektīvi īstenoti.

 
  
MPphoto
 
 

  Jan Březina (PPE), rakstiski. (CS) Balsoju par ziņojumu par enerģētikas stratēģiju, kurā ir izklāstīti tie virzieni, kas jāņem vērā, izstrādājot turpmāko ES enerģētikas politiku. Vēlos uzsvērt kodolenerģijas nozīmi pašreizējā un turpmākā ES energoresursu sadalījumā, tostarp netieši atzīstot nepieciešamību pagarināt esošo staciju ekspluatācijas laiku. Šo stratēģiju var uzskatīt par līdzsvarotu no atsevišķo resursu viedokļa, pat ja tajā ne reizi nav pieminēta, manuprāt, svarīgā nozīme, kas piešķirama oglēm to sadedzināšanas procesā modernizētās spēkstacijās. Nav saprotams, kā varam uzlabot ES enerģijas piegādes drošību un neatkarību, neizmantojot ogles kā stabilu primāro energoresursu, ar kura palīdzību varam elastīgi reaģēt pēkšņa enerģijas pieprasījuma pieauguma gadījumā. Ziņojuma vājā puse ir tā pārmērīgi vispārīgais raksturs un attiecīgo tiesību aktu neesamība. Konkrēto un praktisko stratēģijas formu ievērojami ietekmēs arī pašlaik izstrādātais rīcības plāns zemu oglekļa emisiju ekonomikas izveidei līdz 2050. gadam, kas tiks publicēta nākamā gada sākumā. Ņemot vērā ilglaicīgo reģionālo tirgu neesamību un tirgu savienošana, uzskatu uzdevumu izveidot vienotu iekšējo tirgu līdz 2015. gadam par ārkārtīgi ambiciozu, īpaši ņemot vērā faktu, ka Eiropas Komisija nepietiekami, manuprāt, uzrauga pašreizējo Eiropas tiesību aktu pareizu īstenošanu enerģētikas jomā visās dalībvalstīs. Eiropas Komisija enerģētikas stratēģijā ir arī atbilstoši iekļāvusi tā saukto infrastruktūras tiesību aktu kopumu, kam jāveicina enerģētikas tīklu celtniecība visas ES teritorijā.

 
  
MPphoto
 
 

  Alain Cadec (PPE), rakstiski. (FR) Īstas Eiropas enerģētikas stratēģijas izstrāde šobrīd ir kļuvusi par obligātu prasību. Kā Kolarska-Bobińska kundzes ziņojumā ir izskaidrots, Eiropas Savienība funkcionē, būdama ārkārtīgi atkarīga no enerģijas importa, un tās tiesību aktos ir nopietni trūkumi. Tāpat kā referente, arī es vēlos uzsvērt, ka Eiropas Savienībai jānodrošinās ar nepieciešamajiem praktiskajiem un finanšu resursiem tās mērķu īstenošanai, tostarp arī nodrošinot atbilstošu finansējumu pētniecībai un izstrādei enerģētikas jomā. Esmu arī pārliecināts, ka piegādes drošība jāveido vienlaikus ar stabilām partnerattiecībām ar Krieviju. Kļūst arvien skaidrāks, ka būtiski jāpaplašina to gāzes cauruļvadu celtniecība, pa kuriem uz Eiropu tiek transportēta dabasgāze no visas pasaules. Mums arī ir jāuzlabo savienojumi starp atsevišķo dalībvalstu tīkliem, lai uzlabotu solidaritāti enerģētikas jomā.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. (PT) Enerģētikas nozare ir ekonomiskās izaugsmes virzītājspēks. Kopš 2008. gada Eiropai ir izstrādāta stratēģija enerģētikas un cīņas pret klimata pārmaiņām jomā. Ir būtiski, lai šī stratēģija tiktu īstenota.

Tomēr Lisabonas līgums ļauj mums virzīties tālāk, paverot ceļu uz patiesas enerģētikas kopienas izveidi Eiropā. Mums jāattīsta iekšējais enerģētikas tirgus, jārada un jānostiprina savienojumi starp enerģētiskajiem tīkliem, jānodrošina energopiegādes drošība un solidaritāte enerģētikas jomā un jāizvirza patērētājs uzmanības centrā. Ir jāpalielina budžeta finansējums un jāizstrādā vairāk līdzekļu un programmu energoefektivitātes veicināšanai. Zinātniskajiem pētījumiem un tehnoloģijām ir galvenā nozīme šo mērķu sasniegšanā. Ņemot to vērā, atzinīgi novērtēju dažādu Eiropas rūpniecisko iniciatīvu sākšanu saskaņā ar Eiropas Energotehnoloģiju stratēģisko plānu (ETS plāns), un aicinu Komisiju īstenot praksē pārējos šajā plānā paredzētos pasākumus. Arī astotajā pamatprogrammā inovatīvo tehnoloģiju pētniecībai un izstrādei jākļūst par prioritāti enerģētikas jomā. Tādēļ ir būtiski svarīgi, lai tiktu piešķirts pietiekams finansējums tīru un ilgtspējīgu tehnoloģiju atbalstam. Tas ir vienīgais veids, kā būs iespējams saglabāt mūsu rūpniecības nozares konkurētspēju un veicināt ekonomisko izaugsmi un darbavietu izveidi.

 
  
MPphoto
 
 

  Nikolaos Chountis (GUE/NGL), rakstiski. (EL) Balsoju par ziņojumu par jauno Eiropas enerģētikas stratēģiju 2011.–2020. gadam. Ziņojums pilnīgi atbilst stratēģijas “ES 2020” mērķiem, kurā ir likvidētas pēdējās paliekas no sociālās Eiropas. ES konkurētspējas stiprināšana, kas ziņojumā tiek tik stingri atbalstīta, ir acīmredzami radījusi algu un darba ņēmēju tiesību samazināšanos šajā konkrētajā jomā. Tomēr ekonomikas krīzes vidū, kad ir vērojama tendence privatizēt gandrīz visu Eiropas enerģētikas nozari (spēkstacijas, tīklus), ziņojumā ir paredzēts piešķirt vairāk naudas līdzekļu enerģētikas infrastruktūrai, proti, tieši subsidēt lielos uzņēmumus. Visbeidzot es uzskatu, ka ziņojumā ietvertie centieni saistīt ES enerģētikas politiku ar mērķiem klimata pārmaiņu radīto seku mazināšanai ir ārišķīgi, jo visas sniegtās norādes ir vājas un neliecina par stingru politisko gribu.

 
  
MPphoto
 
 

  Corina Creţu (S&D), rakstiski. (RO) Balsoju par rezolūciju par jauno Eiropas enerģētikas stratēģiju 2011.–2020. gadam. Galvenie šajā rezolūcijā iekļautie mērķi ir pāriet uz zemu oglekļa emisiju energosistēmu un garantēt enerģijas piegādes drošību visām dalībvalstīm. Abi šie mērķi ir paredzēti, lai nodrošinātu, ka ES ir konkurētspējīga un ka enerģija tiek piegādāta par pieņemamu cenu, pamatojoties uz drošu piegādi. Manuprāt, priekšnosacījums enerģijas piegādes drošības garantēšanai ir ES iekšējā enerģijas tirgus noteikumu paplašināšana, attiecinot tos arī uz kaimiņvalstīm un cenšoties dažādot energoresursus un enerģijas importa transportēšanas ceļus.

 
  
MPphoto
 
 

  Vasilica Viorica Dăncilă (S&D), rakstiski. – (RO) Eiropas Savienība ir izvirzījusi sev vairākus ārkārtīgi vērienīgus mērķus nākamajai desmitgadei, un viens no tiem ir energoefektivitātes palielināšana līdz 2020. gadam. Šis mērķis palīdzēs palielināt investīciju apjomu šajā reģionā un paplašināšanās rezultātā izveidot jaunas darbavietas gan laukos, gan pilsētās. Uzskatu, ka šajā saistībā ir lietderīgi ne tikai piešķirt finansiālos stimulus šādiem projektiem, bet arī realizēt sabiedrības informēšanas kampaņas par energoefektivitāti un to resursu apjomu, kas ir pieejami izmantošanai patēriņam un ar enerģiju saistītos produktos.

 
  
MPphoto
 
 

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. (PT) Balsoju par ziņojumu “Topošā jaunā Eiropas enerģētikas stratēģija 2011.–2020. gadam”, jo uzskatu, ka šajā nozarē ir nepieciešams jauns stratēģiskais virziens, lai sasniegtu Lisabonas līguma 194. pantā izvirzītos mērķus, izpildītu “3 x 20” mērķus, kas noteikti ES Enerģētikas un klimata pārmaiņu tiesību aktu paketē, un ilgtermiņa mērķi par siltumnīcas efektu veidojošo gāzu emisiju samazināšanu par 80–95 % līdz 2050. gadam.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Komisija ir noteikusi trīs Eiropas enerģētikas politikas mērķus: i) pāriet uz zemu oglekļa emisiju energosistēmu; ii) nodrošināt visiem energoapgādes drošību; iii) nodrošināt, ka pirmie divi mērķi nostiprina ES konkurētspēju un visi patērētāji saņem enerģiju par pieņemamām cenām. Lielākoties piekrītu šiem trim mērķiem, bet, manuprāt, šeit trūkst ceturtā, iespējams, svarīgāka izaicinājuma — enerģētikas atkarības mazināšana, jo īpaši fosilā kurināmā jomā. Turklāt mērķis par oglekļa emisiju apjoma samazināšanu ir jāapsver ļoti rūpīgi, lai maksimāli nepieļautu CO2 emisiju risku un Eiropas rūpnīcu konkurētspējas zaudēšanu.

 
  
MPphoto
 
 

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. (PT) Komisijas dokuments ar nosaukumu “Topošā jaunā Eiropas enerģētikas stratēģija 2011.–2020. gadam” ir izcils ieguldījums visaptverošas ES politikas izstrādei enerģētikas nozarē stratēģijas “ES 2020” kontekstā. Lisabonas līgums ir stabils juridiskais pamats tādu iniciatīvu izstrādāšanai enerģētikas jomā, kuru pamatā ir ilgtspējība, piegādes drošība, tīklu saslēgšana un solidaritāte. Mēs varam izstrādāt jaunu stratēģiju enerģētikas nozarei, lai izpildītu Lisabonas līguma 194. pantā ietvertos mērķus un klimata pārmaiņu tiesību aktu paketes “3 x 20” uzdevumus.

Jaunajām iniciatīvām enerģētikas jomā jānodrošina pāreja uz zemu oglekļa emisiju energosistēmām, garantējot enerģijas piegādes drošību visiem un vienlaikus arī nodrošinot ES konkurētspēju un enerģijas piegādi visiem patērētājiem par pieņemamu cenu. Jāizpilda Lisabonas līgumā paredzētie mērķi par vienotu enerģijas tirgu, piegādes drošību, energoefektivitāti, energotaupību, kā arī jaunu un atjaunojamu energoresursu izstrādi un enerģētikas tīklu veicināšanu. Šī stratēģija jāīsteno solidaritātes un atbildības gaisotnē, neatstājot malā vai izolācijā nevienu dalībvalsti.

 
  
MPphoto
 
 

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Šajā ziņojumā un Komisijas dažādos paziņojumos par šo tēmu atbalstītā ES enerģētikas stratēģija ir cieši saistīta ar Savienības Lisabonas līgumā ietverto politikas definīciju — “ES iekšējā enerģijas tirgus izveides pabeigšana”.

Referente aicina “gatavot plānus Eiropas Enerģētikas kopienas izveidei”, pieprasot, lai pašreizējās direktīvas iekšējā tirgus jomā tiktu īstenotas un transponētas dalībvalstīs, un apsverot “kā beidzamo pasākumu izskatīt iespēju pašreizējo spēkā esošo iekšējā tirgus direktīvu galvenos noteikumus atkārtoti iesniegt regulu formā, lai nodrošinātu pilnīgu tiešu piemērošanu visā vienotajā tirgū”. Kā jau atkārtoti esam uzsvēruši, pilnīgi nepiekrītam šim priekšlikumam kā risinājumam enerģētikas nozarei Eiropā un tādēļ balsojām pret ziņojumu.

Šī ir stratēģiski svarīga nozare katras valsts ekonomikā un darbībā, un ir jāsaglabā tās suverenitāte, definējot valsts enerģētikas politiku.

Turklāt pieaugošā primāro resursu atkarība no importa un patēriņa enerģijas cenām apvienojumā ar investīciju likvidēšanu enerģētikas infrastruktūrā jau ir atklājusi šīs privātās tirgus stratēģijas neveiksmi. Tikai valsts sektors spēj garantēt universālu piekļuvi enerģijai, tās efektīvu apsaimniekošanu un efektivitāti un mazāku atkarību no fosilā kurināmā.

 
  
MPphoto
 
 

  Elisabetta Gardini (PPE), rakstiski. (IT) Piekrītu šajā rezolūcijas priekšlikumā ietvertajiem mērķiem — vienota Eiropas enerģijas tirgus izveidei, piegādes drošībai, energoefektivitātei, jauniem un atjaunojamiem energoresursiem un enerģētikas tīklu veicināšanai.

Pilnīgi atbalstu lūgumu Komisijai pieņemt vērienīgu rīcības plānu energoefektivitātes jomā, lai samazinātu ES energoatkarību, cīnītos pret klimata pārmaiņām, veicinātu darbavietu izveidi un cīnītos pret enerģijas tarifu pieaugumu.

Ir arī jānodrošina, lai integrētais tirgus pareizi darbotos, un jāizveido atbilstoša gāzes un elektrības infrastruktūras sistēma. Tomēr jāuzsver, ka īpaša uzmanība ir jāpievērš noteiktiem projektiem, skaidri neminot pārējos, kuru īstenošana arī ir Eiropas interesēs, un jāveicina enerģijas piegādes drošības mērķa sasniegšana. Lai šo mērķi sasniegtu, manuprāt, nepieciešams ne tikai atbalsts dažām infrastruktūras iekārtām, bet jāievēro arī neitrāla pieeja visiem dažādajiem projektiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Nathalie Griesbeck (ALDE), rakstiski. (FR) Eiropas Savienība pašlaik ir ievērojama starptautiskā enerģijas tirgus dalībniece. Tomēr ES ir ļoti maz izejvielu, un tādēļ tā ir spiesta tos vairumā importēt. Šis vienkāršais fakts rada jautājumus par piegādes drošību un mūsu kontinenta atkarību no pārējās pasaules. Šie jautājumi tik tiešām jau vairākus gadus Eiropas Savienībā rada bažas. Tādēļ es kopā ar saviem kolēģiem Parlamenta deputātiem balsoju par tādas rezolūcijas pieņemšanu, kurā Eiropas Savienība tiek aicināta dažādot tās piegādātājus, lai izvairītos no turpmākām piegādes problēmām un izstrādātu stingrāku stratēģisko pieeju šajā sektorā. Balsojot par rezolūciju, vēlējos arī uzsvērt, ka energoefektivitātei jākļūst par prioritāti Eiropas Savienībai. Tik tiešām man šķiet, ka tā ir ne tikai vislabākais veids ES enerģētikas atkarības samazināšanai, bet arī — kas ir vissvarīgākais — cīņai pret klimata pārmaiņām, kas tagad ir kļuvusi par steidzamu nepieciešamību.

 
  
MPphoto
 
 

  Juozas Imbrasas (EFD), rakstiski. (LT) Apstiprināju šo ziņojumu, un vispirms vēlos pateikties referentei un ēnu referentiem par pirmo enerģētikas stratēģiju kopš Lisabonas līguma spēkā stāšanās. Stratēģijā ir ietverti galvenie izaicinājumi — solidaritāte enerģētikas jomā un enerģijas piegādes drošība. Pirmkārt, dalībvalstīm ir jāīsteno enerģētikas jomā jau pieņemtie tiesību akti. Otrkārt, jāizveido vienots iekšējais tirgus, kā arī atjaunojamu energoresursu tirgus. Treškārt, jāuzlabo un jāmodernizē Eiropas enerģētikas infrastruktūra. Tādēļ ES jāpārvar visi administratīvie un finansiālie šķēršļi un ES dalībvalstīm ir jāsaskaņo savas intereses un jāparāda solidaritāte. Visiem projektiem jāpiemēro vienādi noteikumi neatkarīgi no tā, vai tas ir Jamalas cauruļvads vai “Nord Stream” cauruļvads. Kā zināms, ES atkarība no valstīm, kas piegādā naftu un gāzi, pieaug. Austrumeiropas dalībvalstis maksā lielu cenu par monopolu — tur nav ne konkurences, ne arī patērētāju tiesību aizsardzības, un tur nav iespējams izveidot vienotu tirgu. Esam atkarīgi no fosilā kurināmā veidiem, kuru resursi izsīkst, un tādēļ īpaši steidzami ir jāattīsta ne tikai atjaunojamo energoresursu veidi, bet arī jāiegulda energoefektivitātes paaugstināšanā, lai varam arī mazināt klimata pārmaiņu sekas. Liels pašreizējās ES enerģētikas politikas trūkums ir ES līdzekļu nenovirzīšana jomai, kas par spīti lejupslīdei joprojām tiek uzskatīta par vienu no galvenajām prioritātēm Eiropas valdībām un pilsoņiem. Galvenā uzmanība enerģētikas jomā jāpievērš patērētājiem un viņu tiesību aizsardzībai, un ES ir jācenšas nodrošināt patērētājiem un uzņēmējiem labvēlīgas energoresursu cenas.

 
  
MPphoto
 
 

  Karin Kadenbach (S&D), rakstiski. (DE) Atzinīgi novērtēju faktu, ka atbilstoši ziņojumā teiktajam Komisijai un dalībvalstīm ir jānodrošina visaugstāko starptautiskās drošības standartu piemērošana gan jaunajās, gan vecajās atomelektrostacijās. Es arī balsoju par šo noteikumu. Tomēr vēlos precizēt faktu, ka mans galvenais mērķis joprojām ir kodolenerģijas izmantošanas pārtraukšana. Lai gan mums vajadzētu atteikties no enerģijas ražošanas, izmantojot fosilā kurināmā veidus, kodolenerģija nav pieņemama alternatīva. Iespējamais risks joprojām ir pārāk liels, un jautājums par kodolatkritumu galīgo apglabāšanu joprojām nav atrisināts. Zemu oglekļa emisiju energoresursu veicināšana ir pazīstams kodolenerģijas lobiju izmantotais arguments, lai pārliecinātu par kodolenerģijas nekaitīgumu. Tomēr klimata pārmaiņas nedrīkst izmantot, lai attaisnotu plašāku mūsu kodolenerģijas izmantošanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Jarosław Kalinowski (PPE), rakstiski. (PL) Enerģētikas politika pašlaik ir īpaši svarīga Eiropas Savienības darbības joma. Enerģētikas krīzes novēršanai kaimiņvalstīs un enerģijas piegādes drošības nodrošināšanai dalībvalstīs jākļūst par Eiropas Savienības iestāžu prioritāti. Īpaši svarīgi ir nodrošināt līdzsvaru starp enerģētikas politiku un vides aizsardzību. Tādēļ mums jāveicina pēc iespējas lielāka atjaunojamo energoresursu izmantošana. Tas radīs iespēju ne tikai samazināt kaitīgo vielu emisiju apjomu, bet spēj arī efektīvi ierobežot ES atkarību no ārvalstu enerģijas piegādēm.

Lai nodrošinātu enerģijas piegādes drošību, kas ir ārkārtīgi svarīga visiem dalībvalstu pilsoņiem, ir būtiski svarīgi veicināt labu attiecību veidošanu starp Eiropas Savienību un trešām valstīm, jo īpaši tām, kas nodrošina piegādi Eiropai. Vienlīdz svarīga ir naftas un gāzes piegādes dažādošana, lai Eiropas Savienība kļūtu mazāk atkarīga no kaimiņvalstu krīzēm enerģētikas jomā.

 
  
MPphoto
 
 

  Elisabeth Köstinger (PPE), rakstiski.(DE) Ilgtspējīga Eiropas stratēģija ir priekšnoteikums enerģijas piegādes aizsardzībai, un tādēļ tajā jāparedz visi enerģijas piegādes aspekti. Optimāla enerģijas piegāde ir svarīga arī ekonomikas izaugsmei, jo tā nodrošina un rada darbavietas. Atzinīgi novērtēju faktu, ka ziņojumā ir uzsvērts ES dalībvalstu biomasas resursu potenciāls ievērojama daudzuma otrās paaudzes biodegvielas ražošanai. Fosilās enerģijas izmantošana nākamajos dažos gados ir būtiski jāsamazina. Biomasai var būt būtiska nozīme naftas un gāzes aizvietošanā. Lai nodrošinātu enerģijas piegādes neatkarību un drošību, nepieciešamie resursi jāatrod arī enerģētikas jomā. Lauksaimniecība var sniegt nozīmīgu ieguldījumu “ES 2020” mērķu sasniegšanā. Mums jāmācās atpazīt nākotnes tendences un jāinvestē atjaunojamos energoresursos un “zaļajās” tehnoloģijās. Atbalstu tās daļas ziņojumā, kurās tiek aicināts īstenot pasākumus ilgtspējīgas enerģētikas politikas izstrādei Eiropā ar starptautisku nozīmi.

 
  
MPphoto
 
 

  Giovanni La Via (PPE), rakstiski. (IT) Balsoju par ziņojumu par enerģētikas stratēģiju, jo tas ir konstruktīvs ieguldījums Eiropas debatēs par šo tēmu un tajā ir noteiktas turpmākās Eiropas enerģētikas politikas vadlīnijas. Zinām, ka Eiropas Savienība šodien sastopas ar virkni izaicinājumu, un tāpat arī zinām, ka tā kļūst arvien vairāk atkarīga no ārvalstu enerģijas importa. Lisabonas līgums bija pirmais solis virzienā uz šīs tendences mainīšanu, jo tas nodrošina stingru tiesisko regulējumu un juridisku pamatu (194. pants) pasākumiem enerģētikas politikas jomā. Tajā ir noteikti skaidri mērķi, tostarp vienotā enerģētikas tirgus darbības nodrošināšana, piegādes drošība un energoefektivitāte un enerģētikas tīklu veicināšana, un atjaunojamu enerģijas formu izstrāde. Tādēļ uzskatu šo dokumentu par ārkārtīgi noderīgu ieguldījumu centienos izveidot un īstenot kopējo enerģētikas stratēģiju, kas var stiprināt Eiropu nākamajās desmitgadēs.

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (S&D), rakstiski. – Atzinīgi novērtēju šo ziņojumu par jauno Eiropas enerģētikas stratēģiju, kurā tiek uzskatīts, ka visām turpmākajām stratēģijām jāatbilst galvenajiem Lisabonas līgumā noteiktajiem mērķiem par vienotu enerģijas tirgu, piegādes drošību, energoefektivitāti, energotaupību, kā arī jaunu un atjaunojamu energoresursu formu izstrādi un enerģētikas tīklu veicināšanu; turklāt ar to jāveicina visiem patērētājiem pieņemamas enerģijas cenas, atjaunojamo energoresursu lielāka izmantošana saistībā ar ilgtspējīgu enerģijas ražošanu un savstarpēji savienotu, integrētu un savstarpēji izmantojamu un “viedo” energotīklu izveidi, kā arī jāsamazina atkarība no enerģijas importa un jāpalielina vietējā enerģijas ražošana, vienlaikus saglabājot konkurētspēju un nozares izaugsmi un samazinot siltumnīcefekta gāzu emisijas.

 
  
MPphoto
 
 

  Marisa Matias (GUE/NGL), rakstiski. (PT) Eiropas enerģētikas stratēģijā 2011.–2020. gadam ir noteiktas vispārējas vadlīnijas, kuru mērķis ir stiprināt nesen definēto iekšējo enerģijas tirgu. Šajā ziņojumā ir stiprināta konkurētspēja un tirgus instrumenti, tomēr bez vērienīgiem mērķiem attiecībā uz atjaunojamu energoresursu formām vai enerģijas patēriņa samazināšanu. Tajā arī nav veltīta pienācīga uzmanība mikroģenerācijai vai vienlīdzīgām iespējām enerģijas piegādē. Beidzot, Eiropas enerģijas piegādes drošība tajā ir saistīta ar ciešu sadarbību ar NATO. Šī un arī citu iemeslu dēļ balsoju pret.

