Mutiski balsojumu skaidrojumi

Rezolūcijas priekšlikums (B7-0683/2010)

  Laima Liucija Andrikienė (PPE). – (LT) Priekšsēdētāja kungs! Balsoju par šo rezolūciju par pašreizējām sarunām attiecībā uz 2011. gada budžetu. Pagājušās nedēļas Parlamenta un Padomes Samierināšanas komitejas sanāksmes neveiksme ir radījusi ievērojamas bažas visā Eiropas Savienībā. Diemžēl daži vēl neuzskata, ka ir jāievēro Lisabonas līgums. Ja līdz gada beigām nespēsim vienoties par budžetu un citiem ar to saistītiem jautājumiem, sekas būs ļoti nopietnas. Būs ļoti grūti izveidot Eiropas Ārējās darbības dienestu un trīs jaunās iestādes Eiropas Savienības finanšu iestāžu pārraudzībai, ja trūkst naudas līdzekļu. Naudas līdzekļu trūkums nozīmē arī to, ka kohēzijas politika, kas Eiropas Savienībā ir viena no vissvarīgākajām, netiks atbilstoši ieviesta, nemaz nerunājot par to, kas notiks ar stratēģiju “Eiropa 2020” un programmu “Galileo”. Tādēļ uzskatu, ka Eiropas Parlamenta konstruktīvā un elastīgā nostāja vēlreiz parāda, ka finanšu krīzes apstākļos Eiropas Parlaments tik tiešām rīkojas atbildīgi.

  Peter Jahr (PPE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Par sarunām attiecībā uz 2011. gada budžetu vēlos teikt, ka pirmkārt, tiesības izstrādāt budžetu ir vienas no jebkura demokrātiska parlamenta galvenajām tiesībām. Otrkārt, jebkuram sevi cienošam parlamentam ir jāizmanto šīs tiesības. Treškārt, vēlos aicināt Eiropas Padomi respektēt un pieņemt šīs pašsaprotamās Eiropas Parlamenta tiesības. Ceturtkārt, jāatrod veids, kā nodrošināt, lai Eiropas Parlamenta balss tiktu sadzirdēta jautājumos, kas saistīti ar budžeta lēmumu pieņemšanu.

  Hannu Takkula (ALDE). – (FI) Priekšsēdētāja kungs! Balsoju par šo budžetu, un, protams, ir skaidrs — ja mums Parlamentā ir budžeta lēmējvaras tiesības, mums tās ir jāizmanto.

Tomēr pašlaik mums jādomā, kā varam rīkoties atbildīgi. Iespējams, ka daudzējādā ziņā budžeta saturā nav atspoguļoti tie ideāli, kas mums Eiropas Savienībā visiem ir kopīgi. Vēlos, lai mēs varētu sīki pārskatīt daudzus jautājumus tādā veidā, kas palīdzētu atklāt nevajadzīgus izdevumus, kuri vairs nav būtiski, un kas mūs iedrošinātu izmantot šo budžetu, lai izskatītu šos nevajadzīgos izdevumus vēlreiz. Protams, ir arī svarīgi nodrošināt, ka Eiropas Savienība varētu izmantot pašas resursus, kas ļautu tai izpildīt funkcijas, par kurām mēs esam kopīgi vienojušies un kuras tika noteiktas Lisabonas līgumā.

Norādot uz dažiem jautājumiem, kuros mums ir jāpieņem jauns viedoklis, domāju, ka ir nevajadzīgi izdevumi, piemēram, atbalsts tabakas audzētājiem un tamlīdzīgi, ko šodien vairs neuzskatu par atbilstošiem Eiropas Savienības funkcijām. Mums jādzīvo šeit un tagad, veidojot tādu budžetu, kas var kalpot kā reāls stimuls Eiropas ekonomikai.

Ziņojums: Tokia Saïfi (A7-0312/2010)

  Antonello Antinoro (PPE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Balsoju par Saïfi kundzes ziņojumu, jo tas ir sasniedzis izvirzīto mērķi — norādīt, kādā veidā starptautiskās tirdzniecības nolīgumos ir jāveicina cilvēktiesību un sociālo un vides standartu ievērošana.

Tas ļaus lielākajām starptautiskajām organizācijām ciešāk sadarboties, lai atrastu vietu sociālajiem jautājumiem daudzpusējos nolīgumos. Būtu noderīgi, ja Pasaules Tirdzniecības organizācija tiktu reorganizēta, radot vietu šāda veida sadarbībai, lai gan dažu valstu ostrakisms apgrūtina šādu reformu īstenošanu praksē.

Cilvēktiesību norma jau faktiski ir iekļauta jaunākos starptautiskos nolīgumos, un tā kļūs par standarta normu turpmākajos tirdzniecības nolīgumos. Tādēļ ir jānodrošina gan 27 konvenciju efektīva īstenošana, lai dalībvalstis varētu izmantot vispārējās preferenču sistēmas (VPS) priekšrocības, gan to papildu pasākumu efektīva īstenošana, kuri ir izstrādāti, lai uzlabotu īstenošanas spēju.

Visbeidzot, kad VPS būs reformēta, tajā galvenā uzmanība jāpievērš nabadzīgāko valstu interesēm.

  Laima Liucija Andrikienė (PPE). – Priekšsēdētāja kungs! Balsoju par rezolūciju. Kā šā gada pārskata par cilvēktiesībām pasaulē Parlamenta referente varu tikai atkārtoti uzsvērt cilvēktiesību normu un standartu nozīmi starptautiskās tirdzniecības līgumos.

Tirdzniecībai var būt svarīga nozīme, nodrošinot ne tikai civilās un politiskās, bet arī ekonomiskās un sociālās tiesības. Tikai iedomājieties, kāda nozīme var būt tirdzniecības palīdzībai daudzu nabadzīgu valstu attīstības nodrošināšanā visā pasaulē. Mums jāņem vērā, ka cilvēktiesību normas ir iekļautas visos ES noslēgtos divpusējās tirdzniecības nolīgumos, kā arī VPS un VPS+ režīmos ar jaunattīstības valstīm.

Mums šīs klauzulas un priekšnoteikumi jāpadara stingrāki un ciešāk jāuzrauga to īstenošana. Jāapsver cilvēktiesību novērtējuma izstrādāšana valstīm, kas nav ES dalībvalstis un kas iesaistās tirdzniecības attiecībās ar ES, un jāpiešķir tirdzniecības preferences valstīm, kas ir ratificējušas un efektīvi ieviesušas galvenās starptautiskās konvencijas ilgtspējīgas attīstības, sociālo tiesību un labas pārvaldības jomā.

  Daniel Hannan (ECR). – Priekšsēdētāja kungs! Tirdzniecības mērķis ir maksimāli vairot abu pušu labklājību un priekšrocības. Valstis neveic tirdzniecību cita ar citu — to dara uzņēmumi un privātpersonas. Tomēr šajā ziņojumā un visā ES tirdzniecības politikā redzam Komisijas apņemšanos iekļaut savos komerclīgumos visādus nekomerciālus kritērijus — ne tikai attiecībā uz cilvēktiesībām, vides standartiem un tamlīdzīgi, bet, kas rada vēl lielāku kaitējumu — arī tādus, kuros tiek prasīts, lai citas pasaules valstis veidotu reģionālus komerciālos blokus, imitējot ES.

Tirdzniecības galvenā nozīme ir veikt apmaiņu uz pastāvošo atšķirību fona. Nav nozīmes noteikt par pienākumu, piemēram, Centrālamerikas valstīm savā starpā veidot komerciālu savienību, kurā tās cita citai pārdod banānus, kafiju un grieztos ziedus. Nav arī izdevīgi Eiropā veidot līdzīgu industrializēto valstu ekonomisko bloku, kurā esam sevi izolējuši no pārējās pasaules augošā tirgus. Tas ir kaitīgi jaunattīstības valstīm un angliski runājošajai pasaules daļai, bet īpaši katastrofāli manai valstij, kas ir iekļuvusi šauras un grimstošas reģionālas muitas savienības slazdā.

Ziņojums: Ivo Belet (A7-0286/2010)

  Peter Jahr (PPE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Plašsaziņas līdzekļiem ir ļoti īpaša un svarīga nozīme mūsu demokrātiskajā sabiedrībā. Tie garantē augstas kvalitātes informāciju un tādējādi sniedz nozīmīgu ieguldījumu mūsu demokrātijas funkcionēšanā. Esmu pārliecināts, ka augstas kvalitātes, pietiekami līdzsvarota sabiedrisko mediju vide pozitīvi ietekmē arī privāto mediju līmeni. Gan sabiedriskie, gan privātie mediji ir nepieciešami viens otram, un tie pozitīvi ietekmē viens otru. Ja vēlamies, lai mediju vide būtu pietiekami līdzsvarota un informatīva, mums jāatbalsta neatkarīga sabiedriskā apraide kā privāto apraides uzņēmumu partnere. Tā ir viena no atslēgām uz preses brīvību, un bez tās mūsu sabiedrībā nebūs pilnvērtīgas vārda brīvības.

  Hannu Takkula (ALDE). – (FI) Priekšsēdētāja kungs! Balsoju par Belet kunga ziņojumu pretēji mūsu grupas ieteikumam, jo uzskatu, ka ir ļoti svarīgi, lai mēs atzītu nepieciešamību aizsargāt sabiedrisko, tostarp arī valstu apraides uzņēmumu nodrošināto, apraidi. Tas ir ļoti svarīgs jautājums, un, iespējams, apgalvosiet, ka galvenokārt pieredze mūsu demokrātiskajās valstīs ir bijusi tikai pozitīva.

Taisnība, ka mums ir nepieciešami arī komerciālie kanāli. Šie divi pakalpojumu veidi — komerciālie un sabiedriskie apraides kanāli — var papildināt viens otru. Manuprāt, tāda sabiedriskā kanāla darbība, kas tiek uzturēts par valsts līdzekļiem un kas ir koncentrēts uz nacionālo valstu un visas Eiropas pilsoņiem aktuālas un atjaunotas informācijas pārraidīšanu, pilnā mērā atbilst pamattiesībām un ir būtiski svarīga vārda brīvībai.

Uzskatu, ka šis ziņojums ir izcili sagatavots un ir pelnījis atbalstu, un ceru, ka sabiedriskās apraides aizsardzība turpmāk būs visu ES dalībvalstu tendence.

  Sonia Alfano (ALDE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Balsoju par Belet kunga ziņojumu, jo tajā tiek atzīta un konkretizēta sabiedriskā sektora apraides fundamentālā nozīme Eiropā. Uzskatu to par svarīgu Parlamenta soli, kas skaidri norāda, ka jāsaglabā sabiedriskās apraides neatkarība no politiskās varas.

Šķiet, ka šis ziņojums ir izstrādāts konkrēti Itālijai, kur RAI pašlaik atrodas pirmssabrukuma stadijā, jo to pilnīgi savā varā ir pārņēmusi partiju politika, kas kaitē augsta kulturālā un informatīvā sabiedriskās apraides līmeņa nodrošināšanai un tādējādi arī visai valstij. Ir tikai jāpaskatās, kas notika pagājušajā nedēļā programmā ar nosaukumu “Vieni via con me” (“Nāc man līdzi”).

Apraides “Minzolini” un “Masi”, profesionāļi sabiedrības dezinformēšanā, un viņu finansētāji nav savienojami ar ziņojumu, ko Parlaments šodien pieņēma. Eiropas Savienībai tas jāņem vērā un attiecīgi jārīkojas. Nevēlamies vairs redzēt nekādu partiju politiku kanālā RAI!

Rezolūcijas priekšlikums (RC-B7-0624/2010)

  Anneli Jäätteenmäki (ALDE). – (FI) Priekšsēdētāja kungs! Balsoju par rezolūciju. Eiropas Parlamentam būtu jāpriecājas par ANO Drošības padomes rezolūciju par sievietēm, mieru un drošību.

90 % no visiem kara upuriem ir civiliedzīvotāji, lielākā daļa no tiem ir sievietes un bērni. Izvarošana un seksuālā verdzība ir kara ikdienas skaudrā realitāte. Saskaņā ar Ženēvas konvenciju izvarošana un seksuālā verdzība tiek atzītas par kara noziegumu un noziegumu pret cilvēci. Jāuzsver arī tas, ka izvarošana ir viena no genocīda formām un to par tādu ir atzinusi starptautiskā sabiedrība. Ir būtiski svarīgi, lai no tiem, kuri pastrādā šādus noziegumus, tiktu pieprasīta atbildība par viņu rīcību.

Sievietes jāiesaista pasākumos, kas tiek veikti, lai mēģinātu novērst konfliktus un veicinātu krīžu pārvaldību un miera sarunas. Ir arī svarīgi dot sievietēm iespēju piedalīties savas valsts pēckara atjaunošanas darbā.

  Laima Liucija Andrikienė (PPE). – (LT) Priekšsēdētāja kungs! Es balsoju par šo ārkārtīgi svarīgo rezolūciju, jo nevaram ignorēt faktu, ka pret sievietēm vērstās vardarbības līmenis palielinās. Tas ir īpaši redzams kara un konfliktu skartajās zonās. Piekrītu, ka visaugstākajā līmenī Eiropas Savienībā jāpievērš atbilstoša uzmanība, lai īstenotu ANO Drošības Padomes 1325. rezolūciju — pirmo rezolūciju, kas skar jautājumu par neproporcionāli lielo un unikālo bruņota konflikta ietekmi uz sievietēm. Tai jākļūst par īpaši svarīgu tēmu pašlaik notiekošajā ES cilvēktiesību politikas pārskatīšanas procesā saistībā ar visaptverošas valstu stratēģijas izstrādi cilvēktiesību jomā un ar ES pamatnostādņu novērtējumu attiecībā uz vardarbību pret sievietēm un meitenēm un to ES pamatnostādņu novērtējumu, kas saistītas ar bērniem un bruņoto konfliktu, kā arī ar jebkādas diskriminācijas apkarošanu pret tiem. Atbalstu aicinājumu piešķirt nepieciešamos līdzekļus vardarbības pret sievietēm apkarošanai un sieviešu līdzdalības veicināšanai ar mieru, drošību un samierināšanos saistītajos procesos.

Rezolūcijas priekšlikums (B7-0622/2010)

  Dimitar Stoyanov (NI). – (BG) Priekšsēdētāja kungs! Balsoju par rezolūciju par biškopību un par atbalstu biškopības nozarei, jo šis lauksaimnieciskās ražošanas veids ir visvairāk specializētais darbības veids lauksaimniecībā. Parasti, domājot par kukaiņiem, tie nerada īpaši patīkamas asociācijas. Kukaiņi nav patīkami radījumi, bet mums ar tiem jāsadzīvo. Tomēr šis fakts tikai uzsver, ka bites ir vienīgie kukaiņi, kas ir pieradināti pārtikas un lauksaimniecības ražošanas mērķiem. Tas parāda, cik tās ir nozīmīgas.

Neaizmirsīsim arī to, ka bez bitēm mums nebūtu arī milzīgā pārējās lauksaimniecības produkcijas apjoma, jo tās ir atbildīgas par apputeksnēšanu. Ir būtiski svarīgi, lai Eiropas Parlaments vēlreiz pārliecinātos par to, ka standarti tiek saskaņoti, jo īpaši lauksaimniecībā un jo īpaši biškopības gadījumā, starp ES un valstīm ārpus ES. Komisijai tas jāņem vērā.

Ziņojums: Lena Kolarska-Bobińska (A7-0313/2010)

  Jens Rohde (ALDE). – (DA) Priekšsēdētāja kungs! Izsaku pateicību Kolarska-Bobińska kundzei par viņas lielisko sadarbību un izcilo ziņojumu — ziņojumu, kas šodien šeit Parlamentā ir iesniegts pat vēl labākā variantā, nekā tas bija iepriekš, Parlamenta vairākumam pieņemot nostāju par faktu, ka mums Eiropā jāpalielina CO2 emisijas apjoma samazināšanas mērķis no 20 % līdz 30 %. Tas ir priekšnoteikums, lai mēs kļūtu vadošie ne tikai progresa panākšanā vides jomā, bet arī lai nodrošinātu konkurētspēju videi draudzīgo “zaļo” tehnoloģiju jomā. Tādā veidā mēs vienlaikus pasargāsim gan darbavietas, gan ekonomiku un vidi un paralēli atradīsim risinājumus lielajiem izaicinājumiem, ar kuriem pašlaik sastopamies Eiropā. Pateicoties šodienas balsojumam, šī Eiropai ir bijusi laba diena.

  Jan Březina (PPE). – (CS) Priekšsēdētāja kungs! Balsoju par ziņojumu par enerģētikas stratēģiju, kurā ir izklāstīti tie virzieni, kas jāņem vērā, izstrādājot turpmāko Eiropas Savienības enerģētikas politiku. Vēlos uzsvērt kodolenerģijas nozīmi pašreizējā un turpmākā ES energoresursu sadalījumā, tostarp netieši atzīstot nepieciešamību pagarināt esošo staciju ekspluatācijas laiku. Šo stratēģiju var uzskatīt par līdzsvarotu no atsevišķo resursu viedokļa, pat ja tajā ne reizi nav pieminēta, manuprāt, svarīgā nozīme, kas piešķirama oglēm to sadedzināšanas procesā modernizētās spēkstacijās. Nav saprotams, kā varam uzlabot ES enerģijas piegādes drošību un neatkarību, neizmantojot ogles kā stabilu primāro energoresursu, ar kura palīdzību varam elastīgi reaģēt pēkšņa enerģijas pieprasījuma pieauguma gadījumā. Ziņojuma vājā puse ir tā pārmērīgi vispārīgais raksturs un attiecīgo tiesību aktu neesamība. Konkrēto un praktisko stratēģijas formu būtiski ietekmēs arī pašlaik izstrādātais rīcības plāns zemu oglekļa emisiju ekonomikas izveidei līdz 2050. gadam, kas tiks publicēts nākamā gada sākumā.

  Laima Liucija Andrikienė (PPE). – Priekšsēdētāja kungs! Balsoju par šo svarīgo dokumentu. Tas ir konstruktīvs ieguldījums debatēs, kas pašlaik Eiropā norisinās par atbilstīgu kopējo enerģētikas stratēģiju.

Enerģijas piegādes drošība ir viens no galvenajiem šīs stratēģijas aspektiem. ES jāveicina kopējas, ja ne vienotas, enerģētikas politikas izstrāde. Regulatoriem un iestādēm Eiropas mērogā jāpiešķir lielāka nozīme. Eiropas Komisijai jāuzņemas lielāka atbildība alternatīvu enerģijas piegādes ceļu izstrādē, pirmkārt, no Azerbaidžānas un Centrālās Āzijas, kā arī no Ziemeļāfrikas un citām valstīm. Eiropai jāturpina ieguldīt investīcijas sašķidrinātās dabasgāzes terminālos un šajā ziņā arī jāsniedz palīdzība jaunākajām dalībvalstīm.

Jāveic arī citi pasākumi, piemēram, energoefektivitātes uzlabošana, ieguldījumi kodolenerģijas ieguvē un stimulu radīšana atjaunojamu energoresursu tehnoloģiju izmantošanai. Būtisks stratēģijas elements ir ES iekšējā enerģijas tirgus liberalizēšana. Tādēļ mums pilnīgi jāatbalsta Parlamenta priekšsēdētāja Buzek kunga un bijušā Komisijas priekšsēdētāja Jacques Delors kunga iniciatīva izveidot Eiropas Enerģētikas kopienu.

  Hannu Takkula (ALDE). – (FI) Priekšsēdētāja kungs! Arī es uzskatu, ka Kolarska-Bobińska kundzes ziņojums ir izcili sagatavots. Ir svarīgi, lai tajā būtu izvirzīta jauna Eiropas enerģētikas stratēģija nākamajiem desmit gadiem. Izcili ir arī tas, ka plaša uzmanība tajā tiek pievērsta gan enerģijas piegādes drošības jēdzienam, gan arī energoefektivitātei, neaizmirstot arī par energotaupību. Tie ir svarīgi jautājumi.

Turklāt ir ļoti svarīgi ieguldīt pētniecībā un jaunos, dažādos videi draudzīgu tehnoloģiju izmantošanas veidos. Inovācijas šajā nozarē būs ārkārtīgi nepieciešamas, ja vēlamies veidot tīrāku un no citiem mazāk atkarīgu Eiropu enerģētikas jomā. Tādēļ mums galvenokārt jāapsver alternatīvie enerģijas veidi. Kodolenerģija mums tik tiešām ir nepieciešama kā galvenais enerģijas veids, bet nepieciešamas ir arī jaunas investīcijas alternatīvo enerģijas veidu ražošanā. Ceru, ka pakāpeniski varēsim pārtraukt ogļu izmantošanu. Nevēlos redzēt enerģētikas nākotni Eiropā ogles melnumā.

  Radvilė Morkūnaitė-Mikulėnienė (PPE). – (LT) Priekšsēdētāja kungs! Balsoju par šo ziņojumu par Eiropas Savienības enerģētikas stratēģiju, kurā ir ietverti vairāki svarīgi punkti un jautājumi un kurā ir skarti atjaunojamu energoresursu, pētniecības, inovāciju, piesārņojuma samazināšanas un, protams, enerģijas piegādes drošības jautājumi. Īpaši atbalstu Eiropas Parlamenta prasību, ka uz energotīkliem, pat komerciālajiem, jāattiecina pārredzami valdību nolīgumi, kas neietekmē dalībvalstu intereses. Divpusējie nolīgumi un atsevišķu dalībvalstu projekti, piemēram, “Nord Stream” gāzes cauruļvads, rada neuzticību ne tikai attiecībā uz vides prasību, bet arī vispārējās solidaritātes principa ievērošanu. Vienošanos ir noslēgušas divas valstis, no kurām viena ir ES dalībvalsts, bet ES līgumos noteiktais dalībvalstu solidaritātes princips faktiski tiek noraidīts. Tādēļ piekrītu, ka ārējiem cauruļvadiem un citiem energotīkliem, kas iesniedzas Eiropas Savienības teritorijā, jāpiemēro pārredzami valdību nolīgumi, kas ir stingri izstrādāti saskaņā ar ES tiesību aktiem. Šādiem cauruļvadiem jāpiemēro iekšējā tirgus noteikumi, tostarp noteikumi par trešo pušu piekļuvi tiem.

  Seán Kelly (PPE). – (GA) Priekšsēdētāja kungs! Ar prieku balsoju par šo ziņojumu un vēlos izteikt atzinību savai kolēģei un draugam Kolarska-Bobińska kundzei par viņas sasniegumiem.

Piedalījos debatēs Parlamentā, bet man neizdevās piesaistīt priekšsēdētāja uzmanību nepieteiktās uzstāšanās procedūras ietvaros. Tādēļ vēlos uzsvērt divus jautājumus — ka Eiropas Savienībai jākoncentrē uzmanība uz pētniecību, attīstību un inovācijām un ka jāizveido Eiropas tīkls elektroenerģijas uzglabāšanai un pārvadei visas Savienības ietvaros. Ja atbilstoši rīkosimies, panāksim ievērojamu progresu.

Visbeidzot vēlos paust savu gandarījumu par to, ka liels deputātu vairākums ir nobalsojis par šo ziņojumu.

Rezolūcijas priekšlikums (B7-0616/2010)

  Jens Rohde (ALDE). – (DA) Priekšsēdētāja kungs! Protams, esmu gandarīts, ka Parlaments ir pieņēmis rezolūciju, kurā ir ietverts vienošanās priekšlikums, tādā veidā atbalstot Klimata politikas komisāru, kurš dodas uz sarunām Kankunā. Tomēr uzskatu arī, ka, ņemot vērā ievērojamās problēmas vienota viedokļa paušanā ES līmenī pagājušā gada Kopenhāgenas klimata pārmaiņu konferencē (COP 15), rodas viela pārdomām par to, kādēļ šeit Parlamentā esam tik sašķelti, kā tas bija vērojams balsojumā gan par grozījumiem, gan par rezolūciju kopumā. Šajā ziņā, manuprāt, mēs varbūt varētu nedaudz mācīties no fakta, ka, iespējams, ir izdevīgi nedaudz piekāpties prasībās attiecībā uz Tobin nodokli un citiem nodokļiem, jo tas ir viens no sašķeltības iemesliem šeit Parlamentā. Līdzvērtīgos apstākļos būtu labāk, ja mēs samazinātu savas prasības un tādējādi deleģētu savus pārstāvjus uz sarunām ar vērienīgākām un plašākām pilnvarām, nekā tās ir šodien šajā gadījumā.

Rezolūcijas priekšlikums (RC-B7-0675/2010)

  Antonio Masip Hidalgo (S&D). – (ES) Priekšsēdētāja kungs! Daži ir norādījuši, ka nosodījums Marokai ir pārāk viegls sods, ņemot vērā milzīgo represiju apjomu pret cilvēktiesībām Sahāras reģionā, kur Maroka nav nekas vairāk kā tikai okupācijas valsts bez suverenitātes vai jebkādām juridiskām tiesībām. Tomēr ir svarīgi, lai Eiropa kopumā un Parlaments sniegtu vēstījumu, ka vardarbība tajā vairs netiks paciesta.

Vakar šeit Parlamentā runāju par Hāgas Starptautisko krimināltiesu. Ceru, ka starptautiskā sabiedrība, kas diemžēl neveiksmīgi centās novērst genocīdu Ruandā, Dienvidslāvijā un Dārfūrā, šajā gadījumā to novērsīs Rietumsahārā, un ka mums nebūs jāpieredz tās stāšanās vēl vienas tiesas priekšā, kā arī šeit — Hāgā, tomēr šoreiz gan kara noziegumu tribunāla priekšā.

  Anneli Jäätteenmäki (ALDE). – (FI) Priekšsēdētāja kungs! Diemžēl ārvalstu politika, ko piekopj vairākas ES dalībvalstis, joprojām pēc sava rakstura ir dziļi koloniāla. Tas ir ļoti labi redzams Rietumsahāras gadījumā. Spānija un Francija ar Marokas atbalstu ir īpaši atbildīgas par ieilgušo konfliktu. Rietumsahāra ir Āfrikas pēdējā atlikusī kolonija, un tieši ANO 1966. gada rezolūcijā pirmo reizi tika ierosināts, ka šī teritorija ir jāatbrīvo no koloniālās pārvaldes.

Pēdējā laikā situācija Rietumsahārā ir pasliktinājusies. Marokas varas iestādes izmanto pārmērīgus vardarbības līdzekļus. Tiek ziņots par vairākiem nāves, ievainojumu un iedzīvotāju pazušanas gadījumiem. Krīzes skartā teritorija ir arī bloķēta, un tādējādi tajā nav iespējams saņemt pat starptautisko palīdzību. Pašreizējā krīze Rietumsahārā un viss konflikts kopumā ir jāatrisina pēc iespējas ātrāk. Tas ir ES Ārlietu ministres Ashton kundzes un arī visu ES dalībvalstu uzdevums.

Rezolūcijas priekšlikums (RC-B7-0650/2010)

  Dimitar Stoyanov (NI). – (BG) Priekšsēdētāja kungs! Protams, ka balsoju par rezolūciju par Ukrainu. Argumentus par labu savam balsojumam galvenokārt izklāstīju vakardienas debatēs.

Tomēr vēlos izmantot šo procedūru, lai sniegtu kādu ļoti svarīgu precizējumu, jo vakar debatēs kaut kas tika pateikts nepareizi. Tobrīd Brok kungs pavisam noteikti tika maldināts terminoloģijas nepareiza lietojuma dēļ. Tomēr viņš teica, ka Drošības dienesta vadītājs ieceļ un ir iesaistīts Konstitucionālās tiesas tiesnešu iecelšanā Ukrainā.

Šovakar šo faktu pārbaudīju un atklāju, ka tas neatbilst patiesībai. Konstitucionālo tiesu ieceļ prezidents, Ukrainas parlaments un tiesu vara. Drošības dienesta vadītājs praktiski nav nekādā veidā saistīts ar Konstitucionālās tiesas tiesnešu iecelšanu. Vēlējos sniegt šo precizējumu.

  Laima Liucija Andrikienė (PPE). – Priekšsēdētāja kungs! Beidzot mūsu Parlaments ir pieņēmis rezolūciju jautājumā par Ukrainu. Protams, ka bijām nobažījušies par nesenajiem notikumiem šajā valstī. Ja Ukraina ir mūsu stratēģiskā partnere, tad ir saprotams, ka mūsu pienākums ir paust bažas par pamanītajiem trūkumiem, piemēram, pārmērīgi plašajām Ukrainas Drošības dienestam piešķirtajām pilnvarām un tā veiktajiem pasākumiem šajā valstī darbojošos nevalstisko organizāciju iebiedēšanai un Ukrainas mediju kontrolēšanai.

Esam arī nobažījušies par politisko procesu kopumā, tostarp par opozīcijas partiju nespēju piedalīties vēlēšanās bez ierobežojumiem un diskriminācijas. No otras puses, mums jāturpina atbalstīt Ukrainas plānus integrācijai Eiropā un biežāk jāizmanto “burkāns”, nevis “pātaga”, lai ciešāk piesaistītu Ukrainu Eiropai, bet nevis to atstumtu, kā arī darīt visu iespējamo, lai sasniegtu šo mūsu stratēģisko mērķi.

Ziņojums: Yannick Jadot (A7-0310/2010)

  Jarosław Kalinowski (PPE). – (PL) Priekšsēdētāja kungs! Eiropas Savienība īsteno ārkārtīgi plašu vides aizsardzības politiku, kas aptver arī lauksaimniecību un rūpniecību. Tomēr pašreizējos ražošanas un konkurences apstākļos nav iespējams pārtraukt ķīmisko vielu izmantošanu lauksaimniecībā, ne arī mainīt preču ražošanā izmantotās metodes, lai tajā samazinātu lielo enerģijas patēriņu. Savienības apsūdzēšana tajā, ka tā nav līdere ekoloģiskās politikas jomā, un Savienoto Valstu un Ķīnas izvirzīšana par piemēru ir lielā mērā neatbilstoša. Galu galā šīs valstis ir līderes CO2 emisijas apjoma ziņā. Nenoliedzami vides aizsardzībai ir īpaša nozīme, tomēr tieši tā ir iemesls tam, kādēļ mums jādara viss iespējamais, lai mūsu Eiropas ekonomika — rūpniecība, lauksaimniecība un transports — kļūtu ilgtspējīga. Dabas bagātības ir mūsu visvērtīgākā prece, kuru ir grūti atgūt, ja tā tiek pazaudēta. Tādēļ jādara viss iespējamais, lai atrastu tā saukto “zelta vidusceļu”.

Ziņojums: Harlem Désir (A7-0317/2010)

  Jarosław Kalinowski (PPE). – (PL) Priekšsēdētāja kungs! Atrast līdzsvaru starp ekonomiskām un sociālām interesēm ir ļoti svarīgi, bet arī ļoti sarežģīti. Ekonomiskā sadarbība apvienojumā ar cieņu pret demokrātijas pamatnoteikumiem un pilsoņu labklājību ir Eiropas Savienības pamats. Tieši tādēļ ir tik svarīgi starptautiskajos nolīgumos iekļaut vienotus cilvēktiesību standartus, kā arī sociālos un vides standartus. Šādu standartu pieņemšana Eiropas Savienības tirdzniecības politikā veicinās tās pozitīvu uztveri pilsoņu vidū un arī ES attiecību uzlabošanos ar tās sadarbības partneriem. Starptautiskā sadarbība šajā jomā ir ārkārtīgi svarīga, un Eiropas Parlamentam tā ir jāatbalsta pēc iespējas plašāk.

Rezolūcijas priekšlikums (B7-0623/2010)

  Jarosław Kalinowski (PPE). – (PL) Priekšsēdētāja kungs! Horizontālie nolīgumi ietver ārkārtīgi plašu virkni dažādu noteikumu, un pārraudzības prasību iekļaušana regulējošos noteikumos tieši vai netieši var izraisīt konkurences samazināšanos. Tādēļ šis ir būtiski svarīgs jautājums un vienlaikus arī tāds jautājums, kurā kļūdas var radīt būtiskas sekas. Jānodrošina līdzsvars, pieņemot atbilstošus noteikumus procedūru standartizēšanai un vienošanās veicināšanai starp ieinteresētajām pusēm. Intelektuālā īpašuma tiesības nedrīkst nerespektēt, un šo tiesību neievērošanas gadījumā ir jāparedz nopietnas sekas. Atbalstu arī autora prasības attiecībā uz izstrādāto likumdošanas tekstu kvalitātes uzlabojumu. Mūsdienās daudzos dokumentos izmantotā terminoloģija bieži vien ir grūti saprotama un nepieejama vidusmēra iedzīvotājiem.