 
  
MPphoto
 
 

  Jean-Luc Mélenchon (GUE/NGL), rakstiski. (FR) Šis ziņojums ir kodolenerģijas, oglekļa kvotu tirgus un DESERTEC projekta slavinājums. Turklāt tajā ir atbalstīta cieša sadarbība ar NATO. Saskaņā ar ekoloģijas un miera principiem, kurus atbalstu, balsoju pret šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. (PT) Trīs Komisijas izvirzītie mērķi Eiropas enerģētikas politikas jomā ir skaidri un vērienīgi — pāriet uz zemu oglekļa emisiju energosistēmu, nodrošināt visiem energoapgādes drošību un nodrošināt, ka pirmie divi mērķi nostiprina ES konkurētspēju un visi patērētāji saņem enerģiju par pieņemamām cenām. Lai šos mērķus sasniegtu, ir nepieciešams liels finansiālais un cilvēciskais ieguldījums.

 
  
MPphoto
 
 

  Louis Michel (ALDE), rakstiski. (FR) Lisabonas līgums nodrošina Eiropas Savienībai stingru tiesisko regulējumu un stabilu juridisko bāzi — 194. pantu —, lai veiktu pasākumus enerģētikas politikās jomā. Lai sasniegtu klimata pārmaiņu un enerģētikas tiesību aktu paketes “3 x 20” mērķus laika periodā no šā brīža līdz 2020. gadam, ir nepieciešams ilgtermiņa redzējums un jauna enerģētikas stratēģija. Pašlaik Savienība kļūst arvien vairāk atkarīga no enerģijas importa. Tādēļ ir svarīgi Eiropas Savienībai integrēt enerģētikas jautājumus savās politikās un ārējā darbībā. Turklāt mums jāveicina ilgtermiņa ieguldījumi Kopienas teritorijā. Energoefektivitātei un energotaupībai jākļūst par pirmajām prioritātēm, jo īpaši izstrādājot rīcības plānu energoefektivitātes jomā un atjaunojamo energoresursu veidu stimulēšanas programmu Eiropas līmenī.

Savienībai arī jāveic pēc iespējas lielāks darbs pētniecības un izstrādes jomā. Visbeidzot jāpievērš īpaša uzmanība Eiropas Savienības konkurētspējai un enerģijas ekonomiskai pieejamībai Eiropas rūpniecībai un privātajiem patērētājiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. – (DE) Referente savā ziņojumā risina jautājumu par Eiropas enerģijas piegādes uzlabošanu, kas ir apsveicami. Tomēr šķiet, ka šis mērķis ir sasniedzams, palielinot ES ietekmi enerģētikas nozarē. Enerģētikas politika katrā valstī ir ļoti atšķirīga. Eiropā nav panākta liela vienotība jautājumā par kodolenerģijas izmantošanu un “atjaunojamo” energoresursu veidiem.

Šā iemesla dēļ un arī tādēļ, ka, manuprāt, mums jāturpina pašiem lemt par to, kā iegūsim savu enerģiju, esmu pārliecināts, ka enerģētikas politika ir jāatstāj atsevišķo dalībvalstu pārziņā. Tādēļ balsoju pret šo grozījumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Alfredo Pallone (PPE), rakstiski. (IT) Balsoju par Kolarska-Bobińska kundzes ziņojumu, jo esmu pārliecināts, ka ceļš uz Eiropas enerģētikas nākotni pašlaik ir pilns ar šķēršļiem un grūtībām, kas ir jāpārvar. Izaicinājumi, kuriem Eiropa plāno apņēmīgi un izšķirīgi stāties pretī, ir vairāki — Eiropas stratēģijas sistēmai ir nepieciešamas ievērojamas investīcijas ļoti nestabilā laika periodā, kad tā joprojām cenšas novērst ekonomikas krīzi, kas ir skārusi daudzas nozares. Ņemot vērā pašreizējo situāciju ES, manuprāt, ir pienācis laiks īstenot jaunu stratēģiju, lai sasniegtu klimata pārmaiņu tiesību aktu paketē izvirzītos mērķus (“3 x 20”). Būtu lietderīgi, ja ES budžeta resursi ES enerģētikas un klimata politikas jomā tiktu labāk izmantoti. Instrumentu izveide enerģētikas tīklu attīstības un modernizācijas stimulēšanai arī varētu būt pietiekami interesanta stratēģija, un es to varētu atbalstīt.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. (PT) Balsoju par Parlamenta rezolūciju par jauno Eiropas enerģētikas stratēģiju 2011.–2020. gadam (2010/2108(INI)), jo es, tāpat kā referente, uzskatu, ka tagad, kad Lisabonas līgumā ir ietverta konkrēta enerģētikas sadaļu, tas nodrošina stabilu juridisko pamatu iniciatīvu izstrādāšanai enerģētikas jomā, pamatojoties uz ilgtspējību, piegādes drošību, tīklu saslēgšanu un solidaritāti.

Tādēļ ir būtiski svarīgi risināt problēmu par tiesību aktu novēlotu vai nepilnīgu īstenošanu enerģētikas jomā un visaptverošas enerģētikas stratēģijas neesamību Komisijas stingrā vadībā, vienlaikus dalībvalstīm pierādot savu apņemšanos un atbalstu. Ņemot to vērā, šis dokuments ar nosaukumu “Topošā jaunā Eiropas enerģētikas stratēģiju 2011.–2020. gadam” ir pirmais solis virzienā uz visaptverošas ES enerģētikas politikas īstenošanu stratēģijas “ES 2020” kontekstā.

Vēlos uzsvērt dažus aspektus, kas ir iekļauti piedāvātajā ES stratēģijā — atbalsta nodrošināšana moderniem integrētiem tīkliem, enerģijas piegādes drošības nodrošināšana, pētniecības, izstrādes un inovāciju veicināšana enerģētikas jomā un patērētāju un sabiedrības izvirzīšana ES enerģētikas politikas centrā.

 
  
MPphoto
 
 

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. (PT) Lisabonas līgumā ir noteikta virkne skaidru enerģētikas politikas mērķu — vienota enerģijas tirgus darbības, piegādes drošības un energoefektivitātes nodrošināšana un enerģētikas tīklu un atjaunojamu energoresursu veidu veicināšana. Tādēļ ES ir jāpieņem jauna stratēģija enerģētikas nozarē, ar kuras palīdzību varētu sasniegt šos mērķus kopā ar klimata pārmaiņu tiesību aktu paketē noteiktajiem “3 x 20” mērķiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski.(ES) Galu galā mūsu grupa atturējās balsojumā par šo rezolūciju, jo pārmērīgi liels uzsvars tajā ir likts uz ogļu izmantošanu. Lai gan divi galvenie grozījumi netika pieņemti (saistībā ar 32. un 52. punktu), tā pieņemšana mūsu grupai tik un tā radīja grūtības.

 
  
MPphoto
 
 

  Czesław Adam Siekierski (PPE), rakstiski.(PL) Kolarska-Bobińska kundzes ziņojumā ir pievērsta uzmanība virknei nopietnu problēmu, piemēram, saskaņotas enerģētikas politikas neesamībai — tādas, kurā tiktu ņemtas vērā konkrētās atsevišķo dalībvalstu īpatnības —, kā arī nepieciešamībai importēt enerģiju no trešām valstīm. Prognozes rāda, ka atkarība no jēlnaftas nākotnē vēl pieaugs, un tieši tādēļ enerģētikas stratēģijā ir jāņem vērā vairāki aspekti, kā arī starptautiskā dimensija, kas sniedzas pāri Eiropas Savienības rāmjiem. Ņemot vērā dalībvalstu lielo ģeogrāfisko tuvumu Krievijai, Eiropas Savienībai ir jācenšas panākt ciešāku sadarbību ar mūsu austrumu kaimiņiem atbilstošos apstākļos. Mūsu pūlēm jābūt vērstām arī uz Lisabonas līgumā paredzēto mērķu sasniegšanu, kā rezultātā tiek izveidots vienots enerģijas tirgus, vienlaikus garantējot enerģijas piegādes drošību. Lai šos centienus īstenotu, ir jāiegulda investīcijas tīkla infrastruktūrā, jo tādā veidā tiktu veicināta reģionālo enerģijas tirgu integrēšana, kā arī jāmodernizē trans-Eiropas enerģētikas tīkli. Kā Kolarska-Bobińska kundze ir pareizi ierosinājusi, tādu jaunu termināļu celtniecība, kuru rezultātā gāze varētu tikt piegādāta no visas pasaules, veicinātu jaunu gāzes resursu piesaisti, jo īpaši no reģioniem, kas ir bagāti ar šiem resursiem. Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs Jerzy Buzek un bijušais Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Jacques Delors arī ir ierosinājuši piešķirt finansiālo atbalstu infrastruktūras attīstībai, jo modernizēts un paplašināts enerģētikas tīkls ir saskaņotas enerģētikas politikas izveides pamatprasība.

 
  
MPphoto
 
 

  Peter Skinner (S&D), rakstiski. – Stratēģiskas pieejas saglabāšana enerģētikas jomā ES ietvaros kļūst arvien būtiskāka, jo resursi arvien vairāk tiek tirgoti kā “nākotnes darījumi” un valdošie režīmi citās pasaules valstīs turpina šos trūkstošos resursus novirzīt tikai savām vajadzībām. Lai gan varu piekrist, ka energotaupība varētu būt efektīvs risinājums, tā ir tikai daļa no plašākas pieejas, kas šajā jautājumā ir jāievēro. Būtiski svarīga ir enerģijas tehnoloģiju, piemērām, kodolsintēzes un ilgtspējīgu energoresursu sadalījuma, izstrāde. Tomēr to ir iespējams panākt, tikai veicinot enerģijas piegādes drošību kā politiku attiecībās ar citām Rietumvalstu iestādēm, piemēram, NATO.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Teixeira (PPE), rakstiski. (PT) Enerģētikas stratēģija Eiropai ir būtiski svarīga, lai īstenotu jaunās Lisabonas līgumā ietvertās politikas. Pašlaik ir izstrādāts stabils juridiskais pamats tādu enerģētikas iniciatīvu sagatavošanai, kuru pamatā ir ilgtspējība, enerģijas piegādes drošība, tīklu saslēgšana un solidaritāte. Parlamentam iesniegtā strukturētā plāna mērķos jāparedz vienotā enerģētikas tirgus izveide un enerģijas piegādes drošība un efektivitāte. Kā zināms, situācijā, kāda ir izveidojusies Eiropas enerģētikas nozarē, ir jāatrisina vairāki izaicinājumi — gan pašlaik, gan attiecībā uz nākotni. ES kļūst arvien vairāk atkarīga no enerģijas importa, un enerģijas ražošanai ES ietvaros ir nepieciešamas arvien lielākas investīcijas apstākļos, kad joprojām sastopamies ar ekonomikas krīzes radītajām sekām. Vēlos uzsvērt, cik svarīgi ir labāk izmantot atjaunojamu energoresursu potenciālu visā ES teritorijā, vienlaikus izvirzot ES patērētājus un sabiedrību Eiropas enerģētikas politikas centrā. Iepriekš minēto iemeslu dēļ balsoju par šo dokumentu.

 
  
MPphoto
 
 

  Derek Vaughan (S&D), rakstiski. – Ņemot vērā, ka 70 % no ES patērētās enerģijas laika periodā līdz 2030. gadam tiks importēti un bieži vien no nestabiliem reģioniem, piegādes drošībai jākļūst par ES prioritāti, un šajā rezolūcijā ir izklāstīta ES stratēģija šīs atkarības novēršanai. Energoefektivitātei arī jābūt ES prioritātei, jo īpaši tādēļ, ka tā ir visefektīvākais izmaksu samazināšanas veids patērētājiem visā ES. Rezolūcijā Komisija arī tiek aicināta nodrošināt pašreizējo tiesību aktu pareizu īstenošanu, tostarp attiecībā uz vienoto tirgu, un tajā ir arī atkārtoti uzsvērts Parlamenta aicinājums ieviest viedos skaitītājus, un tas viss kopā uzlabotu pakalpojumu patērētājiem un ļautu viņiem labāk kontrolēt patērētās enerģijas daudzumu.

 
  
  

Rezolūcijas priekšlikums (B7-0616/2010)

 
  
MPphoto
 
 

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. – (PT) Balsoju par šo rezolūciju, jo, manuprāt, Eiropas Savienībai ir aktīvi jāveicina konstruktīvākas un pārredzamākas klimata konferences norise Kankunā, jo īpaši attiecībā uz pielāgošanās finansējumu, mežsaimniecību, resursu efektivitāti, tehnoloģijas nodošanu un uzraudzību, ziņošanu un pārbaudi.

Tādēļ ES ir arī jāveicina stingra politiska apņemšanās sadarboties ar trešām valstīm, izstrādājot politiku tādu efektīvu mehānismu izveidošanai, kas paredzēti starptautiskai sadarbībai klimata pārmaiņu jomā gan Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām ietvaros, gan ārpus tās darbības jomas. Jāuzsver arī vēsturiskā atbildība, kāda jāuzņemas attīstītajām valstīm par klimata pārmaiņu neatgriezeniskajām sekām, un to pienākums palīdzēt jaunattīstības valstīm pielāgoties šīm pārmaiņām, tostarp sniedzot finansiālu atbalstu valstu rīcības programmām attiecībā uz pielāgošanos (NAPA), kas ir nozīmīgi instrumenti, lai pielāgotos klimata pārmaiņām, un veicina līdzdalību.

 
  
MPphoto
 
 

  Sophie Auconie (PPE), rakstiski. (FR) Nedēļā pirms augstākā līmeņa sanāksmes par klimata pārmaiņām Kankunā Eiropas Parlaments ir pieņēmis rezolūciju par sanāksmes mērķiem. Vēl joprojām pietiekami labi atceramies neveiksmi Kopenhāgenas sanāksmē, saistībā ar kuru mums bija tik lielas cerības, un ceram, ka nākamā iespēja pavirzīt uz priekšu starptautisko sadarbību klimata pārmaiņu jomā neizrādīsies vēl viena garām palaista izdevība. Manuprāt, pēdējā plenārsēdē otrdien pieņemtā rezolūcija diemžēl nav īpaši noderīga šajā ziņā. Mēs kopā ar maniem kolēģiem deputātiem no Eiropas Tautas partijas grupas (Kristīgajiem demokrātiem) vēlējāmies saglabāt mērķi par siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu par 20 % līdz 2020. gadam, kas mums būtu bijis labs pamats sarunām ar ASV un Ķīnu. Tomēr Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupa un Eiropas Parlamenta sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupa guva panākumus, pieņemot šo mērķi 30 % apmērā, kas nav reāli izpildāms. Neuzskatu, ka šāda veida vienpusēja pieeja ir labs signāls gaidāmajām sarunām Kankunā, un, manuprāt, ir žēl, ka rezolūcija, pret kuru balsoju, ir pieņemta.

 
  
MPphoto
 
 

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. – (LT) Atbalstīju šo ziņojumu. Klimata pārmaiņu konferencē Kopenhāgenā nebija iespējams panākt konkrētas saistības. Tai sekojošās sarunas Vācijā un Ķīnā arī nesasniedza vēlamo iznākumu, un tādēļ lielas cerības tiek liktas uz konferenci Kankunā, kur jāvienojas par konkrētiem pasākumiem — laikposmam pēc 2012. gada paredzēta visaptveroša starptautiska nolīguma noslēgšanu, kam jāatbilst jaunākajiem atklājumiem zinātnē un jāsaskan ar mūsu plāniem līdz 2020. gadam apturēt atmosfēras sasilšanu un līdz 2050. gadam ierobežot globālo sasilšanu līdz 2 grādiem, salīdzinot ar 1990. gada līmeni. Piekrītu rezolūcijā ietvertajai nostājai, ka Eiropas Savienībai jāuzņemas vadība sarunās par klimata pārmaiņām un aktīvi jāveicina konstruktīvākas klimata konferences norise Kankunā. Tikai Eiropas Savienība ir apstiprinājusi saistošus mērķus klimata pārmaiņu ierobežošanai un plāno pieņemt vēl vērienīgākus mērķus. Tādēļ ES ir ieinteresēta, lai arī citas valstis uzņemtos šādas saistības, jo no tā ir atkarīga ES ekonomiskā izaugsme un konkurētspēja.

 
  
MPphoto
 
 

  Jean-Luc Bennahmias (ALDE), rakstiski. (FR) Dažas dienas pirms Klimata pārmaiņu konferences Kankunā kopīgā rezolūcija, par kuru Parlamentā tika balsots aicina “valstu un valdību vadītājus visā pasaulē sarunu laikā demonstrēt patiesu politisko vadību un gatavību”. Mums nepieciešami konkrēti un tūlītēji pasākumi, jo esošā stāvokļa vērtējums nav iepriecinošs — šobrīd ir maz ticams, ka ar savām saistībām mēs varētu mazināt klimata pārmaiņu radīto kaitējumu. Īsumā, mūsu valdībām jādara vairāk un tām jārīkojas nekavējoties. Eiropas Savienībai sarunā jāuzņemas vadība, paužot vienotu viedokli, lai tam būtu kāda nozīme, risinot sarunas ar Ķīnu un Savienotajām Valstīm. Runājot par mērķiem, tiem jābūt vērienīgākiem. Mums jāpieņem mērķis par siltumnīcas efektu veidojošo gāzu emisiju samazinājumu par 30 % līdz 2020. gadam, salīdzinot ar 1990. gada līmeni (16. punkts). Lai gan ir taisnība, ka cīņa pret klimata pārmaiņām ir definēta kā viens no galvenajiem politiskajiem izaicinājumiem vairākiem gadiem, vēl neesam sasnieguši cerētos rezultātus. Piemēram, 2020. gada mērķi energoefektivitātes jomā un 20 % atjaunojamo energoresursu vienkārši ir nepamatoti. Kankunas konference ir izdevība uzlabot situāciju, nepalaidīsim to garām vēlreiz.

 
  
MPphoto
 
 

  Vilija Blinkevičiūtė (S&D), rakstiski. (LT) Balsoju par šo rezolūciju, jo Eiropas Savienībai ir jāuzņemas vadība sarunās par klimata pārmaiņām tādēļ, ka pēc neapmierinošajiem Kopenhāgenas klimata pārmaiņu konferences rezultātiem ir jāatjauno uzticība sarunām starptautiskā līmenī. Atbalstu Eiropas Parlamenta aicinājumu veikt konkrētus pasākumus mežu izciršanas apturēšanai un izveidot efektīvu globālo emisiju kvotu tirdzniecības tirgu. Jāuzsver, ka mums jāveicina siltumnīcefekta gāzu emisiju likvidēšana dabiskā veidā, veicinot bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu. Cerams, ka Kankunā tiks panākta vienošanās par konkrētiem pasākumiem, kam jāatbilst jaunākajiem zinātniskajiem atklājumiem, lai nodrošinātu visu nāciju, tautu un ekosistēmu izdzīvošanu.

Turklāt ir ļoti svarīgi Kankunā pieņemt konkrētus lēmumus attiecībā uz finansējumu, jo īpaši — papildināmības pakāpi pielāgošanās finansēšanā, mežsaimniecību, resursu efektivitāti, tehnoloģijas nodošanu, uzraudzību, ziņošanu un pārbaudi. Ir arī ārkārtīgi svarīgi, lai tiktu nodrošināta cieša politiska apņemšanās sniegt tūlītēju finansējumu un tā pilnīga pārredzamība.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. (PT) Klimata pārmaiņu konferences Kankunā panākumi ir būtiski svarīgi Apvienoto Nāciju Organizācijas aizbildnībā notiekošā sarunu procesa uzticamībai. Tādēļ ir būtiski svarīgi, lai tiktu pieņemtas konkrētas saistības un izpildāmi mērķi. Vienošanās panākšana tādos aspektos kā mežu aizsardzības politika, tehnoloģijas nodošana jaunattīstības valstīm un finansējums ir būtiski svarīga.

Tādēļ, ja neizdosies panākt globālu vienošanos, Eiropai arī turpmāk jābūt atvērtai priekšlikumam apsvērt Kioto protokolā paredzētā otrā saistību posma īstenošanu, bet tai jāizvirza nosacījumi, jo īpaši attiecībā uz protokola vides politikas integritāti, tīrās attīstības mehānisma pārveidošanu un saistību uzņemšanos no pasaulē lielāko emisijas radītāju puses, piemēram, Ķīnas un ASV.

 
  
MPphoto
 
 

  Nikolaos Chountis (GUE/NGL), rakstiski. (EL) Rezolūcijas par Klimata pārmaiņu konferenci Kankunā sākotnējais variants ir diezgan daudz mainīts, un tās saturs ir kļuvis ievērojami vājāks, iekļaujot tajā Eiropas Tautas partijas grupas (Kristīgo demokrātu) iesniegtos grozījumus. Tomēr es balsoju par to, jo uzskatu, ka ir steidzami jāveic tūlītēji un koordinēti pasākumi starptautiskā līmenī cīņai pret klimata pārmaiņām un ka šī rezolūcija kopumā joprojām ietver vairākus pozitīvus punktus un ir nozīmīgs ES ieguldījums Kankunas konferencē. Ziņojumā ir kritizēta nepietiekama gatavošanās konferencei, uzsvērta nepieciešamība samazināt emisiju apjomu par vismaz 40 % un ES un dalībvalstis tiek aicinātas īstenot “klimata taisnīguma” principu. Tajā ir arī uzsvērta vēsturiskā atbildība, kāda jāuzņemas attīstītajām valstīm, un atgādināts arī par to finansiālajām saistībām un oficiālās attīstības palīdzības mērķi, kura bāzes vērtība ir 0,7 % no NKI. Uzmanības centrā ir bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmas saglabāšana, bet tiek atzītas arī tiesības uz piekļuvi dzeramajam ūdenim un nepieciešamība saglabāt mežus. Visbeidzot tajā ir pareizi uzsvērts, ka netiek izmantots energotaupības potenciāls, un ir uzsvērta nepieciešamība paaugstināt ēku un transportlīdzekļu energoefektivitāti.

 
  
MPphoto
 
 

  Lara Comi (PPE), rakstiski. (IT) Klimata pārmaiņas ir būtiska problēma visas pasaules mērogā, un tādēļ tā kopīgi arī jārisina. Tomēr vienpusējas saistības ir pozitīva zīme, un tādēļ tās ir vēlamas, bet ne pietiekamas.

Lai gan dati apliecina, ka ES nebūs tas reģions, kurš visvairāk cietīs no CO2 emisiju palielināšanās, tas nenozīmē, ka mums nevajadzētu justies atbildīgiem, tostarp arī par darbiem pagātnē. Tādēļ nevaram atkāpties no savām saistībām sniegt taustāmu ieguldījumu emisiju samazināšanā, lai gan ir vērts uzsvērt, ka mūsu centieni galvenokārt ir diplomātiski.

Mums jāpanāk konsenss dažos pamatjautājumos un tad tie jārisina kopā ar citiem tā dalībniekiem. Faktiski var rasties ļoti spēcīgs stimuls darboties neatkarīgi, bet tas jebkuriem iespējamiem līdzekļiem ir jāapslāpē, pretējā gadījumā izmaksas, ko mūsu ražošanas sistēma jau tagad sāk maksāt — un ir gatava maksāt ar noteikumu, ka tiek sasniegti rezultāti, — būs veltīgas.

 
  
MPphoto
 
 

  Corina Creţu (S&D), rakstiski. (RO) Balsoju par 2010. gada 25. novembra Eiropas Parlamenta rezolūciju par ANO Klimata pārmaiņu konferenci Kankunā, lai īstenotu vispārējo mērķi — ierobežot ikgadējo zemeslodes virsmas vidējās temperatūras pieaugumu, lai tas nepārsniegtu 2°C (“2°C mērķis”). 2°C mērķa neizpildīšanas sekas var būt īpaši nopietnas. Izzudīs līdz pat 40 % sugu, miljoniem cilvēku tiks pārvietoti sakarā ar jūras līmeņa celšanos un biežākiem ārkārtas laika apstākļiem, labības raža samazināsies, pieaugs pārtikas cenas un pasaules ekonomikas produkcijas apjoms samazināsies vismaz par 3 %. Zinātniskie argumenti attiecībā uz klimata pārmaiņām un to ietekmi ir pārāk acīmredzami. Tādēļ milzīga nozīme ir tam, lai tiktu izstrādāts tāds tiesiskais regulējums, ar kura palīdzību varētu uzraudzīt šo pasākumu īstenošanas pareizību.

 
  
MPphoto
 
 

  Vasilica Viorica Dăncilă (S&D), rakstiski. – (RO) Manuprāt, Eiropas Savienībai un tās dalībvalstīm jādefinē un jāīsteno “klimata taisnīguma” princips, un tādēļ jāiekļauj taisnīguma klauzula turpmākajās starptautiskajās sarunās par klimata pārmaiņām. Manuprāt, tiktu nodarīta liela netaisnība, ja pasaule nespētu mazināt klimata pārmaiņas, jo no tām cietīs tieši nabadzīgie iedzīvotāji.

 
  
MPphoto
 
 

  Mário David (PPE), rakstiski. (PT) Balsoju par šajā ziņojumā piedāvāto pasākumu un priekšlikumu kopumu. Pēc Kopenhāgenas klimata pārmaiņu konferences neveiksmīgā iznākuma ir jāatjauno uzticība starptautiskajām sarunām par klimata pārmaiņām. Un atkal Eiropas Savienībai ir jāuzņemas vadība sarunās par klimata pārmaiņām un aktīvi jāveicina, lai Kankunā tiktu panāktas konstruktīvākas, pārredzamākas un drosmīgākas saistības.

Uzskatu arī, ka Eiropas Savienībai jācenšas pastiprināt tās diplomātisko darbību klimata pārmaiņu jomā, mēģinot panākt stingru politisku apņemšanos sadarboties ar trešām valstīm, izstrādājot politiku tādu efektīvu mehānismu izveidošanai, kas paredzēti starptautiskai sadarbībai klimata pārmaiņu jomā. Šajā mēģinājumā sasniegt drosmīgākus un vērienīgākus rezultātus, manuprāt, arī COP 16 sarunu noslēguma posmā Eiropas Savienībai jāpiešķir tās galvenajam sarunu vedējam zināma elastība, reaģējot uz notikumiem, kas rodas šo sarunu gaitā.

 
  
MPphoto
 
 

  Marielle De Sarnez (ALDE), rakstiski. (FR) Eiropas Savienībai jāpauž vienots viedoklis un Klimata pārmaiņu konferencē Kankunā jāparāda, ka tai ir vērienīgi un pārliecinoši mērķi. Kopenhāgenas neveiksme nedrīkst atkārtoties. Mums nepieciešami konkrēti un tūlītēji pasākumi, jo esošā stāvokļa vērtējums nav iepriecinošs — šobrīd ir maz ticams, ka ar savām saistībām mēs varētu mazināt klimata pārmaiņu radīto kaitējumu. Eiropas Savienībai jāuzņemas vadība šajās sarunās, paužot vienotu viedokli, lai tās klātbūtne būtu jūtama, risinot sarunas ar Ķīnu un Savienotajām Valstīm. Ievērojams mērķis, kas jāizpilda, ir līdz 2020. gadam samazināt ES siltumnīcefekta gāzu emisiju apjomu par 30 %, salīdzinot ar 1990. gada rādītājiem. Mums arī jānodrošina, lai rūpnieciski attīstītās valstis, piemēram, Savienotās Valstis, uzņemtos saistības attiecībā uz jaunattīstības valstīm, lai palīdzētu tām cīnīties pret un pielāgoties klimata pārmaiņām, cīnoties pret mežu izciršanu, pārtuksnešošanos un citām pārmaiņām. Ir pienācis laiks, lai mūsu valdības veiktu nākotnē gaidāmo klimata pārmaiņu novērtējumu un panāktu politisku konsensu, kas veicina patiesas globālās politikas īstenošanu cīņai pret klimata pārmaiņām.

 
  
MPphoto
 
 

  Christine De Veyrac (PPE), rakstiski. (FR) Francijas prezidentūras laikā 2008. gadā Eiropas Savienība jau apstiprināja vērienīgo mērķi līdz 2020. gadam samazināt CO2 emisiju apjomu par 20 %. Jau tagad ir grūti panākt, lai šo mērķi pieņemtu citas valstis, kas iesaistītas sarunās par klimata pārmaiņām. Nepanākot starptautisku vienošanos, šā Eiropas mērķa sekas var būt arī Eiropas uzņēmumu konkurētspējas samazināšanās starptautiskā līmenī dažās ekonomikas nozarēs.

Tādēļ ir pilnīgi nesamērīgi ierosināt jaunu mērķi Eiropas Savienībā samazināt CO2 emisiju apjomu par 30 %, un tādēļ balsoju pret šo rezolūcijas priekšlikumu. Šodien Parlamentā pieņemtā nostāja nevieš uzticību Eiropas Savienībai nostājai sarunās ar tās partneriem par vienošanās panākšanu Kankunas konferencē nākamajā nedēļā.

 
  
MPphoto
 
 

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. (PT) Balsoju par rezolūciju par Klimata pārmaiņu konferenci Kankunā, jo, manuprāt, Parlamentam ir jāsniedz nepārprotams vēstījums, ka pasaules līderiem jāpierāda sava vadība sarunās, lai tās pietuvinātu Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām un Kioto protokola līmenim.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Neatkarīgi no debatēm par klimata pārmaiņu iemesliem un no pārbaudes par to, vai klimta pārmaiņas ir cilvēka darbības rezultāts un vai to ir iespējams izlabot, jau tagad ir skaidrs, ka šis jautājums ļoti nopietni skar ārkārtīgi dažādas cilvēka dzīves jomas un ka tā rezultātā ir apdraudēts globālais līdzsvars. Tādēļ mums jāīsteno uzmanīga un rūpīga novērošana šajā jomā. Īpaši satraucošas klimata pārmaiņu sekas ir jūras līmeņa celšanās, piespiedu migrācija un cīņa par piekļuvi ūdensceļiem un auglīgajām augsnēm, piemēram, Sudānā, kur nomadu lopkopji karo ar vietējiem lauku saimniecību īpašniekiem. ES ir aktīvi jāiesaistās šajos globālajos centienos un jādara viss, kas ir tās spēkos, lai novērotu šo problēmu un meklētu ilgstošus risinājumus, kuru rezultātā zinātnisko un tehnoloģisko progresu varētu ideāli apvienot ar vides kvalitāti un dabas likumu ievērošanu. Klimata pārmaiņu konference Kankunā ir izcila izdevība īstenot šo mērķi, lai izvirzītu vērienīgākus mērķus un panāktu stingrāku un plašāku kolektīvo apņemšanos cīnīties ar šo problēmu.

 
  
MPphoto
 
 

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. (PT) Atbalstu tāda saistoša nolīguma noslēgšanu Klimata pārmaiņu konferencē Kankunā, kas tiktu iekļauts starptautiskajā sankciju sistēmā. Ir skaidrs, ka šādam nolīgumam būs nozīme tikai tad, ja tas būs saistošs lielākajiem emisiju radītājiem pasaulē — ASV, Ķīnai un Indijai. ES ir līdere cīņā pret klimata pārmaiņām, un tā ir jāmudina izmantot šo vadību, tomēr neaizmirstot par milzīgo ieguldījumu, ko mūsu ražošana jau ir veikusi, atbildot uz obligātajām prasībām par emisijas apjoma samazināšanu Eiropā. Jāatzīmē, ka Eiropa rada 15 % no globālā emisiju apjoma, un tiek lēsts, ka 2030. gadā šis procentuālais rādītājs būs samazināts līdz 10 %, kamēr ASV, Ķīna un Indija rada pusi no globālā emisiju apjoma, un šis rādītājs vēl turpina palielināties.

Tā rezultātā nevaru piekrist, ka ES būtu vienpusēji jāierobežo tās CO2 emisiju apjoms par 30%, nevis par 20 %, ja to pašu nedara arī citas valstis — galvenokārt ASV. Tas nenozīmē, ka būtu jāsamazina ES vērienīgie mērķi. Tieši pretēji, manuprāt, pat ja citi mums nesekos, mums jāturpina savā darbībā koncentrēties uz zinātniskiem pētījumiem, tehnoloģisko jaunradi saistībā ar oglekli nesaturošiem energoresursiem, energoefektivitāti un “zaļo” darbavietu izveidi, lai paaugstinātu savu konkurētspēju.

 
  
MPphoto
 
 

  João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Šajā rezolūcijā tiek atkārtoti pieļauti daži Kopenhāgenas klimata pārmaiņu konferencē Parlamenta nostājā pieļautie trūkumi, vājās puses un kļūdas, neņemot vērā šīs lielās neveiksmes iemeslus. Debates joprojām ir pārmērīgi pievērstas samazinājuma mērķiem, kaitējot debatēm par līdzekļiem, kā tos sasniegt, un tas diskreditē visu šo procesu. Neatlaidīgi tiek prasīts izmantot tirgus pieeju, lai gan tirgus instrumenti jau ir parādījuši, ka tie nav iedarbīgi un ir amorāli. Trūkst debašu par tā saukto elastības mehānismu radītajiem izkropļojumiem un to atcelšanas vai pārveidošanas nepieciešamību. Acīmredzami tiek pārprasta “kopējas, bet diferencētas atbildības” principa izpratne un lielā nozīme, noliekot vienā līmenī pasaulē vēsturiski lielākās piesārņotājas valstis, piemēram, ASV, kas ir lielākā emisijas radītāja uz vienu cilvēku pasaulē un kas pretojas saistībām samazināt emisiju apjomu, un jaunas ekonomikas valstis, piemēram, Ķīnu vai Indiju, kurās emisijas apjoms uz vienu cilvēku ir attiecīgi 10 vai 4 reizes zemāks nekā ASV.

Jautājumā par finansējumu jaunattīstības valstīm pielāgošanās un seku mazināšanas mērķiem, joprojām netiek ņemts vērā milzīgais ierobežojumu slogs, kas uzlikts šīm valstīm, piemēram, milzīgais, netaisnīgais vismazāk attīstītajām valstīm radītais ārējais parāds. Lai gan ir daži pozitīvi aspekti, vispārējais šīs rezolūcijas saturs nav pelnījis mūsu atbalstu.

 
  
MPphoto
 
 

  Carlo Fidanza (PPE), rakstiski. (IT) Pēc Kopenhāgenas konferences neveiksmes ceram vismaz uz zināmu progresu. Atzinīgi novērtēju rezolūciju par Klimata pārmaiņu konferenci Kankunā, jo īpaši Eiropas Tautas partijas grupas (Kristīgo demokrātu) piedāvātos grozījumus, kuros ir ietverts pamatots un pragmātisks princips — ES vienpusīgi nedrīkst lemt par emisiju samazinājuma kvotu palielināšanu, ja netiek panākts, ka pārējie lielākie pasaules dalībnieki uzņemas reālas saistības.

Eiropai noteikti arī turpmāk jāuzņemas vadība cīņā pret siltumnīcefekta gāzu emisijām, bet to nevar panākt tādas vides ideoloģijas vārdā, kurā netiek prasīta dalīta atbildība un kuras rezultātā tiek sodīti simtiem tūkstoši Eiropas mazo un vidējo uzņēmumu, jo īpaši krīzes periodā.

 
  
MPphoto
 
 

  Karl-Heinz Florenz (PPE), rakstiski. (DE) Balsoju pret šodienas rezolūcijas priekšlikumu par Klimata pārmaiņu konferenci Kankunā (COP 16), jo jūtos atbildīgs par tādu klimata aizsardzību, kas ir reāla — apvienojot ilgtspējību ar ekonomisko attīstību. Balsot pret ziņojumu, kura izstrādāšanā man bija būtiska nozīme, ir ievērojams solis. Tomēr rezolūcijas priekšlikums ir nereāls sapnis, kurā tiek mēģināts sasniegt pārmērīgi lielus un neizpildāmus mērķus. Esam guvuši panākumus, samazinot dažas no prasībām, piemēram, vidējās temperatūras celšanās ierobežošanu līdz 1,5°C. Ja mēs būtu prasījuši tās īstenošanu, mums būtu jāsamazina emisiju apjoms līdz nullei nākamo desmit gadu laikā un jācenšas panākt negatīvs emisiju apjoma rādītājs īsākā vai garākā termiņā. Mums neizdevās panākt vēlamo attiecībā uz vienpusēju ES emisiju samazinājuma saistību palielināšanu, lai gan pašlaik notiekošajās sarunām tas par labu nenāk un trūkst pētījumu par to, kā jāpanāk šie konkrētie samazinājumi. Mums jāizvairās no šādu saistību uzņemšanās, jo mēs riskējam zaudēt uzticamību pārējo partneru acīs visā pasaulē, jo īpaši to, kuri vēl joprojām nav droši par to, vai mums pievienosies. Uzticamība pašlaik ir mūsu lielākā vērtība. Esmu pārliecināts, ka, cenšoties to nodrošināt, Eiropai ir jāpauž vienots viedoklis. Tādēļ atbalstu Padomi un Komisiju.

 
  
MPphoto
 
 

  Nathalie Griesbeck (ALDE), rakstiski. (FR) Cerības tika zaudētas, kad augstākā līmeņa sanāksmē par klimata pārmaiņām Kopenhāgenā neizdevās izvirzīt vērienīgus mērķus cīņai pret globālo sasilšanu. Eiropas Savienībai tagad ir nelokāmi jāapņemas gūt pārliecinošus rezultātus augstākā līmeņa sanāksmē Kankunā. Tādēļ Parlaments ir pieņēmis rezolūciju, kurā tas cenšas Eiropas Savienības mērķi par siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumu līdz 2020. gadam palielināt no 20 % līdz 30 %. Balsoju par šo rezolūciju, jo, manuprāt, nedrīkstam zaudēt laiku un, ja turpmāk kavēsimies un izvairīsimies, palaidīsim garām savu iespēju. Eiropas Savienībai jākļūst par starptautiskās sabiedrības virzītājspēku, ja vēlamies panākt reālus rezultātus.

 
  
MPphoto
 
 

  Françoise Grossetête (PPE), rakstiski. (FR) Balsoju pret šīs rezolūcijas galīgo apstiprināšanu.

Pārsteidzoša ir to mērķu nerealizējamība, par kuriem tika balsots.

ES vienpusējā mērķa samazināt emisiju apjomu līdz 2020. gadam par 30 % pieņemšana radītu smagas sekas Francijā konkurences un darbavietu izveides ziņā.

Sarunas ir atkarīgas no pārāk daudziem faktoriem, lai ES pati sev izvirzītu tik ierobežojošus mērķus. Pagājušajā gadā Eiropa pieļāva kļūdu, uzskatot, ka tā var uzspiest partneriem savu redzējumu par lietu būtību sanāksmes laikā Kopenhāgenā. Ja ES vēlreiz pieļaus šādas kļūdas, nebūs vairs pat runas par tās sēšanos pie sarunu galda.

Varēsim runāt par 30 % tikai tad, kad ir noslēgts starptautisks nolīgums par šādu lielumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Sylvie Guillaume (S&D), rakstiski. (FR) Balsoju par rezolūciju par Klimata pārmaiņu konferenci Kankunā, jo šobrīd vairāk nekā jebkad, attopoties no neveiksmes augstākā līmeņa sanāksmē Kopenhāgenā, Eiropas Savienībai jābūt vienotai, cenšoties panākt stingru mērķu noteikšanu. Šajā tekstā īpaši ir noteikts mērķis līdz 2020. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu emisiju apjomu ES par 30 %, lai ierobežotu globālo temperatūras paaugstināšanos līdz 2 °C. Kā reālistiski izstrādātā dokumentā, rezolūcijā ir ņemts vērā fakts, ka dalībvalstīm ir “kopēja, bet diferencēta atbildība”, kurā tiek atspoguļota to attīstība un izaugsme. Tajā ir arī piedāvāta “videi draudzīga klimata fonda” izveide, ko varētu izmantot, lai nodrošinātu finansējumu, kam tas ir nepieciešams, par prioritāti uzskatot visapdraudētākās valstis.

 
  
MPphoto
 
 

  Romana Jordan Cizelj (PPE), rakstiski. (SL) Balsoju pret šo rezolūciju. Balsojuma skaidrojums — vai vispār bija iespējams saskaitīt visas balsis Eiropas Parlamentā, kas pieprasa, lai ES paustu vienotu viedokli Kankunā? Šodienas balsojums ir uzskatāmi pierādījis, ka Parlaments joprojām to nespēj. Viena no galvenajām ES sarunu pozīcijām ir tāda, ka mēs vienpusēji nedrīkstam uzņemties jaunas saistības. Parlaments to noraidīja ar nelielu balsu vairākumu. Tādēļ balsoju pret šo rezolūciju. Ceru, ka komisāre C. Hedegaard ņems vērā tās pozīcijas, par kurām iepriekš tika panākta vienošanās.

 
  
MPphoto
 
 

  Dan Jørgensen (S&D), rakstiski.(DA) Dānijas sociāldemokrāti atturējās balsojumā par saistībām attiecībā uz samazinājumu par 40 %. Sociāldemokrāti pēc būtības atbalsta šos 40 %, bet šajā konkrētajā balsojumā tie izvēlējās atbalstīt 30 % rādītāju, kas ir praktiski sasniedzams. Tas ir iekļauts arī galīgajā variantā.

 
  
MPphoto
 
 

  Karin Kadenbach (S&D), rakstiski.(DE) Diemžēl šīs rezolūcijas par klimata pārmaiņu konferenci kontekstā paustais aicinājums ieviest globālu nodokli par finanšu darījumiem, ieņēmumus no kura varētu izmantot tostarp arī cīņai pret mežu izciršanu un pārtuksnešošanos, neguva vairākuma atbalstu Eiropas Parlamentā. Diemžēl konservatīvo deputātu vairākums nepiekrita sociāldemokrātu ieteikumam šajā jautājumā. Esmu gandarīta, ka esam pieņēmuši mērķi ierobežot globālo sasilšanu līdz minimālajam līmenim 2°C, neizslēdzot no sarunām iespēju ierobežot temperatūras paaugstināšanos līdz 1,5°C, lai nodrošinātu visu valstu, tautu un ekosistēmu izdzīvošanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Alan Kelly (S&D), rakstiski. – Klimata pārmaiņas ir reāls un nekavējoši risināms izaicinājums, ar ko pašlaik sastopas valstis Eiropā. Ir būtiski svarīgi, lai ātri tiktu pieņemts lēmums pasaules mērogā, kas varētu veicināt visļaunāko klimata pārmaiņu seku novēršanu. Tādēļ ceru sagaidīt progresu konferencē Kankunā.

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (S&D), rakstiski. – Balsoju par šo rezolūciju, kurā ir definēta Parlamenta nostāja pirms Klimata pārmaiņu konferences Kankunā. Tajā ir uzsvērts, ka Kankunā ir jāvienojas par konkrētiem pasākumiem, lai sagatavotu pamatu laikposmam pēc 2012. gada paredzēta, visaptveroša, starptautiska tāda nolīguma noslēgšanai Dienvidāfrikā 2011. gadā, kuram būtu jāatbilst jaunākajiem zinātnes sasniegumiem un jābūt saskaņā vismaz ar 2°C mērķi, neietekmējot virzību uz 1,5°C temperatūras palielināšanās robežlielumu, lai nodrošinātu visu nāciju, tautu un ekosistēmu izdzīvošanu. Tajā Eiropas Savienība tiek aicināta no jauna uzņemties vadību sarunās par klimata jautājumiem un aktīvi veicināt konstruktīvākas un pārredzamākas klimata konferences norisi Kankunā.

 
  
MPphoto
 
 

  Mario Mauro (PPE), rakstiski. (IT) Balsoju par rezolūcijas priekšlikumu par gatavošanos Klimata pārmaiņu konferencei, kas no 29. novembra līdz 11. decembrim norisināsies Kankunā, galvenokārt tādēļ, ka mums jādodas uz Mehiko ar skaidri definētu kopēju nostāju. Atzinīgi novērtēju Eiropas Savienības konstruktīvo attieksmi, vienojoties apsvērt Kioto protokolā paredzētā otrā saistību posma īstenošanu. Tomēr tajā ne soli nedrīkst atkāpties no izvirzītajiem nosacījumiem attiecībā uz emisiju apjomu. Neviens no starptautiskās sabiedrības dalībniekiem nedrīkst apsvērt iespēju atstāt Eiropu vienu, cerot, ka tā pati saviem spēkiem atrisinās visas pasaules problēmas.

 
  
MPphoto
 
 

  Jean-Luc Mélenchon (GUE/NGL), rakstiski. (FR) Šajā rezolūcijā tiek akceptēti daži no augstākā līmeņa sanāksmē Kočabambā izvirzītajiem argumentiem. Esmu par to gandarīts un esmu pārsteigts, ka rezolūcijā tas nav pat pieminēts. Tajā ir piedāvāts definēt un piemērot klimata taisnīguma principu un tiek atzīts, nenorādot apmjomu, parāds par klimata pārmaiņu sekām, ko ziemeļu valstis ir parādā dienvidu valstīm. Tajā ierosinātie mērķi saistībā ar siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumu saskan ar Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) noteiktajiem mērķiem.

Beidzot ir aktualizēts jautājums par mērenību enerģijas patēriņa ziņā, lai kādiem vārdiem tas arī netiktu aprakstīts. Ja viens no galvenajiem šīs rezolūcijas pīlāriem nebūtu tiesību uz piesārņojumu biržas izveide, kas pazīstama kā “oglekļa dioksīda tirgus” un “globālā oglekļa dioksīda tirgus”, es varētu balsot par to.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. (PT) Ar Klimata pārmaiņu konferenci Kankunā no jauna tiek saistītas lielas cerības. Valstis, kurām jāuzņemas vislielākā atbildība šajā jomā, turpina darbu siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājuma virzienā. Šai problēmai, kas skar visu pasauli, nepieciešams steidzams risinājums.

ES jāvar uzņemties vadību cīņā pret klimata pārmaiņām. Ikvienai valstij, sākot ar ASV, līdz tā sauktajām jaunās ekonomikas valstīm, tostarp Ķīnai, kas ir milzīgas piesārņotājas, arī jāuzņemas savi pienākumi cīņā, kurā paliek arvien mazāk vietas jaunām iespējām. Apdraudēta ir ilgtspējīga cilvēces nākotne. Ja laikus nekas netiks darīts, varam piedzīvot neatgriezeniskas pārmaiņas.

 
  
MPphoto
 
 

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. – (DE) Gaidāmajā Klimata pārmaiņu konferencē Kankunā jāvienojas par visā pasaulē saistošiem CO2 siltumnīcefekta gāzu emisiju robežlielumiem, jo iepriekšējā Kioto protokola darbība beidzas 2012. gadā. Kamēr Eiropas Savienība strādā pie tā, lai līdz šīs desmitgades beigām samazinātu CO2 emisiju par 20 %, Parlaments faktiski cenšas panākt samazinājumu par 30 %. Līdz šim neesam guvuši panākumus mūsu klimata pārmaiņu mērķu sasniegšanā un šī situācija neuzlabosies, nosakot augstāku samazinājuma procentu. Īpaši tas attiecas uz situāciju, kad emisiju kvotu tirdzniecības rezultātā kļuva iespējams pārcelt emisijas citur.