Rakstiski balsojumu skaidrojumi

Rezolūcijas priekšlikums (B7-0683/2010)

  Charalampos Angourakis (GUE/NGL), rakstiski. – (EL) Un atkal starp kapitāla politiskajiem pārstāvjiem un buržuāziskajām valdībām tiek izspēlēts farss, kā nolūks ir manipulēt ar cilvēkiem. Galvenais nav jautājums par to, vai mums ir vai nav nepieciešams budžeta palielinājums, bet kam tiks tērēti naudas līdzekļi. Arī tas jau ir izlemts. Ir samazinātas lauksaimniecības subsīdijas, kas paredzētas saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku, bet vienlaikus naudas līdzekļi no lauksaimniecības fondiem tiek novirzīti “attiecināmiem” projektiem, kas nozīmē to, ka līdzekļi projektiem tiešā veidā vai ar publiskās un privātās partnerības starpniecību tiek piešķirti lielo uzņēmumu grupām. Tātad ES budžets arī tiek izmantots naudas līdzekļu novirzīšanai monopoluzņēmumu grupām. No otras puses, jebkurš Kopienas budžeta palielinājums tiks novirzīts, lai finansētu masu interesēm pretēju politiku un ES darbības finansēšanai, piemēram, no jauna izveidotajam Eiropas Ārējās darbības dienesta mehānismam, lai veicinātu ES politiski un militāri imperiālistisko intervences politiku.

ES budžets ir vēl viens instruments apakšslāņu ienākumu samazināšanai un to pārdalei par labu monopoluzņēmumu kapitālam. Imperiālistu iekšējā cīņa ES mērogā neskar iedzīvotājus, tā ir cīņa starp buržuāziskajām šķirām un kapitāla pārstāvjiem par to, kurš saņems lauvas tiesu no laupījuma, kas iegūts no sabiedrības apakšslāņu ienākumiem.

  Sophie Auconie (PPE), rakstiski. – (FR) Esmu pārliecināta, ka esat informēti par problēmām, kas vēlreiz skārušas Eiropas Savienību, cenšoties apstiprināt tās 2011. gada budžetu. Eiropas Komisija un Parlaments vēlējās to palielināt par aptuveni 5 %, lai īstenotu jaunus Eiropas politikas virzienus (finanšu tirgus regulēšanu, kopējo ārpolitiku utt.), kas ir izstrādāti, reaģējot uz izaicinājumiem, ar kuriem pašlaik sastopamies. Ņemot vērā pašreizējos budžeta ierobežojumus, Parlaments galu galā izlēma samazināt šo pieaugumu līdz 2,91 % ar noteikumu, ka tiks izpildīti daži politiskie nosacījumi (debates par Eiropas Savienības pašas resursu izmantošanu, lai izbeigtu tirgošanos nacionālo interešu vārdā starp dalībvalstīm, par budžeta elastīgumu un galveno stratēģisko prioritāšu finansēšanu). Tā kā Eiropas Padome noraidīja šos noteikumus, balsoju par jauno rezolūciju, kurā ir skaidri izklāstītas Parlamenta augstākā mērā pamatotā, konstruktīvā un tomēr vērienīgā nostāja. Lai gan es un mani kolēģi deputāti ir gatavi kopā ar pārējiem Eiropā savilkt jostas ciešāk, vēlamies arī uzsvērt, cik svarīgas ir Eiropas iemaksas budžetā Savienības īstenoto politikas virzienu koordinēšanā un veicināšanā.

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. – (LT) Atbalstīju šo ziņojumu. Lisabonas līgums ir ieviesis daudzas svarīgas pārmaiņas dažādās jomās un ar to Eiropas Parlamentam ir piešķirtas jaunas pilnvaras. Nesekmīgais mēģinājums panākt vienošanos ar Eiropas Padomi par 2011. gada budžetu bija Eiropas Parlamenta pirmais nopietnais mēģinājums izmantot tam piešķirtās pilnvaras. Eiropas Parlaments ir gatavs panākt vienošanos, tiklīdz tas būs iespējams, lai ES varētu iesākt 2011. gadu ar apstiprinātu budžetu, neaizkavējot svarīgām nozarēm un projektiem paredzētā finansējuma piešķiršanu. Tomēr Eiropas Parlamenta prasībām jābūt formulētām nolīgumā ar Padomi un ir jāpanāk vienošanās par dažiem elastības mehānismiem, nodrošinot pareizu 2011. gada budžeta un pēc tam arī attiecīgo to politiku finansēšanu, kuras izriet no jaunajām kompetences jomām, kas ar Lisabonas līgumu ir uzticētas ES, un no stratēģijas “Eiropa 2010”. Komisijai jāapņemas izstrādāt priekšlikumus attiecībā uz jauniem ES pašas resursiem un jāpanāk vienošanās ar Padomi par finanšu struktūras pārskatīšanu. Turklāt jānoslēdz iestāžu nolīgums starp visām trim iestādēm par kopējo darba metodi, kas paredz Parlamenta līdzdalību sarunu procesā par nākamo daudzgadu finanšu shēmu. Eiropas Parlamentam jāievēro paša iesniegtās prasības. No tām būs atkarīga ne tikai ES budžeta izveide turpmāk, tās arī ļaus ieviest precedentu, proti, paplašināt vienīgās Eiropas Savienības tiešā veidā ievēlētās pārvaldes iestādes ietekmi.

  Sebastian Valentin Bodu (PPE), rakstiski. – (RO) Eiropas Parlaments nedrīkst padoties Eiropas Komisijas spiedienam akceptēt 2011. gada budžetu. Tas būtu kā līguma, kas ir Savienības darbības pamatā, grozījumu pārkāpums no visdemokrātiskākā un vienīgā tiešā veidā ievēlētā Eiropas Kopienas foruma puses. Eiropas Komisijas vadītāju reakcija rosina domāt, ka Savienības izpildvarai ir radies iespaids, ka Parlaments nepiekrīt izstrādātajam budžeta projektam tieši tādēļ, lai parādītu, kam pieder reālā vara. Tomēr Parlamentam, kurš kopumā nobalsoja pret Komisijas ierosināto 2011. gada budžetu, ir veicami daudz svarīgāki uzdevumi nekā iesaistīšanās nekam nevajadzīgā cīņā par varu. Faktiski budžetā nav ņemtas vērā Savienības jaunās pilnvaras, un tajā nav paredzēts finansējums stratēģijas “ES 2020” īstenošanai, kas bauda vienbalsīgu piekrišanu.

Mēs nedrīkstam būt nekonsekventi paši savu lēmumu pieņemšanā. Nevaram izstrādāt un apstiprināt labu nodomu pilnas stratēģijas, neparedzot arī finansiālo ieguldījumu to īstenošanai. Parlamentam ir tiesības noteikt ceļu, pa kuru Savienība virzīsies nākamajā gadā — tiesības, kas tam ir piešķirtas ar Lisabonas līgumu. Visu parlamentāro grupu īstenotā vienotā rīcība Eiropas likumdošanas iestādē kalpo tikai tam, lai parādītu, ka budžets ir jāpārskata daudz elastīgāk.

  Françoise Castex (S&D), rakstiski. – (FR) Balsoju par šo rezolūciju, jo, tehniski runājot, tā mums atgādina par trim prasībām, no kurām ir atkarīgs Parlamenta balsojums par 2011. gada budžetu — proti, iespējas saglabāšana izmantot elastības instrumentu — budžeta līdzekli, kas nepieciešams Kopienas kompetences jomu un prioritāšu minimālā finansējuma nodrošināšanai; Eiropas Komisijas apņemšanās iesniegt konkrētus priekšlikumus par jaunajiem ES pašas resursiem no šā brīža līdz 2011. gada jūlijam un cieša Parlamenta iesaistīšana turpmākās debatēs par Eiropas Savienības finansēšanas sistēmu, jo īpaši jautājumā par pašu resursiem un nākamās finanšu shēmas izstrādi. Šī rezolūcija no jauna apliecina ar Lisabonas līgumu Padomē ieviestās pārmaiņas, lai Padome beidzot atzītu jauno Parlamenta leģitimitāti budžeta jautājumos. Neatkarīgi no iestāžu savstarpējās cīņas mums jāsaprot, ka šajās debatēs par budžetu, kurās Parlaments atkal pārstāv Kopienas nostāju un cieņu pret Savienības pilsoņiem, ir apdraudēts Eiropas integrācijas jautājums un Kopienas projekts kopumā. Visbeidzot dalībvalstīm, kuras ir atsevišķi ratificējušas šo līgumu, pilnīgi jāapzinās tajā ietvertās prasības un jāpieņem tajā ietvertie vērienīgie mērķi.

  Marielle De Sarnez (ALDE), rakstiski. – (FR) Pirms Komisija ierosina jaunu budžeta projektu, Eiropas Parlaments vēlējās no jauna apliecināt savus pienākumus, ko tas gatavojas uzņemties sarunā par nākamo daudzgadu finanšu shēmu. Esam izvirzījuši trīs nosacījumus — pirmkārt, elastības mehānisma saglabāšanu, tostarp arī, lai varētu izmantot miljoniem eiro ārkārtas palīdzības sniegšanai jaunattīstības valstīm; otrkārt, Komisijai ir jāiesniedz būtiski priekšlikumi par jaunajiem ES pašas resursiem, un, treškārt, Padomei jāapņemas izskatīt šos priekšlikumus kopā ar Parlamentu sarunās par nākamo daudzgadu finanšu shēmu. Rezolūcija ir pieņemta ar ļoti lielu balsu vairākumu, kas tikai norāda uz Parlamenta apņemšanos atbalstīt 2011. gada budžeta apstiprināšanu, ja šie trīs nosacījumi tiek izpildīti.

  Göran Färm, Olle Ludvigsson un Marita Ulvskog (S&D), rakstiski. – (SV) Izsakām nožēlu par faktu, ka sarunās līdz šim vēl nav izdevies panākt nekādus rezultātus. Lai gan Eiropas Parlaments spēra lielu soli uz priekšu sarunās, apstiprinot priekšlikumu Padomes budžetam 2011. gadam, piedāvājot risinājumu liela un sarežģīta finansējuma projektiem, piemēram, ITER kodolsintēzes pētniecības programmai, un apsolot netraucēti apstiprināt 10. budžeta grozījumu, kas paredz, ka dalībvalstis saņem atpakaļ tikai tos līdzekļus, kuri pārsniedz EUR 600 miljonus, dalībvalstu mazākums, tostarp Zviedrija, bloķēja šo sarunu turpināšanu.

Parlamenta rezolūcijā ir uzsvērts, ka sarunām ir jāturpinās, bet tajā ir arī noteiktas turpmākās prasības.

Lai ES izvairītos no turpmākām budžeta krīzēm un varētu finansēt lielākās prioritātes, piemēram, politiku klimata jomā un “ES 2020”, nākamajos gados būs vajadzīga ES budžeta lielāka elastība. Tomēr mēs neuzskatām, ka jāpalielina kopējais ES budžeta apjoms. Lai izvairītos no Parlamenta veto tiesību izmantošanas riska gadījumā, ja tam tiek atļauts tikai pieņemt nostāju jautājumā par pasākumu kopumu starp dalībvalstīm, kad sarunas jau ir pabeigtas, mūsuprāt, arī Eiropas Parlamentam ir jāatļauj piedalīties sagatavošanās sarunās par ES nākamo ilgtermiņa budžetu periodā pēc 2013. gada un debatēs par turpmāko šā ilgtermiņa budžeta finansēšanu, tādēļ būtībā nepieņemot nekādu nostāju jautājumā par ES pašas resursiem. Visbeidzot vēlamies uzsvērt, ka šīs prasības nepārsniedz ar Lisabonas līgumu Parlamentam uzticētās kompetences robežas.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Pašlaik esam nonākuši institucionālā strupceļā attiecībā uz 2011. gada budžetu, kurā dažas dalībvalstis bloķē Komisijas priekšlikuma virzību Padomē. Ceru, ka šis strupceļš tiks pārvarēts pēc iespējas ātrāk, jo budžetam ir jārespektē Lisabonas līgumā noteiktās Eiropas Savienības saistības un pienākumi.

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) Parlaments vēlas, lai tiktu ievērots Lisabonas līgums un ES iestāžu starpā valdītu miers. Faktiski saskaņā ar Lisabonas līgumu Parlamentam ir jābūt iesaistītam — balsojot vai sniedzot atzinumus — jaunajā iestāžu nolīgumā, nākamajā daudzgadu finanšu shēmā un jauno ES pašas resursu noteikšanā. Attiecībā uz iestāžu nolīgumu ir skaidrs, ka Eiropas iestāžu, jo īpaši Padomes, saistību respektēšana ir noteikta atkarībā no tā, vai ir iespējama elastība attiecībā uz pašreizējo daudzgadu finanšu shēmu.

Stratēģija “Eiropa 2020”, Starptautiskā eksperimentālā kodoltermiskā reaktora programma (ITER), Eiropas Ārējās darbības dienests (EĀDD) un finanšu uzraugi ir tikai daži piemēri saistībā ar to, kam nepieciešams finansējums. Padomei jārēķinās ar Lisabonas līgumu gan tādēļ, ka tajā ir definētas jaunas jomas, kas ietilpst Eiropas Savienības jurisdikcijā, kā tas ir atspoguļots budžetā, gan arī tādēļ, ka ir paplašinātas Eiropas Parlamenta pilnvaras, tostarp arī attiecībā uz budžetu. Šīs pārmaiņas faktiski nostiprina Savienības iestāžu demokrātisko likumību. Kopienas metodes, nevis starpvaldību ceļa izmantošana vairo mūsu pārvaldības demokrātiskumu. Parlaments aicina respektēt tikai minimālo no vēlamā, ņemot vērā dalībvalstu budžetu ierobežotās iespējas.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Nepiekrītam ierosinātajam 2011. gada budžetam. Lai gan mēs arī nepiekrītam lielākajai daļai no pamatojumiem, ko vairākums šajā Parlamentā izvirza, lai nepieļautu 2011. gada budžeta pieņemšanu.

Debates, kas ir sākušās par finanšu perspektīvu pēc 2013. gada, jau ir izgāzušās vairāku iemeslu dēļ, tostarp arī tādēļ, ka Eiropas iestādes — Parlaments un Padome — nespēja panākt vienošanos par 2011. gada budžetu; vairākas dalībvalstis mēģināja noteikt līdzekļu samazinājumu turpmākajos budžetos; citas dalībvalstis neatlaidīgi pieprasīja izmantot jaunus ES pašas resursus, ierosinot izveidot tādus visas Eiropas nodokļus papildus dalībvalstu nodokļu sistēmai, ko maksātu sabiedrība, nevis finanšu nozare; tika pieprasīts pilnīgi ieviest Lisabonas līgumu, un bagātās valstis bija pret iemaksu apjoma būtisku palielinājumu ES budžetā.

Jebkurā gadījumā, lai gan mēs visi piekrītam, ka jauni pienākumi paredz jaunus resursus, nevaram atbalstīt rezolūciju, kurā netiek aizstāvēta tāda ES līdzekļu sadale, kuras mērķis būtu ekonomiskā un sociālā kohēzija, krīzes pārvarēšana un atbalsts nodarbinātībai, ievērojot visas tiesības un neveicinot ne militārismu, ne represijas.

  Sylvie Guillaume (S&D), rakstiski. – (FR) Balsoju par rezolūciju saistībā ar pašlaik notiekošajām sarunām par 2011. gada budžetu, jo ir būtiski svarīgi, lai Parlaments uzņemtos savu jauno un likumīgo pienākumu Eiropas Savienības budžeta izstrādāšanā tagad, kad Lisabonas līgums ir stājies spēkā. Tā kā Samierināšanas komitejai nav izdevies panākt vienošanos par spīti visām Parlamenta pūlēm, esam mainījuši vairākus punktus, attiecībā uz kuriem Padomei jāievēro elastība. Pirmkārt, ir nepieciešama lielāka elastība līdz pat 2007.–2013. gada daudzgadu finanšu shēmas beigām, lai ņemtu vērā jaunās kompetences jomas, kas Eiropas Savienībai ir uzticētas, un, otrkārt, Parlamentam ir pilnīgi jāiesaistās sarunās par finanšu shēmu pēc 2013. gada. Visbeidzot, kad Komisija būs piekritusi iesniegt sīki izstrādātus priekšlikumus par ES pašas resursu radīšanu, vēlamies, lai Padome apsolītu, ka Parlaments tiks pilnīgi iesaistīts debatēs par šiem priekšlikumiem. Ar šo rezolūciju Eiropas Padomei tiks nosūtīts spēcīgs signāls, kad tā sapulcēsies uz sanāksmi 2010. gada 16. un 17. decembrī.

  Anna Hedh (S&D), rakstiski. − (SV) Izsaku nožēlu par faktu, ka sarunās līdz šim vēl nav izdevies panākt nekādus rezultātus. Lai gan Eiropas Parlaments spēra lielu soli uz priekšu sarunās, apstiprinot Padomes 2011. gada budžeta priekšlikumu, piedāvājot risinājumu liela un sarežģīta finansējuma projektiem, piemēram, ITER kodolsintēzes pētniecības programmai, un apsolot netraucēti apstiprināt 10. budžeta grozījumu, kas paredz, ka dalībvalstis saņem atpakaļ tikai tos līdzekļus, kuri pārsniedz EUR 600 miljonus, dalībvalstu mazākums, tostarp Zviedrija, bloķēja šo sarunu turpināšanu.

Parlamenta rezolūcijā ir uzsvērts, ka sarunām ir jāturpinās, bet tajā ir arī noteiktas turpmākās prasības.

Lai ES izvairītos no turpmākām budžeta krīzēm un varētu finansēt lielākās prioritātes, piemēram, politiku klimata jomā un “ES 2020”, nākamajos gados būs vajadzīga ES budžeta lielāka elastība. Tomēr neuzskatu, ka jāpalielina kopējais ES budžeta apjoms. Lai izvairītos no Parlamenta veto tiesību izmantošanas riska gadījumā, ja tam tiek atļauts tikai pieņemt nostāju jautājumā par pasākumu kopumu starp dalībvalstīm, kad sarunas jau ir pabeigtas, manuprāt, arī Eiropas Parlamentam ir jāatļauj piedalīties sagatavošanās sarunās par ES nākamo ilgtermiņa budžetu periodā pēc 2013. gada un debatēs par turpmāko šā ilgtermiņa budžeta finansēšanu, tādēļ nepieņemot nekādu nostāju jautājumā par ES pašas resursiem. Visbeidzot vēlos uzsvērt, ka šīs prasības nepārsniedz Parlamentam Lisabonas līgumā uzticētās kompetences robežas, un, lai gan es biju pret šā līguma ieviešanu, manuprāt, šobrīd mums nav citas izvēles, kā vien pieņemt tā ratifikācijas sekas un strādāt saskaņā ar tā noteikumiem.

  Elisabeth Köstinger (PPE), rakstiski. – (DE) Eiropas Savienības budžets ir struktūra, kuras ietvaros dalībvalstis var īstenot savu darbību. Ekonomiski nenoteiktos apstākļos ir īpaši svarīgi, lai būtu iespējams paļauties uz šajā ziņā noteiktām saistībām. Iedzīvotājiem jābūt drošiem par to, ka naudas līdzekļi viņiem faktiski tiks piešķirti. Jo īpaši tas attiecas uz lauksaimniekiem. Neizmantotie fondi lauksaimniecības nozarē nenozīmē, ka tie nebūtu bijuši vajadzīgi. Tas nozīmē tikai to, ka tie tika ļoti rūpīgi pārvaldīti. Lauksaimniekus par to nedrīkst sodīt, pārdalot šos naudas līdzekļus par labu citām nozarēm. ES pilsoņu interesēs ir, lai lauksaimniecība tiktu finansiāli aizsargāta. Kompromiss ir jāatrod pēc iespējas ātrāk, lai mēs varētu pieņemt 2011. gada budžetu. Tikai pēc tam, kad to būsim izdarījuši, varēsim aizsargāt finansējumu lauksaimniecībai un novērst šķēršļus dalībvalstīs.

  David Martin (S&D), rakstiski. – Balsoju par budžeta rezolūciju, bet atturējos jautājumā par 1.b grozījumu, kas skar jaunos ES pašas resursus. Noteikti uzskatu, ka ES jāmeklē jauni finansējuma avoti, bet neuzskatu, ka tas būtu jādara, cenšoties panākt iepriekšēju apņemšanos no Padomes puses. Mums nepieciešama atklāta diskusija par visām iespējām.

  Barbara Matera (PPE), rakstiski. – (IT) Ja Parlamentam un Padomei līdz šā gada beigām neizdodas panākt vienošanos par 2011. gada budžetu, tas var radīt būtiskas sekas Savienības programmu finansēšanai, radīt vērā ņemamu aizkavēšanos uzraudzības iestāžu darbības sākšanā un panākt, ka tādi ārkārtas instrumenti kā Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonds un Solidaritātes fonds kļūst neizmantojami.

Tomēr Parlamentam jārīkojas stingri turpmākajās sarunās. Faktiski tas prasa tikai to, lai Padome respektētu pilnvaras, kas tam piešķirtas Lisabonas līgumā. Parlaments nav darījis neko citu, kā tikai aizstāvējis ES budžetu no nepietiekami izsvērtu samazinājumu veikšanas, jo tie būtu smagi skāruši nodarbinātību un ar tiem tiktu panākts, ka Eiropas iedzīvotāji maksātu sodu par dažu dalībvalstu nesamierināmību. Ceru ieraudzīt lielu atbildības sajūtu gaidāmajās sarunās, lai izvairītos no institucionālās krīzes rašanās papildus jau esošajai ekonomikas krīzei.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) AR Lisabonas līgumu Parlamentam ir piešķirti jauni pienākumi, un tas nozīmē arī lielākas izmaksas. Šīs vajadzības prasa, lai 2011. gada budžets būtu nedaudz lielāks, nekā tas bija 2010. gadā, lai Parlaments spētu pienācīgi izpildīt savu pienākumu. Šobrīd sarunās ar Padomi panāktais strupceļš nenāk par labu nevienam, un par spīti krīzei, ko Eiropa pašlaik piedzīvo, ir jāpanāk saprašanās, lai ES varētu izpildīt stratēģijās “ES 2020” izvirzītos mērķus.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. – (DE) Finanšu krīzes laikā, kad pilsoņi tiek aicināti ciešāk savilkt jostas un piekrist milzīgiem samazinājumiem sociālajā un ar ģimeni saistītajā sfērā, jābūt iespējām ievērot stingru taupību arī ES budžetā. Tā vietā tiek plānots palielinājums veselu 3 % apmērā. Daži projekti vienkārši ir atstumti malā, lai paredzamā nākotnē mēs varētu ieplānot tikai visneatliekamākos lielos izdevumus. Būs vairākas iespējas ietaupīt, piemēram, saistībā ar divām plenārsēžu norises vietām, vai beidzot ierobežojot krāpšanas apkarošanu ES un pilnīgi atgūstot neatbilstoši izmaksātās summas. Ir arī jāapsver, vai ir jāturpina visi no prestižajiem projektiem. Daži no tiem noteikti ir arī uz nākotni vērsti projekti, bet dažu projektu īstenošana rada šaubas par to lietderību vai izmantoto pieeju. Nekādā gadījumā nevaru atbalstīt šo ES budžetu 2011. gadam.

  Franz Obermayr (NI), rakstiski. – (DE) Budžeta sarunas ir izrādījušās neveiksmīgas tādēļ, ka ir izveidojusies pretruna starp budžeta stabilitāti un pielāgojamību. Tādēļ Eiropas Parlamenta pārstāvji aicina īstenot plašu budžeta elastību, tomēr neņemot vērā to valstu intereses, kuras ir neto maksātājas. Tieši neto maksātājas finansē ES, tās ir atbildīgas par ekonomikas dzinēja restartēšanu pēc šīs krīzes, un tās glābj valstis, kurām ir izveidojies liels budžeta deficīts, kā arī pašu eiro valūtu. Tādēļ ir pamatoti, ka tās nepārkāpj saistošo budžeta apropriāciju līmeni, lai kaprīzes dēļ nevarētu retrospektīvi mainīt neto bilances summu un līdz ar to naudas līdzekļi netiktu izšķiesti. Tiem, kuri iegulda un piešķir naudas līdzekļus, jāpārliecinās par vislielāko iespējamo stabilitātes līmeni. Tāpat arī kritiskā attieksme pret nodokļiem ES līmenī nekādi nav saistīta ar šķietamo “solidaritātes trūkumu”. Tās pamatā vienkārši ir fakts, ka vairums dalībvalstu ir skaidri noskaņotas pret to un subsidiaritātes iemeslu dēļ aizkavē to ratifikāciju valstu parlamentos. “Eiropas Parlamenta emancipācija”, kas tik bieži tiek citēta šajā saistībā, manuprāt, vairāk līdzinās satraucošai ES pilsoņu emancipācijai. Tādēļ balsoju pret šo rezolūcijas priekšlikumu.

  Alfredo Pallone (PPE), rakstiski. – (IT) Tāpat kā lielākais deputātu vairākums, balsoju par budžeta projektu, jo uzskatu, ka ar Parlamentu ir jārēķinās. Tas jādara, ne tikai no simboliskā viedokļa raugoties, ņemot vērā faktu, ka Parlaments pārstāv 500 miljonus eiropiešu, bet galvenokārt raugoties no “konstitucionālā” viedokļa, apmērā, kādā līgumā tiek prasīts, lai Parlaments pats sniegtu piekrišanu turpmākās daudzgadu finanšu shēmas (DFS) apstiprināšanai.

Parlamenta prasītais palielinājums nav kaprīze, bet ir izstrādāts par labu Eiropas Savienības pilsoņiem. To pierāda lielākās priekšrocības, kas izriet no visas Savienības mērogā realizētajiem fondiem un iniciatīvām. Tomēr noteikti piekrītu tiem, kuri uzskata, ka varbūt mums būtu jāapsver citādāka šo līdzekļu sadale, lai novērstu situāciju, kurā dažas valstis ir tikai neto maksātājas un iegūst daudz mazāk priekšrocību. Ceru, ka konsultāciju un samierināšanas procesa posmā visas šīs prasības būs iespējams ņemt vērā.

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. – (PT) Ņemot vērā, ka Padomes nostāja jautājumā par budžeta projektu paredz maksājumu apropriāciju ierobežošanu apmērā, kas atbilst pieaugumam 2,91 % apmērā, salīdzinot ar 2010. gada budžetu, un ka 2010. gada 15. novembrī Parlamenta un Padomes Samierināšanas komitejai neizdevās vienoties par kopīgu 2011. gada budžeta tekstu, balsoju par šo rezolūciju, jo piekrītu nosacījumiem, ko Padomei un Komisijai ir noteicis Parlaments, lai veicinātu vienošanos par 2011. gada budžetu.

  Miguel Portas (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Atturējos balsojumā par rezolūciju par 2011. gada budžetu un turpmāko Eiropas politikas finansēšanu, lai gan atbalstīju visus grozījumus, kuru mērķis ir uzlabot Parlamenta sarunu pozīcijas un saistībā ar budžetu pieņemto lēmumu kontroli. Faktiski teksta kompromisa variants ir atgriešanās pie iepriekšējām Parlamenta pozīcijām, proti, nostājas, kuras dēļ pirmais samierināšanas process ar Padomi cieta neveiksmi.

Deputātu pozīcija tās jaunajā pārveidotajā formā negarantē to, kas ir būtiski svarīgs šajās sarunās — ka bagātāko ES dalībvalstu pašlaik noteiktā ierobežojošā shēma netiks atkārtota 2012. un 2013. gadā. Parlamenta pozīcija arī nenodrošina, ka debašu ietvaros tiks rīkota demokrātiska konference, iesaistot dalībvalstu parlamentus, par jaunajiem resursiem, ar kuriem tiks finansētas jaunās finanšu perspektīvas. Ar savu atturēšanos atbalstu Parlamenta nostāju, kas ir kritiski svarīga to dalībvalstu valdību pozīcijas saglabāšanai, kuras cenšas panākt lielākas pilnvaras Eiropai par mazākiem līdzekļiem, bet neatbalsta vājas vienošanās par viduvēju budžetu.

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. – (PT) Šī rezolūcija ir nepārprotams signāls par Parlamenta apņemšanos pārvarēt pašreizējo strupceļu jautājumā par 2011. gada budžetu.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Jautājumā par pareizu 2011. gada budžetu Padome norādīja, ka maksājumu apropriāciju līmenis nedrīkst pārsniegt palielinājumu 2,91 % apjomā, salīdzinot ar 2010. gada budžetu. Īpaši tām dalībvalstīm, kas balsoja pret Padomes vairākuma pozīciju jautājumā par budžetu augustā, šī bija absolūti nepārkāpjamā līnija. Parlaments trīspusējās sarunās par 2011. gada budžetu ir spēris soli uz priekšu, izrādot gatavību akceptēt šādu pozīciju attiecībā uz maksājumiem pēc garantiju saņemšanas par papildu saistību iekļaušanu, ar kurām šie griesti tiek pārsniegti, izmantojot elastības instrumentu, gan 1.a izdevumu kategorijā (konkurētspēja), gan 4. izdevumu kategorijā (ārējā darbība), lai varētu finansēt uzlabotās politikas prioritātes, kas ietilpst 1.a kategorijā (jo īpaši mūžizglītību), un papildu izdevumus, kas ietilpst 4. kategorijā (jo īpaši saistībā ar Palestīnu). Turklāt attiecībā uz ITER (nepieciešama vienbalsīga nostāja Padomē) šķiet, ka kompromiss varētu garantēt papildu 1,4 miljardus 2012. un 2013. gadam, izmantojot dažādās 2010. gada budžeta izdevumu kategorijās neizlietotās rezerves, — tomēr par šo daļu vēl tiek diskutēts, jo tā ir saistīta ar labāku elastības mehānismu garantēšanu saskaņā ar Regulu par daudzgadu finanšu shēmu, izdevumu pārgrupēšanu no septītās shēmas programmas pētniecībai un izstrādei.

  Peter Skinner (S&D), rakstiski. – Atturējos balsojumā par sākotnējo 1. punkta 6. apakšpunkta tekstu, jo ideja par jaunu priekšlikumu iesniegšanu saistībā ar ES pašu resursiem ar nodokļu iniciatīvu un citu iespējamo programmu palīdzību, piemēram, Eiropas nodokļiem, potenciāli paredz ES tipa nodokļu ieviešanu. Šis balsojums ir saskaņā ar manu attieksmi un agrāko pieeju jautājumam par visiem ierosinājumiem saistībā ar Eiropas tipa nodokļu sistēmu.

  Derek Vaughan (S&D), rakstiski. – Šī rezolūcija ir nepārprotams signāls citām iestādēm, ka Eiropas Parlaments ir gatavs sākt nopietnas sarunas, lai atrisinātu pašreizējo strupceļu un pēc iespējas ātrāk pieņemtu lēmumu jautājumā par 2011. gada budžetu. Panākot vienošanos, netiks aizkavēta vienreizējo lauksaimniecības maksājumu izsniegšana un netiks ietekmēta struktūrfondu darbība. Manuprāt, deputātiem kā vienīgajiem tieši ievēlētajiem pārstāvjiem ES jābūt iesaistītiem nākamās finanšu perspektīvas veidošanā, lai panāktu AK pilsoņiem visizdevīgāko vienošanos. Jāveic pasākumi, lai ES budžets kļūtu daudz elastīgāks. Tas ļaus ES ātri reaģēt uz krīzēm un sniegs iespēju finansēt neparedzētos izdevumus. Rezolūcijā arī ir ietverts aicinājums sākt tik ļoti nepieciešamo diskusiju par jauniem ES finansēšanas veidiem, kas varētu samazināt ES izmaksas Lielbritānijas nodokļu maksātājiem.

  Angelika Werthmann (NI), rakstiski. – (DE) Balsoju par rezolūciju par pašreizējām sarunām attiecībā uz 2011. gada budžetu, jo līdz šai dienai sarunas par budžetu diemžēl ir skaidri parādījušas, ka Padome nav atradusi laiku pēdējo 12 mēnešu laikā, lai iepazītos un izprastu Lisabonas līgumu. Mēs tikai cenšamies panākt tās tiesības un procedūras, kas precīzi izriet no Lisabonā panāktās vienošanās — ne vairāk un ne mazāk. Tieši Padome pieprasīja, lai tiktu noslēgts jauns līgums. Padomei jāievēro šis līgums, un tai ir saistošs pienākums nepieļaut acīmredzamas atšķirības savās struktūrās, kas varētu radīt negatīvu ietekmi uz Eiropas pilsoņiem.

Šajā ziņā atzinīgi novērtēju Parlamenta plaša vairākuma apņemšanos vienoties par 2011. gada budžetu pēc iespējas ātrāk līdz gada beigām. Mums nepieciešama elastīga pieeja. Turklāt mums arī steidzami nepieciešamas jaunās finanšu uzraudzības iestādes, kā to ik dienas apliecina dramatiskā situācija Īrijā.

Ziņojums: Tokia Saïfi (A7-0312/2010)

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. – (PT) Cilvēktiesību klauzulas vai sociālo un vides standartu iekļaušana tirdzniecības nolīgumos ir princips, kura īstenošana ES jācenšas nodrošināt. Tādēļ piekrītu ES mērķim izdarīt spiedienu uz starptautiskajām organizācijām, jo īpaši uz Pasaules Tirdzniecības organizāciju (PTO) un Starptautisko Darba organizāciju (SDO), un atbalstīt jaunas vides organizācijas izveidošanu godīgas tirdzniecības veicināšanai.

No vienas puses, Eiropai jārespektē stingru sociālo un vides standartu īstenošana, bet tai arī jāpieprasa tāda paša līmeņa uzmanība no tās partneriem. Jāuzsver, ka tas ir iespējams, ko ir apliecinājis brīvās tirdzniecības nolīgumos sasniegtais progress. Tomēr starptautiskajās organizācijās jābūt noteiktai skaidri saprotamai standartu struktūrai. To var panākt, uzlabojot dialogu ar šīm organizācijām, jo īpaši saistībā ar obligāto šādu standartu ieviešanu tirdzniecības nolīgumos un nepieciešamiem uzraudzības mehānismiem un stimuliem, paralēli stiprinot šķīrējtiesas pilnvaras. Ar vispārējās preferenču sistēmas (VPS) instrumentu palīdzību, kas ļauj ES vienpusēji piešķirt tirdzniecības preferences, ir iespējams labāk noteikt, kurām pusēm būtu jāsaņem šīs priekšrocības, ņemot vērā šo pušu attiecīgos attīstības līmeņus un pārraugot to saistības.

  Sophie Auconie (PPE), rakstiski. – (FR) Katru gadu saskaņā ar līgumos noteiktajām ārlietu kompetencēm Eiropas Savienība paraksta virkni tirdzniecības nolīgumu. Tagad, kad Eiropas Savienības kompetences cilvēktiesību (pašlaik primārais tiesību akts ir Pamattiesību harta) un ilgtspējīgas attīstības (viens no pieciem galvenajiem stratēģijas “Eiropa 2020” mērķiem) jomā ir paplašinātas, uzskatīju, ka ir svarīgi atbalstīt manas kolēģes Tokia Saïfi kundzes sagatavoto ziņojumu, kura mērķis ir nodrošināt, lai šie jautājumi tiktu labāk atspoguļoti Savienības noslēgtajos tirdzniecības nolīgumos. Protams, ka ziņojumā ir ierosināts uzlabot sadarbību esošo starptautisko organizāciju ietvaros un automātiski iekļaut klauzulas attiecībā uz šīm tēmām, bet tajā ir arī ietvertas jaunas idejas, aicinot izveidot Pasaules Vides organizāciju, kurā būtu jāvēršas vides dempinga lietu gadījumā. Šis priekšlikums ir arī saistīts ar oglekļa dioksīda piesaistes mehānisma jēdzienu, kas papildina ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu. Šāda divvirzienu pieeja ļaus novērst emisiju novirzīšanu uz trešām valstīm.

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. – (LT) Atbalstu šo ziņojumu. Konkurences izkropļojumi un vides un sociālā dempinga risks starptautiskās tirdzniecības jomā kļūst aizvien izplatītāks. Tas kaitē tiem uzņēmumiem un darba ņēmējiem Eiropas Savienībā, kuriem pretēji saviem tirdzniecības partneriem valstīs, kas nav ES dalībvalstis, ir jāievēro stingrāki sociālie, vides un fiskālie standarti. Tādēļ ES divpusējos un daudzpusējos nolīgumos jāietver pienākums visiem uzņēmumiem — ne tikai tiem, kas ir izvietoti ES, ievērot iepriekš minētās prasības. ES tirdzniecības nolīgumiem jānodrošina pārredzamība un stingri valsts iepirkuma standarti nelegālas kapitāla aizplūšanas apkarošanas nolūkā. Lai sasniegtu šos mērķus, ES aktīvi jāsadarbojas ar starptautiskajiem partneriem tirdzniecības jomā — Pasaules Tirdzniecības organizāciju, Starptautisko Darba organizāciju un Apvienoto Nāciju Organizāciju.

  Vilija Blinkevičiūtė (S&D), rakstiski. – (LT) Balsoju par šo ziņojumu, jo nav mazsvarīgi nodrošināt līdzsvaru starp tirdzniecības regulējumu un pamata cilvēktiesībām un pastiprināt dialogu starp galvenajām tirdzniecības organizācijām, jo īpaši starp Starptautisko Darba organizāciju un Pasaules Tirdzniecības organizāciju. Turklāt cilvēktiesību un sociālo un vides standartu iekļaušana tirdzniecības nolīgumos var radīt papildu vērtību starptautiskajiem tirdzniecības nolīgumiem, nodrošinot lielāku atbalstu politiskajai un sociālajai stabilitātei, tādējādi radot tirdzniecībai vēl labvēlīgākus apstākļus. Jāuzsver, ka nozarēm un uzņēmumiem Eiropā ir saistoši stingri sociālie un vides noteikumi.

Piekrītu Eiropas Parlamenta nostājai, ka, ja Eiropas Savienība ievēro saistošus standartus, tai arī jābūt iespējai prasīt to pašu no tirdzniecības partneriem, jo īpaši no jaunattīstības valstīm, un pieprasīt tās ievērot kvalitātes un ilgtspējības prasības, jo īpaši attiecībā uz tās teritorijā ievestajiem pārtikas produktiem, lai saglabātu godīgus un vienlīdzīgus tirdzniecības noteikumus. Vēlos uzsvērt, ka, lai stiprinātu cilvēktiesības un sociālo politiku starptautiskajā tirdzniecībā, mums jāprasa, lai visos turpmākajos tirdzniecības nolīgumos tiktu paredzēts bērnu darba aizliegums, jo īpaši dabiskā akmens iegūšanā un pārstrādē.

  Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. – (PT) Uzskatu, ka sociālie un vides standarti nav savienojami ar Eiropas Savienības un tās sadarbības partneru tirdzniecības interesēm. Sadarbība starp starptautiskajām organizācijām ir jāuzlabo globālā nolīguma par klimatu ietvaros, jo īpaši oglekļa dioksīda piesaistes mehānismu līmenī, kas paredzēti ES emisijas kvotu tirdzniecības programmai, tomēr vienlaikus nodrošinot, ka tiek apturēta esošā emisiju pārvirze. Uzskatu arī, ka ES jāuzņemas vadība centienos izmantot divpusējo brīvo tirdzniecību, lai tajā būtu iekļautas ne tikai cilvēktiesību normas, bet arī noteikumi par ilgtspējīgas attīstības jautājumiem.

  Mário David (PPE), rakstiski. – (PT) Saprotu, ka diskusija par cilvēktiesību klauzulas un sociālo un vides standartu iekļaušanu starptautiskajos nolīgumos ir sarežģīta, un apzinos, ka pašlaik pastāv zināma nelīdzsvarotība starp starptautiskās tirdzniecības noteikumiem un pārējām starptautiskām tiesībām. Uzskatu, ka Eiropas Savienībai ir izšķiroša nozīme šajos pasaules jaunās pārvaldības meklējumos, un tāpēc tai ir jāveicina starptautisko iestāžu politikas konsekvence.

Uzskatu, ka Eiropas Savienībai jāmeklē līdzsvars starp ierobežojošu un liberālu pieeju tirdzniecībai, kā arī kompromiss starp tirdzniecības interešu aizsardzību un prasību ievērot vērtības, kas ir tās pamatā. Tādēļ ir svarīgi veicināt dialogu un sadarbības partnerību ar starptautiskām organizācijām, jo īpaši ar Pasaules Tirdzniecības organizāciju un Starptautisko Darba organizāciju. Atceros arī to, ka ar Lisabonas līgumu tika ieviesti grozījumi tirdzniecības politikā, kas skar dažus no šajā ziņojumā ietvertajiem priekšlikumiem. Tādēļ balsoju par šajā ziņojumā ietverto pasākumu kopumu.

  Proinsias De Rossa (S&D), rakstiski. – Atbalstu šo ziņojumu, kurā tiek aicināts neuztvert tirdzniecību kā šauru atsevišķu mērķi. Mūsu nākotnes stratēģijā tā drīzāk jāparedz kā papildu līdzeklis Eiropas vērtību un interešu veicināšanai. Noteikumi par ilgtspējīgu attīstību ir izdevīgi visām pusēm. Turklāt sociālo un vides standartu iekļaušana tirdzniecības nolīgumos veicina globalizācijas regulēšanu. To apzināta ignorēšana ir tuvredzīga un neproduktīva pieeja, kas ir ne tikai pretēja principiem, pēc kuriem vadāmies savā ārējā darbībā, bet tā arī apdraud Eiropas sociālo modeli. ES divpusējās tirdzniecības attiecības ar trešām pusēm ir vēl būtiskākas cilvēktiesību un sociālo un vides standartu ievērošanai gadījumā, kad ir mazas izredzes panākt progresu PTO struktūras ietvaros. Tomēr mums jāturpina panākt, lai SDO tiktu piešķirts novērotājas statuss un tiesības izteikt savu viedokli PTO, un PTO iekšienē jāizveido tirdzniecības un pienācīgas kvalitātes darba komiteja. Lai gan saistošu cilvēktiesību klauzulu iekļaušana ES starptautiskajos nolīgumos ir brīnišķīga prakse, slikta pārraudzība un īstenošana var tās padarīt par faktiski nekam nederīgām, un šis jautājums ir nopietni jārisina, slēdzot turpmākos nolīgumus.

  Marielle De Sarnez (ALDE), rakstiski. – (FR) Starptautiskajiem tirdzniecības nolīgumiem jākalpo kā ES iespējai mudināt tās sadarbības partnerus pieņemt sociālos un vides standartus. Ziņojums ir pieņemts ar lielu balsu vairākumu, un tajā ir ietverti priekšlikumi prasībām, ka importa precēm jāatbilst tādiem pašiem sociāliem un vides standartiem, kādiem atbilst Eiropas preces. Tajā ir arī ierosināts vērsties SDO vai Pasaules Tirdzniecības organizācijā sociālā vai vides dempinga gadījumos, un šāda iespēja jāizveido pēc iespējas ātrāk. Pašreizējās pārrunās par brīvās tirdzniecības nolīgumiem jāparedz ne tikai cilvēktiesību klauzulas, bet arī ekonomiskie, sociālie un vides standarti. Ja tas netiek izdarīts, šī netaisnīgā konkurences priekšrocība nozīmēs to, ka ES vairs nevarēs konkurēt ar zemas cenas un kvalitātes importa precēm. Šajā gadījumā ir apdraudēta gan Eiropas lauksaimniecības, gan rūpniecības nākotne.

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. – (PT) Balsoju par šo ziņojumu par “cilvēktiesībām, sociāliem un vides standartiem starptautiskajos tirdzniecības nolīgumos”, jo tirdzniecības politikai jābūt konsekventai ar ES mērķi un jāpalīdz aizsargāt tās sociālās un vides politikas modelis. Tādēļ ES ir svarīgi nodrošināt, lai starptautiskajos tirdzniecības nolīgumos tiktu īstenoti norādītie sociālie un vides standarti.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Jautājums par to, vai mums ir jāuztur tirdzniecība ar tiem, kuri neievēro vienādus standartus cilvēktiesību respektēšanā, starptautiskajās attiecībās nav nekas jauns, un pastāv draudi, ka šīs debates turpināsies mūžīgi. Būdams pēc iespējas reālistiskāks, uzskatu, ka ES jādara viss iespējamais, lai nodrošinātu plašāku tādu standartu atzīšanu, kas tiek uzskatīti par pietiekamiem, un jācenšas iesaistīt valstis, ar kurām tā īsteno tirdzniecību, globālajos centienos respektēt šīs tiesības. Ekonomiskā un diplomātiskā līmenī saprotu, ka ES nedrīkst pārstāt uzsvērt šo nozīmīgo un centrālo jautājumu ilglaicīgu tirdzniecības kanālu veidošanas procesā. Tomēr vienlaikus, kā zināms, neesam tādā pozīcijā, lai uzspiestu šos standartus vai izvirzītu šādas prasības. Lai gan šie standarti bieži vien tiek formāli ievēroti, ES arī apzinās, ka tai ir partneri, kas neievēro tos regulāri. Lielākie enerģijas piegādātāji Eiropai ietilpst šajā kategorijā. Ņemot to vērā, vēlos atkārtoti uzsvērt, cik svarīgi ir turpināt cīņu par cilvēktiesībām un tās pārvērst par nosacījumu stabilu tirdzniecības attiecību veidošanai.

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) Cilvēktiesību klauzulas iekļaušana un sociālo un vides standartu īstenošana tirdzniecības sarunās ir sarežģīti jautājumi, kas šķeļ starptautisko sabiedrību. No vienas puses, ziemeļos tiek noraidīts, ka jaunattīstības valstīs tiek praktizēts sociālais un vides dempings, kas izkropļo tirdzniecības konkurenci, bet, no otras puses, dienvidu valstis tur aizdomās ziemeļu valstis par to, ka tās vēlas likt šķēršļus to ekonomiskajai attīstībai un ar šo standartu īstenošanu realizēt zināmu slēpto protekcionismu.

Balsoju par šo ziņojumu, jo uzskatu, ka tirdzniecības politikai jādarbojas kā instrumentam, kalpojot Eiropas Savienības vispārējiem mērķiem, un tādēļ ir svarīgi, lai tirdzniecība tiktu uztverta nevis kā pašmērķis, bet gan kā līdzeklis Eiropas tirdzniecības interešu veicināšanai un godīgas tirdzniecības instruments, kas parastās sadarbības prakses ietvaros ar ES tirdzniecības partneriem spētu nodrošināt efektīvu sociālo un vides standartu iekļaušanu un īstenošanu.

  Sylvie Guillaume (S&D), rakstiski. – (FR) Balsoju par ziņojumu par cilvēktiesībām un sociāliem un vides standartiem starptautiskajos tirdzniecības nolīgumos, jo ir būtiski svarīgi, lai Eiropas Savienības tirdzniecības politikā tiktu ievērota konsekvence ar tās politiskajiem mērķiem. Tekstā, kuru ir būtiski uzlabojusi Eiropas Parlamenta sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupa, ir skaidri norādīts, ka tirdzniecība vairs nav mērķis pati par sevi, bet ka visos nolīgumos tagad ir jāiekļauj zināmas klauzulas saistībā ar sociāliem un vides jautājumiem. Šīm klauzulām ir jābūt saistošām un jāparedz iespējas vērsties pret pārkāpējiem to neievērošanas gadījumā, tostarp Apvienoto Nāciju Organizācijas Augstā komisāra cilvēktiesību jautājumos birojā.

  Juozas Imbrasas (EFD), rakstiski. – (LT) Atbalstīju ziņojumu, jo nedrīkstam aizmirst, ka Eiropas nozarēm un uzņēmumiem Eiropā ir saistoši stingri sociālie un vides noteikumi. Ja Eiropas Savienība ievēro saistošus standartus, tai arī jābūt iespējai prasīt to pašu no tirdzniecības partneriem, jo īpaši no jaunattīstības valstīm, un pieprasīt tās ievērot kvalitātes un ilgtspējības prasības, jo īpaši attiecībā uz tās teritorijā ievestajiem pārtikas produktiem, lai saglabātu godīgus un vienlīdzīgus tirdzniecības noteikumus. Ir svarīgi uzlabot pieeju “zaļajām” precēm un tehnoloģijām, lai sasniegtu ilgtspējīgas attīstības mērķus, un mums ir jāpanāk ātrs sarunu noslēgums par tarifu un netarifu barjeras atcelšanu vai samazināšanu videi draudzīgām precēm un pakalpojumiem, lai veicinātu jaunas nodarbinātības politikas jomas un radītu darbavietas, kas atbilst pienācīgas kvalitātes darba standartiem, kurus noteikusi Starptautiskā Darba organizācija, un radītu izaugsmes iespējas Eiropas nozarēm un maziem un vidējiem uzņēmumiem.

  Jarosław Kalinowski (PPE), rakstiski. – (PL) Ir ne tikai ļoti svarīgi, bet arī ļoti sarežģīti atrast līdzsvaru starp ekonomiskām un sociālām interesēm. Ekonomiskā sadarbība, kas nav iedomājama bez galveno demokrātijas noteikumu ievērošanas un pilsoņu labklājības, ir Eiropas Savienības pamats, un tāpēc ir tik svarīgi starptautiskajos tirdzniecības nolīgumos iekļaut vienotus cilvēktiesību, kā arī sociālos un vides standartus.

Šāda standarta pieņemšana Eiropas Savienības tirdzniecības politikā veicinās tās pozitīvu uztveri pilsoņu vidū un arī ES attiecību uzlabošanos ar tās sadarbības partneriem. Starptautiskā sadarbība šajā jomā ir ārkārtīgi svarīga, un Eiropas Parlamentam tā ir jāatbalsta pēc iespējas plašāk.

  Elisabeth Köstinger (PPE), rakstiski. – (DE) Balsoju par šo ziņojumu, jo cilvēktiesības, sociālie standarti un vides standarti ir jāpiemēro visās valstīs, ne tikai Eiropā. Mūsu ietekmes sfēru veido tās valstis, ar kurām īstenojam tirdzniecību. Ar to saistās zināma atbildība, kas mums ir jārealizē, un šis ziņojums mums norāda pareizo virzienu. Tas ir virziens pretī godīgai tirdzniecībai, jo īpaši godīgumam pret cilvēkiem un vidi. Ja spēsim kaut ko uzlabot šajās jomās, mums tas jādara tik lielā apmērā, cik mēs to spējam.

  David Martin (S&D), rakstiski. – Atzinīgi novērtēju šo ziņojumu, kurā ir skaidri pateikts, ka ES tirdzniecības politikā jācenšas panākt ko vairāk nekā tikai maksimālu ekonomisko izdevīgumu. ES tirdzniecības nolīgumos jāiekļauj augsti cilvēktiesību, sociālie un vides standarti.

  Jean-Luc Mélenchon (GUE/NGL), rakstiski. – (FR) Šajā ziņojumā ir uzsvērti vairāki būtiski jautājumi, piemēram, periodiska tirdzniecības nolīgumos ietvertās cilvēktiesību klauzulas pārskatīšana ANO Cilvēktiesību padomē, SDO iespējas vērsties ANO Augstā komisāra cilvēktiesību jautājumos birojā, dalībvalstu parlamentu un trešo valstu pilsoņu iesaistīšana sarunās un moderno verdzības formu apkarošana.

Šīs bažas par cilvēktiesībām no tāda Parlamenta puses, kurš ir atbalstījis coup d’état Hondurasā un tirdzniecības nolīguma parakstīšanu ar puča līderiem, ir apsveicamas. Tomēr neatkarīgi no manām šaubām par patieso mērķi paziņojumā par cilvēktiesībām, ziņojumā paustā vēlme ieviest brīvās tirdzniecības nolīgumus visā pasaulē, kā arī piesārņojuma tiesību apmaiņas veicināšana, ko mēs dēvējam par “oglekļa dioksīda tirgu”, nozīmē to, ka nevaru balsot par šo ziņojumu.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) ES valstis un visi to ekonomikas dalībnieki skrupulozi respektē cilvēktiesības un ievēro sociālos un vides standartus, un ir pilnīgi pašsaprotami to pašu prasīt arī no viņu tirdzniecības partneriem Pasaules Tirdzniecības organizācijā (PTO), lai pasaule kļūtu taisnīgāka un vienlīdzīgāka. Apzināmies, ka dažkārt šīs saistības nav viegli izpildīt, jo īpaši jaunattīstības valstīs. Tomēr ES arī turpmāk jācenšas to īstenot, un tādēļ ES un Parlamenta uzdevums ir darīt visu iespējamo, lai veicinātu cieņu pret cilvēka dzīvību un atkārtoti apliecinātu, ka pienācīgas kvalitātes nodarbinātība ir vienāda visur un visiem un ka jēdziens par vides un sociālajām tiesībām, tostarp arī arodbiedrību tiesībām un bērnu darba apkarošanu, ir universāls.

  Willy Meyer (GUE/NGL), rakstiski. – (ES) Balsoju par šo rezolūciju, jo tajā ir skaidri ietverta nepieciešamība ES efektīvi veicināt ilgtspējīgu attīstību pasaulē, solidaritāti starp tautām, godīgu tirdzniecību un nabadzības izskaušanu. Atbalstu šo rezolūciju arī tādēļ, ka ir svarīgi un nepieciešami, kas ir arī atspoguļots rezolūcijā, panākt, lai cilvēktiesību ievērošana starptautiskajos nolīgumos būtu saistoša, kas ir arī stingri un pastāvīgi jāuzrauga. Šajā jautājumā, manuprāt, priekšlikums piešķirt Starptautiskajai Darba organizācijai (SDO) oficiāla novērotāja statusu Pasaules Tirdzniecības organizācijā, ir ļoti vērtīgs, jo īpaši par tirdzniecības un pienācīgas kvalitātes darba komitejas izveidošanu SDO, lai pārraudzītu tirdzniecības nolīgumus sadarbībā ar SDO un Apvienoto Nāciju Organizācijas Augstā komisāra cilvēktiesību jautājumos biroju. Vēl viens iemesls tam, kādēļ balsoju par šo rezolūciju, ir nelokāmība, ar kādu tajā ir pausta nepieciešamība izveidot “īstu Pasaules vides organizāciju”, un viennozīmīgā cilvēktiesību, ilgtspējīgas attīstības un cieņas pret vidi aizstāvība, nosakot šīs vērtības par prioritārām, salīdzinot ar pašreizējiem tirdzniecības modeļiem.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. – (DE) ES interesēs noteikti ir slēgt tirdzniecības nolīgumus galvenokārt ar vienlīdzīgiem partneriem. Tas nozīmē, ka vairāk uzmanības jāpievērš cilvēktiesībām un vides un sociāliem standartiem, jo, kamēr ES ievēro šos standartus, tā var arī prasīt saviem tirdzniecības partneriem ievērot šos standartus. Tomēr īpaši cilvēktiesību jomā, kā arī sociālo un vides standartu jomā ES ir vairākkārtīgi “atdūrusies kā pret mūri”, jo citām valstīm, ar kurām tā ir noslēgusi divpusējos tirdzniecības nolīgumus, šajā ziņā ir bijis atšķirīgs viedoklis. Atturējos balsojumā, jo apšaubu, vai referentes ierosināto faktiski būs iespējams īstenot.

  Alfredo Pallone (PPE), rakstiski. – (IT) Cilvēktiesības un sociālo un vides standartu piemērošana tirdzniecības nolīgumos ir diezgan sarežģīti un ārkārtīgi problemātiski jautājumi. Tādēļ ir būtiski svarīgi, lai sociālo standartu klauzula divpusējos nolīgumos tiktu ietverta arvien biežāk. Lai gan šodien pastāv acīmredzama nelīdzsvarotība starp starptautiskās tirdzniecības noteikumiem un citiem starptautisko tiesību standartiem, uzskatu, ka ir būtiski svarīgi balsot par Saïfi kundzes ziņojumu, lai varētu attīstīt jaunus domāšanas veidus un panākt īstu starptautisko organizāciju darbības koordinēšanu. Eiropas Savienībai ir izšķiroša nozīme šajos pasaules jaunās pārvaldības meklējumos, un tāpēc tai ir jāveicina starptautisko iestāžu politikas konsekvence. Balsoju par šo ziņojumu, lai varētu sākt jaunas tirdzniecības politikas īstenošanu — tādas, kuras pamatā ir apņēmība un dialogs un kurā tiek ņemti vērā starptautiskie standarti, lai īstenotu “likumīgus” mērķus.

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. – (PT) Balsoju par ziņojumu par cilvēktiesībām un sociāliem un vides standartiem starptautiskos tirdzniecības nolīgumos, jo piekrītu ar cilvēktiesībām vai ar sociālo un vides standartu īstenošanu saistīto klauzulu iekļaušanai tirdzniecības nolīgumos.

Pastāv reāla spriedze starp valstīm ziemeļos, kas noraida, ka jaunattīstības valstīs tiek praktizēts sociālais un vides dempings, un valstīm dienvidos, kuras tur aizdomās ziemeļu valstis par to, ka tās vēlas likt šķēršļus to ekonomiskajai attīstībai un ar šo standartu īstenošanu realizēt zināmu slēpto protekcionismu. Tomēr šis interešu konflikts nedrīkst atturēt ES no pozitīvas, tomēr arī juridiski saistošas pieejas izmantošanas sarunās, paredzot noteikumus par ilgtspējīgu attīstību, jo īpaši divpusējos nolīgumos.

  Rovana Plumb (S&D), rakstiski. – (RO) Eiropas Savienībai, īstenojot tās politiskos virzienus, jo īpaši tirdzniecības politiku, jāveicina savas komerciālās intereses, vienlaikus ievērojot un nodrošinot, lai arī citi ievērotu tās standartus un vērtības. Tieši ar šādu domu ir jāveicina jaunas vērienīgas tirdzniecības politikas sākšana un īstenošana, pamatojoties uz apņēmību un dialogu. Nedrīkstam aizmirst, ka Eiropas nozarēm un uzņēmumiem Eiropā ir saistoši stingri sociālie un vides noteikumi. Ja Eiropas Savienība ievēro saistošus standartus, tai arī jābūt iespējai prasīt to pašu no tirdzniecības partneriem, jo īpaši no jaunattīstības valstīm, un pieprasīt tām ievērot kvalitātes un ilgtspējības prasības, jo īpaši attiecībā uz tās teritorijā ievestajiem pārtikas produktiem, lai saglabātu godīgus un vienlīdzīgus tirdzniecības noteikumus.

Šajā ziņā Eiropas vienotā tirgus stingrie noteikumi veselības, drošības, vides un darba ņēmēju un patērētāju aizsardzības jomā veido noteiktu Eiropas modeli, kam jākalpo par iedvesmu starptautiskā līmenī un daudzpusējos forumos un kas ir jāatspoguļo pašreizējās sarunās par divpusējiem tirdzniecības nolīgumiem.

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. – (PT) Balsoju par ziņojumu, jo uzskatu, ka, tā kā Eiropas Savienībai ir būtiska nozīme pasaules jaunās pārvaldības meklējumos, tai ir jāveicina starptautisko iestāžu politikas konsekvence. Mūsdienās pieaug nelīdzsvarotība starp starptautiskās tirdzniecības noteikumiem un citiem starptautisko tiesību standartiem. Kā galvenajiem tirgus dalībniekiem mums ir pienākums atrast jaunus domāšanas veidus ar konkrētu mērķi panākt starptautisko iestāžu darbības efektīvu koordinēšanu.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – (ES) Cilvēktiesību klauzulas iekļaušana, vienlaikus piemērojot sociālos un vides standartus tirdzniecības sarunās, ir sarežģīts jautājums, kas šķeļ starptautisko sabiedrību. No vienas puses, ziemeļu valstis nosoda negodīgo konkurenci, ko rada jaunattīstības valstis sociālo un vides jautājumu jomā, kā rezultātā tiek izkropļota konkurence tirdzniecībā. No otras puses, dienvidu valstis tur aizdomās ziemeļu valstis par to, ka tās vēlas aizkavēt ekonomisko attīstību un izmanto šo standartu piemērošanu kā slēptu protekcionisma metodi. Tas izskaidro, kādēļ ir tik ārkārtīgi grūti mierīgi debatēt par šiem standartiem daudzpusējos forumos, jo īpaši Pasaules Tirdzniecības organizācijā, kamēr vienlaikus divpusējos tirdzniecības nolīgumos arvien biežāk parādās sociālo standartu klauzula.

  Oreste Rossi (EFD), rakstiski. – (IT) Atbalstām ziņojumu par cilvēktiesībām un par sociāliem un vides standartiem starptautiskajos tirdzniecības nolīgumos, jo trešās valstis, kas nerespektē darba ņēmēju tiesības un atsakās aktīvi piedalīties cīņā pret klimata pārmaiņām, pārāk bieži negodīgi konkurē ar ES uzņēmumiem.

Mūsu uzņēmumiem jāievēro ārkārtīgi prasīgi standarti darba ņēmēju aizsardzības jomā, jāmaksā lieli algu un nodokļu rēķini, jāievēro likumi, ar kuriem tiek noteikta stingra vides emisiju kontrole, un jāizpilda pašvaldību plānošanas regulējumā paredzētie nosacījumi. Šķiet, ka konkurējošie uzņēmumi trešās valstīs, piemēram, Ķīnā un Indijā, nav pakļauti šādai kontrolei un noteikumiem un to gala produkcija ir nepārprotami konkurētspējīga, salīdzinot ar Eiropas precēm.

Uzstājoties Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejā un starpparlamentu sanāksmē par enerģētiku, aicināju ES izmantot savu ietekmi Pasaules Tirdzniecības organizācijā, lai atļautu Eiropai noteikt oglekļa dioksīda emisiju nodokli valstīm, kas neparaksta vienošanās par klimata pārmaiņām. Tas pats arguments jāpiemēro valstīm, kuras veic ražošanu, izmantojot metodes, kas būtiski atšķiras no Eiropas metodēm, piemēram, bērnu darba izmantošanu, vai valstīm, kas negarantē darba ņēmējiem viņu tiesības.

  Joanna Senyszyn (S&D), rakstiski. – (PL) Balsoju par rezolūcijas apstiprināšanu par cilvēktiesībām un sociāliem un vides standartiem starptautiskajos tirdzniecības nolīgumos. Eiropas Savienības darbības pamatā ir principi, kas ietver cilvēktiesību ievērošanu. Tādēļ tai ir tik svarīga cilvēktiesību ievērošana visā pasaulē.

Lisabonas līgums apstiprina, ka ārējā Eiropas Savienības darbība, kuras neatņemama sastāvdaļa ir ārējā tirdzniecība, jāīsteno, pamatojoties uz tiem pašiem principiem, uz kuriem ir izveidota ES. Tādēļ pilnīgi atbalstu juridiski saistošu cilvēktiesību klauzulu iekļaušanas procedūru Eiropas Savienības starptautiskajos nolīgumos. Tomēr vēlos pievērst uzmanību tam, ka tās ir arī jāīsteno, kā arī faktam, ka valstīm, kas neievēro likuma kārtību, būs jāsastopas ar iespējamām ekonomiskām sekām.

Saskaņā ar rezolūcijas 15. punktu, manuprāt, ir būtiski svarīgi, lai visos brīvās tirdzniecības nolīgumos tiktu ietverti sociālie un vides standarti, tostarp, minimālo standartu uzskaitījums, kas ES tirdzniecības partneriem ir jāievēro, kā arī papildu konvenciju uzskaitījums, kas jāievieš pakāpeniski un elastīgi, ņemot vērā ekonomisko stāvokli un katra partnera sociālās un vides problēmas.

Īpaši atbalstu bērnu darba aizlieguma iekļaušanu visos turpmākajos tirdzniecības nolīgumos. Atbalstu arī sadarbības veicināšanu cilvēktiesību jomā starp PTO un galvenajām ANO iestādēm.

Ziņojums: Mariya Nedelcheva (A7-0275/2010)

  Sophie Auconie (PPE), rakstiski. – (FR) 2009. gadā Eiropas Ombuds saņēma 3098 sūdzības, no kurām 727 ietilpa tā kompetences sfērā. Eiropas Ombuds ar Māstrihtas līgumu tika izveidots 1992. gadā kā starpniekiestāde starp Eiropas pilsoņiem un Eiropas Savienības iestādēm. Ne tikai Eiropas pilsoņi un uzņēmumi, bet arī tās iestādes un privātpersonas, kuras dzīvo vai likumīgi uzturas kādā no dalībvalstīm, ir tiesīgas iesniegt sūdzības Ombudam. Ombudu ievēl Eiropas Parlaments katra sava termiņa sākumā uz šo termiņu, un tas izmeklē administratīvās kļūmes, par kurām tas tiek informēts. Ombuds sagatavo gada darbības pārskatu. Balsoju par šo rezolūciju, jo piekrītu vispārējam Eiropas Parlamenta paustajam atbalstam šim būtiski svarīgajam demokrātijas ķēdes posmam.

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. – (LT) Eiropas Ombuda iestāde sargā Pamattiesību hartā nostiprinātās ikviena pilsoņa tiesības “uz objektīvu, godīgu un pieņemamā termiņā veiktu jautājumu izskatīšanu Savienības iestādēs un struktūrās”. Lisabonas līguma stāšanās spēkā nostiprināja Ombuda demokrātisko likumību, pateicoties ievēlēšanai, ko veic Eiropas Parlaments, un ar to tiek paplašinātas tā pilnvaras, attiecinot tās arī uz kopējo ārējo un drošības politiku un Eiropas Padomes darbību. Balsoju par šo rezolūciju, jo atzinīgi novērtēju tā 2009. gada darbības rezultātus. Vidējais laiks, kas bija nepieciešams, lai izskatītu sūdzības, 2009. gadā ir samazinājies par četriem mēnešiem, un vairāk nekā puse no sāktajiem procesiem tika noslēgti ar mierizlīgumu. Tas liecina par efektīvu sadarbību, kāda pastāv starp Ombudu un Savienības iestādēm un struktūrām. Uzskatu, ka ir jāvairo ES pilsoņu uzticība ES un tās iestādēm un galvenokārt jānodrošina, ka pilsoņiem ir visas iespējas iegūt nepieciešamo informāciju un ticēt, ka ES iestādes spēj aizstāvēt viņu tiesības.