Šeit Eiropā ir augsts informētības līmenis par vides jautājumiem, kas neattiecas uz tā sauktajām jaunās ekonomikas valstīm. Atcerēsimies, piemēram, kaut vai Ķīnu vai Indiju. Esmu diezgan skeptiski noskaņots attiecībā uz līdz šim izmantoto sistēmu. Mans skepticisms galvenokārt izriet no fakta, ka, lai samazinātu CO2 emisiju apjomu, tiks būvēts vēl lielāks skaits atomelektrostaciju. Tas vienkārši nozīmētu, “no vilka bēgot, uzdurties lācim”. Vienkārši nevaru atbalstīt šādu priekšlikumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Radvilė Morkūnaitė-Mikulėnienė (PPE), rakstiski. (LT) Klimata pārmaiņas ir viena no vislielākajām vides problēmām mūsdienās un laiku pa laikam izraisa arī lielu skaitu dabas katastrofu. Pirms kāda laika mēs apņēmāmies samazināt siltumnīcefekta gāzu emisiju atmosfērā. Tomēr šķiet, ka varam arī nesasniegt izvirzītos mērķus. No otras puses, nekādus mērķus nebūs iespējams sasniegt, kamēr pasaulē lielākie piesārņotāji iestāsies ES. Tādēļ ir bezatbildīgi izvirzīt vēl lielākus mērķus, kamēr nav sasniegti mazāk vērienīgie mērķi. Turklāt, ja sākam sasniegt augstus mērķus, paši iedzīsim sevi stūrī — jo situācijā, kad tai jāievēro stingrākas prasības, ES rūpniecība nespēs konkurēt vienlīdzīgos apstākļos ar rūpniecību tajās valstīs, kurās nav noteiktas tik stingras prasības. Tādēļ, lai gan vērienīgu mērķu izvirzīšana ļauj ieņemt vadošo pozīciju cīņā pret klimata pārmaiņām, tā nekādi nepalīdz sasniegt ES mērķi kļūt par pasaulē viskonkurētspējīgāko reģionu. Balsoju pret galīgo dokumentu, jo, lai gan nešaubos par to, ka ES var būt vadošā klimata pārmaiņu seku mazināšanā, un, kā zināms, esam uzņēmušies saistības pret dabu, mums jāizvirza tādi mērķi, kas ir pēc iespējas reālistiskāki, un konsekventi jāiet to sasniegšanas virzienā.

 
  
MPphoto
 
 

  Franz Obermayr (NI), rakstiski.(DE) Fakts, ka krīzes rezultātā Eiropas ekonomikai bija jāsašaurina ražošana, kas radīja emisiju apjoma samazināšanos, nav arguments, lai ES Klimata politikas komisāre C. Hedegaard aicinātu noteikt mērķi samazināt CO2 emisiju apjomu par 30 % pašlaik, kad ekonomikas krīzes rezultātā 20 % samazinājums ir kļuvis viegli sasniedzams. Tomēr klimata aizsardzība būs sekmīga tikai tad, ja tā tiks īstenota visas pasaules mērogā. Nav lielas nozīmes samazināt CO2 emisiju apjomu visā ES, kamēr vienlaikus klimatam kaitīgās rūpnīcas un bīstamie atkritumi no rūpnieciski attīstītajām valstīm tiks pārcelti uz jaunattīstības valstīm. No otras puses, ierobežojoši ES pasākumi kavē mūsu ekonomikas attīstību un ir šķērslis mūsu uzņēmumu konkurētspējai starptautiskā mērogā. Tādēļ mums jāsaka “jā” klimata aizsardzībai, bet ne jau uz mūsu uzņēmumu rēķina un tad, ja mēs esam vienīgie, kas veic šos pasākumus. Tādēļ balsoju pret šo rezolūcijas priekšlikumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Alfredo Pallone (PPE), rakstiski. (IT) Balsoju par rezolūcijas priekšlikumu par Klimata pārmaiņu konferenci Kankunā, lai Eiropa varētu sniegt atbalstu nolīgumiem par klimata pārmaiņām starptautiskas nozīmes konferencē. Eiropas Parlaments cer, ka valstu vai valdību vadītāji piešķirs vislielāko prioritāti šim jautājumam un vienosies par konkrētiem pasākumiem, kuros pašai ES var būt galvenā nozīme, uzsverot mūsu Kioto protokolā noteiktās saistības. Globālā sasilšana tagad ir zinātniski pierādāma, un tādējādi pašreizējam mērķim ir jābūt siltumnīcefekta gāzu emisiju apjoma stabilizēšanai visā pasaulē ne vēlāk kā līdz 2015. gadam. Tādā veidā temperatūras pieaugums tiks saglabāts zem 2°C, izglābjot valstis, iedzīvotājus un ekosistēmas.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. (PT) Klimata pārmaiņu konference Kankunā (COP 16) ir būtiski svarīga visiem eiropiešiem un cilvēkiem visā pasaulē. Mums šajā līmenī jāievēro atbildīga un vērienīga politika no visu politisko dalībnieku puses. Eiropas Savienībai ir uzņēmusies vadību, un tai jāvirza uz priekšu vērienīgi mērķi klimata pārmaiņu jomā.

Ņemot to vērā, balsoju pret Parlamenta rezolūciju, jo, manuprāt, izvirzītie mērķi nav pietiekami vērienīgi. Patiešām nevaru pieņemt mērķi, kas pārsniedz 1,5 °C, turpmākajam periodam pēc 2012. gada paredzētajā visaptverošajā nolīgumā, kuru ir plānots noslēgt Dienvidāfrikā, ņemot vērā jaunākos zinātniskos atklājumus. Ņemot vērā saistības par emisiju apjoma samazināšanu, jāsaglabā arī pieaugums, kas nepārsniedz 1,5°C un kas ir iespējams, ja siltumnīcefekta gāzu emisiju apjoms visā pasaulē sasniedz maksimālo robežu ne vēlāk kā 2015. gadā un līdz 2050. gadam tiek samazināts par vismaz 50 %, salīdzinot ar 1990. gada rādītāju, bet pēc tam turpina samazināties.

Tie nav tikai procenti, bet mērķi, kas ir zinātniski pētīti un atzīti par iespējamiem, un ir būtiski svarīgi, lai radītu izšķirošu pavērsienu ceļā, ko esam veikuši ievērojamas mūsu planētas bioloģiskās daudzveidības daļas iznīcināšanas virzienā.

 
  
MPphoto
 
 

  Rovana Plumb (S&D), rakstiski. (RO) Balsoju par šo rezolūciju, būdama stingri pārliecināta, ka šogad Kankunā sasniegsim atšķirīgus rezultātus. Mācoties no pozitīvā iznākuma oktobrī Nagojas konferencē un negatīvās pieredzes Kopenhāgenas konferencē 2009. gadā, manuprāt, ES paudīs vienotu viedokli. Pamatojoties uz savām pilnvarām, ES un tās dalībvalstīm arī turpmāk jāīsteno konstruktīvi uzdevumi visā pasaulē, lai panāktu vienošanos par juridiski saistošu nolīgumu periodam pēc Kioto protokola darbības beigām. NVO un pilsoniskajai sabiedrībai pilnīgi jāiesaistās šajā nolīgumā, lai tas tiktu pareizi īstenots un tiktu panākta lielāka tā pārredzamība. Tādēļ atzinīgi novērtēju faktu, ka 5000 pilsoniskās sabiedrības pārstāvju ir reģistrējušies, lai apmeklētu COP 16 pasākumus.

 
  
MPphoto
 
 

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. (PT) Balsoju par šo rezolūciju, jo uzskatu, ka Eiropas Savienībai jādemonstrē tās stingrā apņemšanās un nelokāmība globālajos centienos atrast atbilstošus risinājumus klimata pārmaiņu un to radīto seku mazināšanai.

 
  
MPphoto
 
 

  Frédérique Ries (ALDE), rakstiski. (FR) Vēlos uzreiz pateikt, ka Klimata pārmaiņu konference Kankunā nebūs veiksmīga. Šim pesimismam ir pamatots iemesls, ņemot vērā patiesas labās gribas trūkumu, kādu šo pēdējo dažu mēnešu laikā demonstrē galvenie tās dalībnieki — tostarp galvenokārt ASV un Ķīna —, bez kuriem nav paredzama kvantitatīva un saistoša nolīguma noslēgšana. Ņemot to vērā, nevar apgalvot, ka Kankuna noteikti kļūs par precīzu Kopenhāgenas konferences kopiju un sabiedrībā radīs tikpat lielu vilšanos. Šodien pusdienlaikā pieņemtajā rezolūcijā Eiropas Parlaments mums atgādināja, ka jācenšas panākt mērķi par temperatūras paaugstināšanās ierobežošanu līdz 1,5°C, lai nodrošinātu visu nāciju, tautu un ekosistēmu izdzīvošanu. Tas ir jautājums par atbildību nākamo paaudžu priekša. Rezolūcijā tiek atgādināts, ka, lai tā būtu ticama, Eiropas Savienībai jāizpilda ne tikai savas saistības nodrošināt USD 30 miljardu liela palīdzības summa nabadzīgākajām valstīm 2010.–2012. gada periodā, bet arī jāizmanto iztēle, lai glābtu mūsu planētu. Tai arī jāparedz jauni finansēšanas avoti — no nodokļiem par finanšu darījumiem, starptautiskās tirdzniecības nodokļiem, valstu emisiju nodokļiem, nodevām par gaisa transporta biļetēm, — priekšlikumi, kurus es un 292 citi Parlamenta deputāti atbalstīja.

 
  
MPphoto
 
 

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. ENVI rezolūcija tika pieņemta ar diezgan mazu balsu vairākumu (galīgais balsojums bija 292/274/38) ar šādām izmaiņām/piezīmēm: atsauce uz “neietekmējot virzību uz 1,5°C robežlielumu” ar nelielāku balsu vairākumu tika svītrota (PS 14. grozījums un 18. grozījums: 307/304/xx); skaidrā norāde, ka trūkumi LULUCF un AAU noteikumos varētu pilnīgi nonivelēt visus I pielikumā ietvertos mērķus, tika svītrota (16. grozījums: 316/301/xx), bet pārējie I pielikuma punkti, kuros tiek prasīti stingri noteikumi, lai nodrošinātu emisiju samazinājuma īstenošanu, tika saglabāti. Lai gan elektroniski tas nav pārbaudīts, punkts, kurā tiek atkārtoti uzsvērti UNFCCC 4AR zinātniskie dati un 40 %, saskaņā ar apgalvojumiem ir noraidīts (lai gan atsevišķā balsojumā par to pašu punktu tā daļa par 40 %, ko pieprasa zinātnieki, lai īstenotu +2°C mērķi, ir saglabāta). Punkts, kurā tiek atkārtoti uzsvērts, “ka 2020. gadam Eiropas Savienībai ir nepieciešams pieņemt iekšēju mērķi, kas paredz siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanu par 30 % Eiropas Savienības turpmākās ekonomiskās izaugsmes interesēs” tika saglabāts (PPE 20. grozījums, ko noraidīja PS: 298/316/xx). Kopumā tā joprojām ir laba rezolūcija, kurā ir ietverti daudzi pozitīvi vēstījumi saistībā ar Kioto protokolu, tā noviržu ierobežojumi un kritika, kas vērsta pret trūkumiem LULUCF un AAU noteikumos, kā arī stingra attieksme pret rūpnieciski attīstīto valstu vēsturisko atbildību un nepieciešamību finansēt jaunattīstības valstu centienus klimata pārmaiņu jomā.

 
  
MPphoto
 
 

  Peter Skinner (S&D), rakstiski. – Tā kā gatavošanās konferencei kļūst arvien raitāka, ir skaidrs, ka ES ir reālas iespējas sniegt pozitīvu ieguldījumu konferencē Kankunā. Noklausoties komitejas priekšsēdētāja Jo Leinen ziņojumu, esmu pārliecināts, ka būtībā ir iespējams noslēgt daudzpusēju nolīgumu tikai tādā gadījumā, ja izdosies kliedēt Brazīlijas, Krievijas, Indijas un Ķīnas aizdomas. Tāpat konferencē ir jāveicina daudzu valstu apņemšanās sniegt savu ieguldījumu, lai palīdzētu jaunattīstības valstīm.

 
  
MPphoto
 
 

  Alf Svensson (PPE) , rakstiski. – (SV) Balsojumā, kas vakar notika Eiropas Parlamentā, balsoju par rezolūciju par Klimata pārmaiņu konferenci Kankunā (COP 16). Tas ir tādēļ, ka rezolūcijā tiek risināta ārkārtīgi nozīmīga tēma — ES jādemonstrē apņēmīga politiskā vadība sarunās par klimata pārmaiņām. Īpaši smagi tās ir skārušas jaunattīstības valstis, un tādēļ pasaules līderiem ir jādara viss iespējamais, lai nodrošinātu, ka sarunas par klimata pārmaiņām neapdraudētu Tūkstošgades attīstības mērķu izpildi. Tomēr īpaši ir jāuzsver, ka balsoju pret rezolūcijā ietverto formulējumu, kurā ES tiek aicināta šajās sarunās ierosināt nodokli par finanšu darījumiem 0,01 % apmērā. Šāds nodoklis noteikti nav pareiza izvēle, un tas nepalīdzēs jaunattīstības valstīm cīnīties pret un pielāgoties klimata pārmaiņām.

 
  
  

Rezolūcijas priekšlikums (B7-0675/2010)

 
  
MPphoto
 
 

  Sophie Auconie (PPE), rakstiski. (FR) Pēdējā laikā Rietumsahārā ir bijuši vairāki nopietni incidenti. Šajā teritorijā, kuru līdz 1976. gadam pārvaldīja Spānija, joprojām valda ievērojams saspīlējums starp Marokas iestādēm un neatkarības kustību. Ģeogrāfiski atrodoties starp Atlantijas okeānu, Mauritāniju un Marokas dienvidu daļu, kopš spāņu aiziešanas Rietumsahāra ir bijusi sadalīta starp divām pēdējām minētajām valstīm. Dažu manu kolēģu deputātu piedāvātā rezolūcija par traģiskajiem 2010. gada 24. oktobra notikumiem tika gatavota steidzamā kārtā, lai gan šādos gadījumos būtisks ir zināms atskats uz notikumiem. Tādēļ izlēmu atturēties no balsošanas un uzmanīgi novērošu pašlaik notiekošo izmeklēšanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. – (LT) Atbalstu šo ziņojumu. Pēc vairāk nekā 30 gadiem Rietumsahāras dekolonizācijas process joprojām nav pabeigts. Stāvoklis cilvēktiesību jomā, vardarbības akti civiliedzīvotāju nometnē un ilgstošais konflikts, un visā reģionā jūtamās šā konflikta sekas rada iemeslu bažām. Piekrītu rezolūcijā paustajām bažām par uzbrukumiem preses un informācijas brīvībai, kuros cieta arī daudzi Eiropas žurnālisti. Tādēļ ANO aizbildnībā jāveic neatkarīga starptautiska izmeklēšana, lai noskaidrotu civiliedzīvotāju bojāejas un pazušanas gadījumus. Ir arī svarīgi izveidot cilvēktiesību uzraudzības mehānismu, atbrīvot cilvēktiesību aktīvistus un atļaut presei, neatkarīgiem novērotājiem un humanitārās palīdzības organizācijām brīvi iekļūt Rietumsahāras teritorijā.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. (PT) Atbalstu Apvienoto Nāciju Organizācijas izmeklēšanu jautājumā par Rietumsahāru un tās nostāju, ka Marokai jāatļauj žurnālistiem, neatkarīgiem novērotājiem un humānās palīdzības organizācijām brīva piekļuve šim konkrētajam reģionam. Zinu, ka Maroka ir Eiropas Savienības stratēģiskā partnere un sabiedrotā cīņā pret radikālo islāma fundamentālismu.

Tomēr man nav pieņemama Marokas iestāžu attieksme pret šiem nopietnajiem, vardarbīgajiem incidentiem, kas 8. novembrī notika Gdaim Izyk nometnē Rietumsahārā, kuru rezultātā gāja bojā vēl joprojām nenoskaidrots skaits cilvēku. Priecājos par to, ka esmu loceklis tādā iestādē kā Parlaments, kura viens no pamatprincipiem ir cilvēktiesību aizsardzība un veicināšana. Ņemot to vērā, atzīstu par nepieciešamu aicināt ANO aģentūras sniegt priekšlikumus tāda mehānisma izveidei, kas būtu paredzēts cilvēktiesību uzraudzībai Rietumsahārā. Atzinīgi novērtēju ANO ģenerālsekretāra un viņa personīgā sūtņa centienus rast taisnīgu, ilgstošu un savstarpēji pieņemamu politisko risinājumu, kas ļautu Rietumsahāras tautai realizēt pašnoteikšanās tiesības.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Šāds stāvoklis Rietumsahārā turpinās jau vairāk nekā 30 gadu, neredzot tam nekādu skaidru risinājumu. Kopā ar Izraēlas un Palestīnas konfliktu un konfliktu Kiprā tas ir viens no gadījumiem, kas izrādījies grūti atrisināms un turpinās ilgstoši. Lai gan ir dažas atsevišķas iniciatīvas pavērt ceļu dialogam, kas ir apsveicami, pašlaik šķiet ir skaidrs, ka pretējām pusēm vēl nav izdevies veikt konkrētus pasākumus, lai sarunās rastu risinājumu šim konfliktam. Jaunākā informācija par incidentiem Gdaim Izyk nometnē rada būtiskas bažas saistībā ar Rietumsahāras iedzīvotāju cilvēktiesību ievērošanu no Marokas iestāžu puses un norāda uz satraucošu šā konflikta palielināšanos. Ceru, ka šī problēma tiks galīgi atrisināta un ka konfliktam ir iespējams rast politisku un administratīvu risinājumu, lai samierinātu pušu intereses.

 
  
MPphoto
 
 

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Esam gandarīti, ka Parlaments ir stingri nosodījis vardarbīgos incidentus, kas 8. novembrī notika Gdaim Izyk nometnē Rietumsahārā, izraisot nezināma skaita cilvēku bojāeju.

Ceram, ka Komisija un Padome pieprasīs šeit ierosināto pasākumu īstenošanu, uzsverot nepieciešamību ANO iestādēm ierosināt cilvēktiesību uzraudzības mehānismu izveidi Rietumsahārā un pieprasīt jau pieņemto rezolūciju ievērošanu, tostarp ļaut Rietumsahāras iedzīvotājiem īstenot pašnoteikšanos.

Kā šajā rezolūcijā ir teikts: “..vispiemērotākā organizācija starptautiskas neatkarīgas izmeklēšanas veikšanai un notikumu gaitas, cilvēku nāves un pazušanas gadījumu noskaidrošanai būtu ANO.”

Jāizsaka nožēla arī par uzbrukumiem preses brīvībai un informāciju, ka ir cietuši daudzi Eiropas žurnālisti, un jāmudina Marokas Karaliste, lai tā atļautu presei, neatkarīgiem novērotājiem un humānās palīdzības organizācijām brīvi iekļūt Rietumsahāras teritorijā un brīvi pārvietoties tajā.

Visbeidzot vēlamies uzsvērt finansējuma palielināšanas un humānās palīdzības piegādes nozīmi tiem Rietumsahāras bēgļiem, kuri dzīvo Tindufas reģionā un kuru skaits tiek lēsts robežās no 90 000 līdz 165 000, lai nodrošinātu viņu pamatvajadzības pēc pārtikas, ūdens, pajumtes un medicīniskās aprūpes, kā arī lai uzlabotu viņu dzīves apstākļus.

 
  
MPphoto
 
 

  Lorenzo Fontana (EFD), rakstiski. (IT) Iedzīvotāju pašnoteikšanās vienmēr ir bijusi Ziemeļu līgas prioritāte. Šodien mēs balsojam par rezolūcijas priekšlikumu, kura mērķis ir garantēt Rietumsahāras iedzīvotāju cilvēktiesību un pieņemamu sociālo un ekonomisko apstākļu ievērošanu. Nosodām vardarbīgo un neattaisnojamo Marokas valdības reakciju, kas asinsizliešanas ceļā apspieda mierīgu un demokrātisku protesta demonstrāciju. Tādēļ aicinām Komisiju un Padomi uz laiku pārtraukt sarunas par asociācijas nolīguma noslēgšanu starp ES un Maroku. Pilnīgi atbalstu rezolūciju, kas ir pamatā šiem nosacījumiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Richard Howitt (S&D), rakstiski. – Biju gandarīts S&D grupas vārdā būt par līdzautoru Parlamenta rezolūcijai par Rietumsahāru. Vēlos paust dziļu nožēlu par to, ka varas iestādes vardarbīgi apspieda protestus Rietumsahārā, un piekrītu šajā rezolūcijā paustajām bažām par Rietumsahāras cilvēktiesību aizstāvju drošību. Pašreizējais stāvoklis Rietumsahārā joprojām atgādina pēdējās dekolonizācijas paliekas un pēc 30 gadiem beidzot ir jāatrisina. Atzinīgi novērtēju šajā rezolūcijā pausto aicinājumu rast taisnīgu, ilgstošu un savstarpēji pieņemamu politisko risinājumu, kas pilnīgi atbilstu ANO Drošības padomes rezolūciju prasībām, un vēlreiz vēlos atkārtot ANO aicinājumu rīkot iedzīvotāju referendumu šajā reģionā.

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (S&D), rakstiski. – Balsoju par šo rezolūciju par pesimistisko stāvokli Rietumsahārā. Esmu šokēts par vardarbības incidentiem, kas notika Gdaim Izyk nometnē un Ajūnas pilsētā, kā arī par spēka lietošanu tajā pašā dienā, kad Ņujorkā sākās neformālo sarunu par Rietumsahāras statusu trešā kārta. Vēlos paust nožēlu par cilvēka dzīvības zaudējuma gadījumiem un solidaritāti ar bojāgājušo, ievainoto un pazudušo ģimenēm un aicinu Apvienoto Nāciju Organizācijas aizgādnībā izveidot pārredzamu izmeklēšanas komiteju ar pilnvarām noteikt dažādo pušu atbildību iepriekš minēto notikumu izraisīšanā un noteikt, kā šie nāves gadījumi ir radušies. Esmu arī pārsteigts, ka Eiropas parlamentāriešiem un žurnālistiem tika atteikta piekļuve Rietumsahārai, un aicinu Marokas iestādes atļaut presei un nevalstiskām organizācijām brīvi iekļūt šajā reģionā.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. (PT) Stāvoklis Rietumsahārā ir ļoti satraucošs, un Parlamentam jāsniedz skaidrs signāls, ka tas nosoda tur notiekošo. Jāaptur vardarbības akti no abām pusēm, lai radītu iespēju godprātīgi sākt pārredzamu dialogu, izbeidzot konfliktu, kurš jau tā ir radījis pārāk daudz nāves gadījumu un kura rezultātā joprojām rodas liels skaits pārvietoto personu un bēgļu. ES jāturpina īstenot centienus humānās palīdzības nodrošināšanai šiem bēgļiem, lai viņiem būtu izdzīvošanai nepieciešamie pamatapstākļi.

 
  
MPphoto
 
 

  Willy Meyer (GUE/NGL), rakstiski. (ES) Balsoju par šo rezolūciju, jo tajā ir sniegts sadzirdams, skaidrs signāls Rietumsahāras iedzīvotāju pašnoteikšanās atbalstam un nosodīti nežēlīgie Marokas valdības pastrādātie vardarbības akti. Tā ir vērtējama pozitīvi, jo tajā ir nosodīta Marokas īstenotā vardarbība, likvidējot Rietumsahāras tiesību aizstāvju nometni, gados jaunā Nayem El-Garhi nāve un informatīvā blokāde, kādai Rietumsahāru ir pakļāvuši okupācijas spēki, neļaujot žurnālistiem, NVO un vēlētām amatpersonām iegūt piekļuvi šim reģionam. Lai gan grupa, kuru es pārstāvu, lūdza apturēt ES asociācijas nolīguma ar Maroku darbību tādēļ, ka ir pārkāpts tā otrais punkts, atbalstīju šo rezolūciju, jo tajā ir prasīts veikt starptautisku ANO izmeklēšanu, Maroka tiek aicināta “Rietumsahāras dabas resursu izmantošanā ievērot starptautiskās tiesības” un lūgt “ANO organizācijas ierosināt Rietumsahārā radīt cilvēktiesību stāvokļa uzraudzības mehānismu”. Šo visu minēto iemeslu dēļ balsoju par, lai gan ir vēlams, lai šis nosodījums būtu stingrāks un skaidrāks.