  Vilija Blinkevičiūtė (S&D), rakstiski. – (LT) Balsoju par šo ziņojumu, jo, darot savu darbu, ombuds palīdz Eiropas iestādēm pieņemt pārredzamus lēmumus, kam var piekļūt gan iedzīvotāji, gan juridiskas personas. Lisabonas līguma stāšanās spēkā nostiprināja ombuda demokrātisko likumību, pateicoties tā ievēlēšanai, ko veic Eiropas Parlaments, un ar to tiek paplašinātas tā pilnvaras, attiecinot tās arī uz kopējo ārējo un drošības politiku un Eiropas Padomes darbību. Pārredzamība, informācijas pieejamība un tiesību uz labu pārvaldību respektēšana ir būtiski svarīgi priekšnoteikumi, lai saglabātu pilsoņu uzticību iestāžu spējai nodrošināt viņu tiesību ievērošanu. Visizplatītākais iespējami pieļauto administratīvo kļūmju veids bija pārredzamības trūkums. Tādēļ ir būtiski nodrošināt, lai pilsoņi saņemtu tūlītēju un pamatotu atbildi uz saviem informācijas pieprasījumiem, sūdzībām un lūgumrakstiem. Eiropas iestādēm un struktūrām jāsniedz pilsoņiem nepieciešamā informācija. Atzinīgi novērtēju sadarbību starp Eiropas Ombudu un valsts, reģionālā un pašvaldību līmeņa ombudiem un līdzīgām struktūrām dalībvalstīs.

  Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. – (PT) Eiropas pārvaldības joma ir plaša un sarežģīta. Balsoju par šo ziņojumu, jo, manuprāt, ir būtiski svarīgi nodrošināt sabiedrības uzticību Eiropas iestādēm, nodrošinot efektīvu pārvaldību ar pārredzamām procedūrām un ērtu piekļuvi infrastruktūrai. Atzinīgi novērtēju pozitīvos rezultātus, kas saistīti ar sūdzību skaita samazināšanos un uzlabojumiem to izskatīšanā Eiropas līmenī.

  Carlos Coelho (PPE) , rakstiski. – (PT) Ombuda darbs ir būtiski svarīgs un veicina lielāku pārredzamību, tuvina ES sabiedrībai, vienlaikus vairojot sabiedrības uzticību iestāžu spējai nodrošināt viņu tiesību izpildi. Lai gan 2009. gadā sūdzību skaits nedaudz samazinājās (9 %), salīdzinot ar 2008. gadu, no 335 sāktajām lietām pabeigtas un slēgtas tika aptuveni 318. Fakts, ka 56 % no visām lietām tika slēgtas, panākot mierizlīgumu, vai atrisinātas, jāvērtē diezgan pozitīvi. Šie rezultāti parāda, ka pastāv konstruktīva sadarbība starp Ombudu un ES iestādēm un struktūrām, kuras lielākoties uzskata šīs sūdzības par ideālu iespēju izlabot pieļautās kļūdas un sabiedrības pārstāvju interešu vārdā sadarboties ar Ombudu.

Vēlos uzsvērt, ka Lisabonas līguma stāšanās spēkā ir ārkārtīgi nozīmīga, jo tajā starp ES pilsoņu pamattiesībām ir ierakstītas arī tiesības uz labu pārvaldību. Ar to tika ieviesti arī divi būtiski grozījumi — ka ombuds ir jāievēl, nostiprinot tā demokrātisko likumību, un ka tā pilnvaras ir jāpaplašina, attiecinot arī uz kopējo ārējo un drošības politiku.

  Lara Comi (PPE), rakstiski. – (IT) Pārskats par Eiropas Ombuda darbību 2009. gadā ir ļoti svarīgs, jo tas ļauj mums noteikt, vai un kādā mērā attiecības starp ES iestādēm un iedzīvotājiem ir pārredzamas, ātri īstenojamas un rezultatīvas. Faktiski ir vairākas tēmas, par kurām Parlaments un Komisija pauž savu viedokli, nesaņemot nekādas atsauksmes no sabiedrības, izņemot par Ombudam iesniegtajām sūdzībām.

Lai gan atbalstu šo ziņojumu, tomēr, manuprāt, jānodrošina lielāka publicitāte par pašu Eiropas Ombudu un darbu, ko tas veic, jo īpaši tajās dalībvalstīs, kur tas negūst tūlītēju atzinību. Faktiski nedrīkst aizmirst, ka mazāks sūdzību skaits var nozīmēt vai nu to, ka iedzīvotāji neievēro daudzas nepilnības, vai arī, ka tiem ir maza pārliecība par viņu problēmu iespējamu tiesisku risinājumu. Lielākas publicitātes nodrošināšana ir līdzeklis plašāku pētījumu veikšanai, lai mēs ar lielāku pārliecību varētu noteikt, kurš no abiem scenārijiem atbilst konkrētajai situācijai.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) 2009. gadā Ombuds ir reģistrējis pavisam 3098 sūdzības, kas, salīdzinot ar 2008. gadā reģistrētajām 3406 sūdzībām, ir par 9 % mazāk. Sūdzības bija saistītas ar Komisiju (56 %), Parlamenta administrāciju (11 %), Eiropas Personāla atlases biroju (9 %), Padomi (4 %) un Eiropas Savienības Tiesu (3 %). Galvenokārt sūdzības tika iesniegtas par sliktu pārvaldību, pārredzamības trūkumu, tostarp par atteikšanos sniegt informāciju, kas ir noteicošais faktors sabiedrības drošības un ES uzticības nodrošināšanai. Tas uzskatāmi parādīja, ka ir jāturpina darbs, lai uzlabotu pārvaldību un nodrošinātu lielāku pārredzamību iestādēs, un to ir iespējams panākt ar kopīgiem Ombuda un šo iestāžu centieniem, jo īpaši pastāvīgas paraugprakses apmaiņas veidā.

  David Martin (S&D), rakstiski. – Balsoju par šo ziņojumu, kurā ir sniegts pārskats par Ombuda darbību 2009. gadā un kurā tā ir atbalstīta. Ombuds ir svarīgs posms attiecībās ar pilsoņiem, un tā darbs palīdz vairot uzticību ES iestādēm, un tās kļūst pieejamākas.

  Clemente Mastella (PPE), rakstiski. – (IT) Eiropas Ombuda mērķis ir nodrošināt ES tiesību aktos paredzēto pilsoņu tiesību ievērošanu visos Savienības līmeņos un ES iestāžu un struktūru atbilstību augstākajiem pārvaldības standartiem.

Nesen ombuds sāka veikt turpmākus pasākumus, lai uzlabotu pilsoņiem un iespējamiem sūdzību iesniedzējiem sniedzamās tās informācijas kvalitāti, kas saistīta ar viņu tiesībām, jo īpaši Eiropas Ombuda tīkla ietvaros. Ombudam arī turpmāk jācenšas nodrošināt, lai ES iestādes un struktūras visā savā darbā ievērotu pieeju, kas vērsta uz pilsoņu vajadzībām, un tādēļ tam jāizmanto visas iespējas, lai panāktu mierizlīgumu sūdzībās un sāktu vairāk lietu pēc paša iniciatīvas, lai atklātu problēmas un veicinātu paraugpraksi.

Atbalstīju šo ziņojumu, jo tajā ombuds tiek mudināts turpināt darbu ar iestādēm, veicinot labu pārvaldību un sabiedrisko pakalpojumu kultūru un uzlabojot komunikāciju, lai pilsoņi, kuriem, iespējams, būs nepieciešami tā pakalpojumi, būtu atbilstoši informēti par to, kā tos saņemt, tādējādi vairojot viņu uzticību Eiropas Savienībai un tās iestādēm un vairojot uzticību arī mums.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) Ombudam ir ļoti svarīga nozīme, jo viņš veicina sabiedrības tuvināšanos ar Eiropas iestādēm. 2009. gadā ombuds reģistrēja pavisam 3098 sūdzības, kas, salīdzinot ar 3406 sūdzībām 2008. gadā, ir par 9 % mazāk. Saistībā ar šīm sūdzībām tika sāktas 335 lietas, bet 230 sūdzības tika atzītas par nepamatotām.

Lielākā daļa lietu, ko ombuds sāka 2009. gadā, bija saistītas ar Komisiju (56 %). Sūdzības bija vērstas arī pret Parlamenta administrāciju (11 %), Eiropas Personāla atlases biroju (EPSO) (9 %), Padomi (4 %) un Eiropas Savienības Tiesu (3 %). Par divdesmit trim citām ES iestādēm un struktūrām tika papildus atvērtas vēl 59 lietas (17 %). Ziņojumā sniegtie rādītāji plaši pierāda šīs iestādes efektivitāti un tās nozīmi attiecību pārredzamības nodrošināšanā starp Eiropas iestādēm un sabiedrību.

  Willy Meyer (GUE/NGL), rakstiski. – (ES) Balsoju par šo rezolūciju, jo piekrītu nepieciešamībai panākt lielāku pārredzamību saistībā ar Komisijas darbu un veikt nepieciešamos pasākumus, lai tuvinātu ES iestādes Eiropas iedzīvotājiem. Atbalstīju ombuda iesniegto pārskatu, jo tajā ir atspoguļots darbs, ko tas ir veicis, nosodot administratīvās kļūmes, un pozitīvais darbs, ko tas veic pārredzamības veicināšanā, atbildot uz ES pilsoņu sūdzībām par iestāžu un Eiropas struktūru pieļautajām administratīvajām kļūmēm. Ar savu balsojumu atbalstu ombuda veikto darbu, kurš atrisina daudzas sūdzības savstarpējā izlīguma ceļā sadarbībā ar Parlamentu. Uzskatu arī kā ļoti pozitīvu to, ka šī rezolūcija mudina ombudu pašam sākt savu izmeklēšanu, lai risinātu sistemātiskās problēmas šajās iestādēs.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. – (DE) Eiropas Savienība strādā jau vairākus desmitus gadu, lai mazinātu birokrātiju un uzlabotu pārredzamību. Bieži tas nav pietiekami pamanāms pat Eiropas Parlamentā. Tieši pretēji, man ir sajūta, ka birokrātiskais darbs ar dokumentiem ar katru gadu kļūst apjomīgāks. Īsi pirms noklausīšanās pēdējās vēlēšanās vārds “pārredzamība” bija dzirdams no ikviena mutes. Pateicoties sava amata pilnvarām un tiesībām, kas tiem ir piešķirtas, Parlamenta deputāti var paust savu viedokli. Par Eiropas pilsoņiem to pašu teikt nav iespējams. Tieši tādēļ mums ir Eiropas Ombuds. Tad, kad vairāk nekā viena trešā daļa no Ombuda veiktās izmeklēšanas ir bijusi saistīta ar lietām, kas attiecās uz pārredzamības neesamību, un kad 56 % no visām lietām tika atrisinātas mierizlīguma ceļā, varam tikai apliecināt, ka Ombuds ir nozīmīga iestāde. Tomēr nevaru pilnīgi atbalstīt referentes apgalvojumus un tādēļ balsojumā atturējos.

  Alfredo Pallone (PPE), rakstiski. – (IT) Cilvēktiesību aizsardzība un ievērošana ir galvenais Eiropas Savienību veidojošais elements, un šajā saistībā nedrīkst atstāt neievērotu Eiropas Ombuda svarīgo nozīmi. Tieši tādēļ balsoju par Nedelcheva kundzes ziņojumu, jo Eiropas ombudu kā cilvēktiesību ievērošanas veicinātāju nedrīkst ignorēt. Šī nozīmīgā amatpersona Eiropas līmenī cenšas garantēt, lai iestādes ievērotu pieeju, kas vērsta uz pilsoņu vajadzībām, un tādēļ tam jāizmanto visas iespējas, lai panāktu mierizlīgumu sūdzībās, un jāsāk jaunas lietas pēc paša iniciatīvas, lai atklātu problēmas un veicinātu paraugpraksi. Tāds ombuds, kas ir gatavs un vēlas nokārtot starp pilsoņiem radušos strīdus un domstarpības, palīdz cilvēkiem ar atšķirīgiem uzskatiem, pieredzi un plāniem komunicēt un sadzīvot citam ar citu. Tas ir sākumpunkts šīs nozīmes stiprināšanai un veicināšanai Eiropā un šā dienesta darbības sekmēšanai un godīgas pārvaldības nodrošināšanai.

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. – (PT) Gada pārskats par Eiropas Ombuda darbību 2009. gadā parādīja, ka tā ir bijusi ārkārtīgi aktīva. Jaunā tiesiskā sistēma, kurā ir atspoguļotas pārmaiņas ombuda statusā, un Līguma par Eiropas Savienības darbību stāšanās spēkā (LESD), ar kuru ombuda pilnvaras ir papildinātas, attiecinot tās arī uz kopējo ārējo un drošības politiku (KĀDP) un Eiropas Padomes darbību, nav kaitējušas tā darba efektivitātei. Vidējais sūdzības izskatīšanai nepieciešamais laiks ir samazinājies no 13 mēnešiem līdz deviņiem mēnešiem. Jāuzsver ES iestāžu un struktūru acīmredzamā griba uzskatīt ombudam adresētās sūdzības par iespēju izlabot radušās kļūdas un pilsoņu interešu vārdā sadarboties ar ombudu.

Tādēļ balsoju par šo rezolūciju, ar kuru tiek apstiprināts 2009. gada ziņojums un kurā tiek sniegtas turpmākās vadlīnijas. No tām vēlos uzsvērt aicinājumu ombudam īstenot Pamattiesību hartu, kas ar Lisabonas līguma stāšanos spēkā kļūst juridiski saistoša; aicinājumu Komisijai izstrādāt Eiropas pārvaldības regulējumu, kas būtu kopējs visām Savienības struktūrām un iestādēm, un aicinājumu ombudam pārraudzīt jauno personāla atlases procedūru Eiropas iestādēs, ko īsteno Eiropas Personāla atlases birojs (EPSO).

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. – (PT) Balsoju par šo ziņojumu, jo tajā ir uzsvērta Ombuda būtiski svarīgā nozīme, nodrošinot ES pilsoņu tiesību ievērošanu un attīstot sabiedrisko pakalpojumu kultūru iestādēs, pamatojoties uz labas pārvaldības paraugpraksi.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – (ES) Eiropas Ombuda pārskats par darbību 2009. gadā Eiropas Parlamenta priekšsēdētājām Buzek kungam tika oficiāli iesniegts 2010. gada 19. aprīlī, un ombuds Diamandouros kungs iesniedza savu ziņojumu Lūgumrakstu komitejai 2010. gada 4. maijā. Ziņojumā ir sniegts pārskats par Ombuda iepriekšējā gada darbību. Atšķirīgo izmeklēšanas lietu rezultāti ir iedalīti kategorijās pēc lietu administratīvo kļūmju veida vai attiecīgajām iestādēm. Ir arī publicēts kopsavilkums uz sešām lappusēm. Jaunajā publikācijā ir ietverti nozīmīgākie sūdzību iesniedzēju sasniegtie rezultāti un uzsvērti galvenie pagājušajā gadā izskatītie politiskie jautājumi.

  Angelika Werthmann (NI), rakstiski. – (DE) Protams, ka balsoju par Eiropas Ombuda gada darbības pārskata apstiprināšanu, jo kā Lūgumrakstu komitejas loceklei man ir bijušas vairākās iespējas klātbūtnē pārliecināties par Diamandouros kunga uzticīgo un objektīvo attieksmi pret savu darbu. Viņa sasniegumi ir izcili. 2009. gadā 70 % no viņa veiktās izmeklēšanas lietām tika pabeigtas gada laikā, bet 55 % no tām tikai trīs mēnešu laikā.

Ziņojums: Chrysoula Paliadeli (A7-0293/2010)

  Vilija Blinkevičiūtė (S&D), rakstiski. – (LT) Balsoju par šo rezolūciju par Eiropas ombuda īpašo ziņojumu, jo tajā ir norādīts, ka ombuds ir pabeidzis pēc paša iniciatīvas sākto lietu saistībā ar noteikumiem, ko Komisija piemēro sabiedrības pārstāvju iesniegumiem par piekļuves piešķiršanu pārkāpumu izskatīšanas procesu dokumentiem. ES pilsoņu iesniegtās sūdzības ir svarīgs informācijas avots saistībā ar iespējamiem ES tiesību pārkāpumiem. Komisija saņem īpaši lielu skaitu sūdzību no pilsoņiem par pieļautām administratīvām kļūmēm. Tādēļ ir ļoti svarīgi, lai Komisija veiktu pasākumus, nodrošinot, ka uz lūgumiem par piekļuves piešķiršanu dokumentiem tiktu atbildēts nekavējoties. Jācenšas uzlabot sadarbību ar Eiropas Parlamenta Lūgumrakstu komiteju un jānodrošina regulāra informācijas apmaiņa ar ombudu. Ombudam regulāri jāinformē Eiropas Parlaments par tā izskatītajām lietām un to rezultātiem. Komisijai jāievēro atklātāka un aktīvāka attieksme pret informāciju, kas ir saistīta ar pārkāpumu izskatīšanas procesiem.

  Lara Comi (PPE), rakstiski. – (IT) Ievērojot korektumu, manuprāt, Parlamentam arī bija jāuzklausa komisāra Verheugen kunga argumenti pēc būtības šajā lietā. Tādēļ neuzskatu, ka esmu tiesīgs pieņemt spriedumu attiecībā uz viņu.

Tomēr es atbalstu ombuda nostāju, jo uzskatu, ka sadarbībai starp iestādēm ir un arī turpmāk ir jābūt vienai no viņu pienākumu izpildes stiprajām pusēm. Tādēļ novēlota atbildes sniegšana un izvairīšanās nevis no tiesiskām, bet morālām saistībām ir kritiski vērtējama attieksme. Sabiedriskā kapitāla veidošana, kā to bija domājis Putnam kungs, faktiski nav tikai darbošanās likuma ietvaros, bet arī iespēja redzēt viņu godprātību, konsekvenci un morāli.

Tādēļ, lai kādi arī būtu komisāra apsvērumi, noteikti atbalstu ombudu.

  Vasilica Viorica Dăncilă (S&D), rakstiski. – (RO) Atzinīgi novērtēju šīs izcilās starpiestāžu attiecības starp Ombudu un Lūgumrakstu komiteju tās savstarpējās cieņas dēļ, kādu tie izrāda viens pret otra uzdevumiem un pilnvarām. Uzskatu, ka Ombuda jau izstrādātā prakse nodrošināt, ka visās Lūgumrakstu komitejas sanāksmēs piedalās kāds pārstāvis, ir tikai apsveicama.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Eiropas ombuda īpašais ziņojums ir izstrādāts pēc Komisijas atteikuma atklāt nevalstiskai organizācijai trīs vēstuļu saturu no 18, ko “Porsche” AG ir nosūtījis komisāram Verheugen kungam, saistībā ar informācijas apmaiņu starp Komisiju un automobiļu ražotājiem par iespējamo pieeju attiecībā uz automobiļu radīto oglekļa dioksīda emisiju. Pēc ombuda lūguma Komisijai sniegt pamatotu viedokli par šo trīs vēstuļu satura neatklāšanu tā 15 mēnešu laikā sešas reizes novilcināja atbildes sniegšanu, pārkāpjot godprātības un sadarbības principus un kaitējot iestāžu savstarpējam dialogam un ES publiskajam tēlam. Parlaments kā vienīgā ES vēlētā iestāde ir atbildīgs par to, lai nodrošinātu un aizsargātu Eiropas ombuda neatkarību to viņa pienākumu īstenošanai, kas saistīti ar ES pilsoņiem, un uzraudzītu viņa Komisijai sniegto ieteikumu īstenošanu.

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) Līguma par Eiropas Savienības darbību 228. pants piešķir ombudam pilnvaras saņemt sūdzības no jebkura Savienības pilsoņa par Savienības iestādēs vai struktūrās pieļautām administratīvām kļūmēm. Šīs ES pilsoņu iesniegtās sūdzības ir svarīgs informācijas avots saistībā ar iespējamiem ES tiesību pārkāpumiem.

Saskaņā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. pantu “ikvienai personai ir tiesības uz objektīvu, godīgu un pieņemamā termiņā veiktu jautājumu izskatīšanu Savienības iestādēs un struktūrās”. Saistībā ar apspriedēm, kas paredzētas Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 4. punktā, Komisijai ir jānosaka termiņš, līdz kuram dokumenta autoram, kas ir trešā puse, ir jāsniedz atbilde, un uzsver, ka Komisijai ir jāīsteno šīs pilnvaras tā, lai tā varētu ievērot Komisijai noteiktos termiņus. Turklāt Komisija nedrīkst kavēties un likt šķēršļus attiecībā uz ombuda izmeklēšanu lietās, kas saistītas ar piekļuvi dokumentiem, un tai nekavējoties jāsniedz atbilde ombudam, lai izpildītu tā godprātīgas sadarbības pienākumu, kas paredzēts līgumā.

  Alan Kelly (S&D), rakstiski. – Ombuds sniedz nozīmīgu pakalpojumu Īrijas pilsoņiem. Ja tie uzskata, ka ES vai valdība, iespējams, nestrādā viņu labā, tiem vienmēr ir Ombuda birojs, kurā var vērsties, lai meklētu aizstāvību. Cik man ir nācies sadarboties ar šo biroju, esmu konstatējis, ka tas sniedz Īrijas pilsoņiem pilnīgu un profesionālu palīdzību, un, balsojot par šā ziņojuma pieņemšanu, apliecinu savu uzticību šim birojam.

  David Martin (S&D), rakstiski. – Balsoju par šo ziņojumu. Piekrītu viedoklim, ka Komisijas attieksme, kas pauž nevēlēšanos sadarboties, gan šajā, gan citos gadījumos apdraud iedzīvotāju uzticēšanos Komisijai un mazina Eiropas Ombuda un Eiropas Parlamenta spēju veikt pienācīgu un efektīvu Komisijas uzraudzību un šāda attieksme ir pretrunā tiesiskuma principam, saskaņā ar kuru ir veidota Eiropas Savienība. Atbalstu prasības Komisijai paust Parlamentam apņemšanos īstenot savu pienākumu un turpmāk godprātīgi sadarboties ar Eiropas Ombudu.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) Eiropas Ombuda pienākums ir skaidri definēts — izmeklēt pret ES iestādēm un struktūrām iesniegtās sūdzības. Šādas pilnvaras nozīmē lielāku pārredzamību attiecībās starp Eiropas iestādēm un pilsoņiem, uzņēmumiem, asociācijām un citām organizācijām, kas ir reģistrētas ES teritorijā.

Attiecīgās ziņojumā minētās nevalstiskās organizācijas (NVO) iesniegtā sūdzība ir saistīta ar piekļuvi Komisijas rīcībā esošiem dokumentiem. Ombuds pieprasīja Komisijai trīs mēnešu laikā iesniegt sīki izstrādātu atzinumu, bet tas tika izdarīts tikai pēc 15 mēnešiem. Šāda prakse nozīmē, ka Komisija neizpildīja savu pienākumu pilnīgi un godprātīgi sadarboties ar ombudu tā izmeklēšanas procesā, kaitējot ne tikai iestāžu savstarpējam dialogam, bet arī ES sabiedriskajam tēlam. Uzskatu, ka Parlaments kā vienīgā ES vēlētā iestāde ir atbildīgs par to, lai nodrošinātu un aizsargātu Eiropas ombuda neatkarību to pienākumu īstenošanā, kas saistīti ar ES pilsoņiem.

  Willy Meyer (GUE/NGL), rakstiski. – (ES) Balsoju par šo rezolūcijas priekšlikumu, jo piekrītu tajā paustajai Komisijai adresētajai kritikai par to, ka tā uzskatīja daudznacionāla uzņēmuma “Porsche” intereses par prioritāti salīdzinājumā ar sabiedrības tiesībām piekļūt Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem. Šajā rezolūcijā ir kritizēta Komisijas nevēlēšanās sadarboties, kas kaitē gan iestāžu savstarpējam dialogam, gan ES sabiedriskajam tēlam. Atbalstu šo rezolūciju, jo piekrītu kritikai par pārredzamības trūkumu Komisijas ikdienas darbā, kā rezultātā tiek pastāvīgi pārkāpts lojālas sadarbības princips starp Eiropas iestādēm, ņemot vērā “Komisijas vispārējo praksi kavēties un likt šķēršļus attiecībā uz ombuda izmeklēšanu lietās, kas saistītas ar piekļuvi dokumentiem”.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. – (DE) Parasti ES iestāžu sadarbība ar Eiropas ombudu ir ļoti laba. Ja ES visas jomas ir stingri regulētas, piemēram, uzņēmumiem noteikti pieļaujamie maksāšanas termiņi, šķiet dīvaini, ka Komisija, no otras puses, apspriežoties ar trešo pusi, nespēj noteikt termiņu šai trešai pusei, kas tai pašai ļautu ievērot savus termiņus. Ja ņemam vērā faktu, ka Komisija ir varējusi ievērot iekšējos ES termiņus tikai mazāk nekā vienā piektajā daļā gadījumu, tas liecina par necieņu pret labām manierēm. Ir tikai nožēlojami, ja ir nepieciešams īpašs ombuda ziņojums, lai panāktu publisku kaut ko tik vienkāršu kā piekļuvi dokumentiem, uz ko ES pilsoņiem ir tiesības. Citējot ombuda teikto, “pilsoņiem ir tiesības zināt, ko dara ES un tās administrācija”. Varbūt es vēl varētu papildināt, sakot, ka mūsu pilsoņiem ir arī tiesības zināt, kā Eiropas Savienība tērē nodokļu naudu un kādiem mērķiem tiek izšķiesti resursi. Tādēļ varu tikai balsot par šo ziņojumu.

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. – (PT) Balsoju par īpašo ziņojumu, ko Eiropas ombuds sniedza Parlamentam, pamatojoties uz viņa ieteikuma projektu Eiropas Komisijai attiecībā uz sūdzību 676/2008/RT, kas ir saistīts ar trim pārmērīgas kavēšanās reizēm, sniedzot atbildi ombudam viņa pienākumu izpildes procesā. Piekrītu ombuda bažām un kritikai, jo pārmērīga kavēšanās sniegt atbildi ombudam neatkarīgi no lietas būtības ir pārkāpums saistībā ar pienākumu godprātīgi sadarboties, kas paredzēts Lisabonas līgumā.

Šī atbildes nesniegšana faktiski ir šķēršļu likšana ombuda darbam, un tādēļ piekrītu, ka ir jānosaka termiņi Komisijas atbildes sniegšanai. Šie termiņi ir stingri jāievēro, lai neapdraudētu sabiedrības uzticību Eiropas iestādēm.

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. – (PT) Šis ombuda īpašais ziņojums ir sagatavots, pamatojoties uz sūdzību, kas tikai iesniegta par Komisijas atteikšanos atklāt trīs vēstuļu saturu, kuras “Porsche” AG nosūtīja komisāram Verheugen kungam, un Komisijas prasību sešas reizes pagarināt termiņu sīki izstrādāta atzinuma iesniegšanai par ombuda ieteikuma projektu. Ir būtiski svarīgi, lai šādas situācijas vairs neatkārtotos. Attiecībās starp ES iestādēm ir paredzēts uzdevums tām godprātīgi citai ar citu sadarboties, un ir būtiski svarīgi, lai šis pienākums tiktu respektēts, lai nosargātu sabiedrības uzticību Eiropas iestādēm.

  Crescenzio Rivellini (PPE), rakstiski. – (IT) Šodienas plenārsēdē mēs balsojām par Eiropas ombuda īpašo ziņojumu, pamatojoties uz viņa ieteikuma projektu Eiropas Komisijai attiecībā uz sūdzību 676/2008/RT.

2007. gada martā nevalstiska organizācija, kas darbojas vides aizsardzības jomā, lūdza piekļuvi dažiem dokumentiem saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem.

Eiropas Parlaments Lūgumrakstu komitejas uzdevumā atbalsta Eiropas ombuda kritiskās piezīmes un viņa ieteikumu Komisijai attiecībā uz sūdzību 676/2008/RT un atzīst, ka, pārmērīgi kavējoties sniegt atbildi ombudam, šajā gadījumā tiek pārkāpts Līgumā par Eiropas Savienības darbību paredzētais Komisijas godprātīgas sadarbības pienākums.

Turklāt Lūgumrakstu komiteja uzskata, ka Komisijas attieksme, kas pauž nevēlēšanos sadarboties, gan šajā, gan citos gadījumos apdraud iedzīvotāju uzticēšanos Komisijai un mazina Eiropas ombuda un Eiropas Parlamenta spēju veikt pienācīgu un efektīvu Komisijas uzraudzību.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – (ES) Īpašie ziņojumi ir pēdējais Eiropas ombuda rīcībā esošais līdzeklis. Eiropas ombuda lēmumi nav juridiski saistoši, un tādējādi to pamatā ir pārliecināšana un viņa spēja pierādīt, izmantojot pamatotus argumentus, kā arī dažkārt publicitāte un sabiedrības viedokļa nozīmīgums. Nelielais īpašo ziņojumu skaits, ko Eiropas ombudam ir nācies iesniegt Parlamentam (17 kopš 1995. gada) ir pierādījums sadarbībai, kāda lielākajā daļā gadījumu pastāv starp ES iestādēm. Tomēr daļu šīs sadarbības veido pilnvaras iesniegt Parlamentam īpašu ziņojumu. Īpaši tad, kad tiek izstrādāts ieteikuma projekts, apziņa, ka nākamais solis varētu būt īpašais ziņojums, bieži vien pārliecina attiecīgo iestādi vai struktūru mainīt savu nostāju. Tādēļ īpašie ziņojumi būtu jāsniedz tikai par ļoti svarīgiem jautājumiem, kad Parlaments spēj pārliecināt attiecīgo iestādi vai struktūru mainīt savu nostāju. Kā politiskai struktūrai Parlamentam ir pilnvaras risināt jautājumus par Eiropas ombuda īpašajiem ziņojumiem gan procesuālā ziņā, gan uzmanības pievēršanas un rīcības ziņā.

Ziņojums: Eva Lichtenberger (A7-0291/2010)

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. – (LT) Balsoju par šo rezolūciju. Līgumā par Eiropas Savienību ir noteikti dalībvalstu pienākumi saistībā ar ES tiesību aktu piemērošanu, bet Komisijai kā Līgumu īstenošanas nodrošinātājai ir piešķirtas pilnvaras un pienākums nodrošināt, lai tiesību akti tiktu pareizi piemēroti. Ņemot vērā ES acquis darbības jomu un ES izmērus, tās pilsoņiem, pilsoniskās sabiedrības interešu grupām un uzņēmumiem rodas daudz jautājumu un šaubu. Lai izprastu un pareizi piemērotu tiesību aktus, 2008. gadā tika sākta EU Pilot programma. Saskaņā ar šo programmu komunikācijai starp Komisijas dienestiem un dalībvalstu iestādēm tika izveidota konfidenciāla tiešsaistes datubāze, lai uzraudzītu, kā tiek īstenoti ES tiesību akti, un sāktu tiesvedību. Piekrītu rezolūcijā paustajam viedoklim, ka šī iniciatīva ir atbilstoša reakcija uz nepieciešamību sadarboties starp visām Eiropas Savienības iestādēm, lai veidotu efektīvu un pilsoņu interesēs darbojošos sistēmu. Uzskatu, ka Eiropas Parlamentam kā ES pilsoņus pārstāvošai iestādei ir jāpiešķir piekļuve šai datubāzei, lai Parlaments varētu īstenot savas pilnvaras, uzraugot to, kā Komisija veic savu Līgumu īstenošanas nodrošinātājas uzdevumu.

  Vilija Blinkevičiūtė (S&D), rakstiski. – (LT) Balsoju par šo rezolūciju, jo savā pašreizējā formā Komisijas gada pārskati “par Eiropas Savienības tiesību aktu piemērošanas pārraudzību to pašreizējā formā nesniedz pilsoņiem vai citām iestādēm pienācīgu informāciju par ES tiesību aktu piemērošanas patieso stāvokli”. Komisijas kopsavilkumā par Kopienas tiesību aktu piemērošanas pārraudzību lielāka uzmanība ir pievērsta transponēšanai, nevis pašai tiesību aktu piemērošanai. Komisija aplūko tikai oficiālās procedūras, kas sāktas pret dalībvalstīm, kuras nav transponējušas ES tiesību aktus to valsts tiesību sistēmā. Tādēļ pilsoņi un Parlaments būtu ļoti ieinteresēti, lai tos informētu arī tad, ja Komisija sāk pārkāpumu procedūras par ES tiesību aktu nepareizu vai nepilnīgu transponēšanu, sniedzot arī sīku informāciju par šiem pārkāpumiem. Turklāt Lisabonas līgumā pilsoņiem ir paredzēta iespēja noteikt likumdošanas darba kārtību un palīdzēt nodrošināt Eiropas Savienības tiesību aktu pareizu piemērošanu un ievērošanu, kā arī attiecīgo procedūru pārredzamību un uzticamību.

  Carlos Coelho (PPE) , rakstiski. – (PT) Diemžēl vairākas dalībvalstis par zemu novērtē pareizas un laikus veiktas ES tiesību aktu īstenošanas nozīmi. To nepareiza un novēlota transponēšana, kā arī nepienācīga īstenošana un piemērošana rada juridisku neskaidrību un liedz pilsoņiem un uzņēmumiem izmantot iekšējā tirgus sniegtās priekšrocības. 2008. gadā 55 % no tiesību aktiem tika transponēti ar nokavēšanos — daudzos gadījumos par diviem vai vairāk gadiem. Lai gan fakti apliecina uzlabojumu par 15 % šajā gadā, jāņem vērā, ka to tiesību aktu skaits, kas bija jātransponē, arī samazinājās par 40 %.

Ir nepieņemami, ka 2009. gada maijā bija 22 direktīvas, kuru termiņi bija nokavēti par vairāk nekā diviem gadiem un kuru transponēšana vēl nav pabeigta no vienas līdz piecām dalībvalstīm. Ir būtiski svarīgi stiprināt sadarbību starp ES iestādēm un dalībvalstu iestādēm, kā arī starp dalībvalstu pārvaldēm, lai nodrošinātu labāku, efektīvāku un laikus veiktu ES tiesību aktu īstenošanu, vienlaikus pēc iespējas ātrāk atklājot visas ar īstenošanu saistītās problēmas.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Ņemot vērā to, ka Eiropas Savienība ir juridiska persona, kas savā darbībā pamatojas uz līgumiem un tiesību aktiem, ir būtiski svarīgi, lai tie tiktu pareizi īstenoti vienādā veidā visās 27 dalībvalstīs. Tomēr ir zināms, ka dalībvalstīm bieži neizdodas ātri īstenot vai transponēt standartus no ES tiesību aktiem vai arī tās tos īsteno vai transponē kļūdaini vai nepilnīgi. Kā uzsver Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteja “noteikumu nepareiza un nesavlaicīga transponēšana, kā arī nepienācīga piemērošana un izpilde izraisa juridisku neskaidrību un liedz pilsoņiem un uzņēmumiem pilnīgi izmantot iekšējā tirgus sniegtās priekšrocības”. Tādēļ ir būtiski svarīgi, lai dalībvalstis nenovērtētu par zemu ES tiesību aktu pareizu un tūlītēju īstenošanu un lai Komisija regulāri informētu Parlamentu par ES tiesību aktu īstenošanas stāvokli.

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) Noteikumu nepareiza un laikus neveikta transponēšana, kā arī nepienācīga piemērošana un izpilde izraisa juridisku neskaidrību un liedz pilsoņiem un uzņēmumiem pilnīgi izmantot iekšējā tirgus sniegtās priekšrocības. Tādēļ ir būtiski svarīgi izveidot ciešāku un pastāvīgu sadarbību starp ES iestādēm un dalībvalstu iestādēm, kā arī starp dalībvalstu pārvaldēm, lai nodrošinātu pareizu, efektīvu un laikus veiktu ES tiesību aktu īstenošanu. Tādēļ ir kritiski svarīgi, lai Parlaments un dalībvalstu parlamenti izmantotu Lisabonas līgumā paredzēto jauno sadarbības sistēmu un izstrādātu gada pārskatus par īstenošanas procesu atsevišķās vienotā tirgus jomās.

Vēlos uzsvērt to šā ziņojuma punktu, kurā Komisija tiek aicināta apkopot sīkus datus par visiem pārkāpumu veidiem un nodrošināt, ka visi šie dati tiek darīti pieejami Parlamentam, lai tas varētu īstenot savus uzraudzības pienākumus. Šādu datu apkopošanai un dalīšanai kategorijās vajadzētu atbilst iepriekšējo gadu pārskatiem, lai tādējādi Parlaments varētu pienācīgi novērtēt Komisijas panāktos rezultātus.

  David Martin (S&D), rakstiski. – Balsoju par šo ziņojumu. Ziņojumā ir novērtēts tas, kā Komisija 2008. gadā pārraudzīja Eiropas Savienības tiesību aktu piemērošanu. Tajā ietvertās analīzes galvenais objekts ir Komisijas EU Pilot projekta novērtējuma ziņojums, kurā Komisija iesaka novērtēt EU Pilot projektā sasniegtos rezultātus pēc 22 mēnešu darbības. Komiteja aplūko dažus galvenos jautājumus saistībā ar EU Pilot projekta darbību un pilsoņu nozīmi Savienības tiesību aktu ievērošanas nodrošināšanā uz vietas un lūdz Komisiju sniegt atbilstīgu informāciju, kas ļautu novērtēt pievienoto vērtību, ko EU Pilot piešķir jau pastāvošajai pārkāpumu procedūrai. Komiteja arī ierosina aicināt Komisiju ieteikt “procesuālu kodeksu” saistībā ar pārkāpumu procedūru, ievērojot LESD 298. panta jauno tiesisko pamatu, lai tādējādi stiprinātu pilsoņu tiesības un pārredzamību.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) Gada pārskati par Eiropas Savienības tiesību aktu piemērošanas pārraudzību ir būtiski svarīgi, novērtējot, kā dalībvalstīs tiek īstenoti ES tiesību akti. 2008. gadā 55 % no tiesību aktiem tika transponēti ar nokavēšanos — daudzos gadījumos par diviem vai vairāk gadiem. Lai gan fakti apliecina uzlabojumu par 15 % šajā gadā, jāņem vērā, ka to tiesību aktu skaits, kas bija jātransponē, arī samazinājās par 40 %. Tādējādi varam secināt, ka vēl ir tāls ceļš ejams, kamēr dalībvalstīs tiks īstenota pareiza un tūlītēja ES tiesību aktos noteikto standartu transponēšana. Tikai tad, kad šis mērķis būs sasniegts, pilsoņi un uzņēmumi varēs pilnīgi izmantot iekšējā tirgus sniegtās priekšrocības.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. – (DE) Novērtēšana ir līdzeklis, lai, ja nepieciešams, veiktu korekcijas. EU Pilot projekta novērtēšanas ziņojums radīja virkni jautājumu atbildīgajā komitejā, un tāpēc Eiropas Komisija tika aicināta nodrošināt atbilstīgu informāciju. Mums jāanalizē jautājums par to, kas ir noderīgāks konkrētajos gadījumos — EU Pilot projekts vai iepriekšējās līgumu pārkāpumu procedūras. Šajā saistībā nedrīkst arī ignorēt iespēju pārskatīt līgumu pārkāpumu procedūru. Svarīgi ir tas, lai neatkarīgi no tā, kāda forma, pārskatīšana vai to kombinācija tiek turpmāk izvēlēta, tā nedrīkst radīt lielāku birokrātiju, jo īpaši tai jāatbilst ES mērķim par lielākas pārredzamības sasniegšanu. Lai gan šajā ziņojumā ir ietverti daži labi priekšlikumi, tajā nav sasniegti norādītie mērķi. Šā iemesla dēļ atturējos šajā balsojumā.

  Georgios Papanikolaou (PPE), rakstiski. – (EL) Šodien balsoju par ziņojumu par Eiropas Savienības tiesību aktu piemērošanas pārraudzību. Galvenā uzmanība ziņojumā ir pievērsta EU Pilot projekta lietderībai, lai veicinātu sadarbību starp Komisiju un dalībvalstīm un nodrošinātu līgumu pareizu piemērošanu.

Ziņojumā ir uzsvērta nepieciešamība pieņemt procesuālu kodeksu regulas formā, kura tiktu izstrādāta pārredzamības uzlabošanai un pilsoņu tiesību aizsardzībai un kurā tiktu noteikti pārkāpumu procedūras dažādie aspekti, tostarp tie, kas saistīti ar paziņošanu, termiņiem, tiesībām tikt uzklausītam un pienākumu paziņot iemeslus. Kā līgumu piemērošanas uzraudzītājai Komisijai turpmāk tiks prasīts sniegt visu informāciju, kas apliecina jebkādu pievienoto vērtību, kuru dod EU Pilot projekts pārkāpumu izskatīšanas procedūru īstenošanā.

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. – (PT) 26. gada pārskats par Eiropas Savienības tiesību aktu piemērošanas pārraudzību (2008. gads) atklāj problēmas ES tiesību aktu piemērošanā un transponēšanā. Šis ir dokuments, kurš, ja tiek pareizi sagatavots, pamatojoties uz visaptverošu, sistemātisku pieeju, var darboties kā mehānisms ES tiesību aktu pārraudzībai un vienkāršošanai.

Jaunu metožu trūkums gada pārskatā un nepilnīgā informācija ir izraisījusi Parlamenta kritiku, ko atbalstu, balsojot par Lichtenberger kundzes ziņojumu.

Tomēr jāuzsver, ka, izņemot uzticības trūkuma radīšanu Eiropas iestādēm, ES tiesību aktu pareizas piemērošanas un transponēšanas kavēšana skar visus mūs Eiropā un rada ķēdes reakciju, neļaujot mums izmantot tiesību aktos paredzētās tiesības, radot juridisku neskaidrību un liedzot sabiedrībai pilnīgi izmantot iekšējā tirgus sniegtās priekšrocības. Tādēļ atbalstu vēlmi nodrošināt to, lai Komisija turpinātu apkopot sīkus datus par visiem pārkāpumu veidiem un lai šie dati būtu brīvi pieejami Parlamentam, kas ļautu tam īstenot savas pilnvaras, uzraugot to, kā Komisija veic līgumu īstenošanas nodrošinātājas uzdevumu.

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. – (PT) Manuprāt, jāveic tās pievienotās vērtības novērtēšana, ko EU Pilot projekts piešķir jau pastāvošajai pārkāpumu procedūrai. No tā, protams, ir atkarīga prasība par atbilstīgo datu apkopošanu. Vēlos arī uzsvērt, kā norādīts pārskatā, dalībvalstu tiesu iestādēm ir būtiski svarīga nozīme Eiropas tiesību aktu piemērošanā. Tādēļ ir jāatbalsta ES centieni uzlabot un koordinēt juridiskās mācības dalībvalstu tiesnešiem un arī plašākam jurisprudences profesionāļu lokam.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – (ES) Ziņojumā ir novērtēts tas, kā Komisija 2008. gadā pārraudzīja Eiropas Savienības tiesību aktu piemērošanu. Tajā ietvertās analīzes galvenais objekts ir Komisijas EU Pilot projekta novērtējuma ziņojums, kurā Komisija iesaka novērtēt EU Pilot projektā sasniegtos rezultātus pēc 22 mēnešu darbības. Komiteja uzdod virkni svarīgu jautājumu par EU Pilot projekta darbību un pilsoņu nozīmi ES tiesību aktu ievērošanas garantēšanā uz vietas un lūdz Komisiju sniegt atbilstīgu informāciju, kas ļautu novērtēt pievienoto vērtību, kuru EU Pilot projekts piešķir jau pastāvošajai pārkāpumu procedūrai. Komiteja arī ierosina aicināt Komisiju piedāvāt “procesuālu kodeksu” pārkāpumu procedūrai, pamatojoties uz jauno tiesisko pamatu, kas nodrošināts ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 298. pantu, uzlabot pilsoņu tiesību ievērošanu un pārredzamību.

Ziņojums: Ivo Belet (A7-0286/2010)

  Sophie Auconie (PPE), rakstiski. – (FR) Eiropā īstenotās audiovizuālās prakses rezultātā ir izveidojies plurālistisks plašsaziņas līdzekļu modelis, kas veidots, pamatojoties uz duālo sistēmu. Šī unikālā sistēma ļauj sabiedriskajām raidorganizācijām un komerciālajiem operatoriem darboties līdzsvarotā vidē un savstarpēji vienam otru papildināt. Digitālā revolūcija ir radījusi jaunus izaicinājumus šīs duālās sistēmas iekšienē. Jaunu komunikācijas kanālu un alternatīvu tīklu rašanās apdraud vecās kārtības pastāvēšanu. Lai saglabātu vecās sistēmas savstarpēji papildinošo raksturu un pavērtu ceļu jauniem komunikāciju veidiem, mums jāreformē Eiropas apraides sistēma. Tās rezolūcijas mērķis, par kuru šodien balsoju, ir censties risināt trīspusējo izaicinājumu, kas ir saistīts ar modernizāciju, konverģenci un plurālisma respektēšanu.

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. – (LT) ES dalībvalstu pilsoņiem raidorganizācijas ir viens no būtiskākajiem informācijas avotiem un tādējādi ir svarīgs faktors cilvēku vērtību un viedokļu veidošanā. ES audiovizuālā vide ir unikāla. Tā kā tās pamatā ir patiess līdzsvars starp sabiedriskajām un komerciālajām raidorganizācijām, tā nodrošina brīvi pieejamu plašu programmu klāstu, kas sniedz priekšrocības visiem ES pilsoņiem un sekmē viedokļu dažādību plašsaziņas līdzekļos, kultūru un valodu daudzveidību, redakcionālu konkurenci un vārda brīvību. Balsoju par šo rezolūciju, jo Eiropas Parlaments atbalsta mērķi saglabāt neatkarīgu, spēcīgu un dzīvotspējīgu sabiedrisko apraidi, pielāgojoties digitālā laikmeta prasībām un atvieglojot patērētājiem pāreju no analogās uz digitālo televīziju. Uzskatu, ka dalībvalstīm ir labāk jācīnās pret digitalizācijas atšķirībām, piemēram, starp pilsētām un lauku apgabaliem, un jānodrošina, lai digitalizācija visiem cilvēkiem visos reģionos sniegtu vienlīdzīgas iespējas piekļūt sabiedriskajai apraidei.

  Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. – (PT) ES dalībvalstu pilsoņiem raidorganizācijas ir viens no būtiskākajiem informācijas avotiem. Tādējādi tās ir svarīgs faktors cilvēku vērtību un viedokļu veidošanā. Patiesi līdzsvarotai Eiropas sistēmai ir būtiska nozīme demokrātijas, sociālās kohēzijas, integrācijas un vārda brīvības veicināšanā, pievēršot uzmanību plašsaziņas līdzekļos vērojamās viedokļu dažādības saglabāšanai un sekmēšanai, plašsaziņas līdzekļu lietošanas prasmei, kultūras un valodu daudzveidībai un ar preses brīvību saistītu Eiropas standartu ievērošanai.

Komisijai jāpielāgo autortiesības jaunajam digitālajam laikmetam, ļaujot raidorganizācijām turpināt piedāvāt plašu, kvalitatīvu, Eiropai veltītu saturu un īpaši apsvērt konkrētas iespējas, kā vienkāršot arhīva materiālu atkārtotu izmantošanu un ieviest paplašinātas kolektīvo licenču sistēmas un viegli pieejamas vienotā centra sistēmas tiesību piešķiršanai.

  Carlos Coelho (PPE) , rakstiski. – (PT) Demokrātiskā Eiropas sabiedrībā ir būtiski svarīgi, lai pilsoņiem tiktu nodrošināta pieeja informācijai un lai tie varētu piedalīties publiskajās diskusijās. Būtiska nozīme ir neatkarīgai un konkurētspējīgai audiovizuālajai un preses nozarei. Pašreizējā situācijā, ar kādu sastopas ES audiovizuālā nozare, sabiedrības interesēs ir aizsargāt tā saukto “duālo sistēmu” un nodrošināt, ka pastāv patiess līdzsvars starp sabiedriskā un privātā sektora raidorganizācijām. Tas ir vienīgais veids, kā varam nodrošināt pietiekami plašu programmu veidošanas spektru un tādējādi sekmēt viedokļu dažādību plašsaziņas līdzekļos, kultūru un valodu daudzveidību, redakcionālu konkurenci un vārda brīvību.

Būtiski svarīga ir tādas spēcīgas, dzīvotspējīgas sabiedriskās apraides sistēmas veidošana, kas ir brīva no politiskā spiediena un arī nezaudē savu redakcionālo neatkarību un kas ir pietiekami labi finansēta. Tomēr jebkurā gadījumā ir jāuzmanās, lai netiktu apdraudēta godīga konkurence ar citiem komerciāliem tirgus dalībniekiem. ES pienākums ir censties apvienot dažādas plašsaziņas līdzekļu nozarē iesaistītās puses, lai saglabātu veselīgu, dzīvotspējīgu nozari. Manuprāt, būtiski svarīga šajā ziņā ir plašsaziņas līdzekļu plurālisma uzraudzības mehānisma ieviešana.

  Lara Comi (PPE), rakstiski. – (IT) Man nav tik daudz gadu, lai atcerētos to laiku, kad apraide bija valsts monopols, un, atklāti runājot, nemaz to nenožēloju.

Lai gan milzīgie šķēršļi, kādi pastāv iekļūšanai šajā nozarē, rezultātā liedz piekļuvi tirgum jaunajiem tā dalībniekiem un lai gan tādēļ konkurence šajā nozarē strukturālu iemeslu dēļ vienmēr ir ierobežota, es personīgi esmu pieredzējusi būtiskas pārmaiņas televīzijas apraides konkurētspējā.

Tādēļ neuzskatu, ka pilnīgi sabiedriska apraides sistēma vispār ir iespējama, jo tā rezultātā vēl vairāk iznīcinātu centienus kļūt efektīvākiem, ko rada konkurentu esamība, un tas būtu neizdevīgi patērētājiem. No otras puses, tikai un vienīgi komerciāla televīzijas sistēma varētu nebūt ieinteresēta tādu mērķu sasniegšanā, kas ir vispārējās sabiedrības interesēs, vai izglītojošo programmu pārraidīšanā, kas ne vienmēr ir rentabli auditorijas lieluma ziņā, bet kas būtībā ir nepieciešami. Tādēļ ir jāsaglabā duālā sistēma ar noteikumu, ka tiek ieviesti noteikumi brīvas, veselīgas konkurences iespēju nodrošināšanai, un ar noteikumu, ka tiek veikta kontrole, lai novēstu iespēju panākt slepenu vienošanos starp sabiedriskajām un privātajām raidorganizācijām, vienlaikus respektējot redakcionālos lēmumus, tomēr ņemot vērā sociālo funkciju, kāda ir jāveic raidorganizācijām.

  Vasilica Viorica Dăncilă (S&D), rakstiski. – (RO) Sabiedriskajā apraidē jāsaglabā tās neatkarība no politiķiem un jāpiešķir pietiekams finansējums, lai nodrošinātu labas kvalitātes informatīvo programmu veidošanu, piedāvājot lielāku to pieejamību visiem pilsoņiem jebkurā attiecīgās valsts reģionā. Manuprāt, vienlaikus ieviešot jaunās tehnoloģijas, tiks veicināta labas kvalitātes programmu veidošana ikvienai auditorijas grupai. Lielāka uzmanība jāpievērš jauniešiem, kuri vienmēr ir jauno tehnoloģiju avangardā, un tādēļ ir jāveido tādas programmas, kas ir paredzētas tieši viņiem, tostarp ar interneta starpniecību.

  Marielle De Sarnez (ALDE), rakstiski. – (FR) Eiropas Savienība regulāri aicina respektēt vārda brīvību dažādās trešās valstīs, bet tai arī pašai jāizpilda tas, ko tā sludina. 25. novembrī ar lielu balsu vairākumu pieņemtā rezolūcija aicina dalībvalstis izbeigt politisko iejaukšanos sabiedriskās apraides saturā un atgādina, ka Eiropas standartu ievērošanai saistībā ar vārda brīvību, plurālismu plašsaziņas līdzekļos un to neatkarību, kā arī par sabiedrisko plašsaziņas līdzekļu finansēšanu ir jākļūst par prioritāti visās dalībvalstīs. Parlaments ierosina, ka Eiropas Audiovizuālajai observatorijai ir jānovērtē, kā dalībvalstis ir piemērojušas šos standartus un prasības, lai dalībvalstis varētu saukt pie atbildības, ja tās nespēj izpildīt savas saistības. Parlaments šo balsojumu arī uzskata par izdevību, lai uzsvērtu pietiekama un stabila finansējuma nepieciešamību, lai sabiedriskie plašsaziņas līdzekļi varētu saglabāt neatkarību, kā arī lai nodrošinātu privāto raidorganizāciju īpašumtiesību pārredzamību. Visbeidzot dalībvalstis tiek aicinātas pieņemt tiesību aktus par tiešsaistes sabiedriskām raidorganizācijām, grozot autortiesību likumu, lai atspoguļotu jaunajā digitalizācijas laikmetā pastāvošo realitāti.

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. – (PT) Balsoju par šo ziņojumu, jo tajā tiek aizstāvēta nepieciešamība sabiedriskā un privātā sektora plašsaziņas līdzekļiem īstenot savu darbību neatkarīgi no politiskā un ekonomiskā spiediena. Eiropas duālajai sistēmai var būt noteicoša nozīme demokrātijas un vārda brīvības veicināšanā un plurālisma, kā arī kultūras un valodu dažādības saglabāšanā un sekmēšanā.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Plurālisma nodrošināšana raidorganizāciju darbā ir svarīga, jo šīm raidorganizācijām ir centrālā nozīme mūsu sabiedrībā informācijas un plurālisma, kā arī tiesību, brīvību un garantiju sekmēšanai, kas nepārprotami veicina labāk informētas un līdzdarbojošas sabiedrības veidošanu. Tādēļ ir ārkārtīgi svarīgi nodrošināt, lai šiem pakalpojumiem tiktu nodrošināta finansiāla un redakcionāla neatkarība un lai tie netiktu politizēti vai nepieļautu piekāpšanos ekonomisko interešu vārdā. Portugālē nesen tika ziņots par valdības iespējamu iejaukšanos ziņu veidošanas jomā, tostarp par dienas laikraksta redaktora un radio stacijas ziņu nodaļas vadītāja nomaiņu vienlaikus ar negaidītu kāda komerckanāla ziņu programmas atcelšanu un tā ģenerāldirektora nomaiņu. Ir arī bijuši vairāki gadījumi, kad ir atlaisti laikrakstu sleju autori, kas pauduši kritisku attieksmi, un iespējamie kāda uzņēmuma, kurā valdībai ir “zelta akcija”, plāni iegādāties kapitāla daļu mediju uzņēmumā, kurš ir kāda privāta kanāla īpašnieks. Ņemot to vērā, ir būtiski svarīgi piešķirt priekšroku duālai ES sistēmai, kas nodrošina neatkarību visos līmeņos un kas aizsargā vārda brīvību apraidē gan sabiedriskajā, gan privātajā sektorā, ņemot vērā, ka pēdējais nav pasargāts no politiskās iejaukšanās.

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) ES audiovizuālo vidi raksturo sistēma, kas tiek saukta par “duālo sistēmu”. Sabiedrisko un komerciālo raidorganizāciju līdzāspastāvēšana ir nodrošinājusi ārkārtīgi plašu programmu veidošanas spektru. Tas ir veicinājis plurālismu, kultūras un valodu daudzveidību, redakcionālo konkurenci (satura kvalitātes un dažādības ziņā) plašsaziņas līdzekļu starpā un vārda brīvību. Vēlos uzsvērt, ka dalībvalstīm ir labāk jācīnās pret digitalizācijas atšķirībām pilsētu un lauku teritorijās un jānodrošina, lai digitalizācijas rezultātā visi iedzīvotāji neatkarīgi no reģiona iegūtu vienādu piekļuvi sabiedriskajai apraidei, vienlaikus piedāvājot pievilcīgu, labas kvalitātes saturu, lai ieinteresētu tos jauniešus, kuri izmanto plašsaziņas līdzekļus.

  Cătălin Sorin Ivan (S&D), rakstiski. – (RO) Galvenais vēstījums, ko vēlamies paust šajā ziņojumā ir šāds: mums ir jāsaglabā sabiedriskās apraides neatkarība. Ziņojuma projektam pievienotajā papildinājumā pieprasījām iekļaut, ka sabiedrisko raidorganizāciju valdes locekļi ir jāieceļ, pamatojoties tikai uz viņu kompetenci, nevis uz politiskajām interesēm.

Turklāt esam centušies pēc iespējas skaidrāk paust savu vēlmi atbalstīt ne tikai sabiedriskās raidstacijas ar augstas kvalitātes, pievilcīgu saturu, bet arī integrēt jaunas platformas, ņemot vērā jaunākās tehnoloģijas. Viena no mūsu prasībām bija saistīta ar investīcijām sabiedriskajā apraidē, bez kurām nav iespējama augsta līmeņa darbība.

  Timothy Kirkhope (ECR), Britu Konservatīvo delegācijas vārdā, rakstiski. – Britu Konservatīvo delegācija atbalstīja šo ziņojumu, jo tajā tiek atzīts, ka saskaņā ar Amsterdamas līguma protokolu tikai un vienīgi dalībvalstu kompetencē ir noteikt sabiedriskās apraides pilnvaras un nodrošināt finansējumu sabiedriskajām raidorganizācijām. AK tas ir svarīgi tādēļ, ka BBC tiek finansēts saskaņā ar unikālu metodi, un mēs atzinīgi novērtējam šo apliecinājumu, ka Eiropas Parlaments necentīsies iejaukties AK izmantotajās BBC finansēšanas metodēs.

Ziņojumā bija ietverti divi jautājumi, ko AK delegācija nevar tajā atbalstīt, — aicinājums meklētājprogrammām un interneta pakalpojumu sniedzējiem nodrošināt naudas līdzekļus satura radīšanai internetā un aicinājums Eiropas Audiovizuālajai observatorijai apkopot datus par dalībvalstu sabiedriskajām raidorganizācijām. Tādēļ AK delegācija pieprasīja atsevišķu balsojumu par šiem punktiem un balsoja pret tiem. Tomēr kopumā ziņojums liecina par līdzsvarotu pieeju šai tēmai, un tādēļ Britu Konservatīvo delegācija atbalstīja šo ziņojumu.

  David Martin (S&D), rakstiski. – Atzinīgi novērtēju šo rezolūciju, kurā tiek atkārtoti apliecināta Parlamenta uzticība duālajai apraides sistēmai, kurā privātajām un sabiedriskajām raidorganizācijām katrai ir savi atbilstoši uzdevumi neatkarīgi no politiskā un ekonomiskā spiediena, un tiek aicināts nodrošināt piekļuvi augstākā līmeņa apraidei neatkarīgi no patērētāju un lietotāju maksātspējas.

  Jean-Luc Mélenchon (GUE/NGL), rakstiski. – (FR) Šajā plenārsēžu zālē diezgan reti var vērot sabiedrisko pakalpojumu aizstāvību. Lai gan rezervēti izturos pret ideju, ka duālā sistēma noteikti veicina plurālismu plašsaziņas līdzekļos, un lai gan, manuprāt, ir neiespējami nošķirt privātos plašsaziņas līdzekļus un finansiālos apsvērumus, vēlos uzslavēt ziņojumu, kurā tiek aizstāvēta sabiedriskās apraides saglabāšana. Neatkarīgā sabiedrība spēj kontrolēt tikai sabiedrisko apraidi un nodrošināt ikvienam piekļuvi plurālistiskai augstas kvalitātes informācijai, ko nevar teikt par pašreizējo situāciju Francijā vai vairākās valstīs, kurās valda oligarhi.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) Ikviens no mums zināmā mērā ir novērojis politisku iejaukšanos sabiedriskā un privātā sektora raidorganizāciju pakalpojumu sniegšanā visā ES. Vēl nesen Portugālē bija vairākas interesantas situācijas, kad tika apturēta ziņu programmu darbība un bez jebkāda ticama iemesla tika nomainīti ziņu redaktori un televīzijas raidkanālu direktori, radot aizdomas, ka tas notiek pēc politiska pasūtījuma.

Lai gan ir jāapzinās, ka sabiedriskā apraide ir daudz lielākā mērā pakļauta šādam spiedienam, arī privātais sektors nav no tā pasargāts, jo tā ieņēmumi bieži vien ir atkarīgi no reklāmas laukuma un laika pārdošanas sabiedriskajam sektoram. Sabiedrībai ir tiesības uz tādu sabiedriskā vai privātā sektora apraidi, kas ir neatkarīga un ievēro objektīvu pieeju jebkuram saturam. Ņemot to vērā, esmu pārliecināts, ka Eiropas duālajai sistēmai būs noteicoša nozīme demokrātijas un vārda brīvības veicināšanā un plurālisma, kā arī kultūras un valodu dažādības saglabāšanā un sekmēšanā.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. – (DE) Informācija ir zelta vērta. Lai sniegtu iedzīvotājiem objektīvu informāciju un izpildītu sabiedrības izglītošanas uzdevumu, televīzijas un plašsaziņas līdzekļu jomā darbojas sabiedriskās raidorganizācijas. Par augstas kvalitātes programmu pārraidīšanu šīm raidorganizācijām ir tiesības saņemt finansējumu no maksas par apraidi. Apraide ir galvenais pilsoņiem pieejamās informācijas avots. Dažas sabiedriskās raidorganizācijas ir diezgan veiksmīgi mainījušas savas programmas privāto raidorganizāciju radītās konkurences rezultātā. Vislabākais piemērs tam ir Britu raidorganizācija BBC. Citas raidorganizācijas, piemēram, Austrijas ORF, ne tikai cieš zaudējumus skatītāju skaita samazināšanās rezultātā, bet partiju politiskās ietekmes dēļ tās arī līdz galam nespēj izpildīt prasību būt taisnīgām un objektīvām. Turklāt privātās raidorganizācijas ir sākušas debates par to, vai maksa par apraidi faktiski vispār ir likumīga, jo arī sabiedriskās raidorganizācijas gūst peļņu no ienākumiem par reklāmu. Tā kā sistēmas struktūra un regulējuma noteikumi katrā dalībvalstī ir atšķirīgi, lēmumu par tās vienādošanu ES līmenī pieņemt nav iespējams. Tādēļ balsojumā atturējos.

  Justas Vincas Paleckis (S&D), rakstiski. – (LT) Brīvi un neatkarīgi plašsaziņas līdzekļi ir viens no galvenajiem demokrātijas stūrakmeņiem. Balsoju par šo ziņojumu, jo piekrītu viedoklim, ka tādas sabiedriskās raidorganizācijas, kuru darbību neiegrožo politiskais spiediens un komerciālas intereses, ir īpaši svarīga šīs sistēmas daļa. Tomēr pašreizējās tendences nav iepriecinošas. Dažās valstīs sabiedriskās raidorganizācijas sastopas ar pieaugošu politisko spiedienu un raidorganizāciju finansēšana kļūst atkarīga no tās politiskās partijas labās gribas, kas ir pie varas. Citur savukārt pieaug uzņēmējdarbības struktūru ietekme uz raidorganizācijām. Piekrītu viedoklim, ka kultūra un plašsaziņas līdzekļi vienmēr ietilps dalībvalstu kompetencē. Tomēr uzskatu, ka arī ES iestādēm var būt būtiska nozīme. Tās var palīdzēt apmaiņā ar paraugprakses piemēriem un dažos gadījumos arī publiskot un nosodīt nelikumīgu rīcību. Ekonomikas krīzes laikā sabiedriskajām raidorganizācijām ir labāk jāizmanto iespēja saņemt aizdevumus ar atvieglotiem nosacījumiem no Eiropas Investīciju bankas, ar kuru palīdzību tās varētu modernizēt savu infrastruktūru un palielināt sabiedrisko raidorganizāciju līmeni, palīdzot tām pielāgoties 21. gadsimta izaicinājumiem.

  Alfredo Pallone (PPE), rakstiski. – (IT) Balsoju par Belet kunga ziņojumu par sabiedrisko apraidi. Eiropa pašlaik ir nonākusi digitalizācijas laikmetā, un iestādēm ir jāgarantē duālās sistēmas līdzsvars, kas ir izveidojies starp privātā sektora un sabiedriskā sektora raidorganizācijām. Visas sistēmas pamatā ir jābūt klausītāju skaitam tām radio un televīzijas raidorganizācijām, kas kopumā spēj ietekmēt sabiedrisko domu. Būtiski svarīgi ir pielāgot ES finansējumu dalībvalstu sabiedrisko raidorganizāciju sistēmai, jo tās ir tieši saistītas ar demokrātiskajām, sociālajām un kultūras vajadzību saglabāt plurālismu plašsaziņas līdzekļos un nodrošināt daudzveidīgu informāciju un vārda brīvību. Tā kā šī tēma ietilpst atsevišķo dalībvalstu atbildīgo iestāžu kompetencē, ES cer, ka sabiedriskajām raidorganizācijām tiks piešķirti lielāki stimuli, lai atjaunotu apraidi, kas daudzās valstīs cieš no politikas un informācijas kontroles sloga, un lai novērstu nesamērīgo privātā sektora konkurenci, kas dažos gadījumos ir negodīga.

  Georgios Papanikolaou (PPE), rakstiski. – (EL) Plurālismu plašsaziņas līdzekļos ir iespējams aizsargāt, tikai nodrošinot, ka privātie un sabiedriskie mediji var pastāvēt līdzās, neradot šķēršļus un nediskriminējot viens otru. Tomēr lai šo mērķi sasniegtu, jāizpilda divi priekšnosacījumi. Pirmkārt, mums jānodrošina tas, lai gan sabiedriskie, gan privātie plašsaziņas līdzekļi atbilstu digitalizācijas laikmeta prasībām, modernizējot savus pakalpojumus, nepalielinot — tas ir svarīgi — izmaksas patērētājiem, un otrkārt, lai jaunajā digitālajā laikmetā tiktu aizsargāta dzīvotspējīga vide radio un televīzijas līdzāspastāvēšanai ar citiem informācijas avotiem, piemēram, žurnāliem un laikrakstiem, jo īpaši pašlaik, kad prese visā Eiropā piedzīvo pilnīgu ekonomisko lejupslīdi. Citiem vārdiem sakot, dalībvalstīm ir nepieciešams atbilstošs finansējums un valsts plānošana.