 
  
MPphoto
 
 

  Alfredo Pallone (PPE), rakstiski. (IT) Iemesls, kādēļ es balsoju par šo rezolūciju par pašreizējo stāvokli Rietumsahārā, ir saistīts ar apņemšanos, kāda vienmēr ir tikusi pausta, jo īpaši ņemot vērā to, kā attīstījās šis konflikts starp Maroku un Polisario Front par Rietumsahāru, bet galvenokārt tādēļ, ka šī problēma nepārprotami ietekmēs stabilitāti reģionā.

Protams, Maroka vairākkārt ir tikusi aicināta saglabāt atvērtu, elastīgu dialogu, bez jebkādiem priekšnosacījumiem, lai veiktu nelielus, bet nozīmīgus pasākumus un virzītos uz priekšu miera sarunās, kuru vidutāja ir Apvienoto Nāciju Organizācija. Es personīgi vienmēr esmu atbalstījis ANO un tās sūtņa Ross kunga pūliņus, kuru mērķis ir noturēt divpusējas politiskas, saskaņotas un ilgtspējīgas sarunas starp abām pusēm.

Daudzās ES valstīs, tostarp Itālijā, valda plaša interese un informētība par tiem apstākļiem, kādos dzīvo Rietumsahāras iedzīvotāji, izrādot īpašu izpratni par Marokas nostāju un uzskatiem. Savienība, jo īpaši Vidusjūras reģiona valstis, vienmēr ir bijusi vadošās pozīcijās humanitārās palīdzības piešķiršanā Rietumsahāras iedzīvotājiem, jo solidaritātes principa ievērošana attiecībā pret cilvēkiem, kuri dzīvo tik problemātiskos apstākļos, ir būtiski svarīga.

Ar savu balsojumu vēlējos panākt pakāpenisku pašreizējā stāvokļa uzlabošanos, īstenojot savstarpēju apņemšanos sadarboties un risināt dialogu.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. (PT) Atbalstīju šo rezolūciju, jo, manuprāt, cīņa par cilvēktiesībām ir būtiski svarīga. No Rietumsahāras ir saņemtas ziņas par policijas vardarbības gadījumiem pret pilsoņiem, kas bija sapulcējušies nevardarbīga protesta nometnē Ajūnas pilsētas nomalē, uzstājoties pret sociālo, politisko un ekonomisko stāvokli un pret saviem dzīves apstākļiem. Policijas spēki pret demonstrācijas dalībniekiem izmantoja asaru gāzi un stekus, lai evakuētu šo nometni.

Tas ir kas vairāk nekā tikai politisks jautājums, kas jārisina ar kaimiņu valsti. Šajā gadījumā ir acīmredzami cilvēktiesību pārkāpumi, kas prasa mūsu visu nosodījumu bez izņēmuma, un tādēļ balsoju par šo rezolūciju un pievienoju savu balsi tām manu kolēģu deputātu balsīm, kuri aicina visas puses saglabāt mieru un atturēties no jebkādiem vardarbības aktiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. (ES) Pēc vairākkārtējiem Marokas režīma mēģinājumiem neļaut Parlamentam paust savu viedokli par cilvēktiesību stāvokli Rietumsahārā, mums atzinīgi jānovērtē fakts, ka šoreiz Marokas lobijam tas nav izdevies. Uzskatu nepārtraukto Marokas iejaukšanos par nepieņemamu. Tāpat arī rezolūcijas teksts ir tikai kompromiss starp pozīcijām, kuru pamatā ir ļoti atšķirīga stāvokļa analīze. Tādēļ vēlos apliecināt mūsu grupas pozīciju par labu Rietumsahāras iedzīvotājiem, jo īpaši mūsu nosodījumu par provokatīvo un bezatbildīgo veidu, kādā tika likvidēta Gdaim Izyk nometne. Nevaram nolikt tos, kuri īsteno uzbrukumus, spīdzināšanu un slepkavošanu, vienā līmenī ar tiem, kuri cenšas paši sevi aizstāvēt. Jāveic neatkarīga izmeklēšana un jāpiešķir brīva piekļuve un pārvietošanās tiesības tiem, kas ir atbildīgi par situācijas atspoguļošanu plašsaziņas līdzekļos un informācijas sniegšanu. ES, jo īpaši Spānijai un Francijai, jāuzņemas vēsturiskā atbildība un jāpieprasa, lai Maroka pārtrauktu savu miera procesu kavējošo un nesamierināmo attieksmi, pat uz laiku pārtraucot daudzo tirdzniecības nolīgumu darbību un īpašās attiecības, kas pastāv starp ES un Marokas Karalisti, kā arī darot visu iespējamo, lai nodrošinātu, ka tiek īstenots referendums par pašnoteikšanos, kas ir pieminēts daudzajās Apvienoto Nāciju Organizācijas rezolūcijās.

 
  
MPphoto
 
 

  Marie-Thérèse Sanchez-Schmid (PPE), rakstiski. (FR) Vardarbīgie incidenti, kas notika Rietumsahārā laikā, kad tika likvidēta Gdaim Izyk nometne, un arī Ajūnas pilsētā, ir ārkārtīgi nopietni un pilnīgi nosodāmi. Eiropas Parlaments rīkojas diezgan pareizi, paužot bažas par to, ka situācija šajā reģionā ir pasliktinājusies. Kā ir uzsvērusi Apvienoto Nāciju Organizācija, konfliktā iesaistītajām pusēm ir jāvienojas par tādu reālistisku politisko risinājumu, kas būtu taisnīgs, ilgtspējīgs, abām pusēm pieņemams un saskanētu ar atbilstošajām ANO Drošības padomes rezolūcijām. Diemžēl teksts tomēr tika sagatavots, pirms Parlaments saņēma piekļuvi visiem faktiem un sīkākai informācijai par apstākļiem, kas izraisīja šo traģēdiju, tostarp par precīzu upuru skaitu. Žurnālistiem, neatkarīgiem izmeklētājiem, novērotājiem un politiskajām lēmējiestādēm ir jādod laiks un jānodrošina piekļuve Ajūnas pilsētai un bēgļu nometnēm, lai atklātu šos notikumus. Nekādā gadījumā nedrīkst izmantot Rietumsahāras iedzīvotāju ciešanas, lai izraisītu turpmākus vardarbības aktus.

 
  
MPphoto
 
 

  Søren Bo Søndergaard (GUE/NGL), rakstiski. – Balsoju par kopīgo rezolūciju par Rietumsahāru (B7-0675/2010). Tomēr jāizsaka liela nožēla par to, ka rezolūcijā nav izdevies pieminēt un kritizēt nelegālo nolīgumu zivsaimniecības jomā, kas noslēgts starp ES un Maroku un kas ļauj Eiropas zvejas flotei zvejot okupētās Rietumsahāras teritoriālajos ūdeņos.

 
  
MPphoto
 
 

  Bart Staes (Verts/ALE), rakstiski. (NL) Balsoju par rezolūciju par stāvokli Rietumsahārā. Ar šo kopīgo rezolūciju Eiropas Parlaments nosūta spēcīgu signālu, nosodot neseno vardarbības atjaunošanos Rietumsahārā. 8. novembrī vardarbīgi tika nopostītas Rietumsahāras iedzīvotāju protesta nometnes, izraisot daudz nāves gadījumu abās pusēs un ievainojot daudz iedzīvotāju. Nometnes bija Rietumsahāras iedzīvotāju miermīlīga protesta zīme pret viņu piedzīvotajām represijām, nelabvēlīgiem dzīves apstākļiem un dabas resursu (tostarp zivju resursu) izšķērdēšanu un nabadzību, kādā tie dzīvo Marokas okupācijas apstākļos. Rezolūcijā tiek aicināts nekavējoties izbeigt vardarbību un sākt neatkarīgu izmeklēšanu par notikumiem Gdaim Izyk un Ajūnā. Marokas iestādes tiek arī aicinātas atļaut žurnālistiem, humānās palīdzības organizācijām, Parlamenta deputātiem un neatkarīgiem novērotājiem brīvi iekļūt Rietumsahāras teritorijā.

Marokas iestāžu pieaugošās represijas (patvaļīgie aresti, apsūdzības un aizturēšana), kas vērstas pret cilvēktiesību aktīvistiem un Rietumsahāras aktīvistiem, ir ļoti satraucošas. Šie notikumi radīs saspīlējumu neformālajās sarunās starp Maroku un Polisario Front, kuras ANO aizbildnībā ir paredzēts atsākt novembra sākumā. Tomēr lai uzlabotu Rietumsahāras iedzīvotāju stāvokli, ir nepieciešams taisnīgs un ilgstošs politiskais risinājums.

 
  
MPphoto
 
 

  Eva-Britt Svensson (GUE/NGL), rakstiski. – Balsoju par kopīgo rezolūciju par Rietumsahāru B7-0675/2010. Tomēr ar nožēlu jāatzīst, ka rezolūcijā nav izdevies pieminēt un kritizēt nelegālo nolīgumu zivsaimniecības jomā, kas noslēgts starp ES un Maroku, kas ļauj Eiropas zvejas flotei zvejot okupētās Rietumsahāras teritoriālajos ūdeņos.

 
  
MPphoto
 
 

  Dominique Vlasto (PPE), rakstiski. (FR) Tāpat kā mani kolēģi deputāti, arī es nosodu nesenos notikumus Rietumsahārā un vēlos paust savu atbalstu un līdzjūtību visu upuru ģimenēm. Tomēr esmu pieņēmis lēmumu nebalsot par šo rezolūciju, jo tajā ir ietverta virkne kļūdainu faktu, trūkst būtiski svarīgas informācijas un nav sniegta objektīva aina par vardarbību, kas norisinājās 2010. gada 8. novembrī. Rezolūcijas tekstam jābūt diplomātiskam, turklāt iekļaujot tajā praktiskus un neapstrīdamus faktus. Tā vietā šis nelīdzsvarotais teksts ietver steidzīgi izstrādātu un slikti informētu novērtējumu par šo situāciju un, nenorādot iemeslus, noraida Marokas iestāžu veikto neatkarīgo izmeklēšanu. Esmu vīlies par šo neobjektīvo ziņojumu, kas tika sagatavots steigā — tas traucēs neformālajām sarunām, kas notiks ANO starp Marokas Karalisti un Polisario Front un ir radījis saspīlējumu uz vietas. Esam pazaudējuši perspektīvu attiecībā uz mūsu prioritātēm, proti, centieniem rast līdzsvarotu un savstarpēji pieņemamu vienošanos starp abām pusēm, kas ļautu civiliedzīvotājiem pieredzēt stabilitātes un drošības atjaunošanos. Visiem iespējamiem līdzekļiem mums jāizvairās no jaunas frontes līnijas rašanās plaši apstrīdētajā Sahelas apgabalā un jācenšas saglabāt mūsu stratēģiskās partnerattiecības ar Maroku.

 
  
  

Rezolūcijas priekšlikums (B7-0650/2010)

 
  
MPphoto
 
 

  Sophie Auconie (PPE), rakstiski. (FR) Kopš PSRS izjukšanas jautājums par Ukrainu Eiropai ir kļuvis par būtisku ģeopolitisku problēmu. Pēc neatkarības atgūšanas Krievija joprojām to uzskata par daļu no “tuvo ārzemju” teritorijas. Vēlēdamās izmantot visas autonomijas piešķirtās priekšrocības un koncentrēties uz tās spēcīgajām vēsturiskajām saitēm ar Eiropas Savienību, Ukraina jau sen ir izteikusi vēlmi pievienoties Eiropas Savienībai. Kā valsts ar plašiem dabas resursiem, kas atrodas svarīga stratēģiskā reģiona centrā, Ukraina ir jāuztver kā potenciālais Eiropas Savienības stūrakmens. Balsoju par Eiropas Parlamenta rezolūciju, kurā Ukrainas izredzes Eiropā tiek atzinīgi novērtētas. Rezolūcija norāda uz progresu, kas vēl jāsasniedz šajā valstī ar trauslu demokrātiju. Tajā arī ir uzsvērti līdz šim veiktie centieni un nozīmīgākais progress, kas pēdējā laikā ir panākts. Rezolūcijas tonis ir atturīgs, bet tajā ir apliecināta Ukrainas nākotne Eiropā.

 
  
MPphoto
 
 

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. – (LT) Atbalstu šo ziņojumu. Pastāv bažas, ka pēdējo mēnešu laikā Ukrainā ir apdraudētas demokrātiskās brīvības, piemēram, pulcēšanās brīvība, vārda brīvība un mediju brīvība. Atbildīgajām iestādēm ir jāveic izmeklēšana par ziņotajiem tiesību un brīvību pārkāpumu gadījumiem un jāveic pasākumi, lai šo situāciju labotu. Turklāt ir arī svarīgi, lai atbildīgās iestādes atturētos no jebkādiem mēģinājumiem tieši vai netieši kontrolēt ziņu saturu šīs valsts plašsaziņas līdzekļos. Par vēlēšanu noteikumiem joprojām tiek diskutēts. Tādēļ ir aktīvi jāveic pasākumi, lai uzlabotu vēlēšanu sistēmu un tiesību aktus šajā jomā pirms gaidāmajām parlamenta vēlēšanām. Turklāt ir jāstiprina iestāžu uzticamība, stabilitāte un neatkarība un jānodrošina, lai valsts pārvaldība tiktu veikta, pamatojoties uz demokrātijas un tiesiskuma principiem. Ukrainas iestādēm ir arī jāiegulda vairāk pūļu korupcijas apkarošanā.

 
  
MPphoto
 
 

  Vilija Blinkevičiūtė (S&D), rakstiski. (LT) Piekrītu Parlamenta rezolūcijai par turpmāko Ukrainas rīcību, lai panāktu politisko stabilitāti gan valsts iekšienē. Ukraina ir nozīmīga Eiropas Savienības partnere Eiropas Kaimiņattiecību politikas īstenošanā ar Austrumeiropu. Tādēļ ir būtiski svarīgi arī turpmāk censties ar to cieši sadarboties, jo īpaši vīzu prasību jomā. Parlaments aicina Komisiju un Padomi izstrādāt rīcības plānu bezvīzu ceļošanas režīma noteikšanai Ukrainai. Lai nodrošinātu ilgtermiņa politisko stabilitāti gan valstī, gan attiecībās ar kaimiņvalstīm, ir svarīgi īstenot konstitucionālās reformas, kas palīdzētu izveidot atbilstošu līdzsvaru starp izpildvaras un tiesu sistēmu. Jāveic arī turpmākās reformas, lai stiprinātu mediju brīvību un plurālismu. Valsts iestādes tiek mudinātas veikt pasākumus, lai nodrošinātu preses brīvību. Eiropas Savienība ir stingri apņēmusies palīdzēt Ukrainai īstenot reformas. Tādēļ Eiropas Savienība turpinās ciešu sadarbību ar Ukrainu, stiprinot demokrātiju šajā valstī un paātrinot tās integrāciju Eiropas Savienībā.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. (PT) Esmu kritiski noskaņota pret pašvaldību vēlēšanām, kas 31. oktobrī notika Ukrainā, un vēlos, lai tajā tiktu respektēta preses brīvība. Izsaku nožēlu par vēlēšanu noteikumu mainīšanu īsi pirms 31. oktobra, kā arī par faktu, ka opozīcijas partijām nebija atļauts vēlēšanu apgabalos piedāvāt savus kandidātus. Piekrītu Parlamentam, ka demokrātisko standartu ierobežošana nav pieņemama un ka ir jāievēro vārda brīvība. Vēlos pievienoties Parlamentam, izsakot nosodījumu Kijevas valdībai par tās neveiksmi šajā jutīgajā jautājumā.

 
  
MPphoto
 
 

  Lara Comi (PPE), rakstiski. (IT) Slāvu valodās vārds “Ukraina” nozīmē “pierobežas valsts”. Krieviem tā vienmēr ir bijusi attāla province, un priekšpēdējās paplašināšanās rezultātā tagad Ukraina ir kļuvusi arī par Eiropas Savienības pierobežas valsti.

Tomēr šoreiz nevēlamies, lai valsts nosaukums atspoguļotu tās iedzīvotāju likteni. Ievērojot piesardzību, kas nepieciešama, lai respektētu iedzīvotāju demokrātisko gribu, Eiropas Savienība ir bijusi konsekventa, īstenojot savu pienākumu kā globālās politikas dalībniece, piedāvājot savu palīdzību kā brīvības, demokrātijas un plurālisma garantētāja situācijā, kurā cieņa pret šādām vērtībām var veicināt tik ļoti nepieciešamās stabilitātes sasniegšanu šajā valstī.

Paplašināšanās process ne tikai paredz stratēģisku un komerciālu novērtējumu, lai gan arī šie aspekti jāuztver kā būtiski, bet galvenokārt pastāvīgus, mierīgus centienus paplašināt savu kultūras loku saistībā ar to vērtību pasauli, ko pārstāv ES.

Pēdējos sešos gados — jau kopš “oranžās” revolūcijas, kuras gadadienu svinēsim pēc dažām nedēļām — valsts ir pieredzējusi demokrātijas stabilizēšanas periodu. Ceram, ka mūsu kā kaimiņa fiziskā klātbūtne veicinās patiesi demokrātiskas apziņas veidošanos un respektēšanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Mário David (PPE), rakstiski. (PT) Balsoju par šo rezolūcijas priekšlikumu. Attiecības starp Eiropas Savienību un Ukrainu — vienu no galvenajām Savienības sadarbības partnerēm tās austrumu kaimiņvalstu vidū — ir īpaši nozīmīgas stabilitātes, drošības un labklājības veicināšanai visā Eiropā. Apzinoties kopīgo atbildību stabilitātes veicināšanā, ES un Ukraina ir paātrinājušas sarunas un cenšas izveidot jaunas sadarbības partnerattiecības. Tās pārsniedz ekonomiskās sadarbības robežas, jo attiecas arī uz tiesiskuma un cilvēktiesību respektēšanas jomām, kurās Ukrainas gadījumā ir vēl daudz darāmā, ko pierādīja šī nesenā neveiksme vēlēšanu procesā.

Vēlos arī uzsvērt ārkārtīgi lielo nozīmi Ukrainas integrācijas procesam Eiropā, lai tā veiktu nepieciešamās ekonomiskās, sociālās un politiskās reformas. Šajā ziņā uzskatu, ka asociācijas nolīguma noslēgšana ir īpaši piemērota, lai efektīvi īstenotu ES un Ukrainas asociācijas programmu.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Neatkarīgi no prezidenta Yanukovych kunga sākotnējās darbības un turpmākajiem Ukrainas valsts iestāžu paziņojumiem par Ukrainas gatavību pievienoties ES, pieņemt Eiropas labas pārvaldības modeli un respektēt tās iedzīvotāju cilvēktiesības un pilsoņu brīvības ir tomēr jāievēro zināma piesardzība. Faktiski pieaug ziņojumu skaits par neveiksmēm vārda un pulcēšanās brīvības ievērošanā, par politisko ietekmi plašsaziņas līdzekļos un tiesu varas iestādēs, kā arī par Drošības dienesta rīcību. Uzskatu, ka tad, ja Ukraina ir uzticīga tās politisko vadītāju solījumiem, tā spēs sākt ceļu uz dalību ES, kur pirmais solis ir iedibināt brīvību un tiesiskumu.

 
  
MPphoto
 
 

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. (PT) Manuprāt, Ukraina ir viena no ES būtiski svarīgām stratēģiskām partnerēm, tādēļ vēlos paust bažas par milzīgajām pilnvarām, kas tiek piešķirtas Drošības dienestam, lai iebiedētu nevalstiskās organizācijas, kas darbojas šajā valstī, un kontrolētu Ukrainas plašsaziņas līdzekļus. Ir arī lietderīgi uzsvērt, cik svarīgi ir ļaut Ukrainas opozīcijas partijām bez ierobežojumiem un diskriminācijas piedalīties vēlēšanās. Uzskatu, ka savu atbalstu Ukrainas izredzēm integrēties Eiropā, lai nodrošinātu stratēģiskas partnerattiecības ar šo valsti, varam saglabāt tikai tādā gadījumā, ja tā ņem vērā šajā rezolūcijā ietvertos ieteikumus.

 
  
MPphoto
 
 

  Tunne Kelam (PPE), rakstiski. – Balsoju par rezolūciju par Ukrainu. Tomēr izsaku nožēlu par faktu, ka šis Parlaments atlika šo balsojumu jau divas reizes, kā rezultātā ES un Ukrainas sanāksme visaugstākajā līmenī, kurai šī rezolūcija tika izstrādāta, notika pirms mūsu balsojuma. Eiropas Parlaments uzskata par savu pienākumu un privilēģiju izstrādāt savu nostāju pirms kārtējām sanāksmēm visaugstākajā līmenī ar trešām valstīm, lai varētu laikus paust savu nostāju abām pusēm. Pēc sanāksmes pieņemtas rezolūcijas ietekme būs daudz mazāka. Ja daži kolēģi šādu kavēšanos bija paredzējuši kā mēģinājumu pārāk netraucēt jauno Ukrainas valsts pārvaldi, tad tā pavisam noteikti ir tuvredzīga politika.

ES ir un būs atvērta sadarbībai visās jomās, bet maksa par šādu sadarbību nekādā gadījumā nedrīkst būt satraucošo mēģinājumu neievērošana iznīcināt lielākos “oranžās” revolūcijas sasniegumus — brīvas vēlēšanas un plašsaziņas līdzekļu brīvību. Atbalstu komisāra Gucht kunga vakardienas paziņojumu, ka pastāv kopējie principi Eiropā, attiecībā uz kuriem nedrīkstam pieļaut kompromisu.

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (S&D), rakstiski. – Balsoju par šo rezolūciju par Ukrainu. Atzinīgi novērtēju pašreizējās valdošās koalīcijas centienus atjaunot politisko stabilitāti Ukrainā, kas ir būtiski svarīgs nosacījums demokrātijas nostiprināšanai šajā valstī. Ilgstošu politisko stabilitāti ir iespējams nodrošināt, tikai veicot konstitucionālus grozījumus, ieviešot skaidru varas nodalīšanu un efektīvu kontroles un līdzsvara sistēmu starp izpildu, likumdošanas un tiesu varu.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. (PT) Ņemot vērā Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas / Demokrātisko iestāžu un cilvēktiesību biroja (EDSO/ODIHR) vēlēšanu novērošanas komisijas paziņojumus, kura uzskatīja, ka starptautiskie standarti lielākoties ir tikuši ievēroti, nesenās Ukrainā notikušās vēlēšanas ir signāls, ka šī valsts turpina attīstīties pozitīvi, virzoties pretī turpmākai integrācijai ES. Tomēr ir būtiski svarīgi, lai Ukrainas politiķi un valsts iestādes būtu uzticīgi politiskās un ekonomiskās stabilizācijas panākšanai. Lai to sasniegtu, jāīsteno nepieciešamās konstitucionālās reformas, nostiprinot tiesiskumu, izveidojot sociālā tirgus ekonomiku un atjaunojot centienus apkarot korupciju un uzlabot uzņēmējdarbības un investīciju klimatu.

 
  
MPphoto
 
 

  Justas Vincas Paleckis (S&D), rakstiski. (LT) Nesen Ukrainā notikušās pašvaldību vēlēšanas paplašināja prezidenta Viktor Yanukovych partijas ietekmi. Diemžēl grozījumi vēlēšanu sistēmā dažus mēnešus pirms vēlēšanām, daļēji atgriežoties pie mažoritārās sistēmas, ir radījuši vēl lielāku plaisu starp valdību un opozīciju un ir radījuši augsni apsūdzībām pret valdību par tās nedemokrātiskajiem nodomiem. Rezolūcijā arī ir paustas bažas par neseno vārda brīvības un pulcēšanās brīvības pārkāpumu un mediju brīvības ierobežošanas gadījumu skaita pieaugumu Balsoju par šo rezolūciju, jo tajā tiek pausts aicinājums Ukrainai, kura ilgtermiņā cenšas panākt dalību ES, pieņemt tiesību aktus, kas reglamentē mediju darbību un kas atbilst starptautiskiem standartiem, un kur ir uzsvērta nepieciešamība stiprināt neatkarību un valsts iestāžu darba efektivitāti. Tas ir vienīgais veids, kā garantēt demokrātijas un tiesiskuma funkcionēšanu valstī. Atbalstu rezolūcijas autoru aicinājumus Kijevai turpināt enerģijas piegādes infrastruktūras modernizēšanu un ieviest energoresursu diversificēšanas projektus kopā ar ES dalībvalstīm. Atzinīgi novērtēju rīcības plānu saistībā ar vīzu režīma atcelšanu, kurā ir noteiktas praktiskas vadlīnijas ātrai tā īstenošanai — tiesiskuma uzlabošana Ukrainā un pamattiesību ieviešana.