ES var un tai ir jāparāda, ka tā atbalsta šos parametrus gan ar finansējuma palīdzību, piemēram, no Investīciju fonda plašsaziņas līdzekļu digitalizācijai, gan koordinējot radio un televīzijas digitalizācijas paraugprakses apmaiņu starp dalībvalstīm. Manuprāt, konkrēti šajā ziņojumā šie aspekti ir pietiekami uzsvērti, un tādēļ balsoju par to.

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. – (PT) Balsoju par rezolūciju par sabiedrisko apraidi digitalizācijas laikmetā — duālās sistēmas nākotni —, jo uzskatu, ka, nosakot sabiedriskās televīzijas nozīmi multivides sabiedrībā, ir jāņem vērā plašsaziņas līdzekļu koncentrētība un plurālisms Eiropas Savienībā, plašsaziņas līdzekļu zināšanas digitalizētajā pasaulē, plašsaziņas līdzekļu piedāvātā satura daudzveidība un sabiedriskās apraides neatkarības garantēšana informācijas sabiedrībā.

Faktiski duālā apraides sistēma, kurā privātajiem un sabiedriskajiem plašsaziņas līdzekļiem ir savi attiecīgie uzdevumi neatkarīgi no politiskā un ekonomiskā spiediena, ir būtiski svarīga piekļuves nodrošināšanai augstākā līmeņa apraidei un pašas demokrātijas veicināšanai. Gan sabiedriskajai, gan privātajai apraidei ir izšķiroša nozīme Eiropas audiovizuālo darbu radīšanā, kultūras daudzveidības un identitātes veidošanā, informācijas sniegšanā, plurālismā, sociālajā kohēzijā, pamatbrīvību ievērošanas veicināšanā un demokrātijas funkcionēšanā.

Atbalstu sniegtos ieteikumus, jo īpaši uzsverot iniciatīvu par paraugprakses apmaiņu starp dalībvalstīm un valsts plašsaziņas līdzekļu regulatoru lielāku sadarbību Eiropas Regulatīvo iestāžu platformā (EPRA).

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. – (PT) Manuprāt, ES ir būtiski svarīgi apvienot dažādos plašsaziņas līdzekļu jomas dalībniekus un ieinteresētās personas, cenšoties radīt veselīgu un dzīvotspējīgu nozari. Straujo pārmaiņu rezultātā plašsaziņas līdzekļu jomā, jo īpaši digitālo plašsaziņas līdzekļu vidē, būs jāatrod jauni risinājumi, un nenovēršami tiks radīta definīcija terminam “jaunu plašsaziņas līdzekļu ekoloģija”.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – (ES) Apraide ir īpaša nozare. Tā ietekmē sabiedrības vērtības un viedokļus un joprojām ir galvenais informācijas avots lielākajai daļai ES pilsoņu. Tādēļ tai ir īpaša nozīme pamatvērtību un demokrātijas, tostarp sociālās kohēzijas, aizsargāšanā un veicināšanā. Kā norādīts Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvā, ES audiovizuālajai videi ir raksturīga tā sauktā “duālā sistēma”. Sabiedriskās un komerciālā apraides līdzāspastāvēšana ir nodrošinājusi ārkārtīgi plašu programmu veidošanas spektru. Tā arī veicina plurālismu, kultūras un valodu daudzveidību, redakcionālo konkurenci (satura kvalitātes un dažādības ziņā) un vārda brīvību plašsaziņas līdzekļos. Tas ir daļēji panākts, pateicoties stabilai, dzīvotspējīgai sabiedriskajai apraidei ar pietiekamu finansējumu. Duālā sistēmā, kas teicami darbojas, sabiedriskās raidorganizācijas spēj paaugstināt līmeni šajā tirgū.

  Marie-Thérèse Sanchez-Schmid (PPE), rakstiski. – (FR) Apraide pašlaik atrodas tehnoloģiskā apvērsuma procesā — plašsaziņas līdzekļu satura digitalizācija un tā pieejamība, pateicoties internetam, ir radījusi revolūciju apraides vidē. Divdesmitā gadsimta septiņdesmitajos gados komerciālie un privātie uzņēmumi cīnījās par savas frekvences iegūšanu apraidē ar valstu monopoliem. Pašlaik lielais skaits piekļuves iespēju plašsaziņas līdzekļu saturam, kas ir pieejamas patērētājiem, nozīmē, ka mums jānosaka nepieciešamais līdzsvars starp sabiedriskajām un privātajām raidorganizācijām. Kas šajā ziņojumā tiek aizstāvēts? Īpaša uzmanība jāvelta sabiedriskajai apraidei, ņemot vērā plašsaziņas līdzekļu īpašumtiesību koncentrētību un komerciālo konkurenci, ja bez politiskas iejaukšanās tajā ir jāveicina sabiedriskās vides saglabāšana, kas nodrošina augstas kvalitātes programmas un objektīvu informāciju. Mēs aicinām dalībvalstis nodrošināt pietiekamus resursus sabiedriskās apraides digitalizācijai un, kas vissvarīgākais, cīnīties pret bīstamajām digitalizācijas atšķirībām.

Neatkarīgi no tā, vai tas dzīvo laukos vai pilsētā un vai tas ir nabadzīgs vai turīgs, katram ir jābūt vienādai un augstas kvalitātes piekļuvei sabiedriskajai apraidei. Visbeidzot ieņēmumu nevienlīdzības ziņā starp tādiem gigantiem kā “Google” un tajā reģistrētajām vietnēm, mums ir jādomā par to, kā meklētājprogrammas var sniegt lielāku ieguldījumu satura radīšanas finansēšanā.

Rezolūcijas priekšlikums (B7-0624/2010)

  Sophie Auconie (PPE), rakstiski. – (FR) Apvienoto Nāciju Organizācijas Rezolūcija Nr. 1325 par sievietēm, mieru un drošību nav pirmā rezolūcija, ko Padome savulaik pieņēma šajā jomā. Tomēr tā ir jāuzskata par novatorisku soli integrētas pieejas dzimumu līdztiesībai ieviešanā, jo pašlaik sievietes tiek iesaistītas arī drošības un miera uzturēšanas operācijās. Lai atzīmētu šā teksta pieņemšanas desmito gadadienu, kas sakrīt ar Starptautisko dienu vardarbības pret sievietēm izskaušanai, mani kolēģi deputāti un es esam centušies paust Eiropas Parlamenta apņemšanos veicināt šajā rezolūcijā izvirzīto mērķu izpildi, galvenokārt ar Eiropas Savienības īstenoto pasākumu palīdzību. Izmantojot ES kopējo drošības un aizsardzības politiku, jauno Eiropas Ārējās darbības dienestu un sadarbībā ar citām starptautiskām stratēģiskām sadarbības iestādēm, vēlamies uzlabot sieviešu stāvokli nopietnu konfliktu skartajos reģionos.

  Vilija Blinkevičiūtė (S&D), rakstiski. – (LT) Balsoju par šo rezolūciju, jo, iesaistot sievietes miera uzturēšanas misijās un bruņoto konfliktu laikā, ir jāpievērš liela uzmanība sieviešu drošībai. Vēlos uzsvērt, ka pašlaik ir jāveic ES cilvēktiesību politikas pārskatīšana saistībā ar visaptverošas valsts stratēģijas izstrādi cilvēktiesību jomā un ar ES pamatnostādņu novērtējumu attiecībā uz vardarbību pret sievietēm un meitenēm, un to ES pamatnostādņu novērtējumu, kas saistītas ar bērniem un bruņoto konfliktu, kā arī ar jebkādas diskriminācijas apkarošanu pret tiem. Jānorāda, ka izvarošana un seksuāla verdzība, ja tā tiek praktizēta plašā mērogā un sistemātiski, ir atzīta Ženēvas Konvencijā par noziegumu pret cilvēci un kara noziegumu.

Turklāt izvarošana tagad ir atzīta par genocīda nozieguma daļu, kad tā pastrādāta, lai pilnīgi vai daļēji iznīcināt konkrētu cilvēku grupu. Tādēļ ES ir jāveic konkrēti pasākumi, lai izbeigtu to noziedznieku nesodāmību, kuri vainojami seksuālas vardarbības noziegumos pret sievietēm un bērniem. Turklāt ir jāizstrādā rīcības kodekss ES personālam, kas strādā militārās un civilās misijās, nosakot seksuālu ekspluatāciju par neattaisnojamu un noziedzīgu uzvedību.

  Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. – (PT) Sievietes, miers un drošība ir jomas, kurām jāvelta vislielākā uzmanība. ANO Drošības padomes Rezolūcijas Nr. 1325 desmitā gadadiena ir iespēja panākt progresu šajās jomās, tāpat kā visas pašlaik notiekošās ES politikas jomu pārskatīšanas procedūras, jo īpaši cilvēktiesību un vardarbības pret sievietēm apkarošanas, bērnu izmantošanas bruņotos konfliktos un jebkādas diskriminācijas apkarošanas politikas jomā. Turklāt vēl viens aspekts, ko šajā ziņojumā vērtēju kā būtisku, ir fakts, ka tajā tiek aicināts atbalstīt sieviešu piedalīšanos samierināšanas procesos, miera veidošanā un konfliktu novēršanā, un tas ir vēl viens iemesls, kādēļ balsoju par šo ziņojumu.

  David Casa (PPE), rakstiski. – Attieksme pret sievietēm un bērniem un viņu drošība bruņota konflikta rajonos visā ES teritorijā rada arvien lielākas bažas. Ir būtiski svarīgi, lai tiktu darīts viss iespējamais, lai mazinātu šāda stāvokļa radītās negatīvās sekas attiecīgajos reģionos. Tieši tādēļ esmu izlēmis atbalstīt šo rezolūcijas priekšlikumu.

  Nikolaos Chountis (GUE/NGL), rakstiski. – (EL) Balsoju pret kopīgās rezolūcijas priekšlikumu par desmito gadadienu ANO Drošības padomes Rezolūcijai Nr. 1325 par sievietēm, mieru un drošību, jo tajā ir pausts izkropļots uzskats par dzimumu vienlīdzību. Manuprāt, vienlīdzība netiek panākta, iesaistot sievietes militārās organizācijās vai starptautiskajos policijas spēkos. Tāpat arī sieviešu drošība ANO Rezolūcijas Nr. 1325 izpratnē ir aizsargāta ar pastāvīgām darbavietām, kas paredzētas, lai novērstu konfliktus, izmantojot civilizētus un mierīgus līdzekļus, nevis ar militāras iejaukšanās palīdzību. Šī rezolūcija tieši pretēji aicina iesaistīt vairāk sieviešu policijā un militārās misijās un ES iesaistīt vairāk sieviešu policijas amatos un militārajās KDAP misijās. Vēl viens iemesls, kādēļ balsoju pret šo rezolūciju, bija tāds, ka Eiropas Apvienotās kreiso un Ziemeļvalstu Zaļo kreiso spēku konfederālās grupas iesniegtie grozījumi, ar kuriem šie aicinājumi tiek dzēsti un kuros tiek aicināts iesaistīt vairāk sieviešu EUPOL un EUSEC misijās un nodrošināt sieviešu spēcīgāku pārstāvniecību Kongo Demokrātiskajā Republikā, tika noraidīti.

  Carlos Coelho (PPE) , rakstiski. – (PT) Pašlaik atzīmējam desmito gadadienu šai pirmajai ANO rezolūcijai par unikālo un nesamērīgo bruņotā konflikta ietekmi uz sievietēm. Ceru, ka ES lietderīgi izmantos šo iespēju, lai nosūtītu stingru politisko signālu un stiprinātu tā īstenošanas centienus, vai nu izmantojot politiskas pamatnostādnes, vai arī palielinot finanšu resursus. Ceru arī, ka pašlaik notiekošās ES cilvēktiesību politikas pārskatīšanas rezultātā tiks izstrādāta konsekventa stratēģija cilvēktiesību jomā, kā arī veikts ES pamatnostādņu novērtējums pret sievietēm un bērniem vērstas vardarbības jomā un attiecībā uz stāvokli bruņotos konfliktos, lai apkarotu jebkādu vardarbību un diskrimināciju.

Manuprāt, Eiropas Ārējās darbības dienesta izveide veicinās labāku šo rezolūciju īstenošanu, bet vienlaikus tam arī jāuzsver ES nozīme šajā jomā. Vēlos apsveikt tās desmit dalībvalstis, tostarp Portugāli, kas jau ir pieņēmušas valsts rīcības plānu šīs rezolūcijas īstenošanai, un ceru, ka pārējās dalībvalstis pēc iespējas ātrāk sekos viņu piemēram.

  Lara Comi (PPE), rakstiski. – (IT) Manuprāt, ir pārsteidzoši, ka Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padome pirmo reizi ieinteresējās par šo sieviešu situāciju tikai pirms desmit gadiem. Tomēr pašlaik mums jāizvērtē sasniegtie rezultāti un jāturpina darboties tajā pašā virzienā. Eiropas Savienība ir pietiekami iejūtīga, lai izskatītu šādus jautājumus. Ir pienācis laiks iet soli tālāk un atzīt, ka vidēji sievietes cieš no dažādām traumām un arī izdzīvo atsevišķas situācijas un pārdzīvo noteiktus ierobežojumus spēcīgāk nekā vīrieši. Tādēļ pilnīgi atbalstu šo ziņojumu, jo ikvienam, kurš cenšas ieviest mieru konfliktu skartajos reģionos, vispirms šis miers jāatrod pašam personiski. Tādēļ mērķa dažādošana ir vislabākais veids, kā efektīvāk izmantot resursus, jo īpaši tad, ja rezultāts ir sievietes sirsnīgais un graciozais smaids.

  Corina Creţu (S&D), rakstiski. – (RO) Diemžēl visi neatlaidīgie centieni — rezolūcijas un valstu un starptautiskie plāni sieviešu aizsardzības līmeņa uzlabošanai konfliktu skartajos reģionos — ir izrādījušies nesekmīgi, lai izskaustu šā barbariskā ieroča, kas bieži tiek izmantots modernajā karadarbībā, proti, seksuālās vardarbības, izmantošanu. Tieši pretēji, nesodāmība ir radījusi apstākļus, kas veicina šīs mūsu vērtībām diametrāli pretējas prakses izplatīšanos.

Esmu vairākkārt kopā ar citiem uzstājusies pret noziedznieku pastrādātajiem masveida izvarošanas aktiem Kongo, Libērijā un citos konfliktu skartajos reģionos, jo īpaši Āfrikā. Visnopietnākā problēma ir tāda, ka tiek ziņots par incidentiem, kuri pastrādāti akmens sviediena attālumā no ANO miera uzturēšanas spēku bāzēm. Tūkstošiem sieviešu, kas kļuvušas par seksuālās izmantošanas un vardarbības upuriem, ir nolemtas, lai nākotnē nestu sabiedrības nosodījuma un briesmīgu slimību, piemēram, HIV, nastu. Eiropas Savienībai ir jāveic stingrāki pasākumi cīņai pret šiem nopietnajiem cilvēktiesību pārkāpumiem, lai ANO rezolūcija būtu kas vairāk nekā tikai papīra gabals.

Starptautiskajā dienā vardarbības apkarošanai pret sievietēm, kuru atzīmējam 25. novembrī, mums ir arī jāatgādina par to, ka sievietes ir upuri vardarbībai ģimenē, kas notiek satraucoši bieži, izvarošanas laulībā, seksuālās uzmākšanās un cilvēku tirdzniecības upuri.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Iedomājoties bruņotu konfliktu un vistradicionālākās kara ainas, kā galvenos upurus iztēlojamies vīriešus. Tomēr diemžēl fakti rāda, ka visur pasaulē, kur norit bruņots konflikts un tiek apdraudēts miers, sievietes un bērni bieži vien ir pirmie un visdaudzskaitlīgākie, lai gan klusējoši, upuri. Sievietes sastopas ar neskaitāmiem draudiem vai nu barbarisku tradīciju ievērošanas rezultātā, ar kurām tiek pārkāptas viņu tiesības kara un konflikta apstākļos, vai arī nabadzības un sociālās atstumtības apstākļos. Tādēļ ir būtiski svarīgi, lai Eiropa neaizmirstu par sievietēm, kuras katru dienu cieš, jo tiek pārkāptas viņu pamattiesības, piemēram, uz dzīvību un fizisko labklājību, par sievietēm, kuras ir notiesātas uz nāvi, nomētājot ar akmeņiem, sievietēm, kurām ir liegta piekļuve izglītībai, sievietēm, kuras ir spiestas bēgt un dzīvot kā bēgles, lai izmantotu brīvību, kas mums visiem ir nodrošināta Pamattiesību hartā, un sievietēm, kuras tiek diskriminētas tikai dzimuma dēļ. Būtībā ir svarīgi, lai Eiropa neaizmirstu vai neuzgrieztu muguru sievietēm, kurām vēl netiek nodrošināta brīvības un cerību pilna nākotne.

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) Vardarbība pret sievietēm konfliktu skartajos reģionos bieži vien ir turpinājums tai pašai, uz dzimumu pamatotai diskriminācijai, kas diemžēl vēl pastāv miera laikā. Balsoju par šo ziņojumu, jo piekrītu nepieciešamībai piešķirt finanšu un cilvēkresursus, lai nodrošinātu sieviešu iesaistīšanu un īstenotu integrētu pieeju dzimumu līdztiesībai ārpolitikas un drošības politikas jomā. Vēlos uzsvērt nepieciešamību izstrādāt atbilstošu sabiedrisko sūdzību iesniegšanas kārtību saistībā ar kopējās drošības un aizsardzības politikas (KDAP) misiju, lai veicinātu vardarbības, jo īpaši seksuālas un uz dzimumu pamatotas vardarbības, nosodīšanu, un aicināt Augsto pārstāvi un Komisijas priekšsēdētāja vietnieci iekļaut sešu mēnešu KDAP novērtējumā sīkāku ziņojumu par sievietēm, mieru un drošību.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Balsojām pret šo rezolūciju, jo uzskatām, ka nepietiek tikai ar dzimumu perspektīvas iekļaušanu civilajās un militārajās misijās. Problēma, kas ir saistīta ar diskrimināciju pret sievietēm, netiks atrisināta, un arī karš nekļūs taisnīgāks, iesaistot vairāk sieviešu militārajās misijās intervencei karos un okupācijas režīmos, piemēram, Irākā un Afganistānā. Realitāte parāda, ka tas tā nenotiek.

Uzskatām, ka militārā intervence nepalīdz aizsargāt sieviešu tiesības, bet drīzāk gan pastiprina šo tiesību pārkāpumus. Tikai konfliktu novēršanas un civilo pasākumu īstenošanas rezultātā konflikta situācijās ir iespējams izpildīt ANO Drošības padomes Rezolūcijā Nr. 1325 sniegto solījumu.

Tādēļ esam vīlušies, ka netika pieņemti ierosinātie grozījumi, ko mēs iesniedzām.

  Giovanni La Via (PPE), rakstiski. – (IT) Šodien ir 25. novembris, Starptautiskā diena vardarbības pret sievietēm izskaušanai. Ar šodienas balsojumu par kopīgās rezolūcijas priekšlikumu par desmito gadadienu ANO Drošības padomes Rezolūcijai Nr. 2325 (2000. gads) par sievietēm, mieru un drošību vēlamies redzamā veidā pierādīt mūsu kā deputātu, bet galvenokārt kā Eiropas pilsoņu apņemšanos. Ir tikai taisnīgi, ka mēs atzīmējam šo desmito gadadienu, lai neaizmirstu, ka 80 % no visiem kara upuriem ir civiliedzīvotāji, galvenokārt sievietes un bērni. Pamattiesību tēmai un plašākai to aizsardzībai vienmēr jābūt Eiropas debašu centrā, lai mēs varētu izstrādāt kopēju un efektīvu stratēģiju gan sieviešu, gan bērnu aizsardzībai. Arvien biežāk esam liecinieki vardarbības aktiem, kas tiek pastrādāti pret šo iedzīvotāju daļu, bet, cenšoties nodrošināt, ka šo noziegumu pastrādātāji tiek personiski saukti pie atbildības pēc tiesu iestāžu iejaukšanās, mums ir arī jāīsteno daži būtiski nosacījumi, lai nodrošinātu, ka šis fenomens iespēju robežās tiek izskausts, lai ar novērstu konfliktus un ieguldītu finanses to reģionu atjaunošanā, kurus tie ir skāruši.

  David Martin (S&D), rakstiski. – Balsoju par šo rezolūciju, kurā ir prasīts piešķirt īpašus un nozīmīga apjoma finanšu resursus, cilvēkresursus un organizatoriskus resursus, lai veicinātu sieviešu līdzdalību un integrētas pieejas dzimumu līdztiesībai ieviešanu ārpolitikā un drošības politikā; prasīts, lai policijā, militārajās struktūrās, tieslietu un tiesiskuma nodrošināšanas misijās, kā arī miera nodrošināšanas operācijās tiktu iesaistīts lielāks skaits sieviešu; ES dalībvalstis aicinātas aktīvi veicināt sieviešu līdzdalību divpusējās un daudzpusējās valstu attiecībās un organizācijās ārpus ES.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) Lai gan atzīmējam desmito gadadienu ANO Drošības padomes Rezolūcijai Nr. 1325 par sievietēm, mieru un drošību, šajā jomā vēl ir daudz darāmā, jo īpaši jautājumā par vardarbību pret sievietēm, ES pamatnostādnēm par bērnu izmantošanu bruņotos konfliktos un jebkādas diskriminācijas apkarošanu pret tiem. Ir pienācis laiks mums visiem apvienot spēkus un nodrošināt šo mērķu īstenošanu.

  Willy Meyer (GUE/NGL), rakstiski. – (ES) Lai gan piekrītu daudziem šajā rezolūcijā ietvertajiem aspektiem, jo īpaši nepieciešamībai pievērst mūsu centienus dzimumu vienlīdzības attīstībai sadarbības jomā, balsoju pret to, jo nepiekrītu policistu vai militāro personu — vīriešu vai sieviešu — skaita palielināšanai, jo tādā veidā tiek atbalstīts ES militarizācijas vilnis. Rezolūcija “uzsver, cik svarīgi, lai ES policijas amatos un KDAP misijās tiktu iecelts vairāk sieviešu”, kas ir pretstatā manas grupas īstenotajam kopējās drošības un aizsardzības politikas demilitarizēšanas atbalstam. Turklāt tajā konstanti tiek sniegta atsauce uz Eiropas Ārējās darbības dienestu, kuram es vairākkārt esmu oponējis, jo tas ir vēl viens solis Eiropas ārpolitikas militarizēšanas virzienā.

  Louis Michel (ALDE), rakstiski. – (FR) Lai gan 2000. gada 31. oktobra Rezolūcija Nr. 1325 rāda, ka ANO dalībvalstis ir aptvērušas bruņoto konfliktu ietekmi uz sievietēm, vardarbību, ko tās izcieš karos, un svarīgo nozīmi, kāda tām varētu būt konfliktu novēršanā un atrisināšanā, desmitā rezolūcijas pieņemšanas gadadiena, kuru šodien atzīmējam, ir arī izdevība novērtēt pašreizējo situāciju. Šajā ziņā varam citēt Rezolūciju Nr. 1820 (2008. gads) un Nr. 1888 (2009. gads), kurā pirmo reizi ir skaidri atzīta seksuālās vardarbības kā kara taktikas izmantošana — rīcība, kas mudina veikt noteiktus politiskos un drošības atbildes pasākumus.

Varam pieminēt arī Wallström kundzes iecelšanu Īpašās pārstāves amatā jautājumos par “seksuālo vardarbību pret sievietēm un meitenēm bruņotos konfliktos”. Šī nopietnā problēma liek mums visiem tai veltīt pilnu uzmanību. Tādēļ kā APA līdzpriekšsēdētājs es personīgi vēlējos, lai viņa būtu mūsu debašu centrālā persona ĀKK un ES valstu apvienotās parlamentārās asamblejas plenārsēdes laikā, kas 2. decembrī tiks noturēta Kinshasā.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. – (DE) Sievietes joprojām tiek diskriminētas daudzās pasaules valstīs. Vardarbība pret sievietēm ir aktuāls jautājums, un tas kļūst īpaši dramatisks konfliktu situācijās. Pētījumi rāda, ka sievietes krīžu skartajos reģionos, kur norisinās militāri konflikti, bieži tiek izvarotas un pakļautas seksuālai verdzībai. Pret sievietēm vērstas seksuālās vardarbības kā noziegumu pret cilvēci sodīšanai jākļūst par primāro uzdevumu, tostarp arī karu plosītajos pasaules reģionos. Galu galā — un par to atbildība jāuzņemas arī Rietumvalstīm — seksuālā izmantošana jebkurā gadījumā ir neattaisnojama un krimināla uzvedība. Ziņojumā ir skarti svarīgi jautājumi, un tādēļ es balsoju par to.

  Alfredo Pallone (PPE), rakstiski. – (IT) Vardarbība pret sievietēm konfliktu skartajos reģionos bieži vien ir tikai turpinājums diskriminācijai, pamatojoties uz dzimumu; un, ņemot arī vērā, ka šogad Starptautiskā diena vardarbības pret sievietēm izskaušanai sakrīt ar desmito gadadienu ANO Drošības padomes Rezolūcijai Nr. 1325, tad šī diena var un tai ir jākļūst par sākumu atjaunotai, aktīvākai rīcībai šīs rezolūcijas īstenošanā, ko nav iespējams panākt bez politiskas vadības visaugstākajā līmenī un lielākiem resursiem. Manuprāt, šī problēma ir pienācīgi jārisina pašreiz notiekošajā ES cilvēktiesību politikas pārskatā, piešķirot īpašus un nozīmīga apjoma finanšu resursus, cilvēkresursus un organizatoriskus resursus, lai veicinātu sieviešu līdzdalību un integrētas pieejas dzimumu līdztiesībai ieviešanu. Uzskatu šo gadījumu par sākuma punktu mērķtiecīgai rīcībai, kas vērsta uz sieviešu iesaistīšanas veicināšanu, uzlabošanu un pilnveidošanu. Jautājumam par sievietēm, mieru un drošību jākļūst par neatņemamu sastāvdaļu ārējo finanšu instrumentu plānošanā demokrātijas un cilvēktiesību, sadarbības un attīstības jomā starp tautām.

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. – (PT) Ir pagājuši desmit gadi, kopš tika pieņemta ANO Drošības padomes (ANO DP) Rezolūcija Nr. 1325 (2000. gads) un Nr. 1820 (2008. gads) par sievietēm, mieru un drošību un ANO DP Rezolūcija Nr. 1888 (2009. gads) par seksuālo vardarbību pret sievietēm un bērniem bruņotu konfliktu situācijās. Šajās rezolūcijās ir uzsvērts visu valstu pienākums izbeigt nesodāmību un tiesāt tos, kas ir atbildīgi par noziegumiem pret cilvēci un kara noziegumiem, tostarp ar seksuālās vardarbības aktiem saistītos un citus noziegumus pret sievietēm un meitenēm.

Desmit gadi ir pagājuši kopš iepriekš minēto rezolūciju pieņemšanas, un, kā ir norādīts rezolūcijā, par kuru balsoju, šajā jomā joprojām vēl ir daudz darāmā. Starptautiskā diena vardarbības pret sievietēm izskaušanai, kas tika atzīmēta 25. novembrī, dienā, kad notika balsojums par šo rezolūciju, nav tikai vēl viena diena, bet gan trauksmes zvans par situāciju, kas joprojām turpinās. Šie jautājumi ir jārisina visaugstākajā līmenī, un tiem jābūt politiskajā dienas kārtībā, kamēr netiek izskausta šī sērga, kas nešķiro ne pēc rases, ne ticības, ne vecuma.

  Rovana Plumb (S&D), rakstiski. – (RO) ANO Drošības padomes Rezolūcijā Nr. 1325, kas ir pieņemta 2000. gada 31. oktobrī, ir noteikts, ka vēstures gaitā sievietes nav tikušas iesaistītas nevienas nācijas miera un stabilitātes veidošanas procesā, un aicina panākt sieviešu vienlīdzīgu iesaistīšanu visos līmeņos, sākot no konfliktu novēršanas, līdz pēckonflikta atjaunošanai un miera un drošības uzturēšanai. Rezolūcijas pieņemšanas desmitgadei vajadzētu būt sākumam atjaunotai, aktīvākai rīcībai šīs rezolūcijas īstenošanā, ko nav iespējams panākt bez politiskas vadības visaugstākajā līmenī un lielākiem resursiem. ES aktīvi jāveicina pēc iespējas lielāka skaita sieviešu iecelšana vadošajos amatos, lai tās varētu koordinēt un nodrošināt ES politikas virzienu un pasākumu konsekventu īstenošanu un pārraudzīt to saistību izpildi, ko ES ir uzņēmusies.

ES ir jāizvirza vismaz piecas sievietes vadošajos amatos Eiropas Ārējās darbība dienestā un jāievēro dzimumu līdzsvars nodarbināto speciālistu ziņā. Vienlaikus EĀDD ir nepieciešama organizatoriska struktūrvienība, kas būs atbildīga par dzimumu vienlīdzības jautājumiem, ieviešot vismaz vienu pilnas slodzes amatu katrā ģeogrāfiskā sadalījuma nodaļā, un ES delegācija, kas ir uzticīga dzimumu vienlīdzības aspektiem un atbildīgi izturas pret jautājumu par sievietēm, mieru un drošību.

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. – (PT) Ceru, ka ANO Drošības padomes Rezolūcijas Nr. 1325 desmitgadei vajadzētu būt sākumam atjaunotai, aktīvākai rīcībai šīs rezolūcijas īstenošanā, lai izpildītu saistības attiecībā uz sievietēm, mieru un drošību.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – (ES) Esmu gandarīts par to, ka šī rezolūcija ir pieņemta. Tajā ir uzsvērts, ka ANO Drošības padomes Rezolūcijas Nr. 1325 (2000. gads) desmitgadei vajadzētu būt sākumam atjaunotai, aktīvākai rīcībai šīs rezolūcijas īstenošanā, ko nav iespējams panākt bez politiskas vadības visaugstākajā līmenī un lielākiem resursiem. Tajā ir visnotaļ ieteikts rūpīgi apsvērt šo jautājumu pašreiz notiekošajā ES cilvēktiesību politikas pārskatā, nosakot visaptverošu valstu cilvēktiesību stratēģiju un izvērtējot ES pamatnostādnes attiecībā uz vardarbību pret sievietēm un meitenēm, kā arī ES pamatnostādnes attiecībā uz bērniem bruņotos konfliktos un visa veida diskriminācijas pret viņiem izskaušanu; un tajā arī aicināts piešķirt īpašus un nozīmīga apjoma finanšu resursus, cilvēkresursus un organizatoriskus resursus, lai veicinātu sieviešu līdzdalību un integrētas pieejas dzimumu līdztiesībai ieviešanu ārpolitikā un drošības politikā.

  Charles Tannock (ECR), rakstiski. – ECR grupa pilnīgi atbalsta vienlīdzīgas tiesības un iespējas un nediskriminēšanas pēc dzimuma attiecināšanu uz visām sievietēm, kā norādīts ANO Rezolūcijā Nr. 1325, kā arī stingri aizstāv sieviešu nenovērtējamo nozīmi miera un drošības uzturēšanas jomā un nosoda barbarisko un briesmīgo attieksmi pret sievietēm un bērniem konfliktu skartajos reģionos.

Tomēr ECR grupa ir konsekventi oponējusi kvotu noteikšanai sievietēm dalībvalstu, reģionālās un starptautiskās iestādēs, kā arī Eiropas Ārējās darbības dienesta (EĀDD) izveidei.

  Marc Tarabella (S&D), rakstiski. – (FR) Esmu ārkārtīgi gandarīts par šīs rezolūcijas pieņemšanu ANO Rezolūcijas Nr.1325 par sievietēm, mieru un drošību desmitajā gadadienā, kas turklāt sakrīt ar simbolisku datumu — 25. novembri, Starptautisko dienu vardarbības pret sievietēm izskaušanai. Vēlos uzsvērt nepieciešamību uzlabot sieviešu iesaistīšanu visās darbības jomās, jo īpaši samierināšanas, sarunu, atjaunošanas, tiesībaizsardzības un miera uzturēšanas, kā arī konfliktu novēršanas jomā. Ir būtiski svarīgi visām iesaistītajām pusēm ņemt vērā sieviešu īpašās vajadzības, un, tikai nodrošinot arvien lielāku sieviešu klātbūtni procesos uz vietas, varēsim uzlabot šo situāciju.

Turklāt, ja sievietes kļūs pamanāmākas procesos uz vietas, mēs varēsim iedzīvotājiem likt labāk apzināties nehumāno izvarošanas izmantošanu par kara ieroci un, iespējams, izbeigt nesodāmību, ko šādu vardarbību pastrādājušie noziedznieki pašlaik bauda.

Visbeidzot šī klātbūtne mums ļaus veidot savstarpējo uzticēšanos starp civilajiem konfliktu upuriem, kas lielākoties ir sievietes un bērni, un procesos uz vietas iesaistītajiem dalībniekiem.

Rezolūcijas priekšlikums (B7-0622/2010)

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. – (PT) Balsoju par šo rezolūciju, jo bišu mirstība pieaug un biškopju skaits samazinās. Tā ir problēma, kas skar lauksaimniecību un bioloģisko daudzveidību, jo 76 % no pārtikas produkcijas un 84 % no augu sugām ir atkarīgas no apputeksnēšanas. Jāatbalsta papildu izpētes veikšana, lai nodrošinātu labāku risinājumu īstenošanu un atbalstu pasākumiem bioloģiskās daudzveidības veicināšanai un klimata nenoteiktības seku mazināšanai. Darba bites mūžs ir ļoti īss un ļoti lielā mērā atkarīgs no vides pārmaiņām. Tas nozīmē arī to, ka ir ietekmēta medus ražošana, ne tikai tādēļ, ka sezonas garums un stabilitāte ir kļuvusi arvien nenoteiktāka, bet arī pieaugošā ārējo avotu, piemēram, pesticīdu izmantošanas un ērču, radītā kaitējuma dēļ. Tādēļ ir jāuzlabo pašreizējās programmas, kas tiek īstenotas jaunās kopējās lauksaimniecības politikas ietvaros, lai mēs varētu rast efektīvākus risinājums arī šajā līmenī.

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. – (LT) 2010. gads tika pasludināts par Eiropas bioloģiskās daudzveidības gadu, lai pievērstu uzmanību bioloģiskā daudzveidības apdraudējumam visā pasaulē. Biškopības nozare, kas ir nozīmīgs nodarbinātības un ienākumu avots lauku reģionos, ir apdraudēta arī tādēļ, ka pēdējā laikā ir palielinājusies bišu mirstība un bišu slimības. Balsoju par šo rezolūciju, kurā Eiropas Parlaments aicina Komisiju finansēt noteiktus pētījumus, lai uzlabotu zināšanas un izpratni par faktoriem, kas ietekmē bišu veselību. Rezolūcijā ir ņemti vērā novērojumi, ka ģenētiski modificētie augi un ar ziedputekšņiem izplatītie toksīni var ietekmēt bišu slimības un bišu mirstību. Ņemot vērā, ka graudu, augļu un dārzeņu ražas Eiropā ir atkarīgas no apputeksnēšanas, šīs ražas un lauksaimniecība kopumā pastāv milzīgs dažādu slimību risks. Uzskatu, ka šādas nenoteiktības apstākļos, Eiropas Komisijai ir steidzami jāveic neatkarīgi pētījumi, kas palīdzētu noteikt ģenētiski modificēto augu un ar ziedputekšņiem izplatīto toksīnu ietekmi uz vidi un noteiktām sugām, un jānodrošina, lai šādi dati tiktu publiskoti.

  Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. – (PT) Bitēm ir svarīga nozīme ekoloģiskā līdzsvara radīšanā, un to bojāejai ir nopietna ietekme uz pārtikas apriti. Šajā ziņojumā ir atbalstīta nepieciešamība veicināt un uzlabot biškopības nozari, jo īpaši attiecībā uz statistikas datiem par medus ražošanas prognozēm, uzraudzības un pētniecības programmu uzlabošanu un saskaņošanu, noteikumiem par medus izcelsmes marķēšanu, biškopības programmām un atbilstošo tiesību aktu izstrādi un inovatīvu un efektīvu pasākumu cīņai ar bišu ērcēm izstrādi.

  Lara Comi (PPE), rakstiski. – (IT) Apputeksnēšanas multiplikatora efekts, kas ir vienāds ar attiecību starp apputeksnēšanas ekonomisko vērtību un tās rezultātā saražotā medus vērtību, ekonomiskā ziņā rada ārkārtējus rezultātus.

Tādēļ laikā, kad tiek meklēta dažāda efektivitāte, šķiet, nav saprātīgi atteikties no šīs darbības nozares, kad izmaksu un ieguvumu attiecība parāda, cik muļķīgs ir šāds lēmums. Tā kā tas nav pamatojams, izmantojot ekonomiskos faktorus, bet drīzāk gan ārējos apstākļus, manuprāt, Komisijas ziņojumā ir pamatoti sniegts visu biškopībai pašreiz traucējošo faktoru salīdzinājums.

Manuprāt, šī darbības nozare ir arī jāveicina, ieviešot piespiedu izpildes pasākumus, un jebkurš zinātniskais ieguldījums šajā ziņā būs apsveicams.

  Vasilica Viorica Dăncilă (S&D), rakstiski. – (RO) Manuprāt, Eiropas Komisijai jāpielāgo Eiropas veterinārās politikas darbības joma un finansējums, ņemot vērā bišu un biškopības īpatnības, lai sadarbībā ar biškopju organizācijām nodrošinātu bišu slimību efektīvāku kontroli un to, ka visā Savienībā ir pieejami efektīvi un standartizēti veterinārie medikamenti.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Eiropas medus tirgū pastāv nopietnas cenu svārstības, jo 40 % no tā pašlaik ir atkarīgi no importa, kā rezultātā biškopji visā ES, tostarp Portugālē, zaudē konkurētspēju salīdzinot ar medus ražotājiem no trešām valstīm. Saskaņā ar oficiāliem statistikas datiem Portugālē ir 17 291 biškopis ar 38 203 dravām un 562 557 bišu saimēm. Produkcijas apjoms 2009. gadā sasniedza 6654 tonnas medus un 235 tonnas vaska, kas ir 1,9 % no visā ES saražotā medus — 351 000 tonnām. Bišu un biškopības darbība ir būtiski svarīga ekosistēmu saglabāšanai, augu ekoloģiskā līdzsvara radīšanai un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai, kā arī, lietojot ekonomikas terminus, tā ir darbības veids, ko Eiropā ir vērts aizsargāt un veicināt, lai tas būtu mazāk atkarīgs no importa.

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) Bites ir būtiski svarīgas augu apputeksnēšanai, ekoloģiskā līdzsvara uzturēšanai un kā līdzeklis bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai. Tādēļ ir žēl, ka saimju skaits samazinās, un mums ir jāiegūst zinātniskie dati, lai varētu saprast mehānismus, kas veicina šo sugu izplatīšanos, un jāizstrādā veidi to saglabāšanas nodrošināšanai. Manuprāt, ir būtiski svarīgi pievērst uzmanību medus ražošanai Eiropā, jo tas pakāpeniski tiek aizvietots ar citām sliktākas kvalitātes šķirnēm, kas neatbilst ES medus produkcijas kritērijiem.

  Lorenzo Fontana (EFD), rakstiski. – (IT) Biškopība ir viens no lauksaimniecības modeļiem ar vismazāko ietekmi uz vidi, un tādēļ šī darbības nozare ir īpaši labi piemērota aizsargātajām dabas teritorijām. Manā reģionā biškopība ir plaši izplatīta, un tā ir izcils zemes apsaimniekošanas paraugs, kā arī vēstures, tradīciju un vietējās identitātes simbols. Daudzus gadus biškopība Veneto reģionā ir ražojusi izcilas kvalitātes produkciju un palīdzējusi uzturēt trūcīgākos reģionus. Turpmāk šī nozare vairs nevarēs sasniegt tik labus rezultātus, ja Eiropas Savienība kopā ar valsts, reģionālajām un pašvaldību iestādēm nepalīdzēs to finansēt. Kā norādīts rezolūcijas priekšlikumā, ir svarīgi stimulēt pētniecību cīņai ar bišu slimībām un atbalstīt ražotājus Eiropā viņu konkurencē ar trešām valstīm pēc ES tirgus atvēršanas importētajam medum. Tāpēc balsošu par šo ziņojumu.

  Juozas Imbrasas (EFD), rakstiski. – (LT) Apstiprināju šo ziņojumu, jo biškopības nozarei ir stratēģiska nozīme mūsu sabiedrībā, jo tā sniedz būtisku vispārēju pakalpojumu videi. Pašlaik satraucoši strauji samazinās apputeksnētājkukaiņu, tostarp medus bišu, skaits. Galu galā 84 % kultivēto augu sugu un 76 % no cilvēka uzturam domātās pārtikas Eiropā ir atkarīgi no apputeksnēšanas, kuras ekonomiskā vērtība ir daudz lielāka par saražotā medus vērtību. Četrdesmit procentus no Eiropas medus tirgus veido imports, un saistībā ar neseno ES tirgus atvēršanu medum no trešām valstīm ES biškopji ir zaudējuši konkurētspēju. Tādēļ mums ir jāatbalsta Eiropas biškopības turpmākā attīstība, ieguldot bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā. Ir svarīgi īstenot visaptverošu un ilgtspējīgu pieeju, atbalsta pasākumus saistot ar tādām jomām kā lauku attīstība, klimata pārmaiņas un bioloģiskā daudzveidība, jo īpaši veicinot pasākumus, ar ko saglabā un palielina ziedu pļavu platības. Ir svarīgi arī atbalstīt Eiropas biškopības nozari daudz plašākā un saskaņotākā veidā, izmantojot papildu instrumentus turpmākajā KLP, tostarp pasākumus bioloģiskās daudzveidības veicināšanai, klimata pārmaiņu seku mazināšanai, nacionālo tradīciju un kultūras mantojuma saglabāšanai, kas daudzām ģimenēm Eiropā nodrošina darbavietas, un biškopības produktu tirgus kvalitātes un pareizas darbības nodrošināšanai un uzlabošanai.

  Peter Jahr (PPE), rakstiski. – (DE) Bites ir ārkārtīgi nozīmīgi dzīvās radības pārstāvji, jo bez tām nebūtu apputeksnēšanas. Tādēļ ir žēl, ka pieaug ziņojumu skaits par bišu saimju skaita samazināšanos, un tādēļ ir steidzami jāveic izpēte šajā jomā. Īpaši tas ir attiecināms uz lauksaimniecības nozari, jo tā ir ārkārtīgi lielā mēra atkarīga no noderīgā bišu veiktā darba. Diemžēl ir skaidrs, ka industriālisma un modernā dzīvesveida rezultātā šo noderīgo bišu iespējas izdzīvot ir samazinājušās. Tādi scenāriji kā bišu ērču izraisītā bišu masveida bojāeja, neizskaidrojamā bišu saimju pazušana ASV un elektrosmoga un nepareizi apstrādātu sēklu rezultātā radītais apdraudējums bitēm diemžēl nav tikai atsevišķi gadījumi. Tādēļ atzinīgi novērtēju faktu, ka Parlaments šodien ir vienojies turpmāk atbalstīt biškopības nozari. Manuprāt, ir svarīgi pievērst uzmanību bišu populāciju pētniecībai.

Neiegūstot precīzus zinātniskos datus, nevarēsim identificēt problēmas un efektīvi tās risināt. Ceru, ka gūsim panākumus bišu saimju bojāejas izskaidrošanā un novēršanā, lai varam arī turpmāk gūt labumu no svarīgā, daudzpusīgā darba, ko veic bites.

  Elisabeth Köstinger (PPE), rakstiski. – (DE) Biškopība ir ārkārtīgi svarīga lauksaimniecībai, jo īpaši apputeksnēšanai, jo ienākumi no laukaugu un augļu audzēšanas ir atkarīgi no apputeksnēšanas, ko veic bites. Vēl satraucošāka ir bišu nepārtrauktā mirstība daudzās pasaules vietās, un ir jāveic pasākumi šīs problēmas risināšanai. Tādēļ atbalstu šo rezolūciju, kurā Komisija tiek aicināta iekļaut bišu slimības Eiropas veterinārās politikas darbības jomā un izstrādāt rīcības plānu bišu mirstības problēmas risināšanai. Komisija arī tiek aicināta nodrošināt biškopības atbalsta saglabāšanu un uzlabošanu KLP ietvaros pēc 2013. gada, garantējot šīs nozares turpmāko pastāvēšanu. Četrdesmit procentus no Eiropas medus tirgus veido imports, daļēji tāpēc, ka ES tirgus ir atvērts medum no trešām valstīm un cenas ir pietuvojušās rentabilitātes robežām.

  Giovanni La Via (PPE), rakstiski. – (IT) Balsoju par rezolūcijas priekšlikumu par biškopību, jo ir svarīgi garantēt uzmanību nozarei, kas aizsargā bioloģisko daudzveidību un ražo tik augstvērtīgu pārtikas produktu kā medu. Ņemot vērā šo bišu nozīmi, atbalsta summas rezerve šai nozarei Eiropā ir palielināta no EUR 26 miljoniem 2008.–2010. gadā līdz EUR 32 miljoniem 2011.–2013. gadā. Šis finansējums būs konkrēti paredzēts biškopības atbalstam, tostarp ar valstu izpētes projektu palīdzību jaunām metodēm cīņai pret bišu augsto mirstību, kas pēdējā laikā ir sasniegusi satraucošu līmeni. No otras puses, ir tomēr svarīgi garantēt godīgu pārredzamību atbalsta sadalē un nodrošināt vairāk resursu valstīm, kam tie faktiski ir nepieciešami. Balsoju par datu apkopošanas sistēmas ieviešanu līdz 2012. gadam. Tas ir solis virzienā uz pārredzamību, lai nodrošinātu, ka atbalsts tiek piešķirts, pamatojoties uz dažādo dalībvalstu apkopotajiem datiem par apzinātām bišu saimēm, nevis uz pieņēmumiem. Uzskatu to par ļoti svarīgu taisnīgas budžeta izdevumu sadales garantēšanai un to aizsardzībai, kuri faktiski nodarbojas ar biškopību.

  David Martin (S&D), rakstiski. – 2010. gadā, kas ir Eiropas bioloģiskās daudzveidības gads, ir jāatgādina, ka bioloģiskā daudzveidība ir būtiski apdraudēta visā pasaulē, jo tā izzūd 100–1000 reižu ātrāk nekā parasti. Biškopības nozarei, ņemot vērā tās devumu sabiedrības un vides labā, ir stratēģisks uzdevums, un biškopība ir spilgts piemērs tam, kā īstenot videi labvēlīgus pasākumus (bioloģiskās daudzveidības uzlabošana un saglabāšana, ekoloģiskais līdzsvars un floras saglabāšana), un tā ir paraugs, pēc kura attīsta ilgtspējīgu ražošanu lauku vidē. Tādēļ atzinīgi novērtēju šo rezolūciju, kurā ir sniegti priekšlikumi stāvokļa uzlabošanai biškopības nozarē.

  Mario Mauro (PPE), rakstiski. – (IT) Satraucošais bišu mirstības pieaugums un biškopju skaita samazināšanās var radīt ļoti nopietnas sekas pārtikas ražošanai Eiropā, jo, kā zināms, lielākā daļa ražu un augu ir atkarīgas no apputeksnēšanas.

Tādēļ Parlamentam ir jāmudina Eiropas Savienība palielināt tās atbalstu biškopības nozarei, nodrošinot, ka tiek atjaunota kopējā lauksaimniecības politika. Lai atrisinātu šo problēmu un novērstu tās radītās negatīvās sekas gan uz lauksaimniecības, gan tirdzniecības nozari mūsu ekonomikā, jāveic stingri, konkrēti pasākumi.

Rezolūcijā piedāvātais rīcības plāns bišu mirstības problēmas risināšanai ir tikai pirmais no pasākumiem, kas jāveic. Balsoju par šo priekšlikumu.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) Biškopības nozarē ES lielā mērā ir atkarīga no importa, ņemot vērā, ka 40 % no patērētā medus tiek importēti. Ņemot vērā lielo nozīmi, kāda ir biškopības nozarei, un tās devumu sabiedrības un vides labā, tai ir stratēģisks uzdevums, jo šīs nozares darbība ir spilgts piemērs tam, kā īstenot videi labvēlīgus pasākumus, un tā ir paraugs, pēc kura attīsta ilgtspējīgu ražošanu lauku vidē, to atbalstīt ir ikviena interesēs, lai nodrošinātu ilgtspējīgu tās izaugsmi un mēs kļūtu mazāk atkarīgi no trešām valstīm. Arī manā valstī šī nozare ir jāsaudzē, lai tai būtu redzami rezultāti gan ekonomikas, gan vides jomā un lai medus ražošanas apjomi palielinātos, kas pašlaik ir tikai 1,9 % no ES ražošanas apjoma.

  Willy Meyer (GUE/NGL), rakstiski. – (ES) Atbalstu rezolūciju par situāciju biškopības nozarē, jo esmu nobažījies par to bišu skaita ievērojamu samazināšanos, kurām ir būtiska un neaizvietojama nozīme apputeksnēšanā, jo tās kopā ar citiem apputeksnētājkukaiņiem ietekmē 84 % no augu sugām. Tādēļ uzskatu, ka stāvokļa uzlabošana nozarē ir pienākums, ņemot vērā, kā norādīts rezolūcijā, ka tai, “ņemot vērā tās devumu sabiedrības un vides labā, ir stratēģisks uzdevums”. Esmu arī gandarīts, ka rezolūcijā Komisija tiek aicināta apsvērt iespēju biškopības programmu un saistīto tiesību aktu izstrādes laikā par obligātām noteikt Eiropas un dalībvalstu iestāžu apspriedes ar biškopjiem, jo, manuprāt, tas ir solis virzienā uz sabiedrības līdzdalības uzlabošanu un solis uz priekšu demokrātijas virzienā. Arī es balsoju par rezolūciju, jo piekrītu, ka Komisijai ir jāgarantē, lai kopējās lauksaimniecības politikas atbalsts biškopības nozarei tiktu palielināts pēc 2013. gada.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. – (DE) Bišu saimju zaudēšana ir visas ES mēroga problēma, kuras iemeslus nav iespējams pilnīgi izskaidrot. Tādi faktori kā augu aizsardzības līdzekļu izmantošana, neilgtspējīgu lauksaimniecības metožu izmantošana, klimata pārmaiņas, patogēni un kaitēkļi un pārtikas un barības trūkums bitēm monokultūru skaita palielināšanās rezultātā kopā ir izraisījuši medus bišu skaita būtisku samazināšanos. Papildus ekoloģiskām sekām tas rada arī ekonomisku ietekmi, jo ir jāimportē arvien lielāks medus daudzums. Lai risinātu šo problēmu, Eiropas biškopībai turpmāk jāsaņem lielāks atbalsts. Ziņojumā ir izmantota pamatīgi izsvērta pieeja, un tādēļ balsoju par šo ziņojumu.

  Franz Obermayr (NI), rakstiski. – (DE) 2010. gadā biškopības nozare cieta būtiskus zaudējumus un bišu skaits ievērojami samazinājās. Tas negatīvi ietekmē vidi kopumā un lauksaimniecības nozari, jo bites ir svarīgi apputeksnētājkukaiņi. Stāvoklis ir īpaši slikts attiecībā uz medus bitēm. Tādēļ balsoju par šo ziņojumu, kurā ir veikti pasākumi bišu masveida mirstības risināšanai.

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. – (PT) Atzinīgi novērtēju rezolūciju, kas 25. novembra plenārsēdē Strasbūrā tika pieņemta ar lielu balsu vairākumu, tostarp arī nozīmīgo Azoru salu biškopju ieguldījumu, ar kuriem tiešā veidā sazinājāmies apspriežu laikā manā vadībā.

Tomēr galīgais rezolūcijas teksts neatbilst sākotnēji paredzētajam, jo bija pamatīgāk jāizstrādā daži būtiski svarīgi aspekti, piemēram, jautājums par kvalitātes standartiem un marķējumu importa medum. Iespējams, ka tas netika veikts, jo netika apzinātas dažas galvenās problēmas, ar kurām sastopas šī nozare. Tā rezultātā, piemēram, rezolūcijas galīgajā tekstā netika iekļauts vietējās produkcijas marķējums.

Tomēr, pateicoties darbam, kas tika veikts sadarbībā ar nozari, šajā rezolūcijā tiek risināti gan Azoru salu, gan dalībvalstu biškopjiem svarīgi jautājumi, piemēram, medus imports no trešām valstīm, kam ir nopietnas problēmas ar produkta kvalitāti un tagad ir arī neatbilstošs marķējums; nepieciešamība arī dažādot lauksaimniecību, lai nodrošinātu apputeksnēšanu; un visbeidzot jautājums par kopējiem kvalitātes standartiem un pētniecību visas ES ietvaros.

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. – (PT) Biškopības nozarei ir stratēģisks uzdevums, tā ir spilgts piemērs tam, kā īstenot videi labvēlīgus pasākumus bioloģiskās daudzveidības un ekoloģiskā līdzsvara uzlabošanā un saglabāšanā, kā arī augu sugu saglabāšanā, un tā ir paraugs, pēc kura attīsta ilgtspējīgu ražošanu lauku vidē. Eiropas līmenī šī nozare sastopas ar neskaitāmiem izaicinājumiem un problēmām, jo īpaši ar tirdzniecības jautājumiem, cenu svārstībām, jaunu cilvēku iesaistīšanu biškopībā, biškopju novecošanu Eiropas Savienībā, bišu saimju skaita mazināšanos un vispārējām grūtībām, ko rada ar daudziem faktoriem saistītā bišu mirstība. Tādēļ ir pilnīgi pašsaprotami, ka jāpalielina atbalsts šai nozarei.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – (ES) Esmu gandarīts, ka ir pieņemta rezolūcija, kurā atzinīgi ir vērtēts iepriekš minētais Komisijas 2010. gada 28. maija ziņojums. Tomēr tajā ir norādīts, ka pašreizējo programmu darbība izbeidzas 2013. gadā, un paustas bažas par daudzajiem uzdevumiem un problēmām, kas joprojām pastāv Eiropas biškopības nozarē, tostarp tādām kā tirdzniecības jautājumi, cenu svārstības, jaunu cilvēku iesaistīšana biškopībā, biškopju novecošana Eiropas Savienībā, bišu saimju skaita mazināšanās un vispārējas grūtības, ko rada ar daudziem faktoriem saistītā bišu mirstība. Turklāt tajā Komisija tiek aicināta konstruktīvi reaģēt uz dalībvalstu un uzņēmēju prasībām, piemēram, statistikas datu uzlabošanu attiecībā uz ražošanas prognozēm, no trešām valstīm importētā medus produktu pārbaužu saskaņošanu, tostarp vienādu medus kvalitātes prasību ieviešanu, un uzraudzības un pētniecības programmu uzlabošanu un saskaņošanu biškopības nozarē.

  Marc Tarabella (S&D), rakstiski. – (FR) Esmu ārkārtīgi gandarīts par mūsu izcilā kolēģa un komitejas priekšsēdētāja De Castro kunga priekšlikumu. Ar bišu skaita samazināšanos pasaulē saistītās sekas ir plašākai sabiedrībai nezināmas, lai gan bitēm ir būtiski svarīga nozīme pārtikas aprites ilgtspējības nodrošināšanā. Mums ir nepieciešama vērienīga pētījumu politika, lai mēs varētu gūt plašāku izpratni par tiem mehānismiem, kuri veicina sugu izplatīšanos, un tādā veidā, lai mēs varētu iegūt nepieciešamos līdzekļus to saglabāšanai. Nevaram pieņemt medu no Ķīnas, kam ir zemāka kvalitāte un kas neatbilst mūsu stingrajiem ražošanas kritērijiem, kā neizbēgamu risinājumu, kā vienīgo alternatīvu situācijā, kad visā Eiropā pamazām sāk trūkt medus. Diemžēl mani kolēģi Eiropas Parlamenta deputāti nenobalsoja par visiem manis iesniegtajiem grozījumiem. Diemžēl kaunpilnā un neierobežotā neirotoksīnu lietošana liekulīgi ir tikusi atbalstīta nolīgumā ar lielajiem ķīmisko līdzekļu ražotājiem. A. Einšteins ir teicis: “Ja bites pazustu no zemes virsas, cilvēce pastāvētu vēl tikai četrus gadus.” Darīsim visu iespējamo, lai mums nekad nenāktos pārliecināties par to, vai viņa teiktais ir patiesība.

  Artur Zasada (PPE), rakstiski. – (PL) Pieņemot rezolūciju par situāciju biškopības nozarē, esam spēruši soli tālāk virzienā uz situācijas uzlabošanu šajā nozarē. Problēmām šajā nozīmīgajā sektorā, kas joprojām netiek pietiekami augstu novērtētas, ir globāla dimensija. Bitēm ir būtiska nozīme ekonomikā un vides aizsardzībā. Augstais bišu mirstības līmenis, kas pašlaik tiek novērots bišu saimēs, rada negatīvas sekas lauksaimnieciskajai ražošanai. Tādēļ nākamās finanšu perspektīvas ietvaros pēc 2013. gada mums ir nepieciešami jauni subsīdiju mehānismi, kas lielākā mērā ļautu veikt zinātniskos pētījumus par bišu skaita samazināšanās iemesliem un kas ļautu arī veikt atbilstošus pasākumus šīs negatīvās tendences vēršanai par labu. Mums arī jāsniedz atbalsts informācijas kampaņām un mācībām, kas mudinātu jaunos biškopjus aktīvi darboties šajā nozarē.

Ziņojums: Lena Kolarska-Bobińska (A7-0313/2010)

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. – (PT) Balsoju par šo ziņojumu par jaunu Enerģētikas stratēģiju 2011.–2012. gadam, jo, manuprāt, šī jaunā stratēģija ir obligāta prasība konkurētspējīgas, ilgtspējīgas un drošas enerģētikas stratēģijas īstenošanai. Laikā, kad Eiropa kļūst aizvien atkarīgāka no enerģijas importa, uzskatu, ka ir vēl būtiskāk tai turpināt uzņemties vadību enerģētikas jautājumos, galveno uzmanību pievēršot inovācijām un tehnoloģijām.

Lai mūsu enerģētikas stratēģija kļūtu ilgtspējīgāka, būs jāpievērš ilglaicīga uzmanība atjaunojamiem energoresursiem šajā nozarē, lai sasniegtu efektīvu iekšējā enerģijas tirgus darbību. Tā rezultātā samazināsies izmaksas un palielināsies ekonomikas konkurētspēja, kā arī tiks radīta labklājība un darbavietas, kas ir svarīgs faktors stabilas tirdzniecības bilances nodrošināšanā.

Pārstāvu vienu no attālākajiem reģioniem, kura enerģētiskā neatkarība ir apmēram 27 % līmenī un kura mērķis līdz 2012. gadam ir sasniegt apmēram 75 % rādītāju. Azoru salās ir izvirzīti vērienīgāki konkrētie mērķi nekā ES, un tajās sasniegtie rezultāti jau ir guvuši atzinību Eiropas līmenī, jo īpaši ģeotermiskās enerģijas jomā, pateicoties vērienīgajai partnerattiecību politikai starp šo reģionu un vislabākajiem valsts un starptautiskiem zinātniskās pētniecības centriem.

  Elena Oana Antonescu (PPE), rakstiski. – (RO) Eiropas jaunās stratēģijas mērķis ir īstenot Lisabonas līgumu attiecībā uz vienoto enerģijas tirgu, piegādes drošību, atkarības mazināšanu no enerģijas importa un pieaugošā iekšējās enerģijas ražošanas apjoma. Atbalstu šo rezolūciju, jo Eiropas Savienībai ir nekavējoties jāievieš tiesību akti šajā jomā un globālās enerģētikas stratēģijas. Mūsu enerģētikas politikā nepieciešams ilgtermiņa redzējums, saskaņā ar kuru tiktu nodrošināta atbilstoša šī tirgus darbība, nodrošināts atbalsts modernajiem integrētajiem tīkliem, labāk izmantots Savienības energoefektivitātes potenciāls, veicināta pētniecība un attīstība, kā arī inovācijas šajā jomā un saskaņā ar kuru galvenais Eiropas enerģētikas politikā būtu ieguvums patērētājiem. Tādēļ balsoju par šo ziņojumu, kurš ir pirmais solis virzienā uz visaptverošas ES enerģētikas politikas īstenošanu stratēģijas “ES 2020” ietvaros.

  Sophie Auconie (PPE), rakstiski. – (FR) Lai gan Eiropai ir galvenā nozīme alternatīvās enerģijas ražošanā, joprojām esam pārāk lielā mērā atkarīgi no fosilā kurināmā, jo īpaši naftas. Šai atkarībai ir starptautiska ietekme, jo lielākā daļa fosilā kurināmā resursu atrodas ārpus ES. Lisabonas līgumā ir noteiktas jaunās Eiropas Savienības kompetences enerģētikas jomā, kas ir ārkārtīgi svarīga darbības joma. Parlaments savukārt ir pieņēmis enerģētikas stratēģiju 2011.–2020. gadam, ko esmu atbalstījis. Stratēģija paredz atbalstu investīcijām šajā jomā un tādu iniciatīvu veicināšanu, kurās galvenā uzmanība tiek pievērsta atjaunojamiem energoresursiem. Mērķis, protams, ir garantēt piegādes drošību ES, un tādēļ to gāzes un naftas cauruļvadu apsaimniekošana, kas pašlaik apgādā Savienību, tiek uzskatīta par galveno prioritāti. Tādēļ šajā stratēģijā ir apvienotas īstermiņa enerģijas piegādes drošības vajadzības un turpmāko Eiropas prasību nodrošināšana enerģētikas jomā.

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. – (LT) Atbalstīju šo nozīmīgo dokumentu. Konkrētas sadaļas par enerģētiku iekļaušana Lisabonas līgumā nozīmē, ka ir stabils juridiskais pamats tādu iniciatīvu izstrādāšanai enerģētikas jomā, kuru pamatā ir ilgtspējība, piegādes drošība, tīklu saslēgšana un solidaritāte. Savienība saskaras ar būtiskām problēmām, kas ir saistītas ar novēlotu vai nepilnīgu enerģētikas tiesību aktu ieviešanu, kuri liek Komisijai uzņemties stingru vadību šo trūkumu novēršanai. Nākamajā desmitgadē enerģētikas jomā būs nepieciešami lieli ieguldījumi, jo īpaši jaunu spēkstaciju celtniecībā, starpsavienojumu un tīklu izveidē, ņemot vērā, ka šie ieguldījumi veidos energoresursu sadalījumu vēl ilgākam laika periodam, veicinot ilgtspējīga un tīra enerģijas tirgus izveidi. Ir svarīgi nodrošināt skaidru daudzgadu finansējumu projektiem enerģētikas jomā, nodrošinot, ka arī Baltijas jūras reģions tiek integrēts vienotā ES enerģijas tirgū un ka mēs maksājam tādu pašu cenu par energoresursiem kā pārējās ES dalībvalstis.

  Jean-Luc Bennahmias (ALDE), rakstiski. – (FR) Balsoju par Kolarska-Bobińska kundzes rezolūcijas priekšlikumu, jo visumā piekrītu viņas uzskatiem par to, kādam jābūt Eiropas Savienības turpmākās enerģētikas stratēģijas virzienam — lielākai neatkarībai attiecībā pret trešām valstīm, kas nodrošina fosilo kurināmo, to dalībvalstu iekļaušanai, kuras joprojām ir “izolētas” energoapgādes ziņā un kuras vēl nav pilnīgi savienotas ar Eiropas enerģētikas sistēmu, un ārējai enerģijas piegādei Eiropas Ārējās darbības dienesta sistēmas ietvaros. Mums nepieciešama saskaņota Eiropas enerģētikas stratēģija ar skatu nākotnē.

  Sebastian Valentin Bodu (PPE), rakstiski. – (RO) Eiropas Savienības enerģētikas drošības politikai būtu jāvar paredzēt krīzes situācijas, kas līdzīgas 2009. gada krīzei, nevis tikai reaģēt uz tām. Tam jānotiek vienlaikus ar to uzdevumu izpildi, kas pieņemti siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai par 20 % un enerģijas patēriņa samazināšanai par 20 % līdz 2020. gadam. Šis uzdevums nebūt nav viegls, jo īpaši tādēļ, ka finansiālais ieguldījums tikai vides uzdevumu izpildē sasniegs EUR 58 miljardus. Papildus vēl būs jāiegulda finanšu līdzekļi ES pieaugošās atkarības mazināšanai no ārējiem energoresursiem. Ir arī jāapvieno iekšējie un ārējie aspekti, lai ES vairs nebūtu tik neaizsargāta attiecībā uz enerģijas piegādi, un tādēļ ir atbilstoši jāpielāgo tās politika. Visi pasākumi, kas paredzēti, lai nodrošinātu atbilstošu iekšējā enerģijas tirgus darbību, ir jāpapildina ar aktīvu diplomātiju, kas ir vērsta uz sadarbības stiprināšanu ar galvenajām ražošanas, tranzīta un patēriņa valstīm. Obligāti ir jāizstrādā valstu plāni, kuros ir ietverti preventīvie un ārkārtējas darbības pasākumi. Šo plānu koordinēšana ES līmenī nodrošinātu, ka tie tiek efektīvi īstenoti.