 
  
MPphoto
 
 

  Alfredo Pallone (PPE), rakstiski. (IT) Manuprāt attiecību uzlabošana ar kaimiņvalsti — šajā gadījumā ar Austrumu partnerības valsti —, noslēdzot tirdzniecības nolīgumus, paplašinot informācijas apmaiņu un palīdzot tās pilsoņiem ceļot dažādās valstīs, ir būtiski svarīga joma, no kuras ES nekādā gadījumā nevajadzētu atteikties. Tādēļ balsoju par šo rezolūcijas priekšlikumu par Ukrainu. Pilnīgi piekrītu rezolūcijas saturam, kurā, ieviešot rīcības plānu, tiks izveidoti nosacījumi īstermiņa uzturēšanās vīzu atcelšanai ES un nostiprināta Savienības pozīcija attiecībā uz šīs valsts demokrātisko attīstību pēc nesenajām pašvaldību vēlēšanām. Rezolūcija arī ļaus Ukrainai piedalīties Savienības programmās un noteiks jaunu tiesību aktu ieviešanu gāzes piegādes jomā, ņemot vērā, ka tagad Kijeva ir pievienojusies Enerģētikas kopienai.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. (PT) Jauns politiskais konteksts un institucionālā struktūra Ukrainā, kā arī tikko ievēlētā prezidenta Viktor Yanukovych kunga un Ukrainas parlamenta (“Verkhovna Rada”) gatavība apliecināt Ukrainas apņēmību pievienoties Eiropas Savienībai, ir vēl viens solis virzienā uz pievienošanās procesa sākšanu.

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 49. pantu Ukraina var pieteikties dalībai ES tāpat kā jebkura cita Eiropas valsts, kas ievēro brīvības, demokrātijas, cilvēktiesību respektēšanas un pamatbrīvību un tiesiskuma principus.

Balsoju par šo rezolūciju, kurā ir identificēti priekšlikumi, par ko tiks informētas Ukrainas valsts iestādes. Joprojām zināms ceļš vēl ir ejams virzienā uz institucionālo stabilitāti, kurā tiktu atzīta pilna visu politisko dalībnieku līdzdalība, kā rezultātā saprātīgi var tikt realizēta varas nodošana. Ceru, ka spēcīgas vēsturiskās, kultūras un ekonomiskās saites, kādas ES ir izveidojušās ar Ukrainu, tiks nostiprinātas un pēc kāda laika būs iespējama Ukrainas iedzīvotāju ieceļošana Savienības teritorijā. Ņemot to vērā, vēlos uzsvērt sadarbības stiprināšanu attiecībā uz jauniešu un studentu apmaiņas programmām un stipendiju programmu izstrādi, kas ļautu ukraiņiem iepazīties ar ES un tās dalībvalstīm.

 
  
MPphoto
 
 

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. (ES) Šī rezolūcija ir relatīvs konsenss, norādot, ka Ukraina saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 49. pantu drīkst pieteikties dalībai ES tāpat kā jebkura cita Eiropas valsts, kurā tiek atbalstīti brīvības, demokrātijas un cilvēktiesību respektēšanas, pamatbrīvību un tiesiskuma principi. Tajā ir arī uzsvērts, ka Ukrainai, kura vēlas pievienoties Eiropas Savienībai, ir spēcīgas vēsturiskās, kultūras un ekonomiskās saites ar Eiropas Savienību un ka tā ir viena no tās galvenajām partnerēm austrumu kaimiņvalstu vidū, jo tai ir būtiska ietekme uz visa kontinenta drošību, stabilitāti un labklājību.

 
  
MPphoto
 
 

  Viktor Uspaskich (ALDE), rakstiski. (LT) Pēc valdības vēlēšanām Kijevā gada sākumā lielākā daļa iedzīvotāju uzskatīja, ka tās ir “beigas” Ukrainai. Faktiski jaunā Ukrainas valdība ir pragmātiskāka un atvērtāka reformām, nekā mēs bijām gaidījuši. Cieša sadarbība ar Ukrainu ir svarīga, ja pastāv vismazākā iespēja nodrošināt stabilitāti šajā reģionā. Pēdējos gados Ukraina ir pārvērtusies par “politiskā futbola” laukumu, kurā norit cīņa par ietekmi starp Krieviju un Rietumu valstīm “oranžās” revolūcijas un pēdējo vēlēšanu laikā. Tas, vai Ukraina izvēlēsies Krieviju vai Rietumus, nav svarīgi. Tagad ES ir iespēja īstenot jaunu politiku Ukrainā, kurā ir iekļauta arī Krievija. Zināma atbildība šajā situācijā ir jāuzņemas arī manai valstij — Lietuvai.

Drošība un enerģētika ir divas jomas, kurās būs nepieciešama ilgtermiņa sadarbība, lai atrisinātu dažas no Kijevas likstām. Tomēr, kamēr Ukraina iegulda pūles, lai modernizētu tās ekonomiku un ciešāk integrētos Eiropā, ir svarīgi, lai tiktu respektēti demokrātijas principi un cilvēktiesības. Tādēļ patiešām ceru, ka ES un Ukrainas augstākā līmeņa sanāksmē 22. novembrī Briselē tiks panākts ilgtspējīgs progress.

 
  
MPphoto
 
 

  Joachim Zeller (PPE), rakstiski. (DE) Eiropas Savienības bojāeja Ukrainas iedzīvotājiem pirmo reizi vēsturē deva iespēju izlemt savu nākotni brīvības un valsts autonomijas apstākļos. Eiropas valstis un tautas ir parādā solidaritāti un atbalstu Ukrainas iedzīvotājiem, kuri samaksāja milzīgu cenu Staļina valdīšanas laikā un Otrā pasaules kara laikā, zaudējot daudzu miljonu cilvēku dzīvības. “Oranžā” revolūcija pierādīja, ka Ukrainas iedzīvotāji vēlas veidot savu nākotni demokrātijas apstākļos, kuros tiek ievērots tiesiskums. To Ukrainā nekādā gadījumā nedrīkst aizmirst tie, kuru rokās ir politiskā, ekonomiskā un sociālā atbildība. Nesen notikušo reģionālo vēlēšanu īstenošana un notikumi pirms un pēc vēlēšanām Ukrainā rada pamatu šaubām par to, vai politiski atbildīgo spēku rīcība Ukrainā tik tiešām atspoguļo brīvības, demokrātijas un tiesiskuma principus. Pašreizējā rezolūcija pastiprina Eiropas Parlamenta nostāju, saskaņā ar kuru ukraiņi var droši paļauties uz Eiropas iedzīvotāju solidaritāti, vienlaikus arī aicinot Ukrainas politiķus respektēt tautas gribu dzīvot demokrātijas, brīvības un tiesiskuma apstākļos. Kā rezolūcijas parakstītājs balsoju par šo kopīgo rezolūcijas priekšlikumu.

 
  
  

Ziņojums: Yannick Jadot (A7-0310/2010)

 
  
MPphoto
 
 

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. – (PT) Balsoju par šo rezolūciju, jo, manuprāt, Eiropas Savienībai ir jāuzņemas vadība cīņā pret klimata pārmaiņām, pastiprinot tās ekonomikas konkurētspēju, izmantojot enerģijas ietaupījumus un atjaunojamus energoresursus, kas ir divas jomas, kuras var uzlabot energodrošību un kurām ir lielas iespējas attiecībā uz rūpniecības attīstību, jauninājumiem, teritorijas labiekārtošanu un darbavietu izveidi.

Tomēr, lai īstenotu šo uzdevumu un gūtu labumu no šiem konkurētspējas ieguvumiem, ES ir jāmaina tās divpusējās, reģionālās un daudzpusējās tirdzniecības politikas virzieni, jo preču un pakalpojumu tirdzniecība rada aptuveni 20 % no siltumnīcefekta gāzu emisijām pasaulē. Tai ir jāveicina vajadzīgās pārmaiņas ražošanas un patēriņa stratēģijās un ieguldījumu stratēģijās. Tai ir arī jābūt aktīvai attiecībā uz emisijām, ko rada starptautiskais transports, un klimatam draudzīgām tehnoloģijām. Lai cik tāls ceļš ES vēl būtu ejams šajā jautājumā, jau ir sniegts nozīmīgs ieguldījums, jo īpaši attiecībā uz nelegālu koksnes importu, biodegvielām un aviācijas nozares radītām emisijām.

 
  
MPphoto
 
 

  Elena Oana Antonescu (PPE), rakstiski. (RO) Preču un pakalpojumu tirdzniecība rada aptuveni 20 % no siltumnīcefekta gāzu emisijām pasaulē. Atbalstu tādu tirdzniecības politikas īstenošanu, kas ir vērsta uz preču un pakalpojumu diskriminēšanu, pamatojoties uz to radīto ietekmi uz vidi. Balsoju par šo rezolūciju, jo tajā ir noteikti nākamie posmi, kas ļaus ES turpināt šo ceļu, tiek pastiprināta pozitīvā saikne starp tirdzniecību un klimata aizsardzību un tirdzniecības un klimata saskaņošanas līdzekļi un veicinātas taisnīgākas cenas starptautiskajā tirdzniecībā, tādējādi nepieļaujot CO2 emisiju.

Vēlos uzsvērt, ka Eiropas Savienība nespēs uzņemties vadību cīņā pret klimata pārmaiņām, ja tai neizdosies pastiprināt tās ekonomikas konkurētspēju, izmantojot enerģijas ietaupījumus un attīstot atjaunojamus energoresursus. Tās ir divas jomas, kurām ir lielas iespējas attiecībā uz rūpniecības attīstību, jauninājumiem, teritorijas labiekārtošanu un darbavietu izveidi un kuras var uzlabot energodrošību Eiropā.

 
  
MPphoto
 
 

  Sophie Auconie (PPE), rakstiski. (FR) ANO augstākā līmeņa sanāksmē par klimata pārmaiņām 2009. gada decembrī Eiropas Savienībai diemžēl neizdevās panākt iecerēto. Kā celmlauzim ilgtspējīgas attīstības jautājumos, manuprāt, ES ir svarīgi paplašināt savas saistības, attiecinot tās arī uz starptautiskās tirdzniecības politiku. Tādēļ Kankunas augstākā līmeņa sanāksmes priekšvakarā vēlos piešķirt pilnvaras rīkoties aktīvi delegācijai, kas aizstāvēs Eiropas nostāju. Aicinām Eiropas Komisiju diskriminēt importētās preces, pamatojoties uz rādītāju, kas raksturo to ietekmi uz vidi (“ekoloģiskās pēdas nospiedumu”), un visās tirdzniecības politikās noteikt CO2 emisiju uzraudzības sistēmas prasību. Ņemot vērā faktu, ka cīņa pret klimata pārmaiņām ietekmē konkurētspēju, mūsu rezolūcijā rūpniecības nozares tiek aicinātas apzināties CO2 emisiju bīstamību un izbeigt subsidēt fosilā kurināmā veidus, jo īpaši nodokļu atvieglojumu piešķiršanu aviācijas nozarei.

 
  
MPphoto
 
 

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. (LT) Balsoju par šo rezolūciju. Cīņā pret klimata pārmaiņām Eiropas prioritātes ir enerģijas ietaupījumi un atjaunojami energoresursi. Tie var uzlabot ES energodrošību un sniegt lielas iespējas attiecībā uz rūpniecības attīstību, jauninājumiem, teritorijas labiekārtošanu un, attīstot videi draudzīgus enerģijas veidus, darbavietu izveidi. Tomēr šī cīņai arī negatīvi ietekmē visa ES tirgus konkurētspēju. Cīņā pret klimata pārmaiņām būtiski svarīga nozīme ir starptautiskās tirdzniecības noteikumiem, bet līgumā par Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) izveidošanu nav tiešas atsauces uz klimata pārmaiņām, pārtikas nodrošinājumu vai Tūkstošgades attīstības mērķiem. Manuprāt, PTO tirdzniecības noteikumos ir nepieciešami grozījumi, lai nodrošinātu saskaņotību un konsekvenci attiecībā uz saistībām, kas izriet no Kioto protokola un daudzpusējiem vides nolīgumiem. Tas nodrošinātu, ka visas valstis ievērotu vienādus standartus, jo pašlaik enerģijas cenu subsidēšana un ierobežojumu un kvotu nepiemērošana CO2 emisijām dažām valstīm varētu radīt salīdzinošas priekšrocības un tās nav motivētas pievienoties daudzpusējiem nolīgumiem klimata pārmaiņu jomā.

 
  
MPphoto
 
 

  Vilija Blinkevičiūtė (S&D), rakstiski. (LT) Balsoju par šo ziņojumu, jo tajā ir noteikti tie stratēģiskie mērķi un posmi, kas Eiropas Savienībai turpmāk jāievēro, cenšoties panākt labāka nolīguma noslēgšanu par klimata pārmaiņām. Jāuzsver, ka Eiropas Savienība ir jau spērusi pirmos soļus pareizajā virzienā — attiecībā uz nelegālu koksnes importu, agrodegvielām un aviācijas radītām emisijām. Vēlos uzsvērt, ka cīņa pret klimata pārmaiņām ir konkurētspēju ietekmējošs faktors, ņemot vērā, ka Eiropas prioritātes ir enerģijas ietaupījumi un atjaunojami energoresursi, kas var uzlabot energodrošību un kam ir lielas iespējas attiecībā uz rūpniecības attīstību, jauninājumiem, teritorijas labiekārtošanu un darbavietu izveidi.

Tā kā ANO augstākā līmeņa tikšanās par klimata pārmaiņām Kopenhāgenā noslēdzās ar vienošanos, kas rada vilšanos, Eiropas Savienībai tagad jākļūst sadzirdamākai, vienotākai un efektīvākai. Tai jāvelta vairāk uzmanības tādiem emisiju samazināšanas mērķiem un atbalsta nodrošināšanai jaunattīstības valstīm, kas atbilst zinātnieku ieteikumiem un Parlamenta prasībām.

 
  
MPphoto
 
 

  Alain Cadec (PPE), rakstiski. (FR) Yannick Jadot ziņojums mums atgādina par to, ka preču un pakalpojumu tirdzniecība rada aptuveni 20 % no siltumnīcefekta gāzu emisijām pasaulē — par faktu, kas ir jāņem vērā centienos risināt klimata pārmaiņu jautājumus. Lai gan Eiropas Savienība ir ieviesusi vērienīgu klimata pārmaiņu politiku, šī politiskā prioritāte jāatspoguļo arī tirdzniecības politikā. Jāpiekrīt referentam, paužot nožēlu par faktu, ka valstīm, kuras subsidē enerģijas cenas un nepiemēro ierobežojumus un kvotas CO2 emisijām, iespējams, rodas salīdzinošas priekšrocības. Žēl, ka šīs valstis nav motivētas iesaistīties daudzpusējos nolīgumos par klimata pārmaiņām un ka tādēļ tiek veicināta negodīga konkurence. Eiropas Savienības tirdzniecības politika nav pašmērķis — tai arī turpmāk jākalpo kā politikas regulēšanas līdzeklim. Mums jānodrošina godīga konkurence un jācenšas nepieļaut, lai mūsu centieni risināt klimata pārmaiņu radītas problēmas kaitētu tirdzniecībai pasaules mērogā.

 
  
MPphoto
 
 

  Lara Comi (PPE), rakstiski. (IT) Eiropas Savienības apņemšanos ierobežot CO2 emisijas nav iespējams īstenot, skaidrojot principus un sniedzot ideoloģiskus argumentus. Lai kādas arī nebūtu šīs problēmas sekas, un, neapsverot tos bieži vien radikālos risinājumus, kas izriet no vairāk vai mazāk pamatotiem pētījumiem, esam atbildīgi par to, lai neradītu pārmaiņas vidē, jo neesam pilnīgi droši par to, ar kādām problēmām sastapsimies.

Tirdzniecības politikai šajā ziņā ir jāveic savs uzdevums. Ir viegli lūgt dalībvalstīm samazināt emisiju apjomus, bet tas būs nenozīmīgi, ja lielākā daļa piesārņojošo ražotņu atrodas valstīs ārpus mūsu robežām. Politiskā ziņā ir izdevīgi veicināt kampaņas par vietējo preču patēriņu, bet tam nav nekādas nozīmes, ja to ražošanai nepieciešamos izejmateriālus vai detaļas iegūst citā pasaules malā. Atbildīga rīcība nozīmē arī tirdzniecības politikas noregulēšanu, pamatojoties uz visu ar to saistīto jautājumu rūpīgu apsvēršanu. Acu aizvēršana nozīmē galvenokārt mānīt pašiem sevi.

 
  
MPphoto
 
 

  George Sabin Cutaş (S&D), rakstiski. (RO) Balsoju par šo rezolūciju, jo, manuprāt, referenta sagatavotais teksts ir vērsts Eiropas Savienības virzienā, uzņemoties drosmīgas saistības cīņā pret klimata pārmaiņām. Šajā rezolūcijā ir ierosināts ES līmenī samazināt siltumnīcefekta gāzu emisiju apjomu par 30 %. Atbalstu šo vērienīgo priekšlikumu, vienlaikus uzskatot, ka ES centieniem ir jāgūst atbalsts pasaules mērogā ar līdzīgiem centieniem no lielāko rūpnieciski attīstīto valstu puses. Mums patiešām ir jāatrod veids, kā iesaistīt arī starptautiskos dalībniekus, kuri visatturīgāk seko mūsu paraugam. Turklāt kā Eiropas Parlamenta sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupas ēnu referents es uzsvēru, iesniedzot grozījumus sākotnējā tekstā, nepieciešamību izveidot pasaules vides organizāciju un VPS reformā iekļaut vides kritērijus.

 
  
MPphoto
 
 

  Marielle De Sarnez (ALDE), rakstiski. (FR) ES tirdzniecības politikai ir ietekme uz klimatu, un ES atbildība neaprobežojas tikai ar Savienības teritorijā radīto siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu. Lielais vairākums Eiropas Parlamentā balsoja par šo ziņojumu, kurā tiek mēģināts pastiprināt saikni starp tirdzniecību un darbību klimata aizsardzības jomā, īstenojot priekšlikumus par produktu diskriminēšanu atkarībā no to ietekmes uz vidi un izveidot CO2 emisiju uzraudzības sistēmu visā tirdzniecības politikā. Diemžēl konservatīvie deputāti nebija gatavi atbalstīt dažus no vērienīgākajiem priekšlikumiem, bet par spīti tam šā ziņojuma pieņemšana ir skaidrs signāls iekļaut ekoloģiskos apsvērumus mūsu ekonomikā kā neatņemamu tās sastāvdaļu.

 
  
MPphoto
 
 

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. (PT) Balsoju par šo ziņojumu “Par starptautiskās tirdzniecības politiku klimata pārmaiņu diktēto prasību kontekstā”, jo, ņemot vērā, ka preču un pakalpojumu tirdzniecība rada aptuveni 20 % no siltumnīcefekta gāzu emisijām pasaulē, jāveic pasākumi, lai ierobežotu globālo sasilšanu kopējās tirdzniecības politikas līmenī.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Pēc strupceļa Kopenhāgenas klimata pārmaiņu konferencē ir svarīgi, lai Eiropas Savienība turpinātu iet tajā pašā virzienā kā līdz šim, uzņemoties nopietnas saistības ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanai un cenšoties samazināt oglekļa emisiju apjomu, neapdraudot Eiropas rūpniecību. Tomēr, uzņemoties jebkādas saistības samazināt emisiju apjomu, Eiropa nedrīkst neņemt vērā ekonomisko efektivitāti vai apdraudēt to dalībvalstu ekonomikas ilgtspējību, kuras pašlaik pārdzīvo nepieredzētu ekonomikas krīzi. Nedrīkstam pieļaut, lai intensīvāka tehnoloģiju nodošana jaunattīstības valstīm kļūtu par veidu, kā risināt jautājumu par oglekļa emisiju nepieļaušanu, un nevaram ļaut, lai, īstenojot politiku, kas izstrādāta CO2 emisiju samazināšanai, tiktu sodīta Eiropas rūpniecība.

 
  
MPphoto
 
 

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. (PT) ANO augstākā līmeņa tikšanās par klimatu Kopenhāgenā noslēdzās ar vienošanos, kas rada vilšanos un kas nespēj panākt, ka globālā sasilšanas līmenis tiktu ierobežots līdz 2°C. Turklāt tā nav ne globāla, ne saistoša vienošanās. ES nebūt nav vienīgā šīs neveiksmes vaininiece. ES drīzāk ir bijusi līdere cīņā pret klimata pārmaiņām, un tā ir jāmudina izmantot šo vadību, tomēr neaizmirstot par milzīgo ieguldījumu, ko mūsu ražošana jau ir veikusi, atbildot uz obligātajām prasībām par emisijas apjoma samazināšanu Eiropā.

Jāatzīmē, ka Eiropa rada 15 % no globālā emisiju apjoma un tiek lēsts, ka 2030. gadā šis procentuālais rādītājs būs samazināts līdz 10 %, kamēr ASV, Ķīna un Indija rada pusi no globālā emisiju apjoma un šis rādītājs vēl turpina palielināties. Runājot par ES starptautisko tirdzniecības politiku klimata pārmaiņu kontekstā, pat tad, ja citi mums nesekos, mums jāturpina savā darbībā koncentrēties uz zinātniskiem pētījumiem, tehnoloģisko jaunradi saistībā ar oglekli nesaturošiem energoresursiem, energoefektivitāti un “zaļo” darbavietu izveidi, lai paaugstinātu savu konkurētspēju.

 
  
MPphoto
 
 

  João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Lielākās daļas šajā ziņojumā piedāvāto pasākumu īstenošana vēl nenozīmē, ka tiks sperti pozitīvi soļi cīņā pret klimata pārmaiņām. Tieši pretēji, atbalstot Lisabonas līgumu un “brīvo tirdzniecību”, īstenojot paliatīvus kontroles mehānismus attiecībā uz vides degradāciju, ko ir radījusi tirdzniecības liberalizācija, stāvoklis vides degradācijas ziņā, kas arvien vairāk apdraud mūsu planētu un tās iedzīvotājus, tikai saasināsies. Galvenais ir jautājums par to, vai mums ir pieņemama neierobežotas dabas resursu, darbaspēka un tautu izmantošanas turpināšana, lai kalpotu valdošajai kapitālisma sistēmai, kas atrodas pastāvīgā krīzes stāvoklī. Kas attiecas uz mums, mēs to neatbalstām un tādēļ esam pret emisiju kontroles prasību turpināšanu, izmantojot emisiju tirdzniecības sistēmu, kas ir parādījusi, ka tā vietā, lai samazinātu emisiju apjomu, tie palielinās; lielāku tirgus atvēršanu un darba dalīšanu globālā līmenī, lai kapitālisti ES varētu kontrolēt jaunattīstības valstu resursus, tādējādi pazeminot izmaksas un palielinot peļņu un videi draudzīgo kapitālismu, kas apvieno “klimata aizsardzību un tirdzniecības liberalizāciju” un “vides preču un pakalpojumu tirdzniecību”.

 
  
MPphoto
 
 

  Elisabeth Köstinger (PPE), rakstiski.(DE) ES ir atbildīga par to, lai ar tirdzniecību saistītie vides politikas aspekti tiktu iekļauti tās starptautiskās tirdzniecības politikā. Atbalstu pirmos soļus, ko ES šajā virzienā jau ir spērusi savos tirdzniecības nolīgumos. Tomēr šajā jomā ir vēl daudz darāmā. Tomēr nevarēju atbalstīt 48. pantu. Lauksaimniecības subsīdijas ir nepieciešamas 500 miljonu eiropiešu pārtikas nodrošinājumam un neatkarībai, un man tas ir būtiski svarīgi. Subsīdijas arī ļauj īstenot dažādību lauksaimniecībā un veicina ainavu saglabāšanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Astrid Lulling (PPE), rakstiski. (FR) Balsoju pret ziņojumu par starptautiskās tirdzniecības politiku klimata pārmaiņu diktēto prasību kontekstā, jo nekādā ziņā nepiekrītu referenta viedoklim un pamatojumam. Neatkarīgi no pēdējiem starptautisko sarunu rezultātiem prasība stiprināt siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas mērķus noliktu Eiropas uzņēmumus konkurences ziņā nelabvēlīgākā stāvoklī. Referenta priekšlikums kompensēt šo nelabvēlīgo stāvokli ar protekcionisma paņēmieniem, piemēram, ieviešot Savienības ārējo oglekļa dioksīda emisiju nodokli un regulētas minimālās cenas par CO2 emisijām, tikai palielinātu konkurētspējas deficītu, salīdzinot ar citām nozarēm, kas atrodas rūpnieciskās ražošanas ķēdes tālākajā posmā. Turklāt šie pasākumi kaitētu Savienības ārējās tirdzniecības politikai, kā rezultātā brīvās tirdzniecības nolīgumu — divpusējo vai daudzpusējo — noslēgšana kļūs vēl sarežģītāka.

Pirms gada notikusī Kopenhāgenas konference parādīja, ka, ja Eiropas Savienība centīsies panākt vienpusēju progresu, tās centieni būs lemti neveiksmei. Tas ir tādēļ, ka tās ekonomiskie partneri nepieļaus, ka Eiropa tiem diktē savus mērķus un stratēģijas. Savienībai jāatbalsta uzņēmumi to centienos samazināt energopatēriņu, vienlaikus saglabājot konkurētspēju starptautiskā mērogā. Iesākumā jāizmanto daudz pragmātiskāka pieeja starptautiskajās sarunās.

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (S&D), rakstiski. – Atzinīgi novērtēju šo ziņojumu, kurā ir noteikts, kā tirdzniecības politika varētu veicināt problēmu risināšanu klimata pārmaiņu jomā. Jadot kungs vēlas panākt, lai ES uzņemtos starptautisko vadību šajā jautājumā un izskatītu iespēju ieviest nodokli par finanšu darījumiem, PTO reformu (jo īpaši antidempinga noteikumu jomā), lai netiktu pieļauts, ka Eiropas Investīciju banka piešķir aizdevumus projektiem, kas negatīvi ietekmē klimatu, un lai tiktu atceltas lauksaimniecības eksporta subsīdijas — un to visu es pilnīgi atbalstu.

 
  
MPphoto
 
 

  Marisa Matias (GUE/NGL), rakstiski. (PT) Preču un pakalpojumu tirdzniecība rada aptuveni 20 % no siltumnīcefekta gāzu emisijām pasaulē. Daudzās dalībvalstīs ar patēriņu saistītas emisijas ir lielākas par rūpniecības radītajām emisijām. Eiropas Savienībai ir jācīnās pret šo emisiju “tirdzniecību”. Tas ir vienīgais veids, kā varam efektīvi sākt cīnīties pret klimata pārmaiņām. ES nevar, piemēram, finansēt centienus cīnīties pret mežu izciršanu, vienlaikus stimulējot koksnes produktu un biodegvielu importu. ES jātransformē tās ražošanas un patēriņa veidi, neaprobežojoties ar ārpakalpojumiem ar emisijām saistītajās nozarēs. ES ir jāpielāgo tās tirdzniecības politika, diskriminējot produktus atkarībā no to ietekmes uz klimatu, un šādi jāveicina vajadzīgās pārmaiņas ražošanas un patēriņa stratēģijās un ieguldījumu stratēģijās.

Nedrīkst apdraudēt mūsu partneru politiku klimata jomā, lai palielinātu Eiropas tirgus daļu. ES ir arī jābūt aktīvai attiecībā uz emisijām, ko rada starptautiskais transports, un klimatam draudzīgām tehnoloģijām. Šajā ziņojumā ir norādīts tieši šāds darbības virziens, tādēļ balsoju par to.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. (PT) Nav viegli līdzsvarot starptautisko tirdzniecības politiku un klimata pārmaiņu diktētās prasības, bet jādara viss iespējamais, lai būtiski samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas, ko rada tieši starptautiskā tirdzniecība. Tomē tas nav sasniedzams uz Eiropas rūpniecības konkurētspējas zaudēšanas rēķina, jo īpaši smagas ekonomikas krīzes un pieaugoša bezdarba apstākļos. Videi draudzīga politika jāveido, vienlaikus arī stimulējot ekonomiku un samazinot satraucošo bezdarba līmeni.

 
  
MPphoto
 
 

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. – (DE) Šis ziņojums ir mēģinājums rast risinājumu globalizācijas problēmai — problēmai, ko ES pati ir radījusi. Valstīs ārpus Eiropas Savienības tiek ražoti lēti produkti un pavisam atšķirīgos apstākļos, bet pēc tam tiek lēti importēti Eiropā, radot spiedienu uz Eiropas algu apjomiem un vājinot mūsu ekonomiku.

Tā rezultātā šajā ziņojumā ir risināta problēma, kas saistīta ar daudz lielākiem CO2 emisiju apjomiem. Tomēr tā mērķis nav noteikt atbilstošus nelabvēlīgākus tirdzniecības noteikumus attiecībā uz šiem produktiem, bet drīzāk gan, tieši pretēji, atbalstīt Eiropas tehnoloģiju un zināšanu nodošanu visai pasaulei. Tas nekādā veidā nepalīdzēs atrisināt globalizācijas problēmu, bet drīzāk gan to daudzkārt saasinās. Tādēļ balsoju pret šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. (PT) Balsoju par Parlamenta rezolūciju par starptautiskās tirdzniecības politiku klimata pārmaiņu diktēto prasību kontekstā, jo atzinīgi vērtēju Eiropas Padomes vērienīgo mērķi līdz 2050. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas par 80–95 %, salīdzinot ar 1990. gada rādītājiem — šis mērķis ES ir nepieciešams, lai tā atgūtu vadību ar klimata pārmaiņām saistītajos jautājumos, motivējot citas valstis uzņemties vērienīgākas saistības.

Jāuzsver, ka ir svarīgi noslēgt starptautiski saistošu nolīgumu klimata aizsardzības jomā, un stingri atbalstu publisku debašu sākšanu par pasaules vides organizācijas izveidi. Uzskatu arī, ka ir būtiski svarīgi pastiprināt pozitīvu saikni starp tirdzniecību un klimata aizsardzību, panākt taisnīgākas cenas starptautiskajā tirdzniecībā un nepieļaut CO2 emisijas, veicināt produktu diferencēšanu atkarībā no to ietekmes uz klimatu, nodrošināt, ka tirdzniecības liberalizācija neapdraud vērienīgus klimata politikas virzienus, pilnīgi iekļaut transportu tirdzniecības un klimata jautājumu problemātikā un stiprināt tirdzniecības un klimata saskaņošanas līdzekļus un veicināt ES tirdzniecības un klimata politikas saskaņu no jaunattīstības valstu viedokļa.

 
  
MPphoto
 
 

  Rovana Plumb (S&D), rakstiski. (RO) Lai Eiropas Savienība varētu uzņemties vadību cīņā pret klimata pārmaiņām, tai jāuzlabo savas ekonomikas konkurētspēja, taupot enerģiju un izmantojot atjaunojamos energoresursus. Tās ir divas jomas, kuras var uzlabot tās energodrošību un kurām ir lielas iespējas attiecībā uz rūpniecības attīstību, jauninājumiem, teritorijas labiekārtošanu un darbavietu izveidi.

Vienlaikus ES ir jāpārveido visa tās tirdzniecības politika — divpusējā, reģionālā vai daudzpusējā. Tas ir nepieciešams, jo preču un pakalpojumu tirdzniecība rada aptuveni 20 % no siltumnīcefekta gāzu emisijām pasaulē. Šis projekts ir liels izaicinājums. Tomēr jāsaka, ka ES jau ir spērusi pirmos soļus pareizajā virzienā attiecībā uz nelegālu koksnes importu, biodegvielām un aviācijas radītām emisijām. Šā ziņojuma mērķis, kas ir tapis daudzo apspriežu rezultātā ar uzņēmumiem, asociācijām, arodbiedrību pārstāvjiem vai ar Komisiju, ir noteikt tos papildu pasākumus, kas ļautu ES turpināt ceļu šajā virzienā.

 
  
MPphoto
 
 

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. (ES) ANO augstākā līmeņa tikšanās par klimata pārmaiņām Kopenhāgenā noslēdzās ar vienošanos, kas rada vilšanos un kas nespēj panākt globālās sasilšanas līmeņa ierobežošanu līdz 2°C. Turklāt Kopenhāgenas vienošanās nav ne globāla, ne saistoša. ES nebūt nav galvenā šīs neveiksmes vaininiece, bet vienotības trūkums, nespēja paust vienotu viedokli, nespēja saskaņot mērķus par emisiju samazināšanu un atbalsta nodrošināšanu jaunattīstības valstīm ar zinātnieku ieteikumiem un Parlamenta prasībām bieži to padarīja nesadzirdamu un neefektīvu. Kādēļ ir tik daudz problēmu? Protams, ka uz šo jautājumu nav iespējams atbildēt viennozīmīgi, taču būtisku daļu problēmas rada tas, ka daudzas valstis nav pieredzējušas liela mēroga ekonomikas ekoloģisku pārveidi un joprojām apšauba tās ekonomiskos, sociālos vai demokrātiskos ieguvumus. Tas tā notiek, lai gan ir veikts daudz pētījumu un ir zināmi veiksmīgas pieredzes gadījumi attiecībā uz pāreju uz ilgtspējīgu enerģētiku, lauksaimniecību un transportu.

 
  
MPphoto
 
 

  Oreste Rossi (EFD), rakstiski. (IT) Pavisam noteikti esam pret šo ziņojumu, jo nevaram pieņemt tajā izmantoto neobjektīvo pieeju, kas ir tieši pretēja mūsu sabiedrības un uzņēmumu ekonomiskajām interesēm. Uzskatīt, ka Eiropa var atrisināt ar CO2 emisiju vidē saistīto problēmu viena pati, ir tikai vienkāršs sapnis. Aicinādami īstenot pārāk lielus mērķus Kopenhāgenas konferencē pagājušajā gadā, neesam guvuši nekādu mācību un atkal gatavojam dokumentu, kurā tiek prasīts par daudz, šoreiz no gaidāmās Klimata pārmaiņu konferences Kankunā. Nav šaubu par iznākumu, ja šis teksts tiks pieņemts, iesniedzot to šajā Parlamentā — tas tiks izmests atkritumu urnā, tāpat kā iepriekšējais. Šķiet, ka šajā ziņojumā ir mēģināts ieskicēt galvenos nākamā dokumenta aspektus, kas tiks gatavots saistībā ar augstākā līmeņa tikšanos par klimata pārmaiņām (COP 16).

 
  
  

Ziņojums: Yannick Jadot (A7-0310/2010) un rezolūcijas priekšlikums (RC-B7-0616/2010)

 
  
MPphoto
 
 

  Robert Goebbels (S&D), rakstiski. (FR) Neizprotu loģiku, uz kuru pamatojas Eiropas Parlamenta darbs klimata pārmaiņu jomā. Saskaņā ar daudzu deputātu viedokli Savienībai ir jādara arvien vairāk, lai samazinātu emisiju apjomu — jāīsteno samazinājumi par 30 %, 40 % un 50 % —, bet vienlaikus mēs nespējam īstenot slaveno 2020. gada stratēģiju. Vēl nesaprotamāk tas ir situācijā, kad pārējā pasaule neņem vērā tos pasākumus, kas tiek īstenoti Eiropā. Kopenhāgenā “tika panākta vienošanās starp amerikāņiem, ķīniešiem, indiešiem, brazīliešiem un afrikāņiem”. Eiropas Savienība pat netika pieaicināta.

Kankunā netiks noslēgts “saistošs” nolīgums par slavenajiem CO2 sertifikātiem tā pamatotā iemesla dēļ, ka Savienoto Valstu, Kanādas un Austrālijas likumdevējas iestādes nevēlas tādu noslēgt un ka Ķīna, Indija, Brazīlija un citas valstis šādā veidā nevēlas ierobežot savas iespējas. Eiropas Savienībai jāiegulda vairāk līdzekļu jaunās tehnoloģijās, nevis pasākumos, kas tikai kalpo spekulatīviem finanšu darījumiem.

 
  
  

Ziņojums: Harlem Désir (A7-0317/2010)

 
  
MPphoto
 
 

  Jean-Luc Bennahmias (ALDE), rakstiski. (FR) Uzņēmumu sociālā atbildība starptautiskos tirdzniecības nolīgumos palīdz mums īstenot labāku globālās ekonomikas pārvaldību, veicina godīgāku, sociālāku, humānāku globalizāciju un veicina ilgtspējīgu attīstību. Globalizācijas laikmetā atbalstu šo priekšlikumu, kura mērķis ir sasniegt augsti morālu starptautisko uzņēmējdarbības praksi.

 
  
MPphoto
 
 

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. – (PT) Globalizācija un finanšu un sociālā krīze ir radījusi lielāku nepieciešamību īstenot stingrākus noteikumus pasaules ekonomikā, jo starptautiskā tirdzniecība pašlaik ir izstrādāta, lai kalpotu dažu ekonomikas dalībnieku interesēm, kuri ir izmantojuši tirgu atvēršanu, lai pārceltu uz citurieni daļu ražošanas un dažādotu piegādes ķēdi, tajā iekļaujot valstis, kurās ir zemas ražošanas izmaksas un liberālāks regulējums.

Tādēļ piekrītu šajā ziņojumā piedāvātajiem principiem, kuru mērķis ir tirdzniecības īstenošana atbilstīgi visiem Eiropas Savienības mērķiem, jo īpaši tās ārpolitikai. To ir iespējams panākt, tirdzniecībā realizējot uzņēmumu sociālo un vides atbildību, lai tie izbeigtu sociālās atbildības principu pārkāpumus. Tas ir sava veida sociālais dempings, kas jāregulē, apstiprinot šajā ziņojumā piedāvātos priekšlikumus, jo īpaši tos, kas ir saistīti ar tiesu sadarbības mehānismiem starp Eiropas Savienību un tās partnervalstīm, lai tiesātu daudznacionālos uzņēmumus par nopietniem vides noteikumu vai pamattiesību pārkāpumiem, un pieņemot jauno Komisijas iniciatīvu.

 
  
MPphoto
 
 

  Sophie Auconie (PPE), rakstiski. (FR) Kopš Otrā Pasaules kara laikiem Eiropas Savienība ir plaši izmantojusi starptautisko tirgu atvēršanas sniegtās priekšrocības. Tomēr Eiropas sociālajam modelim, kurš nav atdalāms no globalizācijas Eiropā, diemžēl ir bijusi maza ietekme starptautiskās tirdzniecības sarunās. Tāds ir nolūks rezolūcijai, par kuru šonedēļ balsoju. Izmantojot šīs rezolūcijas tekstu, vēlos aicināt Eiropas Savienību ievērot stingrāku nostāju sociālā dempinga jautājumā. Šajā rezolūcijā tiek aicināts iekļaut uzņēmumu sociālās atbildības jēdzienu — ESAO, SDO un Apvienoto Nāciju Organizācijas atzītu koncepciju — vispārējo preferenču sistēmā. Tajā Komisija arī tiek aicināta uzņemties veikt jaunus ietekmes novērtējumus, lai analizētu tirdzniecības nolīgumu ietekmi uz Eiropas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Visbeidzot rezolūcijā ir norādīts, ka visos jaunajos nolīgumos automātiski jāiekļauj uzņēmumu sociālās atbildības klauzula. Tāpat kā ilgtspējīgas attīstības jomā, Eiropas Savienībai jāīsteno tas, ko tā sludina, atbalstot tās sociālo modeli un izmantojot to, lai vienlaikus ar globalizāciju sasniegtu arī progresu.

 
  
MPphoto
 
 

  Vilija Blinkevičiūtė (S&D), rakstiski. (LT) Balsoju par šo ziņojumu, jo tajā ir izklāstīti Eiropas Parlamenta priekšlikumi, kas paredz noteiktus pasākumus uzņēmumu sociālās atbildības veicināšanai Eiropas Savienības tirdzniecības politikas kontekstā. Jāuzsver, ka starptautiskā ekonomikas un finanšu krīze ir visur radījusi sociālu krīzi, kas palielinājusi vajadzību pēc stingrākiem noteikumiem, lai varētu labāk regulēt pasaules ekonomiku un lai novērstu tās attīstību pretēji cilvēku un sabiedrības vajadzībām. Tādēļ, runājot par Eiropu, jāsaka, ka tās tirdzniecības politikai ir jāatbilst visiem Savienības mērķiem, jo īpaši tās ārpolitikas mērķiem. Turklāt Eiropai ļoti svarīgi ir rūpēties par to, ka tās tirdzniecības politika ne tikai nekaitē, bet arī palīdz aizsargāt tās sociālo modeli un vides politiku.

Piekrītu Eiropas Parlamenta aicinājumam Eiropas Komisijai uzlabot ietekmes uz ilgtspējību novērtējuma modeli, lai pienācīgi ņemtu vērā tirdzniecības sarunu sekas ekonomikas, sociālajā, cilvēktiesību un vides jomā, tostarp attiecībā uz klimata pārmaiņu mazināšanas mērķu sasniegšanu. Turklāt Komisijai jāpārbauda, kā tiek īstenoti ar ES partnervalstīm noslēgtie tirdzniecības nolīgumi, pirms un pēc to parakstīšanas novērtējot ietekmi uz ilgtspējību un ņemot vērā īpaši neaizsargātās nozares.

 
  
MPphoto
 
 

  Sebastian Valentin Bodu (PPE), rakstiski. (RO) Eiropas Savienībai ir būtiski svarīga nozīme centienos radīt jaunu pārvaldības kultūru. Lai īstenotu šo mērķi, jāveicina saskanība starp politikas nostādnēm starptautisko iestāžu līmenī. Ir skaidrs, ka Eiropas Savienībai jāpārdomā tās tirdzniecības politikas nostādnes, ko tā vēlas pieņemt, pārskatot savu tirdzniecības stratēģiju. Tā vēlas sniegt nepārprotamu pret protekcionismu vērstu vēstījumu, tai jārūpējas, lai starptautiskā tirdzniecība būtu godīga.

Eiropas Savienībai jāaizstāv savas tirdzniecības intereses, vienlaikus ievērojot un rūpējoties, lai arī citi ievērotu tās standartus un vērtības. Nedrīkstam aizmirst, ka uzņēmumiem Eiropā ir saistoši stingri sociālie un vides noteikumi. Eiropas Savienībai jāspēj prasīt to pašu arī no tirdzniecības partneriem, jo īpaši no jaunattīstības valstīm, un pieprasīt tās ievērot kvalitātes un ilgtspējības prasības, jo īpaši attiecībā uz tās teritorijā ievestajiem pārtikas produktiem, lai saglabātu godīgu un vienlīdzīgu tirdzniecību. Savienībai jāsāk dialogs ar tās partneriem un jāatrod kopīgs pamats tās vērtību skaidrošanai. Pamatojoties uz šiem centieniem īstenot pārredzamību un dialogu tam piešķirto jauno pilnvaru kontekstā, Eiropas Parlamentam ir svarīga nozīme, uzņemoties pienākumu piešķirt tirdzniecības sarunām politisku un morālu mandātu.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. (PT) Ekonomikas un starptautiskās tirdzniecības globalizācijas apstākļos konkurences spiediens starp dažādām valstīm ir palielinājies, dažkārt radot nopietnus cilvēktiesību un vides noteikumu pārkāpumus. Balsoju par šo ziņojumu, jo, manuprāt, ir derīgi nodrošināt tādu ilgtspējīgāku politikas nostādņu izstrādāšanu, kurās būtu ņemti vērā sociālie un vides jautājumi, jo īpaši veicināta uzņēmumu sociālā atbildība CSR (Corporate Social Responsibility).

Ir būtiski svarīgi, lai Eiropas uzņēmumi, kuri iegulda investīcijas un darbojas citās jomās, darbotos saskaņā ar Eiropas vērtībām un starptautiski pieņemtiem standartiem. Šajā ziņojumā īpaši ir ierosināts, ka turpmākajiem tirdzniecības nolīgumiem, ko noslēdz Eiropas Savienība, jāiekļauj ilgtspējīgas attīstības sadaļa, kurā ir ietverta CSR klauzula, kas, manuprāt, ir būtiski svarīga.

 
  
MPphoto
 
 

  Lara Comi (PPE), rakstiski. (IT) No attiecīgā ziņojuma varam spriest, ka mērķis ir iekļaut uzņēmumu darbībā tās vērtības, kas ir bijušas raksturīgas Eiropas Savienībai un tās priekšgājējiem.

Šis mērķis ir lielā mērā apsveicams ar noteikumu, ka tas tiek pareizi īstenots un nerada slogu mūsu uzņēmumiem, kas traucē to konkurētspēju, jo to darbību jau tā ierobežo noteikumi, kas ir pārāk neelastīgi tādās jomās kā sociālās tiesības un vides standarti (lai gan neviens dalībvalstīs neapšauba sociālos ieguvumus, kas tiek panākti uz izmaksu struktūras izplešanās rēķina).

Tādēļ, manuprāt, jārīkojas piesardzīgi, jo šis nav īstais laiks radīt papildu slogu, izņemot tad, ja visi apzinās tā nepieciešamību un ir gatavi to uzņemties.

 
  
MPphoto
 
 

  Marielle De Sarnez (ALDE), rakstiski. (FR) Ārvalstu investīcijas ir ievērojama ekonomiska problēma jaunajām tirgus ekonomikas un jaunattīstības valstīm. Tomēr vāji izstrādāti tiesību akti sociālajā un vides jomā šajā valstīs nozīmē, ka pastāv neatbilstošu darba apstākļu, cilvēktiesību pārkāpumu un kaitējuma videi risks. Tādēļ Eiropas Parlaments aicina iekļaut uzņēmumu sociālās atbildības klauzulu tajos Eiropas Savienības noslēgtajos tirdzniecības nolīgumos, kas tiktu attiecināti uz uzņēmumiem, kuri investē jaunattīstības valstīs. Šajā klauzulā būtu ietverta prasība šiem uzņēmumiem, viņu filiālēm un piegādes ķēdēm apliecināt skaidru un uzskatāmu apņemšanos saistībā ar sociālo un vides ietekmi uz viņu uzņēmumiem. Šī klauzula ļautu arī cietušajiem sākt tiesvedību. Tas ir vislabākais risinājums labākas sociālās aizsardzības un vides standartu nodrošināšanai visā pasaulē.

 
  
MPphoto
 
 

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. (PT) Balsoju par šo ziņojumu, jo tajā tiek atbalstīta nepieciešamība īstenot jaunu regulatīvo pieeju starptautiskajā tirdzniecībā. Šiem standartiem, kas ir efektīvāki un labāk īstenojami, būtu jāveicina ilgtspējīgāku politikas nostādņu izstrādāšana, kurās patiešām ir ņemtas vērā sociālās un vides problēmas, nevis tikai uzņēmumu peļņas gūšana visiem iespējamiem līdzekļiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Uzņēmumu sociālās atbildības (CSR) galvenie principi starptautiskā līmenī ir pilnīgi atzīti un ir vērsti uz uzņēmumu rīcību, kādu no tiem gaida sociālās atbildības jomā, proti, tie paredz spēkā esošo tiesību aktu ievērošanu, jo īpaši nodokļu, nodarbinātības, sociālo tiesību, cilvēktiesību, vides, patērētāju tiesību un arī korupcijas apkarošanas jomā. Tādēļ, manuprāt, ir ļoti pozitīvi, ka ES pašlaik paredz nodaļas par ilgtspējīgu attīstību iekļaušanu turpmākajos tirdzniecības nolīgumos, kurā būs ietverta arī CSR klauzula.

 
  
MPphoto
 
 

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. (PT) Eiropas Savienība atbalsta mērķi par uzņēmumu sociālās atbildības (CSR) veicināšanu. Savienībai ir jānodrošina, lai tās īstenotā ārpolitika sniegtu efektīvu ieguldījumu attiecīgo valstu ilgtspējīgas un sociālas attīstības jomā. Tai arī jānodrošina, lai Eiropas uzņēmumu rīcība neatkarīgi no tā, vai tie investē vai veic operatīvo darbību, saskanētu ar Eiropas vērtībām un starptautiski pieņemtām normām.

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 207. pantu ES tirdzniecības politiku īsteno, “ievērojot Savienības ārējās darbības principus un mērķus”, un saskaņā ar 3. pantu tā veicina arī “mieru, drošību, ilgtspējīgu Zemes attīstību, solidaritāti un savstarpēju cieņu starp tautām, brīvu un godīgu tirdzniecību, nabadzības izskaušanu un cilvēktiesību un jo īpaši bērnu tiesību aizsardzību, kā arī starptautisko tiesību normu stingru ievērošanu un attīstību, tostarp respektējot Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu principus”.

 
  
MPphoto
 
 

  Sylvie Guillaume (S&D), rakstiski. (FR) Balsoju par ziņojumu par uzņēmumu sociālo atbildību starptautiskās tirdzniecības nolīgumos. Globalizācija ir saasinājusi konkurenci starp valstīm, kā rezultātā liela daļa daudznacionālo uzņēmumu savukārt ir sākuši īstenot nepieņemamu praksi, kas ir saistīta ar sociālo pamatnormu neievērošanu, cilvēktiesību pārkāpumiem un kaitējumu videi. Parlaments aicina Eiropas Savienības noslēgtajos līgumos iekļaut uzņēmumu sociālās atbildības klauzulu. Šajā klauzulā būtu ietverta prasība regulāri publicēt pārskatus ar sīku aprakstu par katra uzņēmuma, tostarp arī visu tā meitasuzņēmumu un piegādes ķēdes uzņēmumu, darbības radīto sociālo un vides ietekmi. Ziņojumā tiek aicināts izveidot tiesiskās sadarbības mehānismus starp ES un nolīgumu dalībvalstīm un atsevišķo tirdzniecības nolīgumu ietvaros, lai garantētu cietušajiem iespēju vērsties tiesā gadījumos, kad daudznacionālie uzņēmumi un to meitasuzņēmumi neievēro tiesību aktus sociālajā un vides jomā.

 
  
MPphoto
 
 

  Juozas Imbrasas (EFD), rakstiski. (LT) Es piekritu šim ziņojumam, jo, kā zināms, starptautiskās tirdzniecības uzplaukums ir pamatots tikai tad, ja tas veicina ekonomisko attīstību, nodarbinātību un dzīves līmeņa uzlabošanos. Tirdzniecības liberalizāciju uztver pozitīvi un pieņem tikai ar šādu nosacījumu. Tā savukārt izraisa ļoti lielu pretestību, ja tā mazina darbavietu skaitu un apdraud dzīves apstākļus, sociālās tiesības un vidi. Tirdzniecības politiku tāpēc nedrīkst pielīdzināt tikai dažu ekonomikas subjektu īstermiņa interesēm. Tirdzniecības liberalizācijai ir dažādas ekonomiskās un sociālās sekas, kas ir jāmazina un dažkārt jākompensē, jo tā vienmēr rada uzvarētājus un zaudētājus. Starptautiskās tirdzniecības attīstība ir savstarpēji izdevīga tikai tad, ja tiek ievēroti daži nosacījumi, tāpēc ir jāregulē tirdzniecības liberalizācija, tās izpausmes, ritms, kas izjūtams aizvien spēcīgāk, paātrinoties globalizācijas procesam. Līdz ar to Eiropai un starptautiskajai kopienai ir jābūt konsekventām — starptautisko tirdzniecību regulējošajās normās ir jāiekļauj īstenas garantijas attiecībā uz ilgtspējīgu attīstību un sociālajām tiesībām. Šāds pienākums, kas atbilst ANO un Eiropas Savienības mērķiem, atbilst arī Eiropas iedzīvotāju vēlmēm. Līdz šim tirdzniecības un uzņēmumu sociālās atbildības apsvērumi (CSR) nebija pretrunīgi jeb gandrīz nebija pretrunīgi. Ja izdotos rast līdzsvaru starp tirdzniecību reglamentējošajiem noteikumiem un uzņēmumu saistībām sociālās atbildības jomā, tad tas būtu spēcīgs līdzeklis, lai vienlaikus uzlabotu uzņēmumu rīcību un panāktu, ka valstis, kas ar ES ir noslēgušas tirdzniecības nolīgumus, ievērotu sociālās un vides normas.

 
  
MPphoto
 
 

  Elisabeth Köstinger (PPE), rakstiski.(DE) Balsoju par ziņojumu, jo, manuprāt, uzņēmumiem, kuri darbojas tirdzniecības nozarē, ir jāuzņemas noteikta atbildība par cilvēkiem, kuri strādā šo uzņēmumu labā. Pirmkārt, sociālās atbildības klauzulas iekļaušana tirdzniecības nolīgumos ar trešām valstīm rada vienlīdzīgus nosacījumus uzņēmumiem ES un šajās trešās valstīs un nodrošina aizsardzību darba ņēmējiem. Tomēr, nosakot šādu klauzulu, jāņem vērā proporcionalitātes princips. Tajā ietvertajām prasībām jābūt līdzsvarotām, un tā nedrīkst kavēt tirdzniecību tādā mērā, ka, pirmkārt, tā kaitē darba ņēmējiem, bet galu galā — arī patērētājiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Petru Constantin Luhan (PPE), rakstiski. (RO) Tirdzniecības liberalizācijai dažādās valstīs ir dažādas ekonomiskās un sociālās sekas, kas lielākajā daļā gadījumu ir jākontrolē. Tirdzniecības politikai jāatbilst Eiropas Savienības vispārējiem mērķiem, ne tikai jāapmierina lielāko ekonomikas dalībnieku īstermiņa intereses.

Balsoju par šo ziņojumu, jo, manuprāt, integrējot uzņēmumu sociālās atbildības principu starptautiskās tirdzniecības noteikumos, Savienība zināmā mērā varēs piespiest uzņēmumus un valstis, kas noslēdz tirdzniecības līgumus ar Eiropas Savienību, nodrošināt sociālo normu ievērošanu. Tādā veidā mēs būsim droši, ka mūsu īstenotās ārpolitikas nostādnes faktiski veicinās ilgtspējīgu sociālo un ekonomikas attīstību, bet uzņēmumi ievēros mūsu starptautiski pieņemtos noteikumus un vērtības.

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (S&D), rakstiski. – Atzinīgi vērtēju sava kolēģa Harlem Desir ziņojumu par uzņēmumu sociālo atbildību. Viņš uzskata, ka uzņēmumu sociālā atbildība ir efektīvs instruments, lai uzlabotu konkurētspēju, prasmes un mācību iespējas, darba drošību un darba vidi, aizsargātu darba ņēmēju tiesības un vietējo un iedzimto kopienu tiesības, veicinātu ilgtspējīgu vides politiku un mudinātu apmainīties ar labu praksi vietējā, valsts, Eiropas un pasaules mērogā. Tomēr viņam šķiet arī pašsaprotami, ka ar uzņēmumu sociālo atbildību nevar aizstāt darba tiesības un vispārējos vai nozaru darba koplīgumus.

 
  
MPphoto
 
 

  Jean-Luc Mélenchon (GUE/NGL), rakstiski. (FR) Uzņēmumu sociālā atbildība var būt šķietama un, lai gan tā ierobežo dažus ļaunprātīgas izturēšanās veidus, var radīt iespaidu, ka pārējie veidi ir pieņemami. Vēl jo vairāk, tā var radīt konceptuālu un tiesisku sistēmu valsts intervencei ražošanā un tajos sociālajos un vides noteikumos, kuros tā tiek īstenota. Pamatojoties uz šo mērķi, atbalstīju šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. (PT) Spēkā esošo tiesību aktu principi, jo īpaši nodokļu, nodarbinātības, sociālo tiesību, cilvēktiesību, vides, patērētāju tiesību un arī korupcijas apkarošanas jomā, jāievieš visos uzņēmumus, kas darbojas starptautiskās tirdzniecības nozarē. Tādēļ ir ārkārtīgi svarīgi iekļaut šādu klauzulu visos turpmāk noslēgtajos tirdzniecības nolīgumos.

 
  
MPphoto
 
 

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. – (DE) Arī šajā ziņojumā tiek mēģināts noteikt stingrāku uzņēmējdarbības regulējumu Eiropas Savienībā. Tomēr Eiropas Savienība bieži ir demonstrējusi, ka tās ierobežojumi nepastiprina uzņēmējdarbību, ne arī uzlabo dzīves līmeni, bet gan kļūst arvien neproduktīvāki. Pozitīvi ir tas, ka referents apzinās, cik svarīgi ir noteikt ierobežojumus pārmērīgi negatīvām globalizācijas izpausmēm. Viņš diezgan konkrēti pieprasa, lai starptautiskā tirdzniecība tiktu liberalizēta tikai tādā apmērā, kādā tas apmierina visu sabiedrības slāņu intereses, un ar noteikumu, ka līdz ar to uzlabojas dzīves līmenis. Tādēļ balsojumā atturējos.

 
  
MPphoto
 
 

  Alfredo Pallone (PPE), rakstiski. (IT) Saprotams, ka pēc krīzes klimata, enerģētikas un pārtikas jomā, starptautiskās finanšu krīzes, kas izvērtusies par plašu sociālo krīzi, rodas papildu prasības pēc stingriem noteikumiem, lai nodrošinātu, ka globālā ekonomika ir labāk integrēta un neattīstās sabiedrībai nelabvēlīgā virzienā.

Šī prasība attiecas arī uz starptautisko tirdzniecību, kas ir globalizācijas centrā. Iedzīvotājiem visā pasaulē, starptautiskās tirdzniecības attīstība ir pamatota faktiski tikai tad, ja tā veicina ekonomikas uzplaukumu, nodarbinātību un labāku dzīves līmeni. Tikai ar šādu noteikumu tirdzniecības sākšanu var uzskatīt par pozitīvu un pieņemamu. Un otrādi, tai rodas ļoti spēcīga pretestība, ja tās rezultātā tiek iznīcinātas darbavietas vai negatīvi tiek ietekmēts dzīves līmenis, sociālās tiesības un vide.

Tirdzniecības politika tādēļ nevar tikt piemērota dažu ekonomikas dalībnieku tūlītējām interesēm. Runājot par Eiropu, jāsaka, ka tās tirdzniecības politikai ir jāatbilst visiem Savienības mērķiem, jo īpaši tās ārpolitikas mērķiem. Tā faktiski ir viena no ārpolitikas svirām, kas paredzēta globalizācijas regulēšanai.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. (PT) Eiropas Parlamenta rezolūcija par uzņēmumu sociālo atbildību starptautiskajos nolīgumos ir paredzēta kā brīdinājuma signāls un kā solis virzienā uz jauna sociālā modeļa ieviešanu, kura pamatā ir ētika un sociālā atbildība uzņēmējdarbības vidē. Labklājības krīze, kā zināms, rada jaunu realitāti, un uzņēmumu sociālā atbildība (CSR) var būt jaunas pārmaiņu paradigmas virzītājspēks.

Patiešām, finanšu krīze saasināja problēmas un to sociālās sekas visā pasaulē. CSR regulējošos principus pilnīgi atzīst starptautiskā līmenī Ekonomikas sadarbības un attīstības organizācija (ESAO), Starptautiskā Darba organizācija (SDO) un Apvienoto Nāciju Organizācija.

CSR veicināšana ir mērķis, kuru atbalsta Eiropas Savienība, un tas ir mērķis, ko atbalstu arī es. Ņemot to vērā, vēlos arī uzsvērt savu atbalstu Tirdzniecības un pienācīgas kvalitātes darba komitejas izveidošanai Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) ietvaros, kas var nodrošināt platformu debatēm par tādiem jautājumiem kā sociālās normas, jo īpaši attiecībā uz bērnu nodarbinātību, un CSR, jo tā ir saistīta ar starptautisko tirdzniecību.

 
  
MPphoto
 
 

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. (ES) Savā rezolūcijā Eiropas Parlaments norāda, ka finanšu krīze ir pastiprinājusi globālos izaicinājumus un to sociālās sekas, kā arī izraisījusi pasaules mēroga debates par nepieciešamību īstenot jaunu regulatīvo pieeju un pārvaldību pasaules ekonomikā, tostarp arī starptautiskajā tirdzniecībā. Tajā ir pausts viedoklis, ka jauniem, efektīvākiem un labāk īstenojamiem noteikumiem būtu jāveicina ilgtspējīgāku politikas nostādņu izstrādāšana, kurās patiešām ir ņemtas vērā sociālās un vides problēmas, un norādīts, ka globalizācija saasina konkurenci starp valstīm, lai piesaistītu ārvalstu investorus, un intensificē konkurenci starp uzņēmumiem. Tā rezultātā valdībām dažkārt ir nācies paciest nopietnus cilvēktiesību, sociālo un vides tiesību pārkāpumus, lai palielinātu tirdzniecību un piesaistītu investīcijas.

 
  
  

Rezolūcijas priekšlikums (B7-0623/2010)

 
  
MPphoto
 
 

  Sophie Auconie (PPE), rakstiski. (FR) Kopš dibināšanas Eiropas Savienība ir centusies īstenot savu mērķi — izveidot vienotu tirgu. Konkurences likums ir palīdzējis šos centienus īstenot. Nebūt necenšoties atbalstīt lielās uzņēmumu grupas, konkurences politikas mērķis faktiski ir aizsargāt mazos uzņēmumus no konkurenci kropļojošas prakses. Starp uzņēmumiem noslēgtos līgumos — piemēram, par atbalstu pētniecības programmām — var būt slēpta tirdzniecību ierobežojoša prakse, kas ir paredzēta konkurenta iznīcināšanai. Tomēr Eiropas ekonomikas dinamisms daļēji ir saistīts ar to pašu spēju sadarboties. Tādēļ Eiropas Komisija ir pieņēmusi pragmatisku politisko pieeju. Komisija regulāri nosaka līgumu kategorijas, kas ir atbrīvotas no stingrajiem konkurences noteikumiem gadījumos, kuros tas var dot labvēlīgus rezultātus. Pašlaik, kad notiek šo noteikumu pārskatīšana, Eiropas Komisija ir sākusi plašu apspriešanās procedūru. Piedāvātajā tiesību aktu dokumentā kopumā ir ņemta vērā Eiropas Parlamenta paustā nostāja, un tas ir saskaņā ar mūsu uzskatiem par šo tēmu. Tādēļ balsoju par šo tekstu.

 
  
MPphoto
 
 

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. (LT) Abas grupu atbrīvojumu regulas — attiecībā uz specializācijas līgumiem (Komisijas Regula (EK) Nr. 2658/2000) un pētniecības un izstrādes līgumiem (Komisijas Regula (EK) Nr. 2659/2000) — zaudēs spēku 2010. gada 31. decembrī. Komisija plāno pieņemt divas jaunas atbrīvojumu regulas, ar ko groza iepriekšējās, un noteiktas pamatnostādnes, lai ieinteresētās personas palīdzētu analizēt un saprast, vai to sadarbības līgumi atbilst konkurences noteikumiem. Pašlaik ir spēkā jauns noteikumu kopums, kas izriet no Komisijas un Tiesas prakses, kas vēl ir jākodificē. Atbalstīju šo rezolūciju, jo īpaši Eiropas Parlamenta mērķi nodrošināt juridisko noteiktību ieinteresētajām pusēm. Uzskatu, ka, izstrādājot pamatnostādnes, ES ir jāņem vērā ES dalībvalstu konkurences iestāžu un visas pasaules konkurences iestāžu pieredze. Manuprāt, būtu lietderīgi censties pasaules līmenī vienoties par konverģentiem konkurences noteikumiem, ņemot vērā, ka daudzus līgumus un prakses regulē dažādas juridiskās sistēmas konkurences jomā, kas neļauj ieinteresētajām pusēm konkurēt tirgū ar vienādiem noteikumiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Lara Comi (PPE), rakstiski. (IT) Stabila tirgus ekonomika nevar pastāvēt bez nepārtrauktas konkurences stāvokļa uzraudzības tās iekšienē. Tomēr šādas uzraudzības īstenošana nevar tikt paveikta, ideoloģiski piemērojot visiem vienādu parametru kopumu. Faktiski katrā atsevišķā gadījumā ir jāveic situācijas analīze ikvienā tirgus nišā, lai veiktu atbilstošu novērtējumu saistībā ar to principu ievērošanu, kuri, mehāniski piemēroti, radītu paradoksālu un ekonomikai kaitējošu stāvokli. Tādēļ atzinīgi jānovērtē Komisijas centieni kontrolēt horizontālo sadarbību specializācijas līgumos, kā arī pētniecības un izstrādes līgumos, proti, divās nedaudz jutīgās nozarēs, kuru specifiskais raksturs attaisno īpašu attieksmi, kāda tām tiek izrādīta.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Tie horizontālie līgumi starp uzņēmumiem, kas ir noslēgti atbilstoši tiesiskām normām, bieži vien ir būtiski svarīgs uzņēmējdarbības sadarbības veids tādu ievērojamu ekonomisko ieguvumu radīšanai, kuru galīgais mērķis ir sniegt labumu tirgum un patērētājiem. Parasti tie ir sadarbības pasākumi, kuri nekādā gadījumā nav saistīti ar tirgū iesaistīto pušu konkurējošu darbību, lai tie neietekmētu to konkurētspēju, bet veicinātu tādus ieguvumus, kas citādi tām nebūtu sasniedzami. Tādēļ uz tām neattiecas Līguma par Eiropas Savienības darbību 101. panta 1. punkta īstenošanas prasība. Tas ir īpaši būtiski attiecībā uz specializācijas līgumiem un pētniecības un izstrādes līgumiem, kas ir minēti Regulā (EK) Nr. 2659/2000 un Nr. 2658/2000, kuras Komisija pašlaik piedāvā pārskatīt. Laikā, kad Eiropai nepieciešamas investīcijas pētniecībā un izstrādē un kad tai jāiegulda investīcijas jaunradē, ir būtiski svarīgi, lai saskaņā ar konkurences likumu tiktu ieviesti juridiskie priekšnoteikumi nepieciešamo sinerģiju radīšanai starp tirgū iesaistītajiem uzņēmumiem.

 
  
MPphoto
 
 

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. (PT) Horizontālās sadarbība starp uzņēmumiem ir atļauta saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 101. panta 1. un 3. punktu, 103. panta 1. punktu un 105. panta 3. punktu ar noteikumu, ka šajos līgumos tiek veicināta labāka produktu ražošana vai izplatīšana vai tehnoloģiskā vai ekonomiskā attīstība un ka tie sniedz labumu patērētājiem. Balsoju par šo ziņojumu, jo, manuprāt, ņemot vērā būtiskos grozījumus tiesību aktos kopš šo regulu un horizontālo pamatnostādņu pieņemšanas, kā arī turpmāko pieredzi, ko Komisija ir ieguvusi šo noteikumu piemērošanā, ir jākodificē jauns Komisijas izdotu noteikumu kopums, kurā tiktu ņemta vērā Eiropas Tiesas prakse šajā jomā.

 
  
MPphoto
 
 

  Juozas Imbrasas (EFD), rakstiski. (LT) Piekrītu priekšlikumam, jo horizontālie līgumi parasti rada lielākas bažas saistībā ar konkurenci nekā vertikālie līgumi, un esmu gandarīts, ka Komisija saglabā ierobežojošāku pieeju attiecībā uz tirgus daļas sliekšņa noteikšanu horizontāliem līgumiem. Piekrītu arī viedoklim, ka šādai pieejai tomēr nevajadzētu novest pie sarežģītāka regulējuma.

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (S&D), rakstiski. – Balsoju par šo ziņojumu. Atzinīgi novērtēju faktu, ka Komisija ir sākusi divas sabiedriskās apspriešanas saistībā ar konkurences noteikumu pārskatīšanu attiecībā uz horizontālās sadarbības līgumiem. Rezolūcijā ir uzsvērts, cik svarīgi ir lēmumu pieņemšanas procesā pēc iespējas vairāk uzklausīt un ņemt vērā ieinteresēto personu viedokli, lai nodrošinātu reālistisku un līdzsvarotu regulējumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. (PT) Horizontālās sadarbības līgumiem piemērojamo konkurences noteikumu pārskatīšana ir būtiski svarīga, lai pastiprinātu sadarbību starp uzņēmumiem, jo īpaši pētniecības un attīstības jomā, un tādēļ tā palīdz radīt sinerģiju plašākai attīstībai visās sadarbības jomās. Tomēr jāatceras, ka šādas sadarbības mērķis nav neievērot konkurences noteikumus.

 
  
MPphoto
 
 

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. – (DE) Horizontālās sadarbības līgumi var sniegt būtiskas ekonomiskās priekšrocības. Līdz ar to konkurentiem ir kopīgs risks, tiek ietaupītas izmaksas, investīcijas, uzlabotas zināšanas un produktu kvalitāte un ir iespējams daudz ātrāk ieviest virkni inovāciju. No otras puses, horizontālās sadarbības līgumi var mazināt konkurenci, ja konkurenti nosaka cenas, vienojas par produkcijas apjomiem vai īsteno tirgus piespiedu sadalīšanu. Tādēļ atzinīgi jānovērtē skaidri saprotami līgumi, kas nodrošina stabilitāti. Balsojumā atturējos, jo daži no aspektiem vēl nav pietiekami skaidri formulēti.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. (PT) Balsoju par rezolūciju par konkurences noteikumu pārskatīšanu attiecībā uz horizontālo sadarbību, jo tajā ir ņemta vērā Komisijas darbība, jo īpaši pārredzamības un atklātuma gaisotne tās sadarbībā ar Parlamentu, sākot pārskatīšanas procesu un cenšoties uzklausīt visas ieinteresētās puses.

Ikreiz, pārskatot kādu tiesību aktu, jāņem vērā juridiskā noteiktība. Saskaņā ar šo rezolūciju, manuprāt, ir būtiski, lai pēc jaunā galīgā regulējuma pieņemšanas tiktu sagatavota kopsavilkuma piezīme un jauni “Biežāk uzdotie jautājumi”, lai galīgo regulējumu sīkāk skaidrotu tirgus dalībniekiem. Piekrītu Parlamenta bažām, ka šis ir jāuzskata par integrētu regulējumu intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzībai. Intelektuālā īpašuma tiesības veicina inovācijas, tādēļ ir būtiski svarīgi, lai tās tiktu ievērotas.

 
  
MPphoto
 
 

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. (ES) Šajā rezolūcijā Eiropas Parlaments atzinīgi novērtē faktu, ka Komisija ir sākusi divas sabiedriskās apspriešanas saistībā ar konkurences noteikumu pārskatīšanu attiecībā uz horizontālās sadarbības līgumiem. Tajā ir uzsvērta pēc iespējas plašākas ieinteresēto personu viedokļu uzklausīšanas un analizēšanas nozīme lēmumu pieņemšanas procesā, lai nodrošinātu reālistisku un līdzsvarotu regulējumu. Tajā Komisija tiek arī aicināta pārskatīšanas procesa beigās skaidri norādīt, kā tā ir ņēmusi vērā ieinteresēto pušu sniegto ieguldījumu.

 
  
 

(Sēdi pārtrauca plkst. 13.20 un atsāka plkst. 15.00)

 
Pēdējā atjaunošana - 2011. gada 3. maijsJuridisks paziņojums