  Jan Březina (PPE), rakstiski. – (CS) Balsoju par ziņojumu par enerģētikas stratēģiju, kurā ir izklāstīti tie virzieni, kas jāņem vērā, izstrādājot turpmāko ES enerģētikas politiku. Vēlos uzsvērt kodolenerģijas nozīmi pašreizējā un turpmākā ES energoresursu sadalījumā, tostarp netieši atzīstot nepieciešamību pagarināt esošo staciju ekspluatācijas laiku. Šo stratēģiju var uzskatīt par līdzsvarotu no atsevišķo resursu viedokļa, pat ja tajā ne reizi nav pieminēta, manuprāt, svarīgā nozīme, kas piešķirama oglēm to sadedzināšanas procesā modernizētās spēkstacijās. Nav saprotams, kā varam uzlabot ES enerģijas piegādes drošību un neatkarību, neizmantojot ogles kā stabilu primāro energoresursu, ar kura palīdzību varam elastīgi reaģēt pēkšņa enerģijas pieprasījuma pieauguma gadījumā. Ziņojuma vājā puse ir tā pārmērīgi vispārīgais raksturs un attiecīgo tiesību aktu neesamība. Konkrēto un praktisko stratēģijas formu ievērojami ietekmēs arī pašlaik izstrādātais rīcības plāns zemu oglekļa emisiju ekonomikas izveidei līdz 2050. gadam, kas tiks publicēta nākamā gada sākumā. Ņemot vērā ilglaicīgo reģionālo tirgu neesamību un tirgu savienošana, uzskatu uzdevumu izveidot vienotu iekšējo tirgu līdz 2015. gadam par ārkārtīgi ambiciozu, īpaši ņemot vērā faktu, ka Eiropas Komisija nepietiekami, manuprāt, uzrauga pašreizējo Eiropas tiesību aktu pareizu īstenošanu enerģētikas jomā visās dalībvalstīs. Eiropas Komisija enerģētikas stratēģijā ir arī atbilstoši iekļāvusi tā saukto infrastruktūras tiesību aktu kopumu, kam jāveicina enerģētikas tīklu celtniecība visas ES teritorijā.

  Alain Cadec (PPE), rakstiski. – (FR) Īstas Eiropas enerģētikas stratēģijas izstrāde šobrīd ir kļuvusi par obligātu prasību. Kā Kolarska-Bobińska kundzes ziņojumā ir izskaidrots, Eiropas Savienība funkcionē, būdama ārkārtīgi atkarīga no enerģijas importa, un tās tiesību aktos ir nopietni trūkumi. Tāpat kā referente, arī es vēlos uzsvērt, ka Eiropas Savienībai jānodrošinās ar nepieciešamajiem praktiskajiem un finanšu resursiem tās mērķu īstenošanai, tostarp arī nodrošinot atbilstošu finansējumu pētniecībai un izstrādei enerģētikas jomā. Esmu arī pārliecināts, ka piegādes drošība jāveido vienlaikus ar stabilām partnerattiecībām ar Krieviju. Kļūst arvien skaidrāks, ka būtiski jāpaplašina to gāzes cauruļvadu celtniecība, pa kuriem uz Eiropu tiek transportēta dabasgāze no visas pasaules. Mums arī ir jāuzlabo savienojumi starp atsevišķo dalībvalstu tīkliem, lai uzlabotu solidaritāti enerģētikas jomā.

  Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. – (PT) Enerģētikas nozare ir ekonomiskās izaugsmes virzītājspēks. Kopš 2008. gada Eiropai ir izstrādāta stratēģija enerģētikas un cīņas pret klimata pārmaiņām jomā. Ir būtiski, lai šī stratēģija tiktu īstenota.

Tomēr Lisabonas līgums ļauj mums virzīties tālāk, paverot ceļu uz patiesas enerģētikas kopienas izveidi Eiropā. Mums jāattīsta iekšējais enerģētikas tirgus, jārada un jānostiprina savienojumi starp enerģētiskajiem tīkliem, jānodrošina energopiegādes drošība un solidaritāte enerģētikas jomā un jāizvirza patērētājs uzmanības centrā. Ir jāpalielina budžeta finansējums un jāizstrādā vairāk līdzekļu un programmu energoefektivitātes veicināšanai. Zinātniskajiem pētījumiem un tehnoloģijām ir galvenā nozīme šo mērķu sasniegšanā. Ņemot to vērā, atzinīgi novērtēju dažādu Eiropas rūpniecisko iniciatīvu sākšanu saskaņā ar Eiropas Energotehnoloģiju stratēģisko plānu (ETS plāns), un aicinu Komisiju īstenot praksē pārējos šajā plānā paredzētos pasākumus. Arī astotajā pamatprogrammā inovatīvo tehnoloģiju pētniecībai un izstrādei jākļūst par prioritāti enerģētikas jomā. Tādēļ ir būtiski svarīgi, lai tiktu piešķirts pietiekams finansējums tīru un ilgtspējīgu tehnoloģiju atbalstam. Tas ir vienīgais veids, kā būs iespējams saglabāt mūsu rūpniecības nozares konkurētspēju un veicināt ekonomisko izaugsmi un darbavietu izveidi.

  Nikolaos Chountis (GUE/NGL), rakstiski. – (EL) Balsoju par ziņojumu par jauno Eiropas enerģētikas stratēģiju 2011.–2020. gadam. Ziņojums pilnīgi atbilst stratēģijas “ES 2020” mērķiem, kurā ir likvidētas pēdējās paliekas no sociālās Eiropas. ES konkurētspējas stiprināšana, kas ziņojumā tiek tik stingri atbalstīta, ir acīmredzami radījusi algu un darba ņēmēju tiesību samazināšanos šajā konkrētajā jomā. Tomēr ekonomikas krīzes vidū, kad ir vērojama tendence privatizēt gandrīz visu Eiropas enerģētikas nozari (spēkstacijas, tīklus), ziņojumā ir paredzēts piešķirt vairāk naudas līdzekļu enerģētikas infrastruktūrai, proti, tieši subsidēt lielos uzņēmumus. Visbeidzot es uzskatu, ka ziņojumā ietvertie centieni saistīt ES enerģētikas politiku ar mērķiem klimata pārmaiņu radīto seku mazināšanai ir ārišķīgi, jo visas sniegtās norādes ir vājas un neliecina par stingru politisko gribu.

  Corina Creţu (S&D), rakstiski. – (RO) Balsoju par rezolūciju par jauno Eiropas enerģētikas stratēģiju 2011.–2020. gadam. Galvenie šajā rezolūcijā iekļautie mērķi ir pāriet uz zemu oglekļa emisiju energosistēmu un garantēt enerģijas piegādes drošību visām dalībvalstīm. Abi šie mērķi ir paredzēti, lai nodrošinātu, ka ES ir konkurētspējīga un ka enerģija tiek piegādāta par pieņemamu cenu, pamatojoties uz drošu piegādi. Manuprāt, priekšnosacījums enerģijas piegādes drošības garantēšanai ir ES iekšējā enerģijas tirgus noteikumu paplašināšana, attiecinot tos arī uz kaimiņvalstīm un cenšoties dažādot energoresursus un enerģijas importa transportēšanas ceļus.

  Vasilica Viorica Dăncilă (S&D), rakstiski. – (RO) Eiropas Savienība ir izvirzījusi sev vairākus ārkārtīgi vērienīgus mērķus nākamajai desmitgadei, un viens no tiem ir energoefektivitātes palielināšana līdz 2020. gadam. Šis mērķis palīdzēs palielināt investīciju apjomu šajā reģionā un paplašināšanās rezultātā izveidot jaunas darbavietas gan laukos, gan pilsētās. Uzskatu, ka šajā saistībā ir lietderīgi ne tikai piešķirt finansiālos stimulus šādiem projektiem, bet arī realizēt sabiedrības informēšanas kampaņas par energoefektivitāti un to resursu apjomu, kas ir pieejami izmantošanai patēriņam un ar enerģiju saistītos produktos.

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. – (PT) Balsoju par ziņojumu “Topošā jaunā Eiropas enerģētikas stratēģija 2011.–2020. gadam”, jo uzskatu, ka šajā nozarē ir nepieciešams jauns stratēģiskais virziens, lai sasniegtu Lisabonas līguma 194. pantā izvirzītos mērķus, izpildītu “3 x 20” mērķus, kas noteikti ES Enerģētikas un klimata pārmaiņu tiesību aktu paketē, un ilgtermiņa mērķi par siltumnīcas efektu veidojošo gāzu emisiju samazināšanu par 80–95 % līdz 2050. gadam.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Komisija ir noteikusi trīs Eiropas enerģētikas politikas mērķus: i) pāriet uz zemu oglekļa emisiju energosistēmu; ii) nodrošināt visiem energoapgādes drošību; iii) nodrošināt, ka pirmie divi mērķi nostiprina ES konkurētspēju un visi patērētāji saņem enerģiju par pieņemamām cenām. Lielākoties piekrītu šiem trim mērķiem, bet, manuprāt, šeit trūkst ceturtā, iespējams, svarīgāka izaicinājuma — enerģētikas atkarības mazināšana, jo īpaši fosilā kurināmā jomā. Turklāt mērķis par oglekļa emisiju apjoma samazināšanu ir jāapsver ļoti rūpīgi, lai maksimāli nepieļautu CO2 emisiju risku un Eiropas rūpnīcu konkurētspējas zaudēšanu.

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) Komisijas dokuments ar nosaukumu “Topošā jaunā Eiropas enerģētikas stratēģija 2011.–2020. gadam” ir izcils ieguldījums visaptverošas ES politikas izstrādei enerģētikas nozarē stratēģijas “ES 2020” kontekstā. Lisabonas līgums ir stabils juridiskais pamats tādu iniciatīvu izstrādāšanai enerģētikas jomā, kuru pamatā ir ilgtspējība, piegādes drošība, tīklu saslēgšana un solidaritāte. Mēs varam izstrādāt jaunu stratēģiju enerģētikas nozarei, lai izpildītu Lisabonas līguma 194. pantā ietvertos mērķus un klimata pārmaiņu tiesību aktu paketes “3 x 20” uzdevumus.

Jaunajām iniciatīvām enerģētikas jomā jānodrošina pāreja uz zemu oglekļa emisiju energosistēmām, garantējot enerģijas piegādes drošību visiem un vienlaikus arī nodrošinot ES konkurētspēju un enerģijas piegādi visiem patērētājiem par pieņemamu cenu. Jāizpilda Lisabonas līgumā paredzētie mērķi par vienotu enerģijas tirgu, piegādes drošību, energoefektivitāti, energotaupību, kā arī jaunu un atjaunojamu energoresursu izstrādi un enerģētikas tīklu veicināšanu. Šī stratēģija jāīsteno solidaritātes un atbildības gaisotnē, neatstājot malā vai izolācijā nevienu dalībvalsti.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Šajā ziņojumā un Komisijas dažādos paziņojumos par šo tēmu atbalstītā ES enerģētikas stratēģija ir cieši saistīta ar Savienības Lisabonas līgumā ietverto politikas definīciju — “ES iekšējā enerģijas tirgus izveides pabeigšana”.

Referente aicina “gatavot plānus Eiropas Enerģētikas kopienas izveidei”, pieprasot, lai pašreizējās direktīvas iekšējā tirgus jomā tiktu īstenotas un transponētas dalībvalstīs, un apsverot “kā beidzamo pasākumu izskatīt iespēju pašreizējo spēkā esošo iekšējā tirgus direktīvu galvenos noteikumus atkārtoti iesniegt regulu formā, lai nodrošinātu pilnīgu tiešu piemērošanu visā vienotajā tirgū”. Kā jau atkārtoti esam uzsvēruši, pilnīgi nepiekrītam šim priekšlikumam kā risinājumam enerģētikas nozarei Eiropā un tādēļ balsojām pret ziņojumu.

Šī ir stratēģiski svarīga nozare katras valsts ekonomikā un darbībā, un ir jāsaglabā tās suverenitāte, definējot valsts enerģētikas politiku.

Turklāt pieaugošā primāro resursu atkarība no importa un patēriņa enerģijas cenām apvienojumā ar investīciju likvidēšanu enerģētikas infrastruktūrā jau ir atklājusi šīs privātās tirgus stratēģijas neveiksmi. Tikai valsts sektors spēj garantēt universālu piekļuvi enerģijai, tās efektīvu apsaimniekošanu un efektivitāti un mazāku atkarību no fosilā kurināmā.

  Elisabetta Gardini (PPE), rakstiski. – (IT) Piekrītu šajā rezolūcijas priekšlikumā ietvertajiem mērķiem — vienota Eiropas enerģijas tirgus izveidei, piegādes drošībai, energoefektivitātei, jauniem un atjaunojamiem energoresursiem un enerģētikas tīklu veicināšanai.

Pilnīgi atbalstu lūgumu Komisijai pieņemt vērienīgu rīcības plānu energoefektivitātes jomā, lai samazinātu ES energoatkarību, cīnītos pret klimata pārmaiņām, veicinātu darbavietu izveidi un cīnītos pret enerģijas tarifu pieaugumu.

Ir arī jānodrošina, lai integrētais tirgus pareizi darbotos, un jāizveido atbilstoša gāzes un elektrības infrastruktūras sistēma. Tomēr jāuzsver, ka īpaša uzmanība ir jāpievērš noteiktiem projektiem, skaidri neminot pārējos, kuru īstenošana arī ir Eiropas interesēs, un jāveicina enerģijas piegādes drošības mērķa sasniegšana. Lai šo mērķi sasniegtu, manuprāt, nepieciešams ne tikai atbalsts dažām infrastruktūras iekārtām, bet jāievēro arī neitrāla pieeja visiem dažādajiem projektiem.

  Nathalie Griesbeck (ALDE), rakstiski. – (FR) Eiropas Savienība pašlaik ir ievērojama starptautiskā enerģijas tirgus dalībniece. Tomēr ES ir ļoti maz izejvielu, un tādēļ tā ir spiesta tos vairumā importēt. Šis vienkāršais fakts rada jautājumus par piegādes drošību un mūsu kontinenta atkarību no pārējās pasaules. Šie jautājumi tik tiešām jau vairākus gadus Eiropas Savienībā rada bažas. Tādēļ es kopā ar saviem kolēģiem Parlamenta deputātiem balsoju par tādas rezolūcijas pieņemšanu, kurā Eiropas Savienība tiek aicināta dažādot tās piegādātājus, lai izvairītos no turpmākām piegādes problēmām un izstrādātu stingrāku stratēģisko pieeju šajā sektorā. Balsojot par rezolūciju, vēlējos arī uzsvērt, ka energoefektivitātei jākļūst par prioritāti Eiropas Savienībai. Tik tiešām man šķiet, ka tā ir ne tikai vislabākais veids ES enerģētikas atkarības samazināšanai, bet arī — kas ir vissvarīgākais — cīņai pret klimata pārmaiņām, kas tagad ir kļuvusi par steidzamu nepieciešamību.

  Juozas Imbrasas (EFD), rakstiski. – (LT) Apstiprināju šo ziņojumu, un vispirms vēlos pateikties referentei un ēnu referentiem par pirmo enerģētikas stratēģiju kopš Lisabonas līguma spēkā stāšanās. Stratēģijā ir ietverti galvenie izaicinājumi — solidaritāte enerģētikas jomā un enerģijas piegādes drošība. Pirmkārt, dalībvalstīm ir jāīsteno enerģētikas jomā jau pieņemtie tiesību akti. Otrkārt, jāizveido vienots iekšējais tirgus, kā arī atjaunojamu energoresursu tirgus. Treškārt, jāuzlabo un jāmodernizē Eiropas enerģētikas infrastruktūra. Tādēļ ES jāpārvar visi administratīvie un finansiālie šķēršļi un ES dalībvalstīm ir jāsaskaņo savas intereses un jāparāda solidaritāte. Visiem projektiem jāpiemēro vienādi noteikumi neatkarīgi no tā, vai tas ir Jamalas cauruļvads vai “Nord Stream” cauruļvads. Kā zināms, ES atkarība no valstīm, kas piegādā naftu un gāzi, pieaug. Austrumeiropas dalībvalstis maksā lielu cenu par monopolu — tur nav ne konkurences, ne arī patērētāju tiesību aizsardzības, un tur nav iespējams izveidot vienotu tirgu. Esam atkarīgi no fosilā kurināmā veidiem, kuru resursi izsīkst, un tādēļ īpaši steidzami ir jāattīsta ne tikai atjaunojamo energoresursu veidi, bet arī jāiegulda energoefektivitātes paaugstināšanā, lai varam arī mazināt klimata pārmaiņu sekas. Liels pašreizējās ES enerģētikas politikas trūkums ir ES līdzekļu nenovirzīšana jomai, kas par spīti lejupslīdei joprojām tiek uzskatīta par vienu no galvenajām prioritātēm Eiropas valdībām un pilsoņiem. Galvenā uzmanība enerģētikas jomā jāpievērš patērētājiem un viņu tiesību aizsardzībai, un ES ir jācenšas nodrošināt patērētājiem un uzņēmējiem labvēlīgas energoresursu cenas.

  Karin Kadenbach (S&D), rakstiski. – (DE) Atzinīgi novērtēju faktu, ka atbilstoši ziņojumā teiktajam Komisijai un dalībvalstīm ir jānodrošina visaugstāko starptautiskās drošības standartu piemērošana gan jaunajās, gan vecajās atomelektrostacijās. Es arī balsoju par šo noteikumu. Tomēr vēlos precizēt faktu, ka mans galvenais mērķis joprojām ir kodolenerģijas izmantošanas pārtraukšana. Lai gan mums vajadzētu atteikties no enerģijas ražošanas, izmantojot fosilā kurināmā veidus, kodolenerģija nav pieņemama alternatīva. Iespējamais risks joprojām ir pārāk liels, un jautājums par kodolatkritumu galīgo apglabāšanu joprojām nav atrisināts. Zemu oglekļa emisiju energoresursu veicināšana ir pazīstams kodolenerģijas lobiju izmantotais arguments, lai pārliecinātu par kodolenerģijas nekaitīgumu. Tomēr klimata pārmaiņas nedrīkst izmantot, lai attaisnotu plašāku mūsu kodolenerģijas izmantošanu.

  Jarosław Kalinowski (PPE), rakstiski. – (PL) Enerģētikas politika pašlaik ir īpaši svarīga Eiropas Savienības darbības joma. Enerģētikas krīzes novēršanai kaimiņvalstīs un enerģijas piegādes drošības nodrošināšanai dalībvalstīs jākļūst par Eiropas Savienības iestāžu prioritāti. Īpaši svarīgi ir nodrošināt līdzsvaru starp enerģētikas politiku un vides aizsardzību. Tādēļ mums jāveicina pēc iespējas lielāka atjaunojamo energoresursu izmantošana. Tas radīs iespēju ne tikai samazināt kaitīgo vielu emisiju apjomu, bet spēj arī efektīvi ierobežot ES atkarību no ārvalstu enerģijas piegādēm.

Lai nodrošinātu enerģijas piegādes drošību, kas ir ārkārtīgi svarīga visiem dalībvalstu pilsoņiem, ir būtiski svarīgi veicināt labu attiecību veidošanu starp Eiropas Savienību un trešām valstīm, jo īpaši tām, kas nodrošina piegādi Eiropai. Vienlīdz svarīga ir naftas un gāzes piegādes dažādošana, lai Eiropas Savienība kļūtu mazāk atkarīga no kaimiņvalstu krīzēm enerģētikas jomā.

  Elisabeth Köstinger (PPE), rakstiski. – (DE) Ilgtspējīga Eiropas stratēģija ir priekšnoteikums enerģijas piegādes aizsardzībai, un tādēļ tajā jāparedz visi enerģijas piegādes aspekti. Optimāla enerģijas piegāde ir svarīga arī ekonomikas izaugsmei, jo tā nodrošina un rada darbavietas. Atzinīgi novērtēju faktu, ka ziņojumā ir uzsvērts ES dalībvalstu biomasas resursu potenciāls ievērojama daudzuma otrās paaudzes biodegvielas ražošanai. Fosilās enerģijas izmantošana nākamajos dažos gados ir būtiski jāsamazina. Biomasai var būt būtiska nozīme naftas un gāzes aizvietošanā. Lai nodrošinātu enerģijas piegādes neatkarību un drošību, nepieciešamie resursi jāatrod arī enerģētikas jomā. Lauksaimniecība var sniegt nozīmīgu ieguldījumu “ES 2020” mērķu sasniegšanā. Mums jāmācās atpazīt nākotnes tendences un jāinvestē atjaunojamos energoresursos un “zaļajās” tehnoloģijās. Atbalstu tās daļas ziņojumā, kurās tiek aicināts īstenot pasākumus ilgtspējīgas enerģētikas politikas izstrādei Eiropā ar starptautisku nozīmi.

  Giovanni La Via (PPE), rakstiski. – (IT) Balsoju par ziņojumu par enerģētikas stratēģiju, jo tas ir konstruktīvs ieguldījums Eiropas debatēs par šo tēmu un tajā ir noteiktas turpmākās Eiropas enerģētikas politikas vadlīnijas. Zinām, ka Eiropas Savienība šodien sastopas ar virkni izaicinājumu, un tāpat arī zinām, ka tā kļūst arvien vairāk atkarīga no ārvalstu enerģijas importa. Lisabonas līgums bija pirmais solis virzienā uz šīs tendences mainīšanu, jo tas nodrošina stingru tiesisko regulējumu un juridisku pamatu (194. pants) pasākumiem enerģētikas politikas jomā. Tajā ir noteikti skaidri mērķi, tostarp vienotā enerģētikas tirgus darbības nodrošināšana, piegādes drošība un energoefektivitāte un enerģētikas tīklu veicināšana, un atjaunojamu enerģijas formu izstrāde. Tādēļ uzskatu šo dokumentu par ārkārtīgi noderīgu ieguldījumu centienos izveidot un īstenot kopējo enerģētikas stratēģiju, kas var stiprināt Eiropu nākamajās desmitgadēs.

  David Martin (S&D), rakstiski. – Atzinīgi novērtēju šo ziņojumu par jauno Eiropas enerģētikas stratēģiju, kurā tiek uzskatīts, ka visām turpmākajām stratēģijām jāatbilst galvenajiem Lisabonas līgumā noteiktajiem mērķiem par vienotu enerģijas tirgu, piegādes drošību, energoefektivitāti, energotaupību, kā arī jaunu un atjaunojamu energoresursu formu izstrādi un enerģētikas tīklu veicināšanu; turklāt ar to jāveicina visiem patērētājiem pieņemamas enerģijas cenas, atjaunojamo energoresursu lielāka izmantošana saistībā ar ilgtspējīgu enerģijas ražošanu un savstarpēji savienotu, integrētu un savstarpēji izmantojamu un “viedo” energotīklu izveidi, kā arī jāsamazina atkarība no enerģijas importa un jāpalielina vietējā enerģijas ražošana, vienlaikus saglabājot konkurētspēju un nozares izaugsmi un samazinot siltumnīcefekta gāzu emisijas.

  Marisa Matias (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Eiropas enerģētikas stratēģijā 2011.–2020. gadam ir noteiktas vispārējas vadlīnijas, kuru mērķis ir stiprināt nesen definēto iekšējo enerģijas tirgu. Šajā ziņojumā ir stiprināta konkurētspēja un tirgus instrumenti, tomēr bez vērienīgiem mērķiem attiecībā uz atjaunojamu energoresursu formām vai enerģijas patēriņa samazināšanu. Tajā arī nav veltīta pienācīga uzmanība mikroģenerācijai vai vienlīdzīgām iespējām enerģijas piegādē. Beidzot, Eiropas enerģijas piegādes drošība tajā ir saistīta ar ciešu sadarbību ar NATO. Šī un arī citu iemeslu dēļ balsoju pret.

  Jean-Luc Mélenchon (GUE/NGL), rakstiski. – (FR) Šis ziņojums ir kodolenerģijas, oglekļa kvotu tirgus un DESERTEC projekta slavinājums. Turklāt tajā ir atbalstīta cieša sadarbība ar NATO. Saskaņā ar ekoloģijas un miera principiem, kurus atbalstu, balsoju pret šo ziņojumu.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) Trīs Komisijas izvirzītie mērķi Eiropas enerģētikas politikas jomā ir skaidri un vērienīgi — pāriet uz zemu oglekļa emisiju energosistēmu, nodrošināt visiem energoapgādes drošību un nodrošināt, ka pirmie divi mērķi nostiprina ES konkurētspēju un visi patērētāji saņem enerģiju par pieņemamām cenām. Lai šos mērķus sasniegtu, ir nepieciešams liels finansiālais un cilvēciskais ieguldījums.

  Louis Michel (ALDE), rakstiski. – (FR) Lisabonas līgums nodrošina Eiropas Savienībai stingru tiesisko regulējumu un stabilu juridisko bāzi — 194. pantu —, lai veiktu pasākumus enerģētikas politikās jomā. Lai sasniegtu klimata pārmaiņu un enerģētikas tiesību aktu paketes “3 x 20” mērķus laika periodā no šā brīža līdz 2020. gadam, ir nepieciešams ilgtermiņa redzējums un jauna enerģētikas stratēģija. Pašlaik Savienība kļūst arvien vairāk atkarīga no enerģijas importa. Tādēļ ir svarīgi Eiropas Savienībai integrēt enerģētikas jautājumus savās politikās un ārējā darbībā. Turklāt mums jāveicina ilgtermiņa ieguldījumi Kopienas teritorijā. Energoefektivitātei un energotaupībai jākļūst par pirmajām prioritātēm, jo īpaši izstrādājot rīcības plānu energoefektivitātes jomā un atjaunojamo energoresursu veidu stimulēšanas programmu Eiropas līmenī.

Savienībai arī jāveic pēc iespējas lielāks darbs pētniecības un izstrādes jomā. Visbeidzot jāpievērš īpaša uzmanība Eiropas Savienības konkurētspējai un enerģijas ekonomiskai pieejamībai Eiropas rūpniecībai un privātajiem patērētājiem.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. – (DE) Referente savā ziņojumā risina jautājumu par Eiropas enerģijas piegādes uzlabošanu, kas ir apsveicami. Tomēr šķiet, ka šis mērķis ir sasniedzams, palielinot ES ietekmi enerģētikas nozarē. Enerģētikas politika katrā valstī ir ļoti atšķirīga. Eiropā nav panākta liela vienotība jautājumā par kodolenerģijas izmantošanu un “atjaunojamo” energoresursu veidiem.

Šā iemesla dēļ un arī tādēļ, ka, manuprāt, mums jāturpina pašiem lemt par to, kā iegūsim savu enerģiju, esmu pārliecināts, ka enerģētikas politika ir jāatstāj atsevišķo dalībvalstu pārziņā. Tādēļ balsoju pret šo grozījumu.

  Alfredo Pallone (PPE), rakstiski. – (IT) Balsoju par Kolarska-Bobińska kundzes ziņojumu, jo esmu pārliecināts, ka ceļš uz Eiropas enerģētikas nākotni pašlaik ir pilns ar šķēršļiem un grūtībām, kas ir jāpārvar. Izaicinājumi, kuriem Eiropa plāno apņēmīgi un izšķirīgi stāties pretī, ir vairāki — Eiropas stratēģijas sistēmai ir nepieciešamas ievērojamas investīcijas ļoti nestabilā laika periodā, kad tā joprojām cenšas novērst ekonomikas krīzi, kas ir skārusi daudzas nozares. Ņemot vērā pašreizējo situāciju ES, manuprāt, ir pienācis laiks īstenot jaunu stratēģiju, lai sasniegtu klimata pārmaiņu tiesību aktu paketē izvirzītos mērķus (“3 x 20”). Būtu lietderīgi, ja ES budžeta resursi ES enerģētikas un klimata politikas jomā tiktu labāk izmantoti. Instrumentu izveide enerģētikas tīklu attīstības un modernizācijas stimulēšanai arī varētu būt pietiekami interesanta stratēģija, un es to varētu atbalstīt.

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. – (PT) Balsoju par Parlamenta rezolūciju par jauno Eiropas enerģētikas stratēģiju 2011.–2020. gadam (2010/2108(INI)), jo es, tāpat kā referente, uzskatu, ka tagad, kad Lisabonas līgumā ir ietverta konkrēta enerģētikas sadaļu, tas nodrošina stabilu juridisko pamatu iniciatīvu izstrādāšanai enerģētikas jomā, pamatojoties uz ilgtspējību, piegādes drošību, tīklu saslēgšanu un solidaritāti.

Tādēļ ir būtiski svarīgi risināt problēmu par tiesību aktu novēlotu vai nepilnīgu īstenošanu enerģētikas jomā un visaptverošas enerģētikas stratēģijas neesamību Komisijas stingrā vadībā, vienlaikus dalībvalstīm pierādot savu apņemšanos un atbalstu. Ņemot to vērā, šis dokuments ar nosaukumu “Topošā jaunā Eiropas enerģētikas stratēģiju 2011.–2020. gadam” ir pirmais solis virzienā uz visaptverošas ES enerģētikas politikas īstenošanu stratēģijas “ES 2020” kontekstā.

Vēlos uzsvērt dažus aspektus, kas ir iekļauti piedāvātajā ES stratēģijā — atbalsta nodrošināšana moderniem integrētiem tīkliem, enerģijas piegādes drošības nodrošināšana, pētniecības, izstrādes un inovāciju veicināšana enerģētikas jomā un patērētāju un sabiedrības izvirzīšana ES enerģētikas politikas centrā.

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. – (PT) Lisabonas līgumā ir noteikta virkne skaidru enerģētikas politikas mērķu — vienota enerģijas tirgus darbības, piegādes drošības un energoefektivitātes nodrošināšana un enerģētikas tīklu un atjaunojamu energoresursu veidu veicināšana. Tādēļ ES ir jāpieņem jauna stratēģija enerģētikas nozarē, ar kuras palīdzību varētu sasniegt šos mērķus kopā ar klimata pārmaiņu tiesību aktu paketē noteiktajiem “3 x 20” mērķiem.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – (ES) Galu galā mūsu grupa atturējās balsojumā par šo rezolūciju, jo pārmērīgi liels uzsvars tajā ir likts uz ogļu izmantošanu. Lai gan divi galvenie grozījumi netika pieņemti (saistībā ar 32. un 52. punktu), tā pieņemšana mūsu grupai tik un tā radīja grūtības.

  Czesław Adam Siekierski (PPE), rakstiski. – (PL) Kolarska-Bobińska kundzes ziņojumā ir pievērsta uzmanība virknei nopietnu problēmu, piemēram, saskaņotas enerģētikas politikas neesamībai — tādas, kurā tiktu ņemtas vērā konkrētās atsevišķo dalībvalstu īpatnības —, kā arī nepieciešamībai importēt enerģiju no trešām valstīm. Prognozes rāda, ka atkarība no jēlnaftas nākotnē vēl pieaugs, un tieši tādēļ enerģētikas stratēģijā ir jāņem vērā vairāki aspekti, kā arī starptautiskā dimensija, kas sniedzas pāri Eiropas Savienības rāmjiem. Ņemot vērā dalībvalstu lielo ģeogrāfisko tuvumu Krievijai, Eiropas Savienībai ir jācenšas panākt ciešāku sadarbību ar mūsu austrumu kaimiņiem atbilstošos apstākļos. Mūsu pūlēm jābūt vērstām arī uz Lisabonas līgumā paredzēto mērķu sasniegšanu, kā rezultātā tiek izveidots vienots enerģijas tirgus, vienlaikus garantējot enerģijas piegādes drošību. Lai šos centienus īstenotu, ir jāiegulda investīcijas tīkla infrastruktūrā, jo tādā veidā tiktu veicināta reģionālo enerģijas tirgu integrēšana, kā arī jāmodernizē trans-Eiropas enerģētikas tīkli. Kā Kolarska-Bobińska kundze ir pareizi ierosinājusi, tādu jaunu termināļu celtniecība, kuru rezultātā gāze varētu tikt piegādāta no visas pasaules, veicinātu jaunu gāzes resursu piesaisti, jo īpaši no reģioniem, kas ir bagāti ar šiem resursiem. Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs Jerzy Buzek un bijušais Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Jacques Delors arī ir ierosinājuši piešķirt finansiālo atbalstu infrastruktūras attīstībai, jo modernizēts un paplašināts enerģētikas tīkls ir saskaņotas enerģētikas politikas izveides pamatprasība.

  Peter Skinner (S&D), rakstiski. – Stratēģiskas pieejas saglabāšana enerģētikas jomā ES ietvaros kļūst arvien būtiskāka, jo resursi arvien vairāk tiek tirgoti kā “nākotnes darījumi” un valdošie režīmi citās pasaules valstīs turpina šos trūkstošos resursus novirzīt tikai savām vajadzībām. Lai gan varu piekrist, ka energotaupība varētu būt efektīvs risinājums, tā ir tikai daļa no plašākas pieejas, kas šajā jautājumā ir jāievēro. Būtiski svarīga ir enerģijas tehnoloģiju, piemērām, kodolsintēzes un ilgtspējīgu energoresursu sadalījuma, izstrāde. Tomēr to ir iespējams panākt, tikai veicinot enerģijas piegādes drošību kā politiku attiecībās ar citām Rietumvalstu iestādēm, piemēram, NATO